Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2009. gada _____februārī

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

           

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 18.februāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (nr.915/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Ieroču aprites likumā

 (Nr.915/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(7)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Ieroču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 10.nr.,13.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ieroču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 10.nr.,13.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Aizliegumi

(1) . . .

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām vai nomontētām laidnēm, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai.

(4) . . .

 

 

1

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un realizēt jebkurus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidnēm, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību un garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai, kā arī nēsāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ar nomontētām laidnēm.”

Atbalstīt

1. Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un realizēt jebkurus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuri pārveidoti šaušanai kārtām, ieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidnēm, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību un garstobra šaujamieročus, kuri pārveidoti slēptai nēsāšanai, kā arī nēsāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ar nomontētām laidnēm.”

19.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī iegādāties un izmantot pirotehniskos izstrādājumus

(1) . . .

(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz šo personu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojumu ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra - vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem (22 LR), un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās.

(6) Latvijas pilsonim Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu (ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojuma ieroci, glabāt vai glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt 19.panta piektajā daļā vārdu „šaušanā” ar vārdiem „ar šaušanu saistītā sporta veidā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt likuma 19.panta sesto daļu pēc vārdiem „Latvijas pilsonim” ar vārdiem „Latvijas nepilsonim”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 19.panta piektajā daļā vārdu „šaušanā” ar vārdiem „ar šaušanu saistītā sporta veidā”.

 

32.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības Latvijas Republikā iegādāties, glabāt, nēsāt, pārvadāt un izmantot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

(1) . . .

(3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā vai tās šķērsošanai tranzītā, līdzi vedot Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un to munīciju, ir tiesīgi piedalīties ar šiem ieročiem medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, kā arī pārvietot ieročus un to munīciju tranzītā, ja Valsts policija ir izdarījusi attiecīgu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā.

(4) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt 32.panta trešo daļu pēc vārdiem „sporta sacensībās” ar vārdiem „un iegādāties ierocim atbilstošu munīciju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 32.panta trešo daļu pēc vārdiem „sporta sacensībās” ar vārdiem „un iegādāties ierocim atbilstošu munīciju”.

34.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Veidot ieroču vai munīcijas kolekcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus ieročus, uz kuriem šis likums neattiecas) ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā (izņemot 5.punktu) noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(2) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt likuma 34.panta pirmo daļu pēc vārdiem „Latvijas pilsoņi” ar vārdiem „Latvijas nepilsoņi”.

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

36.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumi

(1) . . .

 (2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuru dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un kuru darbinieki, kas tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi (ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi), un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.

(3) . . .

 

6

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt likuma 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuru dalībnieki, vadītāji un personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta 5.punktā minētos ierobežojumus), un kuru darbinieki, kas tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu (izgatavošanu), remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi (ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi), un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus.”

Noraidīt

 

37.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Iekšlietu ministrija izsniedz šā likuma 36.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības ražot (izgatavot), remontēt, eksponēt izstādēs, realizēt, eksportēt, importēt vai pārvadāt tranzītā:

1) . . .

7) speciālos līdzekļus (izņemot to remontu);

8) . . .

(2) . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izslēgt 37.panta pirmās daļas 7.punktā iekavas un vārdus „(izņemot to remontu)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izslēgt 37.panta pirmās daļas 7.punktā vārdus „(izņemot to remontu)”.

 

39.pants. Ieroču un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana), remonts un glabāšana, kā arī munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana (izgatavošana) un glabāšana, spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegšana

(1) Komersanti ražo (izgatavo), remontē vai glabā ieročus vai speciālos līdzekļus, kā arī ražo (izgatavo) vai glabā munīciju, pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai vietā, kuras adrese norādīta attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) vai kuras adresi norādījusi Valsts darba inspekcija, veicot šā panta trešajā daļā minēto reģistrāciju.

(2) Apsardzes prasības un ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas), remonta un glabāšanas, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pirms rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanas, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas, elektrošoka iekārtu ražošanas (izgatavošanas) un remontēšanas, kā arī pirms minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru vai to palīgierīču glabāšanas (izņemot šā likuma 37.panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto komercdarbību) komersants reģistrējas Valsts darba inspekcijā. Komersantu reģistrē, ja uz tā dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar šajā pantā minētajām darbībām, neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 3., 4., 6., 7., 9., 10., 11. un 12.punktā noteiktie ierobežojumi. Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas šā likuma 20.panta 1., 4., 6., 7. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā reģistrē komersantus, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka iekārtas, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces, kā arī pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas un minēto priekšmetu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 39.pantā:

 

aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdus „Valsts darba inspekcija” (attiecīgā locījumā ) ar vārdiem „Valsts būvinspekcija” (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešajā daļā vārdus „elektrošoka iekārtu ražošanas (izgatavošanas) un remontēšanas”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka iekārtas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 39.pantā:

 

aizstāt pirmajā un trešajā daļā vārdus „Valsts darba inspekcija” (attiecīgā locījumā ) ar vārdiem „Valsts būvinspekcija” (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešajā daļā vārdus „elektrošoka iekārtu ražošanas (izgatavošanas) un remontēšanas”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka iekārtas”.

 

42.pants. Drošības prasības šautuvēs (šaušanas stendos)

(1) . . .

(9) Šaušanas sporta sacensību tiesnešu sagatavošanu un uzskaiti veic un kategorijas viņiem piešķir attiecīgā šaušanas veida sporta federācija.

 

7

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt 42.panta devītajā daļā vārdus „attiecīgā šaušanas veida sporta federācija” ar vārdiem „ar šaušanu saistīta sporta veida federācija”.

Atbalstīt

6. Aizstāt 42.panta devītajā daļā vārdus „attiecīgā šaušanas veida sporta federācija” ar vārdiem „ar šaušanu saistīta sporta veida federācija”.