Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2009.gada 29.janvāra sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes
darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisijas lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā kā pirmo
jautājumu Saeimas lēmuma projektu „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru
apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā
parka likumā” (Nr.905/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis šīs pašas komisijas lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta
likumā” (Nr.903/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Šī pati komisija ir iesniegusi arī lūgumu iekļaut šodienas sēdes
darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā”
(Nr.904/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī šīs pašas komisijas,
tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, lūgumu
izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma
projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” (Nr.922/Lp9) 3.lasījumam līdz
2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.
Tātad lēmuma projekts „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta
pilnvaru apstiprināšanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs
Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Helēna Demakova nav
atjaunojusi 9.Saeimas deputāta mandātu saskaņā ar Kārtības ruļļa 5.panta otro
daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja attiecīgos dokumentus un
iesniedza Saeimai lēmuma projektu „Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta mandāta
apstiprināšanu”.
Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vairas Paegles
9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Atbalstām Vairu Paegli!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
(Aplausi.)
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas darba kārtības sadaļu
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par
sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” nodot
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un
noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Vispārīgās
programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto
fondu vadības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens
deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Vārds deputātei Solvitai
Āboltiņai. Viņa pieteikusies runāt „par” likumprojekta nodošanu komisijām.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Ne pirmo reizi no šīs tribīnes aicinu
atbalstīt Satversmes grozījumus, kas dotu tautai reālas iespējas rosināt Saeimas
pirmstermiņa vēlēšanas tajos gadījumos, kad politiķi paliek tik kurli pret
sabiedrības interesēm, cik kurls pašreiz ir mūsu pārstāvētais parlaments.
Jautājums par Satversmes grozījumiem Latvijā aktualizējās
2007.gada nogalē, kad Kalvīša valdības sistēmiskais… tiesiskuma graušana noveda
pie tā, ka cilvēki izgāja ielās un prasīja atjaunot tiesiskumu, bet arodbiedrības
sāka vākt parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai. Tā bija mūsu pirmā
iespēja pašiem tomēr grozīt Satversmi un pieņemt normas, kas regulētu šādas
situācijas. Mēs to palaidām garām. Paraksti tika savākti un iesniegti mums lemšanai.
Atkal mēs šo iespēju palaidām garām.
Referendums 2.augustā, 608 tūkstoši cilvēku atnāca un pateica
„par” šiem grozījumiem. Pat visaktīvākie noliedzēji, kas pirms referenduma
pilnām mutēm draudēja ar jaunu valsts iekārtu, referenduma naktī solīja: „Nu jau
gan, nu jau gan mēs strādāsim, nu jau gan mēs atbalstīsim! Nu jau izmantosim
Konstitucionālo tiesību komisijas viedo atzinumu un saprotam, ka kvorumam ir jābūt
pusei no tiem, kas ievēlējuši konkrēto Saeimu.” Arī šie publiskie solījumi
izčākstēja tikpat ātri, kā tika doti, un, ļāvusi opozīcijai dažus mēnešus
pacīnīties ar vējdzirnavām ar skanīgu nosaukumu „Satversmes grozījumu izstrādes
apakškomisija”, koalīcija steigšus paziņoja: „Nekas te nenotiks, nekas te nebūs!
Tagad mēs te uzņemamies atbildību, un nu tik būs! Nu tik būs!” Tā īsti jau nemaz
nav sācies. Izslavētais profesionālisms un darbaspējas ir aprobežojušās ar divām
formālām sēdēm, kuru rezultātu grūti nosaukt pat par apmierinošu. Es neuzņemšos
gaišreģa lomu, lai pareģotu, kurā brīdī un kādi argumenti varētu tikt lietoti, lai
to, mazliet pamuļļājot, tomēr kārtējo reizi nepieņemtu.
Bet šodien situācija ir mainījusies. Nesadzirdēta 2007.gada
novembrī, nesadzirdēta 2008.gada augustā un nesadzirdēta 2009.gada 13.janvāra
pasākumā Doma laukumā, daļa sabiedrības izmantoja jau galējas metodes. Galējas un
pat nepieņemamas metodes – agresiju un ķieģeļus, lai tiktu sadzirdēta. Cilvēki
vienkārši vēlējās būt sadzirdēti, bet atkal mēs nedzirdējām; no politiskās
elites sabiedrību sadzirdēja tikai Valsts prezidents. Un tieši tāpēc mēs šodien
lemjam par šiem grozījumiem un par to nodošanu komisijām.
Šodien no rīta un pirmdien Prezidenta pilī Saeimas
priekšsēdētājs teica atkal viedus vārdus: „Tas nav iespējams! Līdz 31.martam šos
grozījumus pieņemt nav iespējams.” Viņš laikam aizmirsa, ka premjers mūsu
parlamentu ir nosaucis par labāko, čaklāko un gudrāko parlamentu pasaulē. (No
zāles: „Pareizi!”) Jā, tas tā droši vien arī ir! Bet izrādās, ka labākais,
čaklākais un gudrākais parlaments pasaulē tas ir tikai tad, kad izpilda podziņas
spiedēju nakts funkcijas. (No zāles: „Nu, nu! Vai, vai!”) Tajā brīdī mēs
esam čakli – tad, kad mums kaut ko atnes un pasaka: „Spiediet podziņas!” Tajā
brīdī – tad, kad mēs…
Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu nepārkāpt Saeimas deputātu ētikas
kodeksu.
S.Āboltiņa. Tajā brīdī, tad, kad mums ir jālemj jautājumi, kuri
ir aktuāli sabiedrībā jau ilgāk nekā divus gadus, – tajā brīdī mēs vairs neesam
ne čakli, ne labi, tajā brīdī mēs pasakām: „To mēs izdarīt nevaram!”
Es gribu informēt jūs no šīs tribīnes. Es ceru, ka jūs šos
grozījumus nodosiet komisijām, bet īpaši lielu cerību, ka jūs atbalstīsiet tos, man
nav.
Bet es jūs gribu informēt, ka mēs lemsim par to, lai vēl vienu
reizi izmantotu tiesības rosināt referendumu par šiem grozījumiem.
Un es esmu pārliecināta, ka tajā brīdī sabiedrība atnāks. Un
sabiedrība atnāks ne tikai ar pildspalvām, ne tikai ar savām klasēm, ne tikai ar
traktoriem, ne tikai ar saviem slimnīcu kolektīviem. Viņi atnāks un parakstīsies par
to, lai šādi grozījumi būtu. Un tikai no mums ir atkarīgs tas, vai viņi atkal
neatnāks ar ķieģeļiem.
Tā ka es aicinu atbalstīt un vēlreiz apdomāties! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Pret likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav
pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Vai kāds
uzstāj uz balsojumu? Likumprojekts nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 84.pantu
vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātās dāmas un kungi! Saeimas kārtības
ruļļa 84.pants paredz Saeimai tiesības noteikt termiņu, kādā komisijām
likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi
priekšlikumi.
Es aicinu kolēģus izmantot šīs tiesības un noteikt, ka Saeimas
komisijām jāizskata Valsts prezidenta ierosinātie Satversmes grozījumi un jāiesniedz
atbildīgajai komisijai līdz trešdienai, 4.februārim savi atzinumi.
Savukārt atbildīgajai komisijai jāiesniedz Prezidijam pirmajam
lasījumam sagatavotais likumprojekts līdz trešdienai – 11.februārim -, lai būtu
iespēja jau 19.februārī pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Šo priekšlikumu var pamatot šādi:
Pirmkārt, jau gandrīz visas frakcijas ir paudušas savu viedokli par
to, tās atbalsta Valsts prezidenta priekšlikumu, un šis priekšlikums tika nodots
komisijām bez balsošanas.
Otrkārt, mēs jau kopš pagājušā gada augusta apspriežam (sākumā
– apakškomisijas ietvaros, bet pēc tam – Juridiskajā komisijā) dažādus
analoģiskus priekšlikumus. Visas frakcijas jau ir iesniegušas savus priekšlikumus, un
vairākums no tiem pēc būtības ir tuvi Valsts prezidenta piedāvātajam.
Treškārt, tikai PCTVL piedāvātie termiņi likumprojekta
izskatīšanai komisijās dotu Saeimai iespēju pieņemt to trijos lasījumos līdz šā
gada 31.martam. Pretējā gadījumā šo likumprojektu var sagaidīt tāds pats liktenis,
kāds piemeklēja analoģiskos „Jaunā laika” iesniegtos Satversmes grozījumus, kas
bez jebkādas virzības atradās komisijās no pagājušā gada septembra, vai
priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas iestrēguši Juridiskajā komisijā jau
kopš februāra.
Aicinu noteikt šādus termiņus: likumprojekta izskatīšanai un
iesniegšanai Juridiskajā komisijā – 4.februāri, iesniegšanai Prezidijam –
11.februāri. Tie ir reāli termiņi. Bet, ja kāds ir gatavs piedāvāt vēl īsākus
termiņus, mēs esam gatavi tos apspriest.
Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu par termiņiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, ja es pareizi sapratu, jūsu
priekšlikums bija tātad noteikt, ka komisijām, tas ir, tām, kas nav atbildīgās
komisijas, ir līdz 4.februārim jāizskata šis likumprojekts un savi atzinumi
jāiesniedz atbildīgajai komisijai. Jā?
Savukārt man ir jums jācitē šis pats Saeimas kārtības ruļļa
pants – 84.pants. Tas skan šādi: „Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai
vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu, kādā komisijām likumprojekts
jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.”
Bet šis pants nenosaka to, ka mēs varētu noteikt atbildīgajai komisijai kādus
termiņus, kādos viņai ir jāizskata šis likumprojekts, un tālāk arī laiku, kad ir
jāskata Saeimas sēdē. Tā ka faktiski jūsu priekšlikums ir diskutējams vai arī
balsojama tikai jūsu priekšlikuma pirmā daļa.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli savukārt par šo priekšlikumu
viens var runāt „par”, viens – „pret”. Deputāts Buzajevs jau runāja „par”
šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt „pret” 4.februāri? Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu termiņu? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles:
„Balsojam!”) Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai
noteiktu 4.februāri par termiņu, līdz kuram visām Saeimas komisijām šis
likumprojekts ir jāizskata un savi atzinumi par šo likumprojektu jāiesniedz
atbildīgajai komisijai, kas ir Juridiskā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Tātad 4.februāris
ir termiņš, līdz kuram Juridiskajai komisijai jāsaņem pārējo komisiju atzinumi par
šo likumprojektu.
Godātie kolēģi! Skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu
sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs
ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var
runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš ir pieteicies rakstiski.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šī būs saruna par metodi. Likumprojekts ir īss
un ļoti skaidrs. Galvenā doma – valsts no budžeta līdzekļiem ir tiesīga dotēt
gaisa pārvadājumus, faktiski finansēt lidostas no valsts budžeta. Ar likumprojektu it
kā nebūtu nekādu problēmu. Tas ir lieliski saprotams. Problēmas ir ar likumprojektam
pievienoto anotāciju, jo anotācijas sadaļā, kur ir runa par to, kādēļ likumprojekts
ir vajadzīgs, nekas īsti skaidri nav pateikts. Galvenais nav pateikts.
Bet galvenais iemesls ir tas, ka ir Valsts kontroles atzinums par
lidostā „Rīga” veikto revīziju, kurā, cita starpā, konstatēti normatīvo aktu
pārkāpumi; piemēram, valsts budžeta dotācija divos gados nepamatoti pieprasīta
kopsummā 8,4 miljonu latu apjomā, kapitālās izmaksas nepamatoti palielinātas par 2,5
miljoniem latu, un budžeta dotācija nelikumīgi prasīta gan drošības
nodrošināšanai, gan putnu baidīšanai, gan citiem mērķiem.
Godātie kolēģi! Ja tas nebūtu Šlesers – nu kurš gan cits! -,
tad es teiktu, ka priekšā stāv tiesu darbi. Bet, tā kā tas ir Šlesers, tad
normatīvais akts ir vajadzīgs, lai tas, kas darīts nelikumīgi un ko Valsts kontrole ir
atklājusi, ar šiem Aviācijas likuma grozījumiem tiktu padarīts par likumīgu.
Kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šos blēdīgos likuma grozījumus, esmu
drošs, ka tautas atbalsts un cieņa pret Saeimas deputātiem vēl krāšņāk zels un
pieņemsies spēkā, ka Latvijas pilsoņi ar asarām acīs pateiksies Šleseram, kurš
gatavs dāsni dalīties ar ikvienu krīzes un parādu nastas mākto ģimeni katrā, pat
pēdējā, tās santīmā un pievākt šo santīmu savai lidostai.
Kolēģi! Politikas taisīšanas metodes kļūst arvien primitīvākas
un rupjākas, un es patiesībā nebrīnīšos, ja drīz kāds censonis no mūsu vidus
iesniegs grozījumus Krimināllikumā, kurā ierosinās atcelt tos pantus, pēc kuriem
tiek apsūdzēts, piemēram, Lemberga kungs.
Kolēģi! Padomāsim par tām „politikas taisīšanas” metodēm,
kas tiek lietotas! Šlesera kungs vispirms iestājās par to, lai šis Valsts kontroles
atzinums tiktu padarīts par slepenu. Un iedomājieties, cik jauki būtu, ja tas būtu
slepens! Tagad tiek izgrozīts Aviācijas likums, un izrādās, ka Šlesers neko nav
pārkāpis.
Kolēģi, padomāsim mazliet par to, kādā veidā mēs strādājam.
Noraidīsim šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai vārds deputātam
Vitālijam Aizbaltam.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šo
likumprojektu Tautsaimniecības komisija izstrādāja pirms Valsts kontroles atzinuma, un
šis likumprojekts nav vērsts uz lidostu „Rīga”, bet šis likumprojekts ir
sagatavots tādēļ, lai varētu piešķirt dotācijas reģionālajām lidostām –
Ventspilij un Liepājai. Mums reģionālā lidosta top arī Daugavpilī, un tāpēc šis
likumprojekts ir vajadzīgs.
Kolēģi! Es lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
aviāciju”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”. Vai Kastēna kungs gribēja runāt par procedūru? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Kastēnam!
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Es gribu lūgt, cienījamo priekšsēdētāj, noteikt arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo šā likumprojekta
izskatīšanai.
Sēdes vadītājs. Tātad jūsu priekšlikums ir nodot šo
likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet
Ārlietu komisija jebkurā gadījumā paliek atbildīgā komisija, taču ar šo
likumprojektu strādā arī Sociālo un darba lietu komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Paula, Muižnieces,
Valera un Paegles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šā
likumprojekta nodošanu komisijai.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās „par”.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs esam ne vien
ekonomiskās, bet arī politiskās krīzes priekšvakarā. Sabiedrības uzticība
parlamentam ir katastrofāli zema. Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi risināt
situāciju, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot
jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti
pašreizējai situācijai.
Ir skaidrs, ka bez sabiedrības atbalsta nav iespējama ekonomisko
problēmu risināšana. Mēs nevaram pieļaut, ka argumentu cīņas vietā stājas akmeņu
mešana, vandālisms.
Saistībā ar valsts finanšu situāciju tuvākā pusgada laikā
Saeimai un valdībai būs jāpieņem vesela virkne valstisku un bieži vien nepopulāru
lēmumu krīzes pārvarēšanai. Šo lēmumu pieņemšanai un izpildei nepieciešams
īpaši plašs sabiedrības atbalsts, ko, visticamāk, var iegūt tikai Saeimas
pirmstermiņa vēlēšanās. Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas šajos apstākļos ir
gandrīz vienīgā iespēja, kā pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un
ilgtermiņa attīstības ceļa. Tāpēc Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas ir jārīko
nevis kaut kad, bet nekavējoties.
Kur gan ir palikuši visi, kas sauca: „Atlaist Saeimu!”? Pēc
13.janvāra notikumiem dažviet parādās žēli jautājumi: „Kāpēc nenotiek
diskusijas par pašu Doma laukumā notikušo mītiņu?” Jā, tiešām ir jājautā:
„Kāpēc esam aizmirsuši savas 13.janvāra prasības? Kāpēc šodien, kad mēs
atzīstam, ka ir nepieciešama jauna Saeima, jūs novēršaties un izliekaties, ka
nesaprotat, par ko ir runa?” Rodas jautājums: vai Saeimas opozīcijas lielāko saucēju
prasības pēc Saeimas atlaišanas nav bijuši tikai populistiski mēģinājumi iegūt
popularitātes punktus, šodienas ekonomiskās krīzes apstākļos nekaunīgi izmantojot
iedzīvotāju sarūgtinājumu?
Vēlos uzsvērt, ka Tautas partijas piedāvātais grozījums ir
Satversmei atbilstošs un pieļaujams no konstitucionālo tiesību viedokļa. Pirmkārt,
parlamenta atlaišanas veidi konstitūcijās mēdz būt dažādi: valsts galva –
prezidents vai monarhs – atlaiž parlamentu; tauta atlaiž parlamentu tautas
nobalsošanā; parlamentu atlaiž kāds cits subjekts. Cits veids – parlaments pats var
saīsināt savu pilnvaru termiņu, un tas ir tas, ko aizstāv Tautas partija. Jāpiebilst,
ka šāds regulējums pasaulē nav nekas jauns, jo, piemēram, Polijas 1997.gada
konstitūcijā arī ir paredzēta iespēja parlamentam pašam atlaist sevi.
Otrkārt, pati grozījumā izmantotā redakcija savā būtībā ir jau
pašreizējās Satversmes 51.panta un Satversmes 48.panta regulējumu sintēze.
Treškārt, es vēlos uzsvērt, ka grozījumi var būt spēkā jau
šajā Saeimā, jo norma ir nevis pilnvaru palikšanas iespēja, kas nebūtu
pieļaujami… piemēram, pagarināt savas pilnvaras… bet otrādi. Turklāt šāda norma
negroza arī tautas uzticību prezidentam, Saeimai, bet runā tikai par pašu Saeimu.
Mazliet vēl pakavēšos pie atsevišķām niansēm šajā grozījumā.
Tautas partija neuzskata, ka pilnvaras jaunajai Saeimai jāparedz tikai uz 9.Saeimas
darbības atlikušo laiku, proti, līdz 2010.gada oktobrim. Mūsuprāt, šādai Saeimas
atlaišanai būtu piemērojams pilns pilnvaru termiņš saskaņā ar Satversmes 13.pantu
– tātad vairāk nekā uz trim gadiem. Savukārt to, vai ir nepieciešams speciāls
likums vai pietiek ar Saeimas lēmumu, kā arī to, kādi papildu grozījumi ir
nepieciešami Vēlēšanu likumā, Saeimas kārtības rullī vai citos normatīvajos
aktos, konstatēs Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskais birojs. Mūsu juristi jau ir
konstatējuši vairākas šādas nepieciešamās izmaiņas un strādā pie šiem
grozījumiem. Jāpiebilst, ka izmaiņas likumos būs nepieciešamas jebkurā gadījumā,
vienalga, vai Saeimu atlaidīs tauta pēc Prezidenta ierosinājuma vai Saeima pati
saīsinās savu pilnvaru termiņu.
Visbeidzot, atspēkojot opozīcijas teikto par iespēju koalīcijai
manipulēt ar vēlēšanu datumu, paskaidroju, ka tādēļ jau esam paredzējuši divas
trešdaļas visu deputātu balsu, kas šādu lēmumu pieņem… tas Latvijas praksē
nozīmē gandrīz vienmēr arī ar opozīcijas balsīm.
Godātie deputāti! Ir skaidrs, ka parlaments vairs netiek uztverts kā
augstākā lēmējinstitūcija valstī. Mūsu piedāvātie grozījumi Satversmē ir arī
veids, kā beidzot vairot Saeimas prestižu. Mūsu piedāvātie grozījumi ir ne tikai
veids, kā atgūt sabiedrības uzticību. Tas ir arī Saeimas goda un pašcieņas
jautājums.
Es aicinu balsot par grozījumu nodošanu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās pret
likumprojekta nodošanu komisijām.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kāda īsti ir notikumu secība? Vispirms skanēja
vārdi: „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” Šos vārdus izkliedza, izspiedza, izzviedza
dažādas mutes un mutītes, ap un par tiem spriedelēja dažādi sociologi un
sociālpatologi, politologi un ornitologi, filologi, urologi, seksologi un citi
„logi”.
Arī bariņš Saeimas deputātu šajā gaisotnē grozījās. Publiski
grozījās. Taisīja frizūras, vilka jaunas kleitas un skraidīja uz televīzijas
pārraidēm. Sprieda un brēca kādus divus gadus.
Tas, protams, ļoti pozitīvi ietekmēja to deputātu darbu, kuri godam
centās pildīt savus deputāta ikdienas pienākumus. (No zāles dep. S.Āboltiņa:
„Par kuriem tu runā?”)
Beidzot spriedelēšana pārgāja augstākā garīgās attīstības
līmenī, mētājot akmentiņus, apgāžot mašīnītes, apzogot veikaliņus. Un
eksaltētas dāmiņas spiedza un brēca no priekiem: „Mēs jau to vardarbību
neatzīstam, bet nu kādreiz jau kādu logu izsist vajag!”
Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu runāt par likumprojektu.
(No zāles dep. I.Čepāne: „Viņš nav spējīgs to darīt!”)
J.Dobelis. Tas precīzi attiecas uz likumprojektu. Tas tomēr nepatika
citiem deputātiem, kā, piemēram, Čepānei. Tie piepūtās, apvainojās un teica, ka
pašlikvidēsies. Šie deputāti netērpsies baltās togās, nedurs dunčus savos
vēderos, bet vaidēdami un šņukstēdami pametīs Saeimu, lai varbūt atgrieztos. (No
zāles dep. A.Seile: „Tu tai skaitā!”)
Tas gan vairāk atgādina tāda blēdīga vīreļa izdarības, kas
krāpj un krāpj savu mīļoto, bet, kad beigās viņa taisās to patriekt, tad saka:
„Es pats uz brīdi aiziešu, tad atgriezīšos, bet tu, mana dārgā, gan uzticies man
un gaidi mani. Dārgā, gaidi!”
Šinī brīdī pareizākais būtu, ka visiem ievēlētajiem deputātiem
būtu jāstrādā. Visiem! Citu nav. Kur tad jūs redzat tos jaunos spēkus un jaunos
talantus? Tepat zālē jau sēž visi tie paši vecie vēži un vēzenes. Citu nav! Ar
visām savām vecajām kulītēm. Un kas tad nāks šo vietā? Kur jūs tādus redzat?
Līdz ar to kāda jēga ir „raustīt” šodien Satversmi, lāgā
neparedzot, ar ko šāda „raustīšana” beigsies? Ko tas dos konkrēti? Vienkārši
lūdzu padomāt, kādu mēs izrādām cieņu paši pret savas valsts pamatlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Paula,
Muižnieces, Valera un Paegles iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 38, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – „Par neapmaksāta
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu ar
lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.janvārī. Saskaņā ar
Saeimas kārtības rulli vienreiz sesijas laikā deputātam ir tiesības uz šādu
neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais punkts darba kārtības sadaļā „Amatpersonu
ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata,
uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Nacionālās radio
un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Uldis Grava.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Mazliet pārzinu Nacionālās radio un
televīzijas padomes darbu, jo savulaik esmu strādājis šīs padomes pārraudzībā.
Mēs paši Saeimā esam radījuši diezgan dīvainu šo padomi. Runājot par
sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, mēs esam padomei uzticējuši Latvijas Radio
un Latvijas Televīzijas kapitāldaļu turēšanu – tai jārūpējas par viņu
labklājību -, bet, no otras puses, esam uzlikuši tai arī tādus uzdevumus kā viņu
darbības uzraudzīšanu. Un tie, lūk, ir absolūti pretēji un pretrunīgi uzdevumi. Un
tomēr Nacionālās radio un televīzijas padomes iepriekšējie vadītāji kaut kā ar
šiem grūtajiem un pretrunīgajiem uzdevumiem tomēr tika galā. Viņi saprata, ka
padomes mērķis ir šis – veicināt izteiksmes un informācijas brīvību, mediju
daudzveidību un uzskatu dažādību, līdzsvarotu mediju un jauno saziņas pakalpojumu
attīstību informācijas sabiedrībā.
Mēs visi ar lielām cerībām sagaidījām un padomē ievēlējām
pieredzējušu, akadēmiski cienījamu pasniedzēju Ābramu Kleckinu. Bet kas notika?
Padomes ligzdā, kurā Saeimas deputāti pēc rūpīgas izvērtēšanas ievietoja deviņas
olas, izšķīlās visas, bet tā, kura pārņēma vadību, izrādījās padomju laika
rēgs. Ābrama Kleckina vadībā pēkšņi padomes mērķos mainījās viens kritisks
vārds – vārdu „veicināt” aizvietoja vārds „ierobežot”: ierobežot
izteiksmes un informācijas brīvību, jo tika ieviesta cenzūra, ierobežot mediju
daudzveidību un uzskatu dažādību, jo mums tak pietiek ar komerciālo raidstaciju
sniegumu… Kam tad Latvijā vairs vajadzīgs tieši sabiedriskais audiovizuālais medijs?
Ierobežot līdzsvarotu mediju attīstību informācijas sabiedrībā, jo mums tak pietiek
ar to, ka dzīvojam tādas informācijas telpā, kura nāk no Maskavas. Jūs domājat, ka
es pārspīlēju? Kas tad ietekmēja Latvijas Televīzijas darbu, liedza Krievijas
prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt filmu „Putina sistēma”? Zvans no
Kleckina LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam, ar ko man arī ir bijis gods kopā
strādāt. Un kas krita? Krita „horizontālais taimkods” un Holšteins, ne jau
Kleckins. Kā jau padomju sistēmā pieņemts, nevis kā godprātīgā, demokrātiskā
Rietumu valstī.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics jau sen brīdināja
padomi un tās priekšsēdi par sabiedriskās apraides finansiālajām grūtībām. Un
arī ar Semēvicu es esmu kopā strādājis un uzskatu viņu par vienu no barikāžu laika
varoņiem, kas toreizējā krīzes laikā parūpējās, lai sabiedriskais radio
neapklustu, un noorganizēja slepenu apraides vietu, kuru čeka nekad neatrada, bet, kad
viņš prasīja palīdzību no Nacionālās radio un televīzijas padomes, tieši no
Kleckina kunga, tad Kleckins par to noklusēja un ļāva Latvijas Radio nonākt tuvu
bankrotam. Un arī tagad viņa risinājums nebija glābt sabiedriskā radio raidījumus ar
pieredzējušo Dzintri Kolātu, bet gan vairāk rūpēties par nekustamā īpašuma
mahinācijām ar Radio namu.
Bet Ābrams Kleckins ir labi mācījies no padomju laikiem: kamdēļ
runāt patiesību? Un vai nav traģiski, ka visā viņa padomes vadīšanas laikā
visbiežāk dzirdētais jautājums no žurnālistu puses ir viens un tas pats: „Kleckina
kungs, kādēļ jūs atkal melojat?”
Laikā, kad uzticības deficīts gan valdībai, gan Saeimai, gan tās
pārraudzītajām iestādēm ir tik milzīgs, vai tiešām Nacionālajai radio un
televīzijas padomei ir vajadzīgs šāds priekšsēdis, kuram patiesības, taisnības un
godprātības jēdzieni ir pavisam sveši? Viņš līdz ar to gremdē gan mūsu valsts
varas iestādes, gan vispār Latvijas tēlu.
Vēl vairāk! Vai Latvijā mums ir vajadzīga iestāde ar tādu
vadītāju, kurš nemākulības vai varbūt pat ļaunprātības dēļ cenšas iznīcināt
Latvijas valsts valodu? Un runa ir atkal par Latvijas Radio.
Rīgā pirms ne pārāk ilga laika atbrīvojās trīs frekvences, lai
raidījumus varētu sākt trīs jaunas radiostacijas. Brīvā tirgū šādas Rīgas
radiostacijas vērtība ir aptuveni 1 miljons latu. Citās Eiropas zemēs te būtu skaidra
3 miljonu latu peļņa valstij. Latvija, saprotams, ir bezgala bagāta valsts, kam šāda
nauda nav vajadzīga. Vismaz tā domā mūsu padome.
Un ko dara padome? Padome rīko konkursus, izvērtē piedāvājumus,
izvēlas divas raidstacijas ar latviešu valodas programmu, vienu – kas raida krievu
valodā. Bet paiet laiks, un nāk atkal Kleckina laiks. Un šodien visas šīs
raidstacijas raida nevis apsolīto programmu, bet pavisam ko citu. Un visas trīs šīs
raidstacijas raida savas programmas krievu valodā, jo šis ir Kleckina laiks.
Sēdes vadītājs. Gravas kungs, jūs debašu laiks ir beidzies.
U.I.Grava. Tas ir tas veids, kā mēs uzraugām savas raidstacijas, un
to mēs varam vērot ik dienas arī savos televizoros, kur skan tikai viena krievu valodas
programma pēc otras.
Un tādēļ – vai nebūtu laiks Saeimai… es beidzu… tagad
parūpēties par savas valsts valodu, par savas valsts informatīvo telpu, par sabiedrisko
raidstaciju…
Sēdes vadītājs. Gravas kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!
U.I.Grava. Labi, es līdz ar to arī beidzu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es atgādinu, ka runas laiks debatēs ir 5 minūtes – pirmo reizi un
2 minūtes – otro reizi.
Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij!
Cienījamie deputāti! Kā tikko ļoti pareizi atzīmēja Gravas kungs, situācija ir
patiešām dīvaina, un, sekojot līdzi medijiem pēdējā laikā, es esmu ievērojis, ka
varbūt ekonomiskās un politiskās nestabilitātes laikā aizvien biežāk notiek
pievēršanās dzīvnieku pasaulei. Un pierādījums tam ir fakts, ka viens Ventspils
oligarhs otru oligarhu nosauc par šakāli. Prezidentu sajūsmina fakts par to, ka kāds
vārdā nenosaukts politiķis ir izteicis metaforu par koalīcijas zirnekļiem, kas
plosās stikla burkā, bet opozīcija to visu kārām acīm vēro no malas.
Man šķiet, ka šodien situācija ir mazliet mainījusies un ka
pozīcija vēro, kā vienas opozīcijas partijas vilki ir gatavi saplosīt otras
opozīcijas partijas izvirzīto radio un televīzijas sargsuni. Un, ja mēs pieejam
jautājumam ciniski, tad mēs varam teikt, ka mums ir vienalga, vai Kleckina kungs tiek
saplosīts vai viņa, teiksim, āda paliek vesela, bet mana frakcija šo jautājumu
aplūkoja pragmatiski.
Nacionālā radio un televīzijas padome ir atbildīga par sabiedriskā
radio un sabiedriskās TV uzraudzību, tostarp arī finansiālo uzraudzību. Ja mēs
paskatāmies uz situāciju Latvijas Radio, tad redzam, ka Latvijas Radio faktiski ir
gandrīz vai novests līdz maksātnespējai. Parāds ir 800 tūkstoši latu, un tas ar
katru dienu turpina pieaugt. Man šķiet, ka atbildība par situāciju ir jāuzņemas ne
tikai Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājam, bet arī padomē
strādājošajai Latvijas Radio Revīzijas komisijai. Bet tiem „Jaunā laika”
deputātiem, kas šo faktu vēl nezina, es varu pavēstīt, ka šajā komisijā darbojas
divi locekļi, no kuriem viens ir „Jaunā laika” izvirzītā Dzintra Geka.
Un tāpēc man šķiet, ka nevajadzētu situāciju pavērst tā, ka
Kleckina kungs šobrīd viens pats, vienpersoniski, ir atbildīgs par visām tām
sliktajām situācijām, kuras ir Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Nevajag
Kleckina kungu padarīt par paraugprāvas galveno varoni! Protams, ja mēs rūpīgi
meklētu, mēs Kleckina kunga kažokā atrastu kādu uti. Taču situācijā, kad Latvijas
Radio kā kuģis bez kapteiņa slīkst parādu purvā un kad Latvijas Televīzija
taupības nolūkos slēdz vienu raidījumu pēc otra, atstāt padomi bez vadītāja –
tas nozīmētu rīkoties pēc principa „jo sliktāk, jo labāk”. Un tāpēc Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija pēc debatēm, kas notika
mūsu frakcijā, nolēma šajā balsojumā atturēties, un mēs aicinām citas
konstruktīvi domājošas frakcijas rīkoties tāpat.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs un mani godājamie
kolēģi! Es gribētu izteikt tikai vienu repliku, ko man uzticēja pateikt Latvijas
skolotāji. Proti, viņi teica, ka tik atklātu, tik ciniski vaļsirdīgu runu
televīzijā viņi ilgi nebija dzirdējuši. Televīzijas žurnālists jautāja
Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckina kungam:
„Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs balsojāt tieši par Inkēna kungu, nevis par Kolātu?”
Viņš atbildēja: „Bet vai tad jūs nezināt? Vai tad tas kādam vēl ir mūsu valstī
noslēpums, ka pie mums valstī viss notiek ar sarunāšanu? Un Inkēna kungs uz to ir
spējīgs!”
Nu tad es gribētu lūgt: vai mēs visi ar tādu sarunāšanu nevarētu
šodien sarunāt un viņu atbrīvot no šā posteņa? (No zāles: „Ausma, sarunā!
Ausmiņ, nāc sarunāt!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dažkārt amatpersonu demisijas vai atkāpšanās
pieprasījumi tik tiešām mēdz būt politiski. Bet šis nav tāds gadījums. Mēs
tiešām runājam par būtību. Situācijā, kuru mēs mēdzam raksturot kā ekonomisku un
politisku krīzi, personas atbildībai ir jābūt daudz lielākai nekā līdz šim. Un
Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par norisēm
mediju telpā, un viņam par šo atbildību ir jābūt pārliecinātam ikkatru brīdi,
ikkatru stundu.
Mēs, protams, varam ar argumentu „Bet jūs pierādiet!” noraidīt
šos pārmetumus par caurspīdīguma un atklātības trūkumu, informācijas, teiksim,
sagrozīšanu, bet šaubu ēna sabiedrībā taču paliek, nevienam tas nav noslēpums.
Šis pats sarunāšanas princips, šī pati atbildības novelšana uz citiem… nu jau
divas reizes plašā publiskā telpā izrādītie, teiksim, informācijas sagrozīšanas
gadījumi… Kā šāds cilvēks šādā situācijā var atbildēt par spēcīgāko –
ceturtās varas elementu?
Gribētu teikt dažus vārdus arī pašam Ābramam Kleckinam.
Nepārprotiet! Šis nebūs uzticības balsojums jums! Tas būs
uzticības balsojums koalīcijai, principam, koalīcijas draudzībai ar „Saskaņas
Centru”. Vienalga kam, bet tikai ne jums.
Un tādēļ neatkarīgi no balsojuma rezultātiem es aicinu jūs
neapkaunot Latvijas akadēmiskās inteliģences vārdu un atkāpties no amata, saglābjot
savu godu, cik vien tas vēl vispār iespējams.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Augsti godātais Saeimas Prezidij!
Cienījamie deputāti un deputātes! Man bija ļoti interesanti klausīties Gravas kunga
viedokli. Tas bija ļoti pamācošs.
Es varētu jums piekrist, Gravas kungs, ka ir ierobežota atklātība.
Tā ir taisnība, jo pamatā bieži vien parādās viedoklis — viens viedoklis. Un
īpaši labs ir tas, kurš sekmē apgalvojumu, nevis lietas izdibināšanu.
Un vēl es gribētu piebilst, varbūt bez īpašiem zemtekstiem, bet
tomēr kopsakarība šeit ir saskatāma. Bija Latvijas Televīzijā arī Gravas kunga
laiks. Ar ko tas beidzās – to mēs visi labi atceramies, ja gribam atcerēties…
Attiecībā uz šodien ierosināto Radio un televīzijas likuma
44.panta ceturtās daļas 3.punkta piemērošanu saistībā ar Ābrama Kleckina kā
Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa un viņa kā tās vadītāja
pārkāpumiem, jo šā panta daļa skan tā: „Saeima var atsaukt pirms termiņa padomes
locekli, ja viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un
tas izraisījis būtiskas sekas.”
Tad nu es gribētu teikt, ka es nenāku šajā tribīnē nedz
aizstāvēt, nedz arī apstrīdēt, bet gan pamatot balsojumu un zināmā mērā paust
arī Tautas partijas frakcijas viedokli.
Tāda situācija Latvijas Radio nav izveidojusies vakar, par ko mēs
šodien būtu gatavi sodīt kādu. Kad – to neviens nevar pateikt. Varbūt arī negrib
pateikt. Tad nu, lūk, situāciju ar šādu Saeimas lēmumu, kāds šodien ir darba
kārtībā, mēs atrisināt nevaram. Ar atsaukšanu šis jautājums netiks atrisināts un
netiks atbildēts uz galvenajiem diviem jautājumiem: kas notika un kad notika? Un vēl
arī trešais jautājums – kāpēc notika? Un vēl tam visvairāk klātesoša ir arī
uzraugošā institūcija – Nacionālā radio un televīzijas padome. Taču pirms tam
būtu vēlams skaidri dzirdēt… šobrīd, kā es saprotu, jaunais ģenerāldirektora
vietas izpildītājs Kolāta kungs ar to strādā… cik tad liels ir parāds. Jo šis
cipars ir tik dažāds, ka par to ir grūti debatēt arī valdībai un pieņemt
atbilstošu lēmumu. Un arī mūsu sabiedrībā to ir grūti izvērtēt. Arī to, kā tas
ir radies.
Lūk, šeit, man šķiet, visus vainīgos meklējot, kas tādā grūtā
situācijā ir pilnīgi dabīga reakcija, tiek piemirsts, ka Latvijas Radio atbilstoši
spēkā esošajam likumam ir sava valde. Valde, kura klusē un kura pauž savu
profesionālo izbrīnu par to, kas ir noticis.
Bet es gribētu teikt, kolēģi, ka tas ir ļoti viegli saprotams, ka
pauž profesionālu izbrīnu, jo, citiem vārdiem sakot, profesionāls jautājuma
izvirzījums izšķir visu un ir vislabākais žurnālistikā. Pārvalde izšķir visu, un
vislabākais lēmums… Ja lēmuma nav bijis vai ja lēmumi ir bijuši bezatbildīgi vai
pārsteidzīgi, vai, nezinu, kādi vēl, tad, protams, par to atbildība ir jāprasa no
ģenerāldirektora Semēvica kunga. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Pareizi!”) Ja viņš ir godprātīgs cilvēks, tad viņš atbildēs uz šo
jautājumu, un es gribu uz viņu paļauties. Jo viņš ir bijis vienmēr godprātīgs
cilvēks. Galu galā valdes atbildība nekādā veidā nav izņemama no darba kārtības,
jo to nosaka likums. Un valdes atbildība ir jāizskata ārkārtīgi atbildīgi un
būtiski.
Un visbeidzot – arī Nacionālās radio un televīzijas padomes kā
uzraugošās institūcijas atbildība, iespējams, arī Revīzijas komisijas atbildība,
iespējams, arī tā pārraudzītāja atbildība, kurš tad bija iecelts. Domāju, ka tur
ir daudz apakšpunktu. Bet būtiskākais jau ir tas, kas šobrīd notiek ar Latvijas
Radio. Proti, viens no bijušajiem valdes locekļiem, tagadējais ģenerāldirektora
vietas izpildītājs Dzintris Kolāts ir apņēmies šo pienākumu veikt, viņš ir
apņēmības pilns izdibināt šo lietu un tādā veidā izvilkt tos iestigušos ratus no
dubļiem. Pat tad, ja ir slikta sistēma, pēc kuras Nacionālā radio un televīzijas
padome darbojas… pareizāk sakot, ja tā slikti uzrauga sabiedriskās
institūcijas – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju -, mēs jau neko
neatrisināsim, ja sagrausim šo sistēmu, izņemot kādu no locekļiem, un viss sabruks.
Mums ir vajadzīgs risinājums.
Un apņēmības pilns ir arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijas priekšsēdētājs, runājot par jaunā Radio un televīzijas likuma
virzību. Tas nu ir tas risinājums, ar kuru varētu nākotnē atšķetināt šo
jautājumu. Tas ir pareizais ceļš, un to es vēlējos teikt, motivējot, kādēļ es
balsošu un arī Tautas partijas frakcija balsos pret šo pieprasījumu. Jo politiska
izrēķināšanās ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzijā, ne Nacionālajā radio un
televīzijas padomē, ne Saeimā, ne jebkur citur nekad nevienu jautājumu nav
atrisinājusi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs varam stundām debatēt par detaļām, par
sistēmu un risinājumiem, bet, Rugātes kundze, galvenais jautājums, uz kuru mums
šodien ir jāatbild, ir tāds: vai par Nacionālās radio un televīzijas padomes
priekšsēdētāju var būt cilvēks, kas ir divas reizes publiski pieķerts melos (pirmo
reizi – sakarā ar filmas „Putina sistēma” demonstrācijas aizliegumu, otro reizi
– saistībā ar Latvijas Radio ģenerāldirektora vēlēšanām)? Pateiksimies mūsu
žurnālistu profesionālajai darbībai par to, ka šis cilvēks ir divas reizes publiski
pieķerts melos! Jautājums ir tāds: vai Kleckina kungs var turpināt vadīt šo padomi?
Tas nav jautājums ne par sistēmu, ne par detaļām, ne par politisku izrēķināšanos.
Šis ir elementārs goda un cieņas jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei.
J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Balsojot par šo jautājumu, ir vērts
atcerēties – vai KNAB priekšnieks Loskutova kungs tika atlaists par tīšu
pārkāpumu? Es domāju, ka šeit, runājot par Nacionālās radio un televīzijas padomes
priekšsēdētāja Kleckina kunga darbību, galvenais, ko gribas akcentēt, ir tas, kas ir
noticis tajā laika posmā, kopš viņš ir priekšsēdētājs… tas, ka netika
kontrolēta situācija Latvijas Radio, kā mēs to redzam… Netika pietiekami efektīvi
kontrolēta situācija, kas ir Latvijas Radio… Un nu lietas ir novestas tik tālu, cik
tālu tās ir novestas.
Ābrams Kleckins ir scenārija autors kādreiz slavenajai
dokumentālajai filmai „Vai viegli būt jaunam?”. Arī Nacionālās radio un
televīzijas padomes priekšsēdētājam nebūt nav viegli. To mēs saprotam, bet par
situāciju, kādā nekontrolēti ir nonākusi… precīzāk sakot, ir novests Latvijas
Radio, ir atbildīgs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams
Kleckins. Protams, arī šīs padomes biedri.
Ābram Kleckina kungs! Jūs esat bijis drosmīgs padomju laikā, esiet
drosmīgs arī tagad! Atkāpieties pat tad, ja Saeimas pozīcijas partijas vai Saeimas
deputāti nav gatavi nobalsot „par” jūsu atlaišanu, jo šī ir ļoti būtiska
situācija, un, kā teica Ina Druviete, te ir runa par svarīgu, par ļoti svarīgu varas
saziņas kanālu, kāds ir Latvijas Radio, kāda ir Latvijas Televīzija.
Es aicinu arī pozīcijas deputātus pārdomāt šo balsojumu… Arī
par šo balsojumu uz jums skatīsies tauta. Tautas partija, kas runājat par to, ka ir
jāatgūst tautas uzticība, šis ir viens no balsojumiem, kurā jūs varat atgūt daļu,
varbūt daļiņu no tautas uzticības.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu ienest skaidrību tiem
cilvēkiem, kas seko līdzi šim balsojumam, jo man šķiet, ka pat daži deputāti nav
sapratuši, par ko tad ir šis balsojums.
Tātad Ābramu Kleckinu par padomes priekšsēdētāju ievēlēja
padomes locekļi, nevis Saeima, un tātad padomes locekļiem būtu, ja Kleckina kungs nav
profesionāli pildījis savus pienākumus, pašiem arī jālemj, vai viņš atbilst šim
amatam vai neatbilst. Turklāt jāatzīmē, ka šajā padomē strādā arī „Jaunā
laika” pārstāvji. Tur nav tikai pozīcijas pārstāvji. Pie tam Ābrams Kleckins nemaz
nav pozīcijas kandidāts. Viņš ir pilnīgi opozīcijas kandidāts. Tādēļ es domāju,
ka šī ir tāda… ka šis pirmām kārtām atkal ir viens populistisks iesniegums, savā
ziņā upurjēra meklēšana. Galvenais, ka te notiek Saeimas kompetences pārkāpšana.
Ļausim šai padomei pašai tikt ar to galā! Ja padome netiek ar to galā, tad mums ir
jālemj par visas padomes nomaiņu. (No zāles: „Atlaist padomi!”) Nebūs tā,
ka tagad mēs vienu atsauksim, un tad visas lietas būs kārtībā.
Būsim loģiski!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Man šodien nav viegli runāt, jo Ābrams
Kleckins ir bijis mans pasniedzējs. Es esmu arī viena no tām daudzajām žurnālistēm,
kuru šis cilvēks ir izaudzinājis un no kura teiktā mēs esam sapratuši, ka
žurnālistikas augstākā misija ir informēt sabiedrību, sniedzot tai argumentētu,
patiesu, godīgu informāciju.
Diemžēl ar gadiem cilvēki, nonākot pie varas, acīmredzot mainās,
un acīmredzot šis ir tas gadījums. Jo likums nosaka, ka Nacionālās radio un
televīzijas padomes vadītāju var atsaukt par pieļautu nolaidību… Jā, es
atvainojos… Jā, locekli var atsaukt par pieļautu nolaidību. Un Ābrams Kleckins ir
Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, reizē būdams arī tās vadītājs.
Šajā gadījumā ir pieļauta nolaidība, un tā nav politiska izrēķināšanās.
Runājot par Latvijas Radio, šeit tika sacīts, ka mēs nezinām, kā
šī situācija veidojusies Latvijas Radio, bet Ābrams Kleckins par to zināja no pašas
pirmās dienas, kad stājās šajā amatā, jo jau 2007.gada novembrī Latvijas Radio bija
pieprasījis budžeta palielinājumu sakarā ar to, ka inflācija cēlās un ka radio
darbinieku algas zaudēja savu vērtību. Radio kļuva konkurētnespējīgs darba tirgū.
Labākie kadri no Latvijas Radio aizgāja, un Latvijas Radio bija satraukts par šo
situāciju.
Šis pieprasījums palika uz galda, jo diemžēl šo pieprasījumu bija
aizmirsts iesniegt Finanšu ministrijai, un to mēs noskaidrojām pagājušajā vasarā,
kad visi – Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
attiecību komisija – sēdējām tepat, Sarkanajā zālē, pie galda, kur bija
pieaicināti arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji, arī Ābrams
Kleckins, kā arī Latvijas Radio pārstāvji: vadītājs un arodbiedrības pārstāvji.
Mēs spriedām par šo izveidojušos situāciju, jo bija lūgums ar grozījumiem mainīt
šo dramatisko algu samazinājumu un problēmas, kas finansiāli bija jau ar mīnusu
Latvijas Radio.
Un arī vēl tad mēs dzirdējām no padomes vadītāja, ka situācija
ir tiešām nopietna un ka viņš darīs visu lietas labā… ka viņš tagad to saprot un
noteikti rīkosies, lai situācija tiktu atrisināta.
Ir pagājis laiks, bet situācija ir tikai padziļinājusies,
finansiālais mīnuss ir kļuvis jau trīskārt vai četrkārt lielāks nekā tajā
brīdī. Un tad ir jautājums: kāpēc ir pieļauta šī bezdarbība, šī nolaidība? Tā
ir nolaidība, kolēģi! Un par nolaidību padomes locekli var atsaukt no Nacionālās
radio un televīzijas padomes…
Jā, ir vēl arī Revīzijas komisija… Bet, ja šis Nacionālās
radio un televīzijas padomes loceklis ir arī šīs padomes vadītājs, tad vadītāja
atbildība ir arī skatīties, kā strādā šī Revīzijas komisija jau padomes ietvaros.
Es gribu pateikt tikai vēl to, ka tagad Latvijas Radio šī nauda tiek
aizdota, bet tas nav ne godīgi, ne taisnīgi, jo Latvijas Radio ir intensificējis savu
darbu, kopš 1994.gada no 500 darbiniekiem samazinot štatus līdz 312 darbiniekiem, bet
tajā pašā laikā apraides stundu skaitu ir palielinājis no 48 stundām līdz 96
stundām, piedāvājot sabiedrībai nacionālo pasūtījumu 5 programmās. Nevienā
Eiropas raidstacijā nav tik zemas algas un tik liels darba apjoms vienlaikus. Tajā
pašā laikā Latvijas Radio ir saņēmis gan ISO 901 sertifikātu, gan arī tam ir
piešķirts cits sertifikāts, kas ir objektīvs rādītājs darba atbilstībai
augstākajiem standartiem, tikai darba algas tiem neatbilst.
Šī situācija jau sen bija jārisina. Tā ir, kolēģi, nolaidība,
par ko pienāktos atbildēt, un tāpēc, ja mēs arī šodien nevaram šo jautājumu
risināt pēc būtības, tad paliek vēl iespēja atkāpties un spert godīgu un
atbildīgu soli.
Arī par pašu gaisotni Nacionālajā radio un televīzijas padomē
mēs varētu kādreiz, kolēģi, parunāt, jo šī gaisotne tur jau sen vairs nav
veselīga. Šeit Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi sūdzas par to, ka
informācija līdz viņiem nenonāk… visa kopējā informācija. Tā iet tikai caur
vadītāju un viņa vietnieces rokām. Un tas, ka vadītājs publiski ir pieķerts
tiešām melos divas reizes, arī tas nav ne pieļaujams, ne piedodams. Un arī tas
pēdējais gadījums, kad tika vēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē
Latvijas Radio vadītājs… Tā kliegšana un tie draudi Nacionālās radio un
televīzijas padomes locekļiem par to, ka ir jāievēlē Edvīns Inkēns, nevis Dzintris
Kolāts, bija dzirdami cauri tām stikla durvīm. Un tā arī tika šīs padomes
locekļiem pateikts: „Ja jūs nevēlēsiet Inkēna kungu, tad jūs te visus
iztrenkās!” Tad nu kas tas ir par stilu pašā Nacionālajā radio un televīzijas
padomē? Un vai mums tomēr kādreiz arī nevajadzētu parunāt par to, kādā veidā mēs
divas informatīvās telpas mūsu valstī tuvinām un kāda ir Nacionālās radio un
televīzijas padomes loma šajā darbā? Arī par to mums kādreiz vajadzētu parunāt, jo
šīs telpas attālinās. Ir tiešām tā, ka mēs sabiedrībai dodam maz iespēju
latviski uztvert šo informācijas telpu. Un tad nu mums krievu valodā runājošie
cilvēki sūdzas, ka viņiem nav iespējams dzirdēt dzīvo latviešu valodu. Un kas par
to ir atbildīgs? Arī par to ir Nacionālā radio un televīzijas padome atbildīga.
Tā ka šeit var ļoti daudz nolaidības elementu saskatīt. Es
uzskatu, ka nevajadzētu tagad šo lietu politizēt… Bet tas jau parādās paša
vadītāja izpratnē par lietām, par lietu kārtību un par tiesiskumu valstī.
Es aicinu Ābramu Kleckinu spert šo godprātīga cilvēka soli un
atkāpties. Nacionālajai radio un televīzijas padomei arī vajag pārvērtēt savu
darbību. Un arī mums vajag izskatīt šo jautājumu un atbalstīt tomēr mūsu,
„Jaunā laika”, iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lieta ir pavisam nopietna. Ļoti nopietna! Jo
masu saziņas līdzekļi – es to esmu teicis ne reizi vien arī no šīs tribīnes –
ir vara numur viens, nevis ceturtā vara.
Jo atkarībā no tā, ko raksta prese un raida radio un televīzija,
tiek noskaņota sabiedrība, un no tā ir atkarīgi arī vēlēšanu rezultāti un tātad
pēc tam arī valdība, arī ierēdniecība un viss pārējais. Tātad šodien mēs
runājam par ārkārtīgi nopietnu lietu.
Man ir bijis tas gods… Arī Rugātes kundzei… Radio un televīzijas
likumu mēs veidojām ar domu – nolikt visu savās vietās. Diemžēl arī šobrīd,
tāpat kā jau iepriekšējā Saeimā, gadu no gada tiek runāts par jaunu Radio un
televīzijas likumu, par radio un televīzijas lomu un tā tālāk, bet tas viss paliek uz
vietas. Diemžēl nevirzās šīs lietas.
Tas šoreiz nav populistisks priekšlikums. To es saku ar pilnu
atbildības sajūtu, jo pārzinu šo jomu, esmu žurnālists ar ļoti lielu stāžu. Es
gribu pateikt to, ka Nacionālā radio un televīzijas padome visā tās pastāvēšanas
laikā ir bijusi nespējniece! Visā tās pastāvēšanas laikā! Kaut cik vērā ņemama
tā bija kādreiz, Zigmunda Skujiņa laikā, kad tā bija sabiedriska, nevis tagad, kad
šie cilvēki saņem atalgojumu – pietiekami nopietnu. Lūk! Un tas ir ārkārtīgi
nopietni!
Un visvairāk es pārmetu Nacionālajai radio un televīzijas padomei
to, ka ar tās atbalstu Latvijas ēters ir burtiski pārplūdināts ar krievu valodu.
Šeit absolūti mēs dzīvojam divās informatīvajās telpās. Divās informatīvajās
telpās! Un tādēļ nekāda integrācija nav notikusi. Šie cilvēki dzīvo padomju
garā. Viens milzīgs skaits – simtiem tūkstošu. Un tā ir Nacionālās radio un
televīzijas padomes atbildība!
Es biju… es vadīju, pareizāk sakot, izmeklēšanas komisiju, kura
tika nodibināta 7.Saeimas laikā radio un televīzijas darbības izmeklēšanai. Un
secinājumi bija ļoti nopietni, ļoti strikti. Žēl, ka toreiz Saeima beidza darbu,
tāpēc ziņojums, kas bija ļoti nopietns, ļoti kritisks un vērā ņemams, palika bez
ievērības un tika nodots arhīvos. Žēl, ka tas tā noticis.
Un nu ir pēdējais laiks… ir pēdējais laiks vispār ķerties pie
šīs problēmas. Ir jāreorganizē Nacionālā radio un televīzijas padome.
Jāreorganizē pašos pamatos, lai tā būtu darbspējīga! Mēs iedevām tai
patstāvību, bet kā šī patstāvība tagad ir izpaudusies – to mēs redzam. Un tā
nav tikai šī problēma, ka pēkšņi Latvijas Radio nonācis šajā kritiskajā
situācijā, tā sakot, kļuvis maksātnespējīgs un pastāvētnespējīgs. Tas ir nieks!
Tā ir tikai tāda virspuse!
Tādēļ, kolēģi, mums ir ļoti nopietni, it īpaši Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai, kura ir atbildīgā komisija par šīm lietām, jāķeras
fundamentāli klāt pie Radio un televīzijas likuma un jātiek skaidrībā. Ir jātiek
skaidrībā, kādai jābūt Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lai saglābtu
visu to, ko tā visā savā pastāvēšanas laikā – es vēlreiz atkārtoju! – ir
sastrādājusi negatīvu. Sastrādājusi ļoti daudz!
Un tādēļ šajā gadījumā es atbalstu un atbalstīšu šo
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei, otro reizi.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Klausoties debates, rodas neliela ironija: vai
nevarētu Saeima „pa tiešo” vadīt radio un televīziju? Nu nebūtu taču nekādu
problēmu! Bet, ja runājam pēc būtības, tad arī Nacionālās radio un televīzijas
padomes Revīzijas komisija ir atbildīga par radušos situāciju. Un, ja reiz visiem ir
šī atbildība, nu tad varbūt ir jārosina – un debates uz to virzās – viens
kopīgs priekšlikums: atlaist visu Nacionālo radio un televīzijas padomi un ievēlēt
no jauna. Bet diez vai tas būs pareizākais risinājums.
Tas arī izskatīsies nedaudz pēc ironijas. Pat vēl skarbāk! Tāpēc
es uzskatu, ka tomēr vajag pieņemt jaunu likumu un optimizēt pārraudzību nozarē. Tas
būtu pareizākais, ko mēs varam izdarīt, nevis šodien atbalstīt to priekšlikumu,
kurš ir iesniegts balsojumam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai dieniņ!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc PCTVL uzskata, viss, kas
notiek nacionālajā radio un televīzijā, tomēr ir valsts kopējās dziļās krīzes
problēmu sastāvdaļa, jo citās nozarēs situācija ir vēl sliktāka, tāpēc vainot te
tieši Ābramu Kleckinu par to, kas notiek ASV finanšu tirgū, būtu pārāk liels gods
šim cilvēkam, pēc mūsu uzskata. Bet par konkrētām problēmām jāatbild ir tomēr
visai padomei, un, ja mēs atsaucam tikai vienu padomes locekli, tad tā, pēc mūsu
uzskata, ir iejaukšanās padomes darbā, kas balansē uz likuma robežas.
Sakarā ar to mēs tomēr pievienojamies to deputātu viedoklim, kuri
uzskata, ka jāatsauc vai nu visa padome, vai nevajag atsaukt nevienu. Bet šo konkrēto
priekšlikumu mēs neatbalstīsim.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man arī bija pasniedzēji,
un pasniedzēji man mācīja nemelot.
Cienījamā Bendrātes kundze! Es ļoti labi atceros, un arī kolēģi
no Sociālo un darba lietu komisijas ļoti labi atceras, ka mēs komisijā skatījām
jautājumu par kori. Latvijas nacionālā kora direktors sūdzējās par to, ka ir
nepietiekams finansējums. Un pie kāda slēdziena mēs nonācām? Savulaik viņiem tika
izteikts piedāvājums pāriet Kultūras ministrijas pārraudzībā, bet viņi atteicās.
Viņi vienkārši gribēja būt koris pie Latvijas Radio, turpināt tur eksistēt un
saņemt atbilstošu atalgojumu; viņi savulaik atteicās būt zem Kultūras ministrijas
jumta. Un tagad nevajadzētu pārmest cilvēkam, kurš tajā laikā nevadīja šo padomi,
par to, ka kaut kāds viens mazs „cālītis” gribēja palikt tur, kur viņš ir, un
saņemt lielu atalgojumu. Protams, koris ir labs, bet kāpēc tas savulaik atteicās
pāriet ministrijas paspārnē – lūk, tas ir jautājums. Un viņi arī turpmāk grib
būt zem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas jumta un saņemt atbilstošu atalgojumu.
Risinājuma nav. Viņi negrib pāriet ministrijas pakļautībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam, otro reizi.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Šajās debatēs Rugātes kundze uzdeva tieši man jautājumu, uz ko es
gribētu tagad atbildēt. Viņas jautājums bija: kā tad bija tajos laikos, kad Grava
vadīja Latvijas Televīziju?
Divi teikumi.
Pirmkārt. Pēdējos desmit gados Latvijas Televīzijas reitingi katru
gadu ir gājuši uz leju; vienīgi divos gados tie gāja uz augšu, un tas bija tad, kad
Uldis Grava vadīja Latvijas Televīziju.
Otrkārt. Kad es Latvijas Televīzijas vadīšanu beidzu 2004.gadā,
Latvijas Televīzijai bija pusmiljona latu peļņa. Tajā laikā Latvijas Televīzijas
dotācija no valsts bija uz pusi mazāka, nekā tā ir šodien.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, dāmas un kungi! Šis ir viens no kārtējiem piemēriem, kuri
mums skaidri rāda, ka zinātnieks ne vienmēr ir labs menedžeris. Šobrīd Latvijā ir
divi spilgti piemēri, ka zinātnieki netiek galā ar sava kolektīva organizēšanu, ar
savu tiešo pienākumu izpildīšanu.
Par vienu no šiem piemēriem mēs runājam šodien, un tas ir Kleckina
kungs. Ne mirkli nešaubos, ka viņš ir labs pasniedzējs, bet kā sava kolektīva
vadītājs un savu uzdevumu veicējs viņš tiešām ir švaks.
Un otrs piemērs, protams, ir mūsu premjerministrs. Zinātnieks, kurš
nekādi nespēj menedžēt savu koalīciju, savus partnerus. Kā vadītājs, manuprāt,
viņš ir slikts.
Ir divas lietas, ko es gribu pateikt visa notiekošā kontekstā.
Pirmā. Augsti godājamā koalīcija! Tad, kad Korupcijas novēršanas
un apkarošanas birojā jūs atradāt finanšu pārkāpumus, momentā tika atlaisti nevis
vainīgie, bet gan tā vadītājs.
Esiet konsekventi! Ja augstākā amatpersona, kas ir atbildīga par
neizdarībām, ir Kleckina kungs, tad esiet konsekventi un atlaidiet Kleckina kungu!
Otra lieta. Ja jūs tiešām Kleckina kungu gribat šajā amatā
paturēt, tad ir, manuprāt, tikai viens arguments, kas derētu vislabāk, – nāciet un
paskaidrojiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā. Pierādiet ar darbiem un
vārdiem, soliet to, ka nauda tiks atrasta un ka Latvijas Radio strādās! Jūs visi labi
saprotat, ka Latvijas Radio ir fundamentāla vērtība. Es pat domāju, ka nevienam no
visiem citiem medijiem Latvijā nav tik liela nozīme, kāda ir Latvijas Radio. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Viens teica – radiovadāma tauta!”) Nāciet,
koalīcija, un pierādiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā, un tad arī
jautājums par Kleckina kungu kā šīs nozares galveno menedžeri tiks noņemts no darba
kārtības.
Tāpēc meklējiet pareizos argumentus, pierādiet mums to, un, es
domāju, jautājums no darba kārtības tiks noņemts. Kamēr tas nenotiek, es aicinu
atbalstīt šo Kleckina kunga atsaukšanas pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kad es tik tālajā,
nu jau diezgan tālajā, 1990.gadā nolēmu pievērsties žurnālistikai, es, protams, ar
lielu kāri ieelpoju to svaigo gaisotni, kas mums nāca no Rietumu demokrātijas.
Virzoties žurnālistikā uz priekšu un nepārtraukti mācoties, es daudz ko uzzināju
par šīs Rietumu demokrātijas lielajām personībām, un viena no šīm vislielākajām
personībām Rietumu demokrātijā ir Vācijas kanclers Helmūts Kols, kas visilgāk ir
noturējies šīs ekonomiski un politiski varenās valsts kanclera amatā, proti, 18
gadus. Un tad es lasīju, ko paši vācieši un arī pārējie Rietumu demokrātijas
pārstāvji raksta par šo lielo cilvēku; proti, viņa panākumi ir izskaidrojami ar to,
ka viņam ir bijusi ļoti dziļa, pareiza politiskā nojauta un politiskais instinkts. Un
tagad es gribu vērsties – tieši otrādi, kā te varbūt gaidīja no manas runas, –
pie divām lielajām koalīcijas partijām – pie Tautas partijas un pie Latvijas Pirmās
partijas. Jums trūkst šīs politiskās nojautas un politisko instinktu, jūs nejūtat,
kā jums jādarbojas. Latvijas Pirmās partijas vadītājs Šlesers jau praktiski
vairākus mēnešus katru nedēļu dzen savā politiskajā zārkā pa nagliņai iekšā,
un to pašu dara arī Tautas partija, kura arī ir nonākusi tādā situācijā… Jūs,
kādreiz šī lielā partija ar 23 deputātu mandātiem, vispār varbūt vairs netiksiet
nākamajā Saeimā. Jums ir absolūts politiskās nojautas un instinktu trūkums.
Opozīcija šodien jums ir iedevusi rokās mazas knaiblītes, ar kurām jūs varat izvilkt
ārā no sava politiskā zārka nagliņas, ko jūs paši esat iedzinuši. Bet jūs
negribat tās lietot un dzenat iekšā vēl tālāk. Jūs paši būsiet vainīgi, ka jūs
sevi nogremdēsiet. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei, otro
reizi.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, mēs šo tēmu noteikti drīz beigsim, jo neviena tēma jau nav
vilkusies bezgalīgi, tomēr…
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ar zāli nesarunājieties!
S.Bendrāte. Precizējot informāciju, es tomēr gribu teikt, ka mēs
šeit, Saeimā, runājām jau pagājušajā vasarā par Latvijas Radio problēmām,
sēdējām ar minētās organizācijas pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm pie viena
galda. Jā, viens no jautājumiem bija šāds: ko darīt ar Latvijas Radio izcilo kori,
kas ir liela kultūras vērtība arī mūsu valsts kultūras spektrā? Viens no variantiem
bija nodot šo kori Kultūras ministrijas pakļautībā. Bet otrs jautājums, kas bija
ļoti būtisks un par ko mēs spriedām, bija jautājums par Latvijas Radio turpmāko
pastāvēšanu algu dēļ.
Un šeit ir divi dokumenti manā priekšā, kuri ir tieši no šīs
mūsu sanāksmes, tāpēc es gribu teikt, ka, protams, pats labākais līdzeklis pret
atmiņas zudumu ir informācijas pierakstīšana, jo bieži vien tās nelaimes mums ceļas
no tā, ka mēs kaut ko aizmirstam (No zāles dep. J.Dobelis: „Par jautājumu!”),
pēc tam traktējam, negribam atgriezties atpakaļ un noskaidrot, kā ir bijis. Tā ka
būsim precīzi! (No zāles dep. J.Dobelis: „Par jautājumu vajag runāt!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidzam šo
tēmu!”) Vai jūs iekļausieties divās minūtēs?
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ar lielu interesi
noklausījos visas Kleckina kunga kolēģes no akadēmiskās vides un arī visus viņa
mācītos žurnālistus, bet es netaisos šeit viņu aizstāvēt. Es gribu tikai
atgādināt, ka jūs paši, opozīcija, viņu ievēlējāt. Jūs ievēlējāt Kleckina
kungu ar savām balsīm Nacionālajā radio un televīzijas padomē!
Taču es gribu teikt tā, ka, manuprāt, šis iesniegums ir klajš
populisms, ar kuru, pēc manām domām, tiek mēģināts novērst uzmanību no galvenajiem
vainīgajiem – no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas administrācijas un Latvijas
Radio un Latvijas Televīzijas valdes un pārcelt šo atbildību uz Ābramu Kleckinu.
Godājamie kolēģi! Man ir pamats domāt, ka Kleckina kungs arī ir
maldināts. Četras dienas pirms atkāpšanās no amata Semēvica kungs kopā ar Kleckina
kungu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā viņiem jautāja: „Kāds ir tas iztrūkums? Kāda ir tā naudas summa, kura ir
vajadzīga?” Semēvica kungs teica: „400 tūkstoši.” Tie 400 tūkstoši divas
dienas vēlāk pārvērtās par 800 tūkstošiem. Un jāsaka, ka šodien mēs neviens
nezinām, cik tur simtu tūkstošu galu galā ir parādi. Kā tas viss notiek?
Es gribu teikt, ka mums būtu jāļauj Ābramam Kleckinam pašam tikt
skaidrībā ar tiem cilvēkiem, kurus viņš pārraudzīja, kuriem bija uzdots uzraudzīt
Latvijas Radio darbību. Mums būtu jātiek skaidrībā arī par to, kurš konkrēti ir
vainīgs. Un vainīga, pēc manām domām, ir tikai un vienīgi administrācija un valde.
Un es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka šī valdes atbildība nav
tik vienkārša. Valdes locekļi par saviem lēmumiem atbild ne tikai ar savu labo vārdu,
bet arī ar savu mantu.
Tā ka atstāsim amatā Ābramu Kleckinu, lai viņš var tikt
skaidrībā ar visām šīm lietām! Un pēc tam, kad mums būs pilnīga skaidrība par
katru latu no šiem pagaidām zināmajiem 800 tūkstošiem (kur un kā tie ir izlietoti,
kāpēc šie parādi ir radušies), pieņemsim lēmumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ir pieteicies arī deputāts Pēteris Tabūns, bet mums ir laiks
pārtraukumam. Acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, paziņojumam vārds
deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām
minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Es gribu arī atgādināt (vēlāk es vēlreiz atgādināšu), ka
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes, bet laiku es
vēl precizēšu.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas
komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm!
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti, labrīt! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Pēteris Hanka, Artis Kampars, Ivans
Klementjevs, Aigars Kalvītis…
Sēdes vadītājs. Atvaļinājums…
A.Klementjevs. … Jakovs Pliners un Dainis Turlais.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma nepabeidzām skatīt sadaļu
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Mēs runājam par lēmuma projektu
„Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina
atsaukšanu”. Un pārtraucām mēs debates, jo mums bija jādodas pārtraukumā.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Nepārprotami, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir
atbildīga par to, kas notiek elektroniskajos medijos, it īpaši – sabiedriskajos, tas
ir, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Te nevarētu būt divu domu. Tieši tādēļ
mēs radījām šādu padomi.
Izmantojot iespēju, es gribu pateikt par Latvijas Radio likteni.
Latvijas Radio jāturpina darbs normālā režīmā. Latvijas Radio patiešām ir milzīga
nacionālā vērtība, un to Latvijas Radio pierādījis visos laikos, it īpaši
kritiskos – barikāžu laikā, puča laikā… Tādēļ aicinu jūs, kolēģi, kuri
ietilpst koalīcijas partijās, tuvākajās dienās rīkoties ļoti atbildīgi un kopā ar
valdību izdarīt tā, lai Latvijas Radio tiktu glābts. Skaidri un gaiši! To gaida
Latvijas Radio ļaudis, un to gaida tauta.
Mēs glābām „Parex banku” ar simtu simtiem miljonu, un tas mums
jāizdara arī ar Latvijas Radio, kas prasa no budžeta daudz niecīgākus līdzekļus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vēl debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Es mazliet esmu apjucis un šo to nesaprotu. Vai
šodien tiek virzīts jautājums par Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata vai par
kāda mistiska Kļockina atstādināšanu no amata? Nu, šinī gadījumā priekšlikuma
iesniedzēji diezgan daudz un bieži ir kļūdījušies. Un tagad nu es esmu mazliet
tādā neizpratnē.
Man nebūtu it kā nekas pret Kļockina atlaišanu no amata. Par
Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata nu tomēr būtu kaut kas arī sakāms.
Tad nu teikšu par Ābrama Kleckina darbu. Atceroties Publisko izdevumu
un revīzijas komisijas sēdi 2008.gada 12.novembrī, kad tika vērtēta Valsts kontroles
ieteikuma izpilde Latvijas Radio, man prātā nāk diezgan optimistiskā šīs sēdes
gaita. Gan Aigars Semēvics, gan Ābrams Kleckins, gan Imants Skrastiņš bija ļoti
optimistiski, jo pavisam nesen Latvijas Radio bija ieviests ISO standarts, kas it kā
radītu visus priekšnosacījumus ļoti sekmīgai darbības kontrolei. Aina zīmējās
ārkārtīgi pozitīva, jo gadu bija paredzēts noslēgt ar visai pieņemamiem finanšu
rezultātiem. Tas bija 12.novembris.
Šobrīd ir janvāra vidus. Ir 800 tūkstošu parāds. Kā tas varēja
rasties? Es domāju, ka šinī gadījumā neba nu Kleckina kungs, neba nu Skrastiņa
kungs… netika maldināti. Un šinī gadījumā, es domāju, tiešām pašai
Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Latvijas Radio vadībai ir jātiek
skaidrībā – kur bija šie maldi, kurš kuru maldināja. Un to var droši vien
izdarīt, ļaujot strādāt gan vieniem, gan otriem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 22, atturas – 38. Lēmuma projekts „Par Nacionālās radio un
televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu” noraidīts.
Pārejam pie nākamās sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.
Pirms sākam skatīt šo darba kārtības sadaļu, informēju, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu „Grozījums likumā
„Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šodienas sēdes darba
kārtībā kā pēdējo punktu, tas ir, pēc darba kārtības 39.punkta – likumprojekta
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Tātad, kā jau es minēju, sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dāmas un kungi! Mēs izskatām šobrīd dokumentu Nr.3335 un dokumentu
Nr.3335B.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Tam ir steidzamības statuss, un tas tika izskatīts atbildīgajā
komisijā. Par likumprojektu ir saņemti 26 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir papildinājums 18.1
pantā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Šajā pašā pantā izslēgumu piedāvā Juridiskais
birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par likuma 19.pantu ir saņemts Juridiskā biroja
priekšlikums, kuru komisija vienprātīgi atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums – 23.panta papildinājums – ir
no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Izslēgumu 23.panta piektajā prim daļā ierosina
Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma
24.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
aizstājums likumprojekta 5.pantā. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr izteikusi savā
redakcijā, kas ir 8.priekšlikums, un aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 24.2
pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums – ārkārtīgi sakarīgs. Tas ir no
Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, tomēr atradusi par
vajadzīgu izteikt atbildīgās komisijas redakcijā, ko aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir 13. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Atbalstīts bez iebildēm.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir par 24.3 pantu. Iesniedzis
Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 15.priekšlikums –
izslēgums, kas piedāvāts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija pati ņēmusi un izslēgusi 24.4
pantu. Aicinu jūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Deputāta Ribakova priekšlikums nav atbalstīts. Tas
attiecas uz informācijas sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts
kontrolei. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Ivanam Ribakovam.
I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Visai bieži mēs dzirdam, ka pēc Valsts
kontroles revīzijas ir atklāti pārkāpumi, un lielas naudas dalīšanas priekšvakarā
(jūs saprotat, par ko es runāju, – par papildus piešķirtajiem Starptautiskā
Valūtas fonda līdzekļiem) ir aktuāli mainīt 33.pantu.
Pašreiz likumā „Par zvērinātiem revidentiem” ir paredzēts, ka
zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt
Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju un dokumentus, ko tā rakstveidā
pieprasījusi savu funkciju veikšanai.
Tomēr likumā nav paredzēts, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole
savu funkciju veikšanai varētu rakstveidā pieprasīt zvērināta revidenta vai
zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā esošu informāciju un dokumentus, kuri
ir iegūti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā no valsts un pašvaldību
institūcijām un to pārraudzībā, pārziņā vai pakļautībā esošajām iestādēm.
To es gribētu uzsvērt.
Valsts kontrolei vajag dot iespēju saņemt šo informāciju un
dokumentus. Tāpēc mans priekšlikums paredz, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu
revidentu komercsabiedrībai ir jābūt pienākumam pēc Valsts kontroles rakstiska
pieprasījuma šo informāciju sniegt. Valsts kontrolei tas ietaupītu gan laiku, gan
naudu.
Turklāt priekšlikumā tiek paredzēts, ka Valsts kontrole attiecībā
uz saņemto informāciju un dokumentiem ievēros konfidencialitātes prasības, kā arī
konfidencialitāti par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības
darba metodoloģiju un tehniskajiem risinājumiem. Man grūti saprast, kāpēc Latvijas
Zvērinātu revidentu asociācija uzskata, ka Valsts kontrole ir konkurējoša iestāde.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.
K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Komisija nepagāja garām šim
priekšlikumam un neuzskatīja to par kārtējo opozīcijas priekšlikumu, kurš būtu
noraidāms pēc būtības tikai tāpēc, ka tas ir no opozīcijas. Komisija, izskatot
priekšlikumu, iepazinās ar tām tiesībām… ne tikai iepazinās, bet vēlreiz
izskatīja tās tiesības, ko Valsts kontrolei dod likums „Par Valsts kontroli”. Šīs
tiesības ir ļoti lielas. Valsts kontrolei ir tiesības pieprasīt visu informāciju ne
tikai no valsts institūcijām, iestādēm un valsts uzņēmumiem, bet arī no pašiem
uzņēmumiem. Tātad es pieņemu, ka ir tiesības izprasīt arī šos zvērinātu
revidentu atzinumus. Bet šādi aizskart zvērinātu revidentu – tas ir tas pats, kas
mācītājam prasīt izpaust grēksūdzes noslēpumu vai advokātam izpaust visu
informāciju. Zvērinātie revidenti veic šeit citu funkciju, un visbiežāk tas ir ar
pašu uzņēmumu piekrišanu.
Līdz ar to komisija priekšlikumu izskatīja, izdebatēja un
noraidīja, jo attiecīgās tiesības Valsts kontrolei ir jau šodien.
Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Ribakova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāte Rugāte vēlas kaut ko par procedūru teikt?
K.Leiškalns. Nekad mūžā!
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Esiet, lūdzu, uzmanīgāki ar
balsošanas iekārtu.
Turpinām ar 18.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tā, dāmas un kungi! Mēs pārejam pie 19.priekšlikuma.
Tas ir iesniegts no…
Sēdes vadītājs. Nē, mēs balsojām par 17.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Ā, es atvainojos! Jā.
Tātad, manuprāt, 18. – deputāta Ribakova priekšlikums – vairs
nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu
35.1 pantā. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Šajā pašā pantā Juridiskais birojs paredz
grozījumus, kurus komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par
35.1 pantu. Redakcionāls. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu – ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums par 35.1
pantu – ir atbalstīts. Tas ir neliels redakcionāls aizstājums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums par 37.1
pantu – ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un atbildīgā komisija, ņemot vērā otrajā lasījumā
sabalsotās lietas, maina pārejas noteikumus, un tātad aicinu atbalstīt 25. –
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas piedāvāto priekšlikumu izslēgt līdzšinējo pārejas noteikumu 10.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
zvērinātiem revidentiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”,
otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimā izskatāmo dokumentu
Nr.3218B – likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Komisija
uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Profesionālās
izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Publisko aģentūru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 3305B. Komisija ir iestrādājusi vienu
– savas komisijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Publisko aģentūru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 3306B. Komisija saņēma vienu –
Juridiskā biroja priekšlikumu, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Valsts statistikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 3345B. Komisija saņēma vairākus
priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas
tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra
Jirgena kunga priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un atbalstīts ir arī 6. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums Valsts statistikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Sporta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu Nr.3575B.
1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra
Broka kunga priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 5. – parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums
– ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra Broka priekšlikums – ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…
Sēdes vadītājs. 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…
Dz.Ābiķis. Jā, es atvainojos! 9.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 10. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu nobalsot otrajā un
galīgajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sporta likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sporta
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3627. Nevienu
priekšlikumu komisija nesaņēma, un pati savus arī nav iestrādājusi. Lūgums
atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.3631 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””.
Uz trešo lasījumu komisija saņēma 11 priekšlikumus.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Ārbergs. 10. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas
likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.3633. Iesniegti ir 8
priekšlikumi uz trešo lasījumu, galvenokārt redakcionāli.
Vispirms man gribas paskaidrot, ka netika mainīts Apgrūtināto
teritoriju informācijas sistēmas likuma virsraksts, jo Juridiskais birojs paskaidroja,
ka tas nav iespējams, tādēļ ka šī terminoloģija ir iekļauta vairākos citos
likumos un tāpēc nebūtu lietderīgi ieviest neizpratni likumprojekta nosaukumā.
Tagad sāksim skatīt pa priekšlikumiem.
1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 2.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs, un tas
vienkārši precizē panta daļas. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 3.priekšlikums. Sagatavojis Juridiskais birojs. Arī ir
atsauces uz panta daļām, precizējumi. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Komisija lūdz atbalstīt 4.priekšlikumu, kuru ir
sagatavojusi pati komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Faktiski tas ir
redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 6.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 7.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tie ir
precizējumi tekstā. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Un pēdējais – 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi. Šis priekšlikums runā par Ministru kabineta
noteikumu izdošanu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Paldies par uzmanību. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu ar
numuru 1071 – „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām””.
Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pašlaik likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām” paredz, ka ministrijā kapitāla daļu turētāja pārstāvja
pienākumus var pildīt tikai valsts sekretārs. Vienlaikus atsevišķās ministrijās
kapitālsabiedrību skaits ir tik liels, ka vienam cilvēkam šos pienākumus
pilnvērtīgi izpildīt nav iespējams. Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām” pašreiz nenosaka prasības, kas izvirzāmas
personām, kuras tiek virzītas darbam kapitālsabiedrību padomēs. Nepastāv
ierobežojumi arī tam, cik valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās šīs personas
vienlaikus drīkst pildīt padomes vai valdes locekļa amata pienākumus.
Normatīvā akta projekta būtība.
Pirmkārt. Noteikt, ka valsts sekretārs valsts kapitāla daļu
turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu ar rīkojumu var nodot citai ministrijas
amatpersonai. Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka arī ministrijās,
kurās ir liels kapitālsabiedrību skaits, būtu iespējams kvalitatīvi pildīt
kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, ierobežojot kapitālsabiedrību
skaitu, kurās viena persona var šos pienākumus pildīt.
Tā kā arī valsts sekretāra vietnieku skaits ir ierobežots,
atsevišķos gadījumos var rasties nepieciešamība kapitāla daļu turētāja
pārstāvja pienākumus deleģēt arī citām ministrijas amatpersonām.
Otrkārt. Noteikt, ka arī pašvaldībās atlīdzība kapitāla daļu
turētāja pārstāvim nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto apmēru.
Treškārt. Noteikt prasības personai, kas ieņem kapitālsabiedrības
padomes locekļa amatu.
Ceturtkārt. Uzlikt ierobežojumus personām, kas pilda
kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu, nosakot, ka tās vienlaikus drīkst ieņemt
ne vairāk kā trīs padomes vai valdes locekļa amatus kapitālsabiedrībās.
Komisija likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Ārbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību padomes un valdes tiek dēvētas dažādi; proti, tās tiek dēvētas
par silēm, tās tiek dēvētas par astoņkājiem. Un es gribētu teikt, ka pēdējos
desmit gadus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes ir kā
ļaundabīgs audzējs, kas ir grauzis mūsu valsts politisko un ekonomisko sistēmu. Un
to, ka šīs valdes un padomes ir kļuvušas par varas politisko partiju būtisku
finansēšanas avotu, publiski ir atzinuši atsevišķu partiju vecbiedri. Godātie
kolēģi, es domāju, ka jūs nenoliegsiet, ka tas kropļo mūsu valsts demokrātisko
sistēmu, jo no valsts līdzekļiem tiek segta pozīcijas partiju uzturēšana, bet
opozīcijas partijām šādas tiesības tiek liegtas.
Tas izraisa arī nicinājumu no sabiedrības puses. Cilvēkiem daudz
neskauž šis neadekvātais atalgojums šajās valdēs un padomēs, cilvēkus vairāk skar
šis pazemojums un bezspēcība šīs lietas priekšā. Jo izdevīgus amatus ieņem
cilvēki bez nepieciešamās pieredzes un izglītības. Un šīs padomes un valdes lielā
mērā ir arī par iemeslu tam, kāpēc sabiedrība neuzticas politiskajām partijām.
Un tas, kolēģi, kropļo arī komercdarbību, jo valsts un
pašvaldību pasūtījumus lielākoties saņem „savējie”. Šodien atšķirībā no
iepriekšējām uzstāšanās reizēm es iespēju robežās centīšos neminēt skaitļus
un uzvārdus, bet gan pievērsīšos likumprojekta tiesiskajām problēmām, kurās es
lūdzu iedziļināties īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļus, kā arī godājamo referentu Ārberga kungu.
Visupirms. Šie likuma grozījumi neliecina, ka ar to palīdzību
varētu tikt panākta pārvaldes efektivitāte un līdzekļu taupīšana. Un tātad
visupirms ir jārunā par kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem ministrijās.
Likuma 12.panta spēkā esošā redakcija noteic, ka kapitāla daļu
turētāja pārstāvji var būt divi.
Pirmkārt, tas ir valsts sekretārs. Piemēram, Kultūras ministrijas
valsts sekretāre Zvidriņas kundze 2007.gadā ir bijusi 12 valsts SIA kapitāla daļu
turētāja pārstāve.
Otrkārt, kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt valsts
sekretāra vietnieki. Šāda prakse līdz šim ir bijusi vairākās ministrijās,
piemēram, Finanšu ministrijā.
Tagad tiek precizēts – tiek paredzēta norma, ka valsts sekretārs
ar rīkojumu šīs funkcijas var nodot citai amatpersonai. Var piekrist Ārberga kunga
teiktajam un likumprojekta anotācijā norādītajam, ka ministriju pārziņā esošo
kapitālsabiedrību skaits ir liels un vienam cilvēkam ir grūti tikt galā ar šiem
darbiem, taču šo citu amatpersonu atalgošanai, godātie kolēģi, aizies ievērojami
vairāk līdzekļu. Kāpēc?
Es tūlīt paskaidrošu. Tāpēc, ka līdz šim saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumiem Nr.704, kas regulē darba samaksas apmēru valdēs un padomēs,
valsts sekretārs vai viņa vietnieks, kaut arī kā kapitāla daļu turētāja
pārstāvis viņš darbojās 12 vietās, varēja saņemt ne vairāk kā 1500 latus. Tagad
šī cita amatpersona saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu varēs saņemt šos 1500
latus mēnesī par darbošanos pat vienā kapitālsabiedrībā.
Aizvakar Pieprasījumu komisijā premjers apgalvoja, ka valdība
konceptuāli nolēmusi, ka par šo darbu atalgojumu turpmāk vispār nesaņemšot. Taču
šīs valdības iesniegtais likumprojekts par to neliecina, jo 12.panta piektā daļa, kas
šo lietu regulē, nav nemaz skarta.
Otrkārt. Par padomes un valdes locekļu kvalifikācijas kritērijiem.
Lai par to runātu, ir jāņem vērā, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis,
turētājs (tātad attiecīgā ministrija) apstiprina padomes sastāvu, kas savukārt
ievēlē valdi. Pašlaik personām, lai tās varētu ieņemt valdes vai padomes locekļu
amatu, likums absolūti nekādas prasības neizvirza. Praksē, kā mēs zinām, galvenais
kritērijs, lai tiktu padomē vai valdē par locekli, ir politiskā piederība un
lojalitāte pret attiecīgo ministru.
Grozījumi attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību
padomes locekļiem pieprasa tagad, kā teikts 60.pantā, valsts valodas zināšanas. Tā
arī teikts – „pārvalda latviešu valodu”.
Diemžēl arī tas nav precīzi. Ko nozīmē – pārvalda latviešu
valodu? Kādā pakāpē?
Bez tam ļoti diskutējams ir otrs kritērijs, proti, augstākā
izglītība vai atbilstoša darba pieredze.
Kā redzams, likuma grozījumu mērķis ir atstāt visu pa vecam.
Pašreizējiem SIA padomes locekļiem nav nepieciešama augstākā izglītība, viņi tur
turpinās balsot, kā partijas liks, un pēc tam parakstīs protokolus.
Vēl vairāk! Joprojām absolūti nekādas prasības netiek
attiecinātas uz valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību padomes locekļiem.
Pievērsiet, kolēģi, uzmanību tam, ka 89.pants netiek grozīts.
Prasības tiek izvirzītas tikai SIA padomes locekļiem 60.pantā. Tātad likuma
grozījumu struktūra par to liecina.
Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz SIA un
akciju sabiedrību valdes locekļiem.
Diemžēl pēdējā laikā politizētas tiek arī šīs valdes, jo
notiek personu migrācija no padomēm uz valdēm.
Ja ir labas attiecības ar ministru vai partiju, par valdes locekli,
kam patiešām būtu jānoteic uzņēmuma darbība un uzņēmuma attīstība, var kļūt
politiskais ieliktenis, teiksim, piemēram, pat ar sākumskolas izglītību, boksa vai
deju kursus beidzis cilvēks.
Bez tam likums paredz, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību
padomes var vispār nebūt. Es nezinu, vai kāds no jums par to ir aizdomājies. Tomēr
gandrīz visās valsts vai pašvaldību SIA šādas padomes lielākoties ir izveidotas
maksimālā apmērā.
Premjers otrdien Pieprasījumu komisijā apgalvoja, ka liela daļa
aģentūru tikšot reorganizētas par valsts SIA. Ja nekas šajā jomā netiks mainīts,
politiķiem pavērsies ļoti plašas iespējas pretendēt uz vietām atkal jaunās un
jaunās padomēs.
Nākamais. Kā redzams, grozījumi likuma 60. un 61.pantā paredz, ka
kapitālsabiedrības padomes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes
un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Tāpat arī kapitālsabiedrības valdes loceklis vienlaikus var būt
par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Taču, godātie kolēģi, ierobežojums tiek attiecināts atkal tikai
uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās 100 procenti kapitāla pieder valstij
vai pašvaldībām, nevis uz akciju sabiedrībām.
Likuma 89.pants un 94.pants netiek nemaz skarts. Man jājautā: kāpēc
valdība ir izvēlējusies šādu risinājumu?
Nākamais. Kompensāciju tiesiskā regulējuma valdes un padomes
locekļiem joprojām nav. Protams, valdība teiks, ka uz padomes un valdes locekļiem ir
attiecināms pagājušā gada 12.decembra naktī pieņemtais likums „Par valsts un
pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Taču šā
„pusnakts likuma” 5.pantā, kur ir ierobežota pabalstu, prēmiju un naudas balvu
izmaksa, nav paredzēts ierobežot tādus pabalstus, kādi ir paredzēti ar atsevišķu
valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Piemēram, Valsts kontroles 2008.gada 23.decembra revīzijas ziņojuma
149.punktā ir atzīts, ka valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži”
darbiniekiem, tostarp valdes locekļiem, var tikt piešķirts, piemēram, tā sauktais
laulības pabalsts – pabalsts, ko saņem, stājoties laulībā. Nav noteikts ne tā
apjoms, ne arī tas, cik bieži precoties to var saņemt.
Nākamais. Pabalsts bērnam, uzsākot mācības 1.klasē. Arī tā
apjoms nav noteikts.
Vēl ir paredzētas iemaksas pensiju fondā un pensijas
apdrošināšanas iemaksas. Tā, piemēram, valdes locekļiem šī akciju sabiedrība ir
veikusi iemaksas pensiju fondā iepriekšējos gados, sākot no 2277 latiem līdz 3085
latiem gadā.
Bez tam atvaļinājuma pabalsts ir noteikts 5000 līdz 6000 latu
apmērā.
Arī citās kapitālsabiedrībās šādi pabalsti un kompensācijas
tiek noteiktas galvu reibinošos apmēros. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka ar likumu
tas netiek regulēts. Šīs SIA un valsts akciju sabiedrības tiek uzskatītas par
privāto tiesību subjektiem; tām ir tiesības darīt to, ko likums tām neaizliedz. Nu
tad tās, ņemot vērā gan Komerclikumu, gan Civillikumu, gan Darba likumu, izdomā savu
iespēju robežās dažādas kompensācijas un pabalstus.
Un pēdējais. Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību
likumprojekta pārejas noteikumu 19.punktam. Tur ir teikts, ka grozījumi, ar kuriem šā
likuma 60. un 61.pantā tiek ietverts ierobežojums kapitālsabiedrību padomes locekļiem
vienlaikus ieņemt ne vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus, stājas spēkā
tikai 2009.gada 1.jūnijā. Anotācijā teikts (es citēju): „… lai dotu pietiekamu
laiku kapitālsabiedrībām nepieciešamo izmaiņu veikšanai.”
Man ir jums, godātie kolēģi, jājautā: vai, liekot priekšā,
piemēram, attiecīgos grozījumus PVN likumā, valdība apsvēra visas nepieciešamās
problēmas, lai attiecīgās izmaiņas ieviestu tirdzniecības uzņēmumi? Kāpēc šāda
nevienlīdzīga attieksme?
Es varētu šos pārejas noteikumus raksturot apmēram tā: kā ilgāk
palikt pie siles vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām.
Bet, neskatoties uz iepriekš minēto, es tomēr aicinu likumprojektu
pieņemt pirmajā lasījumā, jo „Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi būtiskus
priekšlikumus un papildinājumus šim likumprojektam, un mēs ceram uz jūsu atbalstu.
Jo, godātie kolēģi, šodien ir īstais brīdis, lai šo ļaundabīgo audzēju ja ne
izoperētu pilnībā (var būt, ka mediķi labāk zina), tad vismaz apstarotu, lai tas ar
savām metastāzēm patiešām neiznīcina mūsu valsti.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi deputāti! Jūs droši vien atceraties, ka pirms
Jaunā gada mēs nodevām izskatīšanai komisijām un esam pirmajā lasījumā
pieņēmuši divos likumos grozījumus, kas daļēji risina Čepānes kundzes minētās
problēmas. Proti, tie ir grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Interešu
konflikta novēršanas likumā. Es gribu kolēģus informēt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija šos grozījumus ir sagatavojusi otrajam lasījumam, izskatījusi
arī kolēģu deputātu priekšlikumus, to skaitā pieņēmusi arī vienu partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu priekšlikumu. Problēmas, kas rodas, kad
viena valsts amatpersona ieņem nesamērīgi daudzus, to skaitā arī šajā likumā
reglamentētus, amatus, mēs ar minētajiem diviem likumiem, protams, ierobežosim un
turpmāk vēl precizēsim šīs normas. Tas pats attiecas arī uz Čepānes kundzes
minēto problēmu par dažādām kompensācijām, par atalgojumiem, kas ir minēti
visdažādākajos šajos līgumos.
Es tiešām aicinu, tāpat kā kolēģe Čepāne, iesniegt
priekšlikums par šo likumprojektu un arī par tiem diviem, kurus mēs izskatīsim
nākamajā nedēļā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par šiem
jautājumiem es esmu runājis ne vienu reizi vien. Nesen kādā rakstā es atgādināju,
ka valdība, Ministru prezidents un koalīcijas partijas nepārtraukti runā, ka
ekonomiskās krīzes laikā mums ir vajadzīga vislielākā taupība. Taupība ir
vajadzīga. Taču, šo vārdu lietodami, viņi paši ciniski nevēlas taupīt. Šīs
kapitālsabiedrību padomes un valdes ir vislabākais piemērs cinismam un amoralitātei.
Kā jau teica iepriekšējā runātāja (es viņu visā pilnībā atbalstu un pievienojos
viņas teiktajam), šīs kapitālsabiedrības, kas jau vismaz desmit gadu ir nodibinātas,
ir tādas institūcijas jeb iestādes, kurām neviens no policijas – nedz Ekonomikas
policija, nedz Finanšu policija, nedz arīdzan cita kāda pārraudzības iestāde, nevar
tuvoties, un tādējādi notiek institucionāli veidota tautas un valsts mantas
izzagšana. Citādi nosaukt to nevar.
Lūk! Tagad, kad runā par taupību, atgādinu viena politiskās domas
klasiķa veidotu teicienu… Mēs zinām šo klasiķi. Proti, darba „Dzīvnieku ferma”
autors angļu publicists un novelists Orvels ir radījis šo klasiski pareizo teicienu:
„Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par
citiem.” Dzīvnieku fermā, kur valdošajām cūkām pieder teikšana un vara, pie siles
visvairāk barojas šīs valdošās cūkas, tajā pašā laikā runādamas par
vienlīdzību.
Arī Latvijā joprojām ir tādi, kuri, kā to ir teicis šis atzītais
politiskās literatūras klasiķis, ir vienlīdzīgāki par vienlīdzīgiem. Un tautai ir
svarīgi to zināt, un tādēļ es esmu kāpis tribīnē.
Mums ir jālikvidē šī sistēma tūlīt, nekavējoties. Taču tas
netiek darīts, un valdošās koalīcijas partijas izmisīgi turas pie „naudas
maisiem” šajās valdēs un padomēs.
Nesen es šo jautājumu pārrunāju ar ļoti cienījamu trimdas
latviešu pārstāvi Vili Vītolu, kurš bija valdes loceklis, ilggadējs valdes loceklis,
„Latvenergo” sistēmā. Un, lūk, ko man paskaidroja Vilis Vītols, šis godīgais
cilvēks, kas nācis no trimdas… Visi varētu sekot viņa piemēram, jo viņš ir
cilvēks, miljonārs, kas ir atnācis, lai Latvijā ieguldītu miljonus nevis
saimnieciskos darījumos, lai pelnītu, bet… Gluži otrādi! Kā mēs zinām, viņš
dibina iestādes, fondus, dibina institūcijas, kuras nevēlas pelnīt. Vilis Vītols ir
radījis Latvijā stipendiātu fondu, no kura jau 540 jauni cilvēki ir varējuši saņemt
līdzekļus, lai iegūtu augstāko izglītību. Lūk, kāds piemērs!
Un šis godīgais cilvēks, pie kura es vērsos kā pie cilvēka ar
pieredzi šajās padomēs un valdēs, man skaidri un nepārprotami paskaidroja, ka viņš
„Latvenergo” valdē ir strādājis – tā viņš man teica, un es viņam ticu! – ar
pilnu darbības apjomu; šajā valdē viņam ir jāstrādā, ja viņš godīgi strādā,
astoņas stundas dienā, un nevienu citu amatu ieņemt viņam nav laika.
Un tagad koalīcijas partijas, lūk, it kā groza šo likumu un
paziņo, ka viens šīs koalīcijas ieliktenis var pildīt trīs amatus vienlaicīgi!
Argumenti pret šo tautas mantas izzagšanu jau ir izteikti – un
daudzi, bet es vēlreiz vēršos pie koalīcijas partijām, šodien jau otro reizi:
izbeidziet šo tautas un valsts mantas izzagšanu, ko esat nokārtojuši, lai līdz
beidzamajam brīdim, līdz pašvaldību vēlēšanām, līdz Eiropas Parlamenta
vēlēšanām un, iespējams, arī līdz Saeimas vēlēšanām, turpinātu saņemt
milzīgus līdzekļus savu partiju kasēs un, iespējams, pelnītu arī savu partiju
vadoņiem, jo šī lieta ir nekontrolējama!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Kolēģi! Es nedaudz par Lagzdiņa kunga teiktajiem mierinājuma
vārdiem gribētu parunāt.
Lagzdiņa kungs teica, ka, jā, tiek izdarīti grozījumi Interešu
konflikta novēršanas likumā. Pašlaik tas ir apritē Saeimā. Tur, starp citu, ir
kolīzija ar šiem valdības iesniegtajiem priekšlikumiem, tur ir paredzēts, ka var
strādāt divās vietās; šeit ir paredzēts, ka var strādāt trijās.
Bet, es domāju, klātesošie juristi, lai analizētu to, vai divās
vai trijās vietās un vai šeit būs uz šiem valdes un padomes locekļiem attiecināmi
kompensāciju ierobežojumi, pabalstu ierobežojumi, visupirms skatīsies, kurš no šiem
likumiem ir vispārējais likums un kurš – speciālais likums.
Manuprāt, šeit varētu… Protams, tie, kam ir vairāk spēka,
labākie „advokāti”, apmaksājamie, – tie centīsies pierādīt, ka Interešu
konflikta novēršanas likums ir vispārējais likums un līdz ar to speciālās tiesību
normas ir iestrādātas šajā – likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām
un kapitālsabiedrībām”.
Otrkārt. Ja būs grūti izšķirt, kurš ir speciālais likums un
kurš ir vispārējais, tad mēs skatīsimies, kurš ir pieņemts pēdējais un kurš –
pirmais.
Šeit var būt ārkārtīgi lielas problēmas, un es aicinu valdošo
koalīciju un īpaši Lagzdiņa kungu, kurš, iespējams, ir ieinteresēts šīs lietas
sakārtošanā, mēģināt panākt, lai šie analogie grozījumi, priekšlikumi tiktu
atbalstīti arī šajā, manuprāt, speciālajā likumā, – likumā, kas regulē valsts
un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu tiesisko statusu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts,
nepārprotami, ir jāatbalsta, un tajā ir jāiestrādā arī daudzas normas, par kurām
runāja deputāte Čepāne.
Bet, cienījamais Lāča kungs, jūs esat deputāts, tāds pats kā
mēs visi šeit, un es aicinu jūs nenodarboties tikai ar skaistām runām – tās jūs
protat teikt no tribīnes šeit regulāri -, bet kādreiz iesniegt arī konkrētus
priekšlikumus par grozījumiem likumos. Konkrētus priekšlikumus! Jo atšķirībā no
jums – jūs te piesaucāt Tautas partiju! – Lagzdiņa kungs, jūsu padevīgais kalps
un citi Tautas partijas locekļi pagājušogad, kā jau šeit Čepānes kundze minēja,
iesniedza grozījumus, kas vērstu situāciju uz labu. Es piekrītu, ka ir vajadzīgi arī
citi grozījumi. Es aicinu jūs strādāt arī lietišķi, nodarboties ar jums uzticēto
likumdošanu, ne tikai sacerēt skaistas runas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Deputāts Ābiķis, tāpat kā deputāts Dobelis,
deputāts Grīnblats un vēl daži citi, ir viens no tiem, kas Saeimā pavadījuši
visilgāko laiku, un deputātam Ābiķim tātad labi jāzina, ka viņš mani nupat
apvainoja. Jo, deputāts Visvaldis Lācis, būdams viens pats, nebūdams nevienā
pozīcijas vai opozīcijas partijā, vispār nevienu likumprojektu nevar iesniegt. Nevar!
Viens nevar! Jūs to zināt! Nevar! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kā ta nevar!
Komisijā var!”) Un, lūk, arī šodien tas pierādās… Komisijā iesniegt
priekšlikumus gan var, bet tas tak ir … Vents Krauklis arī bijis vairākās Saeimās
un zina… Tas, ka viens deputāts iesniedz komisijā kādu priekšlikumu, kad valda šo
četru partiju koalīcija, – tas praktiski nozīmē, ka tā ir tukša darīšana,
nekādus rezultātus tas nedos. Un jūs vēl nākat tribīnē un apvainojat, ka deputāts
tikai runā un nestrādā! Ja es ar savu runu varu ietekmēt Saeimas rīcību un darbību,
un balsojumu, tad tā ir darbība, un tas taču jāsaprot.
Arī šī diena ir pierādījums tam, ka viens neko nevar izdarīt. Un,
ja es būtu pieņēmis lēmumu, ka, iespējams, pēc šīs Saeimas atlaišanas es
vēlētos joprojām kandidēt un būt par deputātu nākamajā Saeimā, tad man tagad,
ilgstoši (jā, jā, nebaidos to pateikt – ilgstoši!) strādājušam vienatnē, ir
pilnīgi skaidrs, ka man jāizvēlas būt kādā politiskajā partijā. Un, ja man ir
kādi principi un ideāli – un tie galvenokārt ir nacionālpolitiskā laukā -, tad,
ejot uz šo partiju, vienīgais, ko es varu prasīt, – es varu prasīt, vai viņa
daļēji piekrīt šiem ideāliem. Un, ja ne, tad man kā politiķim jāiet uz kaut kādu
kompromisu, jāatsakās no kaut kā tā, ko es vēlos, jo citādi atkal es būšu viens.
Te jau viens piemērs mums ir bijis ar Irēnu Saprovsku no partijas „Māras Zeme”, kas
izvirzīja sevi kā politisku kandidāti, kā Saeimas deputāta amata kandidāti un,
protams, netika šajā Saeimā.
Un to Ābiķis ļoti labi saprot. Tā ka no jūsu puses tas apvainojums
bija nevietā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es gan aicinu visus runātājus runāt par likumprojektu, nevis
apmainīties ar viedokļiem par savu privāto attieksmi par to vai citu lietu.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja runājat par likumprojektu, es tiešām aicinu
jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet, atbildot cienījamam
deputātam Lāča kungam, es gribu teikt tā: „Jūsu sirmā galva nedod jums tiesības
mānīt klausītājus, jo sēde tiek arī translēta. Saeimas deputātam – arī vienam
deputātam – ir tiesības iesniegt priekšlikumus likumos. Un, ja komisijā jūsu
priekšlikums netiek atbalstīts, tad jūsu priekšlikums tiek izskatīts Saeimā un jums
ir visas iespējas panākt šā priekšlikuma atbalstīšanu.”
Tā ka es aicinu neslinkot, bet strādāt pie likumprojektiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.
M.Ārbergs. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 2009.gada 5.februāris. Un izskatīšana – 2009.gada
12.februāra sēdē.
Sēdes vadītājs. Tātad 5.februāris – priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, un izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Patvēruma
likums”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar iepriekšējā komisijas
vadītāja atstāto garīgo mantojumu. Izskatāmā dokumenta numurs 3608.
Kopumā ir iesniegti 143 priekšlikumi.
1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Kastēns. 3. – iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.
O.Kastēns. 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā.
O.Kastēns. 6. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 7. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Kastēns. 9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Kastēns. 10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Kastēns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un
19.priekšlikumu.
O.Kastēns. Paldies.
20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 21. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 22. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
O.Kastēns. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 24. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 25. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 26. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 28. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 29. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 30. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 31. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.
O.Kastēns. 32. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 35. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 36.priekšlikumā.
Un 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 35. un
36.priekšlikumu.
O.Kastēns. Paldies.
37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 39. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 42. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 43. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 44. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 45. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 46. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 47. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 48. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.
O.Kastēns. 49. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 50. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 51. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 52. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 53. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 54. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 55. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns. 57. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 58. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 59. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 60. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 61. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 62. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 63. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 65. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 66. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 67. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 68. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 69. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 70. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 72. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 73. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 76. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 78. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 79. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 82. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 83. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 84. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 85.priekšlikumā -, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 84. un
85.priekšlikumu.
O.Kastēns. 86. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O.Kastēns. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 91. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 92. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.
O.Kastēns. 93. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.
O.Kastēns. 94. un 95. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 96.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 97. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns. 98. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 99. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 100. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 101. un 102. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns. 103.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 104. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 105. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā -, kurš ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 105. un
106.priekšlikumu.
O.Kastēns. 107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 108. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 109. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 110. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 111. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 112. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 113. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 114. un 115. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Jāskata ir atsevišķi katrs no tiem, jo tie
attiecas uz dažādiem pantiem.
Komisijas viedoklim par 114.priekšlikumu deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 115. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 117. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 118. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 119. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 120. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 121. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 122. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 123. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 124. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 125. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 126. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O.Kastēns. 127. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 128. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 129. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 130. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 131. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 132. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 133. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 134. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 135. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 136. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 137. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 138. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 139. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 140. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 141. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. 142. – ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O.Kastēns. 143. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns. Tātad…
Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
zvanu! Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta „Patvēruma likums” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 16.februāris.
Sēdes vadītāja. 16.februāris. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas
laiks ir noteikts.
O.Kastēns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums
likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Paldies.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi konceptuāli
atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par presi un
citiem masu informācijas līdzekļiem”” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli
atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības
likumā” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Kastēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā” ir svarīgs likumprojekts, jo tam ir jāveicina vardarbības
profilakse mūsu sabiedrībā.
Līdz šim bija iespējama sociālā rehabilitācija tikai no
vardarbības cietušiem bērniem, tātad nepilngadīgām personām, un to finansēja no
valsts budžeta, bet tā nebija iespējama, ja bija cietusi arī māte vai tēvs. Tagad
līdz ar šiem grozījumiem šāda iespēja tiek piedāvāta.
Bez tam būtu svarīgi arī skatīt iespēju, kā arī pašus varmākas
kā nebūt dabūt pie sajēgas, ja tā var izteikties, jo ir gadījumi, kad tas ir
iespējams, ja vien tie nav tiesu darbi. Jo šī ekonomiskā spriedze, kas rada
emocionālu vardarbību ģimenē, arī ir vardarbības paveids, un tātad arī ar šādiem
cilvēkiem būtu jāstrādā, un šis likumprojekts piedāvā arī konsultācijas un darbu
(tā izmaksas segtu no valsts budžeta) ar tiem cilvēkiem, kas ir veikuši šo
vardarbību. Atsevišķos gadījumos to regulētu attiecīgi noteikumi.
Šī problēma ir ļoti svarīga, jo pēc vieniem pētījumiem ir
pateikts, ka viena ceturtā daļa mūsu ģimeņu ir, teiksim, cilvēki, kas ir iesaistīti
vardarbībā un cieš no vardarbības, bet pēc citiem pētījumiem – ka trešā daļa
bērnu un sieviešu cieš no vardarbības.
Tāpēc šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mēs Sociālo un darba
lietu komisijā esam to konceptuāli izskatījuši un atbalstījuši pirmajā lasījumā
un aicinām jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Bendrāte. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš
būtu 16.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā
sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Likumprojekts paredz saskaņot likumā lietoto
terminoloģiju ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā lietoto terminoloģiju.
Komisija lūdza atzīt minēto likumprojektu par steidzamu, tāpēc, lūdzu, kolēģi,
atbalstīt šo.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes
svētvietu Aglonā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Ķikuste. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt minēto
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā,
lasījumā.
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 3.februāris. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
3.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu (reģistrācijas numurs
993) un pieņēma lēmumu – atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski
modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada
28.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts „Grozījumi
Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija
izskatīja šos grozījumus, kas ir vērsti uz apdraudēto dzīvnieku un augu reģistra
izveidi, kā arī informācijas pieejamības ierobežošanu attiecībā uz īpaši
aizsargājamo sugu atradnēm un to atrašanās vietām.
Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 17.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no deputāta Buzajeva kunga.
Komisija šo priekšlikumu izskatīja savā sēdē un neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Dāmas un kungi! Priekšlikums attiecas uz valsts valodas
zināšanu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās
atļauju Latvijā.
Piedāvātais grozījums faktiski sastāv no diviem priekšlikumiem –
ar likumu nostiprināt pašu zemāko no iespējamiem valsts valodas zināšanas līmeņiem
un piešķirt Ministru kabinetam tiesības atbrīvot no valsts valodas zināšanu
pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Pagaidām Ministru kabinetam ir tiesības
noteikt jebkuru valsts valodas prasmes pakāpi. Tajā pašā laikā Ministru kabinetam nav
tiesību atbrīvot no šīs pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Šo jautājumu
pašreiz regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.252. Šajos noteikumos visiem
ārzemniekiem ir noteikta otra (pēc sarežģītības) valsts valodas prasmes kategorija.
Valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir
paredzēta visām ārzemnieku kategorijām, kas izmanto tiesības uz ģimenes
atkalapvienošanos, -Latvijas iedzīvotāju laulātajiem, vecākiem un pieaugušajiem
bērniem. Nosakot ārzemniekiem, kas vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas, obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, šīs tiesības tiks ierobežotas.
Šo ierobežojumu leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija
Latvijas sabiedrībā. Atliek tikai novērtēt šo ierobežojumu samērīgumu. Viens no
nozīmīgākajiem darbspējīga vecuma ārzemnieku integrācijas nosacījumiem ir
iekārtošanās darbā. Šajā gadījumā neizbēgama ir atsevišķa valodas prasmes
pārbaude. Valodas prasmes līmeni nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.296. Noteikumu
pielikumā ir saraksts, kurā ir 153 amati un profesijas, attiecībā uz kurām ir
noteikts zemāks valsts valodas prasmes līmenis nekā tas, kas ir nepieciešams
pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Tādā veidā noteikt personām, kas pretendē uz pastāvīgās
uzturēšanās atļauju, prasības pēc valsts valodas prasmes, kas augstāka par
minimālo līmeni, – ir nesamērīgi salīdzinājumā ar prasībām, kādas tiek
izvirzītas, lai iekārtotos darbā.
Pensijas vecuma ārzemniekiem izvirzītās valsts valodas prasmes
prasības vēl jo vairāk ir nesamērīgas, un iespējams, ka tām pat nav arī leģitīma
mērķa. Ierobežojumu samērīgums ir jāvērtē, arī ņemot vērā sekas, kādas var
rasties personām, kuras nav spējušas izturēt pārbaudījumu. Šajā gadījumā
ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Tas
nozīmē, ka personai tiek liegtas tiesības iegūt virkni pabalstu un bezmaksas
pakalpojumu, ieskaitot medicīniskos, kas ir pieejami personām ar pastāvīgās
uzturēšanās atļauju.
Īpaši nesamērīgi šie ierobežojumi šķiet attiecībā uz
iedzīvotāju vecākiem, kas pārsvarā ir vecākā gadagājuma cilvēki, kuri atrodas
savu bērnu, godīgu nodokļu maksātāju, apgādībā.
Bez tam, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, ārzemnieku integrācijai
Latvijas sabiedrībā ir pieejams arī cits līdzeklis, kas mazāk ierobežo tiesības uz
ģimenes atkalapvienošanos, – obligātie valodas kursi, kurus apmaksā pretendenti uz
pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai valsts, un tiem sekojošā obligātā pārbaude
(vai bez tās).
Un visbeidzot. Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā deputāti
varēja iepazīties ar informāciju par valodas prasmi, kāda nepieciešama pilsonības
iegūšanai ārvalstīs. Pilsonības iegūšana taču ir daudz nopietnāka lieta nekā
uzturēšanās atļaujas saņemšana! Un, lūk, starp valstīm, kur tāda pārbaude ir,
bet sirmgalvji ir atbrīvoti no tās, ir ASV, Austrālija, Kanāda, Lielbritānija,
Lietuva, Slovēnija, Ungārija.
Aicinu sekot šo valstu piemēram un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav komisijas vārdā piebilstams nekas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas
likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 3.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes.
Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju, ka Saeimas
Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kura nosaukums nez
kāpēc ir „Patstāvīgais priekšlikums” un kurā ir ieteikums turpināt sēdi bez
pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Zālē troksnis.)
Vai deputātiem ir iebildumi?
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Ja šis ir iesniegts kā patstāvīgais
priekšlikums, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jāievēro tā
procedūra, kāda ir šādu priekšlikumu izskatīšanā. Un es izsaku savus kā deputāta
iebildumus pret to, ka šā priekšlikuma izskatīšana notiek šodien, jo man nav bijis
laika ar to iepazīties. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Taisnība!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tīri procedurāli… tīri procedurāli jums laikam ir taisnība.
Vienīgais arguments man ir tas, ka es saprotu, ka līdz ar to mums būtu jāskata šis
priekšlikums nākamajā kārtējā sēdē, bet tajā brīdī tas jau būtu zaudējis
jēgu… Jā, es saprotu arī to, ka ir, teiksim, kļūdījušies šā dokumenta
iesniedzēji, jo pēc būtības šis nav patstāvīgais priekšlikums.
Jebkurā gadījumā deputāti prasa balsojumu. Tātad ir priekšlikums
sēdi turpināt bez pārtraukuma. Balsosim par to, vai sēde tiek turpināta bez
pārtraukuma! Lūdzu balsošanas… (Zālē iebildumi.) Es atvainojos… Es
nepamanīju. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zaķim!
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Šis ir absolūti nelāgs precedents, jo, ja jūs
ļausiet nobalsot par patstāvīgo priekšlikumu šobrīd, jums tieši tāpat būs
jāļauj balsot par jebkuru patstāvīgo priekšlikumu arī turpmāk. Nevajag radīt
precedentu! Ja tur stāv rakstīts, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums, tātad tas ir
patstāvīgais priekšlikums, un mēs nevaram zināt, ko kurš ir ar to domājis.
Aicinu nebalsot par to, kas nav balsojams!
Sēdes vadītājs. Okay… Jebkurā gadījumā… tātad, ja
kaut viens deputāts iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē,
tas nav skatāms. Balsojums tiek atcelts. Un, kā es saprotu, šā dokumenta
iesniedzēji… tātad deputāti Mirskis, Rubiks, Golubovs, Fjodorovs, Tutins, Upenieks…
nevaru izlasīt uzvārdu… Ribakovs, Vidavskis un… vēl vienu uzvārdu nevaru
izlasīt… acīmredzot līdz nākamajai sēdei izlems, vai viņi vēl joprojām uztur
šā priekšlikuma spēkā esamību.
(Aplausi.)
Šobrīd pulkstenis ir 12.30. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten
13.30.
Paldies deputātiem par ļoti rūpīgu Saeimas kārtības ruļļa
zināšanu un ievērošanu.
Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai uz sēdi nav jānāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds
deputātam Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka Publisko izdevumu un revīzijas
komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes. Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Silvai
Bendrātei. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Pēc sēdes beigām!”) Ā, es
atvainojos, viņa vēlas paziņot pēc sēdes.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs… ir, paldies, Boriss Cilevičs… nav, Ingrīda Circene, Dzintars
Jaundžeikars… paldies, ir, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Aigars Kalvītis,
Jānis Strazdiņš un Dainis Turlais.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””,
otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Priekšlikums izslēgt no
kārtējā likuma jau sen novecojušos ierobežojumus, kādi bija pagājušā gadsimta 90.
gadu sākumā legālai politiskai opozīcijai, ir apsveicams un atbalstāms. Tieslietu
ministrija, savā atzinumā par priekšlikumu apgalvodama, ka minētā likuma norma ir
vērsta tikai pret tām personām, kuras pēc savas iniciatīvas aktīvi bija darbojušās
pret Latvijas Republikas suverēno varu, ļaunprātīgi dezinformē likumdevējus.
Nekādas tiesības novērtēt aktivitātes pakāpi un it īpaši tās personas darbības
bīstamības pakāpi, kura bija darbojusies septiņu mēnešu laikā, no janvāra līdz
augustam, organizācijā, kas pārtrauca savu eksistenci pirms 18 gadiem, likums
specdienestam nedod, kā arī nedod iespēju novērtēt šīs personas pašreizējās
bīstamības pakāpi. Tiek konstatēts darbības fakts, piemēram, biedru naudas
maksāšana, – un cauri, tev pieejas valsts noslēpumam vairs nebūs! Arī Kažociņa
kungs savā atzinumā ļoti īsi, bez jebkādas argumentācijas, apgalvo, ka viņam nav
izprotama priekšlikuma tiesiskā argumentācija. Nu, Kažociņa kungam to varētu piedot.
Šis brašais Lielbritānijas armijas ģenerālis pirmo reizi – ne caur tēmēkļa
lodziņu! – ieraudzīja komunistu, tikai sasniegdams pilnbrieda vecumu.
Tad nu, lūk, Kažociņa kungs, šajā gadījumā likumdevēji izteica
neuzticēšanos jūsu dienestam, aizliegdami jums novērtēt bijušā komunista personību
pēc būtības. Bet, ieviesdami šo ierobežojumu, viņi neņēma vērā to bēdīgo
faktu, ka visi rīcībspējīgi cilvēki, kuri veidoja savu karjeru dienestos, kas bija
cieši saistīti ar pieeju valsts noslēpumam, tā vai citādi bija spiesti iestāties
PSKP. Taču tie, kuriem varēja kaut ko uzticēt, ieskaitot valsts noslēpumu, nesteidzās
izmest savu partijas biedra karti miskastē tūdaļ, kad notika politiskās konjunktūras
izmaiņas. Šis nepatīkamais apstāklis piespieda likumdevējus daļēji atzīt savas
kļūdas un izdarīt šajā pašā likumā „Par valsts noslēpumu” vienu atrunu, proti
(citēju): „Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes
izdarīšanas Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju valsts
noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir
bijuši PSKP biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti.”
Ņemiet vērā, kungi, ka citos likumos, kas attiecas uz
ierobežojumiem bijušajiem komunistiem, šādu izņēmumu nav. Tas nozīmē, ka, pēc
likumdevēju viedokļa, pieeja valsts noslēpumam (salīdzinājumā ar citu) ir kaut kas
daudz maznozīmīgāks.
Vēl vairāk. Nacionālo bruņoto spēku komandieriem radās legāla
iespēja izdarīt spiedienu uz specdienestiem to jautājumu risināšanā, kas atrodas
vienīgi to kompetencē.
Gribu arī pievērst SAB direktora un deputātu uzmanību tādam
paradoksam, ka likumā nav nostiprināti nekādi ierobežojumi personām, kuras nav
bijušas komunisti, bet bijušas vai pat ir likuma 9.panta trešās daļas 5.punktā
neuzskaitītu organizāciju locekļi. Pat ja šīs organizācijas ir likvidētas ar tiesas
spriedumu vai ir ekstrēmistiskas vai teroristiskas.
Šī acīmredzamā kļūme ir ļoti raksturīga tiem likumiem, kurus
raksta ar sirdi vai ar citām ķermeņa daļām.
Mūsu frakcija aicina visus likumdevējus strādāt ar smadzenēm un
atbalstīt apspriežamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
komisijas vārdā piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Arī tas
neguva komisijas atbalstu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jakovam
Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es gribu jums pateikt, ka – atšķirībā no
daudziem no jums – ne Buhvalova kungs, ne Buzajeva kungs nekad nebija PSKP biedri.
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais priekšlikums
paredz atšķirīgu apstrīdēšanas kārtību Satversmes aizsardzības biroja direktora
lēmumam par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai informācijai, kas tiek
klasificēta kā sevišķi slepena vai slepena, vai konfidenciāla informācija. Proti,
priekšlikums ļauj pārsūdzēt tiesā atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai
konfidenciālai informācijai. Konfidenciāla informācija ir par valsts noslēpumu
atzītas informācijas zemākā pakāpe, un tās izpaušana nevar nodarīt ne Latvijas, ne
tās sabiedroto interesēm tādu kaitējumu kā augstākās slepenības pakāpes
informācijas izpaušana.
Tāpēc būtu jāpievērš uzmanība tā ierobežojuma samērīgumam,
kurš aizliedz apstrīdēt tiesā pielaidi šai informācijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka
no brīža, kad likumā „Par valsts noslēpumu” tika ieviests šis aizliegums,
Administratīvā procesa likumā parādījās speciāls pants – „Administratīvās
lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju”.
Šis pants dod iespēju iepazīstināt pieteicēju ar lietas materiāliem, kuri satur
valsts noslēpumu, bez speciālas pārbaudes, tikai brīdinot pieteicēju par atbildību,
kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Tāpēc ir atcelti visi formālie
šķēršļi, kas liedza apstrīdēt atteikumu pieejai informācijai parastā kārtībā,
kāda paredzēta visiem administratīvajiem aktiem.
Negribētos šeit iedziļināties Tieslietu ministrijas argumentācijas
analīzē; ministrija bija devusi negatīvu atsauksmi attiecībā uz šo priekšlikumu.
Iebildumu būtība ir šāda: patlaban mums pastāv vienota kārtība, saskaņā ar kuru
tiek apstrīdēts atteikums pieejai visiem slepenās informācijas veidiem, tomēr, lūk,
deputāts, piedāvādams atšķirīgu kārtību, izjauc šo vienotību. Dāmas un kungi,
tā nav nekāda argumentācija institūcijai, kas sevi ciena! Bet, ja Tieslietu ministrija
uzņemtos uz sevi darbu – izanalizēt atšķirību starp visiem šiem trim aizklātuma
veidiem -, tad tās viedoklis būtu jāņem vērā.
Lūk, visa tā informācija, kuras izpaušana varētu novest pie
Latvijai nepatīkamām starptautiskām sekām, pieskaitāma vienīgi pie sevišķi
slepenas vai slepenas informācijas. Operatīvās darbības subjektu darba organizācijas
metožu, taktikas vai operatīvās uzskaites satura atklāšana pieskaitāma pie slepenas
informācijas.
Tātad konfidenciāla informācija nesatur sevī noslēpumus, kuru
izpaušana varētu kaitēt mūsu sabiedrotajiem NATO vai mūsu pašu specdienestiem. Kā
to glabāt – tā ir mūsu iekšēja lieta.
Atzīmēsim, ka 2005.gada 17.oktobrī izdarītajā Satversmes tiesas
spriedumā sūdzības par neiespējamību apstrīdēt tiesā atteikumu pieejai
informācijai noraidīšana tika pamatota galvenokārt ar nepieciešamību glabāt NATO
noslēpumus.
Apspriežamais priekšlikums NATO noslēpumus neaizskar. Tāpēc
interesanti ir precedenti, kā valstis, kuras neietilpst NATO blokā, glabā pašas savus
noslēpumus. Ņemot vērā Saeimas kārtības rullī noteiktos ierobežojumus, par
precedentiem jums izstāstīs mans kolēģis.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumdošanas pārskatu sāksim ar kaimiņvalsti,
kuru vairākums Saeimas deputātu uzskata par ārkārtīgi nedemokrātisku, autoritāru,
un kurā visi lēmumi tiek pieņemti dziļas slepenības režīmā. Baltkrievijas
Republikas likums „Par valsts noslēpumiem”, kuram piemīt tās pašas funkcijas,
kādas ir Latvijas Republikas likumam „Par valsts noslēpumu”, tika pieņemts
1994.gadā, un tā pašreizējā redakcija ir pieejama internetā. Likuma 24.pantā mūs
interesējošais jautājums tiek regulēts šādā veidā (citēju): „Fiziskajai
personai, kura ir saņēmusi atteikumu pielaidei valsts noslēpumiem, ir tiesības
iepazīties ar pamatojumiem atteikumam un, ja tā tiem nepiekrīt, apstrīdēt lēmumu par
atteikumu augstākstāvošā organizācijā vai pārsūdzēt tiesā.” Norma ir pilnīgi
pretēja Latvijas praksei, kur tiek dots nemotivēts atteikums un pārsūdzēt to tiesā
nevar.
Citā kaimiņvalstī – Krievijas Federācijā – pieņemtā likumā,
kura nosaukums identisks mūsējam, tiesības pārsūdzēt tiesā atteikumu pieejai
informācijai, turklāt neatkarīgi no tās slepenības pakāpes, nosaka 22.pants.
Piebildīsim, ka šai ar kodolieročiem apbruņotajai lielvalstij ar
tās rīcībā esošo milzīgo armiju acīmredzami noslēpumu ir ne mazāk kā NATO
blokam.
Moldovas Republikā, saskaņā ar analoģiska likuma 25.pantu,
atteikums pielaidei valsts noslēpumam tiek apstrīdēts vispārējā kārtībā, tātad
arī pārsūdzēts tiesā.
Nu, bet šīs valstis nav gatavas iestāties NATO un uz turieni arī
par varītēm netiecas.
Tāpēc būtu vērts aplūkot mūsu tuvākā stratēģiskā
sabiedrotā, kuru Latvija piedāvāja uzņemšanai NATO ārpus kārtas, likumdošanu.
Lūk, Gruzijas Republikas likuma „Par valsts noslēpumu” 29.pants (citēju):
„Amatpersonām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus par pielaides valsts noslēpumam
piešķiršanu, ir pienākums rakstiski paziņot pieteicējam iemeslus un pamatojumus
atteikumam par pieejas izdošanu. Persona ir tiesīga apstrīdēt atteikumu tiesā.”
Prasības motivēt atteikumu un iespējas atteikumu pārsūdzēt tiesā
paredz arī mums draudzīgas valsts Ukrainas analoģiskā likuma 25.pants.
Nu, bet tas jau nekas! Mēs ar mūsu pašu piemēru vēl iemācīsim
šīm valstīm, kāda tad ir šī patiesā eiropeiskā demokrātija. It īpaši, ja ņem
vērā, ka jau minētajā Satversmes tiesas spriedumā konstatēts, ka tādās NATO
dalībvalstīs kā Bulgārija, Čehija, Francija, Itālija, Portugāle, Spānija,
Ungārija atteikuma pārsūdzības iespējas vispār ir izslēgtas. Tiesa gan, vadoties no
teksta, nav skaidrs, uz tieši kādiem pieejas līmeņiem tas attiecas.
Mums šķiet, ka, ierobežojot Satversmes 92.pantā paredzētās
tiesības vērsties tiesā, pat attiecībā uz konfidenciālu informāciju mūsu valsts ir
noliekusies aizokeāna draugu priekšā par daudz zemu – zemāk, nekā viņi to
īstenībā bija pieprasījuši.
Tomēr šajā gadījumā aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Likumā ir norādīts, ka pieeja valsts
noslēpumam ir 14 dažādām valsts augstākajām amatpersonām, kuras ievēlē Saeima vai
kuras tiek ievēlētas, pilsoņiem nobalsojot. Šīs tiesības tiek pakļautas
ierobežojumiem, kurus tiek ierosināts izslēgt.
Starp šiem ierobežojumiem ir ierobežota rīcībspēja, atrašanās
uzskaitē ārstniecības iestādēs, un principā tie ir nesavienojami ar šo amatpersonu
darbību. Nu, nevarētu taču uzticēt kādu valsts noslēpumu tādam Valsts prezidentam,
kas sirgtu ar alkoholismu, vai tādai Valsts kontrolierei, kas būtu
kriminālnoziedzniece! Lai tauta un Saeima tādus neievēlētu, katrā attiecīgajā
likumā pastāv aizliegumi, analoģiski likuma „Par valsts noslēpumu” normām.
Lieta ir nevis tajos, bet šo normu 6.apakšpunktā, kurš ne tikai dod
tiesības speciālajam dienestam vākt kompromitējošu informāciju par kandidātiem vai
personām, kuras jau ieņem šos amatus, piemēram, par Valsts prezidentu, bet pēc
būtības dod šim dienestam tiesības izteikt tām neuzticību.
Šobrīd šī norma nepārprotami norāda uz to, ka šīm amatpersonām
tiek veikta papildu pārbaude. Tieši šo pārbaudi arī tiek piedāvāts atcelt, jo
pašreizējā situācijā speciālie dienesti, kas ir izpildvaras sastāvdaļa, tiek
nostādīti augstāk gan par likumdevējvaru, gan par tautas varu; tā ir acīmredzama
pretruna ar Satversmi.
Ministru prezidents savā atsauksmē par šo priekšlikumu norāda, ka
tad, ja tas tiks pieņemts, „amatpersona automātiski iegūs pielaidi pie valsts
noslēpuma objekta neatkarīgi no likumā atrunātā ierobežojuma pastāvēšanas fakta.
Tas veidos situāciju, ka nevis personas amats tiks pakārtots likuma normai, bet gan
likuma norma tiks pakārtota personas amatam. Šāda prakse no juridiskā viedokļa nav
pieļaujama.” Citāta beigas.
Godmaņa kungam būtu nepieciešams nevis uz Japānu braukt, bet labāk
gan apmeklēt kaimiņvalsti – Krievijas Federācijas attiecīgajā likumā ir pants,
kurā ir teikts, ka parlamenta deputāti, tiesneši un advokāti kādā konkrētā lietā
saņem pielaidi valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm, vienkārši dodami parakstu
par atbildību par noslēpuma izpaušanu.
Baltkrievijā tāda pati kārtība tiek attiecināta pat uz
pašvaldību deputātiem. Moldovas Republikā amatpersonu saraksts ļoti līdzinās
Latvijas sarakstam, bet šīs amatpersonas nav pakļautas nekādām pārbaudēm no
specdienestu puses.
Igaunijas likumā, kas ir spēkā no pagājušā gada 1.janvāra, to
amatpersonu saraksts, kuras saņem pieeju valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm,
ir ļoti tuvs mūsējam, kurā ir tomēr pārbaudāmie.
Nu, un, ja jums nepatīk mūsu tuvākie kaimiņi, tad varat
paraudzīties arī uz Vāciju. Vācijas federālajā likumā par pielaidi un drošības
pārbaudes procesu, ja es pareizi no vācu valodas tulkoju, Bundestāga deputātiem ir
noteikta tāda procedūra pielaidei valsts noslēpumam, kas pilnīgi analoģiska Krievijas
procedūrai.
Dāmas un kungi! Lūk, tā ir patiesa demokrātija! Bet pie mums ir
tā, ka, ievēlot valsts vadītājus, pēdējais vārds ir sakāms uzraugam, kuru pie mums
atsūtīja no Lielbritānijas!
Godmaņa kungs komentārus šim priekšlikumam, kā vienmēr, bija
sacerējis naktī, citādi viņš nebūtu rakstījis, ka augstāko amatpersonu
aizstāvība no specdienestu pārbaudēm it kā ir pretrunā ar visu cilvēku
vienlīdzības likuma priekšā principu. Vadoties pēc šādiem apsvērumiem, var anulēt
arī deputātu neaizskaramību un algu par likumdošanas darbu viņiem nemaksāt, jo tauta
taču, nododot likumprojektus Saeimai vai balsošanai, algu par to nesaņem.
Ierosinu Godmaņa kungam izmaksas, kuras attiecas uz algu jautājumu,
segt pašam no savas kabatas, kā arī visus Ministru kabineta lēmumu projektus nest
saskaņošanai uz SAB, ko viņš acīmredzot arī dara.
Es uzskatu, ka VDK laiki jau sen ir beigušies, un aicinu atbalstīt
manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts noslēpumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums
Operatīvās darbības likumā”.
Ir papildināts 33.pants un dots skaidri definēts norādījums par
operatīvās darbības finansēšanai izmantojamo valsts budžeta līdzekļu
grāmatvedības uzskaites nepieciešamību.
Pašlaik likumā nav precīzi un viennozīmīgi noteikta operatīvās
darbības iestādes vadītāja atbildība par operatīvās darbības līdzekļu
grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā
21.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Operatīvās
darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 9.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Operatīvās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 969), otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta otrajam
lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē
21.janvārī.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās
darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 2.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un
likumu ierosināšanu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (reģistrācijas numurs 567).
Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi. Un vēlos vērst jūsu
uzmanību uz to, ka šis ir tāds gadījums, kad komisija nav atbalstījusi nevienu no
iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie visi ir noraidīti. Un noraidīti pamatoti.
1.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ierosina papildinājumus visā projektā un ir
cieši saistīts ar 2.priekšlikumu. Komisija, to izvērtējusi, konstatēja, ka tas ir
pretrunā ar Satversmi, ar Satversmē noteikto kārtību, un līdz ar to nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Valērijam Buhvalovam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš vispār nav balsojams! Par
ko mēs debatēsim?”)
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumi – 1., 2., 4. un
12.priekšlikums – ir iesniegti ar mērķi pieskaņot likumu „Par tautas nobalsošanu
un likumu ierosināšanu” tam gadījumam, kad balsošanai tiek izvirzīts jautājums par
Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.
Pēc formas šie grozījumi ir būtiski novecojuši. Arī datumi, kas
tur norādīti, sen pagājuši. Un tas ir saprotams. Grozījumu projektam noteiktais
iesniegšanas termiņš – līdz pērnā gada 15.februārim. Lai tos varētu vispusīgi
un dziļi izskatīt, Juridiskajai komisijai bija vajadzīgs gandrīz vai vesels gads.
Grozījumi tika iesniegti parakstu vākšanas (arodbiedrību izstrādātā likumprojekta
„Par tautas tiesībām pirms termiņa atlaist Saeimu” atbalstam) priekšvakarā, un
grozījumu tekstā ir attiecīga terminoloģija. Kopš tiem laikiem ir pagājis vesels
laikmets. Valsts atrodas dziļā sistēmas krīzes stāvoklī, un mums darba kārtībā
atkal ir Satversmes grozījumi, kas ļautu vēlētājiem pirms termiņa atlaist Saeimu.
Šodien Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi Satversmē ir
iesniegti komisijās. Par atbildīgo tika noteikta Juridiskā komisija – tā pati
komisija, kura veselu gadu bija izskatījusi šodien apspriežamos grozījumus likumā
„Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Bet pašreiz mums šāda laika
vairs nav, darbs ir jāpabeidz līdz 31.martam.
PCTVL frakcija uzskata, ka šajā laikā ir jāgroza ne tikai
Satversme, bet arī jāsagatavo visa ar to saistītā likumdošanas bāze. Un pirmām
kārtām tas attiecas uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
Nepieciešamos grozījumus četrās vajadzīgās vietās mēs jau esam iesnieguši. Nav
nekādu konceptuālu problēmu neatbalstīt tos otrajā lasījumā, lai trešajā
lasījumā jau varētu ieviest nenozīmīgus labojumus tekstā, kuri atbilstu Valsts
prezidenta likumprojektam. Jautājuma būtība ir tanī, vai Saeimas vairākums patiesi
vēlas nodrošināt vēlētājiem tiesības uz Saeimas pirmstermiņa atlaišanu vai arī
tikai imitē šo vēlmi. Balsojums par mūsu grozījumiem arī demonstrēs, vai deputātu
vairākums nevēlas vēl kādu gadu Juridiskajā komisijā „marinēt” šīs tautas
tiesības.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šis priekšlikums nav atbalstīts un
nav arī atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar Satversmē noteikto.
Sēdes vadītājs. Vai tas vispār ir balsojams?
V.Muižniece. Nu vienreiz var nobalsot, lai var noraidīt pārējos. Jo
ir vesela virkne neatbalstāmu.
Sēdes vadītājs. Kusiņa kungs, vai es varētu palūgt jūsu
konsultāciju?
V.Muižniece. Ir jābalso. Pat tad, ja viņi vislielāko muļķību ir
iesnieguši, ir jānobalso, un tad mēs varam noraidīt tālākos. Ir jābalso.
Sēdes vadītājs. Informācija tiem kolēģiem, kas apšaubīja, vai
šis priekšlikums vispār ir balsojams. Konsultējoties ar Juridisko biroju, noskaidroju
– ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Tātad, ņemot vērā to, ka
1.priekšlikums nav atbalstīts, 2.priekšlikums, kas pēc satura ir cieši saistīts ar
1.priekšlikumu un tāpat arī ir pretrunā ar Satversmi, patiešām vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Pārejam pie 3.priekšlikuma.
V.Muižniece. 3.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums.
Deputāts Buzajevs ierosina grozīt likuma 2.pantu. Šis priekšlikums ir pretrunā ar
Satversmes 8.pantu un Satversmes 80.pantu, kurā ir noteikta tautas nobalsošanas
kārtība, kā arī tie, kas var piedalīties tautas nobalsošanā. Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pliner, kāpēc strīdēties par lietām, kas ir pretrunā?”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Es nestrīdos. Es oponēju.
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Šie grozījumi – 3., 5., 6., 7. un 9.priekšlikums – ir vērsti uz
to, lai paplašinātu to personu loku, kurām ir tiesības piedalīties tautas
nobalsošanā. Patlaban tie ir tikai Latvijas pilsoņi, bet tiek piedāvāts, ka tie
varētu būt visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.
Satversmes panti, kuri attiecas uz izskatāmo jautājumu, paredz
balsstiesības tikai pilsoņiem, bet, no mūsu viedokļa, tas nozīmē, ka speciālie
likumi nevar atņemt pilsoņiem balsstiesības, bet var tikai paplašināt balsstiesīgo
personu loku.
Patlaban tiesības Latvijā vēlēt pašvaldības līdzās Latvijas
pilsoņiem ir arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet pērngad, tieši 12.februārī, kad
šis priekšlikums tika iesniegts, tika publicēts Eiropas Komisijas pret rasismu un
neiecietību 3.ziņojums par Latviju. Tajā skaidri un gaiši bija teikts, ka Latvijas
nepilsoņiem jādod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, to bija
nepieciešams izdarīt ne jau tādēļ, lai grautu Latvijas valstiskumu, kā viens otrs no
jums uzskata, bet lai izskaustu to rasismu un neiecietību, kas pārpilda, mūsuprāt, gan
mūsu sabiedrību kopumā, gan diemžēl arī Saeimu un valdību.
Pērnā gada 5.martā ANO speciālais ziņotājs mūsdienu rasisma,
rasu diskriminācijas, ksenofobijas un neiecietības jautājumos, kurš savā ziņojumā
kādas piecas reizes bija atzinis okupācijas faktu, tomēr pieprasīja, ka Latvijai
jādod nepilsoņiem tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Savukārt
2.decembrī to izdarīja, turklāt visstriktākajā formā, Eiropas Padomes Vietējo varas
institūciju un pašvaldību kongress.
Un beidzot. Jau šā gada janvārī izšķirties par labu nepilsoņu
balsstiesībām Latviju aicināja arī Eiropas Parlaments.
Eirodeputātu apstiprinātajā ziņojumā ir teikts, ka (citēju):
„Personām bez pilsonības, kuras pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienības valstīs, ir
īpašs statuss Eiropas Savienībā. Atsevišķās valstīs tām tiek izvirzītas
prasības, kuras ir nepamatotas vai nav patiesi nepieciešamas, un šīs prasības
diskriminē personas bez pilsonības salīdzinājumā ar pilsoņiem, kuri atrodas
vairākumā.
Aicinām tās valstis, kuras pagājušā gadsimta 90.gados ieguva vai
atjaunoja neatkarību, izturēties pret visiem, kuri šo valstu teritorijā dzīvoja vēl
pirms neatkarības iegūšanas brīža, bez jebkādas diskriminācijas.” Citāta beigas.
Ja runā par nepilsoņu piedalīšanos referendumos, tad viņiem ir
daudz vairāk tiesību to darīt nekā Eiropas Savienības pilsoņiem, jo tieši
nozīmīgā daļa nākamo nepilsoņu balsu, kas 1991.gada 3.martā tautas aptaujā tika
nodota par Latvijas neatkarību, nodrošināja mierīgu pāreju uz neatkarīgu Latvijas
valsti.
Nevēlēšanās atdot nepilsoņiem atpakaļ kaut vai daļu to politisko
tiesību, kuras viņi baudīja agrāk, nevēlēšanās pat uzklausīt daudzkārtējās un
pilnīgi nepārprotamās starptautiskās rekomendācijas šajā jomā – tas nav nekas
cits kā rasisma, neiecietības un ksenofobijas mūsdienu formu izpausmes, un mēs arī
iesakām jums beidzot tās izskaust.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
Es palūgšu godātos kolēģus… Ja sarunājaties, tad klusāk, jo
trokšņa fons zālē ir ļoti liels!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebrīnos par tiem kolēģiem, kas ir zaudējuši
interesi par šeit notiekošo, jo, manuprāt, pašreizējā procedūra ir tā, kas nevairo
Saeimas cieņu sabiedrības acīs. Jo, ja Satversmes 80.pantā ir skaidri rakstīts, kam
ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, un ja ikviens deputāts, uzņemdamies
tautas priekšstāvja pienākumus, ir devis zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā sola
ievērot Satversmi, tad es uzskatu, ka šādu priekšlikumu iesniegšana patiesībā
pārkāpj šo solījumu. Nav deputātam tiesību iesniegt citos normatīvos aktos
grozījumus (No zāles dep. J.Pliners: „Ir tiesības!”), kas pārkāpj
Satversmi! Ja jūs gribat mainīt šis normas, tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu
izdarīt grozījumus Satversmē. Mums nav tiesību neievērot Latvijas konstitūciju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ar baudu kārtējo reizi es secinu, ka
iesniedzēji paši nav sapratuši, ko viņi grib. Izlasiet iesniegto tekstu! Tātad:
„Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas
iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi (padomi).”
Kas šodien var vēlēt? Latvijas Republikas pilsoņi un Eiropas
Savienības valstu pilsoņi. Tātad – kur tad te ir tie nepilsoņi, un kur tad te ir tā
viņu aizstāvība? Tātad iesniedzēji faktiski grib panākt tiesības Eiropas
Savienības valstu pilsoņiem piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā
– un tikai viņiem. Tas ir pilnīgs absurds un kārtējo reizi parāda bezjēdzīgo
domāšanu no to cilvēku puses, kuri paši nesaprot, ko viņi dara.
Diemžēl mēs tērējam laiku, runādami par visiem šiem
priekšlikumiem, kuros galīgi nav ievērota ne Satversme, ne kaut kāda likumu secība.
Mēs runājam par to, par ko nemaz nevar balsot. Tas pats attiecas arī
uz nākamo priekšlikumu.
Es nezinu, kam ir vajadzīga šāda runāšana. Te mums nolasa lekcijas
par rasismu, ksenofobiju un vēl arī par citiem svešvārdiem, kuru nozīmi laikam
runātājs pats nesaprot. Kāds te sakars ar rasismu? Priekšlikumā runa ir par to pašu
– kurš var piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Un šinī
gadījumā runa ir tikai par Latvijas Republikas pilsoņiem un Eiropas Savienības valstu
pilsoņiem.
Tā ka būtu tomēr vēlams kārtējo reizi iesniedzējiem aizrādīt,
ka viņiem ir ārkārtīgi lielas grūtības ar latviešu valodu. Nu tiešām drusku
vairāk iemācieties runāt un rakstīt latviešu valodā!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu apmierināts, ka četru
starptautisku rekomendāciju izplatīšana no Saeimas tribīnes pamodināja dažu
deputātu aktivitāti, jo diemžēl Ārlietu ministrija savas funkcijas neizpilda un mēs
esam spiesti darīt to, ko mēs darīsim arī turpmāk.
Un tālāk par lietas būtību.
Cienījamais Šadurska kungs! Pirmais jautājums, kuru mēs debatējām
Saeimā ziemas sesijā, bija grozījumi Satversmes 101.pantā, kurus mēs piedāvājām,
– visus iespējamos ierobežojumus nepilsoņiem izslēgt.
Un otrkārt. Mēs uzskatām: ja kādā Satversmes pantā ir īpaši
norādīts, ka pilsoņiem ir kādas vēlēšanu tiesības, tas nozīmē, ka viņiem nevar
atņemt šīs tiesības ar likumu, un neko vairāk. Un tieši sakarā ar to ir šis darbs
pie likumprojekta.
Mēs gribējām dot iespēju piedalīties tautas nobalsošanā
ieslodzītajiem, tātad visiem noziedzniekiem, kas ir pilsoņi. Bet nepilsoņiem, kuri ir
godīgi nodokļu maksātāji, mēs negribam dot šīs tiesības. Tas ir zināmā mērā
paradokss. Mēs uzskatām, ka pareizs Satversmes panta traktējums nevar atņemt tiesības
pilsoņiem, bet visām citām iedzīvotāju kategorijām, kuras nav tieši minētas
Satversmē, var dot šīs tiesības ar īpašu likumu.
Un šī ir mana priekšlikuma būtība, kuru es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
V.Muižniece. Paldies.
Tātad, godātie kolēģi, varu atkārtot, ka komisija konstatēja
neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.
Varu saprast visus kolēģus, kuriem ir iebildumi pret šo
priekšlikumu. Taču jāsaka, ka visi priekšlikumi, kurus iesniegt ir tiesības
deputātiem, ir iekļaujami tabulā. Un arī šajā gadījumā mums tomēr ir jābalso.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
4.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. – noraidīto priekšlikumu.
Līdz ar to tas pēc būtības nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā, nav balsojams.
V.Muižniece. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir saistīts
ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu un arī ir pretrunā ar Satversmi. Arī komisijas
sēdē deputāts, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu, atzina, ka priekšlikums nav
balsojams pēc tam, ja nav atbalstīts 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Jā, deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir
ierosinājums izdarīt grozījumu 22.pantā. Šis priekšlikums arī ir pretrunā ar
Satversmes 8. un 78.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 8. – deputāta Buzajeva priekšlikums – attiecas uz
22.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka jautājums
ir jau atrisināts ar grozījumiem Notariāta likumā – citā konceptuālā
piedāvājumā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 9. – deputāta Buzajeva priekšlikums – arī nav
atbalstīts. Tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, un līdz ar
to tas nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. 10. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tāpat ir
saistīts ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem un pēc būtības arī nebūtu
balsojams, jo nav atbalstīti grozījumi pantos, kuri tiek minēti šajā piedāvājumā.
Sēdes vadītājs. Mums tomēr jāsāk debates, jo deputāts Vladimirs
Buzajevs vēlas piedalīties debatēs.
Vārds deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā komisijas priekšsēdētāja! Cienījamie klātesošie!
Šis priekšlikums, 10.priekšlikums, nesaistās ar visiem pārējiem. Šeit ir runa par
pilsoņu piedalīšanos tautas nobalsošanā. Un es negribu piekrist jūsu viedoklim, ka
jautājums par 10 tūkstošu parakstu vākšanu jau ir atrisināts. Jo divus latus notārs
tomēr ņem par katru balsi, kā tas bija arī agrāk.
Un sakarā ar to ir mans priekšlikums, kura jēga ir vienkārša. Ja
vēlētāji iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai 10 tūkstošus parakstu par
likumprojektu un komisija redz, ka visas likuma prasības tikušas izpildītas, tad
valstij ir jākompensē organizētājiem visi izdevumi.
To, ka spēkā esošajā likumā trūkst šādas normas, varētu
pielīdzināt tam, ka vēlētājs būtu spiests maksāt par tiesībām balsot, piemēram,
par „Jaunā laika” vai „Pilsoniskās Savienības” sarakstu un par tiesībām
ielikt plusu apburošajām Solvitai Āboltiņai vai Sandrai Kalnietei.
Pēc savas būtības piedāvātais princips ir ļoti tuvs
ieķīlāšanas principam: pirms vēlēšanām sarakstu iesniedzēji ieķīlā, un šī
ķīla atgriežas, ja saraksts ir pārvarējis 5 procentu barjeru. Juridiskās komisijas
sēdē klātesošais Cimdara kungs šo priekšlikumu neatbalstīja, motivēdams, ka
praksē to it kā ir grūti izpildīt. Mēs to saprotam un uzskatām, ka procedūras
regulēšanai vēl ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus; tas ir
priekšlikumā atspoguļots.
Un nobeigumā daži fakti no vēstures. Šis priekšlikums ar manu
parakstu bija iesniegts jau pagājušā gada februārī. Nesagaidīdami, kad Juridiskajai
komisijai labpatiksies to izskatīt, mēs jau jūlijā frakcijas vārdā iesniedzām pēc
būtības pilnīgi analoģisku priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Komisija šo priekšlikumu detalizēti izpētīja un atbalstīja, un 17.jūlijā notika
balsošana Saeimā. Toreiz par nobalsoja 35 deputāti, to skaitā arī deputāti no
„Saskaņas Centra”, „Jaunā laika” un „Pilsoniskās Savienības” frakcijas
gandrīz vai pilnā sastāvā, kā arī abi partijas „Sabiedrība citai politikai”
pārstāvji. Protams, var gadīties, ka pusgada laikā visu šo cienījamo frakciju
viedokļi ir radikāli mainījušies un tās uzskata, ka vēlētājiem būtu jāmaksā par
likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Vai tas ir vai nav tā – to rādīs balsošanas
rezultāti. Es tomēr aicinu vēl vienu reizi balsot „par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece. Paldies.
Vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekš
noraidīto priekšlikumu par grozījumiem 22.pantā. Tātad to atbalstīt nedrīkst
nekādā gadījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar
iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz 22.pantu, un pēc būtības
nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Nav balsojams, jo mēs 22.panta otro daļu būtībā
negrozījām.
V.Muižniece. Nav atbalstīts.
12. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un tas ir pilnīgi pamatoti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija
iesniegti otrajam lasījumam. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Muižniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – šā gada 6.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Muižniece. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas
vēlēšanu likumā” (reģistrācijas numurs – 566). Izskatām to otrajā lasījumā.
Otrajam lasījumam komisija saņēma 11 priekšlikumus.
1.priekšlikums ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums, un tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! PCTVL priekšlikuma būtība – izslēgt no likuma
jau sen novecojušos ierobežojumus bijušajiem čekistiem un Latvijas Tautas frontes
politiskajiem oponentiem.
Negribētos īpaši ilgi runāt par čekistiem. Būtu pietiekami
atgādināt kolēģiem Jura Bojāra lietu Satversmes tiesā un Jāņa Ādamsona lietu
Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur Latvija zaudēja, arī Latvijas apelācija bija
noraidīta, un valstij ir jāmaksā par likumdevēju, atvainojiet, stūrgalvību.
Runājot par Tautas frontes politiskajiem oponentiem, kuri pēc
1991.gada 13.janvāra bija darbojušies PSKP vai vēl četrās politiskās opozīcijas
organizācijās, ir jāņem vērā, ka visas šīs organizācijas tika likvidētas
1991.gada augustā. Un pēc likvidēšanas… pēc likvidācijas netika fiksēta nekāda
šo organizāciju vai to atsevišķo biedru darbība šo organizāciju proklamēto mērķu
sasniegšanai.
Tātad runa ir par pirms 18 gadiem notikušu septiņus mēnešus ilgu
darbošanos minētajās organizācijās. Laiks, kas ir pagājis kopš minēto
organizāciju darbības pārtraukšanas, vairāk nekā trīsdesmit reizes pārsniedz to
septiņu mēnešu ilgo darbošanās periodu, par kuru šo organizāciju biedri tiek
sodīti ar tiesību ierobežojumiem.
Novērtējot ierobežojumu samērīgumu, ir jāvadās pēc noilguma
termiņa, kas ir nostiprināts citos likumos. Piemēram, Krimināllikuma 56.pantā ir
teikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi
sevišķi smagu noziegumu, ir pagājuši 15 gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā
ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.
Tādā veidā septiņus mēnešus ilgā darbošanās PSKP, tajā
skaitā arī tāda, kas nav izraisījusi nekādas negatīvas sekas, dotajā gadījumā
tiek pielīdzināta noziegumam, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu
vai mūža ieslodzījumu.
Bez tam visu šo laiku augstākminētās organizācijas strādāja
legāli, bija pārstāvētas gan parlamentā, gan pašvaldībās, un kopumā to biedru
skaits aizliegšanas brīdī bija simti tūkstošu cilvēku. Šie cilvēki nevarēja
paredzēt savas darbības sekas, tajā skaitā to, ka viņiem arī pēc 18 gadiem tiks
liegta darbošanās noteiktās profesijās. Acīmredzot šī viņu darbība ir atzīta par
nosodāmu, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku. Derētu piezīmēt, ka, ievēlot
5.Saeimu, nekādu ierobežojumu komunistiem nebija. Ierobežojumi parādījās vēlāk,
absolūtā saskaņā ar boļševiku diktatora Josifa Staļina tēzi par šķiru cīņas
saasināšanos, tuvojoties komunismam.
Gribētos arī pievērst deputātu uzmanību tādam paradoksam, ka PSKP
darbība apspriežamajā likuma normā ir atzīta par nevēlamu tikai septiņus mēnešus
– no 1991.gada 13.janvāra līdz tās likvidācijai. Tas nonāk zināmā pretrunā ar
citiem likumiem un Saeimas deklarācijām, kurās tiek uzskatīts, ka PSKP darbība ir
nevēlama jau kopš 1940.gada 17.jūnija. Tādi ir šie ierobežojumi, kurus vieni
komunisti, kas pirmie apraka savas partijas biļetes, ir pieņēmuši attiecībā uz
citiem komunistiem un kuri ir kļuvuši par pieminekli tam nodevīgumam un pretīgajai
liekulībai, kas ir raksturīga arī pašreizējiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem.
Centīsimies tomēr arī politikā turēties pie zināmām morāles
normām un izsvītrosim no likuma tās rindkopas, kuras apkauno Latviju civilizētās
Eiropas acīs.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Paldies, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Es teikšu manam kolēģim deputātam Plineram: neatbalstīsim vis! Jo es ļoti labi
atceros to tālo laiku un tā tālā laika notikumus, un to apdraudējumu, ko šīs
organizācijas, kas darbojās pēc 13.janvāra, – Latvijas Komunistiskā partija un
Darbaļaužu internacionālā fronte – radīja Latvijas neatkarīgajai valstij. Tas bija
starpposms periodā no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada augustam, kad Latvija arī de
facto starptautiski beidzot tika atzīta.
Šajā laikā Latvijā atradās padomju karaspēks, kuru izveda
1994.gadā. Šī karaspēka pārstāvji sistemātiski rīkoja agresīvus terora aktus
Latvijas teritorijā, un visi tie cilvēki, kas darbojās abās šajās organizācijās un
nebija līdz tam laikam nolikuši savu biedra karti, tā vai citādi ir parādījuši savu
gļēvumu, nespēdami izšķirties, kurā pusē viņiem būtu jānostājas.
Otrkārt, es gribētu runāt arī par tiesisko aspektu šai lietai, par
ko tik detalizēti stāstīja mans kolēģis Jakovs Pliners. Ja mēs paskatāmies Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumu „Tatjana Ždanoka pret Latvijas valsti”, tad šajā
spriedumā ir konstatēts, ka attiecībā uz Latvijas valsti pastāvēja reāls
apdraudējums, un pagaidām tas ir uzskatāms par tādu. Un tikai tad, kad jūs
pierādīsiet, ka šā apdraudējuma šo cilvēku personā vairs nav, tad varētu pacelt
šo jautājumu.
Un, treškārt, Plinera kungs, es protestēju pret šo civilizētās
Eiropas piesaukšanu kā tādu vairogu, ar kuru tiek aizsegta pavisam cita ideoloģija.
Tā ideoloģija, ko pārstāv jūsu frakcija, ir ļoti tuva kompartijas ideoloģijai, kas
savā būtībā vienmēr ir bijusi naidīga pret patiesu demokrātiju. Kad es gāju
skolā, tad pirmā lieta, ko man iemācīja, bija demokrātiskais centrālisms. Lēmums
tiek pieņemts, un pēc tam par to vairs nediskutē. Es jūs aicinu neatbalstīt šo
ierosinājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles:
„Volodja, nu!” Dep. J.Dobelis: „Ej prom!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Sandra Kalniete! Es aicinu
atgriezties jau senā pagātnē, 18 gadus atpakaļ. Augstākajā padomē pozīcijā
sēdēja Latvijas Tautas fronte, bet opozīcijā – viena ceturtdaļa, frakcija
„Līdztiesība”. Un, protams, ideoloģijas viņām ļoti atšķīrās. Šodien arī
Saeimā ir pozīcija un opozīcija – „Pilsoniskā Savienība”, teiksim, un katrai ir
sava ideoloģija. Divas partijas – divas politikas. Teiksim, komunisti 1990.gada
15.maijā organizēja nelielu parlamenta šturmu, bet, goda vārds, nevienu bruģakmeni
viņi tomēr neizmantoja, tomēr viņiem pēc tam aizliedza visas balsstiesības uz 18
gadiem. Pārāk bargs sods, pēc mana uzskata. Ko darīja armija jūsu dzīvē… bet šī
armija nebija pakļauta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai.
Ko man tālāk runāt par ideoloģiju, par to, ka mēs esam komunisti.
Es vienreiz rakstīju rakstu par to, kā balsoja viena cīnītāja pret
komunismu; kā viņa balsoja par to, lai cilvēkus, kas atradās nacistu koncentrācijas
nometnēs, pielīdzinātu tiem cilvēkiem, kas bija Staļina koncentrācijas nometnēs.
Balsojums bija, cienījamā Kalnietes kundze… Tā ir jūsu ideoloģija! Kā arī
balsojums par 16.martu, kad divas SS divīzijas Ļeņingradas apgabalā cīnījās
par Latviju. Tad arī jūs balsojāt „par”.
Ideoloģija mums atšķiras, bet tomēr man šķiet, ka šie
ierobežojumi komunistiem, kuru partijā bija tikai viens no mūsu piecinieka, tomēr nav
taisnīgi un jau sen ir jāatceļ.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti cienot Kalnietes kundzi, gribu jums
pateikt, lūk, ko.
Iedomājieties! Pirmais. No pieciem PCTVL frakcijas deputātiem PSKP
sastāvā vispār bija tikai viens.
Otrais. No Atmodas laikiem pagāja… (Starpsauciens.) Es, es,
kolēģi! Es! Tāpat kā daudzi no jums…
Tātad otrais. No Atmodas laikiem pagāja 18 gadi. Parasti… Es
nezinu, varbūt jūs nosauksiet vēl trīs valstis, kur šādi ierobežojumi būtu ilgāki
par pieciem gadiem, varbūt pat 10 gadus ilgi. Bet mūžīgi? Man tādas valstis nav
zināmas.
Un trešais. Godātie kolēģi! Ilga atriebība ir ļoti slikta. Ļoti
slikta! Un uz citu nelaimes nevar būvēt savu laimi. Kauns!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka Eiropas 20.gadsimta
vēsturē ir divi tumši periodi. Viens ir saistīts ar nacismu, un otrs ir saistīts ar
totalitāro komunismu.
Un Eiropas vēsturē tas, kas saistīts ar nacismu, ir rūpīgi
izpētīts. Šie notikumi ir izvērtēti tiesiski, politiski un vēsturiski. Un šobrīd
neviens nacistiskās partijas biedrs nevar ieņemt amatu valsts pārvaldē kādā no
Eiropas institūcijām.
Līdz tam, lai tas pats tiktu darīts arī attiecībā uz tiem
cilvēkiem, kas bijuši Komunistiskajā partijā, vēl ir tāls ceļš ejams.
Un visus šos gadus, kopš 2004.gada, kad man bija iespēja par tiem
runāt Eiropas līmenī, es esmu piedalījusies šā procesa veicināšanā. Un
pēdējais, augstākais, punkts tajā ir bijusi noklausīšanās par totalitāro režīmu
noziegumiem, kuru rīkoja Eiropas Komisija. Man bija uzticēts vadīt vienu no
diskusijām.
Tāpēc es uzskatu, ka šis Jakova Plinera salīdzinājums ir pilnīgi
nevietā un tiesiski nepamatots. Tas ir tikai laika jautājums, līdz komunisma noziegumi
tiks nosodīti.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Miroslavam
Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien, runājot par mūsu priekšlikumu,
izskanēja informācija, it kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa būtu pilnīgi
apstiprinājusi Latvijas pozīciju šajā tiesas prāvā un līdz ar to mums tagad nebūtu
pamata runāt par ierobežojumu atcelšanu.
Es speciāli tagad atradu šo tiesas lēmumu un gribu jums atgādināt,
ka pašā pēdējā rindkopā ir teikts: tiesa atzīmēja, ka vēlēšanu tiesību
ierobežojumi nevar būt beztermiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir
regulāri jāpārskata. (Zālē aplausi.) Latvijas parlamentam ir pienākums
pārskatīt šādus likumā noteiktos ierobežojumus (No zāles dep. A.Rugāte: „Mēs
to arī pārskatām un to paturam!”) ar mērķi tos drīzumā atcelt. Šāds
secinājums būtu arī pamatots, ņemot vērā valstiskās stabilitātes līmeni, kāds ir
panākts, inter alia, pilnīgi integrējoties Eiropā.
Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu
atcelšanas, Eiropas Cilvēktiesību tiesa nākotnē varētu līdzīgās lietās taisīt
pretēju spriedumu. Tā ir taisnība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātā PCTVL frakcija! Es negribēju šodien
runāt, bet manā dzīvē ir bijis tāds periods, ka man divas reizes ir bijis… faktiski
trīs reizes jāskata lietas, kas tika izskatītas Satversmes tiesā un bija saistītas ar
vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Un galvenā problēma, ar ko mēs sadūrāmies,
vērtējot, kā jūs zināt, pašā pirmajā reizē… Bija arī tiesnešu atsevišķās
domas. Viņi uzskatīja, ka mums šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir nepamatoti.
Tomēr tie bija trīs tiesneši, bet četri tiesneši nobalsoja par to, ka šie
vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir pamatoti.
Bet galvenais, ko mēs meklējām, mēs meklējām Saeimas
stenogrammas, lai jautājumu izvērtētu. Un skatījāmies, vai Saeimas deputāti ir
runājuši un pierādījuši šo tiesību ierobežojumu nepieciešamību. Proti, vai,
pastāvot šādām vēlēšanu tiesībām, tiek vai netiek apdraudēta mūsu Latvijas
valsts drošība un neatkarība. Tas, godātie kolēģi, nav tik viegli izvērtējams
jautājums. Tas, manuprāt, būtu pat jāapspriež augstākajos līmeņos un jānosaka…
Ir dažādas drošības padomes, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs, kas varētu
izvērtēt, vai mums pastāv šie draudi. Tajā pašā laikā es gribu teikt, godātais
Plinera kungs, ka man šodien jums nevajadzētu šeit stāstīt par to, ka 18 gadu vai 15
gadu termiņš šeit ir galvenais. Ja mēs skatāmies arī šo Ždanokas lietā pieņemto
spriedumu, tad patiešām varam redzēt, ka galvenais ir šīs demokrātiskās valsts
apdraudējums. Un es šodien nekādā gadījumā nevaru atteikties no šiem
ierobežojumiem, jo es tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus valstī, vērtējot šo
politisko situāciju, uzskatu, ka šāds apdraudējums pagaidām pastāv.
Kāpēc pastāv? Kalnietes kundze runāja par ierobežojumiem
civildienestā. Tiesa, atsevišķās valstīs pastāv šie ierobežojumi civildienestā
attiecībā uz skolotājiem, augstākās pārvaldes institūcijām un tā tālāk. Tā ir
pavisam cita lieta. Bet es ļoti labi atceros, kas pirms 18, 19, 20 gadiem notika, – to,
ka šajās organizācijās iestājās mani bijušie studenti. Šie mani bijušie studenti
pašlaik ir spēka gados un joprojām nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, viņiem nav
pieņemama neatkarīgas valsts ideja. Es esmu redzējusi… Paskatieties, kas notiek, kad
mēs sagaidām Jauno gadu! Joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kas vienpadsmitos
vakarā rīko salūtu un priecājas, it kā atrastos vienotajā PSRS. Es negribu šeit
runāt emocionāli, bet pagaidām, godātā PCTVL frakcija, kamēr jūs neesat
pierādījuši, ka šeit nepastāv šie draudi, es nekādā gadījumā nevaru jums
piekrist un balsot par šo vēlēšanu ierobežojumu atcelšanu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es nezinu, kādi draudi nāk no cilvēkiem, kas pirms 18 gadiem bija
komunisti, bet draudi, kas nāk no šodienas valsts pārvaldes un Saeimas, ir ļoti zemas
kvalifikācijas un daudz nopietnāki, salīdzinot vienus un otrus.
Un šeit sakarā ar draudiem bija cits mans priekšlikums –
1.priekšlikums likumā „Par valsts noslēpumu”, jo vienīgā teroristiskā
organizācija, kas minēta šajā likumā, bija PSKP… Ka reāli draudi nāk no Al
Qaeda, teiksim, no dažādām ekstrēmistu organizācijām, kas savā laikā
spridzināja pieminekli Pārdaugavā, un tā tālāk… Par šīm organizācijām likumā
nav neviena vārda, jo visi cīnās ar pagātnes cilvēkiem, kuri jau sen vairs nedzīvo
Latvijā vai ir atraduši sev citu darbu un par politiku vispār neinteresējas. Tas ir
ļoti dīvaini. Un, pēc mana uzskata, tieši mūsu politiķi un Saeimas darbība Latviju
apdraud daudz vairāk nekā mītiskie komunisti.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, kas tika minēts, ka, protams,
arī nākotnē varētu pētīt šīs stenogrammas un to, ko mēs te esam vēlējušies
pateikt, tad, analizējot šos draudus, es vēršu uzmanību arī uz to, kas notika
Gruzijā šā gada… pagājušā gada augustā, un vēršu uzmanību… aicinu pievērst
uzmanību tam, kas notika Igaunijā saistībā ar bronzas karavīru un visiem
kibernoziegumiem… Vai notikumiem Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un atsevišķām citām
nekārtībām ir kaut kāds sakars, es šobrīd neņemos apgalvot, bet šie divi notikumi,
tātad nozīmīgi un ārkārtīgi draudīgi… tātad Krievijas agresija Gruzijā, ko mēs
visi te nosodījām, un arī notikumi Igaunijā, liecina tikai par to, ka šis pūķis nav
nomiris. Un šis pūķis vēl joprojām dzīvo, un ar viņu ir jācīnās. Un, līdzko
viņš iekļūs legālajās struktūrās, tā šis apdraudējums būs vēl daudz lielāks.
Tieši tāpēc arī daudziem šobrīd nav pieejas nedz valsts
noslēpumam, nedz arī citai informācijai. Arī ierobežojumiem ir savs pamats, un šis
pamats būs tik ilgi, kamēr potenciālā apdraudētāja vairs nebūs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Nu, no paša sākuma es gribētu pievērst jūsu
uzmanību tam, ka šajā zālē sēž daudzi komunistiskās partijas locekļi, varbūt
daudzi no tiem ieņēma zināmus posteņus komunistiskajā partijā, tātad varbūt
padiskutēsim par to – varbūt paplašināt šo ierobežojumu loku arī attiecībā uz
šiem cilvēkiem, lai būtu loģiski… Jo pēc loģikas iznāk tā: ja cilvēks
iestājās komunistiskajā partijā, tad tas nozīmē, ka tajā laikā cilvēks
sadarbojās ar okupācijas varu. Tā pēc jūsu loģikas iznāk! Nu, tad varbūt ir
jābūt konsekventiem un jāpadomā arī par šo jautājumu?
Par otro jautājumu. Šeit izskanēja, ka Ždanoka ir vainīga pie
visiem notikumiem mūsu valstī, starp citu, arī pie ekonomiskās krīzes ir vainīga…
par to, ka Īslandē notiek nekārtības, Ždanoka arī ir vainīga… Nu, godātie
kolēģi, būsim nopietni! Varbūt dažreiz mums ir vērts paskatīties spogulī, kad
rodas jautājums, kuri ir tie galvenie vaininieki ekonomiskajai krīzei, vienam vai otram
procesam… Tātad varbūt atstāsim šo diskusiju…
Jā, ir pagājuši 20 gadi, jau ir citas realitātes, citi cilvēki. Es
domāju, ka jau sen ir laiks atcelt šos ierobežojumus, kuri diez vai… Tie nav
pamatoti.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Dzintaram
Rasnačam par ļoti būtiskiem atgādinātiem argumentiem.
Un otra lieta. No šīs diskusijas, klausoties kolēģus no PCTVL,
brīžiem man rodas iespaids, ka viņi tā īsti nesaprot, par ko mēs diskutējam. Kāda
jēga atgādināt, ka daudzi šajā zālē sēdošie ir bijuši PSKP biedri? Jā, daudzi
ir bijuši. Es, paldies Dievam, ne. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Es ne!”) Nu,
Kārļiem tas laikam ir raksturīgi izdarīt pareizo izvēli (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Es arī ne!”), diemžēl politisko izvēli daži Kārļi izdara
nepareizu.
Bet, kolēģi, nopietni runājot, 13.janvāris bija ļoti nopietna
robežšķirtne. Cilvēki visdažādāko argumentu dēļ iestājās PSKP, kaut vai
vienkārši savas karjeras dēļ. Bet 13.janvāris bija tā robežšķirtne, līdz kurai
bija jāizdara izvēle – par Latviju vai pret Latviju, un tie, kas saglabāja savu
biedra karti pēc šā datuma, godātie kolēģi no PCTVL, tajā laikā bija izdarījuši
savu izvēli pret Latviju. Un šodien joprojām šie argumenti vēl ir ļoti, ļoti
būtiski Latvijas drošībai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte
Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Vēlos piebilst, ka šobrīd mēs jau esam pamatīgi
debatējuši par 5.panta diviem punktiem – par 5. un 6. vienlaikus, un vēlos vērst
jūsu uzmanību uz to, ka komisija, vērtējot piedāvājumus grozījumiem 5.pantā, ļoti
rūpīgi izvērtēja tos, kā arī to situāciju, uz kuru atsaucās saistībā ar
starptautisko tiesvedību. Varu teikt, ka mēs esam nākuši pie secinājuma, ka liegums
kandidēt vēlēšanās – tāds, kāds tas ir iekļauts Vēlēšanu likumā, – ir ar
leģitīmu mērķi, tātad atbalstāms un negrozāms pēc būtības. Vienlaikus Saeimas
Juridiskā komisija jau ir veikusi konsultācijas ar starptautisko tiesību speciālistiem
un apsver iespēju trešajā lasījumā precizēt 5.punktu – nevis nolūkā to izņemt
jeb likvidēt, bet, ievērojot norādes, kādas bija tiesas procesā, precizēt redakciju,
to individualizējot. Un tādā gadījumā tiek noņemts arī jebkāds pamats vispār par
šiem jautājumiem vēl šeit spriest un tos vēlreiz un vēlreiz cilāt. Un gribu vērst
jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz 6.punktu komisija neko negatavojas mainīt, jo
šis punkts ir pilnīgi pamatots, leģitīms un, mūsuprāt, nav grozāms.
Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. 2.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums un
arī attiecas uz likuma 5.panta 5.punktu. Tas ir balsojams, taču nav komisijā
atbalstīts iepriekšminēto motīvu dēļ.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. 3. – deputāta Agešina priekšlikums – attiecas uz
5.panta 6.punktu un nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti prasa balsojumu. Balsosim
par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies. 4. ir apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir ierosinājums papildināt 5.pantu ar
jaunu 9.punktu, kas attiecas uz valodas prasībām. Komisijā šis priekšlikums neguva
vairākuma atbalstu. Un vienlaikus komisija grib vērst uzmanību uz to, ka jautājums par
valodas prasmēm ir iekļauts 11.panta „g” punktā – par kandidātu sarakstam
pievienojamiem dokumentiem. Un par šo punktu nav iesniegti ierosinājumi. Arī tādēļ
uzskatījām, ka šobrīd pants nav grozāms.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam debates, es
informēju, ka tuvojas pārtraukums un ka Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu parakstītu
iesniegumu ar priekšlikumu… atbilstoši Kārtības rullim noformētu 12 deputātu
parakstītu priekšlikumu ar ierosinājumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta
visa šodienas sēdes darba kārtība, turpināt sēdi bez pārtraukuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek
turpināta bez pārtraukuma… Kas prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu. Tātad
lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek
izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – 3. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 4.priekšlikumu. Sākam
debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! No iepriekšējām debatēm mēs esam
dzirdējuši absurdas idejas un tām esam veltījuši ārkārtīgi daudz laika, kaut arī
mums valstī risināmas ļoti svarīgas problēmas.
Un, dabiski, ir saprotams, ka šos absurdos PCTVL iesniegtos
priekšlikumus, kurus atbalsta arī „Saskaņas Centrs”, mēs neatbalstām. Te nu mums,
latviešiem, prāta tā kā pietiek.
Bet kā var neatbalstīt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikumu, kurš piedāvā un kurš nosaka, ka Saeimas vēlēšanās nedrīkst
kandidēt un nedrīkst ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu tādā apjomā,
kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai?!
Redziet, valsts valodas necienītāju pulks Latvijā saradies
ārkārtīgi liels. Diemžēl, man ar lielām skumjām jāsaka, arī Saeimā. Par to
liecina arī komisijā neatbalstītais mūsu priekšlikums. Šobrīd, kad latviešu
valodas situācija valstī ir visai kritiska. To ir apliecinājušas visas ar valsts
valodu, valodas kontroli un tamlīdzīgām lietām saistītās institūcijas.
Kolēģi! Tevi taču necienīs – to mēs esam atkārtojuši arī
šeit, Saeimā, ne reizi vien… šo patiesību, ka tevi necienīs neviens, ja necienīsi
pats sevi. Un mēs, latvieši it īpaši, necienām sevi, ja mēs neatbalstām šādu
priekšlikumu.
Un grūti kontrolējamās migrācijas rezultātā šobrīd visā
pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā, gan Kanādā un citās demokrātiskajās valstīs
– pastiprina likumu un nostiprina valsts valodu. Pat tad, kad runa ir par pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nemaz nerunājot par to, ka varētu piedalīties
valsts pārvaldē. Un kur nu vēl parlamentā!
Bet mēs neatbalstām. Es gribētu dzirdēt tos argumentus no
atbildīgās komisijas, vai, ja kādam patiešām ir kaut kas „pret”, tad nāciet
tribīnē un pasakiet! Kā var neatbalstīt pilnīgi un absolūti loģisku un šobrīd
situāciju apstiprinošu priekšlikumu?! Kolēģi, es jūs lūdzu varbūt bez īpašām
debatēm nobalsot. Bet, ja jums patiešām ir kaut kas pret to, ka Saeimā ievēlē tikai
latviešu valodas pratējus, nevis dulburētājus vai pavisam nepratējus, tad pasakiet.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nenāku tribīnē, atsaucoties Tabūna kunga
aicinājumam. Man nav nekas pret šo priekšlikumu.
Es tikai gribu minēt vienu faktu, kas varbūt pavērsīs Saeimas
balsojumu citā gultnē, nekā tas bijis Juridiskajā komisijā. Patiesībā absolūti
piekrītu kolēģim Tabūnam, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums. Un ziniet – lai
abstrahētos no tādām smalkām lietām kā valoda, es, nemainot šā priekšlikuma
būtību, to varētu pārfrāzēt šādiem vārdiem: nevis „neprot valsts valodu tādā
apjomā, lai pildītu profesionālos pienākumus”, bet „objektīvu iemeslu dēļ nav
spējīgs strādāt”. Līdz ar to, man šķiet, šis priekšlikums ir absolūti
pašsaprotams. Un, kolēģi, ja mums turpmāk Saeimā būs ievēlēti tikai tādi
deputāti, kuriem nebūs šīs nespējas strādāt objektīvu iemeslu dēļ, tad varbūt
mums nebūs tādu kuriozu kā patstāvīgais priekšlikums par neiešanu pusdienās. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Arī taisnība!”)
Kolēģi, padomāsim mirkli loģiski un atbalstīsim šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tikai protokolējuma dēļ es gribētu
atgādināt jums divas lietas, kuras sagatavoja mūsu Latvijas Cilvēktiesību komiteja.
Man ir liels gods strādāt šinī organizācijā jau 16 gadus. Pirmā lieta bija
„Antoņina Ignatāne pret Latviju”, kuru izskatīja ANO Cilvēktiesību komiteja. Un
otra bija „Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, kuru skatīja Eiropas Cilvēktiesību
tiesa. Un bija runa par ierobežojumu attiecībā uz likumu par pašvaldību vēlēšanām
un šodien apspriežamo Saeimas vēlēšanu likumu. Šie ierobežojumi bija atzīti par
neatbilstošiem Latvijas starptautiskajām saistībām. Un saskaņā ar to bija no
likuma… no abiem likumiem izsvītroti. Ja mēs gribam atjaunot šos ierobežojumus, mums
tomēr jāatceļ mūsu likumi, ar kuriem mēs ratificējām attiecīgi Starptautisko paktu
par pilsoniskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Citas izejas mums
nav. Tas ir pirmais arguments.
Otrais arguments. Problēmas neeksistē. Šeit mēs, 23 deputāti no
mazākumtautības, kā arī mūsu slavenais olimpiskais čempions, vienīgais… gandrīz
vienīgais, kas bija no latviešu partijas ievēlēts, tomēr samērā brīvi runājam un
varam savus pienākumus pildīt šeit, Saeimā. Arī starp kandidātiem mūsu partijā ir
speciāla atlase, lai nebūtu šeit, Saeimā, cilvēka, no kura ne krievu kopienai, ne
partijai nav nekādas jēgas. Un saskaņā ar to… tas ir otrais arguments.
Un trešais arguments. Saeimas kārtības rullī tomēr ir pants, kas
ļauj deputātu atsaukt no Saeimas sastāva, ja viņš neprot latviešu valodu pat tik
daudz, lai uzkāptu vienreiz četros gados tribīnē.
Paldies. Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi, pavisam īsi!
Protams, mums Saeimā ir tāds dienests kā Stenogrammu nodaļa, kurā
strādā ļoti profesionāli cilvēki. Viņi pēc tam atšifrē mūsu sarunas, un, ja kaut
kas tur nav pietiekami precīzi, tad viņi precizē reizēm… vai ja kaut kas
audioierakstā nav dzirdams… Bet reizēm ir tādi vārdi, kas šeit, nezinot labi
latviešu valodu, tiek pateikti pavisam greizi… Un viens tāds vārds ir
„minētais”. Un es regulāri no šiem deputātiem dzirdu… (No zāles dep.
A.Rugāte: „Mīnētais!”) tas ir vai nu „mīnētais”, vai „minietais”, vai
vēl kaut kāds… Un tas vienkārši ir aicinājums… Kolēģi, apgūstiet valsts
valodu, jo Kārtības rullis nosaka, ka tā tomēr ir jāzina tik daudz, lai veiktu
profesionālos pienākumus. Un tas, ka būs ierobežojumi likumā, tikai veicinās jūsu
vēlmi labāk apgūt valsts valodu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā Muižnieces kundze… nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 17, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
5. – deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma
6.pantu, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam. Deputāta Kabanova nav
zālē…
Tātad debates beidzam… tās arī īsti nav sākušās.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta
Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
6.priekšlikums ir partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums, kas attiecas uz likuma 10.pantu un izsaka jaunā redakcijā trešo daļu.
Šis priekšlikums, kas attiecas uz kandidātu iespējām kandidēt tikai vienā viena
nosaukuma kandidātu sarakstā un tikai vienā vēlēšanu apgabalā, ir guvis komisijas
atbalstu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Dāmas un kungi! 6.priekšlikums. Visnotaļ laba lieta – cīņa
ar „lokomotīvēm”. Vēl vakar es braucu elektriskajā vilcienā maršrutā
Bulduri-Rīga un nevilšus noklausījos kādu pāri sarunājamies. Viņi teica: „Saeima
tiks atlaista.” Tā teica dāma – ļoti omulīga, simpātiska dāma. Kungs, cieši un
nikni paskatoties uz mani: „Nē, tā tiks padzīta!”
Līdz ar to, protams, mums ir jādomā par jaunām vēlēšanām, par
to, kā šīs lietas kārtojamas tālāk.
Ko mēs esam darījuši attiecībā uz vēlēšanu likumu?
Salīdzinoši nedaudz.
Augstākā padome noteica četru procentu barjeru vēlēšanās, ko
5.Saeima vēlāk pacēla vēl par vienu procentu uz augšu. Tas tika apstrīdēts, jo
Satversmes 6.pants nosaka, ka mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Mums ir
pilnīgi skaidrs, ka ir gandrīz neiespējami panākt, lai Latvijā būtu tā sauktā
mažoritārā jeb jauktā sistēma, ko piedāvā „Saskaņas Centrs”. Tas ir gandrīz
neiespējami, bet „gandrīz”. Darīt to, protams, var.
Tātad, man liekas, Ančāna kunga partija šo Augstākās padomes un
Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa pateica, ka šis
ierobežojums neierobežo proporcionalitāti kā tādu, līdz ar to nav pretrunā ar
konstitūciju un ir spēkā un, manuprāt, šobrīd jau vairs nav apstrīdams arī tur.
Tad, protams, Augstākā padome to izdarīja… es nezinu, kā viņiem tas izdevās, bet
viņi izdarīja izmaiņas vēlēšanu likumā, nosakot zemāku aktīvo vēlēšanu cenzu,
tātad pārgāja no 21 gada, kas bija pirms kara, uz 18 gadiem. Un tas bija ārkārtīgi
pareizs Augstākās padomes lēmums, jo laiki ir mainījušies. Un jaunieši ir
jāiesaista politikā daudz ātrāk vismaz kā balsotāji.
Ko vēl izmainīja… ne jau vairs Augstākā padome, bet 5.Saeima
noteica… Turklāt tie mērķi bija ārkārtīgi skaisti. Arī šī procentu barjera tika
ieviesta ar ārkārtīgi labiem mērķiem, jo tika teikts: mēs negribam sadrumstalot
Saeimu, mēs negribam, lai Saeimā iekļūst vieninieki, kas, kā savās atmiņās
rakstīja Šildes kungs, tā teikt, ir gatavi par zināmu naudas atlīdzību nobalsot par
valdību. Tātad mums vajag stipras partijas, mums vajag partijas, partiju kandidātus un
nevajag tā sauktos brīvos deputātus. Vai mēs mērķus sasniedzam – tas ir cits
jautājums, jo jau 6.Saeimā bija 26 neatkarīgie deputāti. Šajā Saeimā ir vismaz 3
neatkarīgie deputāti un pilnīgi no jauna izveidota frakcija un partija. Un es galīgi
neesmu pret to.
Līdz ar to, manuprāt, mēs šos mērķus diez vai sasniedzam, vismaz
tādā nozīmē, kā mēs to domājam. Tātad, ja mēs šobrīd runājam par vēlēšanu
likumu… Vēlēšanu likumā mēs arī esam izdarījuši izmaiņas, kas atšķir
pašreizējo vēlēšanu kārtību no tās kārtības, kas Latvijā bija, ja nemaldos,
līdz 1932.gadam, kad bija tā sauktie atvērtie saraksti. Kad cilvēks, savācot toreiz
minimāli 100 partiju biedrus (šobrīd, manuprāt, tai barjerai būtu jābūt vismaz
200), varēja izlikt savu kandidatūru ārpus partijām, jo mums visiem, katram
pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās
piemīt pasīvās vēlēšanu tiesības.
Mēs visi varam būt ierobežoti nolūkā stiprināt partijas un
nolūkā veidot un uzturēt politisku valdību. Ko mēs darījām? Mēs noteicām, ka
deputāti ir ievēlami tikai no partiju sarakstiem. Paldies Dievam, ka tur nav
ierakstīts, ka viņiem jābūt arī partijas biedriem. Bet patiesībā tā vajadzētu
būt ierakstītam. Vai mēs sasniedzām stabilāku Saeimu, vai mēs ieguvām politisku
valdību?
Nē, šobrīd jebkurš vai ļoti daudzi ir gatavi atteikties no
politiskas valdības par labu tā sauktajai profesionāļu valdībai. Labi, tas nav
sasniegts. Tātad šobrīd es jau pat piedāvātu atgriezties pie tādas sistēmas, ka
vēlēšanu listes var iesniegt arī partijās neiesaistīti cilvēki, kuriem tiek
noteikti kaut kādi tā savācamie parakstu griesti.
Tātad, ja mēs skatāmies uz to, ko mēs saprotam ar tautas deputātu,
mums nav mažoritāras sistēmas, un katrs deputāts pārstāv visu balsstiesīgo
vēlētāju kopumu, respektīvi, Latvijas tautu, neatkarīgi no tā, kurā apgabalā
viņš ir ieguvis mandātu un no kādas vēlēšanu apvienības ir iecelts. Un tas liedz,
paldies Dievam… 7.Saeimā, manuprāt, bija mēģinājums noteikt partiju vecuma cenzu un
mēģinājums panākt normu, likumisku normu, kas paredz tos cilvēkus, kas sarāvuši
saites ar partiju, no kuras viņi tika ievēlēti, vienkārši izmest no parlamenta ārā.
Bija tādi priekšlikumi, es pret tiem aktīvi cīnījos, un jāteic, ka šie
priekšlikumi arī neguva nekādus panākumus, jo tie ir prettiesiski un
antikonstitucionāli.
Ko mēs šobrīd piedāvājam?
Mēs piedāvājam, ka katrs kandidāts var tikt pārstāvēts tikai
vienā apgabalā. Ja mums būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, es to uzreiz pieņemtu
un tam uzreiz piekristu. Bet man kā kandidātam ir tiesības tikt ievēlētam no visiem
– no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Man ir tiesības likt sevi priekšā kā
vēlētājiem Latgalē, tā vēlētājiem Kurzemē. Un es nezinu, kāpēc, aiz kādiem
iemesliem un cik labu gribot, mēs to gribam liegt deputātu kandidātiem. Man ne, es
vairs nekandidēšu.
Bet šādā nozīmē es to uzskatu par ļoti nopietnu konstitūcijā
noteikto pasīvo tiesību aprobežojumu.
Vai mēs šajā gadījumā aprobežojam… Es uzskatu… es nesaku, ka
tā ir, Čepānes kundze! Vienvārdsakot, arī vēlētāji šajā gadījumā tiek
aprobežoti, jo, ja politiskā partija nolemj, teiksim, Anatoliju Gorbunovu ielikt
Kurzemes vēlēšanu apgabalā, tad tas Latgales vēlētājs, kam Anatolijs Gorbunovs
vienmēr bijis tuvs, ir spiests, kamēr mums nepastāv vēlētāju reģistri, ko arī te
bija mēģinājums ieviest, braukt no Daugavpils, teiksim, uz Liepāju vai Kandavu… Nē,
Kandava ir Zemgales vēlēšanu apgabals! Uz Saldu, lai nobalsotu par sev tīkamo
kandidātu, kam viņš uzticas. Un diemžēl uzticas vairāk nekā partijai.
Kā pasaulē tās lietas dara? Pasaulē… Mums ir ļoti liberāla
vēlēšanu sistēma arī tajā nozīmē, ka vēlētājiem ir iesniegts atvērts saraksts.
Politiskās partijas saraksts ir atvērts, un vēlētājs var sarindot savus kandidātus
ar plusiem un mīnusiem tai secībā, kura viņam liekas tīkama. Un Latvijā tas
darbojas. Un šie diezgan daudzie, procentuāli ļoti daudzie, vēlētāju svītrojumi
darbojas un ietekmē deputātu ievēlēšanu.
Līdz ar to es uzskatu, ka šis nav pareizākais gājiens.
Kāds tad būtu pareizs gājiens? Manuprāt, atkal es nevienam negribu
uzspiest… Šobrīd Satversmes 7.pants nesākas ar imperatīvu normu. Satversmes 7.pants
saka: „Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos…” Es šo 7.pantu rakstītu
daudz vienkāršāk: „Latvija netiek dalīta atsevišķos vēlēšanu apgabalos.” Un
visas politiskās partijas, visas vēlēšanu listes nāktu pie visiem Latvijas pilsoņiem
ar vienu sarakstu. Nāktu visi. Ja partijā ir 60 kandidāti, tad nāk pie vēlētājiem
ar 60 cilvēku sarakstu un vēlētāji paši izšķir visā valsts mērogā, kurš tad
viņiem ir tas tīkamais deputāts un kurš ir tas, kas ievelkams no maza apgabala.
Ja mēs šodien domājam, ka… Es varu piedāvāt…
Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūsu laiks nupat kā ir beidzies!
K.Leiškalns. Nu tad man atliek pieteikties otrreiz, lai pabeigtu domu,
kā es gribētu to redzēt.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Cik jums vēl
vajadzīgs laiks, lai pabeigtu?
K.Leiškalns. Nu, divas minūtes vēl vajag.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka Leiškalna kungs divas
minūtes vēl runā? (No zāles: „Jā! Piekrīt!”)
K.Leiškalns. Redziet, redziet!
Sēdes vadītājs. Jā, divas minūtes jums vēl ir.
K.Leiškalns. Jā, no visas manas runāšanas var likties, ka
Leiškalns nekādā veidā negrib pildīt Valsts prezidenta uzdevumus. Es gribu. Es gribu
ar vēsu prātu un uz karstām pēdām! Bet vienmēr vajag apdomāt, ko mēs varam darīt.
Es gribu atgādināt, ka 5.Saeimā… Nē, es atvainojos! 1997.gadā
bija Māra Vītola priekšlikums, kas bija ļoti līdzīgs un kas saka, ka visas partijas
ar pilniem sarakstiem piedalās – tad nav jāgroza Satversme! – visos noteiktajos
vēlēšanu apgabalos un visā valstī saņemto plusiņu un mīnusiņu skaits tiek
summēts. Līdz ar to uzvar tie, kas ir ieguvuši visu vēlētāju lielāko uzticību.
Ārkārtīgi pievilcīga sistēma, pret ko es toreiz nobalsoju. Es biju
iesniedzis citu priekšlikumu, ka saraksti atkal ir grozāmi.
Bet, ja mēs izveidotu vienu apgabalu, visu Latviju kā vienu
vēlēšanu apgabalu, tad es vēl gribētu pietuvināt šo proporcionālo sistēmu
mažoritārajai, nosakot, ka saraksti ir atvērti. Tas ļautu katram vēlētājam
izvēlēties savu deputāta kandidātu no visa plaši piedāvātā saraksta. Atbilstoši
no tā izrietošajām sekām attiecīgais daļskaitlis tiek partijai un attiecīgi
kandidāts tiek pavirzīts par šo ierakstu citā listē uz augšu.
Vienvārdsakot, mēs visu to varam atrisināt, bet nevajag risināt tā
vienkārši. Nevajag atņemt vai ierobežot pilsoņu pasīvās vēlēšanu tiesības, kā
arī pašu vēlētāju tiesības izvēlēties no visiem piedāvātajiem kandidātiem sev
to labāko un tīkamāko.
Un, ticiet man, es starp tiem neesmu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Godātais
Leiškalna kungs! Jūsu argumentācija, manuprāt, sākotnēji bija ļoti interesanta,
bet, varētu teikt, tas vilciens drusku no tām sliedēm tomēr nogāja nost.
Šis 6.priekšlikums, ko „Jaunais laiks” iesniedzis, likvidējot
„lokomotīvju” principu, kāds patlaban pastāv mūsu Saeimas vēlēšanu likumā, ir
virzīts uz to, lai būtu tiešāka un skaidrāka pārstāvība, tātad tautas
pārstāvība šajā namā. No vienas puses raugoties, ir tie, kuri argumentēja, ka mums
vajadzēja ieviest valstī mažoritāru vai daļēji mažoritāru sistēmu. Šie ir plusi.
Bet ir arī mīnusi. Un viena otra politiskā partija pastāvīgi, teiksim, ir Saeimā
pārstāvēta ar 7 procentiem vēlētāju. Mažoritārajā sistēmā, ja partijai nav šo
atsevišķo apgabalu, kur tai ir vairāk nekā puses atbalsts, tā vispār nebūtu
pārstāvēta parlamentā. Tātad mažoritārā sistēma ir droši virzīta uz lielāku
konsolidāciju, bet vai, teiksim, tas droši ir tas labākais mūsu valstī, it īpaši
ņemot vērā, cik maza ir mūsu valsts, par to neesmu pārliecināts. Tas ir tā
filozofiski…
Tagad padomāsim tīri praktiski. Šobrīd klātesošie deputāti, vai
jūs zināt, cik no jums esat tieši ievēlēti un cik no jums esat ievēlēti dēļ tā,
ka „lokomotīve” no jūsu apgabala faktiski tika ievēlēta citā apgabalā? (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „Viss „Jaunais laiks!””) Apmēram puse! Apmēram
puse no šobrīd ievēlētajiem Saeimas deputātiem atrodas savā vietā dēļ tā, ka
tas, par kuru vēlētājs faktiski balsoja, ievilkdams krustiņu, tika ievēlēts no cita
apgabala.
Kā tas ir iespējams? Iespējams elementāri! Jo Rīgas un Vidzemes
vēlēšanu apgabali dod aptuveni divas reizes vairāk balsu nekā Kurzeme, Zemgale. Arī
Latgalē ir maz to balsu. Tātad visbiežāk partijas – un šeit visas partijas dara to
pašu – saliek savas „lokomotīves”, atpazīstamākos cilvēkus, visos vai vairākos
vēlēšanu apgabalos. Pieņemsim, ka deputāts ir ievēlēts gan no Kurzemes, gan no
Vidzemes kā pirmais, otrais vai trešais numurs, abās vietās vienlaikus. Tā kā
Vidzemē ir divreiz vairāk vēlētāju, tad, visticamāk, tai partijai arī būs vairāk
balsu no Vidzemes. Deputāts ieiet no Vidzemes. Kurzemes sarakstā viņš pazūd, un viņa
vietā nāk deputāts, kuram Kurzemes vēlētāji nemaz nav izteikuši īpaši lielu
atbalstu. Un tā grūtība ir tā, ka vēlētājos – tieši pretēji tam, ko Leiškalna
kungs teica, – tā vilšanās ir vēl jo lielāka, jo, balsodami par kandidātu X, viņi
to kandidātu nemaz nav dabūjuši. Viņi faktiski dabūjuši pavisam citu kandidātu. Un,
lai tuvinātu… lai tuvinātu pārstāvību tieši vēlētājiem, mūsu priekšlikums –
paldies komisijai, ka tas atbalstīts, – ir likvidēt šo „lokomotīvju” principu,
lai tie kandidāti, kas ir attiecīgi Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas
vēlēšanu apgabalos, ir tiešām tie kandidāti, kuri vai nu būs, vai nebūs ievēlēti
Saeimā. Bet nebūs tā, ka cilvēki vēlēs par kādu Kurzemē, bet faktiski ienāks
kāds pavisam cits, jo tas tiks ievēlēts no Rīgas vai no Vidzemes apgabala.
Tātad, lai tuvinātu pārstāvību tautai, šis ir, manuprāt un arī
pēc mūsu partijas domām, nepieciešams solis. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.
Es domāju, ka debates par to, kādā veidā mēs varam turpināt uzlabot mūsu
vēlēšanu likumu, ir vietā un daudz kas ir apspriežams. Bet izpildīsim šo pirmo
darbu – likvidēsim partiju „lokomotīves”, lai tie cilvēki, kuri ir vēlēšanu
apgabalos, atrodas tikai un vienīgi tajā vēlēšanu apgabalā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kad Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo
„Jaunā laika” priekšlikumu, es patiesībā biju mazliet izbrīnīts. Kā tad tā?
Tautas partija, kas vada šo komisiju, ir pēkšņi piekritusi „lokomotīvju” principa
atcelšanai. Un es domāju: nu, kur tas suns ir aprakts? Un paldies Leiškalna kungam, kas
to suni izvilka ārā. Es tā ilgi klausījos, kāpēc Leiškalna kungs saka to garo
ievadu, un domāju, kāpēc Daudzes kungs viņu neapsauc, jo viņš galīgi nerunā par
tēmu, bet nu beigu beigās es biju gandarīts, jo tā tēma izlīda ārā.
Tātad – grozīt Satversmi un lai visa Latvija ir viens vēlēšanu
apgabals. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nē, kāpēc? Kāpēc tik kardināli?”) Ā,
negrozot Satversmi? Nu, tad tas ir no PCTVL sērijas.
Kāpēc tas nebūtu pieļaujams? Ja mēs pieņemam… pētījumu man,
protams, nav, bet visticamāk, ka vidzemnieki vēlēšanās vairāk balso par
vidzemniekiem, nevis par kurzemniekiem vai latgaliešiem, un latgalieši vairāk atbalsta
savējos, un tā joprojām, tad patiesībā šī Latvijas sadalīšana piecos vēlēšanu
apgabalos ir darījusi iespējamu to, ka mums šeit sēž no Latgales, no Zemgales un no
Kurzemes ievēlēti deputāti. Bet, ņemot vērā to, ka balsstiesīgo pilsoņu skaits
Vidzemē un Rīgā ir divreiz lielāks nekā citur un tas nosaka ievēlamo deputātu
skaitu, un, ja mēs pieņemam, ka rīdzinieki balsotu pamatā par rīdziniekiem un
vidzemnieki – par vidzemniekiem, tad vienā vēlēšanu apgabalā, izveidojot vienu
vēlēšanu apgabalu, Silvas Bendrātes nebūtu nākamajā Saeimā… (No zāles dep.
J.Eglītis: „Ak, reku tas suns aprakts!”) Ulda Gravas, kurš ir ļoti pazīstams
ar saviem pretrīdzinieciskajiem noskaņojumiem, nebūtu nākamajā Saeimā, Antas
Rugātes nebūtu nākamajā Saeimā… Šeit sēdētu tikai rīdzinieki un vidzemnieki.
Godātie kolēģi! (No zāles dep. V.Orlovs: „Zaķis būs?”)
Es domāju, ka… jā, Zaķa arī nebūtu… Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis nav
pareizs ierosinājums. Mums ir vajadzīgi pieci vēlēšanu apgabali, bet šis „Jaunā
laika” priekšlikums ir ļoti labs. Nost ar „lokomotīvēm”!
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates!
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar oligarhiem!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mums nav
saprotams, kādēļ jautājums par politiskajām „lokomotīvēm” un „vagoniņiem”
izsauc tādu ažiotāžu sabiedrībā. Kādēļ tas ir iekļauts prezidenta ultimātā
Saeimai?
Mūsuprāt, tas, vai priekšlikums par to, lai kāds kandidāts varētu
balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tiks vai netiks pieņemts… tam nav
principiālas nozīmes un īpašu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem tas neatstās.
Spēkā esošajai „lokomotīvju” sistēmai ir gan savi mīnusi, gan
arī acīm redzami plusi. Populārs kandidāts, kas balotējas visos apgabalos un rīko
šajos apgabalos tikšanās ar vēlētājiem, saņem daudzus vēlētāju norādījumus un
dod viņiem solījumus, līdz ar to nes arī personisko atbildību par katra tā apgabala
iedzīvotājiem, kurā viņš kandidē, absolūti neatkarīgi no tā, no kura apgabala
viņš formāli tiek uzskatīts par ievēlētu.
Kas attiecas uz „vagoniņiem”… Te lēmumus liktenīgajos
jautājumos pieņem nevis atsevišķs deputāts, bet gan visa frakcija vai partija, kura
bija izvirzījusi sarakstu. Un šeit katrai partijai, lai arī kāda būtu tās
ideoloģija, galvassāpes sagādā viena problēma – izvietot kandidātus sarakstos tā,
lai Saeimā nokļūtu nevis visskaistāk safrizētie un daiļskanīgāk runājošie
cilvēki, bet tie, kuri spētu Saeimā vispilnvērtīgāk darboties. Lai to panāktu,
nepieciešams atcelt nevis „lokomotīvju” principu, bet gan plusu un mīnusu sistēmu,
kura citās valstīs ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu praktiski netiek lietota.
Saeimas vēlēšanu likums, izņemot plusu un svītrojumu sistēmu,
mūsuprāt, visumā ir apmierinošs. Novilcināt jautājumu par Saeimas atlaišanu,
motivējot ar to, ka sākumā nepieciešams principiāli grozīt vēlēšanu sistēmu, ir
radikāli nepareizi. Visas runas par mažoritāro sistēmu, par prezidenta tiešām un
visas tautas vēlēšanām ir tukša laika tērēšana.
Jāpiezīmē, ka proporcionalitātes princips un tātad nevis
atsevišķu kandidātu, bet partiju sarakstu vēlēšanu princips. Konkurējošu partiju
programmu un darba princips ir minēts Satversmes 6.pantā. Saskaņā ar Satversmes
77.pantu šo principu var grozīt tikai tautas nobalsošanas ceļā, ja „par” balso ne
mazāk kā puse vēlētāju.
Galvenais darbības virziens, pilnveidojot Latvijas politisko sistēmu,
ir nevis vēlēšanu likuma grozīšana, bet nepieciešamība ierobežot smadzeņu
skalošanu vēlētājiem un ierobežot partiju finansiālo atkarību no bagātiem
sponsoriem, bet šo darbu Saeima slikti vai labi jau ir paveikusi. Turklāt gan partiju
finansēšanas likumā, gan likumā par priekšvēlēšanu reklāmu ir pieņemti
principiāli PCTVL priekšlikumi. Tukša tērzēšana un debates par vēlēšanu
mehānisma pilnveidošanu novērš sabiedrības uzmanību arī no citas svarīgas
problēmas – rasisma un diskriminācijas izskaušanas.
Pusei Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvju ir liegtas tiesības
piedalīties gan jebkura līmeņa vēlēšanās, gan tautas nobalsošanā. Vēlēšanas
Latvijā nav vispārējas, un, kamēr tas ir tā, nekāda „lokomotīvju” un
„vagoniņu” pārgrupēšana ne par centimetru netuvinās Latviju demokrātijai. Kā
zināmā padomju laika anekdotē par Leonīdu Brežņevu: aizveriet aizkarus un
sašūpojiet vagonus, lai pasažieri domā, ka mēs braucam.
Sēdes vadītāja. Kā nākamais debatēs runā Kārlis Leiškalns,
otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, Šadurska kungs, mans draugs un vārdabrāl, es nekad, sākot
ievadu, nerunāju ārpus tēmas. Saeimas atlaišana dara aktuālu Saeimas vēlēšanu
likumu. Tas pats par sevi. Ko es gribētu teikt? Es neuzstāju uz to, ka mums Satversme
jāmaina, ticiet man! Arīdzan tā ievēlēšana pēc pazīmes – rīdzinieces vai
latgalietes – nebūt nestrādā. Tas nav tik vienkārši. Profesionāls, tīkams vai
netīkams politiķis – tie ir galvenie kritēriji, kuriem jābūt.
Vēl es gribēju pateikt, ka neesmu tas apraktais Tautas partijas suns,
es esmu drīzāk tā kraupainā aita, kas nespēj samaitāt visu baru. Es neesmu nekāds
slepenais ierocis, kas pateiks. Es vienkārši saku, ko domāju par sistēmu un par
vēlēšanu likumu.
Ja jūs gribat pateikt, kā apies šos aprobežojumus „bez
lokomotīves”, tad tur būs reģionālas nozīmes muzikanti, tur būs pašvaldību
viedokļu veidotāji, par kuriem balso ļoti daudzi… par kuriem balso ļoti daudz un
kuri pēc ievēlēšanas atteiksies, ja tie būs… Jo viņi ir pirmie ciemā, nevis kaut
kādi otrie Romā. Ja mēs runājam par reģionālo mākslinieku ievēlēšanu, tad viņi
pat tad, ja neatteiksies, nepadarīs profesionālāku to, ko mēs šeit redzam, –
Latvijas Republikas parlamentu. Patīk vai nepatīk, ir jāspēj ātri, nikni un nopietni
pieņemt lēmumu, kurš varbūt „uz sitienu” publikai nepatīk, bet kurš vairāk vai
mazāk ir vērsts uz šīs publikas ekonomiskās izdzīvošanas saglabāšanu. Ticiet man:
man nepatīk palielināt 18 procentu nodokli uz 21 procentu. Ja jūs iedomājaties, ka es
izjūtu tīksmi, palielinot PVN grāmatām no 15 uz 21 procentu, tad ticiet – tā nav.
Bet es zinu, ka mums ir vajadzīgi tie septiņarpus miljardi un ka Finanšu ministrijā
sēž mazi rūķīši, kas nepazīst žēlumu. Viņi strādā pēc pilnīgi citādām
ekspertu metodēm. Viņi saka: „Vai nu būs nauda un būs šis, vai nebūs tas un
tas.” Tā ka es neesmu apraktais suns, es esmu kraupainā aita.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Leiškalnam.
Kā nākamais debatēs runā deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Tā ir iznācis, ka vairākās pēdējās
vēlēšanās vai, pareizāk sakot, priekšvēlēšanu periodā es esmu piedalījies
kandidātu sarakstu stādīšanā vai sadalē pa apgabaliem savienošanas secībā. Un es
ļoti labi zinu, Kariņa kungs un kolēģi deputāti, pēc kādiem principiem, ar kādu
mērķi un kādā veidā, veidojot kandidātu sarakstus, partijas izmanto šo
„lokomotīvju” principu.
Un, protams, tiem, kas uzsver šo „lokomotīvju” nozīmi
vēlēšanu rezultātā, ir taisnība.
Un šajā ziņā, Kariņa kungs, jums ir taisnība, ka it īpaši
Zemgales un Kurzemes apgabalos, tā saucamajos mazajos apgabalos, ja pastāv šis
princips, tik tiešām deputāta mandātu dažkārt iegūst tieši lielās partijas un no
lielo partiju sarakstiem tie kandidāti, kuriem ir vairāk mīnusu un mazāk plusu.
Protams!
Bet, godātie kolēģi, nelolosim ilūziju, ka „Jaunā laika”
piedāvātais priekšlikums, kuru, protams, ievērojot frakcijas lēmumu, es atbalstīšu,
būtu brīnumnūjiņa un pieņemšanas gadījumā nodrošinātu to, ko dažkārt
žurnālisti raksta savos komentāros un ko arī prasa sabiedrība, proti, ka deputātu
profesionālais līmenis, godaprāts, kvalifikācija no tā automātiski uzlabosies.
Protams, ļoti svarīgi ir tas, konkrēti kādus kandidātus mēs, tie,
kas veido kandidātu sarakstu, – politiskās partijas, valdes, kongresi, konferences –
iekļaujam attiecīgajā sarakstā.
Tagad par „lokomotīvēm”. Godātie kolēģi! Jau šobrīd es
plānoju to, kādā veidā Saeimas vēlēšanās, kad šis priekšlikums tiks pieņemts,
vēlēšanu tehnologi organizēs vēlēšanu kampaņas. Tas būs ļoti vienkārši –
neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā attiecīgais populārais
kandidāts ir iekļauts sarakstā. Protams, izmantojot radio un televīzijas izplatību
visas Latvijas teritorijā, attiecīgā partija veidos reklāmas ruļļus, audio un video
reklāmas materiālus, arī rakstveida materiālus, tādā veidā, ka popularizēs visā
Latvijas teritorijā populāros attiecīgās partijas kandidātus kopumā, tādējādi
radot attiecīgās partijas vēlētājos vai arī iespējamajos, potenciālajos,
vēlētājos priekšstatu par to, ka šie cilvēki jau kandidē, un, balsojot par šo
partiju, jūs balsojat arī par attiecīgo populāro kandidātu neatkarīgi no tā, ka tas
ir blakus vēlēšanu apgabalā.
Es minēšu tikai divus piemērus. Vienu diezgan senu, kuru jūs
varbūt esat aizmirsuši. Un vienu pavisam jaunu.
6.Saeimas vēlēšanās pēdējos divos mēnešos pēkšņi tika
pieteikta nepazīstama partija, proti, Vienības partija, kurā tika iekļauti samērā
nepazīstami deputātu kandidāti, lielākoties lauksaimnieki, bijušie kolhozu
priekšsēdētāji, ļoti cienījami cilvēki, no kuriem daļa sekmīgi pildīja deputātu
pienākumus.
Bet partija, it īpaši pa radio, reklamēja šo sarakstu, šo partiju,
reklamējot vienu cilvēku, proti, savulaik Latvijā populāru kolhoza priekšsēdētāju
– Albertu Kaulu: „Balsosim visi par Kaulu! Kaulu – par prezidentu! Par Ministru
prezidentu! Visi par Vienības partiju!” Vēlētājiem netika piedāvāts balsot par
konkrētiem kandidātiem, kas bija sarakstā, bet par reklāmas rullīšos izkliegto vienu
personu – par Kaulu, par Vienības partiju. Proti, pēdējo divu nedēļu laikā pirms
vēlēšanām šī partija ieguva 18 procentu atbalstu un šeit sēdēja cienījami,
pietiekami cienījami, deputāti no attiecīgās partijas. Bet vēlētāji bija balsojuši
par Kaulu.
Otrs piemērs. Mūsu cienījamie kolēģi no Zemnieku savienības, kur
Ministru prezidenta kandidāts iepriekšējās vēlēšanās, ja nemaldos, bija Aivars
Lembergs, kas, protams, nebija kandidātu sarakstā, bet šī partija viņu reklamēja kā
savu „seju”, kā līderi. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudzi Zemnieku savienības
vēlētāji paņēma jūsu sarakstu – kolēģi, lūdzu, neapvainojieties! – Lemberga
dēļ, sakārtotās Ventspils dēļ un tieši tādēļ, ka šādi jūs izvēlējāties
veidot savu vēlēšanu tehnoloģiju. Darījāt ļoti talantīgi un no partijas interesēm
ļoti attaisnojami.
Ko es gribu, godātie kolēģi, teikt? To, ko ierosina „Jaunais
laiks”, mēs, protams, varam atbalstīt, pieņemt, grozīt, bet šā priekšlikuma
pieņemšanas gadījumā nākamās Saeimas deputātu kvalitatīvais sastāvs automātiski
neuzlabosies. Un šis „lokomotīvju” princips, izmantojot vēlēšanu tehnoloģijas
iespējas, darbosies.
Tāpēc es aicinu padomāt par to, vai mēs nebalsojam par iedomātu
brīnumnūjiņu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Lai panāktu gan stabilāku demokrātiju valstī, gan
arī mums pašiem, deputātiem, labāku reputāciju mūsu vēlētāju acīs, ir ļoti
daudz kas darāms. Un Lagzdiņa kungam lielā mērā ir taisnība. Iespējams, ka tieši
reklāmas klipi ir tas, kas elektroniskajos medijos ļauj maldināt vēlētājus un radīt
iespaidu, ka viens vai otrs cilvēks ir tas, par ko tu atdod balsi, lai gan īstenībā
varbūt tā nemaz beigās nav.
Bet, manuprāt, ir divi risinājumi. Viens no risinājumiem ir tas, ko
šobrīd piedāvā „Jaunais laiks”, tas ir, aizliegt vienam cilvēkam balotēties
vairākos vēlēšanu apgabalos, tādējādi padarot par neiespējamu to, ka viens
cilvēks tiek ievēlēts no cita apgabala, un, lai gan vēlētāji ir atdevuši balsis par
viņu, šis cilvēks nepārstāv viņu intereses.
Bet ir otrs variants. Un, manuprāt, tas ir daudz nopietnāks un būtu
izskatāms. Un tas ir – veidot Latvijā daudz vairāk mazu vēlēšanu apgabalu ar
apmēram vienādu vēlētāju skaitu, nevis tādus kādi patlaban ir vēlēšanu apgabali
– Zemgale, Latgale, Vidzeme, Kurzeme, Rīga. Tādā gadījumā mēs panāktu situāciju,
ka viena partija piedāvā savu sarakstu, kurā ir daudz mazāk cilvēku. Un, ja šī
partija neapzinīgi būs salikusi visos vēlēšanu apgabalos vienas un tās pašas
„lokomotīves”, tad galu galā var izveidoties situācija, ka viņiem gluži
vienkārši nepietiks deputātu, kas no šā apgabala viņus pēc tam pārstāv Saeimā.
Šis ir arī risinājums, ar kura palīdzību mēs varam panākt, lai „lokomotīves”
izskauž nevis tieši, bet pakārtoti.
Un, starp citu, šis risinājums, manuprāt, ir ļoti labs vēl vienā
ziņā. Ja kāds no jums, piemēram, Zemgales deputāti, kas ievēlēti no Zemgales, būtu
mēģinājis strādāt Zemgales reģionā, jūs saprastu, ka no Dunavas, kas ir tālākais
gals Jēkabpils rajonā, līdz Kandavai ir apmēram pāri par 200 kilometriem. Lai
kvalitatīvi strādātu ar tiem cilvēkiem, kas ir devuši tev mandātu tajā pašā
Zemgalē (bet tieši tāpat noteikti ir Vidzemē un droši vien arī Kurzemē)… lai
kvalitatīvi strādātu tik lielā reģionā ar milzīgu platību, ir jāveic milzīgs
darba apjoms, un, tā godīgi sakot, vismaz cik man iznācis būt Zemgales novados, es
neesmu dzirdējis, ka pārāk daudzi no deputātiem te ierastos un strādātu ar šiem
cilvēkiem, kuriem uz vietām mūsu kā deputātu padoms ir ļoti bieži vajadzīgs. Es
uzskatu tā: ja būtu mazāki vēlēšanu apgabali, tad deputāts varētu kvalitatīvi
veikt savus darbus uz vietām.
Bet kas ir vēl būtiskāk? Ja jūs, kolēģi, būtu tiešām
piesaistīti saviem vēlētājiem, jūs tik ļoti neietekmētu dažnedažādi viedokļi no
malas.
Ar šādu apgabalu izmēru samazināšanu mēs panāktu to, ka oligarhu
ietekme uz politiķiem kļūst arvien mazāka, un es domāju, ka stabilai demokrātijai
tas ir ļoti svarīgi.
Papildus vēl piebildīšu, ka es arī piekrītu Leiškalna kunga
teiktajam par to, ka atklātie saraksti jebšu situācija, ka tu vari vienā sarakstā
kādu cilvēku strīpot un viņa vietā likt kādu citu cilvēku iekšā no citas
partijas… ka arī šis princips par atklātiem jeb grozāmiem sarakstiem nav zemē
metams. Arī šādu principu var iestrādāt. Ja es pareizi saprotu, tad pirmās Latvijas
laikā šāds princips ir darbojies. Piemēram, Šveicē tāds princips darbojas līdz
šim brīdim un ļoti sekmīgi darbojas. Arī tas noteikti varētu pastiprināt
demokrātiju valstī. Bet, manuprāt, darba kvalitāte Saeimā demokrātiskotu šo
situāciju kopumā. Un to varētu veicināt tas, ka ir daudzi mazāki vēlēšanu
apgabali.
Paldies. Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Otro reizi pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi vēlos turpināt debates, kas ir
sākušās tieši par to, kas būtu nākamais solis un kas būtu darāms pēc tam, kad
mēs apstiprinām un mainām vēlēšanu likumu, izslēdzot „lokomotīves”. Un, proti,
ir izskanējušas divas pretējas domas. Viens viedoklis, ko Leiškalna kungs
argumentēja, ir tāds, ka vislabāk būtu viens Latvijas, Vislatvijas, vēlēšanu
apgabals, kur ar plusiņiem un mīnusiņiem ieiet visi deputāti vienlaikus.
Otru priekšlikumu nupat mans kolēģis Dzintars Zaķis minēja, ka,
iespējams, labāk būtu daudzi mazāki vēlēšanu apgabali ar līdzīgu vēlētāju
skaitu katrā apgabalā.
Kur ir plusi un mīnusi abiem šiem variantiem? Par Leiškalna kunga
variantu varētu teikt, ka tik tiešām tie deputāti, kuri ir ievēlēti Saeimā, visi ir
tie simts cilvēki, kuri visvairāk atbilst Latvijas iedzīvotāju vairākuma vēlmēm. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Viņam būs tautas mandāts!”) Jā, tas mandāts tādā
ziņā būtu no visas Latvijas. Tā grūtība būtu tā, ka reāli tas mandāts būtu –
es neatceros, kurš no kolēģiem teica, laikam Šadurskis -, ka tie pamatā būtu
rīdzinieki un vidzemnieki, jo Vidzemē un Rīgā ir visvairāk vēlētāju. Man liekas,
ka Zaķa kunga priekšlikumā ir pateikts tas, uz ko mums Saeimā būtu jāvirzās pēc
šodienas balsojuma, proti, uz vēlēšanu apgabalu paplašināšanu līdz tam, ka
cilvēks, kas dzīvo jebkur Latvijā, konkrēti zina, kas ir viņa pārstāvis un ka mēs
kā deputāti aizstāvētu ne tikai savu partiju intereses, bet arī tieši vēlētāju
intereses, un reizēm justu šo pretrunu – partija grib tā, bet mani vēlētāji manā
konkrētajā apgabalā grib ko citu. (No zāles: „Vai tad tā nav?”) Šobrīd
šāds spiediens ir ļoti minimāls, jo ir pārāk lieli apgabali ar pārāk lielu
pārstāvību. Pakāpeniski samazinot to deputātu skaitu, kuri nāk no viena apgabala,
vai, respektīvi, palielinot apgabalu skaitu, mēs reāli tuvinātu deputātu darbu
tautai, un tas ir tas virziens, kurp mums ir jāiet. Vispirms likvidēsim
„lokomotīves” un tad pievērsīsim uzmanību tam, lai palielinātu vēlēšanu
apgabalu skaitu, tādā veidā… kā saka, vēlētājiem dodot iespēju tiešāk
ietekmēt politiķu lemšanu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Ar lielu interesi, tāpat kā jūs, noklausoties
visus runātājus, arī es nolēmu izteikt savas domas par šiem jautājumiem,
pamatojoties uz savu personīgo pieredzi 9.Saeimas vēlēšanās.
Šī līdzšinējā sistēma, kura sadala piecos nevienādos
vēlēšanu apgabalos, ir ļoti netaisna. Un tā ir jālikvidē. Es piekrītu „Jaunā
laika” ierosinājumam, gan vēl pilnīgi skaidri neizteiktam, ka jāsadala – skaitlis
nav svarīgs – vienādos daudzos vēlēšanu apgabalos, jo tad tas tiešām tuvinās
ievēlēto deputātu tiem, kuri viņu ievēlējuši.
Bet šim priekšlikumam ir arī viens trūkums. Nepiekrītu deputātam
Kariņam, kurš saka, ka tad vairākums deputātu būs no Rīgas un no Vidzemes. Mans
piemērs attiecībā uz mani tūlīt apstiprinās, ka tas tā nav. ZZS izvirzīja mani kā
vidzemnieku, kas nodzīvojis 32 gadus Madonas rajonā, īstu vidzemnieku, Vidzemes
vēlēšanu apgabala sarakstā ar 3.numuru. Bet izrādījās, ka Vidzemes vēlēšanu
apgabalā mani ievēlēja kā kandidātu Nr.5, pašu beidzamo, kaut gan atstarpe starp
piekto un sesto bija diezgan liela, bet es nebiju trešais. Tātad vidzemnieki pat
nenobalsoja par mani visvairāk.
Gluži otrādi! Rīgā Zemnieku savienība ievietoja mani 13.vietā,
un, nebūdams rīdzinieks 32 gadus, es no 13.vietas nonācu trešajā vietā. (Zālē
aplausi.)
Tā ka, Kariņa kungs, esmu spiests norādīt, ka šis arguments
neiztur kritiku. Tātad vajag vienādus daudzus vēlēšanu apgabalus – skaitlis šinī
gadījumā nav svarīgs – pēc iedzīvotāju skaita… pārteicos, pēc pilsoņu skaita
attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tas ir daudz taisnīgāks sadalījums.
Otrs. Neapšaubāmi, ka šis ideālais sadalījums ar atklātām
balsīm visas Latvijas teritorijā, ko ieteica Kārlis Leiškalns, ir vispilnīgākais un
vistaisnīgākais. Kādēļ? Tādēļ, ka tad tiešām nav nevienas „lokomotīves”.
Katrs no šiem tūkstoš kandidātiem, kas startē vēlēšanās, pats sev ir
„lokomotīve”. Un Latvijas pilsoņi, pievelkot plusus vai izstrīpojot, norāda, kuru
simtu viņi grib redzēt šajā sarakstā, un – pats labākais – viņi norāda, kādā
kārtībā.
Un visbeidzot. Reti ir tie gadījumi, kad man jāpiekrīt „Saskaņas
Centra” un arī PCTVL biedriem, runājot par to, kā es jau teicu, bēdu jeb nelaimi, ko
abas lielākās… nu, ne lielākās, bet abas koalīcijas partijas – Tautas partija un
Latvijas Pirmā partija – ar savu pašreizējo darbību pašas sev nodara, lietojot šo
vārdu tādā alegoriskā salīdzinājumā, – dzen nagliņas pašas savā politiskajā
zārkā.
Es gāju pāri ielai, mani uzrunāja Jakovs Pliners, un viņš pateica
ļoti pareizus vārdus. Un ir trešā lieta, par ko vēl jārunā un par ko es šeit
runāšu. „Lāča kungs, jums nav taisnība! Tas, ka Šlesers pašreiz dzen sev
nagliņas savas partijas politiskajā zārkā, vēl neko nenorāda. Viņš vēlēšanu
kampaņā ieliks miljonus, un tauta viņu ievēlēs, apžilbināta ar šiem miljoniem.”
To teica Jakovs Pliners, un tiešām šāda iespēja pastāv. Tātad vēlreiz jādomā,
izveidojot jaunu vēlēšanu likumu, kā pēc iespējas likvidēt politiskās reklāmas
ietekmi uz vēlētājiem.
Varu jums pastāstīt, ka, būdams ZZS biedrs, pirmajā Saeimas gadā
es frakcijā ierosināju pats, lai mani ieceļ par tādas komisijas vadītāju, kura
izskatīs jautājumu par politisko reklāmu un politiskās reklāmas ierobežošanu.
Kolēģis Brigmanis kā frakcijas vadītājs toreiz piekrita man, bet piekrita uz trijām
nedēļām, jo pēc trijām nedēļām, jādomā, nobijies no mana kategorisma šai
jautājumā, ka tai naudai, kas jāiegulda vēlēšanās, jābūt ļoti mazai, tāpēc
komisijā ievēlēja citu biedri. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šiem pirmajiem diviem
jābūt saistībā ar trešo – ierobežot naudas ietekmi uz vēlētāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Atgādinu deputātiem, ka mēs runājam par
grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā – par 6.priekšlikumu.
Tālāk vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jā, vēlēšanu sistēma ir pilnveidojama, par
to nav šaubu un par to ir jārunā un jādomā visu laiku, bet man gribas drusciņ
pasmaidīt par jūsu – „Jaunā laika” – priekšlikumu. Iedomājieties, kas būtu,
ja 8.Saeimā „Jaunajam laikam” nebūtu tādas vienīgās, es atkārtoju, vienīgās
„lokomotīves”, kāds bija Repšes kungs! Kas būtu? (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Nekas nebūtu!”)
Saeimā „Jaunā laika” nebūtu, un jūs šurp varētu atnākt tikai
kā ekskursanti. Lūdzu! Un ko es tagad gribu teikt? Vai tad tie, kurus ievilka vienīgā
„lokomotīve” Repšes kungs, ir slikti deputāti (No zāles dep. I.Kalniņš:
„Diez kas jau nav!”), teiksim, tādi vīri kā Zaķa kungs, kurš nupat šeit
runāja, Kariņa kungs, Latkovska kungs, Kampara kungs, Reira kungs? Starp viņiem ir
trīs ministri, kurus ievilka „lokomotīve” Repšes kungs? Nebūtu bijis, Zaķa kungs,
tā, jūs varētu atnākt tikai kā ekskursants uz šejieni, bet tagad jūs esat nevis
pierādījis… Paga, paga, paga… Es runāju tagad… Tagad jūs esat pierādījis, ka
esat spēcīgs Saeimas deputāts, ar ļoti labiem priekšlikumiem nākat, un patiešām es
gribētu teikt – cepuri nost! Un arī par daudziem citiem no jums.
Saprotiet, šāds priekšlikums, godīgi sakot, ja mēs tā pavisam
godīgi runāsim, ir populistisks, un tam nav nekāda pamata. Ja nebūtu Repšes kunga, 8.
un 9.Saeima būtu bez „Jaunā laika”. To jūs ļoti labi zināt bez manis sacītā,
bet es nācu, lai jums atgādinātu šo ironisko patiesību, ka tāda tā ir, draugi
mīļie!
Lūk, un vai tad slikti notika, vai tad ir nepareizi, ka ievēlēja
tādus vīrus, kuri pat pabija ministros? Un ne tikai manis nosauktie. Vai par to
nevajadzētu domāt, nevis steigā kaut ko grozīt? Lūdzu, nobalsosim… Tas ir ļoti
skaisti, kāds pateica: „Nost ar „lokomotīvēm”!” Un punkts.
Tas nav prāta darbs! Paldies.
Sēdes vadītāja. Otro reizi debatēs pieteicies runāt deputāts
Kārlis Šadurskis. Lūdzu, Šadurska kungs!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es klausījos Lāča kunga piemēru. Lāča kungs!
Nu labi! Fakti, ko Lāča kungs minēja, ir pilnīgi pareizi, tikai interpretācija,
manuprāt, Lāča kungs, nebija pareiza jūsu piemērā. Fakti bija pareizi. Bet jūsu
minētie fakti pierādīja tikai to, ka Latvijā Visvaldi Lāci pazīst nevis kā
vidzemnieku, bet kā vēsturnieku un Latvijas patriotu. Tāpēc arī šī ievēlēšana no
Rīgas.
Savukārt Lagzdiņa kunga minētais ir ļoti, ļoti pareizs. Lagzdiņa
kungs minēja dažus polittehnoloģijas paņēmienus. Neminēja tikai savas partijas, bet
tas nu tā, jo kautrība grezno īstenu politiķi… Protams, polittehnoloģijas
paņēmieni būs, bet, Lagzdiņa kungs, protams, ka šī atteikšanās no
„lokomotīvju” principa vai arī Latvijas dalījums apgabalos – tā nav panaceja! Un
pareizi jūs sakāt: tas īpaši neuzlabos Saeimas kvalitatīvo sastāvu.
Lāča kungs pareizi runāja par Saeimas kvalitatīvā sastāva
uzlabošanu un minēja naudas varas mazināšanu. Un tā ir taisnība. Jo tad sacentīsies
nevis Latvijas partiju nauda, bet Latvijas partiju programmas.
Godātie kolēģi! Labi ir tiem kolēģiem, kuri ir iemācījušies
savā leksikā lietot vienu vārdu – populisms. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nē,
es arī divus zinu!”)
Kolēģi! Es gribu jūs informēt par triju partiju – „Pilsoniskās
Savienības”, „Jaunā laika” un „Sabiedrība citai politikai” – šodien
parakstīto vienošanos par politisko sadarbību…
Sēdes vadītāja. Atgādinu, ka deputāti debatēs runā par
priekšlikumu.
K.Šadurskis. …kas sevī ietver jautājumus, kuri ir ļoti saistīti
ar šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tikai pirmais solis. Otrais solis ir kopīgi
strādāt pie tā, ko Lagzdiņa kungs pieminēja, – pie naudas varas mazināšanas.
Proti, mums ir kopīgi jāizstrādā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi.
Es iesaku ļoti nopietni padomāt arī par šeit minēto divdesmitajos
gados strādājošo daļēji grozāmo sarakstu principu. Es domāju, ka tas ir būtiski.
Sēdes vadītāja. Šadurska kungs, jūsu laiks!
K.Šadurskis. Cienītā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti
atvainojos, bet zālē ir tik liels troksnis, ka es pirmo reizi jūsu brīdinājumu
nedzirdēju.
Paldies. Tagad es dzirdēju un beidzu.
Sēdes vadītāja. Atvainošanās pieņemta. Paldies deputātam
Šadurskim.
Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ar vēlēšanu organizēšanu, gan arī novērošanu
nodarbojos jau turpat vai 20 gadus, sākot no 1989.gada. Esmu strādājis gan iecirkņu
komisijās, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā, gan bijis novērotāja statusā, gan
organizējis savas partijas daudzas vēlēšanu kampaņas.
Un es ļoti lielā mērā piekrītu tam, ko teica deputāts Jānis
Lagzdiņš. Bet jums, kolēģi no „Jaunā laika”, es vienkārši varu pateikt: ar šo
priekšlikumu jūs bēgat no vilka. Bet es esmu pārliecināts, ka ar šo priekšlikumu
jūs aizskriesiet pie lāča.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt
debatēs otro reizi.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim. Lūdzu klusumu zālē!
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Jautrība ir ļoti laba lieta arī Saeimas
darbā. No manis nebūs jābēg, varbūt es pats kaut kur aiziešu, kā jau es teicu. Un
es priecājos par to, ka trīs opozīcijas partijas meklē kopīgu valodu.
Es vēlreiz uzsveru, ka atbalstu visā pilnībā, kaut pirmo reizi
dzirdu un tik tālu neesmu aizdomājies, lai arī agrāk esmu lasījis par politiskām
vēlēšanu sistēmām Kārļa Leiškalna ierosinājumu: viens vienīgs Latvijas
vēlēšanu apgabals, kas dod visiem atklāto sarakstu un iespēju principā izvēlēties
savu kandidātu. Šādā veidā Latvijā būs tūkstotis kandidātu un katrs kandidāts
sev būs „lokomotīve”, un citu „lokomotīvju” vairs nebūs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tagad vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Apsveicu visus ar to, ka mēs esam pārkāpuši
jebkuru loģiku un jebkurus principus. Kā tad parasti pieņem likumus Saeimā?
Konceptuālas lietas izskata pirmajā lasījumā. Otrais lasījums vairs nav domāts
konceptuāliem priekšlikumiem. Bet pie kā mēs esam nonākuši? Mēs otrajā lasījumā
pilnīgi jaunu koncepciju ieviešam. Pilnīgi jaunu koncepciju, kurai var sekot citi
konceptuāli piedāvājumi. Tie vairs nebūs otrajā lasījumā. Tie parādīsies varbūt
uz trešo lasījumu. Es te dzirdu, ka brīnumu lietas tiek piedāvātas – tātad daudzi
vēlēšanu apgabali. Jo vairāk, jo labāk. Varbūt beigās katrā pagastā būs viens
vēlēšanu apgabals? Pilnīgi nopietni tas skan šodien no tribīnes, runājot nevis par
koncepciju, bet par otro lasījumu.
Tālāk. Viens vēlēšanu apgabals. Visa Latvija – viens vēlēšanu
apgabals. Tad jau par to vajadzēja runāt tad, kad mēs pieņēmām pirmo lasījumu. Un
tas, ja nemaldos, bija aptuveni pirms gada. Tagad kaut kāda spiediena rezultātā mēs
pilnīgi sagrozām pieeju likumiem. Te vēl parādījās arī grozāmie saraksti un vēl
kaut kādi saraksti, un vēl nezin kas parādīsies. Vienkārši tā ir viela pārdomām.
Līdztekus skan – Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tagad pielieciet
vēl to blakus. Ko tad mēs tagad vispirms darīsim un ko pēc tam? Jebkurā gadījumā,
ja runa ir par gatavošanos trešajam lasījumam, tad ir jāparedz pietiekami ilgs laiks,
lai varbūt kaut kā šito visu savilktu kopā. Patlaban šajā likumā ir tāds jūklis.
It īpaši to saistot ar visu šo histēriju, pilnīgo histēriju, kuru izraisa vārdi
„atlaist Saeimu”. Man liekas, tie, kuri to visu lietu iesāka, sen jau ir
nožēlojuši to, ko viņi ir iesākuši, un tagad košļā nagus un domā, ko darīt
tālāk.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Atgādinu, ka mēs esam
apsprieduši partijas „Jaunais laiks” iesniegto 6.priekšlikumu par likumprojektu
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, un, ja ziņotājai nav nekas piebilstams,
tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6. – partijas „Jaunais laiks”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.
V.Muižniece. Paldies.
Nākamais ir 7. – deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz
likuma 11.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 7. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāts
Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru? Tā ir kļūda. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
Turpinām!
V.Muižniece. 8. ir partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Turpinām!
V.Muižniece. 9. – deputāta Agešina priekšlikums attiecas uz
likuma 13.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Muižniece. 10. – deputāta Agešina priekšlikums – arī
attiecas uz 13.pantu. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Muižniece. Un pēdējais ir 11. – deputāta Agešina
priekšlikums, kas attiecas uz likuma 15.pantu. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Līdz ar to visi priekšlikumi
ir izskatīti.
V.Muižniece. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 7.
Likumprojekts pieņemts.
Lūdzu minēt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
V.Muižniece. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.
Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad šis priekšlikums ir
atbalstīts. Paldies.
Turpinām likumprojektu izskatīšanu.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””.
Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3219 –
„Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka
saimniecību””. Šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo
reformu. Un pamatā tie ir tehniskas dabas grozījumi, kur vārds „rajoni” ir
aizstāts ar vārdu „novadi”, „pašvaldību domes (padomes)” aizstātas ar vārdu
„pašvaldības”, kā arī „pagastu padomes” – ar vārdu „pašvaldības”.
Ir arī pārejas noteikumu viens punkts, kam komisija šobrīd
nevarēja piekrist. Komisija ir arī saņēmusi no Tautsaimniecības komisijas
priekšlikumu šādām valdības piedāvātajām izmaiņām nepiekrist, taču to mēs
risināsim otrajā lasījumā, un ir noruna ar Juridisko biroju, ka tas palīdzēs mums
atrast pareizo redakciju.
Es aicinu vispirms balsot par komisijas lūgumu piešķirt šiem
grozījumiem steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kā komisija to lūgusi. Lūdzu zvanu!
Balsosim par atbalstu likumprojekta izskatīšanai steidzamības kārtībā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 9, atturas – 4. Lēmums
atbalstīts.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tā kā debatēs neviens deputāts nav pieteicies,
lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par individuālo
(ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas datumu.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam šā gada 3.februāri un izskatīt sēdē šā gada 12.februārī.
Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Jūsu
priekšlikumi ir atbalstīti. Paldies ziņotājam.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību
aizsardzības likumā”. Dokumenta numurs 3630.
Lai gan no anotācijas tas tik tieši neizriet, bet šā likuma
būtība ir tā, ka beidzot tiks noārdīta robeža starp vairumtirdzniecību un
mazumtirdzniecību. Tātad turpmāk vairumtirdzniecības telpās varēs veikt arī
mazumtirdzniecības operācijas, kas īstenībā lielā mērā atvieglo tirgotāju dzīvi.
Ir arī daži citi būtiski uzlabojumi, bet galveno būtību es
pateicu.
Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu nosaukt termiņu
priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
12.februāris.
Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, šis termiņš ir
atbalstīts.
Paldies ziņotājam.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – komisijas
priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze! Te nu tas ir – alfa un omega. Ar
šiem četriem likumprojektiem šodien mēs darbu, cerams, beigsim.
Tātad pirmais no šo likumprojektu klāsta ir „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā”, par kuru atbildīgā komisija saņēmusi 18
priekšlikumus, un jāteic, ka pārtraukums starp sesijām deputātus dara ražīgus.
Tātad 1.priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 15.panta pirmās daļas
5.punktu, ir no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 2. par šo pašu pantu tāpat ir deputāta Leiškalna
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. par 15.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 15.pantu.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. par 15.panta otro daļu atkal ir Leiškalna
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. par 16.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums,
kas guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi arī 7. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par likumprojekta 8.pantu Juridiskais birojs iesniedza
precizējumu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāpat likumprojekta 3.pantā ir Juridiskā biroja
precizējums, patiesībā jauna redakcija. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumam arī piekrīt.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 11. (mēs te visu laiku runājam par likumprojekta
3.pantu) ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat par šo pantu ir 12. – Juridiskā biroja
priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
3.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā centīgi
ir pārrakstīta 1.lasījuma redakcija, ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Arī pret to deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
3.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nedzirdu iebildumus.
K.Leiškalns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pantu –
ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 17.priekšlikums – 3.pants, Juridiskais birojs,
vienprātīgs atbalsts.
Sēdes vadītāja. Arī deputātu vidū.
K.Leiškalns. 18. ir beidzamais saņemtais priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi. Tāpat Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt, ja nav iebildumu,
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Visi priekšlikumi
izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas
likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Priekšsēdētāja kungs – jūsu priekšlikumi!
K.Leiškalns. 11.februārī komisija beidzamo dienu gaidīs jūsu
priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, šis datums ir
apstiprināts.
Pārejam pie nākamā likumprojekta.
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”,
arī otrais lasījums.
Ziņo deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze!
Kā jau viņa teica, likumprojekts ir „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā, par kuru komisija ir saņēmusi 43
priekšlikumus.
1. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts. Par ievaddaļu.
2. – Juridiskais birojs, likumprojekta 2.pants – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat par likumprojekta 3.pantu ir 3. – Juridiskā
biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
4.pantu, un komisija to ir atbalstījusi, bet vērsiet uzmanību uz to, ka priekšlikums
ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Joprojām 4.pants. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums
-atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu –
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu –
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 4.pants. Aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. 11. – tajā pašā likumprojekta 4.pantā ir Juridiskā
biroja priekšlikums, kas piedāvā aizstājumu, ko komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Tad nāk 12.priekšlikums par 22.1 pantu, ko
iesniedzis centīgs deputāts – uzvārdā Leiškalns. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13. – Leiškalna priekšlikums par 49.1 pantu
ir atbalstīts. Par panta ceturto daļu – jauna redakcija.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums – par 54.pantu. Atkal Leiškalns un
atkal – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti un īpaši deputāts Bērziņš atbalsta.
K.Leiškalns. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 54.1 pantu
– guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Nav iebildumu deputātiem.
K.Leiškalns. 16. – redakcionāls Leiškalna priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Paldies deputātiem. 17. – deputāta Leiškalna
priekšlikums par šo pašu pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt ziņotāja aicinājumam.
K.Leiškalns. 18.priekšlikums – par 54.1 pantu,
iesniedzējs ir deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi. Ārkārtīgi garš
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir aizstājums 55.pantā, ko piedāvā
deputāts Leiškalns. Komisija pēc ilgām pārdomām to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat Leiškalna ierosinātais aizstājums 56.pantā ir
guvis komisijas atbalstu. Tas ir 20.priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 21. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 57.1
panta pirmās un otrās daļas redakciju – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Leiškalns piedāvā 59.panta redakciju, kuru komisija ir
atbalstījusi. Ārkārtīgi garš un sarežģīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Arī 22.priekšlikumam deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 23. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 61.pantu
– ir ieguvis viennozīmīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti viennozīmīgi atbalsta.
K.Leiškalns. 24. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir
redakcionāls un komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. Tāpat aizstājums – aizstāt vārdu „publicējums”
ar vārdu „izplatījums”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, – izriet no
iepriekšējā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir 26. – Leiškalna priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Un šeit atkal ir šā paša termina lietojums, ko
piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat ir panta numura aizstājums 63.pantā: skaitlis
„57” aizstāts ar skaitli „58”. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Arī šis ir atbalstīts.
K.Leiškalns. Aizstājums izriet no iepriekš nobalsotā. Piedāvā
deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī 29.priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. Tāpat vārds “publiskošana” ir aizstāts ar vārdu
„izplatīšana” 30. – Leiškalna priekšlikumā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Vārdus „publiski pieejams” 63.1 pantā
deputāts Leiškalns piedāvā, tā teikt, aizstāt ar vārdu „izplata”. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 32. – centīgais deputāts Leiškalns ir izteicis 64.1
panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Esat saņēmis deputātu atbalstu.
K.Leiškalns. 33. – Leiškalna priekšlikums par 64.2
pantu. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 34. – deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu
pantu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jūs atbalsta arī deputāti.
K.Leiškalns. 35. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 66.pantu.
Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 36. – jau par 86.1 pantu, kur atkal
Leiškalns nomaina vārdiņu „un” ar „vai”. Un komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Esat guvis arī deputātu atbalstu.
K.Leiškalns. 37. ir deputāta Leiškalna jau iepriekš atbalstītais
priekšlikums par vārdu „publiskā atklāšana” nomaiņu ar vārdu
„izplatīšana”. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. Ļoti nopietns ir 38. – Leiškalna priekšlikums par
87.pantu. Komisija to rūpīgi debatēja, bet atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Iepriekš minētā vārda nomaiņa ir piedāvāta 39. –
deputāta Leiškalna priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Tāpat 40. ir Leiškalna priekšlikums par to pašu
„publicēšanu” un „izplatīšanu”. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 41.priekšlikums – 87.panta piekto daļu piedāvā
deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atkal vārda „publicēšanas” nomaiņa uz
„izplatīšanu”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, atbalstīta.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Un tā nu, visbeidzot, 43. – deputāta Leiškalna
priekšlikums par 119.panta devītās daļas aizstāšanu ar citu redakciju – ir guvis
komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Tagad balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Līdz
ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Līdz kuram datumam deputāti var iesniegt priekšlikumus trešajam
lasījumam?
K.Leiškalns. Sirsnīgi gaidīsim līdz 11.februārim šajā gadā.
Sēdes vadītāja. Jūsu priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām arī Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Vārds ziņotājam – deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Dokuments Nr.3637, kā jau sēdes vadītāja teica, ir
likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”,
par kuru komisija saņēmusi 13 priekšlikumus.
1. no tiem iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Turpinām!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es atvainojos, savā centībā es
pieļāvu kļūdu. Un šobrīd mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, kā tas ir rakstīts darba kārtībā. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Aleluja!”)
Līdz ar to, pārejot pie šā likumprojekta, man jāteic, ka
atbildīgā komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.
1. tāpat ir no Juridiskā biroja, un komisija to atbalsta.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu.
Līdzīgi kā iepriekšējo, komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Tāpat kā pret 1.priekšlikuma, arī pret
2.priekšlikuma atzinumu deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Pret 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu – nebija
iebildumu, kā es sapratu.
3. tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu
likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Arī pret to deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir 4. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo mēs to līdzīgi esam atbalstījuši iepriekšējos
likumprojektos.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums joprojām par
likumprojekta 4.pantu – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta
4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 11. – Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Joprojām par likumprojekta 4.pantu ir 12. – Juridiskā
biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums, ak Dievs, atkal no deputāta Leiškalna
par 64.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Jūs esat saņēmis arī Saeimas atbalstu.
K.Leiškalns. Paldies.
15. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 110.1 pantu
– ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Šeit es gribu vērst, jo tas ir ļoti
politisks priekšlikums… To tāpat ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas attiecas
uz to, kas ir manta bankās, kredītiestādēs, pret kuru var vērst prasības. Un no tā
mēs izslēdzam pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrības naudu.
Ar vienu vārdu sakot, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi,
šis priekšlikums ir saskaņā ar Civillikumu, kā man paskaidroja juristi, bet tas,
neapšaubāmi, ir politisks, nevis redakcionālas dabas. Un tas ir svarīgi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
17. – Leiškalna priekšlikums – ir jau vienkārša rakstura, un es
aicinu atbalstīt, tāpat kā to darīja komisija.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Līdz kuram datumam var iesniegt priekšlikumus
trešajam lasījumam?
K.Leiškalns. Tāpat kā par citiem – līdz 11.februārim. Tie ir
ļoti saskaņoti likumprojekti, un maināmi dažādos variantos vieni un tie paši
panti…
Sēdes vadītāja. Tā kā citi priekšlikumi nav izskanējuši, jūsu
priekšlikums ir atbalstīts. Termiņš – 11.februāris.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Pārejam pie nākamā likumprojekta. Arī tas ir
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts likumprojekts – „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, dāmas un kungi!
Par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā” atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus, visus
izskatījusi un par visiem izteikusi savu atzinumu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 5.pantu. Līdzīgi kā
iepriekšējos komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit visu laiku
būs 5.pants. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāpat 4.priekšlikums par 5.pantu ir guvis komisijas
atbalstu. Iesniedzis čaklais Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja. Nedzirdu iebildumus. Atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
5. – Juridiskā biroja filigrānais priekšlikums – ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja filigrāns, vienkārši
filigrāns, priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Arī deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 7.priekšlikums – papildinājums šajā pašā 5.pantā
– ir atbalstīts. Tas nāk no Juridiskā biroja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.
K.Leiškalns. Arī 8. … ko mēs darītu bez Juridiskā biroja?… ir
Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums vēl joprojām par
5.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātiem nav citu priekšlikumu.
K.Leiškalns. Izslēgums šajā pantā, ko piedāvā Juridiskais
birojs, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 11.priekšlikums – tāpat izslēgums šajā 5.pantā
– ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. 12. ir Juridiskā biroja iesniegts apvienošanas
piedāvājums par 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 13.priekšlikumu par šo pantu, ko iesniedzis
Juridiskais birojs, lai cik šis skaitlis nebūtu nelaimīgs, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Dārgie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējiem
likumprojektiem — līdz 11.februārim šajā gadā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tā kā citu priekšlikumu nav, par termiņu ir
noteikts 11.februāris.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
aviāciju””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Strādīgā
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.
Šis likumprojekts ir izstrādāts kopā ar Juridisko biroju un
Satiksmes ministriju. Ir paredzēts jauns – 4.1 pants par valsts atbalstu
jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai. Un šī nodrošināšana ir
paredzēta no reģionālajām lidostām. Tādas šobrīd Latvijā ir Ventspils un
Liepāja, nākotnē varētu būt arī Daugavpils.
Turklāt šis likumprojekts atbilst arī Eiropas Komisijas un Eiropas
Kopienas vadlīnijām par reģionālajām aviosabiedrībām un reģionālajām lidostām
un valsts atbalstu no tām.
Tā ka, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atzīt šo
likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms balsosim par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par aviāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā
steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 31, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 27, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam
un izskatīšanas datumu.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumus komisija
gaidīs līdz 5.februārim. Un izskatīšana šā gada 12.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Tā kā citi priekšlikumi nav saņemti, tad
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.februāris, izskatīšana – 12.februārī.
Kā nākamo skatām lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā
parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija. Vai komisijas vārdā kāds vēlas ziņot? Ja ne, tad pārejam pie
balsošanas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Slīteres nacionālā
parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta
likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija. Ja komisijas vārdā neviens nevēlas ziņot, tad balsosim. Lūdzu
zvanu! Atgādinu, ka balsojam par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”
3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Kā nākamo darba kārtībā izskatām vēl vienu lēmuma projektu. Un
tas ir „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada
31.martam”.
Tāpat kā iepriekšējos lēmumu projektus, to ir iesniegusi
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā
ziņotājs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Moricsalas
dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo un pēdējo darba kārtības jautājumu. Tas ir
lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz
2009.gada 31.martam”.
Iesniedzēja ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija. Acīmredzot arī ziņotājs nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu!
Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz
2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) ir lūdzis vārdu paziņojumam.Kamēr Klementjeva kungs gatavojas, vārds Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pēc
piecām minūtēm. Lūgums ir būt pēc piecām minūtēm. Mums ļoti operatīvi jāizdara
viens darbs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva
Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs,
Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Guntis
Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Gunārs
Laicāns, Ingmārs Līdaka, Sergejs Mirskis, Aigars Kalvītis, Jānis Strazdiņš,
Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais un Artis Pabriks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pirms mēs slēdzam sēdi, es vēlos Prezidija
vārdā ziņot, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu jautājumu Latvijas
Republikas Ministru prezidentam „Par Latvijas Radio finansējumu”. Šis
jautājums tiek nodots adresātam.
Ir saņemts arī piecu deputātu jautājums Latvijas Republikas
izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Izglītības un zinātnes
ministrijas budžeta samazinājuma sekām”. Arī šo jautājumu Prezidijs nodod
adresātam.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Arī visi
saņemtie dokumenti ir izskatīti. Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2009.gada 29.janvārī
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2009.gada 29.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu
jautājumiem.
Šodien mūsu darba kārtībā ir izziņots viens jautājums – tas ir
deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājums finanšu
ministram Atim Slakterim „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu”.
Finanšu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi.
Vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Nē, mēs neesam apmierināti.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav apmierināti ar rakstveida atbildi.
Tātad ministram ir jāsniedz mutvārdu atbilde.
Finanšu ministrs ir ieradies. Lūdzu, ministra kungs, ieņemiet vietu
tribīnē!
Runas laiks atbildei uz jautājumu, ja ir sniegta jau rakstveida
atbilde, nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, un, ja ir rakstveida atbilde, tātad 2 minūtes
papildu atbildei.
A.Slakteris (finanšu ministrs).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Paldies par
uzaicinājumu, jo pēdējā laikā, pēdējās nedēļās un it sevišķi pēdējās
dienās es tiešām cenšos ļoti daudz stāstīt, jo tomēr šī aizdevumu saņemšana,
kas valstij ir ļoti nozīmīga, ir pietiekami sarežģīti strukturēta, un tāpēc
jautājumu ir daudz, un par katru jautājumu es esmu tikai pateicīgs.
Un, ja man tā vizuāli papildus pie rakstītā būtu vēl kas
jāparāda… kāpēc vispār tas aizdevums bija vajadzīgs, un ko tas īsti dod budžetam
un tiem, kuri Saeimā lemj, tad realitātē no tā, ko mēs šajā gadā finansējam,
katrs lats… tikai 67 santīmi ir tas, kas nāk no mūsu ieņēmumiem no nodokļiem.
Pārējais – 33 santīmi – ir saistīts ar Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo
starptautisko donoru aizdevumu. Mēs faktiski pārfinansējam mūsu parādu – gan
īstermiņa, gan ilgtermiņa -, un tajā skaitā katrā latā 14 santīmi ir mūsu
budžeta programmu finansēšana deficīta apjomā. Jo, ja mums gadījumā nebūtu
pieejams šis aizņēmums, mēs faktiski būtu spiesti samazināt… būtu spiesti
samazināt tēriņus vēl par trešo daļu. Protams, mēs pieņemam, ka tāda situācija
nekad nepienāks un ka mēs spējam, izmantojot aizņēmumu gan no Eiropas Komisijas, gan
no Starptautiskā Valūtas fonda, gan arī to, ko pārējās valstis – Ziemeļvalstis,
Čehija, Polija, Igaunija – mums ir gatavas aizdot… Mums tas šo krīzes situāciju,
kas ir pasaulē (un Latvijā varbūt tā ir īpaši saasināta), ļauj pārvarēt
vieglāk, tajā skaitā joprojām samazinot izdevumus, bet ne tādā apjomā, kā tas
būtu jādara šādā krīzes brīdī. Tas mums ļauj ekonomiku tomēr „sildīt” piecu
procentu budžeta deficīta apjomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.
Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot arī papildu jautājumus.
Vai vēlaties uzdot papildu jautājumu? Jā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu
deputātam Mitrofanovam papildu jautājuma uzdošanai!
M.Mitrofanovs. Jā, paldies.
Paldies ministra kungam par iespēju personīgi uzdot jautājumu, jo
šis ir tas ļoti retais gadījums, kad mēs neesam apmierināti ar rakstisko variantu, un
tas ir saistīts ar to, ka atbildes tekstā mēs neatradām nekā, kas līdz šim nebija
izlasīts avīzēs vai uzzināts kaut kādos atklātos medijos vai avotos.
Un es gribu uzdot divus papildu jautājumus.
Pirmais. Vai jūs varat apgalvot, ka līdz 2012.gadam Latvijai nebūs
jāmaksā par kredīta izmantošanu?
Otrais jautājums…
Sēdes vadītāja. Pēc kārtas, lūdzu. Vispirms ministrs atbildēs uz
pirmo jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs!
A.Slakteris. Šī programma, kas ir 5,27 miljardus latu vērta, ir
kredītlīnija, kas būs iespējama. Līdz šim brīdim saņemtā nauda ir tikai 589
miljoni eiro vai 413 miljoni latu. Par katru nākamo aizņēmumu tiek slēgts atsevišķs
aizņēmuma līgums, un tas, ko programma paredz… Eiropas Komisijas nauda – tā būs
jāatdod pēc 7 gadiem, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda nauda būs jāatdod pa
porcijām vairākos maksājumos, kas visi būs nomaksājami apmēram 2 līdz 4 gadu
laikā. Bet par katru tiek slēgts atsevišķs līgums, un līdz ar to faktiski mums
pašās beigās ir izdevies pat vienoties, ka ātrāk mums tur nekas neiznāk, un arī
tajā brīdī tās programmas jēga ir tāda, ka Latvijas ekonomika atgūs
konkurētspēju, arī starptautiskie finanšu tirgi nostabilizējas, un mums ir iespēja
gan daļēji pārkreditēt, gan refinansēt šo aizņēmumu. Nevienu brīdi nav tādas
domas, ka mēs uzreiz kaut kādā īsā periodā varētu atdot. Šī ir nauda, kas
pieejama mūsu tautsaimniecības atdzīvināšanai caur finanšu, banku sektoru un caur
budžeta programmu finansēšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Deputāti vēlas uzdot arī otru jautājumu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam!
M.Mitrofanovs. Paldies.
Gadījumā, ja šogad tiks saņemts viss, kas ir ieplānots, no
finanšu institūcijām vai citām valstīm, ja šī nauda būs Latvijas rīcībā, tad
kāds var būt pirmais maksājums 2012.gadā? Nu, teiksim, ja jūs nevarat pateikt
absolūtos skaitļos, tad – kādu proporciju vai daļu procentos no budžeta varētu
aizņemt šis pirmais maksājums 2012.gadā?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, atbilde.
A.Slakteris. Kā jau es teicu, šobrīd tā ir tikai kredītlīnija. Un
lielākā daļa naudas… viss vēl ir tikai priekšā, un līgumi tiks slēgti. Un tādā
izpratnē tā pat nav obligāti izmantojama nauda. Šobrīd runāt par precīzu gala
summu, kāda būs jāmaksā pēc 2012.gada… visi šie maksājumi būs laikā izstiepti,
bet par tiem vēl jāvienojas. Vēl jums jāsaprot, ka šobrīd ir saņemta ļoti niecīga
daļa un pirmā nozīmīgā ienākošā summa būs labākajā gadījumā marta vidū. Es
personīgi domāju, ka nemaz nebūtu slikti, ja tas būtu jau aprīļa sākumā un tas
būtu ar tādiem procentiem, ar kādiem Eiropas Komisija varēs aizņemties, piemēram,
tanīs tirgos, kur ir jāaizņemas. Mums nekāds lielais slogs 2012.gadā nesanāks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un papildu
jautājumiem ir sniegtas. Līdz ar to jautājums izskatīts.
Paldies par darbu. Izziņotie jautājumi šodien ir izskatīti.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2009.gada 29.janvārī
| Latvijas Republikas finanšu ministra Ata Slaktera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par starptautisko aizdevumu izmantošanu” (Reģ.Nr.132/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē) |
|
| Papildjautājums | – dep. M.Mitrofanovs |
| Atbilde | – finanšu ministrs A.Slakteris |
| Papildjautājums | – dep. M.Mitrofanovs |
| Atbilde | – finanšu ministrs A.Slakteris |
Lēmuma projekts “Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”
Datums: 29.01.2009. 09:04:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3647
Datums: 29.01.2009. 09:16:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas termiņu
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Datums: 29.01.2009. 09:22:00 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3632 nodošanu komisijai
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 29.01.2009. 09:34:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3640 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī
Datums: 29.01.2009. 09:34:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A.Kalvītim
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:14:46 bal007
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:17:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3335 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Profesionālās izglītības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:17:58 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3218 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Publisko aģentūru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:18:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3305 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:19:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3306 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Valsts statistikas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:21:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3345 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sporta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.01.2009. 11:23:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3575 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:24:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3627 pieņemšanu 3. lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Nr.914/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:26:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3631 pieņemšanu 3.lasījumā
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:28:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3633 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Nr.1071/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:31:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3568 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Nr.1071/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 11:57:48 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3568 pieņemšanu 1.lasījumā
Patvēruma likums (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:10:14 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3608 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:11:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3339 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:12:24 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3447 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:15:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3556 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:16:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3217 steidzamību
Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:17:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3217 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:18:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3386 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:19:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3564 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:26:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 12:27:02 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3617 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:40:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:50:26 bal031
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:56:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:57:06 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3618 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Operatīvās darbības likumā (Nr.1059/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:58:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3555 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Operatīvās darbības likumā (Nr.969/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 13:59:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3623 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:05:50 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:08:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:24:30 bal038
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:25:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3625 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:55:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:55:40 bal041
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 14:56:08 bal042
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Datums: 29.01.2009. 14:57:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 15:08:26 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 15:09:16 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:03:22 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:04:16 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:05:42 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3626 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:07:46 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3219 steidzamību
Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:08:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3219 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:09:56 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3563 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:13:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3634 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:20:56 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3635 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:25:48 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3636 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:28:38 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3637 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:30:38 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3642A steidzamību
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1.lasījums)
Datums: 29.01.2009. 16:31:12 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3642A pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam””
Datums: 29.01.2009. 16:32:30 bal058
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3656
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam””
Datums: 29.01.2009. 16:33:26 bal059
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3657
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam””
Datums: 29.01.2009. 16:34:16 bal060
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.3658
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam””
Datums: 29.01.2009. 16:35:12 bal061
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3659
Frakciju viedokļi
2009.gada 29.janvārī
Vadītāja. Sveicināti, godātie radioklausītāji!
Ir noslēgusies Saeimas sēde, un, kā katru ceturtdienu pēc tās,
tiešraidē skan „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles. Saeimas deputāti
jums stāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmais šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāts Imants
Valers. Lūdzu!
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie klausītāji!
Šodien bija ļoti spraiga sēde ar daudzām debatēm, bet es gribētu
pakavēties tikai pie dažiem jautājumiem, pie svarīgākajiem, kā mēs
uzskatām, – pie Satversmes grozījumu projekta.
Šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti Satversmes
grozījumi, ko iesniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts prezidents rosina
grozīt Satversmi, nosakot tautas tiesības atsaukt Saeimu. Turklāt Valsts prezidents
iesaka grozīt Satversmi, paredzot Valsts prezidentam tiesības pie atsevišķiem
nosacījumiem atlaist Saeimu. Valsts prezidenta iesniegto Satversmes grozījumu projektu
nodeva izskatīšanai visās Saeimas pastāvīgajās komisijās un atzinumu sniegšanai
līdz 4.februārim, un par atbildīgo komisiju noteica Saeimas Juridisko komisiju.
Bez tam šodien izskatīšanai visām Saeimas komisijām tika nodoti
arī Satversmes grozījumi, ko iesniedza Tautas partijas frakcija. Šie ir grozījumi par
tiesībām Saeimai pašai sevi atlaist.
Tautas partijas frakcijas sagatavotie grozījumi paredz Saeimai pašai
ar ne mazāk kā divām trešdaļām visu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemt
lēmumu par Saeimas atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu organizēšanu.
Tautas partija uzskata, ka laikā, kad Latvijā un pasaulē valda
ekonomiskā krīze, ir nepieciešama valdība un parlaments, kas krīzes apstākļos var
pieņemt lēmumus ar tautas mandātu.
Patlaban gan Saeimai, gan valdībai ir tik zems uzticības reitings, ka
tās nav spējīgas pieņemt sabiedrībai nepatīkamus, bet valsts attīstībai vitāli
svarīgus lēmumus. Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi situāciju risināt,
piemēram, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot
jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti
pašreizējai situācijai.
Uzskatām, ka valsts nevar pārvarēt ekonomisko krīzi, ja valstī
pastāv arī tik dziļa politiskā krīze. Tikai vienota gan Saeimas, gan valdības, gan
sabiedrības sapratne un rīcība var būt efektīva ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.
Bez tam Tautas partija ierosina daudz īsākā laikā ievēlēt jaunu,
darboties spējīgu Saeimu, tad nevajadzētu rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu, un
tas ļautu daudz ātrāk un ar mazākiem izdevumiem sarīkot Saeimas ārkārtas
vēlēšanas. Krīzes apstākļos ir ļoti būtiski rīkoties ātri.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valera kungam no Tautas partijas frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas
deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politiskā un ekonomiskā
situācija valstī strauji pasliktinās. Iedzīvotāju neuzticēšanās valsts varai jau
ir vienkārši katastrofāla. Pretēji solītajam Saeima jau ilgāk nekā pusgadu nespēj
pieņemt Satversmes grozījumus, kas ļautu tautai pirms termiņa atlaist Saeimu. Pretēji
solītajam Saeima neuzņemas atbildību par krīzes situāciju, bet mehāniski akceptē
valdības lēmumus, to skaitā krīzes pārvarēšanas plānu, kas, izrādās, ir vienīgi
premjera galvā.
Pretēji solītajam, ka būtiski samazinās valsts pārvaldes aparātu
un tā uzturēšanas līdzekļus, šis uzdevums grimst valdošo partiju savtīgajos
ķīviņos. Valdībai nav atklāta un konkrēta plāna krīzes pārvarēšanai un
tautsaimniecības atveseļošanai, Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma
izlietošanai valsts interesēs. Tas noskaidrojās pēc tam, kad mēs šodien saņēmām
no valdības atbildi uz deputātu pieprasījumu.
Politiskā un ekonomiskā krīze valstī izraisa arvien lielāku tautas
neapmierinātību, kas pāraug vardarbīgās akcijās, kādas nav bijušas atjaunotās
Latvijas valsts vēsturē.
Līdz ar to „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka esošajā
krīzes situācijā ir nepieciešami radikāli risinājumi. Mums nepieciešama gan jauna
valdība, gan jauns parlaments, kas būtu spējīgs to izveidot. Mums vairs nav tiesību
gaidīt rudeni, kad pakāpeniskā parlamentārā procedūrā varētu sarīkot jaunas
Saeimas vēlēšanas un iecelt jaunu valdību.
Mēs aicinām visas politiskās partijas veikt visu no tām atkarīgo,
lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi valstī un atjaunotu iedzīvotāju uzticību
valsts varai.
Esošās Saeimas atlaišanai un jaunas Saeimas vēlēšanām
jāizvēlas maksimāli ātra, lēta un efektīva procedūra. Valstī ir nepieciešamas
ārkārtas Saeimas vēlēšanas 6.jūnijā, reizē ar pašvaldību un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie radioklausītāji! Viss šodienas sēdē redzētais un
dzirdētais kārtējo reizi nostiprināja manu pārliecību, ka 9.Saeimas deputātiem
vienkārši ir jānomierinās, nav jānodarbojas ar visādu grābstīšanos gar likumiem,
no kuriem daudzi diemžēl neko nesaprata, kā tas izskanēja arī šīsdienas runās, bet
jāatrod sava pieeja savam darbam šeit, 9.Saeimā, un jāpadomā par to, kas ir izdarīts
līdz šim. Nav jāspēlējas ar dažādām jaunām koncepcijām. Te zili brīnumi skan no
Saeimas tribīnes. Nav jāspēlējas ar Satversmi, un ir jāciena mūsu senču
ieguldītais darbs Satversmē, un visa sava enerģija un prasme jāiegulda tajā
rīcībā, kas nosaka turpmāko valsts likteni.
Un vēl piebildīšu, ka pilnīgi ir aizmirsies nacionālais
jautājums; latviešu tautas intereses pilnīgi ir pazudušas no redzesloka. Mans
ierosinājums visiem latviešu deputātiem, kas sastāda vairāk nekā trīs ceturtdaļas
no Saeimas sastāva, – pulcēties un apspriesties, kā tālāk kopīgi rīkoties. Nav
nekādas atbildes, izņemot to, ka kāds „Saskaņas Centra” deputāts šādu manu
rīcību vienkārši nosauca par rasismu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Dobelim no apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas.
Frakciju viedokļus turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas
deputāts Artis Kampars. Lūdzu!
A. Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Labvakar, cienītie radioklausītāji! Šodien tiešām viens no
galvenajiem diskusiju punktiem ir Satversmes grozījumi. Saeima izskatīja divus
grozījumus.
Vienu no tiem bija iesniedzis Valsts prezidents, un tas paredzēja,
līdzīgi kā „Jaunais laiks” to bija ierosinājis jau novembrī, tautas tiesības
gadījumā, ja tautu neapmierina Saeimas darbs, to atlaist.
Otrs paredzēja Saeimai pašai īpašos gadījumos sevi atlaist, un to
bija iesniegusi Tautas partija.
Protams, „Jaunais laiks” aktīvi iestājas par tautas tiesībām
atlaist parlamentu, ja tas nav strādājis apmierinoši, un mēs kategoriski iebilstam
pret Tautas partijas tiesībām atlaist Saeimu, ja Tautas partiju kaut kas Saeimas darbā
neapmierina.
Otra lieta, kas, mūsuprāt, ir svarīga: beidzot pēc gandrīz gadu
ilgas gulēšanas Saeimas komisijas atvilktnēs tika otrajā lasījumā diezgan
vienprātīgi atbalstīts „Jaunā laika” iesniegtais „lokomotīvju” principa
aizliegums Saeimas vēlēšanās. Mūsuprāt, tas ir viens liels solis pretī vēlēšanu
sistēmas uzlabošanai, un ļoti ceram, ka šo ideju atbalstīs Saeima arī trešajā
lasījumā tuvākajās nedēļās.
Pēdējā lieta, par ko es gribētu informēt, ir tā, ka partijas
„Jaunais laiks” frakcija kopā ar vēl 34 deputātiem ierosinājusi trešdien sasaukt
Saeimas ārkārtas sēdi, kurā aicina izskatīt jautājumu par demisijas izteikšanu
Ivara Godmaņa vadītajam Ministru kabinetam. Tie iemesli ir vispārzināmi: valstī
šobrīd, šajā grūtajā situācijā, diemžēl – pat ar visu enerģisko rīkošanos
– Ministru kabinetam un valdībai nav tautas atbalsta. Un šie grūtie lēmumi, kuri
būs jāpieņem, nevar tikt pieņemti ar tik haotisku rīcību un bez sabiedrības
atbalsta. Tāpēc, mūsuprāt, pirmais, kas būtu jāizdara, – jāizveido tāda
rīcībspējīga valdība, ar ļoti plašu koalīciju, kuras vadībā būtu cilvēks, kas
šobrīd bauda sabiedrības uzticību.
Un nākamais. Politiskajām partijām jāvienojas par iespējami tuvu
datumu, kurā notiktu Saeimas ārkārtas vēlēšanas.
Paldies. Veiksmīgu jums nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Kampara kungam no partijas „Jaunais laiks”
frakcijas.
Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labvakar, godājamie radioklausītāji! Par dažiem būtiskākajiem
jautājumiem jau tika runāts. Gribu arī no savas puses pieminēt divus iesniegtos
Satversmes grozījumu projektus. Viens ir no Valsts prezidenta; tas paredz tautas
tiesības atlaist Saeimu. Tas ir izsvērts un pieņemams likumprojekts. Tas, ka to bez
debatēm un vienprātīgi nodeva Saeimas komisijām, man rada zināmas bažas, vai tas nav
nolikts plauktā „iemarinēšanai”.
Savukārt otrs, Tautas partijas virzītais projekts, kas paredz Saeimas
tiesības pašai saīsināt savu pilnvaru laiku, ir juridiski pilnīgs brāķis, jo
neparedz procedūras risinājumu. Pirmkārt, nav skaidrs, vai tas būs atsevišķs likums
vai lēmums, ar ko Saeima sevi atlaidīs. Otrkārt, nav skaidrs, kas notiks līdz
nākamās Saeimas sanākšanai. Treškārt, nav skaidrs, kāda var būt mijiedarbība ar
citiem iespējamiem Saeimas atlaišanas mehānismiem, ja, piemēram, to ierosina Valsts
prezidents. Un patiesībā tas ir tīri situatīvs risinājums, ar ko Tautas partija grib
izvairīties no iespējas, ka šogad 6.jūnijā vienlaikus ar Eiropas parlamenta un
pašvaldību vēlēšanām notiktu referendums par Saeimas atlaišanu. Acīmredzot Tautas
partija baidās, ka tādā gadījumā var iestāties politiska atbildība, proti,
politisks krahs, par Latvijā paveikto.
Godātie klausītāji! Pievienojos sava kolēģa Arta Kampara
optimismam par „lokomotīvju” principa atcelšanu. Vismaz šobrīd – otrajā
lasījumā. Ceru, ka tā tas būs arī galīgajā Saeimas vēlēšanu likuma redakcijā.
Bet gribu atzīmēt, manuprāt, šodien vissvarīgāko notikumu, kas
gan nav tieši saistīts ar Saeimas sēdi. Proti, sēdes pārtraukumā trīs partijas –
„Pilsoniskā Savienība”, „Jaunais laiks” un „Sabiedrība citai politikai” –
parakstīja vienošanos par politisku sadarbību gan Saeimā, gan ārpus tās. Mēs
saskaņosim savas likumdošanas iniciatīvas, mēs kopā strādāsim pie ekonomikas
glābšanas un attīstības plāna, un mēs saskaņosim savas darbības, gatavojoties
vēlēšanām.
Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns solis, kas ļaus politiskajai
opozīcijai Saeimā nostiprināties, un tā būs viens stabils politisks spēks, kas
varbūt lielai daļai Latvijas vēlētāju var radīt kādu pamatotu pārliecību, ka
tomēr mums ir instrumenti, lai izietu no politiskās un ekonomiskās krīzes valstī.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no partijas „Pilsoniskā
Savienība” frakcijas.
„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas deputāts Andis Kāposts. Lūdzu!
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau daudz ko ir
stāstījuši par to, kas šodien Saeimā tika lemts un darīts.
Es gribētu runāt par pašreiz vissāpīgāko – lauksaimniecības
jautājumu, jo situācija lauksaimniecībā nekad nav bijusi stabila. Varētu minēt ļoti
daudzus apstākļus, kāpēc tas tā ir. Vienu varētu teikt skaidri: Saeimā un valdībā
ir ļoti maz tādu cilvēku, kuriem patiesi šī nozare rūp un kuri reāli kaut ko šinī
virzienā dara. Un pašreizējā situācijā visus apstākļus tiešām pasliktināja
pasaules ekonomiskā krīze, kas izpaužas pilnīgi visās sfērās, ne tikai
lauksaimniecībā.
Taču mani priecē tas, ka beidzot zemnieki – kā mazie, tā arī
lielie – ir vienoti kopējam mērķim. Vairs nav dzirdams, ka lielie teiktu, ka mazie
nemāk strādāt vai ka mazie nav vajadzīgi, nav vairs tādu ķīviņu savā starpā.
Uzskatu, ka tikai kopējiem spēkiem šoreiz ir iespējams iespaidot šos nedzirdīgos.
Novēlu šiem zemniekiem izturību mērķu sasniegšanā un iesaku
ticēt nevis solījumiem, bet tikai reāliem darbiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam
Andim Kāpostam.
Nākamā runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” frakcijas deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labvakar, godātie radioklausītāji! Es vēlētos šovakar paust arī
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas viedokli par
būtiskākajiem jautājumiem, kuri tika izskatīti šodienas sēdē .
Arī mūsu frakcija uzskata, ka, protams, svarīgākais jautājums
šodien bija komisijām nodotais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē”, kuru bija iesniedzis Valsts prezidents. Kā jau dzirdējāt, tas paredz
tiesības patstāvīgi lemt par Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu gan Valsts prezidentam,
gan tautai pēc noteikta vēlētāju skaita ierosinājuma. Un ir svarīgi un būtiski arī
tas, ka šis likumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi, tātad bija vienprātīgs
Saeimas atbalsts šim likumprojektam. Tas dod lielas cerības, ka jau tuvākajā laikā
šis likumprojekts tiks izskatīts un beidzot tiešām tiks pielikts punkts šī svarīgā
jautājuma risināšanai.
Bet tāpat mūsu partija atbalstīja arī Tautas partijas iniciatīvu,
kas paredz, ka arī Saeimai tiek dotas tiesības saīsināt savu pilnvaru termiņu. Arī
šis likumprojekts tika nodots komisijām, un turpināsies darbs arī pie šī
priekšlikuma izvērtēšanas. Un, iespējams, tas prasīs arī kādus papildu darbus –
noteikt varbūt konkrētus nosacījumus, pie kādiem Saeimai varētu tikt dotas tiesības
saīsināt pašai savu pilnvaru laiku. Bet, kā es jau teicu, šis darbs vēl turpināsies
visās Saeimas komisijās, it īpaši Juridiskajā komisijā.
Pavisam īsi gribētu pieminēt vēl vienu no svarīgākajiem
likumprojektiem, kuru minēja arī mani kolēģi. Arī mēs atbalstījām likumprojektu
„Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas tiešām paredz „lokomotīvju”
principa atcelšanu. Neskatoties uz to, ka bija diezgan ilgas debates un šai sistēmai ir
savi plusi un arī savi mīnusi, mēs atbalstījām „lokomotīvju” principa
atcelšanu, jo uzskatām, ka viens no galvenajiem plusiem būtu tas, ka tādējādi tiktu
stiprināta atgriezeniskā saite ar vēlētājiem. Turpināsies Saeimas komisijās arī
darbs pie šī likumprojekta, un mēs ceram uz veiksmīgu un labu iznākumu, kas
nodrošinās tiešām precīzu tautas gribas izteikumu Saeimas vēlēšanās un tātad
arī nākamajā Saeimā.
Tas būtu īsumā mūsu frakcijas viedoklis. Paldies jums par
uzmanību. Lai jums ir veiksmīga atlikusī nedēļas daļa!
Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiešām ir
vēsturiska diena. Saeima, atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu, nodeva komisijām
likumprojektu, kas paredz nodrošināt tautai tiesības atlaist Saeimu, balsojot
referendumā. Šis process tika uzsākts pirms pusotra gada, kad tieši mūsu frakcija,
PCTVL frakcija, izstrādāja likumprojektu, kurš paredzēja dot vēlētājiem iespēju
atlaist parlamentu.
Vēlāk līdzīgu projektu virzīja arodbiedrības. Un tagad stafeti ir
pārņēmis Valsts prezidents, kurš izvirzīja savu grozījumu variantu. Un nu šis
variants galu galā ir nonācis līdz tam posmam, kad komisijās varētu notikt
likumprojekta apspriešana pēc būtības.
Bet ir arī iespējams, ka valdošās partijas mēģinās bezgalīgi
novilcināt grozījumu izskatīšanu. Lai tas nenotiktu, PCTVL frakcijas deputāts
Vladimirs Buzajevs ierosināja noteikt termiņu likumprojekta sagatavošanai pirmajam
lasījumam. Saeima ir nolēmusi uzdot komisijām līdz 4.februārim sniegt savus atzinumus
atbildīgajai – Juridiskajai komisijai. Tas nozīmē, ka jau 4.februārī būs kāda
skaidrība par likumprojekta turpmāko likteni.
Šodien tika izskatīts arī līdzīga rakstura priekšlikums, kuru
iesniedza Tautas partijas frakcija. Šis likumprojekts paredz iespēju Saeimas vairākumam
lemt jautājumu par parlamenta atlaišanu. Mūsu frakcija neatbalstīja šādu projektu.
Un, lai paskaidrotu, kāpēc mēs nebalsojām par Tautas partijas frakcijas iesniegto
likumprojektu, es gribu pastāstīt par vienu komentāru, kuru es šodien izlasīju
„Delfos” un kurš ļoti precīzi izteica mūsu frakcijas attieksmi. Tur komentētājs
ar vārdu „Klaviere” ir uzrakstījis, ka tauta Saeimu pieņēma darbā un tikai tauta
to var atlaist.
Šāda mūsu attieksme nozīmē, ka PCTVL atbalstīs visātrāku
Satversmes grozījumu pieņemšanu ar nolūku tieši tautai dot tiesības atlaist Saeimu.
Bet mēs neatbalstīsim valdošo partiju shēmas, kas ļautu tām manipulēt ar Saeimas
darbības termiņiem un rīkot ārkārtas vēlēšanas tad, kad izdevīgi ir valdībai.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Miroslavam Mitrofanovam no partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Līdz ar to „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies,
ka klausījāties. Visu labu!