Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 20.novembra sēdi.
Godātie kolēģi! Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē uzturas
Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze, un šodien mums ir tas gods
uzklausīt viņa uzrunu Saeimas deputātiem.
Vēršu uzmanību, ka runas tulkojums būs pieejams 1.kanālā.
Godātie kolēģi! Aicinu tribīnē Gruzijas parlamenta
priekšsēdētāju Davidu Bakradzi.
(Aplausi.)
D.Bakradze (Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs).
Jūsu ekselence! Godātie deputāti un deputātes!
Man prieks jūs uzrunāt šajā sēdē!
Diemžēl mana latviešu valoda aprobežojas ar šo pāris frāžu
zināšanu, un tāpēc ļaujiet man pāriet uz man dzimto valodu – gruzīnu valodu un
turpināt savu uzrunu gruzīniski.
Ļaujiet man atkārtoti apliecināt to, ka Gruzijas tauta nekad
neaizmirsīs jūsu lēmumu nostāties mūsu pusē, ko pieņēmāt augustā, kad Krievijas
Federācijas bruņotie spēki iebruka Gruzijā un tās valstiskums bija nopietni
apdraudēts.
Jūs rīkojāties nekavējoties, nebaidoties un saprotot, ka ir
svarīgi paust savu nostāju. Latvijas premjerministrs Godmaņa kungs bija viens no
pirmajiem, kas kopā ar Lietuvas prezidentu Adamkus kungu un Polijas prezidentu Kačinska
kungu nostājās Gruzijas pusē nākamajā dienā pēc iebrukuma, teikdami: „Izmantosim
visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka pret nelielu
Eiropas valsti vērstā agresija netiek noklusēta vai raksturota ar bezjēdzīgiem
paziņojumiem, kas vienādo upurus un pāridarītājus.”
Turklāt mēs augstu vērtējam to, ka jūs neatzīstat attiecībā uz
Abhāziju un Dienvidosetiju izvērsto politiku.
Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos par atbalstu, ko Latvijas
Republikas Saeima sniedza Gruzijai augustā, atspoguļojot to 2008.gada 14.augusta
paziņojumā.
Gruzijas valdība ir pateicīga par jūsu nelokāmo atbalstu mūsu
centieniem pievienoties Eiropas un Eiroatlantiskajām struktūrām.
Saiknes, kas mūs vieno, vienmēr ir bijušas ārkārtīgi spēcīgas.
Mūsu sadarbība, kas balstās uz kopīgu apņemšanos veidot miermīlīgu un labklājīgu
nākotni, ir un vienmēr būs patiesi veiksmīga.
Man ir prieks redzēt, cik liela nozīme šīs sadarbības
stiprināšanā ir abu valstu parlamentiem. Vēlētos jums sirsnīgi pateikties gan savā,
gan visa Gruzijas parlamenta vārdā par paziņojumiem, ko esat pieņēmuši attiecībā
uz Gruziju.
Savu solidaritāti Latvijas parlaments vēlreiz apliecināja
25.septembrī, nobalsodams pret likumprojektiem par Abhāzijas un Dienvidosetijas
neatkarības atzīšanu.
Tagad vēlētos pievērst jūsu uzmanību augustā notikušajam
iebrukumam.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kremlis ir nemitīgi centies no
Gruzijas atšķelt Abhāziju un Dienvidosetiju. Pēc Rožu revolūcijas Krievijas politika
pret Gruziju kļuva vēl agresīvāka. Pēdējo gadu laikā mēs esam piedzīvojuši
vairākas sankcijas: ekonomisko embargo, ceļošanas ierobežojumus un deportācijas,
energoresursu piegādes pārtraukšanu, Gruzijas gaisa telpas robežu pārkāpšanu, kā
arī vairākas konflikta zonās īstenotas provokācijas.
Diemžēl starptautiskā sabiedrība, neraugoties uz Gruzijas
brīdinājumiem, tā arī nav pievērsusi pienācīgu uzmanību Krievijas agresīvajai
retorikai un vēlmei no vārdiem pāriet pie darbiem. Pat fakts, ka 2007.gadā Citelubani
tika nomesta raķete, kad Krievijas lidaparāts, izlidojot ārpus konflikta zonas,
pārkāpa Gruzijas robežu, tika ignorēts.
Acīmredzot 2008.gada sākumā Krievija bija gatava ķerties pie
aktīvas rīcības. Maskava atkāpās no NVS lēmuma par Abhāzijā un Dienvidosetijā
īstenojamām sankcijām, izdeva prezidenta dekrētu par juridisku saikņu izveidošanu ar
separātiskajiem reģioniem, ieveda Abhāzijā gaisa desanta un dzelzceļa vienības,
atjaunoja dzelzceļu un militāro infrastruktūru, notrieca neapbruņotu Gruzijas
Iekšlietu ministrijas bezpilota izlūklidmašīnu, pārkāpa Gruzijas gaisa telpas
robežas.
Katrs šāds pasākums pats par sevi ir klajš starptautisko tiesību
normu pārkāpums. Kopumā tie liecina par to, ka tika uzsākta visas Gruzijas teritorijas
aneksija.
Pēc katra minētā notikuma mūsu valdība visiem spēkiem centās
atrisināt šo nomācošo konfliktu. Mēģinājām sazināties ar Maskavu. Mudinājām
starptautisko sabiedrību aktīvi iesaistīties konflikta atrisināšanā. Izstrādājām
pat daudz plašākus plānus attiecībā uz Abhāzijas un Dienvidosetijas autonomiju,
cerot tādējādi veidot saikni ar iedzīvotājiem, kuri no mums attālinājušies.
Vēl jūlija beigās mēs ļoti cerējām, ka šie pūliņi dos kādus
rezultātus. Droši vien jūs atceraties, ka 31.jūlijā Helsinkos bija ieplānotas miera
sarunas EDSO paspārnē. Taču Krievijas Federācija nolēma uz tām neierasties. Tai bija
citi plāni.
Daži kolēģi ir vaicājuši, kāpēc Gruzija veica militāras
operācijas konflikta zonās? Pat visacīmredzamāko provokāciju gadījumā mēs vienmēr
esam izturējušies pēc iespējas atturīgāk – kā tas pieklājas demokrātiskas
kopienas atbildīgam loceklim.
Taču tas, kas notika 7.augustā, vairs nebija provokācija. Tā bija
rīcība. Rīcība, kas vērsta pret Gruzijas valstiskumu. Rīcība, kas vērsta pret
mūsu civiliedzīvotājiem.
Dāmas un kungi, es vēlētos jums jautāt: kurš apstrīd to, ka
jebkuras valdības galvenais uzdevums ir aizsargāt savas valsts civiliedzīvotājus un
aizstāvēt tās robežu pret ārvalsts iebrukumu?
Iebrūkot Gruzijā ar lielu sauszemes karaspēku un atbalstot
separātistu artilērijas uzbrukumu miermīlīgajiem Gruzijas ciematiem, Krievijas
Federācija pārkāpa ne tikai starptautiskās tiesības. Attiecībā uz Gruzijas
iedzīvotājiem konflikta zonās Krievija pārkāpa pašas galvenās cilvēka tiesības
– tiesības uz dzīvību.
Tāpēc, neraugoties pat uz visļaunākajām sekām, Gruzijas valdībai
bija jāveic militāri pasākumi, lai neitralizētu pozīcijas, no kurām tika apšaudīti
mūsu civiliedzīvotāji, un apturētu Krievijas militāro invāziju Gruzijas teritorijā.
Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka kopš paša konflikta sākuma
Gruzijas valdība aicināja starptautisko sabiedrību ķerties pie patiešām neatkarīgas
un objektīvas konflikta izmeklēšanas. Pirmoreiz prezidents Saakašvili šādu
aicinājumu izteica 16.augustā, stāvot plecu pie pleca ar kancleri Merkeli.
Dārgie kolēģi, draugi! Draugi!
Krievija, rīkojoties pēc 19.gadsimta parauga, rupji pārkāpj
starptautisko tiesību pamatnormas un principus un tādējādi apdraud visu mūsdienu
starptautisko sistēmu.
Īpaši satraucošs ir fakts, ka Krievijas Federācija no jauna ievieš
jēdzienu par ietekmes sfērām un sāk lietot spēku starptautiski atzītu valstu robežu
grozīšanas nolūkos.
Lielas bažas rada Krievijas Federācijas antihumānā prakse ar
tiesībām uz pašnoteikšanos attaisnot etnisko tīrīšanu. Ar šādu rīcību Krievija
iedragā cilvēktiesību un humanitāro tiesību principus.
Tas nedrīkst atkārtoties. Mums visiem kopīgi jāizlemj, kādā
pasaulē mēs gribam dzīvot.
Dāmas un kungi!
Tagad ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību Gruzijas iekšpolitiskajai
situācijai.
Par spīti Krievijas nemitīgajiem pūliņiem iedragāt Gruzijas
valdību un valstiskumu, neseno aptauju rezultāti liecina par lielu tautas atbalstu
valdībai.
Gruzijas iedzīvotāju tiekšanās pēc Eiropas un Eiroatlantiskās
integrācijas kļūst aizvien stiprāka. Nesen veikto aptauju rezultāti rāda, ka
aptuveni 84% gruzīnu atbalsta Gruzijas pievienošanos NATO.
Pretēji izskanējušām bažām par Gruzijas demokrātisko reformu
progresa palēnināšanos Gruzijas valdība, tieši otrādi, ir uzsākusi jaunu reformu
posmu. Viens no Amerikas dibinātājiem Džeimss Medisons reiz teicis: „Demokrātijas
problēmas var atrisināt tikai ar vēl lielāku demokrātiju.” Mēs piekrītam šim
principam.
Gruzijas valdība un Gruzijas tauta ir izvēlējušās universālu un
beznosacījumu demokrātiju.
Daudzas reformas tika uzsāktas nolūkā stiprināt parlamenta lomu.
Šīs reformas ietver grozījumus Konstitūcijā, kuri mainīs spēku samēru par labu
parlamentam. Daļa normatīvo aktu tika grozīti, lai nostiprinātu opozīcijas lomu un
spējas ietekmēt valsts pārvaldi.
Mēs izveidojām īpašu parlamenta komisiju, kuru vada opozīcijas
pārstāvis un kura izmeklēs augustā notikušā iebrukuma apstākļus. Mēs kā
atbildīga valdība veicam visaptverošu un padziļinātu augusta krīzes analīzi.
Komisija aicina Gruzijas valdības atbildīgos locekļus – premjerministru, ministrus,
augstākās amatpersonas – publiski atskaitīties par savu rīcību augustā. Man šajā
komisijā būs jāsniedz publiska liecība 24.novembrī. 28.novembrī liecību sniegs
prezidents Saakašvili. Uz komisijas sēdēm tiek aicināti plašsaziņas līdzekļu
pārstāvji, un sēdes tiek translētas tiešraidē Gruzijas sabiedriskajā televīzijā.
Šis ir pirmais gadījums Gruzijas vēsturē, kad parlamentārā izmeklēšanas komisija
izjautā valsts prezidentu, premjerministru un ministrus, un tas viss tiek tiešraidē
parādīts sabiedrībai. Uzskatu, ka ar šo izmeklēšanu Gruzijas parlamentārajā
demokrātijā tiek ieviesti jauni standarti.
Ir izveidota īpaša krīzes novēršanas padome, kurā pārstāvēta
gan pozīcija, gan opozīcija un kuru arī vada opozīcijas pārstāvis. Padomes uzdevums
ir risināt pēckonflikta atjaunošanas jautājumus un izstrādāt reformu plānu.
Parlaments ir ierosinājis un jau apspriež jaunus likumus un citus
mehānismus, lai nostiprinātu tiesu varu, iedibinātu zvērināto tiesu un tiesnešu
beztermiņa iecelšanu, kā arī stiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību.
Runājot par ekonomisko situāciju, ir jāteic, ka Gruzijas
ekonomika ir vispusīgi apliecinājusi savu elastību. Neviena banka nav
bankrotējusi, un panika finanšu jomā nav izcēlusies. Pat karadarbības laikā pirmās
nepieciešamības preču un citu preču trūkums nebija jūtams.
Taču ārvalstu ieguldījumu samazinājums sakarā ar to, ka investori
zaudējuši uzticību, būs ievērojams. Gruzijas valdība pieliek visus pūliņus, lai
investoru uzticību atjaunotu.
Patlaban Gruzijas valdība plāno ļoti efektīvi un pārredzamā
veidā izmantot dāsno palīdzību, ko saņēmām no donoriem. Mēs būsim priecīgi, ja
starptautiskā sabiedrība, opozīcija, nevalstiskās organizācijas un visa plašā
sabiedrība rūpīgi pārraudzīs šo procesu.
Par nākotni.
Ja nebūs kontroles, atdzimstošās Krievijas ambīcijas novedīs pie
līdzīgu krīžu atkārtošanās citos reģionos, kurus Maskava ir atklāti
pasludinājusi par savas ietekmes sfēru.
Es vēlos pateikt ļoti skaidri: Gruzija nekādā veidā neaicina
izolēt Krievijas Federāciju. Mēs iestājamies par dialogu un sadarbību. Taču
sadarbība ir jābalsta uz vispāratzītām humānisma normām un starptautisko tiesību
principiem.
Eiropas Savienībai un NATO, kas iemieso demokrātijas idejas un
ideālus, sava politika attiecībā uz Krieviju jāīsteno konsekventā un nepārtrauktā
veidā. Ikvienā forumā ir jāuzsver, ka par pamatprincipiem un neatņemamām tiesībām
nevar diskutēt.
Īsi sakot, agresijas izpausmes mēs apkarosim ar visstiprākajiem
ieročiem, kādi vien ir mūsu arsenālā, proti, ar apņemšanos paplašināt
pamatbrīvības mūsu valsts iekšienē, nostiprināt demokrātiju, lielākas tiesības uz
vārda brīvību un neatkarīgu un stipru tiesu varu, kā arī stabilu varas un kontroles
funkciju sadalījumu mūsu demokrātisko institūciju starpā.
Un šā mērķa sasniegšanai mums ir nepieciešama sabiedroto
palīdzība, atbalsts un pieredze.
Kā to apliecina mūsu lēmums īstenot savā kara plosītajā valstī
jaunu reformu posmu, mūsu uzticība Eiropas un Eiroatlantiskajām struktūrām pamatojas
uz mūsu nelokāmo vēlmi stiprināt demokrātiskās vērtības.
Šajā sakarā mēs uzskatām, ka rīcības plāna dalībai NATO
piešķiršana Gruzijai būtu ne tikai mūsu dažkārt pat ar pārcilvēciskām
grūtībām panāktā progresa sen pelnīta atzīšana, bet arī pamats mūsu
turpmākajām demokrātiskajām reformām un mūsu ieguldījumam starptautiskās
drošības veicināšanā.
Piešķirot Gruzijai rīcības plānu dalībai NATO, tiktu uzsvērts ne
tikai mūsu izraudzītā demokrātijas ceļa neatgriezeniskums un Gruzijas tautas
likumīgās tiesības pašai noteikt savu nākotni. Mēs centienus pievienoties Eiropai
gluži vienkārši īstenotu atbilstoši savai brīvajai izvēlei un saskaņā ar visiem
mūsu kaimiņiem.
Visi kopā mēs varam piepildīt savas cerības un miermīlīgā ceļā
doties uz nākotni. Visiem kopā mums ir iespējas. Šo iespēju neizmantošana būtu
noziegums pret nākamajām paaudzēm.
Mums nekad nevajadzētu ļaut mazajām valstīm atteikties no savas
tieksmes pēc brīvības. Mums nevajadzētu lūgt mazāku valsti pieklusināt savu balsi
un nereaģēt uz provokāciju. Cerēsim, ka mums nekad neliks pakļauties un secināt, ka
šajā laikmetā taisnīgums ir atkarīgs no lieluma, skaita un spēka.
Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies Gruzijas parlamenta priekšsēdētājam
Davidam Bakradzem.
(Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt Prezidija
apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemts ierosinājums par grozījumu
darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
izslēgt no Saeimas šā gada 20.novembra sēdes darba kārtības 19.punktu –
likumprojektu „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Iebildumu nav, darba kārtība ir grozīta.
Sākam Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Saprātīgs lēmums!”) Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep.
A.Rugāte: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Prezidija viedoklim? (No zāles dep. A.Rugāte: „Piekrīt!”) Piekrīt.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep.
A.Rugāte: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Ziņoju par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Saeimas deputāti Circene, Bendrāte, Zaķis, Grava, Reirs, Āboltiņa, Ķikuste,
Latkovskis, Rībena un Kariņš ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu, kuru lūdz
iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, – „Par uzdevumiem Ministru kabinetam
saistībā ar Veselības likumu”.
Mums ir jāizlemj jautājums par to, vai deputāti piekrīt šī
lēmuma izskatīšanai šīsdienas sēdē. (No zāles: „Nē!”) Deputātiem ir
iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jālemj par šī dokumenta
iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.
„Par” pirms balsojuma vēlas runāt deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Ar šo lēmuma projektu „Jaunais laiks”
prasa, lai Veselības ministrija tuvāko mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu,
kurš tiešām precīzi noteiktu valsts un pašvaldības tiesības un pienākumus,
juridisko un privāto personu tiesības un pienākumus, skaidru gan valdības, gan
veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību un atbildību par nesniegtajiem
pakalpojumiem vai nemaksāšanu par sniegtajiem pakalpojumiem ārpus noteiktās kvotas.
Šobrīd Latvijā ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka
Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir
pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem veselības aprūpes
organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
Absurdi, bet valstī nav neviena likuma, kurš noteiktu naudas
dalītāju atbildību. VOAVA kā naudas turētāja vienpersoniski uzspiež veselības
aprūpes pakalpojumu tirgus nosacījumus zem pašizmaksas. Nav pašreiz dokumenta, kurš
ierobežotu politisko lēmumu pieņemšanu.
Kā piemēru minēšu Daugavpils rajona Naujienas pagastu.
Pagājušajā gadā tur mūžībā aizgāja ģimenes ārste. Pagastam it kā paveicās:
pagastā dzīvo un jau trešo gadu apmācīttiesīga ārsta uzraudzībā strādā
rezidente Iveta Čivkule. It kā situācija atrisinājās, taču ne no VOAVA ierēdņu
puses. Ārste, kura nokārtojusi visus eksāmenus, ieguvusi sertifikātu, ieguvusi
atļauju strādāt, jau pusgadu nevar noslēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar VOAVA
ierēdņiem. Pusgadu cilvēks vienkārši „karājas gaisā”, neskatoties uz to, ka
pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina personīgi ir braukusi pie VOAVA
vadības un lūgusi… Mīļie kolēģi! Vai tā ir jādara pagasta padomes
priekšsēdētājai, neskatoties uz to, ka gandrīz 3000 iedzīvotāju ir palikuši bez
medicīniskās aprūpes, jo iepriekšējā ģimenes ārste ir vienkārši mirusi?
Neskatoties uz to, ka ārste ir mācījusies septiņus gadus Medicīnas fakultātē, vēl
trīs gadus mācījusies rezidentūrā, iztikusi ar rezidenta algu, kura ir smieklīga,
kura ir mazāka par iztikas minimumu valstī, ka ārstei ir trīs bērni ģimenē…
Neskatoties uz to, ka valstī trūkst 1000 ārstu, un neskatoties uz to, ka VOAVA ir
iespēja piešķirt līdzekļus jaunveidojamām praksēm (ar likumu tas jau ir noteikts).
Tā vietā VOAVA ierēdņi pasaka, lai jaunā ārste ņem kredītu, visu nokārto, visu
nomaksā, sertificē praksi, kas parasti ilgst no 3 līdz 6 mēnešiem. „Pēc tam
varbūt mēs šo naudu atmaksāsim, varbūt arī ne.” Tas nozīmē, ka ārste vēl
gandrīz sešus mēnešus, iespējams, vienkārši – piedodiet! – „karāsies
gaisā” un nespēs sniegt šos medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem.
Kolēģi! Tā vienkārši ir ņirgāšanās par mūsu jaunajiem
speciālistiem situācijā, kad valstī patiešām ir vajadzīga šī medicīniskā
aprūpe, sevišķi šajos lauku rajonos un Latgales reģionos.
Tāpēc es lūdzu: kolēģi, lūdzu, nobalsosim par to, lai minēto
lēmuma projektu mēs iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” vēlas deputāte Aija Barča. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vēlos pavisam īsi, tikai
dažos vārdos, izteikt savu viedokli. Uzskatu, ka Veselības likums, ja es pareizi
uztvēru kolēģes teikto, varētu tikt uzskatīts kā pamatlikums. Gluži tāpat kā
sociālajā jomā ir likums „Par sociālo drošību”. Šeit es pilnīgi varu savilkt
paralēles. Tikai diemžēl, kā teica Ķikustes kundze, šādā likumā nebūs iespējams
regulēt finansējuma plūsmu, jo tādā gadījumā mēs vienu reizi vai divas reizes
gadā obligāti atvērsim šo likumu. Jo tomēr ir normas, kuras ir jāregulē Ministru
kabineta noteikumos. Un gluži tāpat Ministru kabineta noteikumi Nr.1046, kuri pašreiz
ir spēkā… arī tie tiek grozīti, bet tiek grozīti Ministru kabineta sēdē. Tādā
gadījumā mēs ilgi un gari diskutēsim. Tādā gadījumā mēs Saeimas sēdē ļoti ilgi
un gari diskutēsim arī par kompensējamiem medikamentiem un par ļoti daudzām un
dažādām lietām.
Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Latvijā ir spēkā
Ārstniecības likums, ir spēkā normatīvie akti – daudzi un dažādi -, kas regulē
veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumus mūsu valstī. Jautājums ir
par to, kā mēs likumus izpildām. Un gribētos gan atgādināt kolēģiem, kuri šo
jautājumu šodien izvirza Saeimas sēdē, ka daudzi no jums darbojas Sabiedrības
veselības apakškomisijā, kur jūs ieguldāt arī savu darbu Pacientu tiesību likuma
izstrādē, un šis likumprojekts, es ceru un gandrīz vai varu teikt, ka esmu
pārliecināta, nākamajā gadā sāks savu ceļu pie Latvijas iedzīvotājiem, jo
likumprojektu gatavojam otrajam lasījumam un ir palikusi vēl tikai tāda viena
problēma, ka mēs nevaram komisijā vienoties par veselības iestāžu, par veselības
prakšu, tātad ārstniecības iestāžu, apdrošināšanu.
Kolēģi, šajā konkrētajā gadījumā uzskatu, ka vēl viens likums,
kuru jūs vēlaties… vēlaties dot uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt tādu un
iesniegt Saeimā, bet, manuprāt, tas nav lietderīgi. Tādēļ lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Jautājumu
izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai iesniegto patstāvīgo
priekšlikumu iekļaujam nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 45, atturas – 4. Pastāvīgais priekšlikums nav iekļauts
nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Godātie kolēģi, skatām nākamo darba kārtības sadaļu
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Kā pirmo izskatām lēmuma projektu „Par Ivetas Bērziņas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu
apstiprināt Ivetu Bērziņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot
viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija aizklātā
balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Ivetas Bērziņas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Iveta Bērziņa ir apstiprināta par
Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par Daces Jansones
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu, kas paredz apstiprināt Daci Jansoni par
Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas
tiesneša amata.
Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja
lēmuma projektu „Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas
tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Dace Jansone ir apstiprināta par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi.
Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par Svetlanas Maršānes
apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu: apstiprināt Svetlanu Maršāni par
Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas
tiesneša amata.
Aizklātā balsojumā Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi
atbalstīja lēmuma projektu „Par Svetlanas Maršānes apstiprināšanu par Zemgales
apgabaltiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Svetlana Maršāne apstiprināta par
Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.
Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par Ivetas Melderes
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi
tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu: apstiprināt Ivetu Melderi par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesas tiesneša amata.
Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi ir
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par Rīgas
apgabaltiesas tiesnesi”.
Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Iveta Meldere ir apstiprināta par
Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Sākam likumprojektu izskatīšanu.
Kā pirmo izskatām likumprojektu „Grozījums Valsts drošības
iestāžu likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs 3268. Trešajam lasījumam ir iesniegts
viens priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dobelis. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts
drošības iestāžu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā
turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Dokumenta numurs 3269. Trešajam lasījumam iesniegts viens
priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dobelis. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites
likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Dokumenta numurs 3270. Trešajam lasījumam iesniegts viens
priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dobelis. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Komerclikuma
spēkā stāšanās kārtības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt cienījamās dāmas, godātie kungi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.3271.
Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi Juridiskā biroja
1.priekšlikumu, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Tutins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Tutins. Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
J.Tutins. Aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā par minēto
likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu
trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie deputāti!
Saņemti septiņi priekšlikumi uz trešo lasījumu. Un
1.priekšlikums, ko iesniedzis reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Zalāns, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 2. – arī ministra Zalāna priekšlikums – ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt… (No zāles:
„Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 1.
Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Kučinskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 4. – ministra Zalāna priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.
M.Kučinskis. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 7. – šīs pašas komisijas priekšlikums – arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Militārā
dienesta likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Dokumenta numurs 3279. Trešajam lasījumam iesniegti astoņi
priekšlikumi.
1. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 2. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 3. – komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Neiebilst.
J.Dobelis. 4. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 5. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dobelis. 6. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 7. – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
J.Dobelis. 8. – komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Latvijas evaņģēliski
luteriskās Baznīcas likums”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu
„Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Trešajam lasījumam komisija
ir saņēmusi 13 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks
precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Šlesere. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – saistīts ar
5.panta otro daļu, kas nosaka saskaņošanas procedūru, kura ir jāveic gadījumos, ja
Baznīcas nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu „Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Šlesere. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – saistīts ar
5.panta piekto daļu un paredz to izslēgt, tādējādi nodrošinot visām Baznīcām
vienādas tiesības attiecībā uz valsts nodevu par īpašumtiesību nostiprināšanu
zemesgrāmatā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Šlesere. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Šlesere. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir precizēts
13.panta nosaukums saistībā ar to, ka attiecības starp Baznīcu un garīdzniekiem nav
uztveramas un uzskatāmas kā darba tiesiskās attiecības, bet šīs attiecības tiek
uzskatītas par kalpošanu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 6.priekšlikumu.
Debatēs runās deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms
es ar Prezidija atļauju gribētu nolasīt arhibīskapa Vanaga vēstījumu visai Saeimai.
„Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie
deputāti! Dāmas un kungi!
Izsaku lielu, sirsnīgu pateicību Saeimai par šodien pieņemto likumu
par luterisko baznīcu. Paldies personīgi katram no jums, kas to atbalstījāt.
Īpaši pateicos Juridiskajai komisijai un Juridiskajam birojam par
daudzajām intensīva darba stundām, ko pavadījām pie šī likumprojekta. Tās ne tikai
ir aizvedušas mūs pie praktiska rezultāta, bet arī ļāvušas tuvāk iepazīt citam
citu un vairot uzticēšanos baznīcas un valsts starpā.
Ir noslēdzies darbs, kuru sākām pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Ir sakārtota nozīmīga joma sabiedrības dzīvē. Ir radīti skaidri noteikumi un
noteiktas garantijas sekmīgai sadarbībai starp baznīcu un valsti Latvijā. Tas
veicinās mieru, saliedētību un vienotību par labu visiem valsts iedzīvotājiem.
Vēlreiz pateicos par jūsu izpratni, sniedzot atbalstu šim likumam.
Ar cieņu un vislabākajiem novēlējumiem,
Jānis Vanags – LELB arhibīskaps.”
Un tagad par priekšlikumu. Es domāju, ka šis priekšlikums ir bijis
viens no lielākajiem strīda objektiem iepriekšējās Saeimas laikā, kad runa bija par
to, vai Baznīcai ir tiesības vai nav tiesību savās darba attiecībās veikt tā saukto
pozitīvo diskrimināciju attiecībā pret saviem Baznīcas locekļiem. Un es gribētu
teikt: jā, Baznīcai ir tiesības to darīt, un tā tiek darīts, es domāju, visur. Tas
tiek veikts tad, kad cilvēks nodod, sakot Saeimas zvērestu, tas tiek darīts tad, kad
viņam tiek pieprasīta lojalitāte pret valsti. Tas tiek darīts jebkurā citā
iestādē. Un es domāju, ka ir ļoti atzīstami un labi, ka Saeima – un it īpaši
Juridiskais birojs – ir ņēmusi vērā šo praksi un, kā tas ir bijis gadsimtiem ilgi,
nav iejaukusies Baznīcas iekšējās lietās.
Es vēlētos tikai deputātiem vēsturiskās taisnības labad
nodemonstrēt, ka pašlaik par luterisko Baznīcu ir bijuši pieņemti tikai divi likumi,
tas ir, cara Nikolaja 1832.gadā pieņemtais likums, kas regulēja pilnīgi visu –
sākot ar Baznīcas iekšējo, tāpat arī ārējo dzīvi. Un šeit ir 1934.gada
20.septembrī Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa pieņemtais likums. Kā jūs redzat, tas
ir tikai uz vienas lapiņas.
Mēs varam lepoties ar to, ka mēs esam pieņēmuši mūsdienīgu,
demokrātisku un tajā pašā laikā skaidru likumu, kas nodala valsti un Baznīcu. Un,
kā to ir norādījis tiesību eksperts Juris Rudevskis, ko tad nozīmē šī valsts un
Baznīcas atšķirtība, par ko mums runā Satversme, par ko bieži vien liberālie mediji
nepamatoti klaigā un argumentē. Tas nozīmē tikai četras lietas – oficiālās valsts
reliģijas neesamību, valsts Baznīcas vai valsts iedibinātās Baznīcas neesamību,
valsts un reliģiskās organizācijas savstarpējo autonomiju un valsts atturēšanos no
reliģiskās organizācijas iekšējo jautājumu reglamentācijas. Tas ir tieši tas, ko
Saeima savā suverēnā varā arī ir darījusi un turpina darīt – neiejaukties
Baznīcas iekšējās lietās.
Mīļie deputāti! Es kā luterāņu mācītājs un kā luteriskās
Baznīcas patriots gribētu pateikt jums paldies. Tā ir patiešām ļoti liela dāvana
valsts 90. gadu jubilejā luteriskajai Baznīcai. Un varbūt tas ir ļoti simboliski, jo
šosvētdien noslēdzas Baznīcas liturģiskais gads un mēs visi kā deputāti varēsim
aiziet mierīgi tātad dusā ar labi padarīta darba sajūtu.
Paldies jums visiem, un lai Dievs svētī Latviju!
Sēdes vadītāja. Paldies, Šmita kungs, par labajiem vārdiem!
Paldies arhibīskapam! Vienlaikus atgādinu, ka trešajā lasījumā mēs runājam un
debatējam par priekšlikumiem.
Tātad pret 6.priekšlikumu iebildumu nav. Lūdzu, turpinām!
I.Šlesere. 7.priekšlikums ir saistīts ar 6.priekšlikumu, un tajā
tiek precizēts, kādā kārtībā garīdznieks tiek norīkots uz kalpošanas vietu.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Šlesere. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks
precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz
14.panta otro daļu, un tas ir saskaņots ar Augstskolu likumu un nosaka Baznīcas
izglītības iestāžu tiesības.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Šlesere. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir
terminoloģisks precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Šlesere. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas
uz pārejas noteikumu 1.punktu. Tiek precizēts termiņš, līdz kādam Baznīcai ir
jāsaskaņo Baznīcas satversme ar šo likumu.
Juridiskā komisija, konsultējoties ar Latvijas evaņģēliski
luterisko Baznīcu, vienojās par 2009.gada 1.jūliju, tādējādi dodot laiku Baznīcai
sasaukt sinodi, lai varētu veikt grozījumus Baznīcas satversmē. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Demokrātisks lēmums!”)
Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Šlesere. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas
uz pārejas noteikumu 1.punktu. Vārdi „Reliģisko lietu pārvaldē” ir aizstāti ar
vārdiem „Tieslietu ministrijai”. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Šlesere. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir
līdzīgs iepriekšējam. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Šlesere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt šā tiešām nozīmīgā likuma projektu trešajā
lasījumā, jo, kā jau Šmita kungs teica, tiešām ir noslēdzies ar šā likuma
pieņemšanu kāds nozīmīgs posms, kurš tika uzsākts jau pirms vairāk nekā desmit
gadiem.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas evaņģēliski
luteriskās Baznīcas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas
likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu
„Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.933/Lp9). Pirmais lasījums. Šis un nākamie
pieci likumprojekti saistās ar administratīvi teritoriālo reformu. Šo grozījumu
būtība ir labot vārdus „rajona padome”, jo tagad ir runa par attiecīgo domi.
Komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsojam par steidzamību. Lūdzu
zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un likumprojekta
izskatīšanas dienu.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai
otrajam lasījumam 25.novembri un likumprojekta izskatīšanu veikt 4.decembrī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
25.novembris, likumprojekta izskatīšana – 4.decembra sēdē. Citu priekšlikumu nav.
Termiņš noteikts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Valsts prezidenta
ievēlēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas
likumā” aprites numurs Saeimā ir 934/Lp9. Arī šo grozījumu būtība saistās ar
vārda „rajona” izslēgšanu, jo notiek nomaiņa uz novada domi.
Lūdzu piešķirt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku uz
otro lasījumu šā gada 25.novembri un izskatīt 4.decembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 25.novembris,
izskatīšana – 4.decembrī.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas valsts karogu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šī likumprojekta būtība ir aizstāt tekstā vārdus
„pilsētu un novadu domju, rajonu un pagastu padomju” ar vārdiem „republikas
pilsētu un novadu domju”.
Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un
izskatīšanas dienu.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt
25.novembri un izskatīt 4.decembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 25.novembrim,
izskatīšana – 4.decembrī.
Paldies.
Izskatām nākamo likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas
dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī likumprojektā „Grozījumi Valsts probācijas dienesta
likumā” grozījumu veikšana ir nepieciešama saistībā ar administratīvi
teritoriālo reformu, un es lūdzu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt
šā gada 25.novembri un izskatīt šā gada 4.decembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikuma iesniegšana – līdz 25.novembrim,
izskatīšana – 4.decembrī.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
policiju””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šā likuma grozījumu jēga ir izslēgt vārdu „pilsētas” un
aizstāt attiecīgi ar vārdiem „dome” un „republikas pilsēta”. Komisija lūdz
šim likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.
O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt
25.novembri un izskatīt šā gada 4.decembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – līdz
25.novembrim, izskatīšana – 4.decembrī. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Radio un
televīzijas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis grozījums paredz vārdus „rajona
(republikas pilsētas)” aizstāt ar vārdiem „novadu vai republikas pilsētas”.
Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo grozījumu
likumā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
dienu.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas dienu
otrajam lasījumam 25.novembri šajā gadā un izskatīt Saeimas sēdē šā gada
4.decembrī.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 25.novembrim,
izskatīšana – 4.decembrī. Paldies.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatām likumprojektu „Apgrūtināto
teritoriju informācijas sistēmas likums”, otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Otrajā lasījumā izskatām šo
likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 3287. Pavisam ir saņemti 23 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja, jo virsraksta maiņa neatbilst likumprojekta saturam.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš.
Un šeit ir jāsaka, ka ļoti daudzus priekšlikumus, kuri noformēti
kā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumi, ir sagatavojusi darba grupa, kurā ļoti
aktīvu dalību ņēma arī Juridiskā biroja speciāliste juriste Dina Meistare. Un šie
priekšlikumi darba grupā tika sagatavoti tajā laikā, kad mēs pagarinājām
priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kuru bija lūdzis pagarināt tieslietu ministrs
Gaidis Bērziņš.
Šie likuma grozījumi, kas ir iesniegti no Tieslietu ministrijas
puses, tik tiešām ir labi sagatavoti un ļoti uzlabo šī likumprojekta kvalitāti,
kurš tiešām komisijā, pirmoreiz to skatot, tika atzīts par grūti saprotamu
likumprojektu.
Tātad 2.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš, kurā tiek skaidroti likumā lietotie termini. Komisija ir atbalstījusi šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Staņislavs Šķesters.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters, skaidrojot
terminu „objekts”. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts
2.priekšlikumā, kuru bija iesniegusi Tieslietu ministrija.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija
neatbalsta, jo šis priekšlikums ievieš tādus terminus, kādi ir raksturīgi zemes
reformai, bet šajā likumā par apgrūtinātajām teritorijām tie netiek lietoti.
Komisija noraidīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seile. 7.priekšlikums – iesniedzis deputāts Šķeters. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un komisija, precizējot dažus terminus par
kartogrāfisko materiālu iesniegšanu, ir izveidojusi 10.priekšlikumu, kurā ir
iekļauts arī 9. – tieslietu ministra priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un
10.priekšlikumu.
A.Seile. Paldies.
11.priekšlikumu iesniedza deputāts Šķesters. Šī priekšlikuma
saturs ir līdzīgs iepriekšējam. Komisija noraidījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, tikai redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 13.priekšlikumu iesniedza ministrs Gaidis Bērziņš, un
šajā priekšlikumā tik tiešām (tāpat kā iepriekšējā, kur tika noteikts datu
sniedzēja statuss)… šajā pantā tiek noteikta apgrūtināto teritoriju robežu
attēlošana pēc objektu iekļaušanas informācijas sistēmā. Šī sistēma tiešām ir
ārkārtīgi sarežģīta, un te precīzi ir noteikts, kādā veidā ir jāiesniedz dati
par objekta iekļaušanu informācijas sistēmā. Komisija to ir atbalstījusi,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedza Šķesters. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš, un komisija viņu ir atbalstījusi. Šajā priekšlikumā ir noteikts, kas
sniedz datus, par kādiem objektiem sniedz datus, ieviešot skaidrību, kā turpmāk būs
jāveido šī informācijas sistēma. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. Arī 18.priekšlikumu, ko iesniedza tieslietu ministrs,
komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 19.priekšlikumu par informācijas sistēmas datu izmantotāju
pienākumiem un tiesībām komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 20.priekšlikumu, ko iesniedza tieslietu ministrs, komisija ir
atbalstījusi, redakcionāli nedaudz precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. 21.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Šķesters, ir
atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā. Savukārt 22.priekšlikumu komisija
sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir izveidojusi par pārejas noteikumiem un lūdz
jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un
22.priekšlikumu.
A.Seile. 23.priekšlikums ir par šī likumprojekta spēkā stāšanās
laiku, un ievērojiet, ka šis spēkā stāšanās laiks ir diezgan ilgs. Likums stājas
spēkā 2011.gada 1.februārī. Lai cik žēl tas arī būtu, šī informācijas sistēma
netiks izveidota ātrā tempā, jo līdzekļu trūkums nosaka visu – arī šī likuma
spēkā stāšanās laiku, bet mums vēl ir trešais lasījums… Lūdzu atbalstīt
23.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
A.Seile. Paldies par balsojumu.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15.decembris šajā gadā.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15.decembris.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””, otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu
Nr.3293 – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””.
Tautsaimniecības komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ir saņēmusi
un izskatījusi sešpadsmit priekšlikumus.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta
priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izveidotajā
2.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un
2.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 4. – deputāta Venta Armanda Kraukļa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un
5.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. 7. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 11.priekšlikumā.
Tāpat arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts atbalstītajā komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9., 10.
un 11.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. 13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. Arī 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. Un arī 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu,
kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā
gada 27.novembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 27.novembris.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienītie deputāti! Sāksim izskatīt likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām””.
Saņemti ir 35 priekšlikumi. Es gribētu piebilst, ka šis ir viens no
retajiem likumprojektiem, kad parlaments nedalās opozīcijā un koalīcijā. Šeit ir
atrastas visas vienošanās. Gribu pateikt paldies visiem, kas pie tā strādāja.
1.priekšlikums saņemts no „Saskaņas Centra” frakcijas un ir
atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 3. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums – arī nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Nav atbalstīts arī deputāta Grīnblata
5.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 6. – „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 7. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 10. – šīs pašas komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 11. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 12. – komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 13. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 14. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 17. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
frakcijā” priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā…
Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka priekšlikumu laikam iesniegusi
partija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, nevis „vienotā frakcijā”.
Precizējums tāds…
M.Kučinskis. „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 19. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 21. – šīs pašas frakcijas priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 24. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums –
daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 26. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums –
daļēji atbalstīts, iekļauts 33. un 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 27. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums
– daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33. un 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 28. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 29. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 31. – šīs pašas komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 32. – deputāta Grīnblata priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts komisijas 33. un 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Artim
Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šis Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas 33.priekšlikums ir apmēram gadu ilga kopēja
nevalstisko organizāciju, Saeimas deputātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja, kā arī citu ekspertu darba rezultāts, un, manuprāt, šī ir tā reize, kad
jāsaka, ka darbs ir paveikts, manuprāt, godam, un tās lietas, par kurām mēs esam
diskutējuši jau vairākus gadus pēc 9.Saeimas vēlēšanām, kad, kā atceraties,
sabiedrības uzmanības centrā bija plašas likumu neprecizitāti izmantojušo trešo
personu kampaņas, ar šo priekšlikumu, manuprāt, tiek atrisinātas. Vismaz galvenajos
vilcienos!
Īsumā par to, par ko šobrīd komisija ir vienojusies un ko ir
atbalstījis gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan nevalstiskās
organizācijas. Svarīgākā lieta ir tāda, ka trešajām personām politiskajā
kampaņā tiek atvēlēta iespēja nevis neierobežoti aģitēt, bet gan aģitēt,
ierobežojot to noteiktā naudas summā, un šī naudas summa ir 15 minimālās
mēnešalgas. Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta ir tāda, ka gadījumā, ja tomēr kāds, kā tas bija
9.Saeimas vēlēšanās, nekaunīgi un brutāli mēģina pārkāpt šo noteikumu, šā
likuma burtu un garu, ir ļoti reālas un konkrētas iespējas šādus pārkāpējus
apturēt jau procesa laikā, nevis pēc tam, ilgstoši tiesājoties un neiegūstot nekādu
rezultātu. Šeit ir tiešām, manuprāt, izstrādāts mehānisms, kas to darītu
pietiekami korektā formā, un, protams, galīgo lēmumu noteiktu tiesa. Manuprāt, šie
noteikumi tikai padarītu vienlīdzīgākas un vēlētājiem izprotamākas vēlēšanu
kampaņas.
Līdz ar to, kolēģi, es aicinu būt vienotiem, tāpat kā komisijā
vienoti bija eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, korupcijas apkarotāji un
Saeimas deputāti. Arī šeit es aicinu to atbalstīt un ļoti ceru, ka nedz šobrīd,
nedz uz trešo lasījumu neparādīsies kādi pārsteidzoši, negaidīti priekšlikumi,
kuri šo sistēmu mēģina kaut kādā veidā mainīt, sagraut vai padarīt šo darbu par
neesošu.
Tā ka, kolēģi, es gribu pateikt arī paldies par kopējo darbu un
aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs aicināt atbalstīt
priekšlikumu. Vai komisijas vārdā… Es atvainojos! Debates beidzam. Vai komisijas
vārdā ir kaut kas piebilstams?
M.Kučinskis. Komisijas vārdā paldies par labajiem vārdiem.
Vienīgi, protams, jāpiebilst, ka šis ir pilnīgs jaunums, un es pieņemu, ka
pašvaldību vēlēšanās prakse ieviesīs kaut kādas korekcijas, kas būs droši vien
pēc tam jāpalabo, bet pagaidām tāda ir vienošanās. Viss!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu?
(No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No
zāles: „Nē!”) Neuzstāj.
Turpinām.
M.Kučinskis. 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 35. – šīs pašas komisijas priekšlikums – arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””,
otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Par šo likumprojektu saņemti 29 priekšlikumi, un tie visi ir
iestrādāti analogi iepriekšējam likumam.
1. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums –
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 4. – deputāta Grīnblata priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Atbalstīts ir 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Arī 6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Atbalstīts arī 7. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 9. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 12. – šīs pašas komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Arī 13. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 14. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 15. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Atbalstīts 16. – šīs pašas komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 17. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 18. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. –
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 20. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 22. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 23. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 24. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums –
daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. 25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums –
daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 26. – Māra Grīnblata priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Tāpat ir ar 27. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu, kurš daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. 28. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums
– daļēji atbalstīts un iekļauts šajā pašā 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis. Un 29. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Šķiet, ka viss. Aicinu pieņemt arī šo likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
28.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Un tagad pēdējais šodienas darba kārtības
punkts – lēmuma projekts „Par likuma „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”
(Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 18.decembra
sēdi”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija,
risinot šo jautājumu, ko prezidents ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai,
gribēja iesaistīt arī valdības ekspertus. Tas mums arī izdevās, un šobrīd kopā ar
Valsts kanceleju mēs strādājam pie tā, lai novērstu šīs ministra uzrādītās
varbūt nepilnības vai arī iespējamos jautājumus, kas ir jāpaplašina un
jāpielabo… Mēs to arī darīsim, bet mums ir nepieciešams drusku vairāk laika, nekā
mēs noteicām kādu laika sprīdi atpakaļ. Tādēļ komisija lūdz par otrreizējās
caurlūkošanas datumu noteikt 18.decembri šajā gadā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likuma „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz
Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas es informēju jūs, ka Saeimas
Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu jautājumus. Ir saņemts deputātu Plinera,
Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums īpašu uzdevumu ministram
sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam „Par likumdošanas
priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis jautājums tiek
nodots īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.
Ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un
Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par
likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis
jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
Un vēl ir saņemts jau iepriekš minēto piecu deputātu jautājums
kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par likumdošanas priekšlikumiem
sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis jautājums tiek nodots kultūras
ministrei Helēnai Demakovai.
Godātie kolēģi, visi šodienas darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi pulksten 10.30 mūsu telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde notiks stundu agrāk, nekā bijām plānojuši, – pulksten 11.30 komisijas
telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Solvitai
Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Apakškomisija Satversmes grozījumu izstrādei
pulksten 10.40 pulcējas Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas deputātus
aicinu tūlīt pēc sēdes pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam
Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
būs pusstundu ātrāk – pulksten 13.30.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.30.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks
pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Šodien pulksten 15.45, tātad bez 15 minūtēm
četros, Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa pulcējas Sarkanajā zālē.
Visus, kas ir Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu ierasties
Sarkanajā zālē!
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ingrīda Circene, Uldis Ivars Grava, Kārlis Leiškalns, Arturs Krišjānis
Kariņš, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Andis Kāposts, Jānis Strazdiņš un
Dzintars Zaķis. Paldies visiem!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 20.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 14.sēde
2008.gada 20.novembrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 20.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu
sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Šodien ir izsludināti divdesmit četri jautājumi.
Kā 1. izskatām deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova
un Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par 2008.gada 29.jūlija
Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”.
Uz šo jautājumu Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi,
taču deputāti nav apmierināti ar šo rakstveida atbildi, un Ministru prezidents ir
uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam atbildēt uz papildjautājumiem, sniedzot
mutisku atbildi.
Lūdzu, Bērziņa kungs!
G.Bērziņš (tieslietu ministrs).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja biedres kundze! Deputātu kungi!
Esmu gatavs atbildēt uz papildus uzdotajiem jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Mēs iesniedzām Godmaņa kungam divus jautājumus, un ne uz vienu no
tiem viņš diemžēl neatbildēja, tāpēc es būšu spiests atkārtoties.
Pirmais jautājums. Ir noteikts aptuveni tūkstotis jaunu amatu un
profesiju, kuras jāpakļauj atestācijai. Ja katrā no šiem amatiem darbojas vismaz
simts cilvēku, tad šo cilvēku kopējais skaits ir 100 tūkstoši. Ja eksaminētu 10
cilvēkus dienā, tad iznāk, ka būtu nepieciešami 30 gadi.
Savukārt pārejas periods eksāmenu nokārtošanai ir aptuveni gads.
Kāpēc netika novērtēts to personu skaits, kuras ir pakļaujamas atestācijai, un vai
jūs nevarētu tomēr pateikt, kādā veidā vērtēt šo skaitu?
Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jums 2 minūtes atbildei!
G.Bērziņš. Jā, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, varu
paskaidrot sekojošo, ka darba grupa, kas strādāja pie minēto noteikumu izstrādes,
šim jautājumam ir pieskārusies ļoti vispārīgi, jo tas nav Tieslietu ministrijas
kompetences jautājums, turklāt ņemot vērā arī šo mainīgo lielumu, kas, iespējams,
varētu būt attiecībā uz šo personu skaitu.
Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka minētie noteikumi
paredz salīdzinoši ilgu pārejas periodu. Tātad šis pārejas periods ir arī kā
kompromisa variants, kas ir saskaņots ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Acīmredzot Latvijas Darba devēju konfederācija ir izvērtējusi arī šo situāciju un
piekritusi šādam kompromisa variantam attiecībā uz pārejas periodu, kurā minētajās
profesijās strādājošajiem ir nepieciešams apgūt valsts valodas prasības noteiktajā
līmenī.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Vai iesniedzēji vēlas uzdot arī papildjautājumus? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam. Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl
divus papildjautājumus!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Šis jau bija viens papildjautājums.
Un otrais un pēdējais ir šāds: kāpēc tiek plānots pakļaut
atestācijai jau strādājošus cilvēkus, kuru pienākumos arī bez visa tā ietilpst
saskarsme ar iedzīvotājiem un par kuriem nav saņemta neviena sūdzība?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
G.Bērziņš. Es varbūt īsti nesapratu jautājumu. Ja jautājums bija
saistīts ar personu apmācību, tad gribētu norādīt uz to, ka tas ir Izglītības un
zinātnes ministrijas kompetences jautājums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Atbildes uz 1.jautājumu ir sniegtas. Paldies, ministra kungs!
1.jautājums ir izskatīts.
Kā nākamo izskatām deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska
un Laicāna jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Krievijas
vēstniecības Latvijā padomnieku Aleksandru Hapilovu”.
Rakstveida atbildi ministrs ir sniedzis, un jautājuma iesniedzēji ar
atbildi ir apmierināti. 2.jautājums ir izskatīts.
3. ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova
jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par tiesu statistiku”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Vai iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mums ir neskaidrības, un sakarā ar to es lūdzu…
Sēdes vadītāja. Tātad jūs vēlaties uzdot jautājumus. Paldies.
Lūdzu, Buzajeva kungs, jums vārds jautājumam!
V.Buzajevs. Savā atbildē jūs rakstāt, ka divos pēdējos gados
apelācijas instances tiesā ir izskatītas 6 administratīvās lietas, kas saistītas ar
likumu par sapulcēm. Tāpat minētajā laika periodā ir izskatītas 26 šādas lietas
saistībā ar Informācijas atklātības likumu. Un tālāk ir frāze: „Visos gadījumos
apelācijas tiesvedību ir ierosinājusi privātpersona, bet ne iestāde.” Un jautājums
ir šāds: vai secinājums, ka visos gadījumos apelācijas tiesvedība ir ierosināta
pēc privātpersonu iniciatīvas, attiecas gan uz lietām, kas saistītas ar Informācijas
atklātības likumu, gan ar likumu par sapulcēm, vai tikai uz pirmo lietu grupu?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
G.Bērziņš. Jā, paldies par uzdoto jautājumu! Tātad attiecībā uz
lietu kategoriju, kas saistītas ar likumu „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.
Jā, pieteicēji tik tiešām ir bijuši fiziskās personas. Kas attiecas uz otro lietu
kategoriju, tad, pēc manā rīcībā esošās informācijas, acīmredzot tas ir tieši
tā, kā jūs norādījāt, ka šeit ir runa par fiziskajām personām. Bet es gribētu
izteikt vienu piebildi šajā sakarā attiecībā uz šo sniegto informāciju. Tādā
veidā, kā tika uzdoti deputātu jautājumi, mums ir diezgan grūti atbildēt uz šiem
jautājumiem, ņemot vērā to, ka tiesu informācijas sistēma neparedz šādā veidā,
teiksim, meklēt šāda te veida lietas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai vēlaties uzdot otru papildjautājumu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu
deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Otrais jautājums zināmā mērā ir retorisks: vai jūs tiešām
uzskatāt, ka 6 apelācijas divu gadu laikā, kas saistītas ar likumu par sapulcēm,
būtiski pārslogo tiesu un ir pamats, lai atceltu apelācijas instanci vispār, kā to
piedāvā jūsu ministrija?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
G.Bērziņš. Jā, paldies.
Tātad es varētu paskaidrot, ka minētie grozījumi izriet no Ministru
kabineta 2007.gada 5.decembrī apstiprinātās Administratīvā procesa efektivizēšanas
koncepcijas un ir tikai vieni no grozījumiem, kas ir saistīti ar šīs koncepcijas
īstenošanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Atbildes uz jautājumiem ir sniegtas. 3.jautājums ir izskatīts.
Kā 4. izskatām deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un
Gravas jautājumu aizsardzības ministram Vinetam Veldrem „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”. Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi, un
jautājuma uzdevēji ar atbildi ir apmierināti. Jautājums izskatīts.
5. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Rībenas
jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”. Arī uz šo jautājumu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi.
Deputāti nav vēlējušies uzdot papildjautājumus. Jautājums izskatīts.
6. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Uz šo jautājumu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputātiem
nav papildjautājumu. Jautājums izskatīts.
Kā 7. izskatām deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un
Gravas jautājumu ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputāti papildjautājumus
uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.
Kā nākamo izskatām deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes,
Ķikustes un Gravas jautājumu īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes
lietās Signei Bāliņai „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”.
Ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Deputāti papildjautājumus
uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.
9. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums finanšu ministram Atim Slakterim „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputāti jautājumus uzdot
nevēlas. Jautājums izskatīts.
10. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Deputāti
jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.
11. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam
„Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputāti papildu jautājumus
neuzdod. Jautājums izskatīts.
12. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Deputāti ar atbildi ir
apmierināti. Jautājums izskatīts.
13. ir deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Deputāti ar atbildi ir
apmierināti. Jautājums izskatīts.
14. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministre ir sniegusi lielu, aptverošu rakstveida atbildi, un deputāti
ar atbildi ir apmierināti. Papildjautājumi netiek uzdoti. Jautājums izskatīts.
15. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Āboltiņas un
Mūrnieces jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram
Zalānam „Par ministriju administratīvajām izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputāti ir apmierināti ar
atbildi. Jautājums izskatīts.
16. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Āboltiņas un
Mūrnieces jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Deputāti ar
atbildi ir apmierināti. Jautājums izskatīts.
17. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Āboltiņas un
Mūrnieces jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Deputāti ar atbildi ir
apmierināti. Jautājums izskatīts.
18. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Rībenas
jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Deputāti ar
atbildi ir apmierināti. Jautājums izskatīts.
19. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas
jautājums vides ministram Raimondam Vējonim „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Deputāti ar
atbildi ir apmierināti. Jautājums izskatīts.
20. – deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Rībenas
jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi, ar kuru deputāti ir
apmierināti. Jautājums izskatīts.
21. – deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un
Buhvalova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Eiropas Savienības
novērotāju misijas Gruzijā darba efektivitāti”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Vai deputāti ir
apmierināti ar atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies ministram par izsmeļošo atbildi pēc būtības. Un mēs jau
infomējām Saeimas Prezidiju, ka esam pilnībā apmierināti ar atbildēm.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti ar atbildi ir apmierināti.
Papildjautājumi netiek uzdoti. Jautājums ir izskatīts.
22. – deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska un
Zaķa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par Iekšlietu ministrijas
budžetu”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz jautājumu. Deputāti
papildjautājumus neuzdod. Jautājums ir izskatīts.
Kā nākamo izskatām deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas,
Latkovska un Zaķa jautājumu veselības ministram Ivaram Eglītim „Par nepilngadīgo
narkomānu ārstēšanu”.
Uz šo jautājumu ministrs atbildi ir sniedzis rakstveidā. Tā kā
deputāti nav ieradušies un nav vēlējušies uzdot papildjautājumus, šis jautājums ir
izskatīts.
Kā nākamo un pēdējo izskatām deputātu Plinera, Buzajeva,
Sokolovska, Mitrofanova un Buhvalova jautājumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par
nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu
kapos”.
Ministre ir sniegusi rakstveida atbildi uz jautājumu. Vai deputāti ir
apmierināti ar sniegto atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, paldies!
Diemžēl cienījamā ministre ir atbildējusi tikai uz vienu
trešdaļu no mūsu jautājuma, un sakarā ar to mēs tomēr gaidām mutvārdu
paskaidrojumus.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas saņemt arī papildu
paskaidrojumus.
Tā kā ministre pilda darba pienākumus un šīsdienas sēdē nav
klāt, šis jautājums tiek pārcelts.
Līdz ar to visi izziņotie jautājumi šodien ir izskatīti.
Paldies par darbu!
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 20.novembrī
Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Veselības likumu
Datums: 20.11.2008. 09:29:04 bal001
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:35:04 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3268 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:35:58 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3269 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:36:52 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3270 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:38:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3271 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:39:24 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:40:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3298 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:42:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3279 pieņemšanu 3.lasījumā
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums (3.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:51:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr3288 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:53:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3120 steidzamību
Grozījumi Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:53:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3120 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:54:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3121 steidzamību
Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:55:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3121 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu” (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:56:20 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3122 steidzamību
Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu” (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:56:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3122 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:57:52 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3124 steidzamību
Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:58:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3124 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par policiju” (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:59:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3127 steidzamību
Grozījumi likumā “Par policiju” (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 09:59:46 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3127 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:00:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179 steidzamību
Grozījums Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:01:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3179 pieņemšanu 1.lasījumā
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:08:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3287 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (2.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:11:42 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3293 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (2.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:20:52 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3294 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (2.lasījums)
Datums: 20.11.2008. 10:24:56 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3295 pieņemšanu 2.lasījumā
Par likuma “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdi
Datums: 20.11.2008. 10:26:32 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3284