Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sāksim Saeimas 2008.gada 18.septembra sēdi.
Pirms mēs sākam skatīt Saeimas šodienas sēdes apstiprināto darba
kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Ārlietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā
izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Protokolu par Horvātijas
Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šādu grozījumu? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā tiek iekļauta
likumprojekta „Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas
līgumam” izskatīšana pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – 1. Darba kārtība ir grozīta.
Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba
kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu „Par Protokolu par
Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Vai deputātiem ir
iebildumi pret to? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā
izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Protokolu par
Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 7, atturas – nav. Darba kārtība ir
grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes apstiprināto darba
kārtību.
Darba kārtību kā parasti sākam skatīt ar sadaļu „Prezidija
ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska,
Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada
domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu
komisijai viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šo priekšlikumu kārtējo reizi varētu uztvert
kā mēģinājumu atkal drupināt Latvijas valsts pamatus. Tas būtībā ir apmēram tas
pats, kāda bija vēlme grozīt Satversmi – nemākulīgi, neprofesionāli un tracinot
sabiedrību.
Šinī priekšlikumā jau vairs nav runa par loģiku, nav runa par
likumiem. Atkārtoti varētu teikt, ka Satversmei neatbilstošus likumprojektus šeit
vispār nemaz nevar piedāvāt, bet šoreiz ir runa jau par politisku teātri, nevis par
ko citu.
Es gribētu atgādināt, ka pagājušajā ceturtdienā mēs jau
izskatījām kaut ko līdzīgu – praktiski to pašu. Bija pat saorganizēts kaut kāds
kārtējais pikets. Šoreiz gan bez lietussargiem, tomēr pikets, kur divas Krievijas
televīzijas nezin kāpēc nejauši parādījās, kurām viss jau bija skaidrs, kas te
notiek.
Vērtējot visā šajā kontekstā, redzam, ka viss šis gads ir
pagājis nepārtrauktā sabiedrības tracināšanā. Es domāju, ka aiz tā visa stāv
vieni un tie paši cilvēki. Viņi grib vai nu Satversmi grozīt, vai grib nepilsoņus
kaut kur iestumt iekšā, vai izdarīt vēl kaut ko citu. Tas nav svarīgi! Svarīgi ir
tas, ka te vajag kaut ko izārdīt, īpaši izmantojot smagos saimnieciskos apstākļus,
kurus nevarēja neparedzēt, kurus nevarēja neizprast, ja vismaz kaut cik tam visam
sekoja līdzi.
Atgādināšu, ka Igaunijā šajā brīdī aktivizējas tādi cilvēki,
kas vēlas panākt krievu kaut kādu savdabīgu autonomiju. Tā kā tas viss notiek pēc
šiem asiņainajiem notikumiem Gruzijas teritorijā, acīmredzot arī mums Latvijas
Republikas Saeimā ir jābūt uzmanīgiem pret jebkura veida provokācijām neatkarīgi no
tā, vai tā ir grābstīšanās ap Latvijas Republikas Satversmi vai visādu šaubīgu
likumu apspēlēšana, vai tā ir nepilsoņu iesaistīšana kaut kādās akcijās. Jau
pats par sevi ir ļoti savādi, ja salīdzina cilvēku, kurš 40 gadus šeit ir
nodzīvojis un nav iemācījies latviešu valodu, ar cilvēku, kurš šeit ir nodzīvojis
tikai vienu gadu un ir iemācījies latviešu valodu. Acīmredzot atšķirība starp šiem
cilvēkiem ir milzīga. Kā gan latviešu valodu neprotošs cilvēks var strādāt
pašvaldībā? Nu tas taču vienkārši ir vairāk nekā smieklīgi! Tomēr tas jau
neatturēs šā likumprojekta iesniedzējus turpināt savas akcijas, saglabājot kaut
kādas, kaut nelielas, cerības, ka varēs turpināt sabiedrības šūpošanu.
Neapšaubāmi, mums ir jābalso „pret” un, protams, ir jāreaģē
uz jebkuru mēģinājumu kaut kādā veidā satricināt Latvijas Republikas pamatus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „par”
likumprojekta nodošanu komisijai.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods celt jums
priekšā likumprojektu, kuru pagājušajā ceturtdienā atbalstīja 18 Latvijas
visietekmīgākās baltkrievu, ukraiņu un krievu mazākumtautību jaunatnes, veterānu un
tiesībsargājošās sabiedriskās organizācijas. Attiecīgās atbalsta vēstules teksts
tika nodots Saeimas priekšsēdētājam un iesniegts trijās Saeimas komisijās.
Latvijas nacionālās minoritātes ir vienotas jautājumā par to, ka
nepilsoņiem ir jādod tiesības piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Šādu pozīciju pauž arī ANO, Eiropas Parlaments, EDSO un Eiropas Padome.
Likumprojekta pamatā ir arī Eiropas Padomes Parlamentārās
Asamblejas rekomendācija, kas tika sniegta jau 2003.gadā, ka par kandidātiem
vēlēšanās var piedalīties tie ārvalstnieki, kuru uzturēšanās termiņš valstī
pārsniedz 5 gadus, savukārt vēlētājiem šis termiņš ir noteikts 3 gadi. Derētu
vēlreiz atgādināt, ka vismaz viena trešdaļa Latvijas nepilsoņu ir dzimuši Latvijā,
bet pārējiem vidējais uzturēšanās termiņš Latvijā ir 40 gadi.
Ja reiz runa ir par pašvaldību vēlēšanām, tad derētu
atgādināt, no kurienes tiek iegūti un kādām vajadzībām tiek tērēti pašvaldību
finansiālie līdzekļi. Vairāk nekā pusi no pašvaldību budžeta veido iedzīvotāju
ienākuma nodoklis, kuru pēc vienādas likmes iemaksā gan pilsoņi, gan nepilsoņi –
tie ir 25 procenti no darba algas. Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80 procenti no
ienākuma nodokļa. Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” šo naudu pašvaldības
tērē, lai nodrošinātu komunālos pakalpojumus, labiekārtotu teritoriju, uzturētu
kultūras un izglītības iestādes, rūpētos par bērniem, nodrošinātu veselības
aizsardzību, sniegtu palīdzību cilvēkiem, palīdzētu risināt dzīvokļa jautājumus,
attīstītu sabiedrisko transportu, piedalītos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā
un risinātu citus daudz sīkākus jautājumus. Kura no iepriekš minētajām problēmām
ir tāda, kuras risināšanā nepilsoņiem nebūtu jāpiedalās?
Mūsu oponenti mēdz teikt, ka pašvaldības, kuras tiks ievēlētas ar
nepilsoņu līdzdalību, pretstatīs sevi Latvijai, pacels virs savām ēkām sarkanos
karogus un izteiks lūgumus uzņemt tās Krievijas Federācijā. Tās visas ir
muļķības!
Kā jau tika minēts, pašvaldību tiesības pārsvarā aprobežojas ar
saimniecisku jautājumu risināšanu. Latvijas Republikas likumus pieņem Saeima, un tai
pieder arī tiesības atlaist nepakļāvīgas pašvaldības, bet reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tiesības atcelt jebkuru pretlikumīgu
pašvaldību lēmumu. Turklāt virknē Latgales pašvaldību nosacīti krievu partijas
pastāvīgi atrodas pie varas; piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē pašlaik PCTVL
deputāti strādā par vicemēriem, bet 2001./2002.gadā PCTVL atradās Rīgas domes
valdošajā koalīcijā. Neraugoties uz to, sarkanais karogs virs domes ēkas netika
valdošajā koalīcijā. Neraugoties uz to, sarkanais karogs virs domes ēkas netika
uzkārts, toties tika atjaunota dzīvokļu celtniecība, uzlabojās sociālās
palīdzības sniegšana, pirmo reizi kopš padomju laikiem tika atjaunota iekškvartālu
ielu asfaltēšana un piešķirts pilnvērtīgs finansējums pašvaldības policijai.
Dāmas un kungi! Jums nav neviena nopietna, saprātīga argumenta pret
nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Aicinu jūs beidzot demonstrēt
veselo saprātu un balsot „par” likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Plineram.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva,
Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 63, atturas – 5. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu
atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras
valsts teritorijā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot
Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Arhīvu
likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst pret šādu priekšlikumu? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Rasnača, Dobeļa,
Tabūna un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nacionālās
pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt
deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tagad nedaudz parunāsim par latviešu
leģionāriem, kuri ir tieši tādi paši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki
kā mūsu nacionālie partizāni un daudzi citi brīvības cīnītāji. Un šinī sakarā,
dārgie kolēģi – esošie, bijušie un nākamie -, gribu sacīt, ka šogad paiet
tieši desmit gadu, kopš Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju par latviešu
leģionāriem Otrajā pasaules karā. Spēkā šī deklarācija ir no 1998.gada
29.oktobra.
Kolēģi, ko jūs katrs esat darījis, lai īstenotu šo Latvijas
Republikas Saeimas pieņemto deklarāciju? Tātad tas ir oficiāls dokuments, kuru ir
pieņēmusi augstākā vara Latvijā, un tajā ir šis un tas ļoti labi pateikts. Tur ir
teikums, ka vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas
nolūkā ir tapis šāds dokuments. Tā bija pietiekami liela drosme toreiz –
1998.gadā, kad Latvijas Republikas Saeimas deputāti skaidri pateica savu attieksmi pret
latviešu leģionāriem. Viņi skaidri pateica, ka divas okupācijas varas bija tās,
kuras pārkāpa IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem, kas aizliedza okupētas
valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājas valsts armijā. Vai tad Sarkanā armija
nebija okupētājarmija? Un sarkanarmiešiem pēc Otrā pasaules kara bija neskaitāmas
privilēģijas visvisādos veidos – gan morālos, gan materiālos.
Ar ko tad leģionāri ir sliktāki? Leģionāri ir daudz labāki, jo
leģionāri karoja, kā viņi paši uzskatīja, par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un
tāpēc nav ko brīnīties, ka daļa Latvijas Republikas pilsoņu brīvprātīgi
iestājās latviešu leģionā. Atgādināsim to, kas 1940. un 1941.gadā notika Latvijas
Republikas teritorijā! Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu cieši uzskatīja, ka,
iestājoties leģionā, viņi aizsargās sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS
represijām. Un tādas pēc tam arī sekoja.
Mūsu deklarācijā tika skaidri pateikts, ka leģionā iesaukto un
brīvi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma
atjaunošanas. Turklāt leģionāri nekad nav piedalījušies hitleriešu organizētajās
soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Nav bijusi tāda lieta! Latvijas
karavīri tāpat kā Somijas karavīri nekaroja pret Rietumu valstīm. Viņi karoja pret
agresoru – PSRS. Un PSRS bija vienāds agresors gan attiecībā pret Latviju, gan pret
Somiju.
Un tāpēc, godātie kolēģi, izrādīsim to cieņu, kuru mēs
kādreiz savā deklarācijā piedāvājām viņiem izrādīt, – rūpēties par latviešu
karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs.
Es aicinu atbalstīt mūsu iesniegumu vismaz tiktāl, lai mēs to
varētu izskatīt komisijās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies
runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Daļa
deputātu iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Grīnblata, Rasnača, Dobeļa,
Tabūna un Kalniņa iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par nacionālās
pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 21, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dukšinska, Bērziņa, Šleseres,
Aizbalta, Šmita, Turlā un Feldmanes iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts
Jānis Dukšinskis. Deputāts Dukšinskis runās „par”.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi!
Pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, valstī sāk pieaugt
noziedzība. Sabiedrību īpaši uztrauc tas, ka pieaug tādu noziegumu skaits, kuri
vērsti pret mazgadīgām personām; tiek izdarīti noziedzīgi nodarījumi pret
dzimumneaizskaramību, kuri no citiem noziedzīgiem nodarījumiem īpaši atšķiras ar
savu cietsirdību un nežēlību.
Neierobežojot noziedzību, nesakārtojot likumdošanu, kā arī
neveicot šo noziedznieku uzraudzību un pēc iespējas arī ārstēšanu, mēs tikai
atbalstām to, ka tiek nežēlīgi iznīcināta mūsu nākotne – mūsu bērni. Tāpēc
pret šiem noziedzniekiem ir jāizturas īpaši, uz šiem noziegumiem jāreaģē īpaši.
Šī problēma jau tika aktualizēta pirms vairāk nekā pusotra gada,
un tika pat izveidota darba grupa, kuru vadīja Tieslietu ministrijas speciālisti. Tika
uzklausīti eksperti. Bet reālu izmaiņu pagaidām nav. Arī Saeimas komisijās
notikušas vairākas sēdes par šiem jautājumiem, taču virzība ir pārāk lēna.
Pētījumu rezultāti apstiprina, ka seksuālā vardarbība
mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem bieži izraisa smagas psiholoģiskas traumas, kas
apdraud viņu turpmāko garīgo, fizisko un seksuālo attīstību.
Pašlaik spēkā esošais Krimināllikuma 159.pants par mazgadīgas
meitenes izvarošanu paredz sodu – mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz
laiku no 10 līdz 20 gadiem. Turpretim Krimināllikuma 160.pantā noteiktais sods par
vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu ar mazgadīgu zēnu ir attiecībā pret
nodarījuma smagumu un bērna psihē atstātajām sekām nesamērīgi mazs, proti,
brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.
Uzskatu, ka valstij un sabiedrībai vienlīdz bargi jāvēršas pret
visiem dzimumnoziegumiem, kas vērsti pret bērniem, – neatkarīgi no viņu dzimuma.
Tāpēc LPP/LC frakcijas deputāti ir iesnieguši izskatīšanai
likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, lai likumā tiktu novērsts šis
netaisnīgums.
Nepieciešams arī papildināt Krimināllikuma 61.pantu, proti,
paredzēt, ka nevar piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja
notiesātais ir persona, kam sods piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret
nepilngadīgo. Šie priekšlikumi jau ir iesniegti Saeimā un gaida risinājumu
Juridiskajā komisijā. Tāpēc ir neizprotami, kā Ventspils pedofils, kurš bija
notiesāts par meitenes nežēlīgu noslepkavošanu, tika gandrīz trīs gadus pirms
termiņa atbrīvots no soda izciešanas.
Izvērtējot sodu adekvāti nodarījumam, jāatceras, ka sodiem ir
jābūt efektīviem – tādiem, lai noziedzniekiem nerastos vēlēšanās atkārtot pret
personu vērstos noziegumus. Sodam ir jābūt proporcionālam cietušā pārdzīvotajam un
viņam nodarītajiem kaitējumiem.
Kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vadītājs rosinu
uzsākt diskusiju. Svarīgi ir ne tikai tas, lai vainīgais saņemtu bargu sodu, bet arī
tas, kāda šī persona pēc soda izciešanas atgriezīsies sabiedrībā, jo saskaņā ar
Latvijas likumu personai, kura notiesāta par smaga dzimumnozieguma izdarīšanu pret
mazgadīgo, pēc soda izciešanas, pēc 10-20 gadiem, pastāv iespēja atgriezties
sabiedrībā.
Uzskatu, ka valstij jādara viss iespējamais, lai šādas personas
neizdarītu dzimumnoziegumus atkārtoti, un šī problēma noteikti ir jārisina,
analizējot citu valstu praksi un gūtos rezultātus.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Dukšinskim.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav
pieteicies runāt „pret”.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojekts tiek
nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad
likumprojekts tiek nodots divām komisijām – Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai -, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Mūrnieces,
Gravas un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Deputāts Dzintars Zaķis
ir pieteicies runāt „par”.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Labdien!
Frakcijas „Jaunais laiks” deputāti ir iesnieguši šodien
grozījumus „Ministru kabineta iekārtas likumā”, un šā likumprojekta būtība ir
ļoti vienkārša: „Jaunais laiks” ierosina likvidēt īpašu uzdevumu ministru
sekretariātus. Par šo jautājumu diskusija jau ir bijusi masu medijos ilgu laiku, bet
līdz reālai rīcībai šī diskusija pagaidām tā arī nav novedusi. Tāpēc „Jaunais
laiks” ierosina līdz 2009.gada 1.janvārim likvidēt visu īpašu uzdevumu ministru
sekretariātus un līdz šīs Saeimas beigām, ja tiktu veidoti jauni Ministru kabineti,
neveidot jaunus šāda veida sekretariātus.
„Jaunais laiks” uzskata, ka valstī ir ekonomikas lejupslīde, un
šādos ekonomikai grūtos apstākļos ir jātaupa ikkatrs lats. Ja 20 procenti no
Latvijas valsts budžeta šobrīd tiek tērēti valsts pārvaldei, tā ir pārāk liela
nauda, ko valsts iztērē pati savām vajadzībām. Likvidējuši šādus sekretariātus,
mēs nepārprotami ietaupītu naudu. Piedevām, likvidējot sekretariātus, ir ļoti laba
iespēja veikt arī funkciju auditu, revīziju un no liekajām funkcijām, no liekajiem
uzdevumiem atbrīvoties un arī tādējādi ekonomēt līdzekļus.
Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt šos grozījumus „Ministru
kabineta iekārtas likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Jautājumā par likumprojekta
nodošanu komisijai viņš acīmredzot runās „pret”.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies opozīcijai par tās
vēlmi šajā svarīgajā un ekonomiski sarežģītajā periodā nākt ar priekšlikumu
palīdzēt risināt problēmas, kuras patiešām prasa risinājumu. Tautas partija jau
šā gada pavasarī izteica priekšlikumu, ka vajadzētu izskatīt jautājumu par
sekretariātu lietderību. Taču es gribētu teikt, ka ar šo problēmu ir jātiek galā
pašai koalīcijai un, šķiet, tā arī tiks ar to galā, un pagaidām jūsu palīdzība
varbūt arī nebūtu nepieciešama.
Otrs iemesls ir tas, ka Ministru kabineta iekārtas likums, ko mēs
pieņēmām jaunā redakcijā vēl šajā gadā, ir būvēts pēc mazliet citādiem
principiem. Mūsu valsts ir demokrātiska, bet demokrātija nevar robežoties ar haosu,
kāds varētu iestāties, ja deputāti pēkšņi vienā dienā izdomātu ar savu balsojumu
likvidēt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju un nākamajā rītā premjers
pamostos un redzētu, ka deputāti ir viņam norādījuši, ko vajag un ko nevajag.
Šis likums ir veidots, lai, veidojot Ministru kabinetu, Ministru
prezidents, potenciālais jeb nākamais, varētu vadīties pēc tiem principiem, kādi
likumā ir norādīti, un izvēle būtu pilnīgi brīva. Tā ka es vēlreiz pateicos par
to palīdzību, ko jūs piedāvājat, bet Tautas partija balsos „pret”, jo mēs tiksim
galā paši.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis
„par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes,
Mūrnieces, Gravas un Latkovska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta
iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma
projekts „Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu
veikšanu valsts pārvaldē”.
Godātie kolēģi! Deputāti Zaķis, Kariņš, Kampars, Ķikuste,
Āboltiņa, Mūrniece, Latkovskis, Ziedone-Kantāne, Bendrāte un Reirs ir iesnieguši
patstāvīgo priekšlikumu – Saeimas lēmuma projektu „Par uzdevumiem Ministru
kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas
sēdes darba kārtībā? Deputāti iebilst. Līdz ar to mums ir jālemj par šā
patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Jautājumā par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret”.
Deputāts Krišjānis Kariņš ir pieteicies runāt „par”.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es jums nolasīšu
mūsu piedāvātā lēmuma projekta pilnu tekstu: „Saeima nolemj uzdot Ministru
kabinetam līdz 2008.gada 1.decembrim veikt funkcionālos auditus visās valsts pārvaldes
iestādēs.”
Tas ir mūsu piedāvātais lēmuma projekts. Es īsi motivēšu,
kāpēc būtu nepieciešams mums, Saeimai, šādu lēmuma projektu pieņemt.
Šobrīd mēs visi vērojam, ka valdība cenšas salikt kopā nākamā
gada budžeta projektu, un vērojam, ka no visa Ministru kabineta izceļas visās šajās
diskusijās tikai viens Ministru kabineta loceklis – tas ir pats premjers Godmaņa
kungs. Un mēs esam pēdējās nedēļās vērojuši, ka viņa domas, viņa uzskati par
to, kas būtu jādara un kas nebūtu jādara, kas ir iespējams un kas nav iespējams,
ļoti krasi mainās, faktiski mainās no dienas uz dienu: tad būs sekretariāti, tad
nebūs sekretariātu, tad samazinās algas, tad nesamazinās algas, tad samazinās algas
daļēji… – un tā tālāk.
Kolēģi! Pāris faktu. Eiropā, tas ir, visās Eiropas Savienības
dalībvalstīs, vidēji 14,4 procentus budžeta izdod valsts pārvaldei, tas ir, visām
ministrijām, ierēdņiem. Igaunijā, mūsu kaimiņvalstī, šim mērķim izdod 7,9
procentus budžeta. Bet mēs Latvijā izdodam 20,1 procentu jeb par 550 miljoniem latu
vairāk nekā Igaunija, lai uzturētu savu birokrātisko aparātu. Ir pilnīgi skaidrs
jebkuram bērnudārza audzēknim, ka tas ir daudz par daudz; ir iespējams izdot arī
mazāk līdzekļu valsts pārvaldei.
Mēs vērojam, ka premjers faktiski diemžēl kā tāds… nu, rūdīts
ierēdnis mums klāsta desmit iemeslus, kāpēc nevar mazināt valsts aparāta izdevumus.
Bet, kolēģi, tā atslēga, lai saprastu, kā mazināt valsts pārvaldes izdevumus, ir
veikt auditu, to, ko sauc par funkcionālo auditu, – tas ir audits, kas skata, kāda ir
izdevumu pozīcija un kāds ir tās mērķis. Un tad mēs varam saprast, vai tas mērķis
ir vai nav tās naudas vērts.
Mēs, Saeima, pieņemot šādu lēmuma projektu, veicinātu nākamā
gada budžeta izstrādi, un mēs, iespējams, būtu tie, kas atklātu (jo mums Saeimā nav
tādas informācijas, tā ir pašās ministrijās), tieši kuri ir tie nelietderīgie
tēriņi. Mēs zinām arī to, ka valsts kontroliere ir faktiski to pašu tiešā veidā
teikusi.
Es uzskatu – ja mēs šo lēmuma projektu pieņemtu, tas nebūtu
opozīcijas lēmuma projekts vai pozīcijas lēmuma projekts. Mēs visi varētu teikt:
„Tas ir mūsu, Saeimas, lēmuma projekts!”
Nebūsim šoreiz sīkumaini un partejiski! Domāsim, kas mums tomēr
būtu uzdots, – tā nedaudz valstiski! Un, pieņemot šādu virzību, mēs palīdzētu
pašai valdībai izstrādāt labu vai, iespējams, labāku budžeta projektu, tā ka
nebūtu jārunā par to, ka skolotājiem, policistiem un mediķiem būs jāmaksā par
taupības režīmu, bet par to maksātu pašas valdības ministrijas. Iekļausim šo
jautājumu nākamās sēdes darba kārtībā! Diemžēl jūs esat iebilduši pret to, ka
šodien mēs šo jautājumu izskatām. Iekļausim to nākamās sēdes darba kārtībā un
uzskatīsim to par kopējo Saeimas lēmuma projektu, nevis par vienas vai otras, vai
trešās partijas lēmuma projektu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kariņam.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcija.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu
patiesi pateikt paldies frakcijai „Jaunais laiks” un šā lēmuma projekta
iesniedzējiem par atbalstu Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, veidojot nākamā
gada budžetu un to akceptējot. Un es ceru, ka šis atbalsts būs arī tad, kad mums
Saeimā vajadzēs balsot par budžeta projektu.
Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, lūk, ko. Šis priekšlikums ir
acīmredzot kaut kādu šā brīža aktivitāšu diktēts un faktiski ir diezgan nereāls.
Godājamie kolēģi, jau šodien likums „Par valsts pārvaldes iekārtu” noteic, ka
katrā iestādē vismaz reizi piecos gados ir nepieciešams… ir obligāti jāveic
funkcionālais audits. Katru gadu Ministru prezidents kopā ar ministriem nosaka to
ministriju skaitu un to iestāžu pakļautībā, pārraudzībā esošo iestāžu skaitu,
kurās tiek obligāti veikts funkcionālais audits.
Godātie kolēģi, arī arguments par labāku sagatavošanos budžetam
neiztur kritiku.
Godājamie kolēģi! Dokumenta autori aicina šo auditu veikt līdz
nākamā gada 1.janvārim. Godājamie kolēģi, nākamā gada budžetam nākamā gada
1.janvārī jau ir jāstājas spēkā. Tātad tas nozīmē, ka ar šiem audita
jautājumiem ir jātiek galā daudz ātrāk. Gribu jūs informēt, ka Ivars Godmanis kopā
ar katru ministru atsevišķi ir pārrunājis jautājumus par nelietderīgiem tēriņiem
jeb par funkciju varbūtējo pārdali, par ierēdņu skaita samazināšanu, un tāpēc es
aicinu jūs balsot pret šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par uzdevumiem Ministru
kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē” iekļaušanu
nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – 6. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba
kārtībā nav iekļauts.
Jautājums – vai ir priekšlikumi par šā lēmuma projekta nodošanu
kādai no Saeimas komisijām?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kariņam!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Man ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāts Kariņš iesaka šo
lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli viens deputāts var par šo priekšlikumu runāt „par”, viens –
„pret”. Neviens nav pieteicies par to runāt. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta „Par uzdevumiem Ministru
kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē” nodošanu
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 6. Šis patstāvīgais priekšlikums komisijai nav
nodots, un līdz ar to ir uzskatāms, ka tas ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam. Deputāts Artis Pabriks lūdz
piešķirt atvaļinājumu 25.septembrī ģimenes apstākļu dēļ. Lūdzu zvanu! Balsosim
par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam šā gada 25.septembrī!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav.
Lēmums pieņemts. Deputātam Artim Pabrikam atvaļinājums piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Irēnas Krastiņas apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, augsti godātais Prezidij, godājamie kolēģi! Saeimas
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Irēnas
Krastiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Krastiņas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 15. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās
deputātes un godātie deputāti!
Sociālo un darba lietu komisija ir apkopojusi un otrajam, galīgajam,
lasījumam izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā”. Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas
sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kas arīdzan komisijas
sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 9.priekšlikumu iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajeva
kungs. Komisijas sēdē tas diemžēl atbalstu neguva. Paskaidrošu – kāpēc.
Deputāts Vladimirs Buzajevs ir ieteicis izveidot vēl vienu obligātu
pašvaldību maksājumu – dzīvokļa pabalstu, kā arī pašvaldību piešķiramu
pabalstu jaundzimušo aprūpei. Gatavojoties komisijas sēdei, mēs sadarbojāmies ar
Veselības ministriju un ar veselības aprūpes sistēmas amatpersonām un noskaidrojām,
ka pabalsts ir paredzēts jaundzimušo aprūpei, tātad tas būtu domāts bērnam, kurš
no dzimšanas ir nodzīvojis 28 dienas, attiecīgās stundas un dažas minūtes. Tātad,
liekot pašvaldībām obligātā kārtā maksāt šādu pabalstu, mēs, komisijas
locekļi, uzskatījām – un tas bija vienprātīgs lēmums -, ka mums vajadzētu
vairāk rūpēties par ģimenēm, kurām bērniņu vajag uzturēt pēc tam, kad jau ir
beidzies vecāku pabalsts, jo, bērnam piedzimstot, ģimene saņem bērna piedzimšanas
pabalstu, kurš valstī nu vairs nav niecīgā apmērā. Pēc tam vecāki saņem ģimenes
valsts pabalstu un vecāku pabalstu, kuru pēdējā laikā arvien vairāk pieprasa bērnu
tēvi. Un tas, mūsuprāt, ir ļoti pozitīvi. Tomēr šāds jaundzimušo pabalsts šajā
gadījumā nebūtu atbalstāms. Komisija ir gatava vairāk strādāt pie tā –
likumprojekts jau ir mūsu komisijā -, lai vecāku pabalsta maksājumi tiktu
pagarināti līdz divu, vislabāk jau – līdz trīs gadu vecumam, kad bērns iet uz
bērnudārzu.
Tātad atbildīgā komisija Buzajeva kunga priekšlikumu nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Vispirms paldies
komisijas vadītājai par plašo anotāciju.
Un otrkārt. Kāda tad ir apspriežamā likumprojekta būtība?
Likumprojekta autori vēlas uzlikt par pienākumu pašvaldībām līdz
ar pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksāt vēl
arī dzīvokļa pabalstu. Daļa pašvaldību jau tik un tā maksā dzīvokļa pabalstu,
bet gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts, šo pabalstu izmaksātu visas
pašvaldības.
Tātad, pirmkārt, pašvaldība pati nosaka šā pabalsta apmēru.
Otrkārt, nekādus papildu līdzekļus pašvaldību budžetiem nav paredzēts piešķirt.
Un, treškārt, pašvaldības ir tiesīgas sniegt jebkādus sociālās palīdzības veidus
no tiem līdzekļiem, kuri būs palikuši pāri pēc divu pirmo sociālās palīdzības
veidu izsniegšanas iedzīvotājiem.
Citiem vārdiem sakot, atbildīgās komisijas priekšlikums ir sava
veida norādījums pašvaldībām, tieši kurus palīdzības veidus uzskatīt par
prioritāriem. Pienākums izmaksāt dzīvokļa pabalstu tiek ieviests steidzamā kārtā
– jau no 1.oktobra, kad sāksies apkures sezona. Šāda rīcība ir absolūti saprotama,
ja ņem vērā jau notiekošo un vēl sagaidāmo tarifu par siltumu un citiem
komunālajiem pakalpojumiem kraso paaugstināšanos.
Tomēr, dāmas un kungi, pastāv vēl arī citas prioritātes, un
pirmām kārtām mums ir jādomā par bēdīgo demogrāfisko situāciju, jo mūsu valstī
mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību. Kāda gan jēga būs dzīvokļiem, ja nebūs,
kas tajos dzīvo? Tāpēc es piedāvāju kā obligātu un prioritāru ieviest vēl vienu
pabalsta veidu – vienreizēju pabalstu par bērna dzimšanu. Pašreiz to maksā valsts
gandrīz 400 latu apmērā par pirmo jaundzimušo ģimenē, bet to maksā visā Latvijas
teritorijā vienādā apmērā, kaut gan dažādos Latvijas reģionos dzimstības līmenis
krasi atšķiras. Piemēram, Rīgas rajonā tie ir divpadsmit jaundzimušie uz 1000
iedzīvotājiem, bet Ludzas rajonā – tikai septiņi. Tātad tie ir tikai 65 procenti no
Rīgas rajona līmeņa. Rīgā, kuras pašvaldība par katru jaundzimušo piemaksā vēl
100 latus kopš tā laika, kad PCTVL tur vēl bija pie varas, dzimst desmit bērnu uz 1000
iedzīvotājiem. Turpretī Daugavpilī, kur šādas piemaksas nav, dzimst tikai astoņi
bērni uz 1000 iedzīvotājiem. Starp citu, 2006.gadā tanī pašā Daugavpilī piedzima
tikai 876 bērni, un, raugoties pēc Rīgā piešķirto piemaksu likmes, viņu vecākiem
vēl vajadzētu piemaksāt tikai nepilnus 90 tūkstošus latu.
Papildus savam priekšlikumam es piedāvāju līdz nākamā gada
1.janvārim noteikt daudz „mīkstāku” pārejas periodu salīdzinājumā ar visu
likumu kopumā, lai pašvaldības varētu tam visam sagatavoties un normāli saplānot
nākamā gada budžetu.
Visu partiju pārstāvjus, kuru priekšvēlēšanu programmās bija
iekļauts šis jautājums – rūpes par bērniem -, aicinu atbalstīt manu
priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte
Barča vēlas ko piebilst?
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs, vēlreiz gribu vienīgi atgādināt, ka
Sociālo un darba lietu komisija vienprātīgi neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 8.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Barča. Paldies.
10.priekšlikums. Iesniedzējs – Juridiskais birojs. Komisijas sēdē
priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 12. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisijas
sēdē nav atbalstīts. Turklāt, ņemot vērā to, ka iepriekšējais Buzajeva kunga
priekšlikums netika atbalstīts, atbilstoši Kārtības rullim šis priekšlikums vairs
nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Pareizi, nav balsojams!
A.Barča. 13. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 14. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Tāpat
kā iepriekš. Ņemot vērā to, ka pirmais deputāta Buzajeva priekšlikums nav
atbalstīts, arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā, taisnība! Tas vairs nav balsojams.
A.Barča. 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. Un tas tad arī bija pēdējais priekšlikums. Komisijas
balsojums bija vienprātīgs. Ir aicinājums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”,
trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta
likumā” trešajam lasījumam ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. – deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runas sākumā es gribētu pievienoties Latvijas
Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kunga teiktajam, ka Latvijas valsts pārvaldes
aparāts ir pats dārgākais ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā. Pašlaik
valsts tiešās pārvaldes 116 iestādēs strādā apmēram 16 000 ierēdņu –
tātad divreiz vairāk nekā 2000.gadā. Tikai Veselības ministrijā vien uz 7404
ārstiem ir 1705 ierēdņi. Sanāk tā, ka četri ārstē, bet viens vada.
Tas viss noticis tādēļ, ka valstī liels skaits absolūti
nevajadzīgu amatu ir izveidoti ar vienu vienīgu mērķi – iekārtot darbā cilvēkus,
kuri pieder pie titulnācijas. Tieši tāda ir patiesā un vienīgā ierobežojuma jēga,
lai par ierēdņiem varētu strādāt tikai Latvijas pilsoņi. Šo ierobežojumu PCTVL
frakcija tad arī piedāvā svītrot no likuma.
To personu loka paplašināšana, kuras var pretendēt uz ierēdņa
amatu, nepavisam nesekmē ierēdņu skaita pieaugumu, jo konkurences pastāvēšana tikai
palīdzēs nokomplektēt ierēdņu aparātu ar tādu personālu, kas patiešām prot labi
un efektīvi strādāt.
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu izanalizēt to domu, kas ir pateikta
šajā 2.priekšlikumā. Ārkārtīgi interesants cilvēks ir šis pretendents! Tātad
viņš var pretendēt, arī nebūdams pilsonis, bet viņš pārvalda latviešu valodu,
viņam ir augstākā izglītība un tā tālāk. Sakiet man, lūdzu, kas tas ir par
cilvēku, kurš dzīvo Latvijā, pārvalda latviešu valodu, ir izglītots un tā tālāk,
grib būt ierēdnis, bet negrib būt Latvijas Republikas pilsonis?
Tas izskatās pēc ārvalstu aģenta, nevis pēc kaut kā cita. Tas jau
izskatās pēc slēpta izlūka. Kāpēc tad viņš negrib kļūt par Latvijas Republikas
pilsoni, ja viņam ir visas iespējas par tādu kļūt? Kāds tam visam ir arguments?
Tas ir pilnīgi garām! Nekādu slepeno izlūku iesūtīšana ierēdņu
rindās nav pieņemama.
Ja reiz jūs tos nepilsoņus tik ļoti tā mīlat, tad piedāvājiet
viņiem vismaz kaut ko loģisku un saprotamu, bet nepiedāvājiet, lūdzu, absurdu!
Paskaidrojiet, kāpēc šāds cilvēks negrib kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, bet
grib kļūt par ierēdni! Kur te ir loģika?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es gribētu ļoti īsi atbildēt cienījamam Dobeļa kungam,
pievēršot jūsu uzmanību šādam piemēram. Ir viens tāds Latvijas nepilsonis –
Jurijs Petropavlovskis, kas ir piedzimis Rīgā 1955.gadā un visu savu mūžu dzīvojis
Rīgā. Viņš latviešu valodas plūsmā ir pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, jo
padomju laikā šajā akadēmijā krievu plūsmas vispār nebija. Un viņš bija mūsu
kandidāts iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Viņš, protams, mierīgi
nokārtoja visus naturalizācijas eksāmenus, jo lieliski prot runāt latviski. Bet
diemžēl Ministru kabinets pēdējā brīdī izsvītroja viņu no pretendentu saraksta.
Taču tas ir tikai viens šāds piemērs. Savukārt es uzskatu, ka
Jurijs Petropavlovskis pēc sava intelekta, zināšanām, arī latviešu valodas prasmes,
mierīgi varētu strādāt valsts pārvaldē jebkurā amatā, bet diemžēl viņam tas ar
likumu ir liegts.
Mūsu deputāte Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā ir izplatījusi
grāmatu angļu valodā – „Pēdējie aukstā kara gūstekņi”. Šajā grāmatā ir
31 Latvijas nepilsoņa biogrāfija, un starp viņiem ir pat latvieši. Un tie ir Austrumu
latvieši. Viņiem bija pārtraukta tā saucamā ķēdīte – viņu vecvecāki bijuši
Latvijas pilsoņi, bet vecāki dažādu apstākļu dēļ pirmās Latvijas Republikas
laikā dzīvojuši Krievijā. Viņi tiek pazemoti ar to, ka viņiem piespiedu kārtā ir
jānokārto kaut kādi muļķīgi eksāmeni šeit – savā dzimtenē. Un arī citu
mazākumtautību pārstāvji ar līdzīgu likteni ir iekļauti šajā grāmatā.
Savukārt, pēc mana uzskata, ir pilnīgi pietiekami, ja cilvēks šeit
ir piedzimis un godīgi dzīvo visu savu mūžu.
Gribētu pievērst jūsu uzmanību tādam faktam, ka padomju laikā
starp ierēdņiem mazākumtautību un arī krievu daļa bija mazāka nekā krievu un
pārējo mazākumtautību pārstāvju daļa iedzīvotāju vidū. Un šāda nevienlīdzība
saglabājas arī otrajā Latvijas Republikā.
Tas ir arī pamats, lai atceltu šo ierobežojumu, un aicinu balsot par
PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputāts Šķesters vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
S.Šķesters. Jā, cienījamie kolēģi! Tomēr tas ir valsts
civildienests. Un šeit, es domāju, jautājums nav par to, ka tiem ir obligāti jābūt
Latvijas Republikas pilsoņiem. Es nepiekrītu tam apgalvojumam, ka valsts civildienestā
strādājot tikai latvieši. Ja es būtu zinājis, ka būs šādas debates, noteikti būtu
atradis šos datus – to, cik procentu tur strādā citu tautību cilvēku. (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Daudz!”) Viņu tur ir daudz – ļoti daudz!
Tā ka te nevajag teikt, ka valsts civildienestā strādājot tikai latvieši! Tiem
cilvēkiem, kuri ir gatavi tur strādāt un ieņemt šos amatus, būt ierēdņi, ir visas
iespējas iegūt Latvijas pilsonību un normāli strādāt valsts civildienestā. (No
zāles: „Pilnīgi pareizi!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 5. – deputāta Šadurska priekšlikums. Arī tas nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 5. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 11. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2837.
Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”.
Komisija uz trešo lasījumu saņēma deviņus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums.
Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī priekšlikums, ko finanšu ministra vietā
iesniedzis iekšlietu ministrs Segliņa kungs, ir atbalstīts daļēji un iekļauts
komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādātais 4.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi!
Šobrīd mūsu valstī, kā redzam, notiek tāds ļoti skaļš un
visiem redzams seriāls ar nosaukumu „Budžeta sastādīšana”. Un viens no šā
seriāla galvenajiem sižetiem ir lielas taupības ieviešana. Tas ir ļoti saprotami, un
to skaidri parāda tas, cik daudz ir dažādu neefektīvu izdevumu valsts pārvaldē un
cik daudz naudas bieži vien mēs nevaram ieņemt, papildus iekasēt valsts kasē dažādu
iemeslu dēļ.
Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas it kā izskatās diezgan
nevainīgs, un tehniski tas tiešā veidā saistīts ar valsts spēju ilgtermiņā
pārvaldīt savus īpašumus, lietderīgi un efektīvi tos uzturēt, kā arī iekasēt
iespējami daudz līdzekļu gadījumā, ja valsts uzskata, ka šie īpašumi valstij
ilgtermiņā nav nepieciešami, un līdz ar to iegūst iespējami lielāku labumu.
Tātad, kolēģi, par ko ir runa šajā priekšlikumā? Mēs labi
zinām, ka valstī ilgstoši – ja nemaldos, trīs četru gadu laikā – ir notikušas
debates par to, kādā veidā Latvijā veidojas tā cena, par kādu valsts savu īpašumu
vai nu nodod privatizācijai, vai atsavina, un atceramies, ka šīs debates ir beigušās
ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā kā zemākā cena ir noteikta kadastrālā
vērtība, kā tas lielākoties Eiropā arī ir. Atceramies – Latvijas valstī ir
bijušas dažādas ekonomiskās situācijas. Sākotnēji ļoti ilgu laiku kadastrālā
vērtība bija ļoti, ļoti zema. Daži eksperti teica, ka apzināti zema tā bija tieši
tā iemesla dēļ, lai privatizācija varētu notikt par iespējami zemāko cenu.
Pēc garām debatēm Valsts zemes dienests izveidoja sistēmu, kādā
gan tā cena, kas bija atbilstoša kadastram, gan arī tā, kas pastāvēja
privatizācijas procesā, bija jau līdzvērtīgāka tirgus cenai. Uzsveru: tā bija
noteikti zem tirgus cenas, bet tā jau pietuvinājās tirgus cenai. Līdz ar to kadastrs
un tirgus jau pēdējos gados bija diezgan sasaitīti jēdzieni.
Šobrīd – ļoti interesanti! – uz likumprojekta trešo lasījumu
iesniegtais Ministru prezidenta, lielā taupības apoloģēta Ivara Godmaņa,
priekšlikums ir tāds, ka šajos grūtajos laikos, kad nekustamā īpašuma tirgus
stagnē, mums vajag noņemt šo apakšējo robežu, šo kadastrālo vērtību. Un kādi ir
argumenti? It kā saprotami. Tātad šobrīd tirgus stagnē, savukārt pēc lielā
nekustamo īpašumu „buma” cenas ir sakāpušas ļoti, ļoti augstu, arī kadastrālā
vērtība ir ļoti augsta. Līdz ar to kādi atsevišķi cilvēki vairs nespēj, tā
teikt, savienot zemes īpašumu ar viņu īpašumā atrodošos ēku – namīpašumu.
Kolēģi! Kā tas īstenībā te izskatās un kā te varētu būt? Mēs
ļoti labi zinām, ka šis priekšlikums pēc būtības… cik mums zināms, šā
priekšlikuma ierosinātāji ir bijuši Rīgas domes pārstāvji. Un mēs zinām ļoti
labi, ka Rīgas domei ir atsevišķi lieli zemesgabali, kuriem arī tā tirgus vērtība
visu laiku ir bijusi ļoti augsta un kuri bijuši ļoti iekāroti. Šobrīd situācija ir
tāda, ka atbilstoši mūsu pieņemtajam Privatizācijas pabeigšanas likumam šīs zemes
privatizācijas cena nevarētu būt zemāka par kadastrālo vērtību. Savukārt ņemot
vērā tās formulas, pēc kā šī cena ir aprēķināta, šī cena tiešām ir samērā
augsta. Tomēr, tā kā tirgus apjoms ir šobrīd tiešām būtiski krities, atsevišķi
darboņi, atsevišķas firmas ir izdomājušas nevis pielāgoties Saeimas pieņemtajiem
likumiem, bet mēģināt sev „izsist” izdevīgākus noteikumus, šādā veidā Saeimā
lobējot likuma grozījumus, kas mums šeit ir likti priekšā. Kas ir šie uzņēmēji?
Es varu nosaukt diezgan precīzi. Jau šobrīd no privatizācijas procesa, cerot uz mūsu
lēmumu, ir atteikušies Triangula bastiona īpašnieki; jau šobrīd ir publiski
pateikuši, ka atteiksies no privatizācijas par to cenu, kas tiek noteikta likumiskā
kārtībā, četri zemes īpašnieki Krasta ielā. Tātad mēs ar šo izdarīsim vienu
lietu – mēs dosim pieciem vai astoņiem uzņēmējiem iespēju nopirkt zemes gabalu zem
savām ēkām par krietni zemākām cenām, nekā tās bija aprēķinātas pēc likuma.
Savukārt tie 250 vai varbūt 550 īpašnieki, kuri ticēja Saeimai, kuri uzticējās tam,
ka likumi ir nopietni, vērā ņemami, un kuri tiešām maksāja šo cenu, kas bija
aprēķināta Valsts zemes dienestā, – tie, kā saka latvieši, paliks „jaņos”.
Un ko parasti šādos gadījumos dara gudrākie no šādiem
„jaņos” palicējiem? Viņi vienkārši iet uz Satversmes tiesu un mēģina
aizstāvēt savas tiesības…
Sēdes vadītājs. Kampara kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir
beidzies.
A.Kampars. Jā. Un tur viņi saka, ka šis ir tiesiskās paļāvības
principa pārkāpums.
Tātad, kolēģi, šī ir ļoti nopietna lieta! Es aicinu tomēr
noraidīt šo priekšlikumu un par šo tēmu debatēt ilgāk. Es uzskatu un esmu
pārliecināts, ka mēs nevaram ar likuma grozījumiem mainīt atsevišķu zemesgabalu
cenas Rīgā un nevaram ar likuma grozījumiem būtiski iedragāt šo sistēmu.
Kolēģi, balsosim „pret”!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi!
Man vispirms ir jautājums Spurdziņa kungam un arī visai komisijai.
Šajā priekšlikumā ir teikts, ka atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacītā
cena var būt mazāka par zemes kadastrālo vērtību, ja tiek atsavināts zemes
starpgabals. Likuma 1.pantā, kur ir dots terminu skaidrojums, mēs varam izlasīt, kas
tad ir zemes starpgabals. Zemes starpgabals saskaņā ar 1.panta 11.apakšpunktu ir
„valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība:
a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves
noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija
nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams
nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai,
b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos
paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā
zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram
nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”.
Un man ir jautājums Spurdziņa kungam un komisijai, kas par šādu
priekšlikumu balsoja „par”: sakiet, lūdzu, cik liela ir šī mazākā cena, par
kādu var pārdot? Jo, piemēram, Rīgā šis starpgabals saskaņā ar saistošajiem
noteikumiem var būt 599,9 kvadrātmetri. Iedomājieties, kāda vērtība! Šeit jau
Kampara kungs minēja, kurās vietās jau ir potenciālie pircēji par šādu cenu.
Ņemsim piemēra labad Jūrmalu, ņemsim Ogri. Tur ir 1199,9
kvadrātmetri.
Vai tiešām valstij šodien ir tik daudz naudas un tik daudz
līdzekļu, ka mēs varam atļauties šādu greznību?
Es aicinu balsot „pret”, bet vispirms es tiešām gaidu atbildi,
kompetentu atbildi uz jautājumu, kāda varētu būt šīs cenas apakšējā robeža, jo
šīs cenas apakšējā robeža nav noteikta. Ir noteikts tikai tas, ka cena var būt
mazāka par zemes kadastrālo vērtību. Nav noteikts pat tas, ka šī cena varētu būt
saprātīga. Tā var būt arī pilnīgi nesaprātīga, atbilstoša sponsoru vēlmēm.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
O.Spurdziņš. Es vispirms teikšu dažus vārdus, atbildot uz
Čepānes kundzes jautājumu.
Cenu nosaka īpašnieks. Tas taču ir nepārprotami skaidrs! Jebkurš
īpašnieks! Šajā gadījumā ir runa ne tikai par valsti vai pašvaldību, bet arī
vispār par īpašniekiem.
Vēlos runāt arī par šīm debatēm kopumā.
Protams, mans kolēģis Kampara kungs šo jautājumu izvirzīja
vairākas reizes. Šonedēļ mēs komisijā pat īpaši atgriezāmies pie tā,
uzaicinājām visus iespējamos ekspertus – gan no pašvaldībām (īpaši – Rīgas,
kur tika saskatītas šīs problēmas), gan arī no Valsts nekustamā īpašuma
aģentūras, un tā tālāk. Pēc ilgām un plašām debatēm mēs secinājām, ka
principā tas ir politisks lēmums un blēdību tur saskatīt, protams, vienmēr visos
jautājumos varēs. Taču, ja runājam par budžeta piepildīšanu, tad jāteic, ka
budžetu mēs varam piepildīt tikai vienā gadījumā – ja tautsaimniecība attīstās.
Protams, var runāt par to, ka šajā, tā teikt, ekonomikas
lejupslīdes situācijā var zināmu laiku gaidīt, kad atkal sāksies augšupeja un atkal
šī vērtība celsies, un realizēt šos zemesgabalus tikai tad… Bet īpašniekiem ir
izvēle! Un, ja tautsaimniecība prasa, ka šie zemesgabali jāapsaimnieko, tad mēs jau
nerakstām, ka obligāti tas jādara. Mēs rakstām, ka to var darīt īpašnieks. Un
ļoti daudzos gadījumos redzējām – gan vasarā tiekoties ar cilvēkiem, īpaši
Latgales pusē, gan arī runājot ar pašvaldībām -, ka šajā ziņā ir problēmas.
Un tādēļ, lai šie īpašnieki šos zemesgabalus apsaimniekotu, tika izdarīti šie
pieļāvumi trijos konkrētos gadījumos. No valdības puses piedāvātie gadījumi bija
vairāki, to Kampara kungs nenoliegs. Mēs izšķīrāmies par atbalstu šiem trim
gadījumiem, kuros, komisijasprāt, varēja arī izdarīt šādu pieļāvumu, ka
nosacītā cena var būt arī zemāka par kadastrālo vērtību.
Protams, ir jautājums par to, vai kadastrālo vērtību nemainīs
sakarā ar to, ka tirgus vērtība ir samazinājusies. Var tas tā būt. Komisijā tika
spriests arī par to, ka šis kadastrālās vērtības samazinājums… katrā ziņā ir
daudz smagnējāka šī procedūra, un tas prasīs vēl vismaz gadu vai divus.
Pašvaldības un valsts nekustamā īpašuma aģentūra uzsver, ka šis process jau ir
apstājies – jau vismaz gadu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu atbalstīt
4.priekšlikumu arī Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 20, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Finanšu ministra vietā iekšlietu ministra Segliņa kunga iesniegts
ir 5.priekšlikums. Tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa kunga iesniegtais
6.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika Juridiskā biroja iesniegtais
7.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegtais 8.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un komisija atbalstīja arī Juridiskā biroja iesniegto
9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies.
Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 5. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti!
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” ir sagatavots pirmajam
lasījumam.
Ir paredzēts izdarīt šā likuma 17.1 panta otrajā daļā
grozījumu, kas noteiks, ka turpmāk speciālu militārās apmācības kursu varēs apgūt
tie Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā un būs
iestājušies Zemessardzē.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā
sēdē konceptuāli atbalstīja šo likuma grozījumu, un komisijas vārdā aicinu Saeimu
atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz
1.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā”, otrais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Robežsardzes
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
1.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2844.
Juridiskā komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu. Līdz ar to mēs aicinām apstiprināt šo likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Rasnačs. Iesakām šā gada 25.septembri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs
ir 2848. Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” piedāvā turpmāk
atteikties no licencēšanas gadījumos, kad komersants nodarbojas ar transportlīdzekļu
vadītāju apmācību, kā arī piedāvā pilnveidot esošo apmācības kārtību gan
teorētiskā, gan praktiskā ziņā.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un
atbalstījusi to pirmajā lasījumā.
Lūdzu arī kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 24.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””,
pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatāmā
dokumenta numurs ir 2849 – „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””.
Grozījumi tiek veikti likuma 6.pantā. Tie ir izstrādāti,
pamatojoties uz divām Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām, kas paredz
ceļu lietotāju maksājumus par ceļu izmantošanu.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un
vienbalsīgi atbalstījusi pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu arī Saeimu atbalstīt
šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 24.septembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”,
pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Darba dokumenta numurs mums
šobrīd ir 2630. Kā jau priekšsēdētājs teica, tas ir likumprojekts „Grozījums
Valsts fondēto pensiju likumā”. Tas paredz mainīt pārejas noteikumus, nosakot, ka ar
nākamo gadu mēs nepalielinām atskaitījumus fondētajām pensijām par 1 procentu –
tātad mēs nepārejam uz 9 procentu likmi, lai 2010.gadā pārietu jau uz 10 procentiem.
Tāda ir valdības un Sociālo un darba lietu komisijas vienošanās, lai izbrīvētu no
35 līdz 42 miljoniem līdzekļu.
Diemžēl komisijā mēs arī zinām divus skaitļus, ko paģēr
eksperti, attiecībā uz tām piemaksām, ko parlaments jau ir piešķīris pensionāriem
un invalīdiem, it sevišķi tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gada
1.janvārim. Un te ir runa par jau minētajiem 70 santīmiem. Tātad mēs likumu jau esam
pieņēmuši, un ar šo likumprojektu tiek rasta nauda.
Atbildīgā komisija atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas
izstrādāto likumprojektu un lūdz parlamentu to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par steidzamības piešķiršanu. Jautājums: vai deputāts Štokenbergs grib
runāt debatēs par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam? „Par” vai
„pret”? Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”.
Vai deputāts Štokenbergs vēlas runāt debatēs par likumprojektu
pirmajā lasījumā? (No zāles: „Par pirmo lasījumu!”) Par pirmo lasījumu.
Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Un tagad sāksim debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram
Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Atcerieties,
kāds pavisam nesen – tad, kad mēs runājām par pensiju likuma grozījumiem, – bija
valdošais noskaņojums sabiedrībā! Tas bija tāds, ka pensiju likumā noteikti nevajag
sagraut tās labās lietas, kas tur ir iestrādātas attiecībā uz otro un trešo pensiju
līmeni. Taču šodien mēs dzirdam, ka atkāpšanās no šīm labajām lietām ir
vajadzīga tādēļ, lai izmaksātu pirmā līmeņa pensijas. Bet tā nav taisnība! Ja
mēs paskatāmies nākamā gada budžeta projektu, kas šobrīd ir iesniegts apspriešanai
ministrijās, tad redzam, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nākamajā gadā
pieaugs. Prognoze ir tāda, ka tās pieaugs par 16 procentiem jeb par kopējo summu –
233 miljoniem latu.
Šodien te ir runa par 42 miljoniem latu, ko nupat pieminēja godātais
komisijas priekšsēdētājs. Tas secinājums ir ārkārtīgi vienkāršs: ja sociālās
apdrošināšanas iemaksas pieaug par 233 miljoniem latu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka
naudas pietiek, gan lai saglabātu kāpumu otrā līmeņa pensiju iemaksām, gan arī lai
samaksātu pirmā līmeņa pensijas. Šā priekšlikuma, kuru ir izvirzījusi Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija, būtība ir vienīgi aizlāpīt „caurumu” valsts
pamatbudžetā – tieši tāpat, kā tas ir darīts visos trijos iepriekšējos gados,
proti, lai no sociālās apdrošināšanas iemaksām finansētu izšķērdīgo valsts
pārvaldi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Uzmanīgi noklausoties kolēģa Aigara Štokenberga
kunga teikto, es tomēr vēlos piebilst un šoreiz pavēstīt jums, ka jautājums par
Valsts fondēto pensiju likumu jau vairākkārt ir skatīts Sociālo un darba lietu
komisijā, uzaicinot uz sēdēm gan Finanšu ministrijas, gan Finanšu uzraudzības
komisijas, tā saucamās FUK, kā arī banku pārstāvjus un tā tālāk.
Cienījamie kolēģi! Ko mēs esam konstatējuši? Mēs konstatējām,
ka ieguldījumu sabiedrības procentuāli ļoti lielu daļu no otrā pensiju līmeņa
iemaksām tērē administrēšanas izmaksām, un, mūsuprāt, arī šis jautājums būtu
jāpārskata. Tāpēc komisija turpinās strādāt un lūkot, kādas normas vajadzētu
ierakstīt likumdošanā, lai tomēr liktu ieguldījumu sabiedrībām šajā jautājumā
kļūt nedaudz taupīgākām un lai liela daļa no otrā pensiju līmeņa iemaksu naudas
neaizietu tikai administrēšanai, bet lai šī nauda pēc iespējas vairāk pelnītu.
Diemžēl, kolēģi, vairākkārt skatot šo jautājumu, kā jūs jau
zināt, arī publiskajā telpā, katrs, kurš ir iesaistījies otrajā pensiju līmenī,
no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pēc tam saņem šo vēstījumu, bet
diemžēl tur nevieni rādītāji nav diezko iepriecinoši.
Mēs arī Sociālo un darba lietu komisijā ļoti labi saprotam, ka,
ieguldot līdzekļus ilgtermiņā, būtu iespējams daudz vairāk nopelnīt. Mēs esam
arī painteresējušies un izzinājuši, kādos projektos šī nauda tiek ieguldīta, bet
diemžēl tad, kad cilvēki saņem šo vēstījumu, kurā stāv rakstīts, ka nopelnīts
ir ļoti maz vai pat nemaz, vai arī peļņa ir mīnusā, es domāju, ka tie jaunie
cilvēki, kuri iemaksā naudu otrajā pensiju līmenī, nepavisam nav priecīgi.
Vēl vēlos vēstīt, ka gan mūsu komisija, gan Labklājības
ministrija un, es ceru, arī Štokenberga kungs un viņa veidotais jaunais politiskais
spēks aicinās jaunus, strādājošus cilvēkus piedalīties arī trešajā pensiju
līmenī.
Tomēr Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es katrā ziņā
atkārtoti aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet, ja tas
nepieciešams, iesniegt vēl kādus priekšlikumus otrajam lasījumam.
Es domāju, ka šis 1 procents nākamajā gadā, kas, pēc mums
sniegtajiem aprēķiniem, būs 42 miljoni, tik tiešām šajos apstākļos ļoti noderēs
pirmajam pensiju līmenim.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, taču gribu
informēt jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu
turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Sēde
tiek turpināta bez pārtraukuma.
Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas kaut ko piebilst?
K.Leiškalns. Jā. Dāmas un kungi! Es vēlos piebilst, jo komisijā,
virzot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, debates bija ārkārtīgi līdzīgas tām,
kā šodien runāja Štokenberga kungs. Un viņa teiktajā ir lietas, kurām var arī
piekrist. Daudzi cilvēki, kas iesaistījās otrajā un trešajā pensiju līmenī,
pieņēma esošo likumu saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu.
Protams, var piekrist arī Barčas kundzes argumentiem un var piekrist
tam, ka šis procents pašreizējā situācijā pasaules finanšu tirgū drīzāk tiks
saglābts, nevis zaudēts. Manuprāt, 2010.gadā, pārejot uz 2 procentu pieskaitījumu un
līdz ar to sasniedzot paredzētos 10 procentus, mēs šo problēmu būsim novērsuši.
Šī nav nauda, kas paredzēta pamatbudžeta „lāpīšanai”! Šī
konkrētā nauda, kas tika piešķirta un kam kompromisa rezultātā valdība piekrita, ir
paredzēta tieši šo piemaksu realizācijai.
Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts fondēto
pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī datumu, kad mēs šo likumprojektu otrajā lasījumā varēsim skatīt Saeimas
sēdē.
K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada
22.septembris, bet sēdē izskatīt lūdzu šā gada 25.septembrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju jūs,
ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Čepānes iesniegumu, ka balsojumā par
likumprojektu Nr.2843 viņa ir kļūdījusies un ka viņas balsojums ir „par”.
Analoģisks iesniegums ir saņemts arī no deputāta Ingmāra Līdakas,
kurš balsojumā par darba kārtības 8.punktu – likumprojektu „Grozījums likumā
„Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” ar dokumenta numuru
2843 – arī ir kļūdījies. Viņa balsojums ir „par”.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Dzīvnieku
barības aprites likums”, otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Esiet sveicināti, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek
piedāvāts Dzīvnieku barības aprites likums otrajā lasījumā.
Atbildīgā komisija – Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija – ir saņēmusi 17 priekšlikumus.
Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Te ir
precizēta terminoloģija, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikumā – būtībā
ir precizēta terminoloģija, kuru komisija iesaka atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 3. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikumā
– ir runa par kompetentās iestādes funkciju deleģējumu Pārtikas un veterinārajam
dienestam un valsts aģentūrai „Lauksaimniecības datu centrs”. Komisija šo
jautājumu izskatīja un iesaka atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 4.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra
Mārtiņa Rozes, un tajā ir runa par izņēmumiem obligātā iepakojuma lietojumā.
Komisija to izskatīja un iesaka atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 5. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums
– būtībā iesaka redakcionālu precizējumu 6.pantā. Aicinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 6.priekšlikums saņemts no Mārtiņa Rozes. Ministrs iesaka
papildināt tās barības uzskaitījumu, kuru var realizēt arī neiepakotu. Un pret šo
priekšlikumu komisijai iebildumu nebija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 7. – Mārtiņa Rozes priekšlikums – ir
redakcionāls, un komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 8. – ministra Rozes priekšlikums. Tajā ministrs lūdz
svītrot 9.pantu, un komisija viņu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 9. un 10. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes
priekšlikumi. Priekšlikumi konkretizē veterinārārsta pilnvaras. Komisijai pret šiem
priekšlikumiem iebildumu nav.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 11.priekšlikums saņemts no zemkopības ministra. Te
tiek deleģēta Ministru kabineta izstrādāta kārtība, kādā veidā apstiprina
references laboratorijas statusu un ātrās reaģēšanas sistēmu. Komisija šo
priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 12. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums
– nosaka pilnvarojumu, kas var apturēt uzņēmuma darbību. Un to, loģiski, komisija
lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – būtībā ir
redakcionālas dabas. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Tāpat arī 14.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 15.priekšlikumā tiek precizēta persona, kura nodrošina
uzņēmuma darbības apturēšanu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums, komisijasprāt, ir daļēji atbalstāms un būtu iekļaujams
16.priekšlikumā, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un pēdējais ir 17.priekšlikums, kas saņemts no
Juridiskā biroja. Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums, kuru lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Kā arī, protams, lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dzīvnieku barības aprites
likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Līdaka. Termiņš – 24.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Latvijas
Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un
kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.2732.
Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības
un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” ir
standarta līgums, kādi Latvijai ir noslēgti ar ļoti daudzām valstīm. Dokuments ir
izskatīts Ārlietu komisijā un vienbalsīgi atbalstīts.
Aicinu jūs balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla
nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 25.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Protokolu
par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Pirms vairākiem gadiem
Horvātija izteica vēlēšanos pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.
Šogad Bukarestes samitā tika pieņemts lēmums, ka Horvātija atbilst visiem
nepieciešamajiem kritērijiem un nosacījumiem, lai kļūtu par pilntiesīgu šīs
organizācijas biedri.
Pamatojoties uz to, Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu
un šā gada 9.jūlijā Briselē mūsu vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā
ir parakstījis Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas
līgumam. Protokols mums ir jāratificē.
Ārlietu komisijas vārdā, kura vienbalsīgi atbalstīja šo
dokumentu, aicinu piešķirt šim jautājumam steidzamību un nobalsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, aicinu nobalsot par likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi pamatot, kāpēc balsošu
pret šo likumprojektu.
Pirmkārt, esmu vispār pret NATO paplašināšanu, jo laikā, kad
neeksistē nedz Padomju Savienība, nedz Varšavas līgums, NATO eksistēšanai nav
nekādas īpašas jēgas.
Tas ir pirmais iemesls.
Un otrais iemesls. Horvātijas karaspēks pagājušā gadsimta 90.gadu
sākumā tika vērsts pret miermīlīgo serbu autonomiju Horvātijas teritorijā. Tas ir
ļoti bīstams precedents, un sakarā ar to es negribu Horvātijas karaspēku redzēt
NATO.
Aicinu neatbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Neatbalstīt citu valstu uzņemšanu NATO var tikai
tādi cilvēki, kuri nemīl Latviju un nevēlas lielākas drošības garantijas mūsu
valstij.
Es domāju, ka mums būtu jāpriecājas, ka paplašinās NATO, kas, kā
var teikt, ir drošības garants visā pasaulē. Tas nozīmē, ka arvien vairāk un
vairāk ir valstu, kas redz šajā organizācijā drošības garantu. Un arī mēs paši
iestājāmies NATO tieši tāpēc, lai Latvijas valsts iegūtu lielāku drošību. Un
līdz ar to mums nav nekādu tiesību, pilnīgi nekādu, kaut kādā veidā protestēt
pret līdzīgu valstu iestāšanos NATO. Horvātija ir cīnījusies par savu neatkarību
ne jau tikai pēdējos gados. Izlasiet, lūdzu, vēstures grāmatas un uzziniet, kas
horvāti ir par tautu!
Lūk! Līdz ar to katrā ziņā jāteic pilnīgi kategorisks „nē”
jebkuriem šādiem protestiem un tomēr vajag uzmanīgāk ieskatīties tajos cilvēkos,
kas neatbalsta NATO paplašināšanos.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Bērziņš vēlas ko
piebilst komisijas vārdā?
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu balsot par šo dokumentu. (No
zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par
Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu
jūs nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Mēs
esam tā nolēmuši Ārlietu komisijā, jo tā loģika ir šāda: mēs šo protokolu varam
vai nu atbalstīt, vai noraidīt, bet nevaram tajā iestrādāt nekādus grozījumus,
papildinājumus vai labojumus.
Sēdes vadītājs. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to, ka
šodien tiktu balsots arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā?
(No zāles: „Atbalstām!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas
līgumam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par Protokolu
par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”, pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Arī Albānijas
Republika Bukarestes samitā saņēma uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma
organizācijai.
Godājamie kolēģi! Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, šā
gada 9.jūlijā Latvijas Republikas vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā ir
Briselē parakstījis pievienošanās protokolu, ar kuru Latvija atzīst Albānijas
Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
Kolēģi! Ārlietu komisija lūdz nobalsot jūs arī par šā
likumprojekta steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Ārlietu
komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par
Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu jūs uzreiz nobalsot arī par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo tā loģika šim dokumentam ir tāda
pati, kā es jau skaidroju, kad balsojām par iepriekšējo dokumentu. Mēs šo dokumentu
varam vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt, taču nekādus grozījumus, papildinājumus vai
priekšlikumus tajā iekļaut nevaram. Aicinu balsot „par”. (No zāles:
„Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu priekšlikumu
– uzreiz nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Deputāti
neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Protokolu par Albānijas
Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtībā
iekļautie punkti ir izskatīti.
Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs
deputātu jautājumus.
Ir saņemts deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un
Kariņa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam – „Par priekšlikumiem
likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””.
Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.
Ir saņemts deputātu Kampara, Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un
Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – „Par priekšlikumiem
likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””.
Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un
Sokolovska jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam – „Par 2008.gada
29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 pamatotību”. Jautājums tiek nodots
tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.
Informēju, ka šodien bija paredzēta atbilde uz jautājumu, kas bija
uzdots zemkopības ministram Mārtiņam Rozem un ko bija uzdevuši deputāti Zaķis,
Bendrāte, Mūrniece, Āboltiņa un Ziedone-Kantāne, – „Par Meža attīstības
fonda līdzekļu izlietojumu”. Taču, tā kā ir saņemta informācija, ka
zemkopības ministrs Mārtiņš Roze attaisnotu iemeslu dēļ šodien nevar ierasties uz
jautājumu un atbilžu sēdi, šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 11.00. Lūgums visiem komisijas locekļiem ierasties.
Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas!
Sēde notiks pulksten 11.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz sēdi
pulksten 10.55. Tātad aicinu piecu minūšu laikā sapulcēties komisijas zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi, Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu,
neaizmirsīsim, ka šodien pulksten 15.00 ir Ārlietu komisijas sēde Tautsaimniecības
komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.05 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins (No
zāles: „Ir!”), Māris Ārbergs (No zāles: „Ir!”), Andris Bērziņš
(LPP/LC frakcija), Jānis Eglītis, Nikolajs Kabanovs, Jānis Šmits, Jānis Klaužs,
Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas 2008.gada 18.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.
|
SATURA RĀDĪTĀJS 9.Saeimas rudens sesijas 2.sēde 2008.gada 18.septembrī |
Datums: 18.09.2008. 09:02:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 18.09.2008. 09:03:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 18.09.2008. 09:13:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2831 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”
Datums: 18.09.2008. 09:21:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2843 nodošanu komisijai
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 18.09.2008. 09:30:04 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2851 nodošanu komisijai
Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē
Datums: 18.09.2008. 09:37:56 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2856 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar funkcionālo auditu veikšanu valsts pārvaldē
Datums: 18.09.2008. 09:39:12 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2856 nodošanu komisijām
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Pabrikam
Datums: 18.09.2008. 09:40:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A. Pabrikam
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.09.2008. 09:49:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.09.2008. 09:51:36 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2786 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:01:12 bal012
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:01:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:02:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:02:36 bal015
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:03:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2836 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:15:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:16:50 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2837 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:18:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2715 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:19:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2834 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:20:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2844 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:21:42 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2716 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:23:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2733 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:25:24 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2630 steidzamību
Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:33:06 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2630 pieņemšanu 1.lasījumā
Dzīvnieku barības aprites likums (2.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:37:48 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2854 pieņemšanu 2.lasījumā
“Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšananas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:39:22 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2732 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:41:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2822 steidzamību
Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:44:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2822 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.09.2008. 10:45:44 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2822 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:47:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2823 steidzamību
Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (1.lasījums)
Datums: 18.09.2008. 10:47:48 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2823 pieņemšanu 1. asījumā
Par Protokolu par Albānijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.09.2008. 10:48:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2823 pieņemšanu 2.lasījumā