Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sāksim Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi.
Pirms mēs skatām apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums
ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Ir saņemts deputātu Aijas Barčas, Intas Feldmanes, Andra Bērziņa
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Gunta Jāņa Eniņa, Māra Grīnblata, Andreja
Klementjeva, Vitālija Orlova un Ērikas Zommeres iesniegums ar lūgumu izdarīt
grozījumus Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem” pirms 1.punkta – likumprojekta „Grozījums
Notariāta likumā” – iekļaut deputātu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.652/Lp9). Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 90.pantu Juridiskā komisija
lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi
Civillikumā” līdz 2008.gada 1.jūnijam, kā arī izdarīt grozījumu Saeimas šā
gada 6.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai
minēto lēmuma projektu. Vai deputāti iebilst pret šādiem grozījumiem? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
lūdz likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta
gaitas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā iekļaut Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā pirms likuma „Grozījumi Robežsardzes likumā” otrreizējas
caurlūkošanas. Vai deputāti iebilst pret šādiem darba kārtības grozījumiem?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Feldmanes, Bērziņa,
Eniņa, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
„Par” šo likumprojektu, tā nodošanu komisijām runāt ir
pieteikusies deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi,
godātie kolēģi! Likumprojektu sagatavoja un iesniedza deputāti, kuri strādā Sociālo
un darba lietu komisijā, un es vēlos jūs informēt par situāciju, kādā tapa šis
likumprojekts.
Tātad vairākkārt notika diskusija Sociālo un darba lietu komisijā,
arī apakškomisijās. Tika panākts saskaņojums ar Labklājības ministriju un ar
Finanšu ministriju, bet pēdējās dienās arī ar Ministru prezidentu un viņa biroja
vadītāju Juri Radzeviča kungu. Mūsu diskusijās piedalījās arī Ministru prezidenta
padomnieks Pēteris Leiškalna kungs.
Par situāciju, kāda tā ir pašreiz. Likumā „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” jau tajā senajā 1996.gada 19.decembrī tika izdarīti grozījumi,
kuri stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī, un tie paredzēja fiziskajām personām viņu
ienākumos, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iekļaut arī
pensijas, vienlaikus nosakot arī pensiju neapliekamo minimumu, kas, starp citu, pašreiz
ir 165 lati mēnesī. Tātad tāds ir pensiju neapliekamais minimums.
Spēkā esošajā likumā mēs skaidri un gaiši redzam, ka tad, ja
pensionārs ir represēta persona, viņam ir tiesības saņemt atvieglojumu – šo
neapliekamo minimumu no darba algas, kas strādājošajiem ir 96 latu apmērā. Arīdzan I
un II grupas strādājošiem invalīdiem tas ir 96 latu apmērā, bet III grupas
invalīdiem – 76 latu apmērā.
Jautājuma būtība ir satraukums par tiem cilvēkiem, kuri saņem
valsts vecuma pensiju vai arī valstī noteikto izdienas pensiju. It sevišķi par tiem
cilvēkiem, kuru pensijas nepārsniedz šo neapliekamā minimuma daļu, tas ir, 165 latus.
Un šeit ir runa par to, kas ir noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
13.pantā. Un tāpēc, lūk, mēs savā likumprojektā aicinām svītrot 12.panta trešo
daļu, bet tas vēl ir par maz – svītrot šā panta trešo daļu, un tāpēc diskusiju
rezultātā tapa jaunā – panta piektā – daļa, ko sagatavoja komisijas deputāts
Māris Grīnblats.
Tātad arī šajā jaunajā daļā – 12.panta piektajā daļā –
mēs gribam pateikt to, ka tad, ja personai, kas saņem valsts pensiju, ir vēl citi
ienākumi, kas ir algas nodokļa objekts, viņai piemēro šā panta pirmajā daļā
minēto neapliekamo minimumu. Tātad pašreiz mēs šajā savā likumprojektā runājam
par valstī noteikto neapliekamo minimumu strādājošai personai, kas patlaban ir 80
lati.
Diskusijās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem mēs esam
noskaidrojuši, ka pamatā strādā tie vecuma pensionāri, kuriem ir mazas vai ļoti
mazas pensijas. Savukārt no apmēram 10 tūkstošiem izdienas pensiju saņēmēju
strādā tikai nedaudz vairāk par 1500 izdienas pensiju saņēmēju un šodien vēl
piedalās darba tirgū. Taču, zinot situāciju, kāda tā ir Latvijā, un zinot arī to,
ka cilvēkiem, kuri saņem izdienas pensiju, ir tiesības strādāt, bet ne vairs viņu
ieņemamajā amatā, kāds tas ir bijis pirms izdienas pensijas saņemšanas, mēs esam
pārliecināti, ka šie pensionāri pašreiz var dot ļoti daudz mūsu darba tirgū, jo
pensionāri nekautrējas arī no mazāk atalgota darba, taču arī šajā gadījumā,
kolēģi, viņi ir sociāli neaizsargāti, tāpēc mēs saskatām, ka šeit ir
netaisnība, un līdz ar to šī netaisnība mums būtu jānovērš.
Es aicinu, kolēģi, šajā gadījumā atbalstīt mūsu sagatavoto
priekšlikumu, jo tā veidošanā nav piedalījušies tikai deputāti, kuri kopā ar
saviem frakcijas kolēģiem iesniedza citu priekšlikumu. Saņemot to, mēs Finanšu
ministrijai izvērtēšanai nodevām abus likumprojektus – tātad arī to, ko deputāti
sagatavoja Sociālo un darba lietu komisijā. Ministrijas atzinums vakardien bija tāds,
ka šeit tomēr ir pateikts arī nākamais solis, kā mums vajadzētu rīkoties, lai,
protams, uzlabotu šo likumprojektu.
Tāpēc es mūsu, iesniedzēju, vārdā lūdzu nodot šo likumprojektu
Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija, jo tas ir viņu
piekritības likums.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Barčai.
„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runāt neviens nav
pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No
zāles: „Nav!”) Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles: „Nē!”)
Paldies. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Štokenberga, Pabrika,
Āboltiņas, Bendrātes un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījums Notariāta
likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, dāmas un kungi! Es šeit runāju to cilvēku vārdā, kuri
iepriekš ir piedalījušies dažādu parakstu vākšanā – gan par Pensiju likuma
grozījumiem, gan arī par citām lietām, kā arī mūsu sabiedriskās organizācijas
„Cita politika” vārdā un to deputātu vārdā, kuri šeit apakšā ir
parakstījušies.
Kāpēc mēs rosinām mainīt Notariāta likumu? Proti, tādēļ, ka
pagājušā gada beigās, mūsuprāt, ir noteikti nepamatoti finansiāli ierobežojumi
parakstu vākšanai. Proti, par viena paraksta apliecināšanu pie notāra ir jāmaksā 12
lati, kas nav atbilstoša cena, tāpēc mēs uzskatām, ka tā ir administratīva un
finansiāla vēršanās pret iespējām cilvēkiem demokrātiskā sabiedrībā paust savu
viedokli un kaut vismazākajā mērā mēģināt ietekmēt valsts politiku. Tas ir mūsu
arguments numur viens; proti, mēs uzskatām, ka tas nav demokrātiski.
Otrām kārtām mēs uzskatām, ka tas nav arī pamatoti, jo mēs
zinām, ka viens no argumentiem, kādēļ šī summa tika pēkšņi pacelta pirms parakstu
vākšanas, bija tāds, ka šajā gadījumā vajagot šos dokumentus… šīs pases
salīdzināt, vai tās ir īstas… Es domāju, ka tas ir absurdi, jo mēs jau zinām, ka
šāda attieksme visur nav vienāda. Bāriņtiesās šos parakstus vai dokumentus
salīdzināt nevajag.
Un visbeidzot. Ja jau mēs neticam savas valsts pasēm, tad mēs varam
arī pateikt, ka līdzīgā kārtā mums dokumenti ir jāsalīdzina, piemēram, arī
lūdzot atļauju ieiet Ministru kabinetā un izņemot šo apmeklētāja atļauju, un tā
tālāk.
Līdz ar to es vēlreiz aicinu Juridisko komisiju ļoti rūpīgi un
pozitīvi izvērtēt šo mūsu iesniegumu, jo mēs nevēlamies, ka Latvijā vara pieder
tikai dažiem. Mēs vēlamies, lai iespējas ietekmēt politiku būtu vairākumam Latvijas
pilsoņu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Runājot par iesniegto likumprojektu,
izbrīnu rada tas, kādēļ šo dokumentu neprezentē nedz Štokenberga kungs, kas
darbojas Juridiskajā komisijā, nedz Āboltiņas kundze, kas arī darbojas Juridiskajā
komisijā un kas piedalījās vienā… nē – divās no mūsu komisijas sēdēm, kuras
mēs veltījām tieši šiem jautājumiem.
Runājot konkrēti par likumprojektu, es atzīmēšu, ka mēs uz
komisiju uzaicinājām Zvērinātu notāru padomes pārstāvjus, kuri informēja mūs par
to, ka, veicot pārbaudes, apmēram divos procentos gadījumu atklājās vai nu viltoti,
vai nederīgi dokumenti. Es nezinu, vai tad, ja šādā veidā tiek savākti paraksti –
izmantojot dokumentus, kuri, teiksim, divos procentos gadījumu ir viltoti… Vai šis
process tiešām būs tad krietni demokrātiskāks, nekā tas ir tagad, kad pieprasa to
pārbaudi, vai ne? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nebūs!”) Es domāju, ka ne.
Otrkārt. Apspriedes gaitā tika konstatēts, ka zvērināti notāri
atbilstoši likumam ir valsts amatpersonas, kurām visas šīs datubāzes, arī tās
divas, kas minētas likumprojektā, būtu pieejamas bez maksas. Lielās apspriešanas
rezultāts ir tas, ka tika panākts šāds secinājums: Juridiskās komisijas vārdā
uzrakstīt vēstuli Ministru kabinetam, izklāstīt visus savus secinājumus. Tas arī
tika izdarīts. Vēl vairāk! Parasti komisijas vadītājs vienkārši paraksta saskaņotu
vēstuli un nosūta. Šoreiz mēs veltījām atsevišķu sēdi vēstules apspriešanai un
gandrīz katru vārdu trijos variantos izmēģinājām šajā vēstulē. Un apspriešanas
rezultāts ir tas, ka komisijas locekļi vienbalsīgi, ieskaitot Štokenberga kungu un
Āboltiņas kundzi, nobalsoja par šādu vēstuli. Līdz ar to šis risinājums bija
pieņemams visiem Juridiskās komisijas locekļiem.
Man rada izbrīnu šis likumprojekts. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Man arī!”) Aicinu balsot „pret”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Štokenberga, Pabrika,
Āboltiņas, Bendrātes un Kalnietes iesniegtā likumprojekta „Grozījums Notariāta
likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40,
pret – 42, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes,
Ziedones-Kantānes, Reira un Kampara iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā
„Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” (Nr.645/Lp9) nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj un godātie kolēģi deputāti!
Ministru kabineta deklarācijā Ivara Godmaņa vadībā ir ierakstīts: „Uzturēsim
sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un veicināsim tās
attīstību.” Un turpat blakus ir 2.4.punkts: „Ieviesīsim neapliekamo minimumu
strādājošo pensionāru algām.”
Es gribētu šajā sakarā atgādināt tikai četras lietas.
Proti, pirmā lieta ir ārkārtīgi zemais, katastrofāli zemais,
dzimstības līmenis mūsu valstī salīdzinājumā ar 1990.gadu. Toreiz bija 40 000,
bet 2007.gadā tikai 23 000 – tātad tikai puse no tā, kas jau bija sasniegts.
Otrā lieta ir satriecoši lielais darbaroku trūkums valstī sakarā
ar strādāt uz ārzemēm izbraukušo latviešu lielo īpatsvaru. Ievestais darbaspēks
nespēj glābt stāvokli valstī.
Un tāpēc, kā Verzes kundze, Latvijas Pensionāru federācijas
priekšsēdētāja, saka, Latvijā ir vairāk nekā 100 000 strādājošo
pensionāru. LETA ziņo, ka Latvijā gados vecāko cilvēku nodarbinātības līmenis ir
par 10 procentiem augstāks nekā visā Eiropas Savienībā. Tas ir milzu skaitlis, ja
zinām, ka vismaz 30 procentu ir to, kas ir nereģistrētajā darba tirgū un kas nemaksā
nodokļus. Nodokļos nenomaksāti ir apmēram 300 miljoni latu, kā to mums apstiprina
Valsts darba inspekcijas dati. Tie ir oficiālie. Es nezinu, kādi ir neoficiālie dati.
Un pati pēdējā – ceturtā lieta. Te es gribētu runāt par
amoralitāti un negodīgumu. Kā to arī Verzes kundze saka, pensija – tā nav pamatdarba
alga. To vajadzētu atcerēties! Un nākamais darbs nav papildu darbs. Pensija – tā ir
jau nopelnīta ar nodokļu uzkrājumiem, par to nodoklis jau ir samaksāts. Un tātad
samaksa par darbu, ko cilvēks strādā pēc aiziešanas pensijā, nedrīkst būt aplikta
ar nodokli. Tas nav papildu darbs, tas ir pamatdarbs – kā jebkuram strādājošam
cilvēkam!
Un tāpēc viņu, strādājošo pensionāru, nedrīkst… tas ir kauns!
Tas ir negodīgi, ja mēs viņu apliekam ar nodokli, runājam par šo neapliekamo
minimumu… ja mēs viņam neatstājam šo naudiņu.
Es jūs lūdzu šo likumu pieņemt, lai tas stātos spēkā no
2009.gada 1.janvāra, un es lūdzu visas frakcijas Saeimā to atbalstīt. Labosim
netaisnību, izdarīsim šo humāno un cilvēciski lielo lietu, kas mums katram guļ uz
sirdsapziņas, lai mums nav vienkārši kauns!
Paldies. Uz cerību, ticību un sadarbību! Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.
Vārds deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es
aicinu otru – Ausmas Ziedones-Kantānes kundzes nupat prezentēto likumprojektu nenodot
komisijai, jo pirmajā darba kārtības punktā jau tikko kā Saeima nodeva atbildīgajai
komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai -, kā arī Sociālo un darba lietu
komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””, kuru, es vēlreiz atgādinu un atkārtoju, ir sagatavojuši Sociālo un
darba lietu komisijas deputāti, kuri pārstāv Tautas partijas frakciju, Zaļo un
Zemnieku savienības frakciju, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
frakciju, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju un politisko
organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakciju.
Godātie kolēģi! Ļoti uzmanīgi noklausījos kolēģi Ausmu
Ziedoni-Kantāni. Es tomēr uzskatu par nepieciešamu piebilst, ka diezin vai
neapliekamais minimums strādājošiem pensionāriem tik tieši būs saistīts ar
demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijas valstī. Jo mūsu valstī ir noteikts
šāds pilnais pensijas vecums: 62 gadi vīriešiem un 62 gadi sievietēm (sievietēm
paredzēts to sasniegt šā gada 1.jūlijā). Kolēģi, es neapšaubu vīriešu spēju
kļūt par tēviem arī lielākā vecumā, taču sievietēm… nu, diezin vai… Tāpēc
es jūs, kolēģi, aicinu tādas domas… (Troksnis zālē.)… ne sevišķi skaļi
izteikt no Saeimas Sēžu zāles tribīnes.
Taču tā ir taisnība, ka likumprojekts dažos aspektos ir pareizs un
vienāds ar likumprojektu, kuru, kā to jums, kolēģi, vēlreiz atgādinu, mēs
gatavojām Sociālo un darba lietu komisijā un par kuru ļoti nopietni diskutējām. Un
tāpēc es šobrīd izmantoju šo iespēju – šodien teikt kolēģiem arī no opozīcijas
partijām: būsim tik solīdi un koleģiāli un iesniegsim sagatavotus likumprojektus, jo
tomēr ir nepieciešams saskaņojums gan ar atbildīgo ministriju (šajā gadījumā tā
ir Finanšu ministrija), gan arī ar Labklājības ministriju un Ministru prezidentu un
viņa biroja atbildīgajiem darbiniekiem!
Es aicinu: kolēģi, centīsimies būt maksimāli korekti un
izstrādāsim likumprojektus tā, lai par tiem pēc tam nav pašiem drusku jākautrējas!
Es aicinu likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju
ienākumu nodokli””, kuru prezentēja iesniedzēju vārdā Ausma Ziedones-Kantānes
kundze, komisijai nenodot.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Aijai Barčai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes,
Ziedones-Kantānes, Reira un Kampara iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par
iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32,
pret – 10, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim nelielajam
likumprojektam, nelielajam dokumentam. Tas ir neliels, bet varētu izmaksāt Latvijas
nodokļu maksātājiem simtiem miljonu latu.
Kāda ir šā likumprojekta būtība? Pirmais moments: salīdzinot ar
esošo likumu, redzams ka esošajā likumā ir norma, ka projekts, Nacionālās
bibliotēkas celtniecība, īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim. Savukārt
likumprojekts ierosina pagarināt šo termiņu līdz 2012.gadam.
Jāņem vērā, ka esošais likums tika pieņemts pirms pieciem gadiem.
Pagājuši jau pieci gadi! Pieci gadi ir tāds termiņš, par kuru varam izdarīt kādus
secinājumus. Pa šiem pieciem gadiem ir iztērēti 15 miljoni, izveidota birokrātiska
struktūra – aģentūra „Jaunie Trīs brāļi” -, kura ilgi un dikti strādāja…
Tika nojaukta ēka Viestura ielā – kultūras piemineklis, kur dzīvoja Aspazija. Un viss!
Rezultātu nav.
Kolēģi, atcerēsimies, kā mēs pirmo reizi diskutējām par šo
projektu pirms pieciem gadiem! Ja nebūtu šīs piesaistes pie Gunāra Birkerta projekta,
šīs nostājas, ka būtu realizējams tieši šis projekts, tad tagad, pa visiem šiem
pieciem gadiem, jauna bibliotēka jau būtu uzcelta.
Otrs moments, kuram es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir ļoti
svarīgs. Likumprojektā ir rakstīts: „…projekta īstenošanai paredzētajiem valsts
budžeta līdzekļiem un ar Ministru kabineta lēmumu piešķirtiem atskaitījumiem no
privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem.” Tātad finansēšanas avots būtu šāds.
Spēkā esošā redakcija savukārt paredz, ka projekta īstenošanu finansē no
privatizējamās valsts akciju sabiedrības „Latvijas Kuģniecība” privatizācijā
gūtajiem ieņēmumiem un valsts budžeta ieņēmumiem no maksājumiem par valsts
kapitāla izmantošanu, un likuma „Par Latvijas Banku” 18.1 pantā
paredzētajiem līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti loterijās un no
ziedojumiem. Arī pašvaldības, ja grib, var piedalīties.
Situācija ir šāda: likumprojektā ir skaidri pateikts, ka
finansējums būs no valsts budžeta vai no tiem privatizācijā gūtajiem līdzekļiem,
kuri nebūs ieskaitīti valsts budžetā.
Vienīgais objekts, kurš tiks privatizēts tuvākajā laikā un kurš
varētu dot pietiekamus līdzekļus, ir „Lattelekom”. Tātad ir runa par
„Lattelekom” valsts daļas privatizāciju. Un, kā mēs dzirdējām, šo daļu varētu
pārdot par 500 miljoniem latu. Dīvainā kārtā šī summa sakrīt ar to summu, kura ir
nepieciešama, lai uzbūvētu Nacionālo bibliotēku.
Tātad, godātie kolēģi, mēs no valdības daudz dzirdējām, ka šis
finansējums nebūs no valsts līdzekļiem, bet būs no tiem līdzekļiem, kuri ir iegūti
no privatizācijas. To mēs varētu salīdzināt ar tādu rīcību, ka Valsts ieņēmumu
dienests savāc nodokļus no nodokļu maksātājiem, neieskaita tos valsts budžetā, bet
pēc tam iztērē kādas ēkas būvniecībai, pasakot, ka tie nav bijuši budžeta
līdzekļi – ka tie ir līdzekļi no kaut kādiem maksājumiem un ka tiem nav nekāda
sakara ar budžetu.
Tātad, godātie kolēģi, pievērsiet, lūdzu, uzmanību šim
likumprojektam! Šis likumprojekts nodokļu maksātājiem izmaksās simtiem miljonu latu.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Sokolovskim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 21, atturas –
20. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
likuma „Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” atzīšanu par spēku zaudējušu”
nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Skatīsim nākamo darba kārtības punktu – par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam. Deputāts Kārlis
Leiškalns lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.martā. Lūdzu
zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada
13.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, sāksim izskatīt šodienas darba kārtības
nākamo sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana
vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Marutas Ilgažas apstiprināšanu par
Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Valmieras rajona tiesas
tiesneša amatā Marutu Ilgažu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Marutas Ilgažas apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Konderko apstiprināšanu par
Jelgavas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Tieslietu ministrs ieteica Juridiskajai komisijai apstiprināt amatā
bez pilnvaru termiņa ierobežojuma arī Kristīni Konderko. Juridiskā komisija
aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu – apstiprināt Kristīni
Konderko par Jelgavas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Kristīnes Konderko apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, sākam šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas izskatīšanu.
Likumprojekts „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta
padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta, ar
kuru strādāsim, numurs ir 2050B. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par
likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu
likumā” otrajam lasījumam saņēma septiņus priekšlikumus. Visi priekšlikumi tika
izskatīti.
1.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, bet tas nav
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums – piešķirt visiem
Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās
-ir ne tikai ārkārtīgi aktuāls, bet arī pilnībā loģisks un pamatots. Es minēšu
tikai dažus argumentus, kuri pamato mūsu pozīciju.
Saskaņā ar Eiropā vispāratzīto viedokli ne tikai valsts pilsoņu,
bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās ir pats
svarīgākais faktors to personu integrācijā valsts sabiedriskajā dzīvē, kuras nav
šīs valsts pilsoņi. Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka alternatīva
nepilsoņu dalībai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija. Šis viedoklis ir
absolūti pretējs visas pārējās Eiropas viedoklim, kura uzskata, ka, jo vairāk mūsu
nepilsoņiem būs tiesību, jo ciešāk viņi integrēsies Latvijas sabiedrībā un jo
stiprāk vēlēsies kļūt par pilsoņiem. Proti, tas ir tas pats, ko jūs tikai vārdos
deklarējat, bet praksē tam liekat dažnedažādus šķēršļus.
2007.gadā naturalizācijas pieteikumu skaits salīdzinājumā ar
2004.gadu ir samazinājies gandrīz septiņas reizes un trīs reizes – vidēji visa
naturalizācijas procesa laikā. Trīspadsmit gadu laikā ir naturalizējušies tikai 8000
pusmūža gadu nepilsoņu, un viņi veido tikai 7 procentus no pašreizējā kopējā
naturalizējušos skaita, respektīvi, tas ir noticis pa pusprocentam gadā un 5
procentiem desmitgadē. Lūk, tādi ir naturalizācijas tempi, kuri patiesībā jūs
apmierina. Tieši naturalizācijas procesa apstāšanās tad arī padara arvien
aktuālāku jautājumu par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību samazināšanu.
Eiropas viedoklis šajā jautājumā ir skaidri izteikts veselā
virknē dokumentu, no kuriem minēšu tikai vienu, un tā ir Eiropas Padomes
Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendācija ar nosaukumu „Imigrantu
integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, kurā izskan aicinājums visām
Eiropas Savienības dalībvalstīm dot vēlēšanu tiesības tiem imigrantiem, kuri
konkrētajā valstī ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus. Kā redzams, tas pilnībā
saskan ar PCTVL frakcijas priekšlikumiem šajā jautājumā.
Interesanti, ka Eiropas dokumentos ir runāts arī par īstajiem
ārvalstniekiem, turpretī Latvijas nepilsoņus atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim
par tādiem uzskatīt nevar. Nepilsoņi ir personas ar īpašu statusu, ko speciāli
nosaka Latvijas likumi. Viņi Latvijā dzīvoja jau tajā brīdī, kad tika pasludināta
neatkarība, un piedalījās gan Augstākās padomes vēlēšanās, gan 1991.gada 3.martā
rīkotajā tautas aptaujā par valstiski neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Lielākā
daļa ārvalstnieku, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, arī
ir pieskaitāmi pie šīs kategorijas.
Demonstratīva nevēlēšanās atjaunot šiem piekrāptajiem cilvēkiem
kaut vai daļu viņu politisko tiesību liecina par to, ka Latvijas valsts pamatā ir
likti, atvainojiet, klaji meli. Tāda valsts nevar normāli attīstīties, un visas šīs
valsts mūsdienu un nākotnes krīzes ir šo totālo melu, kas sākās pirms 17 gadiem,
tiešas negatīvas sekas.
Tātad Eiropas pieredze rāda, ka nepilsoņiem un ārvalstniekiem
šajās valstīs dod tiesības vēlēt pašvaldības. Ja mūsu nepilsoņi ar savu violeto
pasi šodien dzīvotu Vācijā vai Norvēģijā, viņiem būtu šādas tiesības, bet
Latvijā viņiem tādu nav.
Es domāju, ka tas dara kaunu mūsu valstij un beigu beigās Latvijai
ir jākļūst demokrātiskai. Jau sen ir pienācis laiks pārtraukt šo absurdu, un es
aicinu jūs balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vienlaikus es tomēr vēlētos aizrādīt,
ka no Saeimas tribīnes nav pieļaujams lietot izteicienus, kas nav savienojami ar
deputāta ētiku.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums pēdējo
starptautisko rekomendāciju, kas publicēta šā gada 12.februārī. Tas ir Eiropas
Komisijas pret rasismu un neiecietību trešais ziņojums par Latviju.
Citēju: „Komisija atzīmē, ka atšķirība attiecībā uz
dažādām politiskajām, pilsoniskajām, sociālajām un citām tiesībām starp Latvijas
pilsoņiem un nepilsoņiem joprojām ir milzīga. Būtiska atšķirība starp pilsoņiem
un nepilsoņiem ir tajā apstāklī, ka nepilsoņiem nav tiesību piedalīties
vēlēšanās ne kā vēlētājiem, ne arī kandidātiem. Visas šīs būtiskās
atšķirības ir jo grūtāk pieņemt pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai
2004.gadā.
Daudzi nepilsoņi, kas dzīvojuši visu savu dzīvi un maksājuši
nodokļus Latvijā, nesaprot, kādēļ netiek piešķirtas tiesības, kuras viņi lūguši
kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā (piemēram, tiesības vēlēt pašvaldības
vēlēšanās) un kuras tagad pieejamas visiem ES pilsoņiem.”
Komisija uzskata, ka nepieciešams steidzami atrisināt
iepriekšminētās, ar nepilsoņu statusu saistītās problēmas. Šī situācija
pastiprina starpetnisko attiecību spriedzi Latvijā, un ievērojama daļa Latvijas
iedzīvotāju (aptuveni 17 procentu) jūtas labākajā gadījumā pieciesti sabiedrībā,
kurā tie ilgu laiku dzīvojuši.
Komisija mudina Latvijas varas iestādes iedziļināties nepilsoņu
statusa problēmā, lai atrastu ātrāku un humānāku risinājumu attiecībā uz
personām, kas dzīvo ar šādu statusu. Komisija atkārtoti uzsver, ka ir jārisina
jautājums par nelīdzsvarotību pilsoņu un nepilsoņu situācijā vairākās jomās un
attiecībā uz vairākām tiesībām, un tam jāpiešķir prioritārs statuss.
Ļoti īsi par Eiropas Parlamenta rekomendāciju no rezolūcijas par
Latvijas gatavību iestājai Eiropas Savienībā. Citēju: „Eiropas Parlaments aicina
Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt
nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un
iespējas iekārtoties darbā; ierosina Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt
nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo
pašvaldību vēlēšanās.”
Jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta Petīciju komisija plāno nākamā
mēneša laikā izskatīt 15 000 Latvijas iedzīvotāju petīciju jeb pieprasījumu
vai nu dot iespēju nepilsoņiem balsot jau tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, vai
izslēgt Latviju no Eiropas Savienības.
Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Vladimiram
Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt
Eiropas viedokli apspriežamajā jautājumā. Es gribētu, lai jūs sadzirdētu arī
Latvijas tautas viedokli šajā jomā. Vismaz tās tautas daļas, kas runā krieviski.
Lūk, jūs vakar savās kastītēs atradāt sešpadsmit krievu
sabiedrisko organizāciju vēstuli katram Saeimas deputātam, tajā par šo jomu ir
Rīgas, Jēkabpils, Jelgavas, Olaines un Liepājas sabiedrisko organizāciju viedokļi.
Šeit pārstāvēti praktiski visi Latvijas reģioni – gan Kurzeme, gan Vidzeme, gan
Zemgale, gan arī, protams, Latgale, kur simtiem gadu dzīvo krievi (un viņi pārsvarā
tomēr ir pilsoņi).
Ko teic šie cilvēki Saeimai? Pirmkārt, viņi atšķirībā no
latviešu izcelsmes iedzīvotājiem zina par šo Eiropas rekomendāciju eksistenci.
Citēju: „Mēs pievēršam jūsu uzmanību tam faktam, ka pastāv daudzas Latvijai
adresētas rekomendācijas no ANO komiteju, Eiropas Parlamenta, dažādu Eiropas Padomes
struktūru puses, kuras aicina Latviju atļaut nepilsoņiem un citiem tās pastāvīgajiem
iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.”
Pēdējā šāda rekomendācija tika publicēta šā gada 12.februārī
– Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību trešajā ziņojumā. Jūs šīs
rekomendācijas daļu jau dzirdējāt no Buhvalova kunga. Pēc mana uzskata, ir ļoti
svarīgi, lai arī latvieši būtu iepazīstināti ar visām šīm rekomendācijām, lai
viņi nedomātu, ka visa Eiropa ir pret to, ka nepilsoņi varētu piedalīties
pašvaldību vēlēšanās.
Es ceru, ka tad, kad tās izskanēs no Saeimas tribīnes, varbūt
latviešu žurnālisti tomēr atspoguļos visu šo rekomendāciju daudzveidību, jo slēpt
tās no tautas – tas, pēc mana uzskata, ir nelietderīgi un negodīgi.
Tālāk. Citēju: „Patlaban jebkuri ārvalstnieki var piedalīties
pašvaldību vēlēšanās 13 ES dalībvalstīs no 25 (līdz pēdējai paplašināšanai),
tajā skaitā arī kaimiņvalstī Igaunijā, kura ārkārtīgi līdzinās Latvijai gan
vēstures ziņā, gan iedzīvotāju etniskā sastāva un to personu, kuras nepieder pie
pamatnācijas, izcelsmes ziņā. Turklāt visās ES dalībvalstīs pašvaldību
vēlēšanās var kandidēt jebkurš ES pilsonis ar minimālo uzturēšanās stāžu
šajā valstī.”
Un šīs organizācijas aicina jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt
likuma grozījumus, kuri paredz valsts pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanos
pašvaldību vēlēšanās.
Un es aicinu jūs pievienoties šim sabiedrisko organizāciju
viedoklim!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Es aicinu partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas pārstāvjus rūpīgāk izlasīt to, kas ir rakstīts Latvijas Republikas
pamatlikumā – Satversmē, un neiesniegt šādus priekšlikumus. Tie ir pretrunā ar
Satversmi.
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No
zāles dep. V.Lācis: „Es esmu atteicies!”) Ā! Viņš atsauc savu vēlēšanos
runāt debatēs.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es gribētu ļoti īsi atbildēt uz pārmetumu, ka mūsu likumprojekts
it kā pārkāpj Satversmi.
Tiešām Satversmē ir iekļauts pants, kur ir rakstīts, ka tiesības
piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un ārzemniekiem, tātad
Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet šis saraksts nav izsmeļošs. Un, pēc mūsu uzskata,
tas nozīmē, ka šīm cilvēku kategorijām nevar ierobežot tiesības piedalīties
pašvaldību vēlēšanās bez ļoti svarīga iemesla (teiksim, iekļaut kaut kādus
ierobežojumus sakarā ar to, ko viņi darīja pirms septiņpadsmit gadiem un kādā
partijā viņi tajā laikā bija). Tas ir mūsu viedoklis.
Turklāt es gribētu turpināt citēt šo sabiedrisko organizāciju
aicinājumu. Pēdējā frāze tur ir tāda: „Mēs aicinām jūs atbalstīt grozījumus
likumā un nepieciešamības gadījumā iniciēt attiecīgos grozījumus valsts
Satversmē.” Es ceru, ka Saeimas vairākums var izdarīt to pēc pašu iniciatīvas,
vēl pirms stingriem Eiropas Savienības ieteikumiem.
Aicinu tomēr atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputātam Hankam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu
zvanu! Balsosim par 1. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 22, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 2.priekšlikums arī saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija
neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21,
pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 3.priekšlikums arī saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija
neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 3. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21,
pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 4.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija to
neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 4. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21,
pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 5.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija
šo priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. Arī 6.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un
komisija šo priekšlikumu neatbalsta. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21,
pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 7. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt
likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies referentam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pilsētas domes,
novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 60, pret – 2, atturas – 14. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģistrācijas
Nr.634/Lp9).
Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir izstrādājusi pati Juridiskā komisija un to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts
daļēji un iekļauts nākamajā – Juridiskās komisijas 8.priekšlikumā. Tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9., pēdējais, priekšlikums ir saņemts no Juridiskā
biroja un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73,
pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu 1970B. Par šo likumprojektu
kopumā ir saņemti 35 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šajā
priekšlikumā ir definēts, kas ir applūstošā teritorija. Jāteic, ka šis
priekšlikums ir diezgan būtisks visā likuma tālākajā apspriešanā. Ir paredzēts,
ka applūstošo teritoriju robežas, lai tās iezīmētu teritoriju plānojumos, noteiks
īpaša metodika, kuru izstrādās Vides ministrija un apstiprinās Ministru kabinets.
Pēdējā pārejas noteikumu punktā ir iestrādāts arī termiņš, līdz kuram šiem
noteikumiem jāstājas spēkā.
Kāpēc ir vajadzīga šāda īpaša definīcija? Acīmredzot tāpēc,
ka, lai izpildītu tos nosacījumus, kas ir izvirzīti šo applūstošo teritoriju
iezīmēšanai teritorijas plānā, ir jābūt ekspertu un speciālistu slēdzieniem, ir
jābūt šai metodikai. Ir jāpasaka arī tas, ka būs īpaša Eiropas Savienības
direktīva, kurai gan ir vēl tikai projekts, par plūdu risku novērtējumu un
pārvaldību, un Latvija to varēs atbalstīt. Līdz ar to tiks izstrādāti speciāli
nosacījumi mūsu plūdu risku novērtēšanas nacionālajā plānā. Šis plāns ir
jāizstrādā Vides ministrijai līdz nākamā gada decembrim. Tātad mums būs
speciālistu slēdzieni par lielajiem plūdiem, kādi Latvijā notiek ļoti reti, bet
Eiropā gadās diezgan bieži. Un tā ir pavisam cita situācija, ja plūdus izraisa
kādas dabas katastrofas, piemēram, kalnos strauji kūst ledāji vai sniegi, tāpēc
ielejas pārplūst.
Pie mums, Latvijā, šī situācija ir citādāka. Un tāpēc mums ir
jāpasaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt upju un ezeru aizsargjoslās, lai nebūtu
tā, ka, Latvijas Dabas fonda vārdiem runājot, šajās aizsargjoslās būvē ēkas un
pirtiņas. Tāpēc mēs esam radījuši īpašus nosacījumus, ko tur drīkst darīt un ko
nedrīkst darīt. Par to mēs runāsim arī turpmākajā tekstā. Tad nebūs tā, kā saka
Latvijas Dabas fonda speciālisti, ka katru gadu ir jāsauc „Panorāma”, lai
parādītu, vai skapis ir ūdenī un vai kurpes ir saliktas uz plauktiem.
Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo komisijas izstrādāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.
I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, godātie deputāti!
Kā jūs jau dzirdējāt, Seiles kundze pilnīgi pamatoti uzsvēra, ka
šis priekšlikums ir jāvērtē sistēmiski – kopsakarā ar likumprojekta 7. un 37.pantu.
Kā zināms, grozījumu iemesls šajā likumā ir vairāki Satversmes
tiesas spriedumi saistībā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu, kas
noteica ierobežojumus šādā redakcijā (citēju): „Aizliegts celt ēkas un būves
teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas
lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās
aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.”
Es esmu pētījusi un atradusi ziņas, ka šī norma tika ieviesta
2002.gadā pēc tā laika vides ministra Makarova kunga priekšlikuma un ka Saeima to ir
akceptējusi pilnīgi bez jebkādām debatēm. Un tāpēc, atbalstot šo normu, kas tomēr
varētu būt strīdīga, es gribētu, lai stenogrammā paliek arī šī vēsturiskā
interpretācija, kāpēc komisija ir atbalstījusi tieši šādu un ne citādu redakciju.
Kā jūs zināt, saistībā ar Satversmes tiesas diviem spriedumiem
Garkalnes un Ādažu lietā no Ministru kabineta uz Saeimu atnāca faktiski diezgan
primitīvs šā jautājuma risinājuma piedāvājums – lai Saeima likvidē ostu
teritorijās esošās virszemes ūdens objektu aizsargjoslas. Tātad bija tikai viena doma
– interese vienīgi par ostām.
Tas, protams, arī bija atbalstāmi, bet pēc tam gan Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan arī Vides ministrija piedāvāja
dažādus citus risinājumus. Proti, ar šo definīciju, kuru mēs tagad redzam
1.priekšlikumā, likumā tiek piedāvāts ietvert applūdinājuma varbūtību vismaz
divdesmit reižu simts gados. Taču, lai varētu spriest par šādu priekšlikumu,
komisijasprāt, ir jābūt skaidrībai un samērībai starp valsts interesēm uz
labvēlīgu dzīves vidi un īpašuma tiesību ierobežojumiem. Komisija tomēr nesaņēma
absolūti nekādu ticamu pamatojumu, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds tiesiskais
regulējums. Agrāk Saeima bez jebkādiem iebildumiem pieņēma, ka šajā gadījumā
ierobežojumi ir tad, ja kāda teritorija ir applūdusi vienreiz simts gados, turpretī
tagad tiek piedāvāts, ja applūšana notiek vienreiz piecos gados. Tātad šīs
teritorijas applūšanas iespēja faktiski tiek samazināta divdesmit reižu.
Mēs komisijā šiem speciālistiem un ierēdņiem jautājām, kāpēc
ir izvēlēts tieši šāds applūšanas biežums, kāpēc nav pieņemami, piemēram,
seši vai septiņi gadi, kāpēc tie nevarētu būt desmit gadi vai divdesmit gadi. Mēs
šādu pamatojumu nesaņēmām.
Turklāt mēs nesaņēmām arī pietiekamu informāciju par
piesārņojuma risku, par ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem. Mēs nesaņēmām arī
informāciju par īpašuma tiesību aizskārumu un vēl par citiem faktoriem.
Un tāpēc, komisijasprāt, 37.pantā norādītie ierobežojumi, kuri
tika skatīti vēlāk, ir jāattiecina uz applūstošām teritorijām, kuras ir noteiktas
attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā saskaņā ar Vides ministrijas
izstrādāto metodiku, kas tā visa rezultātā varētu pārvērsties arī par Ministru
kabineta noteikumiem.
Tāpēc es aicinu jūs balsot „par” šo priekšlikumu (No zāles
dep. J.Dobelis: „Nevajag balsot, neviens neiebilst!”),jo par šiem
konkrētajiem gadiem ir jālemj profesionāļiem, nevis deputātiem balsojot.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds iebilst pret atbildīgās
komisijas 1.priekšlikumu? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles:
„Nē!”) Tātad deputāti neiebilst un nelūdz balsot par priekšlikumu.
Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāna kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un
jau iestrādājusi iepriekšējā – 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir
redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ingmāram
Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Esiet sveicināti, cienījamie klātesošie! Vispirms jau paudīšu
prieku par to, ka ilgās un vētrainās diskusijās tomēr ir izdevies izstrādāt
dokumentu, kurš laikam jau pilnībā neapmierina nevienu, bet tomēr nevienam nešķiet
arī diskriminējošs un nepieņemams. Tātad tas vieš cerību, ka patiesi tiks
līdzsvarotas vides aizsardzības prasības un ekonomiskās attīstības
priekšnosacījumi.
Grozījumus Aizsargjoslu likumā, sākot jau ar applūstošo teritoriju
definējumu līdz pat to aizsardzības nepieciešamības pamatojumam, it īpaši jau
runājot par ostu teritorijām, ir pavadījušas bailes. Daži muskuļoti un, protams,
„nesavtīgi” politiķi nobaidījās, ka „zaļie” piebāzīs kabatas, ostās
attīstot atpūtnieku, gājputnu, viesnīcu un rekreācijas biznesu, savukārt dabas sargi
ļoti baidījās kārtējo reizi tikt apmānīti. Un ne jau bez pamata, jo ne vienu vien
ūdenstilpi vai ūdensteci no sabiedrības piekļuves šobrīd „sargā” droša un
necaurejama greznu privātmāju aizsargjosla, bet citviet pavasara pali upēs dāsni
saskalo ateju mēslus, pagalmu atkritumus, paķerot līdzi arī dažu labu mājiņu.
Šajā Aizsargjoslu likuma grozījumu punktā ir runāts par
ilgtspējīgas attīstības interesēm, un ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumi
ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ūdeņu kvalitātes un iedzīvotāju
psiholoģiskā komforta aizsardzība. Protams, arī ekonomiskās izaugsmes
nodrošināšana.
Lai likumdošanā tiktu respektēti visi manis jau minētie un arī
neminētie nosacījumi, ir jābūt pastāvīgam dialogam starp dažādi domājošajiem. Ir
jāpanāk šis kompromiss. Aizsargjoslu likuma grozījumu sagatavošanas process
parādīja, ka Saeima ir uz pareizā ceļa. Un uz šā ceļa „buldozeru” satiksme ir
aizliegta. Tāpēc es saku lielu paldies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas un Vides ministrijas speciālistiem, kā arī daudzo sabiedrisko organizāciju
pārstāvjiem par ieguldījumu un aizrautīgo darbu, pabendētajiem nerviem un
iztērētajām emocijām, sagatavojot šos likuma grozījumus.
Saka jau, ka strīdos dzimstot patiesība, un es ceru, ka Aizsargjoslu
likuma grozījumi patiesi ir radīti sabiedrības interesēs. Es ceru, ļoti ceru, ka
bailēm nav pamata, tāpēc aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas akceptētos
priekšlikumus, ieskaitot arī šo, kurā ir noteikta aizsargjoslu aizsardzības
nepieciešamība.
Paldies. Tātad es aicinu atbalstīt visus priekšlikumus, kurus ir
akceptējusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte
Seile vēlas ko piebilst?
A.Seile. Aicinu balsot un atbalstīt, ja nav iebildumu. (No zāles:
„Nevajag!”)
Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? (No zāles:
„Nē!”) Vai kādam ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Nav. Priekšlikums
ir atbalstīts.
A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs. Komisija ir nedaudz precizējusi šo
priekšlikumu un izteikusi 5.priekšlikumā savā sagatavotajā redakcijā. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Arī 6.priekšlikumu ir iesniedzis reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji,
izstrādājot precīzu definējumu un iekļaujot to savā 7.priekšlikumā, kuru lūdzam
atbalstīt. Taču es gribu uzsvērt arī to, ka šajā priekšlikumā ir lasāmas arī
jaunas normas, kuras vajadzētu ievērot, jo tās nosaka, ka aizsargjoslas gar ūdens
objektiem var noteikt līdz uzbērumiem vai aizsargdambjiem, kuri teritoriju aizsargā
pret plūdiem. Šī ir jauna norma, un tā zināmā mērā atvieglo iespējas
iedzīvotājiem, kas te dzīvojuši līdz šim, būvēt aizliegtajās teritorijās.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? Deputāti neiebilst.
A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to
neatbalstīja. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu ne jau principā, bet gan tāpēc,
ka tiek plānota jauna šā Aizsargjoslu likuma atvēršana. Tad Ministru kabinetā
kopīgi izvērtēs visus šos priekšlikumus, kuri ir saistīti ar drošības un
ekspluatācijas aizsargjoslām.
Tāpēc komisija šajā likumprojektā ierosina neatbalstīt Leiškalna
priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Piekrītu!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Seile. Tālāk ir 9., 10. un 11.priekšlikums, kuri arī attiecas uz
drošības un tehniskajām aizsargjoslām. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns, šajā
priekšlikumā ir runa par darbībām tajās ostu daļās, kas atrodas applūstošajās
teritorijās, un ir noteikts, ka ostās, arī aizsargjoslās, var celt tikai tādas ēkas
un būves, kuras ir nepieciešamas ostu darbības nodrošināšanai.
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 14.
– atbildīgās komisijas apkopojošajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 13.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī ir
komisijas atbalstīts un arī iekļauts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Un 14.priekšlikumā tātad nosaka visu, ko drīkst un ko
nedrīkst darīt ostu teritorijās. Komisija ir priekšlikumu ļoti rūpīgi
izvērtējusi, un lūdzam to atbalstīt arī Saeimā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 15.priekšlikumu ir sagatavojis reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
17. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Nākamo priekšlikumu – 16.priekšlikumu – ir iesnieguši
deputāti Ģīlis un Daudze, un tajā ir runāts par peldvietu un jahtu ostu ierīkošanu.
Komisija to ir ņēmusi vērā, vienīgi ir precizējusi, ka par jahtu ostām ir
uzskatāmas tādas ostu teritorijas, kurās ir „ne mazāk kā 25 atpūtas kuģu
stāvvietas ūdenī”. Šāds precizējums ir izdarīts tādēļ, lai sakarā ar to, ka
jahtu ostas nevienā likumā nav definētas un tāpēc nav saprotams, kas tās ir, pie
katras mājas neizveidotu jahtu ostu vienai vai divām jahtām. Aicinu atbalstīt 17. –
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 18.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tie ir
papildu aizliegumi 10 metru platajā aizsargjoslā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 19.priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un
šeit ir runa par tiem nosacījumiem, kādi ir papildu jāizvirza attiecībā uz
aizsargjoslām (piemēram, aizliegts būvēt nožogojumus, degvielas uzpildes stacijas un
tamlīdzīgi). Un ir atļāvumi, atsauce uz atļāvumiem, kādi jau ir iepriekš
pieņemtajās šā likuma redakcijās noteikti. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 20.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.
Priekšlikumā ir noteikts, ka visas iepriekšējās darbības, kas saistās ar pilnīgi
nepieciešamām būvēm gan applūstošajās zonās ostās, gan ārpus tām, faktiski ir
jāizvērtē teritorijas plānojumā un, ja ir nepieciešams ietekmes uz vidi
novērtējums, tad arī tas ir jāizdara.
To paredz šis – 20.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 21., 22.priekšlikums… visi šie turpmākie priekšlikumi,
līdz pat 32.priekšlikumam, attiecas uz tehniskajām un drošības aizsargjoslām.
Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, un tie ir izskatāmi nākamajā
atvērumā, kad mēs runāsim par par tehniskajām aizsargjoslām.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
A.Seile. Tātad tālāk ir 32.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis
deputāts Leiškalns. Arī šis priekšlikums attiecas uz tehniskajām joslām. Komisija
to neatbalsta. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Piekrītu!”)
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
A.Seile. 33.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Priekšlikums ir atbalstīts daļēji, komisija to ir
precizējusi, jo tie ir pārejas noteikumi, kuri paredz teritorijas plānojuma izstrādi.
Komisija ir Zalāna kunga priekšlikumu papildinājusi ar nosacījumiem, ka tad, ja ir
nepieciešams, teritorijas plānojumā labojumi ir jāveic ne vēlāk kā 18 mēnešu
laikā pēc tam, kad spēkā stāsies šis likums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Lūdzam atbalstīt 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. 35.priekšlikums. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija,
nosakot, ka līdz 2008.gada 1.jūnijam ir jāizdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu
noteikšanas metodika, tas ir, Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs šādu ierosināto
normu nebūtu ietvēruši pārejas noteikumos, tad sakarā ar likuma izmaiņām Ministru
kabinetam tik un tā vajadzētu vismaz trīs mēnešu laikā izdot šādus noteikumus.
Mēs esam konsultējušies arī ar Vides ministrijas speciālistiem, un darbs ir uzsākts.
Protams, tas nav vienkāršs darbs – visu šo jautājumu saskaņošana, metodikas
izstrāde -, bet tas nav neiespējami, ja Ministru kabinets nāks pretī un ātrā tempā
izskatīs šos grozījumus, lai nekavētu teritorijas plānojuma izstrādi, jo bez šīs
metodikas faktiski grozījumus teritorijas plānojumā nevar ieviest.
Tāpēc lūdzu atbalstīt 35.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies visiem, kas
piedalījās likumprojekta grūtajā tapšanā.
Aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā, pēdējā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta
pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.
Likumprojektā ietvertais grozījums ir nepieciešams, lai
nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu
pārvaldē dienošām personām, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu
apdzīvotu vietu, tiesības ārpus kārtas iekārtot savu bērnu pirmsskolas izglītības
iestādē.
Izstrādājot un iesniedzot šo likumprojektu, komisija realizēja
Valsts prezidenta Valda Zatlera saskaņā ar Satversmes 47.pantu ierosināto likumdošanas
iniciatīvu, kas izteikta, nododot otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi
Robežsardzes likumā”.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā
sēdē šo likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja.
Aicinām Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likums „Grozījumi
Robežsardzes likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Likuma otrreizējai caurlūkošanai iesniegti divi priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim
Dukšinksim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis
likumprojekts un grozījumi ir analogi, kā iepriekš mēs jau dzirdējām. Bet, kā jūs
atceraties, iepriekš Saeimā tika nolemts, ka šos grozījumus, priekšlikumus skatīs
vēl divas komisijas, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija. Šī vēsture jums jau zināma. Valsts prezidents
iepriekšējos grozījumus bija atsūtījis atpakaļ, lai mēs pārskatītu šīs normas,
un komisiju kopējā sēdē, uz kuru tika ataicināti eksperti no dažādām ministrijām
un arī no Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī no atbildīgajiem dienestiem un
iekšlietu struktūras, notika diskusija par šo jautājumu.
Mēs uzskatām, ka šā jautājuma risinājums tomēr īsti nav
sagatavots, jo tas tomēr liek domāt, ka tiek uzliktas pašvaldībām papildu funkcijas,
bet netiek nodrošināts attiecīgs finansējums. Turklāt šāda veida grozījumi liek
domāt, ka var arī zināmā mērā rasties precedents, jo tad arī citas ministrijas,
teiksim, Veselības ministrija, pieprasīs tādā pašā formā nodrošināt vietu
pirmsskolas izglītības iestādē. Un var arī būt tāds gadījums, ka, lai gan
robežsargs strādā jau kādu ilgāku laiku un, tā teikt, stāv rindā uz pirmsskolas
izglītības iestādi, tomēr tad, ja tur ierodas vēl kāds cits robežsargs, kas
pārcelšanas kārtībā tiek atsūtīts, tad tā otrā bērns tiks pirmām kārtām
nodrošināts ar šo vietu.
Un arī tad, ja no valsts puses tomēr būtu lielāks atbalsts
pirmsskolas izglītības iestādēm, nebūtu šo milzīgo rindu. Tad jautājums varbūt
nebūtu tik aktuāls. Taču valsts atbalsts patlaban ir ļoti minimāls.
Es komisijas vārdā uzsveru, ka nevajadzēja tādā formā izskatīt
šo jautājumu. Tātad mūsu komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija –
uzskata, ka jautājums par to amatpersonu bērnu iekārtošanu pirmsskolas izglītības
iestādē, kuras dienesta interesēs tiek pārceltas uz citu apdzīvotu vietu, pēc
būtības prasa kompleksu risinājumu. Tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Dukšinskim.
Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi!
Dukšinska kungs! Es laikam nesapratu kaut ko. Jūs pārstāvat
Daugavpili. Vai tiešām Daugavpilij ir problēmas pildīt valstiskās funkcijas? Ludzai
nav problēmu pildīt valstisko funkciju, ja ir kāds cilvēks, kuram valsts interesēs ir
jāmaina sava darbavieta un jādodas pildīt savas funkcijas, valsts noteiktās funkcijas,
kādā citā vietā.
Es domāju, vispār mums vajadzētu pavisam nopietni pārskatīt savu
attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri dodas pildīt civildienesta pienākumus. Šajā
konkrētajā gadījumā tie ir robežsargi. Tā ir valsts drošības lieta. Un, ja viņiem
savi profesionālie pienākumi ir jāpilda kādā citā vietā, nevis tajā, kurā viņi
to ir darījuši pirms tam, vai tad valstij un pašvaldībām nav nekādas atbildības par
to? Kā valsts un pašvaldības palīdz šiem cilvēkiem nokārtot visas šīs lietas,
apmierināt viņu sociālās vajadzības, kuras viņiem nav ne par gramu mazākas kā
visiem pārējiem, kuri var brīvi pārvietoties un atrast sev darbavietas visā Latvijas
teritorijā?
Es apmulsu, klausoties jūsu argumentāciju, un nevaru jums piekrist.
Ir ne tikai jāatbalsta, lai būtu šīs sociālās garantijas, bet jārisina arī
jautājums par to, kā valdība nokārtos arī citas lietas. Ir jārūpējas ne tikai par
bērnu izvietošanu bērnudārzos, bet arī par dzīvojamās platības piedāvājumu, jo
sakarā ar to, ka šiem cilvēkiem pārvietošanās brīvība ir, tā teikt, zināmā
mērā ierobežota, viņiem ir šāds valsts sniegts nodrošinājums, tā ir valsts
sniegta garantija. Viņiem ir jāsaņem arī tāda palīdzība, lai viņi var dzīvot
dienesta dzīvoklī. Kā to nokārtot – tas ir liels jautājums. Tas jautājums ir
valdības ziņā, un ne šodien mēs par to debatēsim. Taču jebkuru no šiem sociālās
nodrošināšanas jautājumiem mēs pierobežas pilsētā Ludzā esam gatavi risināt.
Es brīnos, ka otrajai lielākajai Latvijas pilsētai Daugavpilij ar to
ir problēmas. Bet var būt, ka tas ir pārpratums.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Rugātei.
Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim – otro reizi.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Es daļēji piekrītu Rugātes kundzei, ka jādomā valstiski. Un mēs
cenšamies domāt valstiski, jo Daugavpils bija Latvijā vienīgā pilsēta, kurā vispār
nebija nekādu problēmu ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Citās pašvaldībās
slēdza… Bet patlaban mums arī ir simts bērnu rindā. Un Rīgā ir 4000 rindā.
Šie grozījumi netika saskaņoti ar pašvaldībām, vismaz ar
lielākajām pašvaldībām, kur ir milzīgas rindas.
Es aicinu nevis pilnīgi noraidīt šo valstisko jautājumu, bet to
kompleksi atrisināt, palīdzēt, risināt visu kompleksi kopā.
Tāpēc es palieku pie sava priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai deputāts Dalbiņš vēlas ko
piebilst komisijas vārdā?
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu teikt, ka
nav nekāda pamata bažām, ka komisija nav ņēmusi vērā arī Latvijas Pašvaldību
savienības nostāju šajā jautājumā. Sēdē, kurā apspriedām jautājumu par to, kā
otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ atsūtīto likumu tālāk skatīt, kādi būs
priekšlikumi, konsultējāmies arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Viņu
pārstāvji bija klāt.
Ja mēs precīzi runājam par konkrētām lietām, tad nevajag sacīt,
ka ir tūkstošiem personu, kuras ir gatavas pretendēt uz tām sociālajām garantijām,
ko nodrošinātu šī norma, kuru pašreiz gatavojamies iestrādāt likumā un kuru jau
iebalsojām likumā par dienesta gaitu. Jo šeit ir runa par to, ka, saskaņā ar
Šengenas līgumu zūdot robežām šeit, daļa mūsu robežsargu tiek pārvietoti uz
Austrumu robežu. Šinī brīdī notiek process, kas ir saistīts ar robežu atcelšanu.
Tas skaits nebūt nebūs tik liels, kāds tas varbūt ir šinī
brīdī; šeit nav arī runa par kaut kādiem simtiem cilvēku. Šeit ir runa par dažiem
desmitiem.
Nākamais. Ja mēs loģiski domājam, tad skaidri redzam, ka nekādā
gadījumā šī norma nevar attiekties uz Rīgas pilsētu, jo šeit ir runa par to, ka
cilvēku pārvieto no vienas dzīvesvietas uz otru. Ja Rīgā viņš saņem amatu kādā
citā struktūrā vai, teiksim, pārvaldē un tas notiek kāda cita dienesta interesēs,
tad viņam nav iespējas pretendēt uz šo ārpuskārtas rindu.
Un nobeigumā es gribētu vēl pasvītrot sekojošo. Es personīgi
uzskatu, ka drošība ir visa pamatā. Un, ja jau mēs šinī brīdī runājam par
drošības jautājumiem, tad ir pēdējais brīdis domāt par to struktūru darbiniekiem,
kas šo drošību mūsu valstij nodrošina.
Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Tātad vispirms balsosim par Juridiskā
biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu… Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 33, atturas – 5.
Priekšlikums ir atbalstīts.
Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā.
Acīmredzot 2.priekšlikumu mēs skatāmies jau pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds
deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.35 – 106.telpā.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm
pulcēties uz komisijas sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas
kolēģus aicinu tūlīt uz nelielu apspriedi Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Kārlim
Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz sēdi
komisijas telpās. Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pēc desmit minūtēm
sāksies komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam
Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi no Juridiskās komisijas! Komisijas sēde sāksies
pēc piecām minūtēm tepat augšā.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jurim
Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Cienījamie kolēģi, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.
Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva
Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Boriss
Cilevičs, Ilma Čepāne, Juris Dobelis (dep. J.Dobelis no zāles: „Ir!”),
Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Māris Grīnblats, Nikolajs
Kabanovs, Jānis Šmits, Vents Armands Krauklis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš,
Aigars Kalvītis, Karina Pētersone, Oskars Spurdziņš, Viktors Ščerbatihs un Dainis
Turlais.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas šodienas sēdi.
Pirms mēs turpinām skatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus,
vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu
iesniegumu, ka, ņemot vērā neskaidrību par likumprojekta „Grozījumi Robežsardzes
likumā” 1.priekšlikuma balsošanas motīviem, ir lūgums pārbalsot minētā
likumprojekta 1.priekšlikumu. Tāpēc es gribētu dot vārdu motivācijai pirmajam
iesnieguma parakstītājam – deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir radušies
zināmi pārpratumi… Es pats vakar piedalījos Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas apvienotajā sēdē, un es
gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis lēmums, pie kura mēs tur nonācām
vienojoties, ir tāds, ka tiks izdarīti arī citi grozījumi. Iespējams, tie tiks
izdarīti Civildienesta likumā vai vēl kādā citā. Tas viss šobrīd tiek pētīts, un
mēs vismaz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā apņēmāmies šos
grozījumus virzīt tālāk. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tieši tāpēc mēs
bremzējam esošo grozījumu virzību un nebūtībā aizlaižam šo lietu. Es ticu, ka
vairāk pie tās neviens nekad vairs neatgriezīsies. Taču tas viss neliedz mums
turpināt diskusijas un izstrādāt tādu normu, kas attiektos ne tikai uz robežsardzi,
bet arī uz Valsts ieņēmumu dienestu, uz visiem tiem, kuri dienesta pienākumu
pildīšanas laikā tiek pārcelti uz citu vietu. Taču šajā gadījumā man šķiet, ka
mums nebija saprotams, par ko mēs balsojām, jo Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija nemaz nav izskatījusi… šobrīd tai nav bijis pat laika un
iespēju izskatīt tos priekšlikumus, ko vakar atbalstīja apvienotajā komisiju sēdē.
Paldies. Es tomēr aicinu atbalstīt pārbalsošanu.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Neiebilstot pret to, ka mums
ir jārisina ar robežsargiem, ar iekšlietu sistēmā, kā arī ar citiem speciālajā
valsts dienestā strādājošiem cilvēkiem, kuri tiek pārcelti no vienas vietas uz otru,
saistīti jautājumi, tostarp bērnudārza jautājums, es tomēr gribētu atgādināt, ka
mums pašvaldību bērnudārzos jau ir savas rindas, un ja, piemēram, tiek pārcelti
simts cilvēki no Rīgas uz Daugavpili, tad Daugavpils pilsētai būs pienākums simts
cilvēku bērnus iekārtot savā bērnudārzā. Kur tad lai paliek tie 140 cilvēki, kuru
bērni gaida rindu bērnudārzā, kuri ir saplānojuši savu dzīvi, lai normāli
strādātu, lai ietu darbā, paredzot, ka viņu bērni varēs iet bērnudārzā?
Dzirdot to, ko teica Kučinska kungs, un pieņemot to, ka atbildīgā
komisija plāno sagatavot citus nepieciešamos grozījumus, lai atrisinātu šo jautājumu
ar valsts līdzdalību pašvaldību bērnudārzu attīstības programmā, uzskatu, ka mēs
varētu nobalsot pozitīvi, bet tad mums ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tas tik
tiešām tiks izdarīts.
Es gribu teikt, ka normāli būtu, ka klajā nāk nevis šāda veida
likumprojekti, bet gan jau iepriekš sagatavotu likumprojektu pakete, lai katra
pašvaldība skaidri saprastu, ka tās savu cilvēku bērnus, kuri dzīvo šo pašvaldību
teritorijās, būs spiestas atbīdīt kaut kur tālāk bērnudārza rindā. Taču tad būs
arī skaidrs, ka pašvaldību rokās līdz ar to nonāks zināmi resursi, ar kuriem tās
varēs veidot nākamos bērnudārzus, atvērt kādas papildu grupiņas vai darīt ko citu.
Pagaidām atbildīgā komisija neko tamlīdzīgu nepiedāvā. Savukārt Izglītības,
zinātnes un kultūras komisijas viedoklis pagaidām tiek ignorēts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums
ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim… vai mēs piekrītam tam, ka mēs pārbalsojam
1. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tātad mēs balsosim nevis par
priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, bet gan par to, vai mēs veiksim
pārbalsošanas procedūru.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai mēs atkārtoti balsosim par
1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 52, pret – 7, atturas – 12. Tātad ir nobalsots par to, ka mēs vēlreiz liksim uz
balsošanu 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.
Dalbiņa kungs, lūdzu atgādiniet, kāda ir šā Saeimas Juridiskā
biroja priekšlikuma būtība un kāds bija komisijas viedoklis par to.
J.Dalbiņš. Saeimas Juridiskais birojs pēc saņemšanas no Prezidenta
Kancelejas otrreizējai caurlūkošanai atsūtīto likumprojektu „Grozījumi
Robežsardzes likumā”, kurā tālaika iekšlietu ministrs Godmaņa kungs bija
iesūtījis ierosinājumu un kurš paredzēja visu robežsargu bērniem iespēju
pretendēt uz ārpuskārtas rindu pirmsskolas bērnu iestādēs, piedāvāja svītrot šo
normu.
Tātad Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja svītrot šo normu, bet
deputāts Juris Dalbiņš piedāvāja šo normu pārveidot – tas ir redzams
2.priekšlikumā – un ļaut pretendēt tikai to robežsargu bērniem, kuri ir pārvietoti
dienesta nepieciešamības kārtībā.
Tātad 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru
atbildīgā komisija šādā veidā neatbalstīja… kā šīs normas pilnīgu
izslēgšanu. Savukārt deputāts Dalbiņš pēc tam piedāvāja citu formulējumu, par
kuru mums būtu jābalso nākamajā piegājienā, un kuru šādā formulējumā tieši
jūs pirms tam atbalstījāt likumā par dienesta gaitu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Šobrīd mēs balsosim par 1. – Saeimas
Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 12.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim
Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Ja gadījumā tiks atbalstīts šis deputāta
Dalbiņa priekšlikums, tad deputāts Jānis Lagzdiņš iesniegs priekšlikumus arī citos
likumos, lai analoģiskas garantijas tiktu noteiktas arī citām amatpersonām, kuras arī
pārceļ dienesta pienākumu veikšanai uz citu apdzīvotu vietu. (No zāles dep.
V.E.Bresis: „Pareizi, Jāni!”)
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es gribētu atbildēt Jānim Lagzdiņam un atbalstīt šo
priekšlikumu. Pieņemsim, ka šodien robežsargs, kuram ir 30-35 gadi, kopā ar sievu un
bērnu dzīvo Rīgā. Augsti priekšnieki vai komandieris pieņem lēmumu, ka šo cilvēku
vajag „aizrotēt” uz Daugavpili. Viņš izņem savu bērnu no bērnudārza un brauc uz
Daugavpili.
Lagzdiņa kungs, kurš sēdes ar šo bērnu? Viņš taču brauks uz
Daugavpili strādāt, nevis tāpēc, ka viņam ir gribējies būt tuvāk Krievijas
robežai. Viņu tur aizsūtīja, lai viņš pildītu savus dienesta pienākumus. Un līdz
ar to, ja valsts viņu tur sūta, tad valstij arī vajag sarunāt ar pašvaldību, kā
viņam varētu kompensēt… vai kā šim cilvēkam varētu nodrošināt sociālo
garantiju, lai viņa bērns apmeklētu bērnudārzu. Ja valsts nevar vienoties ar
pašvaldību, kā tiks apmaksāts šis sociālais pakalpojums, vai valsts nevarētu atrast
kādu citu mehānismu? Labi, uzbūvēsim katrā lielā pilsētā vienu bērnudārzu, kurš
speciāli piederēs Iekšlietu ministrijai vai Tieslietu ministrijai, un tad policijas
darbinieku, ugunsdzēsēju vai citu šīs sistēmas darbinieku bērni varēs apmeklēt
šos bērnudārzus.
Mēs nevaram cilvēku izraut no viņa vides, atņemt viņa bērnam
sociālās garantijas – vietu bērnudārzā un pēc tam negarantēt to citā vietā. Šis
cilvēks tur aizbrauc nevis tāpēc, ka viņš to gribētu, bet gan tāpēc, ka viņam to
piespiedu kārtā liek darīt priekšnieks.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim
Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! No Lagzdiņa kunga teiktā es sapratu, ka arī
citos likumos tiks iestrādāta un pilnveidota šī norma, bet tas pašvaldībām
negarantē absolūti nekādu finansējumu.
Es tikai atgādināšu, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrijas pārraudzībā darbojas darba grupa, kurai bija dots uzdevums atrisināt
pirmsskolas iestāžu pieejamības jautājumu. Šīs darba grupas ziņojuma sadaļā, vai
ir nepieciešams finansējums, visur ir rakstīts: „Finansējums nav nepieciešams…
finansējums nav nepieciešams.”
Salīdzināsim, kā līdzīgu jautājumu risina igauņi. 68 miljonus
eiro trijiem gadiem valsts iegulda bērnudārzu programmā ar mērķi katram bērnam
nodrošināt vietu pirmsskolas iestādē.
Tāpēc es lūdzu atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs Iekšlietu ministrijas
parlamentārajam sekretāram Ziedonim Rubezim.
Z.Rubezis (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti!
Pirmām kārtām es gribu pateikties par to, ka jūs pirmajā lasījumā atbalstījāt šo
iesniegto priekšlikumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.
Runājot par Robežsardzes likumu, es varu pateikt skaitļus, cik tad
ir šo pirmsskolas vecuma bērnu, kuriem būtu nepieciešams bērnudārzs ārpus rindas.
Un tie ir šādi: 2006.gadā tādi ir tikai 13 bērni. 2007.gadā sakarā ar to, ka
Latvija pievienojās Šengenas zonai, protams, šī rotācija robežsardzē bija daudz
lielāka, un līdz ar to šādu bērnu skaits bija 57 bērni. Savukārt šā gada pirmajos
divos mēnešos tādi ir 6 bērni.
Tā ka jūs redzat, ka normālā gadā, kad nav kaut kādu īpašu
politisku situāciju vai izmaiņu, šādu bērnu skaits nav liels.
Tāpēc es jūs Iekšlietu ministrijas vārdā ļoti aicinu atbalstīt
šo normu attiecībā uz robežsargiem. Domāsim kopīgi par mūsu valsts robežu, par
tās drošību un vienlaikus arī par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies parlamentārajam sekretāram Ziedonim
Rubezim.
Vārds debatēs deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.E.Bresis (ZZS frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums,
protams, ir jārisina. Un ir pilnīgi saprotams, ka tad, ja robežsargs aizbrauc strādāt
uz Daugavpili, Ludzu vai kur citur, viņam bērni ir kaut kur jāliek, taču uzlikt
faktiski valsts intereses uz pašvaldības pleciem, man šķiet, ir pilnīgi negodīgi.
Mēs kā īslaicīgu varam atbalstīt šo normu, bet tikai tādā
gadījumā, ja mēs pēc tam paredzam zināmu kopdarbību – to, ka no valsts budžeta tiks
novirzīti līdzekļi tām pašvaldībām, kuras ceļ bērnudārzus šādām vajadzībām.
Vai tad tiešām tas ir tik grūti – iedot katrai pašvaldībai,
teiksim, kaut vai 100 tūkstošus latu, kuri būtu domāti šādiem bērnudārziem? Es to
pilnīgi nesaprotu, kāpēc mēs vienmēr gribam spēlēt uz vieniem vārtiem. Un ar
varu… protams, ar varu.
Tāpēc man šis lēmums liekas ļoti apšaubāms, jo tajā netiek
atrunāta kaut kāda atkāpe šajā jautājumā.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Bresim.
Vārds debatēs deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, mēs patlaban nodarbojamies ar to, ka
mēģinām noskaust bērnudārzu 15 bērniem šajā gadā, mēģinām robežsargus
nostādīt beztiesiskā stāvoklī. Es atļaušos aizrādīt, ka robežsargi tomēr –
atšķirībā no jebkura cita darbinieka – atrodas valsts dienestā, viņi dien šajā
valstī. Viņiem līdz ar dienestu ir uzlikti ļoti daudzi ierobežojumi: robežsargi
nedrīkst apvienoties arodbiedrībās, robežsargiem ir nenormēts darba laiks,
robežsargi var tikt pakļauti rotācijai – dienesta vajadzībām viņi var tikt
nosūtīti uz jebkuru Latvijas vietu, un tā tālāk, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka
robežsargi, veicot savus dienesta pienākumus, ir ierobežoti savā brīvajā izvēlē.
Un tāpēc mums viņiem ir pretī jādod vismaz tas nepieciešamais minimums, ko viņi
būtu nopelnījuši.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – tieši tāpat, kā mēs jau
atbalstījām likumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām; arī
tajā jau ir paredzēta šāda norma. Es atļaušos arī aizrādīt, ka iepriekšējā
reizē, kad mēs debatējām par šo likumu, Saeima ar 90 balsīm atbalstīja to, turklāt
tādā redakcijā, ka bērnu iekārtošana bērnudārzā bez rindas pienāktos visiem
robežsargiem. Iepriekšējā reizē Saeima atbalstīja 2000 bērnu iekārtošanu bez
rindas dārziņos, bet šobrīd ir runa par 15 bērniem. Tā ka neesiet, lūdzu, skaudīgi
un atstājiet šo normu likumā, un rūpējieties arī par citiem bērniem tieši tāpat,
kā mēs šodien to darām attiecībā uz robežsargu bērniem!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Šķiet, ka Valsts prezidents, nosūtīdams šo
likumu otrreizējai caurlūkošanai, ir rīkojies ļoti pareizi, jo Satversmes 91.pants
aizliedz diskrimināciju. Savukārt mēs šeit ar balsu vairākumu, šķiet, esam gatavi,
kā Linda Mūrniece teica, iestāties par nelielu diskrimināciju. Jo – kas tad ir šie
piecpadsmit bērni? Man šķiet, ka, ja mēs sekojam Satversmes garam, tad diskriminācija
Latvijā ir vispār aizliegta.
Godātie kolēģi! Ir pilnīgi vienalga, vai robežsargs, kas ir valsts
dienestā, tiek pārcelts dienesta pienākumu pildīšanai uz citu vietu vai, piemēram,
civildienesta ierēdnis, kurš ir tieši tāpat valsts dienestā, tiek pārcelts uz citu
darba vietu. Valstij pret saviem darbiniekiem un ierēdņiem ir jāizturas absolūti
vienlīdzīgi un taisnīgi.
Ļoti labs ir tas ierosinājums, ko Lagzdiņa kungs izteica, sacīdams,
ka viņš iesniegs priekšlikumus attiecībā uz visiem likumiem, kas skar citas ierēdņu
un darbinieku kategorijas. Bet, godātie kolēģi, mums ir vēl arī Pašvaldību likums.
Ja valsts uzliek pašvaldībai (un pirmsskolas izglītības iestāde ir pašvaldības
iestāde) kādu funkciju, tad ir jābūt iedotam arī finansējumam tās veikšanai.
Tāpēc vienīgais risinājums ir šāds: ja valsts iestāde pārceļ savu darbinieku vai
ierēdni, tad tieši šai pašai valsts iestādei ir jānodrošina šo personu bērniem
vieta bērnudārzā, bet, ja bērnudārzā nav brīvas vietas, tad jānodrošina
finansējums auklītes algošanai; ir jānodrošina arī visas pārējās dzīvei
nepieciešamās funkcijas šim darbiniekam vai ierēdnim, kas tiek pārcelts. Un ir
pilnīgi vienalga, vai tas ir robežsargs vai karavīrs, vai policists, vai civildienesta
ierēdnis. Valstij ir jābūt taisnīgai pret visiem, un tātad valstij ir jābūt
taisnīgai arī pret pašvaldībām. Mēs nevaram uzlikt pašvaldībām šo funkciju,
neiedodot līdzi finansējumu. Nevaram to vienkārši nogrūst uz pašvaldību pleciem! Un
ir pilnīgi vienalga, vai tie ir tūkstoš bērni vai piecpadsmit bērni.
No negodīguma, kas ir mazos sīkumos, ceļas diemžēl lielas
negodīgas lietas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam
(Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir ļoti jauki, ka mēs
debatēs aizstāvam dažādas ierēdņu vai civildienestā esošu iedzīvotāju
kategorijas un runājam par nepieciešamo minimumu tiem cilvēkiem, kuri ir ierobežoti
savās tiesībās brīvi izvēlēties sev dzīves un darba vietu. Taču gribu jums
pateikt: kolēģi, būsim pragmatiski! Problēma pēc būtības nav atrisināta.
Attiecībā uz tām vietām, tām pašvaldībām, kur bērnudārzos ir vietas, šāds
likuma grozījums nemaz nav vajadzīgs. Savukārt tajās pašvaldībās, kur uz vietām
bērnudārzos ir rindas, šie robežsargi arī pēc šā labojuma iebalsošanas bērnus
bērnudārzos tomēr nevarēs ielikt, jo bērnudārzi tur ir pilni un brīvu vietu tur
nav. Neviens taču neizņems nevienu bērnu ārā no bērnudārza, lai ieliktu tur iekšā
robežsarga bērnu!
Kolēģi! Ja nebūs kompleksa risinājuma, ja netiks paredzēta
konkrēta kārtība, kā ieinteresēt pašvaldības, lai tās ātri atrisinātu
problēmas, kas saistītas ar rindām uz bērnudārziem, un tādējādi nodrošinātu arī
visus tos cilvēkus, kuri tiešām ir ierobežoti savās tiesībās, kuri tiek komandēti
darbā uz to vai citu vietu, rezultāta nebūs. Nemānīsim sevi!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs
lieki tērējam laiku un lieki strīdamies par šo jautājumu.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis izvirzīja jautājumu par to, ka
valstij ir jāuzņemas atbildība. (No zāles dep. V.E.Bresis: „Protams!”) Kas
tad ir valsts? Mēs paši esam valsts. Un tajā brīdī, kad robežsargu ģimene tiek
pārcelta, pieņemsim, uz kādu no austrumu robežas pašvaldībām, šī ģimene kļūst
par nodokļu maksātāju tajā pašvaldībā. Līdz ar to viņa, savus nodokļus tur
maksādama, ir tiesīga saņemt šo pakalpojumu.
Ar ko robežsargi atšķiras no civildienesta iestādēs
strādājošajiem? Robežsardze ir militāra struktūra. Robežsargi pakļaujas pavēlēm.
Jebkuru robežsargu var ar pavēli pārcelt uz citu vietu dienēt. Atšķirība ir tā, ka
civildienesta ierēdņu pārcelšanai ir jāsaņem viņu piekrišana. Nevar pārcelt
civildienesta ierēdni, ja tā ģimene nepiekrīt pārcelties, bet robežsargu var
pārcelt ar pavēli. Tā ir atšķirība!
Ja mēs šodien runājam par 15 bērniem, zinot to, ka šīs ģimenes
kļūst par nodokļu maksātājiem tajās konkrētajās pašvaldībās, es tur neredzu
nekādas problēmas. Tā ir vienkārši viena elementāra sociāla garantija robežsargu
ģimenēm, lai tām nebūtu no pirmās dienas jādomā, kā risināt savas ģimenes
problēmas. Un diez vai mums ir vērts šeit stundu debatēt par šo vienkāršo
jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es jums gribu atgādināt, ka padomju laikos bija
likums, kas armijā un milicijā dienošajiem obligāti deva iespējas bērnus bez rindas
iekārtot bērnudārzā. Tautas izglītības nodaļas (tā saucās attiecīgās iestādes
toreiz) bija spiestas likuma noteiktā kārtībā piešķirt viņu bērniņiem bez rindas
vietas bērnudārzā. Starp citu, tas neprasa papildu līdzekļus. Bērnudārzā,
piemēram, ir 140 vietu. Ja ir brīva vieta, pirmo būtu jāņem tādu bērniņu, ja mēs
pieņemtu izskatāmo likumprojektu. Papildu līdzekļus, atkārtoju, tas neprasa. Likums
pašvaldībām un pirmsskolas izglītības iestādēm jāpilda, ja bērnudārzā
atbrīvojas vieta. Un, ja patiešām pārceļ gadā 15 tādu bērnu, tad tādu bērnu
skaits gadā var dažādās vietās būt trīs, pieci vai septiņi.
Taču ir viens „bet”. Pieņemsim, Ludzā dzīvo robežsardzes
leitnants, kura trīsgadīgais bērniņš gaida rindā. Bet citu leitnantu vai vecāko
leitnantu pārcēla, teiksim, no Daugavpils uz Ludzu… un tātad vienam robežsardzes
leitnantam ir jāstāv rindā, bet pieņems otra pārcelta leitnanta bērniņu… Ja
atbrīvosies vietiņa, paņems nevis tā cilvēka bērnu, kurš jau stāv rindā samērā
ilgi – gadu, divus vai trīs gadus -, bet paņems tā nupat pārceltā bērnu.
Kučinska kungs jums šeit paziņoja, ka divu komisiju lēmums bija
atlikt lēmuma pieņemšanu, domāt par visiem un meklēt citu lēmumu. Kādreiz, pašā
sākumā, es domāju, ka es balsošu „par”. Nav žēl! Valsts, kura rūpējas par savu
drošību, rūpējas pirmām kārtām par kareivjiem un virsniekiem, policistiem un
robežsardzes darbiniekiem. Bet, no otras puses, tajā gadījumā, kuru es jums nupat
izstāstīju, tajā piemērā par šiem diviem leitnantiem, tomēr ir netaisnība. Tā
būtu vērsta varbūt pret vienu dienošo vai varbūt, teiksim, pret septiņiem
dienošajiem. To mēs nezinām. Bet netaisnība tad noteikti būs. Un tāpēc varbūt
derētu šoreiz atturēties un iet pa to ceļu, par kuru runāja Kučinska kungs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar
interesi klausos šīs debates. Mēs neviens laikam negaidījām, ka tās būs tik
karstas. Es gribētu uzsvērt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas sēdē pirmajā reizē arī bija šādas debates. Toreiz bija ieradušies arī
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas zināmā mērā cēla iebildumus,
runājot par šīm rindām un par to slodzi, ko šāds risinājums varētu uzlikt
pašvaldību budžetiem. Es biju viens no komisijas locekļiem, un, ņemot vērā šos
Latvijas Pašvaldību savienības teiktos vārdus, atturējos.
Bet pēc tam sekojošajās debatēs mani kolēģi, šīs komisijas
vadītājs Dalbiņa kungs un arī citi, pārliecināja mani, nopietni pārliecināja. Un
tagad pārliecināja arī deputāts Kalvītis ar šiem argumentiem, ka robežsargs ir
militarizēta perona, savā ziņā apdraudēta persona. Tur nav nekāda pārspīlējuma!
Viņu ar pavēli var jebkurā brīdī pārcelt, viņš var vienu mēnesi būt tajā
vietā, bet jau nākamajā mēnesī viņam pavēl, un viņam atkal jāpārceļas. Nevienu
skolotāju, nevienu ārstu, nevienu valsts iestādes darbinieku, nevienu pašvaldības
darbinieku ar pavēli nevar pārcelt. Mēs jau šeit redzam… Ar šo piemēru vien
pietiek, lai saprastu robežsardzes izņēmuma stāvokli.
Tātad ar to, ka mēs dodam viņiem šīs tiesības, mēs izpildām
ļoti svarīgu funkciju: mēs parādām šajā dienestā strādājošajiem, ka valsts par
viņiem domā. Man ir liels prieks, ka pat parastie opozīcijas pārstāvji to ir
sapratuši.
Es aicinu atbalstīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikumu un dot robežsargiem šīs tiesības. Tas ir ļoti
svarīgi – dot viņiem šīs tiesības, lai šajā grūtajā dienestā strādājošie
zinātu, ka valsts viņus atbalsta. Arī tālāko mēs varam – atrast budžetā
attiecīgus līdzekļus un tos sadalīt, kad vien to vēlamies.
Mazs aizrādījums kolēģim Plineram, ka viņam tomēr ir veco laiku
domāšana. Plinera kungs, nav vairs vecāko leitnantu, ir virsleitnanti.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Neatkārtošos jautājumā par nodokļiem. Nodokļu
nauda patiešām galu galā atnāk līdzi cilvēkam: ja cilvēks ar pietiekamu, normālu,
nopietnu algu tiek pārvietots uz kādu citu vietu, pašvaldība šos nodokļus arī
saņem.
Es gribētu uzrunāt jūs, Šadurska kungs. Esiet, lūdzu, drosmīgs!
Tie nav sīkumi. Atzīstieties un pasakiet skaļi, tikpat skaļi, kā jūs iepriekš
teicāt savu sakāmo no tribīnes, – pasakiet, ka tad, kad jūs vadījāt Izglītības un
zinātnes ministriju, jūs pārtraucāt sniegt pašvaldībām jebkādu valsts palīdzību
šīs funkcijas nodrošināšanā, ko sauc par bērnudārzu atjaunošanu jeb renovāciju
un visāda citāda veida savešanu kārtībā pēc absolūti neprātīgā privatizācijas
buma, kura rezultāts bija tas, ka ļoti daudzi bērnudārzi diemžēl tika izmantoti
pavisam citām vajadzībām un pašvaldībās radās šo vietu trūkums, un pašvaldības
nevarēja šīs funkcijas pietiekami kvalitatīvi pildīt.
Diemžēl tikai tagad, pēdējos pāris gados, ir atjaunota tā
programma, ko sauc par palīdzību pašvaldībām; tiek veiktas investīcijas, lai
pašvaldības varētu sakārtot bērnudārzus. Pašvaldību funkcija ir nodrošināt
bērnudārzus, savukārt valsts funkcija ir tām palīdzēt. Ja tas viss notiek un ja
līdz ar tiem cilvēkiem atnāk arī to nodokļu nauda, kurus viņi maksā pašvaldībai,
tad nav pamata liegt tiem šīs tiesības. Ja viņi, pildot dienesta pienākumus, ierodas
kādā vietā, tur viņiem ir jānokārto visas savas sociālās saistības un jāsaņem
visas sociālās garantijas, kā jau cilvēkiem, kuri spēj veikt valsts aizsardzības
funkcijas, un tādi ir robežsargi. Nav nekāda pamata mums šeit turpināt debates un
apstrīdēt šo cilvēku pienākumu un šo cilvēku lielās tiesības, kuras viņiem
patiešām pieder. Viņi tās saņēmuši nevis diskriminācijas kārtā, uz kādu citu
rēķina, bet tāpēc, ka šīs tiesības valsts viņiem garantē. Garantē gluži tāpat
kā garantē viņu pienākumu.
Lūdzu atbalstīt Dalbiņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Pēterim
Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dīvaini dzirdēt šo maldīšanos trijās
priedēs, pie tam – no vienas frakcijas deputātiem. Jo viss taču ir elementāri skaidrs!
Ne jau velti Valsts prezidents ir atsūtījis šo likumu atpakaļ, lai Saeima vēlreiz
caurlūkotu to. Un Juridiskais birojs ir ļoti precīzi pateicis: „Izslēgt 46.1
pantu!” Lai šīs lietas risina atbildīgā ministrija, nevis pašvaldības! Lai
ministrija prasa valdībai, Finanšu ministrijai attiecīgos līdzekļus, lai palīdzētu
– vienalga, kādā veidā palīdzētu, – šiem cilvēkiem – robežsargiem! Lai ministrija
nodrošina viņu bērnu atrašanos vai nu attiecīgajā bērnu iestādē, vai mājās,
dodama attiecīgu pabalstu, lai finansētu auklīti! Tā ir ministrijas atbildība.
Ministrijas, nevis kāda cita! Tas ir tik ļoti vienkārši. Jūs gribat padarīt vienus
laimīgākus uz citu nelaimes rēķina. Kāpēc gribat diskriminēt tos cilvēkus, kuri
stāv rindā, ieskaitot to pašu robežsargu, kurš strādā tur, tajā pašvaldībā?!
Viņš tur dzīvo un gaida rindā, kad atbrīvosies bērnudārzā vieta, bet viņš atkal
tiek nobīdīts malā, jo tas, kas nupat atbrauca, ieņem viņa vietu.
Tās taču ir elementāras lietas, draugi mīļie! Nav ko maldīties
trijās priedēs! Dosim ministrijai uzdevumu, lai ministrija atrisina šīs lietas! Un lai
neuzveļ pašvaldībām atbildību! Tā ir viņas atbildība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šobrīd ir izveidojusies
diezgan paradoksāla situācija, jo deputātam, kas ir pret valsts iejaukšanos
pašvaldību darbībā, izdevīgāk ir atbalstīt cienījamā Dalbiņa kunga
priekšlikumu.
Pirmkārt, salīdzinājumā ar esošo likuma tekstu šis priekšlikums
ierobežo iejaukšanos pašvaldību dzīvē.
Un, otrkārt, ja izmainīsim likumā kaut vienu burtu, tad Valsts
prezidents zaudēs tiesības atkārtoti atsūtīt šo likumu atpakaļ uz Saeimu.
Sakarā ar to tiem cilvēkiem, kurus neapmierina viss likumprojekts, ir
lietderīgi atbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Protams, daudz kas te izskanēja, un var
pievienoties gan vienas puses argumentiem, gan otras puses argumentiem. Taču
neapstrīdams ir fakts, ka mēs esam pievienojušies Šengenas līgumam. Neapstrīdams ir
fakts, ka robežsardzē notiek pārgrupēšanās. Neapstrīdams ir fakts, ka
Ziemeļvidzeme un Zemgale kļūst mazāk noslogotas un vairāk noslogota kļūst Latgale.
Tie visi ir neapstrīdami fakti. Taču es nesaprotu, kāpēc te runā pārsvarā par tām
pašvaldībām, kuru bērnudārzos nāks klāt šie mazie bērniņi, bet nerunā par tām
pašvaldībām, no kurām šie bērniņi pārcelsies. Tur taču atbrīvosies šīs vietas!
Vai tā tas nav? Tur šīs vietas atbrīvosies.
Es pilnīgi piekrītu, ka tam novadam, kurā tiks vairāk koncentrēti
šie robežsardzes spēki, ir jāsniedz atbalsts. Tas ir valsts parāds, kurš ir
jāatlīdzina. Es noteikti atbalstu šādu palīdzību robežsargiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Man ir liels prieks, ka deputāti ir kādam
jautājumam pievērsuši lielu uzmanību. Taču es gribētu būt droša, ka visi ir
sapratuši, par ko mēs tagad runājam. Ka mēs runājam ne tikai par pašvaldībām, ne
tikai par bērniem (tie visi ir svarīgi jautājumi!), bet ka mēs runājam par mūsu
konstitucionālo pienākumu – nodrošināt valsts dienestu darbību. Nodrošināt
vispusīgi. Un tos cilvēkus, kas kalpo valstij, atbalstīt tā, kā deputātam ir
pienākums to darīt.
Šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka balsot pret šo likumu ir
pilnīgi neiespējami, jo jautājums mums ir jārisina. Un tas ir atrisināms!
Taču es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, ja mēs tagad
balsojumā neatbalstīsim 2.priekšlikumu, kas ir deputāta Dalbiņa priekšlikums un kas
ievērojami ierobežo to normu, par kuru bija sākotnēji nobalsots, un kas tātad
attiecas tikai uz tiem robežsargiem, kuri tiek pārcelti, bet neattiecas uz visiem, kā
tas bija iepriekš nobalsots (un tāpēc mums tika šis likums atdots atpakaļ), tad
spēkā paliks tā norma, kas attieksies uz plašo robežsargu loku. Ja jau ir
izskanējušas tik lielas bažas par iespējām atbalstīt pilnīgi visus, tad acīmredzot
mums tomēr ir jāizšķiras par Jura Dalbiņa priekšlikumu un jāatbalsta vismaz tie
robežsargi, kurus valsts pārceļ. Jādod tiem tiesības iekārtot savus bērnus
bērnudārzā. Un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā
gadījumā Valsts prezidents šo likumu pēc otrreizējas caurlūkošanas saņems
negrozītu. Tas vairs nebūs atdodams atpakaļ Saeimai.
Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt
robežsargiem iespējas netraucēti savu pienākumu pildīt, lai viņi sadzīvisku
problēmu dēļ neaizietu no valsts dienesta. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc pildīsim
savu konstitucionālo pienākumu un atbalstīsim to priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputātam Dalbiņam ir kas komisijas vārdā piebilstams?
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Es gribu komisijas vārdā teikt
paldies visiem par ļoti kaismīgajām debatēm… (No zāles dep. I.Kalniņš:
„Saturīgām debatēm!”) un aicināt jūs ļoti rūpīgi strādāt pie tā
saucamā Dienesta gaitas likuma, kurā šī norma ir pirmajā lasījumā iebalsota, lai
realizētu arī tās idejas, kuras šeit tika izteiktas. Taču es jūs aicinu arī
komisiju atbalstīt, lai mēs nenonāktu tādā juridiskā kāzusā, par kādu nupat
runāja Muižnieces kundze.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Dalbiņa priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69,
pret – nav, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.
Tagad mums ir jābalso par likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu!
Balsosim par otrreizēji caurlūkojamā likuma pieņemšanu „Grozījumi Robežsardzes
likumā” galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – 7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”” trešajā lasījumā.
Ir saņemts viens – pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
izstrādāts priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu nobalsot par
likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80,
pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdātāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru””. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 450/Lp9. Tam ir pievienoti arī
likumprojekti, kuru reģistrācijas numuri attiecīgi ir 531/Lp9 un 511/Lp9.
Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi 15
priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 4. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 8. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 11. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 13. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 15.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sociālo drošību””.
Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Augsti godātie! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sociālo
drošību”” (dokumenta Nr.2121).
Trešajam lasījumam nekādi priekšlikumi netika saņemti. Varam
aicināt to atbalstīt balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par sociālo drošību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Godātie kolēģi! Šis
konkrētais likumprojekts paredz, ka turpmāk būs tikai viena veida traktortehnikas
vadītāja apliecība, kurā būs ietvertas astoņas kategorijas.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Blumbergs. Šā gada 25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”. Pirmais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījums
Imigrācijas likumā” paredz ņemt vērā Eiropas Komisijas norādes. Tās ir ietvertas
divos paziņojumos. Līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim šādā veidā tiks
novērsti administratīvie šķēršļi saistībā ar brīvu pakalpojumu sniegšanas
nodrošināšanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.
Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Imigrācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu
likumā” (dokuments Nr.2019). Mēs skatīsim veselu sešu likumu paketi, kuras galvenā
ideja ir saistīta ar gada auditu un ar vienas pieturas aģentūru.
Komisija minētos grozījumus ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs
atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Divdesmit viena diena… tas būs 3.aprīlis. Jā. Līdz
3.aprīlim komisija gaidīs jūsu priekšlikumus šim un arī visiem pārējiem paketes
likumprojektiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja nosauktā un Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta
numurs ir 2020. Šis likumprojekts izriet no tikko atbalstītā Kredītiestāžu likuma,
tāpēc aicinu parlamentu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Šā gada 3.aprīlis, ja parlaments neiebilst.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī šajā likumprojektā, kura dokumenta numurs ir 2021, ir runāts
par gada pārskatu un par auditēto gada pārskatu iesniegšanu vienā vietā jeb vienā
aģentūrā.
Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu kā izrietošu
no diviem iepriekšminētajiem.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Deputātu priekšlikumus gaidīsim līdz 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā dokumenta numurs ir 2022. Likumprojektu „Grozījumi
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” parlamentam ir atsūtījusi valdība šīs
pašas vienas pieturas aģentūras dēļ, kurā turpmāk tiks iesniegti gan gada
auditētie, gan neauditētie pārskati.
Sēdes vadītājs. Paldies.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju
fondiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Arī grozījumos likumā „Par privātajiem pensiju fondiem” ir
runāts par to pašu tēmu – par gada konsolidēto pārskatu iesniegšanu vienas pieturas
aģentūrā. Labojumi ir izdarīti tikai vienā pantā un pārejas noteikumos.
Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! …
K.Leiškalns. Trešais… Es jau aizmirsu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par
– 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Tāpat kā iepriekšējiem arī šim likumprojektam
komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt grozījumus Finanšu instrumentu
tirgus likumā, kas arī ir uzskatāms par šīs paketes likumprojektu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77,
pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Leiškalns. Šā gada 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras
likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Republikas Advokatūras likumā” (reģistrācijas numurs 483/Lp9). Kopumā Juridiskā
komisija ir saņēmusi 24 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Aizliegums nepilsoņiem strādāt par advokātiem, kuru mēs ierosinām atcelt, pieder pie
viseksotiskāko aizliegumu kategorijas starp tām pilsoņu un nepilsoņu tiesību 80
atšķirībām, kuras patlaban jau sesto mēnesi pēta tiesībsargs. Šis ir ierobežojums
nevis darbam valsts dienestā, bet gan privātai uzņēmējdarbībai. Advokāti aizstāv
sava klienta intereses, tātad aizstāv arī pret valsti. Aizlieguma ieviešanu pusei
nelatviešu nodarboties ar advokāta darbību var izprast kā valsts vēlēšanos
ierobežot visu nelatviešu tiesības, turklāt paliekot nesodītai. Ierobežojumus darbam
valsts dienestā vēl varētu atzīt par attaisnojamiem tanīs valstīs, kur nepilsoņi ir
īsti ārvalstnieki, nevis Latvijā, kur viena trešdaļa no šiem nepilsoņiem ir
dzimuši, bet pārējiem uzturēšanās stāžs ir apmēram 40 gadi. Ierobežojums
nodarboties ar advokāta darbu ir nesamērīgs, tam nav leģitīma mērķa, un tas ir
pretrunā ne tikai ar veselo saprātu, bet arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām.
Ne velti tiesībsarga priekštecis – Valsts cilvēktiesību birojs – jau 1996.gadā
aicināja šos ierobežojumus atcelt. Šo Valsts cilvēktiesību biroja priekšlikumu
mūsu valsts apdomā jau 12 gadus, kuru laikā ir paspējušas nomainīties četras
deputātu paaudzes. Varētu domāt arī ātrāk, jo priekšlikums par šā ierobežojuma
atcelšanu tiek izvirzīts Saeimai jau vismaz piekto reizi. Vienīgais, ko pa šo laiku ir
izdomājuši likumdevēji, ir tas, ka atļāvuši strādāt par advokātiem Latvijā
īstajiem ārvalstniekiem, ES pilsoņiem, neizvirzot viņiem pat tādu prasību kā valsts
valodas prasme. Starp citu, zvērinātam advokātam, kas ir no Latvijas, tiek izvirzīta
šāda prasība, kā arī prasība zināt likumdošanu. Tās pēc sarežģītības
pakāpes nav samērojamas ar tām prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas
pārbaudēs. Ja nepilsonis atbilst visiem šiem kritērijiem, tad aizliegums nodarboties
ar profesiju, kurš balstās vienīgi uz tās pilsonības trūkumu, kuru viņam atņēma
1991.gadā, ir klasisks diskriminācijas piemērs. Tieši šādus aizliegumus sākumā
piemēroja attiecībā pret ebrejiem Trešā reiha laikā, bet vēlāk atrisināja ebreju
jautājumu pilnībā un pavisam. Lūk, kā šo profesijas aizliegumu Eiropas Komisija pret
rasismu un neiecietību novērtē savā trešajā ziņojumā par Latviju, kas tika
publicēts pirms trim nedēļām. Citēšu: „Jāatzīmē, ka atšķirība attiecībā uz
dažādām politiskajām, pilsoniskajām, sociālajām un citām tiesībām starp Latvijas
pilsoņiem un nepilsoņiem joprojām ir milzīga. Nepilsoņiem joprojām nav pieejamas
vairākas profesijas civildienestā, kā, piemēram, prokurora, cietuma uzrauga vai darba
inspektora. Turklāt nepilsoņiem nav pieejamas vairākas profesijas privātajā sektorā,
kas saistītas ar tiesu iekārtu, piemēram, zvērināts notārs, zvērināts advokāts
vai to asistenti.” (Citāta beigas.)
Dāmas un kungi! Gribu atgādināt, ka tas ir Eiropas Komisijas
viedoklis attiecībā pret rasismu un neiecietību. Ja jūs nevēlaties palikt par
neiecietīgiem rasistiem, tad balsojiet par PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Stepaņenko vēlas ko
piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5. – PCTVL frakcijas priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts jau atbalstītajā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 8. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 10. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 11. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 13. – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 14. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 15. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 16. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 18. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Stepaņenko. 19. – nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 19. – partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 18, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 20.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 21. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 22. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 23. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un pēdējais – 24. – Juridiskās komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu
Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.
Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniegusi labklājības ministre Purnes kundze.
Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apsardzes
darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.2122 – likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par
sadarbību sociālās drošības jomā”.
Godājamie kolēģi! Pagājušā gada decembrī Latvijas Republikas
ārlietu ministrs un Krievijas Republikas ārlietu ministrs parakstīja divpusējo līgumu
– Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās
drošības jomā. Šis līgums paredz proporcionālus pasākumus, nodrošinot gan Latvijas
Republikas, gan Krievijas Federācijas pilsoņu sociālās drošības garantēšanu gan
tajos gadījumos, kad viņi pārceļas uz dzīvesvietu vienā vai otrā valstī, gan arī
tajos gadījumos, kad viņi paliek uz dzīvi kādas citas valsts teritorijā.
Kā jau es vēlreiz teicu, nosacījumi šajā līgumā ir absolūti
proporcionāli, vienādi piemērojami abu valstu pilsoņiem.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es jau atkārtoti izsaku kategorisku protestu
pret šādu līgumu, jo, nešķirojot pēc tautības, aizstāvu Latvijas pensionārus,
kuri godīgi strādājuši Latvijā. Nupat Bērziņa kungs teica, ka nosacījumi esot
proporcionāli. Latvija, sākot ar nākamo gadu, nepilsoņiem maksās 47,5 latus pie
pensijas. Tas prasīs no sociālā budžeta desmit vai vienpadsmit miljonus.
Pasakiet, lūdzu, cik Krievija maksās, kad stāsies spēkā šis
līgums! Neviena cipara, neviena skaitļa, neviena fakta nav. Vai nevajadzēja to minēt?
Jūs tagad „bīdāt” šo līgumu triecientempā, bet cietīs
Latvijas pensionāri. Ziniet, tas ir savdabīgs „nulles variants”. Tā kā
pilsonībā. Visas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem nolīdzināsim. Kam gan
viņam, nepilsonim, vajadzīga Latvijas pilsonība? Pie tam viņš saņems 47,5 latus,
sākot ar nākamo gadu.
Mūsu pensionāri, kas Latvijā strādājuši visu mūžu, saņems 10
vai 11, vai varbūt vēl dažus latiņus klāt pie pensijas, un viss. (No zāles dep.
A.Pabriks: „Budžetu vajag mainīt! Būs vairāk!”) Es izsaku pārmetumus
iepriekšējai valdībai, kas strādāja Kalvīša kunga vadībā. Īpaši labklājības
ministrei, kura parakstīja šo līgumu. Izsaku pārmetumus arī Godmaņa valdībai, kura
virzīja uz Saeimu šo līgumu. Izsaku pārmetumus Latvijas Pensionāru federācijai
(Verzes kundzes personā), kura ir gatava atvēlēt desmit vai vienpadsmit miljonus
nepilsoņu pensiju palielināšanai, toties savējiem – ne.
Pilsoņu aizstāvība Latvijā jau kļūst pakārtota. Kā es jau
teicu, rodas jautājums – cik tad Krievija maksās? Neviens neko nesaka, klusē, jo
Krievija maksās tūkstošreiz mazāk.
Izdabāšana Maskavai jau kļūst par valdību prioritāti, kas man
sāk riebties. Pašlaik ir sagatavoti vai tiek gatavoti, izvilkti no putekļiem, kuros
gulējuši desmit gadu garumā, vēl deviņpadsmit līgumi. Droši vien būs tādi paši,
līdzīgi. Tas ir vienkārši nepieņemami! Kāpēc mēs piekāpjamies Krievijai? (Vakar
par to tika runāts arī pārraidē „Kas notiek Latvijā?”.) Droši vien tāpēc, ka
kādam vai kādiem (un pietiekami daudziem!) ir izdevīgi bruģēt sev ceļu uz savu
biznesu, nododot mūsu, Latvijas, intereses.
Jā, es esmu skarbs, bet tā ir patiesība!
Jūs to saucot par kompromisu? Muļķības! Tā ir nodevība, nevis
kompromiss! (No zāles dep. A.Golubovs: „Raksti uz SAB!”) Draugi mīļie, mēs
jau kļūstam par Krievijas filiāli! Nožēlojami! Nožēlojami! Un, ja tā turpināsies,
tad… es jums pasaku skaidri un gaiši: diez vai es varēšu atbalstīt šo valdību… (Zālē
troksnis, aplausi.) Diez vai es varēšu atbalstīt koalīciju Saeimā, jo tas notiek
pretēji maniem principiem. (Starpsaucieni, aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tabūna kunga teiktajā ir
daļa taisnības, jo, pēc iepriekšējā gadā veiktajiem Labklājības ministrijas
aprēķiniem, tiešām mums jāparedz budžetā papildus 6 miljonus latu, lai samaksātu
tiem nepilsoņiem, kas uzkrājuši savu darba stāžu Krievijas Federācijas teritorijā
līdz 1991.gada 1.janvārim.
Bet arī Bērziņa kungam ir sava taisnība: līgums ir acīm redzami
absolūti simetrisks, jo jautājums par nepilsoņiem būtu drīz ticis atrisināts nevis
Rīgā un nevis Maskavā, bet tieši Strasbūrā.
Es jau šeit minēju savu lietu, kas tiks izskatīta Eiropas
Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta jau nosauca tās
izskatīšanas datumu. Tas ir 23.aprīlis. Un acīmredzot šis ierobežojums nepilsoņiem,
kas ir iekļauts Pensiju likumā, būs likvidēts… daļēji likvidēts, ja mēs
ratificēsim šo līgumu. Šis aizliegums nepilsoņiem ir pretrunā ar Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.pantu un ar
konvencijas 14.pantu „Diskriminācijas aizliegums”.
Interesanti, ka mēs varam prognozēt, kādā laikā šo līgumu
ratificēs Krievijas Valsts domē.
Es vakar vakarā saņēmu vēstuli no Eiropas Cilvēktiesību tiesas
priekšsēdētāja, kurā bija rakstīts, ka tiesas prāva izņēmuma gadījumā un pēc
Latvijas valdības lūguma tiek pārcelta uz 28.maiju. Tas ir laiks, kad gan Latvija, gan
Krievija ratificēs tieši šo līgumu. Tad mani klienti būs paspējuši zaudēt savu
upura statusu, un Latvijai būs nelielas izredzes šajā procesā tomēr vinnēt.
Es atkārtoju, Tabūna kungs, ka nav nekādu bažu par to, ka mēs
samaksāsim nepilsoņiem papildu naudu, jo šis jautājums tiks atrisināts Strasbūrā
28.maijā, un Latvijai tik un tā būs jāmaksā. Turklāt, ja tie cilvēki, kuri būs
zaudējuši savu naudu sakarā ar šo ierobežojumu, griezīsies tiesā pirms šā līguma
ratifikācijas, viņi saņems vēl arī kompensāciju par visu savu darba stāžu.
Līdz ar to argumentācija par šo līgumu ir izklāstīta, un es
aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Nebiju domājusi te vairs nākt un runāt, bet
Tabūna kungs mani izaicināja. Mēs šo Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā ļoti nopietni izskatījām Sociālo un
darba lietu komisijā, kuras darbā piedalās deputāti nu jau absolūti no visām Saeimā
pārstāvētajām frakcijām. Jā, savas politiskās pārliecības dēļ viens mūsu
deputāts, kurš pārstāv apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju, Māris
Grīnblata kungs, balsojumā atturējās, bet pēc tik skarbiem vārdiem, kādus es tikko
dzirdēju no Tabūna kunga, es šoreiz klusēt nevaru.
Redziet, nav jau runa tikai par tiem cilvēkiem, kuri ir atbraukuši
šeit un atpūšas Latvijā. Te ir runa par cilvēkiem, kuri Latvijā ir strādājuši.
Diemžēl ir vairākas tādas rūpnīcas, kur cilvēki iepriekšējos, padomju gados, ir
strādājuši. Šīs rūpnīcas atradās Latvijā, bet diemžēl pieraksta vieta šīm
rūpnīcām bija Krievijā. Un, lūk, šiem pensionāriem pašreiz ir grūti aprēķināt
pensiju, piemēram, par mašīnbūves rūpnīcā strādāto laiku, lai gan šī
mašīnbūves rūpnīca kā atradās, tā atrodas Liepājā… protams, tikai šī ēka,
ne vairs rūpnīca. Un tādas rūpnīcas mums padomju laikos bija daudzas.
Ir jādomā arī par tiem vienkāršajiem ļaudīm, kuri kādreiz
strādāja PSRS karaspēka daļās, kara hospitāļos, un viņi nebija cilvēki ar
uzplečiem. Ja viņi tagad nav Latvijas Republikas pilsoņi, tad viņiem darba stāžā
neieskaita šo laiku, un pensija līdz ar to netiek aprēķināta.
Runa jau nav par to, ka viņi varētu būt Latvijas pilsoņi, ja viņi
to vēlētos, runa ir par to, ka tādā pašā veidā šis sociālais taisnīgums nav
ievērots arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri no Latvijas aizbrauca un pašreiz
uzturas Krievijā. Un atkal ir jāmin pilsēta, kuru es pārzinu vislabāk, – tā ir
Liepāja. Tur ir kombināts „Lauma”. Tad, kad kombināts „Lauma” beidza savu
darbību, daudzi cilvēki aizbrauca atpakaļ uz savām mājām – uz Krieviju vai arī uz
Ukrainu. Piemēram, tie, kuri tagad dzīvo Ukrainā, saņem šo pilno pensiju, jo Latvijai
ar Ukrainu līgums ir noslēgts jau pirms laba brīža. Turpretī Krievijā diemžēl šie
cilvēki nesaņem pensiju par šo padomju laikā nopelnīto darba stāžu šajā pašā
mūsu kombinātā „Lauma”.
Un beidzot. Ja ir tik skarbi vārdi jāsaka par sociālajiem
jautājumiem, tad es varu šodien droši izteikt aicinājumu arī Tabūna kungam: „Esiet
tik laipns, ierosiniet to savai frakcijai un mainiet komisiju! Nāciet strādāt pie mums
uz Sociālo un darba lietu komisiju! Nāciet un strādājiet Sociālās drošības
apakškomisijā, kur mēs ļoti nopietni izdiskutējam visus sociālā bloka jautājumus!
Mācīsimies kopīgi un zināsim likumus, kam ko piešķir, kam ko nepiešķir un cik
kurš zaudē. Varbūt rīkosimies tā!”
Paldies, kolēģi! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Tagad viss
skaidrs!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Tabūna kungam interesēja, cik līdzekļu iztērēs Krievija. Mani tas neinteresē, bet
ir ļoti svarīgi, ka arī tai daļai cilvēku Krievijā, kuri nostrādāja tik un tik
gadus Latvijas PSR līdz 1991.gadam, uzlabosies viņu materiālais stāvoklis, un viņiem
maksās no Krievijas budžeta.
Un nu par mums. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā un
citos lasījumos, tad mēs, neapšaubāmi, atteiksimies diemžēl no daudzām sociālajām
netaisnībām. Konkrēts piemērs. Sieviete Olainē ir nostrādājusi 34 gadus. Viņa
nekur neizbrauca. Viņa neaicināja… viņa toreiz nekliedza pa radio: „Lai dzīvo
Latvijas PSR!” Viņa rūpējās par ekoloģiju, viņa aizstāvēja Latvijas dabu.
Septiņpadsmit gadus šis institūts skaitījās Latvijas filiāle, bet vēl
septiņpadsmit gadus tas bija PSRS uzņēmums, un tagad par šiem septiņpadsmit gadiem…
par to pašu darbu 34 gadu laikā… Par šiem 17 gadiem viņai skaitās darba stāžs,
bet, tā kā viņa diemžēl nav pilsone, tad par šiem otriem septiņpadsmit gadiem –
neskaitās. Viņa nekur neizbrauca, viņa 34 gadus nostrādāja Latvijā. Paldies Dievam,
viņa dzīvo… ir dzīva vēl šodien. Vai tas ir sociālais taisnīgums – es nezinu.
Līdz 6 miljoniem… Es kaut kur lasīju, ka tas prasīs no Latvijas šādus līdzekļus,
bet es varētu tagad arī nosaukt to projektu nosaukumus, saskaņā ar kuriem mēs
Baltijas debesīs vai smiltīs tērējam līdzekļus, no kā nevienam nebūs labāk…
Tagad vismaz daži tūkstoši jūsu līdzcilvēku, kuri dzīvo jums blakus, materiāli
būs labāk nodrošināti. Tas ir viennozīmīgi…
Starp citu, tas ir starpvaldību līgums. Attiecīgie cienījamie
cilvēki to parakstīja. Faktiski daudz nekas jau nav mainījies mūsu valdībā –
premjeri un daži ministri, bet pārējie visi ir uz vietas. Arī visas valdošās
partijas, kuras tur bija, arī palika. Starp citu, arī „tēvzemieši” bija un ir
valdošajā koalīcijā, un es nedomāju, ka kāds no viņiem protestējot noliks savu
mandātu vai aizies no valdības. Smieklīgi!
Aicinu atbalstīt šo svarīgo, taisnīgo likumprojektu!
Paldies!
Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam. Otru
reizi.
(No zāles: „Sadod, Pēteri! Sadod!”)
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs dzīvē esam pieredzējuši, ka var visādi
iesaiņot preci, kuru vajag „iesmērēt”. Un šis ir tas gadījums.
Runa ir par Krievijā nostrādātajiem gadiem (No zāles dep.
J.Pliners: „Latvijā! Latvijā arī!”), par kuriem mēs maksāsim šos 10 vai 11
miljonus. Paskatieties, izlasiet, kas tieši ir rakstīts anotācijā! „Vispārējā
gadījumā…” – tātad parasti – „…abas Puses, ievērojot nacionālos normatīvos
aktus, pensiju piešķir par savā teritorijā iegūto apdrošināšanas stāžu.” Tā
notiekot parasti. Taču tagad, redziet, seko izņēmums: „Līgumprojekta pārejas
noteikumos paredzēts, ka pensiju par stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim,
piešķir tā Puse, kuras teritorijā persona dzīvo pensijas pieprasīšanas
(pārrēķināšanas) brīdī.” Tātad visiem nepilsoņiem, kuri tagad pensijas
piešķiršanas brīdī dzīvo Latvijā… viņiem tiks maksāta šī pensija.
Šis izņēmums esot kompromiss. Nu ziniet! Nemēģiniet iesmērēt
man, tā sakot, šo preci! Un tas, ko jūs sakāt, ka gadījumā, ja Tabūns pāries
strādāt no citas komisijas pie jums un jūs pārliecinās… Pilnīgs un absolūts –
nē! Tad jau es būtu jūs pārliecinājis iepriekšējā reizē, kad šo nepieņemamo un
pazemojošo līgumu nodeva komisijām. Jau tad es būtu jūs pārliecinājis. Un arī
šodien ar savu sacīto es būtu jūs un visus koalīcijas kolēģus pārliecinājis. Man
nācās izteikt man ārkārtīgi nepatīkamus vārdus, bet tāda ir patiesība. To
nedrīkst darīt! Tādā veidā mēs nonāksim līdz nulles variantam un Latvijai kā
Krievijas filiālei.
(No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Atkal nav skaidrs! Barčas
kundze, paskaidrojiet vēlreiz!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Vēl ir trīs runātāji, bet, pirms mēs dodam
vārdu nākamajam runātājam, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
vienpadsmit deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi bez
pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai kādam ir
iebildumi? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? Paldies. Tātad mēs turpināsim sēdi
bez pārtraukuma.
Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie deputāti! Mums jau ir noslēgti līdzīgi līgumi ar
Kanādu un ar Ukrainu. Tad Tabūnam ir jābūt konsekventam! Viņš savā laikā
atbalstīja šādu līgumu slēgšanu ar Kanādu un ar Ukrainu. Tad kāpēc mums
nevajadzētu slēgt līgumu ar Krieviju? Es to nevaru saprast. Ir jābūt konsekventiem
tomēr! Nevajag skatīties… Tuvojas šāda līguma parakstīšana ar Austrāliju. Jūs
esat arī pret to, Tabūna kungs? Ar Austrāliju mēs gribam noslēgt šādu līgumu. Jūs
esat pret to?
Nu tad pasakiet, ka mēs esam pret visiem līgumiem, kuri ir noslēgti
līdz šim! Balsosim „pret”, un viss! Un būs miers.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie deputāti! Mēs nevaram samaksāt saviem pensionāriem, saviem
pilsoņiem, un tiem cilvēkiem, kuri par Latvijā nostrādāto darba laiku ir saņēmuši
pensijas aprēķinus. Viņi dzīvo zem iztikas minimuma.
Tomēr es gribu pievērst uzmanību vēl vienai lietai – tam, kas
notiks, ja mēs atbalstīsim šo līgumu. Līgums paredz, ka persona, ja tā dzīvo mūsu
valsts teritorijā pensijas pieprasīšanas vai pārrēķināšanas brīdī, saņem no
mūsu valsts šo piemaksu arī par iepriekšējiem, Krievijā nostrādātajiem, gadiem,
un, tā kā darbaspēka migrācija tuvākajos gados ir sagaidāma ļoti liela, jo Latvijā
darbaspēka pietrūkst, bet mūsu cilvēki brauc strādāt uz Īriju un uz Rietumeiropu,
ir sagaidāms, ka no Krievijas puses migrācija pieaugs un palielināsies. Un mēs viņiem
visiem par Krievijā nostrādātajiem gadiem maksāsim pensijas.
Es aicinu neatbalstīt šo līgumu arī tāpēc, ka šie līgumi netika
pilnībā publiskoti tajā laikā, kad mēs runājām par robežlīguma ar Krieviju
atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Tie mums nebija zināmi.
Paldies par uzmanību. Aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai, otro reizi.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Nu kā vēl skaļāk varētu pateikt, lai visi
saprastu, ka šeit nevajadzētu nodarboties ar absolūtu populismu? Tagad nu brauks no
Krievijas un mēs ieskaitīsim… Godātie kolēģi! Šajā līgumā ir runa par darba
stāžu, kas Latvijā ir uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim. Tātad runa ir par
iepriekšējo laiku. Un varbūt šā līguma apspriešana nav īstais brīdis, kad mums
būtu jārunā un jāuztraucas par to, kā mūsējie tagad strādā Īrijā, bet no
Krievijas strādnieki tik ļoti intensīvi brauks šurp, ka mēs tik skaitīsim naudu pa
labi un pa kreisi.
Es gribētu aicināt jūs gluži tāpat kā mūsu komisijas deputāts
Vitālijs Orlova kungs: „Kolēģi, apdomājieties!” Ne jau vakardien tika ratificēts
šāds līgums ar Ukrainu. Sagatavošanā ir līgums ar Austrāliju un vēl ar citām
valstīm. Nu tad domāsim šajā gadījumā par cilvēku Latvijā un nešķirosim! Jo,
redziet, tie cilvēki, kuri atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai nav varējuši šo
savu darba stāžu ieskaitīt pensijā, saņem mazas, pat ļoti mazas pensijas, un jābūt
kādam, kas viņiem palīdz. Un tās ir pašvaldības Latvijā.
Tad nu palūkosimies, kura „kabata” tā ir – vai pašvaldību
budžets vai valsts sociālās apdrošināšanas budžets, jo neviens no mums līdz
1991.gada 1.janvārim nemaksāja sociālo nodokli. Tikai pēc tam mēs sākām maksāt
sociālo nodokli un sāka skatīties, vai tā iestāde vai uzņēmums ir maksājuši
sociālo nodokli. Tā ieskaitīšana darba stāžā notika pēc 1991.gada, un, tikai
sākot no 1996.gada 1.janvāra, mums katram sāka uzskaitīt ik pa mēnesim mūsu
ieguldījumu.
Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Atkal skaidrāk palika!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebūtu pieteicies debatēs, ja nebūtu
dzirdējis to, ko teica kolēģis Vitālijs Orlovs. Ar ko tad Krievija atšķiras no
Kanādas, Austrālijas un Ukrainas? (No zāles dep. V.Orlovs: „Krievijas
Federācija!”)… Krievijas Federācija. Jums vajadzēja zināt, ka šī ir
vienīgā valsts, kura ir starptautiski atzīta par PSRS mantinieci – Latvijas Republikas
okupētājvalsts mantinieci.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar interesi
klausījos šīs debates. Par taisnīgumu vispār mēs nevaram runāt nevienā
pašreizējā pensiju likumā, jo to pamatos jau ir ielikts netaisnīgums. Un tā nu es
esmu spiests runāt par savu dzīvi.
Tad, kad es vēl biju deputāta amata kandidāts, ja nemaldos, man
pensija bija 82 lati. Iedomājieties Visvaldi Lāci – ar augstāko izglītību, ar
noliktiem zinātņu kandidāta eksāmeniem, bet kuram neļāva tālāk aizstāvēt
disertāciju, tāpēc ka viņš bija leģionārs, un to darīja taisnīguma aizstāvji. Un
man dzīvoklī Rīgā nācās dzīvot ar 82 latiem – tātad pusbadā! Tātad jau pamatos
šeit ir ielikta netaisnība, taču cilvēki to nesaprata. Arī latvieši to nesaprata,
kad Godmaņa pirmās valdības laikā ar vārdiem uzbruka Godmanim, ka mums ir šīs
mazās pensijas. Mūsu šīs mazās pensijas milzīgai iedzīvotāju daļai sagādāja
okupācijas vara ar savu netaisnīgo Pensiju likumu.
Es esmu strādājis par pastnieku, par lauku restorāna kurinātāju,
par sētnieku, un man nevarēja sanākt vairāk par 82 latiem. Kāda gan var būt runa par
kaut kādu taisnīgumu vai par izlīdzināšanu! Ja grib panākt taisnīgumu, tad
Krievijai ir jāmaksā man pensija, jo es jau to pensiju… Kad mūsu valsts atnāca, man
jau bija 66 gadi. Es jau biju aplaupīts no Krievijas puses ar pensiju.
Konkrēts piemērs. Konkrēts piemērs, Barčas kundze! Nekāda
taisnīguma šeit nav! Un, ja mēs maksājam vairāk nekā mēs saņemam, jau ar to vien,
es domāju… ar savu dzīvesstāstu es esmu pierādījis šo netaisnīgumu…
Es balsošu „pret” šo līgumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts
Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt
paldies Barčas kundzei par viņas ļoti konstruktīvo uzstāšanos, kā arī, protams,
pārējiem, kuri piedalījās debatēs. Taču es uzreiz gribu teikt, ka nemēģināšu
pārliecināt Tabūna kungu, jo tas acīmredzot nav iespējams. (No zāles dep.
P.Tabūns: „Nav! Nav!”)
Šis līgums ir standartlīgums. Tāda paša veida līgumi Latvijai jau
ir noslēgti ar Ukrainu, ar Kanādu, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, arī ar
Norvēģiju. Tāds pats līgums pašlaik tiek slēgts ar Igauniju. Tāds pats līgums
pašlaik ir sagatavošanā ar Baltkrieviju.
Tas ir standartlīgums pēc būtības. Es vēlreiz atkārtošu, ka tas
paredz vairākas lietas. Es gribētu uzskaitīt trīs galvenās lietas.
Pirmkārt, tas paredz, ka pensiju formulā savstarpēji ieskaita abās
valstīs dzīvojošo personu nostrādāto laiku līdz aiziešanai pensijā. Tātad arī
Latvijas pilsoņiem, kuri ir strādājuši Krievijā, šis laiks tiks ieskaitīts viņu
pensijas stāžā, un arī tiem cilvēkiem, kuri pašlaik dzīvo Krievijā, viņu Latvijā
nostrādātais laiks tiks ieskaitīts pensiju formulā. Līdz ar to mainīsies viņu
pensiju formula.
Otrkārt, šie līgumi paredz pensiju eksportu, kas ir ārkārtīgi
svarīgi, jo cilvēks ir brīvs savā izvēlē – viņš var izvēlēties dzīvesvietu, un
tad viņam nav jānāk atbilstoši tām vai citām regulācijām reizi mēnesī vai reizi
divos mēnešos atrādīties. Tad viņš vienkārši savu pensiju var saņemt eksportā no
vienas valsts uz otru.
Un treškārt. Pēc manām domām, ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka
saskaņā ar šo līgumu pensija šiem cilvēkiem tiek maksāta tikai vienā valstī.
Attiecīgās institūcijas savstarpēji apmainās ar visu informāciju, un līdz ar to
tiek novērsta jebkura šāda jautājuma dublēšanās.
Es, kolēģi, gribu teikt, ka šis līgums ir ļoti nopietni
izvērtēts.
Pašās beigās, pirms aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā, gribu Tabūna kungam viņa informēšanas labad pateikt, ka labklājības
ministrs tanī laikā, kad šis līgums tapa un faktiski tika parafēts, bija no
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un šā cilvēka vārds bija Vladimirs un uzvārds –
Makarovs. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 24.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas
Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas
teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
Nr.600/Lp9 – „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības
vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un
Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”.
Vēlos teikt, ka arī šis dokuments tika parakstīts pagājušā gada
decembra beigās. To parakstīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs un Krievijas
Federācijas ārlietu ministrs. Arī šis dokuments ir absolūti proporcionāls savas
ietekmes ziņā. Tātad abām pusēm saistības ir pilnīgi vienādas.
Šis dokuments paredz vairākas lietas:
pirmkārt, apbedījumu apzināšanu, uzturēšanu, uzraudzību,
aizsardzību, kaitējuma seku, ja tādas ir radušās prettiesisku darbību rezultātā,
novēršanu;
otrkārt, apbedījumu sarakstu veidošanu un papildināšanu;
treškārt, jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, piemiņas zīmju
uzstādīšanu, memoriāla konstrukciju pārveidošanu;
ceturtkārt, mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvietošanu un
pārapbedīšanu;
piektkārt, zemes gabalu, uz kuriem atrodas otras puses apbedījumi,
piešķiršanu bez atlīdzības otras puses lietošanā uz nenoteiktu laiku.
Godājamie kolēģi! Šis līgums attiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir
gājuši bojā Pirmā pasaules kara laikā, kā arī Otrā pasaules kara laikā un
vēlākā laikā. Tas attiecas arī uz visiem tiem cilvēkiem, kuri ir miruši
represijās, dažnedažāda veida kataklizmās, kādām Latvija gājusi cauri šā perioda
laikā.
Aicinu dokumentu atbalstīt un pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas
valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu
Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas
teritorijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 24.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt pēdējo šodienas sēdes darba
kārtības sadaļu – „Lēmuma projekta izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas
sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības
laika pagarināšanu”.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pirms es sniedzu nelielu ieskatu padarītajā un
nedaudz pastāstu arī par paredzētajiem tālākajiem darbiem, man ir jāziņo, ka bija
ļoti jocīgi just acīm redzamu spiedienu uz Saeimas deputātiem un arī uz mani
personīgi tieši pirms šīsdienas sēdes. Tas liecina par nepārprotamu vēlēšanos
pārtraukt mūsu komisijas darbu. Tas ir ļoti nožēlojami – it īpaši tāpēc, ka šā
spiediena radīšanā iesaistījās saziņas līdzekļi, sniedzot pilnīgi sagrozītu
informāciju. Acīmredzot Latvijā ir personas, kurām ļoti traucē mūsu komisijas
darbība. Cita secinājuma nevarētu būt.
Šajā otrajā posmā, kurš tieši šodien beidzas, mēs esam
uzklausījuši tos galvenos referentus, kurus uzaicināja komisija, un pēc šīs
izskatīšanas šā gada 19.februāra sēdē komisija ar balsu vairākumu nolēma darbu
turpināt.
Skaidrāk iezīmējas komisijas darbības turpmākie uzdevumi. Jo mēs,
turpinot uzklausīt komisijas sēdēs dažādus pārstāvjus, izvirzījām tos
jautājumus, kas varētu skart turpmāko komisijas darbu.
Un tāpēc es atļaušos minēt personas, kuras mēs šajā posmā
uzaicinājām uz pārrunām. Šoreiz mēs likām diezgan lielu uzsvaru uz advokatūras
pārstāvjiem, un tāpēc komisijas sēdēs piedalījās dažādi domājoši dažādu
virzienu pārstāvji no advokātu puses – konkrēti, Lauris Liepa, Aloizs Vaznis, Egils
Radziņš un Agris Bitāns.
Neapšaubāmi, komisijas darbā būtu arī tālāk jāiesaista Latvijas
Juristu biedrība. Tāpēc komisijas sēdē piedalījās Latvijas Juristu biedrības
priekšsēdētājs Aivars Borovkovs.
Ir uzsāktas sarunas arī ar augstskolu pasniedzējiem, un tāpēc
komisijas sēdē piedalījās Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis.
Šķiet, ka turpmāk diez vai vajadzētu uzaicināt žurnālistus.
Taču pēdējā sēdē ar žurnālistu piedalīšanos mēs uzaicinājām sabiedrībā
populāro žurnālistu Jāni Domburu.
Ja ir runa par iespējamo turpmāk uzaicināmo personu sarakstu, tad
jāteic, ka ir bijusi saruna ar Augstākās tiesas vadību un pieci Augstākās tiesas
tiesneši ir piekrituši turpmāk piedalīties komisijas darbā. Vairāki no
uzaicinātajiem paši pieteicās sekot līdzi komisijas darbam un ar saviem
priekšlikumiem un savu darbību palīdzēt komisijai strādāt.
Starp citu, no Aivara Borovkova puses izskanēja tāds īpatnējs
apgalvojums, ka, lūk, kādreiz Latvijas Juristu biedrības saikne ar Saeimu esot bijusi
pietiekami stingra, stipra, bet tieši pēdējos gados šī saikne ir kļuvusi vājāka.
Mēs vienojāmies, ka šī sadarbība ar Latvijas Juristu biedrību, kurā ir daudzi ļoti
profesionāli juristi, būtu jānostiprina.
Diezgan interesants ir arī tas, ko Aivars Borovkovs pateica par
Latvijas Juristu biedrības darbības iezīmēm, un, es domāju, šīs īpašības būtu
jāievēro arī daudzām citām organizācijām. Protams, biedrība nenodarbojas ar
politiku, nenodarbojas ar biznesu un nerisina personīgas lietas. Šķiet, daudzās
sistēmās šādi tā saucamie „trīs vaļi” varētu ļoti noderēt, pilnveidojot
attiecīgās sistēmas.
Tagad nedaudz pastāstīšu par vairākiem pamatvirzieniem, kuri
varētu turpmākajā darbībā tikt iezīmēti, un, neapšaubāmi, par pašu tiesu
sistēmu kopumā. Jā, mēs varam daudz runāt par to, ka tā ir iesīkstējusi, ka tā ir
gausa. Taču tam ir arī savi iemesli. Tiesnešu vidū ir tādi, kas ir ar daudzus gadu
desmitus ilgu stāžu, un ir arī tādi, kas ir tikai nesen sākuši strādāt par
tiesnešiem. Un, protams, atšķiras iegūtā izglītība, atšķiras iegūtās
tradīcijas, un varbūt reizēm atšķiras pašu jautājumu būtība. Viens prasa, kurš
likuma pants ir pārkāpts vai nav pārkāpts, bet otrs prasa, kādas cilvēktiesības ir
ievērotas vai kādas cilvēktiesības nav ievērotas.
Ko var darīt? Okupācijas gadi mums ir izveidojuši dažas
tradīcijas, no kurām tā vienkārši un uzreiz vaļā tikt būs grūti. Kaut gan,
protams, sistēma mainās. Šī attīstība ir vērojama, un šķiet, ka likumdevējs
varētu šajā ziņā palīdzēt.
Un viens no palīdzības veidiem varētu būt vienotu standartu
piemērošana gan tiesnešiem, gan advokātiem, gan prokuroriem.
Pieņemsim, var runāt par profesionālo ētiku. Tas ir viens no
piemēriem. Otrkārt, var runāt par disciplināro komisiju izveidošanu, par kopīgu
ētikas komisiju visiem minētajiem virzieniem vai kopīgu disciplināro komisiju
veidošanu.
Ļoti būtisks jautājums ir katras minētās sistēmas
pašregulācija. Piemēram, tiesnešu sistēmu es ļoti labi redzēju tiesnešu
konferencē. Cik ārkārtīgi uzmanīgi ir jāprot piedāvāt savu ierosinājumu, jo,
tiklīdz sākas varmācīga ielaušanās ar nepārdomātiem lēmumiem, izteicieniem,
tiesnešu sistēma sakļaujas, un tur no malas iekšā tikt nav tik vienkārši!
Šķiet, ka līdzīgs stāvoklis ir arī ar advokātiem un prokuroriem.
Un, ja man jādzird no ļoti nopietniem advokātiem, kas bija uzaicināti uz sēdēm,
tādi vārdi, ka diemžēl pēdējos mēnešos ir tieslietu sistēmā izveidojies zināms
atsalums starp tiesnešiem un advokātiem, tas nu laikam nav nekas patīkams, jo galu
galā uzdevumi gan tiesnesim, gan advokātam galvenajos vilcienos ir vienādi.
Protams, atkal varētu runāt par to, vai var mainīt, vai vajag
mainīt un kā mainīt attieksmi pret tiesnesi kā atsevišķu amatpersonu, pret
advokātu, pret prokuroru.
Jautājums par konkurenci šo personu starpā, par to, cik tā ir
liela. Protams, nevar Latviju salīdzināt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kaut gan
mēģinām to darīt. Tur ir pilnīgi cits cilvēku skaits, citi attālumi un cita
konkurence. Neapšaubāmi! Tomēr konkurence tiesnešu starpā ir. Kāda tā ir, un cik
tā ir liela?
Jautājums par disciplinārlietu izmeklēšanu. Vai ir pieņemama tā
kārtība, kāda ir šodien tieslietu sistēmā, vai tomēr to nevajadzētu mainīt? Un
vai tiesneša pārkāpumam ir noilgums vai nav noilguma? Šo noilgumu, šos datus
vajadzētu tomēr salīdzināt. Nevar būt tie pilnīgi vienādi pilnīgi visiem mūsu
valsts pilsoņiem.
Protams, var runāt par zināmu koleģialitāti šo visu manis nosaukto
profesiju starpā. Vai runāt par to, cik tā ir liela un kā šo koleģialitāti
nostiprināt.
Jāteic, ka gribot negribot jāatgriežas tomēr arī pie sarunas par
to tieslietu sistēmas darbības posmu, kur ir nelikumīgi noklausītu sarunu izmantošana
tiesas procesā. Diemžēl šodien neviens nevar dot pilnīgu garantiju par to, ka tiesas
procesā tādas lietas nenotiek. Šādas garantijas nav! Šis secinājums izskanēja no
vairāku uzaicināto personu puses – izskanēja ar zināmām niansēm, tomēr izskanēja.
Šis secinājums izskanēja! Un acīmredzot par to būtu jādomā.
Jā, ir Kriminālprocesa likumā pants, kas noteic, ka nelikumīgi
iegūti pierādījumi nav izmantojami kriminālprocesā. Jā, pants tāds ir. Bet kā
praksē pārliecināties par to, vai tas ir vai tas nav?… Tas ir ļoti sarežģīti, pat
vairāk nekā sarežģīti.
Acīmredzot komisija varēs tikai ierosināt, ja būs tāda iespēja.
Un tomēr der ieskatīties tādā īpatnējā pārskatā – esošo likumu un normatīvo
aktu konceptuālajā pārskatā. Tas nenozīmē visu likumu studēšanu, bet ir runa par
konceptuālu pieeju: vai konkrētais likums vai konkrētā norma ir saistīta ar
taisnīguma principu vai nav.
Protams, ir jāievēro likumi, par likumu neievērošanu nevar būt
runa! Taču – vai likums ievēro taisnīguma principu vienmēr? Kā mēs paši redzam,
mēs te ar dažādiem paņēmieniem daudzus likumus „dzenam cauri”. Par to vajadzētu
padomāt!
Pie tam taisnīguma princips, attieksme pret likumu ir jāaplūko gan
no vienas, gan no otras sistēmas puses, tātad arī no varas pārstāvju puses.
Tātad Saeimas komisija nav tā komisija, kas vilks ārā kādu un
stieps uz tiesu. Tas nav mūsu uzdevums! Mēs esam likumu radītāji, un mūsu uzdevums ir
iezīmēt galvenos likumdošanas virzienus, ar kuriem mēs varam preventīvi palīdzēt
sakārtot tieslietu sistēmu. Un, ja mūsu komisija ir aicināta cīnīties par to, lai
līdz minimumam samazinātu iespējamās nelikumības tieslietu sistēmā, tad tieši tas
mums būtu arī jādara.
Ja tiks pieņemts lēmums par šīs komisijas darba turpināšanu, tad,
neapšaubāmi, tur tiks uzaicināti tiesneši, advokāti, augstskolu pasniedzēji,
Latvijas Juristu biedrības pārstāvji, un viņiem būs jāatbild uz ļoti skaidri
formulētiem jautājumiem, kas attieksies uz vienu vai otru likumu paketi saistībā ar
tiesvedības sistēmu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vispirms es
gribētu jums visiem ļoti atvainoties par to, ka es savulaik esmu veicinājusi šādas
komisijas izveidošanu. Jo saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu
šāda komisija, es citēju, „ieceļama noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk
kā viena trešdaļa Saeimas deputātu” (citāta beigas).
Tajā laikā pozīcija, protams, nevarēja to nobremzēt, kaut arī
runāja par to, ka šādas komisijas izveidošana ir bezjēdzīga.
Kāpēc es esmu šādi kļūdījusies, savulaik – pirms sešiem
mēnešiem – jūs aicinādama šādu komisiju izveidot? Man liekas, ka visupirms tāpēc,
ka man nebija zināmas tās paražu tiesības, kuras saistībā ar parlamentārās
izmeklēšanas komisiju funkcionēšanu valda šeit, Saeimā. Un, proti, kādas tad ir
bijušas šīs komisijas sēdes? Par to jebkurš no jums būtu varējis pārliecināties,
ja jūs būtu atnākuši otrdienās pulksten 13.00 tepat uz Sarkano zāli un no sava laika
būtu veltījuši tam aptuveni 30-40 minūtes. Mēs sanākam ļoti simpātiskā
kompānijā. Es tiešām priecājos satikties un parunāties ar kolēģiem, kurus
nesastopu citās komisijās. Bet uz sēdēm šā pēdējā perioda laikā, kad mēs
pagarinājām komisijas sēdes laiku, ir ataicināti, manuprāt, kādi pieci seši
advokāti. Es pat nezinu, pēc kādiem kritērijiem. Vieni no viņiem runā un kritizē
tiesu varu (acīmredzot kaut kas laikam nav izdevies tiesās tā, kā viņi bija
ieplānojuši). Vieni – skarbākiem vārdiem, citi – ne tik skarbiem vārdiem… Citi
kritizē prokuratūru, saka, ka prokuratūra ir slikta. Komisijas priekšsēdētāja kungs
ir aicinājis arī žurnālistus (man tāpat nav arī zināms, pēc kādiem kritērijiem
viņš vadījies), un šie žurnālisti arī ir stāstījuši par vienu vai otru sāpi,
kas viņiem ir sakarā ar šo sistēmu.
Taču faktiski uz šīm sēdēm nav aicināts neviens no tiem
tiesnešiem, kuri, iespējams (es uzsveru: iespējams), figurē grāmatā „Tiesāšanās
kā ķēķis”. Iespējams, ka Dobeļa kungs, ierosinādams pagarināt šīs komisijas
darbības laiku, ir to atstājis it kā saldajam ēdienam; var arī būt, ka tas tā tiek
darīts, lai attaisnotu šīs komisijas darbības laika pagarināšanu. Mēs ar
Āboltiņas kundzi pieprasījām no Augstākās tiesas vairākus materiālus par
atsevišķām tiesnešu disciplinārlietām, par lietu nozīmēšanas kārtību.
Priekšsēdētāja kungam tas absolūti nav licies interesanti, un viņš vispār arī
nesaprot, kā ar šādiem materiāliem apieties. Šie materiāli, starp citu, ir
konfidenciāli, tos nemaz tā nevarēja sakopēt un izdalīt visiem tiem, kas vien to
vēlējās.
Bez tam ir vēl viena slikta lieta sakarā ar šīs komisijas
funkcionēšanu. Cilvēki, nezinot šīs komisijas kompetenci, raksta vēstules komisijas
locekļiem un droši vien arī komisijas priekšsēdētājam. Es zinu, ka viņi saņem
lielākoties tikai pilnīgi formālas atbildes. Šajās vēstulēs cilvēki nav
sagaidījuši to, ko viņi cer sagaidīt, bet viņi jau neko citu nemaz nevar sagaidīt,
jo šīs lietas pēc būtības komisija neizskata. Vienkārši mēs, piedodiet par
izteicienu, tracinām cilvēkus šajā ziņā.
Dobeļa kungs teica, ka mēs tagad identificēsim problēmas tiesu
sistēmā. Es domāju, ka mums ir ļoti grūti identificēt šīs problēmas, ņemot
vērā komisijas darba gaitu. Es zinu, ka Saeimā ir viena īpaša apakškomisija, kura ir
izveidota sakarā ar Tiesu iekārtas likuma projekta izstrādi un kurā šīs pašas
amatpersonas, arī augstāko tiesu varas institūciju amatpersonas, ir ieradušās, un
kurā tiek runāts gan par šiem ētikas jautājumiem, gan par citām tiesu sistēmas
problēmām. Es domāju, ka, ja deputātiem būtu vēlme kaut kādā noteiktā laika
periodā tikties ar valsts institūciju amatpersonām, kas pārzina tiesu sistēmu, ar
tiesnešiem, ar advokātiem, tad, es domāju, šie cilvēki nekad neatteiktu un
pastāstītu. Manuprāt, nav jātērē vienkārši valsts nauda šīm vajadzībām.
Es, protams, zinu, ka tagad Dobeļa kungs, turpinot savu praksi, kāda
bija komisijā, pateiks, ka man šodien nav „jumta”, proti, ka es esmu aizgājusi no
frakcijas un ka es vispār varu nenākt uz šīm komisijām; viņš mani sāks mācīt,
kā parasti. Bet, Dobeļa kungs, es absolūti nealkstu jūsu pamācību šajā jomā! Es
pietiekami daudz esmu strādājusi šajā jomā. Arī tad, ja jūs ierosināsiet mani
izslēgt no šīs komisijas un ja šī komisija turpinās funkcionēt, tad, es domāju, es
iešu tāpat paklausīties, kas tur notiek. Bet tiešām, kolēģi, lieciet roku uz sirds
un nebalsojiet par šīs komisijas darba turpināšanu tikai tāpēc, ka atsevišķām
amatpersonām varbūt tur lieti noder 200 vai 150 lati. Šai komisijai nav absolūti
nekādas jēgas. To es saku no visas sirds.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Arī es tāpat kā Čepānes kundze esmu
šīs komisijas loceklis, un arī man ir savi novērojumi un kaut kādi secinājumi. Manā
runā daļēji atspoguļosies arī manas frakcijas viedoklis.
Pirmais un galvenais secinājums ir tāds: komisijas izveidošana
pašā sākumā bija lietderīga, un komisijas darbam ir varbūt kaut neliels, bet tomēr
pozitīvs rezultāts. Iespēja tikties ar tieslietu sistēmas ekspertiem un ar
žurnālistiem daļēji mainīja mūsu labējo frakciju kolēģu nostāju. Sākumā viņu
nostāja pret Lato Lapsas publicēto grāmatu bija visai rezervēta, teiksim, pat
noraidoša, bet pēc kontaktēšanās un diskusijām ar ekspertiem šī attieksme
mainījās. Un es ceru, ka šodien neviens no kolēģiem, kas darbojas mūsu komisijā,
nevar noliegt, ka Lato Lapsas kunga grāmata ir kalpojusi par sākumpunktu lietderīgai
diskusijai un ilgi gaidītām pārmaiņām tiesu sistēmā. Mēs vismaz varam uz to
cerēt, lai gan sarunu publicēšanas forma, protams, varētu būt drusciņ citāda.
Bez šaubām, izvērtējot mīnusu un plusu bilanci, ir jāsecina, ka
rezultāts ir pozitīvs. Sabiedrība kopumā ir tikai ieguvusi no šīs informācijas
publicēšanas, kas sekmēs korupcijas apkarošanas procesu. Advokātiem un tiesnešiem
turpmāk būs papildu motivācija atturēties no aizdomīgiem ārpustiesas darījumiem,
zinot, ka viss slepenais negaidīti varētu tikt publicēts.
Spriežot par tiesnešu privātās dzīves aizsardzības
nepieciešamību, ir jāņem vērā tas, ka valsts ierēdņu sarunas par dienesta
jautājumiem diez vai ir viņu privātā dzīve. Turklāt, tehnikai attīstoties, neviena,
pat visdižākā, valsts pasaulē jau tagad nespēj pasargāt savus ierēdņus un
tiesnešus no telefonsarunu noklausīšanās. Es atceros, ka reiz kādā lidostā saņēmu
nelielu reklāmas grāmatiņu ar piedāvājumu nopirkt noklausīšanās ierīci, kura
maksāja, sākot ar 200 eiro. Tāda ir sākumcena šajā tirgū. Tāpēc, vienkāršojot
problēmu līdz īsam lozungam, es varu teikt: nevajag nodarboties ar korupciju
darbavietā, un tad nevajadzēs ciest no žurnālistu publikācijām, kurās ir izmantotas
telefonsarunu izdrukas.
Un vēl otrs būtiskais secinājums par mūsu komisijas darbu un tās
nākotni. Šis secinājums ir saistīts ar komisijas priekšsēdētāja rīcību. Kopumā
Dobeļa kungs nav tik slikts komisijas vadītājs, viņš diezgan labi vada mūsu darbu,
bet tomēr… Pirms trim nedēļām mums bija komisijas sēde un Dobeļa kungs mums
solīja, ka viņš dos iespēju visiem komisijas locekļiem iepazīties ar viņa šodienas
runas melnrakstu, lai arī mums būtu iespēja piedalīties tā saucamā starpziņojuma
veidošanā. Nezināmu iemeslu dēļ viņš nav izpildījis savu solījumu. Protams, tas
nav tik svarīgi, bet tas tomēr ir testa posms, un rezultāts ir negatīvs. Tas ir
apliecinājums, ka komisijas darbs ir nonācis strupceļā, un, ja mēs turpināsim tādā
pašā garā, teiksim, diskutēt ar ekspertiem, tad komisija pārtaps par deputātu,
advokātu un viņu draugu diskusiju klubu.
Es neredzu nekādas jēgas tādas komisijas turpmākajai darbībai, un
mūsu, PCTVL frakcijas, vārdā es aicinu balsot „pret” šīs komisijas darbības
laika pagarināšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātei Solvitai
Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisiju
likuma 13.pants nosaka, ka šī komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu, kurā
atspoguļo komisijas sastāvu, Saeimas doto uzdevumu, ja tāds ir bijis, komisijas veikto
darbu, komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu, komisijas secinājumus un
komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
Šodien mums bija iespēja noklausīties Dobeļa kunga ziņojumu, un
katrs pats var to izvērtēt, vai šajā ziņojumā ir… Parasti Dobeļa kungs ļoti
emocionāli, pārliecinoši un skaļi mēģina mūs uzrunāt, taču šoreiz viņš runāja
pieklusināti, piezemēti, un to, vai šis ziņojums saturēja informāciju, ko prasa
likums, katrs var izvērtēt pats.
„Jaunais laiks” kopā ar „Saskaņas Centru” bija tie politiskie
spēki, kuri ierosināja izveidot šādu komisiju, jo mēs uzskatījām un vēl joprojām
uzskatām, ka tiesu sistēmā pastāv problēmas. Un tāpēc mēs uzskatījām par
nepieciešamu parakstīties un izveidot šādu komisiju.
Par ko tad īstenībā ir pārvērtusies šī komisija? Tā ir
pārvērtusies par diskusiju klubiņu, kurā mēs uzklausām tiešām interesantus
cilvēkus un interesantus viņu viedokļus par daudziem jautājumiem, bet man ir grūti
sev atbildēt, vai tiesu sistēmas darbību kaut kādā veidā varētu uzlabot
uzaicinātā uzņēmēja Jansona viedoklis par to, ko viņš domā par uzņēmēju
Stepanovu. Man, protams, ir interesanti klausīties, ko kāds cienījams jurists stāsta
par antimafijas likumu, kāds ir viņa viedoklis, bet tas tomēr varbūt ir citas
komisijas darbs. Vēl interesantāk man ir dzirdēt, ko kāds cienījams jurists domā par
Saeimas darbu plašā spektrā, bet it sevišķi interesanti man, protams, ir uzzināt, ka
viņu uztrauc tas, ka pēc mūsu pieņemtajiem likuma grozījumiem Alkohola aprites
likumā šis cienījamais jurists tagad ir apgrūtināts pēc pulksten desmitiem vakarā
nopirkt šampanieti, un tāpēc viņš izsaka mums ļoti bargus pārmetumus par to.
Savukārt tie, kuri to grib, var kārtīgi iestiprināties jau agri no rīta.
Protams, šajā komisijā izskan ļoti daudzas un interesantas tēmas
un tēzes, kas mums, deputātiem, mūsu darbā noteikti noderēs, jo mūsu darbs, protams,
ir uzklausīt iedzīvotāju jebkuru vēlmi un mēģināt to realizēt savā darbā, tikai
paliek jautājums, vai tāpēc ir nepieciešama atsevišķa komisija, kura tika izveidota
nopietnas problēmas risināšanai. Jo es tiešām uzskatu, ka arī mums, parlamentam, ir
jādod savs ieguldījums, lai risinātu jautājumu, kas attiecas uz tiesas sistēmas
sakārtošanu.
Es aicinu kolēģus, kuri šodien tā draudzīgi nospiedīs podziņu
„par” šīs komisijas darbības termiņa pagarināšanu, iepazīties ar šīm
stenogrammām. Jūs tiešām tajās uzzināsiet daudz vērtīga savai darbībai. Taču
„Jaunā laika” frakcija katrā ziņā šodien neatbalstīs šīs komisijas darbības
termiņa pagarināšanu, jo, piedodiet, tad, kad jūs to visu lasīsiet, jums būs kauns
un jūs varbūt arī atradīsiet atbildi uz to, kāpēc sabiedrība savās aptaujās
uzskata, ka mēs šeit ne ar ko nopietnu nenodarbojamies un ka mēs tikai izdomājam sev
arvien jaunus un jaunus iemeslus, kāpēc vajag aiziet uz komisiju parakstīties, lai
saņemtu savus kārtējos latus.
Man tiešām ir kauns, un es aicinu jūs neatbalstīt šīs komisijas
darbības tālāku pagarināšanu, jo darbojas taču arī Tiesu iekārtas likuma
apakškomisija, darbojas Juridiskā komisija, kuras jautājumiem par tiesu sistēmas
sakārtošanu mēģina pieiet profesionāli.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Daļēji varu piekrist tam, ka varbūt ne katra
komisijas sēde ir bijusi ļoti produktīva, jo ir grūti visu izvērtēt, pirms cilvēks
ir uzaicināts; teiksim, to, cik viņa domas būs dziļas un noderīgas. Bet es tomēr
gribu teikt, ka, ja reiz šāda komisija ir izveidota, tad tās darbība tomēr būtu
jānoved līdz kaut kādam loģiskam iznākumam ar visiem secinājumiem. Turklāt ir vēl
pietiekami daudz cilvēku, kuri tomēr būtu jāuzklausa, kaut vai, piemēram, Grūtupa
kungs.
Un beigu beigās mums tomēr būtu jāizdara arī kādi secinājumi. Es
pieļauju, ka viens no būtiskiem secinājumiem varētu būt tāds, ka vajag mainīt
likumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, lai tās padarītu
darbspējīgākas, vai varbūt vispār būtu jālemj par to lietderīgumu. Taču, kamēr
līdz kaut kādiem secinājumiem mēs neesam nonākuši, būtu muļķīgi tā pusratā,
pusceļā šo darbu vienkārši „nogriezt”, tādēļ ka kādam nepatīk forma, kā tas
viss notiek.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Vitālijam
Orlovam.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pēdējā komisijas sēdē arī bija balsojums
par to, lai pabeigtu darbu, kā to piedāvāja Ilma Čepāne. Deputāti, kuri piedalās
šajā komisijā, bija par tās darba pagarināšanu, un tieši Miroslava Mitrofanova
balss bija tā, kas noteica, ka komisija turpinās darbu. Taču tagad es nevaru kaut ko
saprast. Tieši deputāts Mitrofanovs komisijā nobalsoja „par” tās darba
turpināšanu, bet tagad kā frakcijas viedokli viņš paziņo, ka balsos „pret”. Un
tad nu es nevaru saprast, kad jūs esat patiesi – kad esat „par” vai kad esat
„pret” un kas ir mainījies pa šo laiku.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens vairs nav pieteicies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputātam Jurim Dobelim ir kas piebilstams?
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Diemžēl, cienītie kolēģi, es cienu viedokļus. Ceru, ka arī manu
viedokli citi ciena. Taču ja tiek viltoti fakti un tiek melots šeit no tribīnes, tad
esmu spiests arī kaut ko pateikt.
Pirmkārt, ne jau Mitrofanova kunga balss izšķīra rezultātu 7:3:1.
Pamēģiniet izrēķināt, lūdzu, ja tāda iespēja ir.
Otrkārt, Āboltiņas kundze, kura patlaban vairs vispār nemaz te
neatrodas, sajaukusi, kurā posmā mēs runājām ar uzaicināto uzņēmēju Jansonu.
Interesanti, vai Āboltiņas kundze balsos. Tas gan būtu interesanti. Lūk!
Jansona kungs bija pirmajā posmā. Tad, kad mēs atskatījāmies uz
pirmo posmu, neviena vārda par viņu nebija. Nezin kāpēc viņa vārds parādījās
tagad. Lūdzu, ja jūs runājat par faktiem, vismaz tos neviltojiet!
Tālāk. Ir manā komisijā dažas jaukas sievietes. Viena ir no
esošā „Jaunā laika”, otra – no bijušā. Piedošanu, jūs taču nestrādājat
komisijā. Jūs vienīgi izceļat savas zināšanas, mācāt citus, kā vajadzētu
strādāt, bet no jūsu mutītēm neviena ierosinājuma, ko darīt, nav bijis. Neviena! (Zālē
troksnis.) (No zāles: „Kauns! Kauns!”)
Un, ja ir runa par to, ka kāds jūs ir taisījies izslēgt, tad
jāteic, ka nav nekādu runu šajā komisijā bijis par kāda cilvēka izslēgšanu. Mēs
nemaz to nevaram izdarīt. To dara tikai Saeima. Es atvainojos! Un vienīgais
priekšlikums, kas nācis no cienītajām kundzēm, ir par advokāta Laura Liepas
uzaicināšanu. Par tā paša advokāta, kas sponsorēja to mītiņu Doma laukumā, jā?
Un es viņu uzaicināju, kā jūs atceraties. Varat stenogrammā paskatīties.
Tā ka – lūdzu… Ja mūsu komisija turpinās strādāt, neviens jūs,
cienītās kundzes, no turienes ārā netaisās dzīt. Vienīgais izņēmums bija tad, kad
Āboltiņas kundze runāja pa mobilo tālruni pārāk ilgi. Man beigās tas apnika, un es
tiešām palūdzu viņu iziet. Lūk!
Tā ka es aicinu uzticēties. Mēs ar ekspertiem strādāsim pie likuma
labojumiem. Tas būs galvenais mūsu darbs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību
tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 28, atturas – 7. Lēmums
pieņemts.
Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Civillikumā” (Nr.528/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada
1.jūnijam”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Vakar, vakardienas sēdē, Juridiskā komisija gandrīz
vienbalsīgi apstiprināja šo lēmumu – pagarināt termiņu -, jo mēs vakar skatījām
likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” un nonācām pie secinājuma, ka diskusija
starp iesaistītajām pusēm – Tieslietu ministriju un Komercbanku asociāciju –
jāturpina un jāpaplašina. Līdz ar to prasām termiņu pagarināt līdz 2008.gada
1.jūnijam.
Lūdzu atbalstīt minēto Saeimas lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā”
(Nr.528/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.jūnijam”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības punkti ir izskatīti.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Šodien bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, kurā bija
paredzēts izskatīt divus jautājums: viens bija jautājums satiksmes ministram Aināram
Šleseram „Par autoceļu fonda līdzekļu sadali”, un otrs – ārlietu ministram
Mārim Riekstiņam „Par Latvijas nevalstisko organizāciju aicinājumā paustajiem
ieteikumiem”. Tā kā jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar saņemtajām
rakstiskajām atbildēm uz abiem jautājumiem, jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.
Paziņojumam vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Atgādinu jums par to,
ka šodien pulksten 15.45 Sarkanajā zālē būs Eiropas lietu komisijas sēde, kurā
piedalīsies arī Čehijas Eiropas lietu komisijas deputāti.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam (Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas ārkārtas
sēdi Saeimas Dzeltenajā zālē tūlīt pēc divām minūtēm, pēc sēdes beigām. (Starpsauciens:
„Kad?”) Šodien, tūlīt, pēc divām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam
Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Mums ir sēde tūlīt, pēc divām
minūtēm, augšā – ceturtajā stāvā.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts,
Silva Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss
Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Pēteris Hanka, Nikolajs
Kabanovs, Jānis Šmits, Vents Armands Krauklis, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece,
Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Jānis Reirs, Viktors
Ščerbatihs, Dainis Turlais, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 6.marta sēdi
pasludinu par slēgtu. Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2008.gada 6.martā
Grozījums Notariāta likumā
Datums: 06.03.2008. 09:17:54 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2096 nodošanu
komisijai
Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 06.03.2008. 09:25:54 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2097 nodošanu
komisijai
Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā
Datums: 06.03.2008. 09:31:38 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2119 nodošanu
komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam
Datums: 06.03.2008. 09:33:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2125
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:54:12 bal007
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:54:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:55:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:56:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:56:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
(2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:57:42 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2050
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Satversmes tiesas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 09:59:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2114
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Aizsargjoslu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 06.03.2008. 10:19:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1970B
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā
(1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 10:22:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2039
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (otrreizēja caurlūkošana) (pārbalsots –
balsojums nr.18)
Datums: 06.03.2008. 10:31:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Robežsardzes likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.03.2008. 11:09:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikuma pārbalsošanu
Grozījumi Robežsardzes likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.03.2008. 11:11:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Robežsardzes likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.03.2008. 11:41:58 bal019
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Robežsardzes likumā (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 06.03.2008. 11:42:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2068
pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu” (3.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:43:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2110
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
(3.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:46:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2111
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (3.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:47:18 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2121
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:48:26 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2018
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Imigrācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:50:02 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1988
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:51:14 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2019
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:52:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2020
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:53:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2021
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:54:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2022
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:55:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2023
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 11:56:20 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2024
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (2.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:02:32 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (2.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:04:26 bal033
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (2.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:05:22 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2115
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Apsardzes darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:06:44 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2116
pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās
drošības jomā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:37:24 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1869
pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos
par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas
apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (1.lasījums)
Datums: 06.03.2008. 12:40:12 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1969
pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar
iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika
pagarināšanu”
Datums: 06.03.2008. 13:13:16 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2094
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” otrajam lasījumam līdz 2008.gada
1.jūnijam”
Datums: 06.03.2008. 13:14:52 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2137