Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

27.02.2008.                   Nr.90/TA-3540

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Munča 67095559, Marika.Munca@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 26.februāra sēdes protokola Nr.12    10.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs                   A.Šlesers

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Grozījumi Muitas likumā

 

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 4.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti iesniegumi par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī kārtību, kādā sagatavo citu dalībvalstu iesniegto iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu noraidījumus."

 

2. Izslēgt 12.1 pantu.

 

3.  13.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "kurā" ar vārdiem "muitošanai pakļauto";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas;

2) informācijas zīmes muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, kā arī to izmantošanas kārtību;

3) komercdarbības veidus, kuru veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta val­dījumā esošajās muitas kontroles zonās nepieciešama atļauja, kā arī šo atļauju izsniegšanas kārtību."

 

4. Aizstāt 27.panta piektajā daļā skaitli "15" ar skaitli "30".

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"3. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 13.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

 

4. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam piemēro Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumus Nr.393 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas, tajās atļautos komercdarbības veidus un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kā arī par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

5. Grozījumi šā likuma 4.panta piektajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris


ANOTĀCIJA

Likumprojektam “Grozījumi Muitas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Eiropas Kopienas Līguma 26.pants nosaka, ka kopīgos muitas tarifus nosaka Eiropas Padome pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai šo procesu īstenotu, EK ir publicējusi komunikāciju attiecībā uz muitas nodokļa atcelšanu un kvotām (98/C 128/02), nosakot kārtību, kādā dalībvalstīm ir jāiesniedz iesniegumi par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu noteikšanu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu EK iesniegto iesniegumu noraidījumi. Šobrīd Latvijā minēto iesniegumu un noraidījumu izvērtēšanas un iesniegšanas regulējums ir noteikts Muitas likuma  4.panta piektajā daļā, deleģējot šo funkciju Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvajai padomei (turpmāk – Padome), kuras nolikums ir apstiprināts ar 2005.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.809  „Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvās padomes nolikums”.

 

Kopš Latvijas Republikā ir tieši piemērojama Padomes 1992.gada 12.oktobra Regula Nr.2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss), dalībvalstīm saskaņā ar Muitas kodeksa 5.pantu ir tiesības noteikt nacionālajos normatīvajos aktos ierobežojumus tām personām, kuras ir tiesīgas sniegt pārstāvības pakalpojumus muitas iestādēs. Latvijā vēsturiski ir izveidojies muitas brokeru institūts, kas nodrošina kvalificētu personas pārstāvniecību, veicot preču pārvietošanu pāri muitas robežai un veicot visas ar muitošanu un muitas kontroli saistītās darbības.

 

Atbilstoši Muitas likumam šobrīd tikai muitas brokeri ir tiesīgi sniegt tiešās pārstāvības pakalpojumus, kas rada neskaidrību citu tiesību normu piemērošanā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pārstāvības jautājumus regulē Muitas kodekss, savukārt, brokera statusu nosaka Muitas likums. Tā kā Muitas kodeksam ir augstāks juridiskais spēks, brokerim, darbojoties tiešajā pārstāvībā, ir piemērojami Muitas kodeksa nosacījumi. Līdz ar to praktiski muitas brokera statuss nedod nekādas priekšrocības. Turklāt Muitas likums šobrīd rada nevienlīdzīgu situāciju citiem komersantiem, kuri arī vēlas darboties tiešajā pārstāvībā.

 

Līdz šī gada beigām ir plānots pieņemt Modernizēto muitas kodeksu, kurš vairs neparedz pilnvarojumu nacionālajiem ierobežojumiem. Tādēļ Muitas likuma 12.¹ panta norma būs pretrunā ar Kopienas normatīvajiem aktiem.

 

Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā ir neprecīzs, jo VID izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā tikai VID valdījumā esošajās muitas kontroles zonās.

 

Likuma 27.panta piektajā daļā ir noteikts, ka iesniegumu VID atļaujas muitas brokera darbībai saņemšanai izskata 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Praksē ir konstatēts, ka 15 dienu termiņš ir pārāk īss, lai iestāde šo lēmumu pieņemtu. Līdz ar to  tiek piedāvāts termiņu pagarināt uz 30 dienām, vadoties pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās normas – iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Praksē ir pierādījies, ka komersantu iesniegumu par muitas nodokļu atcelšanu un kvotu piemērošanu koordinācija ar Padomes starpniecību ir sarežģīta un neefektīva, un, ka praktiski koordināciju veic Finanšu ministrija. Turklāt Latvijas komersantu iesniegumu skaits ir neliels (1-2 gadā).

Lai nodrošinātu labāku koordināciju Latvijas komersantu iesniegumu par muitas nodokļu atcelšanu un kvotu piemērošanu izskatīšanai to virzīšanai  uz EK, kā arī citu dalībvalstu iesniegto iesniegumu noraidīšanas gadījumā, šo noraidījumu iesniegšanai EK, ierosināts atteikties no Padomes, precizējot likuma 4.panta piekto daļu.

 

Tiek izslēgts 12.¹ pants, kas nosaka, ka tiešās pārstāvības pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai muitas brokeri, ar to nodrošinot visiem komersantiem vienādas iespējas sniegt muitošanas pakalpojumus tiešajā pārstāvībā.

 

Ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija sēdē (protokola Nr.36 14.§ 2.punkts) doto uzdevumu ir precizēts Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam, nosakot, ka atļauja komercdarbības veikšanai ir nepieciešama tikai VID valdījumā esošajās muitas kontroles zonās.

 

Tiek grozīta 27.panta piektā daļa, nosakot garāku iesniegumu VID atļaujas muitas brokera darbībai izskatīšanas termiņu, aizstājot 15 dienu termiņu ar 30 dienu termiņu.

3. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ar 4.panta piektās daļas grozījumu tiks vienkāršota kārtība, saskaņā ar kuru komersanti iesniegs iesniegumus par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu.

 

Svītrojot 12.1 pantu, komersantiem tiks nodrošinātas vienādas iespējas sniegt tiešās pārstāvības pakalpojumus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Cita informācija:

Likumprojekts šo jomu neskar

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu. Noteikumu projektu valdībai jāpieņem līdz 2008.gada 1.jūlijam.

Pieņemot grozījumus Muitas likumā, būs jāpieņem jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās pašlaik spēkā esošos 2006.gada 19.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr. 393 „Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas, tajās atļautos komercdarbības veidus un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kā arī par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai”.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

 

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta izstrādes laikā projekts tika saskaņots ar nevalstiskajām organizācijām:

Loģistikas un muitas brokeru asociācija, Latvija tranzīta biznesa asociācija, Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija, Autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, Latvijas tirgotāju asociācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Nevalstiskās organizācijas likumprojektu atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija

Jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams izveidot, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VID normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Finanšu ministrs                                                                                               A.Slakteris

 

 

 

 

Valsts sekretāres vietā

valsts sekretāres vietnieks

Juridiskā departamenta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

I.Gaugers

E.Strazdiņa

M.Radeiko

M.Munča

 

19.12.2007    16.00

1267

M.Munča

Marika.Munca@fm.gov.lv

67095559