Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sākam Saeimas 2007.gada 18.oktobra sēdi.
Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums būtu
izvērtējams priekšlikums par darba kārtības grozīšanu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Attīstības
plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada
2.novembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Pārejam pie darba kārtības pirmās sadaļas – „Prezidija
ziņojumi” par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem
iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un
noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā
komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības
komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es
atvainojos, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts
un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums – par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai. Saeimas Prezidijs ir saņēmis
deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu
šā gada 25.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei
Solvitai Āboltiņai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.
Izskatīsim darba kārtības otro sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Sandras Eglītes iecelšanu par Ventspils
tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja
Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt Sandru Eglīti Ventspils tiesas tiesneša amatā.
Juridiskajā komisijā bija diezgan ilgas debates par Tiesu varas likuma normu
interpretāciju, un pēc šīm debatēm ar nelielu balsu pārsvaru lēmums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā debatējam par
tiesiskumu, par likumību, par to, ka ir krīze tiesu sistēmā, par to, ka ir krīze
politiskajā sistēmā. Mēs ļoti labi zinām, ka mēs gandrīz vai katru nedēļu
apstiprinām šādus lēmuma projektus par tiesnešu iecelšanu, atcelšanu vai
pārcelšanu.
Es šoreiz aicinu jūs aizdomāties, pirms jūs izdarāt savu izvēli
un nospiežat pogu „par”, „pret” vai „atturos”, jo šis jautājums, kā jau es
teicu, ir saistīts arī ar krīzi tiesu sistēmā, par kuru mēs runājam jau sen un par
kuru sakām, ka atbildīgi esam arī mēs. Likuma pantā, kas nosaka prasības, kādas ir
izvirzāmas tiesnešiem, ir rakstīts, ka tiesnesim ir jābūt Latvijas pilsonim, ka
tiesnesim ir jābūt juristam, turklāt augsti kvalificētam juristam.
Kandidāte, par kuru mums ir jābalso šodien, savā iesniegumā un
dokumentos, kas ir pievienoti šim lēmuma projektam, rakstot iesniegumu, lai kļūtu par
tiesnesi, raksta, ka viņa apzinoties to, ka viņai vēl nav iegūta augstākā juridiskā
izglītība, bet uz to brīdi, kad būšot nokārtoti eksāmeni, šī izglītība, viņa
cerot, viņai būšot jau iegūta pilnībā. Uzdodiet jautājumu katrs pats sev un
atbildiet: „Vai tas ir augsti kvalificēts jurists, kurš tikai šogad ir saņēmis
diplomu, kas apstiprina to, ka viņam ir šī izglītība?”
Es neko sliktu nevaru teikt par šo konkrēto kandidātu, kas te
atnāca. Šī meitene acīmredzot ir godīga un ir labi, uzcītīgi strādājusi Ventspils
tiesā septiņus gadus par tiesneša palīgu, bet vai tomēr tā ir atbilde? Vai tā
tomēr nav mūsu atbildība, izvēloties tiesnešus, bet pēc tam domājot, ir vai nav
krīze šajā sistēmā?
Es vienkārši aicinu katram pašam to izvērtēt. Es, būdama
cilvēks, kas ir strādājis šajā sistēmā un kas ir vēlējies, lai mēs katrs varētu
tai uzticēties, uzskatu, ka tāda prakse nav atbalstāma un nav turpināma.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Tam, ko teica Solvita Āboltiņa, es varu pilnībā
pievienoties, jo Tieslietu ministrijas rīcībā, manuprāt, ir vērojamas tādas
dīvainības, ka patiešām uz tiesneša amatu – kaut arī likumā ir rakstīts, ka
kandidātam ir jābūt piecu gadu darba stāžam – tiek virzīti cilvēki, kuri pēc
augstskolas beigšanas ir nostrādājuši ļoti īsus termiņus. Mēs Juridiskajā
komisijā vairākkārtīgi esam vērsuši Tieslietu ministrijas atbildīgo personu
uzmanību uz šo faktu, ka šādus cilvēkus nevajadzētu virzīt. Tas viss kulmināciju
sasniedza pagājušajā nedēļā, kad Tieslietu ministrija virzīja uz tiesneša amatu
personu, kura tikai 2007.gadā ir beigusi augstskolu.
Un acīmredzot tāpēc mēs pieņēmām lēmumu ierakstīt melns uz
balta likumā, ka ir jābūt šim piecu gadu darba stāžam pēc augstskolas beigšanas.
Šobrīd likumā ir rakstīts, ka vienkārši ir jābūt piecu gadu darba stāžam, ko
Tieslietu ministrija sāk arvien ļaunprātīgāk izmantot – kādam ir trīs gadi, divi
gadi… Bet šis nu ir tas gadījums, kur stāžs nav pat viens gads.
Tāpēc Juridiskā komisija mainīs šo likumu. Šobrīd likums prasa
vispār tikai piecus darba gadus. Un šo konkrēto kandidāti Juridiskā komisija (ar
vienas balss pārsvaru) atbalstīja tikai tādēļ, ka acīmredzot tiem, kuri atbalstīja
šo kandidāti, kļuva cilvēciski žēl šīs kandidātes, jo vaina jau nav pašā
kandidātē, vaina ir Tieslietu ministrijas rīcībā, šādus kandidātus virzot.
Vienkārši bija žēl sabojāt šim konkrētajam cilvēkam dzīvi Tieslietu ministrijas
neprofesionālās, neadekvātās rīcības dēļ.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Pirms daudziem gadiem tika iedibināts tiesneša
palīga institūts, un tiesneša palīga amats skaitījās kā viens no galvenajiem
amatiem turpmākajā tiesneša karjeras veidošanā. Iedibinot tiesneša palīga
institūtu, likumdevējs darbojās faktiski ar mērķi veidot nākamo profesionālo,
pieredzējušo tiesnesi. Un tāds arī bija šīs normas mērķis. Tieši likumā „Par
tiesu varu” ir atrunāts, ka tiesneša palīga darba stāžs tiek ieskaitīts
juridiskajā darba stāžā. Ja likumdevējs nav precīzi formulējis savu gribu, tad ir
jāvaino pašiem sevi, nevis cilvēki, kuri veido šo karjeru un kuri iegūst atbilstošu
izglītību, pieredzi un kvalifikāciju.
Tā ka paskatīsimies uz baļķi savā acī un nemeklēsim skabargu
citā!
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Eglītes
iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 18, atturas – 17. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Inetas Riekstiņas iecelšanu par Siguldas
tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas
ieteikumu iecelt Inetu Riekstiņu Siguldas tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija
aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Inetas Riekstiņas
iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa – „Pieprasījumu komisijas
atzinums”.
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara
Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska, Dzintara Zaķa, Lindas
Mūrnieces, Ingrīdas Circenes, Ingunas Rībenas, Jāņa Reira, Ausmas Ziedones-Kantānes
un Ilmas Čepānes pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Alekseja
Loskutova atstādināšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas lēmums ir pieprasījumu
noraidīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikties tiem tūkstošiem
Latvijas cilvēku, kuri šodien ir sapulcējušies pie Saeimas ēkas, jo viņiem… (Aplausi.)…
jo šiem cilvēkiem nav vienaldzīgs demokrātijas liktenis Latvijā, un šie cilvēki jau
ir izteikuši savu vērtējumu Ministru prezidentam, valdībai, un arī mums šodien ir
jāizsaka savs – Saeimas vērtējums. Un, ticiet man, šie cilvēki izteiks vērtējumu
arī Saeimai.
Mūsu pieprasījums Ministru prezidentam Kalvītim tika iesniegts
26.septembrī – aiznākamajā dienā pēc KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova
atstādināšanas. Toreiz mūsu rīcībā bija daudz mazāk informācijas, tāpēc varbūt
tie jautājumi, kurus mēs šodien uzdotu premjeram Kalvītim, būtu daudz konkrētāki un
diemžēl arī asāki.
Šobrīd mūsu rīcībā ir arī Ģenerālprokuratūras vēstule
„Saskaņas Centra” frakcijai, kurā šī Kalvīša rīcība ir atzīta par
pretlikumīgu. Mēs zinām arī notikumu tālāko attīstību un valdības balsojumu. Mēs
esam dzirdējuši valdības izveidotās komisijas locekļa Jaundžeikara verdiktu
Loskutovam: „Vainīgs!” vēl pirms komisijas darba beigām. Mēs zinām par Visvalža
Lāča iesniegumu prokuratūrā, kurā viņš darīja zināmu, ka Augusts Brigmanis jau
pirms divām nedēļām zināja, kāds būs valdības lēmums Loskutova atlaišanas
sakarā, un sāka jau organizēt Saeimas balsojumu savā frakcijā.
Bezgala grūti premjeram ir bijis saglabāt seju pēc šāda politiski
motivēta likumpārkāpuma. Lai atrastu jebkādu attaisnojumu saviem uzbrukumiem
Loskutovam un KNAB, Kalvītis neatlaidīgi atkārto, ka KNAB ir jābūt paraugiestādei,
tāpēc viņš esot sarīkojis paraugsodīšanu. Tiesa gan, paraugprāvas bija pierastas
valstī, kuras tiesiskās mantinieces cara Vladimira ēzeļa ausu ordeni premjers nesen
nopelnījis.
Rodas iespaids, ka šodien, vajājot Loskutovu, Kalvītis cenšas
atriebties par KNAB panākumiem digitalizācijas afēras izmeklēšanā un saglābt savai
partijai pusmiljonu latu, kas būtu jāsamaksā valsts kasē kā soda nauda par
likumpārkāpumiem vēlēšanu kampaņā. Nepieļaujami ir izmantot dienesta stāvokli,
lai paglābtu savu partiju no soda. Turklāt tas tiek darīts klaji pretlikumīgi, jo
saskaņā ar likumu KNAB priekšnieku no amata pienākumiem tikai stingri noteiktos
gadījumos var atstādināt vienīgi ģenerālprokurors, nevis premjers.
Ja jau mums, premjera vārdiem runājot, ir „paraugKNAB”, gribētos
arī paraugpremjeru, kurš pats sevi nekavējoties sodītu, atkāptos un atbrīvotu
latviešu tautu no savas politiskās klātbūtnes. Jo nevaru nepiekrist Tautas partijas
ideologa Mārča Bendika vārdiem, ka tik slikta kā Kalvīša valdība mums vēl nekad
nav bijusi. Un, ja Kalvīša valdība vēl kādu laiku turēsies, pat „ierindas
biedram” var nepietikt naudas, cik dārga pozitīvisma kampaņa Tautas partijai būs
nepieciešama, lai iekļūtu arī nākamajā Saeimā.
Otrdien, klausoties ASV vēstnieces runu, mani pārņēma dziļš
kauns, jo viss vēstnieces teiktais par notikumiem Latvijā bija balta patiesība. Līdz
šim valdošie politiķi, kas vārdos allaž apliecināja uzticību brīvībai,
demokrātijai, tiesiskumam, bet ar saviem darbiem parasti palika korupcijas, varas
visatļautības, nesodāmības purvā un veica varas sagrābšanu šaura personu loka
interesēs, tomēr centās, lai uz āru tas sabiedrotajiem Rietumos nebūtu redzams.
Kalvīša valdība šajā ziņā ir spērusi vēl soli uz priekšu, ko jau nodemonstrēja
ar likumpārkāpumiem pozitīvisma kampaņā, pie varas tiekot. Un tad pagājušā gada
ziemā sekoja Kalvīša avantūra drošības iestāžu likumu sakarā. Un tagad pavisam
klaji tas parādās šajā pretlikumīgajā politiskās izrēķināšanās kampaņā:
notiek izrēķināšanās ar KNAB priekšnieku. Kalvīša valdībai, šķiet, ir vienalga,
ko par mums domā mūsu sabiedrotie. Mums tas nav vienalga!
Vakar, Dombura raidījumā runājot par Loskutova atlaišanas
motivāciju, Pabriks ar Godmani vilka pavisam savādu dziesmu. Ja vien ministri neapmeloja
savu premjeru, viņi šo netīro spēli parādīja vēl daudz nesimpātiskākā gaismā.
Izrādās, ka Kalvītis nespēj sastrādāties ar Loskutovu. Kā gražīga jaunkundze
piecērt kājiņu un smalkā balstiņā sauc: „Aizvāciet no manām acīm šo briesmīgo
cilvēku!”
Bērnu rakstnieka Džanni Rodari grāmatā bija tāds personāžs –
hercogs Mandarīns, kurš allaž, lai panāktu savu iegribu izpildi, līda uz skapjaugšas
un piedraudēja mesties zemē, ja viņa vēlmes neizpildīs. (Aplausi.) Pilnīga
analoģija, kolēģi! Es gan domāju, ka Latvijas sabiedrība atviegloti uzelpotu, ja
kaprīzais hercogs liktu mierā godavīru Loskutovu un mestos lejā no skapjaugšas.
Pareizi vakar teica Juta Strīķe, ka divi godīgi cilvēki vienmēr
varēs sastrādāties. Par Loskutova kunga godaprātu es nešaubos. Tātad, ja sadarbība
nav iespējama, vaina jāmeklē kaprīzajā premjerā, kurš turklāt ir spējis savos
padotajos iedvest tādu sulaiņa padevību, ka patiesi jāpabrīnās, kā ar šādiem
dotumiem var vadīt, piemēram, ārlietu resoru.
Taču patiesībā Kalvītis ar šo šantāžu savus ministrus ir
nostādījis interešu konfliktā, jo, balsojot par Loskutova atlaišanu, viņi jau
faktiski nevērtēja KNAB priekšnieku, viņi glāba savu ādu, jo pretējā gadījumā,
ja Lokustovs paliek, kaprīzais hercogs atkāpjas un valdība krīt.
KNAB priekšnieku visprecīzāk raksturoja ģenerālprokurors
Maizītis. Viņa vārdiem runājot, Loskutova kungs ir cilvēks, kas var sekmīgi
strādāt tik smagu un tik jutīgu darbu.
Par sevi es varu teikt, ka es ar lielu prieku varu atzīt savu
kļūdīšanos vērtējumā par Loskutova kungu. Kad valdošā koalīcija viņu virzīja
amatā (kā tagad izrādās, ar Šķēles un Lemberga svētību), es neko lielu necerēju.
Taču tagad mēs, gan es, gan visa mūsu frakcija – frakcija „Jaunais laiks” -, esam
priecīgi, ka toreiz kļūdījāmies un Loskutova kunga vadībā KNAB ir nostiprinājies
un tūkstošiem Latvijas cilvēku devis cerības, ka par spīti divu oligarhu
izmisīgajām pūlēm paglābties no cietuma, par spīti trešā oligarha, mācekļa,
tiesiskajam nihilismam un valsts un personīgās kabatas jaukšanai, tiesiskums uzvarēs
un ka mūsu nākamās paaudzes dzīvos daudz taisnīgākā un pārtikušākā Latvijā.
Kolēģi! Šodien mūsu rokās ir izvēle – vai Saeimas vairākums ir
ar tautu vai ir pret tautu. Izvēle ir mūsu rokās. Atbalstīsim frakcijas „Jaunais
laiks” iesniegto pieprasījumu! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs
Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas
Centrs” vārdā mūsu viedokli par Alekseja Loskutova atstādināšanu un par frakcijas
„Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir specifiska valsts
pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, to skaitā
arī pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un
tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālās aizsardzības garantijas, lai
mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespēju ietekmēt KNAB
priekšnieka lēmumus.
Tādēļ pēc ilgām diskusijām Saeimā par KNAB neatkarības pakāpi
tika pieņemts lēmums, ka par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar
likumu var lemt tikai Saeima – un vienīgi uz Ministru kabineta kopīga ieteikuma pamata.
Visas šīs tiesiskās garantijas ir nostiprinātas Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas attiecībā pret citiem civildienesta un
darba attiecības regulējošiem likumiem ir speciālais likums. Tāpēc patiesu izbrīnu
rada Ministru prezidenta Kalvīša lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās
pilnvaras un vienpersoniski uz Veismanei nosūtītās vēstules pamata ierosināt
disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku Loskutovu un atstādināt viņu no amata
pienākuma izpildes. Sekojot šādai argumentācijai, Ministru prezidents tikpat labi
varētu ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru personu, kurai uzticību izsaka Saeima.
Piemēram, pret Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Cik absurda ir šāda
iespējamība, tikpat absurda ir Ministru prezidenta iespējamā kompetence ierosināt
disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku. Ministru prezidenta mēģinājumi Loskutovam
piemērot vispārējas Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas kā jebkuram
civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālajā likumā, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā, noteiktās garantijas, mūsuprāt, ir
juridiski nepamatoti.
Minēto iemeslu dēļ frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā tās
priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs 27.septembrī nosūtīja ģenerālprokuroram
Maizītim vēstuli ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta 2007.gada 24.septembrī
izdotā dokumenta ar nosaukumu „G.Veismanei” juridisko atbilstību Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumam. No Ģenerālprokuratūras Personu un valsts
tiesību aizsardzības departamenta prokurores Bērziņas kundzes 15.oktobrī tika
saņemta atbilde pēc būtības.
No vēstules izriet, pirmkārt, tas, ka Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likums neregulē jautājumu par biroja priekšnieka iespējamo
saukšanu pie disciplināratbildības un ka šā jautājuma izvērtēšanai nepieciešams
papildu termiņš. Otrkārt, atzīts, ka starp Ministru prezidentu un KNAB priekšnieku
nepastāv Darba likumā regulētas darba tiesiskās attiecības un Ministru prezidents nav
atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju. Un, treškārt, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā ir noteikta kārtība
biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata un noteikti tie gadījumi, kad biroja
priekšnieku atstādina no amata. Turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora
kompetencē. Darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir
noteicis citādi.
Pastāvot augstāk minētajiem apstākļiem, Ģenerālprokuratūras
Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore atzīst, ka biroja
priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notikusi, pamatojoties uz
Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un
tai nav tipiska pamata.
Cienījamie kolēģi! Visbeidzot jāatzīst – pat ja kāds tomēr vēl
aizvien, vēl joprojām, uzticas Kalvītim un pieņem par pareizu Ministru prezidenta
pausto izpratni attiecībā uz viņa kompetenci ierosināt disciplinārlietu pret Saeimas
ievēlētu personu -, ka konkrētajā gadījumā Ministru prezidents nav ņēmis vērā
arī to, ka saskaņā ar KNAB likuma 25.panta trešo daļu disciplinārlieta par KNAB
amatpersonas rīcību ir jāierosina ne vēlāk kā viena mēneša laikā no
disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Ja disciplinārlieta ir ierosināta pēc šā
noteiktā termiņa un pēc šā termiņa personai uzlikts disciplinārsods, tad šāds
sods būs prettiesisks, jo uzlikts pēc noilguma termiņa iestāšanās.
Mūsu secinājums ir ļoti vienkāršs: KNAB priekšnieka
atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notika, pamatojoties uz Ministru
prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un tai nav un
nevar būt tiesiska pamata.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir
vistiešākās sekas pagājušajā gadā notikušajai Tautas partijas pozitīvisma
kampaņai, ko tiesa ir atzinusi par nelikumīgu.
Šīs pozitīvisma kampaņas rezultāts ir tas, ka kāds ir kļuvis par
premjeru, pasludinājis sevi par stabilitātes garantu, bet patiesībā kļuvis par
krīzes garantu. Kāds strauji šo valsti ved bezdibenī un kāds šo parlamentu ir
padarījis par varas piedēkli, liekot koalīcijas vairākumam balsot tā, kā pasūta
valdība.
Tieši tāpēc ir tapis šis pieprasījums.
Šī pozitīvisma kampaņa ir radījusi tālejošas sekas. Tieši
tāpēc ir atstādināts Loskutovs, tieši tāpēc tiek vājināts KNAB darbs. Jo tieši
KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš sodīja Tautas partiju ar administratīvo sodu par
šo pašu pozitīvisma kampaņu, tieši KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš
uzskatīja, ka Tautas partijai ir valsts kasē jāiemaksā vairāk par pusmiljonu latu. Un
pat Tautas partijai, kurai, iespējams, šī nauda krīt no mākoņiem, tā ir pārāk
liela summa.
Tā ka es zinu, kāpēc Tautas partijas frakcija šodien balsos pret
frakcijas „Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu. Taču es neredzu nevienu iemeslu,
kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu Tautas partijas biznesa
projektus, kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu vienkāršu
atriebību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un tā vadītājam.
Es aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, kolēģi! Te jau tika daudz runāts par visu šo. Es gribētu
uzsvērt tikai vienu – juridisko aspektu tajā nelikumību virknē, kura beidzās ar
Loskutova kunga atstādināšanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu.
Es gribētu uzsvērt to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem
gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Nu tik tālu mēs
esam nonākuši.
Šā paša likuma 5.panta septītā daļa paredz, ka biroja
priekšnieka darbības izvērtēšanai ir Ministru kabineta (es uzsveru – Ministru
kabineta!) noteiktajā kārtībā jāizveido komisija. Ministru kabinets nevar izveidot,
kā viņi to darīja, komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai, vispirms
nenosakot kārtību, kādā šī komisija ir izveidojama. Kā zināms, šāda kārtība
līdz pat šim laikam nav tikusi Ministru kabinetā pieņemta. Taču atbilstoši
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pārejas noteikumu 6.punktam
Ministru kabinetam šādi noteikumi bija jāizdod jau triju mēnešu laikā no likuma
spēkā stāšanās dienas.
Ministru kabinets 2007.gada 26.septembrī izdeva rīkojumu Nr.596,
kurš paredz, ka vajag izveidot komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai
sakarā ar… it kā sakarā ar biroja darbībā konstatētajām nelikumībām, un kuram
gan piešķirts slepenības statuss. Nepastāvot Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā prasītajai kārtībai, kādā veicama šādas komisijas izveidošana,
Ministru kabinets ir balstījies uz Ministru kabineta kārtības rulli. Saskaņā ar šo
normatīvo aktu Ministru kabineta rīkojums ir iekšējs tiesību akts, kas saistošs
iekšēji padotām personām, nevis citām personām.
Šāds tiesību normu piemērošanas akts nav administratīvais akts.
Savukārt KNAB likums nepārprotami noteic, ka komisiju KNAB priekšnieka darbības
vērtēšanai vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Tomēr
saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra un ģenerālprokurors
ir tiesu varas, nevis izpildvaras sastāvdaļa. Ministru kabineta rīkojums, kas ir
iekšējs normatīvais akts, nevar būt saistošs ģenerālprokuroram. Tātad Ministru
prezidents ar rīkojumu nevar iekļaut komisijas sastāvā nedz ģenerālprokuroru, nedz –
vēl jo vairāk! – divu Saeimas komisiju vadītājus, kuri pārstāv likumdevēju varu un
pieder pie likumdevējas varas.
Līdz ar to var secināt, ka Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra
rīkojums Nr.596 ir pretlikumīgs.
Un tā ir tikai viena epizode! Tas ir sākums tai nelikumību virknei,
kas, kā bija paredzēts, noslēgsies šeit, Saeimā, ar mūsu balsojumu. Es nezinu,
varbūt pats esmu ietekmējies no Tautas partijas pozitīvisma un Latvijas Pirmās
partijas pozitīvisma kampaņas pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, bet tomēr
nepamet sajūta, ka mēs Saeimā neturpināsim šo nelikumību virkni. Mēs pieliksim
šeit punktu. Man liekas, vispār šādam balsojumam nevajadzētu notikt, bet, ja arī
balsosim, tad atbalstīsim Loskutova palikšanu amatā un neatbalstīsim Ministru kabineta
nelikumību virkni, ko uzsāka ar šo rīkojumu 26.septembrī! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies, Daudzes kungs, par doto iespēju runāt. Es biju
sagatavojusies runāt par juridiskiem kritērijiem, kas apliecinātu, ka procesuālā
taisnīguma princips šajā lietā ir pārkāpts. Taču daudz par šo lietu runāja
Agešina kungs un Latkovska kungs, un tāpēc es tagad izdarīšu to, ko es vēl nekad
visa šā gada laikā no šīs tribīnes neesmu darījusi. Proti, es jums atgādināšu
Andersena pasaku par pliko karali. Un es vēršos pie pozīcijas deputātiem, kuri
līdzīgi kā karaļa galminieki visu laiku apgalvoja — cik karalim ir skaistas zīda
drēbes, cik viņam ir skaistas žaketes, cik viņam ir skaists augums, un cik viņš ir
brīnišķīgs! Bet šajā pūlī atradās viens mazs puisītis, kurš teica: „Bet tas
karalis taču ir pliks!” Un es aicinu tos pozīcijas deputātus, kuri turpina glaimot un
apgalvot, ka karalis ir brīnišķīgs, ka karalis ir valsts garants, tomēr ņemt vērā,
ka šis puisītis te stāv ārā aiz durvīm – šodien tā bija ievērojama Latvijas
tautas daļa, kura pateica, ka šis karalis ir pliks. Un tādēļ, lai varētu pamatīgāk
izvērtēt visus priekšnoteikumus šā jautājuma atrisināšanai, es aicinu atbalstīt
šo pieprasījumu.
Paldies jums.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputātu Latkovska, Kariņa, Šadurska, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu pieprasījumu
Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Alekseja Loskutova atstādināšanu”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – nav.
Pieprasījums noraidīts.
Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – „Likumprojektu
izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.
L.Silaraupa (ZZS frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.
Ir saņemti astoņi priekšlikumi.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais
sekretārs Uldis Augulis, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. 3.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds
Vējonis, bet tas nav guvis komisijas atbalstu, jo šādi nosacījumi jau ir iekļauti
Ministru kabineta noteikumos.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. 4.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas
parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. 6.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas
parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. 7. ir Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. Arī 8.priekšlikums ir saņemts no Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
L.Silaraupa. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēža kungs!
Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu Nr.1191B –
likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”.
Par likumprojektu ir saņemti, ja nemaldos, 33 priekšlikumi. No tiem
par 1.pantu ir saņemti pieci priekšlikumi.
1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. saņemts no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 3. – arīdzan Juridiskā biroja priekšlikums, kuru es
aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – komisijas atbalstītais Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un
tas attiecas uz šo pašu 1.pantu. Aicinu deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta
izslēgšanu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja piedāvājums izslēgt 7.pantu.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums saņemts par 8.panta otro daļu.
Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9. – finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums par
12.pantu. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļaujot atbildīgās komisijas
10.priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 40.panta pirmās daļas izslēgšanu, attiecīgi mainot
numerāciju, piedāvājis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātā 15.panta ievaddaļas
redakcija ir guvusi atbildīgās komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat arī par 17.panta ievaddaļu Juridiskā biroja
izteiktais piedāvājums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Finanšu ministrs Spurdziņš piedāvājis svītrot
17.panta pirmās daļas 5.punktu. To komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aizstājums 19.panta nosaukumā saņemts no finanšu
ministra Spurdziņa kunga. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 16.priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Tas ir Juridiskā
biroja priekšlikums par aizstājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 17. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par šo
pašu pantu. Aicinu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 22.panta izslēgumu ir piedāvājis Juridiskais birojs.
Atbildīgā komisija ar prieku to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdzīgs izslēgums attiecas uz 23.pantu. Arī to
komisija ir vienprātīgi atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Trešās nodaļas nosaukumu citā redakcijā ir
piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 24.panta redakcija, kuru ir piedāvājis Juridiskais
birojs, pēc būtības ir atbalstīta, bet labajā pusē ir redzama komisijas
redakcionāli precizētā redakcija. Tātad teksts ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Par 25.pantu ir 22. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tālāk. Jautājumā par lēmumu pārsūdzēšanu
Juridiskais birojs ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tālāk mums ir jāskatās teksts arī 31.lappusē.
24.priekšlikums saņemts no finanšu ministra Spurdziņa kunga, un komisija to ir
atbalstījusi. Tas attiecas uz lēmumu pieņemšanas termiņiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu mūsu iepriekš
svītroto pantu vietā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par ceturtās
nodaļas redakciju ir daļēji atbalstīts Tas ir iekļauts atbildīgās komisijas
redakcijā, kura redzama 27.priekšlikumā Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu
redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Ceturtās nodaļas redakcija, kuru piedāvājis
Juridiskais birojs, komisijā ir guvusi vienprātīgu atbalstu. Aicinu arī jūs to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu
saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat pārejas noteikumos par likuma spēkā stāšanās
dienu ir saņemts finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, un es aicinu parlamentu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Ekonomikas zonas
finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības
likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar likumprojektu Nr.403/Lp9 – „Par Latvijas Jūras akadēmijas
Satversmi”.
Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu.
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu
atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.
L.Silaraupa (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” un nolēma
pieņemt otrajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Silaraupa. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas
un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Silaraupa. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo
sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (reģistrācijas numurs 439/Lp9).
Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 30.oktobris.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”. Pirmais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Ziedonis Rubezis.
Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir
izskatījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un ir to atbalstījusi. Tā ka
lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, lai varētu turpināties darbs pie tā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Z.Rubezis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trīs nedēļas –
līdz 8.novembrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu diemžēl neviens
priekšlikums netika saņemts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 30.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Otrais
lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums
Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 382/Lp9). Kopumā Juridiskā komisija
ir saņēmusi piecus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. 3. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 4. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. 5. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 30.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2007.gada 2.novembrim”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts
Māris Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu konkrētā likumprojekta otrajam lasījumam. Jo, kā mēs komisijā
debatējām, starp ekspertiem un darba grupu vēl šobrīd ir nopietnas debates par to,
kā veidot šo likumu un kā veidot šo mūsu plānošanas sistēmu. Tā ka lūdzu
atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas. Komisija
lūdz virzīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas, tas ir, 18.oktobra,
Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Deputātiem nav
iebildumu. Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Jūsu mapēs ir dokuments Nr.1453, kura nosaukums ir
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Tas ir atbildīgās
komisijas iesniegts likumprojekts, kas atrisina dažas tehniskas problēmas, kuras Valsts
ieņēmumu dienestam radušās ar mūsu tā sauktās pretinflācijas paketes pieņemšanu.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta izskatīšanas
steidzamību un pēc tam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 28. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu
nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada
24.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns. Un aicinu likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē šā
gada 1.novembrī. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis finanšu ministram Oskaram Spurdziņam
adresētu deputātu Latkovska, Zaķa, Mūrnieces, Kariņa un Kantānes jautājumu „Par
pieeju valsts noslēpumam”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Oskaram
Spurdziņam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Kabanova, Sokolovska,
Mitrofanova, Buzajeva, Buhvalova jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam – „Par
situāciju Pārlielupes cietumā”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim
Bērziņam.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu
reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies
paziņojumus.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi, kas ir Latvijas un Portugāles parlamentu
sadarbības grupas locekļi! Aicinu jūs uz nelielu, burtiski septiņu minūšu ilgu
sanāksmīti tepat Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam (ZZS).
A.Bērziņš (ZZS).
Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks
šodien pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde notiks pulksten 10.05 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
9.Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Inta Feldmane, Boriss
Cilevičs, Sandra Kalniete, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis,
Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece… ir, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Andis
Kāposts, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters… ir.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2007.gada 18.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 9.sēde
2007.gada 18.oktobrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2007.gada 18.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz
deputātu jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir trīs jautājumi.
Pirmais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Buhvalova un Mitrofanova jautājums
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam „Par
Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī”.
Ministrs nav sniedzis rakstveida atbildi, bet ir informējis, ka šobrīd atrodas
atvaļinājumā. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.
Otrais ir deputātu Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces jautājums
kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas
projektu”.
Ministre ir sniegusi rakstveida atbildi. Tā kā jautājuma iesniedzēji nav izteikuši
vēlmi uzdot papildu jautājumus vai saņemt mutvārdu atbildi, uzskatām, ka atbilde ir
apmierinoša un jautājums ir izskatīts.
Trešais ir deputātu Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces jautājums
finanšu ministram Oskaram Spurdziņam „Par augošo inflāciju valstī”.
Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi. Arī šā jautājuma iesniedzēji nav
vēlējušies uzdot papildu jautājumus vai prasījuši mutvārdu atbildi. Līdz ar to
uzskatām, ka rakstveida atbilde ir apmierinoša un jautājums ir izskatīts.
Tādējādi visi jautājumi ir izskatīti.
Paldies par uzmanību. Darbu beidzam.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2007.gada 18.oktobrī
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”
Datums: 18.10.2007. 09:06:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1460 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei S.Āboltiņai
Datums: 18.10.2007. 09:07:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1462
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Kalvītim “Par A.Loskutova atstādināšanu”
Datums: 18.10.2007. 09:39:10 bal005
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.1336
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.10.2007. 09:41:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1154 pieņemšanu 2.lasījumā
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.10.2007. 09:47:48 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1191 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.10.2007. 09:48:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1175 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 18.10.2007. 09:50:04 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1355 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:51:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1236 pieņemšanu 1.lasījumā
Ēku energoefektivitātes likums (1.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:52:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1155 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.407/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:53:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1456 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Kriminālprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:54:48 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1458 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Attīstības plānošanas sistēmas likums” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 2.novembrim”
Datums: 18.10.2007. 09:56:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1470
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:58:12 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1453 steidzamību
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 18.10.2007. 09:58:50 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1453 pieņemšanu 1.lasījumā