Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi, mēs sākam 6.septembra sēdi.
Šodien mēs uzsākam arī Saeimas rudens sesiju.
Pirms Saeimas Prezidija ziņojumiem ir paziņojums par darba kārtības
papildu jautājumu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu – Čepānes, Kariņa,
Urbanoviča, Ušakova, Cileviča, Circenes un citu deputātu iesniegumu: „Saskaņā
ar Saeimas kārtības ruļļa 150.pantu ierosinām izveidot Parlamentārās izmeklēšanas
komisiju par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.”
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Satversmes 26.pantu šis jautājums ir
obligāti iekļaujams darba kārtībā. Tāpēc tas tiek iekļauts šīsdienas sēdes
darba kārtībā.
Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu –
„Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (No
zāles: „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ēku
energoefektivitātes likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir
atbildīgā komisija. (No zāles: „Pareizi!”) Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti
piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas
valdības protokolu par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā
personāla statusu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas
valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles
sistēmas attīstību” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Ventspils Augstskolas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka
Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ģenētiski
modificēto organismu aprites likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto
vietu statusa noteikšanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šim atzinumam? Nē!
Pieteikusies runāt deputāte Anna Seile. Ieslēdziet, lūdzu,
mikrofonu deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Mūsu komisija, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija,
lūdz nodot šo likumprojektu arī otrai komisijai – mūsu komisijai –, jo tur var
būt ļoti liela saistība ar vides problēmām.
Sēdes vadītājs. Vai jūs neiebilstat pret to, ka Tautsaimniecības
komisija būs atbildīgā komisija? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs
likumprojektu nododam arī otrai – Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums pieņemts. Mēs likumprojektu nododam
divām komisijām un nosakām, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija.
Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas
Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību
grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”” nodot
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Komercprakses
likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības
komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti
piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.407/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs izskatām Prezidija atzinumu par
to, ka Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 6.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu?
Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Likums
par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” nodot
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata
pārmaiņām Kioto protokolu”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz dokumenta reģistrācijas
numurs ir 416/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Patvēruma
likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi
Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”
nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka
Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Atbalstām!”) Deputāti
piekrīt Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti
Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? (No zāles:
„Piekrīt!”) Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija. Šā dokumenta reģistrācijas numurs ir 429/Lp9.
Par šo atzinumu grib izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs un kolēģi! Šie grozījumi, ko Ministru
kabinets ir iesniedzis – un kopumā tie ir desmit likumu grozījumi -, ir saistīti ar
vienu jautājumu. Šā gada 11.jūlijā ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.432 –
par jaunas valsts inspekcijas izveidošanu. Praktiski tie ir tehniski grozījumi. Un, lai
mēs varētu ļoti operatīvi strādāt un to izdarīt, jo paredzētais datums ir
1.oktobris, es lūdzu šo konkrēto likumprojektu nodot arī Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Ar
Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Mareku Segliņa kungu šis jautājums ir
saskaņots.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāte Aija Barča ierosina
mainīt atbildīgo komisiju. Tātad abas komisijas paliek, kā ir ierakstīts Prezidija
atzinumā, bet par atbildīgo komisiju deputāte Aija Barča ierosina noteikt Sociālo un
darba lietu komisiju.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par piesārņojumu””, (likumprojekta reģistrācijas numurs 431/Lp9)
nodot Agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Arī šoreiz vēlas
izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Ierosinu rīkoties tāpat kā iepriekš, kad
runāju par darba kārtības 43.jautājumu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es
lūdzu likumprojektu „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” nodot arī Sociālo
un darba lietu komisijai un konkrētajā gadījumā noteikt Sociālo un darba lietu
komisiju par atbildīgo komisiju. Ar komisijas priekšsēdētāju Annu Seiles kundzi
jautājums ir saskaņots. Tātad likumprojekts paliek nodots divām komisijām, bet par
atbildīgo – Sociālo un darba lietu komisiju, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāte Aija Barča ierosina
likumprojektu „Grozījums likumā „Par piesārņojumu””, kura reģistrācijas
numurs ir 431/Lp9, nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo
un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā
komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.
Izteikties par šo priekšlikumu ir pieteikušies divi deputāti.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kā rāda iepriekšējā prakse un kā tas
bija arī šodien, kad izskatījām darba kārtības 23.punktu, paralēli šo jautājumu
skata arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tāpēc es lūdzu arī šajā
gadījumā likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību… (No
zāles: „Sociālo!”) Sociālo… Nē, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt šo komisiju par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs un kolēģi! Likumprojekts ir vienotā
paketē, un tāpēc šo konkrēto likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” es
lūdzu nodot arī Sociālo un darba lietu komisijai un šajā gadījumā noteikt, ka
Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Manuprāt, kolēģis Blumbergs
drusku kļūdījās komisijas nosaukumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Divi kolēģi ir izteikušies par
likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 433/Lp9.
Abi deputāti ierosina nodot šo likumprojektu abām komisijām, bet noteikt, ka Sociālo
un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šim
priekšlikumam? Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Atbildīgā ir Sociālo un darba
lietu komisija. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam?
Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums…
Es atvainojos! Vēlas izteikties deputāte Aija Barča. Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Šis ir pēdējais likumprojekts vienotajā
paketē. Un, gluži tāpat kā iepriekš, es lūdzu arī šo likumprojektu nodot
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai
un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Ar komisijas
priekšsēdētāju Annu Seiles kundzi jautājums ir saskaņots.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Godātie kolēģi! Tātad ir priekšlikums par atbildīgo komisiju
noteikt Sociālo un darba lietu komisiju. Vienlaikus jautājums tiks izskatīts arī
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret
atbildīgās komisijas maiņu? (No zāles: „Nav!”) Deputāti piekrīt šim
deputātes Aijas Barčas piedāvātajam priekšlikumam. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim, šķiet, pēdējo Saeimas Prezidija
atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova,
Sokolovska un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā”
nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Godātie kolēģi! Par šo jautājumu ir pieteikušies runāt.
Deputāts Jakovs Pliners runās „par”.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums par oficiālā
valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atrodas sabiedrības uzmanības lokā
jau kopš seniem laikiem – kopš 1988.gada oktobra -, jo jau toreiz Latvijas PSR
Augstākā padome, kuru daudzi šeit klātesošie uzskata par okupācijas varas
pārstāvi, vienbalsīgi nolēma piešķirt valsts valodas statusu vienai no Latvijā
lietojamām valodām, proti, latviešu valodai. Līdz tam brīdim valodu lietošanu
regulēja pati dzīve. Lielajos PSRS pakļautības uzņēmumos lietvedība pārsvarā bija
krievu valodā, bet republikāniskās pakļautības uzņēmumos – latviešu valodā. Darba
grāmatiņas cilvēkiem aizpildīja abās valodās. Skolās latvieši tika mācīti
praktiski tikai dzimtajā valodā. Augstskolās lielum lielajā vairākumā specialitāšu
pastāvēja latviešu plūsmas.
Dažās specialitātēs – pārsvarā militāra rakstura – mācības
notika tikai krievu valodā, bet dažās humanitārajās un mākslas specialitātēs –
Mākslas akadēmijā, Konservatorijā – praktiski tikai latviešu valodā.
Lūk, kādas bija tās okupācijas šausmas!
Jau iepriekš minētajā Augstākās padomes sesijā, kas notika
gandrīz pirms 20 gadiem, tikai viens vienīgs deputāts uzdrošinājās iebilst pret
partijas ģenerālo līniju un paziņot, ka, ja tiks pieņemts tāds lēmums, tad jau
Latvijā tiks apdraudēta krievu valoda. Diemžēl lielā mērā viņam bija taisnība.
Likumdošanas līmenī krievu valodu pretdabiskā kārtā atzina par
svešvalodu. Šī valoda tika izskausta no valsts iestādēm, no tiesu sistēmas, no
valsts augstākajām mācību iestādēm. To cenšas izskaust arī no skolām, lai tad tā
tiktu lietota vienīgi virtuvēs.
Vai šādu stāvokli var nosaukt par dabisku, atbilstošu
starptautiskajām normām? Protams, ne. Latvijā tikai etnisko krievu vien ir 26 procenti.
Krievu valodu par dzimto uzskata apmēram 40 procenti valsts iedzīvotāju un divas
trešdaļas Rīgas iedzīvotāju.
Piemēram, Somijā zviedru valodai ir valsts valodas statuss, kaut gan
zviedru tur ir apmēram 6 procenti. Un, raugoties arī no vēsturiskā viedokļa, viņi
somiem ir bijuši daudz ļaunāki okupanti nekā krievi latviešiem.
Cits piemērs. Izraēlā uz 5 miljoniem ebreju ir 1 miljons arābu.
Turklāt attiecības starp šīm abām kopienām jau daudzus gadu desmitus ir ārkārtīgi
sarežģītas. Taču, neskatoties uz to, arābu valoda bez jebkādiem ierobežojumiem tiek
lietota ne tikai skolās, bet kā darba valoda tiek lietota arī knesetā – viņu
parlamentā. Arābu valoda ir Izraēlā atzīta par oficiālu.
Dāmas un kungi! Mūsu likumprojektā izklāstītā prasība – prasība
par oficiālā valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un citām
mazākumtautību valodām vietās, kur kompakti dzīvo nacionālās minoritātes, – saskan
ar Eiropas Savienības garu. Tā nepārsniedz to garantiju ietvarus, kuras ir paredzētas
Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Minimālas garantijas tiek dotas tautām, kas tikko ir apguvušas rakstību, bet ne
nācijai, kuras pārstāvis pats pirmais nokļuva kosmosā un kura uzbūvēja
atomreaktoru.
Saeimas vairākumam, mūsuprāt, nav nekāda pamata noraidīt šo
likumprojektu. Un šī prasība tiks izvirzīta vēl un vēl, kamēr mēs panāksim
Valodas likuma īsto demokratizāciju.
Aicinu balsot „par”! Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runās
deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk! Kamēr latviešu sabiedrības
aktīvā daļa trin dunčus cits pret citu, bāž mugurā to dunci vai kaut kur citur,
strīdas un spriedelē, kurš latvietis ir godīgāks, kurš ir skaistāks, kurš ir
ētiskāks vai kurš ir morālāks, mēs izšķiežam spēkus šajos strīdos, taču daži
citi rīkojas pavisam citādāk un citu interešu vadīti. Un šoreiz būtība nav šajā
papīrelī, kurš desmitām reižu šeit mums ir rādīts un kurā nekas jauns nav iekšā
ielikts. Tas pat nevar neko skaidri pateikt. Kā jūs dzirdējāt, iepriekšējais
runātājs jauc vispār nacionālās minoritātes, viņam visu laiku valodā sprūk ārā
„krievi”, „krievi” un vēl vienu reizi – „krievi”.
Tātad ir jāskatās daudz nopietnāk uz zināmu sakritību. Tepat
degungalā ir 8.septembris. Un kas tad ir paredzēts 8.septembrī? Tāda īpatnēji
izvēlēta diena, saistībā ar kuru tiek runāts par kaut kādu nebijušas kaujas atceri
un ir paredzēts drusciņ patrakot Rīgas centrā. (No zāles dep. J.Pliners: „Par
tēmu! Par tēmu!”) Taču lielākais „brīnums” (pēdiņās) ir tas, ka tieši
iesniedzēji, paši šie iesniedzēji, skraida kopā ar tiem cilvēkiem, kurus viņi
kādreiz tik ļoti nosodīja. Un līdz ar to viņi labi saprot, ka tik daudz jau nu tiem
latviešu deputātiem prāta pietiks, lai šo iesniegumu noraidītu. Tas jau tāpat it kā
būtu skaidrs. Taču tad 8.septembrī varēs pat nesankcionētā pasākumā tribīnē
kāpt un runāt par to, kā viņus apspiež, kā viņus žņaudz un kā viņiem dara vēl
nezin ko. Ne jau nejauši bija organizēta šī „izrāde” pie Saeimas durvīm! Tiesa
gan, tie, kuri tur bija sanākuši, tā lāgā neko nevarēja pateikt, ko viņi grib, bet
sanākuši viņi bija. Agrāk šādas aktivitātes nebija.
Līdz ar to šodien šeit, Saeimas zālē, tiek imitēta cīņa par
kaut ko. Tiek imitēta it kā cīņa, kas vērsta uz minoritāšu aizstāvību, pat
nepiedāvājot, pat neizstrādājot reālu piedāvājumu, ko nozīmē nacionālo
minoritāšu kompakta atrašanās, – pieci, desmit, simts, tūkstotis… Uz kādām
nozarēm tas attiecas? (No zāles: „Daudz dažādām… Vajadzētu saprast!”)
Jūs varbūt varat iedomāties kādas 70 vai 80 valodas kādā no pagastiem vai kaut ko
tamlīdzīgu, jo visi šie skaitļi var tikt aiz matiem pievilkti. Katrā ziņā jebkurš
uzbrukums latviešu valodai, protams, ir jānovērš. Un ne jau velti mēs šeit, Saeimā,
mainījām valsts Satversmi un 4.pantā iestrādājām normu, ka valsts valoda Latvijā ir
latviešu valoda. Un nekāda cita pieeja šim jautājumam nedrīkst būt.
Šeit nav runa ne par ko citu kā vien par latviešu valodas
aizstāvēšanu. Šiem visiem mēģinājumiem nav nekāda sakara ne ar Eiropas Savienību,
ne ar Eiropas Padomi, ne ar NATO, ne ar SEATO, ne ar ANZUS, ne ar ko citu. Tā ir
vienkārši kārtējā citu organizāciju piesaukšana, lai izrādītos. Un tad
8.septembrī sekos kāpšana tribīnē kaut kur pie Barklaja de Tolli pieminekļa vai, es
nezinu, vēl kur citur, teiksim, pie Pētera Pirmā kaut kāda koka, kurš sen jau ir
nokaltis; un tad būs nacionālisma nosodīšana un nacisma nosodīšana, jo šie
runātāji reizēm nesaprot, kas ir nacionālisms un kas ir nacisms.
Lūk, tāda ir šī politiskā pieeja šim jautājumam! Tā ir
sabiedrības tracināšana, savu politisko spalvu spodrināšana, un nekas cits. Un
galīgi… pilnīgi garām ir tas, ka te kāds kaut ko runā par kaut kādu minoritāšu
tiesību aizstāvēšanu. Tā tas šeit nav! Jebkurā gadījumā kaut kas tāds, protams,
vienmēr ir jānoraida. Ja nu kāds grib drusciņ pastrīdēties, lai strīdas, bet
Latvijā nebūs citas valsts valodas, nebūs citas oficiālās valodas kā vien latviešu
valoda.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Viens ir runājis „par”,
viens – „pret” likumprojekta „Grozījumi Valsts valodas likumā”, kura
reģistrācijas numurs ir 436/Lp9, nodošanu komisijām. Mums par to ir jāizšķiras
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas –
nav. Likumprojekts komisijai nodots… Es atvainojos, likumprojekts komisijai nav nodots.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības 54.punktu
– likumprojektu „Jaunatnes likums”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu?
Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts – izslēgts.
Tāpat Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas sagatavotu lēmuma projektu ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas
termiņu likumprojektam „Jaunatnes likums”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba
kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja
apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies sēdes vadītājas kundzei! Es aicinu pārējos deputātus
atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto lēmuma projektu par
Viļņa Edvīna Breša apstiprināšanu par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonda padomē. Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu!
Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu!
Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par
nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un
Norvēģiju”. Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Pēc likumprojekta
izskatīšanas pirmajā lasījumā nekādi priekšlikumi nav saņemti, nekādi grozījumi
nav izdarīti, tāpēc es aicinu atbalstīt šo nolīgumu starp Īslandi, Norvēģiju un
Eiropas Savienību, konkrēti Latviju, otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav,
atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā
sēdē izskatīja minēto likumprojektu trešajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti,
tāpēc lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Uldis Briedis.
U.Briedis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ir izskatījusi Ministru
kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” un ir
vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas deputātus
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
U.Briedis. 13.septembris.
Sēdes vadītāja. 13.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Muzeju likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Pauls Putniņš.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jūsu rīcībā ir
likumprojekts „Grozījums Muzeju likumā” ar reģistrācijas numuru 347/Lp9. Par to
arī balsosim. Jūsu rīcībā ir vēl arī dokuments Nr.981 un dokuments Nr.1144.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija divās sēdēs apsprieda
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un pārliecinājās, ka tā apspriešanā
piedalīties uzaicinātie nozares profesionāļi un speciālisti atbalsta likuma
grozījumu un ka netiek no likuma izsvītroti vārdi, kuri ir būtiski muzejiem un kuros
ir ietverta likuma jēga.
Nepieciešamība grozīt Muzeju likuma 13.panta desmito daļu,
izslēdzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt Nacionālā muzeju krājuma
finansēšanas kārtību, speciālistiem radās, izstrādājot Ministru kabineta
noteikumus. Tika konstatēts, ka šajos noteikumos juridiski nav iespējams noteikt
vienotu Nacionālā muzeju krājuma finansēšanas kārtību, kādu to paredz Muzeju
likuma 13.panta desmitajā daļā piešķirtais deleģējums.
Muzeju sistēma Latvijā ir decentralizēta: muzeji darbojas dažādu
ministriju, pašvaldību, autonomu institūciju un privātpersonu pārziņā, un ar
noteiktu kultūras funkciju veikšanu ir saistītas arī dažādas valsts pārvaldes
institūcijas. Komisijas deputāti ņēma vērā muzeju pārstāvju atbalstu
likumprojektam un to, ka viņi nesaredz apdraudējumu muzejiem, kā arī to, ka patiešām
nav iespējams noteikt vienotu Nacionālā muzeju krājuma finansēšanas kārtību, un
nolēma atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Muzeju likumā”
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Šis ir viens no īsākajiem likumprojektiem, ar
kādiem mums ir nācies šajā Saeimā strādāt. Tas paredz no Muzeju likuma 13.panta
desmitās daļas izmest vārdus „un finansēšanas”.
Proti, par ko tad ir runa desmitajā daļā? Lasu spēkā esošo
likumu: „Ministru kabinets nosaka Nacionālā krājuma veidošanas, papildināšanas,
uzskaites, saglabāšanas un finansēšanas kārtību…” Un tā tālāk. Tātad ir
deleģējums Ministru kabinetam – noteikt finansēšanas kārtību. Ar šo uzdevumu
Ministru kabinets netika galā, nespēja uzrakstīt Ministru kabineta noteikumus.
Jā, patiesi, muzeji ir ļoti daudzveidīgi – ir valsts, pašvaldību,
privātie muzeji. Bet, godātie kolēģi, laikam visa mūsu dzīve ir diezgan
daudzveidīga, un visu ielikt vienā rāmītī laikam nevar! Un laikam tāpēc tauta
ievēlē Saeimu, kas ieceļ valdību: tiek prezumēts, ka valdība prot strādāt.
Taču valdība, šajā gadījumā sastapusies ar nepārvaramām
grūtībām, nolemj izmest no likuma vārdus „un finansēšanas”. Jo, patiesi,
godātie kolēģi, nu kāpēc vajag finansēt muzeju krājumus? Pietiek ar to, ka mēs
uzcelsim Gaismas pili, uzcelsim koncertzāli. Droši vien uzcelsim vēl daudz milzīgu
muzeju. Nu lai taču tie stāv tukši! Kāda gan tam nozīme! Galvenais taču ir uzcelt.
Un visa pasaule mūs apbrīnos, un naudiņa droši vien arī iekritīs pareizajās
kabatās.
Šobrīd tiek ierosināts izmest no likuma regulēto jautājumu loka
finansēšanu, un varbūt tas ir pat ļoti ērti, jo vienmēr valdība varēs atmest kādu
latu muzejiem vai neatmest. Pēc savas brīvas gribas. Nu, varbūt atkarībā no muzeja
direktora partejiskās piederības.
Tātad – nekā īpaša! Viss ir tā, kā mēs Latvijā pēdējā laikā
esam pieraduši.
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst, Putniņa kungs? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”)
P.Putniņš. Nē. Es varu jums pateikt tikai to, ka finansējums
muzejiem netiek apdraudēts, jo Muzeju likuma 13.pants noteic, ka valsts piešķir
budžeta līdzekļus Nacionālajā muzeju krājumā esošo priekšmetu un kolekciju
uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai. Savukārt 14.pants regulē valsts un
pašvaldību muzeju finansēšanu.
Tā ka es aicinu jūs balsot „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas –
6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Putniņš. 12.septembris.
Sēdes vadītāja. Kāds, lūdzu?
P.Putniņš. 12.septembris.
Sēdes vadītāja. 12.septembris. Vai deputātiem ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies Muižnieces kundzei.
Kolēģi, mums jāstrādā ar Saeimas dokumentu, kura numurs ir 1108, –
„Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”.
Likuma grozījumi izriet no parlamenta iepriekšējā sesijā izdarītajiem grozījumiem
vairākos citos likumos, kas reglamentē banku darbību, kredītiestāžu darbību un tā
tālāk.
Tāpēc es komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu atbalstīt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav,
neatturas neviens deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz
27.septembrim.
Sēdes vadītāja. 27.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir izskatījusi
likumprojektu savā sēdē, un visi, ieskaitot arī smēķējošos deputātus,
vienbalsīgi atbalstīja šā likumprojekta tālāku virzīšanu.
Lūdzu arī Saeimas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas –
4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Ģīlis. 18.septembris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
18.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas
pensiju likumā” būtība ir ieskaitīt tiesnešu izdienas stāžā arī to laiku, kas
ir nostrādāts Valsts tiesībsarga amatā.
Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.
Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris.
Sēdes vadītāja. Atvainojiet, saskaņā ar Kārtības rulli
vajadzīgas vismaz piecas dienas, tātad – ne agrāk par 12.septembri…
G.Daudze. 12.septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks –
12.septembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas laiks ir noteikts.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma
projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par iespējamu
pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Līdzīgi kā daudzās
tiesiskās valstīs, arī Latvijā Satversmes 26.pants paredz iespēju atsevišķos
gadījumos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai veiktu parlamentāro
izmeklēšanu. Šodien šādas komisijas izveidošana ir vairāk nekā nepieciešama, jo,
manuprāt, tiesu sistēmā ir samilzušas ļoti lielas problēmas un sabiedrības
uzticība tiesu varai jau ir gandrīz zem nulles.
Gan politiķi, gan tiesu varas augstas amatpersonas līdz šim ir
uzskatījušas, ka līdz skandalozās grāmatas iznākšanai iespējamā korupcija tiesu
varā ir tikai atsevišķu indivīdu – to, kuri ir zaudējuši, piemēram, tiesu
procesos, – izdomājumi.
Pēc neliela apmulsuma, kad godprātīgākie tiesneši, un citastarp
arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, atzina šādu savulaik
notikušu sarunu iespējamo pastāvēšanu, mēs redzam, ka grāmatas iespējamie
personāži ir saņēmušies pēc neliela apmulsuma un devušies atklātā uzbrukumā,
proti, atsevišķi tiesneši, kas sevi nav atpazinuši, pret tiem tiesnešiem, kuri tomēr
uzskata, ka šādas sarunas ir notikušas, un kuri ir uzdrošinājušies nosaukt pat
atsevišķus uzvārdus, sola iesniegt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.
Vēl vairāk! Piemēram, šodien „Rīgas Balsī” intervijas ar
pazīstamo advokātu biroja vadītāju Grūtupa kungu ievadā lasām šādus vārdus (es
citēju): „Vai runa ir tikai par kārtējo personisko atriebību kādam, kurš maisās
pa kājām? Bet varbūt norit kāda daudz vērienīgāka spēlīte, kurā Grūtupa vārds
ir tikai viens no melnajā sarakstā esošajiem?” Un tālāk intervijā Grūtupa kungs
saka: „Man ir aizdomas, ka eksistē spēki, kuri ļoti veikli un demagoģiski izmanto
valsts tiesībaizsardzības iestādes un to vadītājus kā ieroci savās interesēs –
varbūt pat lai pilnībā sagrautu sabiedrības uzticību visai valsts varai.”
Tiesa, līdz šim parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba
rezultāti nav bijuši auglīgi, tomēr vismaz Saeimas amatpersonām nevajadzētu šodien
kultivēt viedokli, ka šīs komisijas ir tikai pļāpātavas, ka šīs komisijas ir tikai
nodokļu naudas veltīgas tērētājas un ka šīs komisijas ir traucēklis prokuratūrai,
kas tagad ir sākusi ļoti svarīgu izmeklēšanas darbu. Tādā veidā jūs, Segliņa
kungs, izrakstāt sev un arī visiem pārējiem kolēģiem Saeimā nabadzības apliecību.
Es tam negribētu piekrist, jo Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums paredz, ka
šī komisija var uzaicināt prokuroru vai pat vairākus prokurorus, tā uzaicinātajām
personām, piemēram, var uzdot jautājumus. Komisija varētu palīdzēt prokuratūrai
risināt šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu, jo prokuratūrai pašlaik ir ārkārtīgi
liels darba apjoms šajā ziņā.
Prokuratūra tāpat kā Augstākā tiesa uzskata, ka šajā ziņā
būtu nepieciešams veikt veselu rindu ekspertīžu. Es domāju, ka arī komisija varētu
uzaicināt augsti kvalificētus speciālistus šajā jomā, lai varētu izvērtēt to vai
citu šajā grāmatā, iespējams, minēto spriedumu.
Katrā ziņā komisija galaziņojumā varētu ne tikai izvērtēt šo
situāciju, bet varētu pieņemt arī lēmumu, ko darīt, jo, godātie kolēģi,
nevajadzētu šo jautājumu pārāk nonivelēt un teikt, ka tās ir kaut kādas septiņus
vai astoņus gadus vecas ēnas. Ticiet man, šajā jomā lielā mērā nekas nav
mainījies, un tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, balsot par šādas komisijas
izveidošanu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Stipra un neatkarīga tiesu vara ir demokrātiskas
valsts stūrakmens. Šo patiesību ne reizi vien ir dzirdējis ikviens šajā zālē
sēdošais. Mūsu tiesu sistēma ir attīstījusies līdz ar mūsu valsti, un, tāpat kā
ikvienā citā sfērā, arī tajā ir bijuši gan lielāki, gan mazāki satricinājumi un
pārdzīvojumi. Samērā regulāri augstas amatpersonas ir bijušas pilsoniski un arī
politiski pietiekami drosmīgas, lai skaļi mēģinātu izteikt savas bažas par sistēmā
notiekošo. Gan bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, gan bijusī Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī es pati personīgi, pildot tieslietu ministra
pienākumus, mēģināju norādīt uz neizprotamiem un pretrunīgiem tiesas spriedumiem.
Un kas bija rezultātā? Rezultātā bija tiesnešu protesti un apvainošanās akcijas.
Bija pat unikāls gadījums Latvijas izpildvaras vēsturē, kad es tiku saņēmusi
premjera aizrādījumu par sliktu izrunāšanos.
Pēdējā gada laikā tiesu sistēma diemžēl satricinājumus ir
piedzīvojusi vairākkārt – turklāt ļoti nopietnus satricinājumus: vispirms divām
tiesnesēm tika uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, bet nu jau pāris nedēļu no
laikrakstu virsrakstiem nepazūd tēma par advokātu un tiesnešu vienošanos jeb par
lietu iznākuma sarunāšanu. To, cik šajā publikācijā ir kriminālsodāmu
pārkāpumu, izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, un es esmu pārliecināta, ka tas
tiks veikts profesionāli.
To, vai ir nepieciešama pašattīrīšanās un cik lielā mērā, – to
izvērtēs tiesneši paši savā ārkārtas konferencē. Un es ticu, ka beidzot starp
piecsimts tiesnešiem …ka viņi atradīs sevī spēku, lai pateiktu tiem dažiem, kuru
vārdi visskaļāk skan šajā grāmatā, un varbūt ne tikai tiem, ka ir laiks taču…
Ir jādomā par visu sistēmu, un ir jādomā par valsti un sabiedrību.
Šis skandāls, kas satricinājis ne tikai tiesu sistēmu, bet arī
visu sabiedrību, uzliek arī mums kā politiķiem savu pienākumu – piedāvāt tam
publisku un politisku izvērtējumu. Vai mēs varam un ko mēs varam teikt sabiedrībai?
Un vai tiešām tiesu varā šodien viss ir kārtībā? Un mūsu kā politiķu uzdevums ir
piedāvāt gan izvērtējumu tam, kāpēc tas tā varēja notikt, gan arī piedāvāt
risinājumu, lai tādas situācijas neatkārtotos nākotnē. Es esmu pārliecināta, ka
mērķis – sabiedrības uzticības atjaunošana tiesu varai – ir realizējams. Un mums kā
politiķiem ir jāpiedāvā savi politiskie risinājumi.
Tāpēc es aicinu ikvienu deputātu, kuram rūp tiesiskums šajā
valstī un kurš saprot tā nozīmīgumu, iesaistīties šīs parlamentārās
izmeklēšanas komisijas darbā un dot savus vērtīgus piedāvājumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Protams, vienmēr var izmantot jebko, lai nopietnus
nolūkus pārvērstu par kaut kādu anekdoti.
Par ko tad mēs te šodien taisāmies strīdēties – balsot vai
nebalsot? Nu paņemiet taču, lūdzu, vismaz dažas reizes savās rokās Latvijas
Republikas Satversmi, atveriet vaļā… Nolasīšu jums 26.pantu (es saprotu, ka reti
kurš to lasa, un līdz ar to ir vajadzīgs lieki runāt): „Saeimai jāieceļ noteiktiem
gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena
trešā daļa Saeimas locekļu.” Šāds pieprasījums ir, un tātad automātiski šī
komisija ir jāieceļ. Kas te ko pārliecināt citam citu, ja jau Satversme pati to
paredz? (No zāles: „Tā nav!”)
Cita lieta pavisam… Jā, protams, tie deputāti, kuri vairs negrib
strādāt Saeimā un kuri jau spriedelē par Saeimas atlaišanu… viņi jau citādi
domā. Viņi gan varētu sākt paši ar sevi un aiziet no Saeimas…
Taču, ja ir runa par sastāvu, tad tas ir pavisam cits jautājums.
Šeit ir runa šodien par principu, ka šāda komisija ir jānodibina, un par to nevienam
arī nebūtu jāstrīdas. Tad, kad būs runa par sastāvu – par to, cik no katras
frakcijas katrs deleģēs uz šo komisiju, tad par to arī būs jādiskutē. Un tad arī
būs jādiskutē, kurš vadīs to komisiju, kā vadīs, cik ilgu laiku vadīs… Es esmu
vadījis vienu šādu komisiju, tā ka tāda neliela pieredze man komisijas vadīšanā
ir… Varbūt es sagribēšu arī šito komisiju vadīt. To jau jūs nezināt… (Smejas.
No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Atbalstām!”) Redziet… Tā ka pieredze ir!
Ir tikai jautājums, ko ar šādu te iniciatīvu kāds grib panākt. Un
tāpēc man reizēm tā jocīgi paliek, ka mēs acīm redzamas un saprotamas lietas
pasniedzam kā kaut ko ārkārtēju. Es domāju tā: pagaidīsim tagad līdz Frakciju
padomes sēdei, vienosimies par to, cik cilvēku no katras frakcijas ies strādāt šajā
komisijā, un turpināsim darbu.
Paldies.
(No zāles: „Komisijas priekšsēdētājs mums ir!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu!
Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Vienlaikus daru zināmu, ka jautājums par deputātu skaitu un
izvirzīšanas kārtību tiks skatīts šodien Frakciju padomes sēdē pulksten 10.45.
Turpināsim darbu! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam
„Jaunatnes likums” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 1.oktobrim”. Šo lēmuma
projektu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu
rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu
reģistrācijas režīmu!
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, kamēr tiek sagatavoti
reģistrācijas rezultāti, pirmajam vārds paziņojumam tiek dots Saeimas
sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Būs divi paziņojumi. Visiem deputātiem, kuri
pirmoreiz ir ievēlēti Saeimā, tika izdalītas šādas anketas. Lūdzam līdz rītdienai
iesniegt tās. Tās ir Starpparlamentu savienības aptaujas. Tas attiecas uz deputātiem,
kuri pirmoreiz ievēlēti Saeimā. Tas ir viens.
Otrs paziņojums. Frakciju padomes sēde notiks pulksten 10.45, un
pirmais jautājums tajā būs Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu
kandidatūru izvirzīšanas termiņa noteikšana. Bet otrs jautājums būs par frakciju
pārstāvību jaunizveidotajā Saeimas izmeklēšanas komisijā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks
šodien pulksten 10.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Atgādinu, ka sēde šodien ir pulksten 10.30 komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars
Ābiķis, Aija Barča, Ausma Ziedone-Kantāne, Valērijs Buhvalovs, Ingrīda Circene,
Jānis Dukšinskis, Vents Armands Krauklis, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Aleksandrs
Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Kārlis
Šadurskis un Viktors Ščerbatihs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl lūdzu mazliet uzmanības!
Mēs esam saņēmuši deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Kabanova, Buzajeva un
Mitrofanova iesniegumu. Tas ir deputātu jautājums izglītības un zinātnes
ministrei Baibai Rivžai „Par situāciju izglītības jomā”. Mēs nododam šo
jautājumu izglītības ministrei Baibai Rivžai.
Paldies. Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 2.sēde
2007.gada 6.septembrī
Grozījumi likumā “Par policiju”
Datums: 06.09.2007. 09:16:30 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1183 nodošanu
komisijai
Grozījumi Valsts valodas likumā
Datums: 06.09.2007. 09:44:40 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1210 nodošanu
komisijai
Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas
Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi
un Norvēģiju (2.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:47:58 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1151
pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:48:56 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1132
pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:50:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1084
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Muzeju likumā (1.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:56:28 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.981
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā
(1.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:57:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1108
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un
lietošanas ierobežošanu” (1.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 09:59:02 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1096
pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 06.09.2007. 10:00:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1118
pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par
iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā”
Datums: 06.09.2007. 10:12:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1215
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta “Jaunatnes likums” otrajam lasījumam līdz 2007.gada
1.oktobrim”
Datums: 06.09.2007. 10:13:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1221