Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 17.maija sēdi.
Vispirms lemsim par sagatavotās darba kārtības grozījumiem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas priekšsēdētāja
Andra Bērziņa iesniegumu ar lūgumu likumprojektu „Par Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” izskatīt
kā pirmo jautājumu sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu
nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba
kārtībā likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes
darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšsēdētājas Annas Seiles iesniegumu ar komisijas vārdā
izteiktu lūgumu izsvītrot sēdes darba kārtības 13.punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šādu darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtības 13.punkts
ir izsvītrots.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās
komisijas priekšsēdētāja Segliņa kunga iesniegumu ar komisijas vārdā izteiktu
lūgumu izdarīt izsludinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā grozījumu – iekļaut
tās otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Jevgeņija Mežala atbrīvošanu no
Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja amata”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu sēdes darba kārtības papildināšanu?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta ar minēto punktu.
Un beidzamais. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija savā 16.maija sēdē ir apspriedusi likumprojektu „Grozījums Imigrācijas
likumā”. Komisija lūdz šo likumprojektu, kurš izskatāms pirmajā lasījumā,
iekļaut sēdes darba kārtībā kā 26.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret
komisijas lūgumu iekļaut likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā šīsdienas
sēdes darba kārtībā kā 26.punktu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
mainīta.
Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši priekšlikumus par
sēdes darba kārtības izmaiņām.
Sākam izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija
ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Personu speciālās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt šādam Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti šādam atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija
atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva,
Sokolovska, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu „Par kompensācijām
īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam
īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem
īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Valērijs Buhvalovs ir pieteicies runāt „par”.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija iesniedza
Saeimai šo likumprojektu sakarā ar dažu atsevišķu īrnieku un īrnieku asociāciju
pieprasījumiem. Likumprojekts paredz kardināli atrisināt denacionalizēto namu īrnieku
problēmu un pilnībā kompensēt nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir
salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem gan pašreiz, gan arī
iepriekšējā periodā. Latvijā denacionalizēja apmēram 10 000 dzīvojamo māju
ar 78 000 dzīvokļu jeb 8 procentus no valsts kopējā mājokļu skaita. Īres maksa
denacionalizētajos namos būtiski atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo
telpu īres maksas. Ar likumu vai normatīvajiem aktiem tā vispār nav ierobežota!
Godātie kolēģi, mēs vēlreiz gribam mēģināt pievērst jūsu
uzmanību tuvajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā valdības bezdarbības
dēļ. Kopš likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un
likuma „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža,
no tā brīža, kad tika pieņemti šie likumi, ir izpildīti visi šo likumu panti, kas
skar namīpašniekus, bet nav izpildīts neviens (atkārtoju – neviens!), kas ir vērsts
uz to cilvēku, kuri pret savu gribu izrādījās namīpašnieku ķīlnieki, mājokļu
jautājumu atrisināšanu. Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts. Šo ģimeņu
materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas,
septiņas, ja ne desmit reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. PCTVL
frakcijas iesniegtais likumprojekts paredz pilnīgi kompensēt denacionalizēto namu
īrniekiem, kuri lieto attiecīgo dzīvokli pašreiz vai tika izlikti no dzīvokļa par
parādiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar personām, kuras
ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.
Likumprojekts paredz arī īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma
izbeigšanas draudu vai izlikšanas uz ielas gadījumā. Likumprojekts paredz uzdot
pašvaldībām piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt
kompensācijas apmēru saskaņā gan ar īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtību,
gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres
maksu un denacionalizēto namu īres maksu. Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta
vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas
brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa
pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus
par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres maksas daļu, pārējo daļu apmaksā
pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no
pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai.
Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies
runāt „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 343/Lp9, nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 3, atturas – 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu, kas ir
par amatpersonām.
Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par Arņa Dundura
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Arni Dunduru
Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā un vienlaikus atbrīvot viņu no Kurzemes
apgabaltiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 142/Lm9, pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Māra Vīganta apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Māris Vīgants ir
paudis vēlēšanos strādāt Administratīvajā apgabaltiesā par tiesnesi. Arī
tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir sniedzis pozitīvu atzinumu. Juridiskā komisija
atbalstīja šo lēmuma projektu – apstiprināt Māri Vīgantu par Administratīvās
apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona
tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 143/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu „Par Anitas Šteinbergas
apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Šteinberga pretendē uz
Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatu. Tieslietu ministrija ir sniegusi
pozitīvu atzinumu. Ir arī Tienešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums.
Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 144/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Un visbeidzot šajā sadaļā izskatīsim lēmuma projektu „Par
Jevgeņija Mežala atbrīvošanu no Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta
Otrā sektora vadītāja amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir saņēmusi Valsts kontroles
Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja Jevgeņija Mežala iesniegumu,
kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no amata ar šā gada 18.maiju.
Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontroles iesniegtos dokumentus
un vakardienas sēdē atbalstīja šo lēmuma projektu, lūdzot to iekļaut šīsdienas
sēdes darba kārtībā, kas ir arī izdarīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 146/Lm9, pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.
Un pirmo izskatīsim likumprojektu „Par Latvijas Republikas un
Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem
Nr.790 un Nr.938.
Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemti četri
priekšlikumi.
1.priekšlikums – izteikt 1.pantu citādā redakcijā. Komisijā tas
ir noraidīts. Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs par 1.priekšlikumu
pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcija 1.pantā, kas būtībā šajā likumprojektā ir galvenais, ierosina izdarīt
šādus būtiskus grozījumus: nemainot savu pozīciju – to, ka, mūsuprāt, šis likums
ir gan nesavlaicīgs, gan arī, visticamāk, Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošs
-, mēs tomēr vēlamies veikt tādas izmaiņas, kuras, mūsuprāt, Latvijas Republikai
tomēr garantētu pietiekamu drošību nākotnē un pietiekamas iespējas runāt par sev
būtiskiem, vitāliem, ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem. Mūsuprāt, ir nepamatota un
nepieņemama atsauce uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju.
Godātie kolēģi! Šeit jau ziemā bija lielas debates par atsauci uz
EDSO, kad valdība ar Saeimas deputātu balsu vairākumu tika pilnvarota parakstīt šo
līgumu. Toreiz visas labējās partijas noraidīja šo atsauci uz EDSO kā nepieņemamu,
savukārt kreisās frakcijas to atbalstīja.
Kas tad šo triju vai četru mēnešu laikā ir mainījies? Mēs
gribētu dzirdēt šos argumentus. Taču, mūsuprāt, šī atsauce ir pilnīgi nevietā,
jo bieži vien tieši Krievija ir tā, kas izmanto EDSO piesaukšanu katrā gadījumā,
kad vajag tādā vai citādā veidā iejaukties Baltijas valstu iekšējās lietās un
pamācīt, ko Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
Otrām kārtām mēs piedāvājam atsaukties uz tām lietām, kuras,
mūsuprāt, ir ļoti būtiskas un nepārprotami pauž Latvijas Republikas tiesisko
pēctecību un to, ka Latvija neatsakās no iespējas nākotnē tādā vai citādā
pakāpē likvidēt Latvijas okupācijas un kolonizācijas sekas.
Būtiskais jautājums ir tāds: vai izmaiņas Latvijas teritorijā, kas
notikušas okupācijas laikā, 1944. un 1945.gadā atšķeļot no Latvijas Abrenes
pilsētu un sešus Abrenes apriņķa pagastus, ir tiesiskas? Par to ir notikušas
ārkārtīgi garas diskusijas. Vai izmaiņas, kas notikušas ar Latvijas iedzīvotāju
sastāvu okupācijas laikā, ieplūdinot šeit gandrīz miljonu PSRS pilsoņu, ir
tiesiskas? Vai mums vajag likt… Vai tiešām Latvijai vajag likt savu parakstu zem tā,
ka mēs piekrītam, ka šīs izmaiņas ir tiesiskas un ka mēs paši tām piekrītam? Cita
lieta, vai tās diemžēl ir notikušas, izmantojot mūsu nespēku, un vai mēs tuvākajā
laikā spējam tās likvidēt? Tāds ir pats būtiskākais jautājums, uz kuru atbildot,
mēs sakām: „Nē!” Šīs izmaiņas nav bijušas tiesiskas, un mums nevajag
brīvprātīgi piekrist, ka tādas tās ir bijušas, ko Krievija varbūt tieši vēlas.
Vai mēs atsakāmies no okupācijas seku novēršanas? Jā, diemžēl,
pieņemot šādu redakciju, kāda 1.pantam tiek piedāvāta, un ietverot tajā atsauci uz
EDSO, mēs atsakāmies no ļoti daudz kā. Par to jau šeit ir plaši diskutēts.
Tomēr tas, ka mēs šodien vēl nevaram novērst visas okupācijas
sekas un ka starptautiskā situācija nav mums labvēlīga, nebūt nenozīmē, ka mums
vajadzētu atdot velnam mazo pirkstiņu un atteikties no savām interesēm arī nākotnē.
Šeit, Saeimā, jau vairākkārt ir bijušas smagas diskusijas par šiem jautājumiem.
Šāda atteikšanās no okupācijas seku novēršanas notika jau 5.Saeimas darbības
laikā, kad Latvijas vārdā tika parakstīts starptautisks līgums, saskaņā ar kuru
vairāk nekā 20 tūkstoši okupācijas armijas virsnieku un viņu ģimenes locekļu
ieguva iespēju palikt Latvijā.
Tāda pati atkāpšanās no okupācijas seku novēršanas notika arī
tad, kad tika pieņemts likums par nepilsoņu statusu Latvijā, saskaņā ar kuru viņi
šeit tika pilnībā legalizēti. Turklāt viņi tika legalizēti nevis uz kādu laiku vai
uz noteiktu termiņu, kas diemžēl varbūt būtu bijis neizbēgami, bet tika legalizēti
uz visiem laikiem.
Šāda atkāpšanās no okupācijas seku novēršanas notika arī tad,
kad tika pieņemts pārāk liberāls, pat no Eiropas valstu viedokļa pārāk liberāls,
Pilsonības likums, kas ļoti viegli ļāva iegūt pilsonību tiem, kuri šeit, Latvijā,
iebrauca okupācijas laikā, turklāt iebrauca nelikumīgi.
Tādējādi mēs piedāvājam šā likuma 1.pantā tomēr atgādināt:
ja šāds līgums arī tiek slēgts un apstiprināts, tad, ievērojot 1918.gada
18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas tiesisko pēctecību, tomēr saglabāt
iespēju atgriezties pie jautājuma par Abrenes pilsētu un vairākiem Abrenes pagastiem.
Te nav runa tikai par šo salīdzinoši nelielo teritorijas daļu, bet ir runa par to, vai
Latvija atsakās vai neatsakās no okupācijas seku novēršanas.
Un tādējādi vajadzētu papildināt šo pantu ar vārdiem, ka līgums
slēdzams, ievērojot „1920.gada 11.augustā noslēgtā Miera līguma starp Latviju un
Krieviju nozīmi un šā līguma 3.pantā noteiktās abu valstu robežas”. Un mēs labi
zinām, kādas šīs robežas ir un ka šīs robežas varbūt ir tikai mūsu ideāls, bet
mums arī no tām nevajag atteikties un nevajag likt apakšā savu parakstu zem citām
lietām.
Tāds ir mūsu – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK –
viedoklis, kāpēc mēs ierosinām būtiski mainīt 1.panta saturu.
Sēdes vadītājs. Debates par 1.priekšlikumu, kurš ir par 1.pantu,
turpinās deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vēl un vēlreiz ir jārunā, jābrīnās par to,
kas notiek un kāpēc tas notiek.
Patiesība no to puses, no valdības puses, kura grib par katru cenu
noslēgt šo līgumu, ratificēt, ir apslēpta. Mēs tā arī nezinām, kāpēc tas notiek
un kam tas ir izdevīgi. Valstij? Tad nāciet un skaidrojiet tautai un mums – cik tas
kaut vai ekonomiskā ziņā būs izdevīgi? Kas ir runāts, ja ir runāts, ar Krieviju par
visām šīm lietām? Bet nē!… Kā ūdeni mutē ieņēmuši! Viena vienīga
skaidrošana: „Uzlabosies attiecības ar Krieviju!” Latviju un tautu grūž kaunā,
apkaunojošā rīcībā, jo tā ir totāla piekāpšanās, padošanās!
Redziet, pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir izdarīta
atsauce uz EDSO. Lūk, EDSO tagad mums noteikšot, kā rīkoties. Piedodiet, mēs EDSO
rīcību zinām un tās padomus esam dzirdējuši gadu gadiem. Ja mēs būtu sekojuši
tādiem EDSO „spīdekļiem”, kāds bija van der Stūls, kurš brauca pie mums un
norādīja, mācīja, lika attiecīgi mums rīkoties… vispirms aizbrauca uz Maskavu,
saņēma tur attiecīgas, kā mēdz sacīt, instrukcijas un tad brauca pie mums un teica:
„Jums jādod nepilsoņiem pilsonība. Latviešu valoda, vārdu sakot, nav tā, kas būtu
jāmācās pārējiem šeit, Latvijā, esošajiem.” Un tā tālāk, un tā joprojām. Un
mēs arī tagad ieklausāmies EDSO, kura liek mums atteikties no diviem procentiem
teritorijas! Un dīvaini, ka baidāmies pat pieminēt to, kas ir likumīgs, – 1920.gada
augusta Miera līgumu. Pat pieminēt baidāmies! Kas tad pārkāpa šo Miera līgumu? Kas
okupēja Latviju? Visas šīs lietas ir absolūti skaidras. Bet negribat pat pieminēt,
redziet! Mēs esam vienkārši notriekti zemē, piesmieti, apkaunoti un baidāmies pateikt
patiesību, jo atkal dabūsim pa kaklu.
Draugi mīļie, tas, ko mēs tagad darām, ir ārkārtīgi nesmuki,
nelikumīgi, apkaunojoši! Un diemžēl tie, kas „bīda” šo līgumu, neieklausās
arī Satversmes tiesas sacītajā. Tā jau ir šobrīd pietiekami skaidri pateikusi, kas
var sekot tad, ja Saeima ratificēs šo robežlīgumu. Satversmes tiesa…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas.
Cik vajag vēl laika?
P.Tabūns. …pasaka, ka tas nav likumīgs. Vai par to nav jādomā?
Ļoti nopietni jādomā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates par 1.priekšlikumu,
kurš ir par 1.pantu, turpinās deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es visā
pilnībā atbalstu TB/LNNK frakcijas ierosinātos robežlīguma grozījumus, it sevišķi
tos, kuri uzsver nepieciešamību robežlīgumā pieminēt 1920.gada 11.augusta Miera
līgumu. Taču es vēlos iet vēl tālāk. Es vēlos atgādināt, ka Amerikas Savienoto
Valstu Ārlietu ministrijas Baltijas nodaļas pēdējais vadītājs Pols Goubls ir patiess
Baltijas zemju tautu draugs. Pašlaik viņš ir Tartu Universitātes mācībspēks. Es
atgādinu jums, ka pirms gada šī personība, cilvēks ar ļoti plašām zināšanām, ar
ļoti bagātīgu pieeju informācijai, kas attiecas uz Baltijas valstīm, laikrakstā
„Diena” brīdināja (brīdināja ar ļoti pieklājīgiem vārdiem), ka tuvākajā
nākotnē Latvijā tiks pieņemti Krievijai labvēlīgi, bet Latvijai nelabvēlīgi likumi
un noteikumi.
Lūk! Šis brīdis pēc Pola Goubla brīdinājuma, manā skatījumā,
ir pienācis. Īstenībā zem šiem pieklājīgajiem vārdiem „nelabvēlīgi Latvijai un
labvēlīgi Krievijai lēmumi” slēpjas viens cits vārds – nodevība. Būšu
atklāts: es, neilgu laiku, tikai septiņus mēnešus, būdams šajā Saeimā, šīs
nodevības gaisotni atsevišķu personu, arī valdības koalīcijas personu, tātad
Saeimas deputātu, rīcībā nojaušu un jūtu visā pilnībā.
Ja šī gaisotne, šī nodevības gaisotne, pārņems latviešu
prātus, tad sekas būs briesmīgas un nenovēršamas. Šī gaisotne ir jūtama arī
pašreiz – paredzamajā robežlīgumā.
Otrkārt. Šā līguma aizstāvji bieži atsaucas, kā to minēja jau
TB/LNNK pārstāvji, uz tām ekonomiskajām perspektīvām, kuras mums tad pavēršoties.
Nupat, aprīlī, viens no pasaulē visietekmīgākajiem un visizplatītākajiem
ekonomiskajiem žurnāliem „The Economist” rakstīja, ka kopš 1991.gada Krievija 55
reizes ir pārkāpusi gāzes piegādes noteikumus pārējām Eiropas valstīm un ka 44
reizes (tātad 80 procentos gadījumu!) šiem pārkāpumiem nav nekāda ekonomiska
pamatojuma, bet ir tikai politiski iemesli. Viļas tie, kas domā un izsaka cerības, ka
nu mums pavēršoties spožas ekonomiskās perspektīvas! Krievija nav tā valsts, kas
gādās par to, lai mūsu zemei būtu spožas ekonomiskās perspektīvas Krievijā.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Andrim Bērziņam ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 60, atturas – 8. Priekšlikums
nav atbalstīts.
A.Bērziņš. 2. – deputātu Dzintara Rasnača, Māra Grīnblata,
Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Gunāra Laicāna priekšlikums papildināt skatāmo
likumprojektu ar jaunu 3.pantu un līdzšinējo 3.pantu izteikt kā 4.pantu. Un 3.pantā
ir ierosinājums pievienot likumam skaidrojošu deklarāciju. Komisija ir noraidījusi šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir
vārds vārdā pārrakstīts no tās skaidrojošās deklarācijas, ko 2005.gadā bija
sagatavojusi valdība. Šajā priekšlikumā tikai viens vārds atšķiras no šīs
deklarācijas pamatteksta. Deklarācijas pamattekstā bija rakstīts „Latvija, parakstot
līgumu”, šeit ir rakstīts „Latvija, ratificējot līgumu”. Tātad šā
priekšlikuma faktiskie autori ir ārlietu ministrs Artis Pabriks un Ministru prezidents
Aigars Kalvītis.
Mēs esam šo priekšlikumu tagad iesnieguši, jo atteikties no
vienpusējās skaidrojošās deklarācijas, mūsuprāt, tomēr nevajadzētu, jo mums nav
nekādu garantiju, ka Krievija pirmsvēlēšanu periodā pati nepievienos vienpusēju
deklarāciju par nepilsoņiem un par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.
Mums nav nekādu garantiju, ka Krievija pirms Krievijas Domes
vēlēšanām neiesniegs vēl radikālāku vienpusēju deklarāciju. Savukārt mūsu
dokuments ir ļoti korekts, tiesiski precīzs un diplomātiski atbilstošs.
Es aicinu atbalstīt šo 2005.gada valdības sagatavoto redakciju,
kuras tapšanā piedalījās visaugstākā līmeņa starptautisko tiesību juristi, un
balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Pirms diviem gadiem Kalvītis jau mēģināja
noslēgt robežlīgumu ar Krieviju. Toreiz valdība pirmajā vietā lika likumību un
Satversmi. Un līgumu – ja izdosies. Neizdevās!
Lai panāktu robežlīguma atbilstību Satversmei, tika pievienota
deklarācija. Par labu likumībai tika apturēta iespēja vienoties, jo Krievija jau
patiesībā negribēja vienoties, bet gribēja uzspiest savu gribu un pazemot Latviju. To
pašu tā grib darīt arī šodien.
Lielais noslēpums man ir tāds: kas šajos divos gados ir mainījies?
Kāpēc šābrīža prioritāte ir pretēja: līgums – par katru cenu, bet likumība –
ja iznāk. Kāds ir šīs kardinālās prioritāšu maiņas iemesls? Mēs jau esam
pieraduši, ka politiķi nerīkojas valstiski. Valsts interešu vietā viņi liek savas
partijas vai tīri personīgās intereses. Mēs esam manījuši, ka politiķi mēdz
rīkoties negodprātīgi, pat negodīgi, taču mēs neesam manījuši, ka politiķi
rīkotos (piedodiet par vienkāršrunu!) stulbi.
Kalvītis taču ļoti labi saprot – vismaz pēc tam, kad Satversmes
tiesa skaidri pateica -, ka Saeima un valdība, forsējot robežlīguma ratifikāciju,
dzen sevi stūrī, jo pastāv iespēja, ka Satversmes tiesas spriedums būs valdībai
negatīvs. Un arī referendumā lems tauta, nevis Kalvītis, kurš pats jau ir gatavs
mainīt Satversmes 3.pantu, ja vajadzēs.
Katram normālam cilvēkam taču vienmēr saglabājas saprātīgas
šaubas par savu rīcību, kura turklāt vēl pirms diviem gadiem no paša Kalvīša puses
tika atzīta par nepieņemamu.
Krimināllikuma 10.pants, kurā runāts par noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanu aiz neuzmanības, skaidri apraksta šādu situāciju. Citēju
Krimināllikumu: „Noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības,
ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku
iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.”
Noziedzīga pašpaļāvība!
Labi, nerunāsim par tik briesmīgām lietām kā kriminālatbildība
par noziedzīgu pašpaļāvību, kas izpaužas, aizraujoties ar frāzēm (No zāles
dep. Dz.Ābiķis: „Par tēmu runā!”), ka Saeimas pieņemtais likums par
ratifikāciju vēl neesot galējā robeža, ka visu vēl varēšot labot pirms
apmainīšanās ar ratifikācijas rakstiem, un tamlīdzīgām vieglprātībām.
Labi, nezīmēsim arī iztēles gleznas. Jestrais līgumslēdzējs un
drošības garants pats ir drošā vietā – cietumā.
Bet vienu taču Kalvītis saprot: ja Satversmes tiesa lems viņam par
sliktu un ja viņa bezatbildības dēļ valsts būs nonākusi pilnīgā juridiskā
bezizejā, tad mūsu godājamā premjera politiskā karjera gan būs beigusies mūžīgi
mūžam, un nekāda pozitīvisma kampaņa viņu vairs neglābs.
Kas ir tas, kā vārdā premjers gatavs uzņemties tik briesmīgu
atbildību, nevis izsvērtu un normālu lēmumu? Labi, pagaidīsim līdz rudenim! Kur mums
jāskrien? Arī krievi taču paši vēl nav sākuši savas ratifikācijas procedūras. Vai
tiešām taisnība tiem, kuri runā, ka atslēga meklējama gāzes elektrostacijā un
Latvijas energoatkarības no Krievijas padziļināšanā? Baisi pat iedomāties, kāda
varētu būt alga par šādu ļaundarību…
Godātie kolēģi! Nedzīsim mūsu premjeru postā! Pievienosim
robežlīgumam skaidrojošo deklarāciju! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpinās ārlietu
ministrs Artis Pabriks.
A.Pabriks (ārlietu ministrs).
Labrīt, dāmas un kungi! Man, protams, ir liels prieks un gods, ka
arī tie, kuri iestājās pret robežlīguma parakstīšanu, pret to, lai nostiprinātu
Latvijas robežu ar Krieviju, kas nekad nav bijusi pietiekami droša un arī pašreiz,
manuprāt, nav pietiekami droša kā jau jebkura robeža, kuru parasti dabā iezīmē vai
nu ar lentītēm, kas ir piestiprinātas pie kokiem, vai ar kaut ko citu… Līdz ar to
man ir patiess prieks, ka opozīcija iestājas par to principu, kuru pirms diviem gadiem
piedāvāju tieši es, un, proti, runa ir par deklarācijas pievienošanu robežlīgumam.
Tajā pašā laikā jāteic, ka dinozauri izmira tāpēc, ka tie
nespēja dzīvot līdzi laikam, un labam politiķim (atšķirībā no slikta politiķa) ir
jāsaprot tas, ka mainās laiki, mainās situācijas un mainās arī iespējas.
Un šajā konkrētajā gadījumā iespēja tiesiskā veidā noslēgt
robežlīgumu, saglabājot Latvijas valsts pēctecību, ir daudz svarīgāka par
turēšanos pie „Pabrika deklarācijas”, ko joprojām tik ļoti uzsver „Jaunais
laiks”. Paldies jums par to, bet diemžēl tas vairs nav īstajā laikā, jo šis laiks
jau ir aiztecējis…
Ja mēs runājam par valstiskumu, tad man šeit, protams, ir jārunā
par dažiem iepriekš pieminētajiem argumentiem, kas nāca arī no citu deputātu puses,
proti, kaut vai par ekonomisko izdevīgumu. Vai tad tiešām mūsu Tēvzemes svētākie un
lielākie aizstāvētāji būtu gatavi robežlīgumu parakstīt tad, kad tas būtu kaut
drusciņ ekonomiski pamatotāks? Vai tad mēs šeit tirgojamies par Tēvzemi? Droši vien
tā bija vienkārši tāda mēles „paslīdēšana” dažam labam Tēvzemes aizstāvim,
un viņš tiešām negribēja šeit tirgoties par ekonomiku.
Varbūt vēlreiz par to, kas attiecas uz argumentiem. Es atkārtošu
visiem, lai mums tiešām nevajadzētu tērēt tik daudz laika debatēm, kaut gan es ļoti
labi saprotu, ka saklausīt var tikai dzirdīgais. Mums vismaz trīs reizes šajā
parlamentā ir bijušas debates par šo robežlīgumu, un neatkarīgi no tā, ko ir
teikusi valdība, ko esmu teicis es, premjera kungs vai kāds cits un ko ir paudusi
prezidentes kundze, neviens šos argumentus jau nav gribējis sadzirdēt. (No zāles
dep. S.Kalniete: „Bet argumenti mainās!”) Tomēr, lai sabiedrība saprastu un
arī redzētu to pamatojumu, kādēļ mums šis robežlīgums ir vajadzīgs, es pateikšu
pāris lietu.
Pirmā un pati svarīgākā lieta. Mūsu valstij ir vajadzīga droša
starptautiska robeža, kas pēc iespējas ātrāk ir jānostiprina, lai pie mums, tāpat
kā pirms pāris nedēļām, piemēram, runājot par Tallinas notikumiem, dažs labs
nevarētu vienkārši ieklīst un pateikt, ka viņš ir apmaldījies. Lai šāda
situācija izveidotos uz Somijas robežas – tas vienkārši nebūtu iespējams.
Diemžēl uz Latvijas robežas ar Krieviju tāda situācija joprojām var gadīties.
Otrām kārtām mums šī robeža ir vajadzīga arī tāpēc, lai mēs
skaidri zinātu, ka pret mums nekādas citas pretenzijas ne no vienas kaimiņvalsts nevar
tikt izvirzītas, jo, kamēr robeža ir vaļā, tikmēr, protams, vienmēr kāds var
spekulēt gan ar metru pa labi, gan ar metru pa kreisi.
Mēs arī no starptautiskā viedokļa zinām, ka katrai situācijai,
katram līgumam ir savs laiks, un mēs saprotam, ka arī Krievijas politiskajā sistēmā
diemžēl viss nav zināms, – tas, kas notiks pēc pusgada, kas notiks pēc gada. Mēs
zinām, ka būs Krievijas Domes vēlēšanas, mēs zinām, ka būs Krievijas prezidenta
vēlēšanas, bet mēs nezinām, kāda būs šī attieksme no Krievijas puses pret
Latviju, pret Baltiju pēc diviem vai pēc trim gadiem. Tas ir tas pats jautājums, ar
kuru daudzi mūsu politiķi saskārās arī 20. un 30.gados.
Mēs nezinām, cik daudz laika mums ir dots, lai mēs spētu šo
robežlīgumu veiksmīgi noslēgt, un katram Latvijas patriotam, arī no opozīcijas, to
vajadzēja saprast.
Un līdz ar to es aicinu tiešām nekavēt vairs laiku, runājot par
tām lietām, kuras mēs pēdējos četros mēnešos esam jau izdebatējuši krustām un
šķērsām, un pieņemt pareizo lēmumu, kas ir valstiski pareizs, politisks lēmums, –
nostiprināt Latvijas valsts robežas.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates par 2.priekšlikumu –
par izmaiņām 3.pantā – turpinās deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Ārlietu ministrs Artis Pabriks salīdzināja tos deputātus, kuri
nevēlas šo robežlīgumu, ar dinozauriem, kas neapzinās pašreizējo situāciju. Es
domāju, ka pats ārlietu ministra kungs nevēlas redzēt pašreizējo situāciju kopš
26.aprīļa… ja nemaldos, 26.aprīļa Tallinas notikumiem.
Izmantojot mūsu Saeimas lielisko bibliotēku, es esmu uzrakstījis
rakstu, kurš, ja „Latvijas Avīze” pildīs man doto solījumu, parādīsies
tuvākajās dienās šajā avīzē – „Latvijas Avīzē”. Un, lūk, šajā rakstā
būs rindas, kas būs veltītas (jau iepriekš, vēl nezinot, tās uzrakstīju) ārlietu
ministra atgādinājumam, ka laiki mainās. Proti, pēc dažādu valstu – pēc britu,
amerikāņu, vācu – preses ziņām izrādās, tūkstošiem šo krievvalodīgo
vienaudžu, krievu vienaudžu, ir pulcējušies pie Igaunijas parlamenta ēkas un vienoti
skandējuši saukli: „USSR forever!” – „PSRS uz mūžīgiem laikiem!” (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Kāds tam ir sakars ar priekšlikumu?”) Turklāt pirms
šiem nemieriem Krievijas pārstāvji ir tikušies ar šo jauniešu vadoņiem
Botāniskajā dārzā; ir nofotografēts, kā viņi sniedz instrukcijas, kā šie nemieri
ir vadāmi un kādiem tiem jānotiek.
Es nekad neesmu teicis, ka Latvijā nebūtu Latvijas patriotu krievu
cilvēku vidū. Es arī tādus zinu. Diemžēl milzīgs vairākums Latvijas krievu un it
sevišķi Latvijas krievu jauniešu ir tādi paši kā Tallinas krievvalodīgie. Tieši
viņi bija tie seši tūkstoši, kas gāja zem pasaulē lielākā bendes – Staļina –
karogiem un, kā saka pirmais Nobela prēmijas laureāts Ivans Pavlovs, zem pasaulē
pirmā fašista karogiem, kurš iedibināja fašismu pirmajā sociālisma valstī
Krievijā, – proti, zem Ļeņina karogiem. Tātad ir šī bīstamība, ka var būt tāda
pati attieksme arī pret mūsu valsti, tāda ir pilnīgi sagaidāma nākotnē varbūt arī
pie mums. Un tāpēc šajā robežlīgumā jebkāda piekāpšanās, kuru Krievija var
iztulkot attiecībā uz Latvijas pilsonību dažādi un divējādi, nav pieņemama.
Proti, jums jāzina, ka šis pats laikraksts „The Economist”,
aprakstot notikumus Igaunijā, raksta, ka tagad ilūzija par krievu cilvēku veiksmīgu un
rāmu integrāciju Igaunijā ir „caurdurta” (es lietoju šā vārda burtisko
tulkojumu). Taču jums, šā robežlīguma noslēgšanas piekritējiem, šī ilūzija ir.
Jūs dzīvojat kā dinozauri vecu ilūziju pasaulē, kas ir sākusi mainīties ļoti
strauji beidzamajā laikā. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet tikai par priekšlikumu!”)
Godātie kolēģi, es atgādinu, ka otrajā lasījumā izskatām tikai
priekšlikumus un debatējam par tiem. Šobrīd izskatām 2.priekšlikumu, kas ir par
3.pantu.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Pārsteidzoši, ka par mūsu iesniegto 1.priekšlikumu – pieminēt
1920.gada Miera līgumu – nobalsoja tikai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, „Jaunais
laiks” un Visvaldis Lācis no „zaļajiem un zemniekiem”! Vai tik vien?… Vai
tiešām Saeimā ir tik vien deputātu, kuriem rūp Latvijas intereses un Latvijas gods?
Es tieši tā to gribu pateikt. Ar pilnu atbildību es to saku, jo ir pierādījies, ka
tā tas ir ne tikai jautājumā par šo deklarāciju.
Es pieminēšu vēl vienu deklarāciju, kuru mēs kādreiz pieņēmām
Saeimā, – deklarāciju par komunistiskā režīma noziegumiem un par kompensācijām
par visu to, ko ir izdarījusi Padomju Savienība – protams, Krievija. Tā deklarācija
ir aizmirsta. Norakta! Tās tikpat kā nav! Neviens to nepiemin!
Šobrīd tā ir vistiešākajā kontekstā ar šo robežlīgumu.
Vistiešākajā kontekstā! Taču neviens par to runāt negrib, jo, redziet, atkal
sakaitinās Krieviju, ja kaut vai runās, kaut vai rēķinās kompensācijas un tā
tālāk. Sakaitinās Krieviju!
Cienījamais Pabrika kungs! Kas ir šodienas dinozauri – to pateiks
tauta. Gan tā atradīs veidu, kā pateikt, kas ir tie īstie dinozauri.
Par daudz mēs debatējot… Bet es jums teikšu: pārāk maz
debatējam! Par to vēl debatēsim un runāsim un nekad to neaizmirsīsim… Latvieši,
tauta, to tik ātri neaizmirsīs un nepiedos, jo to citādi nevar nosaukt, kā vien par
nodevību. Un tas vārds šeit skanējis no tribīnes ne reizi vien, runājot par šīm
lietām… Nodevība ir nodevība, un to nedrīkst aizmirst.
Un šobrīd jūs, Pabrika kungs, neklausāties, kas tiek runāts no
šīs tribīnes, jo jums jau sen ir nosprausts mērķis: „Uz priekšu – un sveiki!”
Un arī tagad, kad es nosaucu jūsu vārdu un vēršos pie jums, jūs neklausāties! Jūs
pļāpājat, debatējat!
Jūs runājāt par pretenzijām. Kas gan var izvirzīt pret Latviju
pretenzijas?! Latvija nav pārkāpusi neko! Nav pārkāpusi 1920.gadā noslēgto Miera
līgumu. Bet, lūk, pretenzijas būšot! Interesanti – kādas gan pretenzijas pret
Latviju var izvirzīt?! Vienīgās pretenzijas, ka pārāk mīksta mugura.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu turpinās deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Un Pabrika kungs!
Pabrika kungs teica, ka robežlīguma parakstīšana ar Krieviju
uzlabošot politiskās attiecības un situāciju. Tas ir vienkārši naivi un nepamatoti!
Minēšu dažus faktus no Eiropas Padomes pēdējās plenārsēdes, kas
notika tad, kad bija jau parakstīts robežlīgums starp Latviju un Krieviju.
Konkrēti, 18.aprīlis. Debates par cilvēktiesībām Eiropā. Sluckis,
Krievijas Federācijas deputāts, atbildot uz Krievijai veltīto kritisko runu, ko teica
„Human Rights Watch” pārstāvis, beigās piebilda: nevajagot jau skatīties uz
Čečeniju, kas tagad ir Krievijas Federācijā, bet vajagot skatīties uz Baltijas
valstīm – piemēram, uz Latviju un Igauniju. Tur neesot balsstiesību, netiekot
pildītas Eiropas Padomes rekomendācijas – un tā tālāk. Arī pēc šā robežlīguma
parakstīšanas visa kritika tika veltīta Latvijai.
Nākamās bija debates par demokrātiju Eiropā. Krievijas Federācijas
deputāts Kosačovs savu uzstāšanos debatēs sāka, runādams par „melnajiem
caurumiem” Eiropas cilvēktiesību jautājumos un demokrātijas jautājumos un minēdams
Kosovu kā vienu „melno caurumu” un, protams, Baltiju – kā otru „melno
caurumu”, kur liegtas tiesības vēlēt, jo, atļaujot visiem piedalīties
vēlēšanās, rezultāti varētu būt pilnīgi citādāki – protams, par labu ne jau
Latvijai.
Igaunija tiek pieminēta, neskatoties uz to, ka tur ir vēlēšanu
tiesības nepilsoņiem: tur tomēr notiekot pieminekļa pārvietošana, un tas jau nu
nenotiktu, ja trešo reizi Baltijā būtu iespējams veidot citādu attieksmi pret
Krieviju.
Ja pieminam visas šīs debates par to, kāda ir Krievijas attieksme,
tad mēs varam teikt, ka, neskatoties ne uz kādu mūsu zemošanos Krievijas priekšā
šajā Saeimas sēdē, atkal varētu tikt izvirzīts jautājums par to, ka ir
nepieciešama monitoringa procedūra.
Un Kosačovs atkal minēja Baltiju kā „melno caurumu”, kur Latvija
ignorējot Eiropas Padomes rekomendācijas – cilvēkiem neesot pilsonības -, un
skaļi pieprasīja monitoringa vai vismaz pēcmonitoringa atsākšanu pret Latviju.
Tā ka es jums varu droši teikt, ka viss tas, ko mēs šodien runājam
– ka uzlabošoties attiecības ar Krieviju -, ir absolūts politisks naivums.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Ministru prezident! Kolēģi
deputāti! Ministri! Mēs šobrīd debatējam par to, vai pievienot vai nepievienot
skaidrojošu deklarāciju šim likumprojektam. Tas jautājums ir gaužām elementārs –
vai mēs, Latvijas Republikas Saeima, vēlamies vai nevēlamies skaidri un nepārprotami
paust savu attieksmi pret okupāciju, 1920.gada Miera līgumu un faktisko stāvokli, kāds
Latvijā pastāv.
Es no mūsu ārlietu ministra Pabrika kunga nedzirdēju nevienu
argumentu, kāpēc šādu deklarāciju nevajadzētu pievienot. Gluži pretēji – es
viņa argumentus, ārlietu ministra argumentus, uztveru kā vienu no lielākajām
grūtībām, kas mūsu valsts ārpolitikā ir, – un tā ir piekāpības politika, ko
viņi veicina.
Mums nav jāveicina šāda piekāpības politika. Mēs varam pastāvēt
uz tiem principiem, kas mums ir svarīgi. Mums nav jābaidās ne no kā! Nav jābaidās no
savas ēnas, kā, šķiet, šajā gadījumā tas var notikt.
Tātad, kolēģi, ir sava reize politikai, kur mēs, dažādu partiju
biedri, cīnāmies cits ar citu, meklējam vainu otrā un cenšamies paši sevi slavināt,
un ir sava reize arī valstiskumam: mums, ievēlētiem deputātiem, ir pienākums
pārkāpt, kā saka, tos noteikumus, kurus politiskās partijas mums uzspiež, un domāt
par to, ka mēs atbildam savu vēlētāju priekšā – valsts priekšā, jo mēs, simts
ievēlētie deputāti, esam vienīgie, kas šo jautājumu var izlemt.
Aicinu šodien pārkāpt savas šaurās politikas važas, domāt
valstiski un atbalstīt šo priekšlikumu – pievienot šo skaidrojošo deklarāciju!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Boris, nekaitini latviešu tautu!”)
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Man patiešām ļoti žēl, ka šodien šajās
debatēs noteikti dominē politiskie dinozauri. Patiešām, laiki mainās, bet „Jaunais
laiks” gan ne.
Man šķiet, ka Kariņa kungs nupat runāja par valstiskumu un tā
tālāk. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Brauc mājās!”)
Kariņa kungs, es gribētu jums atgādināt: jums nav monopola uz
valstisko interešu pareizo izpratni! (No zāles dep. P.Tabūns: „Tas ir”
tēvzemiešu” priekšlikums!”) Nevajag privatizēt valstiskumu, un nevajag
uzdoties par vienīgo pareizo partiju! Mēs visi ļoti labi zinām, ka jūs ieņemat
šādu pozīciju tikai tāpēc, ka esat opozīcijā. Un par visām varītēm gribat tikt
valdībā atkal. Tas ir saprotams. Taču tās metodes, ko jūs izmantojat, nav morālas.
Un, ziniet, man tiešām ir prieks redzēt, ka ir zināma evolūcija
– ka tomēr Latvijas politiķi pakāpeniski sāk apgūt to vienkāršo patiesību, ka
pasaule nav melnbalta. Ka nav tā, ka ir laba Latvija, ideāla Latvija, un slikta
Krievija: „Tie, kuri mūs aizstāv pret Krieviju, ir mūsu draugi, visi pārējie ir
mūsu ienaidnieki.” Var būt, ka arī ekonomikā mums ir ne visai rožaini rezultāti
tieši tāpēc, ka mēs arī tur īstenojam to pašu pieeju.
Tā ka ir skaidrs, ka „Tēvzemei un Brīvībai” un „Jaunā
laika” vienīgais mērķis ir novērst līguma ratifikāciju un spēkā stāšanos. Jūs
izmantojat visādas intereses, visa veida demagoģiju, lai tikai panāktu šo mērķi –
vienīgi tāpēc, ka cerat, ka tādā gadījumā jūsu izredzes tikt valdībā
palielināsies.
Un es gribētu atsviest jums atpakaļ, Kariņa kungs, jūsu vārdus,
jūsu paša vārdus: „Domājiet par Latviju, nedomājiet, ka jūs esat vienīgais
gudrinieks!” Un nedomājiet, ka jūsu konjunktūras apsvērumi, jūsu sīkumainā pieeja
nav redzama!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vents Krauklis.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Varbūt vajadzēja atteikties.
Inflācija svarīgāka!”)
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, skaidrs ir tas,
ka kārtējo reizi tiek mēģināts tiešām apstādināt šo procesu – robežlīguma
slēgšanu ar Krieviju. Pilnīgi skaidrs, ka šīs deklarācijas dēļ iepriekšējā
reizē tas neizdevās.
Un tāpēc arī es tomēr gribētu runāt par valstiskumu.
Es pilnīgi, simtprocentīgi esmu pārliecināts, ka, ja „Jaunais
laiks” būtu valdībā pašlaik, viņi tikpat kaismīgi – tieši tikpat kaismīgi! –
stāstītu šeit no tribīnes, kā vajag noslēgt šo robežlīgumu. Pietiek reiz
mānīties, pietiek mānīt tautu! Šie ir tādi iekšpolitiski gājieni, kam nav nekāda
sakara ar valsts interesēm! (No zāles dep. I.Rībena: „Tā noteikti jūsu jaunā
pianistu dziesmiņa!”) Tā ir tikai īstermiņa politika, lai īstermiņā gūtu sev
popularitāti. Bet tie cilvēki, kas šobrīd stāv ārā šeit, pie Saeimas, tiešām
jums varbūt tic. Un tas ir tas sliktākais visā šajā stāstā!
Tāpēc aicinu neatbalstīt.
(No zāles dep. A.Latkovskis: „Brauc uz Igauniju!”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – piecu deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums
ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums – izteikt 3.pantu šādā redakcijā:
„Likums stājas spēkā 2008.gada 31.decembrī. Līdz ar likumu izsludināms Līgums.”
Komisija ir uzmanīgi izskatījusi šo priekšlikumu un ir to
noraidījusi.
Aicinu noraidīt to.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pietiekusies deputāte
Sandra Kalniete.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šodien mēs
pieņemsim likumu „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par
Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Robežlīgumu mainīt vienpusējā kārtā
Latvija vairs nebūs tiesīga ar brīdi, kad Latvija un Krievija apmainīsies ar
ratifikācijas rakstiem. Robežlīgums pieder pie tādiem starptautiskajiem līgumiem,
kurus vienpusēji nevar denonsēt vai no kuriem nevar vienpusēji izstāties. Vienpusēja
rīcība neatceļ šāda līguma darbību.
Tas attiecas arī uz Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgumu,
neskatoties uz to, ka PSRS vienpusēji to lauza 1940.gadā, kad tās bruņotie spēki
pārkāpa Latvijas robežu.
2007.gada 28.martā „Jaunais laiks” iesniedza Satversmes tiesā
pieteikumu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam. Satversmes tiesa 26.aprīlī
pieņēma lēmumu ierosināt lietu, kuras izskatīšana varētu notikt šā gada rudenī.
2.maijā „Jaunais laiks” vērsās pie Satversmes tiesas ar lūgumu
apturēt robežlīguma apstiprināšanu, jo ierosinātajā lietā pieņemtais spriedums
tajā gadījumā, ja tiesa atzīs līguma neatbilstību Satversmei, var nebūt izpildāms.
Šo lūgumu Satversmes tiesa ir izskatījusi un secinājusi vairākas lietas.
Lēmumā teikts (citēju): „Ja Satversmes tiesa secinātu, ka
robežlīgums neatbilst Satversmes 3.pantam, Ministru kabinetam būtu pienākums
nekavējoties gādāt par līguma grozīšanu, līguma denonsēšanu, tā darbības
apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu, lai Latvija nebūtu saistīta ar Satversmei
neatbilstošu starptautisku līgumu. Izpildot šādu Satversmes tiesas spriedumu, valstij
jābūt spējīgai ar vienpusēju aktu pārtraukt līguma darbību. Satversmes tiesas
sprieduma izpilde nevar būt atkarīga no citas valsts, šajā gadījumā – Krievijas
(mans iespraudums), piekrišanas.”
Tātad, ja izveidotos šāda situācija, varētu tikt apdraudēta
Satversmes tiesas sprieduma izpilde. Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka
robežlīguma apstiprināšana pati par sevi vēl neapgrūtina Satversmes tiesas sprieduma
efektīvu izpildi. Tas kļūs neiespējams, tiklīdz līgums stāsies spēkā; tas notiks
līdz ar ratifikācijas rakstu apmaiņu starp Latviju un Krieviju. Tātad pēc mūsu
šodienas lēmuma nākamais un pēdējais solis jāsper Valsts prezidentei un ārlietu
ministram. Ja Saeima šodien neatliks jautājuma izskatīšanu, tad atbildība par līguma
politiskajām un tiesiskajām sekām turpmāk gulsies uz abu šo augsto valsts amatpersonu
pleciem.
Godātie kolēģi, tāpēc es vēršos pie jums ar lūgumu – apturēt
ratifikācijas procedūru līdz Satversmes tiesas spriedumam. Lai kā arī tiesa lemtu,
mēs tad būtu droši, ka nebūsim kļūdījušies un uzņēmušies līgumsaistības,
kuras pildot mēs pārkāptu Konstitūciju. Ikvienam no mums ir jāapzinās, kādu
atbildību Saeima uzņemsies ar šodienas lēmumu. Ja Satversmes tiesa nospriedīs, ka
robežlīgums neatbilst Satversmei, tad šī neatbilstība tā vai tā būs jānovērš
Ministru kabinetam un Saeimai. Mūsu Ministru prezidentam Kalvītim piemīt spēja ar
neparastu vieglumu mainīt savus uzskatus un grozīt savus vārdus pēc vajadzības. Nu
arī viņš ir sācis runāt par iespējamiem risinājumiem, ja Satversmes tiesa
konstatētu līguma neatbilstību. Tad mainīšot Satversmi un būšot tautas nobalsošana
par Satversmes izmaiņām, kuras novērsīšot līguma neatbilstību Satversmei. Man
kārtējo reizi jāvaicā – kāpēc Ministru prezidents robežlīguma jautājumu ir
risinājis tik ačgārnā veidā un plāno to beigt tur, kur to vajadzēja sākt?
Vienkāršāk un pareizāk būtu vispirms saņemt mandātu no tautas, kas novērstu visas
šaubas par robežlīgumu, un tikai tad traukties uz Maskavu parakstīt līgumu. Tāda
būtu pareizā lietu kārtība.
Es vēlos pavaicāt arī jums, kolēģi deputāti, ko darīsim tad, ja
notiks tā, ka tauta noraida Satversmes labojumus? Tad Latvija atradīsies ļoti grūtā
juridiskā un politiskā situācijā gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski, ja būs
notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem…
Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, jūsu debašu laiks ir beidzies.
Cik vajag vēl?
S.Kalniete. Jā. Man ir atlicis viens teikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
S.Kalniete. …un līgums būs stājies spēkā. Tad tas jau būs
tautas, nevis Satversmes tiesas spriedums, kuru Saeima un valdība nespēs izpildīt.
Tāpēc es šodien lūdzu atlikt robežlīguma ratifikācijas procesu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās Latvijas Republikas Ministru
prezidents Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Ministru prezidents).
Godātie deputāti! Labrīt! Esam pulcējušies atkal kopā, lai
apspriestu Latvijas valstij, Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai ļoti svarīgu,
varbūt pat vienu no svarīgākajiem jautājumiem pēc neatkarības atjaunošanas, kurš
varbūt ir pielīdzināms armijas izvešanai no Latvijas teritorijas.
Es šobrīd īpaši gribētu uzrunāt opozīcijas deputātus, jo
koalīcijas deputātiem, manuprāt, tas ir diezgan skaidrs – ir skaidra pārliecība,
kā jārīkojas šinī situācijā. Un īpaši es gribētu uzrunāt bijušo Ministru
prezidentu Einaru Repši un bijušo ārlietu ministri Sandru Kalnieti.
Ja mēs ļoti rūpīgi izanalizētu Latvijas valsts jauno laiku
vēsturi un tos principus, balstoties uz kuriem Latvija tika uzņemta gan Eiropas
Savienībā, gan NATO, tad mēs konstatētu, ka no 1995.gada Latvija ir konsekventi
virzījusies uz šo mērķi un devusi starptautiskajai sabiedrībai nepārprotamus
solījumus – nepārprotamus solījumus visos sarunu procesos (No zāles: „Nav
devusi! Nav taisnība!”), kuros ir skaidri definēta mūsu attieksme pret robežu
– tas, ka mums nav nekādu robežstrīdu ar saviem kaimiņiem un ka tikai Krievijas
nevēlēšanās dēļ šobrīd Latvijai nav robežlīguma ar Krieviju, tāpēc 1997.gadā
šis līgums, neskatoties uz to, ka bija visi šie paši apstākļi, par ko mēs runājam
šodien, – gan par 1920.gada Miera līgumu, gan par citiem vēsturiskajiem aspektiem,
tajā laikā valdībās tika vērtēts. Un pat Ministru prezidents Krasta kungs, kas
pārstāv apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai nepārtrauktu šo politisko
virzību uz Eiropas Savienību un NATO, bija politiski spiests – varbūt pat pret savu
pārliecību – akceptēt to, ka šis robežlīgums ir viens svarīgs solis mūsu
uzņemšanai un integrācijai Eiropas struktūrās. Un tas nevienam nav noslēpums.
Ja mēs paceltu augšā visus dokumentus, pārlūkotu visu valdību
pozīcijas, visus priekšrakstus, kas ir doti mūsu prezidentiem arī sarunās, tad būtu
skaidri redzams, ka Latvija ir definējusi, ka tai nav nekādu robežstrīdu.
Mums ir 1997.gadā parafēts robežlīgums, kuru Latvija bez atrunām
ir gatava parakstīt, bet, tā kā Krievija bremzē Latvijas integrāciju
transatlantiskajās struktūrās un Eiropas Savienībā, tad mēs diemžēl neko nevaram
panākt.
Un tās ir mūsu starptautiskās saistības. Es, būdams Ministru
prezidents, pildu šos pienākumus jau divarpus gadus. Atcerēsimies, kā mums gāja
pirmajā reizē, kad šī diskusija tiešām pilnīgi pamatoti izraisījās, vai šis
līgums atbilst Latvijas Republikas Satversmei un vai mēs to varam viegli novest līdz
galam. Un es ar šo problēmu saskāros ļoti, ļoti tiešā veidā. Galvenais jautājums,
ko man uzdeva Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības vadošie politiķi, bija
tāds: „Vai tiešām jums ir teritoriālas pretenzijas pret Krieviju?” Un man kā
valdības vadītājam bija jāsaka: „Nē! Mums nav teritoriālu pretenziju pret
Krieviju, bet mums ir problēmas, iespējams, ar mūsu Konstitūciju – juridiskas dabas
problēmas.”
Veidojot mūsu otro valdību un, protams, tiekoties gan ar mūsu
kaimiņvalstu valdību vadītājiem, gan arī ar Eiropas Savienības vadošajiem
politiķiem, viņi vienmēr ir jautājuši: „Nu ko jūs, Latvija, tad darīsiet? Vai
jūs beidzot risināsiet savas juridiskās problēmas? Vai jūs atrisināsiet šo
Krievijas un Latvijas robežlīguma jautājumu vai neatrisināsiet?” Un ne jau velti
Valsts prezidente tik stingri iestājas par šo pozīciju un, neskatoties uz to, ka
politiski tiek ietekmēta Satversmes tiesa, neskatoties uz visām šīm politiskajām
peripetijām, ir gatava apmainīties ar ratifikācijas grāmatām.
Atcerēsimies vēl vienu faktu! 2004.gadā, parakstot Eiropas
Savienības pievienošanās līgumu, kur stāv Valsts prezidentes, Einara Repšes un
Sandras Kalnietes paraksti, ir aprakstīta Latvijas un Krievijas ārējā robeža, ir arī
pielikums šim līgumam, kur precīzi ir iezīmēta šobrīd dabā eksistējošā
ģeogrāfiskā robeža. Un tajā brīdī, kad mēs šo līgumu parakstījām, mēs taču
nešaubījāmies un saviem partneriem neteicām: „Ziniet, iestāsimies Eiropas
Savienībā, iestāsimies NATO un tad iedarbināsim 5.pantu un uzsāksim karu ar Krievijas
Federāciju!” Mums nebija tāda zemteksta vai pat plāna. Un es esmu pārliecināts gan
par iepriekšējo ārlietu ministru, gan par premjeru. Mēs parakstījām šo līgumu,
skaidri pasakot, ka tāda ir mūsu politiskā pozīcija.
Un, lai arī cik grūtā juridiskajā situācijā mēs esam, ņemot
vērā to, ka šī diskusija ir sarežģīta, mēs šobrīd tomēr izpildām savas
starptautiskās saistības, un arī tas konteksts, kas šobrīd ir saklausāms pasaules
politikā un ko mēs dzirdam arī no mūsu partneriem… Vai jūs esat dzirdējuši kādu
kritisku vai nenoteiktu piezīmi no mūsu galvenajiem stratēģiskajiem partneriem? Vai ar
jums ir runājušas kaut vai Amerikas Savienotās Valstis, Kariņa kungs? Vai tās ir
runājušas ar jums kā ar opozīcijas partiju un aicinājušas būt politiski
atbildīgiem, jo jūs gribat pretendēt uz varas partijas statusu? Taču, kamēr jūs esat
politiski bezatbildīgi un spēlējaties ar lietām, kas ir daudz svarīgākas pasaules
lielajā politikā nekā vienas opozīcijas partijas ambīcijas, jūs nevarēsiet
pretendēt un būt varas partija. To es jums varu apgalvot pilnīgi droši! (Aplausi.)
Tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs, mums vienkārši ir atbildīgi pret šo
jautājumu arī jāizturas.
Rīt Samarā notiks Eiropas Savienības un Krievijas sammits. Visi
gaida no Latvijas… Šī ir vienīgā pozitīvā ziņa Eiropas Savienības un Krievijas
attiecībās. Visi gaida telefona zvanu: „Mēs esam savu darbu izdarījuši. Krievija,
kur esat jūs? Kur ir jūsu solījumi?” Vācijas kanclere šodien gaida no mums šo
ziņu, un tāpēc mums ir jābūt atbildīgiem. Mums jānoliek šīs emocijas pie malas un
jāpieņem lēmums. Jāpieņem ir tie lēmumi, kurus kopš 1997.gada skaidri visas
pasaules sabiedrībai mēs esam solījuši. Pretējā gadījumā mēs esam ne tikai
problēmu valsts… Es nezinu, kas mēs esam. Vai mēs iesaistīsimies militāros
konfliktos, ko?
Paldies jums! Es aicinu Saeimu būt atbildīgai! It īpaši
iepriekšējām atbildīgajām amatpersonām, kas ir darījušas to pašu darbu, ko
šodien daru es.
Paldies. (Aplausi. No zāles: „Šķēle Nr.2!”)
Sēdes vadītājs. Debates par 3.pantu un par 3.priekšlikumu turpinās
deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Kalvīša kungs!
Godātais Pabrika kungs! Godātie kolēģi!
Es esmu gandarīta par divām lietām, ko Satversmes tiesa ir pateikusi
savā šā gada 10.maija lēmumā.
Visupirms Satversmes tiesa ir pateikusi un apstiprinājusi „Jaunā
laika” bažas, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa būs taisījusi spriedumu, kas
pateiks, ka robežlīgums neatbilst Satversmes 3.pantam, Satversmes tiesas sprieduma
izpilde un robežlīguma vienpusēja denonsācija vairs nebūs iespējama.
Vienlaikus Satversmes tiesa pilnīgi pamatoti ir norādījusi, ka
robežlīguma apstiprināšana Saeimā, tā izsludināšana un spēkā stāšanās, kā
jau šeit kolēģi minēja, pati par sevi vēl nenozīmē, ka šo līgumu vairs nav
iespējams atcelt.
Nenoliedzami, mūsu nacionālie likumi un Vīnes konvencija neparedz
termiņu, līdz kādam jānotiek ratifikācijas rakstu apmaiņai, taču mums, manuprāt,
ir jāņem vērā tas, ka gan Valsts prezidente, gan ārlietu ministrs, gan tagad arī
Kalvīša kungs ir pauduši gatavību negaidīt Satversmes tiesas spriedumu.
Bez tam es gribētu uzsvērt, ka nepamatoti tiek vainota Satversmes
tiesa, kas savulaik, runājot cienījamās Valsts prezidentes vārdiem, neesot gribējusi
uz saviem trauslajiem pleciem uzņemties neparakstīta robežlīguma satversmības
izvērtēšanu.
Es gribu uzsvērt to, ka Satversmes tiesa saskaņā ar likumu nebija
tiesīga dot valdībai šādas konsultācijas. Un nepieņemama bija arī šim gadījumam
domāta atsevišķa likuma pieņemšana, jo pēc atzinuma sniegšanas valdībai
bezjēdzīga kļūtu jau parakstīta vai apstiprināta likuma apstrīdēšana Satversmes
tiesā, ja to vēlētos, piemēram, opozīcija. Un es domāju, ka to vajadzētu zināt
vismaz valsts augstākajām amatpersonām un deputātiem, kas šādus priekšlikumus
virza.
Starp citu, ja mēs varam ticēt informācijai šodienas „Latvijas
Avīzē”, arī Valsts prezidente pirms diviem gadiem pati nav vēlējusies uzņemties
jebkādu atbildību par šo robežlīgumu.
Godātie kolēģi! Kalnietes kundze jau runāja par valdības
pienākumu nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, ja līguma
denonsēšana nebūs iespējama. Taču kādā veidā šajā gadījumā Ministru kabinets
varēs gādāt par tiem? Man liekas, tādu veidu vienkārši nav!
Kalvīša kungs, atsaucoties uz Francijas pieredzi, apgalvoja, ka
šajā gadījumā tikšot grozīta Satversme. Taču, Kalvīša kungs, Francijas
Konstitucionālā padome pilda pilnīgi citas funkcijas – galvenokārt preventīvas
funkcijas, un gādā, lai, pieņemot likumus vai slēdzot līgumus, netiktu pārkāpta
Konstitūcija.
Mums šī situācija ir daudz, daudz smagāka, proti, lai grozītu
Satversmes 3.pantu, ir nepieciešama tautas nobalsošana. Pie tam šis tautas
nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums ir pieņemts tikai tad, ja tam piekrīt puse
no visiem balsstiesīgajiem, nevis no tiem, kuri piedalījušies pēdējās Saeimas
vēlēšanās.
Līdz ar to, nesagaidot Satversmes tiesas spriedumu un turpinot
ratifikācijas procesu, manuprāt, uz Satversmes tiesu no likumdevēja puses tiek
izdarīts ne tikai zināms spiediens, bet tiesai tiek izrādīta atklāta necieņa.
Saeimas 26.aprīļa sēdē, kad šis likumprojekts tika skatīts
pirmajā lasījumā, es kolēģus un ārlietu ministru lūdzu diskutēt par to, cik daudz
no Latgales vai Kurzemes būtu jāpaliek Latvijas teritorijā, lai, pastāvot šādai
nostājai, kāda tā ir valdībai, netiktu pārkāpts Satversmes 3.pants, un par to, kurš
ir tiesīgs konstatēt, kad ir nepieciešama Satversmes 3.panta grozīšana. Par to
diskusija no pozīcijas puses, šeit, zālē, nav notikusi. Toties Latvijas suverenitātei
bīstamu viedokli Satversmes 3.panta sakarā publiski ir paudis viens no bijušajiem
Ministru prezidentiem, pašlaik arī viens no ietekmīgākajiem Tautas partijas biedriem;
proti, ka Satversmes 3.pantā robežas neesot noteiktas pagātnes formā. Tās saskaņā
ar starptautiskajiem līgumiem varot tikt mainītas arī nākotnē (No zāles Ministru
prezidents A.Kalvītis: „Pareizi!”), un, ciktāl saglabājoties pazīme
„Latgale”, tiktāl neesot Satversmes 3.panta aizskāruma.
Es gribētu, lai jūs pasakāt, ka līdz ar Abrenes uzdāvināšanu
Krievijai mēs zaudējam 7 procentus no Latgales. Un cik procenti būtu jāzaudē no
Latgales, lai tā turpmāk vairs būtu Latgale? Par to, protams, varētu pasmaidīt, kā
jūs te darāt, ja vien tas tiešām nebūtu bīstami, jo, pastāvot šādam viedoklim,
Ministru kabinets un Saeima varētu brīvi rīkoties ar Latvijas teritoriju un tās
iedzīvotājiem.
„Jaunā laika” sarunas robežlīguma sakarā ar ārlietu ministru
un ar citiem Saeimas deputātiem, izņemot „tēvzemiešus”, varētu pielīdzināt…
Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, cik laika jums vēl vajag?
I.Čepāne. Tūlīt es beigšu!
…varētu pielīdzināt neredzīgā sarunai ar nedzirdīgo. Un tāpēc
es aicinu jūs aicināt palīgā tulku – Satversmes tiesu – un atbalstīt mūsu
priekšlikumu.
Paldies jums par uzmanību!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete, otro
reizi.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Ministru prezidenta kungs! Es gribētu pateikt dažus vārdus
par starptautiskajiem solījumiem, jo pirmām kārtām Latvijai nekad nav bijušas un nav
teritoriālu pretenziju pret Krieviju.
Arī būdama ārlietu ministre, tieši tāpat kā ikviena cita
amatpersona, sarunās par šo tēmu es esmu vadījusies pēc tām pašām instrukcijām,
saskaņā ar kurām patlaban strādā pašreizējās valdības locekļi. Mēs vienmēr
esam apliecinājuši mūsu partneriem savu gatavību parakstīt robežlīgumu, un arī es
uzskatu, ka robežlīgums Latvijai ir nepieciešams, taču mēs nekad neesam teikuši, ka
mēs to darīsim, pārkāpjot Konstitūciju. Un otrām kārtām pats būtiskākais ir tas,
ka mums nav pieņemams tas veids, kā pašlaik tiek risināta robežlīguma noslēgšanas
procedūra. Iebildumi man ir tikai pret to, nevis pret pašu robežlīgumu kā tādu.
Ir jānotiek tautas nobalsošanai, kas mainītu Satversmes 3.pantu un
dotu mandātu valdībai šo procedūru atrisināt līdz galam.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātais Ministru prezidenta kungs!
Godātie deputāti! Es tiešām gribētu teikt paldies vārdus Kalvīša kungam, jo ar
katru reizi mēs arvien vairāk un vairāk tuvināmies tai patiesībai. Nu jau izskanēja,
ka Krasts bija spiests akceptēt. Tas jau ir ļoti tuvu patiesībai. Paldies par to!
Taču es uzskatu, ka mans pienākums ir tomēr reizi pa reizei
atkārtot to, par ko man ir dokumentāri apliecinājumi, ka šis līgums tika parafēts un
parafēšanas procedūra beidzās 7.augustā pulksten 11.00 no rīta, bet Krasta valdību
apstiprināja 7.augustā pulksten 14.06. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kāds tam
sakars ar priekšlikumu?”) Tā ka juridiski parafēšanas procedūru pabeidza tā
valdība, kura bija pirms Krasta valdības. Un, ja runā par to, vai Krasta valdība
spēja atcelt spēkā stājušos parafēšanu, tad jāsaka, ka „tēvzemiešu” ministri
šajā valdībā bija mazākumā. Mēs pārstāvējām tikai 17 deputātus Saeimā. (No
zāles dep. V.Orlovs: „Tagad vēl mazāk!”)
Līdz ar to skatīsimies godīgi vēsturei acīs un sadalīsim šo
atbildību atbilstoši tam, kas 1996.gada 17.decembrī to visu iesāka un kas šodien to
visu grib pabeigt.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Einars Repše.
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie klātesošie! Kalvīša kungs acīmredzot apzināti noklusē
faktu, ko jebkurš jurists apstiprinās, – to, ka līgums ar papildus pievienotu
deklarāciju ir pavisam cita lieta nekā līgums bez šīs papildu deklarācijas ar
piedevām vēl pievienotu Krievijai iztopošu atsauci uz EDSO. Tā ir pirmā lieta, ko es
gribētu ļoti nopietni aizrādīt, un Kalvīša kungs acīmredzot apzināti cenšas šīs
lietas jaukt.
Otrām kārtām nekad ne Latvija, ne kāda Latvijas amatpersona, ne
arī es personiski nevienam neesam solījuši pārkāpt Latvijas intereses, pārkāpt
Latvijas Satversmi, atteikties no 1920.gada Miera līguma, kas ir starptautiski atzīts
līgums, un no daudzām citām iespējamām konsekvencēm, no kā, ja mēs gadījumā
parakstīsim un ratificēsim šo robežlīgumu Kalvīša redakcijā, Latvija būs
efektīvi atteikusies. Tātad to mēs nekad neesam nevienam solījuši – īpaši
atteikties vai kaut kādā veidā mazināt starptautiski saistošo 1920.gada Miera
līgumu.
Mēs nekad neesam saskatījuši šķēršļus, lai sakārtotu
robežjautājumus ar Krieviju un parakstītu robežlīgumus, bet tas būtu jādara uz
Latvijai izdevīgiem pamatiem un Latvijai izdevīgā redakcijā, nevis uz Krievijai
izdevīgiem nosacījumiem un tā, kā to pēdējā brīdī vēl pieprasa Krievijas puse,
pievienojot atsauces uz šo apkaunojošo un Brežņeva doktrīnas aptraipīto EDSO
deklarāciju.
Ja Kalvītis valstisku stāju un Latvijas interešu aizstāvēšanu
grib reducēt uz kādu iekšpolitisku ķildošanos, tad lai viņš paskatās uz Igauniju.
Šeit man kolēģi iedeva citātu, ko pēdējās dienās kādā intervijā ir teicis
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips sakarā ar pēdējā laika notikumiem saistībā
ar bronzas pieminekli. Un, lūk, Ansipa vārdi: „Mēs vēlējāmies apturēt
pakāpenisku Igaunijas nonākšanu Krievijas kontrolē, kā to paredzēja sovjetizācijas
plāns, kurā kā viens no līdzekļiem tika izmantots arī bronzas zaldāts.” Lūk,
Igaunijas stāja! Igaunijas valdības un premjerministra stāja!
Igaunija – atgādināšu jums, kolēģi! – ratifikācijas brīdī
papildus pievienoja deklarāciju. Viņi parakstīja robežlīgumu līdzīgi tam, kā to
bijām gatavi izdarīt arī mēs gan manas valdības laikā, gan tajā laikā, kad mēs
bijām kopīgā valdībā ar Tautas partiju, bet tā, kā mēs to piedāvājām, –
papildus pievienojot deklarāciju. Igaunija to pievienoja ratifikācijas brīdī. Un šis
ir tas brīdis, kad mēs to varam vēl izdarīt, un tas ir tas, ko piedāvājam mēs un
kāds ir mūsu risinājuma variants šai situācijai, starptautiski pieņemams, juridiski
korekts un tāds, kādu risinājuma variantu izvēlējās Igaunijas puse.
Salīdziniet Latviju un Igauniju! Divas valstis, divi ļoti līdzīgi
stāsti, divi dažādi ceļi un divas dažādas stājas savu interešu aizsardzībā.
Taču, kad es salīdzinu Igaunijas valsts un Igaunijas valdības rīcību ar Latvijas
valdošās koalīcijas un Latvijas valdības rīcību, tad man ir kauns par Latvijas
valdību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs turpināsim debates, bet
mums ir atlicis maz laika līdz pārtraukumam.
Nākamais debatēs ir pieteicies Visvaldis Lācis. Vai jums pietiks ar
atlikušajām minūtēm līdz pārtraukumam? (No zāles dep. V.Lācis: „Pietiks!”)
Debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Ministru prezidenta kungs šeit runāja un norādīja uz daudzām
personām – uz viņu bezatbildību. Tā kā bezatbildība ir tāds jēdziens, kas skar
cilvēka rakstura īpašības, tad viņš šajā gadījumā skar arī mani, un es esmu
spiests atbildēt nupat aizgājušajam Ministru prezidentam. (No zāles: „Viņš nav
aizgājis!”) Nav aizgājis? Neredzēju… Ā, lieliski! Lieliski! Jo es, publicists
un brīvžurnālists, visu laiku savos daudzajos rakstos, kas jau nu sasniedz skaitli 370,
esmu dzelžaini pieturējies pie Abrenes tikai mūsu Satversmes dēļ. Un Satversme
skaidri ir pateikusi, kas ir bezatbildība un kas ir atbildība.
Ja jūs, visi šie valstsvīri, kopš 1997.gada saviem ārzemju
draugiem, kuri tiešām mums ir, visiem saviem atbalstītājiem būtu bijuši spējīgi
pateikt: „Jā, draugi, viss ir kārtībā, bet diemžēl mūsu valsts pamatlikums –
Satversme -paredz, ka mēs Krievijai varam šos divus procentus mūsu teritorijas atdot
tikai tautas nobalsošanas ceļā, un mēs to darīsim!” -, tad man, gados vecākam
deputātam, būtu atkritusi vajadzība nu jau daudzas reizes kāpt Saeimas tribīnē un
par to runāt. Un tad mēs tiešām varētu teikt, ka visas šīs debates ir nevajadzīgas
un neauglīgas.
Lūk! Kopš 1997.gada visiem Latvijas politiķiem, kuriem bija
atbildības sajūta, vajadzēja to pateikt, un viss būtu bijis labā kārtībā! Jo
Satversmei, valsts pamatlikumam, jābūt tā kā nāvei – tā kā cilvēka nāvei! -,
no kuras neviens nevar izbēgt. Bet jūs gribējāt izbēgt no šīs Satversmes! Un tā ir
jūsu bēda, un tā ir jūsu bezatbildība vēl šodien.
Es noraidu šo jūsu izteikto vārdu, ko jūs kā rakstura īpašību
piedēvējāt visiem Latvijas politiķiem un arī man kā publicistam, sacīdams, ka mēs
esot bijuši bezatbildīgi. Mēs esam bijuši atbildīgi, jo turamies pie Satversmes. Un
arī šobrīd turamies pie šīs Satversmes, kuru jūs visu laiku gribat pārkāpt!
Kalvīša kungs, raksturs nav nekas tāds, kas uz mūžu dots.
Pilnveidot savu raksturu, cīnīties pret bezatbildīgumu un kļūt atbildīgam – tas ir
cilvēka mūža uzdevums. Arī jūsu uzdevums ir to savā raksturā pildīt. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nekas piebilstams nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Nākamo priekšlikumu izskatīsim jau pēc
pārtraukuma.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies!
Paziņojumam vārds 9.Saeimas sekretāram deputātam Dzintaram
Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Paziņojums godātajiem frakciju priekšsēdētājiem. Frakciju padome
sanāk pulksten 10.45. Mēs izlemsim jautājumu par pavasara sesijas slēgšanas datumu un
rudens sesijas atklāšanas datumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Cienītie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Sociālo un darba
lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.36 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Lūdzu nenokavēt!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai
Circenei.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie Itālijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas
deputāti! Sakarā ar vēstnieka Ferdinando Zezas slimību tiek atcelta tikšanās
pulksten 12.30. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi!
Komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Valērijam
Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien Dzeltenajā zālē pirmajā pārtraukumā
notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu kārtējā sanāksme. Paldies.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas
sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars
Daudze, Juris Dobelis, Pēteris Hanka, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs un Leopolds
Ozoliņš.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim darbu.
Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu „Par Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 4.priekšlikums, pēdējais
priekšlikums, ir deputātu Annas Seiles un Gunāra Laicāna priekšlikums – papildināt
likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā: „Šis likums zaudē spēku
gadījumā, ja Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzīst Līgumu par neatbilstošu
Latvijas Republikas Satversmei.” Komisijā priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Satversmes tiesa ir pieņēmusi 21 Saeimas
deputāta iesniegumu jeb, pareizāk sakot, pieteikumu, un 2007.gada 26.aprīlī Satversmes
tiesa ir pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu. Taču vienlaikus Satversmes tiesa
norāda, ka denonsēt šādu līgumu, ja tāda vēlēšanās būtu un ja Satversmes tiesa
atzītu robežlīguma tekstu par neatbilstošu Satversmes 3.pantam un arī Latvijas
Republikas Augstākās padomes deklarācijai „Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu”, var tikai tad, ja abas puses par to ir vienojušās. Satversmes tiesa
norāda, ka saskaņā ar Vīnes konvencijas 54.pantu līgums – tātad arī šis
robežlīgums -, ja tas neparedz pušu vienpusējas tiesības denonsēt līgumu, nevar
tikt lauzts.
Savukārt Vīnes konvencijas 56.pantā ir noteikts, ka tomēr ir divi
gadījumi, kad līgums var tikt vienpusēji denonsēts. Un šie gadījumi ir šādi: ja ir
secinājums, ka līguma dalībnieki ir vēlējušies pieļaut denonsēšanas vai
izstāšanās iespēju, vai ja šādas tiesības var izsecināt no paša līguma teksta.
Līguma tekstā nekādu atrunu nav. Toties likuma tekstā, ja Saeima
atbalstītu manis un deputāta Laicāna iesniegto priekšlikumu, būtu šāda atruna,
būtu parādīta Saeimas vēlēšanās pagaidīt Satversmes tiesas spriedumu, izvērtēt
līguma atbilstību Satversmei. Proti, 4.panta redakcija, kuru mēs ierosinām un kuru jau
Bērziņa kungs nolasīja, paredz to, ka šis likums, ar kuru mēs Saeimā ratificējam
robežlīgumu, zaudētu spēku, ja Satversmes tiesa atzītu līgumu par neatbilstošu
Latvijas Republikas Satversmei.
Šodien mēs ārkārtīgi daudz runājam par jauniem un veciem laikiem
un par lielām un mazām valstīm, bet es gribu atgādināt to, ka lielām valstīm
lielajā politikā vienmēr ir bijušas savas intereses un mēs no šīm interesēm
vēstures gaitā ļoti bieži esam cietuši. Un tāpēc mums, Latvijas Republikas Saeimas
deputātiem, ir jābūt atbildīgiem par savas valsts interešu aizstāvību, šajā
gadījumā – par savas valsts Satversmes aizstāvību un valsts robežas
aizstāvēšanu.
Un tāpēc man gribētos teikt, ka, lai gan laiki mainās, tomēr šis
jautājums paliek. Vai šodien Latvijas Republikas Saeimas deputātu vairākums pārkāps
Latvijas Republikas Satversmi, nenogaidot Satversmes tiesas sniegto izvērtējumu?
Es ļoti lūdzu jūs izvērtēt savu atbildību savu vēlētāju
priekšā un balsot par šo priekšlikumu, kurš gluži loģiski pieļauj šā likuma
spēka zaudēšanu un tātad arī robežlīguma vienpusēju denonsēšanu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Man,
krievu cilvēkam un Latvijas politiķim, šodien ir patiešām svinīga diena.
Vēsturiskais Krievijas un Latvijas robežlīgums ir pirmais šāda
veida un mēroga normatīvais dokuments pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tāpat tas būs pirmais robežlīgums, kuru Krievijas Federācija būs ratificējusi ar
Eiropas Savienības dalībvalsti.
Esmu dziļi pārliecināts, ka robežlīguma parakstīšana ar Krieviju
ir Latvijas dzīvē tāda paša mēroga notikums kā iestāšanās Eiropas Savienībā un
NATO.
Šodien pie mums skan daiļrunīgas uzstāšanās no frakcijas
„Jaunais laiks” puses. Man šķiet, ka šī frakcija nav tik ciniska, kā viņu
oponenti viņus dēvē. Man šķiet, ka „Jaunajā laikā” apvienojušies cilvēki ar
nacionālromantisku stāju.
Tomēr, man liekas, mūsu Saeimā ir pietiekami daudz nacionāli
pragmatisku politiķu.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Debatēs par 4.priekšlikumu
pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Esam jau ļoti daudz debatējuši par robežlīguma
parakstīšanas nepieciešamību, par politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un tā
joprojām. Es domāju, ka šodien galvenās debates ir par saprātīgu procedūru, par
tīri tehniskiem jautājumiem, kā šo jautājumu virzīt tālāk.
Ļoti labu un skaidru atbildi ir devusi Satversmes tiesa, kura beidzot
ir izslēgusi jebkādas spekulācijas, ko Latvijas valdība vai parlaments varētu
izdarīt vienā vai otrā situācijā. Satversmes tiesa ir skaidri norādījusi uz
iespējamo strupceļu. Šeit nav pat vērts runāt par to, cik iespējams ir valdībai
nelabvēlīgs Satversmes tiesas spriedums. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda iespēja
pastāv.
Šodien mums ir divi ceļi, kā saprātīgi rīkoties. Viens ceļš ir
apturēt ratifikācijas procedūru, kā aicināja deputāte Sandra Kalniete. Tas ir ļoti
loģisks un saprātīgs ceļš. Tikpat loģisks un saprātīgs ceļš ir arī deputātes
Seiles un deputāta Laicāna priekšlikums, jo mums patiesi ir divas iespējas: vai nu
apturēt likuma virzību un sagaidīt spriedumu, vai arī iekļaut likumā nosacījumu, ka
likums zaudēs spēku, ja spriedums būs negatīvs.
Godātie kolēģi, atmetīsim visu… nu, visu to politisko virsbūvi!
Padomāsim par skaidrām, loģiskām konstrukcijām.
Un man ir jautājums. Kalvīša kungs, jūs taču uzskatāt sevi par
atbildīgu politiķi? Es pieņemu, ka atbilde ir „jā”. Man ir tīri cilvēcisks
jautājums: kā jūs, valdības vadītājs, rīkotos tādā iespējamā situācijā, ka
līgums ir ratificēts, likums ir pieņemts, apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem ir
notikusi, ir pienācis rudens un ir Satversmes tiesas spriedums, ka šis līgums pārkāpj
Satversmi? Saprotu, ka nākamais solis, kā jau jūs sakāt, ir referendums, lai mainītu
Satversmi. Bet ja Latvijas tauta negribēs mainīt Satversmi? Kalvīša kungs, es jūs
ļoti aicinu nākt tribīnē un atbildēt uz šo jautājumu: kā Latvijas valdība
rīkotos tādā iespējamā situācijā?
Mēs taču nevaram pieņemt mirkļa iedvesmas diktētus lēmumus. Mums
ir jādomā arī par nākamo soli. Mums ir jādomā par to, kā tālāk attīstīsies
valsts, kā Latvijas valsts izies no šā juridiskā strupceļa.
Godātais premjera kungs, jūs būsiet atbildīgs par to, kā valdība
rīkosies tādā iespējamā situācijā. Es ļoti aicinu jūs nākt tribīnē un pateikt
savu atbildi uz šo iespējamo nākamo soli. Es saprotu jūsu problēmas, es saprotu, ka
jūs esat šķietami saistīts ar kaut kādiem solījumiem – es nezinu, kādus jūs
personīgi esat devis mūsu sabiedrotajiem -, bet jums, Kalvīša kungs, taču ir
jāsaprot, ka augstāks par visiem jūsu cilvēciskajiem solījumiem ir valsts
pamatlikums! Es tiešām gribētu no jums dzirdēt premjera cienīgu atbildi uz to, kā
Latvijas valdība rīkosies, ja mēs nonāksim tādā bezizejas situācijā.
Šobrīd es, protams, aicinu arī Saeimu pārdomāt šīs lietas un
atbalstīt Seiles un Laicāna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates par 4.priekšlikumu turpinās deputāts
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Seiles kundzes un Laicāna kunga priekšlikums ir
ļoti būtisks. Jā, jārēķinās taču ar to, kas būs. Kas notiks, ja Satversmes tiesa
atzīs šo līgumu par nelikumīgu? Strupceļš! Patiešām! Visīstākais strupceļš! Un
kas iedzīs valsti, parlamentu, valdību, visu Latviju, strupceļā?… Tīšuprāt! Jo,
redziet, starptautiskos līgumus nedrīkst vienpusēji lauzt, lai gan tas attiecīgajā
gadījumā būtu jādara. Tagad, ejot šo ceļu, būs, kā jau šobrīd saka valdības
vadītājs, laikam jāmaina Satversme. Šobrīd! Šajā brīdī! Tātad – ko dara?
Vienkārši riskē. Riskē ar to, ka mainīs Satversmi. Atkal visu dara pēc tā paša
„buldozera principa”, kas pēdējos gados ir parādījies ļoti spilgti: „Mēs tā
gribam, un – uz priekšu!” Lūk! Un dīvaini ir dzirdēt runas par to, ka it kā
Latvijai ir kaut kādas pretenzijas pret Krieviju. Latvijas vadītāji, jebkura līmeņa,
nedrīkstētu pat pieminēt šādas lietas, un tūdaļ, uzreiz vajadzētu skaidrot
ikvienam, kurš tā izsakās, ka Latvijai nav bijis nekad un nebūs pretenziju pret
Krieviju, jo mēs taču neesam neko no tās paņēmuši un negrasāmies prasīt un
neprasām, lai viņi mums atdod… Viņi ir paņēmuši! Krievija ir atņēmusi Latvijai
divus procentus teritorijas un negrib to atdot, un tādējādi lauž, faktiski darbojas
pret spēkā esošo 1920.gada Miera līgumu. Lūk, tā ir tā būtība.
Redziet, apspriešana notiekot… Apspriešana… Nu kas tā par
apspriešanu, ja darbojas „buldozera princips”?! Viss ir izplānots, neskatoties ne uz
kādiem argumentiem – nedz opozīcijas, nedz arī pozīcijas cilvēku argumentiem. Šos
argumentus taču izsaka ne tikai opozīcija! „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir
pozīcijā! Lāča kungs ir pozīcijā! Mēs sakām un teiksim: nekad nepiekritīsim
šādam veidam un skaidrosim vienmēr un visur, ka šis līgums nav noslēdzams, nav
ratificējams, nav pieņemams. Šī pārliecība mums paliks vienmēr!
Jo tautai jau nav prasīts! Tautai nav prasīts viedoklis. Ja tas būtu
paprasīts visupirms vai to paprasītu tagad, tā būtu pavisam cita runa. Tauta pateiktu,
un tad varētu rīkoties attiecīgi. Pretējā gadījumā tā rīkoties nedrīkst.
Tādēļ šis manu kolēģu priekšlikums ir atbalstāms, un lūdzam to
izdarīt ne tikai „Jauno laiku” un Lāča kungu, kurš – es nešaubos! – nobalsos,
bet arī daudzus, daudzus citus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pirms balsosim
par šo priekšlikumu, es gribu pateikt jums paldies par līdzdalību debatēs. Un gribu
pateikt, ka mums šodien, balsojot gan par šo priekšlikumu, gan par likumprojektu
kopumā, būs jāpieņem ļoti grūts, atbildīgs, valstiski svarīgs lēmums. Esmu
pārliecināts, ka mēs rīkosimies pareizi, atbalstot šo sagatavoto likumprojektu, jo
arī Satversmes tiesa savā rīcības sēdē pieņemtajā lēmumā ir pateikusi, ka
likumprojekta atbalstīšana otrajā lasījumā, tas ir, pēdējā lasījumā, neietekmēs
Satversmes tiesas spriešanu.
Otrs. Es gribu pateikt paldies par dažādajiem viedokļiem. Es gribu
teikt, ka es vienmēr esmu cienījis un cienīšu cilvēkus, kuriem ir stabili uzskati un
nemainīgi viedokļi un kuri pie šiem viedokļiem turas. Es gribu teikt, ka ar šādiem
cilvēkiem vienmēr ir ārkārtīgi interesanti diskutēt, aprunāties un uzklausīt viņu
viedokļus. Taču man jāteic, ka ir grūti diskutēt ar cilvēkiem, kuri periodiski
viedokļus maina nezin kādu iemeslu dēļ – vai nu atkarībā no esības vai no kā
cita…
Kolēģi! Es šoreiz gribētu runāt par mūsu koalīcijas partneriem
– par apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Guntara Krasta valdība 1997.gadā
pieņēma šo likumprojektu, kuru mēs pašlaik kā likumu apstiprināsim Saeimā otrajā
lasījumā. Godājamie kolēģi! Man gribētos papildus tam, ko teica Dzintars Rasnačs,
pateikt Guntaram Krastam, ka pēc tam, kad viņš bija stājies pie savu pienākumu
pildīšanas, bija veseli trīs mēneši un 28 dienas, lai ļoti uzmanīgi iepazītos ar
sagatavoto dokumentu… Jā, es runāju komisijas vārdā!… lai iepazītos ar sagatavoto
dokumentu un izskatītu to. Guntars Krasts to izskatīja, un Guntara Krasta vadītā
valdība šo dokumentu pieņēma, turklāt pieņēma to vienbalsīgi.
Un tad nu es gribu pateikt vēl otru faktu, nepieliekot klāt nekādus
savus papildu viedokļus vai skaidrojumus.
Ja Guntars Krasts bija spiests tā darīt, tad mums noteikti būtu
svarīgi saprast, kādēļ viņš tā ir darījis. Vienīgais, kurš mums to varētu
paskaidrot, ir Dzintars Rasnačs, mūsu ļoti cienījamais Saeimas sekretārs, kurš
tobrīd pildīja tieslietu ministra pienākumus. Arī viņš nekādu savu īpašo viedokli
nav paudis, jo tas sagatavotais lēmuma projekts tika akceptēts vienbalsīgi.
Un vēl es gribētu pateikt, ka mani ļoti izbrīnīja arī mūsu
kolēģis, ļoti cienījamais Pēteris Tabūns, kurš nāk šeit un ārkārtīgi skaisti
uzstājas. Taču es īpaši paskatījos Saeimas stenogrammas. Tajā laikā, kad šis
lēmums 1997.gadā tika pieņemts un kad arī Pēteris Tabūns bija Saeimas deputāts,
viņš faktiski nav runājis par šiem jautājumiem.
Tādējādi apkopojot visu sacīto, es gribētu teikt, ka acīmredzot
tomēr tā īstā pozīcija bija redzama tad, kad Guntara Krasta šo lēmumu, šo
valdības lēmumu, akceptēja. Tā ka es aicinu mūsu koalīcijas partnerus no apvienības
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsot tāpat, kā balsoja Guntara Krasta valdība,
tās ministri un arī tagadējais Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs 1997.gada beigās.
Aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu
kopumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs tūlīt balsosim, bet
deputāts Dzintars Rasnačs ir pieteicies runāt par procedūru.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu komisiju priekšsēdētājus neizmantot
ļaunprātīgi savu dienesta stāvokli, skaidri zinot, ka debatēt nevarēs, jo Kārtības
rullis aizliedz citiem deputātiem sniegt jums atbildi, ja jūs ziņojat komisijas
vārdā. Tātad es aicinu nepaust savu personīgo viedokli.
Es paturu sev tiesības jums atbildēt preses klātbūtnē uz jūsu
paustajiem meliem. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums vispirms ir jābalso par
4.priekšlikumu, par kuru mēs tikko kā beidzām debates.
Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. –
deputātu Annas Seiles un Gunāra Laicāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 67, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Un nu mēs
šobrīd varam balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 311/Lp9
pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 25, atturas – nav. Likums
pieņemts. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu –
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.
Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Ķersimies pie ne mazāk svarīga likumprojekta, kura
darba dokumenta numurs 715C. Tā nosaukums ir „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu
ienākuma nodokli””. Atbildīgā komisija to ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam
lasījumam.
Ja mēs šobrīd par to runājam, tad jāteic, ka 1. ir Juridiskā
biroja priekšlikums. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. 3. ir finanšu ministra
Oskara Spurdziņa priekšlikums, bet 4. – deputāta Gunāra Upenieka priekšlikums. Tie
ir par vienu un to pašu pantu, daļēji ir atbalstīti un iestrādāti 5.priekšlikumā,
kuru atbalstīt lūdz atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad izskatīsim likumprojektu
pa pantiem. Kā jau ziņotājs minēja, 1., 2., 3. un 4.priekšlikums ir atbalstīti
daļēji un iekļauti 5. – atbildīgās komisijas atbalstītajā priekšlikumā. Un
deputātiem pret šiem komisijas atzinumiem iebildumu nav.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums par 3.pantu ir saņemts no finanšu
ministra Oskara Spurdziņa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tālāk ir 7. – finanšu ministra Spurdziņa
priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Viņš piedāvāja izslēgumu 4.1 pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums saņemts no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts
komisijas piedāvātajā redakcijā 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 8. un 9.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir
atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 10. un
11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar 12. – Juridiskā biroja
priekšlikumu, kas ir iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es
aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 12. un
13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 14.priekšlikumā par 6.pantu ir atbalstīts finanšu
ministrs Spurdziņš, bet šis priekšlikums ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā
15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 14. un
15.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Finanšu ministrs savam 16.priekšlikumam par 13.pantu un
Juridiskais birojs savam 17.priekšlikumam ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu, bet
tie ir iekļauti atbildīgās komisijas sagatavotajā 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 16., 17. un 18.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 19. – finanšu ministra priekšlikums, 20. –
Juridiskā biroja priekšlikums un 21. – arī Juridiskā biroja priekšlikums ir
atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas 22.priekšlikumā. Aicinu jūs to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 19., 20., 21. un 22.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tāpat, nopietnā darbā izskatot finanšu ministra
priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu, komisija tos abus ir atbalstījusi un
iekļāvusi savā redakcijā, kas ir izteikta 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 23., 24. un 25.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Izslēgums pārejas noteikumos, ko piedāvājis finanšu
ministrs Spurdziņš, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 27.priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju
apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, lai papildinātu
pārejas noteikumus, komisijas atbalstu nav guvis.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumu 77.punktu. Es aicinu parlamentu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
K.Leiškalns. Tālāk ir 29. – finanšu ministra priekšlikums, kurā
ierosināts papildināt likumu ar attiecīgajiem Eiropas Savienības direktīvas
nosacījumiem. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 30. un 31.priekšlikumā gan deputāts Leiškalns, gan
finanšu ministrs Spurdziņš aicina izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 30. un
31.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 32.priekšlikumā finanšu ministrs Spurdziņš aicina
citādi izteikt 1.pielikumu, kas tieši tāpat ir balstīts uz Eiropas Savienības
dalībvalstu likumu normām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Drusciņ tālāk ir 33. – finanšu ministra Spurdziņa
priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas, bet atbilst Eiropas Savienības direktīvām.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar 34.priekšlikumu, kuram finanšu ministrs
ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
34.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 35.priekšlikumu, kuru iesniedzis finanšu ministrs,
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Finanšu ministra 36.priekšlikums par 3.pielikumu ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī beidzamais – finanšu ministra
Spurdziņa priekšlikums par pielikuma papildināšanu ar 18.1 punktu. Komisija
to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī šim priekšlikumam deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Darba dokumenta numurs ir 716C, un tas ir likumprojekts „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.
1. ir deputāta Gunāra Upenieka priekšlikums. Tas ir atbalstīts, bet
ir iekļauts komisijas izteiktajā redakcijā 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 1. un 2.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Par 91.panta pirmo daļu priekšlikumu ir iesniedzis
deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Izslēgumu 92.pantā ir ierosinājis Leiškalns, un tas
atkal ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
K.Leiškalns. Arī 5.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna
par 106.pantu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 6.priekšlikumā ir piedāvāts papildinājums 106.1
pantā. To iesniedzis Leiškalns, un komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 7. atkal ir Leiškalna priekšlikums par izslēgumu
111.pantā. Komisija to ir atbalstījusi, bet tomēr iekļāvusi savā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 7. un 8.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 9. – Leiškalna priekšlikums par 113.pantu. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Papildinājums 114.pantā atkal saņemts no Leiškalna.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Arī par 197.pantu jūsu padevīgais kalps ir iesniedzis
priekšlikumu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 12.priekšlikums par aizstājumu 198.pantā saņemts no
Leiškalna. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 13.priekšlikumā ir piedāvāts labojums 198.pantā. To
iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija to ir atbalstījusi, bet izteikusi
savā redakcijā 14.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 13. un 14.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 15.priekšlikumā deputāts Leiškalns aicina papildināt
pārejas noteikumus. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā, kura ir
lasāma 16.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 15. un 16.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Un 17. un 18.priekšlikums ir gandrīz identiski.
Iesnieguši deputāts Leiškalns un finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. un
18.priekšlikumu.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 288/Lp9,
pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 13. Likums
pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu
nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāj! Deputāti! Dokumenta numurs ir 717C.
Komisija ir izskatījusi vairākas redakcijas. Visas tās pēc savas
būtības ir par likumprojekta 4.panta pirmo daļu.
Deputāts Līdaka ir iesniedzis priekšlikumu Nr.1, kas nav guvis
komisijas atbalstu. Ne tāpēc, ka slikts priekšlikums, bet tāpēc, ka valsts šobrīd
nav spējīga to realizēt.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Nav jau brīnums, ka šādu priekšlikumu ir
iesniedzis deputāts Līdaka vai patiesībā virkne nevalstisku vides aizsardzības
organizāciju, kas ir lielā mērā iniciatores un atbalstītājas šai domai –
inflācijas samazināšanas mērķu realizāciju apvienot ar mērķi samazināt
automašīnu radīto ietekmi uz vidi. Protams, izskanēja argumentācija, ka CSDD tīri
tehniski tam nav gatava. Taču atgādināšu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes
direktīvām Latvijā būs jau pavisam drīz jāveic likumdošanas aktu izmaiņas
attiecībā tieši uz CO2, tātad uz oglekļa dioksīda izmešiem autoizplūdes
gāzēs. Mums acīmredzot būs jāparedz ekoloģiskās nodevas: šāda nodeva būs
jāmaksā, pirmo reizi reģistrējot automašīnas, un šāda nodeva būs jāiekļauj arī
ikgadējā autonodokļu paketē. Nu nekur jau neliksimies! Jo Eiropas Parlaments ir
atbalstījis Eiropas Komisijas viedokli, ka jātiecas uz to, lai jau pavisam drīz 50
procenti no autonodokļiem būtu saistīti ar CO2 izmešu rādītājiem. Un CO2
izmešu rādītāji savukārt ir saistīti gan ar šā jautājuma apspriešanā daudzkārt
pieminēto kubatūru, tātad dzinēja tilpumu, gan ar jaudu un līdz ar to arī, protams,
ar cenu. Un līdz ar to ir skaidri saredzama tā saikne starp automašīnas
ekskluzivitāti un CO2 izmešu daudzumu.
Priekšlikums, kuru atbalsta arī organizācija „Zaļā brīvība”
un organizācija „Latvijas zaļā kustība”, paredz šo nodevu par automašīnas
reģistrāciju noteikt, sākot no 160 gramiem uz kilometru, tātad – sākot no šāda
raksturlieluma. Un kāpēc tieši no šāda? Tāpēc, ka tieši šobrīd vidējais
rādītājs Eiropas Savienības valstīs ir 162 grami uz kilometru. Tātad – visai
loģisks priekšlikums. Loģisks tas ir vēl arī tāpēc, ka Eiropas Savienība
2005.gadā ir sākusi cīņu par CO2 izmešu samazināšanu un paredz, ka šīs
emisijas no jaunām automašīnām jau 2012.gadā būs apmēram 120 grami uz kilometru.
Nu, uz to mums jātiecas, un man būs patiešām žēl, ja pēc dažiem gadiem Latvijai
atkal būs jātaisnojas Eiropai par kaut kādu nevarību. Būs ļoti žēl, ja Latvija,
kas tagad cīnās par ekonomikai tik nepieciešamajām CO2 kvotām, nevarēs
palepoties ar CO2 izmešu samazināšanas stratēģijas realizācijā
sasniegto. Mēs bieži pieminam to, cik svarīgi mums ir iegūt papildu kvotas…
Tātad, cienījamie deputāti, es tomēr ceru, ka pat tad, ja šodien
mani priekšlikumi netiks atbalstīti, visai drīz mēs pie šā jautājuma
atgriezīsimies un ka tad CSDD, kas vienmēr ir gatava stāvēt mūsu braukšanas
kvalitāšu sardzē, būs pilnībā gatava stāvēt arī gaisa kvalitātes sardzē.
Lūdzu tomēr atbalstīt!
Un piebildīšu, ka šī mana uzstāšanās bija saistīta arī ar 9.,
10. un daļēji arī ar 8.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies, Līdakas kungs. Jā, jūsu priekšlikums tik
tiešām ir labs. Jūsu priekšlikumā ieteiktās normas vai nodokļu aprēķināšanas
metodika šobrīd tiek Eiropas Savienībā apspriesta jau politiskā līmenī – finanšu
ministru līmenī. Ir skaidrs, ka ar 2012.gadu jebkurai Eiropas Savienības valstij
nodoklis par automobili būs jāaprēķina, balstoties tieši uz šo izmešu daudzumu.
Komisija, strādājot pie šā likumprojekta, pieaicināja ne tikai autotirgotāju
asociācijas, kam vispār nodokļi nepatīk, bet runāja arī ar Finanšu ministriju. Un
runāja arī ar CSDD, kurai tad būtu uzdevums īstenot šīs normas dzīvē. CSDD šodien
tam nav gatava vai arī ir gatava attiecināt šo normu tikai uz jauniem automobiļiem.
Tā ka, atbalstot jūsu priekšlikumu, mēs patiesībā vecām, lietotām mašīnām šo
nodokli nepiemērosim vispār, jo to nevarēs piemērot.
Protams, nākotnē mēs pie šā jautājuma vēl atgriezīsimies, tas
ir vairāk nekā skaidrs. Mēs pie tā noteikti atgriezīsimies. Mums tad jau būs
redakcijas, kuras jūs iesniegsiet no jauna.
Aicinu tomēr neatbalstīt šīs iniciatīvas kā nerealizējamas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– deputāta Līdakas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 43, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums. To ir iesnieguši deputāti Gunārs
Upenieks, Andis Kāposts un Pēteris Hanka, un tas ir par 4.panta pirmo daļu. Jāteic, ka
tas nav atbalstīts, jo komisijai izdevās vienoties par redakciju, kura šobrīd
neietekmēs automobiļu tirgu un neliks pircējiem doties uz Lietuvu un uz Igauniju. Līdz
ar to es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt visus pārējos.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Debatēs
pieteicies deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums
nav gluži par to, ka dosies uz Lietuvu, jo ekskluzīvo mašīnu īpašniekiem, kuri pērk
mašīnu par 80 tūkstošiem, tie 5-10 tūkstoši neko nenozīmē… nav tik nozīmīgi,
lai viņi skrietu uz Lietuvu tās pirkt. Tā nav tā kategorija!
Un mūsu priekšlikums ir vērsties… (No zāles dep. I.Kalniņš:
„Satversmes tiesā vajag vērsties!”) Man nākas runāt reizē par visiem mūsu
priekšlikumiem – praktiski arī par 4. un 5.priekšlikumu.
Ir runa vai nu par zirgspēkiem, vai par kilovatiem. Zirgspēki ir
praktiski visiem cilvēkiem zināma mērvienība… Un, sareizinot ar koeficientu 1,36,
iegūst kilovatus. Abas šīs mērvienības pašlaik tiek rakstītas automašīnu
tehniskajās pasēs, tā ka šajā ziņā problēmu nav nekādu. Arī daudzu veco mašīnu
tehniskajās pasēs ir šie rādītāji.
Taču ir pavisam cita problēma. Pēc manā rīcībā esošās
informācijas, mūsu valstī ir līdz 50 procentiem mašīnu virs 150 zirgspēkiem.
Lielākoties tās ir ekskluzīvās un dārgās mašīnas. Taču, vērtējot pēc
kubatūras, tur ir krietni mazāki procenti. Pieņemot šo priekšlikumu, kurā ir runa
par kubikcentimetriem, būtībā mēs atbrīvotu no nodokļiem ekskluzīvo un dārgo
mašīnu īpašniekus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies. Nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītājs. Tātad komisijas vārdā nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputātu
Upenieka, Kāposta un Hankas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 40, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav
atbalstīts. (No zāles: „Žēl!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. 4. – deputātu Upenieka, Kāposta un Hankas
priekšlikums – par dzinēju jaudu. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles:
„Piekrīt!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Prasa
balsojumu? (No zāles: „Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par 4. – deputātu Upenieka, Kāposta un Hankas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 40, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 5. – deputātu Upenieka, Kāposta un Hankas
priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējiem un ir līdzīgs. Komisija to nav
atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – deputātu Upenieka, Kāposta un Hankas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 38, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir no deputāta Dzintara Jaundžeikara.
Viņš piedāvā jaunu metodiku nodokļu aprēķināšanai. Komisija to ir atbalstījusi
daļēji, pieņemot izsvērtus un racionālus priekšlikumus par nodokļu uzlikšanu
vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir virs 3000 kubikcentimetriem.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6. un
7.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Manuprāt, mēs vairs nevaram balsot par vides ministra
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jā, tas nav balsojams.
K.Leiškalns. Tas pats attiecas arī uz abiem deputāta Līdakas
priekšlikumiem, kas bija saistībā ar 1.priekšlikumu. Līdz ar to šobrīd tie nav
balsojami.
Sēdes vadītājs. Šie priekšlikumi nav balsojami. Ne 8., ne 9., ne
10.priekšlikums.
K.Leiškalns. Un 11. un 12.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna un
deputāta Jaundžeikara. Abi šie priekšlikumi ir par likuma spēkā stāšanās datuma
izslēgšanu un ir atbalstīti komisijā.
Sēdes vadītājs. 11. un 12.priekšlikumu deputāti atbalsta.
Līdz ar to, godātie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, un
mēs varam balsot par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 289/Lp9, pieņemšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu galīgajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 21. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā”. Saeimas dokumenta numurs 718D. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kurus
komisija ir izskatījusi, izsakot savu attieksmi pret tiem.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Emīla Jakrina
priekšlikums. Tas ir tāds pats kā Juridiskā biroja iesniegtais 2.priekšlikums – par
svītrojumu… svītrot likumprojekta 1.pantu. Komisija ir atbalstījusi abus identiskos
priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un
2.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir no finanšu ministra Oskara
Spurdziņa. Tas ir par 8.pantu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums ir par 8.panta redakciju. To ir
iesniegusi politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcija. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti grib runāt debatēs. Debatēs pieteicies
deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Grozot Patērētāju tiesību
aizsardzības likumu, šodien mums ir iespēja ne tikai sekmēt inflācijas apkarošanu,
bet arī pilnveidot patērētāju tiesību aizsardzības sistēmu. Kopš tā laika, kad
likums tika konceptuāli izstrādāts, ekonomiskā situācija ir mainījusies. Pēdējo
divu gadu laikā sabiedrībā ir valdījusi optimistiska ekonomikas attīstības uztvere.
Strauji attīstās patērētāju kreditēšanas pakalpojumu industrija. Patērētājiem ir
izveidojusies pārāk vieglprātīga attieksme attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu
izmantošanu.
Kliedzoša un pat maldinoša reklāma televīzijā un avīzēs
uzbāžas patērētājiem, aicinot ņemt arvien jaunus un jaunus kredītus, lai
patērētāji pirktu preces un pakalpojumus.
Nākot šurp uz tribīni, esmu paņēmis līdzi tikai vienu avīzi.
Visa pirmā lappuse ir pilna ar ļoti kārdinošiem sludinājumiem un piedāvājumiem.
Lūk, daži piemēri.
„Mums ir nauda – nāciet! Saņemsiet bezmaksas konsultāciju.”
„Noformēsim kredītu vienas dienas laikā!”
„Kredīts pensionāriem!”
Un visbezkaunīgākais variants: „Pie mums ir iespējams paņemt
naudu.”
Kādas ir šīs reklāmas sekas? Tikai pēdējo divu mēnešu laikā
vien mēs esam saņēmuši vairāk nekā desmit sūdzību no vēlētājiem, kuri kļuvuši
par kreditēšanas reklāmas upuriem. Varu minēt pāris piemēru.
Pirmais. Ģimene ar diviem bērniem. Strādā tikai tēvs. Darba alga
ir 250 latu. Sieva ir invalīde, un viņai ir laiks skatīties televīziju, ieskaitot arī
maldinošo reklāmu par tā saucamajiem vienkāršajiem kredītiem un par skaisto dzīvi,
ja pērk šodien, bet maksā rīt. Sieva nolēma uzdāvināt savai ģimenei patīkamu
pārsteigumu – neko nepasakot vīram, viņa noformēja kredītu un nopirka jaunu
ledusskapi un televizoru. Ģimenei bija liels prieks un svētki, kas turpinājās veselu
mēnesi. Bet pirmo maksājumu viņi nokavēja. Pēc tam sekoja Ziemassvētki un jauni
izdevumi. Atkal viņi nevarēja savlaicīgi samaksāt par kredītu. Martā šai ģimenei
jau bija uzkrājies parāds, kurš kopā ar soda naudu jau bija pārsniedzis 900 latu, un
saskaņā ar līgumu kredītdevējam bija pilnas tiesības iesniegt tiesā prasību par
parāda piedzīšanu. Vienīgais vērtīgais īpašums šai ģimenei ir dzīvoklis.
Pašlaik šie vienkāršās kreditēšanas upuri apmeklē radiniekus, draugus un
pašvaldības iestādes, prasot naudiņu, lai dzēstu parādu un nezaudētu savu
dzīvokli.
Otrais piemērs. Pieaudzis students dzīvo kopā ar vecākiem. Pērn
vasarā viņš pastrādāja būvniecībā un, saņēmis pirmo darba algu, tūlīt nopirka
automašīnu, noformējot līzingu uz pieciem gadiem. Vecāki tika par to informēti tikai
pēc līguma noformēšanas. Pašlaik visi šā studenta ieņēmumi tiek tērēti, lai
segtu līzinga maksājumus un nopirktu benzīnu mašīnai. Bet vecāki turpina maksāt par
studenta mācībām. Protams, viņi nav apmierināti. Un pats jaunais cilvēks pašlaik
nožēlo savu vieglprātīgo rīcību.
Kādu risinājumu piedāvā mūsu frakcija?
Pirmais solis: noteikt, ka kredītdevējam ir pienākums prasīt no
klienta izziņu par legālajiem ienākumiem, ja kredīta summa pārsniedz 240 latus.
Otrais, mūsuprāt, nepieciešamais solis ir šāds ierobežojums:
pirms kredīta piešķiršanas pieprasīt rakstisku piekrišanu no kredītņēmēja
pieaugušajiem ģimenes locekļiem.
Mūsu iecere ir atspoguļota 4. un 11.priekšlikumā.
Ja priekšlikumi tiks atbalstīti, tas, protams, ļaus daļu no
ģimenēm pasargāt no nevajadzīgu un pat, es varu teikt, bīstamu kredītu paņemšanas.
Aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumus un izglābt
patērētājus no kredītu „peļu slazda”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – lūdzu!
K.Leiškalns. Komisija ārkārtīgi labi saprot iesniedzēju labos
nodomus. Taču priekšlikums robežojas ar cilvēktiesību klaju pārkāpumu – uzliek
par pienākumu turēt savos reģistros visus… tā teikt, visas Latvijas ģimeniskās
attiecības, turklāt ar nosacījumu, ka pastāv kopēja saimniecība. Es nezinu… Pat
tad, ja mēs pārkāpsim šīs cilvēktiesības, kā mēs realizēsim šādu priekšlikumu
dzīvē? Un tieši tāpēc komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
– frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 65, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums saņemts no Latvijas Pirmās partijas un
partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. Komisija šo priekšlikumu par 8.panta
jaunās – piektās – daļas redakciju nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Tāpat nav atbalstīts arī 6.priekšlikums par 8.panta
piekto daļu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 7.priekšlikums, kas saņemts no
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas par šā panta
sestās daļas izslēgšanu, mainot apakšpunktu numerāciju. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 54, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Un tomēr sestās daļas teksts tiek mainīts. Par to
priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija to atbalstīja,
iestrādājot 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 8. un
9.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Par šā paša panta septīto daļu ir saņemts Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums, kuru komisija
nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Protams, atkal ar labiem nodomiem, bet ļoti radikāls ir
11.priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija to nav atbalstījusi, atzīstot par
šobrīd neizpildāmu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par šā paša 8.panta septīto
daļu. To izstrādājusi atbildīgā komisija un aicina parlamentu šo priekšlikumu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. 13.priekšlikumā ir atbalstīts mūsu pašu finanšu
ministrs Spurdziņa kungs, bet viņa piedāvātā redakcija ir nedaudz precizēta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Ar 14.priekšlikumu papildinājumu 8.pantā ir
piedāvājusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Pārejas noteikumos par jauna datuma noteikšanu
iestājas Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Komisija
to nav atbalstījusi. Tieši otrādi! Tā aicina vispār izslēgt nosacījumu par likuma
spēkā stāšanās dienu. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu par
spēkā stāšanās normas izslēgšanu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 290/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 18. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (dokumenta numurs 719D). Kā mēs redzam, likumprojektam ir iesniegti vairāki
priekšlikumi, un komisija tos ir atbalstījusi.
Sāksim ar 1. un 2.priekšlikumu, kurus ir iesniedzis finanšu ministrs
Oskars Spurdziņš. Komisija tos ir atbalstījusi, iestrādājot 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 1., 2.
un 3.priekšlikumu, kuri attiecas uz 1. un 156.pantu.
K.Leiškalns. 4. ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kurā
piedāvāts papildināt likumprojektu ar 3.pantu. Komisija ministru ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā, jo
citu priekšlikumu vairs nav.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 291/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 12. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Ar dokumenta numuru 720C ir apzīmēts Saeimā izskatāmais
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Komisija, izskatot virkni priekšlikumu, to ir sagatavojusi otrajam lasījumam.
1.priekšlikums saņemts no finanšu ministra Oskara Spurdziņa.
Tāpat par šā paša 3.panta ceturto daļu ir saņemts arī Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums, kuru komisija
ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 3.priekšlikumā, kurā piedāvā
3.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 1., 2.
un 3.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 4.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs
Spurdziņš. Komisija to ir izskatījusi, atbalstījusi un iekļāvusi 5.priekšlikumā,
kuru atbildīgā komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 4. un 5.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 6.priekšlikumā Juridiskais birojs, protams, ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Turpretī 7.priekšlikumā, kas attiecas uz 8.pantu, nav
atbalstīta Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. (No
zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 7. – Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Ar 8.priekšlikumu aizstājumu 8.pantā lūdz izdarīt
finanšu ministrs Spurdziņš, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Arī deputāta Gunāra Upenieka priekšlikums šoreiz
komisijā ir guvis gandrīz vienprātīgu atbalstu, tomēr komisija to ir redakcionāli
precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
9.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tagad mums ir jāskata 10.priekšlikums, kas saņemts no
finanšu ministra Spurdziņa, 11.priekšlikums, kas saņemts no Latvijas Pirmās partijas
un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, un arīdzan deputāta Upenieka
12.priekšlikums. Komisija tos ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi redakcijā, kuru
tā piedāvā 13.priekšlikumā – izteikt 8.panta septīto daļu šādi.
Šo tekstu jūs redzat un vakar lasījāt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 10.,
11., 12. un 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Paldies.
14.priekšlikumā ir atbalstīts finanšu ministrs Spurdziņš, bet
komisija to ir iekļāvusi redakcijā, kuru tā piedāvā Saeimai kā 15.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 14. un 15.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 16.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs
Spurdziņa kungs, pēc vētrainiem darbaļaužu un mežinieku protestiem nav guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 17. ir deputāta Upenieka priekšlikums, kas kopā ar 18.
– deputāta Kariņa priekšlikumu, 19. – Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu un arī 20. – finanšu ministra Spurdziņa
priekšlikumu ir iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā 21.priekšlikumā, kas
attiecas uz pirmās daļas 19.1 punktu. (No zāles: „Piekrīt!”)
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (No zāles:
„Balsot!”) Prasa balsojumu. Tad, godātie kolēģi, mums tagad nedaudz būs
grūtības. Es nosaukšu visus priekšlikumus un jautāšu, par kuru tiek prasīts
balsojums.
Par 17.priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt? (No zāles:
„Piekrīt!”) Piekrīt.
Par 18.priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt? (No zāles:
„Piekrīt!”) Piekrīt.
Par 19.priekšlikumu (No zāles: „Balsot!”) deputāti prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 53, atturas – 3.
Tātad mēs tagad varam jautāt: vai deputāti piekrīt atbildīgās
komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu? (No zāles: „Piekrīt!”) Piekrīt.
Un visbeidzot: vai deputāti piekrīt komisijas sagatavotajai
redakcijai, kas lasāma 21.priekšlikumā? (No zāles: „Piekrīt!”)
Deputāti piekrīt. Līdz ar to 21.priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir atbalstīta, jo strādā
pārdomāti un racionāli.
22.priekšlikums, kas saņemts no Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas, ir guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. J.Šmits:
„Brīnums!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
22.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 23. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru
komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Par 10.pantu 24.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija, protams, viņu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 25. – deputātes Antas Rugātes priekšlikums un 26.
– Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums ir
atbalstīts daļēji, bet pilnībā ir atbalstīts 27.priekšlikums, kas saņemts no
Spurdziņa kunga.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 25., 26.
un 27.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 29.priekšlikumā ir atbalstīts Spurdziņa kungs.
30.priekšlikums. Finanšu ministrs Spurdziņš ir guvis komisijas
atbalstu… Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Es mazliet pārtraukšu jūs! Tātad pret 28. un
29.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
Tagad izskatīsim 30.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tātad 29.priekšlikumu mēs atbalstījām.
30.priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs, ir guvis komisijas atbalstu, bet
komisija attiecīgo sadaļu ir izteikusi savā redakcijā 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 30. un
31.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tālāk tiek piedāvāti pārgrozījumi 10.pantā, kurus
ierosinājusi politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcija. Tie nav guvuši komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs šeit cīnīsimies ar
inflāciju. Ak, šausmas! Katru gadu cenas pieaug par 8 procentiem, bet ir nozare, kurā
cenas pieaug nevis par 8 procentiem gadā, bet astoņas reizes gadā. Pat vēl vairāk! Un
tā nav vis kāda ekskluzīvu automobiļu pirkšana. Ir runa par mājokli – par
jumtu virs galvas. Ir runa par denacionalizēto namu iemītniekiem.
Diemžēl cienījamais Saeimas vairākums noraidīja mūsu
priekšlikumu jau no paša rīta skatīt likumprojektu, kas paredz pilnīgi atrisināt šo
problēmu. Jums ir kauns reabilitēt sevi, cienījamie kolēģi, un kaut daļēji
atbalstīt denacionalizēto namu iemītniekus.
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša – kompensēt īres maksas
starpību denacionalizētajos namos un namos, kurus apkalpo pašvaldības, un neaplikt to
ar nodokļiem.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt šo ļoti prātīgo un miermīlīgo 32.
– frakcijas PCTVL priekšlikumu!
Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par
32.priekšlikumu!
K.Leiškalns. Mēs to skatījām un neatbalstījām. Jūs lasījāt,
tāpēc varbūt varat atbalstīt, jo deputāti prasa balsojumu.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 32.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Ir atbalstīts 33.priekšlikums, kas saņemts no finanšu
ministra Spurdziņa kunga, un es aicinu arī parlamentu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Tāpat aicinu atbalstīt finanšu ministra piedāvāto
papildinājumu 11.pantā, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 34.priekšlikumam un komisijas
atzinumam.
K.Leiškalns. 35.priekšlikums ir par 11. … Es neredzu to mazo
cipariņu, laikam 6. … par šā panta otro daļu. Upenieka kungs ir daļēji
atbalstīts, bet viņa priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas
36.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 35. un
36.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir arī ar 37. un 38.priekšlikumu.
37. priekšlikumā atbalstot Spurdziņa kungu, komisija tomēr veido savu redakciju, kuru
kā 38.priekšlikumu piedāvā parlamenta tiesai.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 37. un
38.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Finanšu ministrs Spurdziņš piedāvā aizstājumu
17.pantā. Komisija to atbalsta. 39.priekšlikums ir par aizstājumu 17.panta 11.daļā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39.priekšlikumam un komisijas
atzinumam par to.
K.Leiškalns. 40.priekšlikums ir par pārejas noteikumu 37.punktu. To
iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Paldies.
K.Leiškalns. 41.priekšlikums. Atšķirībā no pirmā lasījuma
redakcijas attiecībā uz nekustamā īpašuma pirkumiem, kas ir izdarīti pirms likuma
spēkā stāšanās laika, komisija piedāvā pārejas noteikumos ierakstīt konkrētu
termiņu, līdz kuram šie cilvēki var rīkoties saskaņā ar tiem likumiem, kuri ir
spēkā šodien. Aicinu atbalstīt komisiju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
41.priekšlikumu, kurš skar pārejas noteikumu 37.punktu.
K.Leiškalns. 42. un 43.priekšlikums. Deputāts Leiškalns kopā ar
mūsu godājamo finanšu ministru Spurdziņa kungu aicina atbalstīt likuma spēkā
stāšanās datuma izslēgšanu no likuma.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 42. un
43.priekšlikumu.
Godātie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 292/Lp9,
pieņemšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 20. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Dodu vārdu finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu valdības vārdā teikt lielu paldies
visām frakcijām, gan pozīcijas, gan opozīcijas frakcijām, par operatīvo darbu, par
izpratni. Īpaši liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par tām
diskusijām! Darbs noteikti turpināsies. Inflācijas samazināšanas plānā šis ir
tikai pirmais solis, un mēs turpināsim strādāt – gan valdība, gan arī parlaments.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts
par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu
„Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kuru konceptuāli atbalstījām
pagājušajā Saeimas sēdē. Dokumenta numurs ir 767B.
Komisija ir saņēmusi četrus redakcionālas dabas priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Un 4.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais
sekretārs Mārtiņš Jirgens no Vides ministrijas. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šim komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu nav. Šis ir otrais, galīgais,
lasījums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie
kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 303/Lp9, pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamajiem darba kārtības
punktiem, Saeimas Prezidijs informē, ka esam saņēmuši Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja Mareka Segliņa priekšlikumu izdarīt izsludinātajā Saeimas 17.maija
sēdes darba kārtībā grozījumu – iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam likumprojektam
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.
Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Izskatīsim nākamo likumprojektu
– „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības
protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un
Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem”.
Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Priekšlikumi par
likumprojektu nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 265/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.
Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nav saņemts neviens
priekšlikums. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 304/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajam
lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš. 2.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 2.priekšlikums nav atbalstīts.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies iekšlietu ministrs Ivars
Godmanis.
I.Godmanis (iekšlietu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Jums
lemt! Es vienkārši gribu pateikt, kāpēc es šādu priekšlikumu iesniedzu, vadoties no
tīri praktiskā viedokļa.
Tā problēma ir šādā apstāklī. Es jums minēšu piemēru. Ja
ierodas arestēt, teiksim, kādu no iekšlietu darbiniekiem, kā tas jau ir bijis (ne
pārāk bieži, bet ir tomēr bijis!), un par to neziņo uzreiz iestādes vadītājam, tad
tur vesela virkne problēmu rodas. Problēmas rodas ne jau par to vien, ka viņš nezina,
kur ir viņa apakšnieks. Tur var būt problēmas sakarā arī ar to, ka visi šie
cilvēki ir bruņoti.
Un tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka tad, ja ierodas,
piemēram, procesa virzītājs, kas veic aresta procedūru… Sākumā es domāju, ka
varētu ņemt līdzi arī priekšnieku, taču tas tomēr varētu traucēt operatīvo
darbību. Bet nekavējoties vajadzētu ziņot iestādes vadītājam! Tas uz Iekšlietu
ministrijas sistēmu, es domāju, attiecas nepārprotami. Es negribētu minēt īpašus
piemērus par to, kā tas te ir bijis, tomēr jāteic, ka šogad ir bijis vismaz viens
tāds gadījums, kas tā ir realizējies, un tas rada neskaidrību iekšlietu sistēmā.
Tas ir dienests, nevis vienkārša civiliestāde!
Tāpēc man ir lūgums atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Es atvainojos…
Es nedevu vārdu komisijas priekšsēdētājam… Komisijas priekšsēdētājam nav nekā,
ko teikt. Tātad debates ir slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.
– iekšlietu ministra Ivara Godmaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 14, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam.
M.Segliņš. Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 60/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputātu Jāņa Šmita un Intas Feldmanes priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš. 2.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļauts
3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Jautājums: par kuru? Vai
mēs varam balsot par 2. – deputātu Šmita un Feldmanes oriģinālpriekšlikumu? Tāda
ir jūsu vēlme? Par abiem.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim vispirms par 2. –
deputātu Šmita un Feldmanes priekšlikumu, kurš komisijā atbalstīts daļēji! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 72, atturas – 7. Šis priekšlikums tātad nav atbalstīts.
Tagad izskatīsim 3. – Juridiskās komisijas atbalstīto
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas… Ā, es atvainojos! Par 3.priekšlikumu
acīmredzot ir pieteicies debatēt deputāts Boriss Cilevičs. Vai es pareizi sapratu?
Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs iedziļināties šā priekšlikuma
būtībā. Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir runāts par diskriminācijas
aizliegumu. Un tas ir mūsu pienākums un arī mūsu starptautiskās saistības saskaņā
gan ar Eiropas Savienības direktīvām, gan ar mūsu līdzdalību Eiropas Padomē un
citās organizācijās… Jaunajā redakcijā šā jēdziena būtība faktiski tiek ļoti
nopietni sašaurināta. Mēs faktiski atsakāmies no vispārējā diskriminācijas
aizlieguma. Es nezinu, vai patiešām tāds bija šā priekšlikuma iesniedzēju nodoms.
Man ir grūti iedomāties, kāpēc šo priekšlikumu atbalstīja atbildīgā komisija. Es
uzskatu, ka šādu grozījumu pieņemšana ir faktiski mūsu tiešo starptautisko
saistību un mūsu pienākumu ignorēšana. Man ļoti gribētos dzirdēt kaut kādus
pamatojumus, kaut kādus argumentus. Man absolūti nav pieņemams, ka šī problēma tiek
noklusēta, – komisijas ziņotāja teiktajā es neko par to nedzirdēju, nedzirdēju
arī iesniedzēju pamatojumu. Man tiešām ļoti grūti saprast, kāpēc šis
priekšlikums ir radies. Zinot Latvijas Pirmās partijas politisko profilu, man ir
skaidrs, kāpēc šeit tiek uzsvērta attieksme pret reliģiju. Bet vai patiešām mēs
tagad atsakāmies no vispārējā diskriminācijas aizlieguma? Mēs atsakāmies no soda
sankcijām par diskrimināciju un visu reducējam, sašaurinām tikai uz attieksmi pret
reliģiju. Manā skatījumā, tas ir ne tikai ļoti būtisks solis atpakaļ, salīdzinot
ar to, kas jau šobrīd ir nostiprināts mūsu likumdošanā, bet arī… vispār man ir
grūti iedomāties, kā reaģēs mūsu partnervalstis, Eiropas Savienība, Eiropas Padome.
Ja mēs to atbalstīsim, tad, es domāju, mēs varam sagaidīt diezgan nopietnu
starptautisko rezonansi.
Varbūt es kļūdos, varbūt es nepareizi sapratu šo grozījumu
būtību, bet, lasot šo konkrēto tekstu, man rodas tieši tāds iespaids.
Es ļoti gribētu dzirdēt gan no iesniedzējiem, gan arī no
atbildīgās komisijas, kāds ir šo grozījumu pamatojums.
Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 3.priekšlikumu. Debatēs
pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es piedalījos atbildīgās
komisijas sēdē, uzmanīgi uzklausīju visu šo argumentāciju un attiecībā uz šo
priekšlikumu balsoju, protams, „pret”, jo faktiski, it kā aizstāvot baznīcu, ir
svītrots pants, kuru mēs vienbalsīgi atbalstījām gan tā saucamajā nulles
lasījumā, gan pirmajā, gan arī otrajā lasījumā. Tā ir mūsu starptautiskās
saistības – diskriminācijas aizlieguma – pārkāpšana.
Un vēl vairāk. Arī attiecībā uz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksu bija analoģisks to pašu deputātu priekšlikums, un tur komisija to
noraidīja. Praktiski iznāk tā, ka diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana ir sodāma
tikai administratīvi, bet ne krimināli.
Es zinu Šmita un Feldmanes kundzes argumentāciju, ka it kā visas
mūsu starptautiskās saistības esot jau izpildītas. Taču tas neatbilst realitātei, jo
ir ne tikai Eiropas Savienības direktīvas, bet arī citu instanču, teiksim, Eiropas
Komisijas par neiecietības un rasisma novēršanu, rekomendācijas. Un sakarā ar to
1.maijā es uzrakstīju attiecīgu atskaiti Latvijas Cilvēktiesību komitejas vārdā un
tur norādīju, ka visi, gandrīz visi šīs autoritatīvās organizācijas priekšlikumi
attiecībā pret Latviju nav izpildīti.
Sakarā ar to lūdzu tomēr neatbalstīt 3.priekšlikumu, jo mēs esam
Eiropas un Eiropas Savienības valsts.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates par 3.priekšlikumu turpinās deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Cileviča kungs un Buzajeva kungs! Gribētos atgādināt, ka mūsu
priekšlikums, ko mēs iesniedzām Juridiskajā komisijā, bija pamatots tieši uz
nepieciešamību veikt precīzu Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu Latvijā.
Kā jūs atceraties, pagājušās Saeimas laikā dažu ierēdņu un
dažu neapzinīgu politiķu dēļ mums nācās stundām ilgi debatēt par to, pie kuras
orientācijas, pie kādas pārliecības mēs katrs piederam. Es domāju, šīs diskusijas
necēla Saeimas prestižu. Gluži otrādi – tās to grāva. Rūpīgi iedziļinoties,
saprotam arī to, ka tas bija trauksmains laiks, pirms iestājāmies Eiropas Savienībā;
daudzas direktīvas netika nopietni izlasītas, netika rūpīgi izlasīts, kas tur tiek
prasīts. Vienīgi tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības direktīva mums prasa!
Sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu,
kas bija šo grozījumu iniciators, mēs rūpīgi, tā teikt, izgājām cauri direktīvai
Nr.43 un nonācām pie secinājuma, ka šī direktīva prasa, lai Latvija ieviestu savā
valsts likumdošanā nacionālās, rasu un etniskās vienlīdzības principu. To mēs esam
arī izdarījuši un par to jau esam nobalsojuši, balsojot par mūsu 1.priekšlikumu,
taču man, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam, ir
patiešām nepieņemami, ka kāds no ierēdņiem mēģina atcelt jebkāda veida
aizsardzību reliģiskajām organizācijām, patiesībā pārkāpjot tās Latvijas
saistības, ko Latvija ir uzņēmusies, iestājoties tādās nopietnās un svarīgās
struktūrās kā Eiropas Savienība un NATO. Patiesībā, runājot par kaut kāda veida
diskrimināciju, viņi paši diskriminē reliģiskās organizācijas.
Attiecībā uz to, kādēļ mēs nerunājam par diskrimināciju, bet
runājam par vienādas attieksmes principu. Es atgādināšu, ka Latvija šajā procesā
virzās uz likumu harmonizāciju, tātad tieši arī uz likumu terminu harmonizāciju, un
mēs gan Darba likumā, gan Tiesībsarga likumā, gan Civildienesta ierēdņu likumā un
daudzos citos likumos esam ieviesuši šo formulējumu – vienādas attieksmes princips.
Un tieši tādēļ mēs esam šajā priekšlikumā ietvēruši arī šo formulējumu.
Taču, ja kādam deputātam gribas pārņemt kaut ko vairāk, nekā
mums prasa Eiropas Savienība, tad tās, protams, ir viņa suverēnās tiesības, bet es
šajā gadījumā aicinu burts burtā un vārds vārdā ieviest to direktīvas prasību,
kuru Eiropas Savienības direktīva mums prasa.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 3.priekšlikumu. Vārds
deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Paldies Šmita kungam par skaidrojumiem, bet tie,
manā skatījumā, ir absolūti neapmierinoši, jo man šķiet, ka Šmita kungs runāja
par kaut kādu citu direktīvu, nevis par rasu direktīvu, jo direktīva Nr.2043 ir
pilnīgi skaidra – tajā ir runa tieši par vienlīdzības nodrošināšanu neatkarīgi
no rases, etniskās izcelsmes un citām pazīmēm, un tā nebūt nerunā tikai par
reliģiju.
Atsauce uz iepriekšējo – šo pašu kolēģu iesniegto priekšlikumu
šeit ir nevietā, jo te ir runa par nacionālā un rasu naida izraisīšanu, nevis par
vienlīdzību, vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju.
Un man tiešām ir ļoti neērti no šīs tribīnes stāstīt tādas
lietas, kuras, kā es cerēju, visi deputāti ļoti labi zina no galvas. Mēs jau sen esam
Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc es ļoti cerēju, ka visi deputāti ir
izlasījuši direktīvas. Tās visas ir tulkotas valsts valodā, un man tiešām bija
grūti iedomāties, ka šādi un tamlīdzīgi jautājumi tagad būs jāapspriež Saeimas
sēdē.
Es gribētu kolēģiem atgādināt, ka mums ne viss ir kārtībā ar
Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvu pārņemšanu un ka pret Latviju jau
ir ierosināta pārkāpuma procedūra, tāpēc, ja mēs tāpat rīkosimies arī turpmāk,
šī lieta ļoti ātri nonāks līdz Eiropas Kopienu Tiesai.
Mums jau bija diezgan rūgta mācība pagātnē, un man tiešām ir
ļoti žēl, ka cilvēki joprojām baidās no nediskriminācijas. Es nesaprotu, vai tā ir
divkosība vai tā ir nevēlēšanās mācīties, bet noteikti tas tā vairs nepaliks. Un
man būtu ļoti interesanti dzirdēt vēl to, vai ir notikušas kaut kādas konsultācijas
ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību.
Kolēģi! Es aicinu jūs balsot „pret”, jo, balsojot „par”,
mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts ļoti rupji pārkāpsim mūsu starptautiskās
saistības.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Turpināsim debates. Debatēs otrreiz ir pieteicies
deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Nerunājiet šeit tikai par
necieņu pret baznīcu, jo faktiski šis priekšlikums sastāv no divām daļām. Tā
pirmā daļa paredz svītrot pantu par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, bet
otrajā ir priekšlikums atjaunot sodu par personu līdztiesības pārkāpšanu saistībā
ar šo personu attieksmi pret reliģiju.
Komisijas sēdē es atbalstīju šā priekšlikuma otro daļu, un mans
priekšlikums bija tāds: saglabāt otrajā lasījumā nobalsotā 150.panta redakciju un,
mainot numerāciju, pievienot tam arī deputātu Šmita un Feldmanes priekšlikumu, bet
izklāstīt to jau pantā ar citu numuru.
Diemžēl atbildīgā komisija to noraidīja, un sakarā ar to mēs
esam spiesti balsot „pret” šo 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, lai
neapkaunotu mūsu valsti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Otro reizi debatēs runās arī deputāts Jānis
Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt to, ko no mums prasa Eiropas
Savienības direktīva Nr.43. Tā mums Latvijā bija jāievieš līdz 2004.gada 1.maijam,
bet mēs to neesam izdarījuši. Šī direktīva mums prasa ieviest vienādas attieksmes
principu pret personu neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un to Saeimas
Juridiskā komisija ir arī izdarījusi. Līdz ar to es aicinu nekādā ziņā
neatbalstīt deputātu Buzajeva un deputāta Cileviča priekšlikumus, kas ļauj
diskriminēt reliģiskās organizācijas, noņemot tām likumā paredzētās aizsardzības
normas. Tādējādi rupji tiek kājām mīdīti Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas
Savienības cilvēktiesību dokumenti un citi akti.
Es aicinu deputātus būt apdomīgiem un atbalstīt Juridiskās
komisijas izsvērto priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
M.Segliņš. Kolēģi deputāti, es gribētu jums pateikt divas lietas.
Pirmām kārtām tā likuma redakcija, kas mums bija iepriekšējā lasījumā, patiešām
bija… acīmredzot tā netīšām izraisīja zināmu sašutumu visos cienīgtēvos, un es
kā Juridiskās komisijas vadītājs saņēmu vēstules no daudzām baznīcām, jo likuma
iepriekšējā redakcija viņos bija radījusi sajūtu, ka tagad viņi nevarēs baznīcās
no kanceles paust savu viedokli. Līdz ar to mēs meklējām jaunu redakciju. Pie tās
redakcijas izstrādāšanas, kas šobrīd ir atbalstīta Juridiskajā komisijā, bija
klāt arī mūsu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariāta pārstāvji, taču viņi nesaskatīja šajā redakcijā neko sliktu. Viņi
arī atzina, ka viņu iepriekš virzītajos likuma grozījumos viņi ir mazlietiņ
pārcentušies un paredzējuši ieviest arī tās normas, kuras Eiropa no mums nebūt
neprasa. Tagad šī redakcija apmierina gan baznīcas, gan arī Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 22, atturas – 1. Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi, šajā brīdī mēs pārtrauksim skatīt šo
likumprojektu, jo ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai.
Lūdzu reģistrēties.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Juris Dobelis,
Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Visvaldis Lācis… ir, Anatolijs Mackevičs,
Leopolds Ozoliņš un Vilnis Edvīns Bresis. Viss. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē. Atsākam darbu. Es atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”. Mēs skatām šo jautājumu trešajā lasījumā. Mēs pārtraucām
darbu pirms pārtraukuma pēc 3.priekšlikuma izskatīšanas, un šobrīd mēs pārejam
pie 4.priekšlikuma.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
4.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Kolēģi! Šis mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs: nesodīt ar
cietumsodu cilvēku, kura izdarītais likuma pārkāpums tomēr ir ļoti nenozīmīgs.
Teksts jums ir redzams. Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka jau no paša
elektrības izgudrošanas brīža līdz 2007.gadam cilvēkus par to tomēr nesodīja ar
cietumsodu, bet tikai ar naudas sodu. Un arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā par to pašu pārkāpumu jau ir noteikts naudas sods. Līdz ar to nākamais
cietumnieks varbūt ir arī mūsu rindās…
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
M.Segliņš. Nē.
Sēdes vadītājs. Nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 6. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 7. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 8. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 9. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 10. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 11. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš. 12.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 12. un
13.priekšlikumu.
M.Segliņš. 14. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka šodien debatēšu pēdējo reizi…
Tātad pēc būtības es piedāvāju svītrot pantu, kas paredz kriminālatbildību par
uzdošanos par citu personu, un tas būtu tikai vienā gadījumā – ja šī uzdošanās
notikusi naturalizācijai nepieciešamo zināšanu pārbaudes laikā. Argumentācija ir
šāda.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir attiecīgs pants,
un cilvēks, kas to ir darījis, maksās naudas sodu, bet naturalizācija – tas ir
politisks jautājums. Un ir lasīts ļoti daudz starptautisku rekomendāciju, kas aicina
vienkāršot šo procedūru. Sakarā ar to, ja mēs tomēr pieņemsim trešajā lasījumā
šādu pantu, tas radītu neizpratni dažām Eiropas cilvēktiesību instancēm.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai, bet būtiskai
rekomendācijai – tieši Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Eiropas Komisijas
visaptverošā monitoringa ziņojumu par dažu valstu, tajā skaitā arī par mūsu
valsts, pieņemšanu Eiropas Savienībā. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar
saprast!”)
Eiropas Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu
pieaugumu. Tas bija 2004.gadā, un šajā gadā Naturalizācijas pārvaldes rīcībā bija
21 000 iesniegumu. Ja mēs prognozējam 2007.gada rezultātus pēc trijiem
mēnešiem, tad iznāk, ka ir saņemti tikai 4000 iesniegumu – tātad piecas reizes
mazāk, nekā bija iepriekš.
Un tālāk – rekomendācija. „Naturalizācijas process vēl
joprojām ir visai lēns,” tā domāja Eiropas Parlaments, ņemot vērā 2004.gada
datus. Eiropas Parlaments aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo
procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālas valsts
valodas zināšanas prasības, kas tiek izvirzītas veciem ļaudīm.
Aicinu Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo
šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju. Taču mēs sekmējam šo patieso
integrāciju ar Krimināllikumu! Vai beidzot jums ir saprašana, ko mēs vispār darām? (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kāp zemē!”)
Un nu par eksāmenu rezultātiem. Pirmām kārtām krasi samazinās
cilvēku skaits ar augstāko izglītību, bet šīs izglītības pretendentu daļā
attiecīgi pieaug, turklāt būtiski pieaug, to cilvēku skaits, kuri vispār nevar
nokārtot visus šos pārbaudījumus. Un 2006.gadā tādu bija gandrīz viena trešdaļa
no pretendentiem. Tāpēc tieši šo jautājumu būtu nepieciešams apspriest parlamentā,
nevis iesniegt tādus priekšlikumus Krimināllikumā.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, lai saglabātu
pozitīvu Latvijas tēlu ārvalstīs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par
14.priekšlikumu! Vārds Marekam Segliņam.
M.Segliņš. Dāmas un kungi! Politiķi un politiķes! Man kā
Juridiskās komisijas vadītājam par Buzajeva kunga teikto nav ko piebilst. (Aplausi.
No zāles: „Tu neko nesaprati!”) Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 14.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. Kolēģi! Juridiskā komisija 15., 16. un 17.priekšlikumu
nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu – 18.priekšlikumu, kurā ir ietverta
daļa no visiem trijiem priekšlikumiem, un tā beigās ir radies Juridiskās komisijas
18.priekšlikums. Līdz to trīs mūsu kolēģu priekšlikumi pilnībā nav atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim visus pēc kārtas! Vispirms lemsim par
15.priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? (No
zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 15. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk izskatīsim 16. – deputāta Agešina priekšlikumu. Atklājam
debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka mākslīgi nevajag izdalīt
tikai vienu pārbaudījuma veidu, un līdz ar to piedāvājam sodīt par uzdošanos par
citu personu, kārtojot visus ar likumu noteiktos zināšanu un prasmes pārbaudījumus.
Tas, manuprāt, būtu loģiski.
Lūdzu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Pie deputāta Agešina teiktā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 16. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
17. – deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Arī tas nav
atbalstīts. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
Un tagad varam izskatīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kur, kā
ziņotājs jau teica, ir daļēji iestrādāti visi iepriekš minētie priekšlikumi.
Vai deputāti piekrīt 18. – Juridiskās komisijas priekšlikumam? (No
zāles: „Balsot!”) Prasa balsojumu. Balsošanas režīmu! Balsosim par 18. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš. Kolēģi, lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā
lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 15/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpu kodeksā”,
kura reģistrācijas numurs ir 14/Lp9.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iestrādāts
3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2. un
3.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums – atbalstīts daļēji. Arī
6.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un abi divi priekšlikumi ir iekļauti 7. –
Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5., 6. un
7.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 10.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
10.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Es atvainojos! Deputāti ir
pieteikušies debatēs par 11.priekšlikumu.
Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt gan 11., gan 12., gan
13.priekšlikumu, jo mums nav pieņemamas normas par iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšanu izslēgšana no Administratīvo
pārkāpumu kodeksa. Esam pārliecināti, stingri pārliecināti, ka amatpersonām ir
pienākums rakstveidā atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem, sūdzībām un
priekšlikumiem likumā noteiktajā kārtībā.
Nekādā gadījumā nedrīkst šo normu izslēgt! Lūdzu noraidīt gan
11., gan 12., gan 13.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mums tiek ierosināts nobalsot
par Latvijas iedzīvotāju, pilsoņu, latviešu, nelatviešu, visu Latvijas iedzīvotāju
tiesību būtisku ierobežošanu. Bez jebkādiem pamatojumiem!
Man ļoti gribētos, lai šā priekšlikuma autors vai tie, kas to
atbalstīja, nāktu šeit tribīnē un pastāstītu, kāpēc viņi to ierosina. Var būt,
ka iesniedzējs domāja, ka tiešām mums tagad top jauns likums par iesniegumu, sūdzību
un priekšlikumu izskatīšanu un ka līdz ar to šī norma neder. Bet kāpēc? Būs jauns
likums, būs jaunas normas, taču šī norma pastāv neatkarīgi no tā. Vai jūs
patiešām domājat, ka jauns likums noņems no ierēdņiem jebkurus pienākumus, jebkuru
atbildību? Kaut kāda atbildība paliks, un par savu pienākumu neizpildīšanu ierēdņi
jāsoda saskaņā ar jebkuru likumu. Faktiski jau tagad, kā mēs zinām,
birokratizācija, ierēdņu patvaļa ir ļoti nopietna problēma ļoti daudziem
cilvēkiem. Līdz šim vismaz simboliskā līmenī atbildība par šādiem pārkāpumiem
tika paredzēta. Ļoti retos gadījumos šī norma tika – reti, bet tomēr tika! –
piemērota praksē. Tagad principā jūs iestājaties par ierēdņu patvaļu. Jūs
iestājaties pret Latvijas cilvēku interesēm. Atcerieties, lūdzu, savas
priekšvēlēšanu programmas! Visas partijas solīja, ka valsts varai, birokrātijai
jādarbojas cilvēka interesēs. Tagad pagājuši tikai septiņi mēneši, bet jūs to
esat jau aizmirsuši. Jūs rūpējaties par ierēdņiem, jūs nedomājat par tiem
cilvēkiem, kuriem kalpot ir šo ierēdņu uzdevums. Man absolūti nav skaidra šī jūsu
motivācija! Un patiešām, ja neviens negrib nākt šeit un skaidrot, kāpēc tas ir
vajadzīgs, nu tad atliek tikai izdarīt secinājumu, ka nekādu cēlu nodomu tur nav,
nekāda pamatojuma nav, vienkārši jūs gribat atvieglot dzīvi jūsu ierēdņiem.
Aicinu jūs balsot „pret”, aicinu noraidīt gan 11., gan 12., gan
13.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
V.Stepaņenko. Jā. Komisija atbalstīja 11.priekšlikumu. (No
zāles dep. V.Orlovs: „Paskaidro!” Dep. B.Cilevičs: „Paskaidrot negribat?”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 22, atturas – 1. Priekšlikums
atbalstīts.
V.Stepaņenko. 12.priekšlikums – atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko. 13.priekšlikums – atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.
– Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko. 14. – nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 14. – deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 57, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 15. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 16. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 17. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti grib debatēt. Debatēs pieteicies
deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Es ļoti atvainojos par to, ka pārkāpšu Kārtības rulli! Gribu
pateikt tikai to, ka, izslēdzot 201.46 pantu un 201.47 pantu, vairs
nebūs nekādu sodu tiem ierēdņiem, kuri neatbildēs likumā noteiktajā kārtībā uz
sūdzībām un nepieņems apmeklētājus. Tas ir Satversmes pārkāpums, un tos
deputātus, kuri neizlasīja to priekšlikumu, kas bija no deputāta Daiņa Turlā, es
gribu brīdināt, ka mēs rakstīsim Valsts prezidentei. Es domāju, ka tas ir ļoti
rupjš pārkāpums, un es aicinu tos Juridiskās komisijas pārstāvjus, kuri šo
priekšlikumu atbalstīja komisijā, un deputātus, kuri neiedziļinājās šā
priekšlikuma būtībā: izlasiet, lūdzu, un paskatieties!
Negribētos atkal nonākt līdz nākamajam referendumam… Izlasiet,
par ko ir šie panti! Tā nav nekāda politika! Ir runa par cieņu pret tiem cilvēkiem,
kuri mūs ievēlēja. Cilvēkiem ir tiesības saņemt atbildi uz savu iesniegumu – tas
ir pirmkārt! -, un, ja ierēdnis neatbild, tad mums ir tiesības viņu sodīt…
Sēdes vadītājs. Pašreiz izskatām 17.priekšlikumu!
A.Klementjevs. …saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 17.priekšlikumu,
kas ir atbalstīts? Deputātiem iebildumu nav. Tātad 17.priekšlikums ir atbalstīts.
V.Stepaņenko. 18.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts
nākamajā, 19.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un
19.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 20.priekšlikums – atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 20. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko. 21. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 22. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 23. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 24. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
V.Stepaņenko. 25. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 26. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 27. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 28. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 29. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 30. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 31. – atbalstīts daļēji, iekļauts
32.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31. un
32.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 33. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 34. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 35. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 36. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 37. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 38. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 39. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 40. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 41. – atbalstīts daļēji, iekļauts
42.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 41. un
42.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 43. – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 44. – atbalstīts daļēji, iekļauts
45.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 44. un 45.priekšlikumam un
komisijas atzinumam par tiem.
V.Stepaņenko. 46. – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā –
47.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 46. un
47.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 48. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 49. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 50. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 51. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 52. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 53. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 54. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 55. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 56. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
56.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 57. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 58. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 59. – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā –
60.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 59. un
60.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 61. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Un pēdējais ir 62., kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šim atzinumam deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 141/Lp9, pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 22, atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Latvijas
Baptistu Draudžu Savienības likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir
53/Lp9, – ar likumprojektu „Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums”.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Un pēdējais – 4.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī šim atzinumam deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 53/lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Latvijas
Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Uz likumprojekta „Latvijas Apvienotās Metodistu
Baznīcas likums” trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus
priekšlikumus.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un
5.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. Un pēdējais – 6.priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Latvijas
Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 57/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā
sēdē izskatīja minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti,
tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 218/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Ķikuste. 23.maijs.
Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.maijs.
S.Ķikuste. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā likumprojekta reģistrācijas numurs ir 319/Lp9. Satiksmes ministrija ir
izstrādājusi un Ministru kabinets ir apstiprinājis un iesniedzis Saeimā likumprojektu
„Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kas paredz vairāku tiesību normu precizēšanu,
ieviešot Eiropas Kopienas vairākas direktīvas.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz
atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izšķirsimies
par to, vai likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tagad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku Saeimas sēdē.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.maijs,
izskatīšana – 24.maija sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.maijs,
izskatīšana – 24.maija sēdē. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo komisijas atzinumu.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 298/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 23.maijs.
Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījums Imigrācijas
likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas
likumā”. Pirmais lasījums.
Komisija iepazinās ar šo likumprojektu. Likumprojektā ietvertais
grozījums ir nepieciešams, lai Latvija sava darba tirgus apdraudējuma gadījumā
varētu ieviest pasākumus, kas ierobežo Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu piekļuvi
Latvijas darba tirgum.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 16.maija
sēdē apsprieda šo jautājumu un konceptuāli atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 339/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 23.maijs.
Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti tam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.944 – likumprojektu
„Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”.
Komisija to pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi savā sēdē un
lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 336/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
2007.gada 23.maijs.
Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pieņemts.
Izskatīsim šīsdienas darba kārtības pēdējo punktu – lēmuma
projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam
likumprojektam „Grozījumi Kriminālprocesa likumā””.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs. Tātad ir ierosinājums pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu līdz 8.jūnijam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 148/Lm9 pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības punkti ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt
reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča,
Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Ina Druviete, Jānis
Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Jānis Lagzdiņš, Anatolijs
Mackevičs, Sergejs Mirskis, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Pauls
Putniņš un Kārlis Šadurskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde
2007.gada 17.maijā
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā” (Nr.341/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.924, 924A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.342/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.925, 925A) |
|
| Par likumprojektu „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” (Nr.343/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.934, 934A) |
|
| Priekšlikums | – dep. V.Buhvalovs (par) |
| Lēmuma projekts „Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.142/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.930) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Lēmuma projekts „Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.143/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.931) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Lēmuma projekts „Par Anitas Šteinbergas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.144/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.932) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Lēmuma projekts „Par Jevgeņija Mežala atbrīvošanu no Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja amata” (Nr.146/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.947) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” (Nr.311/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.790, 938) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
| Debates | – dep. M.Grīnblats |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – ārlietu ministrs A.Pabriks | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| – dep. S.Kalniete | |
| – Latvijas Republikas Ministru prezidents A.Kalvītis |
|
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. S.Kalniete | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. E.Repše | |
| – dep. V.Lācis | |
| Paziņojumi | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. I.Circene | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. V.Agešins | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Debašu turpinājums | – dep. A.Seile |
| – dep. N.Kabanovs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| Par procedūru | – dep. Dz.Rasnačs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.287/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.715) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.288/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.716, 716C) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” (Nr.289/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.717) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. I.Līdaka |
| – dep. A.Kāposts | |
| Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.290/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.718, 718D) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. M.Mitrofanovs |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.291/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.719, 719D) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.292/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.720) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| Paziņojums | – finanšu ministrs O.Spurdziņš |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.303/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.767) |
|
| Ziņo | – dep. K.Leiškalns |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem” (Nr.265/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.615, 935) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
| Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.304/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.927) |
|
| Ziņo | – dep. M.Segliņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.60/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.928) |
|
| Ziņo | – dep. M.Segliņš |
| Debates | – iekšlietu ministrs I.Godmanis |
| Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.15/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Iekļauti likumprojekti Nr.61/Lp9, 68/Lp9, 83/Lp9, 128/Lp9, 134/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.929) |
|
| Ziņo | – dep. M.Segliņš |
| Debates | – dep. B.Cilevičs |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. J.Šmits | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Debašu turpinājums | – dep. V.Buzajevs |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. V.Agešins | |
| Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.14/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Iekļauti likumprojekti Nr.52/Lp9, 72/Lp9, 125/Lp9, 148/Lp9, 149/Lp9, 226/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.933) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Debates | – dep. V.Agešins |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. A.Klementjevs | |
| Likumprojekts „Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (Nr.53/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.936) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Likumprojekts „Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (Nr.57/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.937) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Likumprojekts „Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.218/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.443, 919) |
|
| Ziņo | – dep. S.Ķikuste |
| Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.319/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.828, 921) |
|
| Ziņo | – dep. V.Aizbalts |
| Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.298/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.729, 923) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr.339/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.952) |
|
| Ziņo | – dep. J.Dalbiņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr.336/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.944) |
|
| Ziņo | – dep. J.Šmits |
| Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.192/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 8. jūnijam” (Nr.148/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.955) |
|
| Ziņo | – dep. M.Segliņš |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2007.gada 17.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam sēdi, lai amatpersonas
varētu atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Šodien izskatīsim jautājumu, kuru deputāti Pliners, Buhvalovs,
Kabanovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs ir uzdevuši tieslietu ministram Gaidim
Bērziņam.
Jautājuma būtība – „Par Valsts valodas centra finansējuma
divkāršošanu”.
Informēju, ka uz šo deputātu uzdoto jautājumu ministrs Gaidis
Bērziņš ir sniedzis rakstveida atbildi (atbildes dokumenta numurs ir 954).
Tā kā ir sniegta pietiekami izsmeļoša atbilde, tad acīmredzot
tāpēc neviena no deputātiem, kuri šo jautājumu uzdeva, šodien Sēžu zālē nav.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka ministrs Gaidis Bērziņš ir sniedzis kvalitatīvu un
visaptverošu atbildi uz deputātu jautājumu.
Līdz ar to uz jautājumu ir atbildēts.
Citu jautājumu skatīšana šodien atbilžu sēdē nav paredzēta.
Līdz ar to sēdi slēdzu.
Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem
Datums: 17.05.2007. 09:11:44 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.934 nodošanu komisijai
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 09:32:58 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 10:01:42 bal007
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 10:31:14 bal008
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 11:21:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 11:22:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.938 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:28:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.715 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:31:54 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.716 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:37:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:40:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:41:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:41:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:42:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.717 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:50:00 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:51:00 bal019
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:51:48 bal020
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:53:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:53:50 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.718D pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:55:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.719D pieņemšanu 2. lasījumā
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:57:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 11:59:52 bal025
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 12:04:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 12:07:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.720 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2007. 12:07:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.767 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:11:14 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.935 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:12:10 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.927 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Nr.60/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:12:56 bal031
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Nr.60/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:15:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Nr.60/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:15:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.928 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:16:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:17:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 12:32:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:39:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:40:28 bal038
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Kriminallikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:40:44 bal039
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:41:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:42:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (Nr.15/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:43:08 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.929 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:48:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:49:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:49:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:50:04 bal046
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:52:28 bal047
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.14/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:56:26 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.933 pieņemšanu 3.lasījumā
Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:57:12 bal049
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:57:50 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.936 pieņemšanu 3.lasījumā
Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (3.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:58:58 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.937 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 13:59:50 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.919 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 14:01:10 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.828 steidzamību
Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 14:01:34 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.828 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Robežsardzes likumā (2.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 14:03:26 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.923 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Imigrācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 14:04:54 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.952 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 17.05.2007. 14:06:04 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.944 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam”
Datums: 17.05.2007. 14:07:08 bal058
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.955