Likumprojekts

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem."

2. Izteikt 353.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā cietušajiem no valsts līdzekļiem atlīdzināms kaitējums, un atlīdzināmā kaitējuma apmēru nosaka īpašs likums."

3. 354.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"354.pants. Nodeva par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "nodevu cietušo kompensācijas fondam" ar vārdiem "nodevu par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam".

4. Izteikt 410.pantu šādā redakcijā:

"(1) Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta noteikums nav piemērojams personai, kura tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 116., 117., 118., 125., 159., 160., 251., 252. un 253.¹ pantā."

5. Papildināt 415.panta trešo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) personu apsūdz par smaga nozieguma izdarīšanu un tā sadarbojusies ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā;".

6. Papildināt 420.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Prokurora priekšrakstu par sodu, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, var piemērot arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu un sadarbojusies ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā."

7. Aizstāt 528.panta pirmās daļas 13.punktā un 543.panta trešās daļas 12.punktā vārdus "nodevu cietušo kompensācijas fondam" ar vārdiem "nodevu par valsts kompensācijas nodrošinājumu cietušajam".

8. Izteikt 642.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais palīdzējis atklāt noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgu nodarījumu, tās tiesas tiesnesis, ar kuras spriedumu viņš ir notiesāts, pēc ģenerālprokurora iesnieguma var šim notiesātajam samazināt sodu atbilstoši Krimināllikuma 60.pantam."

9. Papildināt likumu ar divdesmito sadaļu šādā redakcijā:

"Divdesmitā sadaļa

Aresta uzlikšana mantai un kratīšana sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

77.nodaļa. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes pieprasīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

848.pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes pieprasīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmstiesas procesā notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša apstiprinātu procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu par kratīšanu. Iztiesāšanas laikā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem tiesa.

(2) Lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu Eiropas Savienības dalībvalstī pievieno izmeklēšanas tiesneša vai tiesas aizpildītu apliecinājumu, ko nosūta kopā ar attiecīgo lēmumu. Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

849.pants. Apliecinājums

(1) Apliecinājums ir Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu varas institūcijas aizpildīts dokuments, kurā norādīta informācija par kompetentās institūcijas lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, kuru paredzēts izpildīt citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Apliecinājumā norāda:

1) izmeklēšanas tiesnesi, kas apstiprinājis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņēmis lēmumu par kratīšanu, vai arī tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņēmusi lēmumu par kratīšanu;

2) procesa virzītāju, kas ierosinājis apstiprināt un nosūtīt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai iesniedzis pieteikumu par kratīšanu;

3) vienu vai abas institūcijas, kas minētas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, ar kurām sazināties izpildvalsts kompetentajai institūcijai;

4) lēmuma pieņemšanas datumu;

5) lēmuma mērķi:

a) mantas konfiskācijas nodrošināšanai,

b) pierādījumu pieejamības nodrošināšanai,

6) nosacījumus, kas jāievēro saskaņā ar šo likumu, izpildot lēmumu par kratīšanu;

7) informāciju par dokumentu, priekšmetu vai mantu, uz ko attiecas lēmums;

8) informāciju par personu, ko tur aizdomās vai apsūdz par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai kas ir notiesāta;

9) turpmāko rīcību ar dokumentiem, priekšmetiem vai mantu pēc lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildes;

10) lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu motīvu un rezolutīvo daļu, tajā skaitā pārsūdzēšanas kārtību;

11) nodarījuma veidu un tā juridisko kvalifikāciju.

850.pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Procesa virzītājs, kas pirmstiesas procesā pieņēmis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, vēršas pie izmeklēšanas tiesneša ar rakstveida ierosinājumu apstiprināt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai tā izpildes nodrošināšanai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā aizpilda apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju.

(3) Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kādu apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(4) Iztiesāšanas stadijā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

(5) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kura nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā tos nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei.

851.pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas un mantas konfiskācijas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus vai konfiscēt arestēto mantu, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu pievieno arī atbilstošu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija, ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums attiecas uz mantas konfiskāciju, to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaicīgi ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

852.pants. Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšanas īpašie nosacījumi

Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.

853.pants. Sūdzības iesniegšana izpildvalstī par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi

Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt izpildvalsts kompetentai iestādei argumen tus, kas ir nepieciešami sūdzības izskatīšanā.

78.nodaļa. Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā pēc Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma

854.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta kratīšana vai aresta uzlikšana mantai Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums.

(2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas:

1) izvērtē procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama, nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un attiecīgi veic nepieciešamās darbības tā izpildei;

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi vai attiecīgi par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos nosacījumus par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var ievērot tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma pamatprincipiem.

(5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

855.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu var atteikties izpildīt, ja:

1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs vai nav saistīts ar procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram tas pievienots;

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) nodarījums, uz ko attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kas Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu regulējumu.

(2) Ģenerālprokuratūra pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai, precizēšanai vai aizpildīšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt, precizēt vai aizpildīt apliecinājumu.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

856.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

2) nolēmumā norādītajai mantai uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā krimināllietā, kurā pieņemts procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, – līdz brīdim, kamēr lēmums ir atcelts vai spēkā stājas galīgais nolēmums krimināllietā;

3) nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(2) Par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram izpilde ir atlikta.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto mantu.

857.pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts.

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežojošu termiņu, noskaidrojot izdevējvalsts rakstveidā sniegtu viedokli.

(3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde paziņo par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai uzlikto arestu atceļ.

858.pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

(2) Procesuālam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma C daļas astoņpadsmitās sadaļas 73.nodaļā noteiktajā kārtībā vai attiecīgi krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju izpilda šā likuma C daļas astoņpadsmitās sadaļas 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

859.pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, ir pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

(3) Sūdzība par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma izdevējvalsts tiesā.

(4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi."

10. Aizstāt pārejas noteikumu 10.punktā vārdus "likumu par cietušo kompensācijas fondu" ar vārdiem "likumu par valsts kompensāciju cietušajiem".

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.februārī.

Tieslietu ministra vietā –

ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. 2003.gada 22.jūlijā tika pieņemts Padomes ietvarlēmums par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2003/577/TA), lai nodrošinātu efektīvāku pierādījumu izņemšanu un īpašuma nodrošināšanu konfiskācijai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ietvarlēmums paredz ieviest pierādījumu izņemšanas un īpašuma nodrošināšanas konfiskācijai jomā lēmumu savstarpējās atzīšanas principu, saskaņā ar kuru vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu varas institūcijas pieņemts lēmums tiek atzīts un izpildīts otrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 10.nodaļa „Izmeklēšanas darbības” un 28.nodaļa „Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana” satur normas par procesuālajām darbībām, proti, kratīšanu un aresta uzlikšanu mantai, kas veicamas, sadarbojoties ar ārvalstīm, pamatojoties uz KPL Astoņpadsmitās sadaļas „Palīdzība procesuālo darbību veikšanā” noteikumiem.

2. Saskaņā ar KPL 354.pantu notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir pamats, lai persona, kas atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, samaksātu nodevu cietušo kompensācijas fondam.

Saskaņā ar KPL Pārejas noteikumu 10.pantu KPL 354.pants stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu. Tomēr, saskaņojot likumprojektu par cietušo kompensācijas fondu, Finanšu ministrija iebilda speciāla Cietušo kompensācijas fonda izveidei, kura funkcionēšana būtu pilnībā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, jo šāda fonda darbība nerada ienākumus. Tādēļ tika nolemts ar valsts kompensācijas izmaksu cietušajiem saistītās funkcijas uzdot pildīt Juridiskās palīdzības administrācijai. Rezultātā Saeimā 2006.gada 18.maijā pieņemts likumprojekts „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kurš neparedz cietušo kompensācijas fonda izveidošanu, bet nosaka kārtību un apmēru, kādā Juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajiem

3. KPL 21.pantā kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ietvertas tiesības uz sadarbību. Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu un tā var izpausties citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Iespēja procesuāli realizēt minēto sadarbību ietverta KPL 410.pantā, kurā paredzētas tiesības ģenerālprokuroram ar savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu un atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Vienlaicīgi likumā ir izdarīta atruna, ka minētie nosacījumi nav piemērojami personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu. Bez tam KPL 642.pantā paredzēta soda samazināšanas iespēja izņēmuma gadījumos, kad notiesātais palīdzējis atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

4. Izvērtējot tiesvedības praksi, redzams, ka vairumā gadījumu, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai, kura liecinājusi par citu personu izdarītiem smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, tiek piemērota speciālās procesuālās aizsardzības programma, kriminālprocess ievērojami ieilgst. No ģenerālprokurora lēmuma par personas atzīšanu par speciāli procesuāli aizsargājamu pieņemšanas brīža līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim paiet 3 un pat vairāk gadi. Visu šo laiku īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība veic minēto personu speciālās aizsardzības pasākumus, kam dažkārt tiek tērēti ievērojami līdzekļi. Kriminālprocesa, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājamā persona, izmeklēšanas termiņa saīsināšana ļautu ietaupīt aizsardzības nolūkam paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz ieviest Padomes ietvarlēmumu par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2003/577/TA), kas tika pieņemts 2003.gada 22.jūlijā, lai nodrošinātu efektīvāku pierādījumu izņemšanu un īpašuma nodrošināšanu konfiskācijai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ar šo ietvarlēmumu pierādījumu izņemšanas un īpašuma nodrošināšanas konfiskācijai jomā paredzēts ieviest lēmumu par savstarpējās atzīšanas principu, saskaņā ar kuru vienas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu varas institūcijas pieņemts lēmums tiek atzīts un izpildīts otrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Saskaņā ar šo principu nav nepieciešams vēl viens vietējās tiesu varas institūcijas lēmums, lai varētu izņemt pieprasītos pierādījumus vai attiecīgi uzlikt arestu mantai. Izdevējvalsts pieņemtais lēmums tiek nodots izpildei tieši izpildinstitūcijai otrā valstī, ja vien nepastāv kāds no ietvarlēmumā paredzētajiem lēmuma izpildes atteikuma iemesliem.

Vienlaikus likumprojekts paredz izdarīt grozījumus KPL 353., 354., 528., un 543.pantā un Pārejas noteikumu 10.punktā, lai saskaņotu tajos lietoto terminoloģiju ar likumprojektu „Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus arī KPL 410., 415., 420. un 642.pantā, lai dotu iespēju plašākam personu lokam sadarboties ar tiesībaizsardzības institūcijām, un veicinātu, ka personas, kuras pašas izdarījušas smagus un sevišķi smagus noziegumus, sniedz liecības par citu personu (amatpersonu, organizētās grupas dalībnieku u.c.), izdarītajiem noziegumiem un sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

KPL grozījumi paredz paplašināt iespēju piemērot vienkāršāku procesa veidu (izbeigšanu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurora priekšrakstu par sodu), atbrīvot no kriminālatbildības vai samazināt sodu personām, kuras sadarbojušās ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem un palīdzējušas atklāt tāda paša smaguma, smagākus vai bīstamākus noziedzīgus nodarījumus par pašas izdarītajiem, bet, ierobežojot sadarbības iespējas (tikt atbrīvotām no kriminālatbildības) personām, kuras izdarījušas tādus sevišķi smagus noziegumus kā slepkavība, tīšs smags miesas bojājums ar cietušā nāvi, izvarošana ar smagām sekām u.c..

Likumprojekts paredz papildināt KPL 14.panta trešo daļu, kas paredz tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kriminālprocesā iesaistītajām speciāli procesuāli aizsargājamām personām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai, kura liecinājusi par citu personu izdarītiem smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, tiek piemērota speciālās procesuālās aizsardzības programma, kriminālprocess tiktu pabeigts pēc iespējas īsākā laika posmā.

3. Cita informācija

KPL grozījums, kas paredz ieviest Padomes ietvarlēmumu par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojums (2003/577/TA), tika izstrādāts darba grupā. Darba grupa tika izveidota, lai izstrādātu grozījumus KPL (Tieslietu ministrijas 2005.gada 25.jūlija rīkojums Nr.1-1/308). Darba grupā piedalījās Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārstāvji.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekta ieviešanai papildu finanšu līdzekļi nebūs nepieciešami, jo tā 1. līdz 9. un 11. grozījums ir redakcionāli precizējumi, bet ar 10.grozījumu tiek pārņemts Padomes ietvarlēmums par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2003/577/TA), ar kuru netiek ieviesta jauna veida sadarbība krimināltiesiskajā jomā, bet gan tiek uzlabota jau pastāvošā sadarbība ES dalībvalstu starpā. Pēc savstarpējās atzīšanas principa ieviešanas aresta uzlikšanas mantai un dokumentu vai priekšmetu izņemšanas jomā starp ES dalībvalstīm izdevumu izmaiņas nav paredzamas, jo būtībā veicamās darbības un resursi neatšķirsies no tām, kas pastāv arī šobrīd, pildot tiesiskās palīdzības lūgumus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus sagatavots likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Ietvarlēmums (2003.gada 22.jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2003/577/TA).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojektā „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”:

Ietvarlēmumā (2003.gada 22.jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2003/577/TA):

1. un 2.pants

Ietvarlēmuma 1.pantā noteikts tā mērķis, bet 2.pantā ietvertas ietvarlēmumā lietotās definīcijas, kas nacionālajos likumos nav jāpārņem.

848.pants

4.pants un 9.panta 1.punkts

Atbilst

849.pants

Pielikums

Atbilst

850.pants

4., 9.pants

Atbilst

851.pants

10.pants

Atbilst

852.pants

11.panta 1.punkts

Atbilst

853.pants

11.panta 3.punkts

Atbilst

854.panta pirmā, trešā un ceturtā daļa

5.panta 1.punkts

Atbilst

854.panta otrā daļa

5.panta 3.punkts

Atbilst

854.panta otrās daļas 2. punkts

7.panta 3.punkts

Atbilst

854.panta piektā daļa

5.panta 2.punkts

Atbilst

854.panta sestā daļa

3.panta 2.punkts

Atbilst

855.panta pirmā daļa

7.pant a 1.punkts

Atbilst

855.panta otrā daļa

7.panta 2.punkts

Atbilst

855.panta trešā daļa

7.panta 4.punkts

Atbilst

856.panta pirmā daļa

8.panta 1.punkts

Atbilst

856.panta otrā daļa

8.panta 2.punkts

Atbilst

856.panta trešā daļa

8.panta 3.punkts

Atbilst

856.panta ceturtā daļa

8.panta 4.punkts

Atbilst

857.panta pirmā daļa

6.panta 1.punkts

Atbilst

857.panta pirmā daļa

6.panta 1.punkts

Atbilst

857.panta otrā daļa

6.panta 2.punkts

Atbilst

857.panta trešā daļa

6.panta 3.punkts

Atbilst

858.panta pirmā daļa

10.panta 1.punkta c) apakšpunkts, 6.panta 2.punkts

Atbilst

858.panta otrā daļa

10.panta 2.punkts

Atbilst

858.panta trešā daļa

10.panta 3.punkts

Atbilst

859.panta pirmā un otrā daļa

11.panta 1.punkts

Atbilst

859.panta trešā daļa

11.panta 2.punkts

Atbilst

859.panta ceturtā daļa

11.panta 3.punkts

Atbilst

849.panta 12. punkts

11.panta 4.punkts

Atbilst

Kriminālprocesa likuma 339.pants

11.panta 5.punkts

Atbilst

Likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”

12.pants

Atbilst

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

KPL grozījums par paplašinātu iespēju piemērot vienkāršāku procesa veidu, atbrīvot no kriminālatbildības vai samazināt sodu, personām, kuras sadarbojušās ar izmeklēšanas iestādēm vai operatīvās darbības subjektiem ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā, kur piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, tiesneši, prokurori, policisti un Latvijas Universitātes un Policijas akadēmijas profesori.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas tiks grozītas (bet ne paplašinātas) tajos gadījumos, kad sadarbība notiks ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina cietušo kompensāciju, Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra – krimināltiesisko sadarbību.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā arī likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktajā kārtībā pēc tā spēkā stāšanās.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta

vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Gratkovska

18.01.2007 10:02

1787

I.Melnace

7036786, Inga.Melnace@tm.gov.lv