Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 29.marta sēdi.
Pirms mēs ķeramies pie darba kārtības, izskatīsim priekšlikumus
par darba kārtības maiņu.
Pirmais priekšlikums. Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas
šā gada 29.marta sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 23.punktu –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos””. Šis likumprojekts bija atzīts par steidzamu un
būtu izskatāms otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības
maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Tomēr par svītrošanu no darba kārtības mums ir
jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības 23.punkta
svītrošanu no šīsdienas darba kārtības! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Darba kārtība ir mainīta.
Un vēl viens priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.marta Saeimas sēdes darba
kārtībā un iekļaut tajā pēc darba kārtības 18.punkta Saeimas lēmuma projektu „Par
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Laimas Grebskas
apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Darba kārtība ir mainīta.
Godātie kolēģi! Līdz ar to līdz šim papildus iesniegtie
priekšlikumi par darba kārtības maiņu ir apstiprināti, un mēs varam pāriet pie
sadaļas „Prezidija ziņojumi” izskatīšanas.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas,
Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas
Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Uzrunāju jūs jau otro reizi šajā jautājumā.
„Jaunais laiks” ir pārliecināts, ka deputātu saukšanu pie
administratīvās atbildības nedrīkst atstāt citu deputātu kompetencē, jo tad mēs
pēc būtības pildām funkciju, kas jāveic tiesai, nevis rīkojamies saskaņā ar
Satversmi. Vismaz tā ir bijis iepriekšējā Saeimā, kad parlaments bija tas, kurš
izlēma, ka daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem un tāpēc nav izdodami
administratīvajai sodīšanai.
Satversmes 30.pants paredz, ka Saeimas loceklim nevar uzlikt
administratīvos sodus bez Saeimas piekrišanas. Par minētās normas pareizumu un tās
vietu mūsdienu demokrātiskas valsts Satversmē ir diskutēts un spriests jau daudz.
Varbūt pat pārāk daudz. Līdz šim mēs diemžēl esam noraidījuši piedāvājumus
mainīt Satversmi, nosakot, ka deputātiem par pārkāpumiem ir jāatbild tādā pašā
kārtībā kā viņu vēlētājiem. Deputātu imunitāte nav radīta un nevienos laikos
nav uztverta par deputātu aizsargājošu institūtu. Tās vienīgais mērķis un jēga ir
nodrošināt normālu un netraucētu parlamenta funkcionēšanu, tas ir, lai deputāts ar
nepamatotu apcietināšanu vai citādi netiktu fiziski atrauts no savu pienākumu
pildīšanas, tādējādi ietekmējot tautas vēlēšanu ceļā izteikto gribu. Turklāt
nav taču dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem būtu administratīvi vajāts,
piemēram, no sava iecirkņa inspektora puses deputāta politiskās pārliecības dēļ.
Nevienam Saeimas loceklim nav tiesību pašam lemt, vai viņš vēlas vai nevēlas
izmantot Satversmē paredzēto imunitāti. Pat tajā gadījumā, kad deputāts atzīst
savu pārkāpumu un ir gatavs izciest tam piespriesto administratīvo sodu, viņam nav
tiesību atteikties no imunitātes, un arī amatpersona nav tiesīga bez Saeimas
piekrišanas deputātu sodīt. Tādējādi ikvienam deputāta pārkāpumam vajadzētu
iekļūt Saeimas darba kārtībā un līdz ar to nonākt sabiedrības acu priekšā.
Taču vai sacītais tiešām atbilst praksei? Kā atbildi uz šo
jautājumu varu minēt dažus skaitļus, ko apkopojusi Iekšlietu ministrija. 8.Saeimas
deputāti savas darbības laikā tikai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vien ir
sodīti 78 reizes, taču nevienu reizi no tām nav prasīta Saeimas piekrišana. Tātad
nevienā no šīm 78 reizēm pārkāpējs nav stājies Saeimas priekšā, un līdz ar to
šie deputātu pārkāpumi presei un sabiedrībai ir palikuši nezināmi. Šķiet, ka šie
skaitļi atspoguļo tikai daļu no to sodu skaita, kuri tikuši piemēroti deputātiem, un
tie runā paši par sevi. Tātad pagājušajā Saeimā Satversme tikusi pārkāpta 78
reizes. Pagaidām nezinām, cik reižu tas noticis šajā Saeimā, bet ir skaidrs, ka
Satversmes 30.pants reāli nedarbojas – tātad nepilda to funkciju, kas sākotnēji tam
bija paredzēta.
Deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības ir jābūt
tiesas, nevis citu deputātu kompetencē. Vienlaikus ir jāparedz arī veids, kā
sabiedrība uzzina par tās ievēlēto priekšstāvju pārkāpumiem. Un to mēs
piedāvājam risināt ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī.
Šobrīd ir skaidrs, ka Satversmē paredzētā Saeimas deputāta
imunitāte, daudzējādā ziņā noderīgs institūts, tiek izmantota tikai pie varas
esošo savtīgās interesēs, lai atsevišķos gadījumos izvairītos no soda, nevis lai
nodrošinātu parlamenta pareizu un netraucētu funkcionēšanu.
Parlaments un mēs visi kā politiķi šobrīd esam sasnieguši zemāko
punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā, un laikam jau maz ko var izdarīt, lai to
mainītu, bet varbūt nepareizi ir nedarīt neko, ne tikai, lai mainītu priekšstatu par
to, kādi esam, bet galvenokārt lai pateiktu paši sev, ka neesam ne labāki, ne
citādāki kā mūsu vēlētāji.
Tāpēc es aicinu atbalstīt „Jaunā laika” piedāvātos
priekšlikumus un būt gataviem atbildēt par saviem pārkāpumiem, tāpat kā to dara
jebkurš mūsu vēlētājs. It īpaši uz to es aicinu „Saskaņas Centru”, kas
pagājušajā reizē teica, ka viņi atbalsta šos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 56. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas,
Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 54. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas,
Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 52. Likumprojekts komisijai
nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Fjodorova, Rubika, Deņisova,
Golubova un Vidavska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Jūs visi zināt, ka tagad, kad katru dienu aug
cenas, izdzīvot šajā mūsu valstī ir ļoti grūti, tāpēc mēs piedāvājam
samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem. Tas dotu
maznodrošinātajam slānim iespēju dzīvot drusciņ labāk šajā pasaulē, kā arī
aicinām samazināt šo likmi mācību grāmatām. Tas dotu maznodrošinātajiem iespēju
apgādāt savus bērnus ar mācību grāmatām un sūtīt viņus skolā.
Taču, lai vispār nesamazinātu kopējos ieņēmumus no pievienotās
vērtības nodokļa, mēs piedāvājam aplikt ar pievienotās vērtības nodokli
pārdošanas gadījumā tās ēkas un būves, kuras tika rekonstruētas vai renovētas, jo
tad parādās klasiska pievienotā vērtība.
Mēs arī piedāvājam aplikt ar pievienotās vērtības nodokli
finansiālos darījumus. Jūs ļoti labi zināt, cik daudz naudas gadā saņem mūsu
bankas, bet mūsu budžets to nejūt.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova,
Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski
represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā
cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt „par”.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Iesniedzot likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu
komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, PCTVL gribēja pirmām
kārtām uzsvērt, ka valsts deklarētā formāli vienlīdzīgā attieksme pret abiem
režīmiem neatbilst patiesībai. Pretdabiskā priekšroka, kas tiek dota nacismam
salīdzinājumā ar komunismu, ir skaidri saredzama dažos likumos.
Arī apspriežamais likums diemžēl nav izņēmums. Saņemt tādas
politiski represētās personas statusu, kas cietusi no komunistiskā režīma, ir daudz
vieglāk nekā tikt atzītam par nacisma upuri. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka to
zaudējumu skaits, kurus abi režīmi bija nodarījuši Latvijai, nav salīdzināms.
Man gribētos atgādināt, ka komunistiskais terors ir beidzies pirms
gandrīz 55 gadiem. Tajā laikā tika represēti (galvenokārt – izsūtīti) no 140
tūkstošiem līdz 190 tūkstošiem cilvēku. Nogalināto, cietumos un izsūtījumā
mirušo skaits svārstās robežās no 10 līdz 20 procentiem.
Nacisti Latvijas teritorijā iznīcināja, pēc dažiem avotiem,
aptuveni 600 tūkstošus cilvēku, no tiem aptuveni 100 tūkstošus Latvijas pilsoņu.
Nacistu nogalināto skaits ir vismaz 15 reizes lielāks.
Tāpēc mēs ierosinām izslēgt no likuma visus šos neloģiskos
ierobežojumus tiem nacisma upuriem, kuri pretendē uz statusa iegūšanu. Proti, likumā
obligāti tiek gandrīz visos gadījumos prasīta Latvijas pilsonības esamība, ir arī
ierobežojumi attiecībā uz izsūtīšanas laiku (likumā norādīts tikai 1942. un
1943.gads) un vietu (likumā pieminēta tikai Vācija, netiek pieminētas Vācijas
okupētās valstis).
Diez vai Latvijas nepilsonis, kurš 1944.gadā tika izsūtīts
piespiedu darbos uz nacistu okupēto Franciju, ir politiski mazāk represēts nekā
Latvijas pilsonis, kurš 1943.gadā tika izsūtīts uz piespiedu darbiem Vācijā.
Godātie deputāti! Visu šo upuru liktenī vainīgi ir Staļins un
Hitlers, viņu ideoloģija un sen mirušie biedri, laikabiedri.
Diemžēl tā saucamo demokrātisko reformu laikposmā no 1990.gada
līdz 2007.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruka par 383 tūkstošiem. Tas ir vismaz
divas trīs reizes vairāk cilvēku, nekā tika izsūtīts Staļina laikā, un sastāda
divas trešdaļas no to cilvēku skaita, kurus iznīcināja Hitlera laikā. Un par to jau
jāatbild valdošo partiju deputātiem!
PCTVL ierosina novērst netaisnību, kura tika izdarīta 1995.gada
aprīlī un kurā nav vainojami nedz Staļins, nedz Hitlers. Proti, tieši tad Saeima,
pieņemot jaunu likumu „Par politiski represētās personas statusu”, atņēma šo
statusu vairākiem tūkstošiem cilvēku (galvenokārt no nacistiskā režīma
cietušajiem nepilsoņiem, kuriem pirms tam šis statuss Latvijas Republikā tika
atzīts), pie viena arī atņemot viņiem pienākošos atvieglojumus. Pēc PCTVL frakcijas
viedokļa, šiem cilvēkiem ir jādod iespēja vienkārši apmainīt savas vecās
apliecības pret jaunajām. To, ka nacisma upuri rūpīgi glabā vecā parauga
apliecības, mums konsultāciju laikā apstiprināja biedrība „Piemiņa nākotnei”,
kura apvieno Latvijā dzīvojošos nacistisko koncentrācijas nometņu bijušos
ieslodzītos. Biedrība atbalsta šo likumprojektu, kurš turklāt paredz atvieglot
statusa saņemšanas birokrātisko procedūru. Likumprojekts paredz atcelt arī dažus
absurdus uzdevumus Ministru kabinetam…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas!
J.Pliners. …kurus tas nevar izpildīt jau 20 gadus.
Aicinu balsot „par”!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 27, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? (No zāles:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 288/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti
piekrīt atzinumam? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 289/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 6.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija
atzinumam? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu… Es atvainojos…
Par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, dāmas un kungi! Esmu ne tikai pieteicies runāt, bet arī
uzrakstījis Saeimas Prezidijam vēstuli, kurā aicinu likumprojektu „Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kā arī likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas ir vienotā paketē ar tā
sauktajiem valdības inflācijas novēršanas programmas likumprojektiem, nodot Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Valdība ir
iecerējusi, ka šos likumprojektus varēs pieņemt līdz 1.jūlijam, un komisija tos var
gan izskatīt (tie attiecas tikai uz konkrēto likumprojektu paketi), gan pieņemt, gan
sagatavot izskatīšanai Saeimā divos vai trijos lasījumos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums ir tātad jābalso.
Vispirms jābalso par atbildīgās komisijas maiņu. Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija lūdz tātad noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo
komisiju likumprojektam „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atbildīgā būtu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 17.
Tātad atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un, kā mēs jau iepriekš
paredzējām, tātad šo likumprojektu izskatīs arī Tautsaimniecības komisija.
Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Arī… Es atvainojos, arī attiecībā uz šo
likumprojektu ir iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums grozīt
šo Saeimas Prezidija atzinumu un par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisiju.
Vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu. Balsosim
par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu – par atbildīgo noteikt
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
priekšlikumu noteikt atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 12. Atbildīgā būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, taču šo
jautājumu izskatīs arī Juridiskā komisija.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu sadaļā „Prezidija
ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
šim atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam
piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? (Starpsauciens:
„Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 296/Lp9 nodošanu attiecīgajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Circenes, Ziedones-Kantānes un Rībenas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz, manuprāt,
absurdo stāvokli, kādā ir nonākusi mūsu valsts. Un ar to es nebūt nedomāju
nekontrolējamo inflāciju, smieklīgās algas vai smieklīgās pensijas un neloģiskos
likumus, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Absurds, manuprāt, ir stāvoklis,
ka Jūrmalas kukuļdošanas lietā apsūdzētie viens pēc otra pazūd nezināmās
tālēs, bet Iekšlietu ministrija pat nenojauš šo viņu pazušanas virzienu, nemaz jau
nerunājot par viņu aizturēšanu.
Es neapgalvošu, ka Latvijā šobrīd valda politiskā krīze. Bez
manis to jau ir konstatējusi virkne politologu. Taču es apgalvošu, ka ir izveidojusies
situācija, kad pastāv virkne neatbildētu jautājumu. Pēdējo notikumu, it īpaši
Ventspils mēra Aivara Lemberga aresta, kontekstā aktuāla ir kļuvusi augstu amatpersonu
korupcija un tā dēvētā valsts nozagšana. Protams, uz daļu no šiem jautājumiem
atbildes sniegs tiesībsargājošās iestādes un tiesa, taču tik un tā paliks daudz
neskaidrību un šaubu, un mazināt šīs šaubas un aizdomas var tikai Saeimas
Pretkorupcijas komisijas atjaunošana.
Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas iesniegtos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 297/Lp9 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu – „Par atvaļinājuma
piešķiršanu”.
Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns lūdz piešķirt viņam bezalgas
atvaļinājumu 2007.gada 4.aprīlī. (No zāles: „Kārli! Pret!”) Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Laimas Grebskas
apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija izskatīja izglītības un zinātnes ministres Baibas
Rivžas, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas iesniegto priekšlikumu –
iekļaut Augstākās izglītības padomes sastāvā jaunu locekli – Laimu Grebsku, kas
stāsies Saeimas deputāta Jāņa Eglīša vietā, kurš tagad strādā Saeimā.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Aizklāti balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim deputātu pieprasījumu Latvijas
veselības ministram Vinetam Veldrem „Par situāciju VAS „Bērnu klīniskā
universitātes slimnīca””.
Pieprasījumu komisijas vārdā par tās atzinumu runās deputāts
Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja virkni mūsu
deputātu pieprasījumu veselības ministram Vinetam Veldrem par situāciju Bērnu
klīniskajā universitātes slimnīcā un šo pieprasījumu noraidīja.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Man
gribētos nedaudz pastāstīt par Pieprasījumu komisijas sēdi, kurā piedalījās arī
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Rinalds Muciņš un apvienotās Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis.
Vispirms Muciņa kungs paziņoja, ka šīs slimnīcas finansējums
2007.gadā ir palielināts aptuveni par 40 procentiem, tas ir, no septiņiem miljoniem
līdz vairāk nekā desmit miljoniem. Zeme zem Bērnu klīniskās slimnīcas Juglā
patiešām ir privātīpašums, taču slimnīcas pārprofilēšana nav ieplānota – vismaz
pagaidām.
Pēc tam uzstājās dakteris Mozgis, un deputātiem radās jautājumi
par to, kādā veidā tiek tērēti šie 10 miljoni? Runādams par neiespējamību Bērnu
klīniskajā slimnīcā Juglā veikt rentgenoloģisko izmeklēšanu, slimnīcas vadītājs
paziņoja, ka Latvijā ir tikai četri bērnu ārsti radiologi. Man liekas, ka viņš
nepateica visu līdz galam.
Līdz slimnīcu apvienošanai Bērnu klīniskajā slimnīcā Juglā
strādāja pilns medicīniskā personāla sastāvs, kas nodrošināja arī rentgena
darbību, taču pēc tam, kad slimnīcas vadība atteicās pacelt darbinieku algas, kā
tas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr.804, personāls aizgāja strādāt uz
citām slimnīcām, kur tā darbs tiek atbilstoši novērtēts.
Slimnīcas vadītājs komisijas sēdē tā arī nespēja sakarīgi
atbildēt, kāpēc bija nepieciešams likvidēt supermoderno kardioloģijas centru Juglā
un reanimācijas nodaļu, kur darbojās lieliski sastrādājies kolektīvs, ja analoģisku
kompleksu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Vienības gatvē vēl tikai
taisās uzcelt. Iztērējot līdzekļus dārgas aparatūras demontāžai un
transportēšanai, tas viss ar grūtībām tika izvietots trijās atsevišķās nodaļās,
savukārt Juglā Bērnu klīniskajā slimnīcā tukšas palika aptuveni 1000 kvadrātmetru
lielas Kardioloģijas centra telpas. Šajās telpās it kā taisās pārvietot Ģenētikas
nodaļu no Miera ielā esošā Dzemdību nama, taču šīs nodaļas darbinieki tam
nepiekrīt, jo Juglā vairs nav reanimācijas nodaļas.
Mums apgalvo, ka ārstniecības pakalpojumu kvalitāte līdz ar
slimnīcu apvienošanu ir paaugstinājusies, taču kā gan tā var paaugstināties, ja
bērnus, kuriem ir nepieciešama pārbaude ar datortehniku vai ar magnētiskās rezonanses
iekārtu, pakļaujot viņus riskam un neērtībām, nākas vest cauri visai Rīgai uz
Vienības gatvi? Agrāk bērnus veda turpat blakus – uz Gaiļezera lielo slimnīcu.
Komisijas sēdē Mozga kungs apgalvoja, ka attiecībā uz gripu
Latvijā tika radīta mākslīga histērija, bet kāpēc tad visas Bērnu klīniskās
slimnīcas nodaļas, izņemot psihiatrijas nodaļu, bija pārpildītas ar smagiem
slimniekiem? Taču medmāsas un sanitāres šeit tiešām bija spiestas strādāt,
balstoties tikai uz entuziasmu un godīgumu, jo slimnīcas vadība nevēlējās apmaksāt
viņu darbu atbilstošā apmērā. Iedomājieties – sanitāres tur saņēma 128 latus!
Rodas iespaids, ka viss tas tiek darīts speciāli, lai cilvēki
pamestu savu darbu, un tad rastos pamats pavisam slēgt slimnīcu vai to privatizēt.
Slimnīcas darbinieki ne tikai nav apdrošināti, bet arī nevar bez maksas izmantot savas
slimnīcas vai kādas citas slimnīcas pakalpojumus. Jebkuru sanitāri ar 128 latu lielu
algu apmierinātu jebkāda polise, tā kā tā apmierina skolu un bērnudārzu
darbiniekus.
Visās pilsētas skolās vecos logu rāmjus nomainīja ar pakešu
logiem, bet tikai Juglas bērnu slimnīcai līdzekļu nez kāpēc pietrūkst. Līdz pat
šim laikam šķirbas logos tiek aizbāztas, ar ko vien pagadās, un to dara tās pašas
sanitāres, kuras riskē izkrist pa logu ārā reizē ar sapuvušajiem logu rāmjiem.
Skaidrs ir viens: kamēr Veselības ministrija sapņos par resursu
koncentrāciju „daudzfunkcionālajā kompleksā” (pēdiņās) Vienības gatvē, kuram
var dabūt kredītus, slimie bērni cietīs no mūsdienīgas medicīniskās palīdzības
trūkuma, bet medmāsas meklēs labāku likteni ārzemēs.
Un tad var gadīties, ka mums nāksies būt mazāk ciniskiem un
vajadzēs izrādīt lielāku cieņu to pašu sanitāru darbam. Situācija ar bērnu
ārstniecību Latvijā tiešām ir katastrofāla. Ne velti iepriekšējais veselības
ministrs no Tautas partijas – Gundars Bērziņš – pats atkāpās no amata. Tik dziļa ir
krīze šajā nozarē!
Aicinu kolēģus deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu veselības
ministram Vinetam Veldrem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs balsosim
par deputātu pieprasījumu, nevis par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Tātad lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu – Jakova Plinera, Nikolaja
Kabanova un citu – pieprasījumu veselības ministram Vinetam Veldrem par situāciju VAS
„Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – nav. Tātad šis pieprasījums nav akceptēts, bet ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais
lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.
Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nacionālās
drošības komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu
likumā” otrajam lasījumam. Netika saņemts neviens priekšlikums, un komisija šo
likumprojektu ir atbalstījusi.
Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 273, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
valsts noslēpumu””. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.
Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.658C. Tātad Nacionālās drošības
komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””.
Par to pavisam ir saņemti seši priekšlikumi no deputāta Vladimira Buzajeva.
Komisija, iepazinusies ar šiem priekšlikumiem, tos neatbalstīja.
Tātad 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars. 2. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars. 3. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars. 4. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars. 5. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 6. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums –
komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa debates. Debatēs pieteicies runāt
deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles: „Tikai lai saprastu!” Dep. J.Dobelis:
„Vecais velns tu!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mans priekšlikums ir ļoti
vienkāršs. Pirmkārt, atteikumam izdot pielaidi valsts noslēpumam ir jābūt
motivētam. To nevar aizstāt ar trijās rindās veidotu kombināciju no trim pirkstiem.
Otrkārt, ir jāpastāv arī iespējai pārsūdzēt šo atteikumu
tiesā. Tie no jums, kuri pacentās izlasīt apspriežamo priekšlikumu, uzreiz nolēma,
ka runa ir par mani. Patiesi tas ir visai savādi, ka jautājumu par uzticēšanos
deputātam, kuram tautas nobalsošanas laikā personīgi uzticējās septiņi tūkstoši
vēlētāju, vienpersoniski izlemj valsts ierēdnis ar apšaubāmu pagātni ārvalstīs…
Tomēr šis likumdošanas priekšlikums ir pavisam par ko citu.
Iespēju bez motivācijas dot atteikumu pielaidei valsts noslēpumam plaši izmanto
specdienesti, lai nodarbotos ar to ierēdņu „tīrīšanu”, kuri tiem ir nevēlami vai
arī ir nevēlami to politiskajiem partneriem.
Latvijas Bruņotajos spēkos bija daži skaļi skandāli, un ne tikai
tur. Situācijā, kāda ir izveidojusies patlaban, kad Latvijas Saeimā pārstāvētajās
latviešu partijās notiek cīniņi uz dzīvību un nāvi starp proamerikāņu un
promaskavas lobijiem, šis jautājums kļūst īpaši aktuāls.
Lūk, jums pēdējais skandāls! Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes liktenis. Jūs taču,
dāmas un kungi, lieliski zināt, kas un kādēļ viņu šajā amatā iecēla un kas un
par ko viņu no šā amata atstādināja.
Tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu, lai Latvijas
politikas lielajām „haizivīm” būtu godīgi peldēšanas noteikumi mūsu trauslajā
akvārijā. Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
Dz.Jaundžeikars. Nav ko piebilst.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars. Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt
visu likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 274/Lp9, pieņemšanu
galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.
Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.659C. Nacionālās drošības komisija
izskatīja likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Priekšlikumi
netika saņemti, un komisija atbalstīja šo likumprojektu kopumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 275/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””. Astoņpadsmit
priekšlikumi. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.617B. Kopumā uz otro lasījumu Tautsaimniecības komisijā ir
iesniegti un izskatīti 18 priekšlikumi.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7.priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 8.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 15.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Un arī 18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 267/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 12. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Teritorijas plānošanas likumā” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi Nr.1075). Trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 704.
Komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu uz trešo lasījumu.
Šo priekšlikumu iesniedza PCTVL frakcija. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi,
pamatojoties uz to, ka Pašvaldību likumā nav paredzēts pienākums nodrošināt
iedzīvotāju skaitu vai iedzīvotāju daļu sabiedriskās aptaujas pasākumos.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL teritoriālajās organizācijās nemitīgi
tiek saņemtas sūdzības par to, ka dzīvojamās un zaļajās zonās tiek būvēti
dažādi objekti, neņemot vērā kaimiņmāju iedzīvotāju viedokli. Esmu
pārliecināts, ka ikvienam deputātam – neatkarīgi no partijas piederības -, kas
kontaktējas ar iedzīvotājiem, ir zināma šī problēma. Zināms arī, ka šādos
gadījumos rodas nopietni konflikti starp iedzīvotājiem un tiem, kas veic būvniecību,
un vietējām varas institūcijām. Diemžēl nepilnības likumdošanas jomā lielā
mērā sekmē konfliktu rašanos, kaut gan vesela virkne likumu paredz sabiedrisku
teritorijas plānošanas apspriešanu, kuras gaitā tiek dota sākotnējā atļauja šādu
objektu būvniecībai. To paredz ne tikai Teritorijas plānošanas likums, bet arī Valsts
pārvaldes iekārtas likums, likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”,
Būvniecības likums, likums „Par pašvaldībām” un daži citi likumi.
Šā jautājuma risināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja.
Pirmais solis, kas tiktu sperts, lai risinātu šo problēmu, ar kuru 9.Saeima vēl nebija
nodarbojusies, varētu būt PCTVL frakcijas priekšlikuma pieņemšana, kas uzliktu
pašvaldībām par pienākumu sekojošo: pašvaldība „nosaka tās pašvaldības
teritorijas daļas, kuru pašreizējā un plānotā [..] izmantošana būtiski atšķiras,
un nodrošina reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt attiecīgās
izmaiņas, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai veic šīs iedzīvotāju daļas
aptauju”.
Formulējums „nodrošina reprezentatīvas iedzīvotāju daļas [..]
līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai veic šīs iedzīvotāju daļas aptauju”
ir tieši aizgūts no likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Tātad no
pašvaldībām mēs neprasām neko neiespējamu, neko tādu, kas nebūtu darīts arī
agrāk. Mēs prasām tikai to, lai pirms plāna apstiprināšanas pašvaldība pievērstu
īpašu uzmanību tiem nedaudzajiem zemes gabaliem, kuru teritorijas pašreizējā un
plānotā izmantošana būtiski atšķiras, – tātad tām zemēm, kurās ir šādā
sakarā iespējami konflikti ar iedzīvotājiem.
Šādos konkrētos gadījumos nepietiek vien ar informācijas
publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vai arī vietējā avīzē, kā to
paredz spēkā esošo likumdošanas aktu normas. Šādos gadījumos nepieciešams
izsūtīt katram iedzīvotājam vēstuli ar sīku informāciju par pārmaiņām, par to
plusiem un mīnusiem, un aicināt iedzīvotājus uz sapulci, kur ar viņiem sarunāsies
speciālisti. Tieši to arī ierosina PCTVL frakcija.
Dāmas un kungi! Mēs, visi šeit klātesošie, neesam mantojuši nedz
varu, nedz deputātu amatus. Mūs ir ievēlējusi tauta – tie cilvēki, kuri cer, ka mēs
esam spējīgi pārmainīt viņu dzīvi uz labo pusi, ka mēs esam spējīgi kaut vai
ņemt vērā sabiedrības viedokli.
Lai tad arī balsojums par apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu
demonstrē mūsu vēlētājiem, cik lielā mērā katrs no mums ir spējīgs attaisnot
šīs cerības!
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Jakovs Pliners. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Jaša! Ko tu gribi? Jaša, kas ir ar tevi?”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es gribētu ilustrēt PCTVL frakcijas priekšlikuma
svarīgumu. Minēšu tikai dažus konfliktus, kas notika Rīgā 2006.gadā.
15.martā iedzīvotāji izteikuši kategorisku protestu pret jaunas
daudzstāvu dzīvojamās mājas būvniecību iekšpagalmā Rīgā, Dzelzavas ielā 23a.
Blakus esošo māju iedzīvotāji apgalvo, ka jaunā būvniecība būtiski pazeminās
dzīves kvalitāti, krasi pieaugs iekšējā pievedceļa noslogotība un satiksmes
negadījumu risks.
„Tiks likvidēts autostāvlaukums, un tādējādi apgrūtināta
iedzīvotāju automašīnu novietošana, izcirsti visi pagalmā augošie koki vai to
lielākā daļa, likvidēta zaļā zona, un līdz ar to pasliktināsies dzīves vide,
pasliktināsies gaisa sastāvs, kā arī stipri kritīsies mūsu dzīvokļu tirgus
vērtība,” – tā raksta iedzīvotāji. Tika savākti 137 protesta paraksti.
14.jūnijā bez jebkāda brīdinājuma uzsākta celtniecība Rīgā,
Dzirciema ielā 59. Iedzīvotāji iebilst pret šā nama celtniecību, jo nenotika nekāda
publiska apspriešana un ir nodarīts būtisks kaitējums apkārtējai videi.
Iedzīvotāji savāca 101 protesta parakstu.
Jūnijā ir uzsākta daudzdzīvokļu nama celtniecība Rīgā,
Dzelzavas ielā 76. Celtniecības objektu ir plānots izvietot 10 metru attālumā no
dzīvojamās ēkas, un tas ir pretrunā ar celtniecības normām. Bez tam māju tuvumā
nav neviena laukuma bērnu un vecāku cilvēku atpūtai, un paredzētā būvniecība
tātad atņems iedzīvotājiem arī šo iespēju. Tika savākti 189 protesta paraksti.
27.jūlijā Rīgā, Maskavas ielā 222b ir uzstādīts informatīvs
stends ar paziņojumu, ka tajā laukumā tiks uzcelta desmitstāvu dzīvojamā ēka.
Iedzīvotāji nevar saprast, kad, kurā vietā, kādā laika posmā un kādos
informācijas medijos ticis paziņots par iecerētās jaunbūves projekta publiskas
apspriešanas uzsākšanu. Viņi protestē un uzsver, ka, samazinot zaļo zonu,
pasliktināsies vispārējā dzīves kvalitāte un paaugstināsies gaisa piesārņojums ar
putekļiem un gāzēm, jo ir iecerēta papildu autostāvvietas celtniecība. Tika savākti
270 protesta paraksti.
Rīgā, Džohara Dudajeva gatvē trīs daudzdzīvokļu namu
iekšpagalmā tiek ieplānota piecstāvu dzīvojamās mājas būve ar pazemes
autostāvvietu. Netika sarīkota plānotās būvniecības publiska apspriešana, un nav
ņemts vērā apkārtesošo namu iedzīvotāju viedoklis. Iedzīvotāji izteikuši
kategorisku protestu pret jau sākto vai iecerēto būvniecību namu pagalmos, jo,
samazinot zaļo zonu, ko veido bērzu audze, kā arī bērnu rotaļu laukumu,
pasliktināsies vispārējā dzīves kvalitāte. Tiks ierobežota saules gaismas piekļuve
jau uzcelto māju dzīvokļiem, kā arī tiks apdraudēts jau esošo māju tehniskais
stāvoklis un drošība. Sakarā ar veicamo būvniecību tika savākti 170 protesta
paraksti.
Lai novērstu līdzīgus konfliktus turpmāk vai kaut vai samazinātu
konfliktu skaitu, aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu turpināt šo
uzskaitījumu. Minēšu vēl dažus tādu skandālu piemērus, kas ir saistīti ar jauno
būvniecības projektu nepietiekamu sabiedrisko apspriešanu.
2006.gada 14.novembrī Rīgas pilsētas Būvvalde izsludināja publisko
apspriešanu dažu daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecības iecerei Rīgā, Andreja
Saharova ielā. Paredzētā būvniecība būtiski pasliktinātu apkārtējo dzīvojamo
ēku iedzīvotāju dzīves apstākļus jaunbūvēm trūkstošās infrastruktūras un
apkārtējās zaļās zonas iznīcināšanas dēļ. Nav informācijas, kāpēc bija
iespējama apspriešana par būvniecību teritorijā, kurai noteikts būvniecības
moratorijs, un kā tālāk tiks risināts jautājums par būvniecību teritorijā, kas
iekļauta Rīgas Domes lēmumā par būvniecības un rekonstrukcijas moratorija
noteikšanu dzīvojamo mikrorajonu pagalmos. Kāpēc Rīgas Domes Attīstības
departaments neņēma vērā astoņdesmit Saharova ielas 27.nama iedzīvotāju un Zemes
ielas 15.nama iedzīvotāju vēstuli un aptaujas lapas, nedz arī četrdesmit Saharova
ielas 27.nama iedzīvotāju iesniegumu – Rīgas Domes Latgales priekšpilsētas
izpilddirektorei pausto paredzētās būvniecības noraidījumu.
2007.gada 19.decembrī tika pieņemts lēmums par detālplānojuma
izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu
celtniecībai Rīgā, Maskavas ielā 264. Paredzamā celtniecība var radīt dzīvības
draudus esošo māju iedzīvotājiem dzīvojamo ēku sliktā inženiertehniskā stāvokļa
dēļ. Esošo māju iedzīvotāji var zaudēt mājokli vai ciest zaudējumus ēku
tehniskā stāvokļa tālākas pasliktināšanās vai sabrukuma dēļ celtniecības
laikā, jo nolemts ēkas būvēt uz pāļiem, un tas radīs maksimālas vibrācijas
slodzes. Tika savākti 290 protesta paraksti.
Es varētu ļoti ilgi turpināt par Rīgu arī tālāk (No zāles
dep. J.Dobelis: „Nevajag, nevajag!”), runāt, teiksim, arī par skandalozo prāmju
pārceltuves projektu Vecmīlgrāvī vai par Go-Planet namu, kas tika celts tieši
izcirstās priežu audzes vietā. Par katru no šiem gadījumiem var droši sasaukt
Saeimas ārkārtas sēdi! Taču Latvijā eksistē vēl arī citas pilsētas. Teiksim,
Jelgava. Iekškvartāla teritorijai starp Loka maģistrāli, Rīgas ielu, Pērnavas ielu
un Veco ceļu detālplānojums tika apstiprināts vēl ar Jelgavas domes 2005.gada
10.marta lēmumu, bet skandāls līdz šim nav beidzies. Paredzēta piecu jaunu
daudzstāvu dzīvojamo un publisko ēku celtniecība tuvu pie eksistējošā deviņstāvu
un citu dzīvojamo namu kopuma (kopskaitā 20 ēku). Minēto māju iedzīvotāji vispār
netika informēti par celtniecību, tikai māju vecākie. Sapulces protokolā divu jaunu
dzīvojamo ēku celtniecības plāni nav pat minēti. Iedzīvotāji organizēja trīs
protesta sapulces, kurās piedalījās pat līdz 400 cilvēku. Tika savākti 600 protesta
paraksti, un apbūve ir pagaidām pārtraukta.
Ir jāpiemin arī Liepājas naftas produktu pārkraušanas termināla
celtniecība.
Jāatgādina arī bēdīgi slavenais detālplānojums Liepājā,
Zemgales ielā 8 – koku ciršana un smagā jeb kravas transporta pievedceļa
projektēšana tieši zem dzīvojamo māju logiem. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Pietiek! Laiks!”) Tika savākti 700 protesta paraksti.
Godātie kolēģi, būsim kopā ar saviem vēlētājiem un atbalstīsim
PCTVL frakcijas priekšlikumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras pilnveidošanu!
Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej prom!”)
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Ilma Čepāne. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vēl viens Buzajevs! Buzajevs brunčos!”)
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godātie deputāti!
Buzajeva kunga un PCTVL frakcijas skartā problēma patiešām ir ļoti
aktuāla, un mēs arī komisijā to skatījām. Taču šajā gadījumā, es domāju, ir
ļoti liela vēlme politiski padižoties. Šāda problēma ir visās postkomunisma
valstīs, kur netiek ar šo teritorijas plānošanu panākts absolūti nekāds līdzsvars
starp indivīda, investora tiesībām būvēties, attīstīt savu teritoriju un
sabiedrības tiesībām. Un, ja nu kāds šajā jomā ir cietis, tad jūsu priekšā stāv
šis cietējs! Pirms trijiem gadiem, kad tiesas vispār nepiemēroja Teritorijas
plānošanas likumu un Būvniecības likumā noteiktās sabiedrības tiesības, viena mana
kaimiņiene Brīvības gatvē, netālu no „Alfas”, mēģināja to darīt, un pret mani
kā pret vienu no lielākajiem uzkūdītājiem šajā ziņā vērsās ar prasību par
vairāk nekā 300 tūkstošu latu zaudējuma piedziņu. Katrā ziņā šāda prakse
pasaulē ir notikusi jau pirms 20 gadiem: ja cilvēki mēģina izmantot savas publiskās
privātās tiesības, tad pret viņiem mēģina izmantot šādus līdzekļus.
Jūs labi zināt, cik skaļi šī lieta sākās un cik klusi tā
beidzās. Tiesa pateica, ka pašvaldība ir rīkojusies nelikumīgi, ka būvatļauja ir
izsniegta nelikumīgi, un arī šajā gadījumā šis investors savu advokātu pavadībā,
tā teikt, ar nolaistām ausīm atsauca šo prasību.
Nesen, 20.februārī, tika paziņots tiesas spriedums līdzīgā lietā
(atšķirība bija tikai tā, ka prasība bija nevis par 300 tūkstošiem, bet par 20
tūkstošiem), un tiesa skaidri un gaiši pateica, ka par savu tiesību izmantošanu
cilvēku nevar saukt pie atbildības.
Kāpēc es visu to stāstu? Es to stāstu tāpēc, ka šajā PCTVL
frakcijas priekšlikumā ir ļoti daudz juridisku neprecizitāšu. Paskatieties, godātie
kolēģi! Manuprāt, pilnīgi nepareizi ir teikt, ka pašvaldībai ir jānodrošina…
Sakiet, kādā veidā pašvaldība var nodrošināt šo „reprezentatīvas iedzīvotāju
daļas” aptauju? Vai viņus ar varu atvest vai „iebarot”, piemēram, ar kādiem
citiem līdzekļiem, kā tas ir bijis dažos gadījumos Jūrmalas būvprojektu lietās?
Šeit ir lasāms arī kāds ļoti grūts un nenoteikts jēdziens. Ko nozīmē vārdi
„būtiski atšķiras”? Es domāju, ka šis priekšlikums ir jāpatur prātā, kad
runāsim par Būvniecības likumu un par Ministru kabineta noteikumiem, kas pašlaik
Ministru kabinetā ir izstrādes stadijā.
Un tieši tāpēc, apzinoties šo problēmu, es domāju, ka nevajag
pārāk nokaitēt, jo arī pie jums šajā sakarā ir vērsušies diezgan daudzi cilvēki.
Turklāt mēs saprotam šo cilvēku sāpi tikai tad, kad mums pašiem apmēram 20 metru
attālumā no mūsu logiem tiek izrakta bedre, nocirsti koki un uzsākta būvniecība.
Tikai tad mēs sākam satraukties par šīm lietām!
Taču, es domāju, atliksim malā šo lietu un noteiksim Būvniecības
likumā un Ministru kabineta noteikumos šīs normas, kas regulē sabiedriskās
apspriešanas kārtību būvprojektu gadījumos.
Es aicinu, neskatoties uz visām šīm problēmām, tomēr neatbalstīt
kolēģu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro
reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es ļoti īsi atbildēšu uz iebildumiem.
Ir arī citi mehānismi un ir citas likuma normas tieši likumā „Par
ietekmes uz vidi novērtējumu”, kur ir paredzēta tieši tāda pati procedūra, kādu
piedāvā izmantot PCTVL jebkura detālplānojuma novērtēšanas gadījumā. Līdz ar to
šie mehānismi ir jau noteikti.
Ja mēs domāsim tikai par Ministru kabineta noteikumu papildināšanu,
kas, protams, arī ir jādara, tad nekas nenotiks, jo tieši mēs, likumdevēji, mainot
likumus, dodam attiecīgu uzdevumu Ministru kabinetam. Taču visi šie no Saeimas
tribīnes minētie piemēri ir nešaubīgi apliecinājuši, ka esošais mehānisms
nedarbojas un ka šo mehānismu ir nepieciešams pilnveidot.
It īpaši dīvaini izklausās tieši „Jaunā laika” frakcijas
iebildumi, jo šī partija iestājas par atklātību. Tieši pateicoties nu jau bijušajam
Rīgas mēram Aksenokam mums izdevās pārtraukt nelikumīgo celtniecību Dzelzavas ielā,
un tieši pēc mūsu padoma galīgo šā jautājuma risinājumu iedzīvotāji atrada
tiesā.
Taču, ja spēkā būtu bijis šis mūsu priekšlikums, kuru mēs
šobrīd apspriežam, tad konflikts nebūtu pat noticis. Sakarā ar to…
Sēdes vadītājs. Godāto deputāt, jūsu runas laiks ir beidzies!
V.Buzajevs. …es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu! Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka tas
neatbilst likumam „Par pašvaldībām”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 153/Lp9, pieņemšanu trešajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Eiropas ainavu konvenciju”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Bērziņš vai Ozoliņš?”)
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā redzat, šis
dokuments ir mazliet novēlots, bet labāk vēlāk nekā nekad! Daugavas ainava tagad ir
sabojāta. Turklāt varbūt pat neatgriezeniski un uz ilgu laiku. Un vai to varēs labot?
Ja mums būtu šī Konvencija jau agrāk pieņemta, ja mēs būtu pasteigušies, tad mēs
varbūt saņemtu plašu palīdzību. Tas ir dokuments Nr.420 (No zāles dep. J.Dobelis:
„Par priekšlikumu jārunā!”), par kuru priekšlikumi nav saņemti.
Tāpēc es aicinu nobalsot par likumprojektu „Par Eiropas ainavu
konvenciju” kopumā un pieņemt to galīgajā lasījumā. Lūdzu, esiet tik laipni!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 209/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
L.Ozoliņš. Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies tev!”)
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Par Latvijas valdības un
Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir standartlīgums,
par kuru neviens priekšlikums nav saņemts.
Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 215/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pēc atbildīgās
komisijas filigrānā darba likumprojekts „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts
robežas” nav saņēmis nevienu deputātu priekšlikumu.
Tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 186/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Man jāsaka tāpat kā manam
priekšniekam komisijā, ka arī ar šo likumprojektu, sagatavojot to Saeimā, komisija ir
strādājusi tik precīzi un atbildīgi, ka uz trešo lasījumu priekšlikumi nav
saņemti.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 183/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.694. Trešajam
lasījumam saņemts viens priekšlikums, kuru iesniegusi Veselības ministrijas
parlamentārā sekretāre Žanete Vasaraudze.
Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Man ir jautājums deputātei Intai Feldmanei: vai
jūs runāsiet par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu!
Atklājam debates. Vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Jautājums par grūtniecības pārtraukšanu
vienmēr ir izraisījis plašas diskusijas, kurās piedalās divas puses. Viena, kas
aizstāv sievietes brīvo izvēli, bet otra – nedzimuša, kaut arī slima bērna tiesības
uz dzīvību.
Viens no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma mērķiem ir
aizsargāt nedzimušu dzīvību, jo dzīvību nevar vērtēt kā nozīmīgāku vai
svarīgāku atkarībā no veselības stāvokļa. Un diez vai tuvākajā nākotnē
sabiedrība nonāks pie vienota viedokļa šajā jautājumā, bet diskusija jau ir
sākusies, un arī tas ir labi, lai ar laiku sabiedrībā, runājot par seksuālo un
reproduktīvo veselību, nedominētu tādas nostādnes, kas dzīvību vērtē pēc sugas
tīrības pakāpes.
Vienā no komisijas sēdēm piedalījās vairākas sabiedriskās
organizācijas. Pret šiem likuma grozījumiem, kas par divām nedēļām pagarina aborta
veikšanas iespēju patoloģiju gadījumā, iestājās arī Latvijas cilvēku ar
īpašajām vajadzībām sabiedriskā organizācija „Sustento”, kas apvieno 23
organizācijas, uzskatot, ka grūtniecības pārtraukšanas iemesls nedrīkst būt bērna
iespējamā novirze no normas vai paredzamā invaliditāte. Pret to ir jācīnās,
pilnveidojot veselības aprūpes sistēmu un rehabilitācijas pakalpojumus, nevis
samazinot slimu bērnu skaitu ar abortu palīdzību.
Arī aptaujā, ko veica „Māmiņu klubs”, noskaidrojās, ka 60
procenti respondentu ir pret abortiem, un tikai 25 procenti sieviešu uzskatīja, ka
gadījumā, ja bērnam paredzamas smagas, neārstējamas saslimšanas, piemēram, Dauna
sindroms, labāk ir izvēlēties abortu.
Šajā diskusijā man neradās pārliecība par to, ka ir pietiekami
stingri noteikta kārtība attiecībā uz to, kādas patoloģijas tiek uzskatītas par
pietiekami smagām. Diskusijas laikā un personīgā sarunā ar speciālistiem pēc
komisijas sēdes es tā arī nesaņēmu atbildi, cik humānā veidā notiek grūtniecības
pārtraukšana 22 vai arī 24 nedēļās. Ja tas notiek mākslīgi izsauktu dzemdību
rezultātā, tad ir jautājums: kas ar to bērnu notiek, jo viņš ir dzīvs bērns, kuram
sirds sāk pukstēt jau laikā no 18. līdz 21.dienai un sāpju receptori ir izvietoti pa
visu ķermeni un pilnībā funkcionē, bet sāpju aizture vēl nav attīstījusies un
kurš praktiski var izdzīvot ārpus mātes ķermeņa?
Viedoklis sabiedrībā nav viennozīmīgs, un šis ir tāds jautājums,
par kuru nākotnē būs aktīvas diskusijas. Par to liecina arī komisijas sēde, kas
emocionāli bija ļoti smaga, jo izšķirties šinī jautājumā nevienam nav viegli.
Taču šodien katrs no mums balsos pēc savas sirdsapziņas, balstoties
uz savu vērtību sistēmu un arī savu dzīves pieredzi.
Es tikai gribu pateikt vārdus, ko ir sacījis Ronalds Reigans,
bijušais ASV prezidents: „Abortus atbalsta tikai tie cilvēki, kuri paši ir
piedzimuši.”
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs atbalstīt profesionālu
ārstu viedokli, un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis
ir pagarināt šo iespējamo grūtniecības pārtraukšanas laiku. Tāds ir profesionāļu
viedoklis, un es uzskatu, ka ārsti, kuri mācās gandrīz desmit gadus, ir tiesīgi
noteikt, kādā veidā palīdzēt grūtniecēm un kādā veidā veikt grūtniecības
aprūpi mūsu valstī.
Katrai ģimenei un katram vecākam ir iespēja izvēlēties –
pārtraukt vai nepārtraukt grūtniecību, bet, kolēģi, es tomēr lūdzu jūs atbalstīt
profesionāļus un balsot „par” šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi un cienījamā Feldmanes kundze! Es vēršos
tieši pie jums.
Šie likuma grozījumi nav saistīti ar abortu, tiem nav nekāda sakara
ar to, vai kāds vēlas vai nevēlas saglabāt, turpināt vai pārtraukt grūtniecību.
Šie likuma grozījumi ir saistīti ar patoloģiju! Es lūgtu jūs klausīties, Feldmanes
kundze, jo es tieši jums to saku! Jūs kāpjat tribīnē un runājat par lietām, par
kurām jums nav izpratnes. Būtu vēlams, pirms jūs runājat par šo jautājumu,
pakonsultēties ar speciālistiem. Jūs komisijā pieaicinājāt speciālistus, bet tagad
absolūti ignorējat visu to, ko viņi jums saka. Jo ir atsevišķas situācijas, kad
augļa attīstība nav iespējama, un mēs tagad runājam tieši par šiem jautājumiem,
nevis par grūtniecības pārtraukšanu liderīga dzīvesveida vai neprasmes izsargāties
dēļ. Mēs runājam par dažādām lietām un par dažādu izpratni! Un man ir ļoti
žēl, ka jūs pilnīgi neklausāties tajā, ko es jums pašreiz saku.
Šie likuma grozījumi nav saistīti ar varmācīgu grūtniecības
pārtraukšanu, kā jūs pilnīgi aplami nupat izteicāties. Šinī gadījumā vecākiem
tiek dota iespēja lemt par grūtniecību, kad embrija iedzimtu patoloģiju dēļ nav
iespējama tā attīstība un dzīvotspēja.
Šāda Feldmanes kundzes runa liecina par nezināšanu un medicīnisku
jautājumu neizpratni. Un, pirms kāpjam tribīnē, tomēr padomāsim par to, ko mēs
pasakām gan šiem radioklausītājiem, gan vēlētājiem, gan arī saviem kolēģiem.
Tātad – pirms jūs lemjat jautājumus, ieklausieties arī speciālistos.
Tā ka es aicinu atbalstīt šos grozījumus, jo tie nav saistīti ar
grūtniecības pārtraukšanu aborta parastajā izpratnē, bet gan par dzīvotnespējīga
augļa saglabāšanu vai nesaglabāšanu.
Sēdes vadītājs. Deputāte Inta Feldmane, otro reizi.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Cienījamā Circenes kundze! Es ļoti uzmanīgi klausījos. Tas, ka es
uz jums neskatos, nebūt nenozīmē, ka es jūs nedzirdu. Es gribētu pateikt tikai to, ka
mans viedoklis nav tikai mans viedoklis, bet ka šāds viedoklis ir gan lielai
sabiedrības daļai, gan arī sabiedriskajām organizācijām, to skaitā arī
organizācijām, kas saistītas ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Un mēs šeit
bieži vien nepārstāvam tikai savu viedokli, bet gan arī vēlētāju viedokli. Tāpēc
es domāju, ka mēs runājam pilnīgi par divām dažādām lietām, kuras patiešām
nevajadzētu jaukt, jo šim jautājumam ir divi aspekti – medicīniskais aspekts un
morāli ētiskais aspekts. Un es domāju, ka šeit tiem abiem ir tiesības izskanēt.
Manuprāt, mums ir jāiemācās diskusiju kultūra – personīgi neaizskarot citus
deputātus, jāprot paust savu viedokli, jo sabiedrībā ir arī tāds viedoklis, ka
dzīvība ir absolūta vērtība. Un es pieļauju, ka ļoti daudziem mediķiem, kas paši
personīgi abortē jeb veic šīs operācijas ar nedzimušiem bērniem, var arī
notrulināties uztvere, ka dzīvība ir absolūta vērtība.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze. Vai ir kas piebilstams?
G.Daudze. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Vasaraudzes priekšlikumu, kuru
komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – 8.
Priekšlikums pieņemts.
G.Daudze. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 22/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 3. Likums pieņemts.
G.Daudze. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektu „Par
Banku augstskolas Satversmi”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 196/Lp9, – „Par Banku
augstskolas Satversmi”. Tā kā priekšlikumi nav iesniegti, komisijas vārdā lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 196/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
J.Dukšinskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks
pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!
Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies
paziņojumus!
Pirmais paziņojums. Runās deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisiju lūdzu tūlīt
sapulcēties komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītājs. Otrais paziņojums. Vārds deputātam Andrim
Bērziņam no ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Cienītie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas locekļi!
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.38 Sociālo un darba lietu
komisijas telpā.
Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums. Vārds deputātei
Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti, vēršos pie tiem, kuri ir locekļi deputātu
grupā sadarbībai ar Francijas parlamentu! Šodien pulksten 12.35 Saeimas Viesu zālē ir
tikšanās ar projekta „Francijas pavasaris” koordinatori Vitu Timmermani-Mooru. Viņa
pastāstīs par plānotajiem pasākumiem ārpus Rīgas.
Sēdes vadītājs. Nākamais paziņojums. Vārds deputātei
Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten
10.35 komisijas sēžu zālē.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas
sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis (No zāles: „Lācis ir! Ir Lācis!”
Dep. J.Dobelis: „Tīģeris ir!”), Pauls Putniņš un Viktors Ščerbatihs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē! Atsāksim darbu.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajam lasījumam komisija ir
saņēmusi četrus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības
„Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši šos
Nacionālās drošības likuma grozījumus vēl pirms tam, kad Valsts prezidente bija
izmantojusi savas ar Satversmes 72.pantu garantētās tiesības – apturēt likuma
publicēšanu.
Vienkārši mēs izmantojām procedūras iespējas, par kurām aizmirsa
oponējošās puses.
Grozījumi paredz Nacionālās drošības padomes pilnvaru
paaugstināšanu salīdzinājumā ar Valsts drošības iestāžu padomi. Proti, pirmajai
padomei tiek dotas tiesības atcelt otrās lēmumus. Pie tam pirmās padomes locekļiem,
kuri neietilpst otrās padomes sastāvā, tiek dotas tiesības apmeklēt otrās padomes
sēdes bez īpaša uzaicinājuma.
Patlaban šīs tiesības ir liegtas tādiem Nacionālās drošības
padomes locekļiem kā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas
priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs un arī pati Valsts prezidente.
17.martā laikrakstā „Diena” Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas
institūta direktors, rakstīja (citēju): „…ierosinu nodot drošības iestāžu
kontroli nevis dažiem valdības ministriem, bet gan Nacionālās drošības padomei
(NDP). [..] Valdība ar pilnām tiesībām varēja parādīt prezidentei trīs pirkstu
kombināciju, kad viņa lūdza, lai grozījumus par drošības likumiem izskata NDP. Būtu
daudz drošāk, ja drošības dienestus vadītu tieši NDP [..].”
Kā redzat, mūsu priekšlikumi ir visai tuvi tiem, kurus pauda Lejiņa
kungs.
Interesanti, ka mūsu priekšlikumi der gan tai likuma redakcijai, kas
pastāvēja līdz 8.janvārim, gan arī tam likuma variantam, kas ir spēkā šodien.
Un, cienījamie kolēģi, nebūtu brīnums, ja pēc nedēļas
parādītos citi priekšlikumi Nacionālās drošības likumam. Mēs nevaram droši
pateikt, kad valdošā koalīcija runā taisnību – vai šodien, ka viņa grib atjaunot
šā likuma veco redakciju, vai pirms pusotra mēneša, kad viņa apgalvoja, ka viss ir
kārtībā un tiešām Ministru prezidentam ir ekskluzīvas tiesības kontrolēt visu šo.
Sakarā ar to ļoti lietderīgi būtu pieņemt mūsu priekšlikumus,
kas ir pilnīgi loģiski un pamatoti. Ja Saeimas vairākums atbalstītu mūsu
priekšlikumus, tad tie stātos spēkā jau 24.aprīlī, kad pilnā sparā ritēs parakstu
vākšana par referenduma noteikšanu.
Un līdz tam laikam, kamēr jautājums netiks ar nobalsošanu
atrisināts, Latvijas drošības dienesti atradīsies Valsts prezidentes un Saeimas
drošā kontrolē.
Tāpēc PCTVL frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Jurim Dalbiņam ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 7/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektam
„Grozījumi Militārā dienesta likumā” komisija saņēma 18 priekšlikumus un
izskatīja savā 21.marta sēdē.
1.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums, kuru diemžēl
noraidīja atbildīgā komisija, ir ļoti vienkāršs. Lūk, šāds: štatā paredzētajos
civilajos amatos var pieņemt arī Latvijas Republikas nepilsoni, ja uz viņu neattiecas
daži likumā minētie ierobežojumi, kas neļauj pilsoņiem dienēt mūsu Bruņotajos
spēkos. Es vēlreiz atkārtošu: ne dienēt Bruņotajos spēkos, bet tikai strādāt
civilajos amatos. Tātad – strādāt algotajos civilajos amatos, tas ir, attiecīgajās
štata vietās, kas ir izveidotas par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Godātie deputāti! Tā ir tikai viena no pilsoņu un nepilsoņu
tiesību 70 atšķirībām, turklāt, tāpat kā lielākā daļa no šīm atšķirībām,
tā arī ir absolūti nepamatota.
Ar nožēlu esmu spiests atzīmēt, ka pagājušajā ceturtdienā
Saeimas Prezidijs atteicās izdalīt deputātu vidū materiālus, kurus sagatavoja
frakcija un kuros tika minētas daudzas valdībai sen zināmas starptautiskas
rekomendācijas šajā jomā, kā arī pieminēta pavisam jauna parādība –
naturalizācijas tempu krasa palēnināšanās.
Nāksies daļu no tiem materiāliem jums nolasīt no Saeimas tribīnes,
jo Kārtības rullis to neļauj aizliegt.
Lūk, piemēram, ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada Noslēguma
ziņojums par Latviju: „Attiecībā uz nepilsoņu statusu komiteja ņem vērā valdības
politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā. Tomēr
komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu
netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas
kategorijas personas, kurām ir ilgstošas un noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos
aspektos ir pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko
paredz pilsonības esamība. Komiteja pauž bažas par šādas izslēgšanas situācijas
turpināšanos, kā rezultātā iedzīvotāju nepilsoņu daļai nav efektīvi
nodrošinātas daudzas šajā paktā paredzētās tiesības, tajā skaitā politiskās
tiesības, iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskos amatus, iespējas
strādāt atsevišķās profesijās, ierobežojumi uz īpašumtiesībām un sociālajiem
pabalstiem. Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanās, ļaujot
nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, piedalīties
vietējo pašvaldību vēlēšanās un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto
ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā
dzīvē.”
Ņemiet vērā to, ka ANO Cilvēktiesību komiteja atšķirību skaita
samazināšanas jautājumu saista tieši ar naturalizācijas tempiem! Lūk, tajā
materiālā, kuru atteicās izplatīt jūsu vidū, ir atzīmēts, ka 2003.gadā, kad tika
gatavots šis Noslēguma ziņojums, triju mēnešu laikā tika iesniegti 2179 iesniegumi,
bet 2006.gada decembrī un pēdējo divu šā gada mēnešu laikā tikai 1074 – divas
reizes mazāk. Salīdzinājumā ar 2005.gada analoģisku periodu ir iesniegumu skaits
sarucis sešas reizes. Naturalizācijas tempi jau tagad atrodas tādā līmenī, kāds
bija pirms desmit gadiem. Un, lai naturalizētu palikušos nepilsoņus, būs nepieciešami
apmēram 100 gadi. Šajos apstākļos rodas akūta nepieciešamība atcelt
diskriminējošos ierobežojumus. PCTVL frakcija aicina izdarīt to nekavējoties un ļaut
nepilsoņiem strādāt civilajos amatos mūsu Bruņotajos spēkos.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis
Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Labdien, kolēģi!
Diemžēl abas šīs prokrieviskās partijas bieži izmanto faktus, kuri neatbilst
īstenībai, – neatbilst īstenībai arī praktiskajās ikdienas starptautiskajās
attiecībās.
Plinera kungs šeit teica, ka, ja mēs tagad nedošot nepilsoņiem
tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot un ievēlēt pašvaldību deputātus – un
šīs partijas to ir teikušas arī par Saeimas vēlēšanām un Saeimas deputātu
ievēlēšanu! -, tad, lūk, pēdējais nepilsonis saņemšot šīs tiesības pēc
ārkārtīgi ilga laika. Nav tā, Plinera kungs!
Vācija un Turcija noslēdza 1959.gadā līgumu par turku
viesstrādnieku iebraukšanu un uzturēšanos Vācijā, pie tam šo līgumu ratificēja
tūlīt abu valstu parlamenti. Viens no ievērojamākajiem vācu žurnālistiem Teo
Zommers, kas apbalvots ar daudziem Vācijas Žurnālistu savienības apbalvojumiem un
turklāt arī ar starptautiskiem apbalvojumiem par darbiem žurnālistikā, Vācijas
presē atklāti raksta, ka, ja Vācijas valsts šos savā zemē ar parlamenta
ratifikāciju ielaistos, tātad brīvprātīgi uzņemtos turkus tādā tempā kā tagad
uzņems Vācijas pilsonībā, tad pēdējais turks kļūs par Vācijas pilsoni –
nepārklausieties! -2130.gadā. (No zāles dep. J.Pliners: „Lāča kungs, runa ir par
to, lai viņiem atļautu strādāt!”) Un neviens Eiropas Savienībā neuztraucas par
šo faktu! Jūs šeit tomēr kā okupācijas varas ievestas civilpersonas uztraucaties, ka
var pēc 100 gadiem kaut ko vēl… Tā ir liela starpība – vai jūs esat šeit
ienākuši ar Latvijas valsts parlamenta atzītu aktu vai kā svešas varas ievesti
cilvēki. Jums taču jāsaprot šī saistība! Tātad jums nav ko žēloties. Salīdziniet
Latvijas nostāju ar citu valstu nostāju šajā jautājumā, un tad jūs redzēsiet, ka
mēs, latvieši esam būtībā ļoti piekāpīga un miermīlīga tauta!
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu
jūs debatēt par iesniegto priekšlikumu, nevis par vēlēšanu tiesībām. Taču šajā
gadījumā es gribētu iesniedzējiem atgādināt to, ko es ne reizi vien šeit, no šīs
tribīnes, esmu teicis, – to, ka pilsonība ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi.
Mūsu karavīri, pilsoņi, ir gatavi atdot savu dzīvību – un diemžēl jau ir atdevuši
savu dzīvību – par to, lai šobrīd rūpētos par mieru pasaulē, turpretī jūs gribat
baudīt tikai privilēģijas. Ja jūs gribat saņemt tikai privilēģijas, tad tas ir
netaisnīgi! Savukārt, ja jūs gribat uzņemties arī pienākumus, tad, lūdzu! Jums ir
iespēja naturalizēties un strādāt gan civilajos amatos un izmantot šīs
privilēģijas, gan arī mūsu sabiedrības interesēs uzņemties pienākumu atdot
dzīvību, ja tas būs nepieciešams.
Es kategoriski aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pirms mēs turpinām debates, es atgādinu, ka mēs
trešajā lasījumā izskatām priekšlikumus pa pantiem. Un pašreiz mēs izskatām
likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” 16.pantu.
Turpināsim debates! Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Protams! Viņu par atmīnētāju vajag aizsūtīt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tikko Lāča kungs apgalvoja,
ka mēs it kā izmantojam nepatiesas ziņas un nepatiesu informāciju, lai aizstāvētu
mūsu priekšlikumu. Tomēr mēs izmantojam tikai divus faktus.
Pirmais bija ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada ziņojums par
Latviju. Tās ir rekomendācijas, kas ir adresētas tieši mūsu valstij, cienījamais
Lāča kungs! Un tur bija runāts par nepieciešamību samazināt tiesību atšķirības
starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas, cienījamais kolēģi, ir, tā teikt, klīnisks
fakts!
Un otrs fakts, kuru mēs izmantojām, ir Naturalizācijas pārvaldes
oficiālās ziņas, kas ir ievietotas internetā Naturalizācijas pārvaldes mājaslapā,
un visi var tās pārbaudīt!
Līdz ar to es aicinu Prezidiju pārskatīt savu lēmumu un tomēr
izplatīt deputātiem šo dokumentu, jo es neuzskatu, ka ANO Cilvēktiesību komitejas,
EDSO vai Eiropas Parlamenta rekomendācijas attiecībā uz Latviju ir slepena vai īpaši
slepena informācija pat Saeimas deputātam.
Es gribētu atbildēt arī uz Ābiķa kunga repliku. Par kādām
privilēģijām jūs runājat, cienījamais deputāt? Jo strādāt civilā amatā,
teiksim, par apkopēju, par medmāsu vai par pavāru Bruņotajos spēkos – tās nav
privilēģijas! Te ir runa tikai par to! Un es jau iepriekš varu atvainoties, jo teikšu,
ka jūs runājat atklātas muļķības no Saeimas tribīnes. Un tas jums nedara godu!
Paldies.
Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas
piebilstams? Nav.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 5. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 6. – aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikums.
Komisija priekšlikumu atbalstīja un iekļāva savā – 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Pret 6. un 7.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 10. – aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikums
– atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
J.Dalbiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
J.Dalbiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
J.Dalbiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
J.Dalbiņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 87/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Aicinu jūs izskatīt likumprojektu ar
reģistrācijas numuru 184/Lp9. Otrajā lasījumā mēs šo likumprojektu skatījām
vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Šo pēdējo minēto likumprojektu mēs šodien jau atbalstījām
trešajā lasījumā, bet, salīdzinot ar iepriekšējo likumu, šis likumprojekts ir…
Komisija par to ir saņēmusi veselu septiņdesmit vienu priekšlikumu, un es uzreiz
pateikšu, ka šie priekšlikumi ir redakcionāla un juridiski precizējoša rakstura, jo
daudzas darbības un daudzi jēdzieni, kas šajā jaunajā regulācijā tiek paredzēti,
līdz šim Finanšu instrumentu tirgū nebija spēkā, nebija pazīstami. Līdz ar to bija
jāiegulda lielāks darbs, lai to visu valodnieciski un juridiski precizētu. Un tāpēc
tie netika jau iestrādāti toreiz, kad balsojām par otro lasījumu.
Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, un arī es aicinu
tos atbalstīt.
Tātad sākam priekšlikumu izskatīšanu.
1.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Tas pats sakāms par 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Nākamais priekšlikums ir 22.lappusē, un arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Arī 9.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Lūdzu jūsu atbalstu arī 10.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Šeit ir jāskata…
K.Pētersone. Jā! 11.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā. Un arī Juridiskā biroja 12.priekšlikums ir
konceptuāli atbalstīts. Tie visi ir apvienoti 13. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pret 11., 12. un 13.priekšlikumu un komisijas
atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Pētersone. Paldies.
14.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Par 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Pētersone. Paldies.
15.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi, bet iekļāvusi 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Pret 15. un 16.priekšlikumu un atbildīgās
komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Pētersone. 17. ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 18. ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 19. ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 20.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 21.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 22.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 23.priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Juridiskais birojs ir iesniedzis 25.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 26.priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 27. komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 28. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 29. guvis visas komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Lūdzu atbalstīt 31.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 32. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32.priekšlikumam.
K.Pētersone. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Komisija ir nolēmusi atbalstīt arī 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 35. lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 36. lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Arī 37. tika pozitīvi novērtēts atbildīgajā
komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
K.Pētersone. 38.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 39.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt
atbildīgās komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Pret 38. un 39.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.
K.Pētersone. 40.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja,
šoreiz nav atbalstīts, tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 41.priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts,
taču tas ir…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Atklājam debates par
41.priekšlikumu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Debatēs
pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien ir tas retais gadījums, kad mums
nāksies balsot pēc principa – jo sliktāk, jo labāk. Parasti mēs tā nedarām, bet
šodienas izņēmums ir pamatots ar vajadzību pievērst Eiropas Savienības institūciju,
kā arī ietekmīgo Rietumu lobistu uzmanību netaisnīgiem un bezjēdzīgiem
ierobežojumiem, kuri pastāv Latvijas likumos.
Valsts valodas likums noteic, ka visi dokumenti, kuri ir iesniedzami
Latvijas valsts institūcijās Latvijas teritorijā, tiek noformēti valsts valodā.
Savukārt Eiropas Savienības direktīva, uz kuru balstās izmaiņas Finanšu instrumentu
tirgus likumā, paredz ārvalstu emitentiem tiesības iesniegt regulatoro informāciju
kontroles iestādei Latvijas teritorijā, lietojot vai nu valsts valodu, vai valodu, kuru
lieto starptautisko finanšu jomā. Nu, šajā kontekstā tas nozīmē, ka angļu valodā.
Šī direktīvas atļauja ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, un
Saeimas Juridiskais birojs ierosināja novērst pretrunu, nosakot, ka arī ārvalstu
emitentiem ir pienākums iesniegt savas atskaites tikai latviski.
Principā bija arī iespēja atstāt likumā sākotnējo normu, kura
atbilst Eiropas Savienības direktīvai, jo apspriežamais likums var tikt uzskatīts par
speciālo likumu attiecībā pret Valsts valodas likumu. Un praktiskajā dzīvē šī
liberālā atļauja nevarēšot radīt sarežģījumus Latvijas ierēdņiem, jo tik
specifiskā jomā kā finanšu tirgus regulēšana strādā speciālisti, kuriem tik un
tā bieži jālieto angļu valoda, pildot amata pienākumus.
Taču šodien mēs tomēr atbalstīsim atbildīgās komisijas iesniegto
41.priekšlikumu, kas noteic, ka ārvalstu emitentiem jāiesniedz informācija vienlaikus
angļu un latviešu valodā. Ierosinājumu, kuru mēs saņēmām no Juridiskā biroja,
komisija pasliktināja, nosakot, ka jebkurā gadījumā jāiesniedz divas atskaites divās
valodās.
Ir cerība, ka Eiropas Komisija un ārvalstu lobistu grupas pamanīs
šo papildu apgrūtinājumu un nesaskaņu ar Eiropas Savienības direktīvu un organizēs
spiedienu uz Latvijas valdību, lai grozītu Valsts valodas likumu. No pieredzes mēs
zinām, ka Latvijas valdība var ilgi ignorēt vietējo iedzīvotāju intereses un
tiesības, bet ir ļoti pakalpīga, kad ir aizskartas ārvalstu uzņēmēju intereses. Ir
viegli neatļaut vietējiem iedzīvotājiem iesniegt savai pašvaldībai vēstuli krievu
valodā, bet pavisam cita lieta ir neatļaut Rietumu finansistiem sarakstīties savā
valodā ar Latvijas valsts iestādēm. Es prognozēju, ka spiediens uz Latviju sāksies
jau pirmajā pusgadā pēc šodien pieņemtā likuma stāšanās spēkā. Un tas dos mums
iespēju aktualizēt vispārējo diskusiju par valodas lietošanas regulēšanu valsts
pārvaldes jomā.
Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Par 64.pantu debates turpina deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Es gribu vērst parlamenta uzmanību uz to, ka šeit
nav tā: jo sliktāk, jo labāk… Un negribu atsaukties uz vēl kaut kādu Mao Dzeduna
izteicienu, es tos neatceros. Latvijas valstī ir spēkā Valsts valodas likums, kas
ārkārtīgi precīzi nosaka valsts valodas lietošanu. Un, lai gan komisijā mēs
sliecāmies piekrist tam, ka varētu iesniegt svešvalodās, diemžēl gan juristi, gan
citi likumu speciālisti pateica, ka tas nav iespējams, jo direktīva nav starptautisks
nolīgums, kas ir augstāks par nacionālo likumdošanu. Tā ka, atvainojiet, diemžēl
būs tātad jāsniedz divās valodās – angļu (tekstā ir vārdiņš „un”) un
nacionālajā valodā. To šobrīd prasa likums, ne jau kādi komisijas vai deputātu
untumi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad mēs daži
te nākam atgādināt to, ka latviešu valoda mums ir viens no stūrakmeņiem, lai mēs
vispār būtu. Un līdz ar to ir žēl, ka komisija šādi ir nobalsojusi. Tik tiešām,
pat ļoti žēl, jo tā ir necieņa pret valsts valodu, kura izpaužas ne jau pirmo reizi
tieši no latviešu deputātu puses. Mēs neko nezaudējam nekur, ja cīnāmies par savas
valodas nostiprināšanu, ko pie tam vēl paredz mūsu likumi. Tā ka es ļoti aicinu
Saeimu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un nenākt šeit ar tādiem argumentiem:
es iegāju veikalā un tur, pa visu veikalu, atradu vienu kaut kādu sašmulētu papīru,
un tas nu būtu arguments, lai kaut kādā veidā protestētu pret uzņēmējdarbības
ierobežošanu vai kaut ko tamlīdzīgu.
Tā ka, ja mēs cienām savu valodu un tiešām gribam ievērot kaut
vai to, kas ir likumā ierakstīts, tad šinī gadījumā Juridiskā biroja priekšlikums
ir jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams par 41.priekšlikumu? Vārds Karinai Pētersonei. Lūdzu!
K.Pētersone. Komisijas priekšsēdētājs jau faktiski pauda komisijas
viedokli. Es varu tikai piebilst, ka salīdzinājumā ar otro likumprojekta lasījumu, kur
ir piedāvāta izvēle starp valodām, es domāju, Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums ir korekts tādā ziņā, ka tas arī atbilst Valsts valodas
likuma nosacījumiem.
Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
41.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
K.Pētersone. Paldies.
Tagad izskatīsim 42.priekšlikumu. To ir iesniedzis Juridiskais
birojs. Komisija to ir atbalstījusi, taču tas kā atbalstīts priekšlikums ir iekļauts
43. – pašas komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 42. un
43.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.
K.Pētersone. Paldies.
44.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 45.priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Nākamais ir pašas komisijas priekšlikums. Arī to
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. 47.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. Arī 48.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. Komisija lūdz atbalstīt arī nākamo –
49.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. Arī 50.priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. Komisija ir atbalstījusi arī 51.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
K.Pētersone. Arī Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums Nr.52 ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja priekšlikums?…
K.Pētersone. Oi, es ļoti atvainojos! Šis priekšlikums nav
atbalstīts. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli – noraidīt Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Paldies.
53.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. Nākamais – pašas komisijas priekšlikums Nr.54 – ir
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Arī 55.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. 56.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisija to ir atbalstījusi, taču aicina to atbalstīt kopā ar 57.priekšlikumu, kas
arī ir Juridiskā biroja formulēts. Un visbeidzot abi ir iekļauti priekšlikumā Nr.58,
kuru ir izveidojusi un lūdz atbalstīt komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 56., 57. un
58.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.
K.Pētersone. Paldies.
59.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija
aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Pētersone. 60. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. 61. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu jūsu
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. 62. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Komisija lūdz atbalstīt arī 63.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums Nr.64.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Pētersone. Komisija lūdz atbalstīt pati savu – 65.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Un savukārt Juridiskais birojs ir iesniedzis nākamo –
66.priekšlikumu. Arī tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Pētersone. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī priekšlikumu
Nr.67. Arī to komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Pētersone. Paldies. 68.priekšlikums ir pašas komisijas
priekšlikums. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. 69. – ar to ir līdzīgi. Lūdzam arī to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Juridiskā biroja priekšlikums Nr.70 ir komisijā guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
K.Pētersone. Un pēdējais ir priekšlikums Nr.71. Tas ir pašas
komisijas priekšlikums, ar to mēs izslēdzam vienu pārejas noteikumu punktu. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Pētersone. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojekta
pieņemšanu kopumā – trešajā, pēdējā, lasījumā! Lūdzu atbalstu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 184/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi deputāti! Mēs
strādāsim ar dokumentu Nr.686 – likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likumā”. Iesniegti ir 35 priekšlikumi.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara
Daudzes priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No
zāles dep. V.Buzajevs: „Balsot!” Dep. J.Dobelis: „Tik nenāc runāt!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 65, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt. Debatēs pieteicies
deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Apspriežamajā PCTVL frakcijas priekšlikumā tiek
ierosināts paplašināt aktīvo nodarbinātības pasākumu sarakstu. Konkrēti –
papildināt to personu sarakstu, kuras pieder pie noteiktām riska grupām un kurām ir
nepieciešama īpaša pieeja, ar vienu vienīgu grupu. Patlaban šajā sarakstā ir,
piemēram, personas no 15 līdz 24 gadu vecumam, personas, kurām līdz valsts vecuma
pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā
pieci gadi, un tamlīdzīgas.
Mēs ierosinām papildināt šo sarakstu ar vārdiem „personām,
kuras pieder pie Latvijas mazākumtautībām, un ārzemniekiem…”, jo tieši šīs
kategorijas personu saraksta papildināšanai arī ir atklāts izskatīšanai šis likums.
Runa ir par personām ar bēgļa statusu, ar alternatīvo statusu un par pārējo
tamlīdzīgo „eksotiku”. Būtu labi vienlaikus parūpēties arī par vietējiem
iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
Kā rāda 1994., 2004.gada oficiālā statistika, bezdarba līmenis
viņu vidū stabili ir par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešiem. Diemžēl daudz
svaigāku datu mums nav, jo kopš 2006.gada Statistikas pārvalde pārstāja publicēt
šos skaitļus, kuri nebūt negrezno Latviju.
Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi! Balsosim par 5.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
A.Ziedone-Kantāne. 7. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jums ir zināms,
Izglītības likums nosaka, ka visos kvalifikācijas un pārkvalifikācijas kursos, kas
tiek finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta, zināšanu sniegšana notiek valsts
valodā.
Mēs piedāvājam izdarīt izņēmumu attiecībā uz bezdarbniekiem,
turklāt pašā pieticīgākajā formā, proti, mēs piedāvājam noteikt, ka aktīvos
nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai, pēc iespējas, nodrošina, to
īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā.
No statistikas materiāliem izriet, ka bezdarba līmenis nelatviešu
vidū ir apmēram par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešu vidū. Statistiski ir
pierādīts, ka viens no galvenajiem šīs atšķirības iemesliem ir tas, ka darbu
zaudējušās personas nepietiekami pārvalda valsts valodu. Tāpēc viņu
pārkvalificēšana tajā valodā, kuru viņi slikti prot, ir klaja ņirgāšanās par
šiem cilvēkiem un valsts līdzekļu tukša izšķērdēšana.
Esmu pārliecināts, ka jebkurš deputāts, kas nevis vārdos, bet
darbos rūpējas par sabiedrības integrāciju, iestājas par nelietderīgu budžeta
izdevumu samazināšanu to ģimeņu atbalstam, kuras pašas ir spējīgas sevi
nodrošināt, atbalstīs šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Paldies vēlreiz.
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi!
Esot Eiropas Savienības dalībvalstij, mums vienmēr būtu
jāpaskatās arī no tāda viedokļa – un arī Plinera kungam vajadzētu to apskatīties
-, kā šīs problēmas risina citas Eiropas Savienības valstis.
Piemēram, Austrijā visus jautājumus, kas saistīti ar imigrantiem,
kuri Austrijā ir ieradušies ar atļauju… Tie nav nelegālie imigranti… Tātad visus
ar viņu darba noteikumiem saistītos jautājumus tur risina Iekšlietu ministrija. Lūk!
Precīzi gan neatceros, bet pirms pieciem vai sešiem gadiem, lasot Vīnes lielāko
laikrakstu „Die Presse”, es varēju uzzināt, ka Austrijas iekšlietu ministrs
ir izdevis gluži vai rīkojumu – un tas droši vien tika apstiprināts -, ka visiem
imigrantiem, kas ierodas Austrijā (kā piemēru minot nekvalificētu imigrantu, kurš
meklē darbu, kurš ir bezdarbnieks un kurš varētu strādāt par ratiņu stūmēju vai
par elektrisko automobiļu vadītāju noliktavas iekšienē – nevis par šoferi),
pietiekamā līmenī ir jāzina vācu valoda. Austrijā vācu valoda, kā zināt, ir
valsts valoda. Un tas ir nepieciešams tādēļ, lai viņi varētu saprasties ar darba
devējiem un ar citiem cilvēkiem, kuri tur ierodas.
Kā mēs zinām, tagad arī ļoti liberālā Nīderlandes valdība ir
pieņēmusi noteikumus imigrantiem, kuri ierodas Nīderlandē ar atļauju. Es vēlreiz
uzsveru: viņiem vispirms ir jāsamaksā zināma naudas summa, turklāt diezgan
ievērojama summa, par šo iebraukšanu, un viņiem jau pēc ierašanās zināmā līmenī
ir jāmāk valsts valoda.
Tātad, Plinera kungs, jūsu teiktais, ka krievu tautības
bezdarbniekiem tiek izšķērdētas milzīgas summas… Es jums piekrītu, ka šīs summas
nav jātērē.
Eiropas Savienības demokrātisko valstu pieredze rāda, ka šiem
cilvēkiem pašiem ir jāgādā par to, lai viņi zinātu tās valsts valodu, kurā viņi
ir ieradušies. Un pat viszemākā līmeņa nekvalificētiem strādniekiem, lai viņi
izvairītos no bezdarba, ir jāciena un jāzina attiecīgās valsts valoda. Šie bija
tikai divi labi piemēri, bet es varētu tādus minēt vēl un vēl. Pietiks jau ar šiem
vien, Plinera kungs!
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Ai-ai! Atkal viņš! Lai viņš iet
atmīnēt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! It īpaši, cienījamais Prezidij! Tomēr pastāv
reglaments! Mēs apspriežam šo likumprojektu nevis pirmajā, bet gan otrajā lasījumā,
kad ir jārunā par konkrēto priekšlikumu: „Aktīvos nodarbinātības pasākumus
īsteno valsts valodā vai, pēc iespējas, nodrošinot to īstenošanu pasākumos
iesaistīto personu dzimtajā valodā.” Šeit nav neviena vārda par kaut kādiem
imigrantiem, par ko šeit tikko no tribīnes runāja cienījamais Lāča kungs. Pirms
piedalāties debatēs, vajag tomēr izlasīt apspriežamo priekšlikumu!
Kur ir vislielākais bezdarba līmenis? Tieši Latgalē, kā jums tas
varbūt ir zināms. Kas dzīvo Latgalē? Tur pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoņi, kuriem
dzimtā valoda ir krievu vai varbūt poļu valoda. Tas ir fakts! Runa ir nevis par
imigrantiem, bet par Latvijas pilsoņiem. Un tieši krievu valodā runājošiem cilvēkiem
bezdarba līmenis ir par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešiem. Tas ir fakts, un
šis fakts ir jāņem vērā, plānojot valsts politiku bezdarba samazināšanai.
Un tieši Latgalē vispār nav iespējams organizēt
pārkvalifikācijas kursus, slepenā veidā neizmantojot krievu valodu. Mēs tikai
gribējām dot Labklājības ministrijas ierēdņiem pilnvaras, jo viņiem citādi nav
iespējas pilnībā ievērot likumus un likumīgi darīt to, ko viņi šodien jau dara,
neriskējot saņemt naudas sodus. Un viss!
Šis ir ļoti pieklājīgs priekšlikums, un es nedz komisijas sēdē,
nedz šodien Saeimas sēdē nedzirdēju nevienu argumentu „pret”.
Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas
Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas valodu jautājumos paredz, ka
nedrīkst diskriminēt mazākumtautības, nenodrošinot to apmācību valsts valodā.
Latvija un arī citas Eiropas valstis, īstenojot valsts valodas politiku, cenšas
ievērot šīs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas.
Ievērojot šīs rekomendācijas, arī mūsu izglītības likumdošana paredz, ka
arodizglītība Latvijā ir jāīsteno valsts valodā, jo pretējā gadījumā darba
tirgū mēs diskriminēsim cittautiešus, kuriem līdz ar to nebūs nodrošināta šī
izglītība valsts valodā. Tādējādi no manis teiktā izriet, ka jūsu iesniegtais
priekšlikums ir pilnīgi absurds, jo, ja cilvēki, kuri varbūt būs zaudējuši darbu
tieši latviešu valodas nezināšanas dēļ, tagad par valsts līdzekļiem tiks
apmācīti nevis latviešu valodā, bet kādā citā valodā, tad valsts ar šādu savu
rīcību būs panākusi tikai to, ka viņi arī savās turpmākajās darba gaitās tiks
diskriminēti.
Tā ka jūsu priekšlikums ir pilnīgi absurds un līdz ar to ir
noraidāms.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Paldies Dievam!”) Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?
A.Ziedone-Kantāne. Mēs komisijā ļoti pārliecinoši pierādījām,
ka mums ir sava taisnība. Un ar pierādījumiem… Tā ka, es domāju, komentāri te
vairs nav nepieciešami. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – nav.
Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 8. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 9. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 10. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 10. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 11. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 12. ir Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 13. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 14. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 15. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 16. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 17. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 18. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 19. arī ir Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 20. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 21. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 22. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 23. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 24. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 25. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Arī 26. ir Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Arī 27. ir Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 28. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 29. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 30. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 31. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Un te laikam ir jāskata…
A.Ziedone-Kantāne. Jā, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts
32.priekšlikumā, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi. Tātad 31. un
32. ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 31. un
32.priekšlikumu.
A.Ziedone-Kantāne. Jā. Paldies.
Arī 33. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 34. – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikumā. Tātad šie abi – 33. un 34.priekšlikums – ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Pret 33. un 34.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne. Un pēdējais ir 35. – Labklājības ministrijas
parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu balsojumu par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 168/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus trešajam
lasījumam iesniegsim līdz 20.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Termiņš – 20.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām nākamos darba kārtības
punktus, daru jums zināmu, ka esmu saņēmis iesniegumu no deputāta Andreja
Klementjeva. Viņš atsauc savu balsojumu „par” par likumprojektu, kura dokumenta
numurs ir 694, kad tika balsots par tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Par šo
likumprojektu deputāts ir balsojis „pret”. (No zāles: „Fui! Kauns!”)
Godātie kolēģi! Pirms mēs ķeramies pie darba kārtības tālākās
izskatīšanas, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par
darba kārtības maiņu.
Pirmais priekšlikums ir saņemts no Tautsaimniecības komisijas:
„Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 117.pantu, Tautsaimniecības komisija
lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut
tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas
sertifikātiem”” trešajam lasījumam”.” Vai deputātiem būtu iebildumi pret
darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.
Tāpat Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt darba kārtību
un sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības
papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek papildināta.
Ir saņemts arī priekšlikums no Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas – mainīt Saeimas 29.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā
Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””
trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs papildinām darba
kārtību? Iebildumu nav.
Tāpat šajā sakarā ir saņemts vēl viens priekšlikums ar lūgumu
mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas lauku apvidos”” trešajam
lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Un ir vēl viens lūgums papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību
un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos”” trešajam lasījumam”. Vai ir iebildumi pret to? Nav iebildumu. Darba
kārtība papildināta.
Un visbeidzot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
lūdz mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam”. Vai
deputāti piekrīt šīm darba kārtības izmaiņām? Deputāti piekrīt. Darba kārtība
ir mainīta.
Izskatīsim nākamos darba kārtības punktus. Likumprojekts „Grozījums
Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs. Lūdzu!
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.635 –
likumprojektu „Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”.
Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu Ieguldītāju aizsardzības
likuma attiecīgās normas, lai tās atbilstu Latvijas Republikas starptautiskajām
saistībām.
Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz
Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 270/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
4.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 4.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš apstiprināts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam
priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 231/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 5.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 5.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Rēzeknes Augstskolas Satversmi”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 250/Lp9 – „Par Rēzeknes Augstskolas
Satversmi”. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms mums ir jāizšķiras
par to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 250/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.
J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt
šā gada 3.aprīli.
Sēdes vadītājs. 3.aprīlis. Jā… paldies. Vai ir citi
priekšlikumi?
Un laiks izskatīšanai Saeimā?
J.Dukšinskis. Varētu 4.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Saeimas 4.aprīļa sēdē. Jā… Es deputātiem
gribu pateikt, ka Saeimas Prezidijā jau ir pieņemts lēmums, ka Saeimas sēde notiks
4.aprīlī pulksten 12.00.
J.Dukšinskis. Tad 26.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt likumprojektu otrajā
lasījumā izskatīt 26.aprīļa sēdē. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka
priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.aprīlis un likumprojekta izskatīšana –
26.aprīlī? Nav iebildumu. Lēmums pieņemts. Paldies.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs ir 239/Lp9, – „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmi”. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
J.Dukšinskis. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 239/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimā.
J.Dukšinskis. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
šā gada 3.aprīli un likumprojekta izskatīšanu Saeimā veikt 26.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.aprīlis,
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 26.aprīlī. Vai ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
J.Dukšinskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu „Grozījums likumā
„Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai likumprojekts, kura
reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, – „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām””. Tas attiecas uz privatizācijas un atsavināšanas iespēju
regulējumu aizsargājamās teritorijās.
Par laimi, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā
priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Man šeit, tabulā, ir redzams viens priekšlikums
3.lapaspusē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vajag skatīties!”)
I.Līdaka. Es ļoti atvainojos! Tiešām to neievēroju. Jā, tas ir
precizējošs. Jā! (Starpsauciens no zāles: „Kauns! Kauns!”) Nu, vides
ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, protams, ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
I.Līdaka. Tātad piekrīt, ka nosaukums ir „Rāznas nacionālais
parks”. Paldies.
Līdz ar to tad nu tiešām lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie
kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 11. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.aprīlis.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Komisija ir
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajam
lasījumam saņēmusi 24 priekšlikumus un tos izskatījusi savā 21.marta sēdē.
1. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 3.
1.priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 3. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
– trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 5. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.
– trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 64, atturas – 9.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 6. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Komisija
to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt to, ka šis
likumprojekts ir tapis, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, un tāpēc gandrīz
vai visi iesniegtie priekšlikumi būtu nopietni apsverami. Piemēram, Saeimas deputāta
Valērija Agešina priekšlikumu būtība – maksimāli pietuvināt likumprojekta saturu
Satversmes tiesas sprieduma burtam un garam.
6.priekšlikumā es ierosinu izslēgt no likumprojekta vārdus „un
netraucētu darbību”, jo pēc būtības sanāk tā, ka pašvaldība tomēr var aizliegt
jebkuru piketu, aizbildinoties ar kaut kādiem nepamatotiem iemesliem.
Lūdzu balsot „par” un lūdzu pildīt Satversmes tiesas spriedumu.
Sēdes vadītājs. Par 6.priekšlikumu debates turpina deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi, te jau ir tā doma paslēpta! Agešina kunga
priekšlikums nozīmē atļaut visu un neprasīt, vai tas traucē vai netraucē.
Tieši tur ir tā jēga, ka nedrīkst neviens pasākums traucēt
iestāžu darbību. Viena lieta ir tā, ka ir tiesības izteikt savu viedokli (un par to
neviens nestrīdas). Otra lieta – ka, izsakot savu viedokli, netraucē otram strādāt.
Man arī šajā zālē varbūt nepatīk vairāki ģīmji – tur nu nekā nevar darīt! -,
bet tas nenozīmē, ka man tas traucētu strādāt.
Tā ka nevajag mēģināt Satversmes tiesas pateikto izmantot tādā
veidā, lai iedabūtu likumā kaut ko nekārtību veicinošu. Nepietika jau ar to, ka jūs
te gribējāt pirmīt ierosināt, lai visi tie, kas ir sodīti, visvisādi noziedznieki,
būtu tiesīgi ieņemt ļoti augstus amatus piketa laikā, varētu būt gan pasākumu
vadītāji, gan palīgi, gan arī kārtības uzturētāji; tagad jūs gribat, lai jebkurš
pasākums varētu arī traucēt darbību!
Katrā ziņā tas ir pilnīgi neatbalstāms priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Agešina kunga priekšlikums
tomēr ir atbalstāms cilvēktiesību jomā un atbilst attiecīgajam Satversmes pantam,
kas garantē sapulču brīvību. Jo jēdziens „netraucēta darbība”, kuru Agešina
kungs gribēja izslēgt, ir ļoti plaši traktējams. Nevarētu pārbaudīt un
nepārprotami konstatēt, vai darbība ir traucēta vai nav traucēta no konkrēto
dalībnieku puses, bet tajā pašā laikā pašvaldības policijas vai valsts policijas
darbiniekiem ir iespēja miermīlīgu sapulci patvaļīgi pārtraukt sakarā ar to valsts
iestāžu ierēdņu sūdzību, kas ir neapmierināti tieši ar to, ka ir cilvēki, kas ir
neapmierināti ar šo iestāžu darbību.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka šeit, šajā
pašā pantā, ir citi līdzekļi iestāžu drošībai, jo piketa dalībniekiem ir
pienākums nodrošināt brīvu pieeju un brīvu piebraukšanu pie valsts un pašvaldības
iestādēm. Ka šo iestāžu drošībai tas ir pilnīgi pietiekami.
Un sakarā ar to Agešina kunga priekšlikums ir atbalstāms.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka komisijas
sēdē, kurā es piedalījos, nebija nodrošināta nopietna visu šo – gan deputāta
Agešina, gan PCTVL frakcijas, gan citu atsevišķu deputātu – priekšlikumu
apspriešana. Jo nebija pārstāvju nedz no Tiesībsarga biroja, nedz no Juridiskā
biroja, nebija nevienas rekomendācijas ne par vienu priekšlikumu. Un tikai vienu reizi
viens policists izklāstīja savu viedokli par vienu priekšlikumu.
Un sakarā ar to diemžēl visi šie prātīgie priekšlikumi tika
noraidīti.
Es tomēr aicinu atbalstīt visus deputātu priekšlikumus, kas ir
iekļauti šā likumprojekta otrajam lasījumam.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, lūdzu, ir
kas piebilstams?
J.Dalbiņš. Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es
tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija izvērtēja visus iesniegtos
priekšlikumus un, organizējot savu darbu, uzaicināja uz komisijas sēdi visus
ieinteresētos dalībniekus, lai apspriestu šo jautājumu. Komisijai šobrīd nav
tiesību piespiedu kārtā kādu atvest uz komisijas sēdi. Buzajeva kungs, arī jūs tur
ieradāties labprātīgi (No zāles dep. J.Dobelis: „Neaicināts!”), lai
aizstāvētu savus priekšlikumus.
Tā ka šos pārmetumus komisija noraida.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.
– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 7. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Netika
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 8. – deputāta Agešina priekšlikums. Netika atbalstīts.
(Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – nav.. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 9. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu
neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 10. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 11. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 67, atturas – 11. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 12. – deputātu Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova
priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 67, atturas – 12. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 13. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova
priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 64, atturas – 13. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Dalbiņš. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 15. – deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.
– deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 69, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtrauksim uz brīdi
priekšlikumu izskatīšanu.
Mums ir jāizskata kāds cits deputātu priekšlikums. Desmit
deputāti – Leiškalns, Kučinskis, Rubezis, Zommere, Pauls un citi – ierosina skatīt
darba kārtību bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav.
Turpināsim skatīt darba kārtību.
Es atvainojos! Deputātei Kalnietei tomēr ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man nav gluži iebildums… Taču
mums bija paredzēta Francijas grupas sanāksme. Turklāt mēs esam uzaicinājuši
ciemiņus… Nu žēl!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Arī mums jau pulksten 12.30 ir
komisijas sēde, uz kuru ir atnākuši dalībnieki, tā ka es gribētu…
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad mums ir vairāki
priekšlikumi. Vieni uzskata, ka darbu varētu turpināt bez pārtraukuma, savukārt citi
deputāti uzskata, ka būtu vajadzīgs pārtraukums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – 8. Darbs tiek turpināts bez pārtraukuma.
Lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus!
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi, 16. – Juridiskā biroja
priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 17. – Saeimas deputāta Agešina kunga priekšlikums.
Netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 17. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 18. – deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā netika
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 18. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 21. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 23. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Netika
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 23. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 24. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Komisija
to neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24.
– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 252/Lp9 pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 3.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības
likumā”. Komisijas sēdēs mēs uzklausījām atbildīgās ministrijas un nevalstiskās
organizācijas, un es komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 260/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Barča. Atbilstoši komisijas lēmumam lūdzu par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu noteikt 17.aprīli.
Sēdes vadītājs. 17.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.707. Sociālo un
darba lietu komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 233/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
17.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 17.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi par
termiņu? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Konvenciju par Eiropas Meža institūtu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godājamais
Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”) Mēs skatām pirmajā
lasījumā likumprojektu „Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu” (dokuments
Nr.593). Vai jūs atbalstītu likumprojektu par šo Konvenciju?
Lūdzu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies, Leopold!
Leopold, dzīvosim draudzīgi!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 256/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Ozoliņš. 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 3.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses”. Pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Likumprojekts ar reģistrācijas numuru 266/Lp9 – „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona
valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses,
un Marokas Karalisti, no otras puses”.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 266/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Ozoliņš. 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 3.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
L.Ozoliņš. Paldies par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Par
nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes
nodrošināšanai”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides
aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai”, kura reģistrācijas numurs ir
79/Lp9. Juridiskā komisija kopumā ir saņēmusi četrus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pret 1. un 2.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pret 3. un 4.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 79/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 5.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 5.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.aprīlis.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 727. Tautsaimniecības komisija ir uz otro lasījumu
saņēmusi un izskatījusi 20 priekšlikumus.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 4. un 5.priekšlikums ir skatāmi kopā.
5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un
5.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Aizbalts. 8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Aizbalts. 9. un 10.priekšlikums ir skatāmi kopā.
9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā,
kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz atklāt debates. Debatēs pirmais ir
pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Teikšu paldies
Tautsaimniecības komisijas dalībniekiem par to, ka šie priekšlikumi guvuši tās
atbalstu. Taču gribu arī atgādināt – kaut vai tāpēc vien, lai tas paliktu
stenogrammā -, ka priekšlikumu būtība ir gaužām elementāra. (Zālē daži
smejas.) Tur nav nekā smieklīga! (Starpsauciens: „Ha, ha, ha!”) Kaut vai
tāpēc vien, ka ierēdņi, lasot pēc tam to, kas ir teikts no tribīnes, labāk
sapratīs tautas kalpu gribu. Un, ja jūs par šo nobalsosiet, tad griba tiks izteikta
skaidri un gaiši.
Priekšlikums ir par to, ka turpmāk Latvijā autoceļu attīstībai
jānotiek pēc reģionālās sabalansētības principa. Es ļoti ceru, ka turpmāk,
attīstot autoceļus Latvijā, tiks ņemta vērā reģionālā sabalansētība. Piemēram,
Daugavas kreisajā krastā melnais segums diemžēl ir tikai 20 procentiem pirmās
šķiras ceļu, un tas ir krietni, krietni mazāk nekā lielākajā daļā Latvijas.
Es ceru, ka šī problēma turpmāk tiks ņemta vērā un reģionālā
sabalansētība tiks ievērota pēc šā likuma burta. Tieši tāpēc es esmu tribīnē,
un tāpēc es to saku un visiem ierēdņiem atgādinu, ka turpmāk tam tā būs būt, ja
tā nolems tautas kalpi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nekādu iebildumu pret komisijas
atzinumu par 9. un 10.priekšlikumu nav. Līdz ar to… Vai deputāts Visvaldis Lācis
grib runāt par šiem priekšlikumiem?
Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atbalstu šo
lauku deputāta priekšlikumu, jo arī es, 30 gadus nodzīvojis lauku pagastā, 26
kilometrus no pagasta centra, zinu, cik svarīgs ir šis priekšlikums.
Vēlreiz uzsveru: paskatieties Latvijas kartē! Arī attiecībā uz
Jēkabpili ir vērojams tas pats. Madonieši nebrauc uz Rīgu, papriekš viņi brauc uz
ziemeļrietumiem – uz Cēsīm, piebrauc gandrīz klāt, brauc uz dienvidiem – uz
Pļaviņām… Pa taisno ceļu caur Ērgļiem uz Rīgu, kur man būtu jānobrauc tikai
127-130 kilometri, mēs netiekam!
Reģionālajai sabalansētībai jābūt!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl aizvien neviens no
runātājiem nav apšaubījis 9. un 10.priekšlikumu un komisijas atzinumus. Tā ka
iebildumu nav.
Skatām 11.priekšlikumu.
V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! 11. – deputāta Tutina priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pieteicies debatēs ir deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Īsumā šā priekšlikuma
būtība būtu tāda (es runāšu latviski, lai manis teiktais būtu saprotams visiem
novadiem).
Šajā gadā, 2007.gadā, Valsts autoceļu fondam ir 190 miljoni latu
autoceļu uzturēšanai, un praktiski tie ir domāti pašvaldību ceļiem, otrās un
trešās šķiras ceļiem un tā tālāk, to ceļu uzturēšanai un savešanai kārtībā.
Mana priekšlikuma būtība ir noteikt, lai Valsts autoceļu fondam
tiktu iedalīti 80 procenti no tiem iepriekšējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, kas
gūti no akcīzes nodokļa maksājumiem par naftas produktiem.
Ja norma būtu 80 procentu, tad sanāktu, ka Valsts autoceļu fondam
šogad būtu 206 miljoni latu, tas ir, par 16 miljoniem vairāk nekā šobrīd.
Protams, var teikt, ka tāda norma ir jau iestrādāta un ka pēc
pāris gadiem pakāpeniski, tā teikt, celsies, ies uz augšu Valsts autoceļu fonds.
Taču mūsu ceļi, kā jūs paši zināt, jūk un brūk, un dažviet ceļi vispār nav
vēl uzbūvēti, tur vispār nevar piebraukt un izbraukt.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un tad jau ar nākamo
gadu Valsts autoceļu fondam būs lielāki līdzekļi, ar ko arī strādāt – lāpīt un
veidot mūsu ceļus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu par
11.priekšlikumu kas piebilstams deputātam Aizbaltam? Lūdzu!
V.Aizbalts. Godātais Tutina kungs! Cienījamie kolēģi! Es, kā jau
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, protams, atbalstu Tutina kunga vēlmi
rūpēties par Latvijas ceļu attīstību. Taču es gribētu atgādināt, ka šāda norma
šajā likumā jau ir ierakstīta un tā stāsies spēkā no 2010.gada un ka ir pārejas
noteikumi, kuri paredz, ka šinī gadā ir 65 procenti, nākamajā gadā – 70 procenti un
2009.gadā – 75 procenti no akcīzes nodokļa. Līdz ar to, no juridiskās tehnikas
viedokļa, būtu bijis jāmaina pārejas noteikumi, ja mēs gribam šādu normu ieviest.
Tāpēc komisijas vārdā diemžēl es aicinu neatbalstīt šo
priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neatbalstīsim!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.
– deputāta Tutina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Aizbalts. Paldies.
12.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 12.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 13.priekšlikumu.
V.Aizbalts. 14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 15. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Aizbalts. 18. un 19.priekšlikums ir skatāmi kopā.
18. – atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 18. un 19.priekšlikumu.
V.Aizbalts. Un pēdējais ir 20.priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pret 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumu –
deputātiem iebildumu nav.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 173/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.aprīlis.
Godātie kolēģi, mēs esam papildinājuši darba kārtību ar
vairākiem lēmumu projektiem. Tagad izskatīsim tos.
Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam” līdz šā gada
20.aprīlim. Vai Tautsaimniecības komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav
piebilstams. Vai deputātiem ir iebildes? (Starpsaucieni: „Nav!”) Deputāti
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts…
Es atvainojos, mums ir jānobalso par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu – pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš pagarināts.
Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Debatēs neviens nav
pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 20.aprīlis.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” trešajam lasījumam” līdz šā
gada 20.aprīlim. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” trešajam lasījumam” līdz
šā gada 20.aprīlim. Debates šajā jautājumā nav pieteiktas. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 20.aprīlim.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam” līdz
šā gada 20.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 20.aprīlim pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam” līdz
šā gada 20.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis. Paldies.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm.
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tūlīt pat
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa,
Inta Feldmane, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina
Druviete, Pēteris Hanka, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs
Orlovs, Jānis Porietis, Ligita Silaraupa, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un
Viktors Ščerbatihs.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms slēdzu sēdi, lūdzu
mazlietiņ uzmanības! Es vēlreiz atgādinu, ka nākamā kārtējā Saeimas sēde ir
trešdien, 4.aprīlī, pulksten 12.00.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde
2007.gada 29.martā
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2007.gada 29.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz
deputātu jautājumiem. Šodien ir izziņota atbilžu sniegšana uz diviem deputātu
jautājumiem.
Pirmais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam „Par bezvīzu
režīma nodrošināšanu Latvijas Republikas nepilsoņiem”.
Informēju, ka ministrs deputātiem ir sniedzis rakstisku atbildi (tās
numurs ir 384), tomēr rakstiskā atbilde deputātus, kuri šo jautājumu uzdeva, nav
apmierinājusi, tāpēc ministrs tika aicināts šodien sniegt mutisku atbildi uz šo
jautājumu. Diemžēl mēs esam saņēmuši informāciju, ka ārlietu ministrs Artis
Pabriks nevar piedalīties 29.marta sēdē, jo pašreiz ir oficiālā vizītē
Lihtenšteinā.
Sakarā ar ministra neierašanos jautājums un atbilde uz šo
jautājumu būtu jāpārceļ uz nākamās nedēļas sēdi, bet, tā kā 4.aprīlī tiek
slēgta Saeimas ziemas sesija un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli neatbildētie
jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti, tad arī šis jautājums ir uzskatāms par
atbildētu.
Tālāk ir otrs darba kārtības jautājums. Tas ir deputātu Golubova,
Deņisova, Orlova, Tutina un Vidavska jautājums vides ministram Raimondam Vējonim „Par
ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā”.
Ministrs ir sniedzis deputātiem rakstisku atbildi uz šo viņam uzdoto
jautājumu. Līdz ar to man ir tāds jautājums: vai klātesošajiem deputātiem ir
papildu jautājumi vai jūs apmierina rakstiskā atbilde? Lūdzu!
Ieslēdziet deputātam mikrofonu!
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies. Rakstiskā atbilde mūs pilnībā apmierina.
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to, ja rakstiskā atbilde
deputātus pilnībā apmierina, arī šis jautājums ir atbildēts.
Līdz ar to šodienas sēdi slēdzam. Paldies par līdzdalību!
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2007.gada 29.martā
|
Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem” |
|
|
Latvijas Republikas vides ministra R.Vējoņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā” |
|
Datums: 29.03.2007. 09:02:26 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 29.03.2007. 09:03:22 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 29.03.2007. 09:08:36 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.682 nodošanu komisijai
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 29.03.2007. 09:09:20 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.683 nodošanu komisijai
Grozījums Krimināllikumā (Nr.283/Lp9)
Datums: 29.03.2007. 09:10:00 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.684 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Datums: 29.03.2007. 09:12:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.703 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”
Datums: 29.03.2007. 09:19:16 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.705 nodošanu komisijai
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Datums: 29.03.2007. 09:20:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.716 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”
Datums: 29.03.2007. 09:21:20 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.717 nodošanu komisijai
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Datums: 29.03.2007. 09:23:28 bal010
Balsošanas motīvs: Par atbildīgo komisiju
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 29.03.2007. 09:25:02 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.719 nodošanu komisijai
Grozījumi Autortiesību likumā
Datums: 29.03.2007. 09:27:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.724 nodošanu komisijai
Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 29.03.2007. 09:29:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.726 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K.Leiškalnam
Datums: 29.03.2007. 09:30:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.728
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu veselības ministram V.Veldrem “Par situāciju VAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca””
Datums: 29.03.2007. 09:38:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.627
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:39:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojektu ar dok. nr.657
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:40:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:41:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:41:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:42:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:45:40 bal022
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:46:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.658 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:47:06 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.659 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:48:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.03.2007. 09:50:04 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.617 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:12:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:13:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.704 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Eiropas ainavu konvenciju (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:15:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.712 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:16:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.713 pieņemšanu 2.lasījumā
Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:16:50 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.691 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:17:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.692 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:27:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:27:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.694 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Banku augstskolas Satversmi (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 10:28:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.695 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:01:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:06:44 bal037
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:07:12 bal038
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:07:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:08:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.700 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:22:02 bal041
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:22:32 bal042
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:24:36 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.708 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:37:48 bal044
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (3.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:42:18 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.709 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:43:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:46:40 bal047
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:57:34 bal048
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:58:22 bal049
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 11:58:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:02:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.686 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:07:38 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.635 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:08:48 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.693 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:09:56 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.562 steidzamību
Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:10:20 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.562 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:12:28 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.513 steidzamību
Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:12:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.513 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:15:04 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.698 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:16:34 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:17:08 bal060
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:17:36 bal061
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:18:04 bal062
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:26:16 bal063
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:26:44 bal064
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:27:12 bal065
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:27:42 bal066
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:28:08 bal067
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:28:34 bal068
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:28:58 bal069
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:29:24 bal070
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:29:58 bal071
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Datums: 29.03.2007. 12:31:46 bal072
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:32:26 bal073
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:32:50 bal074
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:33:44 bal075
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:34:10 bal076
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:34:40 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.701 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:35:54 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.597 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:37:10 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.707 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:38:18 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.593 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:39:32 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.616 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:41:12 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.725 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:48:48 bal083
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (2.lasījums)
Datums: 29.03.2007. 12:50:22 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.727 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” 3.lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:51:48 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.737
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” 3.lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:52:28 bal086
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.738
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” trešajam lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:53:08 bal087
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.739
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””trešajam lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:53:48 bal088
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.740
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” “trešajam lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:54:24 bal089
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.741
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam
Datums: 29.03.2007. 12:55:00 bal090
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.742