Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas astotā sēde 2007.gada 1.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim
darbu.

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 1. marta sēdi.

Darba kārtības papildu jautājumi šīsdienas sēdē nav iesniegti,
tāpēc sāksim skatīt pirmo sadaļu – „Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Šadurska, Zaķa,
Gravas un Kalnietes iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs
šobrīd valstī vērojam divas tendences. Viena no tām ir tāda, ka valdošā koalīcija
vēl jo ciešāk sagrābj varu savās rokās. Arī šodien mēs skatīsim Valsts
drošības iestāžu likumu, ko Prezidente ir atsūtījusi atpakaļ, un redzēsim, kā
šis darbs veicas.

Bet ir arī otra parādība valstī, kas līdz šim no valdošās
koalīcijas puses vispār netiek pārrunāta, un tā ir problēma ar inflāciju (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”), tā ir problēma ar tekošā konta
deficītu, tā ir problēma ar darbaspēka migrāciju, tās ir makroekonomiskās
problēmas, kuras, ja mēs tās nesāksim risināt, novedīs pie tā, ka darba ņēmēji
turpinās atstāt Latviju, un līdz ar to mums varētu būt diezgan smagas sekas, par ko
mūs arī ļoti kompetenti pārstāvji gan no Latvijas Bankas, gan no citām iestādēm
visus ir brīdinājuši.

Un šajā sakarā mani kolēģi Latkovskis, Šadurskis, Zaķis, Grava
un Kalniete ir sagatavojuši priekšlikumu, kādu mēs, Saeimas deputāti, varētu
pieņemt likuma grozījumu, kas tiešā veidā varētu mazināt inflācijas sekas; proti,
runa ir par nekustamo īpašumu – konkrēti par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kolēģi, atcerēsimies šobrīd vienu paradoksālu faktu! Ja jūs
esat, kā saka, vienkāršs darba ņēmējs, tad kādu ienākuma nodokli jūs maksājat no
savas algas? 25 procentus jūs maksājat! Ja jūs esat darba devējs, tad kādu procentu
no savas peļņas jūs maksājat nodoklī? 15 procentus! Tātad darba ņēmējs maksā
25 procentus, bet darba devējs – 15 procentus. Bet, ja kāds ir tik veiksmīgs, ka
iztiek no tā, ko saņem, pērkot un pārdodot īpašumus, kolēģi, vai jūs apzināties,
kādu ienākuma nodokļa procentuālo likmi šis cilvēks maksā no savas peļņas? Šī
procentu likme ir nulle!

Šie cilvēki nemaksā peļņas nodokli, ja viņi pērk un pārdod
īpašumus. Vienkārši darba ņēmēji maksā 25 procentus, bet nekustamā īpašuma
spekulanti nemaksā nevienu santīmu no savas peļņas.

Savā priekšlikumā „Jaunais laiks” ierosina šo situāciju
koriģēt, sākot jau ar to, ka no viena gada līdz pieciem gadiem pagarina to laiku, kura
ietvaros tas skaitās spekulatīvs darījums ar nekustamo īpašumu. Tātad šobrīd ir
tā, ka tad, ja nopērk šo īpašumu 1.janvārī, tad to nevar pārdot pirms nākamā
gada 1.janvāra, lai tas neskaitītos spekulatīvs darījums un netiktu aplikts ar
ienākuma nodokli. Mēs piedāvājam šo laiku pagarināt līdz pieciem gadiem.

Un otrs mums visiem ļoti labi zināmais robs ir tāds, ka jebkurš,
kam pieder nekustamais īpašums, var šo nekustamo īpašumu ieguldīt uzņēmuma
kapitāldaļās un tad pārdot šīs kapitāldaļas, nemaksājot nevienu santīmu peļņas
nodoklī. Un atkal, lai koriģētu arī šo robu, šajā pašā priekšlikumā ir skaidri
uzrakstīts, kādā veidā, ieguldot nekustamo īpašumu firmas kapitāldaļās un
pārdodot šīs kapitāldaļas, arī šis ienākums tiek aplikts ar peļņas nodokli.

Tātad, kolēģi, pašlaik daudz runā par inflācijas briesmām, runā
par nekustamo īpašumu, par tā cenu nemitīgo kāpumu, bet tam visam ir arī
risinājumi, un „Jaunais laiks” piedāvā šādu risinājumu. Tāpēc es aicinu visus
zālē esošos deputātus atbalstīt Latkovska, Šadurska, Zaķa, Gravas un Kalnietes
priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. „Pret” runāt neviens deputāts nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas
numurs ir 243/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, ir jāpasaka skaidri tas, ka atkal ir redzama viena
resna un spalvaina „kāja”. Tā varētu būt āža kāja, bet šinī gadījumā laikam
ir saskatāms tāds brangāks dzīvnieks…

Nu kas tad atkal ir iepaticies šā likumprojekta iesniedzējiem? Viņi
ir sagribējuši diezgan daudz. Iepaticies ir tas, ka Latvijas nepilsonim vispār nekas
nav jāstāsta par sevi, ka Latvijā viņš var vienkārši ielidot no kaut kurienes,
iekrist no kaut kurienes un ka nevienam par to nebūtu nekas jāzina.

Vēl jaukāka ir arī kāda cita viņu patika, ja mēs runājam par
Latvijas nepilsoņu pienākumu zināt valsts valodu. Tas esot pavisam nejauki, ja tiek
izvirzīta šāda prasība. Protams, tā visa rezultātā iznāk tā, ka okupācija
vispār nav bijusi, ka viņi te vienkārši ir parādījušies kā komunisma rēgi, bet
tas, kādā valodā viņi runā, tā esot viņu darīšana. Un šajā valstī par to
nevienam neesot jāinteresējas.

Ļoti skaista ir šā normatīvā akta projekta būtība, jo Latvijas
Republikas nepilsoņi tiek atbrīvoti no pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu
likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Tas nozīmē tikai to, ka viņi te var
mierīgi uzturēties arī nelikumīgi, var braukt, no kurienes vien grib, un darīt šeit,
ko vien grib. Un tas viss ir ielikts zem tāda skaista nosaukuma – „Eiropas Kopienas
pastāvīgā iedzīvotāja statuss”. Protams, nepilsoņi tiek atbrīvoti no prasības
apgūt valsts valodu. Nu kaut ko vēl bezkaunīgāku ir grūti iedomāties!

Tālāk ir vēl viena ļoti būtiska ievirze. Nu tā varbūt nav tik
resna „kāja”, bet tikai tāda „kājiņa”, taču nadziņi tur virsū ir. Te ir
runa arī par piedalīšanos pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tātad, to
„kājiņu” te ir daudz un tās ir dažādas – tievas, resnas (No zāles dep.
L.Ozoliņš: „Sarkanas pārsvarā!”), līkas un visādas citādas…

Un nu būs pats skaistākais secinājums (lūdzu, ieklausieties!):
„Likumprojekts veicinās sabiedrības integrāciju.” Tagad kāds nepraša, kāds
nemākulis, kurš te ir ieradies no kaut kurienes – ielidojis, iebraucis ar zirgu vai ar
ēzeli -, kurš neprot valsts valodu, bet viņš, redziet, te ļoti labi varētu
integrēties, jo šī prasība atbrīvot no valsts valodas prašanas, redziet,
veicināšot sabiedrības integrāciju. Tas gan būtu ļoti skaisti! Kādā veidā tad
šāda prasība varētu veicināt sabiedrības integrāciju?

Protams, šī Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa
vazāšana šeit ir tāda lēta acu aizmiglošana. Faktiski, jāsaka, tas ir diezgan
bezkaunīgs priekšlikums, kurš izrāda gan nicināšanu pret Latvijas valsts vēsturi,
gan necieņu pret valsts valodu, un līdz ar to tas, protams, nav atbalstāms.

Un tas ir jāpierāda arī starptautiskajai sabiedrībai, līdz kādai
bezkaunībai var nonākt pārprasta attieksme pret starptautiskajām prasībām.

Sēdes vadītājs. „Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs
Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tikko mēs visi
noklausījāmies Dobeļa kunga uzstāšanos. Viņš it kā nekad nav dienējis Valsts
drošības komitejā, bet kā profesionāls KGB pārstāvis viņš tomēr grib zināt visu
par cilvēkiem. Mēs dzirdējām vārdus „bezkaunība”, „kājiņas” un tā
tālāk. Cienījamais deputāts nesaprot, ka ar to viņš apvaino Valsts prezidenti.

Kā jums ir zināms, 2006.gada 22.jūnijā 8.Saeima ir pieņēmusi
likumu „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”,
neņemot vērā Valsts prezidentes iebildumus. Valsts prezidente savā vēstulē vērš
Saeimas uzmanību uz to starptautiski atzīto faktu, ka Latvijā attiecībā uz Eiropas
Savienības Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvā Nr.2003/109/EK lietoto terminu
„trešās valsts pilsonis” pastāv situācija, kas ir pilnīgi atšķirīga no tās,
kāda ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Saeima, pieņemot likumu par Latvijas
nepilsoņu statusu, pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas viedokļa, nosaka
konkrētai personu grupai – nepilsoņiem – īpašu statusu. Valsts prezidente uzskata, ka,
balstoties uz Valsts cilvēktiesību biroja un cilvēktiesību ekspertu viedokli, no
Latvijas valsts puses tas ir nekonsekventi – jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā
iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijas Republikā nostādīt Latvijas nepilsoņus
vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem.

Valsts prezidente raksta, ka nav pamata uzlikt nepilsoņiem par
pienākumu pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā.
Tāpat nepārdomāta šķiet Latvijas nepilsoņiem izvirzītā prasība par valsts valodas
apguvi. Valsts prezidente to raksta, ne mēs! Valsts prezidente lūdz Saeimu, ievērojot
nepilsoņu īpašo statusu Latvijā, izvērtēt šādu iespēju -Latvijas nepilsoņiem
izvirzāmās prasības Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai
nodalīt no trešo valstu pilsoņiem izvirzāmajām prasībām.

Tātad PCTVL priekšlikumu pirmā daļa pilnībā sakrīt ar Valsts
prezidentes viedokli – vienkāršot Latvijas Republikas nepilsoņiem procedūru Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Nepilsoņi tiktu atbrīvoti no
valsts nodevas, no pienākuma pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos
Latvijas Republikā, kā arī no prasības apgūt valsts valodu.

Un tagad par priekšlikumu otro daļu. Likumā esošajā redakcijā nav
ņemts vērā fakts, ka direktīvas 11.panta 1.punkts paredz iespēju Eiropas Kopienas
pastāvīgajiem iedzīvotājiem saņemt vienlīdzīgu attieksmi, tas ir, tādu pašu,
kāda tiek izrādīta pilsoņiem, dažās jomās – konkrēti astoņās. Kaut gan
direktīvas 11.pantam ir rekomendējošs raksturs, ņemot vērā Latvijas Republikas
nepilsoņu īpašo statusu salīdzinājumā ar ārzemniekiem, ir pamats uz Latvijas
nepilsoņiem pilnībā attiecināt 11.pantā norādītās tiesības. Vēl vairāk!
11.panta 5.punkts noteic, ka dalībvalstis var arī lemt par vienlīdzīgas attieksmes
piešķiršanu attiecībā uz jomām, uz kurām neattiecas 1.punkts.

Likumprojekta 2.pants paredz, ka Eiropas Kopienas pastāvīgajiem
iedzīvotājiem ir iespēja saņemt vienlīdzīgu attieksmi, tādu pašu, kāda tiek
izrādīta pret Latvijas Republikas pilsoņiem, tādās jomās kā nodarbinātība un
pašnodarbinātība, izglītība un arodmācības, profesionālās izglītības diplomu,
sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšana, sociālā palīdzība un…

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt!…

J.Pliners. …sociālā aizsardzība. Atvainojiet, es tūlīt beigšu!

Sakarā ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus vēl 24
normatīvajos aktos, kas nepamatoti ierobežo minēto pastāvīgo iedzīvotāju tiesības.

Aicinu Saeimu rīkoties eiropeiski un atbalstīt PCTVL izstrādāto
likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis „pret”, viens – „par”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas
numurs ir 244/Lp9, nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Turlā, Dukšinska,
Mackeviča, Aizbalta un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Latvijas
Pareizticīgās Baznīcas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem
iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un
nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu?
Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem
ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi
pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Rēzeknes Augstskolas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””
nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Iebildumu nav.
Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši pirmo sadaļu. Pārejam pie
otrās sadaļas „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Mums ir iesniegums no
deputāta Jāņa Reira: „Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu šā gada
22.februārī.” Šis ir balsojams jautājums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi!… Jā, šeit ir priekšlikums mainīt Saeimas
sēdes darba kārtību, bet to izskatīsim drusciņ vēlāk.

Saeimas Prezidijs kopā ar Frakciju padomi ierosina slēgt Saeimas
ziemas sesiju 2007.gada 4.aprīlī un sākt pavasara sesiju 2007.gada 16.aprīlī. Vai
deputātiem ir citi priekšlikumi par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas
sākšanu? Nav citu priekšlikumu.

Šis jautājums ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
ierosina izskatīt lēmuma projektu „Par tiesībsarga apstiprināšanu”.

Komisijas vārdā runās deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 2007.gada 20.februāra sēdē
izskatīja Romāna Apsīša kandidatūras atbilstību Tiesībsarga likuma prasībām un
konstatēja, ka kandidāts atbilst minētā likuma prasībām.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par minēto tiesībsarga amata
kandidātu. Balsošanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir jānotiek aizklāti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par Romāna Apsīša
apstiprināšanu par tiesībsargu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – 1. (Aplausi.) Lēmums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Par Ilzes Amonas apstiprināšanu par Administratīvās
apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es pievienojos apsveikumiem jaunajam tiesībsargam
sakarā ar viņa ievēlēšanu šajā amatā!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida
Bērziņa ieteikumu apstiprināt Ilzi Amonu Administratīvās apgabaltiesas tiesneša
amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 96/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu „Par Silvijas Sēbriņas
apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
ieteikumu apstiprināt Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā Silviju Sēbriņu, vienlaikus
atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.
Juridiskā komisija arī šajā gadījumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministra
Gaida Bērziņa ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 97/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – „Par Ainas Freimanes
atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Arī šoreiz ziņos deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Sakarā ar to, ka Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese
Aina Freimane ir vērsusies ar iesniegumu Latvijas Republikas Saeimā un lūdz atbrīvot
viņu no minētā amata, Juridiskā komisija neiebilda pret viņas lūgumu un līdz ar to
atbalstīja šo lēmuma projektu – atbrīvot Ainu Freimani no Jūrmalas pilsētas
zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projektu, kura numurs ir 98/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas
šīsdienas darba kārtībā, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu, kurā lūdz iekļaut
Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā jautājumu par tiesībsarga Romāna Apsīša
zvērestu (svinīgo solījumu) pēc darba kārtības 15.punkta. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības papildināšanu. Darba
kārtība ir papildināta.

Es aicinu Romānu Apsīti dot svinīgo zvērestu.

R.Apsītis.

Augsti godātā Saeima! Es, Romāns Apsītis, uzņemoties tiesībsarga
pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi solu būt godīgs un taisnīgs,
aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi,
likumiem un starptautiskiem līgumiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis
vēl vienu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņu, un to ir iesniegusi Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar
Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt likumprojektu „Grozījums likumā
„Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas 1.marta
sēdē kā 1.punktu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” bez atkārtotas
izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir mainīta. Izskatīsim grozījumu likumā „Par
nodokļiem un nodevām”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! 1.janvārī stājoties spēkā grozījumiem likumā
„Par nodokļiem un nodevām”, ir radies tāds juridisks kāzuss, ka šo izmaiņu
rezultātā ir pazudusi tā redakcija, kas bija iepriekšējā likuma 33.¹
pantā un kas ļāva pēc nodokļu audita uzņēmējiem vienoties ar Finanšu ministriju
par iespējamo nodokļa pārrēķinu. Atbildīgā komisija šo kāzusu ir pamanījusi un
ir radusi tam risinājumu, kuru šodien piedāvā parlamentam.

Tāpat atbildīgā komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par
steidzamu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms izšķirsim jautājumu
par to, vai šis likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu zvanu!… Es
atvainojos, vai jūs runāsiet par steidzamību? Par steidzamību.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam jautājumā par steidzamības
noteikšanu.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es vēlos vienkārši pievērst jūsu uzmanību faktam, ka
to, kas šobrīd Saeimai ir jādara, valdībai savā laikā jau vajadzēja izdarīt;
proti, Finanšu ministrija ir pielaidusi kļūdu (No zāles dep. J.Dobelis: „Bikses
var pielaist! Kļūdu nevar pielaist!”), lielā steigā pieņemdama valsts šāgada
budžetu, un tagad tā kļūda Saeimai steidzamības kārtā vienā dienā ir jālabo.

Protams, „Jaunais laiks” atbalsta šīs kļūdas labošanu. Mēs
balsosim pozitīvi gan par steidzamību (No zāles dep. A.Rugāte: „Par kļūdas
nepielaišanu!”), gan par šo likuma grozījumu kopumā, tomēr, kolēģi, es vēlos
vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, ka šāds darba stils – triecientempā „dzīt
cauri” likumdošanu, nemaz neskatoties, kas galā iznāk, – noved pie šādām
problēmām.

Mainīsim savu darba stilu!

Sēdes vadītājs. Vēl debatēs ir pieteicies deputāts Dzintars
Ābiķis, taču tagad iznāk tā, ka divi deputāti būs runājuši „par”, jo, kā es
sapratu, arī deputāts Krišjānis Kariņš neiebilda pret steidzamību… (No zāles
dep. Dz.Ābiķis: „Es atsakos runāt pretī Leiškalna kungam!”) Jā, paldies.

Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Lēmums par steidzamību pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies Kariņa kungam! Paldies pārējiem deputātiem
par steidzamības atbalstīšanu! Un paldies arī par to, ka mums ir tik atbildīga un tik
laba komisija, kas pamana visas nepilnības, kuras ir ielavījušās likumos, un kas
piedāvā arī risinājumu, kā tās ātri un efektīvi novērst par labu tiem, kuri
maksā nodokļus, – par labu uzņēmējiem!

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 246/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Balstoties uz Saeimas kārtības rulli,
es aicinu šo priekšlikumu, lai tas maksimāli ātri stātos spēkā, atbalstīt tūlīt
arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Uz otro un galīgo lasījumu
saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes
Vasaraudzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis. 3. – parlamentārās sekretāres priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumiem.

V.Ģīlis. 5. – parlamentārās sekretāres priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. Līdz ar to visi
priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 224/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likums „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”. Likums ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.551. Nacionālās drošības komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi
Valsts drošības likumā”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka
noteiktajā termiņā tika saņemti par šo likumprojektu pieci priekšlikumi, kaut arī
daļa neatbilda attiecīgajai tēmai.

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, mēs izskatām likumprojektu
„Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Dz.Jaundžeikars. 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nē, nē, nē! Godātais kolēģi! Otrs
likumprojekts… Mums ir divi likumprojekti šajā jautājumā.

Dz.Jaundžeikars. Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības
likumā”?

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”.

Dz.Jaundžeikars. Atvainojos! Es sāku ar otro.

Strādāsim ar dokumentu Nr.550. Ir saņemti seši priekšlikumi.
Komisija tos izskatīja.

1. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra un
saprotama – atgriezties pie iepriekšējās likuma redakcijas, kas pilnībā nodrošināja
parlamentāro uzraudzību pār drošības iestādēm un vienlaikus neradīja risku
slepenas informācijas noplūdei. Diemžēl komisijā priekšlikums nav atbalstīts, lai
gan ar pašreizējo likuma redakciju ir dotas tiesības ar drošības iestādēm
nesaistītām personām, kurām kaut kāda amata – konsultanta, padomnieka – aizsegā būs
izdevies iegūt pieeju valsts noslēpumu saturošiem objektiem, pārbaudīt drošības
iestāžu dokumentus, aparatūru, telpas, darbiniekus – visu, kas liksies pārbaudes
vērts. Domāju, ilgi nebūs jāgaida, kad, izmantojot šo likuma pantu, kāda amatpersona
izdarīs pasūtījumu, noformulējot to kā lūgumu pēc apstākļu pārbaudes
tiesībsargājošās vai drošības iestādēs. Un kādam ar šo pašu likuma pantu būs
dotas tiesības Satversmes aizsardzības birojā vai Drošības policijā paskatīties,
vai kādas lietas ietvaros nav noklausīti konkrētā kunga vai viņa organizētā
grupējuma dalībnieku telefoni, un arī pajautāt, ko minētās iestādes organizētā
grupējuma lietā grasās pasākt. Šī ir viena no prognozēm. Vietēja mēroga
problēma, par ko, kā zinu, uztraucas pat tādi cilvēki, kas iepriekš nekad nav
interesējušies par to, ko dara drošības iestādes.

Atbalstot likumprojektu bez izmaiņām, mēs riskējam sadurties arī
ar starptautisku problēmu. Nepietika tikai ar to vien, ka, stājoties NATO, sakārtojām
likumus atbilstoši NATO prasībām uz iestāšanās brīdi. NATO dalībvalstu noslēpumus
mums jāspēj glabāt joprojām. Taču šāda likuma redakcija pat nerada ilūziju, ka
mēs būtu uz to spējīgi.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Daudz jau nav ko teikt par šo likumprojektu –
īstenībā visu ir pateikusi Valsts prezidente savā vēstulē. Mēs tik ļoti mīlam
lepoties ar to, ka mūsu Valsts prezidente spēj mūsu valsti godam pārstāvēt pasaulē,
bet, kad viņa, kas astoņus gadus vadījusi Nacionālās drošības padomi, izsaka
parlamentam savus priekšlikumus, kā neizjaukt parlamentārā valstī līdzsvaru starp
parlamenta varu, tiesu un izpildvaru, tad mēs to ignorējam.

Es nolasīšu jums dažus citātus no Valsts prezidentes vēstules, ar
kuru viņa atdeva mums atpakaļ šo likumprojektu.

„Augstākminētā norma šādā 1.februārī pieņemtajā redakcijā
var radīt apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam,
jo paaugstina valsts noslēpumu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas
risku, būtiski paplašinot to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar
operatīvās darbības materiāliem to aktīvajā bāzē.

Iespējams, politiķiem pietuvinātas personas bez jebkādiem likumā
noteiktiem kritērijiem iepriekš minēto pārbaužu veikšanai un to rezultātu
izvērtēšanai varēs piekļūt šai informācijai.

Pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu un mainot
tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta, valdības un Valsts prezidenta sadarbības
līdzsvars valsts drošības iestāžu vadības un kontroles jomās, turklāt
iepriekšējā Valsts drošības iestāžu likuma redakcija definēja Valsts drošības
iestāžu padomi kā profesionālu institūciju, saistot tās funkcijas ar šo iestāžu
tiešā un specifiskā darba koordināciju.”

Tātad Valsts prezidente skaidri norāda uz tām šaubām un bažām
par to, uz kurieni iet mūsu valsts. Un jūs, draudzīgie koalīcijas partneri, sevišķi
no „zaļajiem” un „zemniekiem”, padomājiet, kāpēc Tautas partija tā dara!
Varbūt tomēr vajag ieklausīties Valsts prezidentē, kuru mēs visi tik ļoti cienām
tad, kad mums ir izdevīgi, un ignorējam tad, kad tas mums nav izdevīgi!

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Manuprāt, nav īsti korekti apspriest Prezidentes vēstuli, kuru viņa
ir adresējusi Saeimai… (Smiekli zālē.) un kurā ir izteikusi dažas pārdomas
par Ministru kabineta pieņemto lēmumu. Prezidente nav apšaubījusi Ministru kabineta
pieņemto lēmumu, nav arī iesniegusi nevienu priekšlikumu, kādā veidā likums būtu
grozāms citādi.

Līdz ar to Saeima ir paveikusi tai doto pienākumu – tā ir
izskatījusi Valsts prezidentes vēstuli un izteikusi savu viedokli. Es ceru, ka arī
Saeima šobrīd atbalstīs komisijas viedokli.

Par ko tad ir bažas? Par to, ka izpildvara koncentrē savās rokās
kontroli pār Valsts drošības dienestu. Bet tas taču ir loģiski! Mūsu valstī
izpildvara ir tā, kas atbild par likumu izpildi, tajā skaitā arī par Nacionālās
drošības likuma un par Valsts drošības iestāžu likuma izpildi. Tieši izpildvara ir
atbildīga par šo likumu izpildi! Tad kurai gan būtu jābūt atbildīgajai institūcijai
par valsts drošību, ja ne izpildvarai?

Ir it kā bažas par to, ka drošības iestādes tagad pārraudzīs
izpildvara. Nē, tā nepārraudzīs šīs drošības iestādes! Šīs drošības iestādes
izpildvara vadīs! Un tas ir izpildvaras pienākums. Šie likuma grozījumi tieši to arī
dara – deleģē izpildvarai šīs tiesības. Un ne tikai deleģē, bet uzliek par
pienākumu tai vadīt mūsu valsts drošības iestādes.

Taču, ja runājam par parlamenta kontroli, tad gribu teikt, ka šie
grozījumi nevis samazina, bet – tieši otrādi! – palielina mūsu parlamenta tiesības
kontrolēt gan izpildvaru, gan valsts drošības iestādes, tāpēc nevajadzētu
atsaukties uz kaut kādām briesmām par valsts noslēpumu noplūdi, jo šis likums
nekādā ziņā nav mainījis nevienu burtu, nevienu pantu, ne arī jēgu un saturu
attiecībā uz valsts noslēpumu. Diez vai jautājums par valsts noslēpumu būtu
politisko cīņu instruments.

Atcerēsimies arī to, ka demokrātiskā valstī ir trīs valsts varas:
tiesu vara, izpildvara un likumdevēja vara. Un tieši starp šīm valsts varām tad arī
ir sadalāma kompetence, atbildība un pienākumi. Šie piedāvātie likuma grozījumi
pilnībā atbilst arī tiem normatīvajiem aktiem, kā tiek vadītas un kontrolētas
drošības iestādes visās Eiropas Savienības valstīs, to skaitā arī NATO valstīs, –
tur, kur Valsts prezidents nav izpildvaras vadītājs. Tieši tā, un nekā citādi! Tad
ar ko gan mēs riskējam arī starptautiskajā līmenī? Tikai ar to, ka mēs beidzot
sakārtojam savā valstī visas lietas tā, kā tas ir jau mūsu partnervalstīs, un par
to būtu nevis jāuztraucas, jābaidās vai jāšaubās, bet – taisni otrādi! – vienreiz
jāpasaka paldies Dievam, ka esam nākuši pie prāta un izdarījuši to, kas mums jau sen
bija jāizdara.

Es aicinu atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

 

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam vienu likumprojektu no tās
paketes, kas ir tapusi premjera Kalvīša padomnieku laboratorijā, vienu no tiem
likumiem, kuru tik dedzīgi aizstāvēja Kalvīša padomnieks Raimonds Lazdiņa kungs,
tiesa gan, gandrīz bez neviena argumenta. Šajā paketē bija vēl arī citi likumi,
piemēram, likums „Par operatīvo darbību”, kuru, paldies Dievam, gan nesadūšojās
virzīt tālāk, redzot drošībsargājošo iestāžu pretestību. Šā likuma
apspriešanas gaitā nonāca pat līdz tik kuriozām lietām, ka prokuratūrai
izvērtējumam tika nosūtīta likuma iepriekšējā versija, kura pēc dažām stundām
jau bija mainījusies, tā ka neviens pat nesaprata, kas īsti tiek darīts. Ārkārtīga
steiga un ārkārtīgi skaidri redzama vēlme pēc varas koncentrācijas, pārkāpjot
varas dalīšanas principu!

Godātie kolēģi, mūs šodien aicināja neapspriest Prezidentes
vēstuli. Šis aicinājums ir nepamatots, manuprāt, jebkurā gadījumā. Es vēl saprastu
tos deputātus, kuri uzskata, ka mēs darīsim tā, kā Prezidente mūs aicina, – tātad
atbalstīsim Prezidenti nekritiski, pat neapspriežot viņas teikto. Bet nē taču! Doma
ir viena – nekritiski un neapspriežot noraidīt Prezidentes viedokli – un, nedod Dievs! –
nemainot šajā likumprojektā ne vārda, lai Prezidente nevarētu šo likumu
neizsludināt. Tas taču ir skaidri redzams!

Es esmu nedaudz pārsteigts par to, cik drudžainā steigā Saeima
mēģina to izdarīt. Vai tiešām demokrātijas institūtu demontāža Latvijas valstī
ir tik akūti nepieciešama trīs oligarhu valdošajai koalīcijai, jo visi demokrātiskie
institūti, šķiet, pat jums, kolēģi, lai noturētos pie varas, vairs nedos vēlamo
efektu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Dzintaram Jaundžeikaram ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputātes Lindas
Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 2. ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš
komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Šķiet
diezgan dīvaini, ka tieši šis mans priekšlikums – izslēgt no Ministru prezidenta
kompetences Valsts drošības iestāžu padomes vadīšanu – ir atzīts par Valsts
prezidentes iebildumiem atbilstošu, bet pārējie priekšlikumi it kā neatbilstot
Kārtības rullim.

Es atgādināšu jums Valsts prezidentes iebildumu būtību attiecībā
uz Valsts drošības iestāžu padomes reorganizāciju; proti, Valsts prezidente pasaka,
ka, pretēji abu likumprojektu anotācijās apgalvotajam, likumprojektā Nacionālās
drošības padome nav skatīta. Prezidente neatbalsta Nacionālās drošības padomes
lomas samazināšanu, koncentrējot izpildvaras rokās drošības dienestu kontroli.
Pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu, kurā ir iekļauti tikai
Ministru kabineta locekļi, un mainot tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta,
valdības un Valsts prezidenta sadarbības līdzsvars drošības iestāžu vadības un
kontroles jomās.

Tieši saskaņā ar Valsts prezidentes izklāstīto visi mani
priekšlikumi, kas faktiski paredz jaunizveidotās struktūras – Valsts drošības
iestāžu padomes – likvidāciju un tās funkciju un apkalpojošā personāla nodošanu
Nacionālās drošības padomei, pilnīgi atbilst Valsts prezidentes vēstules saturam, un
tas, cienījamais Turlā kungs, ir konkrēts priekšlikums!

Valdības priekšlikums paredz būtiski mainīt Valsts drošības
iestāžu padomes sastāvu. Drošības iestāžu priekšnieku vietā šajā padomē ir
iekļauti Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu
ministrs un tieslietu ministrs. Pēc sava sastāva un funkcijām jaunizveidotā struktūra
dublē jau esošo Nacionālās drošības padomi. Šajā padomē ir iekļauti iepriekš
minētie ministri, kā arī Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības
komisijas priekšsēdētājs un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Šīs padomes priekšsēdētāja ir pati Valsts
prezidente.

Es gan tam nepiekrītu, ka Valsts prezidenti, Saeimas
priekšsēdētāju un divu Saeimas komisiju priekšsēdētājus faktiski izmet ārā no
padomes kā aklus kucēnus. Tāds pēc būtības ir valdības priekšlikums!

Balsojums par manu priekšlikumu būs Saeimas un Valsts prezidentes
cieņas vērtējums. Ja Saeima tomēr saglabās pašcieņu un atbalstīs apspriežamo
priekšlikumu, tad varēsim nobalsot arī par pārējiem priekšlikumiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pārējie nav
balsojami!”)

Godātie kolēģi! 3. – deputāta Buzajeva priekšlikums – pēc
būtības vairs nav balsojams.

Arī 4.priekšlikums pēc šā balsošanas rezultāta nav balsojams.

Tāpat arī 5. un 6.priekšlikums vairs nav balsojami.

Dz.Jaundžeikars. Tā kā ir izskatīti visi priekšlikumi, es lūdzu
jūs atbalstīt visu likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 162/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Valsts drošības iestāžu likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.551! Tātad tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu
likumā”. Pavisam tika saņemti pieci priekšlikumi.

Pirmais ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš nav balsojams, jo
neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tātad šis priekšlikums nav balsojams. Pārejam
pie 2.priekšlikuma.

Dz.Jaundžeikars. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā
netika atbalstīts. (Starpsauciens; „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 3. – deputātes Mūrnieces priekšlikumu – komisija
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir piedāvājums
atgriezties pie likuma iepriekšējās redakcijas, kura bez problēmām iepriekš ir
darbojusies, bet, tā kā šis priekšlikums nav atbalstīts, tad kļūst skaidrs, ka tas
ir pretrunā ar valdošās koalīcijas, precīzāk, „oranžās diktatūras” plāniem (No
zāles: „O-o-o!”) ieviest pilnīgu politisko kontroli drošības iestādēs,
paredzot iespēju izsniegt politiskus pasūtījumus, par kuriem pagaidām var tikai
iedomāties, jo kāpēc tad Valsts drošības iestāžu padomē nav neviena drošības
iestāžu vadītāja, prokurora kā uzraugošās institūcijas vadītāja, bet ir tikai
politiķi – pozīcijas politiķi. Turklāt tur nav pat visu koalīcijā pārstāvēto
partiju politiķu.

Šobrīd kļūst skaidrs arī tas, kāpēc ar šo padomi lielā tās
daļā tiek dublēta Nacionālās drošības padome, jo šai pirmajai ar likumu jau
nostiprinātajai padomei ir viena būtiska atšķirība – tajā nav mūsu Valsts
prezidentes. Līdz ar to tiek samazināta viņas loma kopējā nacionālās drošības
sistēmā.

Tātad, apstiprinot gan šo, gan arī iepriekšējo likumu bez neviena
izmainīta burta un bez atbalstītiem un loģiskiem priekšlikumiem, „oranžā
diktatūra” parāda, ko tā patiesībā domā par Valsts prezidenti, liedzot viņai
iespēju likumus atdot parlamentam otrreizējai caurskatīšanai, lai tas varētu ņemt
vērā arī viņas iebildumus.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Tā tīri cilvēciski es jau varu saprast šīs Saeimas
apmēram 55 balsu vairākuma šādu mirkļa eiforiju. Jā, jūs sajūtat savu spēku! Jūs
maināt valsts likumus, jūs pakārtojat valsts likumus savām interesēm. Protams, pirms
tam bija arī pirmā fāze, kuru es raksturotu apmēram tā – zemas morāles un zemas
reputācijas cilvēki tiek virzīti amatos, bet tur ne viss jums izdevās. Un vēl mums ir
Satversmes tiesa, kas ir ierosinājusi lietu par šo likumprojektu paketi, un šī lieta
ir pieņemta tiesvedībā. Tātad ir vēl arī tādas lietas, kas pagaidām stāv pāri
jūsu, vairākuma, disciplīnai.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt! Mēs runājam par pantiem.

K.Šadurskis. Jā, es runāju tieši par Lindas Mūrnieces
priekšlikumu – atgriezties pie likuma sākotnējās redakcijas.

Godātie kolēģi! Es gribu ieskatīties jūsu acīs šodien, kurās
valda… nu tāda sajūsma par savu varu, un es gribēšu ieskatīties jūsu acīs arī
pēc Satversmes tiesas sprieduma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars. Nē, nav nekā piebilstama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 4. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikums, kuru
komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 5. – deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikums, kuru
komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu
uzmanību tieši šim 5. – deputātes Mūrnieces priekšlikumam, jo šo priekšlikumu var
nobalsot un atbalstīt, izraujot to atsevišķi no visa valdības plāna konteksta,
tāpēc ka tajā ir runa par konkrētu amatu – par ģenerālprokuroru un viņa tiesībām
piedalīties Valsts drošības iestāžu padomes sapulcēs.

Ja mēs pieņemsim cienījamās Lindas Mūrnieces priekšlikumu, tad
ģenerālprokuroram tiks saglabātas tiesības piedalīties šīs padomes sēdēs pēc
paša iniciatīvas. Savukārt, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, tad prokurors
nevarēs piedalīties šīs padomes sēdēs; teiksim, ja šīs padomes sēdē tiks
apspriests gadījums par kratīšanu „Ventspils naftas” ofisa telpās, tad
ģenerālprokurors pat nevarēs saņemt informāciju par drošības dienestu rīcību.
Turpretim, ja mēs tomēr atbalstīsim Mūrnieces kundzes priekšlikumu, tad tādas
tiesības ģenerālprokuroram saglabāsies.

Ja šodien, teiksim, runā par vienu oligarhu, tad varbūt par trešo
runa būs jau rīt, un tad Turlā kungs varētu atcerēties savu šodienas runu saistībā
ar šo likumprojektu.

Aicinu balsot „par” 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars. Nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Nav. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 164/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba
kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības
likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģistrācijas
numurs 73/Lp9). Juridiskā komisija ir saņēmusi pirms trešā lasījuma 35
priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. …un precizēts. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 5., 6., 7. un 8.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Visi šie priekšlikumi ir par 21.¹
pantu, un deputāti šos komisijas atzinumus par 5., 6., 7. un 8.priekšlikumu atbalsta.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 13., 14., 15. un 16.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Visi šie priekšlikumi – 13., 14., 15. un
16.priekšlikums – ir par 22.pantu, un deputāti komisijas atzinumam piekrīt.

V.Stepaņenko. 17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 19. un 20.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un
20.priekšlikumu, kuri ir par 26.pantu.

V.Stepaņenko. 21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. 23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 25. un 26.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25. un
26.priekšlikumu, kuri ir iesniegti sakarā ar 29.pantu.

V.Stepaņenko. 27., 28. un 29.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27., 28.
un 29.priekšlikumu, kuri ir par 30.panta redakciju.

V.Stepaņenko. 30.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 31.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 32.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 33.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 34.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. Un pēdējais – 35.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko. Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta
„Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 73/Lp9, pieņemšanu galīgajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” (Satversmes 81.panta
kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.26). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Sveicināti, cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs ir 156/Lp9, – „Grozījumi likumā „Par zemes lietošanu un
zemes ierīcību”” (spēkā kā Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi Nr.26). Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir
likumprojekta otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 2. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kurš
arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 156/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Līdaka. 30.marts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mazu brītiņu! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš nevar būt ilgāks par 15 dienām… Atvainojos! Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir ierobežots tikai otrajam lasījumam. Tātad uz trešo
lasījumu var būt arī 30.marts. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Vai deputāte Ligita Silaraupa ir pieteikusies runāt par procedūras
jautājumiem? Par nākamo? Skaidrs.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” (Satversmes
81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.27). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura
reģistrācijas numurs ir 157/Lp9, – „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas
Republikas lauku apvidos”” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta
noteikumi Nr.27). Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi
šos grozījumus, un otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – deputātes Annas Seiles un deputāta Gunāra Laicāna
priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Silaraupa. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 157/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Satversmes 81.panta
kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.540. Tas ir likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Uz otro
lasījumu komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs un aicina izslēgt
likumprojekta, kurš tika iesniegts Satversmes 81.panta kārtībā, 2.panta desmito daļu.
Komisija, ļoti rūpīgi izvērtējusi šo priekšlikumu, atbalsta šīs daļas
izslēgšanu un ir sagatavojusi savu – 2.priekšlikumu.

Es gribu nedaudz pamatot, kāpēc tas tā. Šīs normas, kas attiecas
uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nebija likumā dotas
tiesības pieprasīt zemi īpašumā, tiek regulētas citā likumā, bet šajā pašā
likumprojektu lielajā paketē, – tā saucamajā Privatizācijas pabeigšanas likumā. Un
tāpēc, vienojoties ar Ministru kabineta darba grupu, mēs esam nolēmuši veikt šā
jautājuma precizēšanu trešajā lasījumā šajā likumprojektu paketē esošajā citā
likumā.

Aicinu atbalstīt komisijas 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Par 1. un 2.priekšlikumu
pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Tomēr Juridiskā biroja priekšlikums bija šāds:
ne vispār svītrot 2.panta desmito daļu, bet precizēt. Komisija diemžēl to nav
izdarījusi, un nav nekādas garantijas, ka šīs pastāvīgo iedzīvotāju tiesības būs
ievērotas citā likumā. Tās normas būtība, kuru komisija grib izslēgt, ir dot
nepilsoņiem iespēju pirkt zemi, ja uz minētās zemes atrodas šīm personām
piederošas ēkas un būves.

Es gribētu atgādināt, ka taču tas ir Ministru kabineta
priekšlikums – dot nepilsoņiem tādu iespēju.

Un aicinu atbalstīt nevis komisijas, bet Kalvīša kunga valdības
viedokli, lai komisijai būtu pamats šo viedokli precizēt līdz trešajam lasījumam.

Bez tam jāņem vērā, ka tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas ir
pieņemti Saeimas sesiju starplaikā, tātad tie ir spēkā jau no pieņemšanas brīža.
Un, ja mēs pieņemsim komisijas priekšlikumu svītrot tās garantijas, tad radīsies
iespēja atņemt jau esošās personu tiesības.

Sakarā ar to es gribētu atgādināt jums Civillikuma 3.pantu:
„Katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad
šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās
tiesības.” Komisijas priekšlikums – vispār svītrot 2.panta desmito daļu – ir acīm
redzamā pretrunā ar Civillikumu. Ja mēs tomēr svītrosim 2.panta desmito daļu un neko
neizdarīsim citos likumos, tad mēs izprovocēsim tiesas prāvas, kurās valsts būs
zaudētāja.

Sakarā ar to lai viss pagaidām paliek, kā ir, lai līdz trešajam
lasījumam komisijai būtu iespēja atrast juridiski korektu redakciju gan 2.panta
desmitajai daļai apspriežamajā likumprojektā, gan arī izdarīt attiecīgus
grozījumus citos pantos.

Aicinu šobrīd neatbalstīt komisijas viedokli un noraidīt gan pirmo,
praktiski nebalsojamo, gan 2. – komisijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas precizēt 1. un
2.priekšlikuma būtību?

A.Seile. Godātie deputāti! Saeimas komisija ierosināja šo
likumprojektu, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, nedaudz pārveidot, jo visos likumos
jau ir noteikta kārtība, ka nepilsonis un arī pastāvīgais iedzīvotājs var iegūt
īpašumā zemi zem viņam piederošām ēkām un būvēm, kā arī zemi šo ēku un
būvju uzturēšanai, un garantē viņam arī nomas tiesības.

Ministru kabineta sagatavotā 2.panta desmitajā daļā bija
ierosinājums īpaši izskatīt jautājumu par tiem nepilsoņiem, kuri ir mēģinājuši
iesniegt pieprasījumu izpirkt viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi. Šādu
tiesību viņiem diemžēl nav. Un tāpēc, lai nenonāktu pretrunā ar citiem spēkā
esošajiem likumiem, komisija aicināja, kā es jau teicu savā iepriekšējā
uzstāšanās reizē, svītrot šo daļu un šo jautājumu precizēt un atrisināt tā
saucamajā privatizācijas pabeigšanas „jumta” likumā.

Komisija aicina daļēji atbalstīt Juridiskā biroja 1.priekšlikumu
un pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai kāds aicina balsot par
1.priekšlikumu, kas paredz svītrot 2.panta desmito daļu? Neviens neaicina.

Tātad deputāti prasa balsojumu par 2. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 16, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Staņislavs Šķesters,
kurš ir ievēlēts arī par Centrālās zemes komisijas vadītāju. Viņš ir precizējis
Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtā likuma tekstu, papildinot to ar normu, ka
lēmumu par pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala īpašuma tiesībām un
arī par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu dažos gadījumos var pieņemt arī
Centrālā zemes komisija. Principā atbalstot šo domu, Saeimas atbildīgā komisija
daļēji ir atbalstījusi gan Šķestera priekšlikumu, gan arī Juridiskā biroja
4.priekšlikumu un ir apvienojusi šos abus priekšlikumus, sakārtojot to redakciju,
savā 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Komisija aicina jūs atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumiem par
3., 4. un 5.priekšlikumu.

A.Seile. Paldies.

Arī 6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šķesters, un tas ir
skatāms kopā ar 7.priekšlikumu. Atbildīgā komisija šos abus priekšlikumus ir
daļēji atbalstījusi, sagatavojot apvienotu 8.priekšlikumu. Komisija lūdz jūs
atbalstīt tās sagatavoto 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 6., 7.
un 8.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk atbildīgā komisija ir sagatavojusi precizējošu
9.priekšlikumu un lūdz jūs to atbalstīt. Šis priekšlikums ir sagatavots kopā ar
Valsts zemes dienestu un Ministru kabineta darba grupu, un tajā ir saīsināts arī
pieteikšanās termiņš. Tātad īpašuma tiesību atjaunošanai un dokumentu
iesniegšanai šis termiņš tagad ir noteikts īsāks, nekā tas bija paredzēts pirmajā
lasījumā. No 2008.gada 1.septembra šis termiņš tiek saīsināts līdz 2007.gada
28.decembrim, lai pēc iespējas ātrāk varētu apzināt visas tās personas, kuras
dažādu iemeslu dēļ vēl nav saņēmušas zemi pilnā apjomā, un lai varētu saprast,
cik daudz šīs zemes reformai paredzētās zemes vēl būs nepieciešams.

Aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas sagatavotajam
9.priekšlikumam.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija to
ir atbalstījusi daļēji un precizējusi savā 11. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.

Lūdzam šo atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 10. un 11.priekšlikumu.

A.Seile. 12.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz
to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
sagatavotajam priekšlikumam.

A.Seile. Un pēdējo, 13.priekšlikumu, ir iesniedzis Juridiskais
birojs. Tas attiecas uz Satversmes 81.panta kārtībā iesniegtā likumprojekta spēka
zaudēšanu. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 13.priekšlikumam.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 158/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. 30.marts – tāpat kā visai šo likumprojektu paketei.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Satversmes 81.panta
kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, ir iesniegti tikai divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesnieguši deputāti Seile un Laicāns. Atbildīgā
komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Komisijā deputāti diezgan ilgi debatēja par šo
priekšlikumu, jo priekšlikums paredz citādāku kārtību, nekā tas ir noteikts jau
vairākos citos likumos. Un šis noteikums bija tāds, ka valsts SIA „Latvijas valsts
mērnieks” ir vienīgā, kas par budžeta līdzekļiem izdara veicamos zemes
kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mums komisijā izvērsās pārrunas par to, vai ir
nepieciešams tikai vienam uzņēmumam nodot visus šos uzmērīšanas darbus un vai ir
iespējams visus šos darbus pabeigt īsā laikā. Valdības darba grupa un Valsts zemes
dienests mūs informēja, ka tiek pieprasīti papildu līdzekļi zemes uzmērīšanai un
ka šādā sakarā darbi varētu tikt pabeigti savlaicīgi, tāpēc komisijā netika
atbalstīts Seiles un Laicāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? (Starpsauciens:
„Balsot!”) Prasa balsojumu. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 1. – deputātes Seiles un deputāta Laicāna priekšlikumu, kuru komisija nav
atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 23. Priekšlikums nav
atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 159/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo… Es atvainojos, mums ir
pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, frakciju vadītāji! Lūdzu pulksten 10.45
pulcēties Sarkanajā zālē, kur Prezidija sēde notiks kopā ar Frakciju padomes sēdi.
Darba kārtībā būs jautājums par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru
iesniegšanas termiņu līdz 2007.gada 15.martam.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim
Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti!
Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, ierasties uz sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi!
Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss
Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Dukšinskis, Imants Kalniņš, Ivans
Klementjevs, Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs
un Dzintars Zaķis.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atsāksim darbu! Lūdzu,
ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības
punkta, gribu jūs informēt par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu
pieprasījumu. Šo deputātu pieprasījumu ir iesnieguši Saeimas deputāti
Urbanovičs, Agešins, Klementjevs, Mirskis, Orlovs, Dolgopolovs un citi deputāti. Un
viņi šo pieprasījumu ir lūguši virzīt Latvijas Republikas Ministru prezidentam
Aigaram Kalvītim. Un šis pieprasījums ir tāds: „Par cilvēku bojā eju
„Reģu” aprūpes centrā”. Šo pieprasījumu mēs nododam Latvijas Republikas
Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu jautājumu.
Šo deputātu jautājumu ir sagatavojuši Saeimas deputāti Bendrāte, Latkovskis,
Kalniete, Šadurskis un citi deputāti. Un šis jautājums tiek uzdots labklājības
ministrei Dagnijai Staķei. Jautājuma būtība – par sociālās aprūpes sistēmu.

Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu nododam labklājības ministrei
Dagnijai Staķei.

Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību!
Skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes
īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Satversmes 81.panta
kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.25). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 2. –
deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 42, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu… Te mums ir jāatklāj
debates, jo debatēs ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis
likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās” ir speciāls likums, kas, citstarp, regulē valsts un pašvaldību
tiesības uz tā saucamajām piekrītošajām zemēm. Uz šādu zemi likumā noteiktos
gadījumos ir tiesīga pretendēt gan valsts, gan arī pašvaldība, piemēram,
gadījumos, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši atjaunot
zemes īpašuma tiesības vai ja šīs tiesības viņi nav varējuši atjaunot.

Ja jūs paskatītos šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, tad
redzētu, ka uz šādu zemi var pretendēt valsts, ja pašvaldības teritorijas
plānojumā vai zemes ierīcības projektā no valsts institūciju puses ir iesniegti
šādi pieprasījumi un ja šie zemes gabali ir paredzēti valsts funkciju realizēšanai.

Ar Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem
noteikumiem šī lieta netika grozīta, jo valsts institūcijām savulaik iesniegtie
pieteikumi savu funkciju realizēšanai nevienā no valsts institūcijām nav jāpamato.

Lai šajā jomā panāktu reālu līdzsvaru valsts un pašvaldību
starpā, iepriekš analoga norma bija ietverta arī attiecībā uz pašvaldībām, taču,
kā tas ir redzams pašreizējā redakcijā, atšķirībā no iepriekšējās tā paredz,
ka, lai pašvaldības varētu pretendēt uz šīm piekrītošajām zemēm, tad tām šo
zemes gabalu nepieciešamības pamatojums tagad ir jāsaskaņo ar divām ministrijām:
proti, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un ar Finanšu
ministriju.

Likuma grozījumu autori šos nepieciešamos grozījumus gan tad, kad
šie noteikumi tika nodoti komisijām, gan arī Juridiskajā komisijā pamato galvenokārt
ar divām tēzēm.

Pirmā tēze: trūkst brīvas zemes, lai nodrošinātu bijušos zemes
īpašniekus vai viņu mantiniekus ar līdzvērtīgu zemi, kā arī trūkst brīvas zemes,
lai apmierinātu tos īpašniekus, kuru īpašumtiesības ir ierobežotas sakarā ar to,
ka viņu zeme atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Otrā tēze: pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, tas ir,
rezervējot to pašvaldību funkciju realizēšanai, ir rīkojušās nelikumīgi. Un
faktiski šīs zemes slēptā veidā esot domātas privatizācijai.

Es runāšu vispirms par pirmo tēzi. Izpētot valsts un pašvaldību
zemes īpašumu un lietojumu procentuālo attiecību, redzams, ka uz pagājušā gada
1.janvāri (tie ir Valsts zemes dienesta mājaslapas dati) valsts zemes īpašumi un
lietojumi ir 30,1 procents, pašvaldību zemes lietojumi un īpašumi ir 4,8 procenti, bet
brīvā, valstij un pašvaldībām piekrītošā zeme ir tikai 0,2 procenti. Taču,
neskatoties uz to, pagājušajā gadā, kā jūs zināt, stājās spēkā Privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, un neviens nedomāja par šīm
vajadzībām, par to, ka vajadzēs šīs līdzvērtīgās zemes. Katrā ziņā vismaz šo
kļūdu vajadzēja atzīt. Es domāju, ka, tikai izdarot spiedienu uz pašvaldībām, šī
problēma nekādā ziņā netiks atrisināta.

Tālāk. Par nākamo tēzi. Pašvaldības esot ļoti negodīgas.
Nenoliedzami, zemes reformas laikā, kas rit jau 16 gadu, ir noticis ļoti daudz
nelikumību no pašvaldību puses. Šodien laikrakstā „Diena”, piemēram, ir
rakstīts: „Pārtraukt valsts izvazāšanu.” Daļēji tam var piekrist, jo, piemēram,
Valsts kontroles mājaslapā pēdējo divu gadu Revīzijas komisijas ziņojumos ir arī
analizēta pašvaldību rīcība saistībā ar tās īpašumā esošo un arī ar brīvo
zemi. Nerunājot par tiesu spriedumiem un nerunājot par šīm sensācijām plašsaziņas
līdzekļos, es tomēr gribētu jums raksturot dažus piemērus, ka patiešām tas tā ir.

Piemēram, 2006.gada 20.februārī tapušais Valsts kontroles
Revīzijas komisijas ziņojums par Baltijas jūras piekrastes pašvaldību rīcību ar
nekustamajiem īpašumiem. Tur ir teikts, ka Salacgrīvas pilsēta nodevusi lietošanā
zemi bez nomas maksas, Kolkas pagasta padome nav ievērojusi likumā noteikto zemes
iznomāšanas kārtību, Engures pagasta padomes rīcība neatbilst likumam un Rucavas
pagasta pašvaldības vadītājs ir pārkāpis likumu.

Paskatīsimies varbūt citā virzienā, no tām iekārojamām zemēm uz
pavisam citu pusi! Piemēram, 2005.gada 14.jūlijā ir izdarīta revīzija Krāslavas
rajona Bērziņu pagasta pašvaldībā. Un arī tur, kā ir secināts, ir ļoti rupji
Zemes reformas likuma pārkāpumi.

Savulaik man praksē nācās saskarties ar, piemēram, šādu
gadījumu. Jūrmalas pašvaldība pirms dažiem gadiem vienai akciju sabiedrībai, kuras
prezidents ir sabiedrībā pazīstams cilvēks, miljonārs, Bulduros bija iznomājusi
tualeti (46,22 m²) un zemi (2160 m²) tualetes uzturēšanai un
teritorijas labiekārtošanai. Protams, ne jau šis miljonārs, nomnieks, ar to nodarbojas
un tagad attīsta „ķemertiņu” biznesu, bet katrā ziņā bija mērķis šo zemi
privatizēt.

Un sakarā ar to man ir vairāki jautājumi Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijai. Kāpēc tikai tagad sāk satraukties par
pašvaldību nelikumīgu rīcību? Kāpēc nav tikušas izmantotas likumā „Par
pašvaldībām” noteiktās viņu tiesības? Un kāpēc visām pašvaldībām ir jācieš
no atsevišķu pašvaldību nelikumīgas rīcības?

Un tagad pāriesim pie otrās tēzes otrās puses. Vai tiešām valsts
institūcijas ir rīkojušās likumīgi?

Paskatoties tajā pašā Valsts kontroles mājaslapā, mēs varam
redzēt, ka ļoti nopietni pārmetumi ir arī attiecībā uz valsts pārvaldes
institūcijām. Piemēram, 2006.gada 1.janvārī uz Satiksmes ministrijas vārda ir
reģistrēti 7315,7 ha lieli zemes īpašumi, kas sastāv no vairāk nekā 12 000
zemes vienībām, bet ministrija kopā ir noslēgusi tikai 20 nomas līgumus par 17,2 ha.
Kas ir noticis ar pārējiem? Kāds liktenis tos ir piemeklējis?

Nu, visupirms, pārkāpjot likumu, zeme un meži tiek ieguldīti
kapitālsabiedrībās. Un Valsts kontrole ir nonākusi pie atziņas, ka šo
kapitālsabiedrību statūtos nav paredzēta meža un lauksaimniecībā izmantojamās
zemes apsaimniekošana. Tas ir viens veids. Piemēram, valsts akciju sabiedrībā
„Centrālā reģiona ceļi” ieguldīts īpašums Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā,
no tā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 19,1 ha un meži – 24,6 ha.

Varētu minēt vēl daudz šādu piemēru.

Otra metode jeb otrs veids, kādā Satiksmes ministrija ir rīkojusies
ar šīm lielajām zemes platībām, ir tas, ka meži un zeme tiek nodota bezatlīdzības
lietošanā. Piemēram, Alūksnes rajona Gaujienas pagastā – 14,8 hektāri meža, Talsu
rajonā – 4,5 hektāri meža, un tā tālāk.

Pirms dažiem gadiem Satversmes tiesa skatīja vienu lietu saistībā
ar Baltijas jūras…

Sēdes vadītājs. Godātā kolēģe, mums ir problēmas ar laika
limitu!

I.Čepāne. Vienu minūti, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Viena minūte. Lūdzu!

I.Čepāne. … skatīja lietu un atzina, ka arī Nekustamā īpašuma
aģentūra ir rīkojusies, pārkāpjot likumu. Un tāpēc es gribētu teikt, ka vienlīdz
vainīgas Zemes reformas likuma pārkāpšanā ir gan pašvaldības, gan arī valsts
institūcijas.

Un pašās beigās es gribētu teikt: mans priekšlikums, godātie
kolēģi, ir konstruktīvs! Tas saskan ar Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ar
Latvijas Lielo pilsētu pašvaldību asociācijas priekšlikumu. Un es gribētu uzdot
jautājumu arī Emša kungam, kurš vakar, sanākot kopā pašvaldību vadītājiem,
teica, ka pašvaldībām ir jādod lielāka brīvība. Un man ir jautājums finanšu
ministram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram: vai, vērtējot
pašvaldību pieprasījumus ministrijās, ņemot vērā, ka tie ir no vienas partijas,
nenotiks šādā gadījumā pašvaldību pārstāvju šķirošana, piedodiet, pēc
oranžiem deguniem?

Paldies par uzmanību.

Un aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas
piebilstams par 4.priekšlikumu? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 36, atturas – 25. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 5.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets, pieņemot
grozījumus likuma 3.panta otrās daļas 2.punkta normā, ir noteicis, ka pašvaldībām,
kurām ir apstiprināti (uzsveru vārdu „apstiprināti”) teritorijas plānojumi un
noteikta zemes pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, turpmāk zemes
ierakstīšana zemesgrāmatā būs jāsaskaņo ar Finanšu ministriju un Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Pirmkārt, pieņemtā norma ir absurda un ir pat pretrunā ar Valsts
pārvaldes iekārtas likuma un likuma „Par pašvaldībām” normām.

Otrkārt, pieņemtā norma nevajadzīgi sarežģīs un birokratizēs
privatizācijas pabeigšanas procesu, palēninās pašvaldību īpašumu sakārtošanu, jo
pašvaldību apstiprinātie teritorijas plānojumi jau ir saskaņoti neskaitāmās valsts
iestādēs.

Treškārt, pieņemtā norma būtiski ierobežos pašvaldību
tiesiskās intereses. Zemes gabalu nepieciešamība un platība saskaņā ar zemes
ierīcības projektiem vai teritorijas plānojumiem paredzēto pašvaldības funkciju
veikšanai… Par to ir balsojuši demokrātiski ievēlēti pašvaldību deputāti. Bet
Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtā norma paredz, ka nepieciešamības pamatojumu un
platību vērtēs divu ministriju – Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un
pašvaldību ministrijas – ierēdņi, kas, pieņemu, nepārzina situāciju konkrētajā
pašvaldībā.

Ceturtkārt (arī tas ir ļoti būtiski), tas skars pašvaldību
sociāli ekonomisko pamatu, īpašumu, kas nepieciešams ne tikai pašvaldību tiešo
funkciju veikšanai, bet arī to stratēģiskai attīstībai. Daudzos gadījumos ar
šādiem nepamatotiem, nevajadzīgiem ierobežojumiem tiek kavēta pašvaldību
stratēģiskā attīstība, kā arī Eiropas Savienības līdzekļu apguve, it sevišķi
līderprogrammā, kas nupat ir uzsākusi savu darbību.

Tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, it īpaši uzsverot šo
normu: tikai gadījumā, kad teritorijas plānojumi vēl nav izstrādāti un
apstiprināti, pašvaldības pieprasīto zemes gabalu nepieciešamības pamatojums un to
platības saskaņojamas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un
tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Debatēs pieteicies runāt
deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es komisijas sēdē
atbalstīju šo deputāta Auguļa priekšlikumu, jo pilnībā piekrītu visiem šiem
argumentiem, it īpaši attiecībā uz saskaņošanu ar divām ministrijām. Tas ir
noteikti ļoti sarežģīti, un Finanšu ministrija šeit vispār ir nevietā.

Un es gribu arī informēt jūs, kolēģi, ka jūs šeit, tabulā,
neredzat, ka no Latvijas Pašvaldību savienības bija ļoti līdzīgs priekšlikums. Un
praktiski deputāta Auguļa iesniegtais 5.priekšlikums – tā ir Latvijas Pašvaldību
savienības balss, un Saeimai ir nepieciešams tomēr ar šo balsi rēķināties.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt 5. – deputāta Auguļa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es piedalījos Juridiskās komisijas sēdē,
kur ilgi diskutējām par deputāta Auguļa iesniegto priekšlikumu, kurš faktiski tika
atbalstīts no Latvijas Pašvaldību savienības un ļoti, ļoti daudzu rajonu un vietējo
pašvaldību puses.

Līdzīgu priekšlikumu esam iesnieguši arī mēs, „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti Seile, Grīnblats un Laicāns, un šā
priekšlikuma numurs ir 6. Ja tiks atbalstīts 5.priekšlikums, tad, protams, mēs savu
priekšlikumu atsauksim.

Kāpēc ir ierosinājums tagad, otrajā lasījumā, tomēr atbalstīt,
neskatoties uz komisijas negatīvo lēmumu, deputāta Auguļa priekšlikumu? Viņš ir
arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, ilgi darbojies pašvaldībās.
Un, aprunājoties ar daudziem pašvaldību vadītājiem, kuri patlaban ir ievēlēti
Saeimā, mēs redzam to viedokli, ka tomēr tikai tajos gadījumos vajadzētu pārskatīt
pašvaldībām lietošanā piešķirto zemju piederību katrai pašvaldībai, ja nav vēl
reģionālās attīstības plāns un teritorijas attīstības plāns izstrādāts un
apstiprināts likumā paredzētajā kārtībā. Jo šo plānu vienmēr taču ir
vērtējusi un saskaņojusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija. Pārāk liela birokrātija, manuprāt, būs, ja mēs visiem liksim vēlreiz
pārskatīt visas lietošanā esošās zemes, kuras jau pašvaldībai ar ļoti noteiktu
funkciju ir nodotas lietošanā (protams, ja tās vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā;
jo, ja zemesgrāmatā ierakstīts, tad neko vairs nevar darīt).

Es domāju, ka priekšā ir vēl trešais lasījums un varētu ļoti
rūpīgi izvērtēt komisijā un vēl precizēt šo priekšlikumu. Bet, ja mēs šoreiz
tā vienprātīgi izlemsim un noraidīsim šo daudzu pašvaldību atbalstīto
priekšlikumu, tad, es domāju, nemiers Latvijā būs liels un pašvaldībām zudīs
iespēja atbalstīt savā teritorijā tos cilvēkus, kuriem vajadzīgs nepieciešamais
sociālais atbalsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai Juridiskās komisijas vārdā
ir kas piebilstams?

M.Segliņš. Nē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Mareks Segliņš negrib neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Auguļa priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 28, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts… (No
zāles: „Nav! Noraidīts!”)

M.Segliņš. 6. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka Seiles kundze aicina balsot, jo šis
nav atbalstīts. Neaicina balsot? Jā? Paldies. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. – nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 8. – deputāta Auguļa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

9. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Arī tas ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā, kuru komisija ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret 8., 9. un 10.priekšlikumu un komisijas
atzinumu deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 15. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 40, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 16. un 17.priekšlikums ir identiski, un abi nav
atbalstīti. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 16. un
17.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 18.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 18. – deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Par 19.priekšlikumu atklājam debates. Debatēs ir
pieteicies parlamentārais sekretārs Guntis Gūtmanis.

G.Gūtmanis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šo
priekšlikumu, gribu minēt dažus piemērus, kas demonstrē pašvaldību rīcību ar
zemēm un to, ka pašvaldību nostāja attiecībā uz kāda zemes gabala nepieciešamību
likumā noteikto funkciju izpildei var diezgan būtiski mainīties.

Preiļu rajona Rušonu pagasta padome 1996.gadā nolēma piešķirt sev
lietošanā 5,3 hektārus zemes un kā pamatojumu minēja zemes nepieciešamību
pašvaldības funkciju veikšanai. Pēc gada pagasts bija domas mainījis un zemi uz 10
gadiem iznomāja privātpersonai. Pagājušā gada vasarā pašvaldība – nu jau Riebiņu
novada dome – uzskatīja, ka šī lauksaimniecībā izmantojamā zeme nav nepieciešama
pašvaldības funkciju veikšanai, un nolēma to atsavināt.

Otrs piemērs ir vēl interesantāks un attiecas uz Limbažu pilsētu.
Šā gada janvāra beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
saņēma Limbažu pilsētas domes lūgumu saskaņot kopumā 18 zemesgabalu
nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai. Pilsētas dome savā lūgumā īpaši
bija uzsvērusi, ka zemesgabaliem veikta robežu uzmērīšana, ieguldot ievērojamus
finanšu līdzekļus, turklāt šī zeme Limbažu pilsētas teritorijas plānojumā jau
esot paredzēta pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai. Līdz ar to pamatojumā
dome bija minējusi, ka zeme tiks izmantota dažādiem sabiedrībai derīgiem mērķiem,
piemēram, parku un citu zaļo zonu uzturēšanai, kā arī ceļu būvei.

Tomēr atklājās, ka jau 20 dienas iepriekš oficiālajā laikrakstā
„Latvijas Vēstnesis” šie paši zemes gabali tikuši izsludināti kā nodoti
privatizācijai.

Vēl vairāk! Zemes gabaliem, kurus dome, pēc ministrijai sniegtās
informācijas, it kā gatavojas izmantot ceļu būvei, Limbažu domes deputāti jau pērn,
20.decembrī, ir noteikuši pavisam citu lietošanas mērķi – vienģimenes un divģimeņu
dzīvojamo māju apbūve. Dažādi citi zemesgabali, ko dome savā pamatojumā minējusi
kā pašvaldības funkciju izpildei nepieciešamus, pērn decembrī iznomāti
privātpersonām uz 12 gadiem, pieļaujot apbūves tiesības.

Grozot šodien apspriežamo likumu, valsts negatavojas pašvaldībām
atņemt to zemi, kas nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

Nav pamata diskusijām, ka pašvaldībām turpmāk nebūs zemes,
piemēram, skolu un bērnudārzu būvniecībai. Netiek plānota arī mazdārziņu
likvidēšana. Valsts uz šo zemi nepretendēs, un tā paliks pašvaldību lietošanā.

Tāpat vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likuma grozījumi neattiecas
uz to zemi, kura jau vēsturiski līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja pašvaldībām.
Šo zemi pašvaldības ir tiesīgas ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinu neatbalstīt šo un arī
nākamo deputāta Auguļa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi – gan šis, gan nākamais –
Juridiskajā komisijā tika atbalstīti. Juridiskajā komisijā mēs dzirdējām arī
šādus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas argumentus. Un arī
šodien mēs dzirdējām par vienu pašvaldību, kura tā ir darījusi, tomēr uzskatu un
palieku pie tādām domām – un arī Zaļo un zemnieku savienība tā uzskata -, ka
pašvaldības pašas ir spējīgas izlemt, kas, kā un cik daudz tām ir nepieciešams.
Tāpēc es neredzu nekādu pamatu šaubām no Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrijas puses, ka pašvaldības vēl nav gatavas sadarboties un nav gatavas
lemt. Taču tās pašvaldības, kuras ir darījušas kaut kādas nelikumības, tādā
gadījumā ir arī jāsoda. Tomēr ne komisijas sēdē, ne arī šobrīd mēs neesam
dzirdējuši, ka kāda pašvaldība par to būtu sodīta.

Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt Juridiskajā komisijā jau
atbalstītos manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tiešām jūs ļoti lūdzu atbalstīt Auguļa
kunga priekšlikumu. Es vēlreiz jums atkārtoju: mums ir jāpanāk līdzsvars valsts un
pašvaldību starpā attiecībā uz šīm tiesībām par tām piekrītošo zemi. Nu nevar
būt tā, ka valsts institūcijas, kas saskaņā ar šo likumu savā īpašumā vai arī
lietošanā ir dabūjušas vairāk nekā trešo daļu valsts zemes, bet pašvaldības
tikai apmēram 4 procentus… ka pret šīm te pašvaldībām tiek vērsts šis lielais
spiediens. Manuprāt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
cilvēkiem tad, kad viņi pašvaldībās redzēja šādus pārkāpumus, likums par
pašvaldībām taču deva tiesības rīkoties. Viņi, piemēram, varēja vērsties
Satversmes tiesā, lai apturētu šos prettiesiskos teritorijas plānojumus,
detālplānojumus… Tādi gadījumi pēdējo desmit gadu laikā, kamēr ir notikusi zemes
reforma, ir bijuši tikai trīs. Bez tam likums „Par pašvaldībām” taču paredz, ka
šādas pašvaldības var arī atlaist. Šie skandāli ir nepārtraukti, bet ministrija
izliekas, ka vispār nekas tāds nav noticis.

Es domāju, ka pašvaldības būs ārkārtīgi neapmierinātas par
šādu viņu tiesību aizskaršanu.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Auguļa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas jau nav ne kāds brīnums, ne pārsteigums.
Šis likumprojekts ir tiešs pierādījums tam, kā strādā šī Saeima un cik
paklausīgs instruments tā ir valdošās koalīcijas rokās. Tas nav pirmais tāds
balsojums, kur komisijā ievēlētie deputāti strādā pēc savas politiskās
pārliecības jeb pēc savas sirdsapziņas. Tā mums bija arī balsojumā par Satversmes
tiesas tiesnešiem un ne ar vienu likumu vien.

Ko mēs redzam šodien? „Zaļajiem” un „zemniekiem” ir
jāatbalsta pašvaldības. Jūs vienkārši citādi rīkoties nevarat, jo tajās ir jūsu
vēlētāji. Un viss!

Visu cieņu jums! Bet tad atkal palīgā nāk „Saskaņas Centrs” –
jaunās koalīcijas sastāvdaļa, kura komisijas sēdē balsoja pilnīgi citādāk.
Šodien mēs redzam, ka viņu politiskā pārliecība ir mainījusies acīmredzot par labu
kaut kam citam.

Es aicinu tiešām padomāt par šīm pašvaldībām. Jūs dzirdējāt,
jūs uzklausījāt, kādā veidā šis likums tika pieņemts! Pašvaldību viedoklis
vispār netika ņemts vērā, netika uzklausīts. Tie ir kārtējie Satversmes 81.panta
kārtībā pieņemtie likumi, kur nebija svarīgs sabiedrības viedoklis. Jūs, Tautas
partijas pārstāvji, tik daudzi nākat no pašvaldībām… Kā jūs pēc tam varēsiet
skatīties acīs saviem kolēģiem par to, ko jūs tagad darāt? Jūs pilnīgi ignorējat
pašvaldību intereses!

Balsojiet taču vienreiz pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc tā, kā
jums kāds liek!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Augusts Brigmanis.

Godātie kolēģi, es atgādinu, mēs debatējam par 6.panta otro
daļu.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi! Ir jāatgādina nesena vēsture, kad mēs
pirms vēlēšanām tikāmies ar saviem vēlētājiem. Toreiz ļoti gara saruna šajās
vēlēšanu priekšdiskusijās izvērsās tieši jautājumā par pašvaldībām – par
pašvaldību lomu, un visur tika uzsvērta šā ievēlētā deputāta atbildība savu
vēlētāju priekšā. It sevišķi to vēlētāju priekšā, kas ir mūsu – „zaļo”
un „zemnieku” vēlētāji no lauku apvidiem, kur mēs ar viņiem tikāmies. Mēs
teicām: „Jā, mēs iestājamies par šīm pašvaldībām! Mēs iestājamies par šo
pašvaldību attīstību, par šo pašvaldību tālāku izaugsmi!” Un tagad mēs sev
uzdodam šo jautājumu: kas ir šo pašvaldību izaugsmes pamatā? Un tā vienmēr ir
bijusi šī vērtība – šī zeme, kas ir laukos.

Es tiešām vēršos pie visiem mūsu ievēlētajiem deputātiem, it
sevišķi pie tiem deputātiem, kuri ir bijuši pašvaldību vadītāji. Es domāju, ka
viņi saprot, par ko šeit ir runa. Ja mēs atņemsim pašvaldībām viņu likumīgās
tiesības uz šo zemi… Es domāju, ka tās zina, kā ar šo zemi rīkoties, jo tur ir
tautas ievēlēti deputāti, kuri neļaus šim īpašumam aiziet postā.

Es vēlreiz aicinu, it sevišķi vēršoties pie saviem koalīcijas
kolēģiem – pie Latvijas Pirmās partijas, pie Tautas partijas: jūs tiešām saprotat,
ka šis jautājums ir fundamentāls, un tas ir jautājums, ko atbalsta Latvijas
Pašvaldību savienība. Nu balsojiet šoreiz par to, ko jūs esat solījuši
vēlētājiem! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Tautas partija mūs
atbalstīs!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Hanka.

Godātie kolēģi, es vēlreiz atgādinu, ka mēs otrajā lasījumā
debatējam par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs izskatām likumprojektu pa pantiem, un
šobrīd mēs izskatām 6.panta otro daļu.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad šeit tribīnē
runāja mūsu ministrijas parlamentārais sekretārs, man radās tādas pārdomas:
cilvēks, kuram būtu jāaizstāv pašvaldības, runā pret tām! Man tas nav pieņemams!
Un es domāju, ka daudziem pašvaldību vadītājiem, kuri sēž šeit zālē, tas nav
pieņemami.

Emša kungs vakar savā preses konferencē ļoti pareizi pateica, ka
pašvaldībām ir jāpiešķir lielāka loma. Kas tad var… Vai Finanšu ministrija
zinās par zemi, kas atrodas pašvaldībās, kā to apsaimniekot? Kāds murgs! Es jūs
lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus, jo mēs tos esam apsvēruši pietiekami ilgi. Un
daudzi kolēģi, kas šeit ir zālē no pašvaldībām, zina, kā apsaimniekot zemi, un ir
par to lietas kursā. Ne jau Finanšu ministrija vai kāds cits mācīs, kā
pašvaldībām darīt.

Tāpēc es aicinu, es vienkārši jūs cilvēciski lūdzu to darīt ne
jau mūsu, šo simts cilvēku, vārdā, bet gan to cilvēku vārdā, kuri gaida no mums
pareizu, precīzu, godīgu balsojumu, ko iesaka ZZS un citi.

Kolēģi, mums vajadzētu to atbalstīt, un cilvēki būs vienkārši
pateicīgi mums par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi, vakar es tikos ar Zemgales pašvaldību
vadītājiem, un tur gan nebija neviena, kurš neizteiktu vislielāko satraukumu par šo
lēmumu, ko mēs šodien gatavojamies šeit pieņemt. Arī es aicinu jūs padomāt par
vienu fundamentālu valsts pārvaldes principu – par to, ka valsts nav tikai centralizēta
piramīda, bet ka katram valsts varas līmenim pieder savas tiesības. Tāpēc es aicinu
jūs iestāties par šīm pašvaldību tiesībām.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likuma maiņas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti, mēs tātad apspriežam 19.priekšlikumu. Šo
priekšlikumu, kuru faktiski ir sagatavojusi Latvijas Pašvaldību savienība un kuru ir
iesniedzis deputāts Auguļa kungs, komisija ir atbalstījusi. Un deputāti to ir
atbalstījuši stipri vienprātīgi arī Juridiskās komisijas sēdē, kurā piedalījās
arī mūsu – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvji.

Man ir prieks, ka šajās debatēs izskan vienprātīgs gan pozīcijas,
gan opozīcijas deputātu atbalsts šim priekšlikumam. Nu tad nobalsosim „par” to!
Atbalstīsim pašvaldības, un viss būs kārtībā!

To nelielo „akmentiņu” ūdenī acīmredzot iemeta Reģionālās
attīstības un pašvaldības lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gunta Gūtmaņa
runa. Bet arī tas varbūt bija labi, jo parādīja problēmas no visām pusēm. Un tad nu
mēs par tām domāsim vēl trešajā lasījumā. Taču šajā lasījumā arī mūsu
frakcijas deputāti aicina atbalstīt šo, Juridiskās komisijas jau atbalstīto,
ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Par 19.priekšlikumu debates turpinās deputāts
Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Laiku pa laikam mums šajā zālē priekšā nāk
izšķiroši balsojumi – balsojumi, kas parāda mūsu vēlētājiem (ticiet man, viņi
seko līdzi, kā mēs katrs šodien balsojam), vai mēs darbos atbilstam tiem vārdiem,
kurus mēs izsakām pirms vēlēšanām, vai mūsu darbība neatbilst mūsu solījumiem.

Šodien šajā priekšlikumā runa ir tieši par to, vai mēs
atbalstīsim pašvaldības. Un droši vien visi simts cilvēki, kuri ir šajā zālē,
savā laikā ir situši sev pie krūtīm un teikuši: „Mēs esam par pašvaldībām!”
Nu tad šoreiz turēsim savu solījumu un atbalstīsim šo priekšlikumu! (No zāles
dep. J.Urbanovičs: „Kā varēja nesolīt?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates slēdzu. Vai komisijas
vārdā vēlaties…? Deputāts nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 19. – deputāta Auguļa priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī
komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – 12. (Aplausi.)
Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 20. – atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! …Es
atvainojos! Atcelt zvanu! Deputāts Augulis ar vienu zīmi ir pieteicies runāt par diviem
jautājumiem. Lūdzu! Vārds deputātam Augulim.

U.Augulis (ZZS frakcija).

Es neko vairs nepiebildīšu pie iepriekš teiktā. Taču, kā es jau
teicu arī Juridiskajā komisijā, tā kā tika atbalstīts iepriekšējais mans
priekšlikums, tad, lūdzu, atbalstiet arī šo priekšlikumu. (No zāles dep.
V.Orlovs: „Kurš atdos zemi man?”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā acīmredzot nav
nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20. – deputāta
Auguļa priekšlikumu, kuru arī komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim 21. – deputātu Seiles, Grīnblata un
Laicāna priekšlikumu!

M.Segliņš. 21. – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22. – nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 22. – deputāta Auguļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 33, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 23.priekšlikums ir identisks, tātad tas vairs nav
balsojams.

Sēdes vadītājs. Par 23.priekšlikumu atklājam debates. Debatēs ir
pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt Eiropas vietējo
pašvaldību hartas 4.panta 6.punktu, kur melns uz balta ir rakstīts: „Plānošanas un
lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar
tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams, savlaicīgi un atbilstošā veidā.”

Ja šāda veida konsultācijas nav notikušas, tad tādā gadījumā
varu pateikt, ka pašvaldības vienbalsīgi neatbalstīs šo priekšlikumu, ko izteicis
Ministru kabinets, turpretī mūsu kolēģa Auguļa kunga priekšlikuma būtība ir tomēr
saglabāt pašvaldībām iespējas rīkoties ar to zemi, ar kuru tās jau ir rīkojušās
līdz šā likuma grozījumiem.

Otrais punkts. Ja mēs runājam par to, ka valsts institūcijas
rīkojas ar īpašumiem labāk nekā viena otra pašvaldība, tad tas ir mīts, ja ne
murgs.

Viens piemērs. Visi zina viaduktu, kas ir pie VEF Kultūras pils un
kas ved uz bijušās karaspēka daļas teritoriju. Tas ir strupceļš! Kāpēc? Jo 36
hektārus valsts institūcija bija veiksmīgi privatizējusi jau 1994.gadā, neņemot
vērā Rīgas attīstības plāna prasības, kur bija ierakstīta arī apvedceļa trase pa
šo teritoriju. Līdz ar to šodien, lai atdabūtu šo gabalu atkal pašvaldības
rīcībā, būs jāmaksā skaidra, reāla un pietiekami liela nauda. Pašvaldības nav
stulbākas par ministru… institūciju pārstāvjiem!

Es aicinu piešķirt pašvaldībām tiesības rīkoties tā, kā to
prasa Eiropas vietējo pašvaldību harta un kā to prasa arī esošā prakse.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Godātie
kolēģi! 22. un 23.priekšlikums ir identiski.

Dolgopolova kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu? (No zāles:
„Jā!”) Dolgopolova kungs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 23. – Dolgopolova kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 39, atturas – 10. Šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Segliņš. 24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt
šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 155/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

M.Segliņš. 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Reģionālās attīstības likumā”. (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie
Ministru kabineta noteikumi Nr.36). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Mazai atslodzei pēc iepriekšējām karstajām
debatēm jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments ar reģistrācijas numuru 166/Lp9.
Tātad tas ir likumprojekts „Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.

Izskatot to Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,
otrajam lasījumam ir saņemts viens precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kuru
komisija atbalstīja. Un šis likumprojekts precizē Nacionālās un reģionālās
attīstības padomes sastāvu.

Lūdzu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā un atbalstīt
komisiju.

Sēdes vadītājs. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 166/Lp9, pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Līdaka. Pārmaiņas pēc tas varētu būt 9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Teritorijas plānošanas likumā” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru
kabineta noteikumi Nr.1075). Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim 9.Saeimas sēdē dokumentu
Nr.553.

Komisija ir saņēmusi tikai divus priekšlikumus, tātad likumprojekts
ir labs.

1.priekšlikumu iesniedza deputāte Ilma Čepāne. Tas ir normas
precizējums atbilstoši citām spēkā esošajām likuma normām. Komisija šo
priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija
šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 153/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. 9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne. Lūdzu!

 

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti!
Strādāsim ar dokumentu Nr.308 un dokumentu Nr.524. Likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” izskatīsim pirmajā lasījumā.

Par izstrādāto likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijā
diskusijas notikušas jau trijās komisijas sēdēs. Likumprojektā „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” tiek precizēta ministriju
kompetence priekšlikumu izstrādei valsts politikai nodarbinātības veicināšanas un
bezdarba samazināšanas jomā, to skaitā arī bezdarba samazināšanas pasākumu
koordinēšanā.

Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus vidējā termiņa un
ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī, Labklājības ministrija izstrādā valsts
politiku bezdarba samazināšanai un piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā
un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, un Izglītības un zinātnes
ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālo
apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu.

Likumprojekts paredz arī to, ka Profesionālās karjeras izvēles
valsts aģentūras funkcijas tiek nodotas tālāk Nodarbinātības valsts aģentūrai.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 168/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ziedone-Kantāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas
termiņš ir 12.marts.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
Paldies.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jūsu uzmanībai – dokuments ar reģistrācijas numuru 232/Lp9. Tātad
pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām””. Šis grozījums paredz būtībā atvieglojumus
pašvaldību un valsts zemju privatizācijai vai atsavināšanai aizsargājamās
teritorijās. Tātad, ja Saeima pieņems šo likumprojektu, tad nebūs vairs lieguma
privatizēt valsts un pašvaldību zemi aizsargājamo teritoriju, ainavu aizsardzības un
neitrālajā, kā arī parku zonā.

Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Līdaka. 9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.
Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto
likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti
būtisks likums, jo mums, šeit, Saeimā, ievēlētajiem, ir tā priekšrocība pašiem
lemt par tiem noteikumiem, kā mēs turpmāk strādāsim, kā mūs ievēlēs, kāda būs
tā kārtība, kādā notiks šīs vēlēšanas, un kā sabiedrība, kura ies vēlēt, vai
nu izteiks mums atbalstu, vai kādu no mums varbūt arī izstrīpos.

Godātie kolēģi, es šeit gribu runāt par spēles noteikumiem.
Tātad šie spēles noteikumi ir tie, kurus mēs šeit paši sev uzliekam un kuriem
jābūt pilnīgi skaidri formulētiem un līdz ar to – arī no mums pašiem un no mūsu
politiskajām partijām izpildītiem. Es ļoti labi saprotu, ka daudzi no šeit, zālē,
sēdošajiem varbūt līdz galam nesaprot, par kādiem spēles noteikumiem ir runa,
tāpēc es minēšu trīs ļoti vienkāršus piemērus no dzīves, lai katrs no jums, es
domāju, balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, varētu saprast, par ko šobrīd mēs
balsojam.

Pirmais piemērs. Godātie kolēģi, zinu, ka daudzi no jums ir aktīvi
sportisti. Iztēlojieties, ka jūs vasarā piedalāties peldēšanas sacensībās!
Pēkšņi šajās sacensībās izbrauc viens ar motorlaivu, viņš vienkārši visus
apbrauc, izkāpj krastā un paziņo, ka šīs ir bijušas sacensības kustībā pa ūdeni
un viņš ir uzvarētājs. Viņš ir pilnībā pārliecināts, ka viņš ir sacensībās
kustībā pa ūdeni uzvarējis un ieņem pirmo vietu.

Otrs triviāls piemērs. Visiem, nu lielākajai daļai no jums ir
bērni. Pieņemsim, ka jūsu bērns mācās 5.klasē, un pieņemsim, ka viņš ir labs
matemātiķis, piedalās 5.klašu matemātikas olimpiādē. Pēkšņi ierodas
vidusskolēns no 12.klases ar tikko augt sākušu bārdiņu, vienā mierā ātri
izrēķina visus uzdevumus, uzvar šajā olimpiādē un paziņo, ka šis ir bijis skolēnu
konkurss un ka te 5.klases ir ienākušas tikai nejauši. Viņš ir uzvarētājs.

Trešais piemērs. Iztēlojieties, ka mūsu pašu Latvijā pa Liepājas
šoseju, tātad Celmiņa kunga iemīļoto, viens autovadītājs brauc ar 200 kilometru
ātrumu stundā! Viņš apbrauc gan Celmiņa kungu, gan Lagzdiņa kungu, gan visus
pārējos un vienkārši atnāk pēc tam uz Saeimu un saka tā: „Ziniet, es te
nepārkāpu noteikumus, un man liekas, ka tie 90 kilometri stundā – tas nav īsti
pareizi. Varētu mēs braukt ar ātrumu 200, varbūt pat 250 kilometru stundā! Mainīsim
likumu! Kas te notiek, velns ar ārā?!” (No zāles: „Celmiņš vai Segliņš?”)
Segliņa kungs, atvainojos…

Kolēģi! Nu, man liekas, tas, ko es te nupat sacīju, katram no jums
liekas absurdi. Par to varētu smaidīt, smieties. Bet mēs šodien grasāmies pieņemt
kaut ko līdzīgu!

Kas ir noticis? Pagājusī Saeima, 8.Saeima, kas bija likumīgi
ievēlēta, ar Tautas partijas, „zaļo” un „zemnieku” un Latvijas Pirmās partijas
balsīm ir apstiprinājusi spēles noteikumus, pēc kuriem mums visiem bija jāvadās
vēlēšanās. Taču šeit parādījās motorlaivas, šeit parādījās vidusskolēni,
šeit parādījās ātrgaitas braucēji pa Liepājas šoseju, un šobrīd viņi saka:
„Ziniet, mēs tā īsti tos noteikumus nesapratām!”

Godātie kolēģi! Tas, manuprāt, tiešām ir nepieredzēts cinisms
pret sabiedrību – tas, kādā veidā mēs, šeit ievēlētie cilvēki, runājam par šiem
noteikumiem. Jo šie atsevišķie gadījumi, kurus es minēju kā absurdus piemērus, skar
varbūt mazu sadzīves lauciņu… Smieklīgi – bet tas, par ko mēs runājam, ir visas
Latvijas demokrātija, visas Latvijas sabiedrības nākotne. Un jums par to ir jālemj! Un
tas nevar būt tik vienkārši: „Koalīcijā tā nolēmām un mainām visu to!”

Godātie kolēģi! Es teiktu: ja balsosim „par” šo ideju, ko ir
izvirzījusi Tautas partija, tad balsosim nevis par tautas varu, bet gan par naudas varu.
Un vai kāds no jums ir gatavs savam vēlētājam teikt, ka viņš balsos par naudas varu
tautas varas vietā? Jo nevienam no jums nav noslēpums, ka mazāk par 9 procentiem
Latvijas sabiedrības tic politiķiem. Politiķi šobrīd ir… nu, es teiktu tā,
visnepopulārākā, visnecienītākā sabiedrības grupa. (No zāles dep. A.Rugāte:
„Kur palika miljons?”) Un kas to ir radījis? Mēs paši! Ar savu necienīgo
rīcību, ar to, ka mēs visi kopā esam pārkāpuši visus šos noteikumus. Un beidzot
mums ir pienākums, uzdevums to visu labot un vērst par labu.

Un vēl pēdējais. Kolēģi! Ja likumi ir nepilnīgi, tie ir
jāpilnveido. Tā ir taisnība. Tas ir mūsu tiešais pienākums. Taču nav pieļaujams
sagraut sistēmu, kura ir pierādījusi, ka tā ir sākusi strādāt, kura ir Eiropas
valstīs jau aprobēta, kuru pielieto lielākā daļa pasaules demokrātiju. Ja mēs
vēlamies ar vienu šādu likumu šo sistēmu sagraut, tad, godātie kolēģi, padomāsim:
ko mēs darām? Mēs atļaujam Latvijas valstī pilnīgu anarhiju, pilnīgu politisko
cinismu.

Kolēģi! Aicinu padomāt, aicinu neatbalstīt šo ideju un aicinu
strādāt pie likuma pilnveidošanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nerunāšu par
riteņbraukšanas sacensībām, par kaut kādām ātrbraukšanas sacensībām. Taču, ja
jūs man atļausiet un mani uzklausīsiet, es gribu uz šiem trijiem likumprojektiem, kas
savā starpā ir ļoti cieši saistīti un savstarpēji pilnīgi neatraujami, paskatīties
no konstitucionālo tiesību viedokļa.

Visupirms es gribu teikt, ka demokrātiskajās valstīs tauta „savu
politisko gribu pauž ne tikai vēlēšanās un nobalsojumos. Pilsoņa tiesības
piedalīties politiskās gribas veidošanā izpaužas, ne tikai vēlēšanās nododot savu
balsi, bet arī ietekmējot politiskā viedokļa, sabiedriskā viedokļa rašanās
pastāvīgo procesu.” Un tieši sabiedriskais process „ietekmē valsts institūciju
lēmumus”.

„Tautas gribas veidošanās un valsts gribas veidošanās
visdažādākajā veidā ir savstarpēji saistītas. Demokrātijā gribai jāveidojas no
tautas uz valsts institūcijām, nevis pretēji – virzienā no valsts institūcijām uz
tautu.” Pie tam „valsts institūcijām principā ir liegts iedarboties uz tautas
viedokļa vai gribas veidošanās procesu”.

Godātie kolēģi! Es nupat citēju Vācijas Federālās
Konstitucionālās tiesas spriedumu par partiju finansēšanu un valdības sabiedrisko
darbību. Ar šo spriedumu jūs varat iepazīties diezgan populārajā grāmatā, ko ir
sarakstījis autoru kolektīvs – Hanss Jirgens Vildbergs un citi, – grāmatā „Pilsonis
tiesiskā valstī”.

Runājot par šo pirmo tēzi, rodas jautājums: vai tas mūsu valstī
tā notiek? Palasīsim šo triju likumprojektu anotācijas, ieskatīsimies katras
anotācijas sestajā nodaļā, kur ir jānorāda, kādas konsultācijas ir notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu! Ar kurām nevalstiskajām organizācijām
konsultācijas ir notikušas? Kā jūs redzat, konsultācijas vispār nav notikušas.

Tāpēc šeit, Latvijā, Satversmes tiesa nav skatījusi šīs
problēmas saistībā ar partiju finansiālo darbību. Bet vismaz vācu izpratnē,
Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu izpratnē, šī koalīcija būtu izdarījusi
pārkāpumu.

Vēlēšanu tiesību principi demokrātiskām valstīm tātad ir
šādi: vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, aizklātām un brīvām.

Un tagad paskatīsimies, kādu pienesumu šajā sakarā ir devusi
Latvijas Republikas judikatūra! Proti, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta spriedumā Nr.SA-5/2006 viena no tēzēm skan šādi: „Lai gan brīvas
vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi, tas ir viens no
vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija, jo valsts
varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Brīvu
vēlēšanu princips, pirmkārt, prasa, lai [..] būtu reāla iespēja šos dažādos
viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu
aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no
privātpersonu puses.”

Un nākamā tēze: „Brīvu vēlēšanu principa tvērums attiecas ne
tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu
periodā.”

Kā jau Kampara kungs tādā sadzīviskā veidā jeb formā teica,
brīvas vēlēšanas demokrātiskā valstī nozīmē, pirmkārt, to, ka politiskās
partijas vienojas par spēles noteikumiem vēlēšanās un pieņem likumus, kas to visu
regulē.

Otrkārt, partijas ne tikai pieņem šos likumus, bet pašas arī
izpilda tos -tādus, kādus ir pieņēmušas.

Likuma norma, kas daudzmaz radīja kaut kādu skaidrību šajā jomā,
lai šie vēlēšanu tēriņi nesasniegtu astronomiskus apmērus, šodien tiek dažādu
iemeslu dēļ uzskatīta par neatbilstošu Satversmes 100.pantam, kā mēs to redzam
nākamajā anotācijā. Ārkārtīgi nemākulīgi tiek mēģināts to kaut kādā veidā
interpretēt kopsakarā ar Satversmes 116.pantu. Šeit ir norādīts metodikas trūkums,
mākslīgi veidoti ierobežojumi un tā tālāk.

Katrā ziņā ir dažāda informācija, ka šie priekšnoteikumi tika
pārkāpti. Taču faktiski tā vietā, lai atbildētu par šo likumu pārkāpumiem,
koalīcijas partijas tagad uzskata, ka būtu jāatbrīvojas no šiem ierobežojumiem.

Godātie kolēģi! Es jau redzu, ka jūs, protams, esat vienojušies
nobalsot, kā jums tas ir paredzēts. Es esmu droši vien nogurdinājusi jūs ar
konstitucionālo tiesību problēmu izklāstu. Es to vairs nedarīšu.

Taču beigās es tomēr gan gribētu, lai jūs visi ieklausītos tajā,
ko savulaik ir teicis Abrahams Linkolns. Un Abrahams Linkolns ir teicis šādus vārdus:
„Dažreiz izdodas apmuļķot visu tautu, taču tikai uz neilgu laiku. Uz ilgāku laiku
var apmuļķot daļu tautas, bet nevar visu laiku muļķot visu tautu!”

Es lūgtu Tautas partiju atcerēties to! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu
runāt par to, ka šī vēlēšanās atcelt ierobežojumus, kas ir paredzēti gan
ziedojumiem, gan vēlēšanu finansēšanai kopumā, Latviju padara par tādu kā
izņēmuma valsti Eiropā, jo mēs līdz ar to kļūsim gandrīz vai par vienīgo valsti,
kur vēlēšanu kampaņā var tērēt neierobežotu naudas apjomu. Ar to mēs nostājamies
vienā līmenī ar tādām demokrātijas „citadelēm”, kas atrodas citās pasaules
daļās, – ar tādām kā Bahreina un citas šādas valstis.

Kas man nepatīk šajā vēlēšanu ziedojumu atcelšanā? Tas, ka
faktiski partija kļūst par ķīlnieci vienai ziedotāju grupai vai dažām personām.
Protams, mēs visi zinām banālo teicienu, ka maltīte nekad nav par brīvu, maltīte
pēc tam ir jāatstrādā. Un, protams, arī tas, kas ir ziedots politiskajām partijām,
ir jāatstrādā pēc vēlēšanām.

Es zinu, ka sabiedrībā viedoklis, ka partijas būtu jāfinansē no
valsts budžeta, ir galēji nepopulārs. Nepopulārs tas ir tāpēc, ka cilvēki
politiķus uzskata zināmā mērā par liekēžiem. Viņiem liekas: kāpēc tad tos
liekēžus vēl vajadzētu finansēt no mūsu pašu, nodokļu maksātāju, naudas?! Es gan
teiktu, ka, to nedarot, nodokļu maksātāji maksā daudz, daudz vairāk. Minēšu vienu
piemēru. Tad, kad mēs no vienas īpašuma kategorijas šo īpašumu pārceļam citā
kategorijā un tā vērtība pieaug 400 reizes – un tas notiek bez izsoles! -, šī nauda,
ko varētu iegūt pašvaldības budžets, vēlētājiem iet secen. Un tā tas notiek
gandrīz vai visās jomās.

Es arī uzskatu, ka šo ierobežojumu atcelšana ir pretrunā ar
viedokļu daudzveidības principa būtību, tāpēc ka tiek dotas priekšrocības tiem,
kas spēj piesaistīt vairāk līdzekļu. Un kas tad spēj piesaistīt vairāk līdzekļu?
Tie, kas pēc tam, esot pie varas, šos līdzekļus var atstrādāt.

Tātad apstākļos, kad ir izveidojusies daudzpartiju sistēma,
gandrīz neiespējami ir pārvarēt 5 procentu robežu partijām, kas uzsāk savu
darbību.

Manuprāt, būtu jādomā arī par to, ka audiovizuālo reklāmu cenas
pēdējos gados ir nesamērīgi augušas. Tātad mēs varam paredzēt, ka līdz ar katrām
nākamajām vēlēšanām tiem, kuri ziedo politisko partiju uzturēšanai, būs jāziedo
arvien vairāk – tātad politiskajām partijām būs arvien vairāk viņiem
„jāatstrādā”.

Es gribētu, protams, pievērsties arī šim leģendārajam un
nedefinējamam jēdzienam – trešā persona, un tam, cik tad trešā persona drīkstētu
ziedot, piemēram, tādas sabiedrības kā „Par vārda brīvību” un „Pa saulei”.
Es domāju, ka tās ir panākušas ne tikai deformāciju vēlēšanu rezultātos, dodot
iespēju tām partijām, kuru kandidāti pozitīvisma kampaņas gaisotnē tika intensīvi
atbalstīti, šodien būt kupli pārstāvētām šeit, Saeimā. Es domāju, ka pats
sliktākais, ko šīs abas apvienības ir izdarījušas, ir tas, ka tās ir degradējušas
likumu par vēlēšanu finansējuma ierobežojumiem un devušas iespēju teikt: „Nu,
redziet, likums jau mums bija, bet tas nedarbojās. Kāda tad ir jēga šim likumam?
Mainīsim šo likumu!”

Ieskatoties mediju telpā publicētajos skaitļos, mani tie patiešām
pārsteidza, jo šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām, kurās arī,
protams, bija jūtama trešo personu ziedojumu klātbūtne, šie ziedojumi ir
sastādījuši… šī kampaņa ir izmaksājusi gandrīz divus miljonus. (No zāles
dep. Dz.Ābiķis: „Repše viens pats savāca vienu miljonu!”)

Es domāju, ka šie divi miljoni būs ļoti rūpīgi
„jāatstrādā”. Es arī uzskatu, ka šādu kampaņu izvērst bija iespējams tikai
tāpēc, ka mūsu likumdošanā pašlaik nav noteikti mehānismi, kad attiecīgās
drošības vai pārraudzības iestādes var iejaukties un reaģēt uz pārkāpumiem jau
priekšvēlēšanu periodā. Tad, kad vēlēšanas jau ir beigušās, tad vilciens ir
aizgājis. Un es atceros televīzijas diskusijā brīnišķīgos Venta Kraukļa vārdus:
„Nu ko tad jūs tagad gribētu? Mums jau nav tādas naudas. Jūs gribētu, lai Tautas
partija šo naudu atmaksā?” Jā, es to gribētu! Varbūt es esmu vienīgā tāda
Latvijā, Kraukļa kungs!

Un tāpēc es vēlreiz saku: es uzskatu, ka nodokļu maksātājiem
vēlēšanas maksātu daudz lētāk, ja mēs tās finansētu no valsts budžeta.

Es aicinu šo likumu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi, šodien mēs pirmajā lasījumā sākam izskatīt ne
tikai grozījumus, kas atceļ priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanas ierobežojumus
vien. Šodien Saeimā mēs, politiķi, parādām arī savu attieksmi pret Latvijas
pilsoņiem. Likumprojekta iesniedzēji piedāvā noteikt, ka no Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likuma vajag svītrot pantu, kas paredz ierobežojumus
priekšvēlēšanu izdevumiem, – izlietot summu, kas pārsniedz 0,20 latus uz katru
vēlētāju iepriekšējās Saeimas, pašvaldību domes (padomes) vai Eiropas Parlamenta
vēlēšanās.

Ko nozīmē priekšvēlēšanu pasākumu finansēšanas ierobežošana?
Tas nozīmē, ka visas politiskās partijas tiek nostādītas aptuveni vienādos
apstākļos attiecībā uz iespēju ietekmēt vēlētājus. Kaut gan pēdējās Saeimas
vēlēšanas demonstrēja, ka dažas valdošās partijas neņēma vērā šos
ierobežojumus un acīm redzami arī nākotnē negrasās ar tiem rēķināties, šis
likuma pārkāpums pagaidām nekādi nav ietekmējis vainīgo likteni. Līdz ar to pie
varas esošie spēki kārtējo reizi demonstrēja, ka taisnība nav tam, kurš pilda
likumu, bet gan tam, kuram ir biezāks maciņš. Šādā situācijā ir žēl vienīgi
vēlētāju. Viņi kārtējo reizi noticēja tiem, kuri daudzkārt nav izpildījuši savus
solījumus. Ieguldīdami lielu naudu priekšvēlēšanu aģitācijā, viņi centās
sasolīt pēc iespējas vairāk.

Finansiālu ierobežojumu atcelšana priekšvēlēšanu aģitācijas
kampaņās novedīs tikai pie viena rezultāta – vēlētāji tiks zombēti ar tukšiem
solījumiem. Mēs visi saprotam, ka televīzijai, radio un internetam ir izšķiroša loma
vēlētāju priekšvēlēšanu simpātiju vai antipātiju veidošanā. Un, ja mēs
atcelsim likumā pastāvošos ierobežojumus, tad tas sagraus visu līmeņu deputātu
demokrātiskas izvēles pamatus, iedzīvotājiem izvēloties savus kandidātus. Sāksies
priekšvēlēšanu finansiālais drudzis, kura mērķis būs skalot smadzenes cilvēkiem.
Šajā maratonā uzvarēs nevis tie, kuri ir gudrāki, godīgāki un taisnīgāki, bet gan
tie, kuri ir bagātāki. Mūsu valstī jau bez visa tā pastāv demokrātijas deficīts,
bet pēc šāda grozījuma pieņemšanas demokrātijas kļūs vēl mazāk, toties pieaugs
politiķu pērkamības līmenis. Šis ir radikāls lēmums, kuru nekādā ziņā
nedrīkstētu pieņemt.

Mūsu partijas Saeimas frakcija piedāvā pāriet uz partiju
finansēšanu no valsts budžeta, kā tas ir pieņemts daudzās civilizētās pasaules
valstīs. Šāda pieeja ļaus padarīt partiju finansiālo darbību caurspīdīgu un
strikti kontrolējamu.

Dāmas un kungi! Demokrātija ir tautas vara, nevis naudas maisu vara!
Minēto grozījumu nedrīkst pieņemt!

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis. Vai
jums pietiks ar 13 minūtēm? (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pietiks!”)
Pietiks. Paldies.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Demokrātija Latvijā attīstās jau vismaz
sešpadsmit gadus. Būtisks demokrātijas institūts ir vēlēšanas, kuras saskaņā ar
Satversmi ir vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas. To mērķis ir nodrošināt, ka valsts
suverēnā vara pieder Latvijas tautai, lai valsts varētu pastāvēt kā neatkarīga,
demokrātiska republika.

Politisko partiju attīstība mūsu valstī ir notikusi savdabīgi, jo
lielākā daļa partiju ir veidojušās kā varas instrumenti ekonomisko interešu
apmierināšanai, lai apkalpotu uzņēmēju grupas, kam šīs partijas pieder…
atvainojiet, tos, kas šīs partijas finansē. Arī pašreizējo Kalvīša valdību veido
triju oligarhu savienība, kuru, šķiet, pilnībā apmierina esošais sadarbības jeb
valsts varas labumu sadales modelis, kuru tie ir gatavi saglabāt gan ar likumīgiem, gan
ar nelikumīgiem, kā to parādīja 9.Saeimas vēlēšanas, līdzekļiem.

Šodien skatāmajā triju likumprojektu paketē ir divas galvenās
normas: viena, kas, atceļot priekšvēlēšanu tēriņu griestus, Tautas partijas un
Latvijas Pirmās partijas izdarītos pārkāpumus turpmāk padarīs likumīgus un
nākamajās vēlēšanās ļaus vēlētājus muļķot uz nebēdu; otra, kas abām
minētajām partijām ļaus izbēgt no soda par pārkāpumiem 9.Saeimas vēlēšanās.
Pēc sabiedriskās politikas centra „Providus” aprēķiniem, ar šiem likumiem Tautas
partija paglābsies no vairāk nekā viena miljona latu lielas soda naudas maksāšanas
(aprēķins veikts, atņemot no iztērētās naudas summas atļautos tēriņus), bet
„Latvijas Ceļš” un Latvijas Pirmā partija paglābsies no vairāk nekā 600
tūkstošu latu soda. Tīri vērtīgs likumiņš valdošajai koalīcijai! Vai ne?

Kalvīša kungam patīk prēmēt savus ministrus par labu darbu. Nu ko!
Par šo partiju līdzekļu ietaupījumu prēmija varētu pienākties arī deputātiem. (No
zāles: „Jā-ā! O-o-o! Pareizi!”) Tomēr arī tad, ja „par” šo likumu
nobalsojušie deputāti saņemtu prēmijas, arī vēl tad paliks pāri tīri labs
depozītiņš no ietaupītajām soda naudām, lai finansētu 10.Saeimas vēlēšanas.

Daudzi – un arī es viņu skaitā – likām lielas cerības uz Eiropas
Savienību un uz NATO, jo šo organizāciju augstās prasības pēc demokrātijas
standartiem kandidātvalstīs lika mūsu oligarhiem kaut negribīgi, bet tomēr vismaz
radīt cīņas pret korupciju un virzības uz demokrātiju imitāciju. Oligarhu plānus
izjauca modušās tautas cerības uz godīgu valsts pārvaldi, un tam likumsakarīgi
sekoja „Jaunā laika” parādīšanās. Cīņa pret korupciju no iluzoras kļuva par
reālu: tika noteikti partiju tēriņu griesti vēlēšanās, lai panāktu, ka sacenšas
cilvēki un idejas, nevis Šķēles, Šlesera vai Lemberga nauda.

Partiju īpašnieki sajuta draudus, ka Latvijas Republika turpmāk
vairs neattīstīsies oligarhijas formā, un šīs zemes varenie pieņēma (pēdiņās)
„drosmīgu” lēmumu: „Neviens mūs no Eiropas Savienības un NATO neizslēgs.
Pietiks demokrātijas rotaļu!” Un, lūk, rezultāts – ciniska ņirgāšanās par likumu
9.Saeimas vēlēšanās, negodīga uzvara.

Lūk, valdības pirmo simts dienu paveiktie darbi: likvidēta
Pretkorupcijas komisija, amatos tiek virzīti zemas morāles un reputācijas cilvēki,
tiek pakļautas drošības iestādes. Un tagad, virzot šos likumus, tiek raidīts slaids
spļāviens arī Augstākās tiesas sprieduma virzienā, kura uzdeva valdībai sakārtot
priekšvēlēšanu aģitācijas likumdošanu. Taču sakārtošanas vietā – nost
ierobežojumus!

Nedaudz pārsteidz Tautas partijas retorika, ka šie ierobežojumi
taču nestrādājot, jo, lūk, pati Tautas partija tos pārkāpa. Jāatzīstas, ka pirms
dažiem gadiem es neticētu, ka šāda argumentācija Latvijā vispār ir iespējama. Mēs
esam liecinieki skumjam realitātes šovam. Kas uzvarēs – Kalvīša valdība, graujot
demokrātiju Latvijā un pēdīgi droši vien padzenot arī Loskutovu un Maizīti, vai
tiesībsargi, apkarojot valsts izcilākos kukuļņēmējus? Jāsaka, ka laikam arī
Koalīcijas padomes locekļi nezina iznākumu, jo, kaut gan viņi nikni cīnās pret KNAB
un prokuratūru, tomēr ir arī piesardzīgi.

Atceroties pēdējā laikā lasītās laikrakstu ziņas, nāk prātā
tāda interesanta secība: vispirms pārraksta mantu bērniem un sievām, tad cenšas
ielikt amatos labus un paklausīgus tiesnešus, pēc tam iestājas par maigiem sodiem
kukuļņēmējiem un tad visbeidzot nolemj, ka jāuzlabo apstākļi cietumos. Intriga
saglabājas līdz pašām spēles beigām – gluži kā pirms dažiem gadiem Latvijas un
Lietuvas basketbola mačā, kad mēs, elpu aizturējuši, gaidījām spēles iznākumu.
Šoreiz spēles likme gan ir mūsu valsts labklājība.

Es aicinu neatbalstīt ne šo, ne arī divus nākamos likumprojektus! (Aplausi.
No zāles dep. M.Segliņš: „Ģeniāli!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie
kolēģi no „Jaunā laika”! Cienījamais kolēģi Šadurska kungs! Arī es varētu
turpināt: „Un tad nopērk jahtu savai draudzenei!”

Bet ko es gribētu pateikt cienījamajiem kolēģiem no „Jaunā
laika”? Es būtu gatavs diskutēt par partiju finansēšanas lietām ar jums, pastāvot
vienam nosacījumam – ja jūs to miljonu, ko jūsu partijas līderis savāca sev un savai
partijai, atdotu atpakaļ ziedotājiem. Tad es ar jums būtu gatavs diskutēt par šo
jautājumu. Pretējā gadījumā viss, ko jūs šodien šeit sakāt, izklausās pēc
visvienkāršākās liekulības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates. Nākamais
debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis. Atlikušas sešas minūtes. Vai jūs tās
izmantosiet? Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Valdošās koalīcijas partijas! Atklāti runājot,
šie ierobežojumi, kuri tagad pastāv Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā, aizsargās jūs, jo pretējā gadījumā nav zināms, kā beigsies šīs
sacensības – milzīgu finansējumu sacensības. Jo agrāk šis 1 miljons latu partijas
finansējumam bija pietiekami liels, lai panāktu starpību cīņā ar citiem
sāncenšiem, turpretī tagad 1 miljons nodrošina tikai to, ka partija paliks tajā
pašā līmenī kā visi pārējie, un tādēļ, lai nodrošinātu sev pārsvaru, šai
partijai vajadzēs akumulēt daudz vairāk.

Godātie kolēģi! Kā beigsies šīs sacensības? Vai ar partiju
bankrotu, kā tas ir tagad ar dažām partijām Igaunijā? Tātad Igaunijā dažām
partijām draud bankrots, jo tās nevarēs atmaksāt tos parādus, kurus tās ir
ieguvušas priekšvēlēšanu laikā.

Un vēl otrs moments, kuram es gribētu pievērst jūsu uzmanību.
Kampara kungs teica par mašīnu, kura brauc ar ātrumu 200 kilometru stundā. Šeit mēs
apspriežam… Protams, tas ir svarīgs jautājums, tomēr galvenā problēma ir tāda,
vai mēs atcelsim šos griestus. Taču tik un tā viņi brauks ar šādu milzīgu ātrumu.
Ja mēs arī neatcelsim šos ierobežojumus, viņi tik un tā brauks.

Jautājums ir tāds: vai tas būs likumīgi vai nebūs likumīgi?
Tātad varbūt mums ir jārunā par pašu koncepciju, uz kurieni mēs virzāmies.

Mans kolēģis Buhvalova kungs runāja par to, vai šodien mums ir
vērts domāt par to, kā pārņemt to valstu pieredzi, kurās pastāv valsts
finansējums. Jo iedzīvotāji jau sapratīs, ka tad, ja partija saņems finansējumu no
valsts budžeta, tad tā strādās valsts labā, bet, ja partija saņems finansējumu no
oligarhiem, tad tā strādās savu finansētāju labā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais debatēs ir pieteicies
deputāts Krišjānis Kariņš. Vai jūs gribētu runāt tagad vai debates turpināsiet
pēc pārtraukuma? (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Es iekļaušos!”) Jūs
iekļausieties? Lūdzu!

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs padomāt par tiem vārdiem, kas ir
ierakstīti mūsu Satversmē. 2.pants: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas
tautai.”

Padomāsim, kādā veidā to var īstenot! To īsteno ar demokrātisku,
proporcionālu vēlēšanu starpniecību. Bet kādā veidā šajās vēlēšanās nonāk
pie rezultāta? To, protams, nosaka arī finanses.

Ja visām partijām, kuras pretendē… ja tām ir līdzīgas starta
pozīcijas, tad visi izdod… visi drīkst tērēt vienlīdz daudz naudas, un tad
attiecīgi vēlētāju izvēle būs starp partiju programmām. Ja visi būs apmēram
tikpat daudz stāstījuši, tad kuram vairāk gribēs ticēt un kurā virzienā saskatīs
mūsu valsts attīstību?

Taču, ja mēs atceļam šīs normas, kas uzliek griestus partiju
izdevumiem priekšvēlēšanu laikā, tad mēs faktiski, kolēģi, varbūt neapzināti –
padomājiet par to! – veicinām apstākļus, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir daudz naudas –
un tādu mūsu valstī diemžēl nav daudz -, ir neproporcionāli liela vara un teikšana.

Tagad, ja sagadās, ka kāds no šiem cilvēkiem ir attiecīgās
partijas atbalstītājs, tad tas var šķist ļoti patīkami tiem, kuriem, kā saka, nāk
tas papildu finansējums un būs arī turpmāk. Taču padomājiet varbūt nevis par sevi,
bet par saviem bērniem un mazbērniem, kuri šajā valstī dzīvo! Vai viņiem būtu
jāizaug valstī, kur viņiem ir vienlīdzīgas iespējas ar citiem, vai valstī, kur ir
vienlīdzīgākas iespējas dažiem?

Es tomēr domāju, ka visi šajā telpā atbalsta demokrātijas
principus, atbalsta mūsu Satversmi, un es domāju, ka ir pienācis laiks pārdomāt to,
vai ir jāklausa tiem dažiem cilvēkiem, kuri mēģina diktēt noteikumus politikā, vai
tomēr vienreiz tās važas vajag salauzt un neļaut viņiem, kā saka, gūt virsroku.

Neatbalstot šā likumprojekta tālāko virzību, neatbalstot partiju
finansēšanas griestu atcelšanu, mēs faktiski stiprināsim demokrātiju un padarīsim
šo valsti par tādu, kur mūsu bērni un mazbērni gribēs dzīvot un nemeklēs pirmo
izdevību emigrēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts neko negrib piebilst? Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 212/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. 23.februāris… (Troksnis zālē.) Es
saprotu, ka tas var būt nākamajā gadā…

J.Lagzdiņš. Piedodiet, lūdzu! Marts!

Sēdes vadītājs. 23.marts. Deputāti piekrīt termiņam – 23.marts.
Paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo darba kārtības punktu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas! Jūs jau saņēmāt
lapiņu. Tur ir rakstīts, ka pulksten 12.30 notiks komisijas sēde… Pulksten 12.35
Sociālo un darba lietu komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
Lūgums visiem deputātiem, kas ir šajā komisijā, ierasties.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Imants Kalniņš, Māris
Kučinskis, Visvaldis Lācis, Leons Līdums, Jakovs Pliners, Pauls Putniņš, Jānis
Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atsāksim darbu.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, daru zināmu, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mirska, Urbanoviča, Agešina, Orlova un citu
deputātu jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei – par valsts aģentūras „Tehnisko
palīglīdzekļu centrs” darbību.

Mēs nododam šo jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma –
likumprojekta „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms
pašvaldību vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts ir
domāts tikai un vienīgi Tautas partijas reklāmas nostiprināšanai Satversmē. Jo jau
pagājušajā vasarā mēs redzējām, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros tika
apieti likumi. Tagad šie likumi tiek pieskaņoti Tautas partijas vajadzībām.

Es saprotu, ka opozīciju var neņemt vērā un neklausīties
opozīcijas viedoklī un argumentos, tāpēc es esmu savākusi sabiedrībā atzītu
politologu un sociologu viedokļus attiecībā uz to, kas ir reklāma, kas ir vārda
brīvība, un to, kādā veidā Tautas partija pirms vēlēšanām ir šo vārda brīvību
vienkārši nonivelējusi.

Rasma Kārkliņa – politoloģijas profesore: „Šķirtne starp vārda
brīvību un politisko reklāmu var būt grūti noteicama, bet šīs kampaņas
organizētāji apzināti demagoģiski izmanto runas brīvību. Tas nevis uzlabo, bet bojā
politisko klimatu.”

Nellija Ločmele – politoloģe: „Tādi politiskie paziņojumi kā
terorisms un atentāti visuzskatāmāk atgādina, ka vārda brīvībai ir robežas, aiz
kurām tā pārvēršas noziegumā. Tautas partijas ministru slavināšanas klipi
pārgriež rīkli jau tā kuslajiem godīgas politiskās konkurences principiem, kurus
noteic kampaņas izdevumu griesti.”

Vita Tērauda – sabiedriskās politikas centra „Providus”
direktore: „Var atrast samērīgus ierobežojumus, kas atļauj cilvēkiem izteikties.
Taču tajā pašā laikā trešo personu reklāma netiek lietota kā alternatīva naudas
rene vēlēšanu kampaņai.”

Jānis Ikstens – asociēts profesors: „Vārda brīvība ir ļoti
svarīga, tomēr jocīgi, ka cilvēki, kas ļoti cieši saistīti ar konkrētām
partijām, par to atceras tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām.”

Tālis Tisenkopfs – sociologs: „Vārda brīvību precizē Partiju
finansēšanas likums, un, ja tas saka, ka vari runāt brīvi, tad runā. Bet, ja saka, ka
tev sava runa jāiegrāmato kā priekšvēlēšanu tēriņi, tas ir jādara. Ja to nedari,
tad nelikumīgi izmantosi savu vārda brīvību.”

Vita Matīsa – politoloģe: „Nekas nav vieglāk kā angažēties par
labu vienam, par sliktu citam, cita lieta ir atbildība.”

Kad darbojaties politiskajā lauciņā kā rakstnieks, mākslinieks,
reklāmists, jūsu viedoklim līdzi nāk atbildības nasta. 1945.gadā ģenerālis de
Golls nošāva tieši rakstniekus, nevis tos, kas strādāja žandarmērijā, jo
uzskatīja, ka tieši intelektuāļiem ir lielāka atbildība, jo viņi maldināja citus.

Šajā gadījumā juridiskie aspekti ir otršķirīgi. Morālie un
ētiskie aspekti ir svarīgāki. Tie, kas brīvi izpaužas reklāmas akcijās, slavējot
vai peļot vienu partiju, lai pilnībā uzņemas atbildību par tās partijas darbību,
kad to ievēlēs ar viņu palīdzību! Man liekas, šobrīd esam sasnieguši to brīdi,
kad atbildību no Tautas partijas prasīs viņu pašu vēlētāji.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Varbūt jums liksies dīvaini, bet pretēji
Mūrnieces kundzes teiktajam es uzskatu, ka šeit nav nekādas Tautas partijas iedomātās
reklāmas nostiprināšanas. Jo šeit tas ir darīts ārkārtīgi primitīvā veidā:
paņemta Satversme, un no Satversmes nodaļas „Cilvēka pamattiesības” pārrakstīti
divi panti, proti, visupirms Satversmes 100.pants, kas runā par vārda brīvību, un pēc
tam – 116.pants, kur šīs pamattiesības tiek ierobežotas. Es šādu praksi pēc
neatkarības atjaunošanas redzu pirmo reizi. Tādā gadījumā jebkuru likumu, kuru,
piemēram, šodienas sabiedrība varbūt nesaprot, piemēram, likumu par vides
aizsardzību… Tādā gadījumā kā likuma mērķis būtu likuma sākumā jāieliek
Satversmes 115.pants, kas regulē sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi, un pēc tam
jāieliek ir šie Satversmes 116.pantā noteiktie ierobežojumi. Un bez tam es nevaru
saprast, kāpēc šeit no 116.panta ir izrauti ārā tikai vārdi „citu cilvēku
tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību”. Kāpēc nav minēta
arī labklājība un tikumība? Es īpaši vēršos pie Lagzdiņa kunga. Es gribu teikt,
ka šī norma… es nezinu pat šīs normas mērķi… Es domāju, ka jebkurš saprātīgs
jurists, ja nāksies izšķirties par jautājumu, vai minētās partijas vai to
amatpersonu saukt pie atbildības… Nekādā ziņā šī norma neglābs. Un no
juridiskās tehnikas viedokļa, piedodiet, tas ir pilnīgs absurds. Risinot politiskos
jautājumus, mēs nevaram nolaisties līdz tādam līmenim… man pat grūti ir izteikt
salīdzinājumu.

Es tiešām aicinu šo lietu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ir daudz kas jau pateikts par visu šo triju likumu
paketi kopumā. Man ir tikai viena ļoti īsa piebilde konkrēti šim likumam.

Kad mēs Saeimā pagājušajā pavasarī strādājām pie
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, mums bija ļoti daudz konsultāciju ar
speciālistiem un bija daudz frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu, kā definēt
trešās personas un regulēt ar trešo personu ziedojumiem saistītos jautājumus. Toreiz
Tautas partija ļoti rūpīgi ieklausījās mūsu priekšlikumos, un mēs cerējām, ka
dara to tādēļ, lai strādātu. Patiesībā Tautas partija tiešām ņēma to visu
vērā, bet tikai vēlāk mēs uzzinājām, kādā kroplīgā veidā… Proti, premjera
biroja vadītājs Liepnieks jau bija reģistrējis sabiedrību „Par vārda brīvību”,
un Šķēle bija atnesis naudu – trešdaļu miljona. Tātad darbs tika ieguldīts, lai
nevis uzlabotu likumu, bet, izmantojot iespējamās likuma nepilnības, rupji pārkāptu
likuma garu, taisnīgu vēlēšanu norisi un patiesībā ņirgātos par vārda brīvību
zem šā nosaukuma – „vārda brīvība”.

Godātie kolēģi, es aicinu atcerēties šā likuma tapšanas gaitu!
Pagājušajā Saeimā bija nedaudz vairāk demokrātijas. Pagājušajā Saeimā bija pat
diskusijas. Šajā Saeimā es redzu diskutējam tikai opozīciju. Pozīcijā esošajam
Jānim Lagzdiņam pat pieci vārdi neatrodas, ar kuriem izteikt komisijas viedokli un kaut
jel vienu argumentu, šos likumprojektus virzot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Šo likumu mērķis, galvenais mērķis, ir noņemt ierobežojumus
demokrātijai, lai katram būtu iespēja paust savu viedokli. Tas ir ļoti būtiski. (No
zāles: „Kolosāli!”)

Līdzšinējie ierobežojumi, manā skatījumā, bija kā „spāņu
zābaks” demokrātijai. Mums ir jārada tiešām vienādi spēles nosacījumi. Un
vienādi spēles nosacījumi ir tieši tad, kad nav nekādu griestu vai vēl kaut kas
savādāks izdomāts. Es gribētu tomēr, ka beigtu, teiksim, mētāties ar dažādiem
apvainojumiem, ka tur kāds ir pārkāpis likumu… To var noteikt tikai tiesa. Mana
pārliecība ir, ka Tautas partija nav pārkāpusi likumu un šie likuma grozījumi nav
vērsti uz kaut kādu sevis aizstāvību. Likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai tiešām
cilvēki zinātu, kurš ko domā, kurš par ko maksā, kāpēc viens vai otrs saka vienas
vai otras domas.

Vēlreiz gribu uzsvērt: tiesībām uz viedokli un tiesībām
nodrošināt, lai šis viedoklis nonāktu līdz katram iedzīvotājam, ir jābūt katram
Latvijas iedzīvotājam. Šajā ziņā ierobežojumi nav nepieciešami. Vārda brīvība
ir ļoti, ļoti svarīga.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Ja jau reiz
saka „a”, tad jāsaka arī „b”. Tā teikt, tiesības mums demokrātiskā valstī
tiešām ir Satversmē noteiktas ļoti plašas. Es domāju, neviens neapšaubīs, ka
personu tiesības uz pilnvērtīgu pārtiku un pārtikušu dzīvi arī ir vienas no
pamattiesībām. Tas nozīmē, ka, sakot „b”, godātā Tautas partija, jums
attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri vienkārši paņēmuši nepieciešamo pārtiku
lielveikalā vai jebkurā citā vietā, būtu Krimināllikumā jāpasaka, ka šie cilvēki
vienkārši nodrošinājuši savas pamattiesības. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es domāju, neviens neapšaubīs arī vārda brīvību kā
vienu no pamattiesībām. Tas nozīmē, ka jālabo atkal citi likumi un jāpasaka, ka arī
tiem cilvēkiem, kuri kurina rasu naidu, kuri jebkādā veidā aizskar citu tiesības, –
ka arī viņiem ir šī vārda brīvība. Tātad, kolēģi, pasakiet arī „b” un
iesniedziet šeit grozījumus, ka pilnīgi viss ir iespējams!

Principā jūs gribat šobrīd teikt, ka demokrātija ir anarhija.
Kolēģi, demokrātija nav anarhija! Demokrātija ir noteikta sistēma, kurā mēs,
iedzīvotāju, vēlētāju, deleģēti pārstāvji šeit, Saeimā, nosakām šos spēles
noteikumus, šo spēles laukumu, kas atbilst demokrātijai. Un tā nav un nevar būt
anarhija.

Kolēģi! Ja man būtu ļauts šā likuma nosaukumu mainīt, tad es
teiktu: tas nebūt nav vis likums par Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet
gan 9.Saeimas vēlēšanu ierobežojumu pārkāpēju amnestijas likums. Tieši tā!

Vai tiešām Ministru kabinets, kura ēkā ir skaidri un gaiši uz
sienas rakstīts „Viens likums, viena taisnība visiem”, ar premjeru priekšgalā ir
gatavs šādā veidā, ar šādām metodēm, pārkāpt šo vienlīdzības principu?
Kolēģi, attopieties! Es zinu, ka daudzi no jums nedomā tā. Padomājiet un attopieties!
Es domāju, ka tā sistēma, kurā vēlētājiem ir galvenās tiesības ievēlēt savus
pārstāvjus, kas savukārt respektē šos likumus, nevis pēc tam raksta tādus likumus,
kas viņus aizstāv, – ka tā ir tā mūsu demokrātijas pamatnostādne.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Māris Krastiņš. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Attopies, draugs!”)

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tagad, divus gadus pirms pašvaldību
vēlēšanām, ir īstais brīdis, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas vēlēšanu
pieredzi, izdiskutēt šos jautājumus un pieņemt nepārprotamus un vienādus spēles
noteikumus visām politiskajām partijām. Citiem vārdiem runājot, karstās galvas ir
atdzisušas un tikai šodien sāk atkal uzkarst, taču nākamo vēlēšanu ietekmē tomēr
nav uzkarsušas tik ļoti, lai pieņemtu tādus lēmumus, kurus pēc tam mēs paši
nevaram īstenot un nevaram īsti ar tiem strādāt.

Notikušās diskusijas – gan tas, ko jūs, kolēģi, teicāt šeit, gan
tas, ko teica dažādi eksperti komisijās, – parāda vienu lietu. Nav iespējams skaidri
izmērīt vēlēšanu izdevumus, un nav iespējams skaidri pateikt to, ka ir tieša
sakarība starp vēlēšanu izdevumiem un vēlēšanu rezultātiem.

Piemēram, 9.Saeimas vēlēšanās bija partijas, kas ieguva labus
rezultātus, īpaši nereklamējoties, un bija arī partijas, kas neieguva rezultātus,
īpaši reklamējoties. Es pilnībā atbalstu likumprojekta iesniedzēju viedokli, ka ir
jānodrošina Satversmē minētās tiesības uz vārda brīvību. Līdz ar to ir
nepieciešams nodrošināt viedokļu dažādību gan priekšvēlēšanu periodā, gan arī
vēlēšanu starplaikos. Vēlētājam ir jābūt pieejamai visaptverošai informācijai,
kas ļautu viņam izdarīt izvēli – balsot vai nebalsot par konkrēto politisko spēku.

Vēlētāji Latvijā ir gudri un ir spējīgi patstāvīgi un apzināti
izvēlēties, par ko balsot. Vēlētāji nav pērkami. Politiskās reklāmas ir tikai
palīglīdzeklis, kas ļauj vēlētājam izdarīt izvēli.

Es nevaru piekrist un nepiekritīšu oponentu uzskatam, ka Latvijā
vēlētāji neko nesaprotot un ka labākās zāles, kā padarīt vēlētājus gudrākus,
ir politiskās reklāmas apkarošana jeb politiskās reklāmas aizliegums. (No zāles
dep. I.Rībena: „Tu pats tam tici?”)

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā, jo tas paver ceļu tālākām debatēm un ļauj rast saprātīgus risinājumus
un noteikt nepārprotamus un vienādus spēles noteikumus visiem politiskajiem
spēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Nevaru neturpināt kolēģa Māra Krastiņa teikto: vienādus
spēles noteikumus visiem Latvijas pilsoņiem! Un patiešām, kas gan slikts būs, ja
katrs Latvijas pilsonis pa vienam miljonam no saviem ģimenes ietaupījumiem ziedos
vēlēšanu kampaņai? Vienādi spēles noteikumi taču būs visiem. Apmēram uz to
virzās jūsu argumenti, Tautas partija!

Es saprotu šo pieeju. Jā, mūsu īpašniekiem, sponsoriem, ir ļoti
daudz naudas. Un patiešām – kāpēc gan lai katrs Latvijas pilsonis izmantotu savu vienu
balsi vēlēšanās, jo daudz labāk taču ir, ja mūsu sponsori – miljonāri – izmanto
katru latu no saviem miljoniem kā balsi vēlēšanās. Var jau būt arī šāda pieeja.
Protams, tas ir galējs cinisms, bet – toties cik ērti!

Padomāsim par valsts nākotni! Šeit jau iepriekšējie runātāji
pieskārās jautājumam par to, kā dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Protams, miljonāru
bērni skolosies Šveicē, Amerikā, Anglijā vai citās zemēs. Bet attīstās jau tikai
demokrātiskas valstis, un šie bērni būs bagātnieki nabagā valstī.

Ir jau arī tāds variants. Bet vai labāks valsts attīstības ceļš
tomēr nav būt vienkārši turīgam pilsonim turīgā valstī? Jo tikai demokrātijas
valstis par tādām var kļūt. Un Latvijai šobrīd ir izvēle – Eiropas attīstības
ceļš ar tur pieņemtajiem standartregulējumiem vēlēšanu sakarā vai trešās
pasaules valstu ceļš, kurās, jā, ir daži tiešām pasakaini bagāti cilvēki, kas
parasti dzīvo citur un nedzīvo savas tautas un valsts dzīvi.

Es nebrīnos par Tautas partiju, es nebrīnos par Latvijas Pirmo
partiju, es nebrīnos par „zaļajiem” un „zemniekiem”, jo jums visiem ir savi
miljonāri. Es drusciņ brīnos par jums, „tēvzemieši”. Neesat taču jūs nemaz
tādi naudas maisi. (No zāles: „Kā? Nē? Kāpēc ne?”) Vai tiešām maksa par
palikšanu Kalvīša valdībā ir obligātais balsojums šo likumu pieņemšanā?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Atšķirībā no mana kolēģa Kārļa Šadurska, kurš nebrīnās, es
savukārt brīnos. Es brīnos par Tautas partiju, es brīnos par Tautas partijas izpratni
par patieso vienlīdzību un diskriminācijas novēršanu, es brīnos par Latvijas Pirmo
partiju un „Latvijas Ceļu”, es brīnos arī par pārējiem, arī par „Tēvzemei un
Brīvībai”.

Es gribu teikt, ka šī norma, ko mēs pašlaik apspriežam, ir
absurda, un mēģināšu ar tādu ekstrēmu piemēru parādīt tās absurdumu. Es domāju,
ka ar tikpat lieliem panākumiem likumdevējs varētu grozīt arī Krimināllikumu –
izslēgt no tā normu, kas paredz atbildību par izvarošanu. Veicot šādu
Krimināllikuma grozījumu, vajadzētu atsaukties uz Satversmes 111.pantu, kurā tiek
aizsargātas cilvēka tiesības uz veselību. Jo ir ārsti, kas apgalvo, ka ilgstoša
atturēšanās no dzimumdzīves traucējot veselībai. (No zāles dep. A.Bērziņš:
„Jā, jā! Pareizi! Tā ir taisnība!”) Es domāju, ka šāda norma būtu precīzs
dublikāts tam, ko mēs šobrīd darām.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Esam nonākuši ne tur, kur mums vajadzētu
atrasties: runājam par baseinu, par seksu, kaut gan ir taču runa par priekšvēlēšanu
aģitāciju!

Es jums varu pateikt, ka šie nedaudzie amata brāļi, kas šeit sēž,
ar nepacietību gaida, kad jūs šitos „griestus” atcelsiet. Jo tajā gadījumā
viņiem būs arī nomaksāts sociālais nodoklis, būs legālas algas. Bet tagad
pārsvarā tikai mediju īpašnieki saņem šo naudu, kura caur reklāmu aģentūrām un
partiju „melnajām kasēm” plūst uz medijiem. Tas ir pirmais fakts.

Otrais fakts. Tauta nav stulba, cilvēki mīļie! Tauta ne tikai
reklāmu skatās, bet skatās arī uz politiķu reālo darbību, un, manuprāt, ne
pozīcijai, ne opozīcijai pilnīgi nav taisnība šajā bezjēdzīgajā diskusijā, jo
jūs varat samaksāt, piemēram, vienu miljonu latu savai politiskajai reklāmai un dabūt
desmit vietas, varat samaksāt simts tūkstošus latu un dabūt piecas vietas… Taču tas
tikai nozīmē, ka Saeimā ir politiķi, kuri nevar iztikt bez šiem reklāmas
„kruķiem”, jo viņiem nav savas identitātes, nav savas idejas.

Tāpēc man ir tāds novēlējums: jebkurā gadījumā, neatkarīgi no
tā, kā jūs tagad nobalsosiet, politika paliek politika, bet cilvēki nav muļķi! (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Tas bija pareizi!”)

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Sveiciens! Nebrīnieties, Šadurska kungs, par „tēvzemiešiem”!
„Tēvzemieši” zina, ko dara! (Aplausi.) Un vienmēr ir zinājuši. Vienmēr ir
zinājuši, ko dara, un zinās arī turpmāk. Arī šoreiz. Un arī šoreiz!

Ņemiet vērā vienu elementāru lietu! Turklāt es teikšu tā: jā,
par to, kas notika pirms 9.Saeimas vēlēšanām, es esmu sašutis. Man tas ārkārtīgi
nepatīk. Tā bija nenormāla rīcība! Nepareiza, negodīga rīcība, izmantojot šīs
tā saucamās pozitīvās reklāmas… Tas viss tā ir! Par to mums faktiski būtu
ārkārtīgi daudz jārunā, bet, redziet, šīs „spraugas” aizlīmēt, aizšūt,
sauciet, kā jūs vēlaties, aizdarīt ciet var tikai tad, ja mēs labojam likumu. Tur jau
ir tā būtība! Un tāpēc ir jānodod komisijām šis likums. Šie likumi ir jālabo!
Dosim priekšlikumus! Tādus, kādus jūs vēlaties. Lai patiešām nebūtu šo
„spraugu” un lai Tautas partija, kā arī „Latvijas Ceļš” kopā ar Latvijas
Pirmo partiju nevarētu izrīkoties tā, kā viņi izrīkojās pirms 9.Saeimas
vēlēšanām. Lai nevarētu!

Es vēlreiz atgādinu: tas nebija godīgi pret pārējiem! Viņi sev
izvēlējās, tā sakot, prioritātes principu, ka viņi ir labāki par citiem, tāpēc ka
viņiem ir daudz vairāk naudas, ko paņemt. Vai ne? Saprotiet, tāpēc šie likumi ir
jānodod sakārtošanai. Iesniedziet priekšlikumus! Arī mēs, „tēvzemieši”,
iesniegsim priekšlikumus. Esiet droši! Un tad diskutēsim un runāsim, kuri ir labāki
priekšlikumi, lai aiztaisītu ciet šīs „spraugas”. Es ceru, ka Šadurska kungs
tagad manis sacītajam piekritīs. Vai ne?

Paldies. Visu labu!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, es šodien jūs te tā klausos, klausos. (No
zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Mēs tāpat!”) Godīgi sakot, diezgan
garlaicīgas runas klausos. Tās ir tik nodrāztas un banālas, kas šad un tad te skan. (No
zāles dep. S.Āboltiņa: „Kā tad, par dzīvniekiem un kājām!”) Redziet,
nervozē uzreiz, jau bļauj no vietas, jo zina, par ko es runāju…

Lieta ir tāda. Nu šeit kaut kā, neilgu laiciņu uzturoties Saeimas
telpās, man nākas konstatēt vienu: gadu no gada runas ir vienas un tās pašas. Vienas
un tās pašas! (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Par dzīvniekiem un kājām!”) Tikai
tie ģīmīši mainās, saprotiet! Mainās partijas: nāk, piedzimst, nosprāgst un
pazūd. Un nāk jauna.

Šodien es ļoti daudz faktu dzirdēju no tām runām, kuras reiz
skanēja no Zīgerista partijas mutes. Varētu gandrīz vai vienam otram vārds vārdā to
nolikt priekšā. Kādas te kuram ir tiesības nākt un teikt: „Mēs tie godīgie, jūs
tie negodīgie!” Paņemiet, lūdzu, kaut vai pagājušo vai aizpagājušo Saeimu, kad
sākumā viens bija valdībā, tad bija otrs valdībā… Kādi tad bija balsojumi. Kas
tika balsojis „par” Ždanokas izvirzīšanu uz Eiropas Parlamentu? Kurš balsoja
„par” to un kurš balsoja „pret”? (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Runā par
likumu!”)

Lūk, tādā veidā paanalizēsim visu to, kas ir noticis!

Ir ļoti nožēlojami, ka atnāk tribīnē ar ārkārtīgi svarīgu
ģīmi un nu sāk te kaut ko citēt… (No zāles: „Sāk stāstīt par dzīvnieku
kājām!”) Kaut kāds godīguma etalons! Vai tiešām jūs domājat, ka lielais
vairākums šeit nesaprot, kurš televīzijas kanāls kuram kalpo, kuras aģentūras kuram
kalpo? Kuras runas tiek parādītas un kuras tiek apslēptas? Kariņa kungs atbrauc no
ASV, kur it kā vajadzēja runāt tīrā latviešu valodā, bet viņam šeit ir
„pielaišanas” problēmas. Lūk, katram no jums ir savas vājības, redziet! Un
tāpēc, ja jau jūs šeit nākat…

Šis ir pirmais lasījums, koncepcija, nu tad tiešām parunāsim, ja
jau ir runa par to, ka „griestus” nevajadzētu atcelt. Tad ko jūs piedāvājat
vietā? Piedāvājums gan skan tāds pabāls, kas jau gadiem ilgi ir skanējis, – valsts
finansētas partijas. Jā, tas jau ir skanējis un varbūt skanēs vēl. Bet kāpēc tas
parādās tagad, kad šeit notiek diskusijas? Kāpēc tas neparādījās pirms
vēlēšanām? Tad gan es nedzirdēju, ka būtu kāds runājis par valsts finansējumu
politiskajām partijām, tāpēc ka visi bija piesardzīgi, tāpēc ka tas nebija
populāri, tāpēc ka bija bailes runāt. Lūk!

Viens no valdības aiziet, otrs atnāk, bet, ja jūs kādreiz te,
partneri, esat strādājuši vienā valdībā, tad man ir tā jocīgi klausīties šodien:
„Oranžās briesmas!” (No zāles dep. K.Leiškalns: „Diktatūra!”) Bet jūs
taču bijāt kopā ar šīm „oranžajām briesmām” un vēlāk aizlaidāties no
turienes! Tātad nobijāties no šīm briesmām – vai tā iznāk? (No zāles dep.
S.Āboltiņa: „Mēs ne no kā nebaidāmies!”) Jums bija iespēja strādāt
valdībā, bet jūs aizmukāt – gļēvi pametāt valdību, cerēdami uz tautas atbalstu
šādā sakarā.

Es saku: ja jūs mūs šodien nebūtu aiztikuši, es nebūtu kāpis
tribīnē, jo parasti es pirmais nevienu neaiztieku, bet es reaģēju. Es reaģēju uz
bezjēdzīgiem izteikumiem! Šeit tiek pārmests tas un tas. Paklausieties! Kā jūs
domājat: vai daudz prāta vajag, lai otram cilvēkam kaut ko pārmestu? Tur, man liekas,
ļoti maz tā prāta vajag! (No zāles: „Labāk par priekšvēlēšanu aģitāciju
pastāsti!”)

Ja ir argumenti, tad, lūdzu, runāsim ar argumentiem! Argumentu
šodien nav! Ir kaut kāda vispārīga pļāpāšana par eiropām, par NATO, es nezinu,
vēl par ko… Kāds pagrābj vienu grāmatu, otru grāmatu, kaut ko pasaka… Ar kādu
nolūku?

Labi! Pieņemsim, ka ir jāierobežo šie tēriņu griesti. Var jau
būt, ka šodien par to būs runa. Es nezinu.

Labi! Cits jautājums: „Pierādiet, ka tie tādi ir vajadzīgi!” Ja
jūs te smaidāt, draugi mīļie, tad kur jūsu birojs atrodas? Atrodas Sola Bukingolta
telpās (No zāles: „Jā? O-o-o-!”), un jūs nebūt par to neuztraucaties. Tas
jums ir pilnīgi pieņemams. Gadiem ilgi – gadiem ilgi! – jūs tur tupat iekšā, un
nekādas vainas jums nav. Un tad jūs nākat un te mācāt citus, kā viņiem būtu
jādzīvo. Ir vēl daži ļoti ietekmīgi uzvārdi, kas ir saistīti ar jūsu partiju, un
tie nebūt nav latvieši… Ietekmīgi finanšu darboņi… Lūk!

Un tāpēc nevajag, saprotiet, nākt šeit un pasniegt sevi kā kaut
kādus… Es nezinu, šīs runas jau robežojas ar kaut kādām īpatnībām. Tiešām
robežojas ar īpatnībām! Lūk! (No zāles dep. S.Kalniete: „Patiesi vārdi!”)

Un tāpēc es atceros tos smaidošos ģīmīšus, kad viena dāma tika
izvirzīta par Valsts prezidentes kandidāti. Es skatos: pilnīgi jau tek! Pilnīgi viss
ģīmis, saprotiet, notecējis ir no raudāšanas… Nu, redziet, bet tad, kad pašam ir
jāatbild par kaut ko, tad ieņem citas pozīcijas. Ja es paņemtu jūsu biogrāfijas un
paskatītos, tad mēs varētu arī pastrīdēties.

Un tāpēc – kas visvairāk raksturīgs šīm runām? Drausmīgākā
liekulība! Visdrausmīgākā liekulība! Viens nāk un runā liekulīgāk par otru (un
tas ir tas labais paņēmiens): „Es nebrīnos par tiem! Es nebrīnos par tiem! Par tiem
gan es brīnos.” Nu kas tie par tādiem izteikumiem? Tas ir… kaut kāda zīdaiņa
līmeņa izrunāšanās tā ir! Es arī varbūt nebrīnos par jums! Sen jau es nebrīnos
par jums! Es taču varu paredzēt, kad jūs nāksiet tribīnē. Man ir skaidrs, ko jūs te
pateiksiet. Vairāk nekā skaidrs ir!

Labi! Jūs iesākāt, varat turpināt. Turpināsim šitās spēlītes!
Es šodien esmu koalīcijas partneris. Es mēģināšu strādāt koalīcijā – kā
sanāks, tā sanāks, bet pateikt tā: „ Ja tu esi koalīcijā, tad tu tur esi
pārdevies vai nopirkts!” (Vēl nezin ko!) „Mēs gan neesam koalīcijā!” Bet tad,
kad jūs bijāt koalīcijā, vai arī jūs bijāt nopirkti toreiz? Ko? Lūk!

Tāpēc šeit ir runa par attieksmi pret izskatāmo jautājumu. Es
piekrītu – varu atbalstīt. Es nepiekrītu – varu neatbalstīt. Nāk argumenti „par”,
nāk argumenti „pret”, bet tie ir argumenti. Taču nekad nebūs arguments tāds
izteikums: „Jūs, tie negodīgie, jūs, tie „oranžie”, jūs, tie „zilie”!” Es
nezinu, kas vēl jūs esat… Tie nav argumenti! Tie nav nekādi argumenti, ja jūs te
gribat tiešām, kā daudzi to sakāt, par valsti runāt. Šķiet, ka jūs negribat par
valsti runāt. Šeit neskan runas par valsti! Šeit skan runas sevis izrādīšanai:
„Vienīgie godīgie! Vienīgie taisnīgie! Vienīgi malači!” Taču tad, kad es
paskatos, kā katrs ir strādājis savā ministrijā, tad tur nav ne godīguma, ne
taisnīguma! Tagad ir jāmet no Rīgas Domes ārā vesels bars, un tad arī viss kaut kas
atklājas viens pēc otra.

Tā ka es, kolēģi, aicinu: ja jūs gribat sastrādāties, ja gribat
sastrādāties… Ja mēs turpināsim šādā veidā, ka te nāks vienīgie patiesības
cīnītāji, tad kas citiem atliks – nolikt jūs pie vietas! Un nekas cits! (Aplausi.
No zāles: „Paldies tev, Juri, tik saturīga runa!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Artis Kampars,
otro reizi.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es gribētu par vienu patīkamu lietu parunāt, jo,
manuprāt, arī šajās debatēs par priekšvēlēšanu aģitācijas sistēmu ir viena
patīkama lieta. Kāpēc? Man liekas, ka valdības koalīcija beidzot ir sadzirdējusi
opozīcijas ierosinājumu, ka valdībai nevajadzētu Saeimai uzspiest gatavus
likumprojektus, kurus Saeima tikai apstiprina. Jo, kā mēs te dzirdējām no koalīcijas
pārstāvjiem, valdība šeit tikai ierosina diskusiju. Tā ir atvērusi, tā teikt, vienu
punktu, lai mēs šeit, Saeimā, radītu pilnvērtīgu šo sistēmu, lai mēs būtu gatavi
plašiem ierosinājumiem. Arī frakcijas – gan „zaļie”, cik zinu, tos gatavos, arī
„tēvzemieši” gatavos, un arī „Jaunajam laikam” ir savas idejas. Līdz ar to
mums beidzot, strādājot pie šā likuma grozījumiem, caur Saeimas likumdošanas
priekšlikumiem tiks nodrošināta pilnīga tautas vara.

Patiešām patīkami! Ļoti gribētos, lai šāda prakse turpinātos
arī nākotnē; piemēram, budžeta izskatīšanas laikā, kad budžets tiek atvērts ar
nelielu likumprojektu, kurā rakstīts: budžeta ienākumi ir, piemēram, 5 miljardi
latu… Tālāk, protams, mēs, šeit ievēlētie cilvēki, zināsim, kā to naudiņu
kopā sadalīt atbilstoši visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Vienīgais, par ko es
bažījos, kolēģi… Kučinska kungs, atcerieties, ka bija tāds likums par
pašvaldībām, kuru pagājušajā gadā izskatīja šī pati mūsu komisija. Es ļoti,
ļoti ceru, ka šādā veidā šis likums no visām pusēm netiks sabeigts tā, ka tas
galu galā vienkārši būs nelietojams… ka tādu priekšlikumu sabalsošana, kuri ir
pretrunā cits ar citu, nepadarīs šo procesu pilnīgi absurdu. Es ļoti, ļoti ceru!

Tā ka, godātie kolēģi, izteiksim priekšlikumus un strādāsim, bet
nepadarīsim sistēmu par absurdu!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Man jāsaka tā, ka es pašreiz negribu runāt kā savas partijas
biedrs. Es negribu runāt „Jaunā laika” vārdā, bet es gribu runāt savas profesijas
vārdā, jo lielāko sava mūža daļu es dienišķo maizi esmu pelnījis ar reklāmu.
Tāpēc es ļoti labi saprotu, kādas ir reklāmas labās puses un kādas ir reklāmas
sliktās puses. Reklāma veicina lielāku nodarbinātību, reklāma veicina informācijas
apmaiņu, bet reklāma, saprotams, veicina arī peļņu. Un, ja mēs redzam kaut kādu
veļas pulveri, par kuru saka, ka mēs savas drēbes izmazgāsim baltākas, tad
atcerēsimies, ka ne jau šīs reklāmas devējs ir ieinteresēts balināt jūsu veļu.
Un, ja kāds apgalvo, ka šis pārtikas produkts, kā saka, ir ļoti veselīgs, tad ne jau
šīs reklāmas devējs rūpējas par jūsu veselību. Pamatā ir tā: kas šo produktu
ražo, tas gūst arvien lielāku peļņu ar reklāmas palīdzību.

Un tā nu mēs šinī brīdī esam nonākuši pie šāda jautājuma:
„Kas tad ir tie ieguvēji?” Vai mēs iegūstam vairāk informācijas? Vai mēs
iepazīstamies ar katras partijas pamatvērtībām? Vai mēs tomēr nodrošinām savu
ražotāju – ražotāju, kas nepārstāv tautu, bet kas pārstāv kādas saimnieciskās
intereses, kuras diemžēl šajā brīdī mūsu Saeimā atbalsta vairākums.

Arī es esmu iepazinies ar šiem „saimniekiem”. Es atbraucu uz
Latviju, tāpēc ka mani uzaicināja vadīt „Latvijas Televīziju”. Un tanī brīdī
arī televīzijai bija savs pienākums – izvērtēt iepriekšējās Saeimas kandidātus,
lai arī šis Latvijas pilsonis, Saeimas deputātu vēlētājs, varētu veikt savu
izvēli. Tas bija mans lēmums, ka mēs izgudrojām rīkot „Milžu cīņas”, ka mēs
sapratām, ka „Milžu cīņas” nedrīkst padarīt par tirgus laukumu, kur uzstājas 21
partijas pārstāvji – gan nopietnas partijas, gan arī tādas, par kurām varbūt tikai
daži simti kādreiz nobalsos un kurām nav nekādu cerību tikt Saeimā. Tas bija
nepieciešams, lai šīs debates tādā veidā nesaputrotu, ka neviens nekādu
informāciju nedabū.

Saeimā toreiz bija nolikums, ka Saeimā iekļūst tikai tās partijas,
kas pārsniegs šo 5 procentu barjeru, bet mēs teicām, ka ņemsim vērā statistisko
kļūdu. Un tas bija mans ierosinājums, ka šajās „Milžu cīņu” debatēs
piedalīsies tikai tās partijas, kuras jebkurā un jebkādā socioloģiskajā aptaujā ir
ieguvušas vismaz 4 procentus.

Nu gadījās tā, ka ne visas partijas, kuras šodien ir pārstāvētas
te, Saeimā, šinīs socioloģiskajās aptaujās bija šo 4 procentu barjeru
pārvarējušas, un tad man katru dienu nāca telefona zvani. Man teica: „Grava, tu esi
tikko ieradies Latvijā, tu nezini, kā mēs Latvijā rīkojamies! Latvijā, ja mēs tev
dodam naudu – paskaties, cik televīzijā ienāk naudas! -, tad mums ir tiesības
arī šos likumus noteikt un mums ir jāpiedalās „Milžu cīņās”!” Saprotams, ka
tas uz mani nekādu iespaidu neatstāja. Reklāma darīja savu. Šī partija panāca, ka
arī tā pārvarēja šos 4 procentus un beigās arī tai bija tiesības piedalīties
šinīs „Milžu cīņās”.

Toreiz tas mani nošokēja. Taču mani iepriecināja tas, ka
pagājušajā Saeimā, kad te ienāca arī „Jaunais laiks” ar jaunām vēsmām, ar
jaunu pieeju, ar jaunām vērtībām, toreiz neviens šinī zālē, šinī institūcijā
neuzdrošinājās nostāties pret šiem ierobežojumiem, un, ja es pareizi atceros, tad ar
97 procentu absolūtu balsu vairākumu, tātad vienbalsīgi, mēs pieņēmām domu, ka ir
daudz lielākas vajadzības, kur tērēt naudu šinī zemē, kā palīdzēt mūsu tautai,
kā ļaut mūsu Latvijas valstij plaukt un zelt, nevis šo naudu iegrūst tikai šādā
absolūti nenoteiktā lielumā – šajā politiskajā reklāmā.

Tāpēc arī es aicinu tāpat kā visi citi: būsim tomēr arī
atbildīgi pret saviem vēlētājiem – pret tautu, pret to, ko tauta domā!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs, otro
reizi.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc šā cienītā ideoloģiskās frontes
darbinieka runas man īstenībā ir maz, ko teikt, bet kaut ko es vēl atceros.

Aizgāju es reiz uz „Jauno vilni”. Ziniet, ir tāds popmūzikas
festivāls Latvijā! Skatos, Tautas partijas avīze tur guļ un nejauši arī reklāma no
vienas dzērienu rūpnīcas, kura pirms tam pēkšņi bija privatizēta. Nu tas ir tikai
nejauši… nu, teiksim tā, dažādi aspekti.

Bet ko es gribētu teikt? Tagad jums ir vara, jums ir ietekme, jums ir
visas iespējas ierobežot visu politiku, izņemot apmaksāto politiku, bet jūs
atcerieties, ka ir datumi – ir arī 16.marts, ir 18.novembris un tā tālāk, un tā
joprojām. Un līdz ar to tiks ierobežota legāla, normāla, pozitīva reklāma. Jūs
tagad iedvesmojat politiskos radikāļus, bet 16.marts, manuprāt, nav aiz kalniem. Un
nevajag dot tagad mājienu cilvēkiem, kuri grib izmantot citus spēles noteikumus, lai
sevi reklamētu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti, man nav parlamentārā darba pieredzes, bet es
jūtu, ka šī diskusija aiziet kaut kur mazliet grāvī. Mēs galu galā runājam par
vēlēšanu tēriņu griestiem, bet arī diskusijā par šiem tēriņu griestiem ir
jābūt „griestiem”. Un man tiešām ir tāda diezgan dīvaina sajūta, jo būtībā
arī man kā vienam no šā priekšlikuma iesniedzējiem nākas saņemt ļoti daudz
pārmetumu šeit no tribīnes. Taču tāda ir mana pārliecība! Tā ir mana pārliecība,
kuru nav pasūtījis ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Tā ir mana pārliecība, ka
šo izdevumu griestu atcelšana būtībā veicinās šo vēlēšanu izdevumu
caurspīdīgumu, ka līdz ar to mazināsies šī iespēja kaut ko kārtot „pelēkā”
veidā – ar aploksnītēm, ar ļoti lētiem vēlēšanu plakātiem. Tāda ir mana
pārliecība! Ja kāds šo pārliecību var mainīt, tad to var mainīt korekta diskusija
droši vien ne no šīs tribīnes un ne jau tādā veidā, kā tas notiek šobrīd. Tas ir
viens.

Cerot, ka šī diskusija te šodien pavisam drīz beigsies, es tomēr
gribētu mazliet vērst Saeimas priekšsēdētāja uzmanību uz to, ka diez vai šeit
esošie deputāti ir pelnījuši no dažiem Saeimas dinozauriem saņemt šādus te
aprādījumu plūdus. Patiesībā es domāju, ka šeit visi ir tautas vēlēti un
saprātīgi cilvēki, kuri no šīs tribīnes nav pelnījuši zināmā mērā
apgānīšanu un aprādīšanu. Un man tiešām brīžiem šķiet, ka Dobeļa kungam sen
bija jāiet pensijā, jo viņš, manuprāt, vairs neizjūt cieņu pret citiem deputātiem,
tostarp arī pret mani, lai gan esmu viņa kolēģis arī koalīcijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kāds grib ko piebilst? Deputāts Jānis
Lagzdiņš neko piebilst negrib. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 214/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas
vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī
šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 213/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas
termiņš ir 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Biometrijas
datu apstrādes sistēmas likums”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim
dokumentu Nr.530. Izskatāmais likumprojekts nav saistīts nedz ar vēlēšanām, nedz
arī ar varas pārdali, bet nosaka to kārtību, kas mums jau tuvākajā laikā būs
jāievieš, – ka personu apliecinošos dokumentos būs jāievieš biometrijas dati.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
savā 21.februāra sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu
atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 193/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D.Turlais. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 15.marts.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Dainis Turlais.

 

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.531.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu, un tas ir atbildīgās komisijas
priekšlikums. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
iesniegtajam priekšlikumam.

D.Turlais. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 7/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

D.Turlais. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.534 – ar
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais
lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 219/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. 6.marts.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
Lūdzu!

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vēlos jūs
informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija saistībā ar likumprojektu „Grozījums
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” ir uzklausījusi vairāku nevalstisko
organizāciju viedokļus. Šīs organizācijas bija šādas: Latvijas cilvēku ar
īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento”, Grūtniecības krīzes
centrs un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums Saeimas
kārtības ruļļa 95.panta kārtībā nav iesniegts. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Neskatoties uz to, ka neviens priekšlikums nav
iesniegts, ir pieteikusies debatēt Inta Feldmane. Taču īstenībā nav par ko debatēt,
jo mēs varam debatēt tikai par priekšlikumiem. Mums ir jābalso par likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 22/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

G.Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Rīgas
ebreju reliģiskās draudzes likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1. priekšlikums – komisijā atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir
atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. 12.priekšlikums – atbalstīts un daļēji iekļauts
13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 12. un
13.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

M.Segliņš. 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 64/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš. 9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Erotikas
un pornogrāfijas ierobežošanas likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu Nr.547 – ar likumprojektu „Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas
likums”. Pavisam uz otro lasījumu ir iesniegti 22 priekšlikumi, kuri ir izskatīti
komisijas sēdē.

Jāuzsver, ka šis likumprojekts ir izraisījis ļoti lielu
sabiedrības atsaucību un tur ir iesaistīti gan mediju pārstāvji, gan arī bērnu
tiesību aizsardzības pārstāvji. Ir ļoti liela interese arī no deputātu puses. Un
tieši tāpēc es lūgšu jūs veltīt tam uzmanību.

Komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam un vadoties pēc
Eiropas Savienības valstu prakses un pieredzes, ir mainījusi likumprojekta koncepciju,
nolemjot ierobežot tikai un vienīgi pornogrāfiju.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums –
komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 3. un 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšlikumi – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim pēc kārtas. Pret 3.priekšlikumu
tātad deputātiem iebildumu nav.

Arī atzinumam par 4.priekšlikumu deputāti piekrīt.

J.Šmits. 5.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 6.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 7.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 8.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 9. un 10.priekšlikums – komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Pret 9.priekšlikumu, kas ir par 3.pantu, deputāti
neiebilst. Deputāti piekrīt.

Un arī pret 10.priekšlikumu – izteikt likumprojekta līdzšinējo
3.pantu kā 4.pantu – deputātiem iebildumu nav.

J.Šmits. 11.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 12.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 13.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 14.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 15.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 16.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 17.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 18.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 19.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 20.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 21.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. 22.priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 25/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
2007.gada 15.marts.

Sēdes vadītājs. 15.marts. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.marts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokumenta
numurs 549.

Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 30 priekšlikumus. Visi tie ir
aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikumi.

1. – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 2. – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 3. – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 5. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 6. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 7.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu
par 7. un 8.priekšlikumu.

D.Turlais. 9. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 10. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 11. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 12. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 13. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 14. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 18. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 19. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 20. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 21. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

D.Turlais. 22. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 23. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 24. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 25. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 26. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 27. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 29. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

D.Turlais. 30.priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 30.priekšlikumam.

D.Turlais. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 87/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D.Turlais. Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt
9.martu.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai kolēģiem ir kādi citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir noteikts 9.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījums Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

 

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi!
Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, tāpēc
aicinu jūs atbalstīt sagatavoto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, šeit ir izdarīts viens redakcionāls
precizējums. Daru uzmanīgus kolēģus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 181/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

G.Blumbergs. Paldies kolēģiem par balsojumu. Termiņš ir 8.marts.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījums Autopārvadājumu
likumā”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 407. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi Ministru
kabineta iesniegto likumprojektu, un es, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa
92.pantu, Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par
steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jāizšķiras par steidzamības
piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9.
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums ir atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku Saeimas sēdē.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.marts un
izskatīšana šā gada 8.marta sēdē.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim šā gada 8.martā. Vai deputātiem ir
kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumus iesniegsim līdz
5.martam, bet izskatīsim 8.marta sēdē.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas
palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada
līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas
palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma
ceturtā daļa”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no „Latvijas
Ceļa”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir trešais un
noslēdzošais likumprojekts diviem iepriekšējiem, kurus mēs jau atbalstījām, par
palīdzību aizjūras teritorijām. Un tā faktiski ir Latvijas līdzdalības daļa un
kopatbildība Eiropas Savienības noslēgto līgumu ietvaros.

Aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā (dokumenta numurs 556).

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 200/Lp9, pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš. 2007.gada 9.marts.

Sēdes vadītājs. 9.marts. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs visus šīsdienas darba kārtības
jautājumus esam izskatījuši. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt
reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta
Feldmane, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Imants Kalniņš,
Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Nils Ušakovs un Dzintars
Zaķis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde

2007.gada 1.martā

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.243/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.529, 529A)
Priekšlikums	– dep. A.K.Kariņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr.244/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.532, 532A)
Priekšlikumi	– dep. J.Dobelis (pret)
	– dep. J.Pliners (par)
Par likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” (Nr.245/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.537, 537A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.246/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.545, 545A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr.247/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.548, 548A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.248/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.560, 560A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr.249/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.561, 561A)
Par likumprojektu “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi” (Nr.250/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.562, 562A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.251/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.563, 563A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram (Dok. Nr.535)
Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu (Dok. Nr.470)
Lēmuma projekts “Par tiesībsarga apstiprināšanu” (Nr.95/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.521, 521A)
Ziņo	– dep. J.Šmits
Lēmuma projekts “Par Ilzes Amonas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.96/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.557)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Silvijas Sēbriņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.97/Lm9) (atveras jaunā cilnē) Dok. Nr.558)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par Ainas Freimanes atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr.98/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.559)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Par darba kārtību
Tiesībsarga Romāna Apsīša zvērests
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Nr.246/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.545)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Priekšlikums par steidzamību	– dep. A.K.Kariņš (par)
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Nr.246/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.545)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.224/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.450, 450B)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.162/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrreizēja caurlūkošana (Dok. Nr.550)
Ziņo	– dep. Dz.Jaundžeikars
Debates	– dep. L.Mūrniece
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. D.Turlais
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Buzajevs
Likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr.164/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrreizēja caurlūkošana (Dok. Nr.551)
Ziņo	– dep. Dz.Jaundžeikars
Debates	– dep. L.Mūrniece
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. (Nr.73/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.543)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību””. (Nr.156/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.26) (2.lasījums) (Dok. Nr.296, 538)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””. (Nr.157/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.27) (2.lasījums) (Dok. Nr.297, 539)
Ziņo	– dep. I.Silaraupa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. (Nr.158/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28) (2.lasījums) (Dok. Nr.298, 540)
Ziņo	– dep. A.Seile
Debates	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Nr.159/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29) (2.lasījums) (Dok. Nr.299, 541)
Ziņo	– dep. A.Seile
Paziņojumi
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. P.Tabūns
	– dep. M.Krastiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Kalvītim “Par cilvēku bojā eju “Reģu” aprūpes centrā”
Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministrei D.Staķei “Par sociālās aprūpes sistēmu”
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Nr.155/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.25) (2.lasījums) (Dok. Nr.295, 542)
Ziņo	– dep. M.Segliņš
Debates	– dep. I.Čepāne
	– dep. U.Augulis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. A.Seile
	– Parlamentārais sekretārs   G.Gūtmanis
	– dep. U.Augulis
	– dep. I.Čepāne
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. P.Hanka
	– dep. S.Kalniete
	– dep. A.Seile
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. U.Augulis
	– dep. S.Dolgololovs
Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. (Nr.166/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.36) (2.lasījums) (Dok. Nr.306, 552)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. (Nr.153/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.1075) (2.lasījums) (Dok. Nr.293, 553)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.168/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.308, 524)
Ziņo	– dep. A.Ziedone-Kantāne
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr.232/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.475, 525)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.426, 526)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Debates	– dep. A.Kampars
	– dep. I.Čepāne
	– dep. S.Kalniete
	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. A.K.Kariņš
Paziņojums
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministrei D.Staķei “Par tehnisko palīglīdzekļu centra darbību”
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.428, 527)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Debates	– dep. L.Mūrniece
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. A.Kampars
	– dep. M.Krastiņš
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. S.Kalniete
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. P.Tabūns
	– dep. J.Dobelis
	– dep. A.Kampars
	– dep. U.I.Grava
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.427, 528)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” (Nr.193/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1 lasījums) (Dok. Nr.376, 530)
Ziņo	– D.Turlais
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.7/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.26, 531)
Ziņo	– dep. D.Turlais
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.219/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.444, 534)
Ziņo	– dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. (Nr.22/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.65, 536)
Ziņo	– dep. G.Daudze
Likumprojekts “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (Nr.64/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.138, 546)
Ziņo	– dep. M.Segliņš
Likumprojekts “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums” (Nr.25/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.72, 547)
Ziņo	– dep. J.Šmits
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. (Nr.87/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2 lasījums) (Dok. Nr.166, 549)
Ziņo	– dep. D.Turlais
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. (Nr.181/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.350, 554)
Ziņo	– dep. G.Blumbergs
Likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā” (Nr.203/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.407, 555)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts “Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa”. (Nr.200/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.404, 556)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2007.gada 1.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam sēdi, kurā tiks sniegtas
atbildes uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir izskatāmi divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Uz šo jautājumu ārlietu ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi.
Jautājuma būtība: „Par bezvīzu režīma nodrošināšanu Latvijas Republikas
nepilsoņiem”.

Šī rakstiskā atbilde, ko ir sniedzis ārlietu ministrs, deputātus,
kuri šo jautājumu ir uzdevuši, nav apmierinājusi. Līdz ar to uz šiem jautājumiem
ārlietu ministram būtu jāatbild mutiski. Diemžēl ārlietu ministrs šodien ir
saslimis, un tāpēc šis jautājums ir pārceļams uz nākamo sēdi.

Otrais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Buzajeva,
Mitrofanova un Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

Jautājuma būtība: „Par skolu izglītības kvalitāti”.

Uz šo jautājumu ministre ir sniegusi rakstisku atbildi. Deputāti ar
šo atbildi ir iepazinušies, un viņus šī atbilde pilnībā apmierina.

Līdz ar to abi šodien apspriežamie jautājumi ir izskatīti. Uz
nākamo sēdi mēs aicināsim ārlietu ministru, lai viņš varētu atbildēt uz deputātu
jautājumiem.

Paldies. Sēdi slēdzu.

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 1.martā

 

Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem” (Reģ. Nr.7/J9) (atveras jaunā cilnē) (Pārcelta)
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres B.Rivžas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par skolu izglītības kvalitāti” (Reģ. Nr.10/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)

Balsojumi

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 01.03.2007. 09:07:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.529 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”
Datums: 01.03.2007. 09:18:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.532 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Reiram
Datums: 01.03.2007. 09:22:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.535

Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu
Datums: 01.03.2007. 09:24:20 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.470

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 09:35:08 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.545 steidzamību

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 09:35:50 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.545 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 01.03.2007. 09:36:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.545 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ārstniecības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 01.03.2007. 09:38:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.450 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 09:52:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 09:56:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 09:57:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.550 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 09:58:58 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 10:03:04 bal017
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 10:03:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 10:06:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.03.2007. 10:07:14 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.551 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:11:02 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.543 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:12:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.538 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:15:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:16:00 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.539 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:23:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:27:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.540 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:29:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 10:30:20 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.541 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:05:12 bal029
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:15:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:22:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:23:48 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:24:50 bal033
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:25:18 bal034
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:40:34 bal035
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:41:48 bal036
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:42:44 bal037
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:45:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:46:34 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.542 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Reģionālās attīstības likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:48:26 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.552 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:50:04 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.553 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:52:46 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.308 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 11:54:32 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.475 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 12:30:50 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.426 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:16:38 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.428 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” ((1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:17:50 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.427 pieņemšanu 1.lasījumā

Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:19:44 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.376 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:21:24 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.531 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:22:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.444 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:24:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.536 pieņemšanu 2.lasījumā

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:25:52 bal051
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:27:08 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.546 pieņemšanu 2.lasījumā

Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:31:46 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.547 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:35:22 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.549 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:36:44 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.554 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:38:04 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.407 steidzamību

Grozījums Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2007. 14:38:30 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.407 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (1.lasījums)