Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas 8.februāra sēdes darba
kārtību.
Un, kā parasti, sākam ar priekšlikumiem par sēdes darba kārtības
papildināšanu vai maiņu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas priekšlikumu izdarīt grozījumus darba kārtības ceturtajā sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” – darba kārtības 46.punkta (likumprojekts „Grozījumi
pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”) un 47.punkta
(likumprojekts „Patentu likums”) izskatīšanu pārcelt pirms darba kārtības
44.punkta (likumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada
7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par
Latvijas un Krievijas valsts robežu”). Šādu priekšlikumu mums ir, kā jau teicu,
iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi
pret darba kārtības maiņu? (No zāles: „Nav!”) Nav iebildumu. Paldies.
Tātad esam mainījuši darba kārtību un šos jautājumus izskatīsim
pirms 44.punkta.
Tālāk. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izskatīt pirms darba
kārtības 28.punkta jautājumu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””.
Vai deputātiem būtu iebildumi pret to, ka mēs šo minēto jautājumu izskatītu pirms
darba kārtības 28.punkta? Deputātiem iebildumu nav.
Un beidzamais ir desmit deputātu – Kučinska, Rubeža, Ārberga,
Brieža un citu deputātu – priekšlikums. Minētie deputāti lūdz šīsdienas darba
kārtībā esošo 44.jautājumu (likumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam
parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”) izskatīt kā darba
kārtības 28.jautājumu, tas ir, tūlīt aiz sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības
maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Arī šīs izmaiņas ir akceptētas.
Godātie kolēģi! Līdz ar to visas šobrīd piedāvātās izmaiņas
ir izskatītas un pieņemtas.
Tagad varam ķerties pie darba kārtības izskatīšanas. Sākam ar
Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No
zāles: „Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Tātad
deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputāti neiebilst? (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu par Saeimas Prezidija atzinumu –
likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija
atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Eiropas ainavu konvenciju” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Sabiedriskā
transporta pakalpojumu likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija
atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Brigmaņa,
Jaundžeikara, Lagzdiņa, Bērziņa un Līdakas iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Māris Kučinskis ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Satversmes 100.pants nosaka
ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt
un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus. Pašreizējās likumu normas, šā
likuma un sekojošo tā saucamo aģitācijas likumu normas, ierobežo vārda brīvību –
brīvību izplatīt informāciju, paust uzskatus. Pieņemot likumus tādā redakcijā,
kāda tā ir šodien, tika radīta augsne dažādām interpretācijām gan no politisko
partiju, gan kontrolētāju, gan aktīvo sabiedrisko organizāciju puses. Solītās
atklātības vietā tika radīts haoss. Vēl šodien vēlētājiem nav atbildes uz ļoti
daudziem jautājumiem, vēl joprojām tiek meklēti vainīgie. Mēs nezinām izcelsmes
avotus arī visām antireklāmām – „Briesmīgais Lembergs”, „Pirāts” vai
„Netīrās biksītes”, tāpat neskaidrs palicis jautājums par burtnīciņām… Šie
likuma grozījumi ir par atklātību. Katram vēlētājam ir tiesības zināt to personu
vārdus, kuras konkrēto partiju atbalsta ar naudas līdzekļiem, kuras atbalsta
sabiedriskās organizācijas. Tāpat katram iedzīvotājam ir brīvas tiesības veikt
ziedojumus un saistīt savu vārdu ar politiskajām organizācijām, ar vēlēšanām.
Pēc diviem gadiem mums būs pašvaldību un Eiropas Parlamenta
vēlēšanas. Mūsu uzdevums ir jau laikus radīt apstākļus, lai visi, kas piedalās
vēlēšanās – gan kandidē, gan finansē -, pilnīgi skaidri zinātu, kādi ir valsts
izvirzītie noteikumi.
Mums priekšā ir diskusijas, dažādi priekšlikumi. Šie, iesniegtie,
ir koalīcijas priekšlikumi – par atklātību, par tiesībām uz vārda brīvību. Es
pieņemu, ka būs vēl ļoti daudz dažādu priekšlikumu, un aicinu uz diskusijām gan
partijas, gan sabiedriskās organizācijas, lai varētu visu izvērtēt, izskatīt un lai
uz nākamajām vēlēšanām mēs ietu ar skaidriem noteikumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt
„pret”.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie likumdevēji! Apspriežamie Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumi ir apbrīnojami vienkārši:
izsvītro visus priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas ierobežojumus un dzīvo
laimīgs! Autori pat anotāciju nav pievienojuši. Kam tā vajadzīga? Kauns tāpat ir
acīm redzams.
Interesants ir arī likumprojektu parakstījušo personu klāsts. Sešu
līdzautoru vidū ir ne tikai triju koalīcijas partiju pārstāvji, bet arī piecu šīs
frakcijas veidojošo partiju pārstāvji. Lūk, tur ir Tautas partija, un, redz’, kur ir
Latvijas Pirmā partija! Lūk, arī atsevišķi „zaļie” un atsevišķi
„zemnieki”! Tepat arī „Latvijas Ceļš” (protams, ja tas nav tas Andris
Bērziņš, tad pieņemsiet manu atvainošanos). Acīm redzams ir princips: „Roka roku
mazgā.”
Dāmas un kungi! Es sāku savu politisko karjeru 1989.gadā Rīgas
pilsētas padomes tautas deputāta statusā. Zināt, ko izdarīja Tautas fronte tūlīt
pēc tam, kad ievēlēja mēru? Pareizi! Likvidēja Tautas kontroli! Tā sākās korupcija
Latvijā.
Pašreizējā valdošā koalīcija sāka ar to, ka likvidēja
Pretkorupcijas komisiju. Pēc tam nosūtīja sev paklausīgus cilvēkus uz Satversmes
tiesu. Pēc tam ļāva Ministru prezidentam pārņemt savā kontrolē visus specdienestus.
Nu, un visbeidzot nolēma atcelt pašu galveno, kas tai traucēja, – ierobežojumus
priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai. Partijas, kuru pārstāvji parakstīja
likumprojektu, lieliski zina, ka ir pārsniegušas likumā pieļautos priekšvēlēšanu
tēriņus nevis par 10-20 procentiem, bet desmit, divdesmit reižu. Kaut ko izdevās
atklāt sabiedrībai par atklātību „Delna”, kaut ko kautrīgi atzina Augstākā
tiesa pēc Saeimā neiekļuvušo partiju sūdzības.
Nu, un ko tagad darīt? Nožēlot grēkus baznīcā un iet uz cietumu?
Kāpēc, ja rokās ir vara? Krievijā, kad tika nogalināti cara Godunova bērni,
iestājās juku laiki. Vēl šo laiku sauca citās valodās netulkojamā vārdā –
„semibojarščina”. Pēc tam, kad pusdzīvais Jeļcins tika ievēlēts uz otro
termiņu, viņa laiku nosauca citā netulkojamā vārdā – „semibankirščina”. Arī
pie mums vara pieder trim četriem oligarhiem, kuriem šis likuma grozījums pilnībā
atbrīvo rokas.
Godātie likumprojekta autori! Atcerieties, kur tagad ir Berezovskis un
kur Hodorkovskis! Kur mēs izsūtīsim savējos – uz Abreni vai? Partija PCTVL neuzskata
par savu galveno uzdevumu cīņu ar oligarhiem. Taču mēs esam Latvijas patrioti.
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Viens ir runājis „par”,
viens – „pret”. Balsosim par Prezidija atzinumu – deputātu iesniegto likumprojektu
„Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamos darba kārtībā iekļautos
jautājumus, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu iesniegums. Deputāti Pliners,
Buhvalovs, Kabanovs un citi deputāti lūdz saīsināt termiņu likumprojekta
„Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai.
Jautājumā par termiņa saīsināšanu deputāts Jakovs Pliners ir
pieteicies runāt „par”. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kāpēc mēs pieprasām
steidzami iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā? Tāpēc, ka jau šodien Ministru
kabineta noteikumi, kas pieņemti, neņemot vērā reālo situāciju, draud pilnībā
paralizēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu. Ministru kabineta
noteikumu ieviesto negaidīto izmaiņu rezultāts ir tas, ka Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta 545 darbiniekiem jeb gandrīz piektajai daļai no ierindas
ugunsdzēsējiem latviešu valodas zināšanas ir atzītas par nepietiekamām. Vai tad
viņi ir slikti dzēsuši ugunsgrēkus?
Jautājumu par latviešu valodas zināšanu līmeni policijas
darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un ieslodzījuma vietu darbiniekiem regulē nesen
pieņemtais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Šīs prasības
likumā ir formulētas ļoti vienkārši: „Dienestā var pieņemt personas, kuras prot
latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu
veikšanai.” Diemžēl Ministru kabinets paplašināti tulko šo pienākumu. Vajag gan
ugunsgrēku dzēst, gan vienlaicīgi lamāties gramatiski pareizā latviešu valodā.
Mēs aicinām nekavējoties nodot komisijām likuma grozījumus, kas
dod iespēju reglamentēt latviešu valodas zināšanu līmeni. Komandējošajam sastāvam
prasības ir augstākas, ierindniekiem valoda jāpārvalda tādā līmenī, kas dod
iespēju glābējiem sazināties ar tiem, kuri jāglābj.
Ja tiks pieņemts mūsu piedāvātais likumprojekts, Ministru kabineta
pārmērīgi paaugstinātās prasības nekavējoties zaudēs spēku.
Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir nepamatoti paaugstinājis
latviešu valodas prasmes prasības ne tikai ugunsdzēsējiem, bet arī policistiem un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Ja mēs steidzami neaizliegsim šādas
lietas, tad drīz ne tikai viss sadegs, bet uz ielām iznāks laupītāji un citi
noziedznieki, būs vairāk upuru ugunsgrēkos (jo jau šodien dienestā trūkst apmēram
200 ugunsdzēsēju) un vairāk būs nošauto biznesmeņu.
Nu un pēdējais. Mēs piedāvājam nostiprināt likumā tiesības
strādāt šajās bīstamajās profesijās arī Latvijas nepilsoņiem. Vēl jo vairāk
tāpēc, ka saskaņā ar pašreiz likumā esošajiem pārejas noteikumiem tie nepilsoņi,
kuri šajos dienestos jau strādā, ir tiesīgi turpināt darbu. Lai tad vienlaicīgi ar
saviem tēviem šīs tiesības iegūst arī viņu bērni!
Aicinu balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt
„pret”? (No zāles dep. J.Dobelis: „Kā tad nav pieteicies!”) Ā, es
neredzēju… Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt „pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispār arvien interesantāk un jaukāk ir dzīvot
Latvijā!
Nu jau sākuši uztraukties par to, ka pieklājīgā veidā pārbauda
latviešu valodas zināšanas tur, kur tās tiešām ir nepieciešamas. Vai tad,
strādājot policijā vai tieši tur, kur ir sakari ar cilvēkiem, – dzēšot ugunsgrēkus
un strādājot cietumos -, tiešām vairs nav jāprot latviešu valoda? Kas tur slikts, ja
valdība noskaidroja, kāds ir patiesais stāvoklis, un tiešām konstatēja, ka tas nav
sevišķi patīkams?
Vai tiem cilvēkiem ir maz laika bijis iemācīties pieklājīgā
līmenī lietot valsts valodu? Vai kāds viņiem liedza to? Un tagad ir tāds
priekšlikums: vispirms samazināsim prasības attiecībā pret latviešu valodas
prašanu… Brīnišķīgi! Un vēl draud, ka iznāks uz ielām tagad cilvēki… Tātad:
ļausim strādāt iekšlietu sistēmā tādiem, kas neprot latviešu valodu, un tad
nenāks uz ielām tie, kas arī neprot latviešu valodu, un arī cits citu nešaus tādi,
kas neprot latviešu valodu!
Tālāk. Šī latviešu valodas lomas samazināšanas tieksme ir acīm
redzama, un to mums te iesaka arī visādi kaimiņi. Bet, otrkārt, visbrīnišķīgākais
priekšlikums ir par tiem nepilsoņiem. Tāpat jau ir problēmas ar latviešu valodas
prašanu, bet tagad nāks nepilsoņi, un viņi laikam būs tie, kuri lieliski prot
latviešu valodu! Ko tad viņi darīs iekšlietu sistēmā? (No zāles dep. J.Pliners:
„Ķers noziedzniekus!”) Kādas prasības tad viņiem būs jāuzstāda?
Es jau saprotu šīs tieksmes. Lūk! Un līdz ar to tad tās ir arī
šad un tad jāatspoguļo. Tādas ir bijušas un būs, bet aizdomāties tik tālu, ka
vajag veicināt latviešu valodas pratēju skaitu, iesaistot nepilsoņus iekšlietu
sistēmā, nu tas, liekas, ir viens no pašiem burvīgākajiem priekšlikumiem, kāds
patlaban šajā 9.Saeimā ir parādījies.
Diemžēl šā priekšlikuma absurds ir acīm redzams, un tāpēc es
aicinu to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka deputāti
Pliners, Kabanovs, Buzajevs un citi ir iesnieguši likumprojektu vakardien. Saeimas
Prezidijs izskatīšanas termiņu nav saīsinājis, un tāpēc šie deputāti lūdz
saīsināt šā likumprojekta izskatīšanas termiņu. Mēs tagad balsosim tikai par
termiņa saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu –
saīsināt termiņu šā likumprojekta izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 70, atturas – 1. Tātad priekšlikums nav pieņemts un likumprojekta izskatīšanas
termiņš nav saīsināts.
Izskatīsim nākamos Prezidija atzinumus! Saeimas Prezidijs ierosina
deputātu Kučinska, Brigmaņa, Jaundžeikara, Lagzdiņa, Bērziņa un Līdakas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas
vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šo iesniegto grozījumu mērķis ir ļoti
skaidri redzams – Tautas partijas vēlēšanās savu reklāmu noteikt Satversmē.
Kāpēc tikai Tautas partijas, nevis visu parakstījušo? Tāpēc, ka pārējie pamatā ir
vajadzīgi, lai Tautas partija varētu realizēt visus savus plānus attiecībā uz varas
sagrābšanu (No zāles: „Noziedzīgo!”), taču sagrābtajā varā nav nekādas
vajadzības dalīties, tāpēc šobrīd tiek lietoti visi iespējamie līdzekļi. Pirms
vēlēšanām tā bija Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpšana, reklāmas
tēriņu limita pārsniegšana, viedokļu pirkšana, ko tiesa tomēr atzinusi par ne
pārāk tiesisku esam. Tātad tagad ir jāizdara viss, lai trīskārt pārtērēto naudu
tomēr nevajadzētu atmaksāt valsts budžetā un lai to nevajadzētu atdot atpakaļ
nodokļu maksātājiem.
Kas tad atliek? Pakārtot likumus savām vajadzībām! Šoreiz –
aizsedzoties ar Satversmes 100.pantu, kas garantē vārda brīvību katram. Ir tikai
grūti iedomāties, kā šo grozījumu autori ir ieskaidrojuši arī pārējiem
parakstītājiem, kāds sakars nopirktajam reklāmas laukumam vai raidlaikam televīzijā
un radio ir ar vārda brīvību, lai gan, iespējams, varas eiforijā pašiem ir grūti
atšķirt to, ko var nopirkt un ko nevar. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Brīvi pērk
un pārdod!”)
Reklāma nav tas pats, kas vārda brīvība! Reklāma nav viedokļa
paušana! Reklāma ir mēģinājums pārdot preci, dažreiz ļoti lētu preci. Un vasarā
izdomātais likuma apiešanas veids ar pozitīvisma kampaņām arī ir reklāma, bet tikai
politiķu pārdošanas reklāma, jo, ja tā patiešām būtu bijusi pozitīvisma kampaņa,
tad droši vien mēs savos ekrānos būtu sagaidījuši Tautas partijas it kā trešo
personu – Jurģi Liepnieku, glīti stāvot kameras priekšā un priecājoties par to, cik
daudz valsts ir ietaupījusi, apturot tā saukto digitalizācijas projektu, un cik labi
šajā sakarā ir strādājusi prokuratūra, uzrādot apsūdzības. Varbūt tobrīd
traucēja tieši tas, ka likumā nebija ierakstīts, ka ir jāizmanto Satversmes
100.pants. Un tad tas patiešām būtu viedoklis, nevis ministra reklāma!
Tad ir jādomā, ka pēc tam, kad koalīcija būs atbalstījusi šos
grozījumus likumprojektā (jo tā jau nedomā, ka balsojums varētu būt arī citāds),
vārda brīvības ietvaros taps klipi par valdības un koalīcijas pirmajiem spilgtajiem
darbiem. Un sāks ar to, kā pirmajā 9.Saeimas sēdē tika likvidēta Korupcijas,
kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisija, jo tieši tā bija nodarījusi pāri Tautas partijai, publiski norādot uz to,
ka priekšvēlēšanu aģitācijai vajadzētu notikt godīgi, caurskatāmi un
nepārkāpjot likumus. Diemžēl Tautas partijai tādus terminus saprast ir grūtāk nekā
mainīt likumus par labu sev.
Aicinu balsot „pret”! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādinu, ka mēs izskatām
Prezidija atzinumu par ieteiktā likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā
likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Līdakas,
Jaundžeikara, Lagzdiņa, Brigmaņa un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Tātad likumprojekts
komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”
nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka
Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija
atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna,
Seiles, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Juris Dobelis runās
„par”. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ir jāturpina mūsu sarunas par valsts valodas
nozīmi. No tā nedrīkst atkāpties! Un šķiet, ka mēs panāksim kaut kādu nopietnu
vienošanos, jo latviešu valodai Latvijas valstī ir jānosaka skaidra lietošanas joma,
un tur nedrīkst būt nekādu neskaidrību. Un it īpaši tas ir tad, kad mēs runājam
par amatpersonu attieksmi pret latviešu valodu. Nu kas Latvijā tā var būt par
amatpersonu, kas neprot valsts valodu? Kas, interesanti, tas ir par amatu, kur var bez
valsts valodas zināšanas atrasties? Un tāpēc šeit nedrīkst būt ne mazākās
piekāpšanās. Neviena starptautiska organizācija, neviens nevar iedrošināties mūs
mācīt šinī lauciņā.
Tāpēc mēs piedāvājam spert dažus soļus. Te ir piedāvāts
pavisam miermīlīgs risinājums, kas skar to kandidātu, kurš taisās strādāt
pašvaldībās. Mēs dodam viņam iespēju pašam paust savu paškritisko attieksmi pret
to, kādā apjomā viņš prot valsts valodu. Lai viņš to rakstiski apliecina! Nu kas te
tāds īpaši satraucošs varētu būt?
Kas var būt vēl vienkāršāks, vēl miermīlīgāks par to, ka mēs
dodam kandidātam, kurš uzņemas kaut kādu atbildību par darbu ar mūsu pilsoņiem,
iespēju paust savu attieksmi pret savām zināšanām? Jo vienlaikus ir jāuzdod
jautājums: „Vai mēs dodam iespēju jebkuram Latvijas Republikas pilsonim ierasties
jebkurā Latvijas Republikas pašvaldībā un lietot latviešu valodu? Vai mēs varam dot
šādu iespēju vai ne?” Tas ir tas jautājums, kas ir jāuzdod pašam sev. Un kā
vajadzētu rīkoties tādam pilsonim, kas ir ieradies pie pašvaldības deputāta, bet
viņš tur plāta rokas un plāta muti? Viņa ģīmis vai nu neizsaka vispār neko, vai
arī tur nevar saprast, kad viņš neveikli sāk stomīties. Nu ieaudzināsim šo cieņu
pret savu valodu ar ļoti miermīlīgiem paņēmieniem! Ja nu gadījumā būs kaut kāda
agresīva pretestība, tad tās ierobežošanai ir paredzēti citi likumi – ir Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodekss un vēl citi likumi un kodeksi, bet šajā gadījumā
šī ir pieklājīga iespēja, pieklājīgs piedāvājums tiem cilvēkiem, kuri sevi
uzskata par Latvijas valsti un Latvijas valsts likumus cienošiem… Šeit Saeimas
deputāti arī savā zvērestā apliecināja to, ka viņi solās ievērot valsts Satversmi
un mūsu valsts likumus. Mums ir arī tāds Valsts valodas likums, un tāpēc šā likuma
normu pielietošanu mēs iesakām nostiprināt tajos likumos, kuri skar amatpersonu
darbību.
Aicinu likumprojektu atbalstīt, novirzīt to uz komisijām, varbūt
precizēt, ja kādam kaut ko gribas precizēt, un tiešām līdz pašvaldību
vēlēšanām šim labojumam vajadzētu būt spēkā.
Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Atbalstīsim „Tēvzemi un
Brīvību”!)
Sēdes vadītājs. „Pret” runāt nav pieteicies neviens deputāts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu – par likumprojekta nodošanu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 23, atturas – 2. (Aplausi. No zāles dep. J.Dobelis: „Beidzot!”)
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu?
Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem
nav iebildumu pret atzinumu. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav.
Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu
nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strazdiņa, Brigmaņa, Šķestera,
Breša un Blumberga iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi pret Prezidija atzinumu? (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti prasa
balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu iesniegtā
likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 16.
Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Nākamais jautājums – lēmuma projekts „Par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei 2007.gada 8.februārī”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei
Druvietei! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Tālāk izskatīsim sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu,
apstiprināšanu.
Ir sagatavots lēmuma projekts „Par Maritas Salgrāves
apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ieteikumu ar šā gada 12.martu
apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Maritu Salgrāvi.
Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Valsts kontroles padomes locekles apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Tāpat Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par
Sarmas Valdmanes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas
ieteikumu apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā ar šā gada 12.martu
Sarmu Valdmani.
Arī šajā gadījumā Juridiskās komisijas aizklātais balsojums par
šo ieteikumu bija vienprātīgs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Valsts kontroles padomes locekles apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Turlais, Aizbalts un citi deputāti lūdz
izskatīt lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas
Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta
Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Un tāpat ir sagatavots deputātu Jāņa Šmita, Intas Feldmanes, Andra
Bērziņa un citu deputātu priekšlikums lēmuma projektam „Par deputāta Jāņa
Šmita ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Pilsonības
likuma izpildes komisijā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tāpat ir sagatavots lēmuma projekts „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Grozījumi Valsts
sociālo pabalstu likumā”” izskatīšanai trešajā lasījumā līdz 2007.gada
1.martam. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Tātad lēmums ir
pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu. Un pirmais šajā
sadaļā ir likumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada
7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par
Latvijas un Krievijas valsts robežu”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bēziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu
Nr.341B.
Pēc likumprojekta apspriešanas pirmajā lasījumā un pēc plašajām
debatēm tika saņemti 13 priekšlikumi. Saņemtie 13 priekšlikumi ir izskatīti Saeimas
Ārlietu komisijā: 12 priekšlikumi ir noraidīti, viens priekšlikums – pieņemts.
1.priekšlikums. Deputāts Lācis ierosināja papildināt likumprojekta
tekstu ar atsauci uz 1990.gada 4.maija deklarāciju. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pirmā ir pieteikusies
deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Apspriežamais likumprojekts ir par pilnvarojumu
Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu, ievērojot Latvijas valstisko
nepārtrauktību, nevis par robežlīguma būtību. Mēs nospraužam mandāta robežas,
kas ir saistošas tikai un vienīgi Latvijas Ministru kabinetam. Ierosinājumi papildināt
likumprojektu ar papildu atsaucēm nemainīs Latvijas pozīcijas valstiskās pēctecības
jautājumā, kas ir nostiprinātas starptautiski, tieši balstoties uz 1991.gadā
pieņemto konstitucionālo likumu.
Izvērtējuši juridisko un politisko lietderību, mēs nonācām pie
slēdziena, ka nav nepieciešams nosaukt visu ar Latvijas neatkarības atjaunošanu
saistīto dokumentu ķēdi (es pārskatīju arī vēl dokumentu krājumu, kas saistīts ar
Latvijas neatkarības atzīšanu un atjaunošanu), sākot jau ar 1918.gadu… Un, proti,
mums tad būtu arī jāpiemin, piemēram, Tautas sapulces protokols, jo tieši tur tiek
pasludināta Latvijas neatkarība. Mūsuprāt, pietiek ar likumprojektā jau ietverto
atsauci, un tāpēc aicinu neatbalstīt ļoti cienījamā Lāča kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es esmu pārliecināts, ka šeit tiks izdarīti un
arī praktiski sekmēsies visi iespējamie mēģinājumi izņemt no šā likumprojekta
jebko, kas ir izdevīgs mūsu valstij, Latvijas tautai un Latvijas valsts
nepārtrauktībai. Es gribētu lūgt kolēģus, it īpaši valdību, atcerēties, ka
nekas, ko mēs pievienosim vai nepievienosim šim likumprojektam, nemaina Latvijas
Republikas Satversmi un nemaina Latvijas Republikas 4.maija deklarāciju „Par Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tāpat tas nemaina Latvijas Republikas likumu, ar
kuru mēs esam nosprauduši valdībai vadlīnijas Abrenes jautājumā, un citus Latvijas
Republikas konstitucionālos un parastos likumus. Atgādinu, ka valdībai šie likumi, it
īpaši konstitucionālie likumi un Satversme, ir jāievēro neatkarīgi no tā, ko mēs
šodien ieliekam vai neieliekam pašreizējā neveiksmīgajā mēģinājumā šo
jautājumu risināt. Un līdz ar to valdībai būs jāatbild par jebkura tās parakstītā
starptautiskā līguma atbilstību valsts pamatlikumam.
Piedevām es gribu uzsvērt, ka šodien mūsu starptautiskais līgums –
1920.gada 11.augusta Miera līgums – ir spēkā. Ja šodien valdība grasās pārslēgt
līgumu, tas ir, slēgt jaunu līgumu, kas būtiski samazina (pretēji mūsu interesēm!)
iepriekšminētajā un spēkā esošajā starptautiskajā līgumā nospraustās valsts
robežas, tādā gadījumā valdībai un it sevišķi valdības vadītājam Kalvītim būs
jāpaskaidro, ko Latvija ir saņēmusi pretī no Krievijas, atdodot tai bez jebkādām
atrunām un ierunām divus procentus no Latvijas teritorijas. Būs jāpaskaidro, kas ir
abpusēji izdevīgā līguma pamats: ko Latvija ir saņēmusi pretī? Es ceru, ka
Kalvīša kunga vienīgā atbilde nebūs jau daudzkārt pieminētās beigtā ēzeļa
ausis.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans
priekšlikums: 4.maija deklarācija tiešāk norāda uz Latvijas valsts pārmantojamību
un 1920.gada Miera līgumu nekā 1991.gada 21.augusta konstitucionālais likums, ja mēs
salīdzinām tos. Protams, mēs nesakām, ka ar šo priekšlikumu mēs kaut ko absolūti
grozām, bet tas ir labāks, es uzsveru to! Un jaunais jurists Mārtiņš Paparinskis, kas
pasaulslavenajā Oksfordas Universitātē ieguvis izglītību starptautiskajās
tiesībās, žurnālā „Jurista Vārds” (Nr.5) raksta, ka nav acīm redzami, ka
Krievija, balstoties uz konstitucionālo likumu, būtu atzinusi Latvijas valstiskuma
kontinuitāti. Jeļcina dekrēts atzīst Latvijas neatkarību sakarā ar valstiskās
neatkarības pasludināšanu, nevis ar atjaunošanu. Tāpēc es domāju, ka šinī
gadījumā, ja nevar panākt visu, tad vismaz, šo priekšlikumu ievērojot, mēs
panāksim daudz vairāk, lai neatdotu savu zemi par neko.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribētu atgādināt, tāpat
kā iepriekšējie runātāji – Einars Repše un Vaira Paegle -, ka mēs runājam un
debatējam, un apspriežam ne jau robežlīgumu, kas noteiks nepārtrauktību, un
nerunājam par Satversmi, bet runājam un apspriežam, un debatējam par pilnvarojuma
došanu valdībai. (No zāles: „Parakstiet! Kādas pilnvaras!”) Un neatkarīgi
no tā, kādas atsauces mēs ieliksim šajā likumā, nemainīsies tiesiskās attiecības
un mūsu valstiskā pēctecība. Neatkarīgi no tā, kādas atsauces mēs šeit ieliksim,
uz kādu tiesu spriedumiem atsauksimies! Neatkarīgi no tā, ko mēs šeit vēlamies
„piekarināt klāt”, tiesiskās attiecības starp Latviju un Krieviju nemainīsies
līguma noslēgšanas gadījumā. Nemainīsies, jo darbojas, kā pareizi uz to norādīja
Einars Repše, attiecīgie tiesiskie dokumenti.
Es aicinu par šiem bezjēdzīgajiem priekšlikumiem vispār nedebatēt
un tos noraidīt. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! No valdības pārstāvjiem
vienīgi Pabrika kungs ir atvilcies šodien (No zāles dep. A.Rugāte: „Atvilcies?
Kā tu teici? Mēs prasām atvainoties ārlietu ministram!”), Kalvīša kungs atkal
nav atradis to par vajadzīgu…
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Es tiešām ļoti aicinu izmantot tikai…
Tas nav pieņemams no šīs tribīnes! Pilnīgi nepieņemami ir šādi izteicieni!
A.K.Kariņš. No valdības vienīgi ārlietu ministrs ir mūs
pagodinājis ar savu klātbūtni… (No zāles: „Malacis!”) Bet kādu politiku
ārlietu ministrs šodien pārstāv? Es saku, ka ir jāatzīst, ka šī ir faktiski
verdzības politika. (No zāles: „Par priekšlikumu!”)
Nupat mūsu valsti apciemoja Primakova kungs no Krievijas, kas agrāk
bijis augsta amatpersona, bet šobrīd ir Tirdzniecības kameras vadītājs. Un ko mēs
vērojām? Ko darīja mūsu tā saucamie valstsvīri? Spietoja ap Primakova kungu,
visādā veidā izrādot, tā teikt, godpilnu…
Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, centieties turēties pie
priekšlikuma!
A.K.Kariņš. Es runāju tieši par šo priekšlikumu.
Un ko Primakova kungs apgalvoja un atgādināja? Krievija nekad nav
atzinusi un neatzīs Latvijas okupācijas faktu. Šis vēstnieks, kas nāca no Krievijas,
mums atgādināja to, ka Krievija nav atzinusi un neatzīs Latvijas okupācijas faktu! Un,
draugi mīļie, tas ir tas, kur visa šī diskusija sākas.
Ja Kalvīša kungs vēlas parakstīt robežlīgumu, kas pārkāpj mūsu
Satversmi, viņam nav vajadzīga mūsu pilnvara. Viņam jau tās pilnvaras ir sakarā ar
to, ka viņš ir premjers. To varētu arī Pabrika kungs darīt. Mūsu pilnvara tur nav
nepieciešama. Ko valdība cenšas darīt? Cenšas atrast veidu, kā paslēpties, kā
dabūt aizbildinājumu, ka Saeima jau uzdod šo uzdevumu, nevis viņi paši apņemas to
darīt.
Tagad juridiski atdot Krievijai Abrenes apriņķi, tos sešus pagastus
un pilsētu, – tas ir ne tikai klajš Satversmes pārkāpums, bet ir arī vērtējams
tajā kontekstā kā valstiska nodevība. To vienkārši šādā veidā nevar darīt –
atteikties no savām tiesībām, pazemīgi atdot visu, pretī saņemot – ko? Pilnīgi
nemotivēta ir šī valdības vēlme, lai Saeima to pilnvaro!
Un ir Lāča kunga priekšlikums vēl pierakstīt klāt šajā likumā
atgādinājumu par 1990.gada 4.maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu”. Tas jau ir tas svarīgais, ko Lāča kungs mums cenšas atgādināt, – ka
mūsu valsts pēctecība ir mūsu tautai, mūsu valstij tas pats svarīgākais! Un, ja
neieliek to iekšā šajā pilnvarojumā, tas tikai pastiprina to, ka Latvija vienkārši
vienpusēji atsakās no savām tiesībām.
To es varētu saprast, ja kāda valsts darītu to tad, ja viņa būtu
agresorvalsts karā un būtu karu zaudējusi. Bet Latvija nav bijusi nevienā karā
agresorvalsts, Latvija ir bijusi cietēja! Cietēja valsts! Un šā kara dēļ Latvija ir
zaudējusi daļu savas teritorijas. Un tagad Kalvīša kungs vēlas, lai mēs, Latvija,
vienkārši atsakāmies!…
Es domāju, ka šī ir nepareiza politika, šī ir pretvalstiska
politika, tā nav atbalstāma! Un Lāča kunga priekšlikumu gan vajadzētu atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu tam, ko teica
Jānis Lagzdiņš, un tam, ko sākotnēji teica Einars Repše. Šis dokuments, par kuru
mēs runājam un diskutējam, ir faktiski Saeimas pilnvarojums valdībai rīkoties. Un
šā pilnvarojuma ietvars dokumentā ir precīzi pateikts: tas ir Latvijas Republikas
konstitucionālais likums. Neko vairāk tur papildināt nevajag, pēc manām domām un
pēc komisijas domām. Tāpēc priekšlikums ir noraidāms.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– deputāta Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 55, atturas – 14.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Paldies.
2. – deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums. Tas pēc būtības ir
līdzīgs 1.priekšlikumam, bet tajā vēl papildus tiek pieminēts 1920.gada 11.augustā
noslēgtais Miera līgums. Argumentācija, kādēļ komisija to noraidīja, ir ļoti
līdzīga tai, kādu es paudu 1.priekšlikuma kontekstā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Par
1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju nobalsoja Augstākās padomes 138 Tautas
frontes deputāti, 11 no tiem šodien vairs nav dzīvo vidū. Dzīvi esošie ir
nodibinājuši nevalstisko organizāciju „4.maija deputātu klubs”, un vakar notika
šā kluba valdes sēde, kas man izrādīja ļoti lielu godu un lūdza mani nolasīt kluba
valdes paziņojumu šīs lietas sakarā.
Un tātad es nolasu:
„Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kluba „4.maija
deputātu klubs” valdes paziņojums.
Saeimas pilnvarojums Ministru kabinetam parakstīt 1997.gadā parafēto
Latvijas un Krievijas robežlīgumu ir nepamatots, jo sarunās ar Krieviju nav panākta
principiāla vienota pozīcija par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu un okupācijas
radīto seku novēršanu.
Pilnvarojot parakstīt robežlīgumu bez atsauces uz 1920.gada Miera
līgumu, Latvijas okupāciju un tiesībām atjaunot taisnīgumu, Latvija būtībā
piekrīt Krievijas uzskatam, ka Miera līgums vairs nav spēkā un ka Latvija nav bijusi
okupēta.
Ar to Saeima rada draudus 1918.gadā dibinātās Latvijas Republikas
kontinuitātes starptautiskajai atzīšanai un jaunu prasību izvirzīšanai pret Latviju
no Krievijas puses.
Aicinām turpināt sarunas ar Krieviju atbilstoši Latvijas kā
parlamentāras valsts līdz šim pieņemtajiem likumiem un lēmumiem un veidot attiecības
ar Krieviju, balstoties uz 1920.gada Miera līgumu.
Robežlīgums bez atsauces uz 1920.gada Miera līgumu ir Atmodas
ideālu nodevība.
Tādēļ aicinām Saeimas deputātus noraidīt šo pilnvarojuma likumu.
Kluba valdes vārdā – Juris Karlsons, prezidents.
Rīgā, 2007.gada 7.februārī.”
Es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, un es
īpaši vēršos pie šajā zālē sēdošajiem bijušajiem Augstākās padomes
deputātiem Dzintara Ābiķa kunga (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Es neesmu
nodevējs!”), Viļņa Edvīna Breša kunga, Induļa Emša kunga un Jāņa Lagzdiņa
kunga.
Lai jums klubiņa tikšanās laikā nav kauns cīņu biedriem
skatīties acīs!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Jā, es arī esmu šā kluba biedrs, un man kā šā
kluba biedram nemaz nebūs kauns (No zāles dep.A.Latkovskis: „Tev nekad nav
kauns!”) skatīties saviem kluba biedriem acīs, un es varu arī paskaidrot, par ko
mēs runājam.
Tā kā man ir jāvada sēdes, man bieži ir jāaizrāda, kolēģi, ka
mums ir jārunā par lietu. Un patlaban mēs apskatām 2. – deputātes Ilmas Čepānes
priekšlikumu, kurš preambulu papildina ar divām atsaucēm.
Tātad valdības iesniegto atsauci uz Augstākās padomes 1991.gada
21.augustā pieņemto Latvijas Republikas konstitucionālo likumu „Par Latvijas
Republikas valstisko statusu” deputāte Čepāne piedāvā papildināt ar vēl divām
citām atsaucēm – atsauci uz 1920.gada 11.augustā noslēgto Miera līgumu un 4.maija
deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Godātie kolēģi! Šeit nav pilnībā uzskaitīts tas viss, kas mums
ir jāpieraksta klāt. Šeit trūkst, piemēram, Augstākās padomes 1992.gada lēmuma par
Abrenes aneksijas neatzīšanu un daudzu citu dokumentu, kas tieši attiecas uz šo
jautājumu. Tā ka mēs te varētu sarakstīt romānu romānus par visiem tiem
dokumentiem, kas ir pieņemti šeit, šajā mūsu Sēžu zālē, kura bija vēl vecajā
izkārtojumā toreiz, kad šeit bija Augstākā padome. Visus tos dokumentus nosaukt mums
nav nekādas vajadzības.
Godātie kolēģi! Deputāts Einars Repše ļoti pareizi norādīja, ka
neviens no dokumentiem, ko mēs šeit pierakstīsim klāt vai nepierakstīsim klāt… ka
tas taču nemaina šo dokumentu esamību. No tā neizmainīsies ne 1920.gada Miera
līgums, ne 4.maija deklarācija, ja mēs to šeit pierakstīsim vai nepierakstīsim
klāt. Turpretī argumenti par to, kā noslēdz līgumus, ir drusku savādāki. Tie ir
saistīti ar vienošanos: par ko mēs panākam vienošanos vai nepanākam vienošanos. Un
tā ir pavisam cita opera.
Un tāpēc mans rosinājums ir virzīties uz priekšu, ļaut Satversmes
tiesai novērtēt šā jautājuma tiesiskumu, ļaut Latvijas iedzīvotājiem, ja tāda
vēlme tiks izteikta, rīkot par šo jautājumu referendumu. Taču, lai līdz tam mēs
nonāktu, mums jāvirzās uz priekšu un jāļauj valdībai kaut ko parakstīt, lai ir
kāds dokuments, ko apstrīdēt. Pretējā gadījumā mums pašreiz nekā tāda pat nav.
Un tāpēc es aicinu pieturēties pie tā teksta, ko mēs esam saskaņojuši, un
neatbalstīt nevienu no papildinājumiem. Drīzāk varētu atbalstīt priekšlikumu kaut
ko izsvītrot, lai teksts kļūtu īsāks, skaidrāks un saprotamāks.
Tātad es rosinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Gudri cilvēki mācās no savām kļūdām, ļoti
gudri – arī no citu cilvēku kļūdām. Nu, bet diez vai bieži tas tā notiek reālajā
dzīvē? Faktiski šis priekšlikums iesaka atkārtot to pašu kļūdu, ko mēs vienu
reizi jau pieļāvām. Un mēs ļoti labi zinām, ar ko tas beidzās. Es neredzu nekādu
jēgu šādu priekšlikumu izvirzīt, ja vien mērķis nav nevis uzlabot robežlīgumu,
bet kārtējo reizi „noraut” tā parakstīšanu. Protams, mēs varam strīdēties un
pierādīt, ka mēs nebijām vainīgi pie tā, ka toreiz neizdevās parakstīt līgumu,
bet, ja tagad mēs otro reizi darām precīzi to pašu, kas, kā mēs jau ļoti labi
zinām, skaidri novedīs pie robežlīguma parakstīšanas „noraušanas”, tad mums
ļoti grūti būs kādam izskaidrot, ka mēs tiešām gribam parakstīt šo līgumu.
Tā ka nav ko runāt par vēsturi un par starptautiski juridisko pusi!
Jautājums ir ļoti vienkāršs – vai mēs gribam parakstīt šo robežlīgumu vai ne. Un,
ja mēs to patiešām gribam, tad, protams, jābalso pret šo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Vēlētos vēlreiz atkārtot, ka
šis sagatavotais, apspriežamais likumprojekts nosaka pilnvarojuma robežas valdībai, un
tās ir precīzi iezīmētas ar Latvijas Republikas konstitucionālo likumu. Gribu vēl
papildus piebilst, ka šis sagatavotais likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā
neatceļ, neaizvieto un nemaina nevienu Latvijas Republikas Saeimas vai Latvijas
Republikas Augstākās padomes pieņemto likumu vai lēmumu. Tādējādi jebkuri
papildinājumi šajā dokumentā, pēc juridiskās loģikas viedokļa, ir vienkārši
lieki.
Aicinu neatbalstīt! (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Lai dzīvo
gudrie!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.
– deputātes Čepānes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 68, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Paldies.
Godājamie kolēģi, arī 3.priekšlikums ir deputātes Ilmas Čepānes
priekšlikums, un šis ir priekšlikums esošo likumprojekta redakciju papildināt ar
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006.gada 16.marta spriedumu. Komisijas
viedoklis ir ļoti līdzīgs tiem viedokļiem, kādēļ mēs ierosinājām noraidīt 1. un
2.priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Emša kungs! Godātais Bērziņa kungs! Kolēģi! Es,
protams, saprotu, ka šis likumprojekts nosaka pilnvarojuma robežas valdībai – to, kā
šajā gadījumā jārīkojas valdībai, Bērziņa kungs, noslēdzot šo līgumu. Es
domāju, ka tas mums visiem (pat arī ne juristiem) ir skaidrs.
Sakarā ar to, ka pirms laba laika es biju apsolījusi tikties ar
saviem vēlētājiem, es pagājušajā piektdienā nevarēju piedalīties lielā steigā
sasauktajā Ārlietu komisijas sēdē, taču tās pašas dienas vakarā Latvijas
Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumā es pārliecinājos, ka pat mūsu valsts
visaugstākajām amatpersonām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā
„Ždanoka pret Latviju” izpratne ir apbrīnojami sekla; proti, iekļaujot šo atsauci,
Ždanokas kundzei būšot izrādīts pārāk liels gods. Saeimas priekšsēdētāja kungs
esot pat greizsirdīgs par to, ka Ždanokas kundze tagad tikšot minēta šajā likumā,
bet viņa uzvārds tajā nebūšot minēts…
Godājamie deputāti! 1991.gada 21.augustā pieņemtais
konstitucionālais likums ir tikai un vienīgi Latvijas viedoklis. Eiropas Cilvēktiesību
tiesas spriedums ir neatkarīgs, ļoti autoritatīvs, neitrāls un objektīvs viedoklis.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (tās spriedumu šajā lietā, es esmu pārliecināta,
lielākā daļa no šeit zālē kliedzošajiem deputātiem vispār nav izlasījusi)
nepārprotami izvērtēja argumentus par Latvijas okupāciju, turpinātību un
neatkarības atjaunošanu. Attiecīgajos paragrāfos nav runa par Ždanoku, bet gan par
Latvijas tiesisko situāciju. Runa nav par viņas individuālo tiesību aizskārumu, bet
gan par vispārējo tiesisko kontekstu, ko identificēja tiesa.
Un secinājums: pilnvarojuma likumā ir jābūt šai atsaucei, lai to
balstītu nevis uz neskaidru nacionālo normu, bet gan uz kristālskaidru starptautiskas
tiesas saistošo spriedumu.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāte Sandra Kalniete.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti!
Ministru prezidenta kungs! Arī es apzinos, ka mēs runājam tikai par valdības
pilnvarojuma likumu, turklāt par pilnvarām, kuras valdībai piekrīt tieši tāpēc, ka
Saeima to ir apstiprinājusi.
Tomēr es aicinu atbalstīt deputātes Ilmas Čepānes priekšlikumu,
jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā „Ždanoka pret
Latviju” pašlaik ir pats augstākais starptautisko tiesību akts, kurā konstatēts
Latvijas okupācijas fakts. Ieskatam es nocitēšu sprieduma 12.punktu: „1940.gada
16.-17.jūnijā padomju armija okupēja Latviju un pārējās divas neatkarīgās Baltijas
valstis. Tika atlaista Latvijas valdība, tās vietā tika izveidota jauna valdība, kas
darbojās pēc PSRS vienīgās partijas – Komunistiskās partijas – norādījumiem. Laika
posmā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1940.gada 3.augustam Padomju Savienība pabeidza savu
aneksiju Latvijā, un tā kļuva par PSRS sastāvdaļu ar nosaukumu „Padomju
Sociālistiskā Republika Latvija”.”
Ždanokas lietas izskatīšanas vēsture ir labs piemērs tam, cik
savstarpēji saistītas jomas ir politika un jurisprudence un kāpēc būtu jāsargājas
no sasteigtiem un paviršiem risinājumiem.
2004.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu vairākums
zemākajā instancē Ždanokas prasību apmierināja. Tikai diviem tiesnešiem bija
atšķirīgs viedoklis, kuru viņi izklāstīja spriedumam pievienotajā deklarācijā.
Latvijas valsts nolēma šo spriedumu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā
palātā, un 2006.gada 13.martā Lielā palāta neapstiprināja iepriekšējās instances
spriedumu, uzskatot, ka Latvijas noteiktie ierobežojumi ir bijuši pamatoti. Tā bija
liela uzvara, jo beidzot bija radīts tiesisks precedents, uz kuru pamatojoties, turpmāk
tiks spriestas līdzīgas lietas. Tomēr pats būtiskākais bija tas, ka Eiropas
tiesībās tika konstatēts okupācijas fakts.
Kas tad bija noticis laikā starp pirmās instances un otrās instances
spriedumiem? Bija mainījusies politiskā izpratne! Līdz ar Austrumeiropas un Baltijas
valstu pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā bija palielinājusies
informācijas plūsma par komunisma noziegumu patiesajiem mērogiem. Jautājums par
Eiropas pēckara vēsturi un par komunisma noziegumiem vairs nebija tikai akadēmisku
pētījumu priekšmets. Tas beidzot bija kļuvis par politisko diskusiju tēmu. Ne
Eiropas, ne ASV politiķi vairs nevarēja ignorēt faktu, ka aiz „dzelzs priekškara”
gūstā turētās tautas bija samaksājušas baismu cenu par to, lai brīvā pasaule
varētu netraucēti attīstīties.
2005.gada 5.maijā ar dziļu gandarījumu es klausījos ASV prezidentu
Bušu Rīgā sakām: „Pieminot pirms 60 gadiem notikušo uzvaru, mēs paturam prātā
paradoksu: lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas uzvara atnesa citas
impērijas dzelzs dūri. Uzvaras diena apstiprināja fašisma sagrāvi, bet nebeidza
apspiešanu. Jaltas līgums sekoja netaisnīgajai Minhenes un Ribentropa-Molotova pakta
tradīcijai. Miljonu apspiešana Centrāleiropā un Austrumeiropā tiks pieminēta kā
viena no vēstures lielākajām netaisnībām.”
Pēc Buša runas sekoja ASV Kongresa un Senāta rezolūcijas, kurās
abas parlamenta palātas aicināja Krieviju atzīt Baltijas valstu okupāciju. Arī
Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupas rezolūcija nosodīja komunisma nesto postu
Austrumeiropas un Baltijas tautām. Tad sekoja Eiropas Padomes rezolūcija Nr.1481 „Par
vajadzību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu pastrādātos
noziegumus”.
Kaut arī politiskām runām, deklarācijām un rezolūcijām nav
saistoša spēka, tomēr šie dokumenti iemieso noteiktu politisko gribu. Sakarā ar
starptautiskā līmenī skaidri pausto politisko nostāju Lielās palātas tiesneši
2006.gada martā daudz labāk nekā 2004.gadā apzinājās sarežģīto politisko un
tiesisko kontekstu, kāds ir ietverts Latvijas likumdošanā attiecībā uz mūsu valsts
pilsoņu aktīvajām un pasīvajām vēlēšanu tiesībām. Tāpēc Lielā palāta
neapstiprināja zemākās instances spriedumu un Latvija uzvarēja tiesas spriedumā
lietā „Ždanoka pret Latviju”.
Sēdes vadītājs. Godātā deputāte! Piecas minūtes ir pagājušas!
S.Kalniete. Jā, paldies! Es pateikšu vēl tikai divus teikumus.
Atliek vien iedomāties, ka tad, ja sprieduma izdarīšanas brīdī Eiropas
Cilvēktiesību tiesas rīcībā būtu jau šis parakstītais Latvijas un Krievijas
robežlīgums, tas būtu kļuvis par tiesisku argumentu tam, lai spriedums būtu citāds.
Es aicinu atbalstīt šo Ilmas Čepānes priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatot šo priekšlikumu, es nebūt nevēlos
apšaubīt deputātes Čepānes labo gribu, tomēr man ir iebildumi pret šo priekšlikumu
gan no juridiskā, gan no politiskā viedokļa.
No juridiskā viedokļa.
Šis papildinājums ir gana apjomīgs, un, iekļaujot to pašreizējā
redakcijā, veidojas sarežģīta un diezgan grūti saprotama konstrukcija. Turklāt man
šķiet, ka iepriekšējais runātājs ļoti labi izklāstīja šā Eiropas
Cilvēktiesību tiesas sprieduma saturu. Šeit nav ko piebilst! Taču norāde uz to, ka
tas ir tikai un vienīgi Latvijai saistošs, kā to varētu saprast no šīs redakcijas,
no šā piedāvājuma, nav pieņemama, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kas ir
ļoti nozīmīgs mūsu valstij, nav saistošs tikai Latvijai vien. Tas ir saistošs visām
Eiropas Padomes valstīm.
Un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs šeit neradītu kaut kādus
pārpratumus, teikdami, ka tas ir svarīgi vienīgi mums.
Turklāt šis svarīgais spriedums ir spēkā un ir saistošs
neatkarīgi no tā, vai mēs to kādā Latvijas likumā pieminam vai nepieminam. Un tieši
tāpēc šobrīd nebūtu īsti nopietna pamata to šeit iekļaut.
No politiskā viedokļa.
Lai arī cik plašs būtu šā sprieduma saturs un lai arī cik tas
būtu svarīgs, šeit tomēr tiek minēts Ždanokas vārds. Vai mēs tiešām vēlamies
šajā gadījumā, kad juridiskie argumenti nav tik pārliecinoši, politiski minēt vienu
no aktīvajām komunistēm?
Es, Latvijas pilsone, aicinu jūs, Saeimas deputātus, necelt
pieminekļus ne dabā, ne likumos ždanokām. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!
Bijusī ārlietu ministre Kalniete tikko no Saeimas tribīnes minēja
mūsu partijas līderes vārdu kopā ar ASV prezidenta Buša vārdu. Es uzskatu, ka Bušam
tas ir liels gods.
Un tālāk. Es piedalījos atbildīgās komisijas sēdē, noklausījos
visus argumentus, un man tajā laikā radās iespaids, ka „Jaunais laiks” nožēlo to
savu priekšlikumu, kas dod iespēju bijušajiem opozīcijas darbiniekiem kandidēt
Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Bet tas bija pareizs lēmums no jūsu puses, jo acīm
redzami Tatjana Ždanoka ir aktīvāka par pārējiem visiem astoņiem mūsu pārstāvjiem
šajā parlamentā.
Un sakarā ar visu izklāstīto man komisijas sēdē bija priekšlikums
papildināt mūsu likumprojektu ar visiem pārējiem Eiropas tiesas lēmumiem, kas skar
Latviju; teiksim, lietā „Sļivenko pret Latviju”, „Ševanova pret Latviju” vai
arī „Andrejeva pret Latviju”, jo visām šīm sievietēm Latvija atņēma viņu
cilvēktiesības. Teiksim, Ševanovas kundze ir mana kaimiņiene, kura dzīvo Purvciemā
un kuru Latvija gribēja deportēt uz Krieviju. Mūsu, Latvijas, Cilvēktiesību komiteja
vinnēja Eiropas tiesā. Paldies Dievam! Un es domāju, ka pievienot šo tiesas lēmumu
mūsu likumprojektam būtu ļoti lietderīgi, jo nekāda tā saucamā okupācija un
nekāda sarežģītā vēsture neļauj pārkāpt cilvēktiesības.
Un beidzot par Andrejevas lietu pret Latviju, kuras autors stāv
šobrīd tribīnē. Latvija atņēma viņai darba stāžu, kas bija uzkrāts gan
Krievijā, gan Ukrainā, un, ja mēs tomēr parakstīsim līgumu ar Krieviju, tad visi
šie darba stāži viņai atgriezīsies. Es tikai nezinu, kas būs pirmais, – vai tas būs
Eiropas tiesas spriedums, kuru mēs gaidām jau no 2000.gada, bet tikai pērn jūlijā
tiesa beidzot pieņēma šo lietu izskatīšanai pēc būtības, vai mēs tomēr
parakstīsim šo Sociālās drošības līgumu ar Krieviju.
PCTVL frakcija uzskata, ka šis Sociālās drošības līgums ir
primārais. Ja mēs to parakstīsim, kaut kas izmainīsies, bet, ja mēs parakstīsim
robežlīgumu, nemainīsies nekas. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar
saprast!”) Nekas neizmainīsies – ne rindas pie mūsu robežas, ne arī kāda
cilvēka tiesības.
Sakarā ar to, ka komisija nepieņēma lēmumu pievienot visus Eiropas
tiesas spriedumus šim likumam, es tomēr aicinu vienīgi Ždanokas kundzes lietu arī tam
nepievienot.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un nav
taisnība tiem, kuri šeit min, ka tā ir īpaša goda izrādīšana kādai dāmai ar
slotu vai dāmai bez slotas. Šī atsauce ir uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vienīgo
spriedumu, kurā pietiekami precīzi ir fiksēts Latvijas okupācijas fakts.
Aicinu atbalstīt! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies. Vispirms paldies visiem
deputātiem, kuri uzstājās debatēs, bet it īpaši paldies Ilmai Čepānei un Sandrai
Kalnietei par Latvijas vēstures fakta atgādināšanu un par daudzo un dažādo
starptautisko un Latvijas Republikas Saeimā pieņemto dokumentu uzskaitījumu. Taču
komisijas vārdā gribu vēlreiz teikt, ka šā likumprojekta, kurš precīzi nosprauž
pilnvarojuma robežas valdībai, papildināšana, pēc manām domām, nebūtu
nepieciešama. Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– deputātes Čepānes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, 4. ir deputāta Dzintara Rasnača
priekšlikums, un šā priekšlikuma būtība ir šāda: sagatavoto un pirmajā lasījumā
atbalstīto likumprojektu papildināt ar vārdiem „1918.gada 18.novembrī
proklamētās”, tādējādi atgādinot Latvijas Republikas pilsoņiem un visai
starptautiskajai pasaulei, ka Latvija ir proklamēta 1918.gada 18.novembrī. To varētu,
iespējams, darīt, ja konstitucionālajā likumā nebūtu dota atsauce uz 1990.gada
4.maija Neatkarības deklarāciju, kur jau ir pateikts, kurā gadā Latvija ir dibināta.
Paldies. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir sākušās debates, un tāpēc
man ir lūgums debates turpināt pēc pārtraukuma.
Šobrīd reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Andreju Klementjevu… Es atvainojos!
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
kopsēde ar Sociālo un darba lietu komisiju notiks tūlīt pat, pulksten 10.30, Sociālo
un darba lietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vēl mazu mirklīti lūdzu
uzmanību paziņojumiem!
Nākamajam paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no
ZZS frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas! Komisijas sēde notiks
pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Lūdzu atnākt!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu pulksten
10.45 tepat, Dzeltenajā zālē, uz īsu apspriedi.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina
Druviete, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Anatolijs Mackevičs un Karina Pētersone.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas
Sēžu zālē! Mēs atsākam darbu pēc pārtraukuma. Turpināsim debates par otrajam
lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Mēs izskatām 4. – deputāta Dzintara Rasnača
priekšlikumu.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā ministres kundze! Godātais
ministra kungs! Godātie kolēģi deputāti! Mans priekšlikums ir veidots, balstoties uz
vēsturiskās pieredzes bāzes, un šī vēsturiskā pieredze ir darbība politikā jau
kopš 1988.gada.
1989., 1990. un 1991.gads bija laiks, kad Latvijā bija politiskie
spēki, kuri par visām varītēm centās un aicināja Augstāko padomi pieņemt jaunu
Pamatlikumu – jaunu Latvijas Konstitūciju. Šie politiskie spēki bija no dažādām
aprindām… (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Pilsoņu komiteja!”) Diemžēl
Lagzdiņa kungs kļūdās! Tieši Pilsoņu kongress, tieši Latvijas Tautas frontes
patriotiskākā daļa un tieši Latvijas Nacionālās neatkarības kustība bija tā, kas
panāca Satversmes atjaunošanu un kas panāca Pirmās Latvijas Republikas valstisko un
tiesisko nepārtrauktību. (No zāles: „Pārāk daudz uzņematies!”)
Kas notiek šodien? Šodien starptautiskajā arēnā mēs bieži
dzirdam to, ko mēs ļoti vēlamies, – to, ka šī valsts turpina savu darbību savā
valstiskajā nepārtrauktībā, savā tiesiskajā nepārtrauktībā. Tas ir starptautiski
atzīts, un mēs to uzturam spēkā arī savos likumos, mēs to uzturam spēkā arī
parlamenta un valdības pieņemtajos lēmumos.
Taču ir kāda valsts, kura šo valstisko nepārtrauktību neatzīst, –
tā ir Krievijas Federācija. Un vai mēs šai valstij starptautiskajā tiesiskajā
apritē atkal dosim jaunu trumpi? Vai mēs dosim jaunu trumpi, neatsaucoties uz to, ka ar
valstisko nepārtrauktību mēs saprotam 1918.gada 18.novembrī proklamēto Latvijas
Republiku?
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, tas
nekādā ziņā nemaitā vai neizkropļo piedāvāto likuma redakciju. Es domāju, ka,
tieši otrādi, tas nedara to, ko te minēja daži oratori. Lai nebūtu jāraksta klāt
romānu romāni, es ierosinu rakstīt nevis atsauces uz visiem mūsu pieņemtajiem
likumiem un lēmumiem, bet atsauci uz to, no kā ir sākusies mūsu valsts un no kā ir
turpinājusies mūsu valstiskā nepārtrauktība.
Man ļoti negribas, ka starptautiskajā arēnā Krievija vicinās šo
mūsu pieņemto likumu un teiks, ka mēs esam runājuši gan par valstisko
nepārtrauktību de iure, gan par valstisko nepārtrauktību de facto.
Valstiskā nepārtrauktība de iure ir starptautiski atzīta (izņemot no Krievijas
puses), turpretim valstiskā nepārtrauktība de facto diemžēl ir bijusi
pārtraukta. Ir bijusi pārtraukta Padomju Savienības okupācijas dēļ!
Man ļoti negribētos, ka šo dokumentu, šo likumu, ko mēs šodien
pieņemam… ka šā likuma dēļ mums starptautiski nāktos taisnoties, ka mēs ar to
esam domājuši citu dokumentu, kurā savukārt ir atsauce uz vēl kādu citu dokumentu,
bet tajā vēl kādā citā dokumentā ir atsauce uz vēl kādiem citiem pārējiem
dokumentiem.
Tā ka aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu it īpaši Ārlietu komisiju
iedziļināties dažos teikumos. It kā argumenti pret jebkuru papildinājumu bija tie, ka
jārunā ir tikai par pilnvarojumu, kā tas teikts dokumenta nosaukumā. Labi. Bet, ja jau
mums būtu jārunā tikai par pilnvarojumu, tad priekš kam visi tie liekie vārdi, ko
jūs paši tur ielikāt iekšā? Ja ir vajadzīgs pilnvarojums, tad jau pietiktu ar vienu
teikumu: pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt to un to. Viss! Bet tas nav tā šinī
brīdī. Tāpēc es arī atnācu runāt.
Redziet, ja jau jūs te pieminat 1991.gada 21.augustu, kas nav mūsu
valsts veidošanās pamats (tas nav pamats, tas ir tikai turpinājums!), tādā
gadījumā… pie tam vēl ir pielikts klāt tāds interesants izteikums: „ņemot vērā
starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību…” No kura laika –
tas te nav teikts. Tas te nav teikts! Kāda valstiskā nepārtrauktība? Varbūt no
1991.gada 21.augusta?
Tāpēc nebrīnieties, lūdzu, par to, ka mēs gribam vienkārši
ievērot latviešu tautas sakāmvārdu: „Labs labam nekaitē.” Nu, var jau arī
citādi to pateikt, jā? Ja jau ir tur ielikts tas 1991.gada 21.augusts, tad kāpēc tur
nevar precīzi pielikt klāt to, no kurienes ir nācis tas 21.augusts? Tas taču ir nācis
no 1918.gada 18.novembra. Kur te ir problēma? Kaut ko ielikt ir daudz sliktāk nekā…
ja jau ieliek kaut kādu papildinājumu, tad vajag ielikt to precīzi, to visu „saliekot
pa plauktiem”.
Tāpat es piedāvāju kolēģiem šeit, Saeimā, skaidri „salikt pa
plauktiem” latviešu valodas pozīcijas visur mūsu valstī, ņemot vērā arī
iespējamo pastiprināto migrāciju. Mums būs skaidri jāaizstāv latviešu valoda tur,
kur tas ir nepieciešams. Tā tas ir arī šeit. Ja jau mēs negribam starptautiskajā
līmenī izskatīties tādi, kuriem var ar pirkstiņu vai nu bakstīt, vai pamāt, tad ir
skaidri jāpasaka sava patiesība.
Es jau pagājušoreiz teicu to, pie kā es arī šodien pieturos, – ka
mums ir nolaupīta teritorija un par to būs jārunā, un tas ir cits jautājums. Taču,
ja mēs runājam par pilnvarojuma dokumentu, tad… ja mēs pilnvarojam, uz kaut ko
pamatojoties, tad mūsu pamatojumam jāsākas ar to, kas ir bijis pirmsākums mūsu
valstij, – tas ir 1918.gada 18.novembris. Jo, redziet, ja to neieliek, tad Latvijas
Republikas pilsonim rodas aizdomas… Viens domājošs Latvijas Republikas pilsonis, kurš
varbūt ir tīri politiski neitrāls, bet kurš tomēr ir Latvijas patriots, skatīsies ar
aizdomām: „Kā tad tā? Tas tur ir iekšā, bet šitas – nav. Kāpēc?” Tāpēc šis
priekšlikums ir – vienkārši skaidrības labad. Es tomēr uzskatu, ka šad un tad,
starptautiskajā līmenī runājot par Latvijas vēsturi, vienmēr tam, kas stāsta par
mūsu pagātni, ir jāsāk no 1918.gada 18.novembra, un viss pārējais ir tikai
turpinājums.
Pasakiet, lūdzu, argumentu, kāpēc to nevar ielikt iekšā! Te nekas
nav tāds, kas var radīt juridiskas pretrunas. Nu galīgi nekas te nav tāds!
Tā ka es tomēr aicinu šo priekšlikumu atbalstīt kaut vai mīļā
miera labad.
Sēdes vadītājs. Vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam.
A.Pabriks (ārlietu ministrs).
Dāmas un kungi! Opozīcija un pozīcija! Patiešām, šis nav slikts
priekšlikums. Es pat teiktu, ka arī pārējie 12 priekšlikumi ir ļoti labi. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ej, ej! Visi divpadsmit? Beidz!”) Taču man šķiet, ka
īsti nebūtu vietā par šiem priekšlikumiem pašreiz debatēt tālāk tādā veidā,
kā tas ir aizsākts, un es gribētu piekrist arī Saeimas priekšsēdētāja kungam, ka
patiesībā mums būtu jāvienojas par šo piedāvāto risinājumu, kuru ir izvirzījusi
valdība. Jo gan šajās debatēs, gan arī kādās citās akadēmiskās debatēs par
jebkuru tēmu var uzrakstīt ne tikai vienu, bet vairākas labas disertācijas. Un
konkrētais valdības piedāvātais likumprojekts, kuru mēs pašreiz izskatām otrajā
lasījumā, ir gana labs, jo tas gan pasvītro turpinātību, gan arī dod mums iespēju
tālāk risināt šīs diplomātiskās sarunas ar Krieviju, nekādā veidā neapdraudot
mūsu valsts izcelsmi un turpinātību.
Un šeit es gribētu vēlreiz atgādināt arī to, ka, redziet, pie
mums Latvijā jau nav pieņemts cilvēkus saukt arī pēc tēvvārda, kā tas bija padomju
laikā. Taču šis priekšlikums atsaukties vai nu uz 18.novembri, vai uz 4.maiju, vai uz
vēl kādu citu datumu ir lielā mērā līdzīgs tam: tas būtu tāpat kā teikt nevis
„Artis Pabriks”, bet „Artis Pabriks Edmundovičs” vai kaut kā tamlīdzīgi.
Lai arī priekšlikums, man šķiet, nav slikts, tomēr es aicinu
balsot pret šādu labojumu un pieturēties pie pamatpiedāvājuma, sevišķi jau tāpēc,
ka ne Krievija, ne kāda cita valsts neies apkārt pa pasauli un neapšaubīs mūsu valsts
izcelsmi. Jo, ticiet man, arī pēdējā pieņemšanā 18.novembrī pie ārlietu ministra
ieradās tas pats Kaļužnija kungs ar kundzi, ar ziediem apsveicot mūsu valsts
dibināšanas dienā.
Tā ka gribot negribot 18.novembris ir un paliek mūsu valsts
dibināšana.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Svarīgu vēsturisku faktu minēšana
šajā pilnvarojuma likumā negrozīs tiesiskās attiecības, kādas veidosies starp
Latviju un Krieviju. Šāda vēsturiska fakta, ļoti svarīga fakta, paša svarīgākā
fakta mūsu tautas dzīvē, minēšana šajā likumā negrozīs un nemainīs valdībai
dotā pilnvarojuma saturu; mēs tikai vēlreiz atgādināsim to, ko mēs visi zinām.
Faktiski es gribētu piekrist Jurim Dobelim (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ā-a!”), ka ir daļa deputātu, kas uzskata, ka viņu vēlētāji,
daļa sabiedrības, šaubās par šā Saeimas spertā soļa politisko pareizību. Un ka
tāpēc vajadzētu vēlreiz atgādināt šo vēsturisko faktu un it kā nomierināt šos
vēlētājus. Jurim Dobelim ir taisnība! Bet mēs, kolēģi, tie, kas balsojām par
Latvijas neatkarību, kā to arī Einars Repše savā uzstāšanās reizē ļoti pareizi
norādīja, nešaubāmies par šīm vēsturiskajām patiesībām.
Un tāpēc es aicinu būt taktiski gudriem un neminēt šajā likumā
tādas lietas, kuras varētu būt par formālu iemeslu, kas vēlāk traucētu šā
robežlīguma noslēgšanu.
Būsim gudri!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Paldies par
debatēm par šo priekšlikumu. (Starpsauciens: „Balsot!”) Es gribētu vienīgi
reaģēt uz to, ko teica deputāts Rasnačs. Paldies Dievam, ka Latvijas valsts
nepārtrauktība nekādi nav saistīta ar Krievijas gribēšanu vai negribēšanu atzīt
mūsu valsts pēctecību, nepārtrauktību. Tā ir atzīta! Ir notikusi mūsu atzīšana,
kuru ir izdarījušas vairāk nekā 30 pasaules valstis, – starptautiska atzīšana! Un
neatkarīgi no tā, ko vienā vai otrā gadījumā teiks tā vai cita amatpersona, šī
nepārtrauktība ir spēkā. Tieši tāpēc es vēlreiz aicinu aprobežoties ar to
valdībai doto pilnvarojumu, ko mēs, parlaments, esam devuši, sniedzot atsauci uz
konstitucionālo likumu.
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
– deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 31, atturas – 39.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, 5. – Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikums. Tas ir šāds: pirmajā lasījumā nobalsotajā likumprojekta tekstā
svītrot vārdus „un saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem
līgumiem” 3.pantu”. Šis precizējums ir nepieciešams tāpēc, ka šajā
likumprojektā būtu otrajā lasījumā jānorāda konkrēta amatpersona, kuru tad mēs
pilnvarojam no Ministru kabineta puses parakstīt jeb noslēgt hipotētisko robežlīgumu
ar Krieviju. Tā kā likumprojekts vēl nav kļuvis par likumu, nekādas konsultācijas
vēl nav uzsāktas un mēs nezinām, vai tas būs ārlietu ministrs, vai tas būs
premjers, vai tā būs Valsts prezidente. (No zāles dep. I.Rībena: „Lai visi trīs
paraksta!”) Tāpēc Saeimas Juridiskais birojs ierosina šos vārdus svītrot, lai
atstātu likumā tiesības Ministru kabinetam pašam izlemt, kura amatpersona konkrēti
būs tā, kas tiks pilnvarota noslēgt šo līgumu.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augsti godātā Saeima! Augsti godātie Ministru kabineta locekļi!
Kādēļ būtu jārunā par priekšlikumu, kas ir guvis komisijas atbalstu un neizraisa
īpašas debates? Godīgi sakot, reti gadās, ka likumprojekts, kas ietver sevī apmēram
50 vārdus un dažus skaitļus, izsauktu tik milzīgu runu plūsmu un vēl lielāku
emociju lavīnu, gremdējot pašu apspriežamo lietu jeb priekšmetu. Reti gadās, ka
izpildvara atbildību par savu rīcību akceptētās valdības deklarācijas kontekstā
pārliek uz lēmējvaru, Saeimu, tā vietā, lai rīkotos un pieprasītu uzticības
apliecinājumu pašai rīcībai. Šī ir unikāla situācija, un it īpaši labi tas
redzams, izvērtējot Aigara Kalvīša valdības visu iepriekšējo darbības praksi. Vai
tad nebija tā, ka svarīgākie likumi un to grozījumi tika burtiski „iebīdīti” vai
pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā? (No zāles dep. J.Dobelis: „Par
priekšlikumu jārunā!”)
Runājot par izskatāmo likumprojektu, jāatzīmē, ka liela daļa
iesniegto priekšlikumu (un šeit es ļoti labi saprotu ārlietu ministra pozitīvo
vērtējumu) vai nu atgādina dziesmas vārdus „Ja nedosi to meitiņu, es nomiršu
žēlabās”, vai mēģina vēl vairāk atvieglot dzīvi valdībai un mazināt tās
atbildību, jo saka priekšā, kas un kā būtu jādara. Vienīgais priekšlikums, ko
atbalstīja komisija, pēc savas būtības uzliek valdībai atbildību par konkrētajiem
soļiem, par konkrēto darbību. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas priecē. Ja
tas tiks atbalstīts, ne jau nu Saeimas frakciju vadībai būs jāskraida (es tā ļoti
brīvi interpretēju cienījamā Andra Bērziņa vārdus iepriekšējā sēdē) uz Balto
namu, Briseli vai kur citur pēc padoma.
Es aicinu to atbalstīt. Es esmu pārliecināts, ka jebkurā gadījumā
debates par šo likumu turpināsies tikpat asi un tikpat dedzīgi arī pēc paša
robežlīguma parakstīšanas. Atceros to reakciju, kas bija pirms kādiem pieciem gadiem,
kad mēs Rīgas Domē parakstījām vienošanos par plašu sadarbību ar Krievijas
galvaspilsētas Maskavas valdību. Arī tad skanēja vārdi „nodevība”,
„noziedzība” un tā tālāk. Bet kas sekoja? Vairāki kopēji realizētie projekti
(pasvītroju – realizētie!) dažādās jomās – ekonomikā, kultūrā, mūsu pilsētas
attīstībā. Vairāk par sešiem miljoniem dolāru Maskavas pašvaldība ieguldīja
Dzelzceļnieku klubā, pārveidojot to par kultūras un biznesa centru – Maskavas namu
Rīgā. Starp citu, varbūt arī „Jaunajam laikam” būtu lietderīgi pārņemt šo
praksi, organizējot kārtējo ziedojumu vākšanas kampaņu, un savāktos līdzekļus
investēt nevis sava nelokāmā līdera uzņēmējdarbībā, bet Pitalovas-Abrenes novada
attīstībā un iedzīvotāju labklājības labā.
Esmu pārliecināts, ka robežlīguma problēmas atrisinājums varētu
būt pirmais mūsu patstāvīgais solis austrumu virzienā, kas vērsts uz to, lai veidotu
partneriskas, līdztiesīgas attiecības starp Latviju un Krievijas Federāciju, radītu
abpusējas uzticības atmosfēru. Pirmais, bet, ceru, ne pēdējais solis. Jo tas ir mūsu
abu valstu, Eiropas Savienības un – tas ir ārkārtīgi svarīgi! – arī mūsu tautas
interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Daudzi pozīcijas deputāti šodien ar īpašu
entuziasmu atsaucas uz tām vienkāršajām patiesībām, ko es viņiem norādīju.
Īpaši paldies Lagzdiņa kungam! Tik tiešām, tas tā ir, kā es to norādīju šodien,
– proti, Latvijas Republikas Satversme arvien ir spēkā; 4.maija Neatkarības
deklarācija ar tās noslēdzošo 9.pantu šodien ir spēkā (un tas ir konstitucionāls
likums); 1920.gada Miera līgums šodien ir spēkā. Un es ļoti priecājos, ka valdošā
koalīcija apstiprina, ka valdība to zina un nav aizmirsusi arī šodien, lai gan
brīžiem šķiet, ka ir otrādi.
Tas, kas mani pēc būtības un patiesi interesē: vai valdība arī
rīkosies atbilstoši šiem manis pieminētajiem un neatkarīgi no šodienas debašu
iznākuma arvien spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem? (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Nekādā gadījumā!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts
Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Debates par šo priekšlikumu
nepārliecināja, ka būtu nepieciešams mainīt komisijas viedokli.
Nevaru nenorādīt Einaram Repšem (No zāles: „Par priekšlikumu
jārunā!”), ka Latvijas Republikas Satversme un visi pārējie dokumenti,
normatīvie akti ir spēkā nevis tāpēc, ka jūs, Repšes kungs, uz tiem norādījāt,
bet gan tāpēc, ka Latvijas Republikas Augstākā padome un Saeima par tiem ir balsojusi.
Aicinu balsot… Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! (No zāles: „Vai
kāds prasīja?” Dep. J.Dobelis: „Galīgs idiotisms!”) Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! 6. – deputāta
Visvalža Lāča priekšlikums. Viņš ierosina pēc vārdiem „pilnvarot Ministru
kabinetu” iekļaut vēl arī normu, ka Ministru kabinets drīkst to darīt „pēc
Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam sešos Abrenes apriņķa
pagastos un Abrenes pilsētā nodarītā mantiskā kaitējuma apjoma un šā kaitējuma
atlīdzināšanas kārtības noteikšanas”.
Mēs uzskatām, ka šī norma par kaitējuma atlīdzību nav saistīta
ar minēto likumprojektu. Tā ir pilnīgi cita tēma. Un tāpēc aicinām to noraidīt –
balsot „pret”.
Aicinu to darīt!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nav
taisnība Valsts prezidentei, kura Saeimas debašu laikā teica: „Ja mēs būtu
deklarējuši, ka Latvija uzskata Abreni par savu neatņemamu sastāvdaļu, mūsu
tagadējo partneru un sabiedrības acīs tas būtu uzskatīts par teritoriālām
domstarpībām ar mūsu kaimiņiem. Mēs vēl šodien nebūtu ne ES, ne NATO
dalībvalsts.”
Tā ir pilnīga parlamentārās valsts sistēmas neizpratne. Tikai
parlaments var sniegt paziņojumus attiecībā uz valsts suverenitāti, un tas arī tika
izdarīts 1992.gada 22.janvārī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu „Par
Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”, kā arī
ar 1996.gadā Saeimas pieņemto „Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, kura (un ir
svarīgi to tagad atgādināt tiem, kas saka, ka tad mēs nebūtu uzņemti ES) tika
pieņemta jau pēc lūguma par iestāšanos ES un kurā ir ne tikai norādīts uz Abrenes
teritorijas nelikumīgu aneksiju, bet ir arī lūgts starptautiskajai sabiedrībai sniegt
mums palīdzību okupācijas seku novēršanā.
Mans priekšlikums neparedz saņemt samaksu par atdoto teritoriju, bet
paredz noteikt kārtību, kādā veicama kompensācija par zaudējumiem, kas jau ir
radušies Latvijai tāpēc, ka Krievija jau vairāk nekā 60 gadus izmanto šo teritoriju.
Ja mani un citu deputātu priekšlikumi, kuri atsaucas uz okupācijas nelikumību, tiek
noraidīti, tad, kā teica doktors Dītrihs Andrejs Lēbers (citēju), „Latvija pati
samierinās ar Krievijas uzskatu, ka Miera līgums vairs nav spēkā un Latvija nav bijusi
okupēta.”
Es, nebūdams jurists, visus savus trīs priekšlikumus izstrādāju,
konsultējoties ar vienu jaunu, spēcīgu juristu, kurš strādā valsts dienestā un
saprotamu iemeslu dēļ vēl nevēlas publiski atklāt savu vārdu. Jā, baidās! Daudz ko
ņēmu vērā arī pēc ilgstošām sarunām ar vienu no vispieredzējušākajiem Latvijas
parlamenta locekļiem – Aleksandru Kiršteinu.
Es izsaku šim juristam un Aleksandram Kiršteinam atzinību par
palīdzību, ko viņi man sniedza juridisko faktu interpretācijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Klātesošie valdības locekļi! Godātie kolēģi deputāti un citādi
domājošie deputāti! Negodīgiem līdzekļiem nevar sasniegt labus mērķus. Šī ir
vispārzināma patiesība, kas diemžēl skaidri redzama mūsu valstī šodien.
Mēs redzam, ka trīs oligarhu jeb Kalvīša valdība, kas negodīgi ar
lielu naudu vēlēšanu kampaņā varu ieguva, tikpat ciniski vai vēl ciniskāk šo varu
lieto. Valdības pirmie darbi bija pretkorupcijas kustības kavēšana, likvidējot
komisiju Saeimā, Satversmes tiesas graušana un pretlikumīga Satversmes 81.panta
izmantošana, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, par kuriem jau ir iesniegta
konstitucionālā sūdzība, taču tagad Kalvīša valdība ar to deputātu balsīm, kuri,
šķiet, godu apēduši pie varas siles, jau ir ķērusies pie mūsu valsts tiesiskajiem
pamatiem.
Saeima pēc premjera pavēles ir viena soļa attālumā no Satversmes
un konstitucionālo likumu pārkāpuma, tādējādi apdraudot mūsu valsts tiesiskos
pamatus.
Deputāti, jūs jau noraidījāt Visvalža Lāča priekšlikumu par
atsauci uz 4.maija deklarāciju, jūs jau noraidījāt Ilmas Čepānes priekšlikumus par
atsaucēm uz 1920.gada Miera līgumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas
spriedumu. Šie labojumi, ja valdība tos konsekventi ievērotu, līgumu parakstot,
palīdzētu glābt šā pilnvarojuma tiesiskos aspektus. Jūs neizmantojāt šo iespēju!
Tagad mēs apspriežam vēl vienu Visvalža Lāča priekšlikumu, kurš
jums, deputāti, varbūt ir vieglāk saprotams, jo šeit runa nav par valsts interesēm,
tiesiskumu vai nacionālo pašlepnumu, kas, baidos, vairākumam no jums ir tikai tukša
skaņa. Šeit ir runa par mantu, par īpašumu. To taču jūs labāk saprotat!
Saeima 2005.gadā pieņēma deklarāciju „Par PSRS totalitārā
komunistiskā režīma politikas nosodījumu okupētajā Latvijā”. Tajā, cita starpā,
Ministru kabinetam bija uzdots veikt PSRS totalitārā komunistiskā režīma Latvijai
nodarīto zaudējumu aprēķinu un pieprasīt Krievijas Federācijai atlīdzināt Latvijas
Republikai okupācijas un PSRS totalitārā komunistiskā režīma radītos zaudējumus.
Aprēķins nav veikts! Zaudējumu atlīdzība, tajā skaitā par okupēto Abrenes
apriņķi, nav pieprasīta. Jūs nedrīkstat uzdāvināt Krievijai Latvijas zemi,
pārkāpjot Saeimas deklarāciju un nepieprasot kompensāciju! Kā gan Ministru kabinets
drīkstēs parakstīt robežlīgumu, pildot Saeimas šodienas pilnvarojumu, ja tāds tiks
dots, ja iepriekšējās deklarācijas prasības nav izpildītas?
Apspriežamais Lāča kunga priekšlikums vismaz šajā vienā punktā
atrisina šo tiesisko problēmu.
Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums ir jāatbalsta!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Cienījamie ministri! Mēs šodien izskatām
jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, un visnotaļ cienījamā Lāča kunga
priekšlikumu par mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, manuprāt, Saeima varētu
skatīt, runājot par citiem normatīvajiem aktiem.
Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs otrreiz pieteicies deputāts Visvaldis
Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Vēlreiz, kolēģi! Tāpat kā pie visiem no jums, arī pie manis kā
jaunienācēja Saeimā vēršas – turklāt nepārtraukti vēršas -, kā jūs to zināt,
mūsu vēlētāji, kuri cenšas kaut kā norādīt to ceļu, kas, pēc viņu ieskata,
deputātam, par kuru viņi ir balsojuši, būtu jāiet. Un šajā gadījumā es nosaukšu
konkrētā cilvēka vārdu un uzvārdu, kas mani vairākkārt Abrenes novada sakarā ir
uzrunājis. Arī tad, kad es vēl nebiju deputāts, bet biju brīvžurnālists un grāmatu
autors. Proti, tas ir Latvijas armijas, jaunās atjaunotās Latvijas armijas, pirmais
sporta dzīves vadītājs, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta absolvents,
pasaules čempions soļošanā senioriem Zigurds Linde. Un Linde, lūk, – es neesmu
skaitījis, cik reizes, bet arī tagad -, mani satiekot kā deputātu, ir teicis:
„Visvaldi, dari, lūdzu, kaut ko manā labā! Mans tēvs dzīvoja Abrenes novadā… [Ja
nemaldos, Purvmalas pagastā.]… un, tā kā viņš bija taupīgs un strādīgs, viņš
iekrāja naudu un nopirka 50 hektārus meža, taču man par šiem mežiem ir iedota
nevērtīgu papīru saujiņa. Es neko citu neprasu kā vien to, lai mūsu valdība un lai
jūs, Saeima, panāktu to, ka es saņemu kompensāciju par mana tēva sviedriem, kas man
pienākas.”
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu… Es atvainojos!
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Es labprāt citēšu man aiz muguras nupat
teiktos Saeimas deputātes kolēģes Ingunas Rībenas pavadošos vārdus, kad es pieteicos
debatēs: „Nu, plintniece, uz priekšu!” (Aplausi.) Man žēl! Jo es nācu
pateikt to, ko domā tie ļaudis, kuri nesēž šajos 100 krēslos. Es nācu teikt, ko
viņi raksta mūsu brīvajā presē, un es nācu citēt to, ko jūs ikviens varat izlasīt
„Latvijas Avīzes” 6.februāra numurā. Un tagad sekos citāts: „Mīļie patrioti!
Lasu avīzē jautājumu: „Neatdot ne pēdu no Abrenes?” un nesaprotu – raudāt vai
smieties. Vēl arvien ir tik daudz to, kas cēlu jūtu vārdā negrib atdot Abreni. Esmu
pārliecināts, ka lielākā daļa no viņiem neatradīs uz kartes, kur atrodas tāda
Abrene, Upmale, Kacēni, Linava, jo, pirmkārt, viņiem nav jēgas, kur tas ir, un,
otrkārt, šādu nosaukumu uz kartes nav, jo visi šie pagasti un pilsēta jau sen ir
atguvuši savus vēsturiskos nosaukumus, kas savā laikā bija latviskoti.” To ir
rakstījis cilvēks, kas reāli dzīvo un ir rakstījis šos vārdus pats no brīvas
gribas, bez piespiešanas, un publicējis to Latvijas brīvajā presē. (No zāles dep.
A.Seile: „Mēs jau arī to izlasījām!”) Un tas ir Pēteris Horns no Balviem.
Es negribētu šobrīd atsaukties uz tiem, kuri mums ir izplatījuši
tādas nelielas lapiņas. Es jau iepriekšējā reizē atgādināju šo ačgārno, ar
kājām gaisā apgriezto apgalvojumu un argumentu patiesības. Šoreiz es nevaru tās
citēt, jo tas ir tik bezjēdzīgs mistrojums, ko ir parakstījis, izmantojot vārda
brīvību, Vilis Liniņš, baltu tautu neatkarīgais pētnieks, taču arī man ir
tiesības paust savu viedokli… Mans viedoklis, izlasot viņa teikto, ir tāds: es
neuzskatu, ka man ir tiesības to citēt no šīs tribīnes, kavējot jūsu laiku, jo tās
ir lielas blēņas, kas tur ir sarakstītas, kas ir tik tālu no atbildības par savu
prātojumu, ka tās nepelna ne mazāko uzmanību. Taču uzmanību pelna vēlreiz tas, ko
raksta Pēteris Horns, kas parakstās kā Balvu iedzīvotājs. Un tas ir tas, par ko mums
būs jādomā arī turpmākajā brīdī, ja tuvosies referenduma nepieciešamība un būs
jāpieņem lēmums par šā referenduma formulējumu. Pēteris Horns raksta (citēju):
„Arī referendumam par Abrenes atbrīvošanu nav jēgas, jo tajā nepiedalīsies Abrenes
teritorijas iedzīvotāji, tādēļ tas nebūs likumīgs.”
Ir vērts padomāt, ko saka nevis Saeimā sēdošs vidusmēra
deputāts, kā ir izteikusies Čepānes kundze „Jurista Vārdā”, un arī es piederu
pie šādiem vidusmēra deputātiem… Es ļoti gribētu kopā ar pārējiem man
līdzīgajiem šajā brīdī atbalstīt Latvijas pilsoni Pēteri Hornu Balvos un
pārējos, kas dzīvo pierobežā.
Un es atkal turpināšu citēt. Tas ir pēdējais citāts, ko vēlos
jums paust, kolēģi: „Pajautājiet pierobežas rajonu iedzīvotājiem viņu domas par
Abreni un lielum lielākajā vairumā saņemsiet atbildi, ka nekāda Abrene mums nav
vajadzīga, bet mēs labprāt pārdotu savu produkciju Pitalovas tirgū. Abrene vairumam
latviešu ir tikpat vienaldzīga kā Putina piedāvātās sprāguša ēzeļa ausis.”
Turpinu citēt: „Ar kaimiņiem ir jāsadzīvo saticīgi. Robežlīgums ir jānoslēdz,
lai veidotu sadarbību, uz kuru jau tiecas un ko jau realizē pierobežas teritoriju
iedzīvotāji.”
Es atbalstu savas valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājus. Es
atbalstu savas valsts saprātīgos pilsoņus, kas ir atbildīgi par vēsturi, kuru neviens
mums nevar izmainīt, jo pasaules starptautiskā atzīšana attiecībā uz Latvijas
pēctecību ir neizmaināma mūžu mūžos. It īpaši tad, ja mēs nelietojam, runājot
par savu valsti… Un atkal, piedodiet, Rībenas kundze, es negribu būt ļaunprātīga
pret jums, bet tas, ko jūs teicāt arī mūsu kafejnīcā šodien, rindā stāvot, ka
latviešu tauta ir tikai nodevēji, tas mani aizskar arī tautas priekšstāves statusā.
Es nepārstāvu nodevējus. Es pārstāvu Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo manā dzimtajā
Latgalē, Latvijas pierobežā, par kuru šobrīd ir vislielākie strīdi.
Es esmu par Latvijas robežām tajos mūžīgajos laikos, kuros Latvija
ir neatgriezeniski pēctecīga! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es jau knapi noturējos tad, kad bija runa par
iepriekšējo priekšlikumu. Runātāji neviens nerunāja par iepriekšējo priekšlikumu,
bet stāstīja mums te starptautiska satura runas.
Tagad man ir jautājums, kurš diemžēl parādījās nupat,
noklausoties pēdējās runas… Sakiet, lūdzu, kad pienāks tas laiks, kad Latvijas
Republikas pilsoņi un viņu ievēlētie pārstāvji būs spējīgi tomēr saprast, ka var
būt dažādi viedokļi? Kad tas būs? Kāpēc mums nav tiesību katram uz savu viedokli?
Kāpēc ir jānāk te un jāstāsta, ka, ja tev nav tāds pats viedoklis kā man, tad tu
esi dumjš, pavisam dumjš vai, es nezinu, vēl kāds? Kam tas ir vajadzīgs? Kāpēc man
būtu jāklausās, kurš kuram un ko ir teicis kafejnīcā vai uz ielas? Arī es braucu un
dzirdu visu kaut ko.
Tagad tālāk – par vēstulēm. Cienītie kolēģi, nāciet un
pastāstiet, cik jūs dienā saņemat vēstuļu? Es reizēm vairāk nekā desmit saņemu,
turklāt ar ļoti dažādu saturu. Un, ja es tagad nākšu katru reizi un lasīšu,
turklāt zvērīga satura vēstules, kas piedraud pakārt visus tos, kuri nodos Latviju,
un līdzīgas, ko tad jūs teiksiet? Tāpēc atsaukties uz to, ka „es mīlu vai atbalstu
Latvijas Republikas pilsoņus”… Kurš tad no mums nemīl un neatsaucas uz Latvijas
Republikas pilsoņiem? Kāpēc ar to īpaši būtu jālepojas? Šie pilsoņi jau mūs
šeit ir ievēlējuši! Ja jau tādu nebūtu, tad mēs te arī nesēdētu.
Un tāpēc es vienkārši gribēju teikt: ja jau mēs kāds nākam
runāt par priekšlikumiem un ja kādam tie nepatīk, tad, lūdzu, pamatojiet, kāpēc
Visvalža Lāča priekšlikums ir neatbalstāms. Lūdzu, pamatojiet to! Jo tur, Visvalža
Lāča priekšlikumā, ir pieklājīga atsauce uz to, ko pati Saeima ir pieņēmusi. Ja
jau Saeima ir pieņēmusi šo deklarāciju par okupāciju un ja tajā ir runa par
kompensācijām, tad kāpēc deputāts Lācis nevar ieteikt runāt par šiem jautājumiem?
Kas tur tāds nepazīstams, nesaprotams? Viens Balvu iedzīvotājs domā tā, bet citi
Balvu iedzīvotāji varbūt domā pavisam citādāk. Kas tur par brīnumiem ir?
Arī es esmu bijis Balvos un ne tikai Balvos. Es esmu bijis arī uz
pieminekļa atklāšanu nacionālajiem partizāniem tieši pie Krievijas robežas, arī
tiem latviešu leģionāriem, kuri 1944.gadā tur cīnījās. Un tie, kuri tur sanāca,
tie gan neviens neteica tā: „Abrene – kas nu tur! Nav vajadzīgs vairs par to
runāt!” Tie neviens tā neteica! Nu kuram tad tā lielākā taisnība būs?
Tāpēc pieradīsim pie tā, ka katram ir savs viedoklis. Vienreiz pie
tā ir jāpierod! Un nevajag kāpt te tribīnē, lai bruktu cits citam virsū! Protams,
izņemot gadījumus, kad būs uzbrukumi latviešu valodai, ja notiks Latvijas vēstures
kropļošana. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kas jādara ar viņiem?”)
Tādus vajag sist! Jā, taisnība! Bet tikai tādus, kuri uzbrūk mūsu valsts
pamatvērtībām.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!
J.Dobelis. Es atbalstu minēto Visvalža Lāča priekšlikumu, bet mans
priekšlikums vēl ir tāds: nenāciet un necitējiet te vēstules, jo tad mēs visi to
darīsim un tad mēs visu dienu pavadīsim tikai vēstuļu nolasīšanā. Nākamajai
sēdei es iesaku katram sagatavot vēstuļu paciņu. Tās vēstules nedēļā es kādas
simts saņemu. Nu tad es katru minūti izmantošu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu
pārtraukt debates, jo diemžēl ne visi iepriekšējie runātāji ievēroja Kārtības
rulli, kas paredz, ka jārunā ir par izskatāmo priekšlikumu.
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ievērot pašu pieņemtos likumus,
neatkāpties no darba kārtības un runāt par izskatāmajiem priekšlikumiem.
Un tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates un balsot! (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Pareizi, Ābiķi!”)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien ir jāsaprot kāda ļoti vienkārša
patiesība: mēs, kuri iebilstam pret šāda robežlīguma parakstīšanu, esam
ierindojami Dona Kihota kārtā. Protams, Dona Kihota kārtā, kurš cīnās ar
vējdzirnavām. Un, zināt, es arī šobrīd runāju un droši vien vēl runāšu, kad
apspriedīsim vienu no nākamajiem priekšlikumiem, tādēļ, lai vismaz… es atkārtoju:
lai vismaz mūsu sacītais, mūsu viedoklis – mans personīgais viedoklis un apvienības
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedoklis – paliktu vēsturē, jo es jūtu, ka,
protams, šodien šis pilnvarojums tiks dots.
Bērziņa kungs, jums, kas esat Ārlietu komisijas vadītājs un
pašlaik esat ziņotājs par šo likumprojektu, jums gan vajadzētu izteikt komisijas
domas, nevis komentēt runātāju – citu deputātu – izteikumus.
Jā, Saeima var dot un droši vien arī dos šo pilnvarojumu bez mana
un, protams, bez daudzu citu akcepta, bet ar nosacījumu vai ar nosacījumiem. Lūk! Un
tur mums, deputātiem, ir absolūti pilnīgas tiesības valdībai dot pilnvarojumu
parakstīt šo līgumu, bet ar nosacījumiem. Un nemēģiniet mums te iestāstīt
pretējo! Ja negribējāt zināt mūsu viedokli, tad nevajadzēja prasīt Saeimai šo
pilnvarojumu. Tad vajadzēja pašiem būt tik dūšīgiem un parakstīt līgumu, uz ko
jums, valdībai, ir pilnīgas tiesības.
Un šie priekšlikumi nav bezjēdzīgi, Lagzdiņa kungs! Absolūti nav
bezjēdzīgi!
Un mani pārsteidza Pabrika kungs, kurš teica, ka visi priekšlikumi
esot labi. Nu, ja Pabrika kungs tos atzīst par labiem, par labu atzīdams arī Buzajeva
kunga priekšlikumu, kas ir ar 11.numuru un kur ir…
Sēdes vadītājs. Mēs pašreiz debatējam par 6.priekšlikumu!
P.Tabūns. …kur ir prasība visiem nepilsoņiem automātiski dot
pilsonību (No zāles dep. V.Orlovs: „Par priekšlikumu!”), nu tad ir dīvaini,
ka ārlietu ministrs pat nemēģina izlasīt priekšlikumus, ko Saeimas deputāti ir
iesnieguši. To nu gan vajadzēja izdarīt!
Jo, redziet, ir jāņem vērā faktiski tas, ko ir teicis Kalvīša
kungs, – vai šī ir galvenā problēma, kura jāatrisina 9.Saeimai un pie kuras mēs
tikko esam sākuši šo darbu. Bet ne šādā veidā! Ne šādā veidā to var atrisināt,
bet gan ņemot vērā mūsu priekšlikumus – gan šo priekšlikumu, gan arī pārējos. Un
tikai tad var parakstīt šo robežlīgumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts
Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Mēs visi bijām liecinieki tam, cik
daudz emociju un viedokļu radīja deputāta Lāča iesniegtais priekšlikums, taču gribu
uzsvērt, ka šā likuma uzdevums ir noteikt pilnvarojuma robežas valdībai un ka,
manuprāt, šā līguma noslēgšanas kontekstā šīs pilnvarojuma robežas valdībai ir
precīzi noteiktas ar Latvijas Republikas konstitucionālo likumu.
Aicinu neatbalstīt deputāta Lāča priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.
– deputāta Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 53, atturas – 14.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Septītais ir
deputāta Kabanova un deputāta Mitrofanova priekšlikums, ar kuru faktiski tiek
piedāvāts papildināt likumprojekta tekstu ar nosacījumu, ka, noslēdzot robežlīgumu,
vienlaicīgi ir jānoslēdz vēl trīs divpusējie līgumi. Ir saprotama viņu vēlme
noslēgt divpusējos līgumus kopā ar robežlīgumu, taču, pēc Ārlietu komisijas
domām, šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tādējādi tas stipri paplašinātu tās
pilnvarojuma robežas, kuras Saeima valdībai dod konstitucionālā likuma ietvaros.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Paldies.
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēdējās nedēļās mēs
dzīvojam asu diskusiju par robežlīgumu gaisotnē.
Robežlīguma apspriešanas epopeja Latvijas vēsturē paliks kā
laiks, kad kārtējo reizi pārāk bieži tika lietoti un vēl vairāk devalvēti tādi
vārdi kā „nacionālā nodevība”, „verdzības politika”, „bezierunu
pakļaušanās Kremļa diktātam” un tā tālāk.
Visdrīzāk, ka pēc šodien izskanējušajām kaislīgajām runām
Saeima nobalsos par pilnvarojuma piešķiršanu Ministru kabinetam parakstīt šo līgumu
ar Krieviju. Pēc tam mūs sagaida vēl viena „slimības saasināšanās”, kad
parakstītais līgums nonāks līdz ratifikācijai Saeimā. Tad mēs vēlreiz uzzināsim,
ka līgums ir kaitīgs valsts pastāvēšanas pēctecībai un ka neviens īsts patriots
nevar mierīgi gulēt un negulēs, kamēr nebūs atgūta Abrene. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Par priekšlikumu!”)
Vēl kādu laiku šī apšaubāmā izklaide var turpināties, bet galu
galā viss beigsies: līgums stāsies spēkā, un divu nedēļu laikā kaislības
norimsies.
Brīnumainā kārtā īstie patrioti tomēr atklās sevī spēju
mierīgi gulēt arī bez Abrenes atgūšanas, bet uzņēmēji no politiķu aprindām un
naftas tirgoņi, kuri pašlaik aktīvi virza robežlīguma noslēgšanu uz priekšu,
dabūs savu kāroto gāzes caurules atzaru Dobeles virzienā. Varbūt arī neko nedabūs,
bet vairākums Latvijas iedzīvotāju nekādas izmaiņas savā dzīvē nepamanīs. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Par priekšlikumu!”)
Uzdrošinos apgalvot, ka pēc līguma noslēgšanas nepiepildīsies ne
pārāk optimistiskie līguma aizstāvju solījumi, ne arī drūmie līguma pretinieku
pareģojumi. Diemžēl nekas nemainīsies arī to Latvijas iedzīvotāju dzīvē, kuri ar
cerībām sekoja līdzi sarunu gaitai starp Latviju un Krieviju. Es runāju par Latvijas
nepilsoņiem, kuri cerēja, ka Latvija un Krievija, risinot starpvalstu problēmas,
neaizmirsīs arī par viņu pensijām. Nepilsoņi gaidīja, bet viņi tika piemānīti.
Līgumu pakete, kas jau sen bija sagatavota, lai vienlaicīgi atrisinātu gan robežas,
gan dubultās aplikšanas ar nodokļiem, gan darba stāža savstarpējas atzīšanas
problēmas, pēkšņi tika izjaukta, un no visas paketes palika pāri tikai viens vienīgs
robežlīgums. Mūsu frakcija izmanto pašreizējo diskusiju, lai atgādinātu abām
valstīm, ka šī rīcība ir nepareiza un necilvēciska. Tajā laikā, kad divu valstu
politiķi turpināja vingrināties vēstures argumentu pielietošanā, 200 tūkstoši
Latvijas pensionāru, kuriem nav mūsu valsts pilsonības, joprojām tiek diskriminēti
pensiju jautājumā, jo – atšķirībā no Latvijas pilsoņiem – nesaņem pensijas daļu
par gadiem, kuri savulaik tika nostrādāti Krievijas teritorijā. Vairākumam no šiem
cilvēkiem naturalizācija nevar līdzēt, jo vecuma, veselības stāvokļa un
atsvešināšanās no sabiedrības dēļ viņi nekad savā atlikušajā mūžā neiegūs
Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Līdz ar to panākt taisnīgumu individuālā
ceļā varēs tikai nedaudzi.
Gatavojoties šodienas diskusijai, mēs iesniedzām priekšlikumu, kas
paredz dot uzdevumu Latvijas valdībai atgriezties pie tā saucamā paketes principa,
vienlaikus noslēdzot līgumu par robežu starp Latviju un Krieviju, līgumu par dubulto
neaplikšanu ar nodokļiem un sociālo līgumu. Pirms šodienas sēdes atbildot uz
jautājumu, vai PCTVL atbalstīs pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu,
mēs paziņojām, ka tas atkarīgs no abu valstu amatpersonu reakcijas uz mūsu
atgādinājumu par netaisnību, kas pieļauta attiecībā uz nepilsoņu pensijām. Un
reakciju no abām pusēm mēs sagaidījām. Savu atbildi rakstiski sniedza labklājības
ministre Staķes kundze, un mutiskus paskaidrojumus sniedza Krievijas Federācijas
vēstnieks Kaļužnija kungs. Šī informācija nebija savstarpēji pretrunīga, bet,
vērtējot attieksmi, esmu spiests atzīt ar rūgtumu, ka šoreiz tieši Latvijas
ministres atbilde bija vairāk labvēlīga mūsu nepilsoņiem nekā tā informācija, kas
saņemta no Krievijas vēstnieka. Izrādās, ka pusēm bija visas izredzes veiksmīgi
noslēgt līgumu par sociālo palīdzību jau pirms sešiem mēnešiem. Vismaz Latvijas
puse bija gatava līgumu parakstīt, bet Krievijas eksperti pēkšņi pārtrauca kontaktus
ar Latvijas kolēģiem, paziņojot, ka Krievijā ir gaidāma viena – turklāt ne visai
svarīga! – pensiju likuma grozīšana un jau saskaņotais līgums varētu teorētiski
nonākt pretrunā ar topošajiem likuma grozījumiem. Pēc tam viss darbs ar starpvalstu
vienošanos pensiju jomā pilnīgi apstājās. Bumba joprojām ir Krievijas ierēdņu un
diplomātu lauciņā, un…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas.
M.Mitrofanovs. …un es ceru, ka par mūsu šodien izteikto neizpratni
par viņu vienaldzību pret savu tautiešu likteni tiks paziņots Krievijas valdībai un
valdošajiem politiķiem. Ņemot vērā šodienas balsu sadalījumu jautājumā par
robežlīguma likteni, mūsu frakcijai diez vai izdosies apturēt ar savu balsojumu
līguma tālāko virzību. Kaut gan…
Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atvainojos, piecas minūtes ir
pagājušas! Paprasiet papildu laiku tik, cik jums vajadzēs, un būs balsojums, vai tiks
jums piešķirts papildu laiks vai netiks. Taču jūs nevarat runāt nepārtraukti. (No
zāles: „Pietiek!”)
M.Mitrofanovs. Tikai pēdējais teikums.
Mums neizdosies izjaukt robežlīguma tālāko virzību, kaut gan tā
būtu bijusi laba mācība tiem, kuri valsts robežas abās pusēs ignorē veco cilvēku
taisnīgās intereses. Taču frakcija plāno atgriezties pie šā jautājuma vēl un vēl,
kamēr sociālais līgums nebūs stājies spēkā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs šodien apspriežam robežlīguma jautājumu,
un nebūtu loģiski saistīt šo jautājumu ar virkni citu starptautisku līgumu, kas
varētu to procesu krietni sarežģīt un nobremzēt. Iepriekšējais runātājs nupat
norādīja, cik sarežģīti ir šie jautājumi, un tāpēc es aicinu atbalstīt Ārlietu
komisijas priekšlikumu un balsot pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš. (Starpsaucieni: „Balsot! Balsot!” No zāles dep. K.Leiškalns:
„Bērziņ, tikai bez runāšanas!”)
A.Bērziņš. Kolēģi, aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 67, atturas – nav. Tātad
priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Kolēģi deputāti, tagad skatīsim 8.priekšlikumu!
8. – deputātu Seiles, Laicāna, Tabūna, Rasnača un Dobeļa
priekšlikums papildināt likumprojekta tekstu… Jūs redzat šo tekstu un apakšā –
atsauci uz Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.263. Neiedziļinoties
pašā tekstā, mēs no juridiskās tehnikas viedokļa konstatējām, ka likumprojektā
dot atsauci uz Ministru kabineta aktu, kas ir likumam pakārtots akts, vienkārši nav
korekti. Tāpēc aicinu minēto priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Jautājums, ko šodien izskatām, ir, protams,
ļoti svarīgs – par Abreni. Taču ļoti svarīgs tas ir sakarā ar 1920.gadā jau
noslēgto Miera līgumu, un tāpēc mēs aicinām šim pilnvarojumam, ko dodam Ministru
kabinetam, pievienot atsauci uz deklarāciju „Par Latvijas Republikas un Krievijas
Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu”,
jo šī deklarācija jau ir tikusi atbalstīta ar Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa
rīkojumu, kad Ministru prezidents bija Kalvītis, un turklāt šo rīkojumu par
deklarācijas sagatavošanu ir arī parakstījis šodien daudz runājušais ārlietu
ministrs Pabrika kungs.
Es gribu nolasīt tikai vienu šīs deklarācijas teikumu, kas,
manuprāt, labi pamato, kāpēc šī deklarācija būtu pievienojama noslēdzamajam
robežlīgumam. Šis teikums skan šādi: „Latvija deklarē, ka šis līgums neskar,
nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās,
tajā skaitā 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši
starptautiskajām tiesībām Latvijas valststiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās
prasības.” Tāpēc ir būtiski, lai šī deklarācija tiktu pievienota parakstāmajam
robežlīgumam.
Kamēr robežlīgums vēl nav parakstīts, mums jau vairāki Krievijas
ierēdņi, augstas amatpersonas, sola ne tikai Putina pieminētās ēzeļa ausis, bet arī
grasās izvirzīt prasību par divvalodību, par automātisku pilsonības piešķiršanu
420 000 pilsoņu un arī par daudzām citām ar sociālajiem jautājumiem saistītām
garantijām.
Es gribu šajā sakarā tikai piebilst, ka Putinam vajadzēs veselu
ēzeļu fermu, kamēr tiks apstiprināts šis robežlīgums, jo pašreiz tas ir tikai
apspriešanas stadijā un tā vienīgā ēzeļa ausis, kuras varbūt jau bija nogrieztas,
jau būs sapuvušas. Turklāt uz Krievijas dienvidu robežām nemaz tik mierīgi nav, bet
ēzeļi dzīvo visvairāk tur. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Protams, var jau būt, ka ir juridiski nekorekts
tas formulējums, kas ir piedāvāts, bet politiski tas ir absolūti korekts. Un, kad ir
vēlme kaut ko atrisināt, tad atbildīgā komisija parasti izstrādā juridiski korektu
formulējumu.
Runājot par deklarāciju, es tomēr atļaušos atkal citēt. Šoreiz
citēšu to, ko teica mūsu ārlietu ministrs, kurš diemžēl jau ir atstājis šo zāli.
Tātad – ko viņš teica par šīs deklarācijas nepieciešamību? „Konsultējoties, es
atkārtoju, ar labākajiem konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertiem Latvijā,
radās ļoti rūpīgi izsvērtais un uz starptautisko tiesību precedentiem balstītais
lēmums – pieņemt vienpusēju, robežlīgumu skaidrojošu deklarāciju. Deklarācija
turpina to ģenerālo politisko līniju, kuru mūsu valsts ir īstenojusi, sākot ar
neatkarības atjaunošanu. Šī deklarācija nav, kā Krievija mēģina to iztēlot,
robežlīguma daļa, kurai būtu jābauda abu pušu piekrišana. Gluži pretēji!
Deklarācija ir vienpusējs politisks dokuments ar konstitucionālām implikācijām.
Proti, tas ļauj Latvijas valstij noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, konstatējot dabā
esošo reālo robežu starp mūsu valstīm, vienlaikus paturot spēkā savu izpratni par
to, ka
a) Latvija ir bijusi okupēta un
b) Abrenes nonākšana Krievijas teritorijā ir okupācijas sekas
un 1920.gada Miera līguma pārkāpums.
Šī deklarācija nozīmē, ka Latvija vienpusēji rezervē tiesības
runāt par okupācijas sekām tad, kad Krievija pati to vēlēsies. Diez vai tas ir
pārskatāmas nākotnes jautājums. Un vienlaikus šāda Latvijas pozīcija ir maksimāls
kompromiss no Satversmes viedokļa. Tātad nav Latvijai teritoriālu pretenziju.”
Tālāk ministrs turpina: „Politiski motivēta atsacīšanās no
deklarācijas raidītu nevēlamu starptautisku politisko signālu, kuram būtu arī
tiesību slodze, ka Latvija gluži vai nākamo paaudžu vietā ir gatava samierināties ar
okupācijas fakta noklusēšanu. Tas savukārt implicētu potenciālu atteikšanos no
iespējām pieprasīt individuālas kompensācijas par padomju režīma nodarījumiem
privātpersonām un krietni sarežģītu iespējas runāt par okupācijas seku
kompensēšanu starp Latviju un Krieviju tad, kad pēdējā būs gatava šādai sarunai.
Paliek jautājums: kas tālāk?”
Arī man ir jautājums: kas tālāk? Cik ilgi un kādā veidā tad mēs
tagad piekāpsimies Krievijai? Kāpēc jums ir bail nākt šajā tribīnē un pateikt,
kāpēc jūs šo līgumu mēģināt pieņemt steidzamības kārtībā? Tāpēc, ka jums
bail no 16.marta. Kāpēc jums ir bail atnākt un pateikt to šeit, tribīnē? Kāpēc
jūs iebilstat pret visiem šiem loģiskajiem priekšlikumiem, kas tikai stiprinātu
Latvijas pozīciju un apstiprinātu ārlietu ministra vārdus, kurus viņš teica
2005.gada maijā? Tāpēc, ka vienkārši jums gribas izdabāt. Varbūt jūs esat
aizmirsuši Aigara Kalvīša vārdus: „Mēs varam runāt ar Krieviju, bet mēs runāsim
tikai ar tādiem noteikumiem, kurus paši uzskatīsim par pareiziem.” Kas ir šie
pareizie noteikumi? Kas būs nākamais solis? Nulles variants pilnībā? Divas oficiālās
valsts valodas? Vai iesim vēl tālāk? Vai tā ir cena par to, ka būs… jūs tagad
stāstāt, cik tas būs izdevīgi, ka mēs parakstīsim robežlīgumu. Tad nu nāciet un
droši pasakiet, kas ir tas, ko jūs darāt, kas ir tas, kas ir apsolīts (No zāles
dep. Dz.Ābiķis: „Katram kilograms zelta!”), un kāpēc jūs to darāt! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Runāšu par lūgumam pievienoto deklarāciju.
Latvijā, runājot par jebko – veselību, ekonomiku -, mēs bieži vien
salīdzinām sevi ar Igauniju, ar mūsu kaimiņzemi, kas ir daudz mazāka. Un, runājot
arī par pievienoto deklarāciju, mēs varam nedaudz atskatīties atpakaļ: kā to savā
laikā izdarīja Latvijas valdība, kurā arī es biju un kurā toreiz ārlietu ministrs
bija mans kolēģis Artis Pabriks, un kā to izdarīja Igaunija?
Tagad, skatoties atpakaļ, jāatzīst – igauņi to izdarīja daudz
profesionālāk, jo viņi deklarāciju pievienoja jau pēc līguma parakstīšanas. Toreiz
tas bija mūsu diplomātu piedāvāts kļūdains variants, ka mēs to parakstījām,
pieņēmām jau pirms līguma parakstīšanas.
Runādams iepriekšējā sēdē 1.februārī, mans kādreizējais
kolēģis Pabrika kungs pieminēja arī Igauniju. Un, klausoties, kā viņš runāja par
Igauniju, radās tāds iespaids, ka Igaunija gandrīz vai ir gatava iet Latvijas pēdās
un arī steidzināt robežlīguma parakstīšanu. Tika citētas arī ārlietu ministra
vēstules… Un tas viss tiešām uzjundīja pat masu informācijas līdzekļos diskusiju
par to, vai tik Igaunija nepieņems līdzīgu variantu, kādu tagad pieņem Kalvīša
valdība.
Un tāpēc es gribu, lai jūs pārējie zinātu, ko vakardien Igaunijas
premjerministrs Andruss Ansips paziņoja. Viņš vienkārši pateica, ka Igaunija var
iztikt bez robežlīguma. Citēju: „Igaunijai, Eiropas Savienībai, NATO un Šengenai
tas, ka šā līguma nav, nesagādā nekādas problēmas.” Tātad Igaunija nav gatava
iet to pašu ceļu, kuru gatava iet ir Kalvīša valdība. Un es uzskatu līdzīgi –
uzskatu, ka nav nepieciešams steidzināt valdību noslēgt šādu līgumu visātrākajā
laikā.
Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tomēr vairāk to argumentu gribētos.
Lieta ir tāda. Neviena argumenta nebija pret to, ka vajadzētu
pievienot vārdus, kas skar 1918.gada 18.novembri. Nebija šādu argumentu! Neviens
nevarēja atbildēt, kāpēc 21.augusts var būt te pieminēts, bet 18.novembris – nevar
būt. Nebija neviena argumenta!
Arguments bija vienīgi tāds: nevajag vairs neko likt klāt. Tad
izņemiet ārā nevajadzīgo!
Un tagad arī ir tas pats. Nav jau argumentu! Ziniet, kolēģi no
Ārlietu komisijas, esiet, lūdzu, uzmanīgi savu izteicienu lietošanā! Ja jūs
uzskatāt, ka deklarācija ir juridiski nekorekta, tad jāuzskata, ka jūs apšaubāt (No
zāles dep. J.Pliners: „Apšauba, apšauba!”) augstu amatpersonu spējas, jo tās
ir šīs deklarācijas sacerējušas.
Kur tad te tā runa par to juridisko nekorektumu ir? Izlasiet, lūdzu,
uzmanīgi šos vārdus! Runa ir par deklarācijas pievienošanu pie līguma. Kur tas
nekorektums te ir? Tikai tāpēc, ka mēs uzskatām, ka vajag pievienot? (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Tāpēc, ka latviešiem „runa iet”!”)
Savulaik, 2005.gadā, tas bija juridiski korekti, vai ne? Vai kāds
toreiz teica, ka tas ir juridiski nekorekti? Es nerunāju par vēsturisko pusi! Nebija
Latvijas pusei neviena argumenta, ka tas ir juridiski nekorekti. Šodien es dzirdu, ka tas
ir juridiski nekorekti.
Bet personas bija tās pašas. Vienas un tās pašas amatpersonas
strādāja toreiz pie šīs deklarācijas un šodien ieņem līdzīgus amatus. Kurā
brīdī tās bija korektas un kurā brīdī – nekorektas? Tas jautājums paliek
karājoties kaut kur mākoņos.
Un tāpēc es lūdzu: ja jūs noraidāt, tad pasakiet argumentus! Es
piekrītu, ka var būt tā, ka vairākums noraida – sveiki, saruna beigusies! – un ķeras
pie nākamā punkta. Bet argumentus tad gan vajadzētu! Nevar būt arguments: „Tu esi
stulbs!” Tas taču nav arguments! Nevar būt arguments: „Tas ir juridiski
nekorekti!” Es nākšu tribīnē un par katru ierosinājumu teikšu: iepriekšējais
runātājs runāja juridiski nekorekti! Man ir tādas tiesības to teikt. Vēl trakāk –
es pateikšu: iepriekšējais runātājs demonstrēja absolūtu nezināšanu. Nu, un kurš
varēs kaut ko pretī pateikt?
Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi no Ārlietu komisijas!… Es piekrītu,
ka jūs varat kritizēt, jūs varat parādīt, ka kaut kas ir nepareizi, bet nesakiet, ka
tas ir nekorekti! It īpaši – juridiski nekorekti… It īpaši, ja runa ir divu gadu
laikā par vienu un to pašu dokumentu.
Tātad: kā vajag, tā darīsim! Vajag – ir korekti, nevajag – ir
nekorekti. Un viss.
Tā ka mēs atbalstīsim savu priekšlikumu. Aicinām to atbalstīt.
Uzskatām, ka tas ir korekts morāli, juridiski, politiski, sabiedriski un arī vēl
visādā citādā ziņā.
Tāpēc aicinu atbalstīt to – balsot „par”! (No zāles dep.
J.Urbanovičs: „Nevajag steigties, vajag izdebatēt!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, ja ne pats
būtiskākais no visiem.
Jūs paši redzat, ka, pieņemot to, mēs atgrieztos pie tā, kas tika
izlemts 2005.gadā ministra Pabrika laikā, Kalvīša kunga vadībā. Tātad, pievienojot
deklarāciju līgumam, līdz ar to tiek pieminēts 1920.gada Miera līgums ar Krieviju.
Pieņemot šo priekšlikumu, valdība nevarēs parakstīt līgumu,
neminot 2005.gada deklarāciju. Es nolasīšu pēdējo rindkopu no deklarācijas, kura
uzrakstīta labi un pareizi. To jūs pareizi toreiz darījāt, Pabrika kungs. Jūs mūs
pārliecinājāt šeit – šajā zālē…
Pēdējā rindkopa skan šādi: „Latvija uzsver, ka šis līgums ir
abu pušu labas gribas rezultāts, kas to noskaņo optimistiski, un tādēļ tā vēlas
pielikt pūles, lai abām pusēm pieņemamā veidā atrisinātu minēto jautājumu un uz
šiem pamatiem turpinātu veidot labas, uz nākotni vērstas kaimiņattiecības, kas
balstās uz savstarpējo cieņu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās, un
būtu abu valstu interesēs.” Kas šeit ir nepareizs? Viss ir pareizs. Un tieši tā
arī vajadzētu rīkoties! Un tāpēc tie, kuri šobrīd protestē pret līguma
parakstīšanu tādā formā, kādā tas ir šobrīd, bez deklarācijas, brīnās, un es
arī brīnos – kāpēc jūs tagad atsakāties no tik pareizi, skaisti un aicinoši
attiecībā pret Krieviju uzrakstītiem vārdiem? Mēs Krieviju iedrošinātu, mēs
Krieviju pat mudinātu neatzīt okupāciju, ja mēs pieņemtu šādu… parakstītu šādu
līgumu. Vai tas nav skaidrs? Uz mūžīgiem laikiem!… Nekad viņi neesot
okupējuši!… Jau tagad viņi tā saka, bet tad viņi tā teiktu vienmēr un nekā
savādāk. Lūk!
Un vēl. Par to, ka tas ir pārsteidzoši mums un arī lielai daļai
tautas, kuras viedokli negribam prasīt un ļaut tai teikt savu vārdu. Pārsteidzoši, ka
atsakāmies no savas teritorijas. Jā, es vēlreiz atkārtoju no šīs tribīnes: mēs
tuvākajos gadu desmitos neatgūsim šo zemi. Mūsu zemi! Taču tas nenozīmē, ka tā
mums jāatdod uz mūžīgiem laikiem. Citas normālas valstis, kuras ciena sevi, un
parlamenti, parlamentārieši, kuri ciena sevi, nedara to! Vakar skatījāties
televīzijā, kā Japānā pie Krievijas vēstniecības piketēja japāņi, atgādinot,
lai Krievija atdod četras salas – Kuriļu salas. Un Krievija jau faktiski ir gatava divas
atdot. Jā! Bet Japāna saka: „Nē, jūs atdosiet visas četras.” Un pienāks tas
laiks! Es domāju, ka nebūs ilgi jāgaida, kad Krievija tās atdos. Atdos tāpat kā
Ķīnai atdeva pirms diviem gadiem trīs salas pie Amūras.
Un patiešām pārsteidz… Pārsteidz. Lai gan mēs, godīgi sakot,
zinām, kāpēc šāds robežlīgums šobrīd tiek slēgts – bez visiem šiem noteikumiem,
bez deklarācijas… (No zāles: „Laiks! Laiks!”)
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas. (No
zāles: „Viss, pietiek!”)
P.Tabūns. Labi. Paldies. Es beidzu.
Sēdes vadītājs. Vārds ārlietu ministram Artim Pabrikam.
A.Pabriks (ārlietu ministrs).
Dāmas un kungi! Tā kā 8.priekšlikuma sakarā šeit ļoti daudzas
runas tika teiktas, daudz ūdens izliets un arī mans vārds tika pieminēts, tad arī man
ir pāris vārdu šeit jāpasaka.
Pirmām kārtām, runājot par tādiem kolēģiem no „Jaunā laika”
kā par Latkovska kungu, kurš šeit citēja arī igauņus, man ir jāsaka, ka, protams,
savā ziņā Igaunijas premjerministram Ansipa kungam ir taisnība – bez robežlīguma var
iztikt! Iztikt var arī daudzi tādi Latvijas darbaspēka pārstāvji, kas, teiksim, vienu
nedēļu nostrādā, saņem 100 latus un trīs nedēļas dzer un iztiek. Arī mēs varētu
iztikt bez robežlīguma, bet labāk tomēr būtu, ja mēs to noslēgtu.
Attiecībā uz deklarāciju un uz to, ko Āboltiņas kundze citēja.
Jā, deklarācija tika veidota, tiešām piedaloties labākajiem ekspertiem: bija rūpīga
analīze, un šī deklarācija bija viens no ceļiem, kādā veidā mums sasniegt šo
mērķi, saglabājot mūsu valstiskuma turpinātības principus, bet, kā jau es nupat
teicu, svarīgi ir ne tikai saglabāt valstiskuma turpinātības principus, bet svarīgi
ir arī sasniegt mērķi. Diemžēl 2005.gadā ar šo deklarāciju mums tas neizdevās.
Tāpat es Latkovska kungam gribētu atgādināt, ka tas neizdevās arī
igauņiem, kas pievienoja savu skaidrojumu pēc tam pie ratifikācijas teksta. Jo ko gan
tas dod, ka līgums gan tika parakstīts, bet tas nav stājies spēkā? Arī mūsu
kolēģiem diemžēl šajā ziņā nav paveicies.
Mēs esam divus gadus rūpīgi strādājuši, mums ir vesela grāmata
ar Prezidentes kundzes atbalstu tapusi par to, kā vēlreiz pasaule atzīst mūsu valsti.
Nu nav jēgas mums pašiem sevi šeit otrreiz par to pārliecināt! Jo daudz kas ir
mainījies šajos divos gados. Un, vēlreiz rūpīgi strādājot pie tā, lai sasniegtu
šo mērķi, mēs esam atraduši citu ceļu, kā panākt rezultātu, saglabājot
principus.
Es domāju, ka valdības piedāvājums ir gana labs, pietiekami labs.
Mēs, protams, varam debatēt par šiem priekšlikumiem, kas pašreiz ir piedāvāti, bet
man šķiet, ka šis valdības piedāvājums ir sagatavots ļoti rūpīgi un tapis ilga
darba rezultātā.
Un vēl. Runājot tieši par tiem cilvēkiem, kuri Latvijā klausās
šīs debates, es gribētu visus kolēģus parlamentā aicināt neteikt puspatiesību vai
arī, ja nu tā ekspertīze ir bijusi varbūt nedaudz vājāka, tad vienkārši nenākt
tribīnē un nemaldināt cilvēkus.
Un nu daži vārdi arī attiecībā uz tām pārējām prasībām,
kurām mēs šeit it kā piekāptos, – ka valdība būtu gatava varbūt kādreiz piekrist
„nulles” pilsonībai un divvalodībai… Te bieži tika izskanējis citāts par tām
ēzeļa ausīm. Nu ne jau man šeit vajadzētu vēlreiz citēt kādas citas, svešas,
valsts vadītāju! Arī es varētu pateikt kaut ko no latviešu folkloras. Ziniet, kamēr
būs tāda valdība un tādi ministri kā pašreiz, par divvalodību un par „nulles”
pilsonību mēs varēsim runāt tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „A, ja nu uzziedēs?”) Un to mēs varam starptautiski pateikt
jebkuram un daudzas reizes.
Paldies par uzmanību! Tātad nekad nebūs ne divvalodības, ne
„nulles” pilsonības.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Ministru prezidents Kalvīša kungs pirms neilga
laika teica: jo vairāk viņš lasot Satversmes 3.pantu, jo vairāk saprotot tā saturu.
Savukārt es gribētu teikt: jo vairāk es lasu Pabrika kunga rakstu darbus un klausos
viņa runas, jo man rodas arvien lielākas neskaidrības.
Un tāpēc es joprojām gribu atgriezties pie pagājušajā sēdē
pieminētā viņa rakstu darba, kas bija publicēts 2005.gada 28.maija „Dienā”. Un nu
pavisam neliels citāts: „Latvijas politikā ir jākonstatē gluži vai divas līnijas –
divu ceļu koncepcija. Pirmais un galvenais ceļš paredz stingras nacionālās līnijas
ieturēšanu un sadarbošanos ar Krieviju, apzinoties savu piederību Eiropas un ASV
politiskai asinsgrupai. Savukārt otrs ceļš deklarē nepieciešamību izrādīt
visdažādākos labvēlības žestus un piekāpties par labu Krievijai, nez kādēļ cerot
uz neiespējamo, ka Krievija mainīsies un spers soli mums pretim. Mana pārliecība ir,
ka pirmais ceļš ir vienīgais, kas iespējams Latvijas patriotam, un mūsu valdība –
stingri šā pirmā ceļa ideologi un praktiķi. Otrā ceļa recidīvi, kas Latvijas
politikā iezīmējas ar aicinājumiem atteikties no robežlīgumam pievienotās
deklarācijas, ir bīstami.” Un nu man ir jautājums Pabrika kungam: „Vai jūs šodien
uzskatāt, ka esat recidīvists?” (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamie visi kolēģi! Mani iepriecināja tas, ka iepriekšējo
debašu laikā TB/LNNK pārstāvji pieskārās vēstures jautājumiem. Gribam mēs to vai
negribam, bet visi cilvēki visās valstīs, visās tautās, visās zemēs ir vēsturiski
saistītas būtnes. Tomēr, kā mēs zinām, ir arī tādi, kas negrib runāt par šo
vēsturi, – par to negrib runāt Krievija, negrib runāt abi tās beidzamie sūtņi –
sevišķi uzsveru: Krievijas sūtņi. Un negrib runāt arī šo prokrievisko partiju
pārstāvji. (No zāles: „Kauns!”) Arī tāds jauns inteliģents puisis (No
zāles: „Kā viņu sauc?”), ar kuru kopā es biju Latvijas radio krievu
raidījumā, kā Nils Ušakovs. Arī viņš negrib runāt par vēsturi!
Bet mums ir jārunā par vēsturi! Tā ir mūsu stiprums! Jo vēsturē
jau iesniedzas tā patiesība, ko mēs varam sniegt pretim. Tāpēc arī es saprotu
opozīcijas partiju pārstāvju vēlmi runāt par vēsturi. Un tas ir pareizi! Un tāpēc
arī es saprotu pozīcijas partiju lielas daļas deputātu vēlmi nerunāt par vēsturi,
jo vēsture jau nav viņu pusē – šoreiz nav šā robežlīguma slēdzēju pusē. Neviens
neizvairīsimies no vēstures!
Es lūdzu visu latviešu politisko partiju pārstāvjus – vienalga, no
pozīcijas vai no opozīcijas – neizvairīties no vēstures un vairāk tieši uzsvērt
vēsturiskos faktus! Lai mūs pamāca tāds gudrs cilvēks kā Britu impērijas Ministru
prezidents Vinstons Čērčils, kurš teica: „Jo vairāk mēs iegremdējamies vēsturē,
jo tālāk mēs varam ieskatīties nākotnē.” (Aplausi.) (No zāles dep. V.Orlovs:
„Nepārliecināji!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates! Es
atgādinu, ka mēs debatējam par 8.priekšlikumu. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Tik tiešām es varu pievienoties kolēģei Ilmai
Čepānei: jo vairāk es klausos, īpaši Pabrika kungu, jo mazāk es saprotu!
Es domāju, ka mums šajā Saeimā ir jāuzdod Pabrika kungam, mūsu
ārlietu ministram, jautājumi: „Kas tad īsti ir tas mērķis, ko valdība šobrīd
grib panākt?” Es saredzu, ka ir divas iespējas. Un tā no šīm debatēm un
priekšlikumiem var secināt, ka viens no mērķiem ir parakstīt robežlīgumu. Tas
izskanēja arī nupat Pabrika kunga teiktajā, ka šis robežlīgums ir jāparaksta. Labi!
Taču vienlaikus ar to pašu elpas vilcienu Pabrika kungs saka, ka mums ļoti svēti tagad
ir jāturas pie mūsu vēstures, un nenoliedz to, ko deputāti runā par visiem
noslēgtajiem līgumiem. Arī viņš saka, ka tas viss ir atbalstāms.
Taču tad man rodas jautājums: vai kāds šajā telpā domā, ka,
atsakoties no deklarācijas un parakstot līgumu, mēs varam savas tiesības paturēt? (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Protams!”) Tur jau ir tā lieta! Un kāpēc mēs to
gribam? Ko tas nozīmē: paturēt tiesības uz savu vēsturi?
Draugi mīļie! Runa nav tikai par to, ka mēs, Latvijas pilsoņi,
apzināmies paši savu vēsturi. Runa ir par to, lai arī mūsu kaimiņvalsts – Krievijas
Federācija – atzītu šo vēsturi un būtu gatava, ja ne šodien, tad vismaz rīt,
kompensēt Latvijai to, kas ir izdarīts tai okupācijas laikā.
Tagad es runāšu konkrēti. Ja šim robežlīgumam netiek pievienota
šī deklarācija, par kuru šajā priekšlikumā ir skaidri un gaiši rakstīts, tad
Latvija, tas ir, tās valdība, būs parakstījusi līgumu, kurā tā faktiski atsakās no
savām tiesībām šajā jautājumā.
Un tad nu man būtu lūgums Pabrika kungam. Tiešām, cepuri nost, ka
jūs visu dienu šeit joprojām kā vienīgais valdības loceklis sēžat un klausāties,
un pat cenšaties piedalīties debatēs, mēģinot mums skaidri un gaiši pateikt, ko jūs
gribat. Vai jūs iesakāt, ka Latvijai būtu jāatsakās no savām tiesībām un
jāparaksta robežlīgums par katru cenu? Vai arī jūs uzskatāt, ka mums ir jāpieturas
pie savām tiesībām? Un, ja mums ir pie tām jāpieturas, tad, ja jūs nepievienosiet
šo deklarāciju, lūdzu, paskaidrojiet, uz kāda tiesiskā pamata mēs nākotnē varēsim
vērsties pie Krievijas, lai saņemtu nepieciešamo kompensāciju, ja mēs parakstīsim
šādu līgumu bez deklarācijas!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Vai jums
pietiks ar divām minūtēm?
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām šodien jūtos kā 1989. vai
1990.gadā Tautas frontes domes vai valdes sēdē, kur man bija tā iespēja strādāt
kopā ar Ivaru Godmani, Sandru Kalnieti, Einaru Repši un citiem. Un arī tad bija divi
viedokļi, no kuriem viens bija teorētiskais papīrnacionālisms jeb Pilsoņu komitejas
viedoklis. Ja mēs būtu gājuši šo teorētisko, sabiedrībai, latviešiem uz papīra
uzlikto emocionāli it kā vispareizāko, taisnīgāko ceļu, tad mēs diez vai tik viegli
neatkarību būtu ieguvuši. Un arī šodien mums ir jāiet pragmatiskais, valstiskais
ceļš, lai mēs varētu sasniegt rezultātu, nevis jādeklarē savas emocijas. (No
zāles dep. I.Rībena: „Kādu? Kādu?” Dep. A.K.Kariņš: „Kāds mums labums?”)
Es aicinu sasniegt rezultātu, nevis deklarēt emocijas!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Vai jums
pietiks ar divām minūtēm?
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Paldies, godātais priekšsēdētāj! Pietiks ar minūti un desmit
sekundēm.
Lagzdiņa kungs, paldies Dievam, Latvijas politiķi 90.gadu sākumā
izvēlējās pareizo – pragmatisko un vienlaikus arī emocionālo – ceļu. Tā ka, cepuri
nost!
Taču, runājot par Juridiskā biroja argumentiem, kas izskanēja
Ārlietu komisijā, ka tas it kā neatbilstot juridiskajai tehnikai… Es tam nevaru
piekrist, jo ir vairāki simti likumu, kur ir atsauces uz konkrētiem Ministru kabineta
noteikumiem. Jā, es nezinu nevienu likumu, kur būtu atsauces uz Ministru kabineta
rīkojumiem, bet tādu, kur ir atsauces uz konkrētiem noteikumiem, kam ir konkrēti
numuri, ir vairāki simti likumu. Kopš 5.Saeimas laikiem tie ir visi tie likumi, kuri kā
Ministru kabineta noteikumi sākumā ir bijuši pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā.
Tā ka šoreiz šī ir viena no tām retajām reizēm, kad Juridiskajam
birojam, manuprāt, nav taisnība.
Es aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Diskusija parādīja, ka šis
priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs, taču es vēlreiz gribu teikt, ka tas maina tā
pilnvarojuma ietvaru, kuru mēs valdībai esam devuši jau ar pirmajā lasījumā
nobalsoto likumprojektu.
Tāpēc es aicinu balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, kas ilgs līdz
pulksten 13.30, bet reģistrāciju mēs izdarīsim vēlāk, jo šodien darba gaita mums
būs vēl ilga.
Un nu vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Aicinu tūlīt
pulksten 12.30 Dzeltenajā zālē uz īsu iepriekšējās sēdes turpinājumu.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS frakcija).
Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi!
Aicinu jūs uz sanāksmi Sarkanajā zālē. Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi!
Aicinu jūs uz sēdi komisijas sēžu telpā. Tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Mēs turpināsim izskatīt likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru
kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas
Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Dokuments
sagatavots otrajam lasījumam kā steidzams, un mēs šobrīd izskatām nākamo – PCTVL
frakcijas deputātu priekšlikumu.
Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi!
9.priekšlikumu ir iesniegusi PCTVL frakcija. Priekšlikuma būtība ir šāda:
papildināt jau esošo redakciju ar atsaucēm uz vēl pieciem dokumentiem. Par četriem no
tiem mēs faktiski tādā vai citādā formā jau esam balsojuši iepriekšējos
priekšlikumos, tos noraidot vai pieņemot. Vienīgais dokuments, kas te ir jauns, ir
Helsinku Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Noslēguma akts. Par to komisijā
bija diskusijas, un mēs to noraidījām tāpēc, ka atsauce uz šo aktu ir ietverta paša
līguma projekta 1.pantā.
Aicinu šo priekšlikumu noraidīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates par 9. – PCTVL
frakcijas priekšlikumu. Runās deputāts Jakovs Pliners.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Tas nav Pliners, kas tur nāk!
Viltvārdis!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Nesen, klausoties Rugātes
kundzes uzstāšanos, ļoti gribējās pateikt Rugātes kundzei un Rībenas kundzei tā:
„Cienījamās dāmas, nevajag kašķēties, nevajag strīdēties! Atcerēsimies kaķa
Leopolda vārdus: „Dzīvosim draudzīgi!” Izteiksimies debatēs, nobalsosim, un viss
būs OK!” Tulkoju latviešu valodā: „Viss būs kārtībā!”
PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir aizvietot vienu likumprojekta
tekstu ar pavisam citu. Šajā priekšlikumā patiesībā ir vesela virkne neatkarīgu
priekšlikumu. Katru no tiem es paraksturošu atsevišķi, cik vien man to ļaus
reglaments. Bet pirmām kārtām par to, ko mēs kā vienīgo piedāvājam saglabāt
nemainīgu, – un tas ir pilnvarojums Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu. Mēs ar
abām rokām balsosim par to, lai robežlīgumu parakstītu ne tikai Latvijas puse, bet
lai to ratificētu arī Krievijas Valsts Dome.
Tas teksts, par kuru mēs nobalsojām pirmajā lasījumā,
nedemonstrēja to, ka Krievijas pusei radīsies vēlme šo līgumu ratificēt, tāpēc
mēs pirmām kārtām piedāvājam svītrot no teksta atsauci uz konstitucionālo likumu
„Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
Kādēļ? Tādēļ, ka šā likuma preambulā ir atsauce uz 1990.gada
4.maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Bet
deklarācijas 9.punktā savukārt ir atsauce uz it kā joprojām spēkā esošo 1920.gada
11.augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Tātad, lai arī tikai ar divām
atsaucēm, bet tomēr skaidri tiek izteiktas teritoriālās pretenzijas Krievijas
Federācijai, tāpēc pastāv reāla iespēja, ka Krievijas Valsts Dome neratificēs
līgumu ar šādu pielikumu.
Mums, kas Saeimā pārstāvam pārsvarā krievvalodīgos Latvijas
iedzīvotājus, daudz svarīgāks ir tas apstāklis, ka konstitucionālā likuma 3.pants
satur norādījumu par okupācijas likvidēšanu. Tātad visai skaidrā formā tiek
piedāvāts atzīt visai apšaubāmo okupācijas faktu.
Un vēl. Arī pašā likumprojekta tekstā ir tāda frāze, kuru mēs
piedāvājam izsvītrot (citēju): „Ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas
Republikas valstisko nepārtrauktību.” Citāta beigas.
Mēs labi zinām, ka šie apšaubāmie termini – „okupācija” un
„pastāvēšanas nepārtrauktība” – ir kļuvuši par teorētisko bāzi aparteīdam
Latvijā. Tieši ar šiem apstākļiem, kuri neatbilst vēsturiskajai patiesībai, tiek
attaisnots gan tas, ka vēl joprojām šeit pastāv 400 000 nepilsoņu, gan arī
pazemojošais krievu valodas statuss (pretdabiskā kārtā tā tika atzīta par
svešvalodu mūsu republikā), gan krievvalodīgās izglītības sistēmas likvidēšanas
process, gan atteikšanās izmaksāt pilnvērtīgas kompensācijas denacionalizēto namu
iemītniekiem.
Saeimas lielum lielais vairākums tam ar gandarījumu piekritīs, bet
es ļoti šaubos, ka visu to ar savu balsojumu apstiprinās Krievijas Valsts Domes
deputāti. Tēzi par šādu valstisko nepārtrauktību nekad neparakstīs neviena sevi
cienoša politiskā partija, kas cer uz krievu vēlētāju balsīm Latvijā.
Dāmas un kungi! PCTVL piekrīt tam, ka Saeima pilnvarotu Ministru
kabinetu parakstīt robežlīgumu. Taču, kā par to nepārprotami liecina šis mūsu
priekšlikums par likumprojekta tekstu un šīs mūsu uzstāšanās no Saeimas tribīnes,
mēs neatbalstām nedz likumprojekta tekstā iekļautās netiešās teritoriālās
pretenzijas pret Krieviju, nedz mēģinājumus attaisnot Latvijā pastāvošo aparteīdu.
Un tieši tāpēc es lūdzu par mūsu priekšlikumu nobalsot „par”.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcijas priekšsēdētājs
izskaidroja jums, ko tieši ar savu priekšlikumu PCTVL vēlas izsvītrot no likumprojekta
teksta. Savukārt es mēģināšu izskaidrot, ko tieši mēs vēlamies tur ierakstīt.
Pirmkārt. Mēs minam uzreiz divas atsauces uz Latvijas Republikas
Satversmi – atsauci uz 68.pantu un 73.pantu. Satversmes 68.pantā ir rakstīts, ka
starptautiskos līgumus ratificē Saeima, bet 73.pantā – ka par starptautiskajiem
līgumiem netiek rīkoti referendumi. Līdz ar to PCTVL pauž pozīciju, ka nekādu
referendumu sakarā ar robežlīgumu ar Krieviju par robežu, kas de facto pastāv
jau 64 gadus, rīkot nevajag. Pietiek ar līguma parakstīšanu un nobalsošanu abos
parlamentos.
Otrkārt. Par prieku „Jaunā laika” deputātiem un pārējiem
„tēvzemiešiem”, mēs piedāvājam likumprojektā atsaukties uz 1990.gada 4.maija
deklarāciju, bet uz citu – „Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko
tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”. Šī ir deklarācija par Latvijas
pievienošanos dažiem desmitiem starptautisko dokumentu; to skaitā tur ir arī 49.punkts
– Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) dalībvalstu pārstāvju Helsinku
tikšanās Noslēguma akts, kas pieņemts 1975.gadā. Šis akts, starp citu, paredz
pēckara robežu nemainīgumu un ir ārkārtīgi svarīgs stabilitātes nodrošināšanai
Eiropā. Mēs ierosinām likumprojektā atsaukties tieši uz šo punktu, tātad
nepārprotami atteikties no teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju.
Treškārt. Mēs ierosinām uzdot Ministru kabinetam uzdevumu – atsaukt
vienpusējo, ar 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.263 apstiprināto deklarāciju. Tieši
šīs deklarācijas pieņemšana arī izjauca sarunas par robežlīguma parakstīšanu.
Turklāt „vecajai jaunajai” Kalvīša valdībai parādās iespēja „saglabāt
seju”, saņemot tiešu norādījumu no Saeimas…
Ceturtkārt. Mēs, ņemot vērā iepriekšējo sarunu bēdīgo
pieredzi, pieprasām no valdības nepievienot robežlīgumam jaunas deklarācijas.
Dāmas un kungi! Ja jūs patiesi vēlaties parakstīt robežlīgumu ar
Krieviju, tad likumprojekts PCTVL frakcijas redakcijā ir īstenais ceļš, kas garantē
iespēju, ka šo līgumu ratificēs Krievijas puse.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Man gribētos
vēlreiz izskaidrot PCTVL pozīciju attiecībā uz šo likumprojektu.
Pirmām kārtām jāteic, ka mūsu priekšlikums skaidri satur sevī
pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt robežlīgumu. Mūsu vēlme parakstīt
robežlīgumu tika skaidri izteikta ar frakcijas balsojumu par likumprojektu „nulles”
lasījumā un pirmajā lasījumā.
Tiesa, mēs balsojām pret likumprojekta steidzamību. Un darījām tā
ne jau tāpēc, ka runāt par tāda līguma steidzamību, kas desmit gadus ir nogulējis
bez virzības, būtu vienkārši smieklīgi, bet pavisam citu iemeslu dēļ. Mēs jau no
paša sākuma redzējām lielu likumprojekta nepilnību – tā autoru skaidri izteikto
vēlmi saglabāt teritoriālas pretenzijas pret Krieviju un attaisnot aparteīda politiku
attiecībā pret Latvijā dzīvojošiem Krievijas tautiešiem.
Tagad mēs uzstājam, lai likumprojekts tiktu izskatīts nevis divos,
bet gan trijos lasījumos. Tas ļautu izsvītrot no likumprojekta teksta gan Krievijai,
gan mūsu vēlētājiem nepieņemamas pozīcijas. Turklāt likumprojekta izskatīšana
trijos lasījumos pagarinātu tā virzību caur Saeimu tikai par nedēļu, toties ļautu
apkopot visus saprātīgos priekšlikumus, to skaitā arī apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcijas priekšlikumus, kurus mēs esam gatavi atbalstīt, bet kuri, ja
likumprojekts tiktu izskatīts tikai divos lasījumos, varētu tikt noraidīti procedūras
apsvērumu dēļ, kaut vai redzamu gramatisku kļūdu dēļ.
Diemžēl, ar savām balsīm nodrošinādami likumprojekta
steidzamību, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti paši krasi
samazināja varbūtību, ka viņu priekšlikumi tiks pieņemti.
Mūsu, sešu deputātu, balsojums pret steidzamību nedeva iespēju
iegūt konstitucionālo vairākumu. Šis mūsu balsojums ļauj Valsts prezidentei
atsūtīt likumprojektu atpakaļ uz Saeimu, dod iespēju izslēgt no tā teksta netiešās
atsauces uz 1920.gada Miera līgumu un šeit pavisam nevietā esošās vēsturiskās
norādes uz Latvijas Republikas pastāvēšanas nepārtrauktību.
Bez šādas „ķirurģiskas” operācijas likumprojekts var
nodrošināt nevis panākumus, bet gan izjaukt robežlīguma parakstīšanu.
Dāmas un kungi! Mēs esam absolūti pārliecināti, ka tekstā esošā
atsauce uz konstitucionālo likumu juridiski pilnībā atbilst atklātam apgalvojumam:
„Lai kā tas būtu ar robežu, bet Abreni mēs jums neatdosim!”
Tāpēc man ir absolūti neizprotama tā histēriskā brēka, kuru ir
sacēlusi frakcija „Jaunais laiks” un frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”, kā arī
milzum lielais daudzums piketētāju. Kaunieties! Jūsu vietā viss jau ir padarīts… Un
pat vēl solās pierunāt Krievijas Valsts Domi piekrist teritoriālo pretenziju pret
Krieviju saglabāšanai!
Visus šos brēkulīgos patriotiskos bļāvienus var izskaidrot tikai
tajā gadījumā, ja pieņem, ka Aigars, Einars un Roberts pēc krievu paražas bija
„sastiķējuši” pa trim, kopā izdzēruši šņabja pusstopu un savstarpēji
sadalījuši lomas: „Es, lūk, būšu tas lielais Krievijas draugs, bet jūs – tie
īstenie Latvijas patrioti. Un visi kopā mēs kārtējo reizi apvedīsim ap stūri tos
necienīgos Bizantijas pēctečus!”
Jūs varat pārbaudīt Ārlietu komisijas 2.februāra sēdes protokolu.
Aptuveni šādiem vārdiem komisijas priekšsēdētājs arī centās nomierināt
satracinātos naciķus, noraidīdams viņu priekšlikumus.
Dāmas un kungi! 21.gadsimts ir vienotās informatīvās telpas
gadsimts, un tagad šāds numurs vairs neies cauri. Gribat panākt vienošanos ar Krieviju
– pieņemiet pirmām kārtām PCTVL priekšlikumus!
Aicinu balsot „par!”
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekta teksts ir pietiekami skaidrs un
kodolīgs, un iepriekšējos balsojumos mēs esam atturējušies iekļaut kaut kādus
papildu formulējumus. Līdz ar to es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Vēl vairāk! Noklausoties oponentu interpretāciju par to, kā viņi
to saprot, šis priekšlikums nav pieņemams.
Aicinu deputātus balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Kolēģi! Komisijas viedoklis ir palicis nemainīgs –
neatbalstīt šo priekšlikumu. Balsosim „pret”!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.
– PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! 10. –
frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Tur pēc būtības ir tas pats
piedāvājums: izdarīt likumprojektā atsauci uz EDSA dalībvalstu pārstāvju 1975.gada
Helsinku tikšanās Nobeiguma dokumentu.
Kā jau es teicu, komisijas viedoklis bija šāds: atsauce uz Apvienoto
Nāciju Organizācijas standartiem un uz EDSA standartiem jeb pamatprincipiem ir paša
līguma 1.pantā, tāpēc šeit, likumā, tā nav nepieciešama.
Aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Atklājas debates par 10.priekšlikumu. Pirmais
runās deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Augsti godātā Saeima! Ārlietu ministra kungs! Ja
valdība un it īpaši ārlietu ministrs un Ministru prezidents rīkotos tā, kā jūs
teicāt, tad laikam racionāli būtu šo likumprojektu virzīt viena teikuma veidā, tikai
pirmo vārdu mainīt, svītrot ārā… Un tālāk būtu tikai šāds virsraksts (No
zāles dep. J.Dobelis: „Es jau to teicu!”): pilnvarot parakstīt. Un viss! Bet kas
notiek tagad? Ārlietu komisija un Ministru kabinets ir ņēmuši un uzlabojuši, un
paskaidrojuši, pielikuši klāt… Kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņa
kungs saka, veidojot ietvaru robežas, pilnvarojuma robežas. Nu, un kas tālāk notiek?
Jau pirmajā lasījumā likumprojektu apspriežot, vieni ar saviem uzlabojumiem grib
padarīt neiespējamu pašu sarunu faktu, nemaz jau nerunājot par robežlīguma
parakstīšanu! Viņi to dara konsekventi, jo viņi principā ir pret šā robežlīguma
parakstīšanu. Savukārt citi – un mūsu priekšlikums ir tieši tāds! – mēģina,
vadoties no savas sapratnes un Ārlietu ministrijas rūgtās pieredzes pusotra gada
garumā, atvieglot šo sarunu procesu. Tā ir jūsu izšķiršanās, Pabrika kungs, vai
jums šī mūsu palīdzība ir vajadzīga vai ne. Ja ne, labi. Mēs jau būtībā būtu ar
mieru arī atbalstīt, piedodiet, jebkādu ietvaru un nezin cik garu uzskaitījumu ar
dažādiem dokumentiem, atsaucēm un pat jaunu dokumentu pieņemšanu, ja tikai tas
novestu pie ātrākas robežlīguma parakstīšanas un ratifikācijas abos parlamentos –
gan Krievijas, gan Latvijas.
Bet diemžēl tā pieredze ir tāda, ka tas viss, ko mēs te šodien
darām, nav ārpolitiskās debates. Tās ir tikai un vienīgi iekšpolitiskās. Un līdz
ar to mēs šeit visi, gan tie, kas ir „par”, gan arī tie, kas ir „pret”,
riskējam ar to, ka mēs tādā veidā sarežģījam mūsu ārlietu resora iespējas. Mums
viņš var patikt un var nepatikt… Mēs sarežģījam viņam iespējas, it kā labu
gribēdami. Tāpēc es būtībā aicinu ārlietu ministru nākt un pastāstīt par to
optimismu, par tā optimisma iemesliem, kas liek jums bez šiem mūsu priekšlikumiem,
kuri, mūsuprāt, atvieglo sarunu procesu, tikt galā ar Krievijas pusi un nonākt līdz
robežlīguma parakstīšanai un nesarežģīt tā ratificēšanu ne tikai šeit,
Latvijā, bet arī tur. Jo – kāda gan nozīme pat parakstītam robežlīgumam, ja tas
netiek ratificēts vienā no pusēm?!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Uldis Grava.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Robežlīguma jautājums jau nebeigsies ar
šodienas balsojumu Saeimā. Ir daudz vēl nenoskaidrotu jautājumu. Mums būs vēl
jārunā par tautas nobalsošanu, mums būs jāiet cauri tiesas procesiem. Taču
attiecībā tieši uz šo priekšlikumu – 10.priekšlikumu – piesauktais EDSA 1975.gada
Nobeiguma dokuments ir pilnīgi nevietā, jo tas it kā izvirza tādu argumentu, ka mums
ir pienākums parakstīt robežlīgumu. Jo īstenībā tas apstiprina Helsinku nolīgumā
to interpretāciju, ko sākotnēji izvirzīja Leonīds Brežņevs, kad pateica, ka, lūk,
līgumā ir jānostiprina robeža uz mūžīgiem laikiem, respektīvi, jāapstiprina Otrā
pasaules kara laupījumi. Tas ir galīgi nepieņemami, tas ir galīgi nevietā, un
galvenokārt tas tikai ilustrē godājamo Saeimas deputātu nezināšanu par to, kas ir
šajā Helsinku nolīgumā rakstīts. Cik reižu ir jāatkārto Helsinku nolīguma
ceturtās sadaļas trešās rindkopas pēdējais teikums (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Kamēr iemācās!”), kas runā par teritoriālo integritāti?! Tur skaidri un
gaiši ir rakstīts – nekāda okupācija vai nelegāls ieguvums netiks atzīts par
likumīgu. Laika tecējumā pēc Helsinku nolīguma parakstīšanas gandrīz visas
Helsinku nolīguma parakstītājas valstis kaut kādā veidā apliecinājušas to, ka tās
neatzīst Baltijas valstu okupāciju. Bija gan attiecīgi valdību paziņojumi, gan
parlamentu rezolūcijas, gan ārlietu ministru runas. Taču jautājums ir tas, ka atkal un
atkal jāpaskaidro, ko nozīmē Helsinku nolīgums. Mēs nevaram pieņemt to, ko piedāvā
partija „Saskaņas Centrs”, – ka Helsinku nolīgums liek mums šādu robežlīgumu
parakstīt. Helsinku nolīgums nelegalizē Abrenes laupījumu. Tieši otrādi – tas
norāda uz to, ka ir iespējamas robežu maiņas pēc Otrā pasaules kara beigām. Un
kāpēc mums no tā būtu jāatkāpjas? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nu tad balso
„par”, ja tu tā!”) Piedāvātais priekšlikums ir vienkārši bezjēdzīgs.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: „Balsojam!”)
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, aicinu balsot pret šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10.
– frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Tagad strādāsim ar 11. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu. Priekšlikuma būtība faktiski ir līdzīga kā atsevišķiem
citiem priekšlikumiem – aizvietot likumprojektu ar pilnīgi jaunu redakciju un šajā
jaunajā redakcijā dot atsauces vēl uz vairākiem dokumentiem, kuri iepriekš nav
pieminēti ne priekšlikumos, ne pašā likumprojektā. Un, godīgi sakot, kolēģi, mani
visvairāk izbrīnīja deputāta Buzajeva priekšlikums atsaukties uz 1991.gada
13.janvārī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto lēmumu ratificēto
līgumu „Par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās
Republikas starpvalstu attiecību pamatiem”. Tas interesantākais ir tas, ka šis
dokuments tajā laikā tika no Latvijas puses ratificēts, bet no Krievijas puses netika
ratificēts. Tādējādi mūsu likumā atsauce uz šāda veida dokumentu, man liekas, ir
faktiski neiespējama. Un tāpēc es aicinu nediskutēt par šo jautājumu un nobalsot
„pret”. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Priekšlikums nav balsojams!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates.
Debatēs pirmais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Tomēr diskutēsim, cienījamais Bērziņa kungs!
Pirmkārt. Ja, teiksim, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā
(NAIS) ir norāde, ka tas 1991.gada līgums vēl nav spēkā, tad taču ir iespēja to
virzīt tālāk.
Otrkārt. Manā priekšlikumā pirmie vārdi ir nevis „Aizvietot
likumprojektu ar tekstu”, bet „Papildināt likumprojektu ar tekstu”. Un es esmu
gatavs piekrist jebkuram likumprojekta teksta variantam, ja šim tekstam tiks pievienotas
dažas rindiņas, kuras ir ietvertas manā priekšlikumā.
Galu galā – mēs piešķiram Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt
robežlīgumu. Ja jau pastāv skaidri izteikta Saeimas griba parakstīt robežlīgumu, tad
tas ir konkrēts uzdevums un būtu lietderīgi apspriest arī detaļas, ar kurām tam, kam
mēs uzdodam šo uzdevumu (konkrētajā gadījumā – Ministru kabinetam), nāksies
sastapties. To es tagad arī daru.
Iespēja, ka no Krievijas puses varētu parādīties pretēja
deklarācija, ir visai liela. Vēl vairāk! Iepriekšējā sarunu raunda sākumā šādu
deklarāciju par abpusējām attiecībām starp mūsu valstīm Krievija bija izvirzījusi.
Pēc tam, nepaskaidrojot plašākai sabiedrībai iemeslus, Krievija no šīs deklarācijas
atteicās. Mēs atbildējām partneriem ar melnu nepateicību un izvirzījām viņiem savu
vienpusējo deklarāciju, ar ko sekmīgi arī izjaucām šīs sarunas. Tagad abas puses
sāk visu no jauna, un nav izslēgts, ka Krievija atkal atgriezīsies pie savas
sākotnējās idejas, kuru tā konsekventi aizstāvēja vairāk nekā desmit gadus.
Dāmas un kungi! Šāda deklarācija par to tautiešu tiesībām, kuri
dzīvo kaimiņvalstī, ir parasta juridiskā prakse. Kā piemēru varu minēt Dāniju, kas
piespieda Vāciju parakstīt šādu deklarāciju apmaiņā pret piekrišanu pieņemt
Vāciju NATO. Patlaban dāņu skolās Vācijas teritorijā jūs neatradīsiet nevienu
izkārtni vācu valodā, nemaz nerunājot par tādu stulbu procentuālo proporciju kā
60:40, kas pie mums tiek rādīta kā integrācijas paraugs. Es uzskatu, ka Krievijai ir
šādas tiesības, un neuzskatu, ka Ministru kabinetam nebūtu jāparaksta robežlīgums,
ja Krievija šādas tiesības izmantos.
Lai nerunātu nepamatoti, es sava grozījuma tekstā gandrīz vārds
vārdā iekļāvu divus 1991.gada 13.janvāra līguma ar Krieviju pantus. Starp citu, šo
līgumu papildus pārējiem ratificēja arī Latvijas puse.
1.pants faktiski paredz Latvijas pilsonības „nulles” variantu
visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā. Zem šiem pantiem ir
gandrīz visu Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu paraksti. (No zāles
dep. J.Lagzdiņš: „Es neesmu!”)
2.pants – „Par Krievijas tautiešu tiesībām Latvijas teritorijā”
– paredz viņiem brīvi attīstīt nacionālo kultūru un baudīt pilsoņu tiesības,
politiskās tiesības un brīvības, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras
tiesības saskaņā ar vispāratzītām starptautiskajām tiesību normām cilvēktiesību
jomā.
Valdība liekulīgi paziņo, ka šīs tiesības Latvijas krieviem ir.
Vietējie rasisti, kuru pilnum pilns ir arī Saeimā, ir pārliecināti, ka šīs
tiesības uz Latvijas krieviem nebūtu jāizplata.
Esmu pārliecināts, ka valdība melo, bet rasistu Saeimā ir daudz
vairāk, nekā to vajadzētu. Lūk, tad ar balsošanu arī pārbaudīsim, vai man ir
taisnība. (No zāles: „Tev nekad nav taisnība!”)
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi deputāti! Nu, redziet, vismaz no Saeimas tribīnes skan
skaidra valoda, un Buzajeva kungs, atšķirībā no valdošās koalīcijas deputātiem,
neslēpdamies pasaka to, ko domā. Latvija izrāda, pēc Buzajeva vārdiem, melnu
nepateicību Krievijai. Par ko? Acīmredzot par okupāciju, acīmredzot par simtiem
tūkstošu deportēto, nogalināto, aplaupīto Latvijas pilsoņu. Un patiesībā Buzajeva
kungs jau dara to pašu, ko darāt jūs, tikai viņš nelien uz vēdera. Viņš to pasaka!
Un, atšķirībā no saviem kolēģiem Saeimā, kuri tāpat kā Buzajevs mūsu Saeimā
darbojas pret mūsu valsti un kalpo Krievijas interesēm, taču to noliedz, Buzajevs
vismaz neslēpjas.
Latvijai, redziet, ir jāatsauc mūsu puses skaidrojošā deklarācija,
bet Krievija saskaņā ar Buzajeva priekšlikumu varēs, ja vien to vēlēsies, līgumam
pievienot jebkuras savas deklarācijas ar visabsurdākajām prasībām gan par nepilsoņu
atzīšanu par pilsoņiem, gan par kultūru, otru valsts valodu un tā tālāk. Tās
nedrīkstēs būt par šķērsli, lai Latvijas puse parakstītu līgumu.
Deputāti un ministri! Katrs ir atbildīgs par savas rīcības sekām! (No
zāles dep. V.Orlovs: „Un par saviem vārdiem!”) Pat Kalvīša valdība! Jūs jau
redzat, cik kaitīgi iedarbojas valdības pazemojošā piekāpšanās un līdz kādiem
murgiem šī bezatbildīgā rīcība ir novedusi mūsu sapņotāju. Un jūs varat tikai
iedomāties, kā sarosīsies sapņotāji robežas otrā pusē, kad līgums būs noslēgts.
Es ļoti baidos, ka tas, ko mēs vēl nesen uzskatījām par pilnīgi
neiespējamu, un tas, ko Pabrika kungs, kurš reizi pusotrā gadā diametrāli maina savu
viedokli, šodien pareģoja par pūces astes ziedēšanas laiku, var pienākt daudz
ātrāk un pavisam drīz var izrādīties par baisu realitāti.
Kalvītis jau visādi izvairās runāt par to, vai valdība atsauks
Latvijas puses skaidrojošo deklarāciju vai ne. Visādi jau var gadīties! Nezin ko
Maskavas saimnieki vēl pieprasīs. Taču prasības būs! Praktiski prasības, kungi un
dāmas, jau ir! Krievijas prese – „Komsomoļskaja pravda”, „Novije Izvestija” un
citas avīzes – jau gavilē par Latvijas pazemojumu. Tā, atšķirībā no mūsu
valdošās koalīcijas deputātiem, lietas sauc to īstajos vārdos. Īsi un skaidri!
Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 11.priekšlikumu.
K.Šadurskis. Tieši tā! Latvijas Saeima piekāpjas Krievijai, un par
to ir runa arī 11.priekšlikumā. Vienīgā diskusija ir par to, pienākas mums Putina
solītās beigtā ēzeļa ausis vai ne, kaut arī pēc taisnības Kalvītis ir atteicies
arī no tām. Varam cerēt uz Kremļa saimnieka dāsnumu. Līdz šim latvju tautas varonis
Lāčplēsis lepojās ar lāča ausīm. Mūsu šodienas varonis – premjers – drīz godam
nēsās ēzeļa ausis (Aplausi.) līdz ar Tautas partijas nozīmīti. Šie cēlie
patriota, godavīra un likumam paklausīgā valstsvīra atribūti patiesi greznos mūsu
premjeru. Tautai ir jāpazīst savi varoņi! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka mēs apspriežam 11. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu. Debates turpinās deputāte Sandra Kalniete.
S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Tautai tiešām
ir savi varoņi jāpazīst, bet katrā ziņā tiem, kuri iesniedz priekšlikumus likuma
papildināšanai, ir jāpazīst gan likumi, gan arī līgumi…
Un tāpēc es gribētu precizēt, ka 1991.gada 13.janvāra lēmums
„Par Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas
starpvalstu attiecību pamatiem” nekad nav stājies spēkā, jo to ir ratificējusi
tikai Latvijas puse, bet Krievijas Federācijas Domes nostājas dēļ tas nekad nav
stājies spēkā, un tāpēc, man liekas, ir pilnīgi bezjēdzīgi nostāties šeit un
stāstīt par visiem tiem pārkāpumiem, kas gadu gaitā Latvijā šeit ir piekopti.
Un es vispār gribu lūgt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisiju pavērtēt, vai deputāta Buzajeva vārdi, nodēvējot veselu tautu par
rasistiem, tomēr nav dziļš aizskārums.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro
reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es ļoti īsi gribētu atbildēt uz apvainojumu, ka es it kā esmu
nodevējs un Krievijas piekritējs.
Cienījamie – dāmas un kungi! Mana priekšlikuma būtība ir nokopēta
no līguma, kuru ir ratificējusi Latvijas puse – Augstākā padome, tajā skaitā vismaz
seši Augstākās padomes deputāti, kas šobrīd atrodas šajā zālē (No zāles:
„Uzvārdu!”), bet kuru nav ratificējusi Krievijas puse.
Es uzskatu, ka tieši no Krievijas puses tā bija nodevība pret saviem
tautiešiem, kuri dzīvoja šeit, Latvijā… tas, ka Krievija nav ratificējusi šo
līgumu.
Cienījamie kungi! Tieši Augstākā padome nobalsoja praktiski par
pilsonības „nulles” variantu, tāpēc nebūtu nekāds brīnums, ka arī Saeima
nobalsotu par šo variantu, jo vienreiz ar mūsu augstākā lēmējorgāna balsīm šis
„nulles” variants jau ir atzīts.
Un pēdējais. Šajā līgumā bija atsauce uz Abreni, un sakarā ar to
Krievija to nav ratificējusi. Un es esmu gatavs apmainīt sava vēlētāja, Latvijā
dzīvojoša krieva, intereses pret teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu saglabāt esošo redakciju un
pilnvarojumu valdībai un balsot „pret” šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 72, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
12.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija „Saskaņas Centrs”. Šā priekšlikuma
būtība ir pilnīgi pretēja tam, kas bija iesniegts iepriekšējos priekšlikumos.
Tātad frakcija piedāvā papildināt esošo redakciju ar Ministru kabinetu ierobežojošu
punktu, kas nozīmē uzdot Ministru kabinetam atsaukt deklarāciju par Latvijas Republikas
un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts
robežu.
Godājamie kolēģi, uzskatu, ka Ministru kabinets, valdība, ir
tiesīga pati izlemt, kad ir nepieciešams pielikt klāt kādu deklarāciju vai kad ir
nepieciešams to atsaukt, tāpēc aicinu nepaplašināt tās robežas jeb to pilnvarojumu,
kādu mēs, Saeima, plānojam dot valdībai, un noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Pirmais
runās deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!… Ceru, ka tagad ir
labi dzirdams… Jā? (Starpsauciens no zāles: „Nav dzirdams!”) Nav dzirdams? (Starpsauciens
no zāles: „Nē, skaļāk!”)
Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau desmit dienas top
Latvijas vēstures melnās lapaspuses. Šodien mūsu dvēseles plosa nemiers, kura saknes
ir tautas un mūsu kā nacionālas valsts pastāvēšanas apšaubīšana, jo ziņu un
notikumu graujošajā straumē kopā ir saplūdis ne tikai pilnvarojums robežlīguma
sakarā, bet arī inflācija, mūsu karavīru liktenis Irākā, toksiskā hepatīta
dzeltenie slimnieki, automātu kārtas, apšaujot bērnus un ģimenes…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt! Lūdzu, runājiet par
12.priekšlikumu! Par 12.priekšlikumu, lūdzu!
L.Ozoliņš. Es jau runāju par 12.priekšlikumu un saistu to ar mūsu
tautas pazemojumu – ar visas tautas pazemojumu, kas nāk kopā ar inflāciju, ar pederastu
programmu uzmākšanos skolām, ar cukura rūpniecības sabrukšanu…. Kā cerības un to
apliecinājums… kā pēdējais izmisuma solis šodien mūs sagaidīja „Visu
Latvijai!” jauno latviešu kailie ķermeņi mīnus 20 grādu salā. Kā
Ložmetējkalnā, kā Morē, kā Nāvessalā… Paldies par viņu drosmi,
uzdrīkstēšanos un izturību! Tā bija patiesības – nežēlīgas šodienas patiesības
– demonstrēšana.
Noraidīsim šo priekšlikumu – atsaukt 2005.gada deklarāciju!
Priekšlikums ir pazemojošs, tā ir kārtējā ņirgāšanās par Latviju, par mūsu
valsti. Saglabāsim kaut drusciņ pašcieņas un šo vienpusējo deklarāciju
(uzsveru – vienpusējo!) nenoraidīsim! Lai tā paliek vēsturē kā mūsu
pārliecība! Saglabāsim to kā mēģinājumu vēlreiz skaidrot Ribentropa-Molotova un
Jaltas- Potsdamas slepeno paktu sekas! Diemžēl šo lielvalstu vienošanās allaž ir
graujoši skārusi tautas eksistenci šajā saulē.
To paredzēja jau 6.Saeima. 1995.gada 26.aprīlī Saeima lēma un
Prezidents izsludināja likumu, kurā uzdeva valdībai sākt sarunas ar Krieviju, Vāciju,
ASV un Angliju par kompensācijām, tā mazinot posta sekas. Diemžēl Ministru prezidenti
Šķēle, Krasts, Andris Bērziņš („Latvijas Ceļš”) un citi, arī ārlietu
ministri neuzsāka šīs sarunas, un vēl šodien, jau vienpadsmito gadu, tās nav
uzsāktas. Pašreiz it kā top vai jau ir izveidota grupa, kas uzsāks šīs sarunas,
kuras vajadzēja sākt jau 1995.gadā. Tad būtu skaidrība un puišiem šodien nebūtu
jāsalst mīnus 20 grādu salā. Šodien mēs balsojam sasteigti, neapdomīgi, bara
instinkta vadīti. Ir arī vēl citas motivācijas.
Un vēl. Mazliet no vēstures. 1944.-1945.gadā es biju pirmās klases
skolēns Talsos. Tēvs atradās cietumā, ēdām zirga gaļu un dzīvojām dārza
mājiņā salā. Nāvīgi saspridzinājās mans rotaļu biedrs. Viņam bija tikai 10 gadi.
10 gadus vecs viņš bija. Visi Talsu iedzīvotāji jutās baisi. Ienāca Sarkanā armija,
pilsētas laukumā naktī parādījās Staļina milzu portrets. Nozaga velosipēdu.
Atgriezās komunistiskais terors. Neziņa, šaubas, bailes… Visur un vienmēr! Mums,
bērniem, galvā iemetās utis. Nelīdzēja nedz utu ķemme, nedz petroleja, jo, kad tauta
cieš, kad tautai sāp un smeldz, kad riešas asaras, tad ķermenis nav spējīgs
pretoties pretvarai.
Vakar dzirdēju ziņu, ka Latvijas lauku skolās un bērnudārzos
savairojušās utis…
Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka mēs runājam par 12.priekšlikumu!
L.Ozoliņš. Balsosim pret šo pazemojošo priekšlikumu! Skumji!
Nožēlojami!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Paldies, Bērziņa kungs,
ka jūs… Acīmredzot jums ir valdības dots uzdevums, un jūs to realizējat, uzrunājot
Saeimu un komentējot, ka valdība gatavojas atsaukt šo vienpusējo valdības
deklarāciju. Man ir prieks to dzirdēt. Protams, noraidot 8.priekšlikumu, kurā bija
piedāvāts pievienot robežlīgumam šo deklarāciju, – un Saeima ar lielu balsu
pārsvaru to noraidīja – mums it kā nebūtu, par ko bažīties. Taču, redziet, ar šā
pilnvarojuma došanu viss jau vēl nebeigsies, stāsts vēl nebūs galā. Mēs vēl
nāksim šeit un ilgi un dikti runāsim par ratifikāciju.
Tātad mūsu priekšlikums, kuru es ieteiktu valdošās koalīcijas
deputātiem tomēr atbalstīt, atvieglotu ne tikai līguma parakstīšanas procedūru, bet
arī tā ratifikāciju šeit. Nezin kāpēc jūs gribat šo sarunu padarīt ilgāku,
vairāku gadu garumā, jo es baidos, ka tikai ar vienu Saeimas sēdi tā ratifikācija
„neies krastā”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.
– frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
13. – deputāta Lāča priekšlikumu! Priekšlikuma būtība ir tāda: vietās, kur
Latvijas valsts robeža neatbilst 1920.gada Miera līgumam, robežu vajadzētu saukt par
pagaidu demarkācijas līniju.
Godājamie kolēģi! Šeit priekšlikumā ir iestrādāts un iesniegts
neprecīzs citāts jeb izvilkums no Latvijas Republikas likuma par Latvijas valsts
robežu.
Un otrs. Ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tad pašreizējā,
piemēram, Latvijas un Baltkrievijas robeža, kas ir apstiprināta ar likumu, būtu
jāpārsauc par pagaidu demarkācijas līniju.
Es gribu teikt, ka šis priekšlikums faktiski nav atbalstāms, tāpēc
aicinu tā arī izturēties pret to.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es īsti neizpratu Ārlietu komisijas vadītāja
Andra Bērziņa teikto, jo runa par demarkācijas līniju ir tikai attiecībā uz
konkrētu posmu – uz šiem sešiem pagastiem un Abrenes novadu, bet ne jau uz
Baltkrieviju. Nu var jau meklēt kādu iemeslu, kaut kur atrast kādu kļūdu, lai
noraidītu, taču domāju, ka tas ir nepareizi un nav vietā, jo visiem jau tāpat ir
skaidrs, par kuru demarkācijas līniju mēs runājam.
Šeit vēl Pabrika kunga nav… Žēl, ka viņa nav, jo tad es savu
runu saīsināšu, jo tā bija veltīta lielākā daļā Pabrika kunga iepriekšējiem
atzinumiem līdz pat pēdējām divām nedēļām. Es saīsināšu tādēļ šo runu.
Var uzskaitīt veselu virkni citātu, kas man šeit runā bija
sagatavoti, kurā mēs redzam, ka pirms šīm divām nedēļām vairākus gadus no vietas,
kamēr Pabrika kungs ir ārlietu ministra postenī, viņš ir skaidri un gaiši
norādījis un pateicis, ka mums jāturas pie Satversmes, ka mums jāuzsver 1920.gada
Miera līgums, ka mūsu, teiksim, šī pašreiz esošā robeža ir tāda, ka mums nav
nekādas robežlīguma parakstīšanas nepieciešamības – un tā tālāk. Tā kā viņa
šeit nav klāt, viņam veltīto tekstu es nelasīšu un netraucēšu jūs ar to.
Es gribētu runāt vēl arī par kaut ko citu. Arī tas jautājums ir
šā robežlīguma sakarā un, manuprāt, ir tikpat svarīgs. Un es lūdzu Saeimas
priekšsēdētāju, kas vada šo sēdi, ieklausīties manos vārdos, ko es tagad teikšu,
jo viņš droši vien sacīs, ka tas varbūt tagad tieši neattiecas uz šo robežlīgumu.
Attiecas gan! Tieši uz šo robežlīgumu! Un runa būs tieši par
mūsu savstarpējo politisko korektumu, par izturēšanos, politisko kultūru un
pieklājību.
Lūk, Ministru prezidents Aigars Kalvītis atnāca uz Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas sēdi un visiem klātesošajiem (man šķiet, mēs bijām 15 vai 16
deputāti no 18) skaidri izteica savu viedokli. Tur arī izskanēja viņa motīvi, kas
pēc tam pēkšņi, tā teikt, pazuda, – motīvi, kuru dēļ mums jāparaksta šis
līgums. Žēl, ka mums nav un nav iespējams dabūt tās sarunas stenogrammu! Tajā
sarunā Ministru prezidents Aigars Kalvītis skaidri pateica, ka, ja mēs neparakstīsim,
mēs nonāksim izolācijā. Kas tad būs tie, kas mūs izolēs? Nu, mēs taču zinām, ka
ne Lietuva, ne Igaunija, ne Polija, ne Rumānija, ne Ungārija, ne Čehoslovākija… Un
tādēļ pēc tam, kad, augšstāvā Sarkanajā zālē būdams, Ministru prezidents laipni
aicināja mūs atturēties no jebkādiem savstarpējiem asumiem, es biju ļoti
pārsteigts. Kad šos viņa vārdus „mēs nonāksim starptautiskā izolācijā” es
pateicu ar citiem vārdiem: „lielvalstu spiediens” -, Ministru prezidents
nenoturējās un iemaisījās manā runā. Tas no viņa puses bija nepieņemami, manā
skatījumā. To viņam nevajadzēja darīt!
Lieta gāja vēl tālāk. Tas attiecas uz… Bērziņa kungs!
Paklausieties, lūdzu! Tas attiecas uz mūsu, nu, varētu teikt, visu deputātu, vienalga,
pozīcijas vai opozīcijas deputātu, savstarpējo politkorektumu un individuālo
attieksmi. Nosauksim to par tikumiski orientētu politiku.
Tātad es runāju par izolāciju – par to, ko Ministru prezidents
pateica -, pat atvietodams to ar vārdu „spiediens”. Pilnīgi pareizi! Bet jūs – es
citēšu jūsu vārdus – atļāvāties beigās, noslēgumā, izmantot savu varu kā
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un runājāt: „No otras puses, es esmu pilnīgi
pārliecināts, ka Lāča kungs netaisījās nevienu apvainot…” Pareizi, netaisījos!
„…teikdams, ka zālē ir cilvēki, kas kalpo kādiem citiem svešzemju ekonomiskiem
spēkiem.” Jums bija iespēja izlasīt manas runas stenogrammu, tāpat kā esmu
izlasījis jūsu runas stenogrammu. Tur nav tādu vārdu – „svešzemju ekonomiskiem
spēkiem”! Mūsu savstarpējās attiecībās es lūdzu jūs būt uzmanīgākiem, jo to
visu klausās tauta un tai nav šīs iespējas pēc tam pārbaudīt, kurš tad nu ir
rīkojies korekti, godīgi pateicis valdības pārstāvju vārdus un kurš ir tos
izmainījis.
Bet ejam vēl tālāk! Par mūsu nostāju šā līguma sakarā. Cik
amorāli mēs esam, cik tālu esam krituši!
Rīgā atbrauc Primakova kungs alias Pinhass Finkelšteins…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs…
V.Lācis. Nē, nē, tas būs tieši mūsu stājas sakarā.
…Pinhass Finkelšteins. Pēc tam viņš ir Kiršenblats. Un pēc tam,
kad viņš ieiet KGB dienestā, viņš ir Primakovs.
Un ko dara mūsu augstākā politelite, kas tur ir daļēji klāt? Un,
galvenais, ko dara mūsu kultūras pārstāvji? Viņi šo cilvēku sagaida, pieceļoties
kājās un ar aplausiem!
Tad, kad Primakova kungs, tikko kā nolicis sānis KGB
priekšsēdētāja posteni un būdams Krievijas valdības augšgalā, pirmo reizi
aizbrauca uz Franciju, Kanādas vislielākā laikraksta Toronto Sun galvenais
ievadnieks Margolis rakstīja, ka viņš nesaprot Rietumu valstis, jo, ja, kā viņš
saka, Hitlers nebūtu kapitulējis, bet viņa valsts būtu pēc tam sabrukusi ekonomiski
un politiski kā PSRS, tad…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs!
V.Lācis. …tad, lūk, vajadzētu laikam sarunas vest ar Himlera kungu
– tā, kā tagad Rietumi ved ar Primakova kungu. Un mēs pazemojamies tik tālu šā
cilvēka priekšā, kas ir atteicies no savas tautības… Tas ir liels negods. Savā
grāmatā…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, cik minūšu vēl jums vajag? Jo mums
ir jābalso par…
V.Lācis. Divas minūtes.
Sēdes vadītājs. Zāle piekrīt? (No zāles: „Lai runā! Lai
runā!”)
V.Lācis. Savā grāmatā „Latviešu leģions patiesības gaismā”
es norādu ar nepatiku, ka mums bija ģenerālis Oskars Dankers, kas Latvijā bija
latvietis, bet kas aizbrauca uz Vāciju un kļuva par vācieti. Un tāds pats ir šis
Primakova kungs. Un mēs viņa priekšā liecamies! Godu jau nevar nevienai valstij un
nevienam cilvēkam atņemt, godu var tikai pazaudēt. Mūsu valsts ir pazaudējusi savu
godu jau ar minētajām „ēzeļa ausīm” un otrreiz pazaudēja, tiekoties ar Primakova
kungu. Un to mēs esam darījuši paši! Paši esam pazaudējuši savu godu! Izpatikšana
vienmēr ir novedusi pie garīgas verdzības! Un arī šī izpatikšana, ko mēs
parādījām tagad, beidzamajās nedēļās, ir jau novedusi zināmu mūsu politiskās
elites daļu pie garīgas verdzības.
Paldies par uzmanību. (Aplausi. No zāles dep. J.Dobelis: „Kur ir
Finkelšteins?”)
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Paldies, Lāča kungs, par jūsu vārdiem! Varbūt tie spēja kāda
dvēseles stīgas atmodināt…
Likumprojektā šis ir pēdējais priekšlikums, kas, protams, vairs
neglābj bezcerīgo likumprojektu. Taču šis ir vēsturisks brīdis, un, iespējams, šis
būs pats smagākais balsojums 9.Saeimas pastāvēšanas laikā. Es saku –
„smagākais”, jo ceru, ka Satversmes tiesas spriedums aiztaupīs Latvijai vēl vienu
pazemojumu, kāds būtu bijis, ja parakstītais robežlīgums nonāktu līdz
ratifikācijai.
Un tomēr es nejutīšos tā, ka es esmu darījis visu, ja es jūs
neaicināšu, kolēģi.
Dzintar Ābiķi (No zāles dep. K.Leiškalns: „Šito te tipu!”),
Juri Dalbiņ, Induli Emsi, Andi Kāpost, Jāni Lagzdiņ, Leopold Ozoliņ, Vaira Paegle,
Paul Putniņ, Jāni Strazdiņ…! Apdomājiet vēl mirkli savu balsojumu, jo es baidos, ka
nodevības nasta jums būs ļoti smaga! Tā līdz ar jūsu vārdiem ieies mūsu valsts
vēsturē.
Un vēl. Deputāti! Daļa no jums šodien vairāk nekā pusstundu pirms
sēdes sākuma ieradās Saeimas namā, lai jums nebūtu jāskatās acīs tiem sirmajiem
vīriem un jauniešiem, kas stāvēja 20 grādu salā, lai atmodinātu jūsu godajūtas un
sirdsapziņu. Dziļā cieņā es pateicos leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, un
tiem jauniešiem, kas, spītējot salam, savu iespēju robežās iestājās par tiem
ideāliem, ko jūs, deputāti, šodien nododat.
Un vēl pēdējais. Valsts prezidentes lēmums izsludināt vai
neizsludināt likumu būs pēdējais šīs valsts interešu nodevības cēliens. Visus
mūs vētīs vēstures tiesa. Gan tos, kas balsoja „par”, gan tos, kas balsoja
„pret”, gan tos, kas gļēvulīgi vai nu izvilka karti, vai tāpat nebalsoja… gan
tos, kas izsludināja, gan tos, kas neizsludināja…
Un es gribu apelēt arī pie Valsts prezidentes godaprāta un aicināt
neizsludināt šo likumu, kad Saeima to būs pieņēmusi.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Aicinu noraidīt priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.
– deputāta Visvalža Lāča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 52, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā, daru zināmu, ka esam saņēmuši desmit deputātu – Kariņa,
Čepānes, Bendrātes, Āboltiņas un citu deputātu – priekšlikumu: „Saskaņā
ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsošanas par
likumprojekta „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā
parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un
Krievijas valsts robežu” pieņemšanu otrajā lasījumā nolasīt katra deputāta
balsojumu.” Godātie kolēģi, šādas tiesības deputātiem ir. Un viens var runāt
„par”, viens – „pret”.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt „par”.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Deputāti! Ierosinājums ir ļoti vienkāršs. Mēs lūdzam nolasīt
balsošanas rezultātus. Protams, valdošā koalīcija ar savu balsojumu var to
nobloķēt. Protams, jūs varat, ja jums ir kauns. Un es saprotu, ka daudziem no jums ir
kauns. Un tomēr – ja nav kauna darīt, tad nevajadzētu būt arī kaunam, ka par to
uzzina. (No zāles dep. M.Segliņš: „Lasi, lasi!”)
Es aicinu dot iespēju tautai zināt savus varoņus.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Par procedūru vārds Jurim
Dobelim. Par procedūru. Vai varbūt jūs gribat runāt „pret”? (No zāles dep.
J.Dobelis: „Par procedūru!”) Par procedūru. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pirms mēs nolasām katra deputāta balsojumu, – es
piekrītu, ka jānolasa, kā balsots par likumu kopumā -, es gribu teikt, ka esmu
pamatīgi sašutis par balsojumu par 13.priekšlikumu. Jūs, Šadurska kungs, arī neesat
nobalsojis „par”. Lūk! (No zāles: „Oi-oi! Kauns! Nevajag citus kaunināt!”)
Un tādā gadījumā es iesaku nolasīt arī balsojumu par 13.priekšlikumu. No frakcijas
„Jaunais laiks” tikai trīs ir balsojuši „par”.
Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi, jūs nerunājāt par procedūru.
Es izsaku jums aizrādījumu. (Dep.J.Dobelis no zāles: „Paldies!”)
Godātie kolēģi, neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu – pēc balsojuma par likumprojekta pieņemšanu nolasīt katra deputāta balsojumu. Lūdzu, balsosim par šo 10
deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav.
Godātie kolēģi, tātad mēs varam balsot par likumprojekta
pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo visi priekšlikumi ir izskatīti. Vai kas
būtu piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu!
A.Bērziņš. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es pateicos
par atbalstu Ārlietu komisijai un gribu nobeigumā vēlreiz uzsvērt, ka sagatavotais un
mūsu pašu nobalsotais likumprojekts faktiski ir pilnvarojuma ietvars valdībai. Un
likumprojektā dotā atsauce uz Latvijas konstitucionālo likumu ir šā pilnvarojuma
ietvars.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un
galīgajā redakcijā!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, neviens deputāts neatturas.
Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt rezultātus!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
„Par” likumprojektu nobalsoja 69 deputāti: Valērijs Agešins,
Vitālijs Aizbalts, Uldis Augulis, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris
Bērziņš (LPP/LC frakcija), Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis
Edvīns Bresis, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs,
Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs,
Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Indulis Emsis, Inta Feldmane, Sergejs Fjodorovs,
Aleksandrs Golubovs, Valdis Ģīlis, Pēteris Hanka, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs
Kabanovs, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Māris Krastiņš, Vents
Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs
Līdaka, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Vineta
Muižniece, Vitālijs Orlovs, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Jakovs Pliners, Jānis
Porietis, Pauls Putniņš, Ivans Ribakovs, Ziedonis Rubezis, Artūrs Rubiks, Anta Rugāte,
Mareks Segliņš, Ligita Silaraupa, Juris Sokolovskis, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis
Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Jānis Šmits, Dainis Turlais,
Jānis Tutins, Gunārs Upenieks, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Imants Valers,
Aleksejs Vidavskis un Ērika Zommere.
„Pret” nobalsoja 26 deputāti: Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte,
Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Juris Dobelis, Uldis Ivars Grava, Māris Grīnblats,
Imants Kalniņš, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Sarmīte
Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Visvaldis Lācis, Linda Mūrniece, Leopolds
Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Jānis Reirs, Einars Repše, Inguna Rībena, Anna Seile,
Kārlis Šadurskis, Pēteris Tabūns, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši PCTVL
frakcijas priekšsēdētāja Jakova Plinera iesniegumu: „Saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 144.pantu lūdzu pieņemt PCTVL frakcijas ziņojumu par balsošanas
motīviem sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtības
44.jautājumu – likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt
1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma
projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 144.panta otro daļu vēlamies nolasīt šo ziņojumu pēc balsojuma rezultātu
paziņošanas.”
Lūdzu! Paziņojuma nolasīšanai vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Īss paziņojums, balstoties uz
balsošanas rezultātiem.
Neskatoties uz visu kritiku, kuru mēs veltījām šim likumprojektam,
PCTVL frakcija visos lasījumos un arī „nulles lasījumā” ir balsojusi „par”.
Tomēr tas nenozīmē, ka mēs atbalstām likumprojektu kopumā. Mēs atbalstījām un
atbalstām tajā tikai vienu frāzi: piešķirt Ministru kabinetam pilnvaras parakstīt
robežlīgumu. Mēs nekādā gadījumā neatbalstām tiešu atsauci uz konstitucionālo
likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, netiešu atsauci uz 1990.gada
4.maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un uz it kā
joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju.
Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Mēs esam pret šo frāzi: „…ņemot vērā starptautiski
atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību…” Toties mēs iestājamies –
gan agrāk, gan arī tagad – par visu ar Krieviju slēdzamo līgumu parakstīšanu vienā
paketē. Un pirmām kārtām tas attiecas uz līgumu par sadarbību sociālās drošības
jomā. Kad šis līgums būs parakstīts, savu labklājību uzlabos vismaz 16 tūkstoši
Latvijas nepilsoņu.
Dāmas un kungi! Likumprojekta autori gribēja, lai likumprojektā
iekļautās teritoriālās pretenzijas pret Krieviju un tēzes, kas attaisno masveida
bezpilsonību un etnisko diskrimināciju, tiktu atbalstītas pārsvarā ar krievu
tautības vēlētāju ievēlēto deputātu balsīm.
Oficiāli gribu paziņot, ka šī krāpšanās, mūsuprāt, jums nav
izdevusies. Neskatoties uz to, mēs, bez šaubām, esam par attiecību uzlabošanu starp
Latviju un Krieviju, taču ne uz mūsu vēlētāju un nepilsoņu rēķina.
Mēs ļoti ceram, ka šī attiecību uzlabošanās tomēr notiks,
neskatoties uz liekulīgajiem valdošā vairākuma trikiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamajiem
darba kārtības jautājumiem, mums jālemj par šīsdienas sēdes darba kārtības
maiņu, jo esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija lūdz izdarīt Saeimas 8.februāra sēdes darba kārtībā grozījumu –
izsvītrot 49.punktu, tas ir, likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
darba kārtības maiņu? (No zāles: „Ir!”) Ir iebildumi.
Par šādu darba kārtības maiņu viens var runāt „par”, viens
-„pret”. Ir pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs, kas droši vien runās
„pret”.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs labi atceramies, ka jau vairākus sasaukumus
Svētku likums ir ticis apspriests Saeimā un šajā sakarā te ir virmojušas lielas
kaislības. Taču šoreiz šā ierosinājuma iemesli nav saistīti ar kaut kādu
iespējamo politisko nokrāsu. Te nav runa ne par 8.martu, ne arī par kādiem citiem
strīdīgiem jautājumiem. Es komisijas sēdē paliku mazākumā un tāpēc tomēr gribu
arī šeit aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo te runa faktiski ir par to,
lai šī sabiedrība apspriestu priekšlikumu par svētku dienu pārcelšanu uz
nākamajām darba dienām, ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā.
Šis priekšlikums komisijā tika ļoti plaši debatēts. Mēs
saņēmām izsmeļošu informāciju. Šodien mūsu rīcībā ir visa nepieciešamā
informācija, lai pieņemtu politisku lēmumu. Es neredzu absolūti nekādu vajadzību
atlikt šā jautājuma skatīšanu.
Un faktiski arī vairākums ministriju ir atbalstījis šo
priekšlikumu; piemēram, Labklājības ministrija to ir rakstījusi pilnīgi skaidri:
„Mūsuprāt, šāds priekšlikums ir vērtējams atzinīgi, jo tādējādi tiek
veicināta ģimenes un darba dzīves apvienošana.” Labklājības ministrija to
rakstījusi pagājušā gada decembrī.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija raksta šādi: „Tā kā ģimene
nodrošina labvēlīgu bērna fizisko un emocionālo attīstību un stiprina paaudžu
saites, atbalstām ierosinājumu noteikt papildu brīvdienu, ja svētku diena sakrīt ar
sestdienu un svētdienu.”
Vēl vairāk! Finanšu ministrija raksta, ka šāda svētku dienu
pārcelšana nevarētu negatīvi ietekmēt valsts budžetu. Tātad nekādu zaudējumu nav!
Tā ir oficiāla vēstule, kuru parakstījis finanšu ministrs Spurdziņš, un tā ir
datēta ar pagājušā gada 27.decembri. Varam norādīt arī attiecīgo tās numuru.
Kāpēc rodas problēmas? Vai ne tāpēc, ka pēkšņi sāka iebilst
Latvijas Darba devēju konfederācija? Darba devēji negrib maksāt papildus. Viņi
uzskata, ka cilvēkus jāspiež strādāt vēl vairāk, jo, redz, Latvijā tomēr trūkst
darbaroku… Es pilnīgi saprotu šo motivāciju! Un katrai nevalstiskai organizācijai ir
visas tiesības lobēt savas intereses, bet kāpēc valdība pakļaujas tādam darba
devēju spiedienam un vienkārši uzreiz steidzas pildīt darba devēju norādījumus,
pilnīgi ignorējot arodbiedrību viedokli, pilnīgi ignorējot vairāku citu sabiedrisko
organizāciju viedokli?
Protams, ir ļoti viegli pieņemt domu – ja cilvēki vairāk strādā,
jo vairāk viņi ražo, un tad viņi arī pelna vairāk. Es dzirdēju arī tādus
argumentus, ka, redz, tad darba ņēmēji pelnīs mazāk… ka tad viņu ieņēmumi
samazināsies.
Bet, piedodiet! Cilvēki Latvijā strādā daudz vairāk nekā darba
ņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Latvijā strādājošie strādā par 72 stundām vairāk
nekā Igaunijā un par 153,6 stundām vairāk nekā Lietuvā. Tie ir dati, ko mums sniedza
valdība. Tie nav izdomāti!
Un faktiski runa ir ne jau par to, ka cilvēki maz strādā. Viņiem
maz maksā! Mūsu darba atalgojuma likmes ir pārāk zemas. Protams, tā ir milzīga
problēma, jo darba alga palielinās daudz straujāk nekā produktivitāte. Mēs visi to
labi zinām, bet mēs arī zinām, kur ir tā problēma. Šie jaunie strādnieki brauc uz
Īriju, brauc uz ārzemēm, bet, veicot šādus pasākumus, mēs vēl vairāk
paātrināsim šo procesu, jo mēs varam pierunāt un pārliecināt šos jaunos
strādniekus vai strādniekus vispār palikt Latvijā, tikai uzlabojot viņu darba
apstākļus, tajā skaitā risinot arī šo problēmu par svētku dienu pārcelšanu.
Tāpēc man šķiet, ka valdība pēkšņi nez kāpēc ir mainījusi
savu viedokli. Acīmredzot tagad tiek apstrīdēts arī Finanšu ministrijas slēdziens,
kuru es tikko citēju. Protams, es nebrīnīšos, ja rīt parādīsies arī cits Finanšu
ministrijas dokuments, kaut gan mēs visi ļoti labi zinām, ka Spurdziņa kungs ir ļoti
profesionāls ministrs…
Es vēlreiz gribu aicināt jūs nemainīt savu viedokli tik atbildīgos
jautājumos. Es, būdams sociāldemokrātiskā spārna partijas pārstāvis, nevaru
piekrist šādai vienpusējai orientācijai. Mums, likumdevējiem, tomēr ir jābūt
arbitriem, nevis jākalpo darba devējiem. Visu cieņu darba devējiem, bet mums tomēr ir
jārūpējas arī par darba ņēmēju!
Un kaut gan valdību šobrīd veido labējās partijas, jūs paši
vairākkārt esat runājuši par to, ka ir nepieciešams risināt sociālos jautājumus,
kas neko nemaksā budžetam, bet tagad atkal sākat kaut kādas politiskās spēlītes…
Es aicinu jūs noraidīt šo ierosinājumu, izšķirties un tomēr
pieņemt politisku lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis „pret”, viens var runāt
„par”. Mums divi deputāti ir pieteikušies runāt „par”. Pirmā ir deputāte
Ingrīda Circene… (No zāles dep. I.Circene: „Es pieteicos runāt „pret”!”)
Es atvainojos, jūs bijāt pieteikusies runāt par citu darba kārtības jautājumu… (No
zāles dep. I.Circene: „Es jau biju pieteikusies pirms!”) Par izslēgšanu mēs
tikai tikko saņēmām priekšlikumu – izslēgt no darba kārtības…
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, arī es piedalījos šajā komisijas sēdē, un arī es runāšu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika
skatīts jau sen, un visi šīs komisijas locekļi, ņemot vērā ministriju atzinumus,
pieņēma lēmumu, ka šis projekts ir atbalstāms un skatāms… ka tas nav atliekams. Un
taisni tāpat, kā tiek mainīti gan uzskati, gan priekšlikumi, gan dokumenti saistībā
ar visu pārējo, arī šinī komisijā šodien pēkšņi tika sasaukta ārkārtas sēde,
lai mainītu komisijas pieņemto lēmumu un viedokli. Līdz ar to Barčas kundze
iniciēja, ka, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai
vēlreiz ir jāpārskata komisijas pieņemtais lēmums.
Taču man gribētos precīzi nocitēt finanšu ministra Spurdziņa doto
atzinumu par šo likumprojektu: „Finanšu ministrija atbalsta ierosinājumu par svētku
dienu pārcelšanu uz nākamajām darba dienām, ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai
svētdienā. Brīvdienu pārcelšana nodrošinātu vienādu brīvdienu skaitu katru
gadu.”
Tas ir citāts, tas nav mans viedoklis! Šīs nav jaunas brīvdienas,
šīs ir kārtējās brīvdienas katru gadu. Jaunu brīvdienu noteikšana gan varētu
radīt ietekmi uz valsts budžetu, par ko šodien runāja arī komisijā. Runāsim
taisnību, nevis paudīsim savus viedokļus! Mēs runājam par mūsu valsts
iedzīvotājiem, par tās darba cilvēkiem, jo šie Latvijas iedzīvotāji mūs ir
ievēlējuši, lai mēs pārstāvētu viņu viedokli un aizstāvētu viņu intereses.
Un tālāk būs citāts no Finanšu ministrijas atzinuma, kuru mainīt
būtu (no zāles dep. J.Dobelis: „Emša kungs! Ko viņa tur runā?”)…
atzinums, ka vai nu šie eksperti Finanšu ministrijā ir nekompetenti…
Sēdes vadītājs. Godātā Circenes kundze! Mēs apspriežam šā
jautājuma izskatīšanu – „par” vai „pret”… Tātad jūs, kā es saprotu, esat
„par” šā jautājuma izslēgšanu.
I.Circene. Nē. Esmu pret tā izslēgšanu! Es biju pieteikusies
debatēs rakstiski jau pirms tam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, noformulējiet savu pozīciju – „par”
vai „pret”.
I.Circene. Es esmu pret izslēgšanu, jo nav nekāda pamatojuma
svītrot šo likumprojektu no darba kārtības.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka jūsu viedokļi ir
bijuši tikai „pret”, tāpēc mums kādam ir jārunā „par”. „Par” pieteicies
runāt deputāts Jānis Šmits.
Deputāts Jānis Šmits – komisijas vārdā. Par to, ka komisija ir
pieņēmusi šādu lēmumu. Lūdzu!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā zālē neatradīsies neviens
cilvēks, kas nevēlētos piešķirt mūsu valsts iedzīvotājiem viņiem pienākošās
brīvdienas. Un es gribētu, godātie radioklausītāji un visi tie, kuri mūs dzird,
vēlreiz jums apliecināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl joprojām
uztur spēkā savu prasību attiecībā uz to, par ko mēs komisijā esam nobalsojuši, –
par brīvdienu piešķiršanu, kas nav papildu brīvdienas, bet kas ir brīvdienas, kuras
viņiem pienākas pēc likuma. Jautājums, par ko šodien bija runa – kāpēc komisija
nolēma atsaukt šā likumprojekta izskatīšanu, neskatoties uz to, ka ir bijuši ļoti
daudzi pozitīvi atzinumi. Tāpēc, ka valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu
viedokli – tā ir lūgusi šo jautājumu izskatīt rūpīgāk.
Vēl jo vairāk! Es gribētu teikt, ka jūs, cienījamā Circenes
kundze un Cileviča kungs, šajā komisijā esat strādājuši ilgāk par mani un tāpēc
jūs ļoti labi visu zināt. Un nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību, ka jautājumi, kas skar
brīvdienas, attiecas tikai un vienīgi uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Tie skar arī Sociālo un darba lietu komisijas kompetenci (no zāles dep. J.Dobelis:
„Nacionālās drošības komisiju!”), un tieši tāpēc pēc kopsēdes mēs
šodien nolēmām šo jautājumu atlikt nevis uz kādu nenoteiktu laiku, teiksim, uz
diviem gadiem, bet gan uz īsu brīdi, lai abas komisijas varētu precizēt savu viedokli
un lai arī valdība nonāktu pie vienota viedokļa. Tātad pēc kāda laika – varbūt
pēc mēneša vai varbūt pēc pusotra – mēs noteikti vēl atgriezīsimies pie šā
jautājuma.
Es vēlreiz atkārtoju: es ceru, ka šajā zālē nav neviena
deputāta, kas nostātos pret 80 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs izšķirsimies balsojot!
Tātad balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu –
svītrot no šīsdienas darba kārtības 49.punktu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Tātad šis jautājums no darba
kārtības šodien tiek svītrots.
Mēs esam saņēmuši arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu: „Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu komisija iesaka svītrot
no 8.februāra sēdes darba kārtības 45.punktu – likumprojekta „Grozījumi Valsts un
pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā.” Vai
deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.
Šo darba kārtības punktu mēs esam svītrojuši. Paldies.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim
likumprojektu „Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Tie ir Satversmes
81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.37. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Pievērsieties, lūdzu, dokumentam Nr.307C. Komisija
saņēma un izskatīja desmit priekšlikumus.
1.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 2.priekšlikumu, ko iesniedza Sociālo un darba lietu
komisija. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 3.priekšlikums, ko iesniedza frakcija „Jaunais
laiks”. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti…
G.Blumbergs. Es varbūt paskaidrošu, kāpēc komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Šeit būs debates. Debatēs ir pieteicies deputāts
Krišjānis Kariņš. Komisijai būs vārds pēc debatēm. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atšķirt mūsu likumprojekta
tabulas un izlasīt, kas ir teikts „Jaunā laika” frakcijas priekšlikumā: „Ieviest
standartalgu principu valsts iepirkuma gadījumos būvniecībā.”
Šis princips, kuru mēs piedāvājam, būtu tas mehānisms, kādā
veidā publisko pasūtījumu gadījumā virzīt naudu, kas nāk no visiem nodokļu
maksātājiem, pirmām kārtām uz darba darītājiem, uz darba veicējiem, uz tiem
pašiem strādniekiem, un, otrkārt, bet jau noteiktā apjomā – uz firmas īpašniekiem,
uz peļņu.
Daudzās valstīs, to skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs, šāda
likumdošana jau darbojas, turklāt ļoti veiksmīgi. Jo kāds tad ir valdības uzdevums –
izstrādāt algoritmu, izstrādāt kritērijus un noteikt, kāda katru gadu visādām
darba kvalifikācijām ir standartalga. Tā nav minimālā alga, bet tā ir tā reālā
alga, ar kuru cilvēkus var atalgot vai par kuru var darīt zināmu darbu.
Ko tas nodrošinātu? Tas nodrošinātu to, ka valsts pasūta kāda
ceļaposma, kāda bērnudārza, kādas skolas celtniecību, bet tā nauda tiek novirzīta
tieši celtniekiem. Tad firmas nevarēs maksāt ne minimālo algu, ne arī, kā saka, algu
aploksnēs, mēģinot apiet nodokļu sistēmu. Tas tiešā veidā piespiestu darba
devējus maksāt attiecīgās algas, kas ir nepieciešamas, kā arī palielināt algas,
kas arī ir veids, kā mazināt mūsu darbaspēka aizplūšanu, it īpaši celtniecības
nozarē.
Tātad es aicinu tomēr nepiekrist komisijas vairākuma viedoklim, jo,
iespējams, visi komisijas locekļi nebija iedziļinājušies līdz galam, un atbalstīt
šo principu, līdz ar to uzdodot valdībai veikt arī vienu ļoti svarīgu darāmu darbu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Būtībā šis ir kārtējais populisms no
„Jaunā laika” puses, jo mēs komisijā ļoti koleģiāli izrunājām šo lietu. Ir
skaidrs, ka šis ir tāds jautājums, par kuru var diskutēt, bet kurā ir ļoti daudz
neskaidrību, tāpēc tas šādā sasteigtā veidā pašlaik absolūti nebūtu pieņemams.
Drīz šim likumprojektam tiks iesniegti priekšlikumi no Valsts iepirkumu biroja puses,
un komisija rūpīgi strādās arī ar daudziem citiem priekšlikumiem. Tāpēc komisijas
viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu, lai pašlaik nejauktu prātu tautai, ka te
atkal tiek atbalstītas kaut kādas nelikumības vai kaut kas tamlīdzīgs.
Tātad komisija ir gatava pie tā strādāt. Un, kā jau es teicu,
šeit ir arī ļoti daudz neatbildētu jautājumu, taču mēs nesakām, ka šādu
jautājumu vispār nevarētu apspriest. Bet ne šodien!
Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc
pārtraukuma, jo vairāki deputāti ir pieteikušies debatēs.
Tāpēc lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu signālu reģistrācijai!
Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas
rezultātus.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Ina Druviete, Jānis
Dukšinskis, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Šmits, Visvaldis Lācis,
Anatolijs Mackevičs, Karina Pētersone un Staņislavs Šķesters.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu
zālē! Atsāksim darbu! Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu „Grozījums Publisko
iepirkumu likumā” otrajā lasījumā, un šobrīd notiek debates par 3. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu.
Par šo priekšlikumu nākamais debatēs runās deputāts Dzintars
Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Neskatoties uz to,
ka zālē nav pārāk daudz cilvēku, es izskaidrošu „Jaunā laika” viedokli šajā
jautājumā. Tātad gan Eiropā, gan Amerikā ir šāda veida pieredze, ka vai nu ar
likumīgu regulējumu, vai ar koplīgumu tiek mēģināts noteikt algu apjomu, kāds ir
maksājams būvniecībā.
Amerikas pieredze vistiešāk attiecas uz tiem gadījumiem, kad ir
valsts pasūtījums. Eiropas pieredze, kur visbiežāk tiek slēgts koplīgums, attiecas
uz tiem gadījumiem, kad kāda no būvniecības firmām piedalās būvniecības tirgū, un
tas tad faktiski ir attiecināms uz plašāku gadījumu loku.
Tas, ko es gribu teikt, ir aicinājums, ka viens vai otrs no šādiem
gadījumiem ir jāatbalsta.
Es aicinu arī atbalstīt šo, bet, ja man neizdosies jūs pierunāt
atbalstīt šo, tad, zinot to, ka īsā laikā Saeimā varētu tikt vēlreiz atvērts
Iepirkuma likums, jo Valsts iepirkumu uzraudzības birojam ir vesela virkne piedāvājamu
grozījumu, kas ir vajadzīgi, bet kas šobrīd ir iesniegti Ministru kabinetā
izskatīšanai… Tātad drīz šis likums vēlreiz Saeimā tiks vērts vaļā, un tad
mēs pie šīs diskusijas atgriezīsimies pilnīgi noteikti. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Tad vajag noņemt savu priekšlikumu!”)
Runājot par steigu, ko mums te tikko pārmeta iepriekšējais
debatētājs, es gribētu paskaidrot, ka šī steiga ir jāpārmet nevis mums, bet,
manuprāt, drīzāk tomēr Ministru kabinetam, kas Satversmes 81.panta kārtībā
pieņēma šo likumprojektu un saputroja tik tālu, ka pieļāva rupju kļūdu. Tātad
šobrīd nav spēkā šie Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tiek regulēta iepirkumu
sistēma gadījumos, kad tā ir Eiropas vai struktūrfondu nauda. Šis ir viens no
iemesliem, kāpēc šo likumprojektu vajag pieņemt tūlīt, steidzoši un nekavējoties,
jo tas šo kļūdu atrisinātu. Tomēr jebkurā gadījumā, pirms metam akmentiņu cita
dārzā, vispirms vajadzētu pārbaudīt savējo… (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Labāk noņem savu priekšlikumu!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates par 3.priekšlikumu turpina deputāts
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Vispirms es vērsīšos pie kolēģa Kraukļa kunga.
Kraukļa kungs! Kad jūs beigsiet lamāties? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kad tu
beigsi lamāties?”) Jo jūsu vārdi „populisms no „Jaunā laika” puses…”.
Nu labi, pateicāt, bet tad argumentējiet! Es izrakstīju jūsu tā sauktos argumentus:
„var diskutēt”, „rūpīgi strādāsim”, „nejauksim prātu”, „neatbalstīsim
nelikumības ne šodien, ne vēlāk”… Nujā, nu šajos vārdos populisma nav nemaz! To
mēs visi redzam.
Bet tagad par pašu priekšlikumu. Mani argumenti par standarta algu
principu: pasūtītājs nosaka zemāko algu, kas būvniecībā jāmaksā izpildītājiem.
Šī prakse lieliski darbojas citās valstīs. Savienotajās Valstīs to sauc par Beika-
Deivisa likumu. Daudz gadu tā jau darbojas un palīdz nodrošināt to, ka algas netiek
maksātas aploksnēs, jo celtniekus nevar noformēt darbā ar minimālo algu, pārējo
daļu samaksājot aploksnēs. Tātad ir šie minimālie griesti, kas noteikti tiks
izmaksāti, lai vinnētu konkursā.
Vēl vairāk! Darba izpildītājs saņem valsts naudu tad, ja regulāri
iesniedz atskaites, kur ir redzamas arī nodokļu izmaksas. Tātad tas ir ideāls
variants, kas pārbaudīts praksē citās valstīs, un tas palīdz cīnīties ar
„ēnu” naudas daļu, kura, kā mēs zinām, Latvijā celtniecībā ir liela. Tas
apkarotu „ēnu” ekonomiku, tas apkarotu korupciju!
Kraukļa kungs, es atceros reportāžu no jūsu partijas kongresa, kur
jūsu ierindas biedrs teica: „„Jaunais laiks” – populistu partija! Atņemsim viņiem
vienīgo viņu saukli „Pret korupciju!”.” Vai šādā veidā jūs to atņemat,
lamājot mūs par populistiem? Kāpēc jūs nevarētu atnākt otro reizi tribīnē un
šoreiz jau bez apsaukāšanās, bet ar konkrētiem argumentiem pateikt, kāpēc šo
priekšlikumu nevar pieņemt? Kāpēc nevar uzdot Ministru kabinetam izstrādāt
noteikumus, lai regulētu visas šīs lietas? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tāpēc,
ka mēs to darīsim!”)
Vienīgais arguments, ko es redzu: laba iniciatīva ir jānoraida
tāpēc vien, ka tā nāk no opozīcijas. Un, kā Kraukļa kungs saka: „Mēs, pozīcija,
to darīsim!” Taču laiks tiek kavēts, darbs uz priekšu nevirzās.
Piedodiet, godātie kolēģi, bet šo gan es uzskatu par tīru
populismu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs. Lūdzu!
G.Blumbergs. Kolēģi! Es, uzklausījis iepriekšējos kolēģus,
tomēr komisijas vārdā vēlos pateikt, ka, ja mēs atceramies, kāpēc faktiski Ministru
kabinets šos grozījumus iesniedza steidzamības kārtā, tad tas, ko mēs skatījām jau
pirmajā lasījumā, bija vārds „kompensācijas”. Likumprojektā tika iestrādāta to
definīcija, lai mēs lauksaimniekiem jau varētu sākt maksāt šīs kompensācijas un
lai nebūtu jāievēro Publiskā iepirkuma likuma procedūra, kura ir noteikta šinī
likumā.
Izskatot arī pārējos priekšlikumus, mēs komisijā tiešām ļoti
saprotam frakcijas „Jaunais laiks” vēlmi strādāt, lai uzlabotu šo likumu. Un mēs
par to diskutējām. Mēs par to pat balsojām, jo mēs saprotam, ka likums ir jāuzlabo.
Es domāju, un arī iepriekšējie runātāji teica, ka pie tā tiek strādāts… ka
normālā kārtībā tiks pieņemti grozījumi šinī likumā, pie kuriem strādā Valsts
iepirkumu uzraudzības birojs, Tiknusa kungs… ka tie ies caur Ministru kabinetu, un
tāpēc šobrīd pēkšņi nezin vai vajadzētu iestrādāt likumā tādu definīciju kā
„standarta alga”. Nav arī zināms, vai tā ir vajadzīga tieši 16.pantā vai varbūt
40.pantā, vai vēl kaut kur citur… Mēs tomēr nobalsojām un tagad lūdzam atlikt šo
jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – frakcijas
„Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Blumbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 6. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas ir
saistīts ar 3.priekšlikumu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 6. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Blumbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Blumbergs. Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad mēs varam balsot par
likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 5.
Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – Vjačeslavs Stepaņenko. Lūdzu!
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 58/Lp9, – likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija
izskatīja minēto likumprojektu pirms trešā lasījuma. Kopumā tika saņemti deviņi
priekšlikumi.
1.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa, kas nosaka administratīvo atbildību par ceļu satiksmes pārkāpumiem, autori
jau sen ar abām kājām ir Eiropā un, iespējams, dzīvo no Latvijas realitātes
atrautā pasaulē, jo viņi ir gatavi pārkāpējiem piespriest un likt maksāt likumā
noteiktos augstos sodus. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu
līmenim, mūsuprāt, nav gatavs, jo Latvija joprojām ir viena no pašām
nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, kur lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo
zem Eiropas Savienības dalībvalstu nabadzības sliekšņa. Manuprāt, būs grūti
pārliecināt, piemēram, lauku pensionāru, ka šādi sodi ir taisnīgi, samērīgi un
samaksājami. Ja likuma autoru nodoms bija „piegriezt skrūves” „biezajam”
pārkāpējam un arī pārtikušiem autovadītājiem, tad vajadzēja sekot dažu citu
Eiropas valstu, it īpaši Ziemeļvalstu, paraugam un ļaut soda apmēru variēt
atkarībā no pārkāpēja ienākumu līmeņa. Šobrīd piedāvātā sodu sistēma šādu
pieeju praktiski nepieļauj.
Kas reāli notiks pēc šīs paaugstinātās sodu sistēmas
ieviešanas? Tā autovadītāju daļa, kas nesamērīgi palielinātos sodus nespēs
nomaksāt, tos vienkārši nemaksās, kā rezultātā viņi nevarēs veikt tehnisko
apskati, tāpēc, iespējams, brauks bez tās. Sodus, protams, mēģinās piedzīt ar
zvērinātu tiesu izpildītāju palīdzību, kuri soda apmēru divkāršos vai pat
trīskāršos. Rezultātā tiks aprakstīta pārkāpēja manta. Vai to mēs patiešām
gribam?
Uzskatām, ka šie paaugstinātie sodi vairākumā gadījumu nekādā
ziņā neuzlabos satiksmes drošību. Sodu teorijā ir aksioma, ka pārkāpumus mazina
nevis soda bardzība, bet gan tā nenovēršamība, taču ar to soda nenovēršamības
nodrošināšanu, pastāvot esošajam ceļu policistu skaitam, viņu darba līmeņa un
tehniskajam nodrošinājumam, kā nu ir, tā ir… Tādējādi aizstāt šos valsts
pārvaldes sistēmas trūkumus ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem noķertajiem
pārkāpējiem mums neizdosies. Tā ir maldīga ilūzija!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, lūdzu, ir
kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
deputāta Agešina 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!… Jā, es redzu! Paldies. Es
atvainojos! Tātad par 4.priekšlikumu mēs atklājam debates. Debatēs pieteicies
deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos Juridiskās
komisijas sēdē, kas notika 3.janvārī. Tā bija pirmā komisijas sēde šajā gadā. Un
tur pēkšņi parādījās divu ministriju – Iekšlietu ministrijas un Satiksmes
ministrijas – vesela virkne priekšlikumu, kas paredzēja palielināt naudas sodu
divas, trīs, četras vai pat vēl vairāk reižu.
Paldies Dievam, ka es pret to protestēju šajā komisijas sēdē, un
komisijas priekšsēdētājs tomēr piedāvāja palielināt dažus sodus nevis trīs vai
četras reizes, bet gan tikai pusotru vai divas reizes. Par to mēs jau nobalsojām.
Bet šajā gadījumā, kad ir runa par velosipēdu vai mopēdu
vadītājiem, tātad par visnabagākajiem mūsu iedzīvotājiem, komisija piedāvā
paaugstināt sodu tieši divas reizes.
Es jau vairākkārt klāstīju, ka šajā gadījumā ir pārkāpta
normālā procedūra, jo abas ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādus
priekšlikumus varēja piedāvāt likumprojekta „nulles” lasījumam, lai šie
priekšlikumi tiktu apspriesti ne tikai šajās divās ministrijās, bet arī valsts
sekretāru sanāksmē, tajā skaitā kopā ar Labklājības ministriju, un lai visi šie
priekšlikumi tiktu apspriesti arī sabiedrībā. Un šeit acīm redzami ir pārkāpts
samērīguma princips.
Sakarā ar to es aicinu jūs atbalstīt visus deputāta Agešina
priekšlikumus, tajā skaitā arī 4., un, ja neviens no tiem netiks pieņemts, tad iesaku
balsot „pret” likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. –
deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 67, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav
atbalstīts.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa debates. Debatēs pirmais pieteicies
deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība: par pasažiera izdarītu
pārkāpumu administratīvo sodu uzliek transportlīdzekļa vadītājam (piedāvātajā
redakcijā – pasažierim).
Tie no mums, kuri savulaik ir ieguvuši autovadītāja tiesības,
lieliski atceras satiksmes noteikumu garu, ka par visu, kas notiek transportlīdzeklī un
apkārt tam, ir atbildīgs vadītājs. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā nedrīkst
būt!”)
Ko nozīmē administratīvais sods pasažierim? Šī norma kādreiz var
būt pat neizpildāma vai ir grūti izpildāma. Pasažierim nav naudas, nav personu
apliecinošu dokumentu. Kādreiz, piedodiet, var būt arī tāda situācija, ka
pasažieris atrodas apreibinošu vielu iespaidā, kad pat komunikācija ar viņu ir
apgrūtināta. Ko darīt ceļu policistam? Izsēdināt viņu no transportlīdzekļa (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Nekādā gadījumā!”) vai vispār aizturēt pašu
transportlīdzekli? Godātie kolēģi! Šī norma procesu padara grūti izpildāmu!
Padomāsim par vēl vienu aspektu! Ja notiek ceļu satiksmes
negadījums un ja nepiesprādzējies pasažieris šajā negadījumā iet bojā, ko tad
juristi man atbildēs uz jautājumu: kurš ir atbildīgs par to?
Mēs atceramies gadījumu ar populāru mūziķu grupu un
krimināllietu, kas bija saistīta ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā pasažieris gāja
bojā. Kāda nekonsekvence! Kāpēc administratīvā atbildība ir pasažierim, bet
kriminālatbildība ir šoferim? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Noziegums nav
administratīvais pārkāpums!”) Es aicinu izlabot šo lietu! Ļoti vienkāršs
priekšlikums: naudas sodu uzliek transportlīdzekļa vadītājam.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Juridiskajā komisijā bija diskusija par šo tēmu. Uz to
bija uzaicināti arī Juridiskā biroja pārstāvji, kuri pārliecinoši pierādīja, ka
šādā situācijā šoferis jau tiek sodīts. Līdz ar to jautājums bija tāds: vai
papildus tam, ka šoferis tiek sodīts, ir jāsoda arī šāds bezatbildīgs pasažieris?
Un mēs nonācām pie secinājuma, ka tad, ja ir paredzēts arī šis brīdinājums,
šāds sods tomēr ir vajadzīgs.
Es arī domāju, ka policijas pārstāvis uz vietas pats konstatēs,
un, ja cilvēks ir rīcībspējīgs un spēj atbildēt par savu rīcību, tad, protams,
viņam būs atbildība. Varbūt pirmo reizi būs brīdinājums, bet pēc tam būs sods.
Ja cilvēkam kaut kādu kustību traucējumu dēļ ir apgrūtināta
piesprādzēšanās, tad normāli domājošs policists to sapratīs un autovadītājam
paskaidros, ka šoreiz tiek sodīts tikai viņš, bet nākamreiz tiks sodīts arī
pasažieris.
Savukārt, ja būs tāda situācija, ka no kolēģiem kāds vedīs
kādu sev tuvu radinieku, sievasmāti vai vīramāti, un tas nebūs piesprādzējies, tad
jūs jau nu viņu nepāraudzināsiet. (No zāles: „Ir arī normālas
sievasmātes!”) Tā ka šādai sankcijai ir jābūt, un tas ir pilnīgi normāli,
bet Juridiskais birojs jums pārliecinoši pierādīja, ka šoferis šādā gadījumā
sodu jau saņem tik un tā.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Pie šā priekšlikuma es tomēr gribētu vēl mazliet pakavēt jūsu
uzmanību. It kā jau ir labs priekšlikums Šadurska kungam, bet vai nav tā, ka mēs
arī sabiedriskā transporta pasažierus šeit kaut kā neņemam vērā? Redziet, ir viens
autobuss, kurā visi sēdekļi ir aprīkoti ar pareizām Eiropas siksnām un pasažieriem
ir jāpiesprādzējas. Aizmugurē sēdošais taksometra pasažieris to nav izdarījis, un
tad nu nabaga taksistam vai mikroautobusa šoferim ir par visu jāatbild – par to
pasažieri, kas brauc viņa mašīnā. Tas ir ļoti bīstami!
Es pieļauju, ka šis priekšlikums ir varbūt arī uz labu virzīts,
bet šādā redakcijā, kad nav skaidrības par sabiedriskā transporta līdzekļiem, tas
nebūtu atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas
piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. Pēdējais – 9.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.58/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Dizainparaugu likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu
strādāt ar dokumentu Nr.395.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu
kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.43/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pieņemts.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu!
Dz.Ābiķis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par preču
zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Paldies, kolēģi, par atbalstu iepriekšējam likumam!
Aicinu paņemt dokumentu Nr.396.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Aicinu kolēģus balsot par likumprojektu kopumā
galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par dokumenta, kura
reģistrācijas numurs ir 42/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Autortiesību likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu iepriekšējam likumam!
Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.397.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 4. un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Pret 4. un 5.atzinumu deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 7. – deputātu Rībenas un Putniņa priekšlikums. Ir
atbalstīts, bet tikai ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par šo likumprojektu
kopumā galīgajā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
dokumenta ar reģistrācijas numuru 40/Lp9 pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par
Frankofonijas statūtiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no „Latvijas
Ceļa”.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts tika
izskatīts otrreiz komisijā. Priekšlikumi vai papildinājumi tam nav saņemti. Aicinu
balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
dokumenta (reģistrācijas Nr.37/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt… Ā, tikai divi lasījumi. Es atvainojos! Likums ir
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
Lūdzu!
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 336. Šobrīd likumā „Par autoceļiem” ir
atsevišķas lietas un terminoloģija, kas ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu un
neatbilst citiem normatīvajiem aktiem. Tāpēc Ministru kabinets ir iesniedzis izmaiņas
likumā „Par autoceļiem”.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” un atbalstījusi to. Tāpēc komisijas
vārdā lūdzu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.173/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada
22.februāris.
Sēdes vadītājs. 22.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Ķemeru nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā dokumentu
ar numuru 334 – likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, kas
izskatīts Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Grozījumi paredz dažus
redakcionālus un robežu precizējumus, kā arī precizē padomes sastāvu un teritorijas
funkcionālā zonējuma izmaiņas.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.171/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Līdaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
19.februāris.
Sēdes vadītājs. 19.februāris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.61/Lp9) pirms otrā lasījuma.
Kopumā saņemti seši priekšlikumi.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti grib debatēt par 1.priekšlikumu?
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi par visu četru Tieslietu ministrijas
parlamentārās sekretāres Baibas Brokas priekšlikumu būtību. Šajā gadījumā ir
runa par tādu sodu kā pārbaudes laiks. Pirmajā lasījumā Saeimas deputātu vairākums
atbalstīja to, ka šis pārbaudes termiņš sākas no tiesas sprieduma pasludināšanas
dienas neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas. Notika tā: pirmās instances tiesa pieņem
šo lēmumu, teiksim, pusgadu pārbauda, bet pārsūdzēšana varēja ilgt divus vai trīs
gadus. Un visu šo laiku pārbaudāmais nekādus jaunus noziegumus neizdarīja. Pēc
likumdevēju vairākuma domām, bija tā, ka pārbaudāmais šo pārbaudi jau ir
izturējis. Taču diemžēl šis apspriežamais priekšlikums grib atjaunot veco kārtību
un praktiski ir vērsts pret to, par ko mēs visi jau nobalsojām pirmajā lasījumā.
Kaut gan mans viedoklis un manas partijas viedoklis, kas ir cilvēktiesību
aizstāvētāja partija, nemainās.
Sakarā ar to lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot
„pret”, lai saglabātos pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
V.Stepaņenko. Jā. Komisija balsojot nolēma atbalstīt Tieslietu
ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums arī ir atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums
atbalstīts.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un 6.priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.61/Lp9) pieņemšanu
otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 14.februāris.
Sēdes vadītājs. 14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir apstiprināts.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Izskatīsim
likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.83/Lp9).
Juridiskā komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Tad lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 83/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Stepaņenko. 2007.gada 14.februāris.
Sēdes vadītājs. 14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”
(reģistrācijas Nr.134/Lp9). Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, kurš
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Tad lūdzu Saeimu nobalsot par šā likumprojekta
pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.134/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Stepaņenko. 14.februāris.
Sēdes vadītājs. 14.februāris. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu
„Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.50/Lp9). Šim likumprojektam neviens
priekšlikums netika iesniegts.
Līdz ar to lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas Nr.50/Lp9) pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Stepaņenko. Valentīna diena – 14.februāris.
Sēdes vadītājs. 14.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 335, –
likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Likumprojekts paredz novērst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta pirmās daļas neatbilstību direktīvas prasībām.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā.
Lūdzu balsot un pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
dokumenta (reģistrācijas Nr.172/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Feldmane. 15.februāris.
Sēdes vadītājs. 15.februāris. Deputātiem iebildumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu, kura numurs ir 386, – likumprojektu „Grozījumi Repatriācijas likumā”.
Pavisam pirms otrā lasījuma tika saņemti 12 priekšlikumi. Lielākā daļa no tiem ir
noraidīti.
Es atgādināšu kolēģiem, ka Repatriācijas likuma mērķis ir
radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas
varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc visa tā, ko viņi ir
piedzīvojuši pēc Otrā pasaules kara, tajā skaitā pēc PSRS komunistiskā terora
laikā pārciestajām šausmām un briesmām, kā rezultātā viņi nonāca ārpus
Latvijas robežām. Taču šā likuma kompetence neiesniedzas jautājumos, kas saistīti
ar deokupāciju un dekolonizāciju.
1. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Protams, mūsu priekšlikumu ir daudz, un līdz ar
to laikam būs nogurdinoši runāt par katru no tiem. Balsojumus mēs, neapšaubāmi,
pieprasīsim par katru savu priekšlikumu. Taču, ticiet vai neticiet, mēs vēl
atgriezīsimies pie šā repatriācijas jautājuma agrāk vai vēlāk. Tāpat kā mums
vēl būs darīšana arī ar migrāciju un ar to saistītajām lietām.
Līdz ar to, lūk, visi tie, kuri uztraucas… piemēram, Šadurska
kungs, kurš tagad galīgi neklausās, par ko ir runa, atkal šķībi nobalsos… Lūk,
viņš jau vienreiz pavisam nesen tā izdarīja.
Lieta ir tāda: ja jau mēs tik ļoti rūpējamies par savu tiesisko
pēctecību un par tamlīdzīgām lietām, tad kāpēc mums vajadzētu aizmirst to, ka
Latvija tiešām bija okupēta? Un, ja mēs runājam tikai par to, ka vajag veicināt
mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā, kas, neapšaubāmi, ir apsveicami… Taču mūsu
tautieši no Latvijas ir braukuši projām dažādos laika posmos: 19.gadu simtenī mūsu
tautieši brīvprātīgi brauca pat uz Sibīriju, tāpēc ka tur piedāvāja zemi. Arī
1905.gada revolūcijas laikā bija pamatīga braukšana prom no Latvijas, un vēl dažos
citos gadījumos arī. To mēs saprotam!
Taču ir vēl otra lieta. Vai tad nu visi, kas šeit atrodas, šeit ir
ieradušies likumīgi? Nu nē taču!
Ja mēs runājam par pārmantojamību, ja mēs runājam par to, ka
okupācija ir jāatceras, tad nu būtu jārunā arī par deokupāciju, ja reiz ir bijusi
okupācija. Vai arī mēs vienkārši samierināmies: okupācija bija, mēs sakām nelabus
vārdus par tiem, kuri to veicināja, bet par deokupāciju mēs nerunājam. Varbūt
briesmīgi skan tas vārds – to es pieļauju.
Šadurska kungs, jūs man traucējat uzstāties! Man tas sāk
nepatikt… Taču sēdes vadītājs viņam pat neaizrāda neko, un tādā gadījumā tas
būs precedents. Un tad, kad arī jūs citi te runāsiet, arī jums nepatiks, ka kāds
runās un čalos pa to vidu… Jūs taču audzināt cilvēkus, nākat no Universitātes
galu galā…
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, runājiet par priekšlikumu, lūdzu!
J.Dobelis. Nekas, man ir labs garastāvoklis šodien!
Tātad klausieties, lūdzu, tālāk, ko mēs piedāvājam. Mēs
piedāvājam ielikt tādus vārdus, kas skan šādi: „veicināt Latvijas deokupāciju un
dekolonizāciju…”. Šeit ir pietiekami daudz cittautiešu, kuriem varbūt varam
palīdzēt brīvprātīgi aizbraukt atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Un līdz ar to tā
ir konceptuāla pieeja. Tā nav liekvārdība, tā nav tukša runāšana, jo mēs jau
pirmīt, skarot robežlīgumu, runājām par smagajām sekām un citām tamlīdzīgām
lietām, un tad nu arī šī lieta… Jo tie, kuri nelikumīgi ieradās Latvijā, – viņi
jau ir šīs okupācijas nesēji. Nu tad ar kādu no viņiem varbūt varētu pastrādāt
vai vismaz to ielikt Repatriācijas likumā. Repatriācija ir atgriešanās savā tēvu
zemē, bet tēvu zeme tiem, kuri dzīvo Latvijā… Te ir daudz un dažādu variantu.
Līdz ar to es ļoti aicinu visus tos, kuri uzskata, ka mums ir
jārunā par šo tēmu, atbalstīt ne tikai šo mūsu priekšlikumu. Par katru savu
priekšlikumu mēs nenāksim runāt, bet tie visi šinī ziņā ir savā starpā
saistīti.
Tā ka lūdzu visus tos, kuri sevi uzskata par patriotiem… vismaz
tos, kuri citus sauc un aicina, lai atbalsta, tad nu šoreiz atbalstīt šo mūsu ideju.
Lai ir arī šī mūsu ideja priekšlikumā, un tad mēs varēsim runāt arī par to,
kādā veidā šo ideju īstenot.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates par 1.priekšlikumu turpinās deputāts
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Paskatieties likumprojektā! Pirmais lasījums,
likuma mērķis: veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā
dzimtenē. Tātad tas jau ir atzīts! Kāpēc tad jūs negribat atzīt precizētu
redakciju, kas ir drusciņ plašāk izteikta? Jau tādu, kurai sekotu rīcība no valsts
puses. Un tā ir: „veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot
cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz
citu valsti”.
Kas tad tur ir nepieņemams jums, komisija? Atnāciet, Šmita kungs, un
paskaidrojiet mums, kā jūs tur lēmāt! Kāpēc? Mēs jau esam runājuši par to, ka ir
jāveic deokupācija, ka ir jāveic dekolonizācija. Tiesa gan, ja pašlaik tiks pieņemts
šis likums par robežu, tad diez vai notiks šī deokupācija un dekolonizācija, bet nu
pagaidām vēl ir spēkā šīs lietas…
Un kāpēc gan lai šie cilvēki, kuri šeit meklēja laimi un pašlaik
bauda laimi šeit… Ja kaut kur citā valstī ir vēl lielāka laime, tad kāpēc gan lai
viņi neaizbrauktu? Kāpēc viņiem vajag traucēt? Kāpēc mēs viņiem nevarētu
palīdzēt atrast šo laimi? Vai tas ir slikti? Es domāju, ka tas ir labi.
Es, protams, saprotu, ka jau līdz šim pēc būtības valstij
vajadzēja izveidot jaunu atbildīgo institūciju vai šo jautājumu uzticēt kādai citai
no valstī jau esošajām institūcijām, lai tā noskaidrotu šos cilvēkus -, it īpaši
jau nepilsoņu vidū, bet droši vien arī jaunpilsoņu vidū, kuri pilsonību gan ir
ieguvuši, bet nejūtas Latvijai īsti piederoši… Lai tā noskaidrotu, kuri tad ir šie
cilvēki un cik viņu ir, kuri gribētu aizbraukt – aizbraukt uz savu etnisko dzimteni,
kas ir ļoti normāli un saprotami. Un valstij būtu jāpalīdz viņiem gan morāli, gan
materiāli.
Sakiet man, kas tur ir slikts, ja cilvēkam palīdz atgriezties viņa
dzimtenē? Bet jūs – nē! Jūs noraidāt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikumu. Tad nu paskaidrojiet! Pasakiet! Lūk, tāpēc es lūdzu, kolēģi:
padomājiet, paskatieties! Te ir tikai precizēts tas, kas jau ir teikts pirmajā
lasījumā un kas ir pieņemts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir noraidāms divu iemeslu
dēļ. Pirmais iemesls ir tīri juridiskas dabas. Jebkurai valstij ir tiesības regulēt
repatriāciju – tātad nodrošināt to, lai tautieši, kuri savā laikā ir izbraukuši no
valsts, varētu tajā atgriezties, bet mums nav nekādu tiesību un nekādu iespēju
regulēt citu valstu tautiešu atgriešanos. Mēs nevaram ar savu likumu izvirzīt
nosacījumus, kā cilvēki var braukt uz savu etnisko dzimteni – Krieviju, Ukrainu vai
vēl kaut kur citur. Tas ir juridisks nonsenss! Ar to vien jau pietiek, lai noraidītu šo
priekšlikumu.
Šis nav deokupācijas likums, tas ir repatriācijas likums, kas skar
pilnīgi citu sfēru. Un šā priekšlikuma iesniedzēji to, neapšaubāmi, ļoti labi
zina, bet šā priekšlikuma iesniedzēji dzīvo pagātnē. Viņi izliekas, ka viņi
nezina to, ka jau vairāk nekā pirms desmit gadiem tika pieņemta valsts oficiāla
nostāja šajā jautājumā. Tā ir integrācija – sabiedrības integrācija, nevis
deokupācija un dekolonizācija! Un, protams, jebkuri mēģinājumi pieņemt deokupācijas
un dekolonizācijas likumu nozīmētu radikālu valsts stratēģijas maiņu. Iesniedzēji
ļoti labi zina, ka tas šobrīd diez vai ir iespējams, jo mēs tieši saistībā ar savu
integrācijas stratēģiju tikām uzņemti Eiropas Savienībā un citās starptautiskās
organizācijās. Protams, viņi taisa sev lētu politisko reklāmu!
Taču es gribētu runāt par ko citu. Es īsti nevaru saprast, kādā
laikā un kādā valstī šā priekšlikuma iesniedzēji dzīvo? Vai viņi patiešām
nezina, ka šis process, uz kuru viņi aicina, jau rit pilnā sparā? Vai jūs patiešām
nezināt vai tikai izliekaties, ka nezināt, cik daudz cilvēku – gan jaunpilsoņu, gan
nepilsoņu, gan latviešu, gan nelatviešu – tagad brauc strādāt uz ārzemēm? Vai jūs
nezināt, ka tagad darba devēji, uzņēmēji, vaid, jo viņiem nav darbaroku, jo cilvēki
brauc prom? Un arī valdība tāpat kā mēs visi, normāli domājošie cilvēki, domājam
par to, kā varētu apturēt šo plūsmu, kā varētu pārliecināt mūsu jauniešus,
vienalga – latviešus vai nelatviešus -, palikt Latvijā, strādāt šeit un maksāt
nodokļus šeit. Vai jūs to visu nezināt? Piedodiet, tad kādā pasaulē jūs dzīvojat?
Jūs aicināt mūs ieguldīt naudu, lai vēl vairāk veicinātu šo procesu! Vai tiešām
jūs domājat, ka varat tādu selekciju noteikt, ka nelatvieši brauks prom, bet latvieši
paliks? Nē! Jebkurš cilvēks meklē tādu vidi, kur viņam būs komfortablāk strādāt
un dzīvot.
Un tā ir mūsu problēma, ka mēs kā likumdevēji nespējam
nodrošināt Latvijas cilvēkiem šādu komfortablu vidi, un tāpēc viņi ir spiesti
braukt uz ārzemēm, lai tur meklētu darbu un normālu dzīvi. Un lielā mērā mēs to
nespējam izdarīt tieši tāda priekšlikuma iesniedzēju dēļ, kuri domā tikai par to,
lai izspiestu no Latvijas ārā pēc iespējas vairāk cilvēku, kurus viņi uzskata par
svešiem cilvēkiem, nevis par to, lai nodrošinātu vidi, ka Latvijā jebkurš cilvēks
neatkarīgi no savas etniskās izcelsmes vai neatkarīgi no dzimtās valodas varētu
normāli strādāt, pelnīt naudu, maksāt nodokļus un veidot šo valsti.
Tātad tas, ko jūs piedāvājat, ir principiālā pretrunā ar mūsu –
vismaz deklarēto – valsts attīstības stratēģiju. Es ceru, ka agri vai vēlu jūs to
sapratīsiet.
Es aicinu balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Tiešām bijām pārsteigti, dzirdot ne tikai
politiska, bet arī juridiska rakstura iebildumus, sākot no Cileviča puses, ka tas esot
juridisks nonsenss. Gribu pievērst uzmanību tam, ka mūsu iesniegtais 1.priekšlikums
skan šādi: „veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu
brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti”.
Tas ir tikai plašāks izvērsums – jau apmēram desmit gadus spēkā esošās redakcijas
plašāks izvērsums. Šī redakcija ir redzama kreisajā pusē, kreisajā pusē esošajā
ailē.
Tagad ir spēkā norma, kura ir 1.panta „Likuma mērķis”
2.punktā: „veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā
dzimtenē”. Ja šī norma būtu juridisks nonsenss, tad droši vien kāda Saeimas
deputātu frakcija 20 cilvēku sastāvā jau sen būtu vērsusies Satversmes tiesā, lai
šo normu svītrotu, ja tā ir kaut kādā veidā pretrunā… vai arī tā ir kaut kāds
absurds, skatoties no Latvijas Republikas Satversmes viedokļa. Tas nav noticis. Tātad
var spriest, ka šis arguments ienācis prātā tikai nupat, sēdes laikā. Taču
būtībā jāteic, ka „Saskaņas Centram” šajā sakarā droši vien ir tikai
politiski iebildumi, gluži tāpat kā viņiem bija politiska vēlme noslēgt Latvijas un
Krievijas robežlīgumu, dodot tādu pilnvarojumu, kurš būtībā traucē (es uzsveru –
traucē!) Latvijas deokupāciju un Latvijas dekolonizāciju un traucē arī šā procesa
sekmēšanu, par ko mēs šeit runājam.
Mūsu priekšlikums ir iesniegts ar vienu vienīgu mērķi – ne tikai
tāpēc, ka tas atbilst daudzu mūsu vēlētāju interesēm, bet arī tāpēc, ka likumā
ir ļoti laba norma: likuma mērķis ir „veicināt cittautiešu brīvprātīgu
atgriešanos savā etniskajā dzimtenē”. Diemžēl likuma tekstā nav nekas pateikts
par to, kādā veidā valsts to veicina. Šo priekšlikumu mēs esam piedāvājuši arī
tagad. Tā kā iepriekšējā Saeima to uzklausīja, bet atbalstīja ne visai lielā
skaitā, mēs to esam piedāvājuši arī šajā Saeimā, cerot, ka vismaz tie deputāti,
kas ieņēma saprātīgu nostāju jautājumā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu,
ieņems tikpat saprātīgu nostāju arī šajā jautājumā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Jānim Šmitam būtu kas piebilstams? Lūdzu!
J.Šmits. Jā.
Tabūna kungs un apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
frakcija! Atbildot uz jūsu visu garajām, patriotiskajām runām, kas, es domāju,
apliecināja tikai to, ka jūs esat vienīgie patrioti, es nolasīšu Repatriācijas
likuma sākumu, lai nebūtu vairs šādu nevajadzīgu debašu (No zāles dep.
J.Dobelis: „Kā – nevajadzīgu?”) par to, kas ir šajā likumā.
„Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo
latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un
lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas
tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem
tūkstoši nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi
latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas
viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet
lībieši (līvi) – par minoritāti jau kļuvuši.
Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta
tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu
piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.”
Patiešām, jums ir iesniegti šie priekšlikumi… Un vēlreiz
paskaidrošu, ka likuma pirmais mērķis, kā šeit ir rakstīts, ir radīt
pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu
pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un, ņemot vērā jūsu citēto priekšlikumu,
likuma mērķis ir „veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā
dzimtenē”. Tas ir minēts tikai un vienīgi šajā likumā. Ņemot vērā, ka nevienā
citā likumā nav definēts jēdziens „izceļotājs”, septītajā nodaļā ir
paredzēta šī kārtība. Kārtību, kādā notiek izceļošana uz attiecīgajām
valstīm, ko jūs piedāvājat, nosaka Saeimas apstiprinātie starpvalstu līgumi.
Tāpēc es aicinu Saeimu neatbalstīt 1. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirms pārejam pie balsojuma, par procedūru ir pieteicies runāt
deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Man būtu lūgums Saeimas priekšsēdētājam izteikt aizrādījumu
Šmita kungam, kurš neizteicās komisijas vārdā. Viņš pieteicās debatēs. Vajadzētu
attiecīgi pieteikties debatēs, lai debatētu, nevis izmantot komisijas vārdu, lai kaut
ko argumentētu iepriekšējam runātājam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, tālāk!
J.Šmits. 2. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šmita kungs! Es jau netaisījos vairs nākt
runāt, bet nu jūs mani te iekustinājāt.
Izlasiet mūsu priekšlikumu! Ir trīs dažādi varianti. Var atkārtot
trīs reizes, ja nav skaidrs ar pirmo reizi. Ir personas, kuras vēlas atgriezties savā
etniskajā dzimtenē – Latvijā. Un ir personas, kuras šeit dzīvo patlaban, kuras ir
okupācijas laikā šeit ieradušās – nelikumīgi taču ieradušās! -, bet kuras tomēr
ir gatavas brīvprātīgi pārcelties uz savu etnisko dzimteni. Kas tad tie tādi ir? Tie
ir izceļotāji? Nu, nē taču!
Es tomēr esmu spiests kaut ko no latīņu valodas jums atgādināt.
Jums taču, kā jau mācītājam, ir jāzina tas. Ko nozīmē repatriācija, ko? (No
zāles dep. L.Ozoliņš: „Tā nav pederastija!”) Atgriešanās Tēvzemē, vai ne?
Ir tā? Lūk! Tāpēc tā ir cita kategorija. Tie ir citi cilvēki.
Un trešā ir izceļotāji. Tie taču neatgriežas savā Tēvzemē.
Izceļotājs brauc kaut kur – uz kaut kurieni, uz jebkuru trešo valsti.
Līdz ar to ir trīs dažādu kategoriju cilvēki, bet jūs viņus
visus sabāžat vienā maisā. Nāciet un pasakiet, kur jūs liksiet tos, kuri ieradušies
šeit nelikumīgi, bet kuri tomēr šodien vēlas brīvprātīgi atgriezties savā
etniskajā dzimtenē! Kas tie tādi ir? Nāciet un atbildiet!
Un labāk atbalstiet mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Jānis Šmits. (No
zāles dep. Dz.Ābiķis: „Jā, nāciet pie bikts!”)
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Negribēju runāt vairāk, bet deputāts Kariņš ar savu, jāsaka,
pareizo attieksmi un nostāju man lika vēlreiz kāpt tribīnē, lai vienkārši
paskaidrotu.
Es gribu aicināt kolēģus: ja kādam ir vēlme radīt jaunu likumu,
kas patiešām veicinātu šos procesus, ko jūs pieminējāt, tad radiet šādu likumu,
iesniedziet Saeimā un balsosim par to! Jūs taču visi esat likumdevēji!
Es negribētu vēlreiz atkārtot, kāds ir Repatriācijas likuma
mērķis. Jūs vēlaties, lai es vēlreiz to nolasu? (No zāles dep. S.Āboltiņa:
„Nē! Mēs atceramies!”) Jums ir pieejams šis likums. Tā mērķis ir radīt
pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu
pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Varbūt paliksim arī pie tā? Un, ja
patiešām jūs vēlaties regulēt kaut ko citu, esiet kā likumdevēji, ar radošu garu,
un radiet jaunu likumu, un debatēsim par to! (No zāles dep. J.Dobelis: „Mēs jau
iesniedzām!”)
Bet ne šā likuma ietvaros!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 2.priekšlikumu? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 52, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 3. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 50, atturas – 30. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Šmits. 5. – apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. 4.priekšlikums.
J.Šmits. Es atvainojos, 4. – apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS): „Juri, parādi! Juri, latīniski!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šmita kungs! Bija mums jauns Repatriācijas
likums, kā jūs atceraties, un mēs šo likumu šeit esam iesnieguši – un ne vienu reizi
vien. Bet jūs nezin kāpēc balsojāt „pret”. Tagad jūs atkal gribat jaunu likumu,
un atkal jūs gribat balsot „pret”.
Tā ka vispirms pastrādāsim pie šā likuma! Šis ir otrais
lasījums. Kāpēc jūs negribat tādu finansējumu, kas varētu nākt no Ministru
kabineta? Kāpēc jūs negribat?
Kāpēc jūs negribat, lai būtu kaut kāda nopietna repatriācijas un
izceļošanas programma? Šī te ņaudēšana par izbraukšanu uz kaut kurieni pierādīja
ņaudētāja nekompetenci. Šeit ir runa par atgriešanos etniskajā dzimtenē, nevis par
latviešu braukšanu uz Īriju.
Nujā! Cilvēkam zināšanās par Eiropas ģeogrāfiju ir lieli robi,
un tur neko nevar darīt. Lūk!
Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama nopietna pieeja repatriācijas un
izceļošanas jautājumiem un ka tie nav tik vienkārši. Cilvēki, protams, brauks no
vienas valsts uz otru, bet, lai šo procesu varētu pārskatīt, ir nepieciešama kaut
kāda nopietna programma, jo ir Latvijā cilvēki, kuriem šeit nav vietas, un būtu
jāmēģina ar godīgiem paņēmieniem viņiem pierādīt, ka šeit nav īstā zeme, kur
viņiem vajadzētu mājot. Un no tā arī nevajadzētu kautrēties.
Tad mēs izvairītos no viena otra muļķīga konflikta, kas šad un
tad parādās Latvijas ielās! Bet šinī brīdī, lūdzu, paskatieties uzmanīgi! Mēs
jau piedāvājam nopietni veidot sistēmu, ja jau mēs runājam gan par repatriāciju, gan
par izceļošanu. Un tāpēc mēs paredzam zināmas tiesības, zināmu kompetenci Ministru
kabinetam. Kas te tāds nosodāms būtu? Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu debates turpina deputāts
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Šmita kungs! Ja jau jums nepatīk apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, tad kas jums, komisijas vadītājam, traucēja
ar pārējiem kolēģiem izstrādāt komisijas variantu, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri
dažādu apstākļu dēļ padomju laikā nomaldījās un iekļuva Latvijā, nokļūt
atpakaļ mājās? Jums, mācītājam, tas jau nu gan būtu, tā sakot, svēts pienākums –
rūpēties par šiem cilvēkiem, lai viņi atgrieztos savās mājās (No zāles dep.
A.Bērziņš (ZZS):” Mājās jāiet! Mājās jāiet!”), palīdzēt viņiem morāli
(No zāles dep. J.Dobelis: „Fiziski!”), palīdzēt ar naudu, dažādi sniegt
palīdzību viņiem. Bet jūs – nē! Jūs tikai kritizējat „tēvzemiešus”. Redziet,
tas ir slikti. Tas ir slikti, un punkts! Jūs taču strādājat, jūs taču vadāt šo
komisiju. Kāpēc jūs nepiedāvājat savu variantu? Dobeļa kungs jau teica – mēs
piedāvājām pat veselu likumprojektu, ne tikai priekšlikumus. Tagad mēs piedāvājam
jums priekšlikumus. Tā taču ir svēta lieta – cilvēkiem palīdzēt aizbraukt uz
mājām vai arī sameklēt laimi kaut kur citur, jo pasaule tagad ir brīva, nu jau
nepilsoņi arī var ceļot pa visu Eiropu bez vīzām. Nu lai tad meklē laimi! Mēs,
„tēvzemieši”, jau savulaik esam palīdzējuši šiem cilvēkiem ar naudu. Jā, mēs,
frakcijas deputāti, sametām naudiņu, lai tas cilvēks varētu nopirkt biļeti un vēl
šo to paņemt (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Klavieres! Pianīno!”), tā sakot,
līdzi ceļasomā. Bet nu pienācis pēdējais brīdis un mēs vairs neesam tie nabagi,
kas mēs bijām, piemēram, 5.Saeimas laikā. Mūsu budžets tagad ir audzis neskaitāmas
reizes. Mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem! Un tie taču ir tādi paši repatrianti.
Un tas ir šeit jāieraksta! Tas ir jāieraksta šeit! Kāpēc jūs to nedarāt? Kāpēc
jūs, komisijas vadītājs, neierosinājāt izstrādāt šādu priekšlikumu komisijas
variantā – tā, kā to dara pārējās komisijas? Taču mani pārsteidz patrioti no
„Jaunā laika”, kuri nebalso „par” šiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātais Tabūna kungs! Cienījamie kolēģi! Varbūt apstāsimies pie
šā viena jautājuma, runājot par komisijas darbu. Es gribētu teikt, ka komisija,
izskatot šo jautājumu par repatriāciju, ir nolēmusi neatbalstīt to, kas nepieder pie
šā likuma. Es ceru, ka deputātiem nevajadzēs vēlreiz nolasīt to, kāds ir šā
Repatriācijas likuma mērķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nolasi!”)
Nolasīšu vēlreiz, ja jūs patiešām, Tabūn… Repatriācijas likuma mērķis ir
radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes
personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un komisija tieši tādēļ
ir nolēmusi neatbalstīt šos jūsu priekšlikumus.
Turklāt es personīgi kā mācītājs vēlētos jums atgādināt, ka
luterāņu mācītāja pienākums nav radīt priekšnoteikumus okupantu vai kādu citu
personu vienkāršai pārcelšanai uz viņu etnisko tēvzemi (No zāles dep. J.Dobelis:
„A kāpēc nav?”), jo domāju, ka mācītāja pienākums ir kalpot cilvēkiem ar
Dieva vārdu un sakramentu. Un pie tā tad arī paliksim!
Ja jums patiešām interesē citu komisiju viedoklis, tad es noteikti
pakonsultēšos. Varbūt ir arī kāda kristīgā draudze, kas nodarbojas ar tādām
lietām kā ar cilvēku pārcelšanu no vienas zemes uz otru.
Bet, atbildot uz jautājumu par līdzekļiem un par programmu, es jums
varu pateikt, ka ikgadējā budžetā ir paredzēta noteikta summa latviešu un lībiešu
repatriācijai – atgriešanai savā Tēvzemē (No zāles dep. J.Dobelis: „Jā,
jā!”), bet, ja deputāti grib šo summu palielināt, tad tas ir jādara, sastādot
kārtējo budžetu vai budžeta grozījumus. Tieši tā! Katrā ziņā Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija iestājas par repatriāciju, bet tikai tieši tādā veidā,
kā tas ir formulēts likuma mērķī.
Taču, ja patiešām būs jauns likums un ja Saeima to akceptēs, tad
mēs varbūt padomāsim arī par tām kategorijām, ko jūs piedāvājat.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu debates turpina deputāts Vents
Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Draugi „tēvzemieši”! Es kā bijušais tādas pilsētas mērs,
kura ir samērā tipiska Latvijas pilsēta, varu pateikt to, ka gan Latvijas pagasti, gan
Latvijas pilsētas, izņemot lielpilsētas, katru gadu zaudē ievērojamu iedzīvotāju
skaitu, un, protams, mums būtu jādara viss, lai tas pavairotos uz to latviešu rēķina,
kuri vēstures un citu problēmu dēļ atrodas ārpus Latvijas. Tas tiešām būtu
svarīgi un uz to vajadzētu koncentrēties! Tas ir daudz svarīgāks uzdevums nekā,
teiksim, spriest par kaut kādām iluzorām programmām, par to, ka no šejienes kāds
brauks prom.
Otrs, ko es gribu teikt, ir tas, ka īstenībā daba tukšumu nemīl,
un, ja jūs tiešām vinnēsiet, šo savu ideju realizēdami… ja jūs izveidosiet un
īstenosiet programmu, ka šie cilvēki dodas plašajā pasaulē – tie, kuri Latvijā ir
gadu desmitiem dzīvojuši (jā, viņi varbūt ne vienmēr ir lojāli pret mūsu valsti),
tad, ticiet man, šajā tukšajā teritorijā pavisam ātri ienāks vēl pavisam
citādākas mentalitātes cilvēki (No zāles dep. I.Kalniņš: „Citādas
vērtības!”)… jā, ar citādām vērtībām, vēl citādākām… gan ar vēl
šaurākām acīm, gan citādu ticību, gan ar visu, visu citu pārējo. Un tad gan mēs
paskatīsimies, ko mēs ar viņiem iesāksim un kādas programmas veidosim!
Tāpēc es aicinu neatbalstīt „tēvzemiešu” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis. (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Tikai nebar, Kārli!”)
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Ar lielu interesi klausoties Šmita kunga, Dobeļa
kunga un Tabūna kunga diskusijā, es jūtu, ka šeit ir vajadzīgs skats no malas.
Piedodiet! Piedodiet, ka es kavēju jūsu laiku, lūgdams Šmita kungu
trīs reizes nolasīt likuma mērķi, ko viņš arī izpildīja. Un pēc trešās reizes
es sapratu (Aplausi.), ka Šmita kungs nav pāršķīris lapu un paskatījies
1.panta otro daļu, kuru es jums nocitēšu. Lūk, kāda ir spēkā esošā redakcija:
„Veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.” (Aplausi.)
Tad nu, godātie kolēģi, man tiešām rodas iespaids, ka šā likuma izpratnē
repatrianti mums ir divas kategorijas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Šmits, otro
reizi.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Šadurska kungs, atbildēšu uz jūsu jautājumu par lasīšanu vai
nelasīšanu. (No zāles: „Nolasi! Nolasi ceturto reizi!”) Acīmredzot šorīt,
ejot uz Saeimu, jūs esat aizmirsis izmazgāt ausis (No zāles: „O-o! Ārprāts!”)
un tieši tāpēc neesat sadzirdējis, ko es jums teicu. Tieši tāpēc es būšu spiests
jums arī atkārtot…
Sēdes vadītājs. Lūdzu, par lietu! Mēs runājam par
4.priekšlikumu. (No zāles dep. K.Kariņš: „Atvainoties!”)
J.Šmits. Tas ir tieši par lietu! Ņemot vērā to, ka nevienā
likumā nav definēts, kas ir izceļotājs, tad minētā likuma septītās nodaļas (ja
jūs atvērsiet šo likumu) 24.pantā ir teikts, ka kārtību, kādā notiek izceļošana
uz attiecīgajām valstīm, nosaka Saeimas apstiprināti starpvalstu līgumi, nevis šis
konkrētais likums. Tiešām, Šadurska kungs, es esmu to lasījis un varu jums nocitēt
arī daudz ko citu, bet es tomēr gribētu pateikt: vienkārši paturēsim prātā likuma
mērķi! Kas tad ir šā likuma mērķis? Latviešu un lībiešu repatriācija un
atgriešanās Latvijā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām tālāk
debates, man tomēr ir jāatskatās uz Deputāta ētikas kodeksu, un tur ir tāds
norādījums, ka deputātiem publiskos izteikumos ir jāizvairās no vārdiem, žestiem un
citas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī viņi nedrīkst lietot aizvainojošus
vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu
redzi, Šmit!”) Tāpēc es ļoti aicinātu… Es zinu, ka diena ir bijusi gara, bet
tomēr ievērosim šos noteikumus!
Nākamais debates turpinās deputāts Juris Dobelis, otro reizi. (No
zāles dep. A.Bērziņš: „Juri, tikai solīdi un korekti!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Labi, Šmita kungs, es jums piedodu Dieva vārdā! Mēs jau te esam no
vienām ausīm… Mēs visu dienu runājām par ēzeļa ausīm, bet tagad mēs esam
tikuši līdz Kārļa Šadurska ausīm. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
Es atkārtoju vēl vienu reizi, un arī Šadurska kungs jums to
pateica. Jūs šo vienu teikumu, no kura jūs izvairāties, visu laiku gribat apiet. Un
jūs neatbildējāt arī uz to, ko es jums jautāju, – kāpēc komisija noraidīja mūsu
priekšlikumu?
Kāpēc jūs izvairāties? Redziet, un šeit jau ir tā lieta:
„Klausies manos vārdos, bet neraugies manos darbos!” Mākslīgi likumā ir ielikts
viens teikums par šo cittautiešu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē. Visā likumā
par to vairs nekur nav runāts. Lūk! Un tur jau ir tā lietas būtība! Un kāpēc? Nu
tad ņemiet ārā! Pasakiet, ka tas nav vajadzīgs! Taču to jūs negribat darīt!
Tā ka, neņemiet ļaunā, bet būs vēl trešais lasījums un būs
vēl vairāk mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es dzirdēju godātā Venta Armanda Kraukļa repliku
par to, ka daba nemīl tukšumu. Taču arī man būtu replika: protams, Latvijā veidojas
tukšumi. Daudzās pilsētās, daudzos pagastos notiek cilvēku aizplūšana uz Īriju, uz
Lielbritāniju un atpakaļ. Taču, ja šie tukšumi arī aizpildīsies, tad būtu labāk,
ja šie tukšumi aizpildītos ar tādiem cilvēkiem, kuri spēj integrēties latviskā
vidē (No zāles: „Musulmaņi, piemēram!”), nevis ar tādiem, kuri 50 gadus
nav spējuši iemācīties dažus vārdus latviski.
Un šā likuma mērķis ir tieši radīt apstākļus tiem, kuriem šī
valsts nepatīk, dot viņiem visas iespējas aizbraukt no šīs valsts.
Tā ka atbalstīsim šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Patiešām kolēģis Šadurskis un kolēģis
Dobelis norādīja uz zināmām problēmām, kas ir ietvertas šajā likumprojektā. Un
patiešām nevar viņiem nepiekrist, ka šis teksts zināmā mērā ir eklektisks un
diezgan nekonsekvents.
Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs patiešām
spriedām par to, vai vajadzētu saglabāt ievaddaļu, kurā ir runa par atgriešanos
savā etniskajā dzimtenē, par tās veicināšanu. Tā tas izveidojās vēsturiski, jo
šis likums tika pieņemts tad, kad sabiedrības integrācija vēl nebija apstiprināta un
kad tas vēl nebija pieņemts kā oficiāls diskurss. Un toreiz šis jautājums, vai
nevajadzētu oficiāli izvēlēties deokupācijas un dekolonizācijas koncepciju,
patiešām bija aktuāls. Tā ka šis likuma teksts lielā mērā atspoguļo mūsu valsts
attīstību šajā jomā. Tas parāda gan zināmu progresu, gan arī parāda to, ka vēl
diezgan daudz neskaidrību un nekonsekvenču tajā ir palicis.
Un, manuprāt, Dobeļa kunga priekšlikums patiešām ir vērā
ņemams. Varbūt mums patiešām šajā likumā vajadzētu atstāt tikai to, kas attiecas
uz etnisko latviešu, lībiešu un bijušo Latvijas pilsoņu repatriāciju uz savu
dzimteni, bet vajadzētu izslēgt visas pārējās normas, kurām nav tieša sakara ar šo
procesu?
Tāpēc es tiešām esmu ļoti pateicīgs Šadurska kungam, un es
uzskatu, ka Šadurska kunga sirdsapziņa ir tikpat tīra kā viņa ausis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 53, atturas – 25. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Šmits. 5. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atklāj debates.
Pirmais pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep.
I.Ziedone-Kantāne: „Mīļais Juri!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Pulkstenis drīz būs 17.00, kad daudzi no jums ar
atvieglojumu nopūtīsies. Vai ne? Bet šīs ir tik svarīgas lietas, ka tās vajadzētu
turpināt apspriest nākamajā ceturtdienā. Kā līdz galam neizskatītu likumprojektu
mēs to turpināsim skatīt nākamajā ceturtdienā, un tad mums būs svaigāka galva un
interesantākas domas. Tāpēc es speciāli gribu uzstāties, lai kaut nedaudz
iekustinātu šīs sarunas, kas varētu turpināties nākamajā ceturtdienā.
Šeit ir runa par repatriācijas fondu. Kāpēc lai tas nebūtu
vajadzīgs? Jo, ja jau mēs reiz uzskatām, ka mums repatriācija ir pietiekami svarīgs
jautājums – un nu es runāju par mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā, kas tiešām ir
svarīgs jautājums, – tad kāpēc gan mēs nevarētu veicināt viņu atgriešanos
Latvijā ar īpaša fonda palīdzību?
Es saprotu, ka eksistē valsts budžeta iespējas. Labi, tā ir viena
daļa! Bet kāpēc šeit nevarētu piesaistīt arī juridisko un fizisko personu
ziedojumus? Es domāju, ka Latvijā atrastos pietiekami daudz cilvēku, kas būtu ar mieru
šinī procesā iesaistīties un veicināt mūsu tautiešu atgriešanos dzimtenē.
It kā kaut kas jau ir paredzēts, it kā saistībā ar budžetu jau ir
paredzētas kaut kādas aktivitātes, taču, ja mums būtu noteikts fonds, kur varētu
droši ieskaitīt līdzekļus gan no valsts budžeta, gan no ziedojumiem, tad kāpēc mums
no tā vajag vairīties? Tā ka es aicinu cienītos kolēģus iedziļināties mūsu
priekšlikumā un padomāt.
Labi, radīsim divus likumus par repatriāciju, kur viens būs par tiem
mūsu tautiešiem, kuri atgriežas atpakaļ, bet otrs par tiem, kuri vēlas no šejienes
aizbraukt. Labi, būs vēl viens likums, taču fonds varētu būt gan vienā, gan otrā
gadījumā! Kāpēc tajā visā nevarētu iesaistīt valsti? Kāpēc nevarētu iesaistīt
aktīvus cilvēkus, fiziskās un juridiskās personas, šādu jautājumu kārtošanā?
Nebaidieties no kaut kādiem mistiskiem iebraucējiem līdz tam brīdim, kamēr mums būs
skaidra sistēma mūsu valstī. Nekādi miljoni te nebrauks!
Tātad, ja mēs ar likumiem, kas skar valsts valodu, ar likumiem, kas
skar mūsu iekārtu, nostiprināsim savas tiesības, tad man nekādu lielu bažu par
iebraucējiem nebūs, taču, ja mēs ar iebraucējiem, tiklīdz viņi būs pārkāpuši
mūsu robežu, uzreiz sāksim runāt krievu valodā, ja mēs izvairīsimies no savas
dzimtās valodas lietošanas un tās pozīciju nostiprināšanas, tad gan būs jābaidās
no iebraucējiem.
Tā kā es dzirdēju aizrādījumu par to, ka man ir atlikušas vairs
dažas sekundes, es gribu protestēt, jo manā rīcībā ir vēl minūte un 36 sekundes.
Lūk! Tātad padomāsim tiešām mierīgi, bez kādas politikas šinī
jautājumā! Jo šā jautājuma būtība ir tāda: vai repatriācija ir svarīga mūsu
valstij vai repatriācija ir kaut kas tāds, kas nav īpaši svarīgs mums, jo agri vai
vēlu šī repatriācija varbūt sāks attiekties arī uz tiem, kuri nesen ir izbraukuši
no valsts. Es pieņemu, ka arī tā var būt. Kā tad Īrijā bija? Miljoniem cilvēku
aizbrauca… Tiesa gan, ne visi atbrauca, bet daļa tomēr atgriezās. Viņi jau tagad ir
gandrīz vai repatrianti. Gandrīz vai repatrianti, lūk! Tā ka padomāsim, jo varbūt
arī mūsu valsts nonāks līdz tam – varbūt pēc 10, varbūt pēc 15, varbūt pēc 20
gadiem.
Tāpēc, lūdzu, padomājiet, varbūt ir vērts jau šodien šādu
fondu atjaunot, lai tas varētu sākt savu darbu.
Sēdes vadītājs. Tālāk debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris
Tabūns. Vai jums pietiks ar vienu minūti? Ja ne, tad būs jāturpina debates par šo
5.priekšlikumu nākamajā sēdē. (No zāles dep. P.Tabūns: „Nepietiks! Nākamajā
sēdē!”) Deputāts grib turpināt debates nākamajā sēdē. Līdz ar to mēs
šajā vietā debates pārtraucam. Mēs paliekam pie 5.priekšlikuma.
Un tagad deputātus lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti,
atgādinu, ka pulksten 17.00 uzklausīsim atbildes uz deputātu jautājumiem.
Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas
rezultātus!
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Valērijs
Buhvalovs, Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Jānis Klaužs, Anatolijs
Mackevičs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Karina Pētersone, Jakovs Pliners, Mareks
Segliņš, Viktors Ščerbatihs, Imants Valers un Dzintars Zaķis.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, sēdi slēdzu!
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 5.sēde
2007.gada 8.februārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” (Nr.203/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.407, 407A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr.204/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.408, 408A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.205/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.409, 409A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.206/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.411, 411A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.207/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.412, 412A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.208/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.413, 413A) |
|
| Par likumprojektu “Par Eiropas ainavu konvenciju” (Nr.209/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.420, 420A) |
|
| Par likumprojektu “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” (Nr.211/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.425, 425A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.426, 426A) |
|
| Priekšlikumi | – dep. M.Kučinskis (par) |
| – dep. V.Buzajevs (pret) | |
| Par termiņa saīsināšanu likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai (Nr.228/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.466) |
|
| Priekšlikumi | – dep. J.Pliners (par) |
| – dep. J.Dobelis (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.427, 427A) |
|
| Priekšlikums | – dep. L.Mūrniece (pret) |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.428, 428A) |
|
| Par likumprojektu “Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr.215/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.434, 434A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.216/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.439, 439A) |
|
| Priekšlikums | – dep. J.Dobelis (par) |
| Par likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr.217/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.442, 442A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.218/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.443, 443A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.219/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.444, 444A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.220/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.445, 445A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.221/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.446, 446A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.222/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.448, 448A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.223/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.449, 449A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.224/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.450, 450A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.225/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.451, 451A) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei (Dok. Nr.456) |
|
| Lēmuma projekts “Par Maritas Salgrāves apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr.87/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.429) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Lēmuma projekts “Par Sarmas Valdmanes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr.88/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.430) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Rasnačs |
| Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas” (Nr.89/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.453) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā” (Nr.90/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.454) |
|
| Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”” (Nr.92/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.464) |
|
| Likumprojekts “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” (Nr.174/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.341, 341B) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
| Debates | – dep. V.Paegle |
| – dep. E.Repše | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. J.Lagzdiņš | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. I.Emsis | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. S.Kalniete | |
| – dep. V.Muižniece | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| Paziņojumi | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. A.Bērziņš (ZZS) | |
| – dep. Ē.Zommere | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Debašu turpinājums | – dep. Dz.Rasnačs |
| – dep. J.Dobelis | |
| – ārlietu ministrs A.Pabriks | |
| – dep. J.Lagzdiņš | |
| – dep. S.Dolgopolovs | |
| – dep. E.Repše | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. J.Eglītis | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. A.Rugāte | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. M.Mitrofanovs | |
| – dep. J.Eglītis | |
| – dep. A.Seile | |
| – dep. S.Āboltiņa | |
| – dep. A.Latkovskis | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – ārlietu ministrs A.Pabriks | |
| – dep. I.Čepāne | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – dep. J.Lagzdiņš | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| Paziņojumi | |
| – dep. Ē.Zommere | |
| – dep. J.Strazdiņš | |
| – dep. M.Krastiņš | |
| Debašu turpinājums | – dep. J.Pliners |
| – dep. V.Buhvalovs | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. J.Eglītis | |
| – dep. J.Urbanovičs | |
| – dep. U.I.Grava | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. S.Kalniete | |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. L.Ozoliņš | |
| – dep. J.Urbanovičs | |
| – dep. V.Lācis | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| Par procedūru | – dep. K.Šadurskis |
| – dep. J.Dobelis | |
| Balsošanas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| PCTVL frakcijas paziņojums par balsošanas motīviem | |
| Nolasa | – dep. J.Pliners |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | – dep. B.Cilevičs (pret) |
| – dep. I.Circene (pret) | |
| – dep. J.Šmits (par) | |
| Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” (Nr.167/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.37) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.307) |
|
| Ziņo | – dep. G.Blumbergs |
| Debates | – dep. A.K.Kariņš |
| – dep. V.A.Krauklis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
| Debašu turpinājums | – dep. Dz.Zaķis |
| – dep. K.Šadurskis | |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.58/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.377) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Debates | – dep. V.Agešins |
| – dep. V.Buzajevs | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. J.Urbanovičs | |
| Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr.43/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.395) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Ābiķis |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr.42/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.396) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Ābiķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr.40/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.397) |
|
| Ziņo | – dep. Dz.Ābiķis |
| Likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem” (Nr.37/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.91, 393) |
|
| Ziņo | – dep. A.Bērziņš (LPP/LC) |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr.173/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.336, 369) |
|
| Ziņo | – dep. V.Aizbalts |
| Likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr.171/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.334, 372) |
|
| Ziņo | – dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.61/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.135, 378) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Debates | – dep. V.Buzajevs |
| Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.83/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.162, 379) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.134/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.234, 380) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.50/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.124, 381) |
|
| Ziņo | – dep. V.Stepaņenko |
| Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.172/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.335, 383) |
|
| Ziņo | – dep. I.Feldmane |
| Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr.26/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta) (Dok. Nr.73, 386) |
|
| Ziņo | – dep. J.Šmits |
| Debates | – dep. J.Dobelis |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. M.Grīnblats | |
| – dep. A.K.Kariņš | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. P.Tabūns | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. A.V.Krauklis | |
| – dep. K.Šadurskis | |
| – dep. J.Šmits | |
| – dep. J.Dobelis | |
| – dep. Dz.Rasnačs | |
| – dep. B.Cilevičs | |
| – dep. J.Dobelis | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | – Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs |
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2007.gada 8.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbildēm uz
deputātu jautājumiem. Šodien izskatīsim trīs jautājumus.
Pirmais jautājums ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova,
Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam „Par
bezvīzu režīma nodrošināšanu Latvijas Republikas nepilsoņiem”.
Uz šo jautājumu ārlietu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi,
taču deputāti vēlējās saņemt atbildi arī mutvārdos.
Ārlietu ministrs ir informējis, ka šodien no pulksten 15.00 viņš
atrodas komandējumā. Līdz ar to ir kavēta mutvārdu atbildes sniegšana. Jautājums
tiek pārcelts.
Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova,
Kabanova un Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai „Par
situāciju mazākumtautību izglītības jomā”.
Ministre uz šo jautājumu ir sniegusi rakstveida atbildi. Vai
jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar ministres sniegto rakstveida atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, mēs esam apmierināti, un liels paldies Baibai Rivžas kundzei!
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti ar ministres sniegto rakstveida
atbildi ir apmierināti. Jautājums izskatīts.
Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova,
Kabanova un Buhvalova jautājums labklājības ministrei Dagnijai Staķei „Par
Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības
jomā”.
Labklājības ministre uz šo jautājumu ir sniegusi rakstveida
atbildi. Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Jā, mēs esam apmierināti, it īpaši attiecībā uz šā jautājuma
steidzamību. Un visus datus, kurus cienījamā ministre nav sniegusi, mēs
pārrēķinājām un jau publicējām. Liels paldies ministrei!
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad jautājuma iesniedzēji ar sniegto
atbildi ir apmierināti. Jautājums ir izskatīts.
Paldies. Darbu beidzam.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2007.gada 8.februārī
|
Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem” |
|
|
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres B.Rivžas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par situāciju mazākumtautību izglītības jomā” |
|
|
Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” |
|
Grozījumi Dzelzceļa likumā
Datums: 08.02.2007. 09:06:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.411 nodošanu komisijai
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Datums: 08.02.2007. 09:06:52 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.412 nodošanu komisijai
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums
Datums: 08.02.2007. 09:08:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.425 nodošanu komisijai
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā
Datums: 08.02.2007. 09:16:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.426 nodošanu komisijai
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā
Datums: 08.02.2007. 09:25:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par termiņa saīsināšanu likumprojekta ar dok. nr.466 izskatīšanai
Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”
Datums: 08.02.2007. 09:29:30 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.427 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”
Datums: 08.02.2007. 09:30:14 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.428 nodošanu komisijai
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 08.02.2007. 09:35:42 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.439 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
Datums: 08.02.2007. 09:38:58 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.451 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Druvietei
Datums: 08.02.2007. 09:39:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. Inai Druvietei
Lēmuma projekts “Par deputāta J.Šmita ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”
Datums: 08.02.2007. 09:43:32 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.454
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.38/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2007.gada 1.martam”
Datums: 08.02.2007. 09:44:10 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.464
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 09:58:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 10:08:58 bal017
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 10:27:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 11:14:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 11:22:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 11:49:46 bal021
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 11:57:50 bal022
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 12:30:12 bal023
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 13:47:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 13:55:30 bal025
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 14:10:06 bal026
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 14:17:48 bal027
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 14:30:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 14:33:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 14:34:36 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.341B pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 08.02.2007. 14:53:30 bal031
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums Publisko iepirkumu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 15:37:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums Publisko iepirkumu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 15:38:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums Publisko iepirkumu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.02.2007. 15:39:10 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.307C pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:43:26 bal035
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:43:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:44:14 bal037
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:47:16 bal038
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:47:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:47:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:48:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:53:52 bal042
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:54:26 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.377 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Dizainparaugu likumā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:55:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.395 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:56:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.396 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Autortiesību likumā (3.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:58:32 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.397 pieņemšanu 3.lasījumā
Par Frankofonijas statūtiem (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 15:59:26 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.393 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (1.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:00:56 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.336 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (1.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:02:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.334 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.61) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:05:36 bal050
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.61) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:06:02 bal051
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.61) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:06:22 bal052
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.61) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:07:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.378 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.83) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:08:30 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.379 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.134) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:00:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.380 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.50) (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:10:38 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.381 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:11:54 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.335 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:30:56 bal058
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:35:12 bal059
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:35:38 bal060
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.02.2007. 16:53:46 bal061
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu