Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 17. septembra kārtējā sēde
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Man ziņo, ka var sākt nākamo sēdi. Tātad sākam Saeimas 17. septembra kārtējo sēdi.
Sēdi sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš un Maija Armaņeva lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103”.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (LPV).
Kolēģi, aicinu šo jautājumu iekļaut dienaskārtībā, jo Satversmes tiesas iniciētais process par jautājumu, ar kuru mēs varētu noteikt, ka bērnam var būt divas mātes, liecina par to, ka Satversmes tiesa savā ziņā tā kā iesaistās politiskajā procesā – ak vai! – neviļus tieši pirms Saeimas vēlēšanām. Satversmes tiesai, īstenojot tiesas spriešanas funkcijas, būtu jādarbojas Satversmes noteiktās kompetences ietvaros, tā nedrīkstētu interpretācijas ceļā grozīt Satversmes saturu vai aizstāt konstitucionālo likumdevēju, radot tādus jaunus tiesiski saistošus priekšrakstus, kas neatbilst Satversmes tekstam, sistēmai un tajā nostiprinātajām vērtībām.
Tātad, kā jau minēju, šī lieta ir ierosināta par bērna dzimšanas reģistrā ietvertajām ziņām par vecākiem un konkrēti – lai bērna dzimšanas reģistrā blakus bioloģiskajai mātei kā māti ierakstītu arī otru personu, pamatojoties uz viņu savstarpējām partnerattiecībām. Aicinu deputātus, kuri vieglu roku nobalsoja “par” partnerattiecībām likumā, nāca šeit, tribīnē, un stāstīja, ka tas taču būs, lai viens pensionārs palīdzētu otram pensionāram... un tā tālāk... diez vai tie divi viens otram palīdzošie pensionāri devās uz Satversmes tiesu, lai reģistrētu bērna dzimšanu un mēģinātu piereģistrēt divas mātes... varbūt padomājiet, kas būs tālāk! Divi tēvi jau varētu būt vienkāršākā konstrukcija, kas mūs sagaidītu nākotnē. Bet kāpēc divas mātes? Kāpēc ne trīs vai četras? Vai dzimšanas apliecībā var būt četri tēvi un divas mātes? Par ko mēs vispār šeit runājam?
Satversmes 110. pantā noteiktā ģimenes aizsardzība paredz, ka minētajā konstitucionālajā normā ietvertais jēdziens “ģimene” – un valsts pienākums to aizsargāt – ir vēsturiski un saturiski nesaraujami saistīts ar vīrieša un sievietes savienību. Ja kādreiz man likās smieklīgi, kad kāds brīdināja, ka arī mums tūlīt būs sarunas par vecāku numur viens un vecāku numur divi, tad šobrīd tas vairs galīgi neliekas smieklīgi, tā ir realitāte, ar kuru tūdaļ būs jāsaskaras Satversmes tiesai, kas televīzijā stāstīja, ka Saeimai būs jādod arī savs viedoklis. Jūs nopietni? Divas mātes un divi tēvi?
Līdz ar to es uzskatu, ka šodien ikvienam šajā zālē sēdošajam ir jāpauž nelokāma pārliecība par to, ka deputātu pieņemtais regulējums (es runāju par partnerattiecību regulējumu) pēc savas būtības, jēgas nekādā mērā nav bijis pielīdzināts, nav un nedrīkst tikt pielīdzināts laulībai.
Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt gan šī jautājuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, gan arī paziņojuma pieņemšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – “pret”.
A. Šuvajevs (PRO).
Kolēģi, vispirms jau es aicinu neatbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu šajā Saeimas sēdes darba kārtībā. Es labprāt arī emocionāli komentētu Šlesera frakcijas nemitīgos centienus mazināt cilvēktiesību standartus Latvijā, bet vispirms es vēlos tīri juridiski komentēt savu izpratni par notiekošo.
Tātad šobrīd Satversmes tiesā ir ierosināta lieta, kas vērtēs, vai par bērna vecāku dzimšanas reģistrā ir ierakstāma bērna mātes partnere, ar ko ir noslēgta partnerība, balstoties uz tiesas spriedumu... un ka bērna mātes partnerei un bērnam ir izveidojušās bērna un vecāka, tātad ģimenes, faktiskās attiecības.
Satversmes tiesas tiesvedības process ir tiesisks, juridiski strukturēts process konkrētā, likumā noteiktā procesuālajā kārtībā. Un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Saeimai ir jāsniedz atbildes raksts par ierosināto lietu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu, ko Saeima, nešaubīgi, arī darīs, taču ne jau pakļaujoties šādam virspusējam, deklaratīvam paziņojumam.
Saeimai kā likumdevējam ir saistošs pašas pieņemtais Satversmes tiesas likums, kā arī Latvijas Republikas Satversme, un tai ir pienākums respektēt Satversmes tiesas neatkarību un lietas vešanas procesuālos noteikumus. Šlesera frakcijas piedāvātais paziņojums nonāk pretrunā šim principam, jo paziņojuma teksts ir orientēts uz Satversmes tiesas ietekmēšanu tiesvedības procesā, un tas nav atbilstoši tiesiskai un demokrātiskai valstij.
Saeimai kā likumdevējam ir jāatturas no tāda paziņojuma pieņemšanas, kas pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā varētu paust tādu viedokli, kurš liecinātu par pretestību iespējamā tiesas sprieduma izpildei. Papildus tam paziņojuma juridiskais saturs – paust nelokāmu pārliecību – nav nedz juridiski skaidrs, nedz saturiski pamatots, jo gan laulības, gan partnerības definīcija ir ietverta konkrētajos likumos. Nav arī saprotams, kāpēc paziņojuma pamatojums un rezolutīvā daļa tiek sasaistīti ar minēto Satversmes tiesas lietu, jo lieta ir ierosināta par saturiski citu juridisku faktu – nevis par laulības un partnerības salīdzināšanu, bet par bērna tiesībām uz vecāku.
Piebildīšu arī to, ka aizvien vairāk starptautisko tiesību praksē tiek uzsvērtas bērna tiesības uz juridisko saikni ar tām personām, kuras bērnu faktiski audzina, nesaistot bērna un vecāku attiecības tikai ar bioloģisko izcelsmi.
Iesniedzēji šo savu paziņojumu motivē ar frāzi par nacionālās identitātes saglabāšanu, bet nedz paziņojums, nedz tiesvedības lieta nav saistīti ar nacionālo kritēriju. Tāpat arī tāda frāze kā “sveša sociālā formula un konstrukcija” vai arī “ģimene sakņojas vīrieša un sievietes dabiskajā mijiedarbībā” neatbilst Saeimas kā likumdevēja juridiskajam tekstam. Tāpēc piedāvātais Saeimas paziņojuma teksts arī kopumā diskriminē lielu Latvijas sabiedrības daļu.
Tāpēc, ievērojot minēto, šādu Saeimas lēmuma projektu nekādā gadījumā nevar atbalstīt.
Aicinu Saeimas deputātus to neiekļaut šajā un arī citās Saeimas darba kārtībās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 24, atturas – 7. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Kaspars Melnis, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs un Jānis Dinevičs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un 62. punktu – likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” – izskatīt kā Saeimas sēdes darba kārtības 1. punktu. (Starpsauciens.) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
___
Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Kolēģi! Reģistrējušies 78 deputāti. Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Ieva Brante, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins... ir, Jefimijs Klementjevs, Jeļena Kļaviņa, Armands Krauze, Atis Labucis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone... ir, Kaspars Melnis, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Leila Rasima, Edvīns Šnore un Ģirts Štekerhofs.
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tehniska informācija. Ir priekšlikums strādāt līdz pulksten 17.00 un tad taisīt pārtraukumu – līdz Prezidija turpmākam lēmumam –, tāpēc steidzamākos lēmumu projektus lūdzu... ar deputātu parakstiem... pārcelt darba kārtībā uz augšu. Piekrītat? (Starpsauciens.) Labi.
___
Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Pieci priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, mazliet klusāk... tie, kas sarunājas!
Paldies.
E. Jurēvics (JV).
Cienījamie kolēģi! Saņemti pieci priekšlikumi.
1. – deputāta Eglīta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Jurēvics. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Jurēvics. 3. – deputāta Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Eglītam.
J. Eglīts (NA).
Godātie deputāti, šis mans priekšlikums paredz to pašu, ko mēs jau esam iesnieguši arī lauku atbalstam Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, – par pilnīgu graudu tranzīta aizliegumu. Mana pārliecība... un ne tikai mana, bet arī ukraiņu pārliecība ir, ka Krievija samaksās jebkuru cenu, kuru mēs tai prasīsim, tīri principa pēc. Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam ietekmēt visu šo procesu, ir pilnībā aizliegt graudu tranzītu. Jo citādi šis kauns, kas nu jau ir starptautiski... mēs saņemam pārmetumus... tas kļūst vēl lielāks, jo tā vietā, lai aizliegtu, mēs pelnām vairāk uz šo “asiņaino” graudu rēķina. Un tas, vismaz man, nav pieņemami.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
E. Jurēvics. Jā, tikai divas lietas.
Komisijas vārdā paldies deputātam par šo priekšlikumu, nevis nākamo. Komisija tos rūpīgi izvērtēja, bet Juridiskais birojs atzina, ka tāda var būt politiskā izšķiršanās, tomēr šis nav īstais likuma atvērums, kurā šādu priekšlikumu ietvert.
Otrs precizējums – likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” anotācijā minēts, ka visi iespējamie finanšu līdzekļi, kas papildus var rasties saistībā ar tarifu kāpumu šiem “asiņainajiem” graudiem, jānovirza Ukrainas militārajam atbalstam.
Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
E. Jurēvics. 4. – deputāta Eglīta priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Jurēvics. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Jurēvics. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.
E. Jurēvics. Kolēģi, paldies par atbalstu, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... un arī Satiksmes ministrijai par darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Antoņinas Ņenaševas un Leilas Rasimas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēdējos četrus gadus no šīs tribīnes mēs esam daudz dzirdējuši par demogrāfiju un demogrāfijas situāciju Latvijā... un ļoti dažādiem likumprojektiem. Mēs esam ļoti daudz dzirdējuši arī to, ka vajadzētu atbalstīt ģimenes. Šis likumprojekts ir konkrēts atbalsts ģimenēm. Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu 100 procentu apmērā saņem arī tie vecāki, kas bērna kopšanas laikā strādā... vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, vai saņem autoratlīdzību.
Mūsdienu darba tirgus nav viennozīmīgs un vienveidīgs. Cilvēki ir pašnodarbinātie, strādā projektos, strādā uz nepilnu slodzi vai attālināti. Taču esošā sistēma viņiem liek izvēlēties – vai nu strādā, vai saņem pilnvērtīgu pabalstu. Un tas nav taisnīgi, it īpaši ņemot vērā to, ka jau tagad daudzi vecāki izvēlas gūt papildu ienākumus strādājot. Es arī gribu uzsvērt, ka it īpaši tas ir svarīgi mātēm, – ja viņām ir iespēja strādāt nepilnu darbu. Tas palīdz vēl aizvien palikt apritē, līdz ar to viņām ir vienkāršāk atgriezties darbā tad, kad bērns jau ir paaudzies, un arī nodrošina labāku atalgojumu nākotnē. Vecāku pabalsts nav dāvana, tas nāk no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko paši vecāki ir maksājuši, tāpēc ir netaisnīgi neparedzēt un samazināt to ģimenēm, kas dažādu iemeslu dēļ turpina strādāt.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu kā risinājumu ģimeņu atbalstam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens.)...
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 4, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Eglīta, Arnolda Jātnieka, Edvīna Šnores, Uģa Mitrevica un Roberta Ķipura iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Eglīts.
J. Eglīts (NA).
Kolēģi! Imigrācijas politika ir viens no centrālajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Drošības aspekti aptur gan terorisma draudus, gan noziedzību, gan slodzi veselības sektoram. Tāpat jāņem vērā, ka Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš pie mūsu robežām, lai destabilizētu situāciju Latvijā un Eiropā, tiek īstenots mērķtiecīgi, izmantojot nelegālos imigrantus kā ieroci un skaidri apzinoties sekas. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka šie jautājumi ir skatāmi ne tikai imigrācijas, bet arī Latvijas drošības kontekstā. Nelegālā imigrācija ir drauds mūsu sabiedrībai, un mums ir jāierobežo visas iespējas rīkoties pretēji mūsu valsts interesēm.
Aicinu šo likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai.
Ļoti īsi par būtību. Mēs visi labi un skaidri redzam, ka izglītības sistēmā ir trūkums – situācija ar ārvalstu studentu piesaisti izveidojusies pilnīgi nepieņemama. Cilvēki no trešajām valstīm formāli tiek pieņemti kā studenti, taču virknē gadījumu izglītība ir tikai fiktīvs pamatojums uzturēšanās atļaujai, lai iekļūtu mūsu valstī. Tādā veidā augstākās izglītības eksports tiek pārvērsts par prastu aizsegu negodprātīgai ekonomiskajai imigrācijai.
Tas, kas notiek Rīgā, – Valsts robežsardze, veicot regulārus imigrācijas kontroles reidus, atkal un atkal konstatē vienu un to pašu stāstu: ar zināmu regularitāti tiek aizturēti trešo valstu pilsoņi, kuriem izsniegtas studentu vīzas. Lekciju vietā viņi strādā pilnu slodzi kurjeru platformās “Wolt” un “Bolt”. Mēs zinām, ka daudzas augstskolas un koledžas klaji neievēro normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, veicot ārvalstu studentu atlasi un studiju procesa uzraudzību, proti, viņus neinteresē, vai šis students mācās, viņus interesē tikai iekasēt mācību maksu. Ja mēs redzam, ka likums tiek pārkāpts, mums tas ir jāgroza, lai novērstu šādu situāciju.
Arī pasaulē šī problēma, kā es jau minēju, ir aktuāla. Piemēram, Lielbritānija pavisam nesen pastiprināja noteikumus, liedzot lielākajai daļai ārvalstu studentu ievest valstī savus ģimenes locekļus tieši tādēļ, ka studentu vīzas tika izmantotas kā pie mums – lētam darbaspēkam. Austrālija pēdējā gada laikā ir sākusi masīvu cīņu ar tā saucamajām vīzu fabrikām, kas nesniedz izglītību, bet kalpo kā ieejas biļete darba tirgū. Tika ieviesti krietni stingrāki testi, lai pārliecinātos, vai iebraucējs patiesi ir students. Arī Kanāda ir ieviesusi stingrākus limitus un kvotas attiecībā uz starptautisko studentu atļaujām, lai apkarotu negodprātīgas izglītības iestādes un mazinātu milzīgo spiedienu, ko tas viss rada uz veselību, sabiedrisko transportu, mājokļu pieejamību. Latvijā mēs saskaramies ar tām pašām problēmām.
Šis likumprojekts ir pirmais solis, lai mēs labotu nepilnības un nepieļautu izglītības kā aizsega imigrācijas realizēšanai un situācijas destabilizēšanai izmantošanu. Nododot likumprojektu komisijai, mēs piedāvājam konkrētus mehānismus.
Pirmām kārtām tās ir sankcijas iestādēm, kuras piedalās šajā nelegālajā studentu biznesā. Ja tiks konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi ārvalstu studentu atlasē un uzraudzībā, augstskolai vai koledžai tiks liegts uzaicināt ārzemniekus.
Otrā lieta. Mēs izslēdzam no ātrās programmas... no sistēmas. Turpmāk uzturēšanās atļauju studijām dos tikai tiem, kuri reāli mācās pirmā, otrā vai trešā cikla augstākās izglītības programmā. Par uzaicinātāja informēšanas pienākumu nepildīšanu mēs piedāvājam noteikt lielākus naudas sodus fiziskajām vai juridiskajām personām.
Tiks samazināti arī pieteikšanās termiņi – pēc 31. oktobra un 31. marta termiņuzturēšanās atļaujas vairs nevarēs pieprasīt. Šie priekšlikumi... ieviesīs skaidrību kopumā.
Un ceturtā lieta – ļoti būtiska – šo pārkāpumu uzraudzībā tiks iesaistīta gan Valsts robežsardze, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests. Mēs arī paredzam, ka tiks ievērota tiesiskā paļāvība: tie, kas studijas īsā cikla programmā jau būs uzsākuši, varēs tās pabeigt.
Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav (Starpsauciens: “Balsojam!”)...
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 59. punktu – likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un alternatīvo likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” – pēc 17. punkta. Deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 11, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.
Vēl vienas izmaiņas. (Starpsauciens.)
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Dāvja Melnalkšņa, Aivas Vīksnas un Jura Viļuma lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 17. septembra sēdes darba kārtībā un pārcelt 29., 30. un 31. punktu pirms 8. punkta. (Starpsauciens.) Līdz 41. Nevarēju salasīt. Tātad precizēju: pārcelt... līdz 41. punktam pirms 8. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Iesniegti 36 priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Godājamie kolēģi! Būs pakotne. Strādāsim ātri un efektīvi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Esam saņēmuši 36 priekšlikumus. Lielākā daļa ir finanšu ministra tehniska rakstura priekšlikumi. Skatīsim visus pēc kārtas.
1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – arī finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
A. Vīksna. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 11. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 12. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 14. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 15. (Šķir lapas.)... tūlīt... 15. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 16. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 17. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 18. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 19. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 20. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 23. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 26. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 28. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 29. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 30. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 31. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 33. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 34. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 35. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 36. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Evikai Siliņai.
E. Siliņa (JV).
Kolēģi! Ar šīm likuma izmaiņām patērētāju tiesību uzraudzība un kontrole finanšu un pakalpojumu jomā tiks koncentrēta Latvijas Bankā, būs viens uzraugs un vienota sistēma, vienādi spēles noteikumi visiem. Tas nozīmē, ka Latvijas Bankai būs ļoti liela atbildība. Tāpēc 36. priekšlikumā ir paredzēts, ka reformas rezultāts nevar būt tāds, ka mēs vienkārši pārceļam birokrātiju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku un uzņēmējam beigās būs vēl lielākas prasības, un uzraudzība varētu kļūt dārgāka.
Tāpēc 36. priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam sadarbībā ar Latvijas Banku līdz 2028. gada beigām ir jāatgriežas Saeimā ar ziņojumu, kā šī reforma tiek īstenota un kāda būs tās faktiskā ietekme gan uz patērētājiem, gan uz kreditēšanas nozari. Ļoti svarīgi, lai šajā ziņojumā noteikti būtu skaidra atbilde, vai ir vienota prasību sistēma, vai nav pieaudzis administratīvais slogs un vai uzraudzības izmaksas nav nesamērīgi palielinājušās. Tieši tāds ir bijis šīs reformas mērķis.
Mēs arī balsosim par citiem – saistītajiem – likumprojektiem, tāpēc aicinu atbalstīt 36. priekšlikumu, lai būtu vienota finanšu tirgus uzraudzība, mazāk birokrātijas un uzņēmējiem būtu stipra patērētāju aizsardzība.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad 36. priekšlikums komisijā atbalstīts.
Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 24, atturas – nav. Likums pieņemts.
__
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1383/Lp14), trešais lasījums.
Pieci priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.
Gribu komentēt. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Ministru prezidenta Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta rīcības plānā iekļauto: “Izstrādāt tiesisko regulējumu, kas ļauj atvērt ieguldījumu kontu bērnam no viena gada vecuma, lai veicinātu bērnu nākotnes finanšu kapitāla radīšanu.” Tādējādi tiktu radītas tiesiskās iespējas atvērt ieguldījumu kontu bērnam no viena gada vecuma.
1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1383/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.
Septiņi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.
Saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 4. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 23, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.
Divi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.
Saņemti divi priekšlikumi. Tie ir saistīti ar kontu atvēršanu bērniem no viena gada vecuma.
1. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. un 10. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, trešais lasījums.
Divi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”.
Saņemti divi priekšlikumi. Tehniska rakstura.
1. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1392/Lp14), trešais lasījums.
Divi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1392/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā”.
Priekšlikumu nav.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 25, atturas – nav. Likums pieņemts.
A. Vīksna. Paldies, kolēģi. Izcili! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 17. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai trešajā lasījumā pēc likumprojekta “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” šādu likumprojektu paketi: likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Kaspara Briškena, Janas Simanovskas un Ata Švinkas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Švinka.
A. Švinka (PRO).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā”. Mājokļa jautājums politiskajā retorikā ir vairuma deputātu, politiķu dienaskārtībā. Pieejamas cenas mājokļi – tas arī ir bijis. Iepriekšējā valdība, kurā bija arī “PROGRESĪVIE”, ir to darījusi. Ir rosināta publiskā un privātā partnerība, zemas īres dzīvokļu māju būvniecība... kur būtu vēl pieliekams.
Pašlaik šis likums pieļauj prasīt drošības naudu līdz divu mēnešu īres maksas apmēram. Kopā ar pirmā mēneša īri cilvēkam uzreiz ir jāmaksā arī divu mēnešu apjomā drošības nauda. Ja mēs parēķinām, kā piemērs, ja īre ir 500 eiro, tad vienā dienā cilvēkam būtu jāatrod 1500 eiro. Ja summa ir lielāka, tad attiecīgi lielāka summa. Un ir jautājums – vai katram cilvēkam šāda summa būtu viegli pieejama? Turklāt likums pieļauj līgumā atkāpties no noteikuma, ka drošības nauda jāatdod telpas atbrīvošanas dienā, nenosakot maksimālo atmaksas termiņu. Šajā piedāvājumā ir paredzēts to noteikt viena mēneša termiņā, arī drošības naudu noteikt viena mēneša apjomā.
Es domāju, ir vērts paskatīties, par kuriem cilvēkiem runājam, jo, iespējams, mēs neredzam, kuras ir visvairāk riskam pakļautās cilvēku grupas. Izšķiroši ir ienākumi, uzkrājumi, mājsaimniecības situācija. Tieši drošības naudas kontekstā visvairāk tiek skartas mājsaimniecības ar zemiem vai neregulāriem ieņēmumiem; vientuļie vecāki; daudzbērnu ģimenes; jaunieši, kuri vēlētos uzsākt patstāvīgu dzīvi; seniori, kuri dzīvo īrētā mājoklī un kuriem nav uzkrājumu; personas ar invaliditāti; ģimenes, kurās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām; cilvēki, kuri ir zaudējuši mājokli, darbu vai piedzīvo cita veida krīzi; no vardarbības cietuši cilvēki, kuriem nepieciešams ātri un tūlīt mainīt dzīvesvietu; cilvēki, kuri pārceļas darba, mācību dēļ, kuriem vienlaikus jāsedz arī pārcelšanās izmaksas.
Es gribētu īpaši izcelt (tas arī OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā ir izcelts) mājsaimniecības, kuru ienākumi ir par lielu sociālajiem pabalstiem, savukārt par mazu, lai saņemtu hipotekāro kredītu. Šī pēdējā grupa Latvijā ir īpaši būtiska, jo tas ir kā sēdēt starp diviem krēsliem. Tās nekvalificējas sociālajai palīdzībai, bet vienlaicīgi nevar atļauties komerciālo mājokļa finansējumu.
Jautājums – vai šīs iedzīvotāju grupas mēs redzam? Kopumā tas arī ir definēts, ka šeit neiet runa par izdevumiem, bet par... Šī drošības nauda ir piekļuves barjera, finanšu barjera, lai vispār varētu atļauties patstāvīgi īrēt dzīvojamo telpu. Bieži ir dubultās drošības naudas problēma. Jo, ja vēlas mainīt dzīvesvietu, tajā brīdī vēl nesaņem atpakaļ drošības naudu, bet vienlaicīgi jau trīs mēnešu apjomā tā ir jāiemaksā.
Gribētu akcentēt, šis ir arī... Mobilāks īres tirgus palīdz arī ekonomikai – ja cilvēks atrod tuvāk darbavietai dzīvokli vai dzīvesvietu, tas palīdz arī mobilitātes jautājumiem.
Mājokļu pieejamība ietekmē arī demogrāfiju un nevienlīdzību. Mēs zinām, ka jaunie cilvēki vēlētos ātrāk uzsākt patstāvīgu dzīvi, ātrāk uzsākt ģimenes dzīvi, bet bieži mājokļa jautājums ir šķērslis.
Vēl es gribētu akcentēt, ka šie grozījumi nav vērsti pret izīrētājiem. Tie novērš nesamērīgu sākotnējo barjeru, ievieš skaidrus, abām pusēm paredzamus noteikumus. Ir jāapzinās, ka eksistē arī citi civiltiesiskie instrumenti, kas saglabā iespēju izīrētājiem vadīt šos dažādos riskus. Drošības nauda nav vienīgais instruments. Tāpēc, ja izskanēs argumenti “pret”, atceramies, šie nav vienīgie instrumenti, kas ir izīrētāja pusē. Padomājam par cilvēku grupām, ko es minēju. Viņi nav neredzami.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Amils Saļimovs.
A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir liela starpība starp tiesībām un pienākumiem. Izīrētājam ir tiesības prasīt drošības naudu līdz divu mēnešu apmēram, bet nav pienākuma. Īres līgums ir vienošanās starp īrnieku un izīrētāju. Izīrētājs var pat neprasīt vispār to drošības naudu. Bet, ja gadījumā viņam ir kaut kādas bažas par īrnieka godprātību, par to, ka viņš kārtīgi attieksies pret viņa īpašumu, tad izīrētājs var nolemt prasīt drošības naudu. Kāda ir tā drošības nauda, ja salīdzināsim, pieņemsim, ar to kaitējumu, ko var nodarīt īrnieks pret nekustamo īpašumu? Salīdzinoši procentuāli tas ir vispār nekas. Tā ka vismaz ar to drošības naudu īpašuma īpašnieks... izīrētājs var sevi kaut kā apdrošināt, vismaz būt pārliecināts, ka īrnieks ir maksātspējīgs, ka nākotnē viņš savlaicīgi maksās īri un komunālos maksājumus. Tas pats arī... Nav obligāti... Es vēlreiz atkārtošu, ka īres līgums ir vienošanās starp īrnieku un izīrētāju un nav obligāti, līgumu parakstot, iemaksāt drošības depozītu divu mēnešu apmērā, var arī pusgada laikā iemaksāt to drošības depozītu, tāpat arī izīrētājs var prasīt apmaksāt par trim mēnešiem uz priekšu īres maksu, neprasot drošības naudu.
Tā ka doma ir tāda, ka no šī likumprojekta faktiski nav nekādas jēgas. Šo likumprojektu... šo ideju var apiet ļoti vienkārši. Vēlreiz saku, ka jēgas no tā vispār nav nekādas un tā ir vismaz kaut kāda drošība izīrētājam, vismaz tā viņam ir kaut kādas tiesības prasīt drošības naudu divu mēnešu apmērā.
Tā ka aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 43, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, trešais lasījums.
Pieci priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.
Saņemti pieci priekšlikumi, tehniska rakstura precizējumi, un arī par stāšanos spēkā... stāsies spēkā 2027. gada 1. aprīlī.
Tātad 1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Un 5. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14), trešais lasījums.
Viens priekšlikums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Saņemts viens – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Likums stājas spēkā 2027. gada 1. aprīlī.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.
Trīs priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 8. septembra sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Saņemti trīs priekšlikumi.
1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Un 3. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A. Vīksna. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis balsojums būs klasisks piemērs tam, kā mūsu vārdi saskan ar mūsu darbiem. Proti, šībrīža jaunā koalīcija runā par to, ka ir jāsamazina dažnedažādas liekas organizācijas, jāsamazina ierēdņu skaits, jāatrod lieki līdzekļi, kas būtu nepieciešami nākamā gada budžetā, tanī skaitā drošībai. Nu, un šis ir klasisks piemērs tam, kā mēs to varam izdarīt.
Tātad 2001. gadā tika izveidots Sabiedrības integrācijas fonds, kas faktiski bija paredzēts tam, lai gan privātpersonu, gan dažādu juridisko personu, tanī skaitā ārzemju donoru, nauda tiktu novirzīta sabiedrības integrācijai un dažnedažādiem projektiem, kas tanī laikā varbūt pat likās saprotami un svarīgi. Bet jau sākot ar 2016. gadu Valsts kontroles atzinumi liecina, ka notiek funkciju dublēšanās, ka līdzekļi tiek piešķirti necaurspīdīgi. Nav ievērots paritātes princips. Arī beidzamajā – 2025. gada – ziņojumā tas pats ir minēts.
Šeit mums ir konkrēts priekšlikums par to, ka šis likums ir jāpārtrauc, jāizbeidz un visas funkcijas jānodod tiešā mērā ministrijām, tanī skaitā Kultūras ministrijai, kas jau dara to pašu darbiņu, tanī skaitā Ārlietu ministrijai un Labklājības ministrijai.
Tā mēs ietaupīsim kaut kādu nelielu naudiņu, bet tomēr naudiņu, kas mums būs nepieciešama nākamā gada budžetā. Un, es domāju, šis balsojums skaidri parādīs to, vai šī brīža koalīcija ar premjeru priekšgalā ir gatava samazināt valsts tēriņus nevajadzīgām lietām vai nav.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļaujiet vērst jūsu uzmanību uz trīs argumentiem, kādēļ mēs esam stingri pret šo likumprojektu.
Pirmkārt, rosinājums likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu, kas ir šī likumprojekta mērķis, ir acīmredzams mēģinājums vājināt un politiski ietekmēt Latvijas nevalstisko sektoru un mediju brīvību. Demokrātiska valsts nav iedomājama bez spēcīgas, aktīvas pilsoniskās sabiedrības, bez nevalstiskā sektora un brīviem, profesionāliem plašsaziņas medijiem, kas strādā sabiedrības interesēs. Attīstīta pilsoniskā sabiedrība un mediji pieprasa no politiķiem atbildību, nodrošina sabiedrības interešu pārstāvību un palīdz uzturēt informācijas daudzveidību. Tieši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad dezinformācija un informācijas manipulācijas ir reāls drošības risks, neatkarīgi informācijas kanāli ir valsts drošības un pastāvēšanas pamats. To vēstulē, kas bija adresēta visiem deputātiem, vēl pagājušā gada nogalē par šo pašu jautājumu rakstīja Latvijas nevalstiskās organizācijas. Visi deputāti šo vēstuli saņēma. Šķiet, vienkārši tas ir jāatgādina. Vēl vairāk – Jaunā Vienotība šobrīd stingri iestājas par to, ka uz Sabiedrības integrācijas fonda pamata, lai stiprinātu atbalstu nevalstiskajām organizācijām un medijiem, ir jāveido demokrātijas fonds.
Otrs arguments pret šo likumprojektu. Sabiedrības integrācijas fonda budžets pagājušajā gadā bija aptuveni 35 miljoni eiro. Gandrīz 60 procenti no šī finansējuma nāk no Eiropas Savienības fondiem, un 40 procenti – no Latvijas valsts budžeta. Mēs zinām, ka ir noteikti skaidri kritēriji un principi, kā var tikt izlietots Eiropas Savienības finansējums. Un nav iespējams tā pēkšņi vienā dienā mainīt atbildīgo iestādi. Tas ir bīstami!
Palūkosimies... vēl vairāk. Kam tad šie līdzekļi tiek izlietoti? 40 procenti no Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem tiek izlietoti atbalstam trūcīgām ģimenēm un cilvēkiem krīzes situācijās. Pagājušogad šis apjoms bija aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, tāpat kā tas ir plānots šogad. Ir plānots izdalīt aptuveni 420 tūkstošus atbalsta paku. Vienu daļu, aptuveni desmito daļu, no šī atbalsta saņem Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ir atzīti par trūcīgiem vai ir nonākuši krīzes situācijā. Ir ļoti būtisks šis atbalsts Ukrainas cilvēkiem. No šī fonda tiek sniegts atbalsts medijiem. Tas ir jāturpina, jo neatkarīga žurnālistika ir svarīga. No šī fonda 10 procenti – un diemžēl tikai 10 procenti! – tiek novirzīti dažādu jomu nevalstisko organizāciju atbalstam. Bet nevalstiskās organizācijas ir demokrātiskas sabiedrības noturības stūrakmens.
Tādēļ es vēlreiz atgādināšu, ka, mūsu ieskatā, nevis jālikvidē Sabiedrības integrācijas fonds, bet ir jāstiprina tā funkcija – atbalstīt nevalstiskās organizācijas un medijus, veidojot to kā demokrātijas fondu nākotnē.
Visbeidzot trešais un noslēdzošais arguments. Ja negribat kārtējo reizi ieklausīties savos kolēģos deputātos, aicinu ieklausīties cilvēkos un nevalstiskajās organizācijās. Šī vēstule, ko mēs par šo jautājumu saņēmām pagājušā gada nogalē, bija visiem pieejama un nepārprotami norādīja, ka mēģinājumi likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu ir bīstami un nav atbalstāmi. Mums ir vajadzīga stipra pilsoniskā sabiedrība, mums ir vajadzīgi stipri mediji, un mēģinājumi tos likvidēt nav pieļaujami.
Tādēļ aicinu šo likumprojektu ļoti stingri noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 35, atturas – 21. Komisijai nav nodots.
Ir lūgts vārds par balsošanas motīviem.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I. Mūrniece (NA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runāšu frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā. “Nacionālā apvienība” iestājas par faktisku SIF likvidāciju, jo ir acīmredzami un skaidrs, ka pašreizējā formā SIF sevi ir izsmēlis. Sabiedrības integrācijas fonds gan ir dāsni tērējis finansējumu, bet nekādu integrāciju mūsu sabiedrībā nav nesis. Integrēt sabiedrībā var tikai tos, kuri paši vēlas integrēties. Tas nozīmē – iemācīties valsts valodu, patiesi iekļauties latviskajā kultūrtelpā un informatīvajā telpā, izprast Latvijas vēsturi un šodienas reālijas. Tas nozīmē kļūt par Latvijai lojālu pilsoni. Tas nozīmē hibrīdkarā, ko pret mums izvērš Krievija un Baltkrievija, nostāties Latvijas valsts pusē, nevis agresorvalsts pusē. Tas nozīmē nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latvijas valsti.
Pētījumi liecina, ka tikai aptuveni 10 procenti no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ģimenes valoda ir krievu, nepieciešamības gadījumā ir gatavi militāri aizstāvēt Latviju un tikai aptuveni 18 procenti, runājot par Krievijas agresiju pret Ukrainu, nostājas Ukrainas pusē. Šie dati gan var liecināt par iztērētiem miljoniem, bet tikai ne par sasniegtiem rezultātiem integrācijas jomā.
Vienlaikus “Nacionālā apvienība” uzskata, ka ir jāturpina sabiedrības sociālās integrācijas projekti, kuriem tiek novirzīts arī Eiropas Savienības finansējums, un to var darīt kāda pavisam neliela institūcija vai aģentūra. Pārējās programmas, kas šobrīd ir SIF pārziņā, jānodod jau esošām iestādēm pēc piederības, piemēram, Mediju atbalsta fonda administrēšanu – NEPLP, NVO fonda administrēšanu – Valsts kancelejai, mazākumtautību atbalsta programmu – Kultūras ministrijai, diasporas programmu – Ārlietu ministrijai, latviešu valodas apmācību programmu – Izglītības un zinātnes ministrijai. Blakus minot: valdība jau lēmusi, ka ar valodas apmācības programmām turpmāk strādās tikai Izglītības un zinātnes ministrija.
Kolēģi, vienlaikus tas ļaus gan mazināt birokrātiju, gan sakārtot un depolitizēt šo sistēmu. SIF, dalot finansējumu, šobrīd faktiski īsteno arī politikas veidošanu tādās būtiskās jomās kā mediji, valodas apmācība, sabiedrības integrācija, kas ir konkrētu ministriju uzdevums. Likvidējot SIF, šie procesi tiek depolitizēti, jo lēmumus par finansējuma piešķiršanu turpmāk vairs nepieņems ministri, bet gan neatkarīgas institūcijas, piemēram, NEPLP, vai tas notiks, projektus vērtējot ministrijās. Tad mēs nenonāksim tik absurdā situācijā, ka īpaši tiek finansēta prese krievu valodā. Tad katra atbildīgā iestāde vislabāk redzēs, kā īstenot katru konkrēto politiku. Turklāt SIF likvidācija ir fiskāli neitrāls process vai pat gluži otrādi – tiks ietaupīti budžeta līdzekļi. (Daži deputāti aplaudē.)
___
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Lindas Liepiņas, Jekaterinas Drelingas, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Kad savulaik šajā zālē radīja Klimata un enerģētikas ministriju, lai kaut kā saliktu kopā Kariņa valdību, mums tika solīts enerģētiskais izrāviens, zaļa nākotne, lētāka elektrība un valsts konkurētspēja. Mums stāstīja, ka bez jaunā ministra krēsla un desmitiem jaunu ierēdņu Latvija nespēs attīstīties. Šodien mēs redzam skarbus skaitļus un reālo situāciju. Ministriju izveidoja, lai sakārtotu klimata un enerģētikas politiku. Taču pēc četriem gadiem finansējums ir pieaudzis, ministrijas aparāts kļuvis dārgāks, bet cilvēki joprojām neredz ne solīto kārtību, ne saprotamu rezultātu.
Veidojot ministriju, likumprojekta anotācijā bija skaidri rakstīts: jaunajai ministrijai pozitīvi jāietekmē tautsaimniecības attīstība, jāstiprina enerģētiskā drošība, jāsamazina funkciju sadrumstalotība un jāveido spēcīga, profesionāla, kompetenta un kompakta valsts pārvalde. Skaisti solījumi toreiz, bet tagad paskatīsimies uz rezultātu.
No 2023. gada līdz 2026. gadam ministrijas budžetā paredzēti aptuveni 337 miljoni eiro kopā ar projektiem. No tiem gandrīz 26,7 miljoni paredzēti ministrijas aparāta uzturēšanai. 2023. gadā aparātam bija paredzēti 5,17 miljoni, šogad jau 8,86 miljoni. Jā, ministrija var uzskaitīt stratēģijas plānus, noteikumus, sanāksmes, taču stratēģija vēl nav rezultāti. Cilvēkus interesē kaut kas cits. Vai elektrība un apkure ir kļuvusi lētāka? Vai mazinājusies enerģētiskā nabadzība? Ko Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis par katru ieguldīto miljonu? Vai mūsu ražotāji ir kļuvuši konkurētspējīgāki? Vai mēs esam gatavi kārtējai apkures sezonas krīzei?
Ir pagājuši gandrīz četri gadi, izdevumi ir pieauguši, bet pārliecinoši pierādījumi tam, ka pārvalde kļuvusi efektīvāka, tautsaimniecība – stiprāka un cilvēku rēķini – mazāki, sabiedrībai nav sniegti. Vienīgais, ko šī bezjēdzīgā struktūra ir spējusi saražot pilnā jaudā, ir jauna birokrātija, papildu darba vietas publiskajā sektorā un jauni ierobežojumi uzņēmumiem un ražotājiem.
Bezjēdzīguma piemērs nav tālu jāmeklē. Atcerēsimies sekas pēc pēdējās vētras. Ko Latvijas sabiedrība saņēma no simts miljonu vērtas ministrijas? Secinājumi, kas tika prezentēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā: ja ārā līst lietus, koki un zeme kļūst slapji. Tas izklausās pēc anekdotes, varbūt pat būtu smieklīgi. Taču tie ir KEM oficiālie secinājumi. Vai tiešām mūsu iedzīvotāji maksā nodokļus, lai noskaidrotu, ka lietus laikā zeme samirkst?
Vairākus miljonus eiro pēc KEM likvidācijas mēs varētu novirzīt veselības aprūpei, lai kompensētu zāles pacientiem, vai investēt Latgalē, lai uzlabotu ceļus, infrastruktūru un reģionu attīstību, vai novirzīt iedzīvotāju atbalstam gaidāmajā apkures sezonā, par ko primāri būtu bijis jādomā tieši KEM. Arī paši valdības partneri... Nacionālā apvienība, kuras pārziņā ir šī ministrija, vairākkārt ir atzinuši, ka ministrijai ir dots uzdevums pašai sagatavot savu likvidāciju un tas esot tikai laika jautājums. Dīvaini gan skan ministrijas dotais uzdevums pašai sevi likvidēt, taču – par ko mēs brīnāmies, ja bijušais klimata un enerģētikas ministrs no ZZS savulaik pats balsoja pret KEM izveidi un publiski to kritizēja?
Palīdzēsim viņiem izpildīt šo apņemšanos – pašlikvidēties jau šodien. Mūsu iesniegtais likumprojekts piedāvā pārtraukt šo dārgo eksperimentu un atgriezt enerģētikas pārvaldību stratēģiskā struktūrā, kas papildus neierobežo ražotājus ar zaļās reliģijas baušļiem un neuzjautrina mūs ar galvu reibinošiem secinājumiem par zemes mitrumu pēc lietus.
Es saprotu, ka ir jauns piedāvājums. Bet tomēr, lai izveidotu Tautsaimniecības ministriju, pirms tam ir jālikvidē Klimata un enerģētikas ministrija.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātam Uģim Mitrevicam.
U. Mitrevics (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! “Nacionālā apvienība” nav pret Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju, un to jūs zināt. Bet mēs šo priekšlikumu nevaram atbalstīt, jo tas, es teikšu tā, ir par vienkāršu – likvidēt KEM, pievienot Ekonomikas ministrijai. Nu... nē.
Jūs jau zināt, ka esam nākuši klajā ar priekšlikumu... proti, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs ir teicis, ka vajag izveidot Tautsaimniecības ministriju, apvienojot Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju. Šis priekšlikums ir Ministru prezidentam uz galda. Tamdēļ šobrīd steigties un atbalstīt šādu priekšlikumu mēs nevaram un neatbalstīsim.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 50, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Vārds par balsošanas motīviem deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, PROGRESĪVIE, balsojām “pret”. Priekšlikums likvidētu Klimata un enerģētikas ministriju un sadalītu tās funkcijas starp vairākām citām ministrijām.
Tas notiek tieši tajā brīdī, kad neatkarīgs starptautisks vērtējums rāda – klimata politikā Latvijai vajadzīga izlēmīgāka rīcība. Pirms pāris dienām tikāmies ar OECD pārstāvjiem, kuri prezentēja jauno ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Pirms 10 gadiem, kad Latvija iestājās OECD, to uzskatījām par nozīmīgu sasniegumu – iespēju piederēt pie pasaules attīstītāko valstu kluba.
Viena no ziņojuma četrām nodaļām ir veltīta tieši klimata noturībai un klimata neitralitātei, un OECD pārskats ir kritisks – mēs stagnējam. Kopš 2005. gada esam apstājušies emisiju samazināšanā. Ieskaitot mežu un zemes izmantošanas sektoru, mūsu kopējās emisijas kopš 1990. gada ir nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Mēs riskējam nesasniegt 2030. gada klimata mērķus transportam, ēkām, lauksaimniecībai... un arī mežsaimniecības un zemes izmantošanas jomā.
Klimata politiku ieviešot, bet bez atbalsta mehānismiem – tā ir regresīva un visvairāk skar tieši trūcīgos. Mēs to nevaram pieļaut. OECD ieteikumi attiecas uz oglekļa nodokļiem, atjaunīgo enerģiju, transporta, ēku renovāciju un mežsaimniecību vienlaikus, prasot saskaņotu rīcību. Klimata politikai vajadzīga viena atbildīga institūcija. Lai šos ieteikumus īstenotu, vajadzīga ministrija, kas par šo jomu atbild, un ministrs, kas to pārrauga. Ja Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas sadalīsim starp vairākām ministrijām, katra raudzīsies uz problēmu tikai no savas šaurās perspektīvas, un galu galā par kopējo rezultātu nejutīsies atbildīgs neviens.
Mēs balsojām “pret”, jo bez skaidras atbildības vides jomā apdraudam Satversmes 115. pantā garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Mēs paši ar savu saimniecisko darbību radām piesārņojumu. Mums vajadzīgas valsts iestādes, kas to uzrauga un ierobežo. Ir svarīgi, lai jūra būtu tīra, nevis piemēslota kā Liepājas pludmalē. Ir svarīgi, lai cilvēks laukos varētu atvērt logu, nesajūtot netālās fermas smaku kā Lēdurgā. Lai cilvēks naktī varētu gulēt, nevis slēpt galvu spilvenā no basiem kā Ķīpsalā. Šādu problēmu risināšanai ir vajadzīgs politiķis, kas tās pārrauga sistēmiski. Šobrīd par šiem jautājumiem atbild Klimata un enerģētikas ministrija. Ja šīs funkcijas sadalīsim, atbildību sadrumstalosim, mūsu tiesības uz labvēlīgu vidi netiks ievērotas.
Tāpēc mēs neatbalstām Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu un tās funkciju sadalīšanu.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1540/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Vārds “par” deputātei Jekaterinai Drelingai.
J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam par jautājumu, kas patiesībā ir daudz plašāks par nodokļiem. Mēs runājam par jauniešu iespēju sākt savu darba dzīvi. Mēs visi zinām un atceramies, cik grūti atrast pirmo darbu, jo darba devējs prasa pieredzi. Bet rodas ļoti vienkāršs jautājums – kā jaunietim iegūt pieredzi, ja viņam neviens nedod iespēju sākt?
Tieši šo problēmu paredzēts risināt ar šo likumprojektu. Mērķis ir radīt labvēlīgākus apstākļus tiem jauniešiem, kuri pirmo reizi dzīvē ienāk darba tirgū. Jaunietim ir vajadzīga iespēja nevis tikai meklēt darbu, bet arī iegūt pirmo pieredzi, pirmo algu, pirmās profesionālās prasmes un pārliecību par savām spējām. Taču mums ir jāskatās arī no darba devēja perspektīvas. Darba devējam cilvēks bez pieredzes vienmēr ir zināms risks. Ir nepieciešams laiks, lai viņu apmācītu, ievestu darbā un palīdzētu apgūt nepieciešamās prasmes. Tāpēc valstij jāpalīdz samazināt šo risku.
Tieši šāda ir priekšlikuma būtība – dot darba devējam stimulu izvēlēties jauno, nepieredzējušo cilvēku. Tas nav tikai jautājums par nodokļu atvieglojumu, tas ir arī jautājums par valsts attieksmi pret jauniešiem. Mēs nevaram vienlaikus teikt, ka jauniešiem ir jāstrādā, jāiegūst pieredze, jāveido karjera un jāpaliek Latvijā, bet tajā pašā laikā atstāt viņus vienus ar problēmu – tev nav pieredzes, tāpēc mēs tevi nevaram pieņemt darbā. Valsts uzdevums ir radīt apstākļus, kuros pirmais solis darba tirgū kļūst iespējams.
Ieguvums šeit nav tikai jaunietim. Iegūst arī uzņēmējs, kurš saņem iespēju izaudzināt sev nepieciešamo darbinieku. Iegūst darba tirgus, jo tajā ienāk cilvēki ar reālu darba pieredzi. Iegūst valsts, jo ilgtermiņā palielinās nodarbinātība un cilvēku ienākumi. Īstermiņā jebkurš nodokļu atvieglojums nozīmēs zināmu ietekmi uz budžetu, taču mums ir jāspēj saskatīt plašāk par vienu budžeta gadu. Ja šodien mēs palīdzam jaunietim iegūt darbu, rīt viņš kļūst par nodokļu maksātāju. Ja mēs šodien palīdzam cilvēkam iegūt profesiju un darba pieredzi, ilgtermiņā viņš kļūst par pilnvērtīgu darba tirgus dalībnieku. Un vēl svarīgāk – mēs dodam jaunietim sajūtu, ka viņš Latvijai ir vajadzīgs. Tas ir īpaši būtisks laiks, kad mums ir nepieciešams stiprināt nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un Latvijas reģionu attīstību.
Tāpēc šis likumprojekts ir ieguldījums ne tikai jauniešos, bet arī ieguldījums Latvijas nākotnē. Mums ir jāveido tāda valsts politika, kurā jaunietim nav jāsastopas ar aizvērtām durvīm tikai tāpēc, ka viņam vēl nav bijusi iespēja strādāt. Dosim jauniešiem iespēju sākt, dosim uzņēmējiem motivāciju viņus pieņemt un dosim Latvijai iespēju iegūt jaunu, pieredzējušu un motivētu darbaspēku!
Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai turpmākai diskusijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1540/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Leldes Rasimas un Janas Simanovskas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteikusies deputāte Liene Gātere.
L. Gātere (PRO).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Frakcijas PROGRESĪVIE deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” ar mērķi nodrošināt vismaz daļēju kompensāciju tiem cilvēkiem, kuru sensitīvie personas dati ir noplūduši CSDD kiberincidenta rezultātā. Atbildība par sekām ir jāuzņemas tam, kura pārvaldībā incidents ir noticis. Un CSDD gadījumā šie riski bija zināmi, bija zināms, ka sistēmā ir (Starpsauciens.) ievainojamība, taču kiberdrošības noteikumi netika pilnvērtīgi ievēroti, rezultātā personu dati noplūda. Šie dati ļauj identificēt... veido cilvēka identitāti.
Šobrīd valstij ir jāatzīst, ka personas datu aizsardzība jeb cilvēktiesības uz personas datu aizsardzību ir pārkāptas, pat ja šie cilvēki vēl nav kļuvuši par krāpniecības upuriem. Cilvēktiesību aizskārums ir noticis. Arī zināmā cienījamā tiesību profesore uzsvērusi, ka personas datu aizsardzība ir cilvēktiesība pati par sevi un atbildīgajām institūcijām ir jāpiedāvā kompensācija par nodarīto kaitējumu. Mums nav viss smagums jāuzliek uz iedzīvotāju pleciem. Tas, kas šobrīd notiek, – vairāki tūkstoši cilvēku ir sākuši iesniegt prasījumus par kompensācijas izmaksu. Un tas nozīmē, ka administratīvais slogs ir gan iedzīvotājiem, gan CSDD.
Mēs piedāvājam vienkāršu kolektīvās kompensācijas mehānismu. Šāds mehānisms ir pazīstams arī citās demokrātijās pasaulē – gadījumos, kad valsts ir pieļāvusi pārkāpumu un cietušo loks ir skaidri identificējams, tiek meklēts kolektīvs atlīdzināšanas risinājums. Latvijā šajā gadījumā ir šie priekšnoteikumi. Tāpēc PROGRESĪVO iesniegtais likumprojekts paredz bezmaksas tehniskās apskates pārbaudi tiem cilvēkiem, kuru sensitīvo datu kopa ir nonākusi uzbrucēja rīcībā. Gribu īpaši akcentēt, ka šī nav pilna kompensācija, tā ir daļēja, simboliska, praktiska kompensācija. Mūsu likumprojekts noteic, ka cilvēks saglabā tiesības prasīt pilnu kaitējuma atlīdzinājumu individuāli, ja uzskata, ka tas viņam ir nodarīts.
Zinu, kāds no jums, iespējams, teiks, ka tehniskās apskates kompensēšana ir pārāk mazs solis un daļai cietušo tas nemaz nav nepieciešams, tāpēc šādam atvieglojumam nav lielas nozīmes. Bet fakts ir tāds, ka šobrīd Latvijā nav politiskas vienošanās par to, kā vispār būtu jāizskatās kolektīvai kompensācijai šāda mēroga datu noplūdes gadījumos, nav notikusi plašāka diskusija, kā praktiski un ātri šādos gadījumos uzņemties atbildību par lielu cietušo loku.
Tāpēc mēs nākam ar vienu ļoti konkrētu risinājumu. Šis likumprojekts ir pirmais praktiskais solis, lai valsts atzītu savu atbildību un sniegtu cietušajiem vismaz daļēju kompensāciju bez ilgas tiesāšanās un bez birokrātijas. Ja kādam ir labāks, taisnīgāks, ātrāk īstenojams kolektīvās kompensācijas mehānisms, aicinu par to diskutēt komisijā. Diskusiju neesība nevar būt arguments tam, ka cietušajiem nekas netiek piedāvāts. Ja valsts sagaida, ka iedzīvotāji uzticēs tai savus datus, tad valstij jābūt gatavai uzņemties atbildību, ja šī uzticība tiek pievilkta.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds “pret” – deputātam Edgaram Putram. (Starpsauciens.)
E. Putra (AS).
Kolēģi! Man liekas, PROGRESĪVIE mūsu iedzīvotājus novērtē pārāk zemu. Pārdesmit eiro, lai atpirktos no tā kauna, kas nodarīts... to informācijas apjomu, kas noplūdis, ar pārdesmit eiro... tas ir gana maz.
Domāju, daudzi iedzīvotāji sekas vēl izjutīs un vērsīsies attiecīgajās iestādēs, un kompensācija, visticamāk, būs daudz, daudz lielāka. Tās ir sekas, kuras jutīsim no “PROGRESĪVO” valdīšanas laika Satiksmes ministrijā. Tās ir sekas (Starpsauciens.)... kad zināja, bet nedarīja. Diemžēl tā būs.
Uzskatu, ka mani dati, arī jūsu, kolēģi, dati, ir daudz vērtīgāki un mūsu iedzīvotāju dati ir daudz, daudz, daudz vērtīgāki. Nepadosimies ar pārdesmit eiro... neatmazgāsimies sabiedrības priekšā ar šādu pavisam niecīgu summu!
Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 36, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nav nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.
A. Svilāns (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas 2026. gada 8. septembra sēdē tika skatīts un vienbalsīgi atbalstīts lēmuma projekts “Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, viņam stājoties amatā ar 2026. gada 28. septembri.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā Aldis Černijs iekļauts ar rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas 2026. gada 31. jūlija protokollēmumu.
Pamatojoties uz tiesneša amata kandidāta Alda Černija piekrišanu ieņemt tiesneša amatu un saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60. panta pirmo daļu, 2026. gada 21. augustā sākotnēji tika lūgts Aldi Černiju iecelt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar 2026. gada 5. oktobri.
Ņemot vērā Tiesu administrācijā 2026. gada 27. augustā saņemto iesniegumu par tiesneša amata kandidāta Alda Černija un Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes saskaņoto jauno iecelšanas datumu, tika atbalstīts lēmums iecelt tiesneša amata kandidātu Aldi Černiju rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar 2026. gada 28. septembri.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu – iecelt Aldi Černiju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2026. gada 28. septembri.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.
A. Svilāns (AS).
Juridiskās komisijas 2026. gada 8. septembra sēdē tika skatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”... pēc pašas vēlēšanās.
No 1994. gada Irina Freimane strādājusi par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi, Jelgavas tiesas tiesnesi, Zemgales rajona tiesas tiesnesi.
Viņas darbu pozitīvi novērtējusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. 2023. gadā tiesnesei Freimanei piešķirts Tieslietu ministrijas Goda diploms par ilggadēju, priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākumu pildīšanu.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu – atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Irinu Freimani no tiesneša amata ar 2026. gada 31. decembri pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
A. Svilāns. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr rit reģistrācija, informēšu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2026. gada 17. septembrī pulksten 17.00.
Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas un Ilzes Stobovas jautājums labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par Bērnu aizsardzības centra kompetenci un rīcību saistībā ar vardarbības riskiem un bērnu tiesību pārkāpumiem Talsu pirmsskolas izglītības iestādē “Kastanītis””. Saņemtā labklājības ministra pienākumu izpildītāja Ulda Auguļa rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas un Ilzes Stobovas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par izglītojamo drošības garantēšanu un tiesisko regulējumu saistībā ar vardarbības riskiem pirmsskolas izglītības iestādēs”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Deputātu Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Janas Simanovskas, Lienes Gāteres un Kaspara Briškena jautājums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par lēmumiem izglītības jomā 2026. gada 9. septembra Ministru kabineta sēdē, lēmumu skaidrojumu, pieņemšanas procesa atbilstību labas pārvaldības principiem un komunikāciju ar sabiedrību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 17. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.
___
Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Kolēģi! Ir reģistrējušies 74 klātesošie. Nav reģistrējušies deputāti: Arvils Ašeradens (Starpsauciens.)... ir, Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Inga Bērziņa, Andris Bērziņš, Ieva Brante, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Jeļena Kļaviņa, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Atis Labucis, Lauris Lizbovskis, Kaspars Melnis, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Leila Rasima, Uģis Rotbergs un Edvīns Šnore.
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Prezidija lēmumam.
Paldies visiem šodien par darbu.
(Pārtraukums.)
Satura rādītājs
Par darba kārtību
- Priekšlikumi - dep. L. Liepiņa (par)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas priekšsēdētājas biedre L. Matisone
- Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1548/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5371B)
- Ziņo - dep. E. Jurēvics
- Debates - dep. J. Eglīts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1526/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5284, 5284A)
- Priekšlikums - dep. J. Simanovska (par)
Likumprojekts “Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 1531/Lp14) (Dok. Nr. 5312, 5312A)
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 1532/Lp14) (Dok. Nr. 5313, 5313A)
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1533/Lp14) (Dok. Nr. 5314, 5314A)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1534/Lp14) (Dok. Nr. 5315, 5315A)
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 1535/Lp14) (Dok. Nr. 5316, 5316A)
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1536/Lp14) (Dok. Nr. 5321, 5321A)
- Priekšlikums - dep. J. Eglīts (par)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1381/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5334)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
- Debates - dep. E. Siliņa
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1382/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5335)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1383/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5336)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1384/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5337)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (Nr. 1385/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5338)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1386/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5339)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā” (Nr. 1387/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5340)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1388/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5341)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr. 1389/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5342)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 1390/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5343)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” (Nr. 1391/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5344)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1392/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5345)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā” (Nr. 1393/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5346)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā” (Nr. 1537/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5322, 5322A)
- Priekšlikums - dep. A. Švinka (par)
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 1407/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5287, 5353B)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1408/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5288, 5353B)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1409/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 5289, 5353B)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Par likumprojektu “Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1538/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5327, 5327A)
- Priekšlikumi - dep. E. Zivtiņš (par)
- dep. Z. Kalniņa-Lukaševica (pret)
- Par balsošanas motīviem - dep. I. Mūrniece
Par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1539/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5347, 5347A)
- Priekšlikumi - dep. V. Pleškāne (par)
- Par balsošanas motīviem - dep. J. Simanovska
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1540/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5348, 5348A)
- Priekšlikums - dep. J. Drelinga (par)
Par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1541/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5349, 5349A)
- Priekšlikumi - dep. L. Gātere (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1542/Lp14) (Dok. Nr. 5350, 5350A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 1543/Lp14) (Dok. Nr. 5351, 5351A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 1545/Lp14) (Dok. Nr. 5362)
Lēmuma projekts “Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 1112/Lm14) (Dok. Nr. 5318)
- Ziņo - dep. A. Svilāns
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 1113/Lm14) (Dok. Nr. 5319)
- Ziņo - dep. A. Svilāns
- Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas priekšsēdētājas biedre L. Matisone
Balsojumi
Datums: 17.09.26 14:55 Balsojums 1
Par - 30, pret - 24, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103 (1117/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 17.09.26 14:57 Balsojums 2
Par - 61, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 62. darba kārtības punkta - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (1548/Lp14) izskatīšanu kā pirmo Saeimas sēdes darba kārtības punktu
Datums: 17.09.26 14:58 Balsojums 3
Reģistrējušies - 78.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 17.09.26 15:37 Balsojums 4
Par - 12, pret - 27, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.09.26 15:38 Balsojums 5
Par - 53, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 17.09.26 15:41 Balsojums 6
Par - 23, pret - 4, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1526/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 15:48 Balsojums 7
Par - 69, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1536/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 15:49 Balsojums 8
Par - 38, pret - 11, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par punkta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 59. draba kārtības punktu - likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" (1505/Lp14) un alternatīvais ... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 17.09.26 15:52 Balsojums 9
Par - 23, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 15:52 Balsojums 10
Par - 23, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 15:55 Balsojums 11
Par - 23, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 15:56 Balsojums 12
Par - 24, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 15:58 Balsojums 13
Par - 50, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1381/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 15:59 Balsojums 14
Par - 50, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1382/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:01 Balsojums 15
Par - 50, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1383/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:02 Balsojums 16
Par - 50, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1384/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:03 Balsojums 17
Par - 49, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (1385/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:04 Balsojums 18
Par - 46, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1386/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:05 Balsojums 19
Par - 49, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā (1387/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:06 Balsojums 20
Par - 46, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1388/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:07 Balsojums 21
Par - 50, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (1389/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:08 Balsojums 22
Par - 46, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1390/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:08 Balsojums 23
Par - 47, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (1391/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:09 Balsojums 24
Par - 47, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1392/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:10 Balsojums 25
Par - 48, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā (1393/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:20 Balsojums 26
Par - 5, pret - 43, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā (1537/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:21 Balsojums 27
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (1407/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:22 Balsojums 28
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1408/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:23 Balsojums 29
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1409/Lp14), 3.lasījums
Datums: 17.09.26 16:30 Balsojums 30
Par - 17, pret - 35, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par Sabiedrības integrācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1538/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:40 Balsojums 31
Par - 15, pret - 50, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1539/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:48 Balsojums 32
Par - 19, pret - 23, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1540/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:54 Balsojums 33
Par - 19, pret - 36, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1541/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:55 Balsojums 34
Par - 70, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (1543/Lp14), nodošana komisijām
Datums: 17.09.26 16:57 Balsojums 35
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Alda Černija iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (1112/Lm14)
Datums: 17.09.26 16:59 Balsojums 36
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Irinas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata (1113/Lm14)
Datums: 17.09.26 16:59 Balsojums 37
Reģistrējušies - 74.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
| 17.09.2026. | 14.45 | 15.30 |