Latvijas Republikas Saeimas
2026. gada 10. septembra kārtējās sēdes turpinājums 2026. gada 17. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpināsim izskatīt 10. septembra sēdes darba kārtību, kas netika līdz galam izskatīta.

Ir arī iesniegtas izmaiņas Prezidija (Zālē troksnis.)...

Kolēģi, neko nevar dzirdēt!

Turpinām skatīt 10. septembra sēdes neizskatīto darba kārtību.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” kā 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” kā 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 947/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. oktobrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Jānis Eglīts, Artūrs Butāns, Normunds Dzintars, Edvīns Šnore un Jānis Grasbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! “Brīvībai vienmēr ir augsta cena, taču mēs vienmēr esam bijuši gatavi to maksāt. Ir viens ceļš, kuru mēs nekad neizvēlēsimies, – tas ir padošanās un pakļaušanās ceļš.” Šie ir ASV 35. prezidenta Džona F. Kenedija vārdi. Šodien šie vārdi arī mums skan skaidrāk nekā jebkad.

Mēs esam situācijā, kurā agresorvalsts, kas ir okupējusi daļu Ukrainas zemes, ir nozagusi graudus Ukrainai, transportē tos tranzītā cauri mūsu valstij, tādējādi, mums negribot, padara mūs par šo noziegumu līdzatbildīgajiem. Mēs nedrīkstam to pieļaut. Mūsu godam ir jāstāv pāri šai naudas varai. Mēs nedrīkstam pieļaut šo starptautisko kaunu un pazemojumu... no mūsu sabiedrotajiem... kad it kā vārdos mēs atbalstām Ukrainu, bet darbos darām kaut ko citu. Ukraiņi par mūsu brīvību maksā ar savām asinīm. Mēs nedrīkstam pret to izturēties vieglprātīgi. Ļoti iespējams, ka cena, ko par zagtajiem graudiem saņem agresors, ir nākamais lādiņš un nu jau Eiropai. Tāpēc tik svarīgi ir rīkoties apņēmīgi un arī mums pašiem maksāt to cenu, kuru mēs esam gatavi maksāt par savām vērtībām.

Šī lēmuma juridiskais pamats ir tas, ka starptautiskās muitas un tarifu vienošanās paredz nacionālās drošības izņēmumus. Šie noteikumi tiešā veidā nosaka gadījumus, kad pret valsti vai tās sabiedrotajiem tiek vērsts ekonomiskais karš. Ir ārkārtas situācija starptautiskajās attiecībās, mūsu valstij ir likumīgas tiesības atkāpties no brīvā tranzīta principiem. Mūsu rīcība būtu ne tikai morāli pareiza, bet arī juridiski pamatota. Mums ir tiesības aizsargāt savu un reģiona drošību.

Taču jautājums nav par starptautiskajām tiesībām. Šādā veidā šobrīd Krievija apdraud arī mūsu pašu ekonomisko drošību. Agresors izmanto katru iespēju un mērķtiecīgi noslogo mūsu infrastruktūru. Liela daļa noliktavu ir rezervēta agresorvalsts kravām, mūsu pašu lauksaimnieki sastopas ar grūtībām eksportēt savu produkciju. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka mūsu lauksaimnieki cieš no tā, lai kāds nopelnītu ar Krievijas graudiem.

Mēs nebūtu unikāli ar šāda lēmuma pieņemšanu. Savulaik Lietuva jau ir noteikusi tranzīta ierobežojumus Krievijas precēm. Tāpat arī Polija terminēti aizliedza Ukrainas graudu tranzītu caur savu zemi tad, kad tas sāka radīt pārlieku lielu noslodzi viņiem pašiem un apdraudēja Polijas ekonomiku.

Manuprāt, šī situācija ir absolūti nepieņemama. Mums, tautas priekšstāvjiem, pirmām kārtām ir jādomā par savu tautu, par saviem lauksaimniekiem, mums jādomā par saviem uzņēmējiem. Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam stiprināt agresorvalsts ienākumus uz mūsu lauksaimnieku rēķina.

Ļoti īsi par likumprojektu. Tas paredz aizliegt transportēt graudus no Krievijas, izmantojot mūsu infrastruktūru. Tas paredz arī saprātīgu pārejas posmu, kura laikā šie graudi no noliktavām ir jāizved laukā. Tas nozīmē, ka likums ir izpildāms. Būtiskākais ir tas, ka tas ir nepieciešams gan mūsu ekonomiskajai, gan reģiona drošībai. Mums ir jārāda piemērs Eiropai, ka ar izlēmīgu rīcību varam ietekmēt kara gaitu, varam vājināt Krievijas bruņotos spēkus un solidarizēties ar Ukrainu, kura, atgādināšu, šobrīd cīnās arī par mūsu brīvību. Mēs neesam tiesīgi tai nozagtos graudus ļaut izvest, izmantojot mūsu infrastruktūru.

Mums šobrīd ir iespēja rīkoties atbildīgi un izlēmīgi, gan nodrošinot mūsu reģiona drošību, gan rādot piemēru Eiropai.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Mēs kā valsts pēdējos vairāk nekā četros gados esam darījuši ļoti daudz, lai stiprinātu Latvijas neatkarību no agresorvalstīm – no Baltkrievijas un Krievijas. Esam kļuvuši energoneatkarīgi, bijuši visaktīvākie Ukrainas atbalstītāji, visvairāk lobējuši sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju. Arī paši Latvijā esam atbrīvojušies no daudziem padomju okupācijas rēgiem, gan likvidējot okupācijas kauna stabu, gan pārejot uz mācībām valsts valodā, gan slēdzot Kremļa propagandas medijus, gan ļoti daudz stiprinot mūsu likumus pret tiem, kas vēl Latvijai un Latvijas neatkarībai ļaunu.

Latvija kā valsts, Latvija kā sabiedrība ir bijusi visstiprākā Ukrainas atbalstītāja, vislielākā Ukrainas lobētāja Eiropas Savienībā... arī attiecībā uz starptautiskajām sankcijām, bet arī mēs paši esam ieviesuši daudz nacionālo sankciju.

Runājot par “asiņainiem” graudiem. Latvija jau pāris gadus atpakaļ ir aizliegusi šo graudu un daudzu citu lauksaimniecības preču importu un arī Eiropas Savienības līmenī šiem graudiem panākusi daudz lielākas nodevas. Šobrīd mums ir jāsper nākamais solis un tiem jāpalielina tarifs par 300 procentiem, visi tie naudas līdzekļi, kas var nākt klāt no šīs tarifa palielināšanas, ir jānodod Ukrainai, lai Ukraina var cīnīties pret krievu okupantiem. Šis ir viens no soļiem, bet ne pēdējais, kas ir jāsper. Mums ir jāturpina sist pa agresoru un atbalstīt Ukrainu.

Aicinu visus politiskos spēkus balsot “par”. Tos politiskos spēkus, kas neatbalstīs šo likumprojektu, no šī brīža varam droši saukt par prokremliskiem politiskajiem spēkiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikušies divi deputāti, bet runāt var tikai viens.

Pirmais pieteicās deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Ja, klausoties pirmo uzrunu, es vēl varēju noturēties, tad, klausoties iepriekšējo, bija grūti nenospiest pogu.

Tātad pirmais, kas ir jāsaprot, – jums vispār nav nekādas izpratnes par transporta loģistiku. Jūs pat nesaprotat, kas notiek. Pircēji, kas pērk šos graudus... piemēram, no Rīgas ostas... Man šodien no rīta bija saruna ar vienu tādu kompāniju. Tā ir ASV kompānija “ADM”, kas šos graudus tālāk ved uz Āfriku. Šis uzņēmums, kas strādā Rīgas ostā, graudu tranzīta apjoma palielinājuma dēļ Latvijas valstij šogad nodokļos samaksās piecus miljonus. “LDZ CARGO” mums katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljonus. Kur jūs ņemsiet naudu? Kā tie cilvēki, kas strādā ostās un kuriem ir darbs, dzīvos tālāk? No kurienes tā nauda nāks? (Starpsauciens.) Kāds sakars te ir ar kaut kādu Kremļa naratīvu? Lauksaimniecības preces nekad nav tikušas sankcionētas. (Starpsauciens.)

Pašlaik pasaulē vienlaicīgi notiek kādi 36 militāri konflikti. Ja mēs abstrahējamies no Krievijas iebrukuma Ukrainā, nekur pasaulē lauksaimniecības preces netiek sankcionētas. (Starpsauciens.) Iemesls ir... tāpēc, ka tiem graudiem ir arī pircējs. Nereti tas pircējs ir, piemēram, Bangladešā vai Āfrikā, kur ir bads un trūkums. (Starpsauciens.) Tā ir pilnīgi (Starpsauciens.)... pilnīgi, absolūti nejēdzīga politika, kas ir tikai tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks. Pilnīgi absolūts vājprāts, kas te notiek. Mēs liedzam mūsu ostām un mūsu dzelzceļam pelnīt. Ja visā Eiropā tās būtu sankcionētas kravas – nav jautājumu. Vispār nav jautājumu. Bet tas tā nav. (Starpsauciens.) Tāpēc ka tās kravas aizies uz Klaipēdu un Klaipēda pelnīs. Saprotiet to! Kurā brīdī Lietuva ir pateikusi, ka nevedīs?

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

K. Krištopans. Pēdējā informācija liecina, ka pat Igaunija no augusta atsauks graudu eksportu. Jūs painteresējieties par šo tematu. Tas, ko jūs darāt, – jūs graujat Latvijas tautsaimniecību. Vienreiz taču attopieties!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Eglīta, Artūra Butāna, Normunda Dzintara, Edvīna Šnores un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par”... vai “pret” pieteicies runāt Andris Šuvajevs. (Starpsauciens: ““Par”!”) “Par”. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Es vēlos norādīt uz to, ka mums šobrīd... Es, protams, aicinu nodot šo likumprojektu komisijai. Butāna kungs runā “pret “, ja? Es vēlos norādīt to, ka acīmredzot koalīcija netiek galā. Mums šobrīd tiek piedāvāti divi dažādi likumprojekti: viens par 300 procentu tarifa noteikšanu, otrs par pilnīgu aizliegumu. Turklāt šie abi likumprojekti iet uz divām dažādām komisijām. Iepriekšējais iet uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, šis – uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Es aicinu koalīcijas partijas tikt galā un pateikt skaidri un gaiši Saeimas vairākumam, kāda ir jūsu nostāja, kurš ir tas likumprojekts, ar ko mums strādāt. Lai nav tā, ka Ašeradena kungam jāstrādā ar šo aizlieguma likumprojektu, bet Vīksnas kundzei – ar 300 procentu tarifa likumprojektu. Abi nāks uz pirmo lasījumu un sūtīs ārkārtīgi dažādus signālus sabiedrībai par to, ko mēs īsti vēlamies izdarīt.

Es aicinu šo likumprojektu nodot komisijai. Un aicinu kādam no koalīcijas pārstāvjiem skaidri pateikt, kāda ir kopējā koalīcijas nostāja šajā jautājumā, nevis nodarboties ar šāda veida procesuālo haosu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas trīs izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Armands Krauze, Harijs Rokpelnis, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis un Līga Kozlovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Armands Krauze, Harijs Rokpelnis, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis un Līga Kozlovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Transporta enerģijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Armands Krauze, Harijs Rokpelnis, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis un Līga Kozlovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Vārds deputātam Armandam Krauzem – “par”.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, es vēlos runāt “par” šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Es domāju, ka ne tikai mēs redzam, bet visi Latvijas iedzīvotāji redz, kādas šobrīd ir degvielas cenas, un tas ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. Varētu padomāt, ka redz tikai tie, kas brauc ar automašīnām, bet atceramies, ka šīs augstās cenas ietekmē visu pārtikas piegādi, medicīnu, tautsaimniecību.

Gan šis mūsu sagatavotais likumprojekts, gan visa šī pakete... gan šis grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir ar ietekmi uz budžetu. Aprēķinātā ietekme provizoriski ir 37 miljoni. Gribu atgādināt, ka pavisam nesen, tad, kad mēs lēmām par “airBaltic”, bija runa par 30 miljoniem, un tad teica: atradīsim, nekas traks.

Tātad es domāju... un aicinu visus šoreiz ar tādu pašu pieeju... jo nav runas par vienu aviokompāniju, kas ir iekūlusies parādos, nav runas par kaut kādiem vadošiem darbiniekiem, kas saņem algu simtos tūkstošu. Ir runa par visiem Latvijas iedzīvotājiem, par visu Latvijas tautsaimniecību. Ja mēs ar vieglu roku toreiz varējām teikt, ka atradīsim “airBaltic” 30 miljonus, tad arī šoreiz PVN samazināšanai mums ir jāatrod 37 miljoni.

Esmu paskatījies, ko daži par šo ir teikuši. Un ir teikts, ka tas, kā pietrūkst, ir ātrums. Jā, arī šoreiz mums jārīkojas ātri.

Tālāk citēšu: “Patiesībā tas nav atbalsts, bet tā ir praktiski jūsu valdības virspeļņa. Jūs dalāties ar virspeļņu, jo jums tāpat paliek pāri vismaz [..].

Tāpēc, kolēģi, ātrumā ir jautājums, un tāpēc ātrumā ir jāsniedz šī pakete. Mēneša kavēšanās – tas jau nodarīs postu ar tālejošām sekām.”

Kā jūs domājat, kas to ir teicis? To ir teicis mūsu premjerministrs.

Tāpēc es aicinu arī APVIENOTO SARAKSTU šoreiz balsot gan “par” nodošanu, gan tālāk “par” šo likumprojektu, jo es uzticos premjerministram un domāju, ka nekas pa dažiem mēnešiem nav mainījies. Situācija ir tieši tāda pati, kāda bija pavasarī – pareizi, kolēģi? – degvielas cena iet virs diviem eiro, un mums ir vienkārši jārīkojas. Ātrumam tiešām ir nozīme.

Kolēģi, aicinu atbalstīt gan šo, gan visus šos likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram – “pret”.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Grūti, protams, šajā priekšvēlēšanu laikā runāt pret labām lietām. Un saprotu Zaļo un Zemnieku savienību. Reitings ir tāds, kāds ir. Jāpaceļ augšā, citādāk būs grūti.

Vakar piedalījos... Zaļo un Zemnieku savienība mani uzaicināja uz frakcijas sēdi... izstāstīju vājos punktus. Viens, protams, ir šī negatīvā ietekme – 37,5 miljoni, ja mēs skatāmies no naudas plūsmas viedokļa. Paralēli vēl, protams, ir ietekme no uzkrāšanas principa – tie ir vēl 18 miljoni, jo akcīzi par decembri mēs samaksājam nākamā gada janvārī. Respektīvi, pasākumam ir ap 55 miljonu negatīvā ietekme.

Ja jūs stāstāt par “airBaltic”, tad scenārijs, ka būtu vajadzīgi papildu 60 miljoni, nepiepildījās. Nauda nebija (Starpsauciens.) vajadzīga. Mēs aizgājām pavisam citu ceļu. Paldies dievam, ka tā. Ja tas būtu piepildījies, Finanšu ministrija šo naudu būtu ņēmusi no šī gada finansējuma valsts ceļiem – par 18 miljoniem būtu samazināts. (Starpsauciens.) Netika balsots, jo šis scenārijs nepiepildījās. Ja būtu piepildījies, protams, būtu...

Bet pats galvenais ir tas, ka Zaļo un Zemnieku savienība nemāk lasīt regulas. Regulā ir skaidri un gaiši rakstīts: minimālā likme degvielai ir 15 procenti. Jūs piedāvājat 12 procentus. Tātad kārtējo reizi mēs iesim pret to, ko sauc par kopējo rāmi, kāds mums ir Eiropas Savienībā.

Iespējams, mēs nodosim šo likumprojektu komisijai, bet ir jāatbild uz jautājumiem, kurus pieminēju: negatīvā ietekme un tas, kā mēs runāsim ar Eiropu. Polija samazināja, jā, samazināja pat, man liekas, uz 8 procentiem, bet ar 1. septembri atkal palielinās, jo Eiropas Komisija jau bija ieslēgusi pārkāpuma procedūru par šo jautājumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. (Starpsauciens.)

___

Turpinām darba kārtību. (Starpsaucieni.) Turpinām, kolēģi!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Harija Rokpeļņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa un Līgas Kozlovskas iesniegto likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Enerģētikas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Harija Rokpeļņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa un Līgas Kozlovskas iesniegto likumprojektu “Grozījums Transporta enerģijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem ir iebildumi.

Vārds deputātam Edgaram Putram. “Par” vai “pret”? (Dep. E. Putra: ““Pret”!”) “Pret”.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Redz, kā viss mainās! Zaļo un Zemnieku savienība vēl nesen bija Siliņas kundzes valdībā. Mēs bijām opozīcijā un norādījām uz to, ka Transporta enerģijas likums ir kaitīgs tautsaimniecībai, jo biopiejaukums un ETS2 direktīva mežonīgi sadārdzinās degvielu.

Ko tagad dara Zaļo un Zemnieku savienība? Redz, ka reitings ir slikts, un piedāvā biopiejaukumu atcelt. Kā tad tā? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Transporta enerģijas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Harija Rokpeļņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa un Līgas Kozlovskas iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Darba kārtībā – pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par bankrota aizsardzības (Chapter 11) jeb maksātnespējas procesa uzsākšanu ASV pret Latvijas nacionālo aviokompāniju AS Air Baltic Corporation”, ko ir iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Jekaterina Drelinga, Edmunds Zivtiņš un Maija Armaņeva.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Situācija ar “airBaltic” mainās, ja tā var teikt, mērkaķa ātrumā. Šobrīd saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 14. septembrī mūsu nacionālā aviokompānija “airBaltic” ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā reģistrēja pieteikumu aizsardzībai pret kreditoriem atbilstoši ASV Bankrota kodeksa 11. nodaļai, kas attiecīgi ir Chapter 11.

Ak vai, kāds pārsteigums! Ko mēs atrodam iesniegto tiesas dokumentu pielikumā? Mēs atrodam iepriekš noklusētu informāciju par to, ka nenodrošināto kreditoru vidū ir arī Latvijas Republikas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas un valsts kapitālsabiedrības. Tad jautājums Jaunās VIENOTĪBAS bijušajai valdības vadītājai: kā tad tā – apzināti noklusēta informācija... nezinājām... pārraudzības trūkums?

Lai arī šobrīd redzam aktīvas darbības, kas notiek ap “airBaltic” (diez vai kāds var paredzēt, kā šis process beigsies), mums ir vairāki jautājumi šībrīža valdībai un valdības vadītājam. Daļa jautājumu ir par to, lai tiktu atslepenota virkne dokumentu.

Saprotu, ka Andris Kulbergs jau ir minējis, ka šādas darbības notiks. Vēl svarīgāk ir saprast, kāda būs Ministru prezidenta un valdības rīcība, izvērtējot amatpersonu darbību vai bezdarbību konkrētu lēmumu pieņemšanā (kas ko zināja, kas ko nezināja), vai būs arī personīgā atbildība, vai būs kas sakāms tādām institūcijām kā KNAB un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, vai tiks veikts oficiāls izvērtējums par iespējām vērsties ar civilprasībām pret esošajiem vai bijušajiem “airBaltic” valdes, padomes locekļiem, arī valsts institūciju atbildīgajām amatpersonām.

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo iepriekš nezināmais parāds pret Latvijas valsti, kurš jau tā ir milzīgs... iepazīstoties ar šiem dokumentiem... ir audzis vēl vismaz par 86 miljoniem.

Jautājumu ir daudz. Ceram saņemt no Ministru prezidenta sakarīgas atbildes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam, finanšu ministram Mārim Kučinskim “Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam un finanšu ministram Mārim Kučinskim “Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu”. Sniegtajās atbildēs tika uzsvērts, ka ministru pildāmie amata pienākumi un politiskās aktivitātes tika stingri nodalītas gan organizatoriski, gan finansiāli, nodrošinot, ka valsts pārvaldes un budžeta resursi netika izmantoti priekšvēlēšanu aģitācijai.

Izvērtējot saņemtās atbildes un lietas apstākļus, komisija nolēma, ka pieprasījums noraidāms. Balsojuma rezultāts: par – 2, pret – 7, atturas – 3.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Vēlos bilst pāris vārdu par šo pieprasījumu. Ja atceramies, augusta sākumā mēs redzējām publiskās ziņas par to, ka APVIENOTĀ SARAKSTA komanda devusies uz Kurzemi. Darba vizītē vai reģionālajā vizītē, vai aģitācijas pasākumā – tas ir tas neskaidrais. Protams, lai KNAB dara savu darbu un veic visu faktu izvērtējumu, sniedzot savu vērtējumu par to, vai šajā gadījumā, iespējams, bija administratīvo resursu izmantošanas pārkāpumi.

Vēlos ziņot par to, kas īsti notika komisijā. Es Pieprasījumu komisijā strādāju pēdējos trīs gadus un esmu redzējis daudz dažādu pieprasījumu un, protams, daudz dažādu atbildīgo personu atbilžu. Jāteic, man pirmo reizi bija situācija, ka atbildīgās amatpersonas atteicās sniegt atbildes uz maniem jautājumiem par pieprasījumu.

Lai arī... paskaidrošu konkrēti, kāpēc... šis pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam, tieslietu ministram un arī finanšu ministram, un rakstiskas atbildes tika sniegtas. Rakstiskās atbildes ir tikai viena daļa no Pieprasījumu komisijas sēdes satura, otra ir iztaujāšana komisijas sēdes laikā, sagaidot, ka attiecīgi personas, kuras pārstāv konkrētos ministrus, spēs atbildēt uz maniem jautājumiem. Un jautājumi, manā ieskatā, nebija sarežģīti.

Sniegšu pāris piemēru. Viens no jautājumiem bija par to, kurš organizēja konkrēto vizīti un noteica oficiālo programmu. Ministru prezidents savā atbildē norādīja, ka programmā bija paredzēts apmeklēt zemnieku saimniecību Durbē.

Mans jautājums bija – kurš ieteica apmeklēt šo konkrēto saimniecību? Krists Avots, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, atteicās atbildēt uz šo jautājumu. Rakstiskajā atbildē bija norādīts, ka Ministru prezidents tikās ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadību. Mans jautājums bija – kas šajā tikšanās reizē tika pārrunāts, un kur īsti tā notika? Pēc man pieejamās informācijas, tikšanās ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadību notika tajā pašā laikā, kad bija tikšanās ar uzņēmumu “RK Metāls”. Arī uz jautājumu, kas tika pārrunāts šajā tikšanās reizē, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots man atteicās atbildēt.

Papildus no “De Facto” sižeta zinām, ka Ministru prezidents sniedza interviju reģionālajam medijam un šī intervija tika pārtraukta, lai apmeklētu Liepājas tirgu. Mans jautājums – vai Liepājas tirgus apmeklējums bija darba vizītes programmā? Arī uz šo jautājumu Krists Avots atteicās atbildēt.

Viena no interesantajām lietām par šo vizīti kopumā, kuru, es ceru, KNAB tiešām rūpīgi izvērtēs, bija fakts, ka ne Ministru prezidentam, ne tieslietu ministram, ne finanšu ministram līdzi nedevās neviens no viņu biroja pārstāvjiem. Neviens! Ņemot vērā, ka šīs amatpersonas ārkārtīgi uzsvēra, ka šī bija darba vizīte, reģionāla vizīte un nebija aģitācijas pasākums, man rodas jautājums par to, vai tiešām šī bija tāda vizīte, jo netika ņemts līdzi neviens biroja pārstāvis, kas, manuprāt, ir ierasti tad, kad ministri dodas savās darba vizītēs.

Arī par šo es jautāju – vai šāda veida izņēmumi ir bijuši, vai citas šāda veida vizītes ir bijušas? Tika saņemts apstiprinājums, ka ir tādas vizītes, kurās nedodas neviens no biroja darbiniekiem, bet konkrēti nevarēja norādīt, kur šādas vizītes pirms tam notikušas.

Viens no interesantākajiem attiecībā uz šo darba vizīti vai priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu bija mans jautājums par to, cik daudzi no tiem uzņēmumiem, kas tika apmeklēti šajā piektdienā... cik daudzi no šo uzņēmumu īpašniekiem, valdes locekļiem un patiesajiem labuma guvējiem ir ziedojuši kādai no APVIENOTĀ SARAKSTA partijām. Biju lūdzis rakstiskajā atbildē norādīt, vai šādi ziedojumi ir bijuši. Komisijas sēdē pēc vairākiem maniem jautājumiem bija atbilde, ka šī ir publiski pieejama informācija un nekas detalizētāk netiks atbildēts.

Domāju, ka tas nav pareizi. Manuprāt, ja jau APVIENOTĀ SARAKSTA amatpersonas ir pārliecinātas par to, ka šī bija darba vizīte un nebija nekādu priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu, tad deputāti Pieprasījumu komisijā bija pelnījuši dzirdēt atbildes uz tik vienkāršiem jautājumiem. Diemžēl tas nenotika.

Aicinu deputātus pirms balsojuma ņemt vērā faktu, ka Pieprasījumu komisijā ministru pārstāvji nespēja sniegt atbildes uz elementāriem jautājumiem – kurš ieteica braukt uz konkrētajām saimniecībām, vai ir bijuši konkrēti ziedotāji, kas ņemti vērā, plānojot šo oficiālo programmu. No atbildēm diemžēl nevarējām secināt, vai potenciāli ir pārkāpumi. Protams, gaidīsim KNAB vērtējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam, finanšu ministram Mārim Kučinskim “Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 54, atturas – 3. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Kaspara Briškena, Janas Simanovskas, Leilas Rasimas, Edmunda Cepurīša, Ievas Brantes pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par būtisku izglītības nozares izmaiņu virzību īsi pirms mācību gada sākuma un nozares iesaistes nenodrošināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi minēto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei.

Pieprasījumā tika paustas bažas par nozares pārstāvju un sociālo partneru nepietiekamu iesaisti, kā arī īsajiem saskaņošanas termiņiem.

Izglītības un zinātnes ministrija savās rakstveida atbildēs norādīja, ka virzītās iniciatīvas izriet no valdības rīcības plāna un iepriekšējām diskusijām, uzsverot, ka saskaņošanas process turpinās un piedāvātie risinājumi ir vērsti uz izglītības kvalitātes un sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu.

Pieprasījumu komisija šā gada 2. septembra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu un atbildīgās ministrijas sniegto informāciju un balsojot pieprasījumu noraidīja. Balsojuma rezultāts: par – 3, pret – 4, atturas – 4.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums bija par būtiskām pārmaiņām izglītības nozarē īsi pirms mācību gada sākuma, faktiski nenodrošinot nozares iesaisti.

Noklausoties to, kas notika Pieprasījumu komisijas sēdē, uzskatu, ka mūsu bažas netika kliedētas un mēs nesaņēmām pietiekamas atbildes. Paldies – ministre pati bija atnākusi un skaidroja. Vēstule tika saņemta laikā. Tajā bija norādīti argumenti, kāpēc šī reforma bija vajadzīga, kāpēc tika virzīta. Tas viss bija, bet nebija ļoti būtisku atbilžu – kāpēc.

Gribu teikt, ka pārmaiņas, kas bija iecerētas, skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Skolās mācās vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu, strādā vairāk nekā 26 tūkstoši pedagogu. Tā ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas tiek ietekmēta. Skola ietekmē bērnu nākotni. No tā, cik laba skola, lielā mērā atkarīgs, kā bērnam veiksies tālākajā dzīvē, kādu izglītību viņš varēs saņemt, kāda būs viņa karjera. Tāpēc reformām skolā ir jābūt ļoti pārdomātām un ļoti labi saplānotām, jo ikvienas pārmaiņas satricina sistēmu. Tā tas vienkārši notiek, līdz ar to – jo labāk ir saplānots pārmaiņu process, jo labāk mēs varam nodrošināt to, ka satricinājumi ir nelieli un mēs tos varam pārvarēt. Turklāt pārmaiņām ir jābūt ļoti labi plānotām, ar pārdomātu un periodisku izvērtējumu un atgriezeniskās saites saņemšanu, lai varētu reaģēt uz notikumiem uzreiz.

Šīs pārmaiņas ietekmēs mūsu bērnus. Protams, ne uz visiem bērniem šīs pārmaiņas attiecas vienlīdzīgi, bet tas, ka īsi pirms mācību gada sākuma skolās bija milzīgs haoss, ko skolas neslēpa... tika saņemta vairāk nekā 90 direktoru parakstīta vēstule. Tātad šīs pārmaiņas skars faktiski visus bērnus, kuri piedzīvoja to haosu, kas notika izglītības sistēmā.

Mēs saņēmām formālas atbildes, kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas. Bet tomēr gribu norādīt, ka notikumi ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo tā 10. pants nosaka valsts pārvaldes principus. Pakavēšos pie dažiem.

Pirmām kārtām valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, un ir ļoti būtiski: “Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.”

Tomēr tas, ko mēs dzirdējām ministres atbildēs... galvenais arguments šai steigai, nepārdomātajai reformai – valdībai ir dots īss termiņš. Nu, piedodiet! Nevaram sākt būtiskas reformas nozarē, kas skar tik lielu sabiedrības daļu, tikai tāpēc, ka valdībai ir dots īss termiņš.

Ministre teica: es nenoliedzu, ka laiks ir īss, darbam ir doti reāli četri mēneši. Es nevaru iet valdībā un sēdēt četrus mēnešus, gaidot vēlēšanas... rokas klēpī. Es gribu paveikt kaut ko iedzīvotāju un bērnu, un izglītības labā.

Es nošķiršu ministres citātā šos divus aspektus. Tātad pirmais ir par vēlmi paveikt kaut ko iedzīvotāju, bērnu un izglītības labā. Tie, protams, ir ļoti, ļoti labi mērķi. Bet es jau iepriekš paskaidroju, ka reformām ir jābūt ļoti pārdomātām, labi saplānotām, kas ietver arī labu komunikāciju. Līdz ar to mēs nevaram vienkārši ienākt šādā ļoti jutīgā sistēmā un pateikt, ka gribam kaut ko izdarīt. Pie tā ir jāstrādā ļoti nopietni.

Otrais. Tas, ko es sadzirdēju, – es gribu kaut ko izdarīt. Man ir dots ļoti īss termiņš. Es gribu kaut ko izdarīt.

Šajā brīdī es uzskatu, ka tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, proti, ar to, ka valsts pārvaldei, iestādei, amatpersonai nav savu interešu. Pats būtiskākais ir izglītības nozare. Ir cilvēki, ir pedagogi, nevis tas – es kā ministre kaut ko gribu izdarīt, paspēt parādīt uz vēlēšanām. Šī ir ļoti nopietna problēma. Es uzskatu, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums šajā gadījumā nav ievērots. Un tā ir ļoti būtiska kritika.

Tad tālāk arī citi principi – labas pārvaldības princips. Tas ietver atklātību pret privātpersonu, sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā. Un ministres kā līderes būtisks uzdevums ir vadīt procesu. Bet mēs redzam, ka process netika vadīts. Tas, ko dzirdējām iepriekšējās runās par notikumiem Ministru kabinetā, tas, kā ir reaģējušas gan pašvaldības, gan arodbiedrība, gan skolas, – mēs redzam, ka process nav bijis vadīts.

Tas, ko es arī dzirdēju, kas notika Pieprasījumu komisijas sēdē, – ka ir vēl aizvien daudzi pārpratumi. Ir vajadzīgs liels skaidrojošais darbs. Bet, piedodiet, arī skaidrojošajam darbam ir vajadzīgs laiks, vajadzīgas skaidras norādes, skaidras tēzes. Tas viss atkal pieder pie reformas labas plānošanas.

Vēl septītais labas valsts pārvaldes princips ir informēt sabiedrību par savu darbību. Kā jau Pieprasījumu komisijā mans kolēģis norādīja, šī reforma nebija valdības deklarācijā. Tas nozīmē, ka faktiski nebija informācijas par to, ka tas tiks darīts. Es teiktu, ka pie labas informēšanas pieder ne tikai tas, ka informācija vispār tiek sniegta, bet arī – kad šī informācija tiek sniegta. Tai jābūt laikus, lai visi varētu sagatavoties. Nebija tādas gatavības.

Tieši tāpēc uzskatu, ka uz mūsu pieprasījumu nav atbildēts. Mēs nesaņēmām skaidras atbildes, kāpēc bija vajadzīga šāda reforma. Uzskatu, ka ministres darbība ir bijusi pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas nosaka to, ka svarīgāka ir nozare, šajā gadījumā – bērni, pedagogi, nevis ministres personīgās intereses kaut ko atstāt, kaut kādus uzdevumus izpildīt, lai būtu, par ko atskaitīties.

Tāpēc es uzskatu, ka mēs turpinām uzturēt šo pieprasījumu un mēs nevaram atbalstīt šādu izturēšanos kā nozares līderei.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītība nav projekts, izglītība nav arī kustība. Izglītība ir ilgtermiņa darbību kopums, kam galvenais uzdevums ir radīt kvalitāti. Bet, lai izglītība mūsu bērniem būtu kvalitatīva, visām iesaistītajām pusēm, kas veic izglītošanas procesu, ir jābūt skaidriem noteikumiem. Esot skolā un tiekoties dažādās vietās ar cilvēkiem un skolotājiem, mēs varam redzēt, ka viņu... īpatsvars ir 50+. Un, kad tu redzi kādu skolotāju ar degošām acīm un saki: “Varbūt šobrīd tu varētu iet uz priekšu,” vienīgais, ko viņš saka: “Zini, es ļoti gribu sagaidīt pensiju un tad doties prom, doties prom no sistēmas, kura nav paredzama.”

Vai izglītībā nav nepieciešamas pārmaiņas? Tās ir nepieciešamas. Bet neviena mākslīgi radītā reforma nenesīs rezultātus, ja par to nav izpratnes. Ja mēs domājam, ka papīrs mūsu idejas spēj paciest un nest vēstījumus, tad izpildījums – ne.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs skatījām birokrātijas jautājumus. Un kā jūs domājat, kura no ministrijām vasaras posmā ir radījusi visaugstāko birokrātiju, pat neskatoties uz to, ka ir pasludināts, ka ir samazinātas 22 prasības? Izglītības un zinātnes ministrija ir līdere. Skola ir kļuvusi par birokrātijas aparāta ideju realizētāju. Šī birokrātija, ko ir radījusi Izglītības un zinātnes ministrija, tuvinās 900 tūkstošiem. Un šo procedūru veiks – kas? Skolotāji. Nozarē, kurā speciālistu nav. Nozarē, kurā vispār tas, ka kāds ienāk klasē, jau ir liels notikums. Nozarē, kurā tikšanās laikā ar arodbiedrību nesēž studenti, bet kundzes gados un kungi – tie, kas ir pensionējušies. Tas parāda, cik nepievilcīga ir izglītības nozare nepārdomātas rīcības rezultātā. Līdz ar to šāda darbība, kas vērsta uz vāju rezultātu, nav atbalstāma.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Dzintaram.

N. Dzintars (NA).

Labdien, sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es pāris vārdos vienkārši pateikšu. Protams, četros mēnešos droši vien nekādu lielu birokrātiju radīt nevar. Nu, divos respektīvi.

Tagad par birokrātiju. 22 tabulas mazāk – tas jau ir ļoti labs rādītājs.

Par to otro pusi, par steigu un to, ka visi būtu ļoti lielā izmisumā un haosā. No ministres informācijas es zinu, ka viņa arī tikās pirms tiem lēmumiem, kas bija augustā dzirdēti... ka viņa jau tikās ar izglītības pārvaldēm, arī ar skolām. Tur, kā par brīnumu, nekāds liels sašutums neizskanēja un nekādi haosa vārdi arī nerībēja. Tā ka par to, ka tas bija negaidīti... jā, tas bija ātri un strauji droši vien no laika termiņa, bet, ja tas ir skolēnu labbūtības dēļ... Atcerēsimies, ka mums reiz četras dienas pirms eksāmenu sesijas nomainīja arī procentu slieksni, respektīvi, iesaldēja procentu slieksni eksāmenam, un tas arī bija darīts skolēnu labad, respektīvi, tur bija problēma, ka var izkrist ļoti daudzi skolēni. Līdz ar to tagad, ja līdz eksāmeniem ir deviņi mēneši un tiek veiktas kādas saprātīgas darbības – un tās bija saprātīgas darbības... protams, jā, varētu runāt par ātrumu, bet reizēm ātrums ir vajadzīgs –, tad, protams, tas nav slikti.

Tā ka es aicinu noraidīt pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par būtisku izglītības nozares izmaiņu virzību īsi pirms mācību gada sākuma un nozares iesaistes nenodrošināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 40, atturas – 12. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu ministrijas vārdā ziņoju par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir apstiprināt konvenciju, kuras uzdevums ir novērst un apkarot noziedzīgus darījumus pret vidi, kā arī veicināt starptautisko sadarbību šajā jomā, nosakot minimālās tiesiskās normas kā vadlīnijas valstīm. Runa ir par tādiem nodarījumiem kā bīstamu vielu, atkritumu vai siltumnīcefekta gāzu prettiesiska aprite, nolīguma termiņu... izrakteņu ieguve, kā arī aizsargājamu dzīvnieku, augu, dzīvotņu apdraudēšana.

Priekšlikumi netika saņemti.

Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā priekšlikumu nav, debates nav iespējamas.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Es pieteicos...”)... Nav priekšlikumu, debates nav iespējamas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šī gada 2. septembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts un atbalstīts trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, šī gada 2. septembrī Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr. 1480/Lp14, kas paredz kriminālatbildību cilvēkiem, kas seksuāli izmanto dzīvniekus.

Mēs uzklausījām ekspertus, lietpratējus, un tiešām guvām apliecinājumu tam, ka patlaban ir kriminālatbildība par cietsirdību pret dzīvniekiem un pie atbildības var saukt cilvēkus, kas nodarījuši kaitējumu dzīvniekiem. Var saukt pie atbildības, ja ir spīdzināšanas gadījumi, ir atbildība par pornogrāfisku materiālu izmantošanu, bet ir arī gadījumi, kad pie atbildības cilvēkus nesauc tāpēc, ka pati par sevi darbība nav krimināli sodāma.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” veicinās Latvijas valstspiederīgo personu – bērnu, kas dzimuši ārvalstīs, – tiesību un interešu aizstāvību.

Likumprojekts paredz pilnveidot dzimšanas fakta pārreģistrācijas kārtību, kā arī kārtību nepilngadīga bērna vārda vai uzvārda maiņai, ja bērna dzimšanas fakts reģistrēts citā valstī. Vienlaikus tiek precizētas normas, kas attiecas uz ārvalstnieku tiesībām noslēgt laulību Latvijā, nosakot prasību uzrādīt derīgu vīzu un uzturēšanās atļauju, kā arī dokumentu, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanos, ja persona iepriekš bijusi laulībā. Papildus tam birokrātijas mazināšanai dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmes apstiprināšana tiek deleģēta tieslietu ministram, nevis Ministru kabinetam, kā tas ir šobrīd.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, ko izstrādāja Tieslietu ministrija, ir saistīts ar zvērinātu advokātu palīgu institūtu un ar uzņemšanas zvērinātu advokātu skaitā saistītā regulējuma pilnveidošanu.

Ņemot vērā, cik nozīmīgs ir advokātu palīgu institūts advokātu ataudzes nodrošināšanā, tas ir izvērtēts arī kopsakarā ar prasībām kļūšanai par zvērinātu advokātu. Ir ņemts vērā arī citu tiesu sistēmai piederīgo juridisko profesiju regulējums un citu valstu pieredze.

Ar likumprojektu tiek veiktas šādas izmaiņas attiecībā uz advokātu palīgiem. Periods, kāds personai jānostrādā par zvērināta advokāta palīgu, lai to varētu uzņemt par zvērinātu advokātu, tiek saīsināts. Tiek saīsināts arī nepieciešamais praktizēšanas periods, lai zvērināts advokāts varētu būt patrons. Vienlaikus palielināts pieļaujamais palīgu skaits vienam zvērinātam advokātam, samazināts termiņš, kad palīgi ir tiesīgi sākt vest lietas ar noteiktiem izņēmumiem, kā arī pārskatīts pirmā un otrā palīga eksāmena norises termiņš. Plānots, ka, šādi padarot advokatūru atvērtāku potenciāliem zvērinātiem advokātiem, tiks veicināta advokatūras funkciju izpildei nepieciešamā advokātu skaita saglabāšana un ir sagaidāms lielāks jaunuzņemto advokātu skaits. Kvalitātes prasības attiecībā uz advokātu palīgiem netiks mazinātas ne zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas procesā, ne advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzīšanas un vadīšanas laikā.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mēs runājam par jautājumu, kas no pirmā acu uzmetiena var šķist tehnisks, – par zvērināta advokāta palīga institūtu.

Bet patiesībā jautājums ir daudz plašāks – kāda būs Latvijas advokatūra pēc 10, 15 vai 20 gadiem? Jo mums ir jāskatās ne tikai uz to, cik advokātu ir Latvijas advokatūrā šobrīd, mums ir jāskatās, vai būs pietiekami daudz kvalificētu advokātu arī nākotnē.

Šobrīd aptuveni 40 procenti zvērinātu advokātu ir vecāki par 50 gadiem, bet vēl 43 procenti atrodas starp 41 un 50 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka mums ir jādomā par advokatūras paaudžu nomaiņu jau šodien.

Te ir svarīgi pateikt, ko šis likumprojekts nedara. Tas nesamazina prasības kļūšanai par zvērinātu advokātu. Netiek atcelts zvērināta advokāta eksāmens, netiek pazeminātas prasības profesionālai kvalifikācijai, netiek atcelta patrona uzraudzība. Mēs nerunājam par to, ka advokatūrā būtu jāielaiž cilvēki bez pietiekamām zināšanām un pieredzes, mēs runājam par ko citu – vai ceļam līdz šai profesijai ir jābūt tik garam tikai tāpēc, ka pirms vairāk nekā 15 gadiem situācija bija cita?

2010. gadā tika noteikta prasība piecus gadus nostrādāt par advokāta palīgu. Toreiz viens no argumentiem bija tas, ka augstskolas nespēja pietiekami sagatavot juristus un trīs gadi palīga statusā nebija pietiekami. Šodien situācija ir cita. Mums ir vienotais juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš nonāk līdz advokāta palīga statusam, jau ir izgājis noteiktu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi.

Un vēl viens ļoti būtisks fakts. No 2018. līdz 2023. gadam 74 procenti no tiem, kuri kārtojuši zvērināta advokāta eksāmenu, bija advokātu palīgi. Palīgi šo eksāmenu nokārtojuši 89 procentos gadījumu. Tātad mēs redzam, ka advokātu palīgu institūts darbojas. Tas sagatavo cilvēkus, kuri pēc tam kļūst par kvalificētiem zvērinātiem advokātiem. Tāpēc jautājums nav par to, vai mums vajag kvalitāti. Protams, vajag. Jautājums ir, vai kvalitāti mēs nodrošinām ar profesionālām prasībām vai ar nevajadzīgi gariem termiņiem, šādiem formāliem ierobežojumiem. Šis likumprojekts paredz pirmo gadījumu.

Mēs samazinām laiku no pieciem līdz trim gadiem, kas palīgam jāpavada advokatūrā pirms iespējas kļūt par zvērinātu advokātu. Notāru un tiesu izpildītāju prakses laiks ir vēl īsāks – tie ir divi gadi. Mēs samazinām patrona nepieciešamo pieredzi no septiņiem līdz pieciem gadiem, jo septiņi gadi paši par sevi nepadara advokātu par labāku patronu nekā pieci. Spēja kvalitatīvi vadīt un apmācīt jaunu kolēģi nav izmērāma tikai ar gadu skaitu. Turklāt šobrīd vienam patronam ir atļauts tikai viens palīgs. Mēs šo skaitu palielinām līdz diviem. Tas ir ļoti praktisks jautājums. Ja jauns jurists nevar atrast advokātu, kurš drīkst viņu uzņemt par palīgu, tad nav svarīgi, cik kvalitatīvi mēs esam izveidojuši pārējo sistēmu. Un īpaši būtiski tas ir reģionos.

Tāpat mēs samazinām pirmo ierobežojuma periodu no viena gada līdz sešiem mēnešiem. Arī šeit nav runa par kontroles atcelšanu. Palīgs arī turpmāk strādā patrona vadībā un uzraudzībā. Turklāt ir diezgan paradoksāli, ka cilvēks, kurš pirms kļūšanas par advokāta palīgu noteiktos gadījumos drīkst pārstāvēt klientu tiesā, pēc palīga statusa iegūšanas uz veselu gadu šīs iespējas zaudē. Tas ir pilnīgi nesamērīgs ierobežojums. Mēs nevaram saukt par kvalitātes nodrošināšanu tādu ierobežojumu, kurš pats par sevi neuzlabo profesionālo kvalitāti.

Kolēģi, šis likumprojekts nav par prasību pazemināšanu. Tas ir par samērīgumu, par to, lai ceļš uz advokatūru būtu pietiekami prasīgs, lai tajā nonāktu profesionāli un kvalificēti cilvēki, bet šis ceļš nebūtu mākslīgi padarīts garāks tikai formālu šķēršļu dēļ. Mums ir vajadzīga advokatūra, kurai cilvēki uzticas. Mums ir vajadzīga advokatūra, kurai ir nākotne. Ja mēs šodien nedomāsim par jaunu advokātu ienākšanu profesijā, pēc 10 vai 15 gadiem mums būs nevis kvalitātes problēma, bet vienkārši advokātu skaita problēma.

Tāpēc šis likumprojekts ir solis, lai advokatūra kļūtu atvērtāka, profesionāli spēcīga un spējīga nodrošināt kvalificētu juridisko palīdzību arī nākamajām Latvijas iedzīvotāju paaudzēm.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumi iesniedzami līdz 22. septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1476/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir saistīts ar to, ka noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā savstarpējā sadarbībā starp valstīm katrā valstī ir dažāds regulējums, kādā veidā tiek izņemti, saglabāti un nodoti citai valstij elektroniski radītie pierādījumi. Savulaik, 2023. gadā, Eiropas Savienībā tika pieņemti vairāki normatīvie akti, kas vienādoja rīcību ar elektroniskajiem pierādījumiem. Tika pieņemta gan regula, gan direktīva. Līdz ar to arī Latvijai Kriminālprocesa likumā ir jāiestrādā šie noteikumi.

Šie grozījumi pamatā attiecas uz starptautiskās sadarbības sadaļu. Jāpiemin arī tas, ka 2022. gadā bija Eiropas Savienības Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols, kuram Latvija ir pievienojusies, ir to parakstījusi. Lai protokols varētu darboties saistībā ar šiem elektroniskajiem pierādījumiem, ir sagatavoti šie grozījumi.

Juridiskā komisija izvērtēja un atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1476/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinām priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā, tas ir, līdz 22. septembrim.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1483/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtrs.

G. Kūtris (ZZS).

Kolēģi, šis likumprojekts pēc būtības arī ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, kas Latvijai ir jāievieš. Latvijā šī problēma ir jau ilgākus gadus. Mums ir nepietiekami noregulēta situācija, kā pārvaldīt arestētos aktīvus. Praksē mēs esam saskārušies ar praktiskām problēmām. Arī teorētiski nav īsti skaidrs. Juridiskā komisija vienu likumprojektu šajā jautājumā skatīja un saprata, ka tas risinājums nav pareizs. Šis ir Ministru kabineta iesniegtais uzlabotais priekšlikums.

Juridiskā komisija to izvērtēja pirmajā lasījumā, atzina, ka tas ir saprātīgs risinājums, un atbalstīja.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1483/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Piecas dienas jeb 22. septembris.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienītie deputāti! Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets un izstrādājusi Ekonomikas ministrija.

Grozījumi paredz papildināt Aizsargjoslu likumu ar jaunu, 35.1, pantu – “Apzaļumošana ārējo inženiertīklu aizsargjoslās pilsētu un ciemu teritorijā”, nosakot, ka koku vai krūmu audzēšanu attiecīgās aizsargjoslas daļās īsteno atbilstoši standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās, un saskaņojot ar aizsargjoslas ierobežojumiem pakļauto objektu vai zemes īpašnieku.

Grozījumi paredz papildināt likuma 37. pantu par atbildīgo iestāžu kompetenci pēc nelikumīga zemes uzbēruma konstatēšanas applūstošajās teritorijās.

Likumprojekts paredz arī palielināt 110 kilovatu gaisvadu elektrolīniju trases platumu meža teritorijās no 13 līdz 18 metriem no līnijas ass uz katru pusi. Taču komisija par šo jautājumu bija sagatavojusi atsevišķu likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kuru Saeima jau ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un noteikusi tam steidzamību.

Aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Jātnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens. (Pauze.)

Briškena kungs, jūs neziņosiet par minēto likumprojektu? (Starpsaucieni.) Briškena kungs (Starpsaucieni.)... Tad pārceļam šo likumprojektu uz darba kārtības beigām.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs. (Pauze.)

Burova kunga arī nav zālē. Tātad pārceļam arī šo. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, priekšlikumi nav iesniegti, jo attiecīgā komisija strādā profesionāli.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Latkovskis. 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz Latvijas pievienošanos Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā un tā grozījumu protokoliem. Līgums ir viens no nozīmīgākajiem ASEAN starptautiskajiem dokumentiem.

Sākotnēji līgums bija paredzēts Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, bet vēlāk tas tika atvērts arī citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Šobrīd tam ir pievienojušās jau 59 valstis un starptautiskās organizācijas, tostarp arī Eiropas Savienība.

Šis dokuments veido pamatu ciešākai sadarbībai ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm politikas, ekonomikas un zinātnes jomā.

Komisijas sēdē Ārlietu ministrija skaidroja arī pievienošanās kārtību. Tā nedaudz atšķiras no ierastās starptautisko līgumu parakstīšanas procedūras. Pēc Latvijas iekšējo procedūru pabeigšanas tiek parakstīts pievienošanās instruments un iesniegts depozitārijam. Ar tā iesniegšanas datumu līgums stājas spēkā attiecībā uz Latviju. Līguma īstenošanai nav nepieciešami grozījumi citos Latvijas normatīvajos aktos, un tam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu.

Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – desmit dienas jeb 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts un nākamais likumprojekts “Grozījumi Filmu likumā” ir savstarpēji saistīti, tie ir par atbalstu mūsu kultūrai, par atbalstu filmu nozarei. Šis likumprojekts ir par Latvijas audiovizuālās nozares nākotni, arīdzan par taisnīgu principu, jo globālās straumēšanas platformas, online platformas šobrīd ļoti daudz pārņem mūsu skatīšanās paradumus, līdz ar to arī skatīšanās tirgu. Ieņēmumi no šīm globālajām straumēšanas platformām un online platformām nenonāk atpakaļ nozarē. Šīs platformas konkurē gan par Latvijas skatītāju uzmanību... gan to, ka mēs sagaidām, ka šādas platformas dos ieguldījumu arīdzan tanī, ka mēs attīstām savu filmu nozari.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs uzklausījām ļoti nozīmīgu Ditas Rietumas kundzes prezentāciju par līdzekļiem, kurus ieguldām savā filmu nozarē, un kāda atdeve no šiem ieguldījumiem nonāk atpakaļ mūsu kultūrā. Mēs visi Latvijā lepojamies ar nesenajiem panākumiem un pirmo “Oskara” balvu Ginta Zilbaloža un Matīsa Kažas filmai “Straume”. Varbūt daudziem vakardien bija iespēja būt pirmajiem, kas... nopirka biļeti uz Viestura Kairiša lielisko spēlfilmu “Uļa”. Šie ir mūsu kultūras dārgumi. Bet, lai varētu noturēt šādu augstu kvalitātes latiņu, ir nepieciešami ieguldījumi.

Līdz ar to šajā likumprojektā ir paredzēts, ka tādi audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma sniedzēja, kuru mērķauditorija ir Latvija, veiks finansiālu ieguldījumu darba veidošanā 3,5 procentu apmērā no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Likumprojekts arī paredz vairākus veidus, kā šo pienākumu izpildīt. Pakalpojuma sniedzējs varēs ieguldīt Latvijā radīta audiovizuāla satura veidošanā, iegādāties Latvijā radītu darbu demonstrēšanas tiesības, piemēram, lielās straumēšanas platformas varētu rādīt kādu no Latvijas filmām, vai arī veikt iemaksu Nacionālā kino centra budžetā tieši Latvijas filmu veidošanai.

Līdz ar to mūsu mērķis nav vienkārši iekasēt naudu budžetā. Mūsu mērķis ir, lai nauda un ienākumi, ko straumēšanas platformas saņem, palīdzētu radīt jaunas Latvijas filmas, jaunus Latvijas seriālus un citu kvalitatīvu saturu latviešu valodā. Mēs zinām, ka latviešu kino var būt izcils, latviešu kino ir izcils. Starptautiskie panākumi to ir apliecinājuši. Tādējādi mēs esam atbildīgi par to, lai mēs kā valsts veidotu ilgtspējīgu sistēmu, kurā Latvijas kino un audiovizuālā satura darbiem ir būtisks finansējums.

Protams, tas nevar būt atkarīgs tikai no valsts budžeta iespējām. Ir jāpiedalās tiem, kuri Latvijā pelna. Šāda pieeja nav Latvijas izgudrojums. Diezgan ilgi mēs esam uz to gājuši. Jau 18 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviests regulējums, kas šādu pakalpojumu paredz. Tas ir jautājums par godīgu konkurenci. Bet galvenokārt tas ir jautājums par Latvijas kultūru, par latviešu valodu, par spēju šodienas digitālajā laikmetā izstāstīt pašiem Latvijas stāstu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un arī komisijas lūgumu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Lībiņa-Egnere. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt vienu nedēļu, tas ir, 24. septembri, un izskatīšana – 1. oktobra Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, ir paziņojumi.

Aicinu šajā pārtraukumā pulksten 10.35 uz fotoizstādes “Latvijas Goda ģimene 2026” atklāšanu Dzeltenajā zālē un Balsošanas zālē. Izstāde ir veltīta Latvijas daudzbērnu ģimenēm un šo ģimeņu pieredzes stāstiem.

Vēl vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.35.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Reģistrējušies ir 89 deputāti. Nav reģistrējušies 11 deputāti: Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Jeļena Kļaviņa, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra un Leila Rasima.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tie, kas dzird, – aicinu ātrāk atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikus! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Filmu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt arī to par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Inese Lībiņa-Egnere. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es turpināšu ar saistīto likumprojektu “Grozījumi Filmu likumā”, jo nupat ziņoju par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, par to, kā mēs no šīm tiešsaistes platformām – audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma sniedzējiem... tiem, kuriem ir mērķauditorija Latvijā, uzliksim par pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā 3,5 procentu apmērā no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem.

Un tieši šis likumprojekts “Grozījumi Filmu likumā” paredz, kā tieši Nacionālais kino centrs un filmu nozare šo finansējumu var izmantot.

Es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Filmu likumā” pirmajā lasījumā un vēlos izteikt pateicību Kultūras ministrijai, kura vairāku gadu garumā ir strādājusi pie šī likumprojekta. Vienošanās nebija viegla. 3,5 procenti ir kompromiss. Mēs komisijā debatējām un apspriedām to, ka nākotnē šī likme, iespējams, būtu jākāpina. Bet, protams, galvenais ir, lai šāds likums stātos spēkā, lai mēs sāktu ar to, ka šādu summu iekasējam, un tad nākotnē domājam, kā vēl varam finansiāli atbalstīt mūsu ļoti nozīmīgo filmu nozari.

Lūdzu atzīt likumprojektu “Grozījumi Filmu likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Filmu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ričardam Šleseram.

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, aicinu atbalstīt grozījumus Filmu likumā. Šis likumprojekts patiesībā ir par daudz ko vairāk nekā tikai kino nozari. Tas ir par Latvijas kultūrtelpu, latviešu valodu un mūsu spēju digitālajā laikmetā pašiem radīt savu saturu.

Pēdējos gados ir fundamentāli mainījies veids, kā cilvēki skatās filmas un seriālus. Arvien lielāka auditorijas daļa no tradicionālās televīzijas un kinoteātriem pāriet uz straumēšanas platformām. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 80 ārvalstu straumēšanas platformu. Tās ik dienu gūst ieņēmumus no Latvijas mājsaimniecībām, bet to piedāvājumā satura latviešu valodā praktiski nav. Kapitāls aizplūst no mūsu ekonomikas, un vietējā kultūrā nekas netiek reinvestēts.

Paskatoties uz kaimiņvalstīm. Igaunija šogad savā filmu institūtā iegulda gandrīz 19 miljonus eiro, Lietuva – vairāk nekā 10 miljonus, kamēr mūsu Nacionālais kino centrs strādā ar knapi 6,6 miljoniem eiro. Kaimiņi kino nozarē iegulda pat trīs reizes vairāk nekā mēs. Visā Eiropā ik gadu top vairāk nekā 2000 pilnmetrāžas filmu, Latvijā – knapi 12.

Tomēr pat šajos smagajos apstākļos mūsu autori rada pasaules līmeņa brīnumus. Ginta Zilbaloža un Matīsa Kažas filma “Straume” ieguva Oskaru un 90 starptautisku apbalvojumu. Viesturs Kairišs ar filmu “Uļa” nesa Latvijas vārdu Kannu festivālā. 2025. gadā Latvijas filmas visos kanālos kopā sasniedza 13,3 miljonus skatījumu un kinoteātros nodrošināja 24 procentus no kopējā tirgus, apmeklētāju skaita ziņā vairāk nekā divas reizes pārspējot visas pārējās Eiropas filmas kopā. Mūsu cilvēki grib redzēt Latvijas stāstus. Un šeit rodas ļoti vienkāršs jautājums: ja starptautiskās platformas darbojas Latvijas tirgū, piesaista mūsu skatītājus un gūst ienākumus no Latvijas auditorijas, vai nav tikai taisnīgi, ka daļa no šīs ekonomiskās aktivitātes palīdz attīstīt arī Latvijas audiovizuālo nozari? Tas ir tikai pašsaprotami un taisnīgi.

Mēs šeit neizgudrojam neko unikālu. Līdzīgi mehānismi jau darbojas 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šie grozījumi ievieš samērīgu 3,5 procentu reinvestēšanas prasību.

Pakalpojumu sniedzēji var piedalīties Latvijas satura finansēšanā ar tiešiem ieguldījumiem ražošanā, pērkot licences vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Tas mūsu industrijai piesaistīs līdz miljonam eiro privātā kapitāla gadā, neradot nekādu papildu slogu valsts budžetam. Būtiski, ka likums beidzot filmas jēdzienā iekļauj arī daudzsēriju filmas, paverot ceļu mūsdienīgiem seriāliem digitālajā vidē.

Latvijas filmas un seriāli nav tikai izklaide. Tie stāsta mūsu vēsturi, parāda mūsu cilvēkus, ģimenes, pilsētas un mūsu valodu. Tie ir arī spēcīgi Latvijas tēla un radošās ekonomikas instrumenti. Šis ir solis, kas Latvijas kino nozarei bija nepieciešams jau sen, taču tas ir tikai sākums. Mūsu filmu nozarē vēl ir ļoti daudz darāmā. Mums ir jāattīsta moderna infrastruktūra, jāveido konkurētspējīgas studijas un jāpiesaista lielas starptautiskās kopprodukcijas... Mums šī nozare ir jāattīsta tālāk, jo zinu, ka Latvija var kļūt par Baltijas Holivudu, jo Latvijas stāstus mūsu vietā neviens cits neizstāstīs.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Filmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu nedēļu, tas ir, 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Un izskatīšana – Saeimas 1. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajā lasījumā 8. septembra sēdē.

Kopš 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionāls importa aizliegums, kas noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Ar to ir aizliegts Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produkciju no trešajām valstīm. Aizliegto produktu saraksts ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 158, kas arī stājas spēkā 2024. gada 8. martā. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet to sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis ir bijušas citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukurbiešu melasi, biešu mīkstumu, kā arī mazākā daudzumā tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti, karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolāde un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltu produkti. Kopumā tas liecina par to, ka imports joprojām saglabājas, kaut arī noteikti ierobežojumi Eiropas Savienības mērogā.

Šī likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālo importa aizliegumu pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 13, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

 

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18. septembris, un izskatīšana otrajā lasījumā – 24. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts novērš vairākas praksē konstatētas nepilnības un padara valsts aizsardzības dienesta sistēmu efektīvāku, elastīgāku un taisnīgāku, saglabājot tās pamatmērķi – stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, sagatavot mūsu sabiedrību valsts aizsardzībai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Pirms trijiem gadiem, kad aizsardzības ministre bija Ināra Mūrniece un tika ieviests VAD, šie priekšlikumi tika piedāvāti. Man ir patiess prieks, ka ir pagājuši trīs gadi un mēs esam sapratuši, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi – gan par transporta kompensācijām, gan iespēju stiprināt mūsu bruņotos spēkus, gan ļaujot zemessargiem piedalīties starptautiskās operācijās.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu, un paldies, ka mēs esam šo gadu laikā to sapratuši.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Likumprojekta mērķis ir paplašināt apcietināto tiesības uz saziņas apjomu, noteikt detalizētāku apmeklējumu, satikšanās norises regulējumu un veikt citus grozījumus apcietinājuma izpildes pilnveidošanai. Tāpat projektā ietverti grozījumi, kas vērsti uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanu, neatļautu priekšmetu un vielu aprites mazināšanu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts likumprojekts, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets, par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Šis likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā.

Likumprojekta būtība skar tonnāžas nodokli kuģiem. Tas Latvijā ieviests... tāds likums par tonnāžas nodokli mums ir kopš 2002. gada, tas ir... respektīvi, pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.

Mums ir iebildumi no Eiropas Komisijas, ka pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu, un aicinājums Latvijai veikt Eiropas Komisijas 2026. gada 20. janvāra vēstulē norādītos grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, ka nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā stātos spēkā ar 2027. gada 1. janvāri.

Būtiski ir tas, ka tonnāžas nodokļa shēmai jābūt ierobežotai laikā. Tonnāžas nodokļa summas aprēķini jāveic, pamatojoties uz kalendārajām dienām, nevis kuģu ekspluatācijas dienām. Un piemērojamā tonnāžas nodokļa likmēm jāatbilst likmēm, kuras noteiktas citu dalībvalstu tonnāžas nodokļa shēmās, ko apzīmējusi Eiropas Komisija.

Tātad man būtu aicinājums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā?

Ģ. Štekerhofs. Otrajā lasījumā būtu vēlams izskatīt 1. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Ģ. Štekerhofs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

Šoreiz Burova kungs ir un arī ziņos.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums. Faktiski šī grozījuma ideja ir tāda... vasarā mēs, arī Rīgas dome, vairākas citas institūcijas, saņēmām vēstuli no dzīvojamās mājas Bauskas ielā 15 iedzīvotājiem, kurā gada sākumā notika sprādziens. Situācija ir tāda, ka šī māja nav izmantojama, nav lietojama, un pašvaldība atbilstoši likumam piedāvā telpas uz gadu.

Bet sprādziena rezultāts ir tāds, ka ēku nevar atjaunot gada laikā, tāpēc ka bojātas arī būvkonstrukcijas, pārsegumi. Šobrīd, protams, starp īpašniekiem, kopīpašniekiem ir diskusija, dažreiz arī strīds par to, ko un kā, un par kādiem līdzekļiem atjaunot. Ņemot vērā šo situāciju, mēs izteicām priekšlikumu, ka viens no variantiem ir mainīt termiņu – gadu mainīt uz pieciem gadiem. Tas nozīmē – līdz pieciem gadiem pašvaldībai vajadzētu tādos gadījumos piedāvāt telpas bez atlīdzības, viņi maksā tikai par komunālajiem...

Par to sagatavots šis likuma grozījums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Es ziņoju par komisijas izstrādātu likumprojektu ar mērķi pilnveidot Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma darbību, padarot fondu efektīvāku un vienlaikus mazinot administratīvo slogu cilvēkiem.

Īsumā par būtiskajām izmaiņām.

Pirmkārt, ir skaidri nostiprināts Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas funkcionālās padotības veids, nosakot, ka tas atrodas Tieslietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.

Otrkārt, ļoti būtiski, tiek precizēts regulējums par personas datu apstrādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzējiem un parādniekiem visos reģistros. Jo atcerēsimies, ka tieši personas datu uzkrāšana var radīt ļoti daudz iespējamu risku kiberdrošībai. Lai lieki dati netiktu uzkrāti un lai dati tiktu arī droši uzkrāti, tiek noteikts, kuri ir apstrādājamie dati, kādi ir datu veidi un tas, lai regulējums atbilstu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, proti, kopējām Eiropas Savienības nostādnēm.

Treškārt, tiek paredzēts fonda administrācijai dot iespēju no kredītinformācijas birojiem saņemt informāciju ne tikai par parādsaistību esību, bet arī kreditoru nosaukumu, reģistrācijas numuru. Tas ļaus daudz precīzāk izvērtēt katra parādnieka individuālo finansiālo situāciju un arī efektīvāk uzraudzīt parāda atmaksu.

Ceturtkārt, kas ir svarīgi, tiek būtiski vienkāršota vienošanās noslēgšana ar fonda administrāciju par maksājumu veikšanas kārtību. Un tas jau šobrīd ir nesis rezultātu. Pilotversijā šāda vienkāršota kārtība jau tika īstenota, jo likums bija ilgi, gadu, gaidījis savu izskatīšanu šeit, Saeimas sēdē. Pilotversijā jau šobrīd šādas vienošanās ir noslēgtas. Daļa uzturlīdzekļu parādnieku visbeidzot ir sākuši atmaksāt vismaz daļu no parāda, jo atcerēsimies, ka kopējais parāda apjoms ir pusmiljards valsts budžetam, tas, ko 42 tūkstoši parādnieku ir parādā un ko valsts budžets viņu vietā... citi nodokļu maksātāji, kuri pilda savu pienākumu pret saviem bērniem, pilda arī uzturlīdzekļu segšanas pienākumu pret bērniem, kuru vecāki savu atbildību nenes.

Turpmāk personai būs jāiesniedz lūgums par maksājumu veikšanas kārtību. Un, ja fonda administrācija piekritīs piedāvātajam ikmēneša maksājuma apmēram, tā uzreiz nosūtīs personai apstiprinājumu, tātad bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem... ar šādu apstiprinājumu. Tas nozīmē mazāk birokrātijas, mazāk dokumentu aprites, ātrāks process, lai tik tiešām šī nauda nonāktu fonda administrācijai un pašiem bērniem. Līdz ar to šis ir būtisks grozījumu princips, ka valsts pārvaldei nav jārod sarežģījumi tur, kur jautājumu ir iespējams atrisināt vienkāršāk un juridiski skaidri.

Vēlos arī uzsvērt, ka šiem grozījumiem nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, bet – tieši otrādi – tas atgūst budžetā līdzekļus.

Šis likumprojekts ir sagatavots, konsultējoties arīdzan ar Tieslietu ministriju, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, Saeimas Juridisko biroju.

Aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijā esam vienojušies lūgt Saeimu šodien atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā, nenosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo šis ir ļoti būtisks likumprojekts. Lai tas stātos spēkā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Lībiņa-Egnere. Sirsnīgs paldies visiem komisijas locekļiem par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pirms VIII sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atvainojiet par misēkli iepriekš!

Ziņoju par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojektu sagatavoja Ekonomikas ministrija, virza Ministru kabinets.

Latviju sasniegusi tā saucamā Right to Repair direktīva jeb direktīva 2024/1799. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai šo direktīvu pārņemtu nacionālajā likumdošanā.

Mazliet par likumprojektu kopumā. Tas ir paredzēts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, veicinātu aprites ekonomikas principus, vienlaikus veicinot preču remontējamību, tai skaitā nosakot jaunas prasības attiecībā uz preču remontu, komercgarantijām attiecībā uz ilgizturību, kā arī tiek noteiktas prasības Eiropas remonta informācijas veidlapai un Eiropas tiešsaistes platformai remontam.

Direktīva Eiropas Savienībā stājās spēkā 2024. gada 30. jūlijā un bija jātransponē nacionālajā likumdošanā līdz 2026. gada 31. jūlijam, līdz ar to likumprojekts ir mazliet kavējies. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gana operatīvi esam ar to strādājuši, cerams, arī tālākajos lasījumos... Direktīvas mērķis kopumā ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, panākot augstāku patērētāju aizsardzības līmeni un lielāku apriti ekonomikā.

Praktiskās lietas. Patērētāju tiesību aizsardzības likums tiek papildināts ar jauniem terminiem, noteikti papildu pienākumi ražotājiem attiecībā uz remontēšanu un nosacījumi, kā iepriekš minēju, remonta veidlapai un remonta platformai. Viens no pamatmērķiem ir ierobežot ražotāju darbību, kas ļauj savas iekārtas remontēt tikai ekskluzīvos sertificētos pakalpojumu sniedzējos, paplašina šo... tādējādi veicinot, ka iekārtas tiek lietotas ilgāk, to aprite ir lielāka.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Komisijas priekšlikums – šī gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka priekšlikumi nav saņemti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, Ministru kabinets aicina šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā.

Likumprojekta pamatmērķis ir palielināt tarifus Krievijas vestajiem graudiem caur Latviju par 300 procentiem. Jebkuri papildu līdzekļi, ja tādi hipotētiski tiktu iegūti, kā anotācijā norādīts, aizietu Ukrainas atbalstam, lai cīnītos ar Krievijas okupantiem.

Komisijā izskanēja atgādinājums, ka Latvija jau sen ir aizliegusi Krievijas graudu importu un Eiropas līmenī strādājusi pie papildu tarifu uzlikšanas. Komisijas sēdes laikā izskanēja aicinājums Ministru prezidentam šo jautājumu koordinēt ar Baltijas kolēģiem daudz aktīvāk, bet šobrīd ir skaidrs, ka Latvijai šis solis ir jāsper.

Juridiskais birojs izvērtēja likumprojektu un uzskatīja, ka šī ir politiska izšķiršanās, lielu juridisko šķēršļu šim jautājumam nav. Komisijas sēdē piedalījās satiksmes ministrs, aizstāvot šo likumprojektu un aicinot atbalstīt.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu no sākuma balsot par šī likumprojekta steidzamību, jo nepieciešams, lai tas stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Kolēģi, aicinu uz vienprātīgu atbalstu, balsojot “par” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms – par steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vai kāds vēlas? Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Par šo likumprojektu, protams, ir jābalso “par”. Par to nav runas. Tomēr, kā jau šorīt norādīju, veidojas tāds parlamentārs haoss, jo ļaunākais, kas varētu notikt, – mēs atbalstītu šo likumprojektu un tad pilnībā aizmirstu par otru lēmumu, kas saistīts ar pilnīgu graudu tranzīta aizliegumu.

Man šobrīd ir bažas, ka tieši tas šeit sāk veidoties, jo man joprojām nav skaidra valdību veidojošo partiju kopējā nostāja šajā jautājumā. Trīssimtprocentīgu tarifu uzlikšana – protams, par to ir vienprātīgs atbalsts, bet, kad ir runa par graudu tranzīta aizliegumu, pozīcijas ir ārkārtīgi neskaidras. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es aicināju šos likumprojektus skatīt kopā, lai neveidojas paralēli procesi – 300 procentu tarifs, tajā pašā laikā citās telpās tiek spriests par aizliegumu.

Joprojām šobrīd nesaprotu, kāda ir kopējā valdības nostāja. Paldies kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kas norādīja uz to, ka premjers esot panācis vienošanos ar Igaunijas un Lietuvas premjeriem par graudu tranzīta ierobežošanu, tomēr nav skaidrs šīs vienošanās saturs. Vai ir runa par konkrētiem tarifiem, kurus Igaunija un Lietuva plāno piemērot? No publiski izskanējušām ziņām – Lietuva neplāno piemērot papildu tarifu. Līdz ar to šāda veida jautājumu skatīšana Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā būtu ārkārtīgi svarīga.

Jebkurā gadījumā tiešām vēlos, lai parlamenta darbs neapstājas, lai nav situācija, ka mēs atbalstām šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, bet ļoti ērti aizmirstam par kopējo graudu tranzīta aizliegumu. Man ir bažas, ka tas varētu risināties šādā veidā. Tiešām ceru, ka tas tā nenotiks.

Aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pārņemt likumprojektu, kuru šodien Saeimai bija iesniegusi “Nacionālā apvienība” un kuru mēs nodevām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Nebūtu pareizi, ka divās dažādās komisijās tiek spriests par vienu un to pašu jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šobrīd Krievijas graudu tranzīts caur Latviju nav tikai apgrūtinājums mūsu lauksaimniekiem. Tas nav tikai mūsu jaunās valdības uzdevums, kas nostiprināts deklarācijā, – šo apturēt. Gribu teikt, ka tas ir starptautisks kauns, jo par mums raksta starptautiskā prese. Mediji ir pievērsuši uzmanību tam, ka Krievijas graudu tranzīta galvenā artērija šobrīd iet cauri Latvijai. Un tas noteikti nav signāls, kuru gribam dot mūsu NATO sabiedrotajiem. Tas nav signāls, kuru gribam dot Ukrainai.

Atbalstot šos grozījumus Dzelzceļa likumā, ir divējādas izjūtas. Mēs noteikti atbalstīsim, bet ir bažas par to, ka tarifs var būt nepietiekams un mēs tādā veidā faktiski nevis liegsim to pilnībā, bet vienkārši nopelnīsim trīsreiz vairāk. Ja bažas piepildās – nopelnām trīsreiz vairāk –, tādā gadījumā pievienojos tam, ka šie līdzekļi būtu jānodod Ukrainas aizsardzībai cīņā pret agresorvalsti.

Komentējot iepriekšējā runātāja teikto... “Nacionālā apvienība” uzskata, ka mūsu piedāvātais likumprojekts ir labāks tādā ziņā, ka aizliedz izmantot ostu un dzelzceļa infrastruktūru Krievijas graudu tranzītam pilnībā. Manuprāt, šie likumprojekti nav pretrunā, jo viens ir terminēts, otrs – pastāvīga norma. Tie ir dažādi instrumenti neatkarīgi no tā, kurā komisijā mēs tos skatām.

Aicinu abus atbalstīt, virzīties uz priekšu un neatlikt šos jautājumus uz pāris nedēļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam. (Pauze.)

Zivtiņa kungs, lūdzu! (Starpsaucieni.)

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir izjūta – kāds laikam grib nopelnīt kaut kādu Lietuvas ordeni... es nezinu... jūs esat sarunājuši, lai visu šo graudu biznesu atdod Lietuvai? Vai jūs esat Lietuvas valdības pārstāvji, kas lobē viņu intereses? Tā grūti izprast... vai tiešām mēs tik ļoti nemīlam savu valsti?

Argumenti, ka mūsu pašu zemnieki un graudu audzētāji tiek nolikti neērtā situācijā, ir pilnīgi meli. To var pateikt tikai cilvēks, kurš absolūti neorientējas biznesa pamatos. Vietējais uzņēmējs vienmēr būs prioritārs, tāpēc ka ar tranzītu nekad nevar zināt, kas būs, kas nebūs. Vietējais vienmēr ir prioritārs, līdz ar to nekādi ierobežojumi nevar būt un nevar tikt attiecināti, un arī netiek attiecināti uz mūsu pašu graudu audzētājiem. Viņiem vienmēr ir prioritāri ceļi, viņiem vienmēr, kā saka, būs pirmā roka.

Runājot par šiem graudiem... man ir retorisks jautājums, tā kā ar zāli sarunāties nedrīkst... Skatīsimies, kur austrumos tiek nopirkti graudi... Liela Amerikas kompānija nopērk un transportē pa dzelzceļu uz ostām. Kam pieder šie graudi? (Starpsauciens.) Ja kompānija ir nopirkusi, kam pieder šie graudi – tam, kurš tos pārdeva, vai tam, kurš ir nopircis?

Kāpēc rodas šie jautājumi? Tāpēc, ka ģeopolitikas dēļ šīm lielajām Asv kompānijām faktiski ir palicis tikai viens šis ceļš – caur Baltijas jūru. Nedomājiet, ka tām pārstāvji ir tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pārstāvji ir arī Krievijā, Sanktpēterburgā, un, tikai pateicoties tam, ka tur ir milzīgas rindas un ierobežojumi, šīs kravas tika novirzītas caur Baltijas valstīm.

Lietuvieši, zinot situāciju, ir apņēmības pilni, un vispār nav runu par to, vai ierobežot vai neierobežot šīs kravas. Diemžēl Latvijā pirmsvēlēšanu laikā man tā situācija izskatās tāda... mednieki mani sapratīs... šobrīd ir bauru laiks, kad briežu buļļiem ir bauris... tieši tāds intensīvs laiks – septembra vidus. Arī politikā acīmredzot ir tieši tāds pats laiks – pirmsvēlēšanu laiks –, kad nevienu neinteresē, ko šie lēmumi nodarīs Latvijas ekonomikai, Latvijas iedzīvotājiem, tā teikt, Latvijas darbiniekiem... cik darba vietu zaudēsim, kā tas ietekmēs mūsu ekonomiku.

Aizliegt... un tagad mēs sacenšamies, kurš pēc iespējas vairāk kaut ko aizliegs, kurš pēc iespējas vairāk kaut ko atcels, kurš pēc iespējas vairāk kaut ko atņems un pārdalīs. Man liekas, tas ir nepareizi. Līdz ar to šis likumprojekts absolūti nav atbalstāms, jo neatbilst Latvijas ekonomiskajām prasībām, neatbilst cilvēku prasībām. Nekādu loģisku risinājumu es tam neredzu.

Tanī pašā laikā, kad vajadzēja savākt parakstus ārkārtas sēdē, lai lemtu par jautājumiem, kas skar energonesējus, lai samazinātu līdz Eiropas atļautajam līmenim nodokļus, lai samazinātu... pieņemsim, ja mēs tagad zinām, ka degviela ir par 2–2,20 eiro... ja piemērotu Eiropas atļauto zemāko likmi, mēs varētu mierīgi pazemināt līdz 1,80... dīzeļdegvielu. Tas neinteresē, par to nevajag parakstīties. A šāds absurds, kad mēs ar vienu lēmumu iznīcinām... ceru, protams, ka tas pēc vēlēšanām beigsies... bet kāpēc tagad taisīt visu šo troksni, šādas vibrācijas un dot cerības lietuviešiem, ka viņi varēs nopelnīt.

Klaipēdas osta bija mazākā osta Baltijas valstīs. Šobrīd viņi pārkrauj vairāk kravu nekā visas trīs ostas – Liepāja, Ventspils un Rīga – kopā. Tas vispār ir ārprāts! Par ko mēs vispār te runājam?!

Dzelzceļš dotējams... Kauna lieta! Dzelzceļš dotējams... 50 miljoni gadā. Kur ir reāli piedāvājumi? Pat tāds piedāvājums simts reižu labāks... mēs jau esam minējuši... pārdosim “LDZ CARGO” amerikāņu partneriem par vienu eiro... 49–50 procentus... es nezinu... lai nodrošinātu kravu plūsmu, lai mūsu ostas attīstās. Nē, mums ir jāpieņem lēmumi, kas ierobežo mūsu ostas, grauj mūsu ekonomiku, samazina darba vietas. Es tiešām nesaprotu. Tie ir tādi ļoti populāri politiķu lēmumi? Tas ir kaut kas... Kas tas ir? Es nesaprotu. Nav tam veselā saprāta apakšā vispār.

Kāpēc, APVIENOTAIS SARAKST, arī jūs ejat pavadā? Tad jābūt kaut kādam... Jums ir tomēr Ministru prezidents... jābūt taču kaut kam salāgotam... domām un darbiem. Es tiešām neizprotu šo visu.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es tiešām vēršos pie jūsu veselā saprāta... ar šādiem tarifiem un rīcību vienīgais, ko varam izdarīt, – iedragāt mūsu ekonomiku, nodot kravas lietuviešiem. Igauņiem bija pilns aizliegums. Šobrīd igauņi nopietni apsver šo aizliegumu atcelt, lai kravas sāktu iet caur Igauniju, jo viņi redz, ka tas varētu stimulēt ekonomiku. Mēs atkal pilnīgi citādāk – no citas puses – uz to visu skatāmies.

Nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Un aicinu arī pārējos neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies Viļuma kungam, ka pārslēdzāties kā pēdējais runātājs. Man būs vairāki jautājumi jums un frakcijai APVIENOTAIS SARAKSTS kopumā.

Pēc savas uzrunas pagājušajā Saeimas sēdē, kurā aizstāvēju PROGRESĪVO lēmuma projektu par pilnīgu Krievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegumu, es saņēmu vēstuli no Latvijas Stividorkompāniju asociācijas. Kas ir interesanti? Vairāki jautājumi, kurus izteicu kā hipotēzes, acīmredzot interesē arī asociāciju. Es nebiju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, nezinu, kāds bija asociācijas viedoklis.

Man prieks, ka viņi vēstulē kategoriski neatbalsta nelikumīgi iegūtu graudu nonākšanu Latvijas transporta sistēmā un atbalsta efektīvas izcelsmes pārbaudes. To es akcentēju arī pagājušajā nedēļā. Protams, uzskatām, ka darbs, ko veic Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Ukrainas dienestiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ir pats pirmais un minimālais, kas jādara jebkurā gadījumā. Un visi priekšlikumi, kuri šobrīd Saeimā ir uz galda, protams, pilnībā atbalsta šo pieeju.

Bija jautājums par matemātiku. Un es pat konsultējos ar kolēģi Šuvajeva kungu... paskatoties likumprojektu... piedodiet, joprojām nav skaidrs, kas ir domāts ar tiem 300 procentiem. Ja tā ir domāta vienkārši dzelzceļa infrastruktūras maksa konkrētā tipa pārvadājumam, tad mans pagājušās nedēļas arguments ir vēl spēcīgāks. Arī kontekstā ar to, ko prasa Latvijas Stividorkompāniju asociācija... mana pagājušās nedēļas hipotēze bija ļoti aptuvena, jo 2004. gadā mēs veicām aptuvenas aplēses, arī Zemkopības ministrija tās veica... nu ļoti primitīvi... sadalot 10 procentus tādam Krievijas tranzītam Latvijā... 10 eiro uz tonnu – dzelzceļa komponente, 15 – ostu komponente. Un stividori prasa attiecīgi norādīt konkrēto maršrutu, konkrēto periodu un pateikt, uz kuru komponenti attiecas šis 300 procentu pieaugums.

Jau pagājušajā nedēļā norādīju – pastāstiet, lūdzu, kā jūs piespiedīsiet privātos stividorus un termināļu operatorus palielināt komercmaksu par termināļu izmantošanu. Līdz ar to šobrīd secinu – līdz brīdim, kad atnāks Viļuma kungs un to apgāzīs vai apstiprinās –, ka šis attiecas tikai uz dzelzceļa infrastruktūras maksas komponenti, tas pat neattiecas uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, tikai infrastruktūras maksu.

Apstākļos, kad Krievijai pagājušajā sezonā bija 46 miljoni tonnu graudu, kas lielākoties gāja caur Melnās jūras un Azovas jūras ostām... kad Ukraina veica savus aizsardzības pasākumus un ierobežoja šos jūras koridorus, skaidrs, ka Krievija mēģina visu graudu apjomu, līdzvērtīgu apjomu, šajā ražas sezonā izgāzt cauri Baltijas jūrai. Pašmāju Krievijas ostu kapacitāte graudu tranzītam ir apmēram 7 miljoni tonnu. Ja teorētiski pieliek klāt Baltijas apjomu, tad tie ir vēl padsmit miljoni. Tad šo apjomu... Krievija noteikti negribēs ļaut šiem graudiem sapūt... jūs domājat, ka dažu desmitu pieaugums dzelzceļa infrastruktūras maksā atturēs kādu no lielajiem graudu tirgotājiem... neatkarīgi no izcelsmes valsts? Protams, tie ir lielie starptautiskie graudu treideri, kas šobrīd pāršiftē savus tranzīta koridorus, lai milzīgo Krievijas ražas apjomu izvestu cauri. Un Latvija, protams, ir viena no valstīm, kur tas potenciāli ir izdarāms.

Tāpēc, lūdzu, izskaidrojiet gan man, gan Stividorkompāniju asociācijai precīzo matemātiku. Ņemot vērā, ka man šī informācija nav pieejama, es varu runāt tikai šādās hipotēzēs.

Vēl viens jautājums, ko ļoti pamatoti uzdod Stividorkompāniju asociācija. Viens no apgalvojumiem, ko es pagājušajā sēdē minēju, ir premjera Kulberga pēc Kijivas vizītes minētais, ka ir saņemti augstāko Ukrainas amatpersonu apliecinājumi par to, ka ar lielu varbūtību caur Latvijas koridoru varētu tikt pārvadāti Ukrainā nozagtie graudi.

Tāpēc ļoti lūdzu APVIENOTO SARAKSTU, Viļuma kungu: atnāciet un vēlreiz apstipriniet man un PROGRESĪVAJIEM, kuri ir opozīcijā un kuriem nav piekļuves šai informācijai tiešā veidā, arī nozarei, ka patiešām ir saņemti šāda veida apliecinājumi (tas ir izskanējis pietiekami plaši arī starptautiski) par pamatotām aizdomām, ka šajos tranzīta pārvadājumos var būt “asiņainie” graudi.

Protams, arī tas, ko norādīja mans kolēģis pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, – ir ļoti svarīgi dzirdēt, kā premjeram gājis. Viņš publiski ir apsolījis, apgalvojis, ka būs vienošanās ar pārējām Baltijas valstīm. Lūdzu, parādiet, skaidrus apliecinājumus! Protams, tā nebūtu optimāla situācija, ja mēs savu koridoru ierobežotu, bet visas graudu plūsmas ietu caur mūsu kaimiņvalstīm. Pēc publiski pieejamās informācijas, Igaunija ir stingri noliegusi sava koridora izmantošanu. Lietuvai ir īpaša situācija, izņēmuma statuss attiecībā uz Kaļiņingradas tranzītu, bet ir indikācijas, ka viņi tomēr nevēlas laist šo tranzītu caur savām ostām. Sniedziet, lūdzu, skaidrību par visiem šiem jautājumiem gan politiskajai opozīcijai, gan nozarei!

Vienlaikus, ja es pareizi interpretēju, šis konkrētais priekšlikums ar lielu varbūtību nebūs pietiekams, lai atturētu milzīgu tranzīta plūsmu, kas meklē pieejamus izejas punktus. Tāpēc – jā, no šī sanāks politiska komunikācija. Arī tad, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts abos lasījumos jau šodien un netiks atbalstīts vai nu PROGRESĪVO, vai “Nacionālās apvienības” priekšlikums, varēsiet komunicēt: rekur, esam paaugstinājuši koridora izmaksas. Bet vēlreiz – ar lielu varbūtību – reālo plūsmu tas neapturēs. Tā ka, lūdzu, skaidrojiet!

Principā šo atbalstām, bet, lūdzu, atbalstiet arī PROGRESĪVO un/vai “Nacionālās apvienības” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Tā patiešām ir praktiska virzība uz priekšu, nevis ir tikai lēmumu projekti, kas mums šodien vēl būs, kas ir tikai aicinājums un ko PROGRESĪVIE piedāvāja. Šis ir jau konkrēts risinājums... uz priekšu. Jā, varbūt ne tik straujš, kā gribētos vairākiem Saeimas deputātiem, bet tomēr tas ir praktisks risinājums, kuru aicinu šodien pieņemt gan pirmajā, gan otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildot uz opozīcijas jautājumu par to, kāda ir Ministru kabineta kopīgā pozīcija. Lūk, šī ir Ministru kabineta kopīgā pozīcija, kā jau teicu, – pakāpeniski iet uz priekšu. Tai pašā laikā mēs šeit, Saeimā, esam gatavi izskatīt, diskutēt, analizēt arī citus koalīcijas partneru iesniegtos priekšlikumus. Tāpēc arī attiecīgos likumprojektus esam atdevuši komisijai, lai tā vērtē gan ietekmi uz budžetu, gan praktiskās iespējas šīs stingrākās idejas īstenot pēc iespējas ātrāk. Bet, kā jau teicu, tā vēl nav Ministru kabineta kopīgā pozīcija.

Otrs. Acīmredzot Šuvajeva kungs, uzdodams šos jautājumus, kaut kādā ziņā grib bremzēt to, ka mēs ejam secīgi uz priekšu. Manuprāt, tas ir pretrunā ar to, ko jūs pats un jūsu frakcija aicina ar savu lēmuma projektu, ko mēs skatīsim pēc tam, – nekavējoties aicināt Ministru kabinetu rīkoties.

Par vienošanos ar Baltijas valstīm. Tā ir patiešām premjeru vienošanās par to, ka ir jāsalāgo normas triju Baltijas valstu iekšienē. Pirmām kārtām jau mums kā koalīcijas deputātiem... jau uzticamies mūsu valdībai kopumā un arī premjera darbam. Ja kādam ir nepieciešama tā slepenā sadaļa, slēgtā daļa, droši vien tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā būs jāizsludina sēdes slēgtā daļa, un dažiem, kam vajadzīgi kaut kādi apliecinājumi tam, kā valdība strādā, kurā jūs paši esat... droši vien parlamentārais sekretārs vai Ministru prezidenta biroja pārstāvis jums to iedos.

Kolēģi, šajā laikā, arī priekšvēlēšanu laikā, aicinu neaizrauties ar visādiem saukļiem, dažreiz ar neīstenojamām idejām, bet secīgi iet uz priekšu. Tam, kas attiecas uz Baltijas valstu kopīgās pozīcijas salāgošanu, – es patiešām uzticos premjera Andra Kulberga darbam. Es gribu uzticēties arī ārlietu ministres darbam. Ārlietu ministrijā pie tā ir jāstrādā koleģiāli, nevis tikai jādalās feisbukā ar bildītēm, kur tiekas ar vienu vai otru vēstnieku. Mums patiešām jāstrādā pie tā, lai panāktu rezultātu, kā jau teicu pašā sākumā, – soli pa solim uz priekšu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti interesanti būs saprast, kāds tad tas rezultāts ir – iznīcināt Latvijas ostas un dzelzceļu? Bet nu labi, tas tā.

Žēl par divām lietām. Pirmā lieta, ka Kulberga kungs faktiski ir pakļāvies šim Jaunās VIENOTĪBAS spiedienam. Un vēl ir žēl, ka lielākā daļa deputātu nepiedalījās komisijas sēdē un nedzirdēja to, ko mēs dzirdējām no nozares pārstāvjiem.

Tātad par ko mēs vispār runājam? Kopējais graudu apjoms, ko eksportē Krievija, ir 65 miljoni tonnu. Caur Latviju potenciāli nāks 5 miljoni tonnu, kas ir 10 procenti no kopējā apmēra. Tas ir viens.

Otrs. Kā jau es no rīta minēju, mēs esam maza, maza... ķēdīte visā tajā kopējā mehānismā. Tās ir ārvalstu kompānijas, kuras mums dod iespēju vismaz kaut cik saglābt tos zaudējumus, kas ir radušies “Latvijas dzelzceļā”. Tiklīdz ostas un dzelzceļš sāk atkopties, tiklīdz tiem bišķiņ kaut kas sāk aiziet, uzreiz – bams! Sodīsim! Neļausim! Iznīcināsim! Pareizi Lembergs teica – mēs jau sevi sankcionējam. Vienīgā, kas no tā visa zaudē, ir Latvijas tautsaimniecība.

Vēl viens moments, ko nozare minēja. Iespējams, arī no Centrālāzijas graudi vairs nenāks. Tā arī ir nauda. Un tās ir milzīgas naudas summas. Iespējams, būs starptautiskas tiesvedības, ar ko jārēķinās.

Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks. Es to saprotu. Un es saprotu, ka lielai daļai no jums gribas tikt pārvēlētiem. Bet mēs runājam par tautsaimniecību, par tiem, kuri ir atkarīgi no tā visa. Mēģiniet taču attapties! Tas ir pilnīgi nepareizi. Kā jau no rīta minēju, Rīgā ir septiņas kompānijas, kas pārkrauj šos graudus. Viena no tām valsts budžetā iemaksās piecus miljonus. Es nezinu, kādus apjomus krauj pārējās, bet tie ir reāli nodokļi. Viņi jau arī ir noslēguši līgumus, kas būs jāpārskata. Varbūt būs kaut kādas soda sankcijas.

Mēs vēršamies pret mūsu uzņēmējiem. Kā jūs to nesaprotat! Vai tiešām to ir tik grūti saprast?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, pavisam īsi. Es vienkārši vēlējos reaģēt uz Viļuma kunga teikto.

Pirmām kārtām es nesaprotu, kā es kaut ko varētu potenciāli bremzēt. Jūs esat koalīcija, jums ir pārliecinošs balsu vairākums Saeimā. Jūs varat pieņemt jebkādu lēmumu, nerēķinoties ar to, ko es saku, ar to, ko PROGRESĪVIE saka. Es būtu gatavs šobrīd balsot par kravu tranzīta aizliegumu. Tā ka, ja kāds kaut ko bremzē, tad tā acīmredzot ir frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS, kas norādīja, ka Ministru kabinets šobrīd kopumā neatbalsta graudu tranzīta aizliegumu. Viss, par ko jūs esat spējuši vienoties, ir šis potenciālais 300 procentu tarifs.

Es norādīšu – jūs neatbildējāt ne uz vienu Briškena kunga jautājumu, pilnīgi ne uz vienu. Manuprāt, tas arī nav pareizi, ņemot vērā, ka Saeimas deputātiem, kuri nepiedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ir tiesības šādus jautājumus uzdot, un jums vajadzētu spēt aizstāvēt šādu... jautājumu. Es tikai norādīšu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sasaukusi slēgto sēdi jau pēc 28 minūtēm. Tā ka, es ceru, premjera parlamentārais sekretārs spēs visiem izstāstīt, par ko konkrēti bija vienošanās starp Baltijas valstu premjeriem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E. Jurēvics. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gandrīz vienprātīgi, vienīgi deputātam Krištopanam balsojot “pret”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Jurēvics. Kolēģi, paldies par plašo atbalstu likumprojektam.

Lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas minūtes un izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas šīsdienas sēdē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

E. Jurēvics. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Godātie kolēģi! Tātad lēmuma projekts “Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata”.

Ir saņemta Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka vēstule, kurā viņš informē Saeimu par to, ka Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis ir nolēmis pārtraukt darbu Latvijas Bankā un saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu lūdz Latvijas Republikas Saeimu ar 2026. gada 1. oktobri atbrīvot viņu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata pienākumu pildīšanas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata”. Lēmuma projekts tika izskatīts komisijas šā gada 15. septembra sēdē, un komisija nolēma atbalstīt Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata, pamatojoties uz viņa iesniegumu par atkāpšanos no amata.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Lēmuma projekts “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, pamatojoties uz Latvijas Bankas likuma 12. panta otro daļu, Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam virza Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju Andri Strazdu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.

Andris Strazds ir atzīts ekonomists ar izcilu izglītību, nevainojamu reputāciju un vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi makroekonomikas, finanšu un vadības jomās gan Latvijas sabiedriskajā sektorā, gan starptautiskos privātā sektora uzņēmumos. Pragmatisks, uz sadarbību vērsts, stratēģiski domājošs un spēcīgs vadītājs ar plašu redzējumu un argumentētu nostāju, kas detalizēti pārzina Latvijas Bankas, Eiropas Savienības un starptautisko finanšu institūciju darbību.

Uzklausot pretendenta atbildes uz deputātu jautājumiem komisijas 15. septembra sēdē, komisija nolēma atbalstīt lēmuma projektu “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”.

Aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Andri Strazdu ar ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 1109/Lm/14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību... es gan nepateikšu, kuru... pantu, mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana, lai pārdalītu līdzekļus starp ministrijām.

Šī apropriācijas pārdale ir 14 082 eiro, un finansējums tiek pārdalīts no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas “Valsts digitālās attīstības politikas īstenošana” uz Finanšu ministrijas budžeta programmu “Iepirkumu uzraudzības birojs”. Pārdales mērķis ir nodrošināt tehnisko atbalstu centralizēto iepirkumu institūcijām, lai tās varētu izvietot preces un pakalpojumus e-pasūtījumu apakšsistēmā. Būtiski, ka šī nav jauna finansējuma piešķiršana no valsts budžeta. Tā ir finansējuma pārdale starp valsts institūcijām.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 1109/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 1110/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis lēmuma projekts paredz apropriācijas pārdali 10 382 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas “Statistiskās informācijas nodrošināšana” uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Fizisko personu datu aizsardzība”. Finansējums nepieciešams Datu valsts inspekcijai, lai tā varētu nodrošināt regulāru personas datu apstrādes revīziju Centrālās statistikas pārvaldes uzturētajā drošajā datu apstrādes vidē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 1111/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Finansiāli lielākais no šiem trim lēmuma projektiem. Šī apropriācijas pārdale ir par 263 217 eiro uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Budžeta izpilde”. Šie līdzekļi nepieciešami, lai segtu Valsts kases uzņemtās saistības par pārcelto resoru darbinieku uzkrātajiem atvaļinājumiem par periodu līdz 2026. gada 1. janvārim. Finansējums tiek pārdalīts no trim ministrijām – no Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 947/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. oktobrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā gribu teikt, ka pašreizējais kopšanas pabalsts personām, kas ir ieguvušas invaliditāti pēc 18 gadu vecuma, nav palielināts kopš 2009. gada. Šobrīd šis kopšanas pabalsts mēnesī ir 213,43 eiro. Salīdzinot ar personām, kas invaliditāti ir ieguvuši jau kopš bērnības, un cilvēkiem, kas to ieguvuši pēc 18 gadu vecuma, pabalsta starpība ir 200 eiro. Un tas nav taisnīgi.

2026. gada 21. jūlijā Saeima saņēma 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai”. 2. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāves, kuras skaidroja šo situāciju.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts arī Labklājības ministrijas pārstāvis. Viņš piekrita, ka kopšanas pabalsta apmērs būtu jāpārskata un nevienlīdzība starp mērķa grupām būtu jānovērš. Komisijas sēdē piedalījās arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāve un Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāve, kuras pauda viedokli, ka kopšanas pabalsts būtu jāpalielina.

Uzklausījusi uzaicinātās personas, komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Deputātu Harija Rokpeļņa, Andreja Ceļapītera, Jāņa Vucāna, Gunāra Kūtra, Līgas Kļaviņas, Daigas Mieriņas, Ģirta Štekerhofa, Oļega Burova, Līgas Kozlovskas un Gundara Daudzes iesniegtais lēmuma projekts “Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis. (Starpsauciens.)

Tad mums ir jāiet pārtraukumā... tūlīt pusdienās. Un referents ziņos pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārtiņš Felss, Jānis Grasbergs, Zanda Kalniņa-Lukaševica (Starpsauciens.)... ir, Aleksandrs Kiršteins, Jefimijs Klementjevs, Jeļena Kļaviņa, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra un Leila Rasima.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.) Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu”, ko ir iesnieguši deputāti Harijs Rokpelnis, Andrejs Ceļapīters, Jānis Vucāns, Gunārs Kūtris, Līga Kļaviņa, Daiga Mieriņa, Ģirts Štekerhofs, Oļegs Burovs, Līga Kozlovska un Gundars Daudze. (Zālē troksnis.)

Iesniedzēju vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk! Pārtraukums tāpat bija par 10 minūtēm garāks.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Ik pa laikam man nāk atmiņā tās Smiltēna kunga uzrunas, kurās viņš stāstīja, ko nozīmē dzīvot parlamentārā valstī un ka tomēr pār lielajiem lēmumiem ir jābūt Saeimas kontrolei.

Šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība aicina tik būtiskā jautājumā kā slimnīcu tīkla reforma ņemt jautājumu Saeimas pārraudzībā un lemt, kā, kāda un cik lielā mērā veselības aprūpe būs pieejama Latvijas reģionos. Šī slimnīcu tīkla reforma ir pirmā lielā Andra Kulberga valdības kļūda, bet šī valdība ir arī parādījusi ar saviem lēmumiem, ka kļūdas ir jāļauj labot. Nu, vismaz viena katrā priekšmetā. Un šobrīd veselības jomā šī ir tā kļūda, kuru mēs aicinām labot.

Mums šodien nav jāizvēlas starp reformu vai bezdarbību. Mums ir jāizvēlas starp pārdomātu reformu un eksperimentiem ar sabiedrību, jo šāds eksperiments, kuram nav skaidra pamatojuma, ko tas dienas beigās nozīmēs, nebūtu pieļaujams. Tas, kas ir būtiski... Un, kolēģi, mēs visām frakcijām nosūtījām šo Zaļo un Zemnieku savienības ziņojumu, kurā ir apkopotas problēmas un ierosinājumi no reģionālajām slimnīcām. Ir būtiski pateikt šajā brīdī, ka veselības sistēmā ir problēmas. Tās ir bijušas, un diemžēl tādas būs arī pārskatāmā nākotnē. Un skaidrs, ka visu savest ideālā kārtībā nekad nevienam neizdosies. Bet uz to mums ir jātiecas.

Jā, arī slimnīcu jautājumos šobrīd... nu, mēs zinām, ir slimnīcas, kurās tiešām būtu nepieciešama stingrāka roka vai stingrāka uzraudzība, kurās mēs redzam, ka pacienti balso ar kājām... kuri to var izdarīt. Protams, jautājums ir risināms. Taču, ja valdība kopumā izvēlas iet apjomīgu slimnīcu reformas ceļu, tad mēs sagaidām, ka šādai apjomīgai reformai ir arī skaidrs plāns (Zālē troksnis.)...

Kolēģi, lūdzu, klusāk! Es sevi vairs nedzirdu! Paldies.

... ka ir skaidrs plāns, kā šāda reforma tiks ieviesta, ko tā nozīmēs katram cilvēkam Ipiķos vai Baltinavā un kā dienas beigās, taupot, optimizējot vai kā citādi pielāgojot resursu izlietojumu, mēs panāksim efektu, ka parastais iedzīvotājs necieš procesā. Šobrīd šīs reformas dokumentos šāda aprēķina un analīzes nav.

Bet es gribu arī mazliet paslavēt Veselības ministriju. Pēdējos gados ir arī dažas labas lietas izdarītas. Pirmām kārtām jau šis parlaments (atgriežos pie parlamentārās kontroles)... Gana lieli papildu līdzekļi veselības nozarei ir novirzīti. Kā veicās ar to cīņu ar medikamentu cenu samazināšanu? Nu, daži vinnēja, daži zaudēja. Bet kopumā apņēmība un process ir apsveicams. Kā minimums, recepšu zālēm līdz 10 eiro recepšu maksa ir atcelta. Tas arī ir labs solis virzienā, lai cilvēkiem pamata veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.

Ir labs lēmums attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību reģionos. Ģimenes ārstiem reģionos ir piemaksa, lai motivētu ārstu strādāt arī Limbažos, arī Liepājā... nē, Liepāja jau liela pilsēta, bet varbūt arī Grobiņā, varbūt... Siguldā nav problēmas ar ģimenes ārstiem. Es ceru. Bet slimnīcu pieejamība ir kaut kas, par ko biežāk nākas domāt tad, kad problēma ir strauja un akūta.

Iedomāsimies cilvēku, kurš atrodas Salacgrīvā un kuram parādās pirmās insulta pazīmes. Šodien tuvākā vieta, kur viņam var sniegt pirmo palīdzību, ir Limbažu slimnīca, kas ir apmēram pusstundas braucienā. Reforma paredz, ka šādu palīdzību no 1. janvāra Limbažu slimnīca vairs nesniegs. Tas nozīmē, ka šim cilvēkam no Salacgrīvas būs jādodas vai nu uz Rīgu, vai Valmieru, kas ir attiecīgi vai nu 70, vai 80 minūtes ceļā. Ja šīs insulta pazīmes nav tikai pazīmes, bet kaut kas nopietnāks, tas var radīt ļoti nepatīkamas sekas. Šīs reformas rezultāts, kura stāsies spēkā tikai no 1. janvāra. Tādēļ var būt, ka daudzi no jums nav pamanījuši, ko tā patiesībā nozīmēs, jo pagaidām tā ir uz papīra. Tad, kad tā stāsies spēkā un cilvēki to sajutīs reāli, jau būs mazliet par vēlu. Reformas rezultāts nedrīkst būt vienkārši jauns nosaukums slimnīcas līmenim, reformas rezultātam ir jābūt vietai un laikam, kurā cilvēks saņem sev vajadzīgo medicīnisko palīdzību. Un tas diemžēl šajos lēmumos, kas līdz šim valdībā ir pieņemti, neatspoguļojas.

Tātad – ko paredz mūsu iesniegtais lēmuma projekts? Mēs lūdzam valdību pārskatīt 28. jūlijā pieņemto lēmumu, kas bija grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 444, kas izklausās gana sausi, gana birokrātiski, bet pēc būtības nozīmē to, kādā apmērā un par kādiem pakalpojumiem tiek finansētas reģionālās slimnīcas. Kādēļ mēs to lūdzam darīt? Jo šis lēmums no 1. janvāra nozīmēs neatgriezeniskas izmaiņas. Tātad, ja būs slimnīcas, kurās tiek likvidētas nodaļas, kurās, jā, taisnība, reizēm arī ir tā, ka nav pilns ārstu komplekts, jā, ne vienmēr viss tiek izdarīts lieliski... Bet, vienkārši slēdzot šīs nodaļas, process būs neatgriezenisks. Un tad arī tos ārstus, kas tur šobrīd strādā, mēs no laukiem izdzīsim ārā.

Pats būtiskākais... kā jau minēju – nav tā, ka viss ir slikti. Vienkārši ir mazliet cits veids, kā šai lietai jāpieiet. Pirms reformas attiecībā uz slimnīcu tīkla pārskatīšanu un veselības pakalpojumu pieejamību reģionos mēs aicinām veikt sekojošas lietas – mums ir jābūt skaidram medicīniskam, ģeotelpiskam, finansiālam, sociālam un civilās aizsardzības izvērtējumam, jo visi šie aspekti ir jāņem vērā. Un atkal – raugoties no reģionālās politikas prizmas, mēs zinām, ka teritorijās ar zemāku apdzīvotības blīvumu jebkurš publiskais pakalpojums būs dārgāks. Mums ir kaut kādas bāzes izmaksas, kuras, lai nodrošinātu to, ko valsts Satversmē ir apņēmusies nodrošināt, maksās dārgāk nekā blīvi apdzīvotā vietā vai teritorijas vai reģiona centrā. Un viena formula... Līdzīgi kā mēs pārgājām uz programmu finansējumu skolā, kur bija “nauda seko skolēnam”, šobrīd “nauda seko pacientam vai procedūrai”. Skaidrs, ka teritorijā, kurā ir zems apdzīvotības blīvums, ir grūti uzturēt slimnīcu. Tādēļ pēc būtības ir jāmaina pieeja, kā mēs skatāmies uz veselības pakalpojumu nodrošināšanu kā valsts pamatpienākumu.

Nākamais būtiskais moments, kas būtu jādara pirms šīs reformas virzīšanas, ir pierādīt, ka nesamazināsies diennakts un teritoriālā pieejamība. Svarīgi ir divi aspekti šajā stāstā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un tā kapacitāte. Dienestā arī šobrīd ir kadru trūkums. Mazsalaca, Aloja, Rūjiena dala vienu brigādi uz trim trīs posteņu vietā, jo vienkārši nav cilvēku. Situācijā, ja cilvēks tagad būs no Salacgrīvas, kur reizēm Mazsalacas brigāde dežurē, kas ir 80 kilometri no Mazsalacas, jo tur nav, kas dežurē... un tad iedomājieties to nabaga insulta pacientu, kuru tā Mazsalacas brigāde 80 minūtes vedīs no Salacgrīvas... Cik ilgu laiku Mazsalacas un Alojas cilvēki paliks bez NMPD brigādes tuvumā? Šis nav šajā reformā atrunāts, par to nav domāts.

Otrs būtisks elements, par ko šeit nav veikta analīze, – kāda ir kapacitāte slimnīcām paņemt pretī šos pacientus, kas tagad no reģioniem plūdīs uz centriem. Man liekas, reizi pusgadā “Panorāmā” parādās kāds sižets, ka stāv ātrās palīdzības mašīnas pie Stradiņiem, ja nemaldos, kur nejaudā pacientus paņemt pretī. Tagad iedomājamies, ka to plūsmu palielina, jo reģionos to cilvēku pretī nepaņem. Šī reforma neparedz kapacitātes palielināšanu, piemēram, Jūrmalas slimnīcai, kur pēc būtības Ogres, Jelgavas pacienti ar lielu varbūtību nonāks. Tātad šim visam ir jābūt skaidram ne tikai galvā, ne tikai uz papīra, bet arī finansēs, lai varētu virzīties tālāk.

Būtisks moments (tehniski izskatās formāls), kādēļ Zaļo un Zemnieku savienība lūdz šo Ministru kabineta lēmumu pārskatīt, ir fiskālās disciplīnas pārkāpums. Veselības ministram tika uzticēts vai uzdots, pareizāk sakot, neiespējams uzdevums. Viņam bija jāuzlabo veselības pieejamība un jāsamazina slimnīcu finansējums, kas ir viens otru izslēdzoši nosacījumi. Viņš kā apzinīgs cilvēks darīja to, ko viņam lika, un šīs reformas rezultātā ietaupīja, slimnīcām noņemot 16,4 miljonus. Tad, kad šis jautājums nonāca valdības lemšanā, jāatzīst, bez plašas politiskas diskusijas pirms šī lēmuma virzīšanas MK darba kārtībā, klātesošie ministri saprata, ka kaut kas nebūs labi, un sāka iebilst. Valdības sēde ieilga, un vienojās kompromisa vārdā – nu, labi, tos 16,4 miljonus jums noņems, bet 14 iedos klāt.

Kur ir fiskālās disciplīnas pārkāpums? Jo tie 14 ir tikai tukšs solījums šobrīd. Tā ir vēlme, tas ir apsolījums. Bet šie 14 miljoni nav nostiprināti nevienā dokumentā, nevienā budžetā. Mums nav parādīts, no kurienes šī nauda radīsies vai kam, no kā tā tiks novirzīta veselības aprūpes stiprināšanai. Vēl vairāk – kā tā tiks sadalīta, jo mēs ļoti skaidri pēc dokumentiem redzam, kam nauda tiks noņemta, bet, kam tā tiks piešķirta papildus klāt, īsti nav zināms. Te tad arī ir tas formāli juridiskais iemesls. Solījums nav nosegts ar reālu naudu. Un tas ir viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ arī no šīs reformas pagaidām būtu jāatsakās un jāveic detalizētāks tās izvērtējums.

Es jau pieskāros tam, ka, šo reformu ieviešot, nav veikts pilnas ietekmes izvērtējums. Es runāju par konkrētām slimnīcām un pacientu ceļu. Bet pēc būtības šis jautājums ir krietni plašāks. Patiesībā, dažas stundas pavadot internetā, uz daudziem jautājumiem mēs varam rast atbildes.

Cik iedzīvotājiem (skaita ziņā) palielināsies ceļā pavadītais laiks? Nu, mēs zinām: Daugavpils – otrā lielākā pilsēta, cik tur ir iedzīvotāju. Tur tiek samazināts pakalpojums. Tātad – cik pacienti nesaņems aprūpi Daugavpilī? Viņiem būs jādodas kaut kur citur. Jelgavā, Dobelē ar piegulošajām teritorijām – nu, ap 200 tūkstošu cilvēku ietekmētu. Limbažu novadā ar piegulošajām teritorijām – 48 tūkstoši. Preiļu novadā... Aizvakar, šķiet, “Panorāmā” bija sižets. Līvānu novads. Viss. Maziņš novads, jā, bet tomēr... Un šādi mēs varētu uzskaitīt cauri visai Latvijai. Tā pati Tukuma slimnīca, kura izcīnīja izņēmumu, jo tai iedeva vārdu, un tam, kuram ļāva runāt Ministru kabineta sēdē, – tas pēkšņi tika sadzirdēts. Un tika gatavoti atsevišķi lēmumi. Diemžēl citi palika ar aizbāztām mutēm.

Jau pieskāros tam, ka ne tikai pacientu skaitam, kuram mainījusies piekļuve veselībai, ir svars. Cik papildu pacienti būs jāpārvadā ar neatliekamās medicīnas transportu? Cik stundas šīs brigādes atradīsies ārpus savas teritorijas? Vai Valmieras, Rīgas, Rēzeknes, Jūrmalas un citas slimnīcas varēs uzņemt papildu pacientus? Kādā laikā? Kādā apmērā? Kas to finansēs? No kādiem līdzekļiem? No lauku slimnīcu naudas? Lauku cilvēkus vedīs uz Rīgu un tad maksās Rīgas slimnīcai. Tas ir labs modelis?

Kā mainīsies pacientu ārstēšanas rezultāti? Šis ir būtisks moments. Daudzi atsaucās, virzot šo reformu, uz Valsts kontroles ziņojumu. Valsts kontroles ziņojumā ir norādītas adekvātas problēmas. Viena no tām – nav skaidras metodoloģijas, kā mēs mērām kvalitāti. Nu, visi zina... sevišķi tie, kam ir radi, draugi kaut kur plašāk pa Latviju, zina, ka ir slimnīcas, kur, teiksim, lai veiktu konkrētas procedūras... nu, kur cilvēki iet ar līkumu, balso ar kājām. Nu, ir mums tādas lietas, un tad mēs nojaušam, ka varbūt vienā otrā aspektā kaut kur ar to kvalitāti ir problēmas. Bet skaidras metodoloģijas, kvantitatīvas, izmērāmas, lai pateiktu, kurā slimnīcā, ar kuru pakalpojumu, ar kuru procedūru ir problēmas, šobrīd nav. Nu, aizklapēs ciet dažas nodaļas, pārvirzīs cilvēkus citur, atkal nenomērot un nepasakot, tu saņemsi labāku pakalpojumu vai ne. Šāda solījuma šajā reformā nav.

Būtisks moments. Naudai jau mazliet pieskāros. Bet, ja mēs paskatāmies no tautsaimniecības prizmas, labi, šī reforma nosacīti, noņemot tām slimnīcām kādu naudiņu, ietaupa, bet kādi būs izdevumi tautsaimniecībai kopumā, ja mēs pacientam rēķinām ceļā pavadīto papildu laiku, papildu izmaksas... papildu laiku, ko viņš tērē, esot prom no saviem darba pienākumiem, ja viņam veselības aprūpes pakalpojums jāsaņem ir tālāk, NMPD papildu izdevumi, jo ir papildu kilometri jābrauc, papildu brigādes jānodarbina un tā tālāk. Šāda aprēķina vienkārši nav. Mēs varam tikai spekulēt – būs lētāk vai nebūs, un cik būs kopējās izmaksas šiem lēmumiem.

Pats pēdējais, ne mazāk svarīgais aspekts, kas nav izvērtēts, ir civilā aizsardzība. Es saprotu, mums ir speciālisti, kuri saka: patiesībā, ja mēs runājam par X stundu, tad ir lauka medicīna, un kādas tev vairs slimnīcas! Bet ārpus lielās X stundas, vētras, satiksmes negadījumiem un tā tālāk, kas arī pieder pie civilās aizsardzības, vai mums ir adekvāts reģionāls pārklājums, kas par šo civilo aizsardzību rūpējas situācijā, ja neatliekamās medicīnas nodaļas reģionu slimnīcās tiek slēgtas? Man ir sajūta, ka atbildes uz šo ziņojumā vai Ministru kabineta lēmumā nav. Valdība ir aprēķinājusi, cik noņemt katrai konkrētai slimnīcai, bet nav aprēķinājusi, kas notiks ar pacientiem pēc tam. Pacienti paliek reģionos, bet finansējums tiek koncentrēts Rīgā. Reforma nepiešķir cilvēkam transportu. Reforma nepiešķir NMPD papildu brigādi un negarantē vietu uzņemošajā slimnīcā.

Es jau pieskāros dažiem piemēriem, bet domāju, ka tas jums, kolēģi, ir jādzird.

Limbaži. Uzņemšanas nodaļas finansējuma samazinājums no nākamā gada būs ne vairāk un ne mazāk kā 229 872 eiro gadā. No attālākām teritorijām līdz alternatīvai slimnīcai var būt pat 100 kilometru vai vairāk. Tātad, kā jau teicu, Salacgrīvas vai Ainažu piemērs. Šajā gadā pirmajos septiņos mēnešos NMPD uz Limbažiem ir nogādājis... nogādāto stacionēto pacientu skaits Limbažu slimnīcā ir pieaudzis par 60–65 procentiem. Es pieņemu, ka no svara ir arī demogrāfiskā situācija, sabiedrības vecuma struktūra un viss pārējais, bet fakts paliek fakts. Šajās reģiona slimnīcās noslodze, ka ir nepieciešama palīdzība pacientam, kas tiek ievests ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, pieaug.

Balvi. Daudz izskanējis jautājums. Tātad ir paredzēta dzemdību palīdzības pārtraukšana un speciālistu pieejamības mazināšana. 2024. gadā, kas ir pilns apkopotais gads, uzņemšanas nodaļā vērsās 7489 pacienti. No tiem gandrīz 2600 tika atvesti ar ātro palīdzību. Kur šiem cilvēkiem doties, ja viņus tur neuzņems... neatliekami? Atsevišķiem pierobežas iedzīvotājiem alternatīvā slimnīca, ja mēs uz Balviem skatāmies, atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Slimnīcas faktiskā darbība, tostarp trombolīzes un intensīvā terapija, neatbilst tai piešķirtajam zemākajam statusam. Mēs jau runājām, ka šobrīd mums slimnīcas iedalās piecos līmeņos. Pāriesim uz trīs līmeņiem. Kāpēc? Tāpēc, ka esošie pieci līmeņi neatbilda faktam. Tad kāda jēga pāriet uz jauniem trīs līmeņiem, kuri atkal neatbildīs faktam?

Jēkabpils. Uzņemšanas nodaļā dežūrārstu finansējums samazinās gadā par aptuveni 1,49 miljoniem jeb gandrīz 40 procentiem. Papildus šim kā bonuss tiek izvirzītas paaugstinātas personāla kvalifikācijas prasības. Tātad mazāk naudas, labāki speciālisti. Esat redzējuši šādu brīnumu kaut kur? Pilnīgi skaidrs, ka speciālisti labāki un vairāk tur nekļūs. Varam tikai gaidīt, kādi brīnumi tur notiks.

Jelgava. 2025. gadā uzņemšanas nodaļā apkalpoti 34 tūkstoši pacientu jeb vidēji 93 dienā, finansējumu no nākamā gada paredzēts samazināt par 1,13 miljoniem jeb 30 procentiem. Darba apjoms potenciāli nesamazinās. Zinām, ka praksē gan jau samazināsies. Un tad tie nabaga cilvēki, asiņojošie vai ar lauztiem kauliem, vai kas nu viņiem būs, dzīsies uz Rīgu. Vareni!

Papildus. Kā jau teicu, Līvānos uzņemšanas nodaļa pilnībā tiek likvidēta, Preiļos – samazinājums par teju 60 procentiem. Dobelē ārstu skaitu samazina par 50 procentiem. Madonā aptuveni 20 procentu samazinājums, tas nozīmē risku atteikties no atsevišķiem pakalpojumiem.

Un vēl. Šis saraksts, ko es jums nosaucu, nav viss. Teorētiski... varētu domāt, ka situācijā... Kā jau teicu, mums ir problēma – nereti ir pakalpojumi, kas tiek sniegti nepilnīgi, jo ir ārstu trūkums. Bet tad ar šo finansējumu pamatā uzņemšanas nodaļām neoficiāli, bet – būsim godīgi – pēc būtības tiek stutēta visa slimnīca. Tas palīdz gan pieturēt speciālistus, kas paralēli strādā citās nodaļās un kopumā padara to slimnīcu par dzīvu un funkcionējošu organismu. Uzņemšanas nodaļas darbojas kā tāda stute.

Kas notiek, kad šķībam šķūnim izņem stuti? Es jums pastāstīšu, kas notiks, sākot jau ar nākamo gadu un pēc tam pārskatāmā nākotnē.

Pirmais – tiks samazināts uzņemšanas nodaļu finansējums. Tālāk – slimnīca vairs nevarēs uzturēt visas dežūras. Tad speciālistiem samazināsies darba apjoms un motivācija palikt. Līdz ar to zudīs iespēja uzturēt laboratoriju, radioloģiju un datortomogrāfiju diennakts režīmā. Pēc tam kas notiks? Veidosies papildu... personāla trūkums, kas atkal tiks izmantots kā pamatojums nākamajam samazinājumam. Un tā nav tukša retorika. Tā ir saprotama loģika un prakse, kā tas notiek pasaulē. Šī reforma nerisinās personāla trūkumu, tā to tikai paātrinās.

Atgriežoties pie Valsts kontroles. Valsts kontroles secinājumi bija pamatoti. Tie ne vienmēr ir patīkami, arī es būtu pat gatavs dažiem strīdēties pretī. Tādi paši secinājumi bija, šķiet, vakar par bērnu veselības aprūpi vai pieejamību... kādi tik vēl nav bijuši. Bet tas ir fakts, ka liela daļa no šiem secinājumiem ir pamatoti, vērā ņemami un uz tiem būtu jāreaģē.

Tātad ko secināja Valsts kontrole? Uz kādu secinājumu pamata tika virzīta šī reforma? Līmeņu sistēma ir formāla. Jā, bet tagad mēs pārejam uz citu, tādu pašu formālu līmeņu sistēmu. Finansēšana nav saistīta ar faktisko darbu. Dežūras daudzviet netiek nodrošinātas. Tātad tas nozīmē, ka jau šobrīd trūkst ārstu un atbalsta personāla. Ja mēs samazināsim iespēju tiem cilvēkiem tur strādāt, kā jūs domājat, viņu radīsies vairāk? Kvalitātes rādītāji netiek pietiekami mērīti, 42 no 63 pakalpojumu tarifiem nav aktualizēti vairāk nekā 10 gadus. Kā jums šķiet, vai problēmas sakne tomēr nav tā, ka slimnīcas līdz šim nav saņēmušas adekvātu finansējumu?

Valsts kontrole diagnosticēja slimību, bet valdība kā ārstēšanas metodi bez pilnas izmeklēšanas izvēlējās amputāciju. Valsts kontrole nepateica, ka jāslēdz konkrēti profili. Valsts kontrole nepateica, ka jāsamazina palīdzība Limbažos, Balvos, Jelgavā un Dobelē. Valsts kontrole nepateica, ka centralizācija obligāti uzlabos ārstēšanas rezultātus. Valsts kontrole nepateica, ka lielās slimnīcas un NMPD spēs uzņemt papildu slodzi. Un Valsts kontrole nepateica, ka, šādus lēmumus pieņemot, samazināsies kopējās valsts izmaksas.

Kas tad būtu jādara? Mums ir gana liela pieredze, veicot, izvedot, mērot, sverot dažādas reformas un uz tām virzoties, jo skaidrs, ka pasaule ir mainīga un mums tai ir jāpielāgojas. Mums ir jāvirza lietas tā, lai pie esošiem resursiem un iespējām mēs varētu sasniegt maksimāli lielāku labumu.

Tātad tās lietas, kuras būtu jāizdara, pirms šādu reformu virzīt.

Pirmkārt – vienoti veselības kvalitātes kritēriji.

Otrkārt – aktuāli tarifi. Lai ārsts par to darbu, ko viņš dara Rīgā, Jelgavā vai Dobelē... par vienādu procedūru saņem vienādu atalgojumu, un tad pretī arī pacients varēs prasīt vienādu kvalitāti.

Katrai slimnīcai individuāls uzlabošanas plāns un termiņš trūkumu novēršanai.

Nav mums to slimnīcu tik daudz. Ministrs apgalvoja, ka viņš ir bijis katrā slimnīcā pat divreiz. Es domāju, ka jūs katrs arī esat bijis vismaz vienā vai divās slimnīcās vai nu apstākļu spiesti, vai lai pavērotu un pavērtētu, kā tad politika tiek ieviesta dzīvē.

Ja mēs varējām ieviest “Programmu skolā”, tiekoties ar visām skolām, katru skolu vērtējot atsevišķi, esmu pilnīgi drošs, ka pārskatīt slimnīcu tīklu arī var, katru slimnīcu vērtējot atsevišķi. Mums ir labs piemērs – Madona, kur ir lieliski specializējušies, – un tas ir tas veids, kā ir jāiet uz priekšu. Varbūt nevajag visas specializācijas... ja mēs nerunājam par, nezinu, galvas pārstādīšanu... visam nevajag notikt Rīgā universitātes slimnīcā.

Otrs papildinošs elements. Katrai slimnīcai ir individuāls scenārijs, kā tā iet uz priekšu, ir reģionālais sadarbības tīkls. Jo situācijā... Ja mēs zinām, kura slimnīca ir spēcīgāka kurā jautājumā, un ja nav runa par akūtiem, dzīvību glābjošiem pasākumiem, reģionālā sadarbība ir būtisks elements, kas nav ieviests un izplānots.

Tādēļ aicinām pārstrādāt šo plānu un virzīties uz priekšu strukturēti un apzinoties, ka bez papildu naudas nekas labāks nenotiks.

Tātad vispirms kritēriji, dati, finansējums, droša alternatīva un tad lēmums par reformām.

Šodienas balsojums nav par to, vai veselības aprūpei vajadzīgas pārmaiņas. Pārmaiņas ir vajadzīgas. Balsojums ir par to, vai drīkstam samazināt palīdzību, pirms zinām, kur pacients to saņems, cik ilgā laikā viņš tur nonāks un vai slimnīca spēs viņu uzņemt.

Kamēr valdība nav uz šiem jautājumiem atbildējusi, reforma ir jāatceļ.

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un izdarīt lietas kārtīgi un pareizi. Šajā priekšmetā atļaujam Ministru kabinetam atzīmi labot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kozlovskai.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi un, galvenais, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Otrdien mums bija ļoti spraiga vairāk nekā divu stundu gara Latgales apakškomisijas sēde, kurā piedalījās gan pašvaldību vadītāji, gan Veselības ministrijas pārstāvji, gan, galvenais, reģionālo slimnīcu vadītāji. Protams, arī deputāti – deputāti no dažādām koalīcijām... no vienas koalīcijas, bet no dažādām... gan opozīcijas, gan pozīcijas...

Un ko mēs dzirdējām? Patiesību sakot, mēs dzirdējām vienu galveno domu – pēc būtības reģionālās slimnīcas ne tikai cieš badu, bet ir katastrofālā, krīzes, situācijā. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus Saeimas gaiteņos un ministrijas kabinetos dzirdam vienu un to pašu plati: veselības aprūpes reforma, slimnīcu tīkla optimizācija. Mainās ministri, mainās valdības, bet dziesma paliek nemainīga.

Arī šobrīd aiz skaistiem lozungiem par efektivitāti, pacientu drošību un pakalpojumu kvalitāti patiesībā slēpjas cinisks plāns. Latvijas lauku un reģionu medicīniskā aprūpe tiek noplicināta. Tas nav nekas cits kā eksperiments ar reģionu iedzīvotājiem. Iecerētā reforma paredz četru gadu laikā nojaukt esošo piecu līmeņu sistēmu un pāriet uz trīs līmeņiem. Es gan nezinu, kas būs ar pirmo un otro līmeni, par to pagaidām neviens vispār nerunā. No pirmā acu uzmetiena nekas jau nebūtu iebilstams, ja vien šim procesam nebūtu sāpīgu blakņu, kas slimnīcās samazina uzņemšanas nodaļas vai vispār izslēdz no to aprites, likvidē diennakts dežūras un tad izslauka darbiniekus. Vai tad tā vairs ir slimnīca? Labākā gadījumā tas ir pansionāts vai dārga ambulance ar ierobežotu darba laiku.

Reģionos uzņemšanas nodaļas nav vienkārši rindiņa ekseļa tabulā. Tā nav statistika, ko var samazināt, jo naktī pacientu plūsma esot... nerentabla. Simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tā ir pēdējā cerība – uzņemšana nodaļa –, jo ģimenes ārsti nestrādā 24/7, tas arī nav viņu uzdevums. Cilvēkam, kuram naktī sākas infarkts vai kuram bērns applaucējies, vai kurš guvis smagu traumu, ir pilnīgi vienalga, kāds ir ministrijas teorētiskais grafiks. Viņam vajadzīga palīdzība tūlīt, šeit un nevis divu vai trīs stundu attālumā... braucot pa bedrainiem ceļiem uz Rīgu.

Redzot reformas rezultātus, neviļus rodas jautājums: kā labā ir strādājuši šīs reformas autori? Kāpēc šī reforma īpaši skar mūsu valsts pierobežas novadus? Valsts austrumu robeža šobrīd ir visas Eiropas Savienības robeža. Medicīna pierobežā vairs nav tikai sociālais pakalpojums, tā ir būtiska nacionālās drošības un civilās aizsardzības sastāvdaļa.

Reformas tapšanas laikā tika teikti skaisti vārdi. Veselības ministrs Hosams Abu Meri visa gada garumā ir solījis vismaz sešās... Sociālo un darba lietu komisijā, manā – Sabiedrības veselības apakškomisijā, Latgales apakškomisijā... ka austrumu pierobežai būs īpašs statuss. Un katrs saprātīgs cilvēks to saprastu viennozīmīgi: pakalpojumi pierobežā tiks pastiprināti, uzlaboti vai vismaz saglabāti esošajā līmenī, pie tam saglabājot un pastiprinot finansējumu.

Bet kāds ir rezultāts? Pilnīgi pretējs. Ministru kabinetā šo reformu apstiprināja, pat nedodot vārdu nozares speciālistiem, slimnīcu pārstāvjiem un pašvaldību vadītājiem, izņemot vienu novadu... kas arī savā veidā, solījumu veidā, ir guvis tādu kā augstāku slimnīcas līmeņa statusu. Visiem pārējiem reģioniem finansējums tika apgriezts. Par to runāja arī Harijs.

Reģionālajām slimnīcām tiek uzkrautas arvien augstākas prasības pakalpojumu nodrošināšanā, bet naudu tam līdzi nedod. Nav nekādu skaidru kritēriju, kā tiek noteikts slimnīcas statuss. Nav absolūti nekādu garantiju, ka no slimnīcām atņemtā un ambulatorajam dienestam pārdalītā nauda turpat uz vietas paliks. Un sekas mēs jau redzam. No 1. septembra Balvu slimnīcā ir slēgta dzemdību nodaļa, drastiski samazinās ginekoloģiskais un pediatriskais dienests. Balvos vairs nav ginekologa, sievietēm nav speciālista, pie kā griezties ar sieviešu veselības problēmām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un citi kritiskie dienesti tiek samazināti un vērti ciet arī citās novada slimnīcās. Patiesībā aiz skaistiem vārdiem par kvalitāti šīs reformas rezultātā Balvu, Gulbenes un Alūksnes novados saprot tikai vienu – sievietes tiek pakļautas izdzīvošanas spēju pārbaudei.

Pagājušā gada nogalē, septembrī, tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši Balvu novada iedzīvotāju paraksti, kas tika nodoti Saeimas priekšsēdētājai ar aicinājumu saglabāt Balvu un Gulbenes slimnīcu dzemdību nodaļas, jo šis reģions Latvijas kartē ir tukšais... melnais caurums, kur nekādu palīdzību stacionāra līmenī cilvēki nevar dabūt. Un sievietes negrib piekrist šādai situācijai. Nupat, 12. septembrī, sestdien, izmisušas sievietes un topošās māmiņas pulcējās protesta akcijā pie Balvu novada kultūras centra ar domu noskaidrot, vai Satversmes 111. pants, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīnisko palīdzību, attiecas arī uz viņām. Viņas nav ar mieru, ka topošajai māmiņai dzemdību sāpēs, piemēram, no Žīguriem būs divas vai trīs stundas jābrauc uz Rīgu, Valmieru vai Rēzekni pa ceļiem, kas ziemā bieži vien ir aizputināti, ja līdz Balviem varētu nokļūt 30–40 minūšu laikā.

Vai kāds var atbildēt, kas tik garā un bīstamā ceļā var notikt ar māti un vēl nedzimušu mazuli? Kurš no reformas autoriem uzņemsies personīgo atbildību Krimināllikuma priekšā par viņu dzīvībām, ja dzemdības sāksies NMPD mašīnā ceļa malā un beigsies ar sliktu rezultātu?

Slimnīcām tiek pārmests, ka tām trūkst personāla, lai sniegtu pilnvērtīgus pakalpojumus, tāpēc tie jākoncentrē lielajās slimnīcās. It kā neviens nesaprastu, ka personāla trūkst neatbilstoša finansējuma dēļ. ZZS kongresā, kārtējo reizi atgādinu, viens no rezolūcijas galvenajiem punktiem – veselības aprūpi pasludināt kā prioritāti ar tai atbilstošu finansējumu, tas ir, 6,1 procentu no IKP.

Godātie kolēģi, vistuvākajā laikā arī arodbiedrības par to mums atgādinās. Patiesībā ar šo reformu slimnīcas tiek iegrūstas apburtajā lokā, kas visus reģionus ved uz iznīcību. Ja slimnīcās vairs nebūs diennakts dežūru, no tām aizbēgs pēdējie ārsti, kuri šobrīd vēl nodrošina konsultācijas ambulatorās pieņemšanas dienās. Neviens speciālists neies strādāt uz tādu iestādi, kurai ir atņemta nākotne. Nebūs speciālistu – nevarēs sniegt attiecīgo pakalpojumu; nevarēs sniegt pakalpojumu – nesaņemsiet finansējumu. Šī reforma nerisina strukturālas reformas, bet gan iegriež ratu, kas lēnītēm attīrīs novadus no mediķiem un izveidos medicīniskos tuksnešus. Patiesību sakot, viss ir ļoti banāli. Šī reforma ir klasisks mēģinājums pārdalīt nabadzību, atņemt nabagam viņa tarbu.

Attiecībā uz reģioniem ar šo reformu darbībā tiek demonstrēta klasiska koloniālā politika. Jau šodien, lai lauku cilvēks nokļūtu līdz Rīgai vai jebkuram reģiona centram, šīs izmaksas ir divreiz dārgākas, un pašlaik piedāvātais produkts šo nevienlīdzību tikai pastiprinās.

Valsts iekasē nodokļus no visiem vienādi, bet pretī sniedz tiesības nomirt ceļā uz uzņemšanas nodaļu Rīgā vai arī stāvot rindā pie pārpildītās uzņemšanas nodaļas durvīm.

Godātie kolēģi, pacienta drošība nav tikai slaidi un skaisti sazīmēti grafiki, drošība ir tad, ja arī lauku cilvēkam ir tiesības, ja viņam tiek dota pārliecība, ka valsts viņu neatstās nelaimē.

Aicinu noraidīt šo eksperimentu un atbalstīt ZZS frakcijas lēmuma projektu “Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo mūsu sagatavoto lēmuma projektu tieši tāpēc, ka paši pavisam nesen diskutējāt, ka ikvienam jābūt tiesībām labot kļūdas izglītības sistēmā. Manuprāt, arī šis pieņemtais Ministru kabineta noteikumu projekts ir kļūdains un tas būtu jālabo, jo – kas ir būtiski? Kā ir teikts šajā mūsu lēmuma projektā, šādu reformu vajadzētu apturēt līdz brīdim, kamēr tiks veikts visaptverošs paredzēto izmaiņu ietekmes uz civilo aizsardzību izvērtējums.

Īpaši es gribu uzrunāt kolēģus no Zemgales... par ko es jau runāju pagājušajā nedēļā... saistībā ar Sēlijas poligonu, saistībā ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Jēkabpils reģionālā slimnīca šobrīd ir būtiskākā veselības aprūpes iestāde, kas varētu sniegt vislielāko atbalstu X stundā, kā teica mans kolēģis Harijs Rokpelnis.

Ervīns Keišs, kurš vada šo slimnīcu, apelē pie veselības aizsardzības pamatnostādnēm un saka: viņš redz, ka, vadot reģionālo slimnīcu, slimnīcas vadībai praktiski ir jānodrošina finansiāli ilgtspējīgs darbs un ne vienmēr tas, kas ir finansiāli izdevīgs vienai slimnīcai, sakrīt ar to, kas ir nepieciešams sabiedrībai. Fakts, ko mēs redzam, – ar šo reformu tiek plānots samazināt Jēkabpils reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļas finansējumu par 38,8 procentiem, kas, manuprāt, ir vienkārši katastrofa, tā nevar tikt risināta... veselības aprūpes sistēma.

Kā jau minēju pagājušajā nedēļā, runājot par veselības ministra demisijas pieprasījumu, būtiskākā kļūda, kas ir pieļauta, visticamāk, jau vairākas desmitgades atpakaļ, ir tā, ka valstī veselības aprūpes iestādes ir kļuvušas par kapitālsabiedrībām. Ko tas nozīmē? Pamēģiniet iztēloties, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ir akciju sabiedrība, pārējās skolas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un tām tiek pateikts: sniedziet valstij būtisku pakalpojumu – kvalitatīvu izglītību –, tai pašā laikā esiet tik laipni un izdzīvojiet arī finansiāli, tās ir jūsu pašu rūpes. Tas pilnīgi noteikti nav tas, kas ir nepieciešams sabiedrībai.

Tāpēc es gribu vēlreiz atsaukties uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja teikto par pieciem ļoti būtiskiem punktiem: valsts palīdz noteikt skaidru uzdevumu katrai slimnīcai; cilvēkresursi ir jāplāno kopīgi visai valstij, nevis katram jācīnās atsevišķi; nākamais punkts, ko viņš īpaši uzsver, – reģionālajām slimnīcām varētu būt kopīgas saimnieciskās funkcijas, lai varētu efektīvāk apsaimniekot resursus; un būtiskākais ir finansējums, kas nepieciešams (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Kļaviņa.... dzīvības glābšanai...

Kā jau teicu, šīs paralēlās pasaules, kur ir bezmaksas medicīna un maksas medicīna, turpina attīstīt savu gaitu. Visticamāk, ja nekas nemainīsies strukturāli un sistēmiski, kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu saņems tikai tie, kas ir maksātspējīgi, pārējiem būs vai nu jāpērk dārgas apdrošināšanas polises, vai jāiztiek, kā teica, ar plāksteri.

Kolēģi, šodien ir 17. septembris. Kalendārā ir rakstīts – Pasaules pacientu drošības diena. Veselības inspekcija šos pacientu drošības aspektus feisbukā ir skaisti aprakstījusi. Viens no tiem – pacientiem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Šodien es īpaši aicinu no Zemgales novada ievēlētos deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu un vēlreiz pārskatīt šo slimnīcu tīkla reformu, jo tad, kad mēs satiksimies ar jums, kolēģi, Sēlijas kongresā, pamēģiniet izstāstīt, cik ļoti jūs esat norūpējušies par saviem vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Priedei.

I. Priede (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien es balsojumā diemžēl nevaru piedalīties, jo tomēr ceru uz Veselības ministrijas veselo saprātu.

Lai gan Tukuma slimnīcai tika noteikts pagarinājums, lai to izvērtētu atkārtoti, nekas nemainās. Tika runāts, ka būs kopīgs Tukuma slimnīcas un pašvaldības ziņojums. Diemžēl ziņojums ir vienpusējs, norādot tikai uz konstatētajām kļūdām, pārkāpumiem, bet nesaskatot to labo, kas slimnīcā ir, un to, kas attīstās.

Veselības ministrija neieklausās ne vietējās pašvaldībās, ne slimnīcu vadībā, lai nodrošinātu turpmāko slimnīcu pastāvēšanu, solot un mierinot, ka nekas jau nemainīsies. Bet kāpēc mums ir vajadzīga reforma, ja nekas nemainīsies? Un viņiem ir taisnība – nemainīsies, jo jau šogad, piemēram, Tukuma slimnīcai tika atņemts pusmiljons eiro, pazeminot to par lokālo slimnīcu.

Vakar biju Jelgavas pilsētas slimnīcā, tikos ar ārstiem. Arī viņi apgalvo, ka viņu statuss ir pazemināts un atņemts vēl lielāks finansējums. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz lokālajām slimnīcām būs lemts nomirt dabīgā nāvē.

Tiks slēgta ķirurģiskā, traumatoloģiskā, pediatrijas nodaļa... Uzņemšanas nodaļa būs tikai tāds starpposms. Un beigās vienā no lielākajiem novadiem – Tukuma novadā – ar 43 tūkstošiem iedzīvotāju slimnīca kļūs par aprūpes iestādi, bet pacienti tiks vizināti stundām uz Rīgu, Jelgavu vai kādu citu – attālāku – vietu. Un jūs jau paši zināt, ko tas nozīmē... katra minūte ir dzīvībai dārga.

Tukuma slimnīca ir izvēlējusies iet attīstības ceļu, lai pierādītu, ka atbilst reģionālās slimnīcas statusam, un cer šo statusu iegūt. Kāpēc slimnīcai būtu jāiegulda 12 miljoni eiro, kas ir plānoti energoefektivitātes attīstīšanai un rekonstrukcijai, ja tā turpmāk pārtaps par aprūpes iestādi? Slimnīcai ir jauna, enerģiska vadība, kas ir nodrošinājusi ārstniecības personālu, tiek iegādātas mūsdienīgas iekārtas.

Runājot ar ārstniecības personālu, neskaidrs ir viens – kā par vienu un to pašu manipulāciju lokālajā slimnīcā par pacientu tiek saņemts uz pusi mazāks finansējums, turpretī reģionālajās vai daudzfunkcionālajās slimnīcās – divreiz vai trīsreiz lielāks. Tāpēc ir nopietnas bažas, ka lokālās slimnīcas tiks mērķtiecīgi iznīcinātas, jo vienkārši vairs nespēs funkcionēt.

Mēs vēlamies jēgpilnu slimnīcu tīkla reformu reģionos, īpaši mūsu ģeopolitiskajā situācijā, kad slimnīcām jābūt gatavām arī drošības un civilās aizsardzības jautājumos. Šobrīd slimnīcām nav skaidrs, kāds finansējums plānots nākamajam gadam, kādi ir kritēriji, pēc kuriem slimnīcas tiek iedalītas līmeņos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Štekerhofam.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien! Par medicīnu šoreiz izteikšos tā – šī reforma ir sasteigta. Tā ir centriski vērsta un vērsta uz pārdali par labu Rīgai.

Naudu, šos 16 miljonus, grib iegūt, atņemot naudu perifērijai. Kāpēc tas ir iespējams? Tāpēc, ka pamatojums ir nenodrošināti pakalpojumi, maz pacientu... Katrs no šiem jautājumiem ir skatāms atsevišķi. Pacientus ved pie ārsta, kurš tajā momentā ir darbā. Ja ārsts tajā momentā neatrodas uz vietas, tad ved uz blakus slimnīcām. To nodrošina ārstu skaits. Ārstu skaits, domāju, mūsu veselības sistēmā ir nesakārtots. Nesakārtots ir ārstu speciālistu skaits, kas mums Latvijā... Paskatījos statistiku – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,4 ārsti. Savukārt Igaunijā – 3,5, Lietuvā – 4,6. Vidēji Eiropas Savienībā – 4,2 ārsti.

Lai nodrošinātu viena speciālista dežūras slodzi uzņemšanas nodaļā, mums ir nepieciešamas četrarpus cilvēku slodzes, tas ir, būtu nepieciešami četrarpus... ārsti. Kā jūs zināt, tas principā, sevišķi rajonu slimnīcās, nav iespējams, tāpēc rodas pārstrādes, jo iztrūkstošos cilvēkus mēs kompensējam ar esošajiem cilvēkiem, kas ir uz vietas.

Secinājums – mums nav pareiza apmācība vai kadru politika. Viens no svarīgākajiem spēkiem uzņemšanas nodaļās gan Rīgā, gan rajonā ir rezidenti. Gribu pieskarties... domāju, ka Latvijā rezidentu sagatavošana tiek limitēta un plānota, bet nepilnīgi, neatbilstoši esošajai situācijai... nepietiekami, sevišķi apejot reģionus. Tādēļ mēs esam nonākuši pie tā, ka jāslēdz dažas slimnīcas un uzņemšanas nodaļas.

Kā paši saprotam, visam par iemeslu ir viena lieta – medicīnai mums katastrofāli trūkst naudas, sākot ar iekšzemes kopproduktu, kas mums nepieciešams... budžetā iestrādāt vismaz 6 procentus un vairāk veselības aprūpei. Tad mēs varēsim sagatavot nepieciešamos speciālistus, viņi būs motivēti strādāt arī reģionos un mums nebūtu jāslēdz slimnīcas.

Otrs apsvērums, uz ko mēs varētu balstīties un kas noteikti ir ļoti svarīgs, ir drošības apsvērums. Tas varētu kļūt par mūsu veselības sistēmas tālākās attīstības, sevišķi reģionos, mugurkaulu. Bieži tiek piesaukta X stunda... mums būs risinājumi, ja būsim tam gatavi.

Aicinu šo reformu neatbalstīt un izstrādāt pilnīgāk. Aicinu Saeimu, sastādot nākamo budžetu, piešķirt lielāku finansējumu veselības aizsardzībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi gribu pateikt, ka, protams, šeit, Saeimas plenārsēdē, nav neviena, kurš būtu pret veselības sistēmas sakārtošanu un pret to, lai katrai reģiona slimnīcai būtu pietiekams finansējums, lai katram būtu pieejams ārsts iespējami tuvu mājām. Bet konkrētais lēmuma projekts ir sagatavots tā, ka pēc būtības jāatdod komisijai koriģēšanai. Diemžēl to vairs nevar izdarīt. Tāpēc šobrīd balsojam vai nu “par” šo lēmuma projektu, vai “pret”.

Kāpēc būtu jāveic korekcijas šajā konkrētajā dokumentā? Kaut vai tāpēc, ka mēs, parlaments, nevaram uzdot Ministru kabinetam apturēt konkrētus Ministru kabineta noteikumus (Starpsauciens.)... Tāpat mēs nevaram izvirzīt nosacījumus, kā Ministru kabinetam citādāk strādāt. Tas, ko mēs kā parlamentāra valsts varam darīt, – skatīt likumprojektus, pieņemt likumus un ar likumiem attiecīgi deleģēt vienu vai otru jautājumu. Mēs esam deleģējuši savus ministrus strādāt valdībā, un valdība attiecīgo lēmumu pieņēmusi. Ja vienu vai otru partiju, vienu vai otru frakciju neapmierina kāda ministra balsojums kādā no valdības sēdēm, droši vien tas sīkāk jāizrunā ar saviem ministriem.

Kolēģi, vēlreiz saku – protams, mums visiem ir svarīga veselības aprūpe, mums visiem rūp, kas būs tālāk ar veselības sistēmu.

Starp citu, gribu jums visiem pajautāt – kurš no jums, šeit klātesošajiem, būtu gatavs kļūt par nākamo veselības ministru? Pieņemu, ka roku mežs te neizveidotos. Protams, smagi lēmumi vēl ir priekšā, noteikti ir jārunā, ir jādiskutē, kā jau iepriekš kolēģi ir minējuši. Arī Latgales apakškomisijā par šiem jautājumiem mēs esam runājuši, cilvēki ir ļoti uztraukušies gan Balvos, gan Preiļos, gan Limbažos, gan Tukumā, gan citās vietās.

Bet vēlreiz atgādinu – šo konkrēto lēmuma projektu, ko sagatavojusi ZZS, mēs nevaram atbalstīt, jo pēc būtības tas būtu, es pat teiktu, kaut kādā ziņā kauna traips šai, 14., Saeimai.

Aicinu turpināt diskusijas, bet šo konkrēto lēmuma projektu attiecīgi noraidīt, balsojot “pret” vai atturoties.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pāris manu komentāru PROGRESĪVO vārdā. Vēlos tikai pateikt, ka īsti nopietni šis nav. Kārtējais Ministru kabineta lēmums, kurā acīmredzami ir pretrunīgi virzieni. No vienas puses, ir pieņemts lēmums par to, ka jāvirzās uz priekšu ar slimnīcu tīkla izmaiņām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti... Mazliet klusāk!

A. Šuvajevs.... no otras puses... es varu arī skaļāk... no otras puses, nekādi lēmumi par finansējumu īsti nav bijuši. Šis, protams, nekādā veidā nav pacientu interesēs, slimnīcu vadītāju interesēs, arī kopējās sabiedrības interesēs. Domāju, ir diezgan liela koalīcijas bezatbildība, arī APVIENOTĀ SARAKSTA... virzīt šādu lēmumu, no sākuma kārtīgi neizdiskutējot ar saviem koalīcijas partneriem, nepieņemot skaidru lēmumu par finansējumu. Bet tikpat liela arī pārējo frakciju un partiju bezatbildība, cenšoties tagad to apturēt.

Uzskatu, ka šajā brīdī pats svarīgākais būtu Finanšu ministrijai sniegt ļoti skaidru vēstījumu par finansējumu, lai nav absurdas situācijas, ka slimnīcām pieaug nepieciešamo pakalpojumu skaits, bet tajā pašā laikā samazinās finansējums. Tā ir nepieņemama un absurda situācija.

Tajā pašā laikā uzskatu, ka šobrīd apturēt pilnībā šo virzību nav pareizi. Kopumā tiešām jāizsaka nožēla – nožēla par to, ka mēs iestrēgstam ar tik nopietniem lēmumiem, nespējot doties ne uz priekšu, ne atpakaļ. Ārkārtīgi liela neskaidrība. Pat ja ir priekšvēlēšanu laiks, ticu, ka ir atsevišķi jautājumi, kurus varētu izvēlēties, lai tomēr neciestu pacientu un visu iedzīvotāju intereses.

Līdz ar to šajā jautājumā PROGRESĪVIE šoreiz atturēsies.

Aicinu koalīcijas partijas saņemties.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Droši vien nevarēšu aicināt koalīcijas partnerus saņemties. Es aicināšu saņemties mūs visus, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām ir tiešām palicis maz laika un katrs šāds lēmums vairāk liecina par to, ka mēs domājam nevis par cilvēkiem, bet par saviem reitingiem.

Ja runājam par slimnīcu tīklu... Harijs daudz pieminēja arī modeli “Programma skolā”... man jāpiekrīt viņam, ka process, veidojot slimnīcu tīklu, patiesībā ir noticis diezgan līdzīgi un daudz ilgākā laika posmā, ja mēs salīdzinām ar skolu tīklu, jo vairāk nekā 10 gadus tiek runāts par slimnīcu tīkla reformu un par to, ka pacientiem ir jāzina, kādu pakalpojumu viņi spēs saņemt un kurā vietā, ka šis pakalpojums tiešām tur būs, nevis būs uzrakstīts tikai uz papīra. Arī mēs esam runājuši katru gadu vienu un to pašu.

Būtībā, kad mēs speram soli, tad mums gribas – kā valsī – divus soļus spert atpakaļ. Šobrīd tomēr to nevajadzētu darīt.

Otrs, ko gribu minēt. Daudzi kolēģi no ZZS, paldies viņiem, ir ar medicīnas izglītību un saprot veselības... Ļoti būtiski atcerēties, ka slimnīcas nav ārstiem, tāpat kā ģimenes ārstu prakses nav ārstiem. Tas viss ir pacientiem. Un tā secība, lai kā negribētos, nesākas no slimnīcām, tā sākas no ģimenes ārstiem. Mums ir būtiski jāstiprina ģimenes ārstu kvalifikācija, nodrošinot, lai vienkāršas vai sarežģītas lietas nenonāktu slimnīcās, ar tām tiktu galā ģimenes ārsti. Lai mēs strādātu nevis kā apgriezta piramīda – visa lielākā masa dodas uz smalkāko, ja var tā teikt, sarežģītāko institūciju –, bet tā lielākā masa tiktu novirzīta tur, kur var sniegt visvairāk palīdzības. Un tie ir ģimenes ārsti.

Uzskatu, ka slimnīcu tīklam ir jābūt sakārtotam, jānodrošina atbilstoša neatliekamās palīdzības dienestu funkcija, lai varētu pārvest... tur, kur tas ir nepieciešams. Un tikai tad mēs nonākam pie slimnīcām.

Kolēģi, vienkārši saņemamies un virzāmies uz priekšu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Līgai Āboliņai.

L. Āboliņa (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Priekšsēdētājas biedre! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Šodien jautājums pēc būtības ir par to, vai mēs turpinām slimnīcu tīkla sakārtošanu un veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas pilnveidi pacientu interesēs vai ne. Faktiski svaru kausos mēs liekam slimnīcu intereses un pacientu intereses. Tāpēc vēlos īsi un skaidri pateikt, ko Ministru kabineta pieņemtās izmaiņas paredz un ko tās patiesībā neparedz.

Pirmām kārtām sākšu ar mērķi. Tas ir pacientam – tieši pacientam skaidra, droša un kvalitatīva aprūpe. Slimnīcas statusam, finansējumam un valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir jāatbilst tam, ko konkrētā slimnīca ar tās ārstiem, māsām, tehnoloģijām un pacientu plūsmu patiešām spēj nodrošināt. Tieši tāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas.

Latvijā stacionāro aprūpi šobrīd sniedz 41 ārstniecības iestāde, taču līdzšinējais piecu līmeņu dalījums praksē ne vienmēr darbojas. Pacientam bieži vien pašam nav skaidrs, kādu palīdzību konkrētajā slimnīcā viņš saņems. Bieži vien ārstniecības iestādes pakalpojumus, par kuriem valsts samaksā, nenodrošina nemaz vai nodrošina daļējā apjomā... nereti tāpēc, ka bija grūtības piesaistīt speciālistus. Tāpēc slimnīcas līmenim vispirmām kārtām ir jāatspoguļo nevis tas, kas tai vēsturiski noteikts vai kādi pakalpojumi tai piedēvēti, bet tas, kādu palīdzību tā reāli spēj nodrošināt pacientam. Un šī ir pieminētā pāreja uz trim skaidri noteiktiem slimnīcu līmeņiem – lokālās, reģionālās un daudzprofilu –, kas patiesībā ļauj gan pakalpojumus, gan mediķu komandas organizēt atbilstoši pacientu vajadzībām, palīdzības sarežģītībai un reālajai cilvēkresursu pieejamībai.

Veselības aprūpei papildu finansējumu, protams, vajag, tas ir nepieciešams. Taču papildu nauda pati par sevi pieejamību neuzlabo, ja nemainīsim to, kā organizējam pakalpojumus, pacientu plūsmu, cilvēkresursus un kā monitorējam kvalitāti.

Par šīm pārmaiņām publiskajā telpā, arī šodien šeit, ir izskanējušas bažas un diezgan atšķirīgas interpretācijas. Tāpēc vēlos skaidri pateikt, ko pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi faktiski nozīmē slimnīcām un pacientiem.

Pirmkārt, reģionos slimnīcas netiek slēgtas, un nevienai slimnīcai netiek samazināts līmenis, tieši otrādi – vairākām tas tiek paaugstināts, arī gaidas no pacientiem sniegto pakalpojumu kvalitātes. Lokālajā slimnīcā cilvēkam jāsaņem biežāk nepieciešamā un neatliekamā palīdzība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Savukārt reģionālajās slimnīcās ir plašāks specializētās ārstniecības klāsts, bet daudzprofilu un klīniskajās universitāšu slimnīcās – sarežģītāka ārstēšana.

Otrkārt, kopējais valsts finansējums stacionārajai veselības aprūpei netiek samazināts, mainās tā struktūra. Finansējums tiek sasaistīts ar faktisko pacientu plūsmu, ārstēšanas sarežģītību, kvalitāti un reāli sniegto palīdzību kā stacionāri, tā ambulatori. Vienlaikus tiek gatavoti elastīgāki finansēšanas risinājumi, kurus paredzēts sākotnēji ieviest vairākās maza un vidēja mēroga slimnīcās, dodot tām lielāku brīvību resursu organizēšanā, tajā pašā laikā prasot skaidru rezultātu pacientam.

Treškārt, slimnīcas līmeņa maiņa nenozīmē, ka cilvēks reģionā paliek bez veselības aprūpes. Neatliekamā palīdzība tiek saglabāta visur, visās slimnīcās. Savukārt sarežģītāka ārstēšana jānodrošina tur, kur ir nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un pietiekama pieredze. Jāņem vērā arī demogrāfija un pacientu skaits. Atsevišķu sarežģītu pakalpojumu koncentrēšana ir klīniski pamatota. Ārstam un komandai ir nepieciešams pietiekams pacientu skaits, lai uzturētu profesionālās prasmes un pieredzi, tātad – drošu pakalpojumu pacientam, jo tas ir pacienta drošības un ārstēšanas kvalitātes jautājums.

Slimnīcas tuvums pats par sevi vēl nenozīmē, ka tajā ir pieejama pacientam nepieciešamā ārstēšana. Arī šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu ved ne vienmēr uz tuvāko slimnīcu. Rokpeļņa kungs minēja piemēru ar insultu – ne vienmēr ved uz tuvāko slimnīcu, bet uz to, kurā konkrētajam pacientam nepieciešamo palīdzību iespējams nodrošināt.

Šīs pārmaiņas patiesībā nav pēkšņas un nav arī sasteigtas. Slimnīcu tīkla attīstība ir vērtēta gadiem – gadiem! Īpaši aktīvi pēdējā pusotra gada laikā pēc Valsts kontroles revīzijas ir noticis darbs ar slimnīcām un pašvaldībām. Izmaiņas paredzēts ieviest pakāpeniski. Turklāt, kā pareizi tika atzīmēts, viena formula neder visām slimnīcām, tāpēc tiek ņemti vērā gan reģionālie aspekti, gan ģeopolitiskā situācija.

Pabeidzot... tieši šodien, 17. septembrī, tiek atzīmēta Pasaules pacientu drošības diena. Tā mums atgādina ļoti vienkāršu principu – veselības aprūpes sistēma ir jāveido no pacientu drošības un vajadzību skatpunkta, palīdzībai ir jābūt ne tikai tuvu, tai ir jābūt reāli pieejamai, kvalitatīvai un drošai. Tieši tāpēc ir šīs pārmaiņas.

Veselības ministrija aicina neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 23, atturas – 24. Lēmuma projekts noraidīts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 83 deputāti. Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... ir, Inga Bērziņa, Ieva Brante, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Jefimijs Klementjevs, Jeļena Kļaviņa, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Leila Rasima, Vilis Sruoģis... Vilis Sruoģis ir... un Ģirts Štekerhofs.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Dažu minūšu pārtraukums, lai pārslēgtos uz 17. septembra kārtējo sēdi.

Pēc tam būs pārtraukums kā parasti, tāpēc ka daudziem jau ir ieplānoti pasākumi.

Šo sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 17.09.26 09:07 Balsojums 1
Par - 70, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.09.26 09:13 Balsojums 2
Par - 68, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1544/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.09.26 09:20 Balsojums 3
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.09.26 09:22 Balsojums 4
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1544/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.09.26 09:29 Balsojums 5
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1552/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.09.26 09:30 Balsojums 6
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (1550/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.09.26 09:31 Balsojums 7
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Transporta enerģijas likumā (1551/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 17.09.26 09:43 Balsojums 8
Par - 10, pret - 54, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu (138/P14)

Datums: 17.09.26 09:58 Balsojums 9
Par - 25, pret - 40, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par būtisku izglītības nozares izmaiņu virzību īsi pirms mācību gada sākuma un nozares iesaistes nenodrošināšanu (139/P14)

Datums: 17.09.26 10:01 Balsojums 10
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību (1318/Lp14), 2.lasījums

Datums: 17.09.26 10:02 Balsojums 11
Par - 73, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1065/Lp14), 3.lasījums

Datums: 17.09.26 10:03 Balsojums 12
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1480/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:05 Balsojums 13
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (1459/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:13 Balsojums 14
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1489/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:15 Balsojums 15
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1476/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:17 Balsojums 16
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1483/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:19 Balsojums 17
Par - 76, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1474/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:21 Balsojums 18
Par - 84, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1372/Lp14), 2.lasījums

Datums: 17.09.26 10:25 Balsojums 19
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (1462/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:30 Balsojums 20
Par - 80, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1454/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:30 Balsojums 21
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1454/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 10:31 Balsojums 22
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.09.26 11:06 Balsojums 23
Par - 54, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Filmu likumā (1455/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:12 Balsojums 24
Par - 56, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Filmu likumā (1455/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:15 Balsojums 25
Par - 50, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1488/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:15 Balsojums 26
Par - 51, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1488/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:17 Balsojums 27
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā (1460/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:18 Balsojums 28
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1453/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:21 Balsojums 29
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1449/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:21 Balsojums 30
Par - 70, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1449/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:24 Balsojums 31
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1528/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:24 Balsojums 32
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1528/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:25 Balsojums 33
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (1528/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.09.26 11:29 Balsojums 34
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1529/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:30 Balsojums 35
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1529/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:30 Balsojums 36
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1529/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.09.26 11:34 Balsojums 37
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1404/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 11:35 Balsojums 38
Par - 78, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1403/Lp14), 2.lasījums

Datums: 17.09.26 11:37 Balsojums 39
Par - 69, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 12:03 Balsojums 40
Par - 65, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1548/Lp14), 1.lasījums

Datums: 17.09.26 12:05 Balsojums 41
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Māra Kāļa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata (1115/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:07 Balsojums 42
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Andra Strazda ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku (1116/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:09 Balsojums 43
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (1109/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:10 Balsojums 44
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (1110/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:12 Balsojums 45
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (1111/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:12 Balsojums 46
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"” (Nr.947/Lp14) trešajam lasījumam līdz 2026. gada 9. oktobrim (1118/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:16 Balsojums 47
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 200 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt kopšanas pabalstu personām ar smagu invaliditāti un piesaistīt to minimālajai algai” turpmāko virzību (1101/Lm14)

Datums: 17.09.26 12:17 Balsojums 48
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.09.26 14:43 Balsojums 49
Par - 34, pret - 23, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par Slimnīcu tīkla reformas turpmāko virzību un Fiskālās disciplīnas padomes konstatēto neatbilstību novēršanu (1106/Lm14)

Datums: 17.09.26 14:44 Balsojums 50
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

10.09.2026.

09.00

11.00

13.30