Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2026. gada 26. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 26. marta kārtējo sēdi. Aicinu vēlreiz ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē un... mazliet klusāk.

Sākam, kā parasti, ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (Nr. 1019/Lp14) otrreizējai caurlūkošanai līdz 2026. gada 9. aprīlim un izskatīšanu 2026. gada 7. maija Saeimas sēdē”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē darbības laika pagarināšanu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Komisija arī lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 1. darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Jana Simanovska, Līga Rasnača, Leila Rasima un Selma Teodora Levrence lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 16. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav.

___

Darba kārtība ir grozīta.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 1. darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien visi esat informēti par 18. martā notikušo. Eiropas Prokuratūra sniedza informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem informācijas tehnoloģiju iepirkumos, to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu, kā arī par vairākām personām, kas ir aizturētas, tai skaitā apcietinātas.

Centrālā vēlēšanu komisija sagatavoja vēstuli, ko saņēma komisija, ar lūgumu Saeimai pieņemt lēmumu par to, ka šī gada, 2026. gada, vēlēšanās balsu skaitīšana notiek manuāli. Uzreiz pateikšu, ka tas nav juridisks lēmums. To mēs uztveram kā politisku lēmumu, tāpēc ka pēc tiem pusgadu seniem notikumiem pašvaldību vēlēšanu laikā mēs taisām likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”... un ir pieņemts lēmums, ka Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu.

Gribu uzreiz paskaidrot, kāpēc Centrālā vēlēšanu komisija griežas pie mums, komisijas, un komisija šo lēmumu pieņem. Droši vien tāpēc, lai pēc Valsts prezidenta paziņojuma par to, ka vēlēšanās balsu skaitīšanai jānotiek manuāli, nerodas vakuums sabiedrībā par to, kāda būs mūsu rīcība. Šobrīd uzticības digitālajiem rīkiem, programmēšanai sabiedrībā nav. Pateikšu godīgi, mums, 100 deputātiem, kā šīs sabiedrības locekļiem – arī nav.

Tāpēc šobrīd ir tāds priekšlikums, un par to ir sagatavots likumprojekts. Pieņemam lēmumu, paužam savu pozīciju, ka vēlēšanās balsu skaitīšana notiek manuāli. Pēc tam lai strādā atbilstošās institūcijas, drošības iestādes. Kad būs vairāk informācijas, tad redzēsim, cik lielā mērā mēs varam izmantot kaut kādas programmas vai tas notiks (par ko neviens no mums negrib domāt), kā notika jau sen, teiksim, pagājušajā gadsimtā.

Uzreiz gribu atzīmēt, ka likumprojektu komisija atbalstīja vienbalsīgi. Mums bija absolūts konsenss. Tajā pašā laikā vēlos pateikt mūsu komisijas locekļu vārdā – mēs paužam gatavību, ka tad, ja parādās jebkāda informācija no Centrālās vēlēšanu komisijas, mēs esam gatavi satikties kārtējā vai ārkārtas sēdē un paust savu atzinumu par notikušo.

Likumprojektā, kā jau teicu, ir tikai frāze par to, ka derīgas vēlēšanu zīmes skaita manuāli. Otrais – likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Kā jau teicu, pirms aicinājuma balsot par šo likumprojektu, aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir publiski aicinājis 2026. gada Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt tikai manuāli, tātad ar rokām, nevis paļaujoties uz IT sistēmām. Protams, šis aicinājums ir atbalstāms, īpaši tādēļ, ka tas ir tieši tas, ko jau pirms nedēļas biju piedāvājusi iekļaut dienaskārtībā, bet lielākā daļa klātesošo to noraidīja.

Lai arī tikko iesniegtais priekšlikums ir atbalstāms, tomēr vēlos uzsvērt, ka šāds prezidenta lēmums sekoja tikai pēc EPPO aktivitātēm, pēc skaļajām aizturēšanām un kratīšanām, kad tika atklāti būtiski fakti un riski, kas saistīti ar valsts vēlēšanu drošību. Tikai pēc tam, kad prezidents iepazinās un izvērtēja šo informāciju, viņš pieņēma lēmumu par manuālu balsu skaitīšanu, kaut gan tam bija jābūt apstiprinātam jau pagājušās nedēļas dienaskārtībā. Bet labāk vēlāk nekā nekad.

Atgriežoties pie balsu skaitīšanas. Vēlēšanu drošību un uzticamību var sadalīt divās galvenajās daļās.

Pirmā ir IT sistēmu drošība un atbilstība vēlēšanu prasībām. Acīmredzot pastāv risks, ka sistēmas var tikt izmantotas nepareizi, datus var zaudēt vai tos var mainīt, vai – vēl trakāk – sistēma vienkārši nobrūk.

Otrā – ar IT sistēmām saistītās konkrētās personas. Tas jau ir daudz interesantāk, jo aizturētās personas bija atbildīgas ne tikai par šīm sistēmām, bet arī par iepirkumiem un konkursiem, kas nodrošina vēlēšanu darbību. Pēdējie notikumi skaidri parādīja, ka viņu rīcība nav uzticama un nedrīkst pieļaut, lai kas tāds atkārtotos.

Vēlos uzsvērt, ka aiz katras personas stāv kāda... ja ne politiska partija, tad vismaz konkrēta komanda. Nosaukšu to par komandu, kurai ir viens mērķis. Tādēļ – pēc visiem pēdējiem notikumiem – izskatās, ka manuāla balsu skaitīšana tomēr ir drošākais risinājums, ko vienmēr var pārbaudīt un kas pasargā valsti no riskiem – gan tehnoloģiskiem, gan saistītiem ar negodīgām personu darbībām.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā pirmo nepieciešamo soli, lai nodrošinātu skaidru, pārbaudāmu un drošu vēlēšanu procesu. Bet ar to vien nepietiek. Nākamais solis būs vēlēšanu zīmju uzglabāšanas periods, kas bija kā priekšlikums pagājušās ceturtdienas sēdē un pie kura es šodien vēl atgriezīšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Grūti vispār runāt pēc vakar dzirdētā “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Man trūkst pieklājīgu vārdu, kā aprakstīt tur dzirdēto.

Pirmais secinājums, ko vēlos teikt: ir diezgan šokējoši dzirdēt, kā valdošā koalīcijas frakcija jau ilgāku laika posmu publiskajā telpā runā par iespējamu ārēju iejaukšanos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Jebkura retorika par to, ka mūsu partija aicina uzlabot veidu, kā, pieņemsim, skaitīsim balsis, vēl kaut ko... tiek saukts: “Kāda neticība! Šausmas! Kā jūs drīkstat kritizēt visu, kas saistīts ar demokrātiju? Kā var neuzticēties savai valstij?! Jūs paši graujat savas valsts tēlu!”

Un pēkšņi izrādās, ka ilgstošā laika posmā nevis kāds viens vai divi iepirkumi, par ko mēs varētu padiskutēt... par kādu pusotru miljonu... vēl kas... bet kaut kas tik liels... patiesībā nezinām, cik liels, jo lielākā daļa ir slepena... bet kaut kas tik liels, ka prezidentam nekavējoties jāiesaistās un mums šodien steidzami jāpieņem lēmums par to, ka balsis Saeimas vēlēšanās tiks skaitītas manuāli. Es pat negrasos atgriezties pagātnē pie visiem tiem kāzusiem, kas mums bija pašvaldību vēlēšanās... ar skaitīšanu, rezultātiem un tā tālāk... es nemetīšu ēnu. Nē, es nemetīšu ēnu! Jūs paši to esat izdarījuši – ar tiem cilvēkiem, kurus gadiem esat iesaistījuši pārvaldē, aicinājuši par valsts sekretāriem, politiski pieseguši. Tā ir jūsu atbildība.

Tas ir absolūti nepieņemami, ka cilvēkiem, kuri pārmet to, kā šis process notiek, un prasa skaidrību, kaut kādus jautājumus, jūs sakāt: “Nē, jūs esat tie ļaunie! Jūs te metat ēnu!” Tad nāciet pastāstiet, johaidī, kas tur ir noticis?! Kā varēja gadīties, ka mēs esam tur, kur mēs esam? (Starpsauciens: “... miljonārs!”)

Protams, ir jāatbalsta šis likumprojekts un tā steidzamība. (Pauze.)

Patmalnieka kungs! Vienkārši aizveriet savu muti (Starpsauciens: “Kas tas tāds?!”) par jebkuru jautājumu! (Starpsauciens.) Tieši tā. (Starpsauciens: “Priekšsēdētāja!”) Patmalnieka kungs, jums arī vēl būs jāatbild par visām tām shēmām, kas netiek skatītas (Starpsauciens: “Par likumprojektu!”) IT iepirkumu sakarā (Starpsauciens: “Par likumprojektu!”), bet visām pārējām, jo neba šī (Starpsauciens: “Par likumprojektu!”)... neba IT iepirkumi ir vienīgā JAUNĀS VIENOTĪBAS shēma. Valdību veidojošā galvenā frakcija... vienkārši ārprāts!

Atbalstām.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze! Jums aizrādījums par necienīgu izturēšanos pret deputātiem.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, protams, atbalstīsim gan steidzamību, gan šo lēmumu, bet gribu, lai mēs visi apzināmies, ka patiesībā tas ir politisks lēmums. Tam nav sakara ar to, kā vēlēšanas notiks vai nenotiks. Šādu lēmumu, kā jau publiskajā telpā izskanēja, varēja pieņemt arī Centrālā vēlēšanu komisija, bet tas tika deleģēts Saeimai tikai viena iemesla dēļ – lai atbildība būtu, tā teikt, uz visiem. Mēs droši vien arī atbildēsim.

Kāpēc tam nav saistības...? Pavisam vienkārši – ir septiņas IT sistēmas, ar kurām CVK darbojas, Saeimas vēlēšanām ir vajadzīgas piecas, un visās piecās kaut kādā ziņā tas kompromats ir iegājis... ar visām izpildītājfirmām. Bet mums jāapzinās, ka ar šo lēmumu un ar CVK solījumu komisijā... ka dažas programmas, arī tā, kas nodrošina reģistru, lai tie, kuri grib, varētu balsot no visas Latvijas, šobrīd vēl tikai tiks pārņemtas un nodotas. Mēs ļoti ceram un visi turam īkšķus, lai patiešām pārņemtu – neatkarīgi no tā, kas taisīs, kā taisīs –, lai vēlēšanas notiktu.

Nav jau nekas unikāls – skaitīšana ar rokām. Arī iepriekšējās vēlēšanās skenēšanai bija tikai rekomendējošs raksturs. Varēja skenēt, varēja skaitīt ar rokām, un ļoti daudzos, gandrīz visos, iecirkņos ar rokām arī pārskaitīja. Darīsim tāpat, jo tas nav būtiski. Galvenais ir tas, kas notiks ar šo programmatūru, jo bez tās aina ir briesmīga. Katrs atgriezīsies savā deklarētajā vietā, ar autobusiem vai... ar signālugunīm... vedīs biļetenus uz centrālo... Vārdu sakot, negribu baidīt un ļoti ceru, ka tā nebūs.

Gribu pakavēties pie hronoloģijas, jo šāda krīzes situācija nav nekas unikāls. Tad, kad notika aresti un tika noņemts no trases “SOAAR”... iepriekšējais, kas daudzus gadus nodrošināja vēlēšanas... arī bija krīzes situācija. Šajā situācijā mēs... jā, starp citu, nezinu nevienu, kurš būtu notiesāts, pat nezinu nevienu, kurš kaut ko zadzis. Bet labi – kas bijis, tas aizgājis pagātnē. Valstij bija jāpārņem programma un jānodrošina vēlēšanas. Un tad notika diezgan loģisks process.

Saeimā sāka darboties Nacionālās drošības komisija. Tika atsaukti visi, kas kaut ko zina. Tika modelēts... gan trūkumi... gan – kā pārņemt valstij. Kad viss bija sagatavots ar lēmumiem un viss bija zināms, to pārņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Starp citu, bija ieteikums... un varbūt nāksies atgriezties, jo tā iluzorā neatkarība, par ko runāja... CVK neatkarībai ir jābūt pašā procesa dienā, vēlēšanu novadīšanā. Bet mēs toreiz rekomendējām... starp citu, Levits to atbalstīja... sagatavošanai ar visām sistēmām ir jābūt vienā ministrijā... kas parādījās iepriekšējās vēlēšanās – kā redzējāt, CVK varēja darīt, ko grib, bet IT nozare, kura bija pakļauta VARAM, nevarēja tikt ar to galā. Nedaudz šobrīd kļūda ir palabota – uz vēlēšanu brīdi tā struktūra, šobrīd bezmaz arestētā struktūra, nokļūst CVK rīcībā, un viņi var vēlēšanas novadīt.

Bet jautājumi noteikti paliks, arī jautājums – kur Čudara kungs bija... komisijas sēdē... kas nebija...? Neviens neko nezina. Visi kaut kur ir rakstījuši vēstules. Neviens nav saņēmis nekādas atbildes. Nezina ne CVK, ne Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Arī Burovs rakstīja vēstules. Šis atgādina zināmā mērā... Brigmaņa kungs ir liels speciālists, viņš zina, ko nozīmē tumšā zole.

Mums vienkārši nav citas iespējas. Mums šodien ir jābalso un jāpasaka, ka būs... un jādara viss, lai vēlēšanas notiktu un visas sistēmas darbotos. Bet patiesībā gribas kliegt par to visu. Ja celtniecības kartelis vairāk vai mazāk pazūd pēc tam, kad viņiem tiek pieprasīti industriālās drošības sertifikāti, varbūt ir jāmaina likums un arī visām šīm struktūrām jāprasa, lai viņiem ir industriālās drošības sertifikāti... kā toreiz bija celtniekiem – burtnīciņā bija sarakstījuši, kurš kurā vietā uzvarēs... jo tas, kas ir noticis, patiesībā ir ārprāts. Un tas ir nevis CVK, bet VARAM lauciņš... tas, kas ilgus gadus ir veidojies.

Jā, nenoliedzu, kaut kad droši vien citi ir vadījuši to visu, bet šobrīd, ceru, pa visiem kopā ar viņiem tiks galā, jo skatieties, kur gribat, – tie paši cilvēki ir vienā struktūrā un otrā struktūrā. CVK ir viens, kurš vienlaicīgi ir arī VARAM struktūrā (par IT jomu). Man izskatās pēc tāda liela zirnekļa, kurš ir izplēties un acīmredzot palicis nekaunīgs, jo beidzot ir kaut kas pielikts... uz vietas. Nezinu, ja mums, opozīcijai, nav citu instrumentu kā norādīt un bļaut, bet, ja jūs... man žēl, ka nav Čudara kunga šodien, nedzird, kas ir... bet, ja jūs netiksiet ar šo galā, tad šīs vēlēšanas un tas, ko mēs pieņemam, ir tikai ziedlapiņas... Un neatkarīgi, kādi būs rezultāti, kas nāks no tiesībsargājošajām iestādēm, kādi fakti viņiem būs, mēs visi apzināmies, mēs redzam, ka nevar būt, ka privātajā sektorā IT pasūtījumi ir divreiz lētāki nekā valsts sektorā, nevar būt, ka vienas un tās pašas firmas vienmēr ir bijušas pašas labākās. Tiksim ar to visu galā.

Bet vēlēšanām, protams... ja reiz tik tālu esam šobrīd nonākuši... nav citas izejas. Tāpēc šodien, protams, mēs atbalstām un... ko nu katrs var ieguldīt... lūdzam Dievu vai, kam nepatīk, var kaut ko citu lūgt, lai tās sistēmas patiešām darbotos – gan reģistrs, gan viss pārējais – un vēlēšanas notiktu civilizēti, nevis mēs atgrieztos deviņdesmitajos gados, jo tad mēs norakstām visus iepriekšējos 30 gadus. Priekš kam tad mēs to programmu ar lielām pūlēm pārņēmām no “SOAAR”? Priekš kam pateicām, ka valsts tagad mācēs visu vadīt, ka viss būs pilnīgi droši? Drošības dēļ to izdarījām, tāpēc ka drošība ir pats galvenais. Un valsts var garantēt.

Kāda drošība, ja viens cilvēks strādā trīs struktūrās un vienmēr uzvar vieni un tie paši taisītāji? Tā nav drošība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Te ir būtiska lieta – saprast, ka... protams, mēs visi atbalstīsim to, kas ir jāatbalsta, un vēlēšanas būs, un vēlēšanās rezultāti jāskaita manuāli, un rezultāti būs ātrāk nekā šajās pašvaldību vēlēšanās.

Zināt, kas ir pats būtiskākais tanī visā? Pie šādiem gadījumiem, kas mums notiek valstī... 21 cilvēks aizturēts... kratīšanas, izņemšanas, aresti... tas ļoti ietekmē cilvēku ticību valstij, tas ļoti ietekmē ticību vēlēšanu sistēmai, un tas ļoti ietekmē to, cik daudz cilvēku vispār aiziet uz vēlēšanām un nobalso. Tā parastā retorika, kāpēc mums ir 30–34 procenti cilvēku, kuri piedalās vēlēšanās, – es neiešu, bez manis tāpat sabalsos, ko vajag, tāpat tai sistēmai ticēt nevar. Apmēram pēc principa – tas, kurš zolītē pieraksta, nekad nezaudē.

Šis konkrētais gadījums tiešām liek apšaubīt sistēmu, kas mums līdz šim ir bijusi. Nāk gaismā – Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis Kampars ir zvanījis šiem IT speciālistiem, lai vienu vai otru politiķi ieliek atpakaļ sarakstā, lai tas nebūtu izkritis no Saeimas... pagājušajās pašvaldību vēlēšanās kaut kas nobrūk, kaut kas nenobrūk, kaut ko skaita, kaut ko nesaskaita. Beigās nevar saprast, vai rezultāti ir leģitīmi vai nav. Nu labi, pieņēmām, dievs ar tiem, lai tie ir leģitīmi.

Tagad šīs aizturēšanas, viss... uzkrīt mums uz galvas... 21 aizturētais, arestētie, izņemtās mantas... aizdomu ēna pār visu vēlēšanu procesu, kas tiešā mērā ietekmē mūsu demokrātiju, drošību... Saeimu, kas sēž sēdēs un pieņems valstiskus lēmumus, likumdošanu, būs atbildīga par to, kā mēs tērējam... un nodrošinām valsts aizsardzību. Bet... viss ir kārtībā! Jūs paskatieties, kā atbildēja vakar “Kas notiek Latvijā?”! Mums viss ir kārtībā – viss ir saregulēts, viss ir kārtībā. Ministrs ne par ko neatbild, tikai raksta šim, raksta tam un saņem atbildes. Viņi visu nodrošinās, visu pārbaudīs. Bija kaut kādas mazas neērtības, bet mēs tās...

Klausieties, cilvēki mīļie! Ja šobrīd lidinās droni, krīt un sprāgst... vēlēšanu sistēma apdraudēta... ko mums vēl vajag? Ko vēl vajag Ministru prezidentei, lai viņa atkāptos no amata? Viņa ir ieķērusies ar zobiem un nagiem tajā krēslā, ka tālāk jau vairs nav, kur. Kam vēl valstī jānotiek, lai viņa atkāptos no sava amata?

Visiem zālē sēdošajiem jāsaprot, ka šis, protams, būs politisks lēmums, bet jāsaprot, kas ir apakšā, tātad – kāpēc šo lēmumu nevar pieņemt CVK? It kā var pieņemt, bet, tiklīdz viņi pieņemtu šādu lēmumu, nākamajā dienā būtu kriminālprocess par naudas izšķērdēšanu. Tātad ar to lēmumu, kuru mēs tūlīt atbalstīsim – ka vēlēšanu rezultāti tiks skaitīti manuāli –, mēs leģitimizēsim to, ka ir iztērēti nelikumīgi (iespējams, nelikumīgi) 1,5 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas. Tas jums ir jāsaprot. Tieši tāpēc šis likums šobrīd ir Saeimā, jo visu Saeimu pie atbildības nesauks. Tātad mēs faktiski ar šo lēmumu norakstām 1,5 miljonus.

Protams, jāatbalsta būs, bet tas liek aizdomāties par to, kas mums šobrīd ir un vai mēs tiešām varam uzticēties rezultātiem, kas mums bija iepriekš. Kas ir pie vainas? Kuri ir atbildīgi? Kuri ir bijuši 20 gadus pie varas? Šlesers? (Starpsauciens.) Šlesers, ja? Šlesers... atbildīgs par vēlēšanu sistēmu. Šleseram vakar pie Dombura uzdeva jautājumus... kad ministrs sēž, baksta brillītes un nevar ne uz ko atbildēt... Šlesers vainīgs! Pie visa vainīgs Šlesers.

Kad mēs nākamajā rudenī uzvarēsim vēlēšanās, tad paskatīsimies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo lēmumu mēs nonākam pie tā, ka paši dodamies projām no pasludinātajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kuri mums tik ļoti nepieciešami, lai mēs būtu moderna valsts.

Jau pagājušajā gadā, kad notika pašvaldību vēlēšanas, 4. jūnijā komisijā bija ieradušies tie paši cilvēki, kuri it kā veikuši šīs nelikumīgās darbības. Kad tika uzdots jautājums, vai sistēmas, kuras jūs mums piedāvājat, ir pārbaudītas un strādā, daudzi no deputātiem teica: “Netraucē viņiem strādāt! Viņi dara savu darbu.” Un šobrīd mēs redzam, ka viņu darītais darbs, izrādās, ir nelikumīgs. Vēl vairāk – Ministru prezidente vakar norādīja, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas. Vēlēšanas nav bijušas godīgas?! Tad pasakiet, lūdzu... šī Saeima, kas ir ievēlēta, vai pašvaldības, kurās daudziem pašvaldību vadītājiem pat neiedod pielaides... kas nav bijis godīgi? (Starpsauciens.)

Par vēlēšanām mēs runājam kā par valsts demokrātijas pamatu. Par ko tāds satraukums, ja viss ir labi, ja viss ir bijis labi pirms tam? Un ir jautājums – vai šis būs pirmais solis, kad mēs organizēsim vēlēšanās balsu skaitīšanu manuāli... vai nākamais solis nebūs, ka arī pārējās sistēmas nav likumīgas? Tāpēc es uzskatu, ka mums jāatgriežas pie jautājuma, ka vajadzēs derīgos biļetenus uzglabāt ilgāk nekā šobrīd, jo šajā vēlēšanu procesā var parādīties jautājumi, ka arī citur mēs neesam bijuši godīgi.

Un laikam no dienaskārtības pazudīs jautājums – ja mēs skaitīsim ar rokām, vai šīs balsis ietekmēs ārējie spēki? Jo tad, kad šī nelikumīgā sistēma sabruka, pirmais jautājums bija, vai tā ir ielaušanās no ārpuses. Tā nav ielaušanās no ārpuses. Tas ir sprādziens no iekšpuses. Visiem pārējiem norāda, kurš ir godīgs, kurš nav, bet savās mājās jūs to neredzat vai – vēl sliktāk – slēpjat.

Līdz ar to šis priekšlikums, ar kuru mēs modernajā laikmetā pakāpjamies atpakaļ, ir atbalstāms, jo izšķirošais būs cilvēka faktors, un arī Saeima varbūt beidzot uzņemsies atbildību.

Es atbalstu šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu ar jums dalīties ar trīs domām.

Pirmām kārtām, ja šobrīd runājam par vēlēšanu norisi, neapšaubāmi, vēlēšanu drošība un uzticamība ir demokrātijas un drošas valsts pamats. Tā ir absolūta prioritāte – lai mūsu vēlēšanas būtu drošas, uzticamas un mēs uz tām paļautos.

Esam redzējuši ilgstošākā laika posmā (vairāk nekā mēnesi), ka ir vairāki spēki valstī, kas ir mēģinājuši pirms skandāla par IT krāpniecību kurināt neuzticēšanos mūsu vēlēšanu sistēmai. Latvija pirmajā vietā vadītāji un pārstāvji aktīvi savos sociālajos tīklos ir kurinājuši neticību vēlēšanu sistēmai. To pierāda arī tas, ka vēl pirms šī IT skandāla izgaismošanās ir ticis iesniegts lēmuma projekts par to, ka jāpāriet uz manuālu balsu skaitīšanu, jo, lūk, viss esot neuzticams. Tā ir mērķtiecīga kampaņa (Starpsauciens.), kas ir kurināta, bet tā Latvijā nav unikāla. Mēs esam redzējuši līdzīgus paņēmienus citviet, īpaši Moldovā, kurā, tā teikt, mēģināja sajaukt visas kārtis.

Mums ir jāspēj stāties pretī mēģinājumiem sagraut ticību Latvijas vēlēšanu sistēmai. IT skandāls ir briesmīgs, es pie tā tūdaļ atgriezīšos (Starpsauciens.), bet, pat ja tiek teikts, ka šajā skandālā ierautie nav... un tas neskar CVK vēlēšanu sistēmas, neapšaubāmi, tas raisa jautājumus un aizdomas, un to nedrīkst pieļaut. Tādēļ, lai novērstu jebkādu aizdomu ēnu iespējamību, ir jāpieņem lēmums par manuālu balsu skaitīšanu, lai nevarētu to izmantot ticības mūsu vēlēšanu sistēmai graušanai.

Jā, godātie kolēģi, mēs vēl pirmdien vērtējām juridisko situāciju, un CVK būtu tiesības pašiem pieņemt lēmumu par balsu manuālu skaitīšanu. Bet tieši tādēļ, ka tiek veidotas visādas sazvērestības teorijas, tiek apzināti kurināta neuzticēšanās, ir pareizi pieņemt lēmumu par balsu skaitīšanu manuāli, ar rokām, Saeimā – likuma līmenī. Atkārtoju – tas ir vajadzīgs nevis tādēļ, ka CVK nevarētu šādu lēmumu pieņemt, bet tādēļ, ka arī šajā zālē ir cilvēki un spēki, kas varētu to izmantot (Starpsauciens.) neuzticības kurināšanai. Tādēļ šodien ir vajadzīgs šis lēmums. Lai noņemtu spekulācijas, ir pareizi to pieņemt ātri un nekavējoties.

Par IT skandālu. Tas ir absolūti briesmīgs, nepieņemams, mūsu valstij kaitniecisks. Tas, ko mēs redzam pat no nelielās komunikācijas ar izmeklēšanas pusi, prokuratūru, Eiropas Prokuratūru, – šī situācija ir bijusi ilgstoša. Ilgstoši valstī ir notikusi krāpšanās IT jomā. (Starpsauciens.) Tas ir beidzot izgaismojies. (Starpsaucieni.) Man ir jāsaka, mēs dzirdam, ka, protams, pie tā ir atkal vainīga tikai un vienīgi Jaunā VIENOTĪBA un Siliņa. Bet, kolēģi, aicinu pievērst uzmanību, ka šī krāpšanās nav sākusies pēkšņi un šīs valdības laikā... unikāla šīs valdības laikā. Mēs redzam, ka tā ir notikusi ilgstoši, un varam uzdot jautājumu un izsecināt (Starpsauciens.), kādēļ tieši šīs valdības laikā tā beidzot ir izgaismojusies.

Atbilde – vairs nav bijusi nekāda iespēja šiem krāpniekiem cerēt, ka politiskā vadība pagriezīs galvu uz otru pusi, varbūt kaut kādā mērā sadarbosies vai atbalstīs. Tieši tādēļ, ka šī valdība nav gatava ne brīdi pat skatīties pretējā virzienā, nerunājot par atbalstu, ir radusies situācija, ka šiem krāpniekiem dzīve ir kļuvusi tik grūta, ka tas ir nācis gaismā un tapis redzams izmeklētājiem. To atceramies. Un mums ir jātiek ar to galā. Mūsu valsts nevar atļauties šādas krāpniecības. Tas grauj mūsu ekonomiku, tas grauj uzticēšanos mūsu valstij. Un, protams, tas iesit arī pa mūsu spēju veidot vēl digitālāku pārvaldi. Bet tieši šīs valdības laikā prokurori ir varējuši to ieraudzīt.

Visbeidzot pēdējais, ar ko gribu šodien ar jums dalīties un ko atgādināt. Kučinska kungs teica: ja jūs netiksiet galā, būs problēmas. Jā, ja mēs visi kopā netiksim galā ar godīgu, uzticamu vēlēšanu nodrošināšanu, būs problēmas.

Ļaujiet, kolēģi, atgādināt – Centrālā vēlēšanu komisija ir koleģiāla institūcija, kurā ir visu septiņu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji, pat vairs neesošās frakcijas “Stabilitātei!” pārstāvis. Centrālā vēlēšanu komisija ir absolūti koleģiāla iestāde, kurā visiem tās locekļiem ir vienāda atbildība. Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvim ir vienāda atbildība ar APVIENOTĀ SARAKSTA, Nacionālās apvienības, ZZS, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un “Stabilitātei!” pārstāvi. Tādēļ visiem kopā ir jānodrošina, ka Centrālā vēlēšanu komisija ne tikai nodrošina drošas, godīgas, uzticamas vēlēšanas, bet spēj par to pārliecinoši komunicēt un šo identiski vienādo atbildību uzņemties un iznest.

Godātie kolēģi, Centrālajai vēlēšanu komisijai, kurā ir visu partiju pārstāvji, šis darbs ir jāizdara. Un atcerēsimies, ka tā ir ne tikai koleģiāla iestāde, bet pilnīgi neatkarīga institūcija. Mūsu darbs šodien ir pieņemt šo likumu, bet kopumā atcerēties, ka uzticamība vēlēšanām ir valsts drošības jautājums, un neņemties ar to spēlēties savu politikānisko interešu dēļ.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, nule kā dzirdējām izcilu demagoģijas paraugpriekšnesumu (Starpsauciens: “Precīzi!”) par to, kā neviens ne par ko neatbild, cik šobrīd ir labs un pareizs lēmums, ka visi citi vainīgi.

Parunāsim par atbildību, kolēģi! Par to, ka šī valdība konkrēto vēlēšanu procesu, visu vēlēšanu sistēmas... kādēļ mēs šo jautājumu šodien šeit skatām... ir novedusi līdz pilnīgam un absolūtam absurdam. Par to, ka VARAM un Iekšlietu ministrija, kuras vada viena politiskā partija, politiskā vadība ir izsludinājusi šos konkursus, noslēgusi līgumus ar šo IT karteli, kurā acīmredzami ir ticis pamatīgi zagts, un šis process novests tik tālu, ka paši vairs neuzticamies šai sistēmai. Pat Eiropas Prokuratūra skaidri un nepārprotami apgalvo, ka var tikt apdraudēta mūsu valsts demokrātija, pamatu pamats – godīgas un taisnīgas vēlēšanas. Un šobrīd pie tā ir vainīgi visi citi.

Kaut kā nedzirdam pieminam, kura politiskā spēka laikā tika izsludināti konkursu nolikumi, kura politiskā spēka laikā tika ielikti cilvēki, kuri atbild par kopējo sistēmu, kura politiskā spēka vadības laikā tika noslēgti līgumi. Un tikai pēc Eiropas Prokuratūras, nevis mūsu tiesībsargājošo iestāžu rīcības šis jautājums mums ir dienaskārtībā.

Kāpēc mēs par to nerunājam? Valsts prezidents iznāk ar aicinājumu – labāk balsis skaitīt ar rokām. Loģiski – drošāk skaitīt ar rokām! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, atbalstīsim šo priekšlikumu. Bet izliekamies nezinām par to, kas ir noticis? Atstājam kārtējos iztērētos miljonus? Klusiņām, klusiņām gadiem kaut ko skatīs, kaut ko risinās. Gan jau līdz vēlēšanām neviena politisko atbildību nenosauks. Kas tas ir, kolēģi? JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi, skatos īpaši uz jums.

Mēs atceramies skandālu, kas bija ar “SOAAR” sistēmu. Tā sakrita, ka arī šī sakne toreiz sākās ar jūsu partijas kongresa skaitīšanu un visu pārējo. Nāciet atbildiet! Pasakiet, ka ir kļūdas. Uzņemieties atbildību! Nē, mēs dzirdam, ka visi citi vainīgi. Kas būs ar Iekšlietu ministrijas, ar Vēlētāju reģistra sistēmu? Kāds var skaidri pateikt, ka tās sistēmas vismaz strādā, ka cilvēki Saeimas vēlēšanās varēs nobalsot apgabalā, kurā tajā brīdī atrodas, nevis konkrētajā vēlēšanu iecirknī savā deklarētajā novadā vai pilsētā? Tā nav iejaukšanās mūsu valsts demokrātijas pamatu pamatā – brīvās vēlēšanās, iespējā izvēlēties, kurā apgabalā tu balso? Tas neradīs cilvēkiem apjukumu? Tas palielinās mūsu vēlēšanu intensitāti vai – taisni otrādāk – samazinās? Kurš no tā iegūs? Kāds vienmēr iegūst, ja kāds zaudē.

Esiet godīgi, kolēģi! Jūs esat šo putru ievārījuši, jums par šo putru pašiem arī jāatbild. Un tiesībsargājošajām iestādēm nevajag dot tādas ziņas, ka mēs kaut ko sakārtosim. Man visu laiku nāk prātā arī tas, ko televīzijas raidījumā teica bijušais Valsts kancelejas direktors Citskovskis. Viņam no Ministru prezidentes biroja ir teikts – uzņemies atbildību, mēs visu sakārtosim, tev nekas par to nebūs. Atceramies – kad sākās pirmās nedienas ar IT iepirkumiem un vēlēšanu sistēmu, vienu personu no VARAM struktūras aizvirzīja uz citurieni. Izskatās, ka viņam par to nekas nav bijis, varēja turpināt šeptēties.

Kolēģi, tā tās lietas neies cauri! Mēs runājam par valsts pamatu pamatu – godīgām, taisnīgām un demokrātiskām vēlēšanām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu. (Aplausi. Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī ir tāda kā greizo spoguļu zeme. Pilsēta zina, nozare visu zina, bet jūs nezināt. Jums ir pārsteigums, ka notiek nelikumības IT sektorā. Pārsteigums! Tiešām? Pilsēta sen zina. Un mēs ar Jāni Hermani speciāli... es personīgi... izgājām cauri. IT apkalpošanas sektors Latvijā... Jūs zinājāt, ka 50 procenti no nozares apgrozījuma IT sektorā ir valsts pasūtījums? Visa nozare ir valsts pasūtījums! Un katru gadu decembrī ir vēl puse no visa šī valsts... kad tiek uzpūsti visi rēķini, tiek uzliktas tāmes. Un kas tajos piedalās? Piecas kompānijas. Piecas! Piecas! Četras no tām ir jau apsūdzētas par šo gadījumu, un piektajai jau ir krimināllieta par iepriekšējo. Piecas. Visas iesaistītas. Ja jūs paskatīsieties, kāds šīm kompānijām ir apgrozījums un kur tās tirgo, – tās neko neeksportē. Šīs preces netiek eksportētas uz ārvalstīm... ka būtu labs produkts... nē, tās apkalpo sis-tē-mu! Vienkārši apkalpo sistēmu – sadārdzinātu, pārblīdušu! Un mēs redzam, par kādām cenām. Un jums liekas... jūs to nezinājāt?

Par vēlēšanām. Ir jālabo tikai tas, kas nestrādā, jo cilvēki uzticas. Un iegūtā uzticība ir gadiem... Ir sešreiz jānomēra, lai labotu to, kas jau strādā, lai pateiktu, ka būs vēl labāk. Un šinī gadījumā ir ļoti dīvaini... Mēs aizmirstam vienu svarīgu lietu. Ja reiz mēs sakām, ka tas ir manuāls darbs, pie tā strādā... roku darbs... cilvēki skaita... tas ir dārgi. Jebkam, ko mēs digitalizējam, vajadzētu būt lēti, jo digitalizējot mēs lietas padarām efektīvāk, lētāk, ir mazāk roku darba. Pie mums ir ačgārno spoguļu zeme. Mūsu iepriekšējā sistēma ir lētāka par jauno... digitalizējot? Tiešām? Un kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka tajā ir iesaistītas šīs četras kompānijas.

Atgādinu – tas nav izveidojies tikko, nesen. Pilsētā visi zina par šo jautājumu. Tā ir gadiem būvēta sistēma. Un mēs labi zinām, kura partija gadiem ir pie varas, valdībā, un kura atbild par šīm ministrijām. Atgādinu, ka šis “vēzis” iegājis ir daudz dziļāk, tas nav runājot tikai par vēlēšanu sistēmu.

Tāpēc es esmu no APVIENOTĀ SARAKSTA sagatavojis pieprasījumu un gribu redzēt, kurās vēl ministrijās un kādos iepirkumos šīs piecas kompānijas ir piedalījušās. Tā nedrīkst turpināties, ka vai nu par Eiropas naudu, vai par Latvijas budžeta naudu mēs būvējam dārgus produktus, no kuriem valsts kļūst atkarīga un turpina barot... šo četru vai piecu koruptīvo kompāniju kabatas. Valsts ir “uzlikta uz adatas”, tieši tāpat kā vēlēšanu sistēmā. Es zinu, ka šīs kompānijas ir piedalījušās “Latvijas dzelzceļā”, “Latvijas valsts mežos”, Centrālās vēlēšanu komisijas sistēmā, veselības sistēmā, izglītības sistēmā... Tās ir tikai tās, ko mēs zinām, bet cik ir pārējo? Konkursi nenotiek godīgi, mēs izšķiežam naudu bez pievienotās vērtības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Man šķiet, ka situācija ir tāda, ka mūsu datorā ir vīruss un ir vajadzīga antivīrusa programma, lai šo vīrusu iznīcinātu, bet mēs pieņemam lēmumu izslēgt datoru... un pielietojam zīmuli un papīru. (Daži deputāti aplaudē.)

Protams, sabiedrības prasība par drošību un uzticēšanos ir pirmajā vietā, un mēs tā kā ejam šo ceļu, lai šo prasību īstenotu, bet datora izslēgšana, manuprāt, ir pagaidu risinājums. Esmu pārliecināts – ir nepieciešama krīzes vadības grupa. Ko ļoti spilgti un efektīvi dara lielie uzņēmumi, ja ir krīze? Sasauc... risinām!

Ko mēs darām? Vakar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs: “Mēs gaidīsim tiesībsargājošo institūciju atzinumu.” – “Vai jūs taisīsiet auditu?” – “Jā, mums ir vietējais auditors, viņš uztaisīs auditu.” Draugi mīļie, ir 21. gadsimts, bet es teikšu tā: laipni lūgti 20. gadsimtā, jo diemžēl šo 20. gadsimta ceļu iezīmē valdošā koalīcija!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Patiesībā esmu diezgan pārsteigts, ka tas, kas notiek ar valsts pasūtījumiem IT sfērā, cilvēkiem ir tāds baigais pārsteigums. Gadā tie ir aptuveni 500 miljoni eiro. Tās ir, kā Kučinska kungs un Kulberga kungs teica, četras piecas kompānijas. Tas jau norisinās vairāk nekā 15 gadus. Veids, kā tur zog, ir divkāršs. Pa priekšu noteš naudu par sistēmu, pēc tam paņem otro kārtu par administrāciju. Katru gadu par administrāciju, piemēram, par vides sistēmām, par e-veselību, kopumā ir kaut kādi 120 miljoni gadā. Vai tas tā maksā vai ne, ir ļoti grūti pateikt, izņemot tos, kuri to sistēmu izveidojuši. Būsim reāli – tas viss nebūtu iespējams, ja tam apakšā nebūtu kāda politiskā aizmugure.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Paldies par izteiktajiem viedokļiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Anda Čakša un Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 44. punktu – likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” – pirms darba kārtības 1. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Anda Čakša un Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 5. punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”’ – pirms darba kārtības 1. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, labdien! Ņemot vērā radušos situāciju gan ārējā vidē, gan saistībā ar degvielas cenām, aicinu nolemt uz trīs mēnešiem samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, veidojot degvielas cenu pieaugumu ierobežojošu likumu, kas, manā skatījumā, no Ministru kabineta nāk kā ļoti sabalansēts lēmums, lai palīdzētu mazināt izmaksu spiedienu uz uzņēmējdarbību un vienlaikus saglabātu arī finanšu stabilitāti. Samazinot akcīzes nodokli, mēs dotu atelpu ekonomikai, ļautu stabilizēt degvielas cenu kāpumu un vienlaikus nodrošinātu to, ka budžeta ieņēmumi nesamazinātos. Šāds lēmums būtu spēkā trīs mēnešus, un tas noteiktu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmes samazinājumu no 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Tāpat arī lauksaimniecībā izmantojamo... akcīzes nodokļa likmi noteikt 21 eiro par 1000 litriem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu. Mums ir jāstrādā, lai to pieņemtu šodien vienā Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Augusta Brigmaņa, Didža Zemmera, Anitas Brakovskas un Andreja Ceļapītera iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Labi, ka valdība ir aktualizējusi jautājumu par degvielu, bet šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienība īpaši uzsver jautājumu, kas skar Latvijas lauksaimniekus. Lauksaimniecība ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības nozare. Mēs jau savlaicīgi esam sagatavojuši šo mūsu priekšlikumu, ar kuru atbilstoši Eiropas Savienības enerģijas nodokļa direktīvai paredzam noteikt minimālo akcīzes nodokļa likmi apkurē izmantojamai dīzeļdegvielai un lauksaimniecības dīzeļdegvielai 21 eiro par 1000 litriem.

Lūdzu mūsu iniciatīvu atbalstīt. Ceru, ka, ar šo jautājumu strādājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, šie jautājumi tiks apvienoti, kopā vērtēti, kopā skatīti. Virzāmies uz priekšu, lai lauksaimniecība kā mums nozīmīga tautsaimniecības nozare arī turpmāk būtu nozīmīga un dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikai kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Ko nozīmē 12 tūkstoši savākto parakstu kolektīvajam iesniegumam vienas nedēļas laikā? Tas nozīmē, ka sabiedrība vairs ne tikai runā, bet arī pieprasa rīcību. Šis likumprojekts nav radies nejauši. Tas ir radies no ļoti konkrētas problēmas, kuru mēs visi zinām, bet pārāk ilgi esam atlikuši. Tas ir stāsts par pedagogiem, kuri desmitiem gadu ir strādājuši mūsu valsts labā un kuri šodien gaida nevis pateicības vārdus, bet reālus lēmumus.

Likumprojekta būtība ir skaidra – dot pedagogiem tiesības brīvprātīgi doties pensijā no 60 gadu vecuma, ja viņu darba stāžs sasniedz vismaz 35 gadus. Un šie 35 gadi nav vienkārši skaitlis. Tie ir gadu desmiti, kuros cilvēks ir veidojis mūsu sabiedrību, audzinājis bērnus, nodevis zināšanas, ielicis pamatus nākamajām paaudzēm. Tie ir 35 gadi atbildības, stresa un nepārtraukta darba ar cilvēkiem.

“ManaBalss.lv” iniciatīva tika izskatīta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un tika nodota tālākai izvērtēšanai. Taču ar to praktiski viss ir apstājies. Ne tāpēc, ka problēma būtu atrisināta, bet tāpēc, ka tās risinājumam pietrūka politiskās gribas. Un mums jābūt godīgiem. Tas nav vienīgais gadījums. Arī budžeta veidošanas laikā tika iesniegti konkrēti priekšlikumi, tostarp par pirmsskolas pedagogiem, par viņu darba apstākļiem un sociālajām garantijām. Šie grozījumi tika izskatīti un netika atbalstīti. Tas nozīmē, ka mēs atkārtoti redzam vienu un to pašu modeli – problēma ir zināma, risinājumi ir piedāvāti, bet politisks lēmums neseko.

Pedagoga darbs nav parasts darbs. Tas ir emocionāli smags, psiholoģiski intensīvs un ilgtermiņā izsmeļošs darbs. Un tas sākas jau ar pirmsskolu. Pirmsskolas pedagogi veido pašu pamatu – bērna pirmo pieredzi izglītībā, pirmās sociālās prasmes, pirmo uzticēšanos skolotājiem. Taču tieši šī posma pedagogi bieži vien ir vieni no vismazāk novērtētajiem. Arī viņi strādā augstas slodzes apstākļos. Arī viņi saskaras ar izdegšanu. Arī viņi daudzu darba gadu laikā nonāk situācijā, kad veselība... un emocionālais resurss ir izsmelts, tomēr sistēma turpina no viņiem prasīt.

Rodas būtisks jautājums: vai mēs vēlamies izglītības sistēmu, kur cilvēks izdeg, vai sistēmu, kur cilvēks tiek cienīts? Šis likumprojekts nav tikai par pensijām, tas ir par izglītības kvalitāti un sistēmas ilgtspēju... dot iespēju pedagogiem, kuri ir nostrādājuši 35 gadus, cienīgi noslēgt savu darba mūžu. Vienlaikus mēs rodam vietu jaunajiem pedagogiem, stiprinām profesijas prestižu un labojam kopējo izglītības vidi.

Cienījamie deputāti! Šodien mēs nelemjam tikai par vienu likumprojektu, mēs lemjam par attieksmi – par attieksmi pret cilvēkiem, kuri gadu desmitiem ir strādājuši sabiedrības labā gan skolās, gan pirmsskolās, par attieksmi pret profesiju, bez kuras nav iespējas nevienā citā nozarē. Mēs lemjam arī par to, vai 12 tūkstoši cilvēku balsu Latvijā kaut ko nozīmē.

Aicinu jūs nevilcināties, neatlikt šo jautājumu un pieņemt drosmīgu, bet taisnīgu lēmumu – atbalstīt šo likumprojektu un parādīt, ka mēs spējam ne tikai runāt par pedagogu nozīmi, bet arī rīkoties, jo pedagogi gan skolās, gan pirmsskolās to ir pelnījuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 14, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai – “par”.

M. Armaņeva (LPV).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz ne tikai manuālu balsu skaitīšanu, bet arī vēlēšanu zīmju uzglabāšanu līdz sešiem mēnešiem pēc vēlēšanām, sākot jau ar Saeimas šā gada vēlēšanām. Man ir prieks, ka tomēr atbalstījāt manuālo balsu skaitīšanu, taču ar to vien nepietiek. Manuāla balsu skaitīšana bez iespējas vēlāk pārbaudīt... fiziskus pierādījumus... ir tikai puse no risinājuma. Pilnīga uzticība un drošība prasa abus elementus kopā.

Kāpēc vēlēšanu zīmju uzglabāšana līdz sešiem mēnešiem ir tik būtiska? Pirmkārt, tā nodrošina reālu pārbaudāmību. Ja pēc vēlēšanām rodas kādas šaubas par rezultātu patiesumu, ir jābūt iespējai atgriezties pie oriģinālajām, “taustāmajām” vēlēšanu zīmēm, tātad fiziskiem pierādījumiem... ko var pārskaitīt, pārbaudīt un salīdzināt. Zīmju uzglabāšana ļoti īsu brīdi, kā tas ir pašlaik Latvijā, to nodrošināt nevar. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tās tiek uzglabātas līdz pat 22 mēnešiem, Lielbritānijā – vismaz gadu, Vācijā, Francijā, Zviedrijā tie ir vairāki mēneši, līdz pat gadam.

Taču vai zināt, kurās valstīs vēlēšanu zīmes tiek uzglabātas gandrīz tikpat īsu brīdi kā pie mums, Latvijā? Tāda prakse joprojām pastāv dažās Austrumeiropas un dažās bijušajās Padomju Savienības valstīs. Tur zīmes glabā tikai līdz rezultātu oficiālai apstiprināšanai un sūdzību termiņa beigām, kas bieži vien ir no 7 līdz 30 dienām. Tādēļ es aicinu nopietni apsvērt šo priekšlikumu par vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņa pagarināšanu, lai pie mums vēlēšanas būtu kā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu attiecīgajai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 18, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Šajā likumprojektā mēs runājam par nodokli, kas skar faktiski katru Latvijas ģimeni, tas ir nekustamā īpašuma nodoklis par vienīgo dzīvojamo mājokli. Mūsuprāt, ir pienācis laiks to atcelt. Un es jums iedošu vairākus argumentus, kāpēc mums tas liekas pareizi.

Pirmais arguments – šis nodoklis apdraud pamattiesības uz pajumti. Pensionārs ar 400–500 eiro pensiju vai maznodrošināta ģimene maksā simtiem eiro gadā tikai par to, ka viņiem ir jumts virs galvas. Nauda, kas vajadzīga pārtikai, medikamentiem vai bērnu izglītībai, tiek atņemta. Tas nav nodoklis no ienākumiem, tas ir nodoklis par eksistenci. Mūsuprāt, tas nav cilvēcīgi.

Otrais arguments – nodoklis ir netaisnīgs pēc būtības. Cilvēks dzīvo savā mājā un ar to nepelna nekādu naudu, bet pašvaldība prasa procentus no izdomātas – papīra – vērtības, kas bieži vien neatbilst reālajai maksātspējai. Šis nodoklis soda cilvēkus par to, ka viņiem pieder īpašums, nevis par to, ka viņi ar to pelna.

Trešais arguments – tas kavē attīstību. Ļoti daudzi cilvēki atsakās ieguldīt naudu savos nekustamajos īpašumos, jo teorētiski var sanākt situācija, ka nākotnē viņiem šis nodoklis būs lielāks.

Un ceturtais arguments – pieļauju, ka Jurēvica kungs tūlīt kāps tribīnē un tas būs viņa galvenais arguments – par fiskālo efektu. Latvijā, visā valstī, nodoklī par nekustamo īpašumu samaksā aptuveni 250 miljonus eiro. Tie ir apmēram 1,5 procenti no visa valsts budžeta. Mēs piedāvājam fiziskajām personām to atcelt. Fiziskās personas no šiem 250 miljoniem samaksā apmēram 100 miljonus. Tas ir apmēram tikpat daudz, kāds ir sadārdzinājums par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa būvniecību... pie veselības ministra valdīšanas...

Ir vērts arī paskatīties, kā ir Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā par ēkām nav nekāda nodokļa, Lietuvā, ja nekļūdos, no šī gada 1. janvāra viss, kas ir zem 450 tūkstošiem, ar nodokli netiek aplikts.

Kolēģi, aicinu nodot komisijai šo likumdošanas iniciatīvu. Aizsargāsim mūsu pensionārus, aizsargāsim mūsu vidusšķiru, nesodīsim cilvēkus par viņu tiesībām uz eksistenci!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam – “pret”.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir labēja ekonomiskā politika, kas piedāvā zemus nodokļus un zemus valsts pakalpojumus; ir kreisa ekonomiskā politika, kas piedāvā salīdzinoši augstus nodokļus un augstus pakalpojumus; tad ir centriska politika, kas mēģina to izbalansēt pa vidu; un tad ir klajš populisms, kas piedāvā atcelt visus nodokļus, bet tajā pašā laikā palielināt visus pabalstus, iedot izdienas pensijas pilnīgi visiem. Tā ir frakcijas Latvija pirmajā vietā priekšlikumu būtība katru nedēļu (Starpsauciens.) – atcelt visus nodokļus, bet palielināt visus pabalstus, ieguldīt milzīgus līdzekļus. Tā nav godīga politika. Tā ir populistiska politika kopumā. (Starpsauciens.) Jā, Šlesera kungs to varētu labi zināt, Liepiņas kundze, jā.

Tālāk, ja es gribētu runāt par likumprojekta būtību... Atgādinām, ka nekustamā īpašuma nodoklis simtprocentīgi ir pašvaldību nodoklis. Tas aiziet simtprocentīgi pašvaldībām, kolēģi, un pašvaldības pašas var lemt līdz 90 procentiem piešķirt jebkādas atlaides, kaut 90 procentus piešķirt vienīgajam mājoklim vai jebkam. Mēs visi sakām (arī dažādas partijas – mēs pārstāvam ļoti daudzas pašvaldības) – uzticamies pašvaldībai! Pašvaldības piekopj savu politiku, bērniem, daudzbērnu ģimenēm piešķir atlaides, represētajiem, senioriem. Tās iespējas ir.

Bet, kolēģi, ja jūs sakāt – nieka 100 miljoni, tad jūs sakāt... jūs esat gatavi atņemt 100 miljonus Latvijas pašvaldībām, nekompensēt to un tikai nodarboties ar tukšu populismu. Šajā gadījumā, pieņemot šādu likumprojektu, tas nebūtu arī sociāli taisnīgi. Tas... netiktu atlaistas atlaides tikai tiem, kam to visvairāk vajag, bet arī villām... arī cilvēkiem, kam ir villas, milzīgi īpašumi, dārgi miljonu īpašumi. Tas nav sociāli taisnīgi.

Kolēģi, es saprotu – katru nedēļu no jums un no citiem populistiem nāks likumprojekti – atcelt visus nodokļus un dubultot visus pabalstus! Tā nav godīga politika. Godīga politika, ja jūs redzat... esat gatavi samazināt nodokļus (Starpsauciens.), tad rādiet, kur jūs esat gatavi samazināt izdevumus. (Starpsauciens.)

Kolēģi, es aicinu šo populismu šoreiz noraidīt un uzticēties mūsu pašvaldībām, kas to var darīt.

Latvija pirmajā vietā! Jūsu Bartaševičs, ko jūs tik ļoti mīlat, Rēzeknē varētu atcelt to nodokli, ja gribētu, bet viņš nodokli neatceļ, tikai noved savu pašvaldību līdz bankrotam. (Dep. L. Liepiņa: “Tieciet galā ar savu...!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 32, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Augusta Brigmaņa, Andra Bērziņa, Oļega Burova un Andreja Ceļapītera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds “par” deputātam Jānim Dinevičam.

J. Dinevičs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta pamatotība, kāpēc tas vajadzīgs un ko tas dod, ir izklāstīta šo likumprojektu pavadošajos dokumentos. Bet es gribētu jums piedāvāt vēl vienu argumentu, kāpēc es aicināšu to atbalstīt. Proti, šajā laikā, kad zināmā mērā mainās pasaules kārtība, kad globalizācija un multikulturālisms buksē, notiek intensīva atgriešanās pie nacionālas valsts idejas. Bet nacionālas valsts ideja, bez šaubām, ir saistīta ar identitāti. Un lielākais drauds šai identitātei ir migrācija. Tad ir jautājums: kā mēs veidojam savu politiku? Ir jāveido priekšstats, ka Latvija ir migrācijai nelabvēlīga valsts. Piedāvātais likumprojekts šādu iespaidu veicinās.

Tāpēc es aicinu balsot “par” to un “par” tā nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Esošā kārtība nosaka – visās Baltijas valstīs kārtība ir vienāda. Ārzemnieks var piedalīties ceļu satiksmē, vienu gadu uzturoties Latvijā vai vienalga... Lietuvā, Igaunijā. Un pēc gada tiesības ir jāmaina. Ja ārzemnieks varēs pierādīt savu tiesību leģitimitāti, tad viņš, nokārtojot tikai braukšanas prasmes, varēs tās nomainīt pret Latvijas Republikas vadītāja apliecību.

Šis likumprojekts nosaka to, ka pirmām kārtām – pēc pusgada... Tā ka termiņš samazinās uz pusgadu. Un otrā lieta, vajag arī obligāti, neskatoties uz to, ka cilvēkam ir vadītāja apliecība, vadītāja tiesības, varētu būt pat stāžs, es nezinu, 20 gadi, vienalga, viņam no jauna jānokārto gan teorijas, gan vadīšanas eksāmens. Teiksim, cik tas ir samērīgi? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais – kāpēc Lietuvā, Igaunijā tas viss paliek spēkā tā, kā ir šobrīd? Mēs kaut kur skrējām kaut kādā veidā... Priekš kam, es nevaru saprast, palielināt šo birokrātiju. Tas nozīmē, ka cilvēks, ieceļojot Latvijā... lai viņš varētu nokārtot eksāmenus, pēc pusgada viņam uzreiz jāpiesakās autoskolā.

Mēs varam nodrošināt tagad autoskolu angļu valodā? Kolēģi, ja būs liela plūsma, es šaubos. Es pētīju gūglē – nu, latviešu, krievu tikai, angļu valodas autoskolu mums nav. Kā mēs viņiem nodrošināsim... kā mēs viņus sagatavosim eksāmeniem?

Un, ja mēs runājam par drošību uz ceļiem... Jūs domājat, drošība uz ceļiem ir tikai Latvijā? Jūs domājat, ka mītnes valstī tam cilvēkam ceļu... drošības nav? Un uz ko tas viss ir balstīts? Ir kaut kāda statistika, ka tieši ārzemnieki izraisa kaut kādas avārijas, ceļu satiksmes... noziegumu kaut kādu nodara uz ceļiem? Ir, uz ko jūs balstāties? Nav.

Un visbeidzot... kāda jēga no tā visa? Nu, kāda jēga. Mēs ar šādiem likumprojektiem vienkārši nogalinām vēlmi vispār braukt uz Latviju. Tas ir viens no punktiem. Un šodien mēs diemžēl, bet pieņemsim arī likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” par to, ka par trīs administratīvajiem sodiem... pārkāpumiem gada laikā tāpat var izskatīt to... termiņuzturēšanās atļauju atņemt.

Tad, ja ārzemnieks tiešām nevar uzvesties uz ceļiem, tad viņš tāpat brauks prom. Priekš kam vēl sarežģīt joprojām ne visai labvēlīgo situāciju, teiksim tā.

Tā ka, kolēģi, aicinu neatbalstīt, jo sausā atlikuma nekāda no šī likumprojekta nebūs. Līdz ar to aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Edmundam Zivtiņam par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, gribēju lūgt Saeimas atbalstu, lai kā līdzatbildīgo komisiju noteiktu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Sēdes vadītāja. Tad mums ir jābalso. (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Česlavs Batņa... Es atvainojos!

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 177 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu algu valsts pārvaldē” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas... Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Tagad turpinām ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Māris Kučinskis, Juris Viļums, Linda Matisone un Andrejs Svilāns iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu tiesību aizsardzības iestādei”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Mēs ļoti labi atceramies Kariņa lidojuma sāgu, kas bija apkaunojošs piemērs izšķērdībai un augstprātībai. Taču tas, kas notiek šobrīd, izskatās vēl apkaunojošāk. Situācijā, kad visiem ir skaidrs, kas patiesībā pieņēma lēmumus par privātreisiem, atrada grēkāzi – bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Un, spriežot pēc viņa vārdiem, viņš tika pamatīgi apstrādāts – izdarīja spiedienu, lika maldināt un mainīt liecības un solīja visu sakārtot. Kolēģi, “sakārtot”. Augstākā līmeņa lietu kārtotāji, tostarp premjere Siliņa.

Vai ierēdņa teiktais ir ticams, ņemot vērā to visatļautību un cinisma līmeni, kuru mēs šobrīd redzam, kad par Jaunās VIENOTĪBAS firmas zīmi kļuvusi izvairīšanās no jebkādas politiskās atbildības? Es teiktu – jā. Un šie notikumi un metodes ir visnopietnākais trauksmes zvans mūsu tiesiskumam. Ko vēl var sakārtot vai ir jau sakārtojuši šādu lietu kārtotāji gadījumos ar nu jau bēdīgi slaveno vēlēšanu sistēmas izgāzēju Jorenu Liopu, kuru tostarp pārcēla darbā uz Tieslietu ministriju, citstarp sagadīšanās, ka Tieslietu ministriju arī vada Jaunā VIENOTĪBA. Arī varētu būt piemērs šādai sakārtošanai.

Premjeres Siliņas vārds tieši izskanēja Citskovska teiktajā. Tāpēc tieši premjerei mēs arī adresējam šos jautājumus, uz ko sabiedrībai ir jādzird skaidras atbildes. Un šie jautājumi ir vairāki.

Pirmais. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska minētais sižetā, ka premjere ir pieprasījusi labot sarakstes dokumentus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai tajos kā lēmuma pieņēmējs par čarterreisiem neparādītos bijušais Ministru prezidents no Jaunās VIENOTĪBAS. Vai tas atbilst patiesībai? Ja jā, kāda bija motivācija to darīt?

Vai Ministru prezidente deva uzdevumu sava biroja darbiniekiem panākt, lai tiek labota bijušā Valsts kancelejas direktora Citskovska sarakste ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai sarakstē kā lēmuma pieņēmējs par čarterreisiem neparādītos premjers?

Vai Ministru prezidente saskaņoja minēto bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska saraksti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju? Vai norādīja konkrētus labojumus, kādi būtu jāveic šajā sarakstē? Ja jā, lūdzam precīzi uzrādīt šos labojumus un to pamatojumu. Vai šie labojumi tika dokumentēti, piemēram, e-pastos, rezolūcijās vai citā rakstveida formā? Kas pieņēma lēmumus par bijušā Ministru prezidenta Kariņa lidojumiem? Kā Ministru prezidente vērtē premjera biroja darbinieku iespējamo rīcību šajā situācijā? Vai ir uzsākta iekšējā pārbaude, disciplinārlieta, un kādi ir rezultāti? Kā arī citus jautājumus, kas izriet no Jāņa Citskovska publiski paustā. Mēs gaidām šos pieprasījumus un vēlamies...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars.... ieviest skaidrību, lai neapdraudētu mūsu valsts tiesiskumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un mums ir vairāki paziņojumi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Tātad ir vairāki paziņojumi.

Kolēģi, šajā pārtraukumā aicinu visus pulksten 10.35 uz Balsošanas zāli, kur atklāsim fotogrāfiju izstādi “Ziedu skaņa”. Izstādē skatāmi cilvēku ar invaliditāti fotoportreti ar unikāli izveidotām ziedu un augu rotām.

Vārds Jurim Viļumam.

Kolēģi, neaizejam vēl. Jurim Viļumam... un pēc tam Andai Čakšai.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, pirms izstādes pulksten 10.35. Lūgums tagad, uzreiz pēc reģistrācijas rezultātu paziņošanas, deputātus, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu, burtiski uz trijām... ne vairāk kā piecām minūtēm šeit pat, Dzeltenajā zālē, uz īsu sanāksmi. Mums jāvienojas par mūsu kopīgo frakciju pārstāvju došanos uz Poliju aprīlī.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... kas vēl nav aizgājuši, lūdzu, iesim uz sēdi!

___

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Artūrs Butāns... neredzu, Jānis Grasbergs, Ainars Latkovskis (Starpsauciens: “Nav, nav viņa!”)... nav, Antoņina Ņenaševa... arī nav, un Ričards Šlesers... arī nav. (Starpsauciens.)

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Māra Kučinska, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Ingmāra Līdakas, Andra Kulberga pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šī gada 18. marta sēdē izskatīja 10 deputātu pieprasījumu veselības ministram Hosam Abu Meri par medicīnisko tehnoloģiju pieejamību 1. tipa cukura diabēta pacientiem.

Komisija, uzklausot Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Diabēta asociācijas pārstāvjus, secināja, ka Latvija šobrīd pilnībā neapmaksā insulīna sūkņus un glikozes sensorus pieaugušajiem. Saskaņā ar NVD aprēķiniem, lai nodrošinātu šīs tehnoloģijas visiem aptuveni 7100 pacientiem, ir nepieciešami papildu 38 miljoni eiro gadā, 10 miljoni eiro – sensoriem un 28 miljoni eiro – sūkņiem.

Komisija uzskata, ka paša pieprasījuma formāla atbalstīšana jautājumu pēc būtības neatrisinās. Tāpēc tika pieņemts lēmums vērst visu pušu uzmanību uz reālu finansējuma meklēšanu. Ir nosūtītas oficiālas vēstules visām Saeimas frakcijām un Ministru kabinetam, uzsverot, ka šis jautājums jāuzskata par prioritāti nākamā gada budžeta veidošanas procesā.

Visi komisijas deputāti bija vienisprātis, ka finansējums ir obligāti jāmeklē, lai nodrošinātu pacientu tiesības uz mūsdienīgu aprūpi, savukārt pieprasījums ministram tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik cinisku, arogantu atbildi savos vairāk nekā trīs gados šeit, Saeimā, es nebiju saņēmusi.

Un tagad par lietu. Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības deklarācijā skaidri teikts, ka mūsdienu demogrāfijas izaicinājumu risinājumi, citstarp ar svarīgiem veselības sociālajiem pakalpojumiem, kas pagarina cilvēka kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus... vēl pieminot, kas būtiski uzlabo agrīno diagnostiku... Savukārt valdības 4 × 4 uzrāviena plānā cilvēks un veselība nav pat pieminēti. Acīmredzot cilvēks ir pazudis.

Pretrunas... no vienas puses, ir izteikta vēlme strādāt ar agrīnu diagnostiku, bet, tiklīdz nonākam pie konkrētām lietām veselības uzlabošanas plānā attiecībā uz diabēta pacientiem, fokuss ir uz sekām – smagām vai biežām hipoglikēmijām, nopietnām diabēta vēlīnām komplikācijām. Kas ir pa vidu? Pa vidu ir cilvēks. Cilvēks, kurš ir spiests iemācīties sadzīvot ar šo diagnozi 24 stundas diennaktī, to monitorējot un savlaicīgi reaģējot.

Mēs elpojam, un mūsu organisms strādā pats par sevi. Un šodien, jūs uzrunājot, vai jums, mani klausoties, nav jādomā par to, vai nenokritīsim, spēsim reaģēt laikā un pavadīt savu dienu kvalitatīvi. Bet ir cilvēki, kuri, tieši tāpat kā mēs, vēlas dzīvot normālu ikdienas dzīvi, ir gatavi to darīt un lūdz valsti viņus atbalstīt ar savu ieguldījumu šo cilvēku un valsts nākotnē. Atvainojiet par salīdzinājumu, taču tas valstij nelielais, bet cilvēkam dzīvības vērtais atbalsts būtu valsts ieguldījums ar augstu pievienoto vērtību nākotnē.

Uzsākot šo diskusiju, esmu saņēmusi neskaitāmus zvanus, e-pastus un ziņas no diabēta pacientiem, kas šajā pieprasījumā redz iespējamu palīdzīgu roku un iespēju noticēt, ka valsts tos sargā, ka valstij tie ir dārgi. Mani šokēja kāda diabēta pacienta, kurš faktiski jau zaudējis redzi, stāsts par to, ka Nacionālais veselības dienests ir atteicis pieņemt lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanu tikai tamdēļ, ka pacients formāli neatbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 noteiktajiem kritērijiem. Es vēlreiz atgādinu – formāli neatbilst! Bet cilvēka dzīvība nav vērtība. Diemžēl diabēts nav ārstējams, un to mēs dzirdēsim katrā runā. Tikai monitorējot, cilvēks var sevi pasargāt pats.

Atbildot uz APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu pieprasījumu, Veselības ministrija norāda, ka saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta veiktajiem aprēķiniem ir apmēram 7100 1. tipa cukura diabēta pacientu, jāskaita, ka apmēram 1000 ir jaunieši, kas saņem medikamentus. Glikozes monitorēšanas sistēmas... nepieciešami apmēram 10 miljoni, savukārt insulīna sūkņi... 28 miljoni eiro. Tajā pašā laikā viena darbspējīgā iedzīvotāja vērtība jeb ekonomiskais pienesums valstī tiek lēsts virs viena miljona eiro. Vidēji viens nodarbinātais savas darba dzīves laikā rada preces un pakalpojumus, kuru kopējā vērtība tiek lēsta virs viena miljona. Papildus tam darba ņēmējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās maksas, nerunājot nemaz par pakalpojumiem un precēm.

Nedaudz par izdevumiem. 2026. gadā veselības ministrs budžetā ir plānojis tērēt 352 miljonus kompensējamām zālēm. Pēdējā pusgada laikā Veselības ministrija ir izsludinājusi virkni iepirkumu par pētījumu iegādi. Minēšu dažus. “Pētījuma par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā veikšana”, plānotā summa – 140 tūkstoši eiro. “Latvijas veselības aprūpes kvalitāti regulējošo dokumentu izvērtējums un priekšlikumu sniegšana to pilnveidošanai”, līgums noslēgts par turpat 59 tūkstošiem. “Pētījuma par zināšanām un prasmēm pirmās palīdzības sniegšanā veikšana” – 101 420. “Pētījums par narkotisko un psihotropo vielu radītajām sekām un ekonomiskajām izmaksām valstī”, plānotā līguma summa – 90 tūkstoši.

Sakiet, lūdzu, Veselības ministrijas atbildīgās personas, vai tiešām mūsu valstī ir korekti saliktas prioritātes, un ko domājat jūs, šeit sēžot, arī kad balsosiet?

Es atgādināšu, ka 1. tipa cukura diabēts ir hroniska un neizārstējama slimība. Varbūt šķiet, ka tā ir tāda vienkārša slimība... kuras gadījumā organisms pilnībā pārtrauc insulīna ražošanu. Jā, valsts kompensē sensorus bērniem līdz 18 gadiem un insulīna sūkņus jauniešiem līdz 24 gadiem. Jā, Pieprasījumu komisijā tika minētas arī grūtnieces. Bet atgādināšu: sešus mēnešus pirms un arī pēc tam ir jābūt insulīnam... grūtniecēm... nevis tikai deviņus mēnešus. Māmiņai, barojot bērnu, ir ļoti svarīgi, lai viņa neiekristu komā agri no rīta vai nakts vidū, kad tukšā dūšā cukura līmenis šiem slimniekiem krīt.

Ir jautājums – tiešām mēs kompensējam...? Protams, Latvija nav vienīgā. Eiropas Savienībā 20 dalībvalstīs, kur kompensē... tādas kā mēs... Malta un Nīderlande.

Ir zinātniski pierādīts, ka, izmantojot insulīna sūkņus un sensorus, monitorējot, mēs tiešām samazinām tās sekas, kas varētu būt.

Rezumējot gribu atzīmēt – Veselības ministrijas sniegtajās atbildēs skaitļi ir nepārskatāmi un nesalīdzināmi, jāsaka, ciniski, rupji... pat pavirši veikti. No vienas puses, mēs rēķinām, ka sensoriem ir vajadzīgi 10 miljoni, bet, piedodiet, strēmelītes... nav nepieciešamas... tādā gadījumā ietaupām. Ja mēs veidojam aprēķinus profesionāli, tad rakstām arī, cik būs un kas netiks...

Šajā gadījumā mēs paši pārbaudījām – mums vienu dienu... šī strēmelīte... iedūra pirkstā, un mēs visi staigājām ar vati... ārprāts, kā sāpēja! Ar piecām strēmelītēm nepietiek. Ir vajadzīgas vismaz 10 reizes dienā un 365... gadā... un tā visu laiku... ir pacienti, kuriem atsaka pirksti, viņi nevar vairs ūdens pudeli atvērt. Par ko mēs vispār šodien šeit runājam?!

Otrais. Nesniedzot atbalstu cukura diabēta slimniekiem, Veselības ministrija izvēlas dārgāko – cīņu ar sekām. Katra neprofilaktēta cukura diabēta komplikācija izmaksā valstij daudz dārgāk. Minēšu tikai divas. Hemodialīze nieru mazspējas dēļ Latvijā izmaksā ap 24 600 eiro, nieru transplantācija – virs 31 tūkstoša eiro. Savukārt cilvēki, kuri šeit bija, runāja par iespēju strādāt: mēs varam pienest lielāku ekonomisko devumu strādājot, nevis sēžot un izsaucot sešos no rīta ātro palīdzību... ja paši spēj, ja kāds ir blakus.

Tas nav pieņemami, ka bērns ar 1. tipa cukura diabētu, sasniedzot 18 gadu vecumu, zaudē sensora kompensāciju nevis tāpēc, ka viņam tas vairs nav vajadzīgs un diabēts ir pazudis, bet tāpēc, ka pienācis dzimšanas dienas datums, kas maina ne tikai finansiālo situāciju, bet burtiski visu dzīvesveidu. Gribu atgādināt, ka daudz drošāk ģimene jūtas... vai vīrs ir aizbraucis komandējumā un zina, ka varēs paskatīties attālināti, Briselē sēžot, vai viņa sievai, kas palika ar bērniem, ir labi... vecāki... skatīties uz saviem jauniešiem, kuri studē, vai viņi tiešām paseko sev līdzi un no rīta vai naktī, kad ir insulīna samazinājums, nav iestājusies koma.

Ceru, ka aiz šodienas lēmuma un katra balsojuma... es zinu, saprotu, ka jūs visi atturēsieties... aiz katra lēmuma ir cilvēks. Ceru, ka jūsu krūtīs pukst sirds un birokrātijas karaliene un ekseļa tabulas nav to sasaldējušas. Padomājiet paši un iedomājieties – ja šodien jums visiem nebūtu mobilo telefonu... varam taču sarunāties, vai ne? Tad padomājiet, kāpēc mums ir vajadzīgi mobilie telefoni, kas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa... tieši tāda ikdienas sastāvdaļa ir cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu. Un pārsvarā tie ir jaunieši. Vēl jo vairāk – runājot ar ģimenes ārstiem... daži no viņiem to iegūst kā komplikāciju pēc kovida pārslimošanas.

Padomājiet par mūsu jauniešiem, kas var kļūt par māmiņām un tētiem un kuru dzīve var būt daudz vieglāka, un... veidot jaunuzņēmumus, pienesot mūsu ekonomikai daudz lielāku svaru... nekā šis balsojums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums nav tikai par diabēta pacientiem, tas ir par mūsu valsts morāli un prioritātēm, par to, ka mēs spējam atrast miljonus vienā naktī un kam liekam gaidīt gadiem. Šajā zālē ir balsots par simtiem miljonu eiro iepludināšanu uzņēmumā “airBaltic”. Mēs klusējot noraugāmies, kā projektā “Rail Baltica” pazūd miljardi... tāmēs, kavējumos, kļūdās. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusa jaunbūvē mēs varam atļauties matemātisku kļūdu vairāku desmitu miljonu apmērā.

Šādu piemēru ir daudz. Un nauda vienmēr atrodas. Mēs sakām: tas ir stratēģiski svarīgi. Un rodas jautājums – vai Latvijas cilvēka dzīvība un veselība nav stratēģiski svarīga, vai tā ir mazāk svarīga par “airBaltic” reisiem un “Rail Baltica” sliedēm? Latvija joprojām ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kurā pieaugušajam ar 1. tipa cukura diabētu netiek nodrošināta mūsdienīga glikozes monitorēšana. Mēs runājam par aptuveni 200 eiro mēnesī vienam cilvēkam – 200 eiro, lai cilvēks nezaudētu redzi, nezaudētu darbaspējas, lai viņš nezaudētu dzīves kvalitāti.

Kamēr cilvēks rēķina, vai šomēnes nopirkt sensoru vai samaksāt rēķinus par dzīvokli, tikmēr Veselības ministrija audzē savu administratīvo aparātu – veselības ministram ir 16 padomnieki. (Starpsauciens: “20!”) Birojā kopā ir 20 darbinieki, tai skaitā 16 padomnieki, piedevām vēl palīgs starptautiskās komunikācijas jautājumos. Kāpēc mums pietiek naudas ierēdņu armijai un aviokompānijas parādu segšanai, bet nepietiek naudas cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu, lai viņi varētu dzīvot pilnvērtīgi? Tas nav naudas trūkums. Tā ir prioritāšu izvēle. Un šobrīd šī izvēle diemžēl nav cilvēku pusē.

Parādīsim, ka cilvēka veselība ir tikpat svarīga kā vismaz viena lidmašīnas biļete vai viens metrs sliežu.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Neatkārtošu to, ko mums jau Vīksnas kundze un Matisones kundze minēja. Vēlos tikai atgādināt, ka mēs, visas frakcijas, esam saņēmuši vēstuli no Latvijas Diabēta asociācijas. Visas! Pieskaršos tikai pāris punktiem. Nav daudz, kolēģi, nav grūti izlasīt, bet, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kuras rezultātā aizkuņģa dziedzera beta šūnas pārtrauc izstrādāt insulīnu, tāpēc slimnieki simtprocentīgi ir atkarīgi no insulīna devas, bez tās mirst. Šīs slimības cēloņi nav saistīti ar dzīvesveidu.

Tāpat šajā vēstulē skaidri uzskaitīts, ka 1. tipa cukura diabēta slimnieki, kuriem nepieciešami insulīna sūkņi, ir aptuveni 6000 pieaugušo, no tiem 3089 ir darbspējīgā vecumā. Dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA, tā nu sanāk, ka man šodien visu dienu jāvēršas pie jums – gan par IT iepirkumiem, kuros mēs tērējam miljonus (simtiem miljonu ir iztērēti, saistīti ar šīm kompānijām), gan par “Rail Baltica” finansējumu, gan par Stradiņa slimnīcu (Veselības ministrija, jūs nolauzāt vienu līgumu, jūs atbildat, nodevāt tālāk “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kas ir saistīti ar Finanšu ministriju, par ko citstarp arī atbild Jaunā VIENOTĪBA)... šobrīd atklājas, kā kolēģe jau minēja, aritmētiskās kļūdas par vairākiem desmitiem miljonu.

Mums nauda atrodas itin visur. Vasarā sasaucam apropriācijas sanāksmi... tā, nevienam nezinot, bez medijiem... piešķiram mūsu aviokompānijai desmitiem miljonu un tā tālāk. Mums atrodas nauda pilnīgi visam, kas ir jūsu prioritātes. Bet šeit cilvēki lūdz insulīna sūkņiem – 6000 mūsu tautiešu, no tiem 3089 darbspējīgā vecumā. Viņi nelūdz pabalstu, lai varētu kaut ko nopirkt, viņi lūdz insulīna sūkņiem, no kuriem ir atkarīga viņu dzīves kvalitāte un dzīvība.

Domāju, katram no jums ģimenē vai rados ir bijuši cilvēki, kuri slimo vai ir slimojuši ar cukura diabētu. Arī manā ģimenē tādi ir bijuši. Man tēvs slimoja ar cukura diabētu un nomira laikā, kad nebija pieejami insulīna sūkņi. Nebija pieejami, nosakot precīzu devu, kā tas ir iespējams šobrīd.

Vai mēs to vēlamies? Summas, kolēģi, nav tik lielas. Nav šodien mērķis izgaismot visu, ko nav paveicis viens politiskais spēks. Šobrīd mūsu mērķis ir atrast finansējumu, lai šo cilvēku dzīves netiktu apdraudētas, lai mēs pasargātu tur, kur mēs tiešām varam to izdarīt. Tas nemaksā dārgi. Kā teica mūsu Saeimas priekšsēdētāja – nauda ir. Mums tikai jāgrib šos lēmumus pieņemt.

Aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu. Aicinu JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģus uzkāpt tribīnē un dot skaidru vēstījumu Latvijas Diabēta asociācijas vadībai, kura citstarp šobrīd ir Saeimas namā un klausās šo sēdi, lai katrs no šiem 6000 slimniekiem saņemtu skaidru vēstījumu, ka Latvijas valstij, Latvijas parlamentam šie cilvēki nav vienaldzīgi, ka mēs vēlamies, lai viņi dzīvo kvalitatīvi un nodzīvo cienījamus gadus, lai viņi var strādāt un rūpēties par saviem tuviniekiem, lai viņi ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi.

Aicinu atbalstīt ne tikai konkrēto priekšlikumu, bet tiešām, JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi... ar skaidru vēstījumu, ka resurss tiks piešķirts jau šajā gadā, lai 1. tipa cukura diabēta slimniekiem nepieciešamie insulīna sūkņi būtu pieejami un valsts apmaksāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šodien, skatot šo pieprasījumu, mēs nevaram nerunāt par plašāku kontekstu, ka Latvijā veselības aprūpe joprojām ir pabērna lomā. Lai gan Finanšu ministrija un Veselības ministrija ir vienam politiskajam spēkam, kas ir valdību vadošais politiskais spēks, joprojām nav panākts, ka ieguldījumi veselības aprūpē uz vienu iedzīvotāju nopietni pietuvotos Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Tie ir aptuveni divas reizes mazāki, un mazāki Eiropas Savienībā ir tikai Rumānijā un Ungārijā.

Īpaši slikti ir tas, ka aptuveni trešo daļu cilvēkiem nākas maksāt pašiem, un šī summa sasniedz 635 eiro gadā, kas ir vairāk nekā, piemēram, Vācijā, kur cilvēku ienākumi ir daudz lielāki.

Ļoti maz mēs ieguldām prevencijā, kas kārtējo reizi liecina par zemu veselības pratību un izpratni par veselības aprūpi un sabiedrības veselību arī lēmumu pieņemšanas līmenī. Ir svarīgi runāt par to, ka nevar būt runas par 1. tipa cukura diabēta prevenciju... pretēji šokējoši zemai izpratnei, kas diemžēl plaši izskanēja arī Sociālo un darba lietu komisijā, deputātiem jaucot to ar 2. tipa cukura diabētu, kas tiešām ir dzīvesveida slimība. Taču arī dzīvesveida slimības ir sekas tam, ka valsts nav spējusi prioritizēt veselības aprūpi un veselības pratības veicināšanu sabiedrībā, sākot, piemēram, ar veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu. Mēs nedrīkstam pieļaut arī to, ka dzīvesveida slimības individuālā līmenī tiek morāli nosodītas un stigmatizētas.

Kolēģi, 1. tipa cukura diabēts nav dzīvesveida slimība. Kā mēs varam pieņemt sakarīgus, datos un zinātnē balstītus lēmumus, ja pat Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, vienlaikus izturoties patronizējoši pret iniciatīvas pārstāvi, skaļi un pārliecināti pauž savu nezināšanu? Arī citi deputāti diemžēl jauc 1. un 2. tipa cukura diabētu, par gestācijas cukura diabēta eksistenci zina vien retais.

1. tipa cukura diabēts ir hroniska un neizārstējama autoimūna slimība, kuras gadījumā organisms pilnībā pārtrauc insulīna ražošanu. To nevar izārstēt ar disciplīnu, un to nevar uzlabot ar diētu. Latvijā dzīvo aptuveni 5000–6000 cilvēku ar 1. tipa cukura diabētu, no kuriem vairāk nekā 85 procenti pieaugušo pašlaik nesaņem pilnīgi nekādu valsts atbalstu nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sensoriem vai insulīna sūkņiem. Valsts kompensē šīs ierīces tikai bērniem līdz 18 gadiem (sensora gadījumā) un jauniešiem līdz 24 gadiem (insulīna sūkņa gadījumā), arī īpašām grupām – grūtniecēm un personām pēc aizkuņģa dziedzera transplantācijas.

Šāds regulējums Eiropas Savienībā ir gandrīz unikāls izņēmums. 1. tipa cukura diabēts nemazinās un nepazūd, sasniedzot 18 vai 24 gadu vecumu. Slimības būtība – insulīna nepieciešamība un ar to saistītie riski – paliek nemainīga visu mūžu. Latvijas Satversmē ir noteikts, ka ir garantēta vienlīdzība likuma priekšā bez diskriminācijas, un arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ. Ja valsts atzīst, ka sensori ir medicīniski nepieciešami bērniem, tāpēc tie tiek finansēti, tā nevar atteikt šo pašu nepieciešamību pieaugušajiem, kuriem ir tieši tā pati diagnoze, nesniedzot objektīvu medicīnisku pamatojumu. Atšķirīgai attieksmei, lai tā būtu tiesiska, ir jābūt leģitīmai, samērīgai un nepieciešamai. Un šie nosacījumi netiek izpildīti.

Realitātē tas nozīmē to, ka tūkstošiem cilvēku Latvijā katru mēnesi maksā no savas kabatas 100–200 eiro par sensoriem, par insulīna sūkni nāk klāt vēl 200–300 eiro mēnesī. Latvijas algu realitātē, kurā mediānā alga ir, atgādināšu, divas trīs reizes mazāka nekā šajā zālē sēdošajiem, tas nav neliels līdzmaksājums. Tā ir būtiska ienākumu daļa, tikai lai izdzīvotu un novērstu smagas komplikācijas, kas citādi var rasties. Tas nozīmē vienu – šis ir gadījums, kad veselība Latvijā kārtējo reizi kļūst atkarīga no ienākumiem. Un tas kļūst par vērtību jautājumu.

Vai mēs uzskatām, ka pieeja dzīvībai nepieciešamai ārstēšanai un prevencijai ir pamattiesības vai tikai privilēģija tiem, kuri var to atļauties?

Saprotu, ka vērtību jautājumi diemžēl ne vienmēr ir politiķus pārliecinoši. Nedaudz pārliecinošāki ir dati. Vismaz tā vajadzētu būt. Dati liecina, ka sensori samazina smagas hipoglikēmijas epizodes vairāk nekā trīs reizes un samazina ilgtermiņa komplikāciju risku par vairāk nekā 40–70 procentiem. Tas nozīmē ļoti konkrētas lietas, piemēram, mazāk akluma, mazāk nieru mazspējas, mazāk amputāciju un mazāk sirds slimību.

Diemžēl mūsdienās vēl pārliecinošāki par vērtībām un datiem var būt ekonomiskie aspekti. Katra ar profilaksi nenovērstā cukura diabēta komplikācija izmaksā valstij daudzkārt vairāk nekā ikgadēja sensoru kompensācija. Kā jau minēju, kolēģi, hemodialīze nieru mazspējas dēļ Latvijā izmaksā ap 24 tūkstošiem eiro gadā. Nieru transplantācija var izmaksāt virs 31 tūkstoša eiro un amputācija – virs 2500 eiro, bet infarkts – ap 4600 eiro par vienu notikumu. Cukura diabēta komplikācijas nav kaut kādi reti gadījumi. Tās var skart ievērojamu daļu slimnieku ar slikti kontrolētu glikozes līmeni. Un tā nav šo cilvēku individuālā morālā atbildība. Tā ir valsts politikas izgāšanās.

Ja sensors palīdz no šādām komplikācijām izvairīties vai vismaz tās aizkavēt par desmitgadēm, ietaupījums izmaksu ziņā ir nesamērojami lielāks nekā sensora cena mēnesī. Investīcija profilaksē šodien, nevis kaut kad ir valsts ekonomiski pamatota rīcība, kas ilgtermiņā samazinātu veselības aprūpes sistēmas slogu. Ne velti gandrīz visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis to ir sapratušas.

Smaga hipoglikēmija, kas ir bīstami zems cukura līmenis, var novest pie samaņas zuduma, krampjiem un nāves, īpaši naktī, kad cilvēks guļ un nespēj laicīgi reaģēt. Kā jau teicu, šādām epizodēm ir trīsreiz augstāks risks bez sensora. Šis drošības aspekts nesamazinās, cilvēkam pieaugot, tieši otrādi – mūsdienu dzīve un arī ekonomiskā sistēma pieprasa no pieaugušajiem garus darbalaikus, bieži vien fizisku darbu, nakts maiņas un braukšanu ar automašīnu. Ikviena no šīm situācijām var kļūt letāla, ja netiek pamanīta hipoglikēmija. Sensori ir dzīvību glābjoša drošības sistēma, nevis komforts vai luksuss.

Glikozes sensori un insulīna sūkņi ļauj cilvēkam ar 1. tipa cukura diabētu dzīvot pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi – studēt, strādāt, sportot, gulēt un ceļot, nebaidoties par katru ēdienreizi vai kustību. Pirms nedēļas arī mums, Saeimas deputātiem, bija iespēja tepat piketā pie Saeimas sajust pavisam mazu daļiņu no 1. tipa cukura diabēta slimnieku ikdienas, pārbaudot savu glikozes līmeni ar dūrienu pirkstā. Daudziem no viņiem šāda ikdiena ir jau no bērnības.

Dūrieni pirkstā vairākas reizes dienā, kas rada stresu, ir tikai maza daļiņa no 1. tipa cukura diabēta menedžēšanas. Pastāvīgā neskaidrība par glikozes līmeni un ļoti nogurdinošā paškontroles rutīna, saprotami, rada hronisku stresu un var radīt arī izdegšanu, no kuras ir ļoti grūti atkopties, jo 1. tipa cukura diabēta menedžēšana ikdienā ir jādara katru dienu, bez brīvdienām, visu mūžu papildus visam, ko cilvēks dara vai vēlas darīt savā dzīvē – mācīties, strādāt, veikt rūpju darbu savā ģimenē, nodarboties ar saviem hobijiem un pavadīt laiku ar draugiem.

Šībrīža sistēmā valsts palīdz tikai tiem, kuriem jau ir sliktāka slimības kontrole vai komplikācijas. Un arī šī sliktākā slimības kontrole vai komplikācijas nav šo cilvēku personīgās nolaidības rezultāts, bet valsts izpratnes trūkuma un no tā izrietošās politikas sekas. Tas ir ne tikai netaisnīgi, bet arī neefektīvi, jo šie sensori ir profilakses instruments. Tie palīdz cilvēkam nenonākt līdz bīstamajām komplikācijām, nevis dzīvot ar tām. Šībrīža sistēma veicina to, ka šie cilvēki nonāk līdz komplikācijām, un tad valstij dārgāk jācīnās ar sekām.

Šeit ir arī jautājums par diviem aspektiem, kuri vismaz vārdos ir prioritāte daudziem politiskajiem spēkiem, – ekonomika un demogrāfija. Daudziem kolēģiem noteikti būtu ļoti vērtīgi dzirdēt, ka 1. tipa cukura diabēta slimnieki ir darbspējīgi cilvēki. Ja viņiem ir pieejama ārstēšana un profilakse, viņi strādā, maksā nodokļus un audzina bērnus. Ja nav, tad pieaug... ir slimības lapas, invaliditāte un hospitalizācijas. Daudzi 1. tipa cukura diabēta slimnieki ir jauni cilvēki vecumā, kad jāveido ģimene. Grūtniecība ar 1. tipa cukura diabētu ir augsta riska stāvoklis, kurā glikozes kontrole ir īpaši kritiska gan mātes, gan bērna drošībai. Valsts atzīst šo faktu un kompensē sensorus grūtniecēm, taču tikai grūtniecības laikā.

Atkal saskaramies ar reālās situācijas izpratnes trūkumu tā vietā, lai ļautu sievietēm nosargāt savu veselību pirms bērna ieņemšanas. Starp citu, ļoti daudzām sievietēm ar 1. tipa cukura diabētu ir policistisko olnīcu sindroms, kas rada papildu sāpes, ciešanas un grūtības ikdienā, kā arī nopietni ietekmē auglību. Arī šīm sievietēm atbalsts tiek sniegts tikai deviņus mēnešus, sūtot signālu, ka sieviete valstij ir svarīga tikai grūtniecības laikā.

Ja valsts nespēj nodrošināt pamatu – veselības aprūpi –, cilvēki var izvēlēties dzīvot citur, un tā ir pilnīgi leģitīma izvēle. Cilvēki, kurus mēs zaudējam, nav tikai nodokļu maksātāji. Tie ir cilvēki, kuri paši un kuru ģimenes pamet šo valsti vienaldzības dēļ. Kā tautā saka – tas ir attieksmes jautājums.

PROGRESĪVIE skaidri redz un izprot šo problēmu. Mēs esam iedziļinājušies šajā un citās problēmās veselības aprūpē, kas nu jau ir sistēmiskas un samilzušas. Mēs uzskatām un iestājamies par to, ka valstij ir jānodrošina, lai nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sensori un insulīna sūkņi būtu pieejami visiem 1. tipa cukura diabēta slimniekiem. Ja šībrīža situācijā citādāk nevar, tad tam būtu jānotiek pakāpeniski. Mēs varam diskutēt par ieviešanas tempu, bet princips kārtējo reizi nedrīkst būt kompromisu kompromiss.

Šobrīd tā ir atbildība Veselības ministrijas lauciņā – atrast tam resursus jau tagad. Var sākt, piemēram, ar 75 procentu kompensāciju, bet noteikti ne tikai ar 50 procentu kompensāciju, kā tika piedāvāts komisijā, un noteikti ne variantā, ka vispirms jākļūst trūcīgam vai maznodrošinātam, tikai uzturot savu veselību, lai saņemtu profilaksei nepieciešamo.

PROGRESĪVIE uzskata, ka šādiem elementāriem profilakses un komplikāciju prevencijas līdzekļiem jābūt pieejamiem visiem 1. tipa cukura diabēta slimniekiem, ne tikai tiem, kas valsts politikas vai, pareizāk, tās trūkuma dēļ, nevis savas individuālās izvēles dēļ jau ir nonākuši riska grupā. Jo veselības aprūpe ir cilvēktiesības. Mēs ne tikai tagad tā uzskatām, mēs cīnīsimies par to, lai šādas elementāras lietas attiecībā arī uz citiem hronisko slimību pacientiem būtu iekļautas nākamo gadu budžetos un jau pēc dažiem gadiem par to vairs nebūtu nekādu diskusiju, lai tās būtu pašsaprotamas lietas, kā tas ir daudzās citās (lai neteiktu – gandrīz visās) Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šobrīd, kad budžets jau ir pieņemts, šo situāciju var risināt tikai Veselības ministrija, tāpēc ir svarīgi ļaut ministram strādāt un atrast vismaz pakāpenisku risinājumu. Mēs zinām, ka darbs jau notiek. Arī Sociālo un darba lietu komisijā tika lemts, ka pēc divām nedēļām Veselības ministrija iesūtīs precizējumus par nepieciešamajām izmaksām, kādas ir nepieciešamas, lai kompensētu šīs ierīces tā, kā to prasa iniciatīvas iesniedzēji. Jāatzīmē gan, ka Veselības ministrijas apgalvotais par izmaksām vairākas reizes pārsniedz aprēķinu, ko ir veikusi Latvijas Endokrinologu asociācija... kā profesionāļi. Pēc Lieldienām Sociālo un darba lietu komisijā par šo jautājumu notiks vēl viena sēde, kurā, cerams, lems par konkrētākām rīcībām.

Arī PROGRESĪVIE rūpīgi sekos līdzi šīm rīcībām un reāla risinājuma atrašanai un uzstās uz to, ka ir nepieciešams rīkoties jau tagad. Kārtējo reizi šis ir jautājums par valsts cieņu pret saviem cilvēkiem un par to, vai mēs viņus redzam kā vērtību, nevis kā izmaksas tabulā.

Tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēktiesības, nevis privilēģija, kura ir jāpierāda, jāizcīna vai ar apmaksāšanu no sava maciņa jānopelna.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Pateicoties diabēta pacientu atbalsta organizāciju rīkotajām aktivitātēm, par 1. tipa cukura diabēta slimnieku problēmām pēdējās nedēļās runāts daudz un ļoti skaļi. Paldies viņiem par to. Šī nav pēkšņi no zila gaisa nokritusi liga. Par 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo valsts atbalstu runāts gadu gadiem, bet temps, kādā tiek risinātas problēmas, ir gaužām lēns. Atbalsta pasākumu process ir sadrumstalots, atvēlētais finansējums – nepietiekams.

Pieprasījumu komisijas 18. marta sēdē no Veselības ministrijas pārstāvjiem vairākkārt sadzirdējām vārdu “prioritāte”, 1. tipa cukura diabēta pacientu nodrošināšana esot prioritāra problēma. Diemžēl ministrijas budžetā atvēlētais finansējums par to neliecina. Atbildēs nebija neviena vārda par termiņiem, par konkrētiem plāniem, lai nodrošinātu visus pacientus. Ministrijas pārstāvju frāzes par konceptuālu atbalstu vai par virzību, tiklīdz tas būs fiskāli iespējams, neskaitās. Arguments, ka šogad kompensējamo zāļu klāstam ir nākuši klāt trīs jauni medikamenti, ir apsveicams, taču nav pēc būtības, jo pieprasījums ir konkrēti par glikozes portatīvajām monitorēšanas sistēmām un insulīna sūkņiem visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi dzīvotu, mācītos, strādātu, audzinātu bērnus un apgādātu savas ģimenes.

Šīs ierīces nav nekāds supermoderns risinājums. Citās Eiropas valstīs pacientus ar tām sāka nodrošināt jau vairāk nekā pirms 10 gadiem. Latvijā valsts atbalsts ir tikai bērniem līdz 18... jauniešiem daļēji – līdz 24 gadu vecumam, smagāk slimiem cilvēkiem, grūtniecēm.

Par grūtniecēm ir atsevišķs stāsts. Lai gan Veselības ministrijā to uzskata par pozitīvu paveikto darbu, bet diabēta pacientēm ar šīm ierīcēm būtu jābūt nodrošinātām, pirms vēl grūtniecība ir iestājusies. Tātad visas sievietes reproduktīvajā vecumā būtu jānodrošina ar šīm ierīcēm, ņemot vērā arī kritisko demogrāfisko situāciju Latvijā. Šobrīd ir tā, ka sieviete var pieprasīt cukura līmeņa sensoru tikai pēc grūtniecības iestāšanās ar ārsta zīmi un konsīlija atzinumu. Un šī konsīlija atzinuma sniegšana var arī ievilkties.

1. tipa cukura diabēts – tā ir jaunu cilvēku slimība, tai nav nekāda sakara ar cilvēka dzīvesveidu vai kaitīgiem ieradumiem.

Šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kas bija veltīta tieši 1. tipa cukura diabēta problemātikai, bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs sacīja, ka ir sajūta, ka mums ir nevis Veselības ministrija, bet slimību ministrija. Lai gan pēdējo 10–11 gadu laikā veselības sistēmas budžets ir palielinājies teju divas reizes, diabēta slimnieku problēmas tā arī palikušas neatrisinātas.

Tā vietā, lai rūpētos par cilvēku veselību, lielākais finansējums tiek atvēlēts ielaistu hronisku slimību ārstēšanai. Milzīga nauda tiek tērēta seku likvidēšanai, nevis slimību novēršanai. 1. tipa cukura diabēta pacientu nenodrošināšana ar veselībai un dzīvībai vitāli svarīgām lietām ir arī milzīgs enkurs valsts ekonomikai. Tās ir papildu darbnespējas dienas, tie ir nesamaksāti nodokļi. Nākotnē tās ir slimnīcu iekārtas un gultasvietas, tās ir ļoti dārgas valsts kompensējamās zāles, operācijas, pabalsti. Runa ir par palīdzību cilvēkiem darbspējīgā vecumā, arī pēc 18 vai 24 gadiem, lai gan palīdzība, ņemot vērā cilvēka vecumu, vispār ir diskriminējoša.

1. tipa cukura diabēta slimniekiem, strādājot smagu fizisku darbu, pie slodzes cukura līmenis var strauji mainīties. Zema cukura līmeņa gadījumā celtnieks vai autovadītājs var zaudēt modrību... strādājot pie konveijera, sēžot svarīgās sapulcēs, lasot lekcijas... daudzās dažādās profesijās cilvēkiem nav iespēju pamest darba vietu, lai izmērītu cukura līmeni ar glikometru un injicētu nepieciešamās zāles. Šādas situācijas diendienā turpina graut cilvēku veselību.

Viens ir sociālais aspekts, bet daudz smagāka ir tieši medicīniskā šķautne, jo cilvēks turpina strādāt, nekontrolējot izmaiņas organismā. Tad daudz ātrāk iestājas slimības gala stadijas komplikācijas – aklums, nepieciešamība pēc hemodialīzes, pat amputācijas. Un tad darba gaitas daudziem ir beigušās.

Ieteikums Veselības ministrijai – beigt salīdzināt situāciju Latvijā ar tām dažām Eiropas valstīm, kur kompensāciju sistēma nav labāka vai ir līdzīga situācija kā pie mums. Labāk salīdzināsim Latvijas situāciju ar Igauniju vai Lietuvu, kur valsts šīs ierīces kompensē visiem pacientiem, kuriem tās ir nepieciešamas, nevis izlases kārtībā pa grupām ar cerību nākotnē.

Nobeigumā. Kā Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane sacīja – Veselības ministrijai vairs nedrīkst būt atrunu, ka ejam solīti pa solītim uz priekšu, bet ministram un viņa padomniekiem ir jāatrod finansējums jau šogad.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ir diezgan vienkārši, bet tajā pašā laikā diezgan smagi runāt par šo jautājumu. Daudzu gadu garumā es dzīvoju blakus ģimenei, kur meitenīte slimo ar cukura diabētu. Man ir nācies piedzīvot to, kā vecāki naktī bērnu ved uz slimnīcu, kā viņi pārdzīvo par lēkmēm. Pēc tam parādījās šīs modernās ierīces, ar visām šīm monitorēšanas lietām situācija uzlabojās... un tā tālāk. Bet tad, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, tikai ļoti labi finansiāli nodrošinātas ģimenes var atļauties par saviem līdzekļiem turpināt pirkt bērnam ierīces, pie kurām viņš ir pieradis.

Tas ir diezgan briesmīgi, un tas ir galīgi nesamērīgi ar to, kā tas notiek Eiropā, jo, manuprāt, Latvija nu jau ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav šīs sistēmas, kur nav radīta sistēmiska pieeja šo monitoru un sūkņu iegādei un tie netiek nodrošināti iedzīvotājiem.

Vispirms es gribu pateikt lielu paldies visiem diabēta pacientiem, viņu radiniekiem un atbalstītājiem, kas ir aktīvi uzsākuši cīņu par savām tiesībām, un es viņus aicinu to turpināt ne tikai pie Saeimas, bet arī pie Veselības ministrijas, pie Ministru kabineta un citur. Jo, kā jau mēs esam ievērojuši: ja tu necīnies, tad diemžēl tu paliec kaut kur pašā rindas galā. Un vajadzību ir daudz. Protams, gribētos palīdzēt katram.

Bet ir viena lieta, par ko es vēlos runāt, – kāpēc šī palīdzība nav iespējama.

Un tas, ko mēs sadzirdējām arī komisijas sēdē, – kā uz šo papildus nepieciešamo naudu lūkojas ierēdņi un budžeta rēķinātāji. Ņemot vērā, ka šīs IT sistēmas, kas mums ir dārgas... un nu jau mēs daudz ko zinām arī par to, kā tās ir radušās, kā tās top, kā tās tiek uzturētas... diemžēl tās nav salāgotas. Veselības ministrija vēl joprojām nav salāgojusi datus ar Labklājības ministriju, lai aprēķinātu, kāds būtu ietaupījums uz pabalstu izmaksām, invaliditātes pensijām, operācijām, stacionāru izmaksām, ja pacientiem bez maksas tiktu nodrošinātas šīs palīgierīces, sensori un sūkņi. Tas viss netiek darīts. Mēs skatāmies uz šiem ministrijas nosauktajiem 10 miljoniem par sensoriem un 28 miljoniem par sūkņiem kā uz papildu izmaksām. Bet, nē, tā nedrīkst. Tas nav tas... Šie aprēķini tādā veidā nav jāveic.

Un tad man ir jautājums: kā tā? Salīdzināsim to pašu e-veselību. Šo gadu laikā, 20 gados, fragmentēti būvējot, e-veselībā mēs esam iegrūduši 50 līdz 70 miljonus. Es nezinu, vai vispār kāds ir spējīgs aprēķināt, cik šajā sistēmā ir ieguldīta nauda. Turpretim igauņi, sistemātiski strādājot ar vienu sistēmu, pakāpeniski ir iztērējuši 10 līdz 20 miljonus. Un to es saucu par domāšanas veidu un par atbildību.

Žēl arī komisijas sēdē bija dzirdēt, ko diabēta pacienti stāsta, – ka ir ļoti daudz ģimeņu, kas aizbrauc projām no Latvijas tieši šī iemesla dēļ, ka viņi paši nav spējīgi finansiāli nodrošināt šīs ierīces saviem bērniem, tāpēc viņi pārceļas uz valstīm, kur šāds atbalsts ir paredzēts. Ir vienkārši paskatīties uz šīm lietām līdz brīdim, kamēr jūs pašus tas neskar. Bet tos, kuri spēj saprast, par ko šie cilvēki runāja pirms nedēļas pie Saeimas un par ko mani kolēģi runāja daudz šeit iepriekš – pamatotāk ar skaitļiem un faktiem –, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Un tos cilvēkus, kuri uztur šīs IT sistēmas, kurām par tādām summām, kas ir investētas Latvijā, vajadzēja automātiski aprēķināt jebkuru... kā saka... atdevi pie jebkura papildus investētā eiro... vēlreiz aicinu beigt zagt! Diemžēl iztērēti ir miljoni, bet datu mums kā nav, tā nav.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi, Prezidij! Tāda sajūta, ka neviens nav piedalījies ne Sabiedrības veselības apakškomisijas, ne Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs. Divas šīs komisijas sēdes tika veltītas tieši cukura diabēta pacientu iespējamiem aprūpes uzlabošanas modeļiem.

Mēs visi apzināmies, ka cukura diabēts, sevišķi 1. tipa cukura diabēts, ir ļoti smaga slimība un mums tiešām ir jāatrod risinājums. To neviens nenoliedz. Šajās komisijas sēdēs mēs visi dzirdējām, ka Zāļu valsts aģentūra ir veikusi efektivitātes mērījumus un analīzi insulīna sūkņu un glikozes sensoru izmaksām, kā varētu uzlabot šos iepirkumus, kā tos novērtēt, lai no esošā budžeta finansējuma varētu sniegt vairāk un labāku palīdzību. Veselības ministrija konceptuāli atbalsta visu minēto ierīču iekļaušanu zāļu kompensācijas sistēmā, un tas tiek virzīts nākamā gada budžetam kā viens no prioritārajiem pasākumiem.

Kas notiek pašreiz? Pašreiz pirmais solis ir simtprocentīga zāļu kompensācija trīs prioritārajām grupām... kopš pagājušā gada maija. Tās ir grūtnieces ar 1. un 2. tipa cukura diabētu. Kā attiecīgās jomas speciāliste es piekrītu, ka 1. tipa cukura diabēta pacientēm kompensācijai ir jābūt, pirms iestājas grūtniecība, un mēs darīsim visu ko, lai to uzlabotu.

Otrkārt, visiem diabēta pacientiem pēc transplantācijas tiek nodrošināta simtprocentīga kompensācija, tāpat arī pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas, jo tas stāvoklis atbilst 1. tipa cukura diabēta pacienta stāvoklim, tāpēc ka netiek izstrādāts insulīns. Ar to tas atšķiras no 2. tipa cukura diabēta. Kompensācija tiek nodrošināta glikozes monitorēšanas sistēmām individuālās kompensācijas kārtībā. Bez tam Bērnu klīniskā universitātes slimnīca jau ilgstoši nodrošina insulīna sūkņus pacientiem līdz 24 gadu vecumam, bet nepārtrauktas monitorēšanas sistēmas – pacientiem līdz 18 gadu vecumam.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta aprēķiniem, lai nodrošinātu visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem (tie ir aptuveni 7000 pacientu) gan medikamentus, gan glikozes monitorēšanas sistēmas, vajag apmēram 10 miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu insulīna sūkņus, – apmēram 28 miljonus eiro gadā.

Komisijā tika izskatīti vairāki iespējamie varianti, ko varētu darīt, – iesākt tikai ar glikozes monitorēšanas sistēmām vai ņemt attiecīgas grupas gan monitorēšanas sistēmām, gan insulīna sūkņiem. Tika arī izskatīti varianti par to, kā varbūt procentuāli nodrošināt šīs sistēmas un sūkņus. Viens no Veselības ministrijas (kopā ar Latvijas Diabēta asociāciju, kā arī ar endokrinologiem, cukura diabēta ārstēšanas speciālistiem) izstrādātajiem variantiem... šie varianti mums tika piedāvāti arī komisijas sēdē... un ko šie varianti paredzēja? Viens no tiem ir daļēja kompensācija – optimāli 75 procentu apjomā – visām cukura līmeņa monitorēšanas sistēmām 1. tipa cukura diabēta pacientiem. Bet, apzinoties to, ka ļoti svarīga būtu simtprocentīga kompensācija – jāatzīst, ka pašreiz tā nav visiem... nebūtu labi arī 75 procenti, ja cilvēks ir maznodrošināts vai trūcīgs. Un tika apspriests variants arī par to, ka trūcīgajiem un maznodrošinātajiem pacientiem iztrūkstošos 25 procentus varētu kompensēt pašvaldības vai valsts atkarībā no tā, kāds ir ienākumu statuss.

Tika runāts arī par to, ka varētu būt finanšu pārdale jeb tā saucamā apropriācija. Varu teikt, ka pilnīgi noteikti pareizi ir tas, ka, samazinot iespējamo komplikāciju gadījumu skaitu ilgtermiņā... ieguvums nebūtu šogad trīs vai sešu mēnešu laikā, tā tas nestrādā... ilgtermiņā samazinātos hemodialīžu skaits, samazinātos nelietošanas gadījumu komplikācijas, kā koma vai citas komplikācijas.

Veicot apropriāciju, varētu vērtēt soļus, kā to darīt. Es aicinu saprast, ka budžets ir tāds, kāds tas ir, un ka komisija dara visu iespējamo, lai rastu risinājumu. Tas nav tā – kāds gribētu, vai kāds negribētu. Arī uz priekšu mēs darīsim visu, lai visām šīm pacientu grupām – ne tikai 1., bet arī 2. tipa cukura diabēta pacientiem, ne tikai onkoloģijas pacientiem, bet arī reto slimību pacientiem... lai nebūtu tikai zaļais vai dzeltenais koridors, viena vai otra medikamenta kompensācija, lai mūsu sistēma atbilstu tai, kāda ir Eiropā.

Lūdzu, iesaistieties ar saviem priekšlikumiem! Nāciet ar iespējamiem variantiem! Negatīvs risinājums nekad nav risinājums. Risinājums ir tikai tad, ja ir nevis kritika, bet piedāvājums. Es jums no tribīnes uzskaitīju trīs vai četrus risinājumus. Mēs vēl nezinām... jo nav visu aprēķinu. Mēneša laikā aprēķini tiks veikti, un pēc mēneša mēs varēsim teikt: būs tā.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir izskanējusi gan kritika, gan asas debates par šīm ne jau šodienas problēmām, bet jautājumiem, kas samilzuši laika gaitā. Piekrītu, ka ir paveikts darbs, ka komisija ir strādājusi, ka deputāti ir iedziļinājušies. Paldies pacientu biedrībai un pacientiem, kas šo jautājumu kārtējo reizi ir aktualizējuši. Bet stāsts ir ne tikai par deputātiem, stāsts ir par ministriju, par attieksmi gadu aiz gada un arī par attieksmi, atbildot uz šiem cilvēku dzīvībai un veselībai svarīgajiem jautājumiem.

Izskanēja, ka ir jau darīts, ir rīcības plāns, ir pirmie soļi. Jā, kaut kas jau vienmēr tiek darīts, un labi, ka tā. Tajā pašā laikā uz jautājumu, kādēļ nav nodrošinātas šīs iespējas, tiek uzsvērts, ka pie mums cukura diabēta pacientiem ir labāka situācija ar medikamentiem – par veselu vienu vairāk nekā kaimiņvalstīs un par veseliem trim vairāk nekā otrā kaimiņvalstī. Bet, kā vienmēr, atbilde: mums ir par maz naudas. Jā, mums budžetā veselības aprūpei ir stipri par maz naudas, jo arī valstī kopumā ir mazāki ienākumi, mazāks budžets un mēs mazāk spējam ieguldīt cilvēku veselībā nekā mūsu kaimiņvalstis.

Uz jautājumu, kā veselības ministrs vērtē to, ka mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kur netiek kompensēti izdevumi cukura diabēta monitoringam, arī iespēja uzlabot dzīves kvalitāti, ik dienas neriskējot ar savu veselību un nonākšanu smagā stāvoklī slimnīcā, ir tikai īsa atbilde: mūsu pacientu vajadzības pārsniedz mūsu iespējas. Tā ir vienīgā atbilde, ko ir sniedzis veselības ministrs. Tas nav attaisnojums. Mēs apzināmies, ka naudas ir mazāk, bet tieši tāpēc ir jāpievērš uzmanība, kur un kā mēs to ieguldām. Varbūt tieši pēdējos gados veselībā ir darīts... dažādos virzienos dažādi risinājumi, ir domāts par medikamentu pieejamību, esam centušies samazināt cenas. Kaut kas izdodas, kaut kas ne. Bet ilgākā laika nogrieznī... jāpiekrīt tiem, kas akcentē, ka mēs ļoti aktīvi ieguldām, kā es saku, metālā, betonā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, dažādās sistēmās, slavenajā e-veselībā. Kaut arī šobrīd, aizejot pie ārsta, ārsts taisnojas, ka viņam vieglāk būtu uzrakstīt ar roku, jo e-veselība uzkaras, nereaģē un nākas gaidīt... vēl aizvien šī sistēma nestrādā... bet miljoni tiek ripināti šai virzienā.

Tātad stāsts ir par to mazo resursu, kā mēs izvēlamies to ieguldīt. Un, ja ir aptuveni 7000 pacientu, kam ir vajadzība kompensēt gan monitoringu, gan insulīna sūkņus, pretī ir izdevumi, kas potenciāli ir aprēķināti ministrijā, – 38 miljoni... mēs varam teikt, jā, tas ir ļoti daudz šiem 7000 pacientu. Bet Latvijā pagājušā gadā ir piedzimuši tikai mazliet vairāk par 11 600 bērniem, tas ir par 1250 bērniem mazāk nekā 2024. gadā.

Un pretī ir 7000 pacientu, kuru vecums ir no 18 gadiem līdz pat sirmam vecumam... un, paskatoties pretēji, no otras puses, tas ir ļoti daudz. Šie cilvēki savas veselības dēļ ik dienu dzīvo, esot uz naža asmens. Un no 2025. gada mēs esam spējuši viņiem piedāvāt tikai tajos brīžos, kad viņi ir jau ļoti sliktā situācijā – ar komplikācijām, smagiem hipoglikēmijas gadījumiem... tad viņiem ir pieejami nepieciešamie dzīvības kvalitātes uzturēšanas instrumenti, ko nodrošina valsts.

Es nepiekrītu tam, ka mums būtu jāsāk šķirot, cik jūs esat bagāts vai trūcīgs, lai valsts sniegtu atbalstu. Noteikti ir jāmeklē risinājumi. Es piekrītu, ka nevar visiem visu uzreiz, jo mums ir retās slimības, onkoloģija... kur arī pieejamība ir ļoti zema.

Bet atbilžu veidi, kas tiek sniegti uz šo pieprasījumu, norāda, ka ministrija nav pietiekami aktīvi uz to strādājusi. Ir teksts: mēs esam izvērtējuši efektivitāti. Efektivitāti viņi izvērtē visiem, arī visiem citiem nepieciešamajiem medikamentiem. Bet vai ir izrēķināts, cik izmaksā mums šo septiņu tūkstošu pacientu aprūpe tad, ja viņiem nav pieejami šie akūti nepieciešamie palīginstrumenti, var teikt... gan ierīces, gan uzraudzība? Cik valsts budžets pēdējos gados tajā ir ieguldījis? Pretēji tiem 38 miljoniem, ko ik gadu vajadzētu, lai to nodrošinātu? Šādus datus mēs neredzam.

Tajā pašā laikā tiek solīts nākamā gada prioritātēs to ielikt. Tāpat kā ir runāts, ka vienīgā rīcība – katru gadu tiek vērtētas iespējas atkarībā no tā, ko piešķir. Bet vai mēs esam izvērtējuši kopumā veselības budžetu – kur mūsu veselības budžeta nauda nonāk, cik efektīvi tā tiek izmantota? Cik monitoringā būtu jāiegulda no tā, lai varētu palīdzēt šiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgi un nest pienesumu ekonomikai? Vēl aizvien regulāri cilvēki tiek sūtīti uz vienu, otru, trešo pārbaudi.

Man tikko... pēdējos pāris mēnešos manā, kā saka, draugu un paziņu lokā ir vairāki cilvēki, kas tiek sūtīti uz dažnedažādām veselības pārbaudēm, kamēr viņi nonāk pie tā soļa, ka nu laikam jau neko citu nevarēs, ir jādod tas nosūtījums uz operāciju. Vai tas ir jēgpilni? Vai ir jēgpilni neieviest caurspīdīgu veselības aprūpes finansēšanas uzraudzību, kad katrs eiro, ko mēs katra cilvēka veselības aprūpē ieguldām, ir redzams un kad nepārprotami var redzēt, cik kam nauda ir iztērēta – kuram pacientam par kādām procedūrām, par kādām diagnostikām, par kādām manipulācijām? Diemžēl tā visa mums nav, un mēs neredzam, ka šobrīd Veselības ministrija būtu spējīga tuvākajā laikā to izdarīt.

Tieši tāpēc varbūt 38 miljoni ir daudz, bet pret tiem septiņiem tūkstošiem cilvēku, kas ikdienā nevar pilnvērtīgi parūpēties par savu veselību, jo viņu materiālās iespējas ir ierobežotas... Un visa Eiropa to apmaksā. Mēs esam vienīgie, kas to nespēj izdarīt. Tas ir jāmaina.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es piekrītu visam, ko šeit izteica. Es piekrītu tam, ko Circenes kundze teica. Es negribētu atkārtoties. Es pamēģināšu runāt ļoti īsi.

Pirmām kārtām es ļoti ceru, ka pēc sešiem mēnešiem, cik tur ir palikuši, nākamais sasaukums, nākamais Ministru kabinets ierakstīs iekšā aizsardzībā... blakus liks arī veselību. Pieliksim šīs divas lietas. Te ir daudz runāts. Vienu mēra tankos, otru mēra šļircēs, teiksim, bet katrā gadījumā bez cilvēka – tā, kas vada tanku, vai tā, kas injicē, – nevarēs iztikt un ārstēt nevarēs. Ja mēs cīnīsimies un mēģināsim uz vienu pusi vai otru pusi vilkt, tad katrā gadījumā tik un tā mēs šeit tiksimies, tik un tā būs mums dažādi jautājumi jārisina.

Ja šī prioritāte nebūs ielikta iekšā, tad diemžēl šis jautājums nebūs... Diemžēl tas, ko mēs neesam panākuši un gribējuši, teiksim, ar Veselības ministriju, ko Indriksones kundze arī teica, – mēs neesam dabūjuši riktīgu skaidrību par veselības budžeta finansējumu, riktīgu izlietojumu... pa horizontāli. Un tādu pretestību es, godīgi sakot... nezinu, varbūt citās vietās ir, teiksim, arī tikpat liela pretestība, bet pretestība – tas ir, kad... digitalizācijā ilgus gadus bija runa par to, lai sakārtotu skaidri, kāda ir nauda, kur tā ir gājusi, cik ir bijušas analīzes un vēl kaut kas, lai visu to dabūtu cauri. Līdz ar to mēs redzam, kurā vietā mums ir neriktīgi izlietota nauda un kurā vietā mēs to naudu tiešām... mērķim.

Mēs varam runāt, teikt: nē, viss ir efektīvs... Nav viss efektīvs! Es arī ceru, ka šinī laikā... tas nebūs līdz vēlēšanām... iespējams, ka tas arī būs vēl viens no tiem punktiem.

Kas attiecas uz to, ka varbūt, atrisinot šos jautājumus un papildus... būs jādomā, kur ņemt papildu naudas līdzekļus medicīnai. Nav tādas valsts... pat bagātā Šveice nespēj visu finansēt tikai no valsts budžeta. Tur būs papildus klāt.

Es negribu tagad sākt kustināt jautājumus, kurā vietā un kā, lai diskusijas neizvērstos, bet šī būs viena no tēmām. Un varbūt tad – tad! – mēs arī varēsim daudziem tiem cilvēkiem, arī tiem, kas šodien sēž klāt, onkoloģijā, ar retām slimībām, cukura diabētu... visiem pārējiem... palīdzēt.

Bet tas, ko Circenes kundze teica... mēs tiešām mēģināsim tanī atlikušajā laikā kopā ar kolēģiem, ar Veselības ministriju atrisināt kaut vai nedaudz, bet soli spert uz priekšu. Un tas solis jau kādu gadu atpakaļ ir sperts drusku uz priekšu, un varbūt arī tagad mēs mēģināsim to darīt.

Bet, noņemot, teiksim, ministru vai vēl, mēs tagad neko ar to atrisināt nevaram. Protams, šis būtu politisks gājiens. Gribētos, lai mēs racionāli, praktiski varētu šo jautājumu risināt. Un ministram ir arī ļoti daudz labu lietu, ko viņš ir izdarījis, ja mēs saskatām tikai varbūt to, kas ir tāds sliktāks. Ir arī sliktāks, ko viņš nav izdarījis, bet es neredzu iemeslu, ka šoreiz mums vajadzētu ministram... Ministrs un viņa komanda... tur ir arī labi cilvēki, kas labi domā... domās, kādā veidā varētu palīdzēt šajā konkrētajā problēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 43, atturas – 8. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām darba kārtību ar iesniegtajām izmaiņām.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 1. jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību dronu uzbrukumu gadījumā”, ko ir iesnieguši deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Raimonds Bergmanis un Aiva Vīksna.

Vārds motivācijai deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ar lielu patosu Siliņas kundze uzteica dienestu sadarbību, reaģējot uz Latvijā ielidojušo dronu.

Ja mēs skatāmies, ko ir teicis iepriekš aizsardzības ministrs Andris Sprūds savos paziņojumos sociālajos tīklos, viņš ir arī paudis, vai Latvijai ir dronu siena. Īstā atbilde ir – jā. “Rīta Panorāmā” 2025. gada, tātad pagājušā gada, 3. septembrī Sprūda kungs teica: mums ir jāaizsargā mūsu valsts un cilvēki no pirmā centimetra.

Tad šodienas jautājums apvienotajam sarakstam... mēs uzdodam jautājumu Ministru prezidentei – ko mēs saprotam ar pirmo centimetru? Proti, vai cilvēkiem, kas dzīvo pierobežā, ir tiesības saņemt informāciju par gaisa telpā ielidojošu dronu, kurš pēc tam ar sprādzienu detonē 300 metrus no apdzīvotas vietas, no ciemata, kur dzīvo cilvēki, vai nav?

Vakar “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Šodienas jautājums” Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre pauda pretēju viedokli Sprūda kungam par pirmo centimetru: “Ja drons ilgāk būtu virzījies valsts iekšienē, šūnu apraide būtu aktivizēta, un sabiedrība tiktu informēta. Mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli.” Tā Liene Gātere no “PROGRESĪVAJIEM”.

Pulksten 1.04 drons tika fiksēts pirmo reizi iedzīvotāju mājas novērošanas kamerās, un pulksten 2.35 naktī tika fiksēts vēl viens drons un sprādziens. Mēs zinām, ka tās ir 20 minūtes, kad otrais drons, kas detonēja, atradās mūsu gaisa telpā. Un te jau ir matemātika. Ja drons lido ar 150 kilometriem stundā, tad tie ir 50 kilometri, kas nolidoti 20 minūtēs, ja tas lido ar 200 kilometriem stundā, kas esot drona vidējais ātrums, tie ir 67 kilometri.

Atceramies Sprūda kunga teikto: mums ir jāaizsargā mūsu valsts un cilvēki no pirmā centimetra. Jautājums – cik garš ir centimetrs? Vai centimetrs ir 50 kilometru garumā vai 67 kilometru garumā? (Starpsauciens.)

Līdz ar to mums ir jautājums Ministru prezidentei – ieviesiet skaidrību par to, vai šīs sistēmas, kurās ir iztērēti miljoni (šūnu apraide, aplikācija “112”, Dagdā pat ir sirēna uz skolas)... vai cilvēki ir pelnījuši būt informēti par to, ka ir kaut kas, kas apdraud viņu veselību un dzīvību, kas pārlido viņu mājas un apdraud arī viņu bērnus un visu pārējo.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Darba kārtībā jautājums par degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu. Un tas ir salīdzinoši īss likumprojekts, kuru esam saņēmuši no Ministru kabineta ar vienu skaidru mērķi – lai šobrīd stabilizētu ekonomisko situāciju un tautsaimniecību, samazinot degvielas cenas un atbalstot gan uzņēmējus, gan visus mūsu iedzīvotājus.

Šodien par to jau diskutējām komisijā.

Pirmais, ko es lūgtu, ir atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Čakša. Pirms ejam uz pirmo lasījumu, gribu minēt, ka šobrīd likumprojektam pēc būtības ir četri panti un pārejas noteikumi. Un tās galvenās lietas, kas minētas 4. pantā, ir akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, skaidri nosakot, ka dīzeļdegvielas cena mazinātos uz 396 eiro par 1000 litriem, un tātad zemniekiem šī būtu dīzeļdegviela, kuras likme būtu 21 eiro par 1000 litriem.

Komisijā bija diskusijas par to, vai nebūtu jāmaina biodegvielas piemaisījuma frāzējums, kas ir šobrīd noteikts likumā. Bet, ņemot vērā, ka šobrīd likums ir veidots kā fiskāli neitrāls attiecībā pret budžetu un ir svarīgi, ka šo likumu mēs pieņemam līdz 1. aprīlim, tika uzdots Finanšu ministrijai izvērtēt fiskālo neitralitāti, ja kaut kas tiek mainīts, un pēc tam mēs varam domāt, kādā veidā vēl varam atbalstīt savus lauksaimniekus.

Līdz ar to šobrīd es aicinātu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dīzeļdegvielas cenas sasniedz jaunus rekordus katru dienu. Šodien cena ir 2,13 eiro. Šis likumprojekts jau ir novēlots, jo problēma neradās ne vakar, ne aizvakar. Jau divas nedēļas mēs sniedzām lēmuma projektu – uzdot Ministru kabinetam nekavējoties rast risinājumu, kā samazināt degvielas cenas.

Otra lieta. Jūs ar šo likumu vēlaties samazināt akcīzi par sešiem centiem. Par sešiem centiem! No 46 centiem par litru uz 40 centiem. Pierēķinot klāt pievienotās vērtības nodokli, tas būs astoņi centi. Ja degvielas cena diennakts laikā kāpj par septiņiem centiem, tad pasakiet, ko tieši glābs šie astoņi centi? Tas glābs valsts budžetu? Tāpēc ka tas būs fiskāli neitrāls. Bet tas nebūs fiskāli neitrāls iedzīvotāju maciņiem. Viņiem maciņā būs lieli mīnusi. Vai tas glābs uzņēmumus no bankrota? Noteikti nē. Kāpjot degvielas cenām, kāpj arī pārtikas cenas, medikamentu cenas, pakalpojumu cenas. Ko tieši jūs vēlaties glābt ar sešiem centiem? Ja pieļaujamā minimālā akcīzes norma, līdz kurai var samazināt, ir 33 centi, tad kāpēc jūs neizmantojat maksimāli atļauto normu?

Vienīgais, kas šeit gūst virspeļņu, ir valsts, un iedzīvotāji šo visu apmaksā. Kā vienmēr – nav naudas. Protams, ka nav naudas, bet... “airBaltic” tūlīt būs 150 miljoni jāiedod, tad būs nauda bez jautājumiem. Un noteikti tie nebūs tikai 150 miljoni, tie bija vēl pirms kara sākuma Irānā. Tātad šī summa noteikti būs dubultīga, un būs nauda, un jautājumi neradīsies. “Zelta” pālis bija jāiedzen Daugavā par 20 miljoniem – arī bija nauda, nebija jautājumu. Būs jāiekonservē, vēl pusmiljonu vajadzēs – jā, lūdzu, lai nesabrūk. Bet, kad sabrūk uzņēmumi, kad tuvosies bads un migrācija, ko “zelta” pālis vai “airBaltic” mums palīdzēs? Stradiņiem 15 miljonus, lai iekonservētu būvi, kamēr mainās būvnieki, pēc tam 19 miljoni aritmētiskā kļūda – arī ir nauda. 60 miljonu sadārdzinājums – viss ir kārtībā. Bet tad, kad tiešām ir enerģētiskā krīze un ir jāpalīdz cilvēkiem, tad – nē.

Paskatāmies kaut vai Spāniju. Šodien dīzeļdegviela 1,68 eiro. Viņi samazināja akcīzes nodokli līdz minimumam. Viņi pat pievienotās vērtības nodokli samazināja. Jā, viņi izmanto krīzes instrumentus, viņi izmanto īpašās atļaujas. A kāpēc tad, braucot pa Eiropu, nevar pat tādu lietu sakārtot? Tas ir mazsvarīgi vai kā? Kāpēc mēs nevaram izmantot visus instrumentus, lai šādā brīdī palīdzētu?

Tā ka... protams, likumprojekts ir jāatbalsta. Kaut vai tie nabaga seši centi. Nezinu, smieties vai raudāt par to, bet es arī iesniegšu priekšlikumu uz šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labdien! Gandrīz trīs nedēļu laikā mūsu valdība domāja, domāja un izdomāja, ka samazināsim par astoņiem centiem. Nu, vai tiešām?! Gandrīz visi deputāti saņem kompensāciju par degvielu, bet cilvēkam mēs atļausim samazināt savus izdevumus tikai par astoņiem centiem. Likumprojekts – tas ir vienkārši... šis likumprojekts – tā ir vienkārši darba imitācija, ka valdība it kā kaut ko dara. Kolēģi, vajag palīdzēt mūsu cilvēkiem, vajag palīdzēt mūsu uzņēmējiem, bet ne tā, ka vienkārši izstrādāt kaut kādu likumprojektu, kur nu tiešām smieklīgi – astoņi centi!

Un man ir viena mīkla. Šodien degviela maksā 2,14. Cik tā maksās 1. aprīlī, jo gandrīz katru dienu cena ceļas no trīs līdz sešiem centiem... bet samazināsim par astoņiem centiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir labi, ka ir reakcija. Tas ir labs komplekts, kas... ar ko bija jāiet atbalstā. Svarīgākais šeit jautājums nav par to... tikai par to komplektu, bet svarīgākais jautājums ir ātrums.

Ātrums ir tas, kā pietrūkst. Jo tikai vienā mēnesī – martā... kā es jau minēju iepriekš, soctīklos runājām ar vienu uzņēmēju, kuram ir 1 000 000 eiro degvielas rēķins mēnesī pārvadājumos. Viņam tas uzauga uz 1 440 000. Tātad 440 tūkstoši pēkšņi ir biznesam jāatrod viena mēneša ietvaros. Un to atrast nav vienkārši, jo kontraktus pārslēgt tu nevari, tev ir jau piegāde... tu piegādā preci ar to, par ko tu jau esi vienojies. Tātad to uzlikt uz klienta pleciem nav iespējams. Tas ir jānes biznesam.

Šādā veidā viens otram kļūst par parādnieku. Un daudzi biznesi cieš tieši no šī ātruma, šī pirmā mēneša šoka. Cenas, kas palielinātos pēc tam, lēnā gaitā var pielāgot ar kontraktiem.

Bet... šeit es gribētu pieminēt... Jūs saucat šo par atbalstu. Bet sanāk tā, ka februārī valsts nopelna PVN tiesu 26 centus litrā. Ar cenu 2,07 eiro litrā valsts nopelna 36 centus. Tātad neplānota virspeļņa 10 centu apmērā. Jūs atbalstu no akcīzes iedodat astoņus centus un to saucat par atbalstu.

Patiesībā tas nav atbalsts, bet tā ir praktiski jūsu valdības virspeļņa. Jūs dalāties ar virspeļņu, jo jums tāpat paliek pāri vismaz – ja tagad ir 2,13 eiro – četri centi plusā no katra litra PVN. Tātad valsts virspeļņā nopelnīs no visiem transporta līdzekļiem valstī – no uzņēmējiem, no iedzīvotājiem – neplānotu lielāku peļņu. Tāpēc to nevajadzētu saukt par atbalstu. Tas vienkārši ir... samazināt jūsu virspeļņu.

Nepieciešams darīt tā, kā to darīja Polija, – ietekmi mazināt arī caur PVN apmēru, jo tieši caur to mēs varam ātri koriģēt...

Vēl kas par februāri, ne par martu. Šobrīd vajadzētu sniegt arī atbalstu no VID – atmaksāt PVN... arīdzan caur šo akcīzi atmaksāt... atpakaļ. Jo problēma jau ir marts. Nākamos mēnešus vēl var iecenot cenās klientiem. Bet šobrīd šoka stāvoklis ir šajā apstāklī.

Tāpēc, kolēģi... Un arī te man bija sarakste ar vienu būvnieku. Viņš praktiski ir spiests... Viņam 13 eiro stundā ir kāpums ekskavatoristam cenā tikai degvielas izmaksu maiņas dēļ. 13 eiro viņš nevar iecenot uzreiz, nav iespējams. Viņam ir kontrakts, kas ir valsts kontrakts un kas ir jāpilda. Viņš konsultējās – ko man darīt, kā es to varu mainīt. Un tieši šis ir piemērs, ar ko saskarsies jebkurš Latvijas uzņēmējs, kas pilda šībrīža kontraktus un saistības.

Tāpēc, kolēģi, ātrumā ir jautājums, un tāpēc ātrumā ir jāsniedz šī pakete. Mēneša kavēšanās – tas jau nodarīs postu ar tālejošām sekām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Protams, jā, tas viss notiek ļoti novēloti. Bet man ir jautājums jums visiem: vai jūs zināt, kas ir HVO degviela? Tā ir biodegviela, kura sastāv tikai no... tie ir blakusprodukti... no blakusproduktiem, teiksim, pārtikas augu eļļas blakusprodukts. No restorāniem izlietota kaut kāda eļļa, no tās, teiksim, uzņēmumi gatavo HVO degvielu. Jautājums tāds... HVO degviela nesatur naftu vispār. Kādēļ Krasta ielas, pieņemsim, tajā pašā “Circle K” pirms cenu kāpuma cena bija 2,25, ja es nemaldos, tagad ir 2,77? Tur naftas nav. Sanāk, ka mēs to cepameļļu arī piegādājam no Irānas caur Hormuza šaurumu? Cepameļļa atrodas šeit – tepat blakus, Somijā, ražo HVO degvielu. Kādēļ ir 50 centu kāpums? Kāds tam ir pamatojums? Pamatojuma nav. Vienkārši nopelnīt, un viss. Tur nav naftas. Kādēļ ir kāpums?

Tagad atbalsts būs astoņi centi, kāpums – 50. Mākslīgi izveidots kāpums. Tīrs bizness, un viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tavara kungs, vai jums pietiks (Dep. E. Tavars: “Trīs minūtes!”)...? Labi.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Neatkārtošu, ko kolēģi teica. Viena lieta – mēs atbalstām konkrēto akcīzes samazinājumu. Par to nevar būt nekādu diskusiju.

Vienlaikus noteikti jābūt terminētam pievienotās vērtības nodokļa samazinājumam. Būs jānāk ar tādu priekšlikumu. Kādēļ? Lai mums nebūtu situācijas, kad ķeramies klāt mūsu valsts rezervēm, jo par valsts rezervēm katrs, kurš iepilda degvielu, maksā papildus nepilnus 10 centus litrā.

Direktīva noteic, ka attiecīgi... pēc importa... mums jānodrošina 90 dienu līdzvērtīgs apjoms. Ja valstij ir 380 tūkstoši tonnu kopējo degvielas rezervju, no kurām valsts īpašumā ir aptuveni 195 tūkstoši tonnu, ir jābūt izskaidrojumam, kam pienāksies... krīzes situācijās, jo redzam, ka var iestāties reāla krīze. Ne tikai šībrīža sadārdzinājums, piemēram, 41,4 procenti dīzeļdegvielai, kas daudziem ir ārkārtīgi smags sadārdzinājums... bargā ziema... mēs redzam augstās pārtikas cenas, kopējo inflāciju, kas ir bijusi, plus vēl šobrīd 41,4 procentu sadārdzinājums, piemēram, “Neste”, summāri skatāmies... “Circle K” ir vēl lielāks sadārdzinājums. Daudzi to nevar atļauties.

Kā jau kolēģis Kulbergs norādīja, daudzi uzņēmumi to nevar šobrīd iecenot un cieš lielus zaudējumus. Tas var beigties ar bankrota viļņiem un atlaistiem darbiniekiem. Tā ka otrs solis bez akcīzes samazinājuma noteikti ir pievienotās vērtības nodokļa samazinājums.

Un jānāk ar skaidru vēstījumu sabiedrībai – ja iestājas reāla krīze, kā tiks izlietotas mūsu naftas produktu, degvielas rezerves. Mums ir glābšanas dienesti, armija, policija, mums ir uzņēmumi, mums ir ļoti daudz dažādu institūciju. Mums ir cilvēki, kuriem būs nepieciešama degviela. Cik katram pienāksies? Zinot, ka mēs katrs maksājam, tādam publiskam skaidrojumam sabiedrībai ir jābūt. Pretējā gadījumā cilvēki domā – veidot pašiem degvielas rezerves vai neveidot, komersanti – veidot rezerves vai neveidot, kur tās glabāt. Uz visiem šiem jautājumiem paralēli jābūt atbildēm.

Konkrēto likumprojektu APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Čakša. Man liekas, kolēģi, mēs sadzirdējām visu, ko jūs sakāt. Vienlaikus ir ļoti svarīgi, ka mēs no 1. aprīļa tiešām šo likumu varam padarīt par spēkā esošu.

Tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Čakša. Komisijā mēs vērtējām, ka varētu uzreiz izskatīt arī otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas laika. (Starpsaucieni.) Ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Ja ir iebildumi, tad mums...

A. Čakša. Mēs vienbalsīgi komisijā lēmām, ka, ja ir iebildumi, priekšlikumu iesniegšanas (Starpsaucieni.)... tātad vienbalsīgi komisijā lēmām, ka iebildumu gadījumā priekšlikumu iesniegšanas laiks ir piecas minūtes, ņemot vērā, ka mums ir jātiek līdz lēmumam. (Starpsauciens.) Piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes un (Starpsauciens: “Piecas!”)... piecas (Starpsaucieni.) minūtes un izskatīšana Saeimas sēdē šodien.

A. Čakša. Jā, izskatīšana Saeimas sēdē šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, piekrītat? (Starpsauciens: “Jā!”) Labi.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija... ir paziņojumi.

Kolēģi, šajā pārtraukumā Viesu zālē sveiksim mūsu paraolimpiešus un pateiksimies par viņu sniegumu ziemas paraolimpiskajās spēlēs. Aicinu visus piedalīties.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – uz sēdi!

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Ainars Latkovskis, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima un Ričards Šlesers.

___

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. (Pauze.)

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Sāksim tad ar iesniegtajām izmaiņām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un darba kārtības 54. punktu – likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” – izskatīt pirms darba kārtības 10. punkta – likumprojekta “Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Atgriežamies pie likumprojekta “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņā – piecās minūtēs – esam saņēmuši sešus priekšlikumus, no kuriem pieci ir Juridiskā biroja tehniski precizējumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Unificē šajā likumprojektā lingvistiku – vārdu “Degvielas” aizvieto ar vārdiem “Naftas produktu”. Komisijā iebildumu nebija, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāds pats aizvietojums – vārdus “degvielas cenu ietekmi” ar vārdiem “naftas produktu cenu ietekmi”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ņemot vērā likumprojekta ierobežojumu laikā – likumprojekts par akcīzes cenu samazinājumu darbojas trīs mēnešus –, pārejas noteikumu punkti ielikti likuma pamattekstā. Komisijā tika apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī apstiprina šo pagaidu stāstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 5. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Saistīts ar minimālo akcīzes likmi. Komisijā netika apstiprināts, ņemot vērā fiskālo ietekmi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Mans priekšlikums nosaka samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai līdz tam līmenim, kāds šobrīd ir minimālais atļautais Eiropas Savienībā, jo nav saprotams, kāpēc jūs izvēlaties samazināt par 6,8 centiem, nevis izmantot visu atļauto minimumu. Kā komisijā skaidroja, tas tiek darīts, lai šis pasākums būtu fiskāli neitrāls. Tādā gadījumā to nevar saukt ne par atbalstu, ne pabalstu, ne kā citādāk. Vienkārši valsts atsakās no savas virspeļņas daļas. Pietiekami ilgu laiku valsts šādā veidā iekasēja pievienotās vērtības nodokli – daudz lielākā apmērā, nekā tas bija plānots – tikai tāpēc vien, ka degvielas cena strauji pieauga.

Aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un samazināt akcīzes nodokli no pašreizējiem 46 centiem līdz 33 centiem par litru. Un tie būtu nevis 8 centi ar pievienotās vērtības nodokli, kā šajā likumprojektā ir paredzēts, bet vismaz 16 centi, kas arī, protams, nav pietiekami un ir jāmeklē citi veidi, kā samazināt degvielas cenu. Bet tas būtu uz pusi vairāk nekā šis fiskāli neitrālais pasākums, kas veido reāli lielus mīnusus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem.

Nu ko mēs gaidīsim – kamēr sāk bankrotēt? Un tad atnākt, sakot: samazināsim jums vēl par diviem centiem. Pametīsim kā sunim kaulu. Vai tiešām?!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Tiešām aicinu jūs attapties. Attopieties un beidziet imitēt darbību! Pieņemiet tādus lēmumus, kas vismaz atstās kaut kādu ietekmi uz degvielas cenas samazinājumu. Tas, kas šobrīd notiek ar dīzeļdegvielu, ir prātam neaptverami. Un nevajag sūroties par fiskālo ietekmi, ņemot vērā, ka PVN netiek samazināts un visu šo laiku jūs esat iekasējuši PVN pāri normai, ja vien jūsu bāzes aprēķini ir bijuši pareizi un jūs to turpināsiet darīt.

Tā ka, lūdzu, apdomājieties un rēķinieties ar sekām, ko šis degvielas cenas paaugstinājums nesīs sev līdzi. Tā būs milzīga ietekme uz visu ekonomiku.

Par darbības imitāciju. Šādam lēmumam – par akcīzes nodokļa samazinājumu – bija jābūt pieņemtam jau sen. Mēs atkal velkamies nopakaļ visām valstīm, un pēc tam būs Saeimai brīvdienas, būs Lieldienas, un tad kaut ko jūs atkal pētīsiet, vētīsiet.

Kolēģi, beigsim imitēt... un pieņemsim reālus lēmumus!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 21, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Kā es iepriekš minēju – izslēgt pārejas noteikumu punktus, kas jau tika iekļauti likuma pamattekstā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādinu, ka šobrīd strādājam ar grozījumiem Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā.

Kas ir tas nozīmīgais? Un kāpēc bija nepieciešama steidzamība? Tas ir pirmais publiskās un privātās partnerības projekts aizsardzības sistēmā, kurā iesaistītas ļoti daudzas institūcijas, tai skaitā Eiropas Investīciju banka. Un tas daudz ātrāk palīdzēs mums izveidot to infrastruktūru, kas ir nepieciešama mūsu bruņotajiem spēkiem. Tāpēc šī diena varētu būt ļoti, ļoti vēsturiska, ja mēs to atbalstīsim.

Ir iesniegts viens – aizsardzības ministra Sprūda precizējošs priekšlikums, kuru es nolasīšu, lai būtu skaidrība, par ko ir runa.

Tātad 10. panta “Izņēmums no iepirkuma tiesiskā regulējuma” pirmā daļa: “Lai operatīvi nodrošinātu militārās bāzes, poligona ceļu un noliktavu kompleksa izveidi publiskās un privātās partnerības ietvarā, visi nepieciešamie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi, uzturēšanas darbi un ar tiem saistītie pakalpojumi, materiāli un iekārtas, kā arī visi nepieciešamie pakalpojumi, tai skaitā finansēšana un apdrošināšana, tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu. Iegādājoties minētos darbus un pakalpojumus, attiecībā uz ieinteresētajiem darbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem piemēro Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. pantā noteiktos izslēgšanas iemeslus.” Un otrā daļa: “Lēmuma, kas pieņemts saistībā ar šā panta pirmajā daļā minēto darbu un pakalpojumu iegādi, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.”

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus šim likumprojektam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi. Tiešām šī ir vēsturiska diena.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekts ir par Latvijas pievienošanos šai konvencijai, un tas saistīts ar Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumu par to, ka šīs konvencijas prasība saistībā ar kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi atbilst tam, ko vēlētos noteikt Eiropas Savienības dalībvalstis. Līdz ar to pievienošanās šai konvencijai novērstu zināmu dublēšanos.

Priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir panākt situāciju, ka Latvija var lūgt Latvijas pilsoni, ja tāds ir notiesāts Šrilankā, izdot soda izciešanai šeit, Latvijā. Tāpat arī otrādi. Līdz ar to šis likumprojekts ir par divpusēju nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai to pilsonības valstī.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Neviens priekšlikums netika saņemts.

Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisija šā gada 18. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” trešajam lasījumam.

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir viens no daudziem Imigrācijas likuma atvērumiem, šajā gadījumā – deputātu rosinātās likuma izmaiņas.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 20, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 35. panta pirmās daļas 36. punktu šādā redakcijā: “pēc kompetentu valsts iestāžu veikta izvērtējuma konstatēts, ka ārzemnieks apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp sistemātiski (trīs vai vairākas reizes 12 mēnešu periodā) izdarot administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.” Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – arī deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, trešais lasījums.

Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Ingas Bērziņas un Agneses Krastas lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmo daļu likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens.)

Tā, es atvainojos, pārlecu pāri.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā mēs izskatījām trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”. Gribu tikai atgādināt, ka šie grozījumi sekmēs privāto investīciju piesaisti, uzlabos sociālās uzņēmējdarbības vidi Latvijā un padarīs to starptautiskiem standartiem atbilstošu.

Uz trešo lasījumu priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Un tagad likumprojekts, par kuru es jau jums nolasīju. Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Inga Bērziņa un Agnese Krasta saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmo daļu likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” lūdz nodot atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Debates par to nav iespējamas.

Kiršteina kungs, jūs par atgriešanu komisijai? Mēs neizskatām likumprojektu, tāpēc debašu nav. Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek atgriezts atpakaļ komisijai.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Sporta likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 17. marta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sporta likums”.

Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas kārtējā sēdē pirmajā lasījumā.

Īsumā par likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu, no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā.

Ko vēl var pieminēt? Šajā Sporta likumā ļoti būtisks ir jaunais Valsts sporta fonds, kas kalpos kā jauns finansēšanas instruments sporta nozarei. Nozare to jau ļoti ilgi gaida. Tāpat arī ir uzsvars uz bērnu un jauniešu sportu, atbalsts sporta skolām, kas ir definēts šajā likumā, atbalsts tautas sporta organizatoriem, lai varētu vieglāk pretendēt uz valsts finansējumu dažādu pasākumu organizēšanai un lai mēs kopīgi virzītos uz veselīgāku sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam par jauno Sporta likumu – par regulējumu, kas ir būtisks visai Latvijas sporta sistēmai un sabiedrībai kopumā.

Kopš 2002. gada, kad tika pieņemts esošais Sporta likums, ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi. Skaidrs, ka ir mainījušās gan sporta organizāciju darbības formas, gan finansēšanas mehānismi, gan sabiedrības vajadzības. Tāpēc ir nepieciešams mūsdienīgs, skaidrs un caurspīdīgs regulējums, kas palīdz attīstīt sportu visos līmeņos.

Jaunais likumprojekts piedāvā vairākus ļoti svarīgus uzlabojumus. Es vēlos pakavēties pie trim uzlabojumiem, par kuriem ļoti bieži ir izskanējis Sporta apakškomisijas darbā, diskutējot gan par dažādiem normatīvajiem aktiem, gan arī esot praktiski kādos sporta nozares objektos.

Pirmkārt, likumprojektā ir skaidri nostiprināta bērnu un jauniešu sporta prioritāte. Tas nozīmē, ka gan valstij, gan pašvaldībām sporta politikā pirmajā vietā jāliek jaunās paaudzes veselība, fiziskā attīstība un iespējas nodarboties ar sportu. Un tas ir ieguldījums mūsu sabiedrības nākotnē.

Otrkārt, tika jau arī minēts, ka tiek veidots Valsts sporta fonds, kas daudz mērķtiecīgāk un pārskatāmāk ļaus finansēt sporta attīstību. Tas nozīmē stabilu finansēšanas sistēmu, kā arī iespēju piesaistīt gan publiskos, gan privātos resursus.

Treškārt, paredzēta vienota sporta reģistra izveide. Tas ļaus iegūt kvalitatīvus datus par sporta organizācijām, treneriem un sportistiem, un tas savukārt palīdzēs pieņemt pamatotus lēmumus un efektīvāk plānot finansējumu.

Vēl ļoti svarīgi, kas arī ir atzīmēts jaunajā Sporta likumā, – ir nostiprināti labas pārvaldības un reputācijas standarti sporta organizācijām, kā arī stiprināta drošība sporta vidē.

Kolēģi, sports nav tikai sacensības vai medaļas. Sports ir veselība, rakstura veidošana, disciplīna un sabiedrības saliedētība. Ar šo likumu mēs veidojam modernāku, caurspīdīgāku un ilgtspējīgāku sporta sistēmu Latvijā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un kopīgi stiprināt sporta attīstību Latvijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlreiz pavisam īsi no manas puses kā no cilvēka un deputāta, kas sportā ir līdz saknei un līdz kaulam iesakņojies. Gribu tikai pateikt, ka sporta joma Latvijā ir pelnījusi atdzimšanu un skaidrus spēles noteikumus gan sporta organizācijām, gan sportistiem, gan sabiedrībai. Manuprāt, šis likumprojekts tieši to arī dara. Es tiešām priecājos, ka šīs vērtības skaidri iezīmējas arī komisijas atbalstītajā pirmā lasījuma versijā.

Man ir nozīmīgi – un tas, ko es redzu arī šai likumprojektā, – sports kļūst par starpnozaru atbildību, likumā skaidri ir iezīmēta gan parasporta loma, gan bērnu un jauniešu sports, kas līdz šim, manuprāt, tā īsti prioritizēts, vismaz papīros, netika.

Sporta likums paredzēs arī Valsts sporta fonda izveidi, un tas būs būtisks pīlārs arī sporta jomas finansēšanā. Es tiešām ceru, ka, piešķirot finansējumu sporta federācijām un veidojot tālāk arī sporta politiku Latvijā, gan bērnu un jauniešu sports, gan olimpiskais, gan paraolimpiskais, gan arī tautas sports būs prioritāšu topa augšgalā.

Šī likuma kontekstā es no visas sirds aicinu ikvienu no jums, kolēģi, gan no Sporta apakškomisijas, gan no citām komisijām, arī sportistus, organizācijas un federācijas aktīvi strādāt pie šī likumprojekta, iesniegt priekšlikumus, idejas, lai pēc tam, kad likumprojektu pieņemsim trešajā lasījumā, būtu gandarīti par paveikto.

Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai par jau līdz šim īstenoto, un ceru uz produktīvu darbu arī turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Godātie kolēģi! Lai kur negrozies, tur ir IT ar četriem miljoniem par reģistriem. Gribu atgādināt – mēs atbalstām šo Sporta likumu, bet viena no ministrijas vadošajām amatpersonām apgalvoja: ieviešot šo Sporta likumu, ir jāizveido jauns reģistrs. Jūsu minētā summa... Es nedrīkstu sarunāties, bet es tā retoriski vaicāšu: kā jūs domājat, cik šāds reģistrs varētu izmaksāt, lai saintegrētu visus datus? Simt tūkstošus? Divsimt? Miljonu? Nē! Ir apziņots, ka tas provizoriski varētu izmaksāt četrus miljonus eiro. Tas pats mūsu LOK vadītājs teica, ka viņš šobrīd, organizējot sarunas un apskatot aplikācijas, kādas varētu darboties... viņam ir izskanējusi summa – viens miljons eiro. Un šeit ir stāsts. Mums būs struktūrfondi, mums būs nauda, un mums šī nauda jāpaņem. Savā “kartelītī” sarunās un kārtējos četrus miljonus novirzīs jaunam reģistram. Es atgādinu, ka mums arī augstākās izglītības reģistrs top par 5,2 miljoniem un tā tapšanā arī ir iesaistīts viens no IT “karteļa” uzņēmumiem. Kā jums šķiet, vai tas ir pareizi? Manuprāt, nav.

Sporta likumam priekšlikumi būs arī no mums. Bet, lai kā negribētos teikt, ka velns ir detaļās, respektīvi, tās nianses, kas, apstiprinot šo Sporta likumu, var izlīst ārā, atkal būs saistītas ar papildu finansējumu. Jēga laba, gars labs, bet nianses ir tās, kuras to visu var izbrāķēt.

Es viennozīmīgi atbalstīšu šo likumprojektu, bet ir detaļas, kuras ir jākontrolē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Kā jau deputāts Česlavs Batņa minēja, APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta Sporta likumu. Likumprojektā kopumā ir vairākas labas lietas.

Pirmā lieta, ko vēlos uzsvērt, ir Valsts sporta fonds, kurš vēl būs jāpiepilda ar skaidriem un prognozējamiem resursiem. Sporta organizācijām un sporta federācijām nebūtu tik bieži jānāk kā lūdzējām pazemīgi pieliektām muguriņām pie valdības locekļiem, lai starptautiskajiem mačiem, sportistu sagatavošanai, bērnu un jauniešu sportam iedod resursus, lai būtu prognozējama bāzes resursu pieejamība, lai sporta organizācijas spētu laikus organizēt gan treniņprocesus, gan nopietnu gatavošanos starptautiskajām sacensībām. Noteikti ļoti svarīga un atbalstāma lieta.

Es domāju, ka pie Valsts sporta fonda mēs vēl atgriezīsimies ne vienu reizi vien. Ar kādiem vēl resursiem būtu iespējams pildīt šo fondu – vai no akcīzes... izskanējuši vēl dažādi citi papildu finansēšanas avoti. Bet fonds noteikti ir ļoti laba lieta. Manuprāt, galvenā lieta, kuras dēļ ir vērts balsot par šo likumprojektu.

Kolēģis Česlavs Batņa pieminēja sporta reģistru, kas pēc savas būtības arī ir atbalstāma lieta. Bet, redzot, kā šai valdībai iet ar IT iepirkumiem, cik daži ir tuvi un atbalstāmi, dzirdot summas, ko ir minējuši valdības pārstāvji, cik varētu izmaksāt šis reģistrs, un ko saka Latvijas lielākā sporta organizācija – Latvijas Olimpiskā komiteja... kas ir faktiski četrreiz mazāka summa... es pieļauju, ka šo reģistru varētu izveidot vēl efektīvāk, vēl par mazākiem līdzekļiem, labākas kvalitātes... man ir lūgums – lūdzu, sporta reģistra IT iepirkumiem vēl klāt neķerieties! Vēl tikai seši mēneši, un būs jauna valdība, tad arī varēs šos pasūtījumus, nolikumus veikt, lai būtu pēc iespējas plašāks pretendentu skaits, lai nebūtu iesaistīts kartelis un lai šis sporta reģistrs tiktu izveidots par saprātīgiem resursiem.

Bet kopumā Sporta likumā ir daudz lietu, kuras, es domāju, ar laiku mēs vēl labosim un koriģēsim – arī šobrīd starp lasījumiem –, bet Valsts sporta fonds un šis reģistrs ir tie divi punkti, uz ko mēs balstāmies, kādēļ atbalstām šī Sporta likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un konstruktīvi iesaistīsimies ar priekšlikumiem starp lasījumiem, lai pēc iespējas ātrāk, jau līdz šīs sesijas noslēgumam, šis likums tiktu pieņemts.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs vērsāmies pie Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, un pārstāvji apstiprināja, ka darbs pie Valsts sporta fonda izveides jau paralēli notiek. Ceram, ka vismaz šajā likumā vārdi sakritīs ar darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Nav nekas?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Sporta likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. M. Daugavietis. Šī gada 9. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

D. M. Daugavietis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”.

Nosaukumā ir daudz dažādu vārdu, un tas varētu būt maldinošs, bet jautājuma būtība ir par fondu apguves vadību. Ne ar vieglu sirdi nākas atzīt, ka patiesībā jautājuma būtība ir par IT sistēmām, ar kurām šie fondi tiek organizēti un vadīti, atskaitīti un apgūti.

Līdz šim konkrētie fondi tika organizēti vai vadīti ar tādu vadības sistēmu, kuru saīsinājumā sauc MAP. Tagad izrādās, ka, lai MAP pielāgotu jaunajam plānošanas periodam, ir nepieciešama lielāka naudiņa nekā tad, ja šo fondu vadības sistēmu pārmaina no MAP uz KPVIS, tad ir nepieciešama mazāka naudiņa. Tā vismaz cilvēki, kas izskatījās pēc godīgiem cilvēkiem, teica.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīsimies, kā tā lieta virzās tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

H. Rokpelnis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lēsām, ka 7. aprīlis varētu būt pietiekams termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskajā komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirms pirmā lasījuma. Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija, un tā mērķis ir nodrošināt skaidru un caurskatāmu kopīpašuma dalīšanas procesu tiesā, noteikt priekšnoteikumus maksājumu veikšanai, Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu konta spriedumu taisīšanai lietās, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kur ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos, tāpat arī precizēt tiesas nolēmuma rezultatīvās daļas saturu, kā arī sekmēt vienveidīgu tiesu praksi.

Tieslietu ministrija komisijas sēdē skaidroja, ka būtisks pamats grozījumiem ir 2022. gada grozījumi Civillikumā, ar kuriem tostarp noteic jaunu kopīpašuma izbeigšanas veidu – sadali dzīvokļu īpašumos –, kas praksē jau pastāvēja, taču līdz šim trūka konkrētas kārtības šādu strīdu izskatīšanai tiesā, rezultātā veidojās nevienveidīga tiesu prakse un atsevišķos gadījumos apgrūtināta sprieduma izpilde.

Līdz ar to grozījumu mērķis – noteikt skaidru procesuālo kārtību kopīpašuma izbeigšanai, tostarp sadalei dzīvokļu īpašumos, paredzot konkrētas prasības iesniedzamajiem dokumentiem un procesuālajām darbībām. Tāpat arī tiek risināti jautājumi par izdevumu piedziņu, kas rodas sadales procesā.

Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, īsumā izstāstīšu, kādēļ frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šie ir ļoti svarīgi grozījumi Civilprocesa likumā par kopīpašuma izbeigšanu, bet mēs tos neatbalstīsim, jo šis ir kārtējais ļoti sliktas kvalitātes likumprojekts, ko Tieslietu ministrija ir iesniegusi. Judina kungs man neļaus samelot, jo kārtējo reizi mēs to apspriedām arī komisijā.

Vēl vairāk – mēs atklāti dzirdējām, ka darba grupa, kas ir izveidota ministrijas paspārnē, pat pēc pirmās tikšanās reizes uz turpmākajām tikšanās reizēm nav pieaicinājusi cilvēkus, kas, varētu teikt, ir eksperti un nozares profesionāļi šajā jomā, jo, redziet, viedokļi atšķiras, kā domā ierēdņi, kā šis jautājums būtu jāvirza. Tādēļ, atbalstot šādu likumprojektu pirmajā lasījumā, visu darbu, kas bija jāizdara darba grupā, mēs darīsim komisijā, vai ne? Ģeniāli!

Bet īsumā – kas tad ir tās dažas lietas, kuru dēļ mēs šo likumprojektu, kas tiek virzīts pirmajā lasījumā, varam uzskatīt par brāķi?

Pirmkārt, tas ierobežos cilvēku pieeju tiesai. Tiek piedāvāts noteikt, ka cilvēkam jau pirms tiesas sprieduma avansā jāsamaksā Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatas izmaksas par dzīvokļa īpašuma izveidi. Bet mēs visi zinām, ka tiesa var izvēlēties arī citu kopīpašuma izbeigšanas veidu. Tātad cilvēkam būs jāsamaksā par rezultātu, kurš var netikt sasniegts. Tas ir pretrunā ar civilprocesa loģiku, ka izdevumi tiek sadalīti pēc sprieduma, nevis uzlikti kā barjera pirms tiesas. Tas ir arī jautājums par Satversmes 92. pantu – par reālu, ne tikai teorētisku pieeju tiesai.

Otrkārt, šis regulējums ir praktiski neizpildāms. Tiesvedības ilgst gadiem, un pa šo laiku izmaksas mainās un mainīsies. Anotācijā rakstīts, ka izmaksu starpība būs jāpiemaksā, bet likumprojektā nav neviena vārda, kā tas notiks. Vēl vairāk – dzīvokļu īpašumu nodalījumi zemesgrāmatā neatveras automātiski. Par katru ir jāiesniedz atsevišķs lūgums. Tas nozīmē, ka cilvēks var samaksāt simtiem vai pat tūkstošiem eiro un rezultātā sadalījums vispār netiek pabeigts. Tā nav tiesiska sistēma. Tā ir naudas iesaldēšana bez garantēta rezultāta.

Treškārt, hipotekāro kreditoru un citu lietu tiesvedība, turētāju aizsardzība ir tikai uz papīra. Anotācijā ir daudz skaista teksta, bet likumprojektā praktiski nav nekā. Ja mēs runājam par hipotēkām, servitūtiem, aizlieguma atzīmēm, tas ir jāregulē likumā, nevis skaidrojumā. Turklāt bez grozījumiem Zemesgrāmatu likumā šis regulējums ir nepilnīgs.

Ceturtkārt, netiek atrisināts pats svarīgākais – kas notiks pēc sprieduma spēkā stāšanās? Ja viss īpašums tiek piespriests vienam kopīpašniekam, bet citi atsakās to atdot, šodien šai personai jāiet uz jaunu tiesu, lai tiktu ievesta valdījumā. Tas nozīmē, cilvēks uzvar tiesā, bet reāli īpašumu neiegūst. Vai tas ir taisnīgs process? Nē.

Kolēģi! Šis likumprojekts redakcijā, kādā tas tiek piedāvāts mums uz pirmo lasījumu, uzliek cilvēkiem finansiālu slogu, nesniedz tiesisko skaidrību un neatrisina būtiskas problēmas. Un, manuprāt, ir pienācis laiks vienkārši atteikties Saeimā pirmajā lasījumā skatīt likumus, kas no ministrijām tiek atnesti nekvalitatīvi.

Tādēļ es aicināšu šādā redakcijā šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Krasta. Jā. Komisijā notika diskusija par tādiem jautājumiem kā iemaksu mehānisms nekustamā īpašuma sadalē dzīvokļu īpašumos un Tiesu administrācijas definēto līdzekļu konts, kurā tiesvedības laikā kopīpašniekiem būs jāiemaksā izdevumi. Izskanēja arī bažas saistībā ar prasību segt šos izdevumus pirms sprieduma izpildes. Un komisija, uzklausot visas iesaistītās puses un bažas, kas bija paustas par atsevišķiem šī regulējuma aspektiem, konstatēja, protams, neapšaubot, ka šie grozījumi kopumā ir nepieciešami... uz nākamajiem lasījumiem jāturpina darbs pie to uzlabošanas. Un tāpat arī tika aicināts organizēt atkārtotu ekspertu diskusiju, lai atkārtoti izvērtētu visus riskus un mazinātu tos. Vienlaikus visas puses tika aicinātas sniegt savus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai. Un arī deputātiem būs iespēja sniegt savus priekšlikumus, jo komisija lēma par gana ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 12, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

 

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Biobanku likums”, otrais lasījums.

Iesniegti 50 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Biobanku likums”.

Pirms likumprojekta izskatīšanas es no sirds gribu pateikties Juridiskajam birojam, Veselības ministrijai, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram un daudziem ekspertiem, jo šī likuma izstrādāšana mums ilga diezgan ilgu laiku un viņu atbalsts un zināšanas bija nenovērtējamas. Šis ir jauns likums, un mērķis ir veicināt biobanku izveidi un darbības nodrošināšanu, kā arī noteikt cilvēku izcelsmes bioloģisko paraugu un to paraugsaistīto datu, tai skaitā ģenētisko un citu lielapjoma molekulāro datu, ieguvi, apstrādi, uzglabāšanu, izmantošanu, tālāknodošanu pētniecībai vai personalizētas ārstniecības mērķu sasniegšanai, kā arī iznīcināšanu, lai veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi un sniegtu ieguldījumu zinātnes, veselības aprūpes, sabiedrības veselības attīstībā, vienlaikus aizsargājot cilvēka cieņu, identitāti un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šobrīd Latvijā nav vienota biobanku regulējuma, un tas apgrūtina zinātnisko darbību.

Uz otro lasījumu izskatīšanai Saeimā ir iesniegti veseli 50 priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Nosaka likumā lietotos terminus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 2. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 3. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 2. punktu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 3. panta pirmās daļas 4. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz 3. panta pirmās daļas 6. un 7. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 4. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 10. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 4. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 12. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 13. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izslēdz 6. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 16. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vienu mirklīti! Kolēģi, man ir lūgums – mazliet klusāk!

I. Circene. 17. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Kļaviņas priekšlikums. Attiecas uz pantu, kas nosaka rīcību pēc biobankas darbības izbeigšanas, precizējot, ka likvidācijas plāna izstrāde ir biobankas pārziņa pienākums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 18. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums terminoloģijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums saskaņā ar terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 30. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 32. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Attiecas uz pantu, kas nosaka bioloģisko paraugu un to paraugsaistīto datu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izmantošanas un izsniegšanas nosacījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, kur ir atļauts apstrādāt bioloģiskos paraugus, kas sākotnēji iegūti citam mērķim. Tātad atļauts apstrādāt biobankas informācijas sistēmā un izsniegt pētniecībai, ja ir saņemta donora, pārstāvja vai likumiskā pārstāvja informētā piekrišana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 35. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ietver gan redakcionālu precizējumu, gan noteic, ka biobankas pārzinis nevis var izsniegt, bet gan izsniedz bioloģiskos paraugus un to paraugsaistītos datus noteiktos gadījumos un ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pantā par papildu datu iegūšanu par donoru izslēdz vārdus “atbilstoši sabiedrības interesēm”, jo tas ir neskaidrs un grūti definējams termins. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 43. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 44. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 45. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izsaka 25. pantu “Ģenētisko un citu lielapjoma molekulāro datu aprite” jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 46. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 47. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 49. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 50. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu 6. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Līdz ar to visi 50 priekšlikumi... komisijā ir atbalstīti.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Biobanku likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Biobanku likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Circene. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 13. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Uz otro lasījumu izskatīšanai Saeimā ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 2. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Papildina Farmācijas likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā veic kritisko zāļu sarakstā iekļauto resursu rezervju veidošanu, izmantošanu un apriti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 12. panta pirmās daļas 7. punkta “a” apakšpunktā un 17. panta trešajā daļā vārdus “Latvijas veterināro zāļu reģistrā” ar vārdiem “veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Noteic, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” sniegto maksas pakalpojumu cenrādi par veterināro zāļu kvalitātes kontroli apstiprina zemkopības ministrs. Pirmajā lasījumā bija Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Precizē veterinārās veselības elektroniskās informācijas sistēmas nosaukumu, kā arī funkcijas un mērķus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 7. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Maina sistēmu par maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros nodarīto kaitējumu personas veselībai atlīdzināšanu. Tā kā maziejaukšanās klīniskā pārbaude tiek veikta ārstniecības iestādē, tiek īstenota ārstniecības personu profesionālās darbības ietvaros, ir tieši saistīta ar pacienta veselības aprūpi, kā arī balstās uz atzītām un klīniski lietojamām ārstniecības metodēm, tad šādas pārbaudes laikā veiktās darbības ir kvalificējamas kā ārstniecības process, par ko jau pēc būtības šobrīd Ārstniecības riska fonds izmaksā atlīdzību nodarītā kaitējuma gadījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 8. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Izslēdz no pārejas noteikumiem normu, kas vairs nav nepieciešama. Saistīts ar atbalstīto 5. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 9. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 10. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 11. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Sadaļā “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” izslēdz 1. punktu, jo tas zaudējis aktualitāti, jo attiecīgā norma ir zaudējusi spēku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

N. Marčenko-Jodko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 2. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

N. Marčenko-Jodko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Ārlietu komisija šī gada 18. martā izskatīja un atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavotā likumprojekta virzīšanu Saeimā pirmajam lasījumam. Un šis ir jauns, modernizēts nolīgums, kas aizstās iepriekšējo, kas zaudējis spēku 2020. gadā. Lai nolīgums stātos spēkā, tas ir jāratificē visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un divām trešdaļām partnervalstu, un tas veidos pamatu sadarbībai ar 77 partnerības valstīm.

Nolīgums paver ceļu plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai, un tā mērķis ir modernizēt attiecību ietvaru, pielāgot to mūsdienu realitātei un globāliem izaicinājumiem un diferencēt turpmākās attiecības ar katru no reģioniem.

Nolīguma īstenošana dos praktisku labumu abām pusēm, nodrošinot pamatu plašākai Eiropas Savienības politisko interešu veicināšanai.

Nolīgumā paredzēta sadarbība sešās galvenajās stratēģiskajās prioritātēs. Pirmā ir cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība, uz cilvēkiem orientētas un uz tiesībām balstītas sabiedrības, otrā prioritāte ir miers un drošība, trešā – humānā un sociālā attīstība, ceturtā – iekļaujoša, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība, piektā – vides ilgtspēja un klimata pārmaiņas, savukārt sestā – migrācija un mobilitāte.

Nolīgumu šobrīd ir ratificējušas deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis un 12 partnervalstis.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Viļums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, tātad 31. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Lai nejuktu tajos visos vārdos un tā, šie ir kārtējie Imigrācijas likuma grozījumi, un tādi ir vairāki. Tad, kad mēs iesim cauri visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, es arī dažas lietas jums mēģināšu paskaidrot attiecībā uz to varbūt, kāpēc netika pieņemts tāds vai citāds lēmums komisijā.

Šajā gadījumā šajos grozījumos Imigrācijas likumā uz otro lasījumu ir iesniegti 20 priekšlikumi.

1. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Tas nav guvis atbalstu.

Un tad arī uzreiz pie nākamā, kas ir deputāta Ceļapītera priekšlikums. Kad mēs komisijā spriedām par šīm lietām, tad, lai jūs saprastu, ka ir arī jaunais Imigrācijas likums, kurā mēs esam izgājuši otro lasījumu un šobrīd tas atrodas trešajā lasījumā, un iesniegti priekšlikumi, iespējams, ka būs vajadzīgs varbūt pat neliels laiks pagarinājumam. Un tad mēs ar Juridisko biroju, pārspriežot arī Ceļapītera kunga priekšlikumu, kas ir pilnīgi identisks tiem, par kuriem mēs nupat balsojām, tad, par tiem spriežot un sakārtojot tos jaunajā likumā... tad arī par tiem tiks spriests un arī pieņemts galīgais lēmums. Tāpēc šajā gadījumā vienkārši ir noraidīts, tāpēc, lai to visu sakārtotu vēl vienā jaunajā Imigrācijas likumā.

Bet atgriežamies pie 3. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums, kā es teicu, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – deputāta Ceļapītera priekšlikums, par kuru mēs tikko jau balsojām iepriekšējā likumprojektā “Grozījums Imigrācijas likumā”. Arī šeit tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 10, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Imigrācija Latvijā kļūst arvien lielāka problēma. Jo mūsu valsts kļūst ekonomiski stiprāka un sociāli nodrošinātāka, jo lielākas kļūst un arī nākotnē kļūs ar imigrāciju saistītās problēmas.

Atskatoties netālā vēsturē, jāsaka paldies tiem politiķiem, robežsardzei, zemessardzei, policijai, kas Eiropas Savienības imigrācijai atvērto durvju politikas laikā aizvēra, sargāja un sargā Latviju no nelegālajiem imigrantiem, kuri tika un tiek stumti mūsu valstī no Baltkrievijas. Tā jārīkojas! Tik izlēmīgi jārīkojas, lai sargātu mūsu valsts drošību un sabiedrisko kārtību!

Kolēģi, aicinu ļoti nopietni strādāt pie tā, lai Imigrācijas likums un ar to saistītie normatīvie akti būtu kā smalks siets, kurš pasargā Latviju no tiem imigrantiem, kuri potenciāli apdraud Latvijas iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus Imigrācijas likumā! Priekšlikumi paredz to, ka kriminālnoziegumus pastrādājušiem, sodītiem imigrantiem netiek izsniegtas nedz ilgtermiņa vīzas, nedz uzturēšanās atļaujas un izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas, ja tiek izdarīts noziegums. Mūsu drošībsargājošajām institūcijām, policijai jau tā ir daudz darba. Mums nevajag importēt papildu apdraudējumu.

Mums jābūt gudriem un jāmācās no citu valstu pieļautajām imigrācijas politikas kļūdām, piemēram, no kļūdām, kādas pieļāva Zviedrija, kas pašlaik cīnās ar bruņotām imigrantu bandām, kuru skaits kopā ar viņu atbalstītājiem pārsniedz visas Zviedrijas valsts policistu kopējo skaitu. Mēs zinām par teroraktiem Francijā, par cilvēku saduršanām, nogalināšanu Vācijā, automašīnu iebraukšanu cilvēku pūļos. Tas viss ir kļūdainas imigrācijas politikas sekas. Redzam, cik smagi strādā Dānija, lai novērstu imigrantu radītās problēmas.

Aicinu nepieļaut kļūdas – vismaz tādas kļūdas, kuras redzam citās valstīs, – imigrācijas politikā. Aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un aizvērt Latviju kriminālnoziegumus izdarījušiem imigrantiem.

Ceru uz jūsu atbalstu un aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 8, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – deputātes Gāteres priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – deputātes Gāteres priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

R. Bergmanis. 13. – deputātes Gāteres priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 5, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Kā jau es minēju, arī nākamais ir deputāta Ceļapītera priekšlikums. Es jau teicu, ka būs jaunais Imigrācijas likums, kuram deputāts Ceļapīters arī ir iesniedzis precīzi šos pašus priekšlikumus. Tad arī tiks apspriests, sakārtots un, cerams, atbalstīts.

17. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 5, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 5, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais – 20. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 5, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Esam izskatījuši visus 20 priekšlikumus Imigrācijas likuma otrajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 74 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Kredītiestāžu likumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. marta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Esam saņēmuši 74 priekšlikumus. Visi, praktiski visi, priekšlikumi ir tehniska rakstura. Līdz ar to pie katra priekšlikuma es to neteikšu. Tie ir tehniska rakstura pilnveidojumi.

Sāksim izskatīt priekšlikumus.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tā, tūlīt atradīšu nākamo. Tātad 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 22. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 23. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 24. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 25. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 26. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 27. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 28. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 29. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 30. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 31. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

A. Vīksna. 32....

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, ja jūs neklausāties, tad vismaz netraucējiet. Lūgums... Skatos uz jums... mazliet klusāk! Paldies.

A. Vīksna. 32. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 33. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 34. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 35. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 36. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 37. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 38. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 40. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 41. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Vīksna. 42. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 43. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 44. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 45. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 46. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 47. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 48. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 49. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 50. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 51. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 52. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 53. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 53. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Priekšlikums saistīts ar direktīvas ieviešanu, tas noteic Latvijas Bankas tiesības iegūt informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 54. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 55. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 56. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 57. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 59. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 60. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 61. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 62. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 63. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 64. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 65. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 66. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 67. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 68. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 69. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 70. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 71. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 72. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 73. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 74. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus 74 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Skaidrīte Ābrama... Skaidrīte Ābrama ir zālē, vai ne?... Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers un Agita Zariņa-Stūre. Tātad fiksējam, ka Skaidrīte Ābrama un Zanda Kalniņa-Lukaševica ir zālē.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. Varbūt mēs varam vēl paņemt pārtraukumu? (Pauze.)

Kolēģi, kvorums ir, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Bankas likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Tā kā iepriekšējā likumprojekta lielo priekšlikumu daudzumu izturējām, tad ir palikušas tikai astītes.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. marta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā”.

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Noteic, ka nākotnē Latvijas Bankas padomē būs nevis septiņi, bet seši padomes locekļi. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Paredz noteikt, ka Latvijas Banka ir tiesīga padomes locekļiem un banku darbiniekiem noteikt papildu ierobežojumus interešu konflikta novēršanai, tai skaitā dāvanu saņemšanai, amatu savienošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Paredz papildināt normu ar vārdu “patērētāju”, jo nepieciešams precizēt likumā noteikto personu loku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. marta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”.

Esam saņēmuši 20 priekšlikumus. Pārsvarā tehniska rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus 20 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi. Faktiski gandrīz visos priekšlikumos paredzēts precizēt likuma terminoloģiju, pilnveidot normas.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

4. – komisijas priekšlikums. Pamatojums šim priekšlikumam – tiesībsarga atzinums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un pēdējais... tūlīt sameklēšu...

18. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 9. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja pirmajam lasījumam šī gada 24. marta komisijas sēdē.

Kopš 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produkciju no trešajām valstīm. Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta noteikumos Nr. 158, kas arī stājās spēkā 2024. gada 8. martā. Tā kā attiecīgās normas ir spēkā līdz 2026. gada 1. jūlijam, bet apstākļi, kāpēc tās tika pieņemtas, nav mainījušies, likumprojektā paredzēts turpināt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu līdz 2027. gada 1. jūlijam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu...

Vitenberga kungs, jūs par steidzamību? (Dep. J. Vitenbergs: “Nē...”) Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! Mans pienākums ir jūs informēt, par ko ir šis likumprojekts, par ko ir šis grozījums.

Pirms kāda laika Saeima noteica ierobežojumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kuri Latvijā ieplūda no Krievijas un Baltkrievijas. Noteica importa aizliegumus, un tālāk Saeimā bija atbalsts šādiem aizliegumiem, Ministru kabinets, valdība, strādāja pie konkrētiem produktiem, preču grupām, kuras iekļaut sarakstā un uz kurām attiektos šie ierobežojumi.

Taču valdībai... apzināti, neapzināti... ir paslīdējuši garām dažādi produkti, kuri (tā nu sanācis) Latvijā turpina ieplūst. Šodien, pirms mēs lemjam pagarināt termiņu, mums, Saeimai, ir arī jāpakrata ar pirkstu valdībai un jāaicina iziet cauri sarakstam, konkrēti paanalizējot produktus, kuri vēl aizvien ieplūst.

Komisijā Zemkopības ministrijas kolēģi norādīja, ka tā ir biešu melase, kas ir blakus produkts, ražojot cukuru no cukurbietēm, arī rapšu spraukumi, kuri vēl aizvien turpina Latvijā ieplūst. Un tajos brīžos, kad mēs dzirdam, ka Jaunā VIENOTĪBA runā par to, ka vajadzētu pastiprināt sankcijas... Četrus gadus pēc pilna mēroga kara darbības uzsākšanas Ukrainā 9. martā Jaunās VIENOTĪBAS valde iznāca ar paziņojumu, ka nu gan vajadzētu pārtraukt eksportu un importu, ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Bet reāli darbos jau nekas neseko.

Arī šodien, apstiprinot šo likumprojektu, ir skaidri jāapzinās, ka tas neattiecas uz visām preču grupām, un jums ir jāatrod atbilde, kādēļ šīs preces vēl aizvien Latvijā ieplūst. Tie jautājumi, domāju, jums katram pašam ir zināmi.

Un tad Jaunā VIENOTĪBA nāk ar jaunu lozungu, ka šoreiz ir gatavi darīt un atbalstīt mūsu iniciatīvas. Tas man atgādina hobijhorsingu. Vai jūs zināt, kolēģi, kas ir hobijhorsings? Tā ir jauna kustība (kāds to nosauks par sporta veidu), kur ir rotaļu zirdziņi, pareizāk sakot, viņu galvas uz kātiem, tad to kātu paņem un, ar šo rotaļu zirdziņu jājot, tiek pārvarēti dažādi šķēršļi, tiek demonstrēta arī iejāde... glauda to zirdziņu un arī uzmundrina pirms šķēršļiem. (Starpsauciens.) Jūs iznākat ar ziņu, un sabiedrība, arī mēs šeit, Saeimā, sagaidām, ka būs uzrāviens, tiks segloti zirgi, notiks auļošana. Bet tas, ko mēs redzam jūsu darbā Saeimā, ir hobijhorsings. Tā ir darbības imitācija – neseko nekādi konkrēti lēmumi. Un es varētu nosaukt no vietas kādus 10, ja vajadzētu.

Piemēram, man nāk prātā... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija lēmums par sabiedriskā pasažieru transporta pārtraukšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, bet tas vēl aizvien ar apbrīnojamu regularitāti kursē. Tad jūs domājāt, ka kaut kas tomēr ir jādara, jo sabiedrība no mums sagaida kādu rezultātu, bet atnācāt ar piedāvājumu – lai turpina braukt, aizliegsim tūrisma braucienus uz Krieviju. Un atnāk nozares komisija un saka: kas tas vispār par lēmumu, nekādi tūrisma braucieni nenotiek. Jūs bijāt izpildījuši, jūsuprāt, to minimumu, lai varētu parādīt, nodemonstrēt kaut kādas darbības. Bet tālāk nekas nesekoja.

Tā tas ir ar visu – preču aizliegumu... Vēl aizvien veikalu plauktos ir gan Krievijā, gan Baltkrievijā ražotas preces. Pakalpojumi vēl aizvien ir brīvi pieejami un saņemami. Brauc... šurpu turpu.

Kas tālāk? Kas tad tālāk notiks? Kad sekos lēmumi? Jūs paredzat, ka 2026. gadā ir jāpārtrauc ekonomiskā sadarbība. Vēl aizvien valsts iepirkumos var piedalīties komersanti, kuri strādā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā ka reāli nekādi īsti darbi vai lēmumi Saeimā šobrīd netiek pieņemti, jo tam trūkst 51 balss.

Mēs nākam ar kara nodokli... šo ekonomiskās drošības nodokli, kā šobrīd tas ir pārsaukts... mēs nākam vairākkārt – gadā vairākas reizes –, lai jūs mudinātu, bet līdz šim jūs to neatbalstāt. Arī šodien, atbalstot likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”... strādā tikai daļēji, jo ir preču grupas, kuras šeit netiek iekļautas, tām apzināti tiek noteikti izņēmumi, un tās brīvi ieplūst Latvijā.

Tā ka aicinu valdībai – jo ir deleģējums valdībai veidot šo sarakstu – iziet cauri, skatīties, lai tas būtu tiešām pilnvērtīgs un dotu kaut kādu rezultātu.

Jaunā VIENOTĪBA... gan Siliņa, gan Jurēvics... jūs esat čempioni hobijhorsingā. Tas jums labi sanāk. Bet mēs no jums sagaidām, ka jūs sāksiet seglot zirgus un auļot, un šos rotaļu zirdziņus noliksiet malā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Felss. Komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2026. gada 27. marts...

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

M. Felss. Un izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 1. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Felss. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Atgādināšu, ka Valsts aizsardzības finansēšanas likums Ministru kabinetam dod uzdevumu, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzēt finansējumu valsts aizsardzībai.

Esošajās redakcijās, sākot ar 2027. gadu, arī turpmākajos gados, šis likums noteic, ka aizsardzības finansējumam ir jābūt ne mazākam par 3 procentiem. Tomēr Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu. Lai īstenotu NATO dalībvalstu un valdību vadītāju pērn, 2025. gada 25. jūnijā, samitā Hāgā, Nīderlandē, apstiprināto apņemšanos investēt aizsardzībā 5 procentus no iekšzemes kopprodukta, ir svarīgi to nostiprināt arī šajā likumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs izskatījām un atbalstījām šo likumprojektu. Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šis likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika balsots un atbalstīts tas, ka šis likumprojekts varētu tikt atzīts par steidzamu.

Tāpēc aicinu Saeimas kolēģus atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Šuvajevs. Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tajā visā ir divi aspekti. Sākšu ar to, ka, protams, ir jāatbalsta. Rūpējoties par mūsu drošību, ir jāatbalsta šāds likumprojekts. Bet... lai visi saprastu, kā uz to raugās šeit sēdošie deputāti un kā uz to raugās ļoti liela daļa sabiedrības.

Sākšu ar deputātiem. Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka visi atbalstīs šo likumprojektu. Iedziļinoties situācijā, ir kaut kādas neskaidrības, bet kopumā viss ir labi. Mums jāiet uz 5 procentiem, lai turētu līdzi saviem stratēģiskajiem partneriem. Tur vispār jautājumu nav. Visi to saprot.

Kā to redz mūsu sabiedrība? (Starpsauciens.) Lūdzu! “Pūķa zobus” pērkam... droni lido (Starpsauciens.)... izvietojam prettanku “ežus”... pērkam, taisām... droni lido. Zobenus pērkam... droni lido. Pieminekļus taisām... droni lido. Pārtikas produktu iepirkumus armijai (Starpsauciens: “Aizdomīgus!”)... aizdomīgus... pērkam... droni lido. Jautājums ir par to. Viss ir skaisti, arī komisijā viss ir pamatoti – mēs lēksim augstāk, skriesim ātrāk. Viss ir skaidrs. Jautājumu nav. Bet brīdī, kad notiek eksāmens, notiek pārbaudījums, kad ielido drons un to vajag notriekt, tad... mēs gatavojāmies, mēs saņēmām informāciju, mēs apspriedām stratēģiju... Beigu beigās tas nokrita un uzsprāga. Nu kur tad ir tā mūsu drošība? Kur tā nauda paliek?

Nākamais, kuru mēs skatīsimies... atlidos uz Rīgu, iebliezīs pa Saeimu vai pa kādu HES? Man tas nav saprotams. Es vēl saprotu, ka nav samērīga, pieņemsim, notriekšanas cena. Tas drons, kas lido, maksā kādus 10 tūkstošus, un pacelt helikopteru vai lidmašīnu ir daudz dārgāk... vai vēl kaut ko. Ne par to stāsts. Runa ir par to, kā cilvēki jūtas, cik droši viņi jūtas. Latgalieši vispār pasmaida un saka: ai, nu labi, nokrita, uzsprāga, dievs ar viņiem... nobūkšķēja. (Starpsauciens.)

Pēc būtības. (Starpsaucieni. Dep. L. Liepiņa: “Paklausies, ko cilvēki runā!”) Tātad fakts ir tāds, ka mēs to naudu varam... un arī dodam. Jautājums – kāda ir tās naudas izlietošana, kāda ir informācijas ķēde, informācijas aprite, kāda ir sadarbība ar mūsu partneriem, tai skaitā ukraiņiem?

Nu redzēs, kas rīt būs īpašajā sanāksmē. Es tiešām to gribu dzirdēt. Paskatīsimies, kas tur būs. Bet, kolēģi, tā nevar būt, ka mēs vienkārši iedodam naudu un domājam: mēs naudu iedevām, tātad no parlamenta vairāk nekādi jautājumi netiek prasīti. Viss kārtībā. Mēs naudu iedevām – tieciet galā. Bet viņi netiek galā.

Tas taču nav normāli, ka mums pirms pusotra gada viens drons nokrita... gudri papļāpājām – mums būs dronu siena... tagad viens ielido, izlido, aizlido projām, otrs ielido, nokrīt, eksplodē. Kas būs tālāk? Vienkāršs jautājums. Tātad mēs dodam naudu. Labi, dodam naudu. Bet tad, kad ir eksāmens un eksāmens ir šis drons, kāpēc mēs to nenotriecām? Vot, kāpēc nenotriecām?

Un ir jautājums arī par pašu aizsardzības ministru. Mēs guvām kārtējo mācību. Kāda tā mācība ir? Es neredzu nekādu mācību. Kāds ģenerālis ir atlaists vai kāds notiesāts, kādam tribunāls piespriests vai kas? Es nezinu. Mums, vienvārdsakot, ir bardaks.

Skaidrs, ka atbalstām... dodam naudu armijai, lai tā cīnās un nodrošina... bet sabiedrībai nav atpakaļejošās saites. Sabiedrība neredz to, ka notiek... un viņi būtu drošāki palikuši... pusotru gadu no tā iepriekšējā drona. Gaidām nākamo dronu. Nav labi, nav labi.

Labi... bet atbalstām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šuvajeva kungs jau pareizi norādīja, un šis tiešām ir nepieciešams mūsu valsts drošības stiprināšanai. Kā es teicu, šī ir vēsturiska diena – mēs jau atbalstījām privātās un publiskās partnerības projekta ieviešanu aizsardzības jomā. Tas tiešām ir unikāli, un mēs varēsim ar to lepoties, domāju, daudzu valstu priekšā. Ja mēs to izdarīsim tā, kā ir šobrīd iecerēts, tad šis ir ļoti, ļoti būtiski. Bet ir viens “bet”.

Ir tiešām ļoti būtiski, ko savā uzrunā piesauca Šuvajeva kungs, pieminēja Hāgas samitu... NATO Hāgas samitu 2025. gadā. Un ir šī deklarācija. Tā ir tā deklarācija, zem kuras ir mūsu valsts vadītāju paraksti. Mēs esam to uzņēmušies, un tātad mums tas ir jāpilda.

Bet ir tiešām jālasa tas, kas ir ļoti būtiski... rakstīts. Un tur jau nav nemaz... tur ir tikai pieci punkti. Ja mēs precīzi lasām, tad 3. punktā... 2. punktā ir runa par Vašingtonas līguma trešo paragrāfu, kas ir īstenībā ļoti reti... Vairāk jau tagad runā... pārsvarā visi runā par 5. pantu – ja uzbrūk vienam alianses dalībniekam, tad visi dodas palīgā.

Bet ir arī 3. punkts, kas attiecas uz to, par ko mēs šodien šeit runājam. Un tā ir apņemšanās par 5 procentiem. Tas ir pareizi, un tas ir pielemts, un tur mēs esam likuši savu... valsts vadītāji... ar savu apņemšanos... parakstu.

Bet tur ir rakstīts, ka šie 5 procenti sadalās – 3,5 procenti būtiskai kaujasspēju stiprināšanai līdz 2035. gadam aizsardzības sistēmā, bet par 1,5 procentiem valsts var lemt un izlietot tos iekšējās drošības, kritiskās infrastruktūras, aizsardzības komunikāciju nostiprināšanai, civilajai aizsardzībai, noturībai, industriālās bāzes stiprināšanai.

Tā ka tas viss ir šajā 3. punktā nolikts, un es ceru, ka mēs arī sapratīsim to, ka mums jārūpējas par visu valsti kopumā, jo mēs jau no 2018. gada būvējam valstī visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Un lai mums tas izdodas!

Tiešām atbalstīsim šo, jo šis var kļūt ļoti nozīmīgs... un vēsturiska diena mūsu valsts drošībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tomēr īsi reflektējot par drona incidentu. Tas bija pirms divām dienām, pirms divām naktīm – nopietns atgādinājums par to, ka mums blakus notiek karš, Krievijas sākts karš, un ka mums ir jārēķinās, ka līdzīgi incidenti var notikt ar dažādām sekām. Kopš Gaigalavas drona gadījuma esam ārkārtīgi daudz nopietnu soļu spēruši uz priekšu, lai spētu būt gatavi un reaģēt uz šādiem incidentiem.

Krāslavas gadījumā mums bija ļoti ātra reakcija. Mūsu mobilās vienības izbrauca minūšu laikā. (Starpsauciens.) Mēs spējām mobilizēties. Mēs spējām ātri detektēt šo dronu. (Starpsaucieni.) Un tas nozīmē tikai vienu – ka mums ir vēl vairāk jāstiprina pretgaisa aizsardzības spējas. Ja mums būs vairāk šo mobilo vienību 400 kilometrus garajā robežā ar Krieviju un Baltkrieviju, ja mums būs vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, dronu, pretdronu, tad (Starpsaucieni.) spēsim vēl ātrāk reaģēt.

Attiecīgi – kāpēc ir vajadzīgi 5 procenti? Lai mēs spētu iespējami ātri vēl vairāk bruņoties.

Šobrīd, jau 2026. gadā, vairāk nekā 50 procenti no visa aizsardzības budžeta aiziet bruņojumam.

Un kāpēc ir jāatbalsta šo 5 procentu ierakstīšana Valsts aizsardzības finansēšanas likumā? Mēs šobrīd reģionā starp Baltijas valstīm esam vienīgie, kam 5 procentu vēl nav. Šis ir 5 procenti no IKP. Ja mēs paskatāmies absolūtajos skaitļos, tad summas, ko veltām aizsardzībai, ir gandrīz divreiz mazākas, nekā tās ir Lietuvai, un mazākas, nekā tās ir Igaunijai. Mēs nedrīkstam atpalikt un būt reģiona vājākais posms. Mums ir (Starpsauciens.) jāiegulda... Un tad mēs varam prasīt... kad mēs esam izdarījuši maksimumu no savas puses, varam prasīt arī Eiropas Savienības finansējumu, NATO finansējumu. Mēs varam prasīt atbalstu no citām valstīm.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Protams, šis likumprojekts ir jāatbalsta. Bet es ne par droniem. Es par vienu tehnisku lietu, uz ko vērsu uzmanību arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad es mēģināšu jums vienkāršiem vārdiem izskaidrot.

Mēs visi zinām, ka budžets nav tas pats, kas IKP. Teorētiski var rasties tāda situācija, nu, piemēram, Latvijai budžets no IKP ir apmēram 30 procenti, a Zviedrijai budžets no IKP ir 40 procenti. Teorētiski var rasties tāda situācija, ka, ja ekonomika strauji aug, budžets tik strauji neaug. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka šīs IKP nākotnes prognozes ir ļoti precīzas. Jo, ja tās nav precīzas un mēs apsolām, ka ņemsim 5 procentus no IKP, mums vienkārši budžetā var pietrūkt naudas. Tā ir vienkārši tāda viena lieta, par ko ir jāpadomā. Pareizāk jau pēc idejas būtu būt fiksētam procentam no budžeta. Budžets aug. Un mēs apsolām, ka kaut kādu fiksētu summu no budžeta katru gadu veltām aizsardzībai. Tāpēc ka korelācija starp to, kā aug ekonomika, un to, kā aug budžeta ieņēmumi, ne vienmēr ir viens pret vienu.

Vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Man liekas, nav pareizi mēģināt celt politiskos reitinga punktus, aizraujoties ar publisku kritiku attiecībā uz nepilnībām valsts aizsardzībā, ņemot vērā riskus, ko tas rada, un ir pilnīgi pamatoti savukārt par visām šīm lietām ļoti skarbi runāt aiz slēgtām durvīm un nepieļaut nekritisku attieksmi, ja tiek novērotas dažādas izšķērdības, pārkāpumi un tamlīdzīgi.

Tai pašā laikā tas, kas, man liekas, ir kliedzoši, ir šī progresīvā nekompetence šajā jomā, pārvaldot šo ministriju. Nu, ja atnāk parlamentārā sekretāre, kas nevar dabūt standartā vārdus pāri lūpām saistībā ar šiem notikumiem, vēl pat pasaka... sajauc dienas, kad notika drona incidents, pat jau līdz tādam primitīvam līmenim. Un, mēģinot stāstīt, cik viss ir labi un fantastiski, pati labi apzinās, ka nav, nu, es ceru, apzinās, ka nav viss labi un fantastiski. Tā jau ir tiešām kaitniecība.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Atbalstām virzīšanos uz 5 procentiem un ceram, ka drīzāk aizsardzības resorā būs sakarīgi cilvēki. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Tas ir lieliski, ka šodien klāt ir Aizsardzības ministrija... pārstāvēta... un Gāteres kundze, kurai vajadzētu atbildēt beidzot uz pāris konkrētiem jautājumiem, varbūt ietaupīs laiku premjerei kontekstā ar mūsu šīsdienas pieprasījumu.

Pieci procenti aizsardzībai. Nu, ar naudu mēs ienaidnieku neatvairīsim. Ar naudas paciņām nevar nomētāt ienaidnieku. Tādā gadījumā ir jābūt konkrētiem sasniedzamiem mērķiem un līdzekļiem, ko mēs pērkam par šo naudu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir definējis mērķi, ka mums ir jāpasargā mūsu valsts un cilvēki no pirmā centimetra. Gāteres kundze šobrīd ir uz vietas. Varbūt nāciet, lūdzu, tribīnē, jums vēl viena patrona ir. Vēl viena iespēja ir to izdarīt. Un, lūdzu, paskaidrojiet, ko nozīmē šī jaunā politika, par kuru jūs vakar “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Šodienas jautājums” komentējāt: “Ja drons ilgāk būtu virzījies valsts iekšienē, šūnu apraide būtu aktivizēta un sabiedrība tiktu informēta. Mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli.”

Tātad no jūsu sacītā, pirmkārt, izriet, ka jūs esat pieņēmuši lēmumu neinformēt sabiedrību. Tas ir viens. Otrkārt, kas ir svarīgākais jautājums, kas ir pilnā pretrunā ar to, ko Sprūda kungs ir teicis, – ka viņš aizstāvēs katru Latvijas iedzīvotāju un Latvijas teritoriju no pirmā centimetra... tātad tos, kas dzīvo kaut centimetru no mūsu kaimiņu – Krievijas, Baltkrievijas – robežām, viņš aizstāvēs. Jūs sakāt absolūti diametrāli pretējo, ka ir jābūt kādai konkrētai distancei, no kuras jūs sāksiet aizstāvēt valsts iedzīvotājus un rūpēsieties par to, lai viņi vispār ir informēti, ka viņus apdraud – viņu dzīvību, viņu bērnu dzīvību apdraud ielidojis drons, kas ir pildīts ar sprāgstvielām un kurš detonēja.

Tā matemātika, ko es iepriekš pieminēju... jūs nebijāt uz vietas Saeimas sēdē... es mazliet atgādināšu. Tātad mēs zinām, ka ir 20 minūtes, kad drons lidoja gaisā. Patiesībā kamerās... iedzīvotāji atsūtīja man video... ir redzams, ka vienos naktī bija viens pārlidojums un pulksten 2.35 bija otrs ar visu sprādzienu. Bet 20 minūtes šis otrs drons lido... Kā jūs sakāt, tas nav pietiekami, lai sāktu aizstāvēt iedzīvotājus. Un ar aizstāvību es domāju viņu informēšanu, kaut vai ar šūnu apraidi Krāslavas novadā, pasakot: “Mīļie iedzīvotāji, šobrīd gaisā atrodas drons, kas var apdraudēt un radīt riskus jūsu dzīvībai un veselībai. Palieciet telpās! Neejiet ārā!” Tik vienkārši paskaidrot: “Saglabājiet mieru, nav sācies karš; tas ir atsevišķs incidents.”

Novēršam paniku un informējam cilvēkus, iedodam viņiem minimālo apjomu informācijas, ko darīt un ko nedarīt. Tā vietā jūs apzināti izvēlaties lēmumu nekomunicēt ar cilvēkiem. Un šeit izplatās dažnedažādas baumas nakts laikā.

Tātad jūsu termins “20 minūtes ir par maz, lai informētu”... pārvēršam to kilometros. Dronu vidējais ātrums ir 200 kilometri stundā, tie ir 67 kilometri, kuros jūs neesat gatava aizstāvēt Latvijas valsts iedzīvotājus. Tā ir oficiāla ministrijas pozīcija šajā gadījumā, vai ne? 67 kilometri. Kas tajos ietilpst? Tur ietilpst Daugavpils, tur ietilpst Rēzekne, piedodiet, tur ietilpst arī Gulbene, Alūksne, Preiļi un citas lielas Latvijas pilsētas.

Tāpēc, lūdzu, nāciet, izmantojiet šo iespēju! Nāciet tribīnē un paskaidrojiet, cik garš ir aizsardzības ministra Andra Sprūda centimetrs.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Pauze. Starpsauciens: “Rajevs!”)

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Punkts numur viens – 5 procenti aizsardzībai. Ar divām rokām viennozīmīgi balsoju “par”. Balsoju komisijā, balsošu šeit. Aicinu visus atbalstīt, lai šeit nebūtu kaut kādu domstarpību... divdomību par šo jautājumu.

Bet es gribētu atzīmēt divus jautājumus, par kuriem mums bija diskusija komisijas sēdē un par kuriem mēs diskutējam.

Pirmais – 5 procenti – tā ir liela nauda. Šī nauda mums ir jākontrolē, ir jāsaprot, kādiem projektiem, kādām programmām šī nauda tika veltīta, kā tā tika izlietota un kādi kvantitatīvi un kvalitatīvi rezultāti ir sasniegti. Ja mums nav tāda kontroles mehānisma un mēs vienkārši dabūjam kārtējo vispārējo ziņojumu par 34 kapacitātēm un jaunām spējām, kuras vajag attīstīt un kuras attīstās kaut kādā veidā, tas nav pietiekami. Pie šāda finansējuma mums ir jābūt skaidrai programmai, skaidram plānam, kas, kad, kādā termiņā, kādā apjomā ir jāsasniedz.

Tā kā Saeima ir tā institūcija un iedod šo naudu valdībai, valdībai ir jāatskaitās Saeimai par to, kā tā iztērē naudu un kādus rezultātus, iztērējot šo naudu, tā sasniedza.

Otrais punkts, par kuru es gribētu runāt, ir tieši tie 5 procenti, un tam mēs vēl pieskarsimies, es domāju, gan komisijas sēdēs, gan apakškomisijas sēdē, jo, ja mēs paskatāmies Hāgas samita materiālus, tur ir specifiski rakstīts, ka 3,5 procenti tiek veltīti aizsardzības izdevumiem un 1,5 procenti – kritiskajai infrastruktūrai, sistēmu atbalstam, civilajai aizsardzībai un tāda veida lietām. Tāpēc mums ir jābūt arī absolūtai skaidrībai, kam... Vēlreiz atgriežamies pie tā paša otrā punkta – kam mēs lietosim šo naudu, ko mēs uzlabosim un kādus rezultātus panāksim.

Saeimai noteikti ir jābūt kontrolei pār šiem jautājumiem, un mums jābūt pilnīgai skaidrībai, kādiem mērķiem mēs šo naudu iedodam konkrētai ministrijai un kādi rezultāti tiek sasniegti.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieci procenti, protams, ir ļoti simbolisks cipars, un apvienotais saraksts jau aicināja to praktiski iedzīvināt šī gada budžetā. Ir pagājuši daži mēneši. Man prieks, ka arī koalīcijas partijas to ir sapratušas. Es, protams, to atbalstu.

Bet, ja mēs runājam par simboliskiem cipariem, tad man jāatgādina arī tas, ko teica Smiltēna kungs. Man šķiet, tas arī diezgan simboliski, ka vakarnakt, nevis šonakt, pulksten 01.05 faktiski viens drons pārlidoja pāri Saeimas deputāta mājai. Paldies dievam, ka tas tikai pārlidoja! Paldies dievam, ka tas pārlidoja pāri un aizlidoja atpakaļ uz Krieviju.

Bet, dārgie kolēģi, es aicinu šo simbolismu atcerēties, arī lemjot par praktiskām lietām, ko mēs ar šiem 3 vai 5 procentiem darām, un, ja nav labāku ideju, tad esmu gatavs daļu no šī finansējuma – un būtiski lielāku finansējuma daļu – atdot ukraiņiem, un lai viņi mums pamāca, kādas ir tās praktiskās lietas, lai šie droni pāri manai mājai un pāri jūsu mājām nelidotu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Sēdes vadītāja slēdz debates – noklaudzina ar āmuru.)

A. Šuvajevs. Kolēģi, paldies par debatēm.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, es aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektu paketi. Visiem likumprojektiem ir vienotas, vienādas prioritātes, un galvenā būtība ir institūciju konsolidācija un kompetenču precizēšana. Likumprojektu pakete izstrādāta saistībā ar Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam. Grozījumi vairākos likumos vienoti precizē, ka Valsts vides dienests pārņem aģentūras funkcijas vides, klimata un enerģētikas jomā.

Ņemot vērā, ka visi likumprojekti ir vienādi, es lūdzu no sākuma...

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Es aicinu pieņemt lēmumu par tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumus... otrajam lasījumam – 8. aprīlis, un izskatīšana Saeimas sēdē – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka visiem likuma grozījumiem mērķis ir viens, ar jūsu atļauju es aicinu uzreiz jūs balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Tad, lūdzu, aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiks Saeimā?

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, un izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, uzreiz aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, un izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Kā arī lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumi... 8. aprīlis, un izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, likumprojekta izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, likumprojekta izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, tas ir pēdējais likumprojekts no šīs likumprojektu paketes.

Aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. aprīlis, likumprojekta izskatīšana Saeimā – 16. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms aicinu balsot par steidzamību, nedaudz pateikšu par šo likumprojektu. Tas nav likumprojektu paketē.

Ideja nāk no Mārupes novada domes priekšsēdētāja. Stāsts ir par to, ka... Ja īpašumu iegādājas vai nu nepilsonis, vai trešās valsts pilsonis, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir paredzēts, ka nepieciešama domes priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotas personas atļauja, savukārt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ja ir tāda pati situācija, paredzēts, ka ir nepieciešams domes lēmums. Sanāk, ka mērķis ir viens, bet procedūras atšķiras. Piemēram, Mārupes novadā vienā gadījumā lēmumu pieņem domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, citā – lēmums tiek pieņemts domes sēdē.

Lai samazinātu, vienkāršotu administratīvo slogu, Mārupes domes priekšsēdētājs Osīša kungs vērsās pie mums komisijā. Mēs konsultējāmies ar Juridisko biroju. (Liels paldies Meisteres kundzei.) Tika sagatavots likumprojekts, kas šobrīd ir jūsu rīcībā, un priekšlikums, ka būs tāda pati situācija, – lēmumu var pieņemt domes priekšsēdētājs.

Es tātad noziņoju par šo.

Aicinu Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

O. Burovs. Tā kā Latvijas Pašvaldību savienība absolūti atbalsta šo priekšlikumu (kā es jau teicu, likumprojektu izstrādāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, to atbalstīja Juridiskais birojs), komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Juridiskās komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (Nr. 1019/Lp14) otrreizējai caurlūkošanai līdz 2026. gada 9. aprīlim un izskatīšanu 2026. gada 7. maija Saeimas sēdē”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē darbības laika pagarināšanu”.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Objektīvu iemeslu dēļ – bija Ziemassvētku pārrāvums, Jaunais gads... arīdzan Saeimas sesijas sākums... būs Lieldienu brīvdienas, arī brīvdienas maijā. Diemžēl tas viss mums atņēma iespēju reāli, kvalitatīvi pabeigt lietu līdz galam.

Numur divi – kas ir svarīgākais, kāpēc...? Valsts kontrole paralēli veic izpēti. Un, ja galaziņojums ir gatavs... kuru varēs prezentēt tikai 21. aprīlī... 21. aprīlī galaziņojumam mums ir jau jābūt gatavam... nebūtu pareizi, ja mēs neizvērtētu to, ko Valsts kontrole būs atklājusi, un neiekļautu to arī mūsu ziņojumā. Tāpēc mums pietrūkst... ar kolēģiem esam vienojušies... mums pietrūkst aptuveni divas nedēļas laika.

Tāpēc mēs lūdzam pagarināt komisijas darba termiņu par vienu mēnesi, lai varētu kvalitatīvi sagatavot galaziņojumu. Komisijā šo jautājumu izskatījām. Bija vienbalsīgs balsojums “par” to. Tāpēc lūdzu jūs visus atbalstīt. Ja mēs pabeigsim divu nedēļu laikā... mēs to izdarīsim un beigsim ātrāk. Mūsu oriģinālais datums ir 6. maijs. Šobrīd tiek prasīts 6. jūnijs, bet, ja tas notiks ātrāk, mēs to pabeigsim ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Deputātu Artūra Butāna, Jāņa Grasberga, Edvarda Smiltēna, Jurģa Klotiņa, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Ilzes Indriksones, Edmunda Teirumnieka, Andra Kulberga un Ināras Mūrnieces iesniegtais lēmuma projekts “Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku”.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo lēmuma projektu iesniedzām pagājušajā nedēļā, lai atgādinātu, ka jau četrus gadus Latvijā ir uzņēmumi, kuri turpina sadarboties ar agresorvalstīm – ar Krieviju un Baltkrieviju. Neraugoties uz to, ka 2023. gadā vairākus mēnešus šāds saraksts tika publicēts, jaunā valdība Evikas Siliņas vadībā toreiz izlēma to vairs nepublicēt.

Lēmuma projekts paredz uzdot Ministru prezidentei Evikai Siliņai stiprināt informācijas atklātību Latvijas Republikā un līdz 2026. gada 29. martam nodrošināt to importētāju un eksportētāju uzņēmumu saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

Šis lēmums, kā arī informācijas publicēšana ir svarīga ne tikai tāpēc, lai mēs visi to zinātu, bet arī tāpēc, lai mudinātu gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus izdarīt savu izvēli, lai visi uzņēmēji, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, justu to, ka ne visa Latvija atbalsta šādu izvēli. Un noteikti tas ir vairāk nekā vienkārši saraksts interneta vidē.

Gribu vērst uzmanību, ka saraksta publicēšana pamatota ar Informācijas atklātības likumu, kas paredz sabiedrības tiesības saņemt būtisku informāciju par komercdarbību, kurai var būt nozīmīga ietekme uz valsts interesēm, ekonomisko vidi un sabiedrības uzticēšanos tirgus dalībniekiem, tostarp uz to dalību publiskajos iepirkumos un citu veidu sadarbību ar valsts pārvaldi. Šādas informācijas publiskošana veicina un stiprina sabiedrības informētību un dod iespēju patērētājiem, sadarbības partneriem un publiskajai varai pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus. Šāda saraksta publicēšana ir pamatota arī ar valsts drošības principu, jo ekonomiskās attiecības ar agresorvalstīm nav vērtējamas vienīgi kā individuāla, privāttiesiska vai komerciāla izvēle. Tirdzniecības saiknes ar Krieviju un Baltkrieviju rada apdraudējumu reģionālajai drošībai un starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, kā arī skar plašākas sabiedrības intereses.

Tāpēc šis būtu viens no instrumentiem, kas ļautu stiprināt ekonomisko drošību, mazinātu netiešu atbalstu agresorvalsts ekonomikai un sekmētu atbildīgu komercpraksi. Es ļoti labi atceros 2022. gada martu, kad daudzi Latvijas uzņēmumi atteicās turpināt sadarbību ar Krieviju, pārtrauca to, likvidēja savas filiāles, lauza līgumus un to darīja atbildīgi – jo ātrāk, jo labāk. Taču vēl šodien ir uzņēmumi, kas šo sadarbību nav pārtraukuši, daži varbūt pat... mēs nezinām, iespējams, ir to uzsākuši vai pat paplašinājuši.

Vienlaikus šāda informācijas publicēšana atbilst arī tiesiskuma principam, ja tā tiek veikta uz skaidra tiesiska pamata, nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci, attieksmi un datu objektivitāti. Uzskaite, tehnoloģijas un dati, kas mūsdienās ir pieejami amatpersonām mūsu valsts iestādēs, noteikti ir pietiekami, lai veiktu precīzu atlasi tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Tādējādi saraksta publicēšana ir tiesiski pamatots un sabiedrības interesēm atbilstošs, caurskatāmību nodrošinošs mehānisms, kas jau iepriekš ir ticis izmantots. Bet, mainoties valdībai, šie atklātības standarti ir zuduši.

Noteikti komersanti vērtēs arī savus sadarbības partnerus un izvēlēsies nesadarboties ar tiem, kas turpina sadarbību ar agresorvalstīm. Un arī godīga konkurence nav noteikto komersantu pusē, kas turpina... jo tie, kas atteicās no plašā Krievijas tirgus un meklē jaunas tirgus iespējas... Un valsts pusē mēs nodrošinājām un turpinām nodrošināt daudz dažādu atbalsta instrumentu jaunu tirgu apgūšanai, pārejai uz citiem tirgiem un konkurētspējas veicināšanai. Noteikti šie komersanti ir sliktākā konkurence... sliktākos konkurences apstākļos pret tiem, kas turpina pelnīt gan Krievijā, gan, izmantojot šos valsts atbalsta instrumentus, izplešas jaunos tirgos citās valstīs. Tā ir negodīga konkurence.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Tā kā Ministru prezidente jau ir publiskojusi, ka viņa ir uzdevusi veikt šāda saraksta publicēšanu... bet tur figurē tikai preču eksports, imports.

Aicinām atbalstīt šo lēmuma projektu un publicēt arī pakalpojumu eksportētājus un importētājus.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ir pareizi, ka bija publicēti šie eksportētāji un importētāji, un ir pareizi, ka būs publicēti šie eksportētāji un importētāji. Godīgi sakot, arī man nav skaidrs, kādēļ Ekonomikas ministrija tā vietā, lai izlabotu kļūdas, pārtrauca šī saraksta publicēšanu.

Bet tas, kas ir svarīgs fakts šobrīd, kā korekti jau pieminēja noslēgumā Indriksones kundze, – Ministru prezidente šonedēļ ir izdevusi rezolūciju, viennozīmīgi uzdodot ekonomikas ministram kopā ar finanšu ministru nodrošināt, ka ne vēlāk kā līdz šī gada 7. aprīlim tiek publicēts saraksts, kurā ir iekļauti Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kas veic preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju vai importu no šīm valstīm, tostarp arī konkrēti norādot eksportētāju un importētāju identifikācijas numuru un nosaukumu. Tātad uzdevums ir dots, un tas tiks... viennozīmīgi tam ir jātiek izpildītam.

Indriksones kundze pieminēja pakalpojumu sniedzējus. Jāsaka, dažādos formātos ir par to diskutēts. Es ļoti gribētu redzēt šo sarakstu. Tas, kas vienkārši no faktoloģiskā viedokļa jums jāņem vērā, – ka pakalpojumu eksportētājus uzskaita un pārlūko. Šie dati ir pieejami Latvijas Bankai. Bet fakts ir arī tāds, ka attiecībā... tā kā pakalpojumi ir zināmā... lielā mērā virtuāla lieta, nav konstatējams ar muitas deklarācijām, kur tie tiek aizvesti un atvesti, un tie tiek fiksēti tikai pēc norēķina valsts. Tādēļ ir objektīvi grūtāk to izdarīt. Un pavisam noteikti šie dati nav Ekonomikas ministrijā. Bet tas vienkārši jums faktu zināšanai, bet ne svarīgākais šodienas diskusijā.

Attiecīgie eksportētāji un importētāji ir jāpublicē, un Ministru prezidente to ir uzdevusi atbildīgajām ministrijām izdarīt. Tādēļ, mūsu ieskatā, šis lēmuma projekts vienkārši šobrīd vairs nav aktuāls.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Pilnībā atbalstu konkrēto lēmuma projektu. Paldies kolēģiem no “Nacionālās apvienības”, kuri to izstrādāja, un mūsu kolēģiem, kuri līdzparakstīja, lai šodien šī saruna notiktu.

Tai pašā laikā... tieši par sadarbību ar Krieviju. Par šo teicienu... kā saka, darbi un vārdi. Mēs nule kā atkal dzirdējām vienu skaistu vārdu virknējumu, diezgan patriotisku. Bet kas notiek patiesībā – par šo ekonomisko sadarbību? (Starpsauciens.) Par ekonomisko sadarbību.

Ministru prezidente no Jaunās VIENOTĪBAS vēl nesen nāca ar tēzi, ka mums ir pilnībā jāpārtrauc ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Pareizi? Nāca? Bija tāds paziņojums? Bija tāds paziņojums. Tad mēs paralēli skatāmies, ko dara cita Jaunās VIENOTĪBAS ministrija. Tās padotībā esošie “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina trīs konkursus: robežšķērsošanas vietas “Pāternieki” infrastruktūras modernizēšana, robežšķērsošanas vietas “Terehova”... robežšķērsošanas vietas “Grebņeva”... Domāju, nu, loģiski, iespējams, ar drošību saistīti jautājumi, mēs ļoti labi dzirdējām vēl nesen: viens no Krievijas puses caur robežkontroles punktu ar “Lexus” iebrauc Latvijas teritorijā, šķērso šos divus plastmasas stabiņus, un viņu noķer tikai... vairākus desmitus kilometrus iekšienē. Precīzāk sakot, viņš pats apstājās.

Es domāju, loģiski, ir jāstiprina drošība uz robežas. Un tad mēs lasām... un kā tas iet kontekstā ar šodienas lēmuma projektu. Es domāju, atvērsim, iepazīsimies.

Projekta īstenošana. Projekta īstenošana uzlabos robežšķērsošanas vietas infrastruktūru un pārrobežu caurlaidspēju, kā arī vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem – gan uzņēmumiem, gan pasažieriem! Vairāki desmiti miljoni eiro... paralēli (Starpsauciens.)... 35 miljoni eiro, kolēģi! Jūs šodien runājat vienu, darāt ko citu.

Domāju, iespējams, kaut kāds vecs projekts. Kad tad tas ir sākts? Projekta priekšizpēte sākta 2024. gadā Evikas Siliņas valdības laikā. (Daži deputāti aplaudē.) Būvprojekta izstrāde sākta 2025. gadā. Un šobrīd izsludina konkursu. Tai skaitā energoefektivitāte, tai skaitā, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu vieglāk. Nu, lai būtu ļoti ērti un moderni. Ar saules kolektoriem, ar zaļo kursu... aprīkoti robežkontroles punkti, lai uzlabotu caurlaidspēju uzņēmējiem. (Starpsauciens.) Jūs runājat par biznesa ierobežošanu? Tā nav divkosība, godātā Jaunā VIENOTĪBA, ko jūs darāt šobrīd?

Jūs stiprinātu robežu militāri, lai nevarētu iebraukt nedz ar vieglo, nedz ar tanku... vai ar kādu bruņumašīnu... Jūs darāt visu iespējamo, lai šī uzņēmējdarbība, “caurlaidspēja”, kā jūs paši rakstāt, uzlabotos.

Tā ka, kolēģi, es domāju, cilvēki arī šo visu redz. Un tas, uz ko mēs varam aicināt, – vērtējiet cilvēkus, politiķus, pēc viņu darbiem, nevis pēc viņu vārdiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 20, atturas – 40. Lēmums nav pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 177 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu algu valsts pārvaldē” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Līga Rasnača.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 18. martā izskatīja kolektīvo iesniegumu – Latvijas pilsoņu iniciatīvu “Par atklātu algu valsts pārvaldē”. Iniciatīvu parakstījuši 10 344 atbalstītāji, un iniciatīva prasa lielāku atklātību par atalgojumu valsts pārvaldē.

2019. gadā ir bijis Satversmes tiesas spriedums par to, ka katram valsts pārvaldē esošajam cilvēkam tiek publicēts atalgojums katru mēnesi... ka tā ir pārlieka iejaukšanās privātajā dzīvē. Mēs to ņēmām vērā, komisijā diskutējot.

Tomēr mēs nolēmām iniciatīvu virzīt tālāk divu iemeslu pēc. Viens iemesls ir problēmas aktualitāte. Neapšaubāmi, Latvijā ir diezgan augsta nevienlīdzība atalgojumā, tāpēc iedzīvotāji ir parakstījuši šo iniciatīvu. Otrs iemesls – nepārkāpjot Satversmes tiesas spriedumā noteikto, ir iespējas uzlabot atklātību.

Tāpēc mēs lūdzam nodot šo iniciatīvu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 177 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu algu valsts pārvaldē” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 26. martā pulksten 17.00.

Deputātu Jura Viļuma, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Edgara Tavara un Aivas Vīksnas jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpildi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto vizīšu dēļ.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par situāciju reģionālo pasažieru pārvadājumu jomā saistībā ar būtisku degvielas cenu kāpumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Satiksmes ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, ņemot vērā iepriekš plānoto tikšanos grafiku.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 26. martā pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne, Maija Armaņeva, Ilze Stobova un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei un veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Latvijas dalības Pasaules Veselības organizācijā ietekmi uz Latvijas iekšpolitiskajiem lēmumiem”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei, ārlietu ministrei un veselības ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ramona Petraviča un Jekaterina Drelinga iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par piekļuvi oficiāliem dokumentiem”.

Vārds motivācijai deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Jautājumi ir par to, vai cilvēkam Latvijā ir tiesības saprast, kā valsts iestāde sniedz atbildes uz pieprasījumiem un jautājumiem.

Latvija pievienojās Eiropas Padomes Konvencijai par piekļuvi oficiāliem dokumentiem, kura paredz, ka ikvienai personai ir tiesības pēc pieprasījuma piekļūt oficiāliem dokumentiem, kas ir valsts iestāžu rīcībā, ka valstij jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, ka valsts iestāde, ciktāl iespējams, palīdz pieteikuma iesniedzējiem identificēt pieprasīto oficiālo dokumentu. Valstij ir pienākums informēt sabiedrību par tās tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem.

Bet galvenais jautājums – vai tas strādā praksē, vai cilvēks saņem atbildi pēc būtības vai tikai formālu atrakstīšanos. Mēs bieži redzam situācijas, ka iestādes atbild formāli, atsaucas uz dokumentiem, bet paši dokumenti nav pieejami, un tad atklātība paliek tikai uz papīra. Tāpēc šie jautājumi ir ļoti konkrēti – par mehānismiem, par datiem, par atbildību –, jo bieži iestāde neatbild pēc būtības...

Sēdes vadītāja. Laiks, Pleškānes kundze!

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots tieslietu ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deputāti: Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Ričards Šlesers, Edvīns Šnore (Starpsauciens.)... ir, Aiva Vīksna un Agita Zariņa-Stūre.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 26.03.26 09:12 Balsojums 1
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1288/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 09:57 Balsojums 2
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1288/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 09:58 Balsojums 3
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1288/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 10:07 Balsojums 4
Par - 36, pret - 14, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1278/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.03.26 10:10 Balsojums 5
Par - 37, pret - 18, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1279/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.03.26 10:16 Balsojums 6
Par - 54, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1280/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.03.26 10:23 Balsojums 7
Par - 84, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1283/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 26.03.26 10:29 Balsojums 8
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.03.26 12:05 Balsojums 9
Par - 42, pret - 43, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā (120/P14)

Datums: 26.03.26 12:11 Balsojums 10
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums (1287/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 12:26 Balsojums 11
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums (1287/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 12:28 Balsojums 12
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.03.26 13:41 Balsojums 13
Par - 37, pret - 21, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums (1287/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.26 13:42 Balsojums 14
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums (1287/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.26 13:45 Balsojums 15
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā (1267/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.26 13:46 Balsojums 16
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (1190/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 13:47 Balsojums 17
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas nolīgumu par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai (1204/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 13:48 Balsojums 18
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1154/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 13:49 Balsojums 19
Par - 80, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1072/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 13:50 Balsojums 20
Par - 14, pret - 20, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 13:51 Balsojums 21
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 13:52 Balsojums 22
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 13:54 Balsojums 23
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā (1097/Lp14), 3.lasījums

Datums: 26.03.26 14:08 Balsojums 24
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Sporta likums (1228/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 14:11 Balsojums 25
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā (1247/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 14:19 Balsojums 26
Par - 55, pret - 12, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1233/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 14:30 Balsojums 27
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Biobanku likums (874/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:35 Balsojums 28
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1185/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:38 Balsojums 29
Par - 76, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses (1014/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 14:41 Balsojums 30
Par - 24, pret - 10, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:45 Balsojums 31
Par - 28, pret - 8, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:46 Balsojums 32
Par - 26, pret - 5, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:47 Balsojums 33
Par - 27, pret - 5, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:48 Balsojums 34
Par - 24, pret - 5, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:48 Balsojums 35
Par - 24, pret - 5, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 14:48 Balsojums 36
Par - 79, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 15:01 Balsojums 37
Par - 86, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1165/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 15:01 Balsojums 38
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.03.26 15:34 Balsojums 39
Par - 57, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Bankas likumā (1164/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 15:38 Balsojums 40
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (1163/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 15:41 Balsojums 41
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (1153/Lp14), 2.lasījums

Datums: 26.03.26 15:43 Balsojums 42
Par - 73, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1248/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 15:50 Balsojums 43
Par - 76, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1248/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 15:52 Balsojums 44
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1242/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:15 Balsojums 45
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1242/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:16 Balsojums 46
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1242/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.26 16:17 Balsojums 47
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1269/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:17 Balsojums 48
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1269/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:18 Balsojums 49
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1271/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:19 Balsojums 50
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (1271/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:20 Balsojums 51
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1272/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:20 Balsojums 52
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1272/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:21 Balsojums 53
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (1273/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:21 Balsojums 54
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (1273/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:22 Balsojums 55
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1274/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:22 Balsojums 56
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1274/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:23 Balsojums 57
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1275/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:23 Balsojums 58
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1275/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:24 Balsojums 59
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1276/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:24 Balsojums 60
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1276/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:25 Balsojums 61
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1277/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:26 Balsojums 62
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1277/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:28 Balsojums 63
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1281/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:28 Balsojums 64
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1281/Lp14), 1.lasījums

Datums: 26.03.26 16:29 Balsojums 65
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1281/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.03.26 16:30 Balsojums 66
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (Nr. 1019/Lp14) otrreizējai caurlūkošanai līdz 2026. gada 9. aprīlim ... (930/Lm14)

Datums: 26.03.26 16:32 Balsojums 67
Par - 87, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē darbības laika pagarināšanu (934/Lm14)

Datums: 26.03.26 16:45 Balsojums 68
Par - 25, pret - 20, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par importētāju un eksportētāju saraksta publicēšanu, kuri veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku (929/Lm14)

Datums: 26.03.26 16:47 Balsojums 69
Par - 89, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par 10 177 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par atklātu algu valsts pārvaldē” turpmāko virzību (928/Lm14)

Datums: 26.03.26 16:51 Balsojums 70
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

26.03.2026.

09.00

11.00

13.30

15.30