Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Ir pienācis laiks sākt Saeimas 5.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību,
mums ir jāizskata jautājumi par grozījumiem darba kārtībā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz šā gada
5.marta sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu,
ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu „Par Aināra Šlesera 9.Saeimas deputāta
mandāta atjaunošanu”. Vai kādam ir iebildumi pret darba kārtības
papildinājumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.
Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt Saeimas 5.marta
sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju
cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) otrajam lasījumam līdz š.g. 10.aprīlim”. Vai
deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.
Līdz ar pieņemto grozījumu darba kārtībā kā pirmo jautājumu
izskatām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu „Par Aināra
Šlesera 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris
Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā
noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Aināra Šlesera 2009.gada 3.marta
iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata
pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.
Deputāta pienākumus beidz pildīt Dainis Turlais, kurš iestājās
Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu
apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta
ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paldies deputātam Turlajam par darbu Saeimā! (Aplausi.)
Aicinām deputātu Aināru Šleseru ieņemt vietu Saeimas Sēžu
zālē.
Līdz ar šīm veiktajām izmaiņām mums ir nepieciešama tehniska
pauze – 15 minūtes. Sēdi turpināsim pulksten 9.18.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pienācis laiks turpināt darbu.
Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Un, pirms sākam darba kārtības izskatīšanu, lūdzu,
pārliecinieties, vai jūsu balsošanas iekārta ir aktivizēta. Lūdzu, vēlreiz
pārliecinieties par to!
Izskatām pirmo darba kārtības sadaļu – Saeimas Prezidija
ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šādam
ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
ierosinājumam? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? Deputātiem
nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts
priekšlikums par grozījumiem darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu”” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīt pirmajā
lasījumā Saeimas šīsdienas sēdē. Vai deputāti piekrīt šādam darba kārtības
grozījumam? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
Arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Farmācijas
likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputāti piekrīt? Deputāti
piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.
Izskatām nākamo darba kārtības sadaļu – „Deputātu
pieprasījumi”.
Kā pirmo izskatām Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Gunāra
Laicāna, Inas Druvietes, Janīnas Kursītes-Pakules, Sandras Kalnietes, Ingunas Rībenas,
Annas Seiles, Einara Repšes, Ilmas Čepānes un Dzintara Zaķa pieprasījumu iekšlietu
ministram Marekam Segliņam „Par valstij nodarītiem zaudējumiem sevišķi lielā
apjomā valsts aģentūrā „Materiālās rezerves””.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Pieprasījumu komisija izskatīja šo deputātu pieprasījumu un to
noraidīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates. Kā pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Kā vienmēr Pieprasījumu komisijas
priekšsēdētājs norādīja, ka pieprasījums ir noraidīts, šoreiz (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Ko citu var darīt?”) pat nepaskaidrojot iemeslu. Parasti ir
norādīts tas, ka normatīvie akti nav pārkāpti. Jūs arī man teiksiet: kāda jēga
šodien ir izskatīt šo pieprasījumu, jo, iespējams, tūlīt būs jauna valdība? Bet,
ņemot vērā, to, kas ir teikts Kārtības rullī, godātie kolēģi, es jums gribu
teikt, ka ne jau vienmēr pieprasījuma izskatīšanas mērķis Saeimas sēdē ir
neuzticības izteikšana kādam ministram. Un es domāju, ka arī Pieprasījumu komisijas
sēdē mēs redzējām… un to jūs varat izlasīt arī Valsts kontroles šā gada
26.janvāra revīzijas ziņojumā par ārkārtīgi būtiskiem pārkāpumiem, kurā Valsts
kontrole ir norādījusi, kas ir noticis Iekšlietu ministrijā un valsts aģentūrā
„Materiālās rezerves”. Tāpēc atļaujiet man noteiktajā laikā jums ziņot par
šīm problēmām.
Un, proti, ko tad ir secinājusi Valsts kontrole? Valsts kontrole ir
secinājusi, ka Iekšlietu ministrijā un minētajā aģentūrā izveidotā sistēma
administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanai un
realizācijai nav nodrošinājusi piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu,
kā arī izlietotie līdzekļi laikus netiek atgūti.
2007.gadā aģentūra „Materiālās rezerves” izņemto
transportlīdzekļu pārvietošanai, glabāšanai un realizācijai izlietojusi 4 miljonus
498 tūkstošus 790 latus un saņēmusi ieņēmumus no šo transportlīdzekļu
realizācijas 1 miljonu 40 tūkstošus 16 latus, tas ir, atgūts ir tikai 23,1 procents
līdzekļu.
2008.gada astoņos mēnešos, kad Iekšlietu ministrijā bija cits
iekšlietu ministrs, aģentūra šiem mērķiem ir izlietojusi jau 1 miljonu 530
tūkstošus 6 latus un saņēmusi atpakaļ ir 889 tūkstošus 692 latus. Iepriekšējā
gadā atgūti ir aptuveni vismaz 58 procenti līdzekļu.
Valsts kontrole ir norādījusi, ka, organizējot iepirkumu izņemto
transportlīdzekļu glabāšanas un pārvietošanas pakalpojumu sniegšanai, aģentūra
nav ievērojusi pavisam astoņus normatīvos aktus, proti, četrus likumus un četrus
Ministru kabineta noteikumus.
Visupirms būtu jāpiemin Publisko iepirkumu likums, kas ir rupji
pārkāpts, arī Publisko aģentūru likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Fizisko
personu datu aizsardzības likums, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi, tostarp
iekšējie noteikumi.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka aģentūras „Materiālās
rezerves” direktors ar savu rīkojumu ir noteicis transportlīdzekļu minimālo
realizācijas cenu, kas ir būtiski zemāka par šo transportlīdzekļu tirgus cenu,
tāpēc aģentūra izņemtos transportlīdzekļus ir realizējusi par nepamatoti zemām
cenām.
Daži skaitļi: piemēram, automašīna LAZ 695, kuras tirgus
cena ir bijusi noteikta 750 lati, ir pārdota par 70 latiem, savukārt pārvietošanas un
glabāšanas izdevumi ir bijuši 2794 lati.
Automašīnas Mitsubishi Lancer tirgus cena ir bijusi 350 lati,
bet pārdota par 50 latiem. Pārvietošanas un glabāšanas izdevumi ir bijuši 2032 lati.
Un vēl daži iespaidīgi cipari: piemēram, mašīna BMW 318,
kas ir izņemta Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagastā. Pārvietojot to uz Cēsīm, ir
samaksāti 354 lati.
Mercedes Actros, kas izņemta Ludzas rajona Malnavas pagastā, ir
pārvietota uz Ludzu par 266 latiem.
Mašīna Volkswagen Passat irizņemta Jaunpilī un
pārvietota uz Talsiem par 212 latiem.
Šādas ir šā Valsts kontroles atzinuma tabulas. Šādus ciparus jūs
varat ieraudzīt Valsts kontroles atzinumam pievienotajās tabulās. Faktiski šie cipari
ir satriecoši. Kāda ārkārtīgi nesaimnieciska attieksme pret valsts budžeta
līdzekļu izlietojumu!
Turklāt, neskatoties uz to, ka nav bijis noslēgts pārvaldes līgums,
aģentūras direktors par labiem darba rezultātiem 2008.gada 1.pusgadā ir prēmēts ar
1500 latiem, bet aģentūras direktors ar rīkojumiem ir prēmējis savus darbiniekus par
1.ceturkšņa un 1.pusgada rezultātiem, kopumā izmaksājot 22 tūkstošus 221 latu.
Bez tam Iekšlietu ministrija nav izvērtējusi aģentūras 2007.gada
pārskatu par pārvaldes līguma izpildi un nav sniegusi atzinumu par resursu izlietojumu
un efektivitāti, turklāt pārvaldes līgums 2008.gadam ir noslēgts tikai 2008.gada
25.novembrī. Un līdz ar to Valsts kontrole secina, ka Iekšlietu ministrija nav
nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību pār aģentūras darbību un finanšu līdzekļu
plānošanu.
Es gribu pievērsties vēl dažiem skaitļiem. 2007.gadā aģentūra
par transportlīdzekļu nodošanu glabāšanā un glabāšanu komersantu stāvlaukumos ir
samaksājusi 4,2 miljonus. 4,2 miljonus! Bet 2008.gada astoņos mēnešos – 1,4
miljonus. Kādas ir bijušas glabāšanas cenas diennaktī? Es domāju, ka lielai daļai
no jums, godātie kolēģi, pieder automašīnas un jūs zināt, kādas ir glabāšanas
cenas maksas stāvvietās. Nu es minēšu dažus skaitļus. Turklāt šie skaitļi
Latvijā ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Daugavpils pusē un Madonas pusē tie ir
aptuveni 3 lati par diennakti, taču Valkas, Gulbenes un Alūksnes pusē tie jau ir 6 lati
par vienu diennakti. Kurā vietā vēl maksā šodien 6 latus par diennakti mašīnas
glabāšana?
Valsts kontrole norāda, ka aģentūra nav ievērojusi prasību par
iepirkuma procedūras piemērošanu šajā ziņā. Turklāt vairākos gadījumos izņemtā
transportlīdzekļa nodošanas un pieņemšanas aktā komersantu uzrādītie dati par
transportlīdzekļa pārvietošanas attālumu ir kļūdaini, jo ir uzrādīti nesamērīgi
lieli izņemto transportlīdzekļu pārvietošanas attālumi. Aģentūra nav
nodrošinājusi pietiekamu kontroli, un tāpēc šis transportlīdzekļu pārvietošanas
pakalpojums ir nepamatoti sadārdzināts.
Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka aģentūrā notiekošais būtu
jāņem vērā vismaz iespējamai nākamajai valdībai, ja tāda tiks apstiprināta. Un
jālemj, vai Valērijs Koķis, šīs aģentūras direktors, atbilst ieņemamajam amatam.
Neskatoties uz to, ka viņš laimīgus ir padarījis vairāk nekā 100 veiksminiekus, kas
nodarbināti šajā aģentūrā, un ka viņš ir padarījis veiksmīgus vairākus desmitus
uzņēmēju, kas ir saņēmuši tik fantastiski izdevīgus pasūtījumus, jo līguma
termiņš, starp citu, ir 2009.gada 30.novembris, un galu galā, neskatoties uz to, ka
viņš ir laimīgas un veiksmīgas padarījis tūkstošiem personu, kas automašīnas ir
varējušas iegādāties par desmit reižu zemāku cenu nekā tirgus vērtība, es
domāju, ka būtu jāapsver viņa atbilstība ieņemamajam amatam.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles
dep. J.Dobelis: „Ak Dievs!”)
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Cik žēl, ka kriminālā pasaule ir organizēta
daudz efektīvāk un daudz labāk nekā valsts aģentūra „Materiālās rezerves”.
Čepānes kundze jums sauca sausus skaitļus no Valsts kontroles ziņojuma. Bet
iedomāsimies situāciju! Divi pēdējie gadi… Ieņēmumi, kas gūti no atsavināto
automašīnu realizācijas, valstī kopsummā par diviem gadiem ir 1,9 miljoni latu.
Izdevumi šā procesa nodrošināšanai – 6 miljoni latu. Trīs reizes vairāk.
Iedomājieties: ja autozagļi, kas nelikumīgi atsavina automašīnas, kā arī tās
pārvieto, uzglabā un arī realizē, būtu no nozagtajām automašīnām ieguvuši trīs
reizes mazāk, nekā ir maksājusi pati zagšana, tad tak viņi nezagtu! Koķa kungs,
vadīdams šo aģentūru, tomēr pamanās saimniekot tik efektīvi, ka no likumīgi
atsavinātajām automašīnām ieņem tik maz.
Godātie kolēģi! Es gan šeit kaut ko nesaprotu. Es nesaprotu, kā
šāds pieprasījums var tikt noraidīts. Es ceru, ka šajā zālē šajā balsojumā tas
tiks atbalstīts.
Bet attiecībā uz „Materiālajām rezervēm” man ir trīs
ieteikumi.
Pirmais būtu visvienkāršākais: izmantojot to aģentūru, kas ir
Iekšlietu ministrijas rīcībā, iefiltrēt aģentūras direktoru Koķa kungu kādā
autozagļu bandā, lai viņš pamācās efektīvi saimniekot. Iespējams, ka pēc tam šī
aģentūra varētu strādāt daudz efektīvāk.
Otrais variants: varbūt varētu noslēgt kādu sadarbības līgumu ar
kādu autozagļu bandu, lai viņi pasaimnieko „Materiālo rezervju” vietā, un pat
tad, ja no realizācijā iegūtajiem līdzekļiem puse vēl tiktu nozagta, droši vien
vēl arī tad valsts ieņemtu vairāk.
Un trešais mans ieteikums… Godātie kolēģi! Vai nebūtu labāk šo
izņemto automašīnu vienkārši ar visām aizdedzes atslēgām un dokumentu, kas
apliecina īpašuma tiesības laimīgajam atradējam, atstāt uz ceļa? Ja mēs noformētu
atbilstošu loterijas atļauju, tad, es domāju, mēs vismaz ietaupītu uzglabāšanas,
pārvietošanas un realizācijas izdevumus.
Bet, kolēģi, nopietni runājot, ja tas, kas notiek šajā
aģentūrā, nav valsts mantas izsaimniekošana un zagšana, tad patiesībā es īsti
nesaprotu, kas ir zagšana mūsu valstī. Un man gan ir viens lūgums: būtu ļoti
dīvaini, ja Latvijas parlaments ar savu balsojumu piesegtu šo valsts mantas izzagšanu.
Tas, manuprāt, būtu galēji nesaprotams Latvijas sabiedrībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 16. Pieprasījums nav
pieņemts.
Kā nākamo izskatām Saeimas deputātu Ilmas Čepānes, Dzintara
Zaķa, Annas Seiles, Sandras Kalnietes, Artura Krišjāņa Kariņa, Ainara Latkovska,
Gunāra Laicāna, Kārļa Šadurska, Janīnas Kursītes-Pakules un Inas Druvietes
pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts zivju audzētavu
turpmāko apsaimniekošanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Pieprasījums tika izskatīts un komisijas sēdē ar balsu vairākumu
noraidīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Kā pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Manuprāt, būtu ļoti labi, ja Brigmaņa kungs
pateiktu, kāpēc šis pieprasījums tika noraidīts. Parasti viņš saka, ka likumi nav
pārkāpti.
Atšķirībā no iepriekšējā pieprasījuma šajā gadījumā likuma
pārkāpumi patiešām vēl nebija notikuši un šim pieprasījumam faktiski bija
preventīva loma, lai novērstu iespējamo likuma pārkāpšanu.
Un, proti, „Pilsoniskās Savienības” un „Jaunā laika”
deputātu pieprasījums tika vērsts uz to, lai nepieļautu iespējamo valsts zivju
audzētavu nelikumīgo likvidēšanu, pārkāpjot atklātību, un to iznomāšanu ar tai
sekojošo privatizāciju.
Mūsu rīcībā tika nonākusi informācija, ka sakarā ar taupības
režīmu valsts finansējums tiek pārtraukts četrām valsts zivju audzētavām, tostarp
Braslas zivju audzētavai, kuras izveidošanā un modernizācijā līdz šim bija
ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi. Statistika liecina, ka šajā zivju audzētavā
ik gadu izaudzē ielaišanai Latvijas upēs aptuveni 90 procentus no visām
lašveidīgajām zivīm.
Izskatot šo lietu Pieprasījumu komisijā, noskaidrojās, ka likumi
patiešām nav vēl pārkāpti, proti, iejaucoties plašsaziņas līdzekļiem, Latvijas
Zivju audzētāju asociācijai un deputātiem izdevās apturēt atsevišķu augsti
stāvošu amatpersonu ģimenes locekļu iespējamos mēģinājumus privatizēt zivju
audzētavas, apejot privatizācijas procesu caurskatāmību.
Pateicoties zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Vējoņa
kunga rīcībai, pašlaik Zemkopības ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā
iekļauti arī zivsaimniecības nozares pārstāvji. Šī darba grupa ir apmeklējusi jau
divas šīs zivju audzētavas, un mēs pilnībā piekrītam ministram Vējoņa kungam un
atbalstām ministru, ka, nesniedzot sociāli ekonomisko pamatojumu, Latvijas Zivju resursu
aģentūra ir pārsteidzīgi pieņēmusi lēmumu par atsevišķu valsts zivju audzētavu
likvidāciju.
Mēs uzskatām, ka jaunajam zemkopības ministram būtu jāveicina
godīga konkurence Latvijas akvakultūras sektorā. Mēs uzskatām, ka Zemkopības
ministrijai un nākamajam zemkopības ministram ir jāizstrādā un jāakceptē
likvidējamo valsts zivju audzētavu nomas noteikumi, iesaistot šajā darbā arī
sociālos partnerus.
Nomas maksas noteikumu pamatnosacījumiem ir jābūt vērstiem uz to,
lai saglabātu un attīstītu valsts zivju audzētavu darbību, lai saglabātu zivju
krājumu atražošanas funkciju uz godīgas konkurences pamata ar Latvijā esošajām
privātajām zivju audzētavām, kā arī pēc šo filiāļu nodošanas nomā privātajam
sektoram.
Godātie kolēģi, nomas līgumiem ir jābūt laikus pieejamiem visiem
ieinteresētajiem, ne tikai augstu stāvošu amatpersonu ģimenes locekļiem un
pretendentiem uz nomu, un atlasei ir jābūt konkursa veidā.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Komisijas vārdā ziņotāja piebilst nevēlas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu
pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 30, atturas – 13. Pieprasījums
nav pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam likumprojektu izskatīšanu.
Kā pirmo izskatīsim likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par
tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”,
otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labrīt, augsti godātais Prezidij un godātie deputāti! Strādāsim
ar dokumentu Nr.825 – likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas
dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”.
Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu un saņēma uz galīgo
lasījumu trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionāla rakstura
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Mirskis. 2.priekšlikums arī ir redakcionāla rakstura
priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.
S.Mirskis. 3.priekšlikums arī ir redakcionāla rakstura priekšlikums
par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Mirskis. Godātie deputāti, aicinu jūs balsot par šo likumprojektu
pēdējā, otrajā un galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās
vai komerclietās” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3830 – likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Komisija priekšlikumus nesaņēma, taču
sadarbībā ar nozares ekspertiem un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāja divus
savus priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
O.Spurdziņš. Arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt šos grozījumus
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3834 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Kopumā ir saņemti pieci priekšlikumi.
1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 2. – arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 3. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas
saskaņā ar Maksātnespējas likumu novērš dublēšanos dažādos informācijas
reģistros. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Valers. Un 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas
faktiski maina panta nosaukumu, lai nosaukums atbilstu panta saturam. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies skaistajai sēdes vadītājas kundzei! Kolēģi! Dāmas un
kungi! Esam saņēmuši par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām”” vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas ir par 31.pantu, papildinot
to ar jaunu sesto daļu, kas šā likuma izpratnē skaidro vairumtirdzniecības jēdzienu,
jo mēs visi zinām, ka 1.jūlijā beigsies Ministru kabineta noteikumu par šo tēmu
spēks.
Tā ka aicinu atbalstīt Juridisko biroju un atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
K.Leiškalns. Gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada 10.martam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 10.marts.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Latvijas Kultūras
akadēmijas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos…
Godātie kolēģi! Ir nepieciešams ziņotājs likumprojektam „Par Latvijas Kultūras
akadēmijas Satversmes grozījumiem”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es aicinu pieņemt
likumprojektu otrajā lasījumā, jo nav saņemts neviens priekšlikums un komisija
likumprojektu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu
iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.martam. (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Baigi ilgi!”)
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.marts.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Par Latvijas Mākslas
akadēmijas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens
priekšlikums, un komisija aicina balsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” pieņemšanu otrajā
lasījumā! (No zāles dep. J.Dobelis: „Rokas nost no Ābiķa! Brīvību
Ābiķim!”) Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Vēlreiz paldies par augsto
komisijas darba novērtējumu un vienprātīgo atbalstu.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana līdz 17.martam.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Komercdarbības
atbalsta kontroles likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3734 –
„Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Šo grozījumu būtība ir
tā, ka ar šiem grozījumiem tiks dots Ministru kabinetam deleģējums izdot Ministru
kabineta noteikumus par teritoriālā atbalsta sniegšanu reģionos. Un tas arī ir viss!
Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC: „Vāji
sagatavots ziņojums!” Dep. A.Kalvītis: „Vāji sagatavots dokuments!”) Balsosim
par likumprojekta „Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Būs
vienbalsīgs atbalsts!”) Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
A.Kalvītis. Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 12.marts.
Sēdes vadītāja. 12.marts – termiņš priekšlikumu iesniegšanai.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.3833 – „Grozījumi
Krimināllikumā”. Tur iekļauti divi Krimināllikuma grozījumu projekti – Nr.725 un
Nr.817.
Kopumā saņemti 37 priekšlikumi.
1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 2. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 3. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 5. – deputātu Cileviča un Agešina priekšlikums, kurš
komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 5.priekšlikumu.
Debatēs pirmais runā deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma mērķis bija novērst
iespējamu neatbilstību starp nacionālajā likumdošanā noteikto genocīda definīciju
un starptautiskajos instrumentos ietverto genocīda definīciju. Tas ir patiešām ļoti
būtisks jautājums. Ir ļoti labi, ka Tieslietu ministrija ieklausījās mūsu ieteikumos
un piedāvāja savu šīs problēmas risinājuma variantu, kas būtībā ir pat labāks
nekā mūsu piedāvātais. Tikko Saeima atbalstīja 4. – tieslietu ministra
priekšlikumu. Mēs esam gandarīti, ka tieslietu ministrs ir ieklausījies „Saskaņas
Centra” deputātu ieteikumos, un tāpēc atsaucam savu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad 5.priekšlikums ir atsaukts.
Lūdzu, turpiniet!
I.Valers. 6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir Juridiskās komisijas
priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Buzajevs vēlas debatēt par
6.priekšlikumu? Viņš runās par 6.priekšlikumu.
Atklājam debates par 6.priekšlikumu.
Vārds deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es
saskaņā ar reglamentu uzreiz debatēšu par 6. un 7.priekšlikumu, jo tie attiecas uz
vienu un to pašu pantu.
Es, ņemot vērā šā likumprojekta vēsturi, gribu paust nožēlu, ka
„Saskaņas Centra” deputāti atsauca savu – 5.priekšlikumu. Sākotnējais
priekšlikums, kas paredz sodīt personas par tāda režīma… par genocīda publisku
slavināšanu, attaisnošanu vai genocīda fakta noliegšanu, ja palasa sākotnējā
dokumenta anotācijas tekstu, ir divu ministru no apvienības TB/LNNK priekšlikums.
Faktiski šis ir tās pašas partijas maskēts priekšlikums sodīt par tā sauktās
okupācijas fakta noliegšanu, kuru agrāk Saeima bija noraidījusi.
Tagad ministri ir izrādījušies daudz viltīgāki un anotācijā
atsaucas uz Eiropas Padomes ietvarlēmuma par rasisma un ksenofobijas apkarošanu
projektu. Šo septiņu mēnešu laikā, kas ir aizritējuši kopš tā brīža, kad
likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kaut kas jau ir paspējis piedzimt. Iepriekš
minētais ietvarlēmums ir pārvērties par pamatlēmumu. Tieslietu ministrija virzības
gaitā nekavējoties sāka lāpīt likumprojektu, iesniedzot grozījumus otrajam
lasījumam. Ministrija piedāvāja saskaņot genocīda nacionālo izpratni ar
starptautiskajām normām, un tas saskan ar dažiem manis agrāk iesniegtajiem un Saeimas
noraidītajiem priekšlikumiem.
Ministrija piedāvā ietvert likumā arī nozieguma pret cilvēci un
kara nozieguma definīcijas. Un izdarīja to pareizi.
Diemžēl ministrijai bija par īsu likumprojekta septiņu mēnešu
ilgais embrionālās attīstības laikposms, lai rezultātā dzimtu kaut kas pilnvērtīgs
tādā jomā, kura nosaka, ko nedrīkst publiski slavināt, attaisnot vai noliegt.
Gaida Bērziņa kunga piedāvātais un Juridiskās komisijas
izrediģētais formulējums neatbilst Eiropas Padomes pamatlēmumam par krimināltiesību
izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm. Tas ir
pārāk plašs un pieļauj iespēju sodīt par neeksistējošu un neviena, izņemot
Latviju, neatzītu komunistiskā režīma pieļauto genocīdu un par pārējiem bubuļiem
no latviešu tautas pasakām.
Tanī pašā laikā jau pirmajā Eiropas Padomes pamatlēmuma nodaļā
ir skaidri teikts, ka kriminālatbildība jāparedz par tādu noziegumu publisku
attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu, kuri paredzēti Starptautiskās
krimināltiesas Statūtu 7. un 8.pantā vai 1945.gada 8.augustā Londonas nolīgumam
pievienotās Starptautiskā militārā tribunāla hartas 6.pantā.
Nekāda komunistiskā režīma genocīda vai pārējo okupācijas
šausmu šajos dokumentos nav, tāpēc mēs esam spiesti nebalsot par šo priekšlikumu,
lai gan šis priekšlikums noteikti ir labāks nekā pirmajā lasījumā nobalsotā
redakcija. Mūsu frakcija atturēsies no balsošanas par likumprojektu kopumā un iesniegs
savus priekšlikumus trešajam lasījumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti prasa balsojumu par 6.priekšlikumu?
Tā, turpinām debates.
Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Iepriekšējā runātāja runā bija jūtamas
paniskas bailes. Kārtējo reizi šīs paniskās bailes izskan tad, kad ir jārunā
godīgi par Latvijas vēsturi. Nav ko te slēpties! Ir bailes atzīt, ka okupācija ir
bijusi. Ir bailes atzīt, ka okupācijas rezultātā Latvijas valstij ir nodarīti
milzīgi kaitējumi. Un tas te skanēs visu laiku, un jūs redzat, ka ne jau velti
latviešu tautai ir paruna – kas ir vainīgs, tas ir bailīgs. Viņš jau saredz…
runātājs jau saredz… pat bez vārda „okupācija” viņš jau saredz briesmas. Tā
vai citādi varbūt kādreiz tam pašam okupantam būs jāatbild vēl joprojām par
nodarīto, un līdz ar to ir šis, var teikt, tāds maigais uzbrukums gan 7., gan
8.priekšlikumam.
Šos uzbrukumus vajag ļoti uzmanīgi izanalizēt un nekādā
gadījumā nevajag tajos nopietni ieklausīties.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!
I.Valers. Komisija atbalstīja 6.priekšlikumu daļēji un iekļāva 7.
– komisijas priekšlikumā, kas ir uzlabots.
Sēdes vadītāja. Mums jānoskaidro, vai deputāti prasa balsojumu par
6.priekšlikumu. Balsojumu neprasa.
I.Valers. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
7.priekšlikumu.
I.Valers. 8. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā, kas ir tieslietu
ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un
9.priekšlikumu.
I.Valers. 10. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kurš
komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 11. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums, kurš komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
I.Valers. 12. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 13. – līdzīgs tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 14. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 15. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 16. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 17. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 19. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 21. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 23. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Nav
atbalstīts komisijā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Mazdūšīga
rīcība!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Valers. 24. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 25. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 26. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 27. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 28. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 29. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 30. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 31. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 32. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 33. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 34. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. 35. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 36. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Valers. 37. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
I.Valers. Līdz ar to esam izskatījuši visus 37 priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
I.Valers. Paldies par balsojumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 20.marts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.marts.
Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas
likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts (dokuments Nr.3693) ir darba
kārtības pēdējais punkts, un šo likumprojektu, proti, „Grozījumi Maksātnespējas
likumā”, mēs esam ļoti ilgi gaidījuši. Juridiskajā komisijā šis likumprojekts
vienprātīgi tika atbalstīts virzīšanai uz Saeimas sēdi.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumprojektam ir pievienota
ļoti pamatota anotācija, un tur ir norādīts, kādēļ šie grozījumi ir
nepieciešami.
Proti, atbilstoši Latvijas 2008.gada 18.decembra Nodomu protokola ar
Starptautisko Valūtas fondu 18.punktam Latvija ir apņēmusies uzlabot maksātnespējas
režīmu, jo, izvērtējot izveidojušos praksi tiesiskās aizsardzības procesa lietās,
ir secināts, ka esošais tiesiskais regulējums neveicina efektīvu šā institūta
piemērošanu.
Kas tad ir tie jaunumi, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību? Proti,
Maksātnespējas likumā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš
komercsabiedrībai, kāds ir pagaidām noteikts, ir viens gads. Šajā laikā ir
problemātiski atrisināt visas finansiālās grūtības, un līdz ar to likumprojektā ir
ierosināts pagarināt šā termiņa ilgumu.
Otra lieta attiecas uz fiziskajām personām. Ir nepieciešams grozīt
tās Maksātnespējas likuma normas, kas nosaka administratoru atlīdzību personas
maksātnespējas procesā, samazinot administratora ikmēneša atlīdzību bankrota
piemērošanas gadījumā.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija nolēma, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 10.marts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vispirms
jānobalso!”)
Es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Čepāne. Kā es jau minēju, es pārzinu Kārtības rulli.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā komisija nolēma, ir 10.marts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.marts.
Paldies.
Godātie kolēģi! Kā nākamo izskatām lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par Valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) otrajam lasījumam līdz š.
g. 10.aprīlim”. Šo lēmuma projektu sagatavojusi un iesniegusi Juridiskā
komisija.
Mums jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
tiesu varu””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu
varu”” ir sagatavots Juridiskās komisijas apakškomisijā, kas strādā ar jauno
likumu par tiesu iekārtu. Strādājot šī komisija konstatēja, ka ir lietas, kuras
pašreiz spēkā esošajā likumā nav regulētas, un lūdza Tieslietu ministriju un
Augstāko tiesu iesniegt attiecīgus grozījumus. Šos grozījumus varētu iedalīt
vairākās grupās.
Pirmā grupa ir grozījumi, kas saistīti ar administratīvi
teritoriālo reformu, jo tiks pēc tam veikta arī attiecīga tiesu reforma. Un tur ir ne
tikai tiesas; parādās tāda jauna struktūra kā „tiesu nami”. Tātad šajos
grozījumos tiek piedāvāts regulējums: kas tad ir tiesu nami un kas vada tiesu namus,
un tamlīdzīgas lietas.
Otra grupa attiecas uz Augstākās tiesas kompetenci. Tika konstatēts,
ka nav īsti regulēts, kas tad ir tiesnešu plēnums vai Augstākās tiesas
priekšsēdētājs ir tikai administratīva amatpersona vai vienlaikus arī tiesnesis.
Tātad arī šīs normas ir precizētas.
Un trešā normu grupa, uz ko es vēršu īpašu uzmanību, – tie ir
panti, kas regulē tiesnešu atalgojumu. Un gribu uzreiz teikt, ka krīzes apstākļos tas
neprasa nekādus papildu līdzekļus. Vienkārši tagad, krīzes apstākļos, arī
tiesnešiem tiek samazināts atalgojums, un tas skar arī visas piemaksas un prēmijas…
Ir Augstākās tiesas tiesneši, kuri saņem atlīdzību par operatīvās darbības
pasākumu akceptēšanu (kā mēs zinām, tas ir ļoti svarīgs tiesiskuma princips), par
šo darbu, kas bieži vien ir arī dežūras veidā. Augstākās tiesas tiesnešiem ir
pazudis veids, kā likumīgi šo atalgojumu saņemt. Jo līdz šim bija tā piemaksa. Un
šī nauda Augstākās tiesas budžetā jau ir! Papildus tā netiek prasīta klāt. lai
gan mēs pēc nedēļas skatīsim jaunos Kriminālprocesa likuma grozījumus, kuri paredz,
ka uz Augstākās tiesas tiesnešiem par šo operatīvās darbības pasākumu
akceptēšanu gulsies daudz lielāka atbildība un ka šā darba apjoms palielināsies.
Bet katrā ziņā pašreiz notiek tā, ka nav veida, kā likumīgi samaksāt par šo
darbu, lai gan nauda Augstākās tiesas budžetā tam ir.
Šis jautājums ir saskaņots ar Finanšu ministriju. Šie grozījumi
ir Tieslietu ministrijas akceptēti, un es lūgtu deputātus akceptēt tos pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 10.marts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas – 10.marts. Paldies.
Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Farmācijas
likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Grozījumu Farmācijas
likumā sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tie, kuri gatavojās Saeimas sēdei,
varēja izlasīt anotāciju, bet es komisijas vārdā gribu piebilst to, ka mēs jau kuro
reizi konstatējam, ka tie grozījumi Farmācijas likumā, kuri skar gan Zemkopības
ministriju, gan arī Veselības ministriju, ne vienmēr tiek saskaņoti un ka tie Ministru
kabineta noteikumi, kurus bija nepieciešams izstrādāt un kuriem bija jābūt jau
apstiprinātiem Ministru kabinetā, jo likumam ir jāstājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī,
nav sagatavoti.
Līdz ar to mēs pirmām kārtām lūdzam piešķirt steidzamību šim
likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Jā… Tātad, godātie kolēģi, mums balsojot būs
jāizšķir jautājums par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par
likumprojekta „Grozījums Farmācijas likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Orlovs. Priekšlikumi…
Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mēs balsosim par likumprojektu
pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Farmācijas
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku otrajā lasījumā.
V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.marts un
izskatīšana – 12.martā. Tā ir nākamā Saeimas sēde.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšana notiks līdz
6.martam un izskatīšana – 12.marta sēdē. Paldies.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs informē, ka izziņotais
jautājums, kura izskatīšana bija paredzēta šodien pulksten 17.00, šajā laikā
izskatīts netiks, tāpēc ka iesniedzēji, kuri ir uzdevuši jautājumu Ivaram Godmanim „Par
sekām ECT spriedumam Natālijas Andrejevas lietā” ir apmierināti ar atbildi, kuru
Ministru prezidenta uzdevumā ir sniegusi labklājības ministre.
Tā kā iesniedzēji ar atbildi ir apmierināti un papildjautājumus
uzdot nevēlas, šāda sanāksme pulksten 17.00 nenotiks.
Godātie kolēģi! Šīsdienas darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas
kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.
Pirmais paziņojumu sniegs deputāts Andris Bērziņš no Zaļo
un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pulksten
10.30.
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00.
Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds paziņojumam deputātam
Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc divām minūtēm mūsu
telpās.
Sēdes vadītāja. Nākamā paziņojumu sniegs deputāte
Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Deputātu grupa sadarbībai ar Itālijas parlamentu, lūdzu uz sēdi
pēc vienas minūtes blakustelpā – Dzeltenajā zālē. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paziņojumu sniegs deputāts Andris
Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30.
Lūdzu neaizmirst!
Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniegs deputāts Oskars
Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cienījamie deputāti! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisiju lūdzu uz sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten
11.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Visi paziņojumi ir sniegti.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs
Aizbalts, Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Jānis Eglītis, Aleksandrs
Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis
Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Sarmīte Ķikuste,
Visvaldis Lācis, Dzintars Rasnačs, Kārlis Šadurskis, Ainārs Šlesers, Artis Pabriks,
Jānis Tutins un Dzintars Zaķis.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde
2009.gada 5.martā
Pieprasījums iekšlietu ministram Marekam Segliņam “Par valstij nodarītiem zaudējumiem sevišķi lielā apjomā valsts aģentūrā “Materiālās rezerves””
Datums: 05.03.2009. 09:35:02 bal001
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3753
Pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par valsts zivju audzētavu turpmāko apsaimniekošanu”
Datums: 05.03.2009. 09:40:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3774
Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (2.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:42:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3827 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (3.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:43:24 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3830 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (3.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:45:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3834 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:46:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3826 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (2.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:48:04 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3828 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem (2.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:49:14 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3829 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 09:50:48 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3734 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 10:03:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3833 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Maksātnespējas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 10:06:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3693 pieņemšanu 1.lasījumā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) otrajam lasījumam līdz š. g. 10.aprīlim
Datums: 05.03.2009. 10:07:30 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3848
Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 10:11:02 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3836 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 10:12:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3831 steidzamību
Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.03.2009. 10:13:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3831 pieņemšanu 1.lasījumā
Frakciju viedokļi
2009.gada 5.martā
Vadītāja. Labrīt, godātie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas kārtējā sēde, un nākamajā pusstundā Saeimas deputāti jums stāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un arī pieņemtajiem lēmumiem.
Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”.
Un pirmā šodien runās Tautas partijas frakcijas deputāte Anta Rugāte.
Lūdzu!
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie klausītāji! Šālaika noskaņā jāsaka, ka grūti laiki Latvijai. Bet es esmu optimiste un vienmēr saku, ka nevajag trakot. Tad, kad ir svarīgi lēmumi jāpieņem, tad ir labi jāpadomā un nevajag sasteigt. Un īpaši apzināti ir jābūt mierīgiem, lai var dzirdēt teikto, saprātīgi pašiem vajag runāt un arī, tā teikt, pieņemt lēmumus, par kuriem pēc tam var arī paskaidrot, kādēļ tas lēmums ir bijis tieši tāds.
Par šodien Saeimā padarīto. Ir jāsaka, ka bijusi parastā darba diena. Skatīti ne īpaši daudz un ne sevišķas ievērības cienīgi likumprojekti, bet parastā darba diena, jo svarīgākais uzdevums patiesībā šajās dienās un šajā laikā, šajās nedēļās, ir valdības izveidošana.
Tautas partija vēlas, lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas ātrāk. Diemžēl premjera kandidāts vēl nav sagatavojis un iepazīstinājis valdībā aicinātos partnerus, kurus viņš pats ir uzaicinājis, ar valdības darāmajiem darbiem. Tas arī būtiski kavē valdības apstiprināšanu. Nu, kad ir zināmi darāmie darbi, tad lēmums, kas tos darīs, šķiet, tiks pieņemts saprātīgākā secībā nekā tad, ja tas notiktu otrādi. Un tā tas šobrīd arī notiek.
Bet nu labi, tik un tā darbs būs jāpadara, deklarācija būs jāuzraksta, par darbiem jāvienojas un jāizvirza visi tie ministri, kuriem partiju vārdā ir izteikts uzaicinājums piedalīties jaunajā valdībā. Un tas ir iespēju laiks tiem, kuri to vēlas.
Vienlaikus es personīgi gribu pateikt paldies tiem, kuri mani ļoti pārsteidza ar to, ka viņi vēlētos mani redzēt kultūras ministra amatā. Šis ir iespēju laiks daudziem cilvēkiem. Mana iespēja ir atrasties un strādāt Saeimā.
Latvija gaida, ko darīs valdība, un diez vai vēlētājs dotu kādam priekšroku, kurš to dara, jo pats svarīgākais ir – kas tiek darīts. Piemēram, ja ir runa par valdības deklarācijas izstrādi, kurā piedalās arī Tautas partijas pārstāvji, tad būtu jādomā, ko darīsim ar pieaugošo bezdarbnieku skaitu, kā risināsim bezdarbnieku pabalsta izmaksas un cik ilgi to darīsim – četrus, sešus, deviņus mēnešus vai kā citādi. Valdības veidotāju programmās vadlīniju pagaidām nav, un tāpēc ir ļoti būtiski, lai mēs pēc iespējas ātrāk tās ieraudzītu.
Tāpat ir arī finanšu jomā. Budžetā grozījumi ir nepieciešami iespējami drīzākā laikā, un arī Tautas partijai pagaidām nav skaidrs, vai valdības veidotājs uzaicinātos koalīcijas partnerus vedīs jau pa zināmo ceļu, aicinot darīt tā, kā to ir darījusi iepriekšējā, nu jau demisionējusī, valdība, kas uzņēmusies saistības sarunās ar starptautiskajām institūcijām, vai arī tiks piedāvāti kādi radikāli, kardināli jauni risinājumi kā, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana vai kas cits. Laika tik tiešām nav, un Tautas partija ļoti cer un ir gatava tam, ka valdība tiks apstiprināta jaunnedēļ.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Rugātes kundzei no Tautas partijas frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesaistās jaunas valdības veidošanā. Šai jaunajai valdībai, neapšaubāmi, ir mērķis mazināt to negatīvo efektu, ko ir radījusi finansiālā un ekonomiskā krīze, un likt vismaz pamatu tam, lai šī krīze tiktu pārvarēta ja ne gluži tuvākajos mēnešos, tad droši vien tuvāko dažu gadu laikā.
Esam izteikuši gatavību turpināt darbu tieslietu vai ekonomikas jomā, kur mums ir noteiktas ieceres nākt pretī arī tām personām, kuras sava vienīgā mājokļa, dzīvokļa vai ēkas, iegādei ir ņēmušas hipotekāro kredītu, protams, visu saprātīgi sadalot, lai starp banku un kredīta ņēmēju vai kredīta ņēmējiem būtu savstarpēja atbildība, bet lai tomēr netiktu izputinātas ģimenes, kurām ir mazi bērni.
Tajā pašā laikā premjera amata kandidāts ir izteicis mums piedāvājumu uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju. Mūsu apvienība šim amatam deleģē Kasparu Gerhardu, un viņš jau sāk iedziļināties tajos jautājumos, kuri tur būs jārisina.
Jācer, ka valdības veidošanas darbi tiks pabeigti tuvākās nedēļas laikā.
Neapšaubāmi, visus interesē galvenie uzstādījumi, kas ir saistīti ar 2009.gada budžeta grozījumiem, – tas, kādā apjomā tiks samazināti izdevumi, un šīs samazināšanas nepieciešamība ir acīmredzama. Tajā pašā laikā, neapšaubāmi, būtu jāatbalsta elastīga pieeja šiem jautājumiem, proti, tajā nozīmē, ka ne visām nozarēm šo finansējumu drīkst samazināt mehāniski, neradot lielas problēmas Latvijas attīstībai nākotnē. Ar to es domāju faktu, ka tomēr mazliet citāda situācija ir izglītības un zinātnes jomā, kur pat vislielākajos krīzes apstākļos tomēr nebūtu pieļaujama šīs krīzes vēl tālāka padziļināšana.
Tāpat būtu jādomā arī par sabiedrisko kārtību un drošību, turklāt ne jau par policijas priekšniecību, bet gan par tiem policistiem, kuriem jāuztur sabiedriskā kārtība un jāveic noziegumu izmeklēšana.
Tāpat, neapšaubāmi, varam piekrist domai, ka papildu līdzekļi bezdarba problēmu risināšanai būs vajadzīgi, un Sociālo un darba lietu komisija par šiem jautājumiem jau ir domājusi. Tātad, lai arī šajā jomā mēs varētu pildīt sociālās garantijas, varbūt būtu nepieciešams tās pagarināt pat līdz vienam gadam, zinot, ka darbu atrast būs samērā grūti.
Mūs gandarī arī tas, ka Krimināllikumā ir iestrādāta nedaudz mainītā veidā tieslietu ministra Bērziņa kunga piedāvātā redakcija, kas paredz atbildību par genocīda attaisnošanu papildināt ar atbildību par kara noziegumu publisku slavināšanu un tamlīdzīgi. Tas ļaus šo formulējumu realizēt mazliet plašāk, un tas pilnībā atbilst arī mūsu apvienības programmai.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.
Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža.
B.Rivža (ZZS frakcija).
Labdien! Zaļie un Zemnieki ir gatavi strādāt jaunajā valdībā, un mums ir uzticēta Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija. Un jāteic, ka Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir tās ministrijas, kurām ir lieli uzdevumi priekšā. Šeit ir ļoti nopietni jādomā, ļoti jāskatās, kā veidojas situācija, tajā pašā laikā atceroties, ka mums ir svarīgs gan mūsu pensionāru liktenis, gan jauno māmiņu algas. Izglītības un zinātnes jomā jārada iespējas, lai jaunie zinātnieki tomēr paliktu Latvijā un šeit strādātu, bet studenti varētu mācīties par budžeta līdzekļiem. Tie visi ir ļoti lieli uzstādījumi, un faktiski no visa ministriju loka Zaļajiem un Zemniekiem ir uzticētas tās ministrijas, kuras ir īpaši rūpju bērni, bet mēs esam gatavi strādāt.
Mēs esam arī frakcijā pārrunājuši un izvēlējušies jomas, kurās mēs kopā ar pārējo frakciju deputātiem piedalīsimies deklarācijas izstrādē, un es esmu pierakstījusies, piemēram, finanšu un izglītības jomā, jo esmu strādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet izglītība ir tā joma, kur es profesionāli strādāju. Tātad mēs tam esam gatavi, mēs strādāsim un darīsim visu no mūsu puses, lai valdība sekmīgi varētu izpildīt tos pienākumus, kuri būs rakstīti deklarācijā.
Par šodienas sēdi. Te jau galvenie jautājumi tika minēti. Es no savas puses vēl gribētu piebilst, ka šodien bija kāds priecīgs notikums – bija pilnīga vienprātība balsojumā par Kultūras akadēmijas un Mākslas akadēmijas satversmēm. Satversme augstskolai ir galvenais likums, tas ir pamatu pamats, tāpēc priecē tas, ka deputāti lielā vienprātībā abas šīs satversmes atbalstīja.
Liels paldies klausītājiem. Atkal uz tikšanos!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.
Frakciju viedokļus turpina apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.
Lūdzu!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par situāciju izglītības jomā. Saeimas frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti, pārrunājot situāciju izglītības jomā, pauž bažas par iespējamo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu statusa maiņu. Ideja un priekšlikums, kas paredz atņemt pedagoga statusu tiem bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam, mūsuprāt, nav attaisnojums. Valsts turpina apmaksāt to pedagogu darbu, kas strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem, taču arī tie pedagogi, kas strādā ar mazākajiem audzēkņiem, veic svētīgu darbu un īsteno akreditētas izglītības programmas.
Līdz šim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidoja pašvaldību maksātas algas un Izglītības un zinātnes ministrijas mērķdotācijas darba samaksas paaugstināšanai. Taču kopš janvāra valsts, pārkāpjot iepriekšējo vienošanos, ir atteikusies no minēto mērķdotāciju maksāšanas. Lai šis naudas iztrūkums nebūtu jāfinansē no pašvaldību līdzekļiem, pašvaldības apsver iespēju atņemt pedagoga statusu bērnudārza audzinātājiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz 5 gadiem.
Lielajām un bagātajām pašvaldībām acīmredzot būs mazāk problēmu, lai piemaksātu naudas iztrūkumu, bet problēmas radīsies mazajām pašvaldībām. Tāpēc „Saskaņas Centrs” aicina Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu pārdalīt līdzekļus par labu mazajām pašvaldībām, kuras nevar samaksāt pedagogiem algu.
Pirms dažiem gadiem tika izvirzīta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un iegūt augstāko izglītību, ko daudzi, starp citu, izdarīja par personīgajiem līdzekļiem, un, pēc „Saskaņas Centra” deputātu domām, tas ir papildu iemesls, kāpēc tagad nedrīkst pieļaut pedagoga statusa atņemšanu viņiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Esiet sveicināti! Tātad šī diena Saeimā nebija ļoti piepildīta ar lieliem darbiem. Pamatā bija tikai 15 punkti, kurus mēs šodien darba kārtībā izskatījām. Un tas ir arī saprotams tādos laikos, kad notiek lielas pārmaiņas, kad mainās valdības. Kā mēs esam novērojuši, tā ir likumsakarība, kas arī pie mums tā notiek.
Pirms runājam par valdības veidošanu, es gribu tomēr pievērsties šīsdienas sēdes darba kārtībai. Tajā bija, manuprāt, viens ļoti svarīgs likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kurš šodien tika iesniegts Saeimai. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgs tajā ziņā, ka beidzot tiks definēts, kas ir daudzbērnu ģimene mūsu valstī. Un tā ir ģimene ar trim un vairāk bērniem. Mēs jau sen gaidījām šādu likumprojektu.
Es esmu vairākkārt par to runājusi savās uzstāšanās reizēs no tribīnes. Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka, pirmkārt, skaidrs – mums ir demogrāfijas problēmas. Tas ir pirmkārt. Mēs vēlamies, lai ģimenēs būtu vairāk bērnu.
Un, otrkārt, tieši šīs ģimenes ir tās, kas visvairāk ir pakļautas nabadzībai un grūtībām mūsu valstī.
Ir skaidri zināms un ir izpētīts, ka no vienbērna ģimenēm 12 procenti ir pakļauti nabadzības riskam mūsu valstī, no divbērnu ģimenēm ir 16 procenti ģimeņu pakļautas šādam riskam, un no ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, – 46 procenti. Tas ir, gandrīz puse no ģimenēm tātad ir pakļautas nabadzības riskam.
Tātad galvenais ģimeņu sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība.
Un, ja mēs esam definējuši, kas ir trīsbērnu ģimene, kas ir daudzbērnu ģimene, tad arī varam vairāk mērķēt savu palīdzību tieši šādām ģimenēm, piemēram, mājokļa kreditēšanas atvieglošanā, ar ko mūsu valstī tagad ir problēmas.
Piemēra labad var minēt Grieķiju. Ir interesanti, ka tur, piemēram, ierēdņus pieņemot darbā, tiek vērtēts arī tas, vai šim cilvēkam ir kupla ģimene vai viņš ir vientuļš.
Tātad parādās dažādi aspekti, kas jāņem vērā, lemjot par to, kādā veidā mēs varēsim vairāk palīdzēt tieši šīm ģimenēm.
Un tagad par to tēmu, ko jau kolēģi aizsāka, par to, kā, teiksim, norit valdības veidošanās… jaunās valdības veidošanās. Tagad partija „Jaunais laiks” no opozīcijas partijas ir kļuvusi par premjera partiju… topošā premjera. Tātad, protams, tas ir milzīgs smagums un milzīga atbildība mums, 14 deputātiem, šeit, Saeimā.
Un kas ir tas, kas ir jāpasaka skaidri? Mēs varam runāt par to, ko mēs darīsim, kā atveseļosim ekonomiku, un tas ir, protams, svarīgs jautājums. Bet pats pirmais jautājums ir – mums „jānogriež” 500–700 miljoni latu atkarībā no tā, kādu deficītu pieļaus mūsu budžetā, lai mēs vispār varētu saņemt naudu šai atveseļošanai.
Un Ekonomikas ministrija ir vairākkārt solījusi, ka šomēnes jau būs pieejami projekti. Notiks konkursi ekonomikas veicināšanas programmās.
Tā ka mums ir vajadzīga šī nauda, lai mēs varam iedarbināt arī šo riteni.
Kas šobrīd notiek? Šobrīd mēs esam sadalījuši atbildības sektorus katrai no tām Saeimā pārstāvētajām partijām, kuras ir iesaistītas topošajā jaunajā koalīcijā. Mums liekas, ka tas ir loģiski, nevis neloģiski, jo, mūsuprāt, kad ir zināmas šīs konkrētās sadarbības jomas, šīs konkrētās atbildības jomas, tad ar pilnu spēku var iesaistīties deklarācijas veidošanā. Un tātad konkrētie darbi tagad ir paredzami šajās konkrētajās jomās. Mēs gaidām, ka tas taps šajās dienās, un deklarācija varētu būt redzama jau pirmdien.
Sociālās aizsardzības jautājumos darba grupa strādā jau kopš pirmdienas. Mēs zinām, ka tā ir ļoti jutīga joma, tāpēc tur nevar tik vienkārši… nu, tādas spārnotas frāzes salikt, jo, ja tur ķeras klāt, tad patiesībā tā jau ir ķeršanās klāt un ciršana dzīvā miesā. Tur ir ļoti jāizsver katrs lēmums. Tāpēc mēs ārkārtīgi cītīgi rēķinām. Mums ir dažādi aprēķini dažādiem variantiem, to skaitā arī par bezdarbnieku pabalstiem, par māmiņu algām, par visu. Mēs skatāmies, ko mēs te varam darīt. Protams, mēs redzam, ka arī šajā jomā var ietaupīt, veicot administratīvo līdzekļu taupīšanu. Bet pārējo mēs, protams, varēsim redzēt pirmdien, kad mums būs viss salikts uz papīra.
Mēs redzam, ka ir kāds solis sperts arī Saeimā, un tas ir pareizajā virzienā. Arī mēs, „Jaunais laiks”, esam pateikuši, ka mēs uzskatām, ka valsts uzņēmumu padomes ir jālikvidē. Pirmais solis jau ir sperts – Tautsaimniecības komisijā mēs šodien esam… mēs šajā nedēļā esam redzējuši, ka ir likumprojekts, kas likvidē padomes visās valsts SIA jeb sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Tātad tas jau ir pirmais solis pareizajā virzienā.
Un tas, ko es vēlos jums pateikt savas frakcijas vārdā, ir tas, ka, protams, mēs saprotam, ka var dažādi spriedelēt par to, kā vajag darīt, ko vajag darīt un kā būtu labāk un pareizāk, bet mēs uzskatām, ka ir mazāk jārunā, mazāk jāapspriež, bet vairāk ir jādara konkrēti darbi. Konkrētās atbildības sfēras ir, piepildām tās ar konkrētiem darbiem konkrētajos termiņos, un viss būs kārtībā, un nevajadzēs vairāk gudrot, ka vajadzēja darīt tā vai vajadzēja darīt šitā.
Tā ka paldies jums par atbalstu, un ceru, ja jūs mūs atbalstīsiet. Turiet īkšķus!
Vadītāja. Paldies Bendrātes kundzei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.
Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tagad turpina strīdēties par portfeļiem – kas kādu posteni ieņems jaunajā valdībā. Atcerēsimies, ka pirms dažiem mēnešiem bija runas par to, ka tomēr ministriju skaits tiks samazināts, turklāt radikāli samazināts. Tagad šo koncepciju visi pavisam aizmirsuši, jo valdošajā koalīcijā ir tik daudz partiju, ka visas grib dabūt vismaz vienas ministrijas portfeli. Dzīvosim, redzēsim, cik efektīva būs šī valdība. Pagaidām mēs neredzam galveno aspektu – kādā veidā šī jaunā valdība plāno risināt budžeta deficīta problēmu.
Mums bija tikšanās ar Dombrovska kungu. Šajā tikšanās reizē viņš paziņoja, ka būs nepieciešami budžeta grozījumi – budžeta samazinājums par 20 procentiem. Tā ir milzīga summa! Turklāt jāņem vērā, ka viens samazinājums jau bija Godmaņa laikā. Tagad jautājums ir par to, kur ir tā rezerve, kur vēl var samazināt, un ar kādiem paņēmieniem var palielināt ieņēmumus. Mēs dzirdējām no nākamā premjerministra, ka būs nepieciešams palielināt nodokļus. Bet situācija diemžēl ir tāda – un iepriekšējā pieredze to rāda –, ka, palielinot nodokļus, ieņēmumi nepalielinās, bet – gluži otrādi! – varētu samazināties, jo tagad uzņēmēji ļoti ātri atceras tos paņēmienus, ar kuru palīdzību viņi izvairījās no nodokļiem 90.gadu laikā. Un līdz ar to iznāk tāda situācija, ka, palielinot nodokļus, mēs vienkārši samazināsim budžeta ieņēmumus. Kā piemēru var minēt to pašu akcīzes nodokli. Ja akcīzes nodoklis tiks vēl palielināts, mēs tādā veidā palielināsim kontrabandu, ēnu ekonomiku.
Tagad viens no avotiem, ko minēja atbildīgās ministrijas, ir tas, ka var samazināt tā saucamās māmiņu algas. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāda mums ir demogrāfiskā situācija. Jau ir dati par dzimstības līmeni janvārī. Pagājušā gada janvārī piedzima 2400 bērni, turpretim šogad – 1800. Jau ir acīmredzams samazinājums, un diemžēl situācija vēl pasliktināsies. Un, ņemot vērā kopējo demogrāfisko situāciju mūsu valstī, jāteic: ja mēs tagad vēl samazināsim māmiņu algas vai jebkāda veida atbalstu ģimenēm ar bērniem, tas var beigties ar to, ka pēc kāda laika mūsu ārzemju investori piedāvās mums ievest darbaspēku.
Līdz ar to tātad ļoti, ļoti neskaidrs ir jautājums par to, kas būs ar tiem bezdarbniekiem, kuri tagad saņem bezdarbnieka pabalstu. Pēc kāda laika viņi šo pabalstu nevarēs saņemt. Ko viņi darīs? Vai jaunajai valdībai būs programmas, kādā veidā nodarbināt šos cilvēkus? Tie varētu būt sabiedriskie darbi, varbūt būs saistībā ar energoefektivitātes problēmām ēku siltināšanas programma; var būt ceļu būve, kā to izdarīja Rūzvelts lielās depresijas laikā. Diemžēl pagaidām mēs šādu informāciju nesaņemam, mēs dzirdam tikai tādus kliedzienus no kabinetiem un strīdus par portfeļiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.
Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Anatolijam Mackevičam. Lūdzu!
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es gribu pievērsties pēdējo dienu aktuālākajiem jautājumiem.
Mūsu Valsts prezidents ir nominējis „Jaunā laika” izvirzīto kandidātu Valdi Dombrovski premjerministra amatam, un ir uzsākts valdības veidošanas process.
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” šajā procesā ar Dombrovski ir tikušās tikai vienreiz. Šīs tikšanās laikā tika uzdoti jautājumi tieši par bērniem un ģimenēm, kā arī par sabiedrības integrācijas jautājumu vietu jaunajā valdībā.
Gribu uzsvērt, ka otrā tikšanās, kura tika norunāta, tā arī nav notikusi un uz šiem jautājumiem joprojām nav saņemtas atbildes. Šobrīd vienīgais oficiālais piedāvājums no Dombrovska puses ir bijis zemkopības ministra amats, kas acīmredzami nebija nopietns piedāvājums, jo piecas minūtes vēlāk tika piedāvāts Zaļo un Zemnieku savienībai.
Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” pozīcija ir nemainīga. Ir vai nu jāsaglabā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, vai arī jāveic pilnīga funkciju pārņemšana vai apvienošana ar citu valsts iestādi, izveidojot, piemēram, Ģimenes un sociālo lietu ministriju (tādas veiksmīgi pastāv Eiropas Savienības valstīs).
Ja Dombrovskis savu pozīciju ir mainījis, Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” joprojām ir atvērtas sarunām par atbildības jomu, ko Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” varētu uzņemties, un labprāt vismaz saņemtu atbildes uz iepriekš, pirmajā tikšanās reizē, uzdotajiem jautājumiem, lai varētu formulēt savu attieksmi.
Ja Dombrovska nodoms ir likvidēt māmiņu algas, uzturlīdzekļu izmaksas, brīvpusdienas bērniem, bērnu tiesību aizsardzību un citu, tad ir pašsaprotami, ka mēs, LPP/LC, šādā valdībā neiesim un to nekad neatbalstīsim.
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” uzskata – un arī es personīgi uzskatu –, ka šajā ekonomiskajā un politiskajā krīzes situācijā ļoti svarīgi, lai jaunizveidotā valdība būtu rīcībspējīga.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mackeviča kungam no „Latvijas Pirmās partijas” un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie radioklausītāji! Tuvojas pavasaris. Dienas kļūst garākas, un acīmredzot arī kaut kāds saules stariņš atspīd valdības veidošanas procesā.
Šodien mēs skatījām likumprojektus, bet sēde bija samērā īsa. Es gribu teikt, ka viens no nozīmīgākajiem likumprojektiem, ko šodien skatījām, bija „Grozījumi Krimināllikumā”, kurā tika noteikti augsti sodi par noziegumiem pret cilvēci. Šos priekšlikumus bija izstrādājusi arī „Pilsoniskā Savienība”, un tie tika atbalstīti. Kā augstākais soda mērs par noziegumiem pret cilvēci tiek paredzēts mūža ieslodzījums vai arī cietumsods no 3 līdz 20 gadiem atkarībā no nozieguma smaguma.
Protams, visus satrauc ekonomiskie jautājumi.
Zināmā mērā es varu iepriecināt, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir vienprātīgi atbalstījusi grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un arī „Pilsoniskās Savienības” iesniegtie priekšlikumi, kuri paredz, ka turpmāk valsts un pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nebūs vairs padomes, tika vienprātīgi atbalstīti.
Jācer, ka tāds pats vienprātīgs balsojums būs arī nākamajā Saeimas
sēdē – nākamās nedēļas ceturtdienā.
Bet nu par valdības veidošanu. Gribas teikt, ka cilvēki parasti uzskata tā – ak, plēšas dēļ portfeļiem! Bet ne jau dēļ portfeļiem plēšas. Plēšas dēļ grūtas atbildības nozarēs. Un tā nozare, par kuru attiecīgā partija vai frakcija uzņemas atbildību, tad ir pilnībā jāizstrādā, jāizdomā, kā atrisināt tautai sasāpējušos jautājumus. „Pilsoniskajai Savienībai” šoreiz ir tikusi aizsardzības sfēra. Un jāsaka, ka vispirms gribētos izteikt pateicību visiem tiem cilvēkiem, kuri izteica atbalstu Ģirtam Valdim Kristovskim kā satiksmes ministram. Un arī daudzi bija ierosinājuši, lai Ina Druviete ieņemtu izglītības un zinātnes ministra posteni. Bet ne jau mēs, maza partija, kas tikko veidojusies, un maza frakcija – septiņi deputāti Saeimā, varam noteikt, tieši kura joma būs mūsu atbildībā.
Un es gribu teikt, ka mēs esam izvēlējušies, manuprāt, ļoti, ļoti profesionālu aizsardzības ministru – Imantu Lieģi, kas ir jauns cilvēks, dzimis 1955.gadā, tātad spēka gados. Viņš pašlaik ir vēstnieks Spānijā, bet ir devis savu piekrišanu kļūt par ministru. Un viņš ir vadījis arī sarunas par Latvijas iestāšanos NATO. Viņa izglītība un prasmes, un līdzšinējā darbība arī Latvijas ministrijās – tas ir faktiski tāds garants, kas liek domāt, ka šajā sfērā būs jaunievedumi. Un ļoti iespējams, ka diezgan bagātais Aizsardzības ministrijas budžets varētu kļūt par donoru arī citām nozarēm, ja šo budžetu mēs spētu samazināt kā, piemēram, izglītībai, kultūrai vai citām tādām no budžeta līdzekļiem ļoti atkarīgām nozarēm.
Nu, protams, visi ir satraukušies par to, kāds būs nodokļu slogs, vai tas nepalielināsies, bet man gan Einara Repšes nostāja, gan Valda Dombrovska izteikumi radījuši ir tādu pārliecību, ka tomēr viss nodokļu slogs netiks vērsts uz to, lai turpinātu apspiest ražotājus. Jo, ja valstī nav uzņēmēju, kas ražo, tad nerodas arī valsts budžetā ieņēmumi. Un ko tad mēs dalīsim izdevumos, ja ieņēmumi nepapildināsies? Šķiet, ka valdība varētu labi strādāt. Man liekas, ka tas ir vislabākais modelis, kāds pašlaik varētu šajā Saeimā izveidoties. Taču, ja nespēs strādāt, tad acīmredzot vienīgā izeja būs ārkārtas vēlēšanas.
Gribētos novēlēt visiem, lai cerīgi skatās uz valdību. Un, ja valdība tik tiešām mēģinās strādāt pa jaunam un koalīcijā nebūs iekšēju strīdu, bet būs tikai produktīva domu apmaiņa, tad, es domāju, valsts no tās krīzes var iziet ātrāk, nekā mēs to esam cerējuši.
Un, lai jūs saprastu to, ka darbs turpinās, gribu teikt, ka jaunā valdība sasauc pārstāvjus, lai visi kopā jau pēc dažām minūtēm apspriestos, kāda būs valdības deklarācija, par ko mēs visi kopā būsim atbildīgi.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu līdz nākamajai ceturtdienai.