Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas astoņpadsmitās sēdes 2008.gada 11.decembrī turpinājums 2008.gada 18.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Labrīt! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Turpinām Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi.

Es palūgtu klusumu zālē, lai būtu skaidrs, ko mēs darām – kur
mēs palikām, no kuras vietas mēs atsākam.

Tātad mēs turpinām Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdi, kuru
pārtraucām 12.decembrī. Turpinām skatīt likumprojektu „Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņo deputāts
Oskars Spurdziņš.

Mēs palikām pie 19.priekšlikuma, kur debatēs bija pieteikušies
vēl deputāts Krišjānis Kariņš un Visvaldis Lācis. Ja godātie kolēģi nav
mainījuši savas domas, debatēs par 19.priekšlikumu vārds deputātam Krišjānim
Kariņam.

Lāča kungs… esot atteicies no vārda. Paldies.

Vārds deputātam Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti!
Premjera kungs!

19.priekšlikums ir priekšlikums par 8.panta redakcionālu maiņu –
proti, par to, kas nosaka novada administratīvo teritoriju.

Ja mēs padomājam, nesenā pagātnē šī administratīvi
teritoriālā reforma bija iecerēta, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves standartus,
dzīves kvalitāti. No sākotnēji atbalstāmas domas šī reforma diemžēl gadu no gada
ir degradējusies tiktāl, ka ir kļuvusi par piespiedu apvienošanos, kā viens otrs
saka, – par jaunu dzīšanu „kolhozā”. Tika uzsvērts, ka tām pašvaldībām,
kuras vēlas, apvienošanās būs brīvprātīga, bet tās, kuras ir spējīgas pastāvēt
patstāvīgi, netiks spiestas apvienoties; no šā sākotnēji pareizā principa šī
reforma faktiski ir degradējusies tiktāl, ka tagad, kā saka, Saeimā te sēž un zīmē
kartes, bet no tās zīmēšanas rezultāta cilvēkiem, iedzīvotājiem, dzīve diemžēl
neuzlabosies.

Es tātad laika gaitā esmu mainījis savus uzskatus, es vispār esmu
atbalstījis reformu kā tādu, un arī pirms diviem trim gadiem, būdams valdības
sastāvā, atbalstīju modeli, kas bija 167, ar brīvprātīgu tālāku apvienošanos. Bet
šis, kas mums šodien ir likts uz balsošanu, ir tālu no tā, kas bija kaut vai
2005.gadā. Proti, šis brīvprātības princips jau sen ir aizmirsts un netiek ņemts
vērā. Pagastiem, kuri ir gatavi apvienoties novados, šī iespēja ir liegta. Bet tur
nav nekāda labuma iedzīvotājiem; vienīgais labums, ko es saredzu, varētu būt
atsevišķām politiskajām partijām (vai vismaz iecerēts labums), proti, šī reforma
ir kļuvusi par vēlēšanu apgabalu maiņu. Faktiski tiek mainīts tas, kas ir
vēlēšanu apgabals, un dažas partijas, es domāju, cer, ka tas nāks viņām par labu;
es domāju, ka arī šīs partijas varētu maldīties. Bet jebkurā gadījumā
iedzīvotājiem labuma no tā… es neredzu, ka tāds būtu.

Es tātad atbalstīšu vismazāko novadu izveidošanu, bet, ja tie visi
netiks atbalstīti, tad šādu reformu es neatbalstīšu, un es aicinu arī kolēģus
neatbalstīt šo likumprojektu kopumā. Šādā veidā tā reforma nav pabeidzama, tas
nenāks mūsu valsts iedzīvotājiem, mūsu valsts ilgtspējīgai attīstībai par labu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, otro reizi.

Es vēlreiz aicinu kolēģus ievērot klusumu. Ja kādam neinteresē
tas, ko šeit runā, mums ir Kuluāru zāle un citas vietas, kur var apspriesties par…
acīmredzot par reformas gaitu.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Daudzstāvu namu, tāpat kā jebkuru namu, ceļ no pamatiem. Novadu
reformai, kas pati par sevi ir vajadzīga, nav ielikts pats pamats – apriņķi. Šajā
projektā par novadiem, kas ir jau smalkāks dalījums, palikušas deviņas
republikāniskās pilsētas. Nav skaidrs, kas notiek ar pārējām pilsētām. Nemaz jau
nerunājot par padomju terminoloģiju!

Otrs. Reformas iecere. Ieceres un reformas izdodas, ja tās notiek
ekonomikas augšupejas periodā. Kad iecerēja novadu reformu, patiešām bija augšupeja,
bet tagad ir pretēja situācija.

Trešais un arī ceturtais (lai paspētu). Iesniegtajā variantā ir
virkne aplamību, kas liecina par komisijas nezināšanu vai kultūrvēsturisko reāliju
pilnīgu ignoranci. Piemēram, Salas novads varētu būt, taču ne jau ar padomju laikos
tapušo nosaukumu „Sala”, bet ar nosaukumu „Sēlpils” vai „Sēlija”, lai
saglabātu vismaz atmiņu, ja ne vairāk, par Sēliju. Lībiešu, otras pamatnācijas,
pēcteči pilnīgi likumīgi grib novada nosaukumā saglabāt lībisko „Titurga”, ne
latvisko „Baloži”.

Tādu piemēru nav mazums, un tie nav sīkumi. Ja tie, jūsuprāt, ir
sīkumi, tad pārdēvēsim Kalvīti par Golubevu, bet Brigmani par Bērziņu un teiksim:
tas ir uz laiku. Jā, jūs esat ar mieru? Tāpat ir arī ar novadiem.

Piektais ir visiem labi zināmais teiciens – septiņreiz vai
deviņreiz nomēri un tad griez. Šeit grib griezt lāgā, vismaz pāris reižu,
nenomērījuši, kaut arī 15 gadu garumā… Kas no tā var iznākt? Nekas labs. Žņaudz
briesmīgi – tā par novadu reformu saka lauku cilvēki. Cilvēki nebūtu pretī
loģiskam plānam, jo tikai loģiski būtu bijis visus trīs suitu pagastus – Alsungas,
Jūrkalnes un Gudenieku – apvienot vienā – Suitu novadā, bet šāda loģiska
risinājuma ne suitu, ne daudzos citos gadījumos nav bijis no augšas. Līdz ar to šajā
situācijā, lai nepadarītu to vēl vairāk uzkaitētu, aicinu, ja ne Zālamana cienīgu,
tad taisnīgu lēmumu pieņemt. Tie, kas apvienojušies, lai ir. Tos 19 vai 16 novadus,
kas uzskata, ka var pastāvēt paši saviem spēkiem, atstāt mierā. Ja nevarēs iztikt,
viņi paši atnāks un teiks: „Mēs esam nobrieduši pievienoties.”

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas novadu kartes zīmētāji patiesībā nav
izdomājuši neko jaunu. Viņi ir smēlušies polittehnologu 200 gadu vecu pieredzi.

Atskatīšos uz 1812.gadu – tikai ne šeit, Latvijā, bet ASV, kur
nākamais, piektais, viceprezidents Elbridžs Gerijs pēc ilgām neveiksmēm bija
ievēlēts par Masačūsetsas gubernatoru. Lai saglabātu varu, Gerijs izdomāja
vēlēšanu tehnoloģijas triku.

Lai valdošā partija vēlēšanās atkal uzvarētu, atbilstoši
partijas atbalstītāju atrašanās vietām jāizkropļo vēlēšanu apgabali un jāsadala
tā, lai valdošie būtu vairākumā.

Gerijs nevairījās nekādu kroplību, un drīz vēlēšanu apgabali
izlocījās kā čūskas un salamandras. Ar karikatūrām par šiem iecirkņiem Bostonas
avīzē Elbridžs Gerijs arī ieguva savdabīgu nemirstību, un viņa vārds kopā ar
veidotajām „salamandrām” kļuva par sugas vārdu „gerijmanderings” – no
vārdiem „Gerijs plus salamandra”.

Tagad „gerijmanderings” ir politikas žargona termins; proti, tā
ir politiskās cīņas metode, kad valdošie tendenciozi pārdala vēlēšanu iecirkņus
pēc partejiskā izdevīguma principiem. Teritorijas sadala tā, lai valdošā partija vai
koalīcija gūtu iespējami daudz uzvaru, bet opozīciju koncentrētu pēc iespējas
mazākā skaitā iecirkņu.

Šo jēdzienu „gerijmanderings” varam attiecināt arī uz
pašreizējo procesu administratīvi teritoriālajā reformā.

Pašlaik jaunos novadus ar piespiedu metodi veido, nevis raugot pēc
kādiem loģiskiem, racionāliem, ekonomiskiem, sociāliem, fiziskās ģeogrāfijas vai
etnogrāfiskiem motīviem, bet sagudrojot mākslīgus kritērijus, kas pakārtoti mērķim
– pieņemt partejiskā labumā balstītus partejiskus lēmumus.

Šodien piedāvātā redakcija atbildīgajā komisijā ir tapusi kā
partejisks balsojums pēc principa: patīk – nepatīk, partijai vajag – nevajag. Še
velti meklēt kādu leģitīmu mērķi pašvaldību apvienošanai. Velti meklēt
samērību vai sabiedrības interesēs pamatojamus mērķus.

Tur, kur tas ir izdevīgi, valdošā koalīcija mums piedāvā milzu
novadu rajona robežās, piemēram, Gulbenes novadu, jo to pārvalda un plāno pārvaldīt
Tautas partija. Tur, kur tas nav valdošajai koalīcijai partejiski izdevīgi, piemēram,
Staicelē, Krustpilī vai Jersikā, bez sirdsapziņas pārmetumiem likvidē gadu
desmitiem, simtiem vai pat astoņsimt gadu eksistējušas teritoriālās pārvaldības
vienības.

Valdošā koalīcija piekopj „gerijmanderingu” šā vārda
visbēdīgākajā nozīmē. Ja ASV pēc partiju labuma veidoja vien vēlēšanu
iecirkņus, tad pie mums sīku taktisku mērķu labad, ignorējot apstākli, ka noris
tiesvedība Satversmes tiesā, vēlas iznīdēt vietas ar dziļām vēstures saknēm –
kā Sēlpili vai Jersiku un kā nesen mēģināja iznīdēt pat reliģiski kulturālas
kopienas – kā Suitu novadu.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka visa šā likuma mērķis ir iedēt
tādas salamandras, no kurām 2009.gada vēlēšanās izšķiltos pēc iespējas vairāk
oranžu mēru.

Daudzi cilvēki šajās dienās man teikuši: „Apspriežamais
likums…

Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Šadurskis. … ir tikai Tautas partijas labumam.”

Kolēģi! Nav pārliecinošu pretargumentu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es atgādinu, ka debašu laiks pirmo reizi ir 5 minūtes, otro reizi
– 2 minūtes.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Var, protams,
te absurdi apgalvot, ka reforma ir kādas partijas interesēs. Bet, ņemot vērā to, ka
nevienā valstī reformas nav bijušas populāras, neviena partija ar reformām nekur,
nevienā valstī, nekādus popularitātes bonusus tautā, tā sakot, nav ieguvusi.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies atpakaļ vēsturē, tad
Latvijā sākotnējais administratīvi teritoriālais iedalījums (ja tā varētu teikt,
jo tad nebija šādu administratīvu robežu) faktiski sakrita ar muižu teritorijām.
19.gadsimta sākumā lielākā daļā Latvijas, vispirms Vidzemē, izveidojās pagasti.
Savukārt 19.gadsimta beigās, palielinoties komunikācijas iespējām, iedzīvotāju
mobilitātei, pagastu teritorijas palielinājās caurmērā apmēram trīs reizes. Vairāk
nekā skaidrs, ka šodien, kad komunikācijas iespējas ir nesalīdzināmi augušas, kad
iedzīvotāji ir daudz mobilāki un brauc strādāt stipri lielākos attālumos, nekā tas
sākotnēji bija muižu laikos, – ka šodien, lai attīstītu ekonomiskus projektus, ir
nepieciešami lielāki finanšu resursi, kas mazām pašvaldībām ir grūtāk
dabūjami… vairāk nekā skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir
nepieciešama.

Es jums gribu minēt dažus piemērus, kas raksturo atsevišķus
ieguvumus no administratīvi teritoriālās reformas tajās valstīs, kur reformas vairāk
vai mazāk ir notikušas. Piemēram, britu pētījumi liecina, ka lielo municipalitāšu
padomes pēc to sociālā sastāva vairāk atspoguļo vietējos iedzīvotājus un ir
ciešāk saistītas ar savu teritoriju, nekā tas ir mazajās pašvaldībās. Lielajās
teritorijās ir lielāka iespēja piedalīties un ietekmēt vietējos notikumus nekā
mazajās vienībās, jo tajās ir proporcionāli lielāks skaits brīvprātīgu
organizāciju, iedzīvotāju apvienību, organizētu politisko partiju, kas palīdz
politisko prasību izteikšanā.

Zviedri ir nonākuši pie secinājuma… proti, Zviedrijas parlamenta
pētniecības komiteja ir atklājusi, ka nepieciešamais skolēnu skaits, lai
nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību, prasa, lai minimālais
iedzīvotāju skaits municipalitātē būtu no 6500 līdz 8000 iedzīvotāju. Tā ka
jaunas municipalitātes – zviedri arī tā uzskata! – būtu jāveido ap
dzīvotspējīgajiem urbānajiem centriem, kuri darbotos kā piegulošās lauku
teritorijas centri, tādējādi radot ekonomiski integrētus apvidus.

Nīderlandē lielākas municipalitātes ir daudz aktīvākas
attiecībā uz atklātu pārvaldi, sabiedrības izglītošanu un konsultācijām. Tā ir
vienkārša mūsdienu prasība.

Protams, ja paanalizē šo karti, kas ir izveidojusies pēc ilgām
diskusijām, ne jau viss, kas šobrīd kartē ir redzams, ir vērtējams pozitīvi. Ja
mēs skatāmies uz karti kopumā, es personīgi vērtēju tā: apmēram 70 procentos
gadījumu šo reformu uzskatu par optimālu, bet apmēram 30 procentos – par
labojamu.

Kādi tad ir lielākie trūkumi? Lielākais trūkums, manuprāt, ir
tas, ka tajos novados, kuros ir pārāk liels iedzīvotāju skaits un kuri aizņem lielu
teritoriju (manā izpratnē, šobrīd, paskatoties uz jaunizveidoto novadu karti, tādi ir
gan Talsu novads, gan Kuldīgas novads, gan Madonas, gan Rēzeknes novads, daļēji
Daugavpils novads, Alūksnes, Gulbenes… nu, Gulbenes novads varbūt mazāk, jo tas ir
kompaktāks un tur ir izteikts centrs), neapšaubāmi, pieejamība deputātiem būs stipri
mazāka nekā mazāka izmēra novados.

Arī vidējais ievēlēto pārstāvju skaits uz vienu pašvaldību jeb
novadu, manuprāt, šajos lielajos novados būs pārāk mazs. Tāpēc iespējams, ka
vajadzētu palielināt deputātu skaitu, ko ievēlē šajos lielajos novados. Jo var
izveidoties situācija, ka daudzi tagadējie pagasti, respektīvi, tās teritorijas, ko
aizņem tagadējie pagasti, netiks pilnībā pārstāvēti vai vispār netiks
pārstāvēti šajā novadu vadībā.

Manuprāt, ir viena fundamentāla lieta, ko perspektīvā tomēr
vajadzēs pārskatīt, jo tā saucamās…

Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. … republikas pilsētas ir zināms anahronisms.

Bet nu es saprotu, ka mans laiks šobrīd ir beidzies. Es mēģināšu,
par dažām šīm lietām debatējot tālāk, varbūt arī šīs lietas akcentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šorīt pie Saeimas man uzdāvināja plakātu –
„Valsts bez valodas nepastāv!”

Jūs teiksiet – kāds tur sakars? Visvienkāršākais! Sabiedrības
pamats ir ģimene, un valsts pamats ir pilsētas, pagasti un novadi. Un tieši tāpat kā
valsts identitātes pamats ir valoda, kas veido vienu no tiem raksturlielumiem, ar kuru
mēs asociējam jebkuru valsti, tieši tāpat arī novada pamats ir tā kultūrvēsture un
tā valodas reģionālā izpausme jeb izloksne.

Tās nav radušās nejauši. Tad, kad Latvijas iedzīvotāju
mobilitāte bija ierobežota, katrā noteiktā teritorijā veidojās savs paradumu kopums
– etnogrāfijā, kultūrā, folklorā un arī valodā – un skaidri iezīmējās tā
sauktā autonomija – savējais un svešais.

Protams, mēs visi esam Latvijas iedzīvotāji, protams, mums visiem ir
kopīga piederības apziņa valstij, bet nav noslēpums, ka tieši 21.gadsimtā aizvien
vairāk pieaug tieši šīs reģionālās kopības nozīme un šis pretstats – savējais
un svešais – joprojām ir dzīvs. Un tas ir saglabājies gan folklorā, gan valodā,
gan etnogrāfijā un joprojām veido tieši šo piederības sajūtu savai pilsētai un
pagastam.

Un to nevar mainīt ar valdības lēmumu, to nevar mainīt ar svītru
kartē, tas ir izveidojies paaudzēs un paaudzēs arī būs noturīgs. Un, ja mēs
riskējam, ar Staļina laika metodēm kartē velkot svītru, iznīcināt šo
kultūrvēsturisko identitāti, mēs riskējam iznīcināt šo latvisko pamatu.

Nepietiek ar to, ka, šķiet, mūsu cilvēkiem būs atņemts viss, kas
sniedzas pāri ikdienas vajadzībām – prese, grāmatas, varbūt pat radio un
televīzija, nevajag atņemt arī šo pēdējo – savas piederības apziņu. Un tas nav
sīkums! Galu galā sabiedrība ir pilsētas, pagasti, ģimenes un cilvēki.

Bet varam domāt arī racionālāk. Neviens nenoliedz, ka reforma ir
vajadzīga, bet vai tomēr mēs esam pietiekami pārdomājuši visus aspektus? Pašlaik
notiek tā sauktā virtuālā izglītības iestāžu tīkla modelēšana. Bet tā
joprojām notiek… joprojām mūsu rīcībā ir tikai statistiski kritēriji, joprojām
mēs neesam pārliecināti par šā skolu tīkla saistību ar satiksmes infrastruktūru,
un joprojām mēs neesam devuši skaidru atbildi uz jautājumu, vai mazajām skolām būt.

Es skaidri saku: mazajām skolām ir jābūt! Ja nu kādu parādību
šajā dzīvē ir vērts dotēt, tad tās ir tieši lauku mazās skolas, kas ne tikai
notur šo kultūrvēsturisko identitāti, bet kas arī sniedz šo tiešo pieeju ne tikai
pamata, bet arī interešu izglītībai. Un kamēr mums nav pilnas pārliecības, ka katrs
bērns nokļūs skolā un katrs bērns varēs nodarboties dziesmu, deju pulciņā, ka
katrs bērns varēs izkopt savus talantus, nevis skatīsies pulkstenī, kad laiks braukt
mājās ar vienīgo pieejamo skolas autobusu, līdz tam mēs šo lēmumu pieņemt
nedrīkstam.

Un tādēļ es skaidri aicinu: dosim patstāvību šiem nepilnajiem 20
novadiem, kuri šādu vēlmi ir izteikuši! Viņi zina labāk, viņi zina, kāds ir veids,
lai saglabātu savu identitāti, un viņi zina, kas ir vislabākais viņu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kaut kad
astoņdesmitajos gados daudzi latvieši ar lielu aizrautību lasīja Justina Marcinkeviča
drāmu „Mindaugs”, un šajā drāmā karalis Mindaugs, kurš ir Lietuvas apvienotājs,
sižetiski risina vienu paralēlu līniju. Viņš katrreiz, kad ir ar viltu vai ar godu
ieguvis jaunu novadu, ko varējis pievienot Lietuvai, šo novadu arī mēģina pielipināt
māla kartei. Viņa sirdsapziņu simbolizē podnieks, kurš visu laiku Mindaugam, karalim
Mindaugam, saka: „Šī salipinātā karte – tā neturēsies kopā.” Protams, beigās
šis nevis darbs, bet nedarbs… šis brāķis, kas ir karte, sabrūk. Un es gribētu
teikt, ka to, kādā veidā šobrīd tiek veidota Latvijas novadu karte, es salīdzinātu
ar šo karaļa Mindauga brāķi – māla karti, kas pie pirmā satricinājuma sabrūk.

Es nedomāju, ka tad, kad 2006.gadā Latvijā visi gāja pie
vēlēšanu urnām, cilvēki balsoja par to, lai tiktu tik krasi mainītas Latvijas novadu
aprises, lai tiktu mainītas vēsturiskās un kultūras piederības izjūtas, kas katru no
mums saista pie tā vai cita novada, pie tās vai citas pilsētas.

Runājot par šīs reformas mērķi. Viens no mērķiem bija padarīt
Latvijas reģionus viendabīgākus, vienmērīgākus gan pēc savām iespējām, gan
lieluma. Kolēģi! Kāda vienmērība iespējās ir Ogres novadam, kurā ir
32 tūkstoši iedzīvotāju, un Baltinavas novadam ar 1400 iedzīvotājiem? Nekādas!

Mēs esam ķērušies pie vienas lietas, ko līdz galam nespējam
īstenot, jo nevaram paši ievērot šo visbūtiskāko vienlīdzības principu.

Otrām kārtām – kāds vienlīdzīgas pārstāvības princips
pašvaldību vēlēšanās ir iespējams novadā, kur ir 1400 iedzīvotāji un
32 tūkstoši iedzīvotāju? Neapšaubāmi, tur viens pašvaldības deputāts savu
mandātu saņem no daudzkārt lielāka vēlētāju skaita.

Kur ir teikts, ka mums akurāt ir jāveic šāda reforma? Tādu
prasību nav, šis projekts ir dzimis šeit pat, Latvijā, mūsu pašu birokrātijas
galvās. Francijā vismazākais novads ir 150 cilvēku liels (No zāles: „Baigi
daudz!”), šī vieta ir pazīstama visā pasaulē, un es ceru, ka arī šeit, it
īpaši tie, kas saistīti ar dziļu ticības pārliecību, pazīst klosteri, kurš
atrodas uz Senmišela salas. Tur ir tikai 150 iedzīvotāji. Francijā ne reizi, veidojot
arī jaunas administratīvi teritoriālās aprises, nevienam nav ienācis prātā, ka
viņi varētu Senmišelu pievienot kādam citam novadam. Tas deputāts vai tas valdības
loceklis, kas nāktu klajā ar šāda veida priekšlikumiem, neizbēgami būtu zaudējis
nākamajās vēlēšanās jebkura vēlētāja uzticību. Bez Senmišela salas Francijas
Pireneji un Francijas Alpi ir pilni ar nelieliem ciematiem, kuros ir gan skolas, gan daudz
kas cits dzīvē nepieciešams. Šie cietokšņu ciemati ir celti viduslaikos – tad, kad
pret šīm atsevišķajām kopienām cēlās gan pāvests, gan Francijas karaļi. Tie ir
izturējuši.

Šodien mēs ļoti līdzīgi varētu rīkoties, ievērojot
brīvprātības principu attiecībā uz tiem, kas ir izteikuši vēlēšanos šobrīd
saglabāt savu patstāvību. Kālab mēs nevaram šo vēlēšanos piepildīt?

Paies laiks, cilvēki pārliecināsies, vai šis jaunais piedāvātais
administratīvi teritoriālais dalījums darbojas. Viņi paši izteiks vēlēšanos
pievienoties kādam lielākam novadam. Tas, kas top ar varu, nevar pastāvēt! Tas
sabrūk! To pierāda gan Mindauga salipinātā Lietuva, gan daudzu citu valstu vēsture,
kur novadi ir staigājuši no vienas pārvaldības citas pārvaldības ziņā.

Nu, nebalsosim par šo karti! Ņemsim vērā to, ko patiesi vēlas
cilvēki!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Man
ir ļoti žēl klausīties to, ka esam aizgājuši tur, ka visur redzam tikai politiskus
iemeslus. Šeit iemesli nav politiski, šeit tie ir tikai emocionāli, un šeit tie ir
sociāli.

Emocionāli tāpēc, ka, protams, reforma nevienā valstī nav bijusi
populāra un nekur tā nav beigusies brīvprātīgi. Tas vienkārši nav iespējams! Bet,
protams, ir ļoti skaisti runāt par to, ka kaut kas notiks, ka kaut kas likvidēsies,
kaut kas… viss būs citādāk.

Par sociālo problēmu. Jūs aicināt neatbalstīt šo, jūs aicināt
atbalstīt priekšlikumus un dot brīvību 30 pašvaldībām! Bet kāpēc 30? Kāpēc ne
200? Visi ir skaisti, un visiem vajadzētu dot tādā gadījumā! 30 vai 35 ir tie,
kuri… es nezinu, vai par savu budžetu vai par kādas partijas naudu… algo labus
juristus un Satversmes tiesā apstrīd ne jau to, ka kaut kas ir nepareizs… ne jau to,
ka reforma ir nepareiza, arī pat ne brīvprātību, bet tikai procedūru. Runa ir par
procedūru, vai tā tika ievērota vai ne. Un jautājums ir… nešķirojot, kāds būs
Satversmes tiesas lēmums, mans jautājums ir par tiem vēl 80 novadiem, kas šādus
pašus pieteikumus ir sagatavojuši, kas gaida tikai to brīdi, lai pateiktu 30, un tad
būs vēl 80.

Un kāpēc tā ir sociāla problēma, jo runa taču ir par cilvēkiem,
par viņu stabilitāti un nākotni? Runa ir par to, vai būs priekšsēdētājam krēsls
vai nebūs. Un daudzos gadījumos viņiem ir galīgi vienalga, kā jūtas iedzīvotāji,
jo iedzīvotājiem likumdošana paredz visu, izņemot šos 7 deputātus un
priekšsēdētāju – mierinātāju, kas kopā var pakritizēt valdību, kopā paraudāt
par grūto dzīvi. Un šie ir vienīgie iemesli.

Un tad vēlreiz es atkārtošu to jautājumu: „Kāpēc jūs gribat
cīnīties par tiem 30 vai tirgoties ar mums par kaut kādiem 10, vai, kā jūs,
„Pilsoniskā Savienība”, tajā naktī teicāt: „Atlaidiet vēl 10, un tad mēs arī
balstīsim koalīciju.” Varat nebalstīt! Jautājums jau ir par to, vai šie 30, kuriem
bija gudrāki juristi, ir citādāki nekā tie 80? Un citādāki nekā tie 300, kas arī
negribētu apvienoties?

Es skatos, ka šodien acīmredzot ir tā diena, kad runa ir par
ilgtspējīgu Latviju, kad runa ir par mūsu nākotni. Un parlaments sadalīsies –
tajos, kas ir par to, lai mēs ietu uz priekšu, un tajos, kam vajag tikai politiskās
runas, stagnāciju un mīņāšanos uz vietas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie klātesošie! Labrīt, tie cilvēki, kas šodien
ir ārpus zāles, kas ir piketā un kas varbūt klausās! Gribas pateikt mūsu, Zaļo un
Zemnieku savienības, konceptuālo nostāju šajā jautājumā.

Es gribu atgādināt visiem, ka mēs esam ievēlētas amatpersonas un
mēs paužam un darām to, ko liek mūsu vēlētāji. Un šajā sakarā, ja mēs runājam
par šīm pašvaldībām, par šiem pašvaldību vadītājiem, kuri it kā turas pie
saviem siltajiem krēsliem, es jums varu parādīt, cienījamie kolēģi, veselu virkni
parakstu, kas ir savākti tur, kur ir veikti vietēja mēroga referendumi, kuros
iedzīvotāji skaidri un gaiši pauduši savu gribu. Viņi nevēlas iet šajos lielajos
novados. Viņi atbalsta savas pašvaldības, un te nav nekāda sakara ar kādas
konkrētās pašvaldības priekšsēdētāja turēšanos pie sava krēsla. Jūs saprotiet,
šajā krīzes situācijā, kad rodas ļoti būtiski jautājumi – kā saglabāt mazās
skolas, kā uzturēt lauku ceļus, visi jautājumi, kas saistīti ar komunālo
saimniecību –, ir jābūt šiem pašvaldību vadītājiem tiešām lielai drosmei
uzņemties atbildību būt aci pret aci ar cilvēkiem; viņi ir starpnieki starp mums,
Saeimu, un iet visus šos sarežģītos, cilvēkiem aktuālos jautājumus risināt. Tātad
mums, godīgi sakot, jāpasaka viņiem paldies, ka viņi ir gatavi vilkt šo smago
atbildības nastu un stāvēt kopā ar cilvēkiem šajā atbildīgajā krīzes periodā.

Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reformu. Šīs reformas
būtība ir ne jau tikai šis konkrētais, šodien skatāmais darba kārtības punkts –
karte. Karte ir viens no šīs reformas jautājumiem, un tas, protams, ir būtisks. Bet
ir, kolēģi, vesela virkne šo reformu pavadošo likumprojektu… un faktiski tā reforma
tikai pēc tam pa īstam sāksies un pa īstam mēs redzēsim, kas notiks ar visām šīm
vietām; kas būs tad, kad šie novadi būs, sāks darboties. Kā risināsies šie
savstarpējie jautājumi, kā risināsies jautājumi ar visiem kredītiem, jo varbūt
vienai pašvaldībai ir, bet otrai pašvaldībai nav… Kas tos kredītus atdos? Kas būs
ar tādiem objektiem, kuri aiziet pāri pār vienas pašvaldības atbildības sfērām,
vai ar pansionātiem, slimnīcām vai kādiem citiem? Pašreiz mēs visi domājam, ka viss
tas notiks tā, kā mēs esam iedomājušies, un ka tas būs ļoti jauki un skaisti. Kā
būs ar šiem ceļiem? Kas tos uzturēs? Kur būs līdzekļi? Kur būs nauda? Mēs
uzskatām, ka šodien, konkrēti sazīmējot šo karti, saliekot šos novadus kopā, mēs
esam veikuši reformu. Tas ir blefs. Tas ir, man liekas, acu apmāns, un tas, manuprāt,
ir pilnīgi nepieņemami.

Šajā situācijā ir skaidrs, ka ir dažādi pašvaldību viedokļi.
Ir tādas, kas grib reformēties. Ir tādas, kas negrib. Ir tādas, kas ir šaubu un
neziņas pilnas – vai būs šie 200 tūkstoši vai nebūs. Vai krīzes apstākļos
saņems vai nesaņems? Es personīgi ticu Ivaram Godmanim. Un, ja viņš reiz solījis, ka
būs, nu tad turēs pie vārda. Un arī mēs kā koalīcija par to atbildam. Tas ir mūsu
valdības atbildības loks – atbildība pret šīm pašvaldībām, kuras gaida šo
naudu, turklāt gaida to varbūt diezgan ātri.

Bet, runājot par šiem mūsu konkrētajiem priekšlikumiem, mēs 28:
vadāmies – skaidri un gaiši – pēc šīs situācijas. Jā, ir pašvaldības, kas ir
vērsušās Satversmes tiesā, un, manuprāt, šeit ir galīgi lieki tām pārmest, ka
tās ir kaut kur meklējušas naudu, ka ir kaut kādu partijas naudu izlietojušas. Jo
tajās pašvaldībās, kas vērsušās Satversmes tiesā… tur vadībā ir Zaļo un
Zemnieku savienības pārstāvji, tur vadībā ir Tautas partijas pārstāvji, tur ir no
partijas „Jaunais laiks”, tur ir bezpartejiskie… Principā visi šie pašvaldību
vadītāji pēc savas būtības ir bezpartejiskie, jo visus viņus vieno viena vēlme –
būt pašiem saimniekiem savā zemē.

Un līdz ar to, kolēģi, mūsu viedoklis šodien ir skaidrs un
nepārprotams. Mēs aizstāvēsim tās pašvaldības, kas ir vērsušās Satversmes
tiesā, mēs balsosim par šo pašvaldību patstāvību. Mēs balsosim pret karti, ja
nebūs šo pašvaldību intereses ievērotas. Tā ir mūsu nostādne. Bet par katru
konkrēto pašvaldību, par tās konkrētām iespējām strādāt kā atsevišķam
novadam, mēs argumentēsim, kad būs runa par šiem konkrētiem pašvaldību
priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, klātesošie un tie, kas seko līdzi šim tiešām
svarīgajam notikumam – balsojumam par to, vai Latvijā notiks novadu reforma vai
nenotiks.

Šeit ir izskanējis tik daudz pašu radītu mītu un diemžēl arī
melu, ka tomēr dažus no tiem es gribētu paskaidrot un izteikt savu viedokli.

Par brīvprātību. Tiešām Dānijas piemērs, kura ir reformējusi
vairākkārt, līdz sasniegusi tādus pašvaldību apmērus, kas ir ekonomiski pamatoti,
rāda, ka brīvprātīgā veidā diemžēl pārvarēt savu viensētnieka vai sava
izdevīguma, vai arī vienkārši ekonomisko likumsakarību nesaprašanas loģiku nav
iespējams. Un tādēļ parlamentam ir jāizrāda sapratne par to, kādam mērogam ir
jābūt pašvaldībās.

Jāteic, ka šī karte tiešām izskatās ļoti dažāda. Diemžēl.
Diemžēl. Mērogi šeit jau daudzu kompromisu rezultātā… Un lielākoties šie
kompromisi vienmēr bija tad, kad Zaļo un Zemnieku savienībai atkal bija kārtējās
prasības… Mērogi ir samazinājušies, un atsevišķi novadi, domāju, nebūs
rīcībspējīgi, jo tie ir vienkārši par mazu.

Mana pārliecība ir tā, ka pareizais mērogs būtu bijis aptuveni,
šur tur modificējot, bijušo rajonu robežās, jo tas ir tas mērogs, kad spēj gan
pārvaldīt attiecīgo teritoriju, gan spēj pārdalīt līdzekļus, kas ir nepieciešami,
jo pagastiņš ar 500 iedzīvotājiem to mazo lauku skolu nemaz nespēj un nespēs
uzturēt pienācīgā līmenī. Un atļaut pašiem lemt, ja diemžēl ir pašvaldības,
kur knapi varēs sastādīt vienu vēlēšanu sarakstu un šajā sarakstā būs ģimenes
locekļi, radi un draugi… Nē, tas ir viens cits pagasts, kur, piemēram, tad, kad sāka
runāt par reformu, bija tūkstoš iedzīvotāju, tagad tur ir piecsimt. Jā, viņi droši
vien grib turpināt paši valdīt savā mazajā kņazistē, bet tikai viņu valdīšanas
rezultātā iedzīvotāji vienalga dodas uz tiem attīstības centriem, kas
attīstījušies dabiski.

Un tā ir to politiķu, vietējo politiķu, atbildība, lai šis
attīstības centrs nevis nogremdētu tos, kas ir apvienojušies ar šo centru, bet spētu
dalīties ar viņiem gan idejās, gan palīdzētu veidot tādus projektus, kas ir kopīgi
visam novadam, lai ūdenssaimniecība ir laba ne tikai pilsētā, bet arī lauku
centros… Ja, teiksim, kādā mazā skoliņā… un te es Druvietes kundzei varu daļēji
piekrist, ka sākumskolai noteikti būtu jāpaliek, bet, ja šajā mazajā skoliņā nav
pienācīga ķīmijas vai fizikas kabineta, jo viens tāds aprīkojums maksā 50 000
latu, tad varbūt tomēr prātīgāk ir pēc 7.klases doties uz 15 vai 20 kilometru tālo,
tuvāko, labi aprīkoto skolu ar kvalificētākiem pedagogiem.

Tā ka šī karte mums ir jāatbalsta… Jā, ar smagu sirdi, jo tā ir
tikai trešdaļa soļa pareizajā virzienā, bet tā ir trešdaļa soļa pareizajā
virzienā! Un, protams, būs arī nākamie. Bet, ja mēs šodien nespersim to trešdaļu
soļa, tad nebūs vēl piecpadsmit gadu to nākamo soļu.

Es varu minēt kaut vai vienu piemēru. Savulaik, vēl pirms 6 gadiem,
izpētes, starp citu, ir bijušas entās, jo gandrīz katrs ministrs piešķīra naudu
pašvaldību optimālu apvienošanās projektu izstrādei. Piemēram, Valkas rajonā tika
uzskatīts, ka optimāli ir jābūt diviem novadiem. Daudzu kompromisu rezultātā tur
tagad ir trīs, bet vēl divi pagasti aiziet vispār pie citiem rajoniem, kas nav pareizi
no ekonomiskā viedokļa, bet tas, protams, ir labāk nekā šis mazais sīkzemnieks, un,
ja mēs velkam paralēles… Jā, mums arī te vienmēr ir aizstāvji, kas saka: „Nu,
lai ir tās zemnieku saimniecības ar divām trijām govīm, ja viņi grib! Lai viņi tā
saimnieko.” Bet šīs saimniecības dzīvo naturālajā saimniecībā. Vai mēs tiešām
gribam, lai arī pašvaldības dzīvotu naturālajā saimniecībā? (No zāles dep.
I.Rībena: „Mēs visi paši dzīvosim naturālā saimniecībā!”)

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es atgriezīšos pie 19.priekšlikuma. Šis
priekšlikums, ko ir iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Zalāna kungs, pasaka, ka novadus un teritoriālā iedalījuma vienības nosaka šā
likuma otrais pielikums. Līdzīgs priekšlikums ir iesniegts arī no partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas, un ir pilnīgi vienalga, kuru mēs no šiem
priekšlikumiem atbalstām, jo ir skaidrs, ka būs otrais pielikums, un tajā, manuprāt,
ir likumsakarīgi jāsakārto visi nobalsotie priekšlikumi. Bet priekšlikumi par novadu
veidošanu dalās trijās grupās: ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikumi, par kuriem mēs sāksim balsot, sākot ar 23., par katru priekšlikumu. Un
tas ir ļoti labi, ka šie priekšlikumi ir iesniegti atsevišķi. Bet partijas
„Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikums ir iesniegts kā 197.priekšlikums.
Praktiski pēc satura tie ir ļoti līdzīgi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
iesniegtajiem priekšlikumiem, un tāpēc mēs balsosim arī par katru Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Ja būs kādas atšķirības un Saeima neatbalstīs kādu no šiem
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, tādā gadījumā
mēs prasīsim balsojumu par tiem priekšlikumiem, kurus mēs vēlamies aizstāvēt, lai
aizstāvētu nevis mazo viensētnieku gribu, bet tās pašvaldības, kuras tik tiešām
spēj sakarīgi strādāt vai kuras vieno etniskās, kultūras vai kādas citas vienības.
Nu, kaut vai Ance un Tārgale, kur ir vairāk nekā 2800 iedzīvotāju un kurš ir
īpatnējs lībiešu novads.

Lai mēs vēl mazliet parunātu par to, kā turpināsies mūsu
balsojumi, es aicinu balsot pēc izvēles par 19. vai par 20.priekšlikumu, un šis
priekšlikums tad tiks iestrādāts 8.panta pirmajā daļā, bet tabulā nevar palikt
tāds ieraksts, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts
156.priekšlikumā.

156.priekšlikumā ir runāts pavisam par kaut ko citu. Šo
priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet praktiski to
ir sagatavojusi un ar balsu vairākumu nobalsojusi Tautas partijas frakcija. Un tas paredz
visus šos dīvainos kritērijus. Bet kritēriji tiek laboti vēl arī priekšlikumos,
sākot no 151. līdz 155. Pievērsīsim atkārtoti arī mēs uzmanību, kad nonāksim
līdz šiem priekšlikumiem.

Nu, un tātad šis aicinājums to iestrādāt otrajā pielikumā
saistās arī ar vēl vienu priekšlikumu. Tas ir 201.priekšlikums pašā pēdējā
lapiņā, un tur ir pateikts, ka atkarībā no tā, kā mēs nobalsosim par katru
priekšlikumu, par katru novadu vai pagastu apvienību, tiks labots trešais pielikums.

Kas ir trešais pielikums? Es nupat izrunājos ar Spurdziņa kungu, un
mēs sapratām, ka trešais pielikums – tā ir novadu karte. Tātad mēs negribam
neviens šeit, zālē, boikotēt novadu reformu, bet gribam, lai tā notiktu
brīvprātīgi. Šeit nenotiks nekādas demonstrācijas, nekas, ja mēs ievērosim šo
brīvprātības principu un balsosim pēc sirdsapziņas par katra novada, kurš prasa savu
patstāvību, atbalstīšanu. Nu, lūk!

Un tālāk. Nevar tā teikt, kā, piemēram, Tautas partija paziņo, ka
tikai lielie novadi ir jāatbalsta, bet mazie ir viensētnieki. Viensētnieks, Kraukļa
kungs, ir ļoti laba lieta (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tikai ne
pašvaldībām!”), viņam tā gotiņa dod pieniņu tam dēliņam un meitiņai,
kuriem jāiet skolā. Un es domāju, ka tā nevajag uzstāties… Un nevar arī teikt tā,
ka mūsu lieta, kā saka Tautas partija, ir taisnīga un mēs uzvarēsim. Uzvarēs
taisnība!

Un tāpēc balsosim par tiem visiem priekšlikumiem pēc kārtas.
Atbalstīsim arī mazos!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! PCTVL piekristu viedoklim, ka brīvprātības
princips šajā likumā ir aizmirsts. Un šis 2.pielikums ir ne vairāk kā vēlēšanu
apgabalu sadalījums Tautas partijas labā.

Es tikai gribētu atgādināt, ka tas notiek Latvijā ne pirmo reizi.
Pagājušā gadsimta 80.gadu nobeigumā bija tāds Latvijas PSR Augstākās padomes
priekšsēdētājs Anatolijs Vaļerjanovičs Gorbunovs, kurš tolaik vēl runāja
krieviski bez akcenta. Viņš varbūt ne bez ASV padomnieku palīdzības arī sadalīja
Latvijas teritoriju pa vēlēšanu apgabaliem. Ļoti dīvaini!

Teiksim, PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanās lauku apgabalu,
kur dzīvoja pārsvarā latvieši, pēc iedzīvotāju skaita bija četras reizes mazāk
nekā Rīgā, kur dzīvoja pārsvarā krievi.

1989.gada pašvaldību vēlēšanās – pēdējās, kad visi
iedzīvotāji bija balsstiesīgi, apgabalu robežas Rīgā bija visai dīvainas, lai
apvienotu visus krievu rajonus vienā apgabalā un dotu krieviem iespēju ievēlēt vienu
deputātu divu vai triju iespējamo deputātu vietā.

Sakarā ar to arī bija Latvijas Tautas frontes pārliecinoša uzvara
un izveidojās Godmaņa pirmā valdība. Rezultātā tautsaimniecība mums ir pilnīgi
sagrauta, tauta izmirst. Un, lūk, negodīgā administratīvā reforma arī ir šīs Pirra
uzvaras auglis.

Cienījamie klātesošie! PCTVL deputāti ir parakstījuši Aicinājumu
Valsts prezidentam lemt jautājumu par reformu tautas referendumā. Un ne mēs,
cienījamais Brigmaņa kungs, atsaucām savus parakstus.

Es aicinu jūs atbalstīt brīvprātības principu – nobalsot par
visu novadu vēlmi dzīvot atsevišķi un, ja tas neiznāk, balsot „pret” šo
likumprojektu kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Gunāram
Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Man jāatgādina… Te runāja daudz par vēsturi.
Es esmu izpētījis Kurzemes vēsturi kopš 1795.gada, kad Kurzemi pievienoja Cariskajai
Krievijai, līdz pat šai dienai – tas ir, 214 gadu garumā.

Tad, pirmkārt, man ir trīs lietas, ko es gribu pateikt. Vārds
„pagasts”. Mēs to lietojam. Šis vārds jau bija pazīstams 13.gadsimtā, kad
lielkrievu kņazi brauca savākt savus meslus – tātad no vārda, patīk mums vai
nepatīk, „?????????”.

Tikai 1867.gadā, kad tika izdots likums par pagastu pārvaldību
Krievijas guberņās, šādi pagasti Latvijā izveidojās arī Dundagā. 1866.gadā
sanāca deputāti – bet tad viņus sauca „vietnieku pulki” – un ievēlēja pirmo
pagastveci Frici Adamoviču. Es Dundagā biju 19.pagastvecis.

Tādā veidā 82 gadus pastāvēja šie pagasti. Un tad 1949.gada
31.decembrī pagasti un apriņķi tika nolikvidēti un tika veidotas ciema padomes un
izveidotas izpildkomitejas.

Nāca 1990.gads. Mēs ar lielu aizrautību likvidējām šīs
izpildkomitejas un atjaunojām pašvaldības. Un tad pirmais jautājums – kāpēc mums
nepatīk vārds „pagasts”? Atceros, – tad, kad bija runa par to, kā sauksim jaunos
veidojumus, bija priekšlikums tos nosaukt par aplokiem. Nu, vārds „aploks”, protams,
slikts. Nosauca par novadu.

Otrkārt. Tātad nav vēl pagājuši 18 gadi, bet mēs atkal vēlamies
atgriezties pie tām pašām izpildkomitejām, neņemot vērā ne ekonomiskos, ne
kultūrvēsturiskos, ne etnogrāfiskos principus.

Pašvaldības mērogs ir atkarīgs pārsvarā tikai no diviem
kritērijiem.

Pirmais kritērijs ir infrastruktūra. Un mēs neesam unikāli.
Pavērojiet, kā notika reformas tepat netālu – Dānijā. Sakārtojas infrastruktūra,
mērogs tiek palielināts.

Otrs ļoti svarīgs kritērijs, runājot par pašvaldības mērogu, ir
tas, ka konkrētas pašvaldības iedzīvotājs sajūt piederību konkrētai pašvaldībai.
Tātad, izveidojot vienu, kā saka… Šeit mēs sakām: mēs gribam atgriezties pie
izpildkomitejas. Viens rajons, viens pagasts… tur tad attālums starp pašvaldībām ir
simts kilometru. Un tāpēc bija kompromiss – 167 novadi. Gods un slava Kučinska
kungam!

Nē! Tas viss tika izjaukts! Ir izveidotas tādas… nezinu… bieži
vien lietojam šo vārdu – „šķēres”: lielākais novads – 38 tūkstoši,
mazākais novads – 1 400. Divdesmit septiņas reizes!… Kas šo putru savārīja? (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Zaļie zemnieki!”) Tautas partija!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Faktiski Zalāna
kunga priekšlikumā nav nekā slikta. Novadus un teritoriālā iedalījuma vienības
nosaka šā likuma 2.pielikums. Un to, es domāju, principā varētu atbalstīt (pilnīgi
vai daļēji – tam sevišķi lielas nozīmes nav).

Es gribu runāt par kaut ko citu. Atcerēsimies 90.gadu sākumu! Mums
bija rūpniecības reforma, lauksaimniecības reforma, zvejniecības reforma, zinātnes
reforma – un tā es vēl varētu turpināt. Un kas no tā sanāca? Izpostīta
rūpniecība, izpostīta Latvijas lauksaimniecība, grūti iet zvejniecībai, un mēs
zinām, kas šodien notiek arī ar zinātni.

Vēl varētu minēt veselības aizsardzības reformu. Tās rezultāts
– tautas veselība pasliktinājusies. Cilvēki mirst kā mušas. Katru gadu par 9-12
tūkstošiem izmirst vairāk cilvēku nekā piedzimst.

Mums bija arī izglītības reforma, un daudzi no jums kā lakstīgalas
no šīs tribīnes dziedāja, ka palielināšoties konkurence, uzlabošoties zināšanu
kvalitāte. Taču šodien gan skolotāji, gan skolu direktori, gan zinātnieki pasaka, ka
rezultāts ir negatīvs.

Ar teritoriālo reformu… es baidos, ka mēs gribam, kā labāk, bet
iznāks, kā vienmēr. Trīsdesmit trīs novadi negrib apvienoties „kolhozā”. Kā var
tos tur dzīt ar varu? Tas taču jau bija padomju laikos, un, kā jums ir zināms, nekas
labs no tā nesanāca.

Nav pārdomāts, kā pārvaldīs veselības aizsardzību, kā
pārvaldīs izglītības sistēmu vai to vienu skoliņu, kura būs attiecīgajā novadā.
Kā tā organizēs centralizētos eksāmenus, kurš kam maksās, un tā tālāk un tā
joprojām.

Mēs šobrīd rīkojamies kā slikts karavadonis – uzsākam kauju un
pēc tam sākam domāt un rīkoties.

Šeit jau minēja par to, kā saglabās mazās skolas… vienam otram
gudriniekam galvā jau ir, ka tās jālikvidē. Nedrīkst to darīt! Jūs vēl vairāk
izpostīsiet un iznīcināsiet Latvijas laukus, un tur visvairāk ir latviešu skoliņu.
Krievu skoliņu mazkomplektu laukos ir diezgan maz. Jūs paši paceļat roku pret savām
saknēm. Nedrīkst to darīt!

Savas frakcijas vārdā es arī gribu jums paziņot: mēs atbalstīsim
šā likuma visu pozitīvo, mēs atbalstīsim visus priekšlikumus, kas nav pretrunā ar
vietējās pašvaldības, ar vietējo cilvēku vēlmēm. To mēs atbalstīsim. Bet
attiecīgus jautājumus mēs nevaram atbalstīt. Atkārtoju: ar varu iedzīt
„kolhozā” nedrīkst! Ja tas nebūs ņemts vērā, mēs, bez šaubām, nevarēsim
atbalstīt šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezident! Sēdes vadītāj! Kolēģi!

Kalnietes kundze, Francija nav labākais piemērs! Mums ir jāskatās
uz valstīm, kas ir līdzīgas teritorijas, iedzīvotāju skaita un tradīciju ziņā.

Dānijā tūkstotis pašvaldību apvienojās brīvprātīgi, bet četri
simti – es atkārtoju – četri simti! – pašvaldību tika apvienotas piespiedu
kārtā. (No zāles dep. J.Pliners: „Cik Dānijā ir ministrijas, cik pie mums?”)

Kursītes kundze, brīvprātība ne vienmēr dod rezultātus! Jūs
pieminējāt Suitu novadu. Gudenieki aizgāja uz Kuldīgas novadu, jūrkalnieši
brīvprātīgi aizgāja uz Ventspils novadu un palika pliki alsundznieki, kas diemžēl ir
tikai trešā daļa no suitiem.

Runājot par republikas pilsētām. Es jau šeit minēju, ka vislabāk
ir, ja jaunos novadus var izveidot ap dzīvotspējīgajiem urbānajiem centriem, kuri
darbotos kā piegulošās lauku teritorijas centri, tādējādi radot ekonomiski
integrētus apvidus.

Ir daudz brīnišķīgu novadu izveidots, skatoties kartē: Sigulda,
Smiltene, Valka, Dobele, Auce, kur ir šie centri. Un, manuprāt, mēs ar laiku būsim
spiesti pārskatīt arī republikas pilsētu statusu, jo paskatieties kartē, piemēram,
uz Ventspils novadu. Ventas kreisajā krastā visas tās daudzās pašvaldības…
Ventspils novadā nav nevienas vidusskolas. Visi skolēni brauc mācīties uz Ventspili,
brauc atpakaļ. Lielākā daļa brauc strādāt uz Ventspili, brauc atpakaļ.
Ventspilniekiem ir vasarnīcas novada teritorijā, tur viņi uzturas vasarā. Tātad visa
šī savstarpējā mijiedarbība apliecina to, ka republikas pilsētai šajā gadījumā
ir jākļūst arī par novada centru.

Un pēdējais. Protams, komisijai var izteikt tikai līdzjūtību, jo
komisija ir bijusi spiesta meklēt kompromisu, un ne vienmēr, balsojot un meklējot
kompromisu, ir iznācis labākais rezultāts. Piemēram, Rūjienas novads būtu
brīnišķīgs novads pēc saviem apmēriem, pēc savas ietekmes, pēc sava centra, ja tam
būtu pievienots arī Ķoņu pagasts un Naukšēnu novads. Paskatieties kartē! Ķoņu
pagasts robežojas ar pašu Rūjienas pilsētu. Uz Rūjienu brauc gandrīz visi strādāt,
uz Rūjienu brauc mācīties. Ir vairāk kā skaidrs, ka perspektīvā Naukšēnu novads
un Rūjienas novads būs jāapvieno un jāizveido viens novads, un šādus piemērus…

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūsu runas laiks atkal ir beidzies.

Dz.Ābiķis. …raugoties kartē, var nosaukt ne vienu vien. Bet
nobeigumā… Jā, nobeigumā gribu teikt tikai to, ka es esmu pietiekami daudz
iedziļinājies šajās problēmās un pārrunājis lietas ar speciālistiem, ar saviem
kolēģiem universitātē, ar ģeogrāfiem, ar ekonomģeogrāfiem…

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūs esat pārsniedzis runas laiku
par četrdesmit sekundēm. Jūs atvainojiet, bet es esmu spiests jums liegt vārdu.

Dz.Ābiķis. Ļaujiet man teikumu pabeigt!

… un visi uzskata, ka reforma ir jāpabeidz. Šis ir pirmais solis,
kam sekos nākamais.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, esmu spiests jums aizrādīt, ka jūs
pārkāpjat Saeimas kārtības rulli.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bet teikumu tu ļauj pabeigt, sēdes
vadītāj!”)

Ar sēdes vadītāju saskaņā ar Kārtības rulli nediskutē…

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Kučinska kungs!
Iespējams, ka es nebūtu vispār ņēmusi vārdu otro reizi, ja ne jūsu uzstāšanās.
Vispirms es gribētu teikt, Kučinska kungs, ka 167 novadi – tā ir reforma, ko jūs kā
ministrs uzsākāt, un tā lielā mērā arī atbilst tai pārliecībai, kāda pašlaik
parādās novados. Tātad jums nebūtu jārunā par to, ko tad darīsim ar 30 un ko tad
darīsim ar 80, kāpēc vieniem dot un otriem nedot, jo šis 167 novadu modelis bija ļoti
optimāls. Un, ja jūs atceraties, tas neraisīja tik asus protestus kā šis.

Man šķiet, ir ļoti neētiski cilvēku vēlēšanos saglabāt savu
patstāvību tā novienādot un teikt: „Viņi turas pie saviem krēsliem.” Tas ir
ļoti vienkāršs skatījums, jo cilvēki nevis turas pie saviem krēsliem (tajā skaitā
arī visi 100 Saeimas deputāti), bet motivācija bieži vien ir pavisam cita. Turklāt
ļoti daudzos novados ir notikušas iedzīvotāju aptaujas, kurās ļoti skaidri
parādās, ka arī viņi turas pie saviem krēsliem – viņi vēlas šajā novadā
pastāvīgi dzīvot.

Man, protams, ir prieks arī par to, ka Kučinska kungs un vēl arī
citi deputāti, kas agrāk šos vārdus nepazina, beidzot ir iemācījušies vārdus
„ilgtspējīga Latvija”.

Ilgtspējīga Latvija nozīmē izglītību, grāmatas un valodu, un tas
drauds, ka šie dabīgie attīstības centri būs kaut kur ārpus mazā Baltinavas vai
citiem novadiem… Jā, to jau mēs vērojam diendienā kopš 2004.gada, jo Latvijas
dabīgās attīstības centrs pašlaik ir Īrija un vēl dažas citas valstis.

Ja mēs paskatāmies uz to, kā tad praksē tā ilgtspējīgā
attīstība tiek īstenota… piemēram, kapitālsabiedrības šobrīd valstij izmaksā 7
miljonus, bet liela daļa deputātu nobalsoja pret to, ka uz tām tiek attiecināts 15
procentu samazinājums atalgojumā, nemaz nerunājot par to, ka tiktu noteikti griesti
kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļiem. Redziet, ja tie būtu noteikti, tad
valstij atrastos tas pusotrs miljons, ko valsts iegūs, paaugstinot PVN grāmatām no 5
procentiem uz 21 procentu.

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies.

S.Kalniete. Protams, ka mēs balsosim par tiem priekšlikumiem, kurus
esam iesnieguši. Un atkarībā no tā, vai deputāti tos būs atbalstījuši vai ne, mēs
arī izšķirsimies, vai atbalstīt šo karti. Es gribētu teikt…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies, Kalnietes kundze!

S.Kalniete. Jā, arī Ābiķa kungam beidzās. Es pabeigšu šo
teikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli runātājam ir tiesības lūgt Saeimu pagarināt runas laiku par pus minūti vai
par… Vai deputāti iebilst, ka runas laiks tiek pagarināts tik tālu, lai Kalnietes
kundze varētu pabeigt savu domu? (No zāles: „Lai runā! Lai pabeidz!”) Deputāti
neiebilst. Jūs varat turpināt.

S.Kalniete. Es sirsnīgi, kolēģi, jums pateicos par to!

Lai šoreiz ar šo administratīvi teritoriālo reformu neiznāk tā
kā slavenajā Černomirdina teicienā: gribējām kā labāk, iznāca – kā vienmēr.
Un to, kā iznāk vienmēr Tautas partijai, to mēs kopš 2004.gada esam redzējuši.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītie visi klātesošie! Es
biju atsaucis savas tiesības runāt, bet, noklausījies daudzu Saeimas deputātu runas,
es tomēr saprotu, ka es nevaru nerunāt.

Dzejnieka Andreja Eglīša bērēs mācītājs runāja un lasīja vienu
no viņa pēdējām vēstulēm. Un šī vēstule bija skumju un sāpju pilna, kurā šis
lielais dzejnieks runāja par to, ka braucot no Rīgas uz viņa dzimto Ļaudonu, viņš
īstenībā redz arī vasaras karstumā tuksnesi, ka neredz ļaudis, neredz darbaprieku,
neredz cilvēkus. Šis tuksnesis plešas arvien lielāks.

Es dzīvoju 26 kilometrus no Madonas un varu Madonā – rajona
pilsētā – nokļūt pa trim ceļiem. Vienu ceļu izvēloties, pēc laika es nokļūstu
uz asfalta, un tur es nedaudz redzu no šī darbaprieka: redzu cilvēkus, redzu kustību.
Bet pa pārējiem diviem ceļiem braucot, es varu nobraukt 26 kilometrus līdz Madonai un
atpakaļ un arī vasaras viszaļākajā laikā neredzēt nevienu cilvēku. Absolūti
nevienu! Tuksnesis izplešas arvien tālāk.

Tādēļ es piekrītu arī deputātei Kursītei, kura saka, ka, lūk,
šī kultūrvēsturiskā piederības sajūta arī ir nepieciešama un ka tas… šī
sajūta nemaz nav ņemta vērā kā nepieciešamība šajā teritoriālajā reformā.

Arī es, meklēju nolēmis 1997.gadā aiziet no Rīgas, meklēju šo
sakņu piederību un atradu mājvietu Madonas rajonā, kur es esmu pavadījis skaistas
bērnības dienas un kur manas mātes priekšteči, kā tagad zinu, pēc ģenealoģiskā
koka, ir pavadījuši varbūt trīs gadu simtus, un tas ir svarīgāk… Tas ir svarīgāk
nekā materiālā piederība, par ko tagad daži deputāti saka, ka, lūk, būs visi tie
labumi, ko dos šī apvienošanās.

Šī kultūrvēsturiskās piederības sajūta rada materiālās
vērtības, nevis otrādi.

Arī deputātei Druvietei es varu tikai piekrist, ka mazās skoliņas
ir jāsaglabā neatkarīgi no tā, ka šeit daži deputāti, kuri aizstāv šo reformu,
izteicās, ka, lūk, tur būs fizikas kabinets, kura tagad te nav, un tā tālāk.

Šeit pat, Saeimas bibliotēkā, es esmu lasījis pēdējos mēnešos
par 28:
Somiju – par Somijas izglītības sistēmu. Mēs zinām, ka šī izglītības sistēma
tiek augsti vērtēta visā pasaulē un ka daudzu pasaules valstu izglītības darbinieki
– skolotāji un zinātnieki – brauc mācīties, kā somi ir sasnieguši šo augsto
līmeni.

Lūk, ne tikai Polārā loka apgabalos Somijā, bet arī citur Somijā,
lauku novados, lai neiztukšotu Somiju, Somijas valdība maksā skolotājiem ievērojamas
piemaksas un visos mācību priekšmetos, lai bērns, kas pabeidz šādā nomaļā
stūrītī pamatskolu vai vidusskolu, būtu ieguvis nepieciešamās atzīmes un
nepieciešamo izglītību visos priekšmetos. Lai viņš tad, kad viņš pārcelsies no
šā novada uz pilsētām vai kādu citu blīvi apdzīvotu Somijas apgabalu, varētu
turpināt savu izglītību. Viņi uztur skolas, kurās bērnu skaits tikai nedaudz
pārsniedz skolotāju skaitu. Jā, uztur un uzturēs, kā var to lasīt!

Tālāk. Šeit Kučinska kungs un arī citi reformas piekritēji jau
kuro reizi būtībā apvaino daudzus pagastu vadītājus. Protams, būs atsevišķi
cilvēki vienmēr, kas savas egoistiskās intereses stādīs augstāk par vispārības
interesēm, bet attiecībā uz teritoriālo reformu, arī tagad dzīvodams, lūk, šajā
novadā jau 32 gadus, es varu pateikt, ka tas tā nav. Tie vienmēr būs mazākumā,
Kučinska kungs! Vairākumā gadījumu, šeit jau teica arī citi runātāji, paši
pagasta iedzīvotāji ar saviem parakstiem un ar savu nostāju atbalsta tos pašvaldību
priekšsēdētājus, kuri ir pret reformu. Tāpēc šādi vispārināt – ka tie visi ir
slikti cilvēki, kuri vadās tikai no egoistiskām interesēm – nevajadzētu, jo tas ir
apvainojums daudziem priekšzīmīgiem pagastu vadītājiem, kurus atbalsta vietējie
iedzīvotāji.

Tālāk. Deputāts Krauklis saka, lūk, ka tādējādi mēs tagad
izveidosim pēc šīs kartes, kura viņam bija rokā… pazudīs tādi pagasti, kuros ir
naturālā saimniecība. Tas tā nav! Vestiena ar saviem 800 iedzīvotājiem ir mazs
pagasts. Tas nekādi neietilpst tajos jūsu tūkstoš rēķinos, bet mums joprojām ir
divas priekšzīmīgas saimniecības, kuru galvenais ienākumu avots ir lauksaimniecība
un kur nav naturālā saimniecība. Ar tādu piemēru vien, manuprāt, pietiek, lai
varētu pateikt, ka… Jā, tikai divas, bet tas jau ir Eiropas… Tādēļ, ka mēs
iestājāmies Eiropas Savienībā un Eiropa sagrāva mūsu lauksaimniecību.

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Lācis. Jā, beidzu. Atļaujiet 30 sekundes vai 50.

Sēdes vadītājs. Vai mēs varam piekrist? (No zāles: „Jā! Lai
runā!”) Lūdzu, turpiniet!

V.Lācis. Amerikas Savienotās Valstis ar savu konservatīvismu šajā
gadījumā ir labs piemērs. Jūs zināt, ka katrai pavalstij, štatam, ir tiesības
sūtīt tālāk kā tautas pārstāvjus divus senatorus. Un tur ir Menas štats, kur
iedzīvotāju skaits gadu desmitiem tikai nedaudz pārsniedz vienu miljonu iedzīvotāju.
Bet viņi sūta divus senatorus tāpat kā lielie štati, kur vienā pilsētā ir 10 vai
15 miljoni iedzīvotāju. Un amerikāņi ievēro šo principu. Ja reiz Menas štats
pastāv, šī pašvaldība, īsta pašvaldība pastāv, viņi to netraucē.

Un beidzamais. Tiešām beidzamais. Ne tādēļ, ka es esmu bijis
kādreiz šīs frakcijas sastāvā. Es pilnībā saprotu Zaļo un Zemnieku savienības
nostāju, un šodien, ceļā uz darbu lasot, man atkal bija nepatīkami, ka šo nostāju
attēlo kā valdības gāšanas mēģinājumu. Viņi nemaz citādi nevar rīkoties. Tāpat
kā kādreiz pašā sākumā teica par „Jauno laiku”, kad „Jaunajam laikam”
galvenais bija antikorupcijas apkarošanas princips, godīguma princips. Viņi taču
nedrīkst valdības dēļ darīt politisku pašnāvību. Viņi rūpējas par savu
elektorātu, kas šai partijai ir uzticējies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Prezidija priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Dāmas un
kungi! Labdien! Šodien mums ir ļoti nozīmīga diskusija. Un diskusija ir par
pašvaldību reformu. Šī problēma ir samilzusi, to mētā kā tādu karstu kartupeli.
Ne īsti norīt, ne īsti izspļaut. Īsti nevienam vairs negribas ar to sapīties. Taču
redz, ka līdz galam kaut kā labāk vai sliktāk novest vajag.

Vēlos izteikt „Jaunā laika” viedokli. „Jaunais laiks”
neatbalsta un neatbalstīs tādu reformu, kas neatrisina galvenās problēmas. Galvenās
laukos un novados dzīvojošo cilvēku problēmas. Sākoties šai reformai, augsti
godājamie politiķi, jūs solījāt, ka reforma ir nepieciešama tāpēc, lai uzlabotu
pakalpojumu kvalitāti. Lai uzlabotu gan kvalitāti, gan pieejamību tiem pakalpojumiem,
kurus pašvaldība nodrošina cilvēkiem reģionos. Tāds čiks no tā visa vien ir
sanācis. Nedz ceļi uzlabosies, nedz ceļu kvalitāte uzlabosies, nedz ambulanču, nedz
bibliotēku laukos būs vairāk. Gluži otrādi. Šķiet, ka šīs reformas rezultātā
tas viss ies mazumā.

Otra lieta, par ko politiķi runāja, bija kapacitātes
koncentrēšana. Pagaidām izskatās, ka koncentrēts tiks, piemēram, izglītības
tīkls, skolu tīkls. Jēkabpils rajona piemērs. No divdesmit septiņām
deviņgadīgajām skolām, ja reforma turpināsies tā kā tagad, 25 būs jāaizver. Ja
būs skolu koncentrācija, būs tieši sliktākais rezultāts, nevis tāds, kādu to
varētu vēlēties iedzīvotāji. Turklāt neviens jau nav sniedzis atbildi – ja šīs
skolas slēgs, kas notiks ar bērniem? Kā viņus spēs izvadāt tās pašvaldības, kas
paliks pāri?

Vēl viena lieta, kuru politiķi solīja… kuru politiķi solīja,
sākot šo reformu; vismaz argumentēja, ka reforma ir ļoti nepieciešama kaut vai
tāpēc, lai varētu nodrošināt viendabību. Kāds no kolēģiem jau runāja, ka
jaunizveidotajiem novadiem būtu jābūt salīdzinoši vienādiem. Tad vieglāk būšot
administrēt. Rezultāts – atkal čiks! Ir gan milzīgi lieli, gan mazi novadi. Arī
šajā jomā nekas nav panākts.

Un vēl viena, manuprāt, ļoti nozīmīga lieta – brīvprātība.
Sākumā tika solīts, ka būs brīvprātība. Kāpēc tad bija jāsola, ja beigās tik un
tā nolēma apvienot piespiedu veidā? Tad jau varēja uzreiz veco rajonu robežās ar
vienu rīkojumu apvienot jau pirms nezin cik gadiem un rezultāts būtu sasniegts, un
reforma jau būtu sen, sen aiz kalniem. Bet, ja reiz solījāt brīvprātību, godājamie
kolēģi, tad pildiet savus solījumus un ļaujiet, lai tie pagasti, kuri vēlas dzīvot
tālāk vieni paši, lai viņi izbauda, ko nozīmē būt vieniem pašiem blakus varbūt
kādam lielākam pagastam, un ar laiku lai pieņem paši savu lēmumu par turpmāko
likteni. Pēc gada vai diviem apvienosies, un kas par to, ja kādu laiku tas pagasts būs
pabijis kā viens atsevišķs novads un pēc tam nolems pievienoties?

Manuprāt, kolēģi, šī reforma ir ačgārna savā būtībā, jo visi
mēs labi saprotam, ka cilvēku dzīve reģionos tik tiešām ir sliktāka nekā lielajās
pilsētās. Tāpēc it kā tika radīta šī reforma.

Bet īstenībā jau, šodien balsojot, mēs neatbildam uz tiem
jautājumiem, kas ir cēloņi tai sliktākajai dzīvei. Mēs kaut kādā veidā mēģinām
mainīt administratīvās robežas, pārzīmēt kaut kādas teritorijas, bet cēloņi –
slikti ceļi, komunikāciju trūkums, varbūt izglītības iestāžu trūkums – cēloņi
jau netiek risināti.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šī reforma būtībā ļoti atbilst
tam, ko no tribīnes teica Šadurska kungs. Šeit tiešām tiek pārzīmētas robežas,
nevis kaut kādā veidā mēģināts uzlabot situāciju.

„Jaunais laiks” nevar atbalstīt un neatbalstīs tādu reformu,
kura nerisina iedzīvotāju galvenās problēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam, otro reizi.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie autoritārie deputāti un cienītās deputātes!
Senajiem Latvijas novadiem ir mūžības cena. Tos nedrīkst ne pārdot, ne pirkt. Un
nedrīkst tos šķēlēt ar spēku. Daudzi novadi ir sakropļoti dažādos laikmetos un
karos, daudzi novadi ir sakropļoti, taču daudzi unikāli novadi vēl ir saglabājušies
– Suitu novads, Rucavas novads, Nīcas, Bārtas novads ar saviem raksturīgajiem
tautastērpiem, ar savām dziesmām, dziedāšanas manieri, ar savu dialektu, kas kā
dārgums saglabājies cauri daudziem gadsimtiem. Un tādi novadi ir vēl arī citi:
Piebalga, Smiltene, Ērģeme, Mazsalaca… Mūsu pienākums ir saglabāt šos novadus un
iekļaut arī novadu reformas gaitā, un domāt, bet par to netika nemaz domāts. Katrs
vietvārds (toponīms jeb 28:
zinātniski – mikrotoponīms) ir kultūrvēstures dārgums. Vietvārdu iznīcināšana
ir noziegums, tāpat kā dabas pieminekļu vai arhitektūras pieminekļu nīcināšana.

Šī novadu piespiedu veidošana saskaras ar vietvārdu
iznīcināšanu. Šis ir Latvijas negodīgas sašķēlēšanas likums. Jo tālāk – jo
negodīgāk un vardarbīgāk!

Sākotnēji reforma bija iecerēta labi un arī virzījās pareizi, it
kā jau visi atbalstīja. Apvienojās divi trīs pagasti… vai nu tur ar burkāna
palīdzību, vai ar naudām viņi tā tika mudināti… Un tad – jo tālāk, jo niknāk.

Kā mēs varam ar varu piespiest, es to nesaprotu. Kā var
pašvaldībai uzspiest dzīvesveidu un apvienošanos ar spēku no augšas, no Rīgas?
Kučinska kungs minēja… tā ļoti viltīgi viņš runāja… Viņš saka: „30
pašvaldības uzspiedīs it kā savu gribu tām pārējām 80.” Nu, tā nav patiesība!
Šīs 30 pašvaldības, kas tur stāv ārā, pašas grib dzīvot brīvi un neuzspiež savu
gribu tām pārējām 80. Tās ir apvienojušās, pašas grib prasīt sev brīvu rīcību.
Kā mēs apvienojamies, cik… vai ne… Ir jau arī tādi, kas vienreiz apvienojās…

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.J.Eniņš. Cik ta man bija?

Sēdes vadītājs. Jums bija 2 minūtes, jo šī ir otrā reize, kad
jūs runājat. Pirmoreiz jūs debatējāt iepriekšējā sēdē, respektīvi, pirms sēdes
pārtraukuma. (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

G.J.Eniņš. Viņi grib, lai es runāju.

Sēdes vadītājs. Cik laika jums vajag, lai pabeigtu savu domu?

G.J.Eniņš. Jā, domas pabeigšana, ir tāda, ka…

Sēdes vadītājs. Cik daudz laika jums vajag, lai pabeigtu domu?

G.J.Eniņš. Nu, divas minūtes, pusotru.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs deputātam
Eniņam dodam vēl divas minūtes? (No zāles: „Nav! Lai domu pabeidz!”)
Turpiniet, lūdzu!

G.J.Eniņš. Tā doma tāda: kā var piespiest? Tātad 30
pašvaldības, lūk, diktēšot pārējām 80. Bet, ja kaut vai trīs vai divas, vai tikai
viena negrib ar varu iet, tad ļaujiet, dodiet viņiem to brīvību, kaut vai tās
nonāktu sliktākos apstākļos. Pēc tam varbūt lūgsies kaut kam pievienoties, bet
nevajag tagad mocīt ar lūgšanos. Šai reformai, šim procesam jābūt atvērtam visu
laiku. Mainīsies ceļi, mainīsies dzīve un tehnoloģijas, un patiešām veidosies
lielāki pagasti – lielpagasti.

Labi, paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro
reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Jaukie karstgalvji barikāžu abās pusēs! Tā es jūs uzrunāju, un
piedodiet par šo uzrunu. Bet tieši tā man gribas sacīt, jo jūs jūtat šīs vēsmas.
Un, redziet, viss šajā grēcīgajā pasaulē ir atkarīgs no domāšanas. Domāšanai
seko rīcība, vai nu pareiza, vai nepareiza, un tas, kas pašlaik notiek Latvijā, saucam
to par krīzi vai citādi, – tas ir nepareizas domāšanas rezultāts, un citādi jūs
man to neieskaidrosit un nevienam citam neieskaidrosit. Lūk, tur jau tā bēda! Tātad
mēs esam nepareizi domājuši un lielā mērā nepareizi domājam, varbūt pat no visām
pusēm, ieskaitot arī mani šodien, šajā Latvijai ārkārtīgi svarīgajā jautājumā
par šo reformu.

Draugi mīļie, mani drusciņ – nevis drusciņ, bet daudz –
pārsteidz Tautas partijas cilvēku, kurus es katru atsevišķi cienu, bet kopumā šī
ietiepība un – es gribētu teikt – iedomība. Jūs esat iedomājušies, ka jums ir
patiesība pēdējā instancē, un viss. Ieklausieties, kas šodien un pēdējās dienās
skan no plašsaziņas līdzekļiem un ko nupat šeit, Saeimā, arī Kučinska kungs teica,
ka vairs nebūšot ne pozīcijas, ne opozīcijas, ka vairs nebūšot koalīcijas, un tā
tālāk un tā joprojām. Būšot tikai – kas ir par reformu un kas ārpus reformas.
Tātad valdība arī tiks pārskatīta, un tā tālāk un tā joprojām. Vārdu sakot, ar
baidīšanu, ar visādām citādām metodēm. Vai tad tā var, vai tā drīkst (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Jā!”) un vai tas ir pareizi? (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Es ļoti šaubos, vai jums ir taisnība
šajā pēdējā instancē.

Tā nevar būt!

„Pareizā” domāšana gadu desmitiem bija tur, Austrumos. Mūs arī
tur iedzina uz 50 gadiem. Mēs zinām, kas iznāca no šīs „pareizās” un piespiedu
rīcības, piespiedu domāšanas – padarīt laimīgus par katru cenu! Tā arī tagad
mēs gribam padarīt laimīgus par katru cenu.

Tā ir ilūzija! Tā ir absolūta ilūzija. Un tā nedrīkstētu
rīkoties. Man ir pavisam maz laika, tūlīt es beidzu!

Tiktāl esam šodien, kā tautā mēdz sacīt, – auzās, ka
vienīgais, pareizais… Vienīgais pareizais, man šķiet, rezultāts šodien būtu
tāds: ja mēs vienotos par kompromisu, par kuru jau vairāki deputāti šeit runāja, –
pašlaik paredzētais plus 19 vai 20 pašvaldības.

Nekas ļauns… Es atkārtoju. Un kategoriski pie tā turos. Un tā ir
pilnīga taisnība. Nekas ļauns nenotiks Latvijā, ja mēs pieņemsim šo kompromisu, kas
apmierinās visus mūs.

Draugi mīļie! Darīsim tā un nestāvēsim barikāžu divās pusēs!
Bet vienosimies kopīgi un nedalīsimies tagad pēc tā, kurš atbalstīs – tas būs
mūsējais, draugs, bet, kurš neatbalstīs – tas būs ienaidnieks.

Tā nedrīkstētu rīkoties!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas nepilnas 2
minūtes. Debatēs ir pieteikušies vēl četri deputāti.

Nākamais pieteicies deputāts Staņislavs Šķesters, kurš runās
pirmoreiz. Es saprotu, ka viņam nepietiek ar šo pusotru minūti.

Mans priekšlikums līdz ar to – iet pārtraukumā. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek apkopoti balsošanas… es atvainojos,
reģistrācijas rezultāti, pirmkārt, es gribētu mūsu visu vārdā sveikt deputātu
Miroslavu Mitrofanovu, kuram šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)

Es domāju, ka ar tikpat lielām gavilēm mēs varētu sveikt arī
deputātu Staņislavu Šķesteru, kuram vakar bija apaļa dzimšanas diena. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz sēdi
komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām
minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc
piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Ventam
Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisijas sēde pēc piecām minūtēm
Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis
Blumbergs, Boriss Cilevičs, Vents Armands Krauklis un Viktors Ščerbatihs.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt
var vēl vienu reizi nozvanīt, jo daļa kolēģu ir tepat blakus esošajā zālē.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs turpinām skatīt likumprojektu
„Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā.
Turpinām debates par 19.priekšlikumu.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien! Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Klātesošie! Šodien ir vietā jautājums – vai ir lietderīgi vispār šādi realizēt
šo reformu, kad ekonomiskā krīze pie valsts un pašvaldību durvīm jau ir
pieklauvējusi un ir skaidra pozīcija, ka reformas samezglojumus pašām pašvaldībām
vajadzēs risināt vienlaikus ar ekonomiskās krīzes izraisītiem sociāliem
samezglojumiem.

Zaļo un Zemnieku savienība nav pret reformu kā tādu, bet reformas
jēga un būtība mums reizēm nav saprotama tādā kontekstā, kā to varbūt saprot
koalīcijas partneri. Pašvaldību reformas koncepcijā ir teikts, ka pašvaldību
reformas uzdevums ir decentralizēt un… demokratizēt un decentralizēt valsts varu un
maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā. Pašvaldību reforma ir veicama
ar demokrātiskām metodēm. Tā jārealizē, pārliecinot pašvaldību darbiniekus un
iedzīvotājus par reformas nepieciešamību un jēgu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka pašvaldību reforma ietver
teritoriālā iedalījuma reformu un arī juridisko reformu. Vēlāk radās atziņa, ka
otrā līmeņa pašvaldības, tas ir, rajonu pašvaldības, derētu lielākas, lai labāk
varētu realizēt reģionālās nozīmes funkcijas un projektus, kuru ietekme pārsniedz
rajona robežas. Attīstījās daudzas un dažādas domas, ka pašvaldību reforma
jāpapildina ar trešo sadaļu – reģionālo reformu, kaut arī likumprojektā, kas
pašreiz tiek skatīts, skaidri tiek iezīmēts šis otrais līmenis – apriņķu
veidošana. Bet man liekas, tas bija pamatjautājums, kāpēc pašvaldības, vietējās
pašvaldības, varbūt nevarēja pieņemt tādus precīzus un varbūt labākus lēmumus,
kādus tās pieņem pašreiz saistībā ar reformu, tāpēc ka tās tiešām nezināja par
šo otro līmeni. Ja būtu bijusi skaidrība, politiskie uzstādījumi par otro līmeni,
es domāju, ka šī reforma, šī karte būtu citāda.

Pretēji iedzīvotāju un pašvaldību deputātu viedoklim par
administratīvi teritoriālās reformas vienīgo jēgu kļuva lielo pašvaldību
izveidošana, kaut arī citi apgalvojumi par lielo pašvaldību priekšrocībām tā arī
palika apgalvojumu līmenī.

Kā jūs zināt, viens no izveidoto novadu piemēriem ir Kandavas
novads. Un šis viens no pirmajiem novadiem, kas izveidojās mūsu valstī un tika arī
stimulēts tā izveidošanas process, šodien saņem no pašvaldību izlīdzināšanas
daudz vairāk nekā tas saņēma, kad šie pagasti nebija apvienojušies. Tāds pats
piemērs arī Rēzeknes rajonā, kur vēl agrāk – 1995.gadā – veica triju
pašvaldību apvienošanu, izveidoja Silmalas pagastu, un rezultātā šī pašvaldība
saņem no pašvaldību izlīdzināšanas lielāku finansējumu – līdz 80 un vairāk
procentiem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka ne jau pašvaldību lielums ir tas
kritērijs, kurš nosaka pašvaldības dzīvotspēju, attīstības iespējas un tā
tālāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Viens no!”)

Reforma faktiski ir pārvērtusies par primāru pagastu apvienošanu.
Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uztur šo uzstādījumu, ka šai reformai bija
jānotiek un arī būtu jānotiek tikai tad, kad pašvaldības pašas ir pieņēmušas
lēmumus, pašas ir vienojušās par apvienošanos, un mums nebūtu tiesības šodien lemt
viņu vietā, kādās teritorijās, kādās administratīvās teritorijās cilvēkiem
tālāk dzīvot.

Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkstam paļauties uz to, ka ekonomiskā
krīze pāries ātri un viegli un mazināsies sociālās problēmas, kas gaida
iedzīvotājus tieši pašvaldībās. Un tiešām pašvaldībām šajā situācijā būs
jāiztur tā smagākā lieta – būs jānodrošina gan sociālie pabalsti, gan
jānodrošina bērniem iespēja mācīties skolās, gan jāiztīra ceļi, gan arī jāveic
citas funkcijas, ko tās dara šodien un ko vajadzēs darīt arī rīt.

Tāpēc, mūsuprāt, lietderīgi ir pašvaldību reformu realizēt
tādā apmērā, kādā pašvaldības to ir pieņēmušas, tas ir, brīvprātīgi, bez
šādiem ietekmēšanas līdzekļiem, spaidiem un viltus un, teiksim, neskatot rajonu
pašvaldības, bet turpinot strādāt, lai reģionālās reformas turpmākajā gaitā
sagatavotos apriņķu pašvaldību izveidošanai.

Mūsu politiskie oponenti – arī šodien mēs to dzirdējām –
reizēm izsakās, ka Zaļo un Zemnieku savienība aizstāv tikai savu pašvaldību
vadītāju intereses šajā novadu veidošanas procesā un šajā kartē.

Mēs arī nenoliedzam, ka jebkuram politiskam spēkam ir intereses, un
tas ir arī politisko partiju uzdevums – aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Bet
paskatieties uz šīm 34 pašvaldībām, kuras ir iesniegušas savu prasību Satversmes
tiesā. Starp tām tiešām ir gandrīz visu politisko spēku pārstāvji pašvaldību
vadītāji.

Vairāk nekā…

Sēdes vadītājs. Šķestera kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

S.Šķesters. …četrus gadus, pēdējos gadus administratīvi
teritoriālā reforma… šis princips paredzēja, ka reforma…

Sēdes vadītājs. Cik…

S.Šķesters. Paldies.

Ja drīkstētu, vēl 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!
Lai runā!”) Jums ir vēl 2 minūtes. Turpiniet!

S.Šķesters. Paldies, kolēģi!

Es domāju, ka mums ir jānosaka pamatpriekšnosacījumi, kādi būtu
nepieciešami, lai tiešām pašvaldības, kuras izveidos, varētu normāli realizēt
savas funkcijas un savus pienākumus. Tas ir pirmais. Ir jābūt tai vienotībai…
administratīvi teritoriālajai vienotībai.

Tālāk. Mums ir jāizveido šīs pilnvērtīgās infrastruktūras
tīkli – ceļu tīkli, sakaru tīkli, transporta tīkli, un tādā veidā mēs varam
nodrošināt infrastruktūru attiecīgajā teritorijā.

Un trešais. Man liekas, pati būtiskākā ir sociāli ekonomiskās
vides izlīdzināšana. Es teikšu, ka dzīves līmenis diktē šīs pašvaldības lielumu
un arī attīstības iespējas. Ja mēs… cilvēki, kas dzīvo šajā teritorijā, var
atļauties šodien brīvi pārvietoties ar automobiļiem un šis dzīves līmenis ir
krietni augsts, tad ir skaidrs, ka šīs teritorijas var būt daudz, daudz lielākas un
attiecīgi arī šīs problēmas viņiem ir mazāk saistošas.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu tomēr atbalstīt Zaļo un Zemnieku
savienības 21.priekšlikumu par 8.pantu, jo tas pasaka, ka Latvijas administratīvo
iedalījumu mēs veicam šādos novados…

Sēdes vadītājs. Bet mēs par 19.priekšlikumu runājam. Par 21. –
pēc tam.

S.Šķesters. Nu labi, es tad varēšu turpināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam, otro reizi.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Zaķa kungs! Bet es redzu, ka viņa nav zālē… Bet
„Jaunais laiks”! Es esmu zināmā neziņā. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijā tad, kad notika balsojums par priekšlikumu, rezultātu izšķīra divas
„Jaunā laika” balsis, jo viņi balsoja tā, kā balsoja Tautas partija. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Malači!”) Un tagad es esmu neziņā… To, ko runāja,
teiksim, Zaķa kungs… reizē ar to būtu pavisam cita situācija tajos priekšlikumos un
būtu pavisam cita aina, kādu mēs ieguvām… Tad es aicinu tomēr, kā saka, ievērot
to, ko izteica Zaķa kungs, arī šajos balsojumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie
deputāti!

19.priekšlikums tiešām ir tāds, kurā var runāt par visu – par
dzīvi. Un katrs, ko grib, to var runāt. Tāpat darīšu arī es.

Tātad vispirms. Šī reforma vismaz 15 gadus gandē dzīvi cilvēkiem
laukos un pilsētās. Maz ticams, ka tā uzlabos vai nomierinās cilvēkus arī šodien
pēc katra balsojuma.

Kāpēc? Tāpēc, ka jāatceras, ar ko viss sākās. Vispirms tika
formulēti mērķi, visnotaļ labi – izveidot pašpietiekamas pašvaldības. Mēs jau
toreiz to stingri atbalstījām, paturot prātā, ka pašvaldība būs vairāk neatkarīga
no politiskajiem tirgiem šeit, no politiskās korupcijas, kad „pareizās” partijas
ministrs palīdz savam kolēģim pašvaldībā un visi cilvēki – gan šīs ministrijas
darbinieki, gan noteiktā pašvaldībā dzīvojošie – kļūst par dzimtcilvēkiem un ir
atkarīgi no šīs draudzības starp pagastveci vai pilsētas vai rajona vadītāju un
attiecīgās ministrijas ierēdni vai politiķi.

Skaidrs, ka to varētu apturēt, ja būtu, ko apturēt, – ja būtu
tādas pašvaldības, lielāki novadi ar attīstības centriem. Bet diemžēl politiķi,
kas būtībā šos 15 gadus ir visu laiku valdījuši vieni un tie paši, ar nelielām
izmaiņām, drīzāk fiziskām nekā politiskām, ir sākuši meklēt kompromisus. Tā ir
pirmā un lielākā nelaime ar šo reformu, jo – ko nozīmē tas, ka politiķi un
partijas meklē kompromisu? Viņi sāk tirgoties, un, Kučinska kungs un Zalāna kungs,
jūs to pašu joprojām darāt, un, lai kāds būtu iznākums, šis rezultāts nebūs
labs. Bet ko mēs varam darīt labu šodien vispār? Var pielikt punktu. Pielikt punktu
šai reformai, lai varētu paskatīties un ieraudzīt visas lielās kļūdas, ko mēs esam
sadarījuši pa šiem daudzajiem kompromisu meklēšanas gadiem.

Nākamais. Kāds rezultāts būtu labākais, Šķestera kungs?
Labākais rezultāts būtu, lai pašvaldību skaits būtu mazāks un tās būtu lielākas.
Visi citi varianti ir tālāk no ideālā, proti, kad bija rajonu robežās (ar
izņēmumiem) veidotas pašvaldības. Kas attiecas uz sirdij tuviem nosaukumiem, vietām
un skolām, kuras taisīs vai netaisīs ciet, tam ir mazs sakars ar šo teritoriālo
reformu, sakars ir gaužām mazs, un tā nav vispār, es teiktu. Vai skolas tiks taisītas
ciet, vai saglabāsies mūsu sirdij mīļie nosaukumi, vietvārdi, – tas ir atkarīgs
jau no pašvaldības darba kvalitātes, un mazā pagastā, mazā novadā šī kvalitāte
būs stipri ierobežota.

Es aicinu tomēr šodien pielikt punktu un balsot par mazāka skaita
novadu izveidošanu. Starp citu, ja šodien mēs runājam un redzam, kas notiek šeit,
zālē… Patiesībā es maz ticu, un es nedomāju, ka tie, kas mūs dzird ārpus Saeimas
un pēc tam lasīs žurnālistu rakstus ar dažādu ievirzi… viņi tāpat saprot, ka
pašreiz ir maza cīņa, ka maz šeit cīnās divas karojošās puses par vieniem vai par
otriem variantiem. Pārsvarā tie ir politiski tirgi. Manā skatījumā, Tautas partijai
būtu pat izdevīgi, ja opozīcija kopā ar zaļzemniekiem izgāztu viņu variantu un
faktiski uzņemtos atbildību par tālāko „bardaku” valstī. Protams, viņiem tas
būtu izdevīgi, bet, kolēģi mīļie, arī pēc šīs reformas mēs turpināsim dzīvot
šajā valstī un mums varbūt iznāks kādreiz ne tikai kaunēties, bet arī atbildēt
par muļķībām, ko mēs šeit sabalsosim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Trīs lietas pēc tam, kad tika cilāts mans
uzvārds.

Par koalīciju un opozīciju. Kāpēc šodien sadalās tie, kas
atbalsta, un tie, kas neatbalsta? Tabūna kungs, man ļoti žēl, ka jūs esat viens no
koalīcijas, kas domā citādi. Bet pats, pats, pats dīvainākais, kur es gribētu runāt
par konsekvenci… Ja jūs, cienītie „Jaunā laika” deputāti, atceraties labu karti,
labu produktu, ko virzīja Gatera kungs, toreiz jūsu ministrs… Tautas partija bija
opozīcijā, tomēr konsekventi to atbalstīja. Jūsu piemērs šobrīd ir mazliet
citāds.

Otra lieta – par tiem 30 priekšlikumiem, ko tagad vēl ar šo karti
gribētos izdarīt, kaut kādā ziņā pārtaisīt. Ticiet man, ministrs dabū ļoti
lielus pārmetumus par nobrauktajiem kilometriem un benzīnu. Es zinu, ko runāju, sakot,
ka pamatā tur ir cilvēciskas problēmas. Tur ir neskaidrība par savu personisko
nākotni, par savu ģimeni, tas viss ir saprotams un piedodams.

Vienīgi par Satversmes tiesu. 3.punkts. Es tomēr ieteiktu izlasīt
pieteikumus, nevis runāt, ka šie 30 ir uzrakstījuši, ka ir kaut kādi racionāli
argumenti, kāpēc viņiem nav jābūt kopējā novadā. Tur nav racionālu argumentu. Tur
ir procedūra. Un, ja kāds ir tik drosmīgs, lai šodien arī pasaka, par kādu naudu
tika algoti tie gudrie juristi, kas ieteica, ka Satversmes tiesa ir vienīgais atslēgas
caurums, pa kuru var izlīst, lai sagandētu reformu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais premjerministra kungs!
Kolēģi!

Es gribētu… Es praktiski piekrītu daudz kam, ko šeit teica
cilvēki, kas neatbalsta šāda veida reformu. Arī „Jaunais laiks” ir skatījis gan
savā domē, gan valdē jautājumu par teritoriālo reformu. Un mēs arī saprotam, ka tas
ir nepieciešams. Es arī saprotu, ka šī reforma ir valstij nepieciešama. Bet tādu
reformu, kur netiek risināti jautājumi par cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu, kur
netiek risināti jautājumi par infrastruktūru, kur vispār nav skaidrs par budžetu,
kāds tas būs, tādu reformu es nevaru atbalstīt. Arī mūsu partijas domes un valdes
lēmumi neatbalsta šo reformu.

Un es arī lūdzu pārējos kolēģus šāda veida reformu
neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šorīt es paklausījos, ko par administratīvi
teritoriālo reformu domā Aivars Lembergs.

Nevar nepiekrist tam, ko viņš ir teicis šodien savā intervijā
Latvijas neatkarīgajā televīzijā. Viņš teica, ka reformas mērķis ir panākt, lai
teritorijas attīstītos, un labākais modelis būtu 7 republikas pilsētas un 26 novadi.

Nevar nepiekrist šai domai. Vēl var papildināt, ka vajadzētu lemt
jautājumu par Lielrīgas izveidošanu, lai pievienotu Rīgai piegulošās teritorijas,
kuru galvenā funkcija ir dot iespējas atpūsties cilvēkiem, kas strādā un pelna naudu
Rīgā. Varbūt vēl vajadzētu papildināt šo paketi ar likumu, kas regulētu Rīgas kā
galvaspilsētas pamatfunkcijas un sakaru ar Latvijas valsti. Bet tas ir ļoti svarīgi un
nekad, nekur vēsturē neviena reforma… Es pasvītroju: neviena reforma nav tikusi
veikta tā, lai apmierinātu visus.

Šodien ir daudz svarīgāki jautājumi, it īpaši arī reformas
kontekstā. Mūsu Latvijas valsts kuģis ļoti šūpojas vētrainā pasaules ekonomiskās
krīzes okeānā. Un kuģa korpusā ir vairākas plaisas. Un šodien galvenais jautājums
– vai vecie pagastveči vai jaunie novadu bosi varēs nodrošināt to, par ko sen jau
bija norūpējies toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs un tagadējais premjers
Ivars Godmanis, kurš teica, gan drusku citādākā kontekstā: “Ļoti atklāti
runājot, es pateikšu skaidri un gaiši: sakarā ar brīvo cenu ieviešanu mani interesē
tikai viens – kā mēs nodrošināsim ar pienu mazos bērnus?” Es ļoti baidos, ka tas
jautājums ir galvenais jautājums, uz kuru reforma nedos atbildes, bet reforma ir
jāveic, un tas likums ir jāpieņem. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Otrreiz
šajā tribīnē es kāpu, noklausījies „Saskaņas Centra” frakcijas
priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča runu, kurā viņš nosauca visu to, kas ir pret šo
teritoriālo reformu, par politisko tirgu. Taisnība, Jāni Urbanovič! Politiskais tirgus
jau ir noticis, un par to ziņo itin visi, izņemot dažus jūsu spārna plašsaziņas
līdzekļu pārstāvjus. Proti, tā kā Zaļo un Zemnieku savienība acīmredzot
neatteiksies aizstāvēt savu elektorātu, valdība var krist, ja nevar pieņemt šo
pašvaldību teritoriālo reformu. Tirgus ir noticis, Tautas partija jau ir apsolījusi
jums ministru vietas, apsolījusi uzņemt jūs valdībā un tā tālāk. Tā ka jūs esat
tieši tirgus dalībnieki! (Aplausi zālē.)

Tālāk. Kā to rādīja Latvijas televīzija, kurā varējām dzirdēt
dažus Ministru prezidenta Godmaņa vārdus, domāju, ka tā ir patiesība, ka arī
Ministru prezidents kā šo koalīcijas partiju pārstāvis ir piedalījies šajā tirgū.
Pārlicis pašvaldību teritoriālās reformas izskatīšanu no pagājušās sēdes uz šo
sēdi. Mēs dzirdējām, ka tas noticis tāpēc, ka drošības dēļ bija jāaprunājas
vēl arī ar PCTVL. Tādēļ lūdzu neapvainot citus par politisko tirgu, ja paši jau šo
tirgu esat izveidojuši.

(No zāles dep. V.A.Krauklis: „Visvaldi, kauns!”)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Valdības vadītāj! Es runāšu ļoti īsi. Jā,
taisnība, Latvijas karti jau noteiks mūsu balsojums šodien Saeimā. Bet es gribu mums
visiem likt pie sirds vienu, es domāju, neapgāžamu patiesību, ka šajos daudzajos
gados, kopš jaunās robežas Latvijas kartē esam mēģinājuši ievilkt, šo karti katru
dienu ir veidojuši visi Latvijas cilvēki kopumā, un īpaši arī pašvaldību
vadītāji vai nu spēja, vai nespēja vienoties par kaut ko, nevis pret kaut ko. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Arī es
patiesi uzskatu, ka reforma, kāda tā ir šobrīd, pirmkārt, nav skaidra. Otrkārt, tā
nebūt nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Un šeit, godātie Tautas partijas kolēģi,
jūsu četri ministri, sākot ar Radzeviča kungu, kuru jūs „pārpirkāt”, piedodiet,
par ministra amatu no „Jaunā laika” 2004.gadā, bija sākums šim procesam. Tas ir
pirmais.

Otrais, godātie kolēģi! Tiešā veidā ministrs, Ministru kabinets
ir atbildīgs par to reformas sadaļu, kura nav vis karte, par ko mēs šodien lemjam, bet
ir saturs, Godmaņa kungs. Un saturs sastāv no pakalpojumu pieejamības, par ko Ministru
kabinetā vienojas ministrijas – Izglītības, Labklājības, Zemkopības, Finanšu un
tā tālāk. Tātad tā ir būtiska sadaļa, kas reāli nav tapusi, un šobrīd neviens
nesaprot, kādā veidā šie pakalpojumi tiks sniegti. Tā ir vienkārši realitāte, un
šeit tiešām ir jāuzņemas atbildība ne tikai Zalāna kungam, bet ministriem, kuriem
bija pienākums to izdarīt.

Otra lieta, kas nav izdarīta. Tā ir otrā līmeņa pašvaldību
koncepcijas izveide. Zalāna kungs, jums likums nosaka līdz šā gada beigām iesniegt
koncepciju. Es ļoti ceru, ka šī koncepcija ir tapšanas stadijas beigu procesā, un es
ļoti ceru, ka Saeimā tā tiešām tiks iesniegta atbilstoši tam, kā likums to nosaka,
kā mēs šeit, Saeimā, esam balsojuši.

Nākamā lieta, kolēģi! Un viena no svarīgākajām. Joprojām
neviens šeit zālē sēdošais nerunā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kas
šobrīd ir viena no atslēgas lietām, par to, kā šīs pašvaldības strādās, kā
tās dzīvos, kā tās spēs dot saviem cilvēkiem skolas, sociālos pakalpojumus. Šī
finanšu izlīdzināšana joprojām ir lielais nezināmais. Līdz ar to tas, ko mēs šeit
diskutējam, kolēģi, ne vienmēr ir pamatoti un kompetenti.

Un atkal, godīgi runājot, man liekas, ka lielas problēmas, liela
daļa problēmu šajā valstī rodas tieši no nekompetences. Ja mēs divos lasījumos jau
esam skatījuši šo likumprojektu, kas būtībā runā par to, kurš lemj par karti –
Ministru kabinets vai Saeima –, un divos lasījumos tas nav izraisījis šādas debates
un tik karstu pretimstāvēšanu, bet trešajā lasījumā, kad tieši tiek robežas
nospraustas, nez kāpēc tieši šobrīd parādās šie jautājumi. Tad, kolēģi,
padomāsim, vai mēs visi kopā – šeit, zālē, sēdošie – jūtamies pilnīgi
kompetenti visās šā likuma niansēs, visā, kas te ir rakstīts un kas te nav
rakstīts. Varbūt jāpēta atsevišķas detaļas, kas tur ir?

Un, ja mēs runājam tikai un vienīgi, teiksim, ar politiskām lielām
frāzēm un saukļiem, vai tas ir Latvijas valstij ilgtermiņā izdevīgi un svarīgi…
Principā, kolēģi, iztēlosimies, kas notiek, ja mēs noraidām šo likumprojektu. Nekas
jau tāds… nekas jau tāds. Vienkārši spēkā paliek jau šobrīd pieņemtais Ministru
kabineta lēmums ar karti par 112 pašvaldībām, kurā nav ne Skrīveru, ne Suitu novada,
kurā nav Baltinavas un tā tālāk. Tas vienkārši tā ir.

Tātad mēs jau varam mēģināt šeit nobalsot, ka saule no rītiem
nelec, bet riet. Mēs to varam darīt. Bet saule kā lēca, tā arī lēks no rītiem.

Tāpēc, kolēģi, es saprotu, ka ir viena lieta tiešām… politiskā
diskusija par tēmu „reforma” ir laba vai slikta… Es to cienu, respektēju, un
jebkurā veidā es uzskatu, ka tas ir pareizi. Bet arī šeit, šajā zālē, ir jābūt
kaut nelielai kripatiņai kompetences, par kādām tehniskām detaļām mēs šeit
runājam. Un šīs detaļas ir – kas nākamos desmit, piecpadsmit un varbūt vairāk
gadus lems par nākamo novadu apvienošanos, šķelšanos, izveidošanos. Par to, kas būs
republikas pilsētas, pēc kādiem kritērijiem tās tiks noteiktas un tā tālāk.

Un es esmu dziļi pārliecināts, ka par to ir jālemj Saeimai, nevis
Ministru kabinetam, kolēģi! Es joprojām uzskatu, ka šajā diskusijā mums vajadzētu
iekļaut vismaz nelielu daļu arī no šīs tematikas, nevis runāt tikai par to, kas mums
te no malas liekas un kā ir pareizi.

Es esmu ļoti daudz runājis no šīs tribīnes visa šā likuma
tapšanas gaitā, un es vienmēr esmu uzskatījis, ka atbalstīt var tikai kvalitatīvu
reformu. Diemžēl šī reforma šobrīd nav kvalitatīva. Un man nav pamata cerēt, ka
tā tāda būs.

Un tāpēc „Jaunais laiks” kopā saka – jā, mēs atbalstīsim
tikai kvalitatīvu reformu un nekādā veidā atkal neiesim kaut kur! Un tomēr šobrīd
mēs raudzīsimies, kā mēs nobalsosim par šo konkrēto karti, vai tas atbilst tiem
principiem, par ko mēs esam runājuši.

Tā ka, kolēģi, es aicinu diskutēt kvalitatīvāk. Es aicinu runāt
par saturiskām lietām, kas tiešām satrauc mūsu cilvēkus ārpus Rīgas un novados. Un
aicinu nevis tikai izteikt politiskus lozungus, noliegumu vai apliecinājumu, kas tiešām
ir politiski izdevīgi kādam, bet runāt par saturu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs… deputāte Silva Bendrāte vairs nevēlas, kā es
saprotu… Tomēr vēlas? Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģis Artis Kampars jau daudz ko pateica. Tomēr es arī vēl gribu
akcentēt tos dažus jautājumus, kas man liek tomēr nākt šeit tribīnē un kas man
gluži īsti nepatīk tajā visā, ko mēs šodien runājam un sakām.

Tātad es vēlreiz gribu akcentēt. Mēs neesam neviens acīmredzot
šajā zālē pret šo jautājumu atrisināšanu reformas ceļā, jo no tā ir savs
labums. Tomēr esam par to, lai uz visiem būtiskākajiem jautājumiem tiktu atbildēts;
un uz tiem nav šajā brīdī saņemtas atbildes.

Mūsu cilvēki, „Jaunā laika” cilvēki, ir deleģēti strādāt
šajā komisijā, līdz pēdējam brīdim iestājoties par tiem loģiskākajiem un
labākajiem risinājumiem. Taču tas nenozīmē, ka tas, kas galarezultātā ir izdevies,
ir tas, par ko var iestāties viss „Jaunais laiks”.

Un es gribu teikt arī to, ka tie jautājumi, kas nav atbildēti… Man
liekas, ka būtu… ka būtu faktiski jāieklausās… Ja šīs lietas ir Satversmes
tiesā, vajadzētu arī sagaidīt atbildi, jo nav jau nekur tik ļoti jāskrien.

Tāpat ir neskaidri šie finansiālie jautājumi. Es izbraukāju
Kurzemē vairākus novadus, vairākus pagastus un uzklausīju arī cilvēkus, kas bija
uztraukušies par reformu. Un finanšu jautājums ir būtiskākais, kas viņus satrauc.
Tātad gan šis negatīvais pūrs – šie kredīti, gan tas finansiālais galējais
ienākums, kur divi vai trīs, vai četri pliki tiek salikti kopā, vai tur tā bagātība
radīsies, un kāpēc bagātie negrib nevienu pliku sev klāt pielikt? Un kā tad
rezultātā šeit ir saveidots? Tāpat arī par tiem pavisam parastajiem ikdienas
tehniskajiem un finansiālajiem termiņiem pārveidošanās procesā. Tas nav tik
vienkāršs jautājums tagad, kad valstī ir krīze. Pašvaldība skaita katru santīmu,
katru latu, un tas jautājums ir atklāts.

Runājot par brīvprātības principu, jā, 30 lietas ir Satversmes
tiesā, un kāds saka, ka tas ir ļoti maz, tas nav nekas. Tomēr tagad šīs
pašvaldības tiek sauktas gan par viltniecēm, gan par sliktajām, gan par tādām, kam
ir tukšas prasības, kam nav argumentu, kam ir vispār paveicies ar tādiem gudriem
juristiem. Tomēr tas ir demokrātijas process, un, ja vēl 90 domā, tad mēs varam
sagaidīt tiesas procesus reformas pieņemšanas rezultātā. Un 90 un 30 kopā jau ir
viena piektā daļa pašvaldību, tas vairs nav maz.

Lūk, tas nozīmē tikai to, ka cilvēki nav tikuši uzklausīti līdz
galam, ka nav uzklausīti un izanalizēti viņu argumenti, ka varbūt ir bijis kāds
spiediens, varbūt arī bijis šis kārdinošais „āķis”, šie 200 tūkstoši latu,
– tātad visi jautājumi nav skaidri. Un lietuvieši šajā pašā brīdī tepat
kaimiņos saka: „Tikai neatkārtojiet mūsu kļūdas, mums bija ļoti lieli novadi,
vajag mazākus.” Vai mums būtu jāatsakās no reformas? Nē, mums nav no reformas
jāatsakās, bet vai mums reforma ir jāsteidz, lai mēs paspētu aizskriet līdz
pašvaldību vēlēšanām? Manuprāt, šī steiga vienkārši gandē šo procesu. Un
Eiropas un pasaules pieredze liecina, ka reformas var notikt daudzus desmitus gadu, tās
notiek pa posmiem, secīgi, loģiski. Kāpēc tad mums ir jāielec uzreiz tajās biksēs
jeb tajā galarezultātā, ko gribam sasniegt? Tas varētu nozīmēt tikai to, ka mēs
labāko nesasniegsim. Mēs nez kāpēc negribam mācīties no citu kļūdām. Varbūt
tomēr ir jēga padomāt, kā šo reformu grūtajos krīzes apstākļos iesaldēt uz kādu
gadu vai diviem, jo tas pacēlums ir liels, ir ļoti daudz jau izdarīts, tas process ir
ļoti labi iesākts. Šis viens posms ir diezgan tālu pavirzīts uz priekšu, kāpēc
mēs nevaram debatēt kādu gadu vai divus, teiksim, tāpat turpinot, neatslābstot un
nemazinot šo aktivitāti? Debatēt par labāko variantu.

Un visbeidzot es gribu teikt – šodien mēs balsosim par to, un,
iespējams, atkal nostrādās balsošanas mašīna… (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Kāda mašīna?”) Tieši tā – piespiežot podziņu! Un tas man ļoti nepatika
arī balsojumā par iepriekšējo, par krīzes plānu, jo parlaments ir padarīts par
tādu balsošanas mašīnu. Šis ir ļoti atbildīgs brīdis, jo mēs, ātri steidzoties,
aizmirstam, ka mēs, iespējams, kaut ko sāksim zīmēt smiltīs, bet mēs nedrīkstam
zīmēt smiltīs, jo mēs zīmējam savas valsts un savas tautas nākotni.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro
reizi.

Jūs pirmo reizi par šo punktu esat debatējusi pirms sēdes
pārtraukuma. Tā kā šī ir otrā reize, jums ir divas minūtes.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Vispirms par saturiskām lietām. Kas tad notiek, ja šodien šo likumu
nepieņem? Nekas!

Paskatieties, lūdzu, 172.priekšlikumu. Paliek spēkā vecais likums,
kas tika pieņemts 1998.gadā ar grozījumiem 2007.gadā. Un, proti, visi gaida Satversmes
tiesas spriedumu, jo šo karti, ko tagad iezīmē te deputāti, kuri, kā nupat „De
facto” pārbaudīja, nemaz nezina, kur tie vairāk nekā 100 novadi atrodas, bet visi ir
gatavi balsot. Nekas nenotiek! Pagaidīsim Satversmes tiesas spriedumu.

Otrkārt. Šeit kolēģi no Tautas partijas runāja: „Ak, tu kungs,
kas nu tagad par advokātu biroju te ir paņemts! Par kādām naudām Satversmes tiesā
vērsušies!” Demokrātiskā un tiesiskā valstī tā ir viena no demokrātijas
iezīmēm, ka var kontrolēt likumā noteiktās personas, Ministru kabinetu vai likumu
neatbilstību Satversmei. Un jums vajadzētu zināt vismaz to – ja šis pieteikums ir
uzrakstīts juridiski nekvalitatīvi, Satversmes tiesa vispār lietu neierosina.

Kas tad notiks, ja šodien mēs to likumu nepieņemsim? Pagaidīsim, ko
teiks Satversmes tiesa. Vai tiesa pateiks, ka tiešām vairāk nekā 30 pašvaldību, kas
ir vērsušās Satversmes tiesā, ir pareizi traktējušas šo 1.pantu vai ne. Bet jums
jau laikam no tā ir bail, un tāpēc jūs te spiežat to visu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.)

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Apspriežot 19.priekšlikumu, manuprāt, daudzi ir
aizmirsuši, ko mēs apspriežam.

Un tomēr. No šīs tribīnes runāja deputāts Lāča kungs, un es 28:
noskaidroju – viņš pārteicās. Viņš uzskatīja, ka notiek pārrunas starp
valdošajiem un „Saskaņas Centru”, bet pateica kļūdaini – PCTVL.

Mēs esam partija ar savu ideoloģiju. Ja mēs uzskatām, ka
vienošanās ir slikta, nevaram to parakstīt, mēs to neparakstījām.

Sēdes vadītājs. Šis ir politisks paziņojums…

J.Pliners. Ja mēs uzskatām, ka budžets ir slikts, mēs arī par to
nebalsojām. Un mūsu viedokli par šo likumu jau es izteicu.

Tātad PCTVL nav „Saskaņas Centrs”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, bet, Plinera kungs, paziņojumiem ir cita
kārtība.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Man vispirms ir viens jautājums „Jaunajam laikam”. Kā zināms,
priekšlikumi, saskaņā ar kuriem netika atbalstīta gandrīz 20 novadu tieksme uz
patstāvību, tika atbalstīti tieši ar „Jaunā laika” deputātu Arta Kampara un
Sarmītes Ķikustes balsīm. Kā tad iznāk, kāda tad īsti ir „Jaunā laika”
nostāja? Pieņemsim jebkuru variantu, bet tad lūdzu to skaidri formulēt!

Tālāk. Jautājums par demokrātiju. Šajā zālē izskanēja
viedoklis, ka demokrātija ne vienmēr ir labākais veids, kā risināt problēmas.
Dīvaina nostāja. Šķiet, ka mums, kaut arī lielāko daļu savas dzīves esam
pavadījuši citā iekārtā, tomēr ir bijis pietiekams aklimatizācijas laiks un,
šķiet, 21.gadsimta Eiropas Savienības valstī vērsties pret demokrātiju nu nebūtu
pieļaujams.

Un trešais. Pilnībā nevaru piekrist nostājai, ka tā sauktā skolu
tīkla optimizācija nav saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Šī saikne ir
un ir pat ļoti cieša, jo vienmēr vieglāk ir lemt par citu bērna likteni. Vienmēr
vieglāk ir izdomāt optimālu modeli uz papīra, nekā ieklausīties sava tālākā
kaimiņa balsī un spriest par problēmām pavisam citā lielas administratīvas vienības
galā. Un nevaru piekrist tieši tādēļ, ka pilnībā nav sakārtoti jautājumi, kas
saistās gan ar izglītību, gan ar sociālo infrastruktūru.

Pilnībā piekrītu kolēģei Čepānei, ka labāk ir nesteigties.
Labāk nomērīt ne tikai 7, bet 70 reizes, tas grieziens var būt ļoti sāpīgs gan
valstij, gan arī katram šīs valsts iedzīvotājam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim, otro
reizi…

Deputātam Jānim Reiram, otro reizi…

Deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas
„Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamais valdības vadītāj! Godājamie
kolēģi! Šī reforma tik tiešām šodien nav politisks jautājums. Mēs šeit debatēs
dzirdam ļoti daudz emocionālu frāžu un emocionālu argumentu. Tiem ir tiesības
pastāvēt, un tie vienmēr pastāvēs.

Taču es gribu jums atgādināt, ka par šo reformu… Tā nav tapusi
kaut kur kabinetu klusumā, kaut kur ierēdņu galvās. Par šo reformu sāka runāt
1992.gada beigās. Latvijas Republikas Augstākā padome izveidoja speciālu
apakškomisiju, kura sāka runāt par šīs reformas nepieciešamību. Šī reforma, pēc
manām domām, ir pietiekami plaši sabiedrībā diskutēta.

Mums ir bijis 15 gadu, lai brīvprātīgi apvienotos. Un tas kompromisa
līmenis, kas ir sasniegts šodien, ar kuru nāk klajā komisijā – ka 97 procenti
pašvaldību ir vienojušās, 7 procentiem pašvaldību ir savs uzskats par šo reformu,
– tas, manuprāt, ir ļoti augsts kompromisa līmenis, un kopumā tas būtu, manuprāt,
atbalstāms.

Otrkārt. Šī reforma šo 17 gadu laikā ir bijusi pakļauta
visdažādākajām ietekmēm. Par šo reformu ir runājuši, domājuši, darījuši,
rakstījuši arī ļoti daudzi zinātnieki. Ir izpētīta visu apkārtējo valstu
pieredze. Kolēģi, Latvijā vien par šo reformu un reformas kontekstā vairāk nekā 40
cilvēki šodien ir aizstāvējuši vai nu maģistra, vai pat doktora grādu. Kolēģi,
šai reformai ir arī zinātnisks pamatojums.

Un trešais, kolēģi, ko es gribu teikt. Šīs reformas mērķis,
protams, ir ilgtspējīga attīstība. Ilgtspējīga attīstība nozīmē lielākas
iespējas, lielāku spēju katrai pašvaldībai piedalīties dažādos projektos.
Mūsdienu izpratnē tas nozīmē, piemēram, apgūt Eiropas Savienības naudu ar savu
līdzfinansējumu. Tas nozīmē būt spējīgiem sakārtot savu infrastruktūru. Ja kāds
man šeit saka: ja infrastruktūra nav sakārtota, nav jātaisa reforma –, tad,
kolēģi, tā ir kaut kāda absurda loģika. Gluži otrādi. Tāpēc, ka mēs neesam šo
reformu veikuši ātrāk, šobrīd varbūt šur tur tā infrastruktūra arī ir sliktāka.
Šī reforma ir nepieciešams priekšnoteikums, lai infrastruktūra sakārtotos. Kolēģi,
es intereses pēc apskatījos un mēģināju saskaitīt tās pašvaldības, kuras it kā
šodien ir pret reformu. Cik starp tām ir tādu, kas maksā pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā, cik ir tādu, kas neko nemaksā, taču arī nesaņem, un cik ir
saņēmēju. Gribu, kolēģi, teikt, ka dominējošais to skaits ir saņēmējas no
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Katru gadu tās saņem 6,8 miljonus latu.
Ja es, teiksim, atrastos šādas pašvaldības vadītāja vietā, man nebūtu nekādu
iebildumu bezgala ilgi sēdēt un vadīt mazu pašvaldību un visu laiku teikt: „Valsts
man nedod pietiekami daudz. Dodiet man vēl! Dodiet man vēl!” Un katrreiz, kad pie
manis atnāk, teiksim, kādi cilvēki no kādas ministrijas vai kāda Eiropas Savienības
fonda, vai kādi citi cilvēki, katru reizi teikt: „Ziniet, mēs esam maza pašvaldība,
valsts mums nedod, un tāpēc mēs neko nevaram. Un, ziniet, tāpēc mums ir slikta
infrastruktūra. Un, ziniet, tāpēc bērni bēg no mums, tāpēc ģimenes pārceļas uz
tām vietām, kur šī infrastruktūra ir un kur dzīve ir labāka!” Kolēģi, arī tās
pašvaldības, kas ir maksātājas, lielā mērā ir pret šo reformu. Ir pašvaldības,
kas… ja jūs uzmanīgi paskatīsieties kartē, tās atrodas apkārt lielajām pilsētām
un savā ziņā profitē uz šo lielo pilsētu infrastruktūras rēķina, pašas
nepiedalās un bieži vien ir pilnībā pret šīs infrastruktūras sakārtošanu un
kārtošanu.

Kolēģi, nobeigumā es gribu teikt, ka katrai nācijai ir jāspēj
sevi pārvaldīt. Jāsaka gan, ka ne katra nācija spēj sevi pārvaldīt. Un varbūt
tieši tāpēc ir daudz tādu nāciju, kurām nav pašnoteikšanās tiesību un nav savas
valsts. Manuprāt, kolēģi, šis jautājums ir tieši jautājums par to, vai mēs spējam
sevi pārvaldīt. Jo stabilas, ilgtspējīgu attīstību nodrošinošas pašvaldības ir
tieši tas, kas ir nepieciešams stabilas valsts attīstībai.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs balsot par reformu, atbalstīt
atbildīgās komisijas viedokli. Esmu pārliecināts, ka tas būs vēl viens
apliecinājums tam, ka mēs esam nācija, kura spēj sevi pārvaldīt, zina, kas tai
vajadzīgs, lai sevi pārvaldītu, un spēj šad un tad pieņemt arī varbūt ne tik
populārus lēmumus, kā mums visiem to gribētos darīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram, šķiet, otro reizi.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es gribu pastāstīt (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu
nevajag stāstīt!”) par motīviem un par balsojumiem. Kā mēs zinām, Kārtības
rullī ir noteikts, ka likums tiek pieņemts tikai tad un tajā brīdī, kad ir
nobalsojusi Saeima. Komisijas balsojumam, likumprojektu skatot Saeimas Sēžu zālē, ir
ieteikuma raksturs. Un, piemēram, es domāju, ka labāk un korektāk būtu tikt
skaidrībā pašiem ar saviem balsojumiem, piemēram, par atbalstu PVN, par atbalstu
grāmatām un citām lietām, nevis jautāt citiem cilvēkiem…

Sēdes vadītājs. Runāsim, lūdzu, par šo likumu!

J.Reirs. Tā ka es vēlreiz lūdzu izpētīt labāk Kārtības rulli un
saprast, kā tiek veidoti balsojumi un pieņemti lēmumi likumdošanas procesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā… Bet īstenībā jūs pats šobrīd
pārkāpāt Kārtības rulli, jo mēs runājam par priekšlikumu.

Vārds deputātei Annei Seilei, otro reizi.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es runāšu par 19.priekšlikumu un par gaitu, kādā mēs apspriežam
šo likumu.

Likums ir ārkārtīgi svarīgs. Pašlaik mēs runājam par
19.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts daļēji. Lai tā arī paliktu! Es domāju, ka šeit
pat nav jāprasa Saeimas balsojums. Pāriesim pie nākamajiem priekšlikumiem.

Bet, ja „Pilsoniskās Savienības” deputāti kaut kādā veidā ir
aizvainojuši citu frakciju deputātus, es savā vārdā kā frakcijas vadītāja par to
atvainojos, jo mums visiem kopā ir jādomā par to, lai mēs pieņemtu sakarīgu reformu
un lai šī reforma varētu stāties spēkā, nevis jācīnās partijām savā starpā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram
Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Augsti godātā Saeima! Ministru prezidenta kungs!

Jā, protams, šodien mēs esam tādā stadijā, ka tas, kādā veidā
reforma virzīsies tālāk, ir atkarīgs tieši no jūsu lēmuma, un tieši par to jau
arī ir šis 19.priekšlikums.

Es nevaru piekrist tiem, kas saka, ka procesi, kuri ir bijuši šeit,
nav bijuši pietiekami demokrātiski, nav bijis brīvprātības un tā tālāk. Mums ir
bijis nedaudz vairāk kā 15 gadu laika, un visu laiku ir bijusi brīvprātība. Un šajā
brīvprātības laikā mums no vairāk nekā 500 pašvaldībām ir izveidojušies tikai 37
novadi. Un tas, ka mēs izbeidzam brīvprātību, pareizāk sakot, esam to izbeiguši, nav
ne mans, ne Ministru prezidenta, ne jūsu šodienas lēmums, jo patiesībā brīvprātība
jau ir izbeigta ar diezgan sen Saeimā pieņemto Administratīvi teritoriālās reformas
likumu, kurš paredz, ka brīvprātības vairs nav. Un šobrīd mēs esam tajā posmā,
kurā valdība ir pieņēmusi karti, vairākas reizes diskutējot, un tajā posmā, kad
iespēja šo lēmumu kaut kādā veidā koriģēt ir tieši jūsu rokās.

Protams, es kā ministrs varu teikt, ka 26 rajoni (pēdējā laikā
izskan šādi viedokļi), ja tie tiek pārveidoti par novadiem, iespējams, ir ekonomiski
pamatotākais variants, taču tas, kas ir ekonomiski pamatots, ne vienmēr nonāk līdz
galam sākotnējā veidā, jo ir ļoti daudz politisku kompromisu. Un tā karte, kas ir
komisijas priekšlikumā (attiecīgajā 2.pielikumā) un daudzos citos priekšlikumos, –
tā karte šobrīd ir vislabākais politiskais kompromiss. Jā, tās ir atkāpes… tās
ir atkāpes, kas dos šo ietvaru, par kuru daudzi deputāti minēja… ka reforma nerisina
to un nerisina vēl kaut ko… Protams, tāpēc, ka tie likumi, kas risina daudzus
jautājumus, kā dzīvos pašvaldības, jau ir pieņemti, šis ir likums par ietvaru:
kāds būs tas ietvars, kurā politiķiem vietējā līmenī būs iespējas vai nu
izdzīvot, vai attīstīties.

Protams, tiem, kas aizstāv mazās pašvaldības, ir jāsaprot, ka tām
dzīvot būs daudz grūtāk, un tas būs atbalstīts nevis viņu pašu līmenī, bet
tieši šeit.

Un vēl. Par projektu „102”, kuru toreiz „Jaunā laika”
ministrs un „Jaunais laiks” atbalstīja… un par projektu „167”, kas bija Māra
Kučinska… Bija apmēram tikpat daudz pretinieku, cik šobrīd ir to, kuri ir pret šo
konkrēto karti vai šo konkrēto ietvaru Latvijas pašvaldībām.

Tā ka protestētāji būs vienmēr. Un es arī savās diskusijās ar
viņiem esmu aicinājis tomēr mēģināt vienoties un rast kaut kādu sapratni par to, ka
karte pati par sevi neko neatrisinās. Tā vai nu dos iespējas gadījumā, ja būs lieli
novadi, vai arī šīs iespējas atņems, ja novadi būs mazi.

Tāpēc es aicinu arī turpmāk diskutēt tā, lai šā likuma ietvaros
mēs pieņemtu labāko ietvaru, un šobrīd, manuprāt, labākais tomēr ir komisijas
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministri!
Klātesošie!

Mēs atceramies to nakti, kad bija jāpieņem ļoti nopietni lēmumi,
un es vēlreiz gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kas tos pieņēma. Viens no
iemesliem, kāpēc arī es iestājos par to, lai šīs debates pārnestu uz šodienu, bija
šā jautājuma svarīgums.

Es tiešām esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ir būtisks
vēsturisks lēmums, kas, pēc manas dziļas pārliecības, ir pieņemams un tāpēc arī
apspriešanai jābūt… jā, gan emocionālai, gan politiski, gan ekonomiski, gan
sociāli pamatotai un kompetentai (cik nu tās kompetences mums katram ir, protams).

Man ir bijusi iespēja šajā zālē būt līdzdalībniekam, ņemt
dalību ļoti daudzās, ļoti asās reformās, un, ja mēs tā atskatāmies atpakaļ, tad
pirmo trīs gadu laikā praktiski piecās vissmagākajās reformās nācās būt
iniciatoram, mēģināt pārliecināt deputātus, un visas šīs reformas bijušas ļoti
smagas. Un tāpēc es sākumā gribu salīdzināt tās.

Es gribu jums minēt pāris piemēru.

Mums bija izšķirošs brīdis 1991.gadā, kad bija runa par zemes
reformu. Izšķirošs brīdis šajā zālē iestājās tad, kad, realizējot zemes
reformu, bija jāpieņem lēmums, vai būs piespiedu noma vai nebūs. Faktiski lēmums
bija šāds: atdot zemes īpašumus īpašniekiem, bet noslēgt piespiedu nomu ar
kolektīvām saimniecībām, kas tajā laikā faktiski saimniekoja lauksaimniecībā, un
nedot zemes īpašniekiem brīvas tiesības. Tas bija izšķirošs brīdis: ja būtu
nobalsots uz vienu pusi, tad, es domāju, mēs būtu pilnīgi citādākā Latvijā un mums
būtu pilnīgi citādāka uzbūve laukos.

Toreiz, būdams Ministru padomes priekšsēdētājs, es lūdzu visu
Latvijas Tautas frontes frakciju veikt izbraukuma sēdi, slēgtu sēdi, Jūrmalā, kurā
mēs – kas ir bijuši Augstākajā padomē, tie atceras – apspriedām šo jautājumu.
Es sēdes sākumā uzstājos par šādu lietu. Bija paredzams, ka šādām tektoniskām,
milzīgām izmaiņām tautsaimniecībā, lauksaimniecībā, kur mainās zemes īpašuma
tiesības un kolektīvām saimniecībām reāli vairs nav īpašuma vai saimniekošanas
priekšmeta, sekas būs ļoti radikālas. Un es faktiski piedāvāju pat tādu variantu,
ka daļu no šīm rentablajām saimniecībām varētu uz laiku paturēt, kamēr reāli
izveidosies konkurence no privātiem saimniekotājiem laukos, bet deputātu atbilde bija
konkrēta un bija pareiza, jo no juridiskā un morāli tiesiskā viedokļa bija samērā
bezcerīgi cilvēkam teikt: ja mana zeme, tēvu zeme, ko man atņēma 1949.gadā, atrodas
izputējušā kolhozā, tad es saņemšu to atpakaļ, bet, ja tā atrodas
“Lāčplēša” teritorijā vai „Nākotnes” teritorijā, tad man nav tiesību to
saņemt.

Rezultāts, būsim precīzi, ir tas, ka mēs esam pilnīgi izmantojuši
un pabeiguši zemes reformu 17 gados, mēs esam pazaudējuši ļoti daudz darba vietu
laukos. Tas ir jāpasaka atklāti un godīgi. Taču tajā pašā laikā man jāsaka, ka ar
Eiropas Savienības palīdzību saimniekošana laukos beidzot – tiesa, ne pilnīgi, bet
tomēr – no sava minimālā līmeņa ir pakāpusies un iet uz priekšu. Īpaša
pateicība man jāizsaka tiem cilvēkiem, kas šeit, zālē, sēž un kas toreiz
viennozīmīgi pēc sava toreizējā statusa un izcelsmes varēja mierīgi balsot pretēji
un varēja mierīgi teikt “nē” attiecībā uz piespiedu nomu, un līdz ar to faktiski
mēs zemes reformu nepabeigtu.

Redziet, pirmās Latvijas laikā, Kārļa Ulmaņa laikā, zemes reforma
norisinājās 17 gadus, turklāt – atšķirībā no vēršanās Satversmes tiesā –
vācu baroni vērsās ar prasību Nāciju līgā, un tas ir daudz augstāks līmenis. Un
izglāba tikai viena situācija: Zemnieku savienība toreiz pārliecināja
sociāldemokrātus, ka nedrīkst atņemt zemi par velti, ka ir jāsamaksā vismaz
simboliska maksa par šo zemi, ko atsavināja vācu muižām, un tas tika izdarīts.
Pretējā gadījumā Nāciju līgas lēmums varētu būt bijis arī citādāks.

Otrās reformas laikā trīs gadus es biju zemes reformas
priekšsēdētājs – būdams diezgan aizņemts arī ar vairākām citām lietām, tomēr
biju. Mēs to arī beidzām pēc 17 gadiem.

Tagad mēs esam ļoti izšķirošā brīdī – mums ir jāpieņem
lēmums par šo reformu. Kāpēc mums ir šāda uzbūve šajā valstī – vairāk nekā
450 pagastu, tik daudz pilsētu? Kāpēc tik daudz mazo skolu, kāpēc tik daudz ir mazo
slimnīcu? Kāpēc tik daudz? Šī infrastruktūra ir tik ļoti sīka un sadrumstalota, ka
jau ilgus gadus absolūti neatbilst mūsu iedzīvotāju blīvumam, mūsu iedzīvotāju
migrācijai, dabiskajai dzimstībai un mirstībai. Kāpēc? Tāpēc, ka šī sistēma ir
izveidota… faktiski sākta veidot Aleksandra II laikā un reāli atbilda toreizējām
komunikācijas, satiksmes iespējām. Tāpēc arī pārvietojās ar zirgu pajūgiem,
tāpēc nebija iespējas pārvarēt lielākus attālumus neviena cilvēkam vajadzīga
pakalpojuma saņemšanai. Nebija šādas iespējas.

Tagad esam citā situācijā, taču mums šī uzbūve ir palikusi no
tiem laikiem. Tā problēma ar šādu uzbūvi – tā ir ļoti cilvēciska un ļoti
saprotama. Mums, latviešiem, ir pilnīgi skaidrs: mums vienmēr būs daudz tuvāks mazs,
bet savs, nekā liels un kopējs. Tā nu tas ir! Tas ir redzams mūsu mentalitātē.

Problēma ir tā, ka

a) mēs to nevaram vairs uzturēt un finansēt;

b) zināmā mērā tas ir vēstures mantojums, kurš vairs neatbilst
realitātei uz vietām, vadoties no cilvēku blīvuma, no reālās situācijas, no tā,
kā ir izmainījušās un kādas tagad ir cilvēku skaita ziņā attiecības starp
pilsētu un laukiem, starp lielo Rīgu un apkārtesošajiem rajoniem, starp rajonu
pilsētām un tām vietām, kur ir maz cilvēku palicis.

Labi. Ja mēs vadīsimies no principa, ka mēs nedarām neko, te ir
divas problēmas. Būsim pilnīgi precīzi: tāda reāla informācija par īpaši
atbalstāmiem reģioniem un par Reģionālā fonda aktivitāti beidzās tad, kad
parādījās Eiropas fondi. Jo faktiski tie pilnībā aizstāj šo investīciju programmu.

Bet pēdējā informācija no Reģionālā fonda bija ārprātīgi
negatīva. Ja esošo sistēmu saglabājam, mums atšķirības tikai pieaug. Mums tajā
laikā, 2001.gadā vai 2002.gadā, kas ir pēdējais, kad ir bijusi Reģionālā fonda
atskaite… Jūs varat to izlasīt, tā ir publicēta.

Ja mēs skatāmies kopproduktu uz cilvēku Latgalē un Zemgalē, tad
tie būtu 14–16 procenti no Eiropas līmeņa, un Rīgā toreiz bija 37 procenti.
Turklāt nepatīkami bija tas, ka atsevišķos mazos pagastos, tādos kā Rēzeknes
rajonā, IKP uz iedzīvotāju samazinājās, kad mēs ziņojām, ka kopumā mums IKP iet
uz augšu. No turienes… es nezinu… es varu minēt tikai, kā es saprotu, racionālu
argumentu: tas nozīmē, ka esošā uzbūve netuvina dzīves līmeni. Viņa to attālina.

Un tas nav tikai tāpēc, ka nevarēs apgūt Eiropas fondus. Es
nerunāju par potenciālām lietām, es runāju par faktiskām lietām – ka kopprodukts
uz cilvēku reģionālā griezumā, ņemot vērā, ka tas administratīvi eksistē mazajos
pagastos, diemžēl nav stimulējis to, lai viens no mērķiem – policentriskā
attīstība – izlīdzinātu attīstību Latvijā. Lai cilvēki nedzīvotu pilnīgi
atšķirīgi. Lai tas būtu iespējams. Un tas ir fakts. To var pierādīt ar skaitļiem.
To nevar apstrīdēt.

Labi. Vai ir vēl kādi argumenti? Kas notiek tad, ja mēs nedarām
neko? Būsim godīgi. Būsim godīgi! Arī mani centieni panākt kompromisu… Es esmu
ļoti smagā stāvoklī – es esmu valdības vadītājs. Un arī koalīcijas partijas,
divas lielākās, ir ļoti, fundamentāli atšķirīgās pozīcijās, turklāt kopējais
mūsu mērķis… deklarācijā rakstīts – reformu pabeigt likuma veidā…
Atšķirība būs fundamentāla. Tas, ko es klausījos jau naktī… un tagad es redzu, ka
… Būsim godīgi: faktiski nav runa par pašvaldību skaitu kā tādu, sāk
izskatīties, ka runa ir par to, ka ir cilvēki, kas ir pret to, aicina vispār nedarīt
šo lietu, uzskatīdami, ka šī lieta par labu nenāks. Un tas tā ir – tiem cilvēkiem
ir tiesības tā domāt, tajā skaitā arī deputātiem.

Bet es jums minēšu vairākus piemērus. Ar ko tad ir jārēķinās,
ja mēs paliekam pie šīs tēmas, kas ir? Redziet, kāda ir mūsu situācija: esam
recesijas fāzē. Mūsu ekonomika ļoti strauji samazinās.

Vakar es tikos ar lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem… nevis ar
vadītājiem, bet ar finanšu lietās atbildīgiem cilvēkiem, un mēs izanalizējām
divas lietas: kas tagad reāli notiek ar jaunās apkures stāšanos spēkā, kā izmainās
pabalstu struktūra un kā pēc mūsu parlamentā pieņemtā lēmuma visas šīs lielās
pilsētas mēģina sabalansēt savu budžetu. Un tad, lūk, no turienes izriet viens
elementārs secinājums: Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī fundamentāli samazinās
ienākumu līmenis, prognozē samazinājumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī par 22–24
procentiem. Prognozē! Ja tas notiks tā, mums nebūs nekāda pamata, balstoties uz esošo
izlīdzināšanas likumu, piespiest – pastāvot tādam samazinājumam! – donorus, lai
viņi turpinātu maksāt akceptoriem to pašu summu, ko akceptori cerēs saņemt, vadoties
pēc vecā sadalījuma. Pat nemainot formulu, mēs nonāksim pie situācijas, ka īpaši
mazu izmēru pašvaldības pārstās eksistēt finansiāli. Un tas notiks gada vidū. Tas
nebūs reģionālās reformas rezultātā, bet finansiāli tie līdzekļi, ko viņi saņem
no donoriem, ņemot vērā, ka viņu pašu līdzekļi ir pilnīgi nepietiekami, lai
varētu paši sevi administrēt, šo pašvaldību eksistenci pārtrauks nevis
reģionālās reformas rezultātā, bet finansiālas problēmas rezultātā, un tad tīri
definitīvi tajās visās parādīsies administratori. Un mums nekas cits neatliks, kā
vien šīs pašvaldības nolikt uz stabilizāciju… vai tā saucamajā stabilizācijas
statusā, kad mums ir jāieceļ administrators. Bez diskusijām!

Šeit nav nekādas iespējas. Šeit ir absolūti nežēlīga
matemātika. Mums neizdosies izlietot karaspēku vai ko citu, lai piespiestu Rīgu,
piespiestu lielās pilsētas, kurām reāli samazinās ieņēmumi… Ka tās uz citu
ieņēmumu samazināšanas rēķina subsidēs tos pagastus, kas ir ārkārtīgi mazi, un
šie pagasti būs saņēmēji tikai tāpēc vien, ka šiem pagastiem šī nauda ir
nepieciešama – tas vienkārši nebūs tā! Mēs esam demokrātiskā valstī. Mums būs
Satversmes tiesas lēmumi nevis saistībā ar šīm pašvaldībām, Čepānes kundze, –
es atvainojos, es uzrunāju jūs –, bet mums būs lēmumi saistībā ar lielajām
pilsētām… šie Satversmes tiesas lēmumu pieprasījumi.

Ja mēs runājam drusku tālāk, tad man jāsaka sekojošais. Kādus
racionālus argumentus es varu minēt? Politiski ir samērā grūti pārliecināt, es
domāju, politiskas organizācijas, partijas, kam tas ir ielikts principā. Es vienkārši
minēšu racionālus argumentus, lai jūs tos izvērtētu.

Ja mēs skatāmies pirmo racionālo argumentu, es varu pilnīgi
piekrist, ka šis ir vissliktākais gads, kad šī reforma mums jāīsteno. Bet problēma
ir viena – mēs šo reformu neīstenojām, kā Bērziņa kungs precīzi teica, šos 16
gadus. Brīvprātības laiks eksistē vismaz 15 gadus. Un kas ir dīvaini? Tas, ka
jebkuram ministram, nākot šeit, un jebkuram ministram, virzot šo reformu, novadu skaits
būtiski neatšķiras. Un no pirmā modeļa, kas bija „102” un kas reāli
izkristalizējās, kad Krūmiņa kungs bija ministrs, līdz tam modelim, kas ir Zalāna
kungam, atšķirību praktiski nav nekādu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Mēs jau 1992.gadā nesākām runāt par pagastu skaitu.
Mēs apmēram trīs gadus norunājām par to, vai būs deviņi centri vai pieci centri. Un
tā mēs to arī neatrisinājām, kaut gan vismaz plānošanas reģionu skaitu mēs
noteicām. Un tur mēs neesam vēl nekādus lēmumus pieņēmuši.

Nu, labi, tad mēs runāsim par to… jā, šis gads nav pats
labākais, bet manis minētie argumenti parāda, ka mēs nevaram vilcināties. Labi, nav
labākais! Un valsts ir atbalstījusi šo pasākumu vai nav? Ar pilnu atbildību es varu
teikt, ka valsts un valdība ir vairāk nekā 90 miljonus šajā pasākumā jau
ieguldījusi, un mūsu saistības ir turpināt to. Šie 200 tūkstoši, ko pagasti
saņēma, pieņemot lēmumu apvienoties novados, ir pietiekami… Es ceru arī uz
godprātību, ka viņi tos neizmantos, teiksim, patēriņam, bet drīzāk tam, lai šīs
vietas, kas vairs nebūs ar deputātiem piepildītas pagasta padomēs… lai tur būtu
visi tie paši cilvēki, kas tur ir arī tagad, lai viņi spētu sakomunicēties ar novadu
vadību un lai viņi spētu nodrošināt šo pakalpojumu. Jo – būsim godīgi! –
nedrīkst melot no abām pusēm. Attālums palielināsies. Jā, palielināsies! Būs
nepieciešami vismaz viens, divi gadi, ja pat ne trīs – akomodācijai, piemērošanai,
bet nevajag stāstīt to, ka tajā brīdī, kad pagastā vairs nebūs deputātu, kad būs
aizsistas durvis ciet un tur neviens nesniegs nekādus pakalpojumus, par to atbildēs
ministrs, par to atbildēs valdība.

Un tur ir arī investēta nauda, tāpēc es dzirdēju šos
priekšlikumus un šādas domas jau pagājušajā gadā… pagājušajā reizē naktī…
Tie nav taisnīgi. Tas nav godīgi!

Ko es vēl gribu teikt? Redziet, jautājums ir šāds. Ir pilnīgi
bezcerīgi runāt par novadu reformu, ja mēs nerunājam tālāk par valsts struktūru
reformēšanu. Viens no reāliem mērķiem, kā mēs varētu mēģināt šo valsti
pārvaldīt racionālāk un administratīvi pareizi, ir pēc iespējas deleģēt tiesības
uz leju, decentralizēt tiesības – no valdības struktūrām decentralizēt tiesības
pašvaldību līmenī.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka jūs racionāli saprotat, ka
deleģēt var tām struktūrām, kam ir administratīvā kapacitāte un kritiskā masa.
Jūs nevarat deleģēt šīs tiesības 450 struktūrām. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka
šī kritiskā masa ir nepieciešama. Šis izmērs ir nepieciešams. Ir nepieciešams, lai
novada centrā būtu vismaz pilsēta vai pilsētiņa, kas varētu ap sevi kristalizēt
visu to, kas ir šajā novadā, jo, tiklīdz mēs sāksim domāt, kā mums reģionalizēt
tālāk policiju, kā mums darīt visas šīs lietas, neaizmirsīsim, ka daudzas valsts
iestādes nopietni gaida šīs novadu reformas rezultātu. Tikai tāpēc tās nav
pieņēmušas galējos lēmumus. Tas ir pietiekami racionāls arguments, kas sasaista
kopā novadu reformu ar valsts pārvaldes reformu.

Ja man ir jāsaka vēl noslēgumā… Mēs esam divu reformu
priekšvakarā: viena ir veselības aprūpes reforma, un otra ir izglītības reforma. Un
šīs abas reformas nebūs no saldākajām, jo arī Pasaules Banka un Starptautiskais
Valūtas fonds, pētot mūsu sistēmu, no savām prasībām neatkāpsies. Tās visas ir
loģiskas. Bet tās visas ir loģiski īstenojamas tad, ja attiecīgā pašvaldības
struktūra novada līmenī būs atbilstoša, lai mēs varētu reformēt arī šīs divas
sfēras un mēģināt to izdarīt tā, lai cilvēki no tā nevis neciestu… ne tikai
neciestu, bet pat iegūtu. Un tas nav nekas īpaši sarežģīts – tā ir vienota
veselības aprūpes dienesta neatliekamā izveide; tas vēl arvien ir decentralizēts,
absolūti sadrumstalots un līdz ar to dažāds mūsu Latvijā.

Tas nozīmē pietiekami izlīdzināta vidusskolas un augstākās
izglītības līmeņa nodrošināšanu visā reģionā, visā Latvijā, kas mums nav. Mums
vēl arvien mazajos pagastos ir vidusskolas, kurās ir desmit bērni vidusskolā, kur
skolotāju skaits ir lielāks nekā skolēnu skaits, un tāpēc mums Latvijā vidējais
skolotāju… skolēnu skaits klasē ir 7 vienā klasē, nevis 16 vai 14, kā tas ir
Eiropas Savienībā.

Mēs visu to varētu mēģināt izturēt, bet mums, kolēģi,
vienkārši nav tik daudz finanšu. Mums to nebūs, būsim godīgi!

Un noslēgumā es varu teikt par nākotni. Protams, atbildība ir
milzīga, bet tāda atbildība ir vienmēr, kad jūs pieņemat lēmumu par reformu. Manā
pieredzē nav bijis tā, ka var izvairīties no šīs atbildības. Protams, mēs esam
pēdējā valsts šajā reģionā, kas to nav izdarījusi. To ir izdarījusi gan Igaunija,
gan Lietuva. Tikai, atšķirībā varbūt no Latvijas, tur otrais līmenis ir valsts
līmenis – tur ir valdības administrācijas pārstāvji un gubernatori.

Labi, mēs šo jautājumu neesam cilājuši tāpēc, ka mums ir citas
demokrātijas tradīcijas, bet mums ir bezcerīgi runāt par otro līmeni, ja nebūs
izveidots pirmais. Bezcerīgi!

Un noslēgumā par Eiropas fondiem un tā tālāk. Te ir divas ļoti
konkrētas lietas.

Valsts investīciju programmā, kas nav liela – 27 miljoni, ir
skaidri zināms, ka tās pašvaldības, kam pašām ir savs līdzfinansējums, ir
tiesības šos projektus apgūt. Kam šā līdzfinansējuma nav, tām līdz šim bija
iespēja iet un kasē aizņemties šo naudu, bet pēc tam, pēc projekta izpildes, kase to
norakstīja.

Cienītie kolēģi! Ir samērā bezcerīgi šādos mazos pagastos veikt
šo procedūru. Tas ir viens.

Un otrs. Vienīgā nauda attīstībai, kas mums būs tuvāko trīs gadu
laikā, ja nebūs nekādu privātu investīciju, būs tikai Eiropas struktūrfondu nauda.
Lūk, lai šo Eiropas struktūrfondu naudu apgūtu, pēc manas dziļas pārliecības, ir
jābūt kritiskai masai un izmēram, lai to izdarītu reģionāli. Tiklīdz mēs paliksim
tajā struktūrā, kurā mēs esam, mēs šo naudu varbūt apgūsim centralizēti, jo mums
jau nebūs citas izejas, bet reģionāli – noteikti ne. Un tad iznāks tā, ka visas
tās lietas, par ko mēs runājām, nevis tuvināsies vidējam līmenim, bet vienkārši
attālināsies.

Tāpēc noslēgumā gribu pateikt tā: jūs tiešām esat vēsturiska
lēmuma priekšā. Es aicinu katram izvērtēt šos racionālos argumentus. Es aicinu
apzināties arī šo lēmumu sekas ne jau tikai politikā… Ne jau tikai politikā, bet
kopumā visos šajos aspektos, par ko es runāju, – par sociālajiem, par
ekonomiskajiem, par politiskajiem un cilvēciskajiem apstākļiem.

Paldies jums par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Es gribu sniegt divus
skaidrojumus.

Pirmais ir Seiles kundzei un Laicāna kungam par Tautas partijas
ietekmi komisijā. Redziet, matemātika ir tāda, ka mums ir 3 balsis no 12. Laicāna
kungs, arī ar „Jaunā laika” 2 balsīm ir tikai 5 no 12. Es tā domāju, un es
balstos uz savu kolēģu izteikumiem komisijā, ka mēs strādājam ļoti koleģiāli, un
tāpēc mans lūgums ir tāds, lai tie kolēģi, kas strādā komisijā, to garu pārnes
arī uz Saeimas sēdi un nerunā pilnīgi pretēji… nerīkojas pilnīgi pretīgi.

Otrais skaidrojums. Atgriežoties pie 19.priekšlikuma. Īstenībā tas
sakrīt… ministra priekšlikums sakrīt ar „Pilsoniskās Savienības” frakcijas
priekšlikumu, un šeit tā jēga ir viena, kam diemžēl pieskārās tikai daži
debatētāji. Runa ir par to, ka šo novadu administratīvo teritoriju nosaka Saeima.
Komisija viennozīmīgi iestājās par to, ka to dara nevis valdība, bet valsts
augstākais likumdevējs – Saeima.

Es lūdzu atbalstīt 19. … Es atvainojos, tas ir daļēji
atbalstīts, un arī „Pilsoniskās Savienības” līdzīgs priekšlikums ir daļēji
atbalstīts un iestrādāts 156.priekšlikuma pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav
iebildumu! Nav!”) Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Premjera kungs! Ministri!
Klātesošie deputāti! Tiešām premjera kungs pieminēja savā runā šīs lietas par
pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, un es jums varu pateikt to, ka mēs esam mazliet
divas lietas sajaukuši. Mēs šodien nerunājam par republikas pilsētām, ar tām viss
ir skaidrs, un šī reforma tās diemžēl neskar.

Otra lieta, ja mēs runājam par pašvaldību finanšu
izlīdzināšanu. Jūs pats zināt, ka mums ir arī republikas pilsētas, tādas kā
Daugavpils, kas saņem līdzekļus no šī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Un jūs zināt, ka vispār pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kur nenotiek
savstarpēja pašvaldību sistēmas izlīdzināšana. Vai tā notiek no pašvaldību
budžetiem, vai tā notiek no valsts nodokļiem, bet šī pašvaldību sistēmas
izlīdzināšana visā pasaulē notiek, jo nekad nebūs tāda situācija, ka, teiksim,
Zilupē uz pašvaldību attieksies tādi paši nosacījumi kā Rīgā, Ventspilī vai vēl
kaut kādā citā pašvaldībā. Tā ka nevajag šīs lietas te mums sasteigt, kad tās
lietas ir…

Sēdes vadītājs. Bet par 21.priekšlikumu, lūdzu!

S.Šķesters. Ja runā par konkrēto priekšlikumu, cienījamie
kolēģi, šeit vispār faktiski ir kompromiss. Kā jūs minējāt, komisija ir
atbalstījusi 109 pašvaldības. Mūsu priekšlikumos, kas izriet no 21.priekšlikuma, ir
127 pašvaldības – tātad reāli šī starpība ir 18 pašvaldības. Nevajag šeit
runāt par kaut kādu citu skaitli. Būsim korekti!

Tātad reāli, es domāju, šīs 18 pašvaldības, kuras iekļautas
mūsu priekšlikumos, ir arī tās pašvaldības, kuras ir griezušās Satversmes tiesā.
Un te es neredzu nekādu pārkāpumu jeb, teiksim, to, ka, redz, šīs pašvaldības ir
sliktas. Tās ir konkrēti pieņēmušas tādus lēmumus, un mums šie lēmumi ir
jārespektē. Un tāpēc, es domāju, mēs varētu šodien, Adventes laikā, vienoties par
to, ka mēs pievienojam šiem 109 vēl šos 18 – pieņemam šo karti. Tad Zaļo un
Zemnieku savienība būtu apmierināta, un, es domāju, arī jūs, pārējie, būtu
apmierināti un mierīgi varētu sagaidīt Jauno gadu, jo šīs pašvaldības tiešām ir
ļoti dažādas, bet kopumā, man liekas, tās savus principus ir uzturējušas, un mums
nav nekāda pamata apstrīdēt, teiksim, šo viņu izvēli. Jo, kā jūs zināt, 2007.gada
4.septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi tomēr šīs pašvaldības iedzina
zināmā šāda izmisuma solī un tām nācās šo taisnību aizstāvēt pat Satversmes
tiesā…

Sēdes vadītājs. Bet 21.priekšlikums skan – „Latvijas
iedalījums novados”. Ar šādu priekšlikumu Zaļo un Zemnieku savienība vēlas
papildināt likumprojekta 8.pantu, Šķestera kungs! Nu, lūdzu, esiet korekts pret
visiem!

S.Šķesters. Tieši tā! Mēs tātad lūdzam papildināt 8.pantu par
Latvijas administratīvo iedalījumu šādos novados, kas ir akceptēti tālāk no 23.
līdz 150.priekšlikumam. Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Un, kā jau es minēju, atbalstot šo priekšlikumu, mēs varētu
atbalstīt arī pārējos mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, priekšlikumus. Mēs
varētu tiešām tos apmierināt un pielikt reiz punktu šīs reformas pirmajai fāzei, jo
laiks parādīs… Laiks parādīs, kā šīs pašvaldības funkcionēs, kā tās būs
spējīgas veikt šos pienākumus. Un mums tomēr šajā situācijā, es domāju, arī
būs iespēja šā likumprojekta ietvaros veidot vēl jaunas pašvaldības – apvienoties
un radīt arī citādus veidojumus, nekā ir šajā kartē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

Šķestera kungs, es jūs lūdzu, nākamreiz uzstājoties, tiešām
runāt par priekšlikumu, jo jūs šobrīd runājāt nevis par 21., bet par
23.priekšlikumu līdz pat… es nezinu, līdz kuram… līdz kuram simtajam
priekšlikumam. Tomēr kārtība ir kārtība. Kārtības rullis ir kārtības rullis.
Atvainojiet, kārtībai ir jābūt!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tātad par 21.priekšlikumu. „Pilsoniskā
Savienība” atbalsta visus 127 novadus, kādus ir ierosinājusi Zaļo un Zemnieku
savienība, bet neatbalsta šo – 21.priekšlikumu. Un kāpēc?

Tāpēc, ka likumprojekta loģiskā uzbūve ir tāda – mēs pasakām,
ka Saeima izveido šīs administratīvās teritorijas, bet pielikumos nosaka, kādas šīs
teritorijas ir.

Pirmais pielikums – tās ir republikas pilsētas.

Otrais pielikums – te ir visi novadi pārskaitīti. Ja mēs
nobalsosim par 21. – Šķestera kunga priekšlikumu, tādā gadījumā tas nāks
šeit iekšā un visus novadus saliks šeit, šajā vietā, ja?

Trešais pielikums ir novadu karte, bet 201.priekšlikums pasaka, ka
visi nobalsotie priekšlikumi – gan Zaļo un Zemnieku savienības, gan „Pilsoniskās
Savienības” ierosinātie priekšlikumi, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumi – tiks apkopoti un šī novadu karte tiks precizēta kā
trešais pielikums.

Tā ir pielikumu būtības struktūra. Un šeit nevajag balsot…
iebalsot likuma vidū pēkšņi novadus, kamēr mēs vēl neesam runājuši par
pilsētām.

Es atvainojos „zemniekiem”! Es jūs ļoti atbalstu, bet šajā
priekšlikumā gan ne.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Lasot šo priekšlikumu, ir skaidri un gaiši
saprotams, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, „zemnieki”, piedāvā ielikt
visu šo dalījumu tieši pamattekstā.

Mēs tikko, balsojot un piekrītot 19. un 20.priekšlikuma daļējam
atbalstam, pateicām, ka dalījums būs nevis pamattekstā, bet pielikumā. Tāpēc mēs
nevaram atbalstīt šo priekšlikumu un lūdzam nobalsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Manuprāt, Seiles kundze ļoti objektīvi un pamatoti
izstāstīja, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 67, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu, jo komisija izšķīrās par to, ka jābūt ir stingrai
pieejai – ka likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu. Nevis tikai ņem
vērā, bet pievieno šo atzinumu.

Lūdzu neatbalstīt 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Es varbūt atļaušos paskaidrot, kādēļ šāda pieeja no komisijas
puses. Tādēļ, ka jau iepriekšējās debates, nupat teiktais un mūsu balsojums
norādīja, ka mēs veidojam šos pielikumus, un līdz ar to, tā kā komisijas viedoklis
sakrīt ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli, mēs uzskatījām, ka tie ir
daļēji atbalstīti priekšlikumi, taču es neliku to likuma pamattekstā, bet liku
pielikumā. Līdz ar to, ja ir šādi daļēji atbalstīts, tad tas nozīmē, ka
200.priekšlikumā jeb komisijas piedāvātajā pielikumā ir tieši tāds pats novadu
veidojums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija tagad,
sākot ar 23.priekšlikumu, aicina balsot par šiem priekšlikumiem. Ja priekšlikums ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā, kuru mēs vēl neesam ne
apsprieduši, ne redzējuši, ne izteikušies diskusijās par to, tādā gadījumā,
manuprāt, var izveidoties sajukums.

Es aicinu nobalsot par 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikumu – uzreiz, jo 201.priekšlikums pasaka, ka tad šie priekšlikumi visi tiks
salikti kopā, sakārtoti tajā kopējā priekšlikumā. Un nevar būt tā, ka šis
priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tas ir jāatbalsta visā pilnībā.

Es aicinu balsot „par”, jo tas pilnīgi sakrīt gan ar mūsu
frakcijas iesniegto priekšlikumu, gan ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu. Ja mēs nobalsosim par to visi vienprātīgi „par”, tas būs pirmais
šajā sarakstā no priekšlikumiem, kuri tiks iekļauti 2.pielikumā, – otrā pielikuma
1.priekšlikums.

Es nezinu, ko teiks Lagzdiņa kungs, bet man ir šoreiz taisnība.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību tam, kā ir
formulēts minētais priekšlikums Nr.23: „Papildināt likumprojekta 8.panta otro daļu
ar šādu tekstu.” Mēs nupat atbalstījām 8.panta otro daļu tādā redakcijā, kāda
ir 7.lappuses kreisajā pusē, apakšā. Kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību tātad!
Un tieši šādā redakcijā piedāvā komisija veidot pamattekstu. Savukārt par
konkrēto redakciju, kura atbalstīta pēc būtības saturiski, bet formas ziņā ir
pārnesta uz pielikumu, es aicinātu šobrīd nebalsot „par”. Tas nozīmē, ka mēs
visu šo uzskaitījumu ieliekam likuma pamattekstā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Es mēģināšu izskaidrot, kolēģi! Šie
priekšlikumi, kaut arī tie sakrīt gan ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, gan
arī ar valdības, „Pilsoniskās Savienības” frakcijas un komisijas… Mēs jau
iepriekš nobalsojām, ka mēs veidojam šos pielikumus. Tālāk mēs esam arī
atrunājuši, ka, ja notiek izmaiņas un Saeimas balsojums nesakrīt ar komisijas
balsojumu, automātiski tas tiek ienests šajā te pielikumā.

Ja mēs atbalstām 23.priekšlikumu, tas nozīmē, ka šie konkrētie
novadi tiek ierakstīti likuma pamattekstā.

Es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!… Par procedūru no vietas runā deputāts… Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! 201.priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija, paredz sakārtot 3.pielikumu atbilstoši iepriekšējiem
balsojumiem par priekšlikumiem, sākot ar Nr.14… tad Nr.23, – šeit ir arī
23.priekšlikums, par kuru mēs pašlaik runājam, – līdz 150.priekšlikumam… Un
tālāk kā tekstā. Tātad, ja mēs nobalsojam par Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu… un ir jābalso par to, jo tas ir ievietots tabulā… tad to
sakārtos tajos pielikumos iekšā, ko mēs jau esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Vinetai
Muižniecei par procedūru.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Par procedūru es vēlos jums paskaidrot: ja šie
priekšlikumi, kas, protams, ir balsojami, tiek nobalsoti tagad, tad tie parādīsies,
pirmkārt, 8.pantā – tieši tā, kā ir ierosinājumā rakstīts, – un pēc tam
vēlreiz tabulā – tā, kā tas ir rakstīts 201.priekšlikumā. Un tas nozīmē, ka
mēs vienu un to pašu, ja balsojumi būs vienādi, liksim divās vietās, bet, ja
atšķirīgi, tad būs gan 8.pants ar visiem priekšlikumiem, gan 3.pielikums. Lūdzu,
redziet, kādi ir precīzi priekšlikumi. Tie runā par 8.pantu un tā papildināšanu. (No
zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Es, konsultējoties ar Juridiskā biroja vadītāju
Kusiņa kungu, vēlos arī no savas puses paskaidrot, ka jurista viedoklis ir analoģisks
tam, ko teica Muižnieces kundze. Tātad, ja šis priekšlikums jau ir atbalstīts un
ielikts 200.priekšlikumā… jā, protams, tas balsojams, nepārprotami, bet, ja par to
nobalso un to iebalso, tas parādās divās vietās.

Ja mēs savukārt iebalsojam neatbalstītu priekšlikumu no šīs
kopējās paketes, tad saskaņā ar jau Seiles kundzes minēto likumprojekta pantu tas
parādīsies pēc tam 2.pielikumā, par kuru mēs esam vienojušies, ka tur tātad tiek
apkopoti arī visi tie rezultāti, ko mēs esam ar saviem balsojumiem panākuši.

Vai deputāts Šķesters vēlas kaut ko par procedūru teikt? (No
zāles: „Balsojam!”) Lūdzu Šķestera kungam ieslēgt mikrofonu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Seiles kundze jau pateica, ka 201.priekšlikums
sakārto visu šo tabulu tādā veidā, kā vajag. Un te nav runa par to, ka tas ir
iesniegts tādā redakcijā par šo – 8.pantu. To mēs pēc tam sakārtosim, kā es
sapratu, atbilstoši tam, kā mēs te sabalsojām. (No zāles: „Balsojam!
Balsojam!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu
deputātam Augustam Brigmanim! Par procedūru.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Jā… Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka
šeit nu tiešām ir vajadzīgs juridiski ļoti korekti sakārtots dokuments. Ja
Saeimas… te nav būtībā jautājums par to, vai divās vai trijās vietās… Ja mēs
skaidri un precīzi varam formulēt šajā likumā… Galvenais, ka ir tāds novads tādā
sastāvā. Es domāju, ka šis ir jautājums, kas ir juristam visprecīzāk… precīzi
jāpasaka, un mēs esam gatavi tā darīt.

Sēdes vadītājs. Vēl komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Es par procedūru.

Kolēģi! Lai mēs izietu ļoti vienkārši no šīs situācijas (kaut
gan neuzskatu, ka šī situācija ir sarežģīta; vienkārši ir neizpratne dažu
kolēģu vidū), es ierosinu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai atsaukt tos
priekšlikumus, kur sakrīt visi viedokļi, un mēs varam tad balsot par tiem, kur
nesakrīt viedokļi. Es lūdzu atsaukt tos priekšlikumus, kur nav atšķirības ne
valdības viedoklī, ne Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedoklī, ne
„Pilsoniskās Savienības” frakcijas, ne komisijas viedoklī, un mēs varam tad
diskutēt un debatēt un balsot par tiem, kuros ir atšķirības. Tas varbūt ieviesīs
lielāku skaidrību, jo īstenībā jau neskaidrību nav, ir tikai viedoklis, kā veidot
pielikumu, un juridiskā ziņā korekti arī tika sniegts šis skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Vai mēs varam balsot vai nevaram?”)

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs teicāt, ka šajā gadījumā nav vajadzīgs
šeit balsojums. Bet tādā gadījumā paskaidrojiet, ko nozīmē 201.priekšlikums, kas
paredz, ka 3.pielikums tiks sakārtots atbilstoši šiem balsojumiem. Un, otrkārt, es
gribētu pajautāt: ja tagad šis te tiek noliegts, sakot, ka mēs nevaram balsot, vai
tādā gadījumā jūs piekritīsiet, ka otrajā un tajos priekšlikumos… ka tiks
balsots atsevišķi? Jo pēc Kārtības ruļļa tas iznāk viens priekšlikums. Un viens
var runāt „par”, otrs var runāt „pret”, cik es saprotu. Un, ja šajā gadījumā
netiek atsevišķi balsots par viena vai par otra priekšlikuma atsevišķām
sastāvdaļām, tādā gadījumā šeit, manuprāt, liks, iespējams, pārsvars balsot par
visu šo pielikumu kopumā. Un tad Zaļo un Zemnieku savienība un „Pilsoniskā
Savienība” būs zaudētājas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim
Šadurskim.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Ko jūs darāt vispār?”)

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru piekrist Spurdziņa kunga
iepriekš teiktajam, runājot par procedūru, proti, ja tiek atsaukti tie Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, kuros viedoklis sakrīt ar
200.priekšlikumu, un paliek tie, kuros nesakrīt, tad… nu tad tie, kuros viedoklis
nesakrīt… ja tie tagad tiks atbalstīti, tad tie parādīsies likumā divreiz, bet
pārējie – vienu reizi. Nav nekādas jēgas no tā.

Tāpēc es ierosinu procedurāli rīkoties tā: vienkārši nobalsot
visus šos priekšlikumus, noskaidrot Saeimas vairākuma viedokli un pēc tam, protams,
juridiski sakārtot dokumentu tā, lai katrs novads parādītos dokumentā vienu reizi
tur, kur tam ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam
Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es ierosinu izsludināt pārtraukumu. Šajā pārtraukumā
Juridiskais birojs konsultēs visu frakciju iesaistītās puses par šo jautājumu, jo tas
ir pārāk atbildīgs lēmums, lai tagad to pieņemtu, tā teikt, uz urrā…

Sēdes vadītājs. Jā… Spurdziņa kungs vēlas vēl ko piebilst?

O.Spurdziņš. Ko es vēl varu piebilst pie visa teiktā?

Kolēģi! 201.priekšlikums ir komisijas ierosinājums, kā sakārtot
pielikumu gadījumos, kad komisijas viedoklis nesakrīt ar iesniegtajiem priekšlikumiem,
– tad tiek iekļauti nobalsotie priekšlikumi šajā attiecīgajā pielikumā. Kā var
pateikt vēl kaut ko skaidrāk?!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Man ir priekšlikums atlikt balsošanu un veikt to pēc pārtraukuma.

Un tūlīt visu frakciju vadītāji kopā ar Saeimas juristiem
sapulcējas Sarkanajā zālē.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Reģistrācija nākamajā
pārtraukumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Paziņojumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Kolēģi! Kļūda! Bērziņš no LPP/LC frakcijas… Kolēģi
Ārlietu komisijas locekļi, lūdzu pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, jums tagad nebija dots vārds!
Vārds otram Bērziņa kungam, kurš bija pieteikts.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Tas nebija tas Bērziņš… Viltvārdis!

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcijas „Jaunais laiks”).

Man divi paziņojumi. Pirmām kārtām no Iļģuciema cietuma bērniem
un pusaudžiem liels paldies visām tām deputātēm, kuras atrada iespēju būt tik
sirsnīgas un atbalstīt to, lai arī bērniem, kuri atrodas cietumā ne savas vainas
pēc, būtu cilvēcīgi un gaiši Ziemassvētki ar piparkūku smaržu un dāvanām.

Un otrs ir tehnisks paziņojums. Tiesu iekārtas likuma apakškomisijas
sēde pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti, lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc 10 minūtēm
komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vairāk paziņojumu sniedzēju nav. Darbu turpināsim pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es
varētu palūgt varbūt vēlreiz zvanu? Jo var gadīties, ka mums tūlīt ir jābalso. Kā
mums ir ar kvorumu? Varbūt vēl pusminūti pagaidīsim.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Zaķa kungs! Es atgādinu, ka mēs
šobrīd runājam par 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto
priekšlikumu, kurš ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.
Pagājušajā pārtraukumā visu frakciju vadītāji kopā ar Saeimas Juridiskā biroja
vadītāju Gunāru Kusiņu izrunāja šos procedurālos jautājumus. Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli, protams, jebkurš priekšlikums ir balsojams. Taču, ja priekšlikums ir
atbalstīts vai daļēji atbalstīts un iesniedzējs neuzstāj uz īpašu balsojumu,
tādā gadījumā tas tiek iekļauts komisijas – šajā gadījumā 200.priekšlikumā.
Tie priekšlikumi, ko komisija nav atbalstījusi… par tiem, protams, tāpat var balsot;
ja tos iebalso, tad saskaņā ar šā paša likumprojekta 199.priekšlikumu tiek vēlreiz
pārskatīts šis pielikums. Ja mēs arī iebalsotu tagad kādu no šiem jau daļēji
atbalstītajiem pēc tās pašas procedūras, tad šis pats pielikums tiktu
pārskatīts… vienkārši tādēļ, lai šie pagastu nosaukumi… es atvainojos, novadu
nosaukumi parādītos likumā divās vietās.

Tātad ideja ir tāda. Mēs varam balsot par jebko, taču, ja neviens
neuzstāj uz balsojumu un piekrīt komisijas viedoklim, tādā gadījumā, kā mums ir
pieņemts pēc konsensusa principa, mēs vienkārši ejam tālāk.

Tagad es dodu vārdu vēlreiz deputātam Spurdziņam, un es saprotu, ka
mēs vai nu balsojam, vai nebalsojam par 23.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Paldies par korekto izskaidrojumu. Komisijas vārdā es
tikai varu atkārtot to, ko es jau teicu, – 23. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, jo tas sakrīt ar komisijas
priekšlikumu un ir iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 24. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 25. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
iesniegtais 26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tā ir sagadījies, ka dzīvoju kaimiņos Allažu
pagastam. Un tas, protams, ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien tiekos tur ar
cilvēkiem. Pēdējā tikšanās bija pirms nedēļas. Un allažnieki man kaut ko
uzdāvināja. Es zinu, ka es izpelnīšos sēdes vadītāja dusmas, bet man tas jums
jāparāda. Jūs noteikti visi zināt, kas tas ir, ja? (No zāles dep. A.Rugāte:
„Nezinām!”)

Tas ir „Allažu ķimelis”. Īstenībā tā dāvana ir dziļi
simboliska, jo „Allažu ķimeli” ražo kopš 1823.gada – tātad gandrīz 200 gadus.
Un tagad mēs ar vienu, kā saka, pogas spiedienu panāksim to, ka „Allažu ķimelis”
praktiski varētu saukties par „Siguldas ķimeli”, jo Allažus ir paredzēts pievienot
Siguldas novadam.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Tad, kad savulaik Siguldas novada
dome tikās ar Allažu pagasta vadību, lai runātu par iespējamo apvienošanos, viens no
jautājumiem, ko uzstādīja Allažu pagasts, bija saistīts ar to, ka viņi jau desmit
gadus apmaksā brīvpusdienas 1.-4. klases skolēniem – tātad pamatskolai.
Jautājums, ko viņi uzdeva Siguldas pilsētai, bija šāds: vai apvienojoties tiek
paturētas iespējas visiem lauku bērniem Allažos saņemt šīs brīvpusdienas? No
Siguldas puses atbilde bija viennozīmīga: Sigulda tās neapmaksās!

Lūk, jums viens piemērs, ka apvienošanās ne vienmēr… Un šajā
gadījumā daudzkārt arī tieši šis apvienošanas mēģinājums, kurš pašlaik tiek
realizēts, nenes kādu konkrētu labumu, īpaši lauku cilvēkiem.

Allažu pagasts, atšķirībā varbūt no citiem mazākiem pagastiem,
ir spējīgs veikt visas funkcijas un tās arī veic.

Pagājušajā gadā Allažu pagasts nodeva pašu spēkiem, pašu
līdzekļiem būvētu sporta zāli, turpretim Siguldas novads, kuram grasās to pievienot,
jau vairāk nekā desmit gadus nav uzcēlis nevienu sporta būvi. Bērniem trūkst vietas,
kur skoloties, bērniem trūkst vietas, kur fizkultūras stundām notikt.

Es jūs tiešām ļoti aicinu Allažu pagastu laist tā saucamajā
brīvlaišanā un atļaut tam pastāvēt joprojām, lai tāpat arī „Allažu
ķimelis”, kurš jau 200 gadus ir pieejams jebkur, būtu pieejams joprojām!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Te sākas tagad balsojumi par šiem 19 novadiem, bet
man no šīs tribīnes tomēr zināmā mērā jāatvainojas „Jaunā laika” frakcijai,
jo varbūt es nebiju korekts.

Kāpēc es aizstāvu tieši šos novadus? Pirmkārt, runājot par
Allažiem jāteic, ka jau 167 novadu kartē Allaži bija kā atsevišķs novads. Allaži
jau tad zināja un arī šodien zina, kā tiem izdzīvot arī jaunajos apstākļos. Arī
pagastvecis ir zinātņu doktors. Viņš nav, kā saka, pielipis pie krēsla.

Un runājot vēl par to – mazs vai liels pagasts. Jūs saprotat, ka
var pastāvēt mazas un lielas valstis. Vai tas nozīmē, ka Luksemburga arī nevar
pastāvēt? Latvija – maza. Arī tā nevar pastāvēt? Vai tas nozīmē, ka mums
jāpievienojas lielajai Krievijai? Es domāju, ka ne jau lielums vai mazums nosaka
pagastu. Un galvenais – tas ir Rīgas rajona pagasts. Rīgas rajonā ir jau 17
pašvaldības. Iedzīvotāju skaits Rīgas rajona pašvaldībās pieaug.

Un tas arī ir partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums -atbalstīt Allažu novadu kā atsevišķu novadu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka labas lietas Allažu pagastā
notiek un ražotas tiek, bet Allažu pagasts likumprojektā ir iekļauts Siguldas novadā.
Taču interesanti ir tas, ka Siguldas novada dome pati nepiekrīt šai Allažu pagasta
iekļaušanai Siguldas novadā. Siguldas domē 2007.gada 21.novembrī ir pieņemts lēmums
par teritoriālo reformu, un tajā viņi arī motivē, kāpēc viņi negribētu būt kopā
vienā novadā ar Allažu pagastu.

Allažu pagasta pašvaldības 2007.gada 20.decembra padomes sēdē
deputāti konstatēja, ka šī padome un šis pagasts var pastāvēt un nodrošināt visus
pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Un tādā veidā šī pašvaldība ir gatava tālāk
strādāt, saglabāt vienotu šo savu teritoriju un nosaukt to par Allažu novadu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu, jo „Allaži” ir lībiešu cilmes nosaukums un,
pārfrāzējot Plinera kungu, citādi mēs paši ar savām rokām iznīcinām ne tikai
latvisko, bet arī lībisko pamatu. Ja Allaži uzskata, ka var pastāvēt, viņi ir
jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu pateikt, kāds ir speciālista
viedoklis, respektīvi, profesionāla teritoriju plānotāja viedoklis (No zāles dep.
I.Rībena: „Uzvārdus! Uzvārdus!”): Siguldas novadā varētu ietilpt ne tikai
iepriekš minētie pagasti, kā to piedāvā komisija, bet arī Vangaži, Līgatne,
Inčukalns. Tad ar Siguldu kā ļoti piemērota mēroga pilsētu centrā tas būtu ļoti
labi funkcionējošs novads. Diemžēl tas nav izdarīts un jāapmierinās ar to, kas ir.
Nu, tad atbalstīsim vismaz to, ko komisija piedāvā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar šo balsojumu sākas šī lielā
pretimstāvēšana, par ko es runāju, pirmo reizi uzstājoties. Un nu divi āži uz
šaurās laipas nekādi nevar vienoties. Ragi kopā! Līdz pat draudiem mest ārā vienu
vai otru, vai trešu… atsevišķus cilvēkus no valdības, tātad pat valdības
nestabilitāti iekļaujot; un tā tālāk, un tā joprojām.

Cienījamie kolēģi! Vai tiešām, ja 18 vai 19 pagasti pienāks
klāt, notiks kaut kāda traģēdija? Vai nenotiks šī reforma? Es jautāju jums atkal,
atkal un atkal, un neviens nevar atbildēt uz to. Un, ja nevar atbildēt, tad ir skaidrs,
ka nekas nenotiks. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Sliktāk būs!”) Un
patiešām nekas nenotiks!

Tāpat kā nenotiks ar Allažiem šajā gadījumā. Tie nav nekur tālu
– kaut kur pie robežas vai galīgi mežā iekšā… Tepat vien – tuvu Rīgai.
Pastāvēs, ja grib. Pastāvēs! Ja nepastāvēs, tad pievienosies tai pašai Siguldai, un
nekas ļauns nenotiks, ja tas būs pēc diviem gadiem.

Cilvēki mīļie! Nu, apjēdziet un apdomājieties, un nobalsojiet, un
nestāviet vieni otriem pretī kā divi āži – šīs divas puses! Divas puses
deputātu, politiķu. Tur taču ir cilvēki, kuri… Apstājieties! Apdomājieties
vēlreiz! Jo šie balsojumi sākas tieši ar šo priekšlikumu un turpmākajiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Tabūna kungs! Nu tā nu nav, ka neviens
šajā zālē nevar jums atbildēt. Es mēģināšu atbildēt.

Atbilde ir ļoti vienkārša. Protams, ka nekas nenotiks. Vienīgais,
kas šajā zālē ir svarīgi, – tā ir varas demonstrācija. (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Runā par tēmu, nemuldi!”) Ja atlaidīs Allažu novadu, tad ir
jautājums, kurš būs
vinnējis – vai Tautas partija vai Zaļo un Zemnieku savienība? Un šis varas
demonstrācijas princips, protams, šajā zālē ir nesalīdzināmi svarīgāks par novada
iedzīvotāju tiesībām pašiem izlemt.

Godātie kolēģi! Dzimtbūšanu dažādās guberņās atcēla
dažādos laikos -1817.gadā, 1861.gadā, bet šodien diemžēl Latvijas Republikas
Saeimā, lai demonstrētu savu varu, politiskās partijas gribot negribot sāk atgriezties
pie dzimtbūšanas principiem. Manuprāt, mūsu dienās ir absolūti neiespējama pati
jautājuma nostādne, ka pretēji novada iedzīvotāju gribai… Ja novads var pastāvēt
viens pats un ja novada iedzīvotāji ir izteikuši šādu vēlēšanos, un ja novada
vadība… un šobrīd pagasta vadība to atbalsta, tad ir galēji nepieņemami, ka
Saeimas deputāti lemj pretēji iedzīvotāju gribai. Tas ir absolūti pretēji visiem
pašvaldību principiem!

Godātie kolēģi! Es aicinu atcerēties savukārt tik svētīgo
dzimtbūšanas atcelšanas aktu un šodien neatgriezties pie dzimtbūtnieciskām metodēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka, debatējot par šo likumu, es
runāju pirmo un pēdējo reizi.

Par konkrēto priekšlikumu runājot, jāvelk paralēles ar 19., par
kuru bija visgarākās debates. Un, ja mums pārmet kurlumu un neieklausīšanos, tad man
ir jautājums: vai tiešām jūs esat kurli un nedzirdējāt, ko jums teica Ministru
prezidents, pamatojot šo reformu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Man tikai maza piebilde Šadurska kungam. Jūs teicāt
– Allažu novadu atlaidīs… Nu, neviens taču neatlaidīs… Nu, beidziet te runāt.

Turklāt Allažu pagasts kā vienība saglabājas – tikai jaunajā
Siguldas novadā.

Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 28. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij, Ministru prezident un kolēģi! Tik
ilgi nostrādājis pašvaldībā, es vienkārši nevaru nenākt šeit un dažus vārdus
neteikt par savu viedokli.

Es jau uzklausīju iepriekš teikto un atkārtoties negribu – un nav
arī laika.

Par konkrēto priekšlikumu – 28.priekšlikumu – jāteic, ka
28.priekšlikums saistīts ar 44.priekšlikumu. Tātad, ja Alojas pilsēta, Braslavas
pagasts un Staicele grib būt kopā, nu kāpēc viņiem to neļaut? No sākuma tāda
versija arī bija, jo Staicele nezināja, kur tai palikt; tagad Staicelei ir sava doma, it
kā tā var palikt viena pati. Un, saistot šo priekšlikumu kopā ar 44.priekšlikumu,
tas ir jāskata kopā ar to, jo Brīvzemnieku pagasts grib būt atsevišķi, tas negrib
būt kopā ne ar vienu, un tas saka: „Kas mums kopējs ar Staiceli?” Pagājušo
ceturtdien es pie viņiem piegāju, un viņi lūdza, lai es nāku šeit un aicinu
kolēģus ļaut viņiem dzīvot, attīstīties vieniem pašiem, tāpēc… Un Staicelei
faktiski bija vienalga, jo komisija uz savu sēdi bija uzaicinājusi visu šo pagastu,
kuri ir minēti gan 28., gan 44.priekšlikumā, vadītājus un ar viņiem izrunājās. Bet
200.priekšlikumā ir salikts viss kopā – 28.priekšlikumā minētie plus vēl klāt
Brīvzemnieku pagasts…

Es lūdzu kolēģus atbalstīt gan 28., gan 44.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Komisijas vārdā es droši vien daudz un dikti varētu
runāt par katru šo mūsu priekšlikumu. Vienīgais, ko es gribētu pateikt: komisija
uzklausīja šo pašvaldību vadītājus, un mēs sapratām, ka galvenā problēma nav vis
tā, ka cilvēkiem varētu klāties sliktāk, bet tā, ka priekšsēdētāji savā starpā
nevar satikt.

Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 29.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais
29.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 30. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu arī Amatas novada cilvēku vārdā,
jo Amatas novads tika izveidots jau 2000.gadā, pamatojoties uz pagastu apvienošanu. Tā
ka viņi šo likuma pantu jau ir izpildījuši, un tagad nav neviena likuma panta, kas
noteiktu, ka būtu jāapvienojas pagastiem ar novadiem. Pagasts pašlaik attīstās ļoti
perspektīvi, budžeta dotācijas tas nesaņem, un ir jāņem vērā arī tas, ka 72
procenti no pagasta iedzīvotājiem iekšējā referendumā nobalsoja par to, ka viņi ir
spējīgi vieni paši dzīvot un attīstīties.

Es lūdzu atbalstīt tomēr Amatas novadu – tādu, kāds tas pašlaik
ir izveidojies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Šajā gadījumā, kolēģi, tomēr es gribētu nedaudz
vairāk pastāstīt par to, kā komisija uzklausīja Cēsu esošā rajona pašvaldības.
Vairākas reizes mēs lūdzām sanākt vēlreiz kopā pēc visu termiņu iztecēšanas jeb
beigšanās un tiešām savā starpā apspriest to, ko viņi nav izdarījuši.
Respektīvi, mēs atkāpāmies no sava laika grafika un tieši viņu dēļ vēl divas
nedēļas ilgāk strādājām… Lūdzām viņus vēl satikties savā starpā un risināt
šo problēmu: kurš ar kuru var sadzīvot kopā vai nevar.

Varbūt tas, ko es teicu, skan tā: nevar. Un nevar tieši tāpēc, ka
pašreiz ievēlētie pagastu vadītāji vienkārši cits ar citu nespēj sarunāties. Jo
tad, kad komisija, konsultējoties ne ar pašvaldībām, bet ar uzņēmējiem, ar
cilvēkiem, kas dzīvo Cēsu rajonā, šo karti izveidoja tādu, kādu komisija jums to
piedāvā, tikai tad sekoja Cēsu rajonā esošo pašvaldību viedokļi caur faksiem,
telefona zvaniem.

Un vēl komisija veica divas atkāpes: nesūtīja šo tabulu uz Saeimas
sēdi trešajam, galīgajam, lasījumam, bet vēl izgrozīja divus novadus, kuri rada šo
savstarpējo saskaņu jau pēc komisijas iepriekš pieņemtā lēmuma. Tātad mums nevar
pārmest, ka komisija neizrādītu cieņu un toleranci pret šo te pašvaldību
vadītājiem.

Bet šajā gadījumā es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Mēs pašreiz runājam par Ances novadu, kurā ir domājušas
apvienoties divas no pašvaldībām, kas iet uz Satversmes tiesu, – Ance un Tārgale.

Es gribu teikt, kolēģi, ka šis – ļoti nosacīti! -, no vienas
puses, ir mazs novads, jo tur ir tikai kādi, pēc mūsu kolēģu priekšstata, 2700
iedzīvotāji. Bet pēc būtības tas ir ļoti liels novads, jo tas sastāda apmēram
vienu trešo daļu no Ventspils rajona teritorijas. Un faktiski reālais iedzīvotāju
skaits, kas šajā novadā uzturas, vairākkārtīgi pārsniedz šo deklarēto
iedzīvotāju skaitu, jo šis Tārgales novada pagasts ir tas, kas ir klāt pie pašas
Ventspils. Un šeit atrodas ļoti daudzi nozīmīgi uzņēmumi; mēs varētu minēt kaut
vai SIA „Kureks”, SIA „VIA”, SIA „Lata” un tā tālāk.

Principā arī Tārgales novads ir tāds novads, kam faktiski šobrīd
nav nekādu kredītsaistību, un principā, es domāju, kolēģi, ka šis ir klasisks
piemērs tam, ka tāds novads varētu būt stabila vērtība, un arī teritoriālajā
vienībā, tādā kā Ventspils rajons, tas absolūti neko, var teikt, nenošķeļ,
netraucē citiem apvienoties, jo tas ir viena pieguloša teritoriāla vienība.

Un es, kolēģi, jūs aicinu tomēr šajā situācijā Ances un
Tārgales iedzīvotāju vēlmi ņemt vērā, jo tās ir vēsturiski un ģeogrāfiski
saistītas teritorijas. Un, ja mēs runājam par to, vai mēs ņemam vai neņemam vērā
etnogrāfiskās un kultūrvēsturiskās vērtības, tad šeit mums jārunā arī par tādu
lietu kā par lībiešiem.

Kolēģi! Būsim korekti, ievērosim iedzīvotāju intereses un
atbalstīsim šo novadu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tieši dēļ Ances novada es esmu saņēmis
lielākos pārmetumus, ka esmu šā novada lobijs. Bet tā ir sanācis, ka 1997.gadā mēs
izveidojām sadarbības apvienību „Ziemeļkurzeme”, kura ļoti veiksmīgi darbojas
vēl līdz šai dienai.

Man jāatzīmē, ka Ventspils rajonā tā īpatnība, ka mazs
iedzīvotāju blīvums, pirmkārt, ir saistīta ar to, ka tas ir vismežainākais rajons
– 70 procenti tā teritorijas ir klāta ar mežiem. Un, otrkārt, šajā rajonā bija,
kā saka, padomijas laikā izvietotas ļoti daudzas armijas daļas. Un tāpēc Ances
novads jeb Kursas novads, kā to gribētu labāk saukt, ir pirmām kārtām saistīts ar
to, ka… Ir trīs atslēgvārdi, kas saistīti ar šo novadu un arī ar Dundagas novadu.

Pirmkārt, tas ir lībiešu novads, jo lībieši… kā jūs zināt,
Ziemeļkurzemes lībieši dzīvoja Kolkas, Dundagas, Ances un Tārgales pagastā.
Lībiešiem neizdevās 1922.gadā izveidot šādu novadu. Es domāju, ka tagad, pēc 86
gadiem, mēs, Saeima, izdarītu, kā saka, lielu darbu, ja mēs šādu novadu izveidotu.

Otrkārt, kā es jau minēju, tas ir zaļais novads, jo ir klāts ar
mežiem un īpaši aizsargājamām teritorijām.

Un, treškārt, – tas ir ļoti svarīgi – tā ir piekraste.
Piekraste, kas vieno Ances novadu un Dundagas novadu. Un tāpēc Dundagas novadam un Ances
novadam ir ārkārtīgi daudz kopīgu projektu (piemēram, projekti attiecībā uz
informācijas tehnoloģijām). Un tāpēc es aicinu, lai mazinātu… Ja Liepājas rajonā
var būt 8 novadi, kāpēc vismaz viens novads nevar būt Ventspils rajonā? Lai mazinātu
šo lielo, teiksim… jo Ances pagastā ir 12 pašvaldības un tiks ievēlēti tikai 15
deputāti.

Lūdzu atbalstīt… tas ir arī „Pilsoniskās Savienības”
priekšlikums – atbalstīt Ances novadu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Laicāna kungs jau raksturoja situāciju, kāda tā ir
saistībā ar cilvēku blīvumu, ar teritoriju. Taču mēs savā komisijā uzklausījām
visus iesaistītos Ventspils rajona pašvaldību vadītājus, un komisijas lēmums tomēr
bija – neatbalstīt šo atsevišķo Ances novadu. Jo, pirmkārt, šie divi pagasti
principā savu infrastruktūru saista ar Ventspils pilsētu, un, otrkārt, mūsu komisija
uzskata, ka daudz attīstošākas iespējas ir visam lielajam Ventspils novadam kopumā.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 33. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums par Auces novadu – netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 6. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 35. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 36.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 37. – daļēji atbalstīts, iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Komisijas viedoklim par 37.priekšlikumu deputāti
piekrīt.

O.Spurdziņš. 38. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka Rīgas rajona pašvaldības – tās
visas ir gandrīz līdzvērtīgas. Baložu pilsētas dome, rūpīgi īstenojot
administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu, jau 2006.gada 31.martā pieņēma
lēmumu par Titurgas novada izveidošanu uz Baložu pilsētas un Titurgas (ar lauku
teritoriju) administratīvās teritorijas bāzes. Baložu pilsētai pievienojot Titurgas
lauku teritoriju, atrodas šajā teritorijā dārzkopības sabiedrība „Titurga” un
cita lauksaimnieciski izmantojamā zeme, kā arī Baložu kūdras purvs.

Ņemot vērā minēto, Baložu pašvaldība atzīstama par pilsētu ar
lauku teritoriju.

Šajā administratīvajā teritorijā dzīvo kopumā vairāk nekā…
faktiski uz šo brīdi to deklarējuši kā savu dzīvesvietu 5352 iedzīvotāji, un tajā
ir divi nopietni centri – Titurga un Baloži. Taču šajā administratīvi
teritoriālās reformas likumprojektā Baložu pilsētas pašvaldība ir iekļauta
Ķekavas novadā.

Baložu pašvaldības budžets ir pozitīvs, un faktiski pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondā viņi iemaksā vairāk nekā pusmiljonu latu 2008.gadā.
Baložu pašvaldībā ir arī izstrādāts un apstiprināts attīstības plāns
2008.-2020.gadam, tāpēc Baložu pašvaldība ir pilna apņēmības strādāt.

Un, ja mēs skatāmies uz Rīgas rajona pašvaldībām kopumā, tad
redzam, ka daudzi no šiem pagastiem ir vienkārši pārdēvēti par novadiem, ņemot
vērā viņu finansiālo stāvokli un varbūt arī atrašanās vietu (tuvu Rīgai).

Vēl viens faktors, kas, man liekas, ļoti nozīmīgs ir Baložu
pilsētas iedzīvotājiem, – tā ir tieši šī iedzīvotāju plūsma. Kā jūs
saprotat, Baloži ir Rīgas tuvumā. Un centrs – Ķekava… tas faktiski ir pret vēju
skatiens…

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par Titurgas novada
izveidošanu un, pamatojoties uz šo vēsturisko nosaukumu, kas kādreiz bija Baložiem,
šai teritorijai, to saukt par Titurgas novadu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Vai ir attīstības plāns vai nav… vai atbilst izvirzītajiem
kritērijiem vai ne… Izskatās, ka te tiek izšķirts nevis pēc būtības, bet pēc
komisijā pieņemtā burta. Novadu reforma pārvēršas par farsu, kur apbrīnojamā
kārtā viedokļi saskan Tautas partijai, „tēvzemiešiem” un „saskaņiešiem”.
(Es atvainojos deputātam Pēterim Tabūnam, kas izteica pārdomātu un izsvērtu
viedokli!)

Vai nav dīvaini… Nāk prātā Edvarta Virzas kodīgais dzejolis
„Deputāts”. Kādi lībieši, kādi latvieši, kādi krievi… te citas lietas, citi
akcenti.

O tempora, o mores! Ābiķa kungs! Ja komisija atbalsta latgaliešu
mazo Baltinavas novadu, paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Te nav par
Latgali!”) Kas ir par iemeslu, ka komisija neatbalsta lībisko sakņu Titurgas
novadu?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie administratori, deputāti! Šis ir atkal tāds
piemērs, kur nu pilnīgi tā kā skarbarga… Kaut gan izpildīti visi nosacījumi, kā
jau te deputāts Šķesters aprādīja, nebūtu man viņa teiktais jāatkārto, – viņi
iemaksā katru gadu vairāk par pusmiljonu izlīdzināšanas fondā, var pastāvēt, viss
sakārtots, projekti ir izstrādāti, – nē, vajag pievienot tādam apšaubāmākam
pagastam kā Ķekava, par kuru vēsture ir zināma; zinām, kā tur uzvedas! Es ar šiem
cilvēkiem runāju, un viņi ļoti lūdza mani arī tieši šeit paskaidrot, ka viņi
negrib būt kopā ar šo savā ziņā… nu, jaunajā vēsturē ne visai pieklājīgi, tā
teikt, dzīvojošo pagastu, kuram nācās mainīt vadību… un turklāt tiem nav
izstrādāts ne tas projekts…

Un ļoti labi ir arī tas, ka nosaukuma „Baloži” vietā ir
„Titurga”. Nu jau arī profesore Janīna Kursīte atgādināja, ka, saglabājot šo
nosaukumu, mēs vienlaikus saglabājam, iedzīvinām vietvārdu šajā novada nosaukumā.
Un tad nu man gribas jautāt… Ja vispār mēs izklātu šo karti tagad un skatītos…
Tur ir tāds Stopiņu novads; tas nosaukums vispār skan ļoti smieklīgi. Tas novads nav
nekad vēsturiski tur bijis, ne tam kaut kādi savi etnogrāfiski apģērbi, ne sava
valoda. Tas ir Pierīgas… No muižnieka Stopiusa tur kaut kas radies, kaut kāds
sameistarojums, tas tā ir bijis no paša sākta gala… Es tur nodzīvoju ilgus gadus un
turieniešus pazīstu, nu viņi jau it kā malači… pasludināja sevi par novadu, un
viņi ir bagāti… Jā, viņiem iedzīvotāju skaits… Bet kur tad ir tie kritēriji?
Kāpēc mums vesela Ventspils ir novads… Gulbene… un tā tālāk tur tie –
milzonīgie…?

Tā karte vien liecina, cik… cik, var teikt, voluntāri stādīti,
veidoti šie novadi. Vēlreiz pasaku: jūs vēršaties pret cilvēku brīvestību, pret
to, kā viņi grib, kā ir sakārtojušies un… Piedodiet, ja atkārtojos… Ja šis
pagasts, kas grib būt novads, ir tiešām pirmklasīgi sakārtots un viņš var
pastāvēt (jā, viņš maksā vairāk nekā miljonu izlīdzināšanas fondā!), kāpēc
jūs viņam uzliekat tās savas ķēdes, tās važas?! Jūs un arī… arī
„saskaņieši”. Kāpēc jūs, „saskaņieši”, „Saskaņas Centrs”, kas dažreiz
sakāt, ka it kā esat par brīvību un demokrātiju, – kāpēc jūs vispār tagad esat
nolēmuši balsot „pret” demokrātiski veidotiem pagastiem? Un, ja arī būtu tā, ka
izdarītu kaut ko arī nepareizāku – kļūdīšanās taču visos gadījumos iespējama
-, pēc tam taču par to var vienoties arī citādāk, bet šis ir noteikti tas
gadījums, par kuru jābalso „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Aicinu būt korektiem un precīziem un pirmām
kārtām vēršos pie Kursītes kundzes.

Ja jūs minat, ka kāds ar kādu kopā balso, tad, lūdzu, miniet arī
to, ka jūs balsojat kopā ar PCTVL. (No zāles: „Ārprāts!”) Tas ir
pirmkārt.

Un man ir jautājums: kāpēc pret normālu Ķekavas… pret normāla
Ķekavas pagasta… pret Ķekavas novada izveidošanu iestājas „Pilsoniskā
Savienība” kopā ar PCTVL? Tas ir jautājums jums, Kursītes kundze. Lūdzu,
pamatojiet!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es nevarētu piekrist
deputātam Eniņam. Šis tomēr ir tas gadījums… es saprotu, ka varētu būt
atšķirīgas jūtas pret daudziem novadiem, bet šis nu ir tas gadījums, kad būtu
jābalso „pret”.

Kādi ir tie iemesli? Lai ko mums te teiktu par Titurgas novadu, tā
teritorija patiesībā, saskaņā ar teritorijas attīstības plānu, kas te tika
pieminēts, ir Baložu pilsēta ar lauku teritoriju, kas ir mazāka nekā divi hektāri.
Salīdzinājumam: tā ir mazāka nekā Vērmaņdārzs. Tāda ir tā slavenā lauku
teritorija.

Ja mēs tagad runājam par to, kas vispār Baložu pilsētā ir noticis
līdz šim, tad… Varbūt kāds no jums to neatceras, bet tie deputāti, kas strādāja
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lieliski atceras, ka šī dome nobalsoja par
bumbu patvertnes pirkšanu vienu dienu pēc tam, kad Putins bija paziņojis par raķešu
izvietošanu Eiropā. Tā ir tā dome, kas bija gatava 200 tūkstošus latu tērēt, lai
nopirktu bumbu patvertni. Tā ir tā dome, kas kopš 1998.gada nebija spējīga izveidot
teritorijas attīstības plānu. Un, lai ko šeit teiktu no augstās tribīnes, ka viņiem
tāds plāns esot, taču tas plāns ir tapis un iesniegts ministrijā tikai šā gada
26.novembrī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministram Edgaram Zalānam. (No zāles reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrs E.Zalāns: „Nē, paldies!”) Zalāna kungs tomēr nevēlas debatēt.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Jā.

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, vēršos pie jums, cienījamā
profesores kundze! Toponīms „Titurga” nekur nepazudīs. Titurga paliek.

Un, otrkārt, es gribu kolēģiem atgādināt, ka Baloži ir viena no
tām retajām pašvaldībām Rīgas pievārtē, kurās latvieši ir izteiktā mazākumā.
Un, apvienojot ar Ķekavas pagastu, mēs dabūsim stipri latviskāku novadu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Paldies.

Štokenberga kungs jau izstāstīja lielu daļu to apsvērumu, kuru
dēļ komisija ierosina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – Zaļo un zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī nākamais – 40. priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 41. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa… Es atvainojos!

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā Bauskas novadu veidotu
Bauskas pilsēta un vēl trīs pagasti – Brunava, Ceraukste, Dāviņi, kas visi atrodas
Bauskas tuvumā. Tas būtu ļoti labs novads.

Bet 200.priekšlikumā, kuru ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija, šo novadu veidos Bauska plus astoņi pagasti. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Ļoti labi!”) Un seši no šiem pagastiem ir ierosinājuši lietu
Satversmes tiesā. Tie ir Gailīši, Mežotne, Vecauce, Īslīce, Code un Vecsaule.

Arī šie pagasti varētu apvienoties savā starpā, ja nebūtu šis
milzīgais spiediens – veidot vienu lielo Bauskas novadu.

Un tagad padomāsim, ka šajās vietās, kuras jūs saucat par
nomalēm, piemēram, Gailīšu pagastā, ir bijušā ļoti slavenā kolhoza „Uzvara”
teritorija, kas ir attīstījusi savu infrastruktūru un varētu dzīvot pilnīgi
patstāvīgi, bet varētu apvienoties arī ar kaimiņiem.

Es domāju, ka tādas piespiedu laulības arī Bauskas rajonā nav
pieļaujamas.

Un tagad nedaudz pamodelēsim to, kāda varētu izveidoties šī
Bauskas novada padome. Acīmredzot, tāpat kā Gulbenē, tāpat kā Talsos, tiks
ievēlēti pārsvarā pilsētu deputāti. (No zāles: „Muļķības!”) Un kā
tad būs ar satiksmi? Kā būs ar skolām? Kā būs ar mazajām skolām? Gandrīz katrā
no šīm pašvaldībām ir vidusskola, pamatskola un sākumskola, mūzikas skola un
mākslas skola, un visas citas lietas, kas nepieciešamas infrastruktūras attīstībai.

Es ierosinu balsot par 41. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikumu, kurš ir gluži tāds pats kā tas, ko ierosinājusi arī partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcija.

Saņemieties, deputāti!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Vai arī tagad kāds sacīs, ka Bauskas pilsēta kopā ar trim
pagastiem nespēs pastāvēt?

Zalāna kungs, vai Bauskas pilsēta ar trim pagastiem nespēs
pastāvēt? Nespēs, ja? Saprotu, jums nespēs. No jūsu viedokļa.

Bet es pateikšu vienu ārkārtīgi drūmu faktu, ko es tagad
konstatēju pēc šiem balsojumiem, – ka latviešu lauku likteni ārpus Rīgas izšķir
šodien ar „Saskaņas Centra” balsīm. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Paldies
Dievam!”) Ar prokrieviski orientētas partijas balsīm, kuru vidū ir tādi pīlāri
kā Rubiks. Un tagad, protams, viņi berzē rokas priecādamies par to, ka viņi atkal
kārtējo reizi latviešus var, tā sakot, sakašķēt, pretnostatīt (No zāles dep.
A.Rugāte: „Runā par priekšlikumu!”; dep. V.A.Krauklis: „Par priekšlikumu!”),un priecīgi, protams, ir arī tie latvieši, kuri allaž ir iestājušies un pašlaik
jau domā par to, kā šos te „Saskaņas Centra”…

Sēdes vadītājs. Runājiet par priekšlikumu!

P.Tabūns. …cilvēkus pielaist pie varas. Man ir kauns! Man ir kauns!
Vēlreiz kauns!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

(No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet jārunā tikai par
priekšlikumu!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir viens
no priekšlikumiem, kurā tiešām Bauskas pilsēta apvienojas ar apkārtējiem pagastiem.
Bet mūsu priekšlikums ir tāds, ka tomēr šis bijušais Bauskas rajons kopumā pēc
projekta pašreiz sadalās – pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
atbalstītā projekta, sadalās divos novados. Tātad – lielais Bauskas novads un
Rundāles novads, kas ir blakus.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi saistībā ar
Bauskas rajonu ir šādi. Mēs uzskatām, ka šī teritorija ir liela, un ne jau tikai
mēs tā uzskatām. Tā uzskata pašvaldības, tā uzskata iedzīvotāji Bauskā.
Tādēļ, mūsuprāt, 41.priekšlikums būtu atbalstāms un būtu jāatbalsta arī visi
pārējie priekšlikumi, tādi kā priekšlikumi par Īslīces novadu un vēl pārējie,
pie kuriem mēs atgriezīsimies tad, kad izskatīsim šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es
saprotu, ka tik emocionāla retorika šeit no tribīnes sen nav dzirdēta. Citam ir kauns,
cits nesaprot, ko darīt.

Es runāšu kā Īslīces pagasta iedzīvotājs un Saeimas deputāts,
kurš ļoti labi pārzina šo situāciju jau 30 gadus. Ja mēs atbalstām šādu
priekšlikumu, tad, tīri no teritorijas viedokļa, es gribu teikt, ka Dāviņu pagasts
šādā situācijā būs atdalīts no Bauskas, pie kuras to šobrīd vēlas pievienot
Zaļo un Zemnieku frakcija ar savu priekšlikumu. Nebūs kopīgas teritorijas un kopīgas
robežas.

Ja runājam par Īslīces pagastu, tas iztur visus šos kritērijus.
Bet Īslīces pagasta centrs no Bauskas, ātrā solī ejot, atrodas 20 minūšu gājienā.

Nākamais. Par Gailīšu pagastu. Mēs mākslīgi veidojam šādas
teritorijas un gribam, lai tās normāli attīstītos. Visa dzīve rit ap Bausku. Protams,
ir pagasti, kuriem ir savas tradīcijas, kuri ir spēcīgi, kuriem ir skolas. Citam ir
arī baznīca, citam ir arī attiecīgs medicīnas nodrošinājums. Ir cilvēku skaits.
Bet neradīsim tādas teritorijas, kuras nav organiski redzamas kartē, nav savienojamas,
radīsim tādas, kuras var darboties. Šeit nav pretrunas.

Ja mēs runājam par to, ka kāds baidās, ka netiks pārstāvēti šo
pagastu iedzīvotāji kopīgajā pārvaldē, es varu jums uz šo brīdi jau nosaukt daudzu
to uzvārdus, kuri var pārstāvēt un tiks atbalstīti, ja viņi startēs vēlēšanās
šinī novadā. Šīs personības zina ne tikai Īslīces pagastā, ne tikai Gailīšu
pagastā un citos, bet zina visā Bauskas rajonā, tā pašreizējā teritorijā.

Es uzskatu, ka šāds priekšlikums tīri no loģikas viedokļa nav
atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministram Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Es tikai pavisam īsi gribu teikt, ka šis priekšlikums spilgti
parāda absurdumu, ar kādu tiek vispār iesniegti priekšlikumi ar mērķi izveidot
teritorijas, kuras vispār nav savā starpā saistītas. Nav izprotamas tās intereses,
kādēļ šādi priekšlikumi tiek iesniegti. Un par to domāšanas veidu, kas ir Bauskai
blakus esošajos pagastos, vislabāk liecina apmēram pirms pusgada pieņemtais…
diemžēl valdība bija spiesta pieņemt lēmumu, kurā tieši pagastu rīcības –
sabotāžas – dēļ patiesībā tika torpedēts Bauskas pils atjaunošanas projekts
tikai tāpēc vien, ka viņi negribēja uzņemties vispār nekādas saistības par šo
objektu, kuru paši patiesībā lietos, un tas ir valsts nozīmes piemineklis. Un valsts,
protams, bezizejā bija spiesta piešķirt gandrīz divus miljonus latu šā projekta
pabeigšanai. Tas spilgti parāda to, ka vienkārši šie attiecīgie pašvaldību
vadītāji redz tikai sevi un savu krēslu un vienoties kopīgām interesēm vispār nav
spējīgi.

Tāpēc es aicinu šādas savtīgas intereses tomēr neatbalstīt un
redzēt bildi kopumā. Un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Man nav ko piebilst. Aicinu neatbalstīt šo
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Ar 42.priekšlikumu ir šāda
situācija. Man jums tā būtu jāizskaidro

Noraidot 34. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par Auces
novadu -, īstenībā būtu Saeimai jāievēro arī tas, ka mēs atbalstām un par visu
šo esošo rajonu teritoriju konsekventi pieņemam savus lēmumus. Tajā pašā laikā,
protams, Saeima var lemt par visu.

To es gribēju paskaidrot.

42.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Bet debatēs jebkurā gadījumā ir pieteikusies
deputāte Baiba Rivža.

Sākam debates.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Deputāti!

Man jālūdz jūs tomēr respektēt Bēnes iedzīvotāju gribu
strādāt patstāvīgi. Tam ir objektīvi pamati.

Pirmkārt, Bēne vienmēr ir bijusi patstāvīgs pagasts.

Otrkārt, viņiem ir pilnīgi visa infrastruktūra. Ir vidusskola, ir
bērnudārzs, ir tautas nams, pieaugušo izglītības centrs… tas viss, kas ir
vajadzīgs. Ir arī atbilstoša uzņēmējdarbība, ir Baltijā lielākais šūšanas
cehs, arī kulinārijas cehs, graudu pārstrādes cehs. Un, ja tā ir iedzīvotāju vēlme
un viņi ir gatavi strādāt paši, mums nav objektīva pamata to nerespektēt.

Kāpēc viņi nav ar mieru būt Auces novadā? Tur arī ir
izskaidrojums… Reāli iznāk, ka vienam novadam iznāk divi lieli konkurējoši centri
– Bēne, kur vienā pašā Bēnē ir vairāk nekā 1700 cilvēku, plus Auce, kas atkal
ir patstāvīgs centrs. Un tāpēc ir pilnīgs pamats respektēt Bēnes iedzīvotāju
vēlmi.

Ja viņi nākotnē domās citādi, viņiem ir pilnīgi visas iespējas
šo situāciju mainīt – pašiem piekrist un apvienoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Es jau šo situāciju paskaidroju. Mēs noraidījām
priekšlikumu par Auces novadu, īstenībā tie ir saistīti. Es lūdzu Saeimai ievērot
šo konsekvenci un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Nav atbalstīts arī 43. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 44. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Es tikai, kolēģi, atgādinu, ka mēs
neatbalstījām 28.priekšlikumu par Alojas novadu, un lūdzu Saeimai būt konsekventai un
neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu tomēr tādā privileģētā situācijā
drusciņ, jo man nav nekādas problēmas ar Liepājas reģionu. Kaut gan viņi pieņēma
lēmumu pret savu gribu un ar asarām acīs. Tāpēc man ir jāaizstāv tie, kas man to
lūdz, un es runāju par Brīvzemnieku pagastu, par 44.priekšlikumu. Māra Kučinska
laikā tas projekts „167” jau ļoti labi aizgāja, bet mainījās ministri, un viss
sagāja ne tā. Un šis pagasts uztraucas par to, ka viņiem būs nomales sindroms, viņi
vienkārši negrib būt kopā ar Staiceli, jo Staicele viņus „apēdīs” (No zāles
dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Staicele ir laba!”), un tāpēc es negribu jums
nevienam uzspiest savu gribu, es tikai gribu teikt, lai jūs izprotat situāciju, un
vispār, strādājot tik ilgi pašvaldībā par vadītāju, es pēc savas pieredzes varu
teikt, ka nekas labs nekad nav iznācis ar piespiešanu, ar varu. Tāpēc es un tikpat
arī jūs, paskatoties kartē, varat izlemt, kāpēc to Brīvzemnieku pagastu nevar vai nu
pie Valmieras, vai pie Limbažiem. Viņi ir izdarījuši iedzīvotāju aptauju, un viņi
grib paši savu novadu. Nu ļausim, lai izmēģina!

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un man nepatīk piespiedu varas
sistēma, nekad!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko
piebilst?

O.Spurdziņš. Es tikai varu atkārtot, ka mēs jau iepriekš
noraidījām Alojas novada izveidi, un lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu par
Brīvzemnieku novada izveidi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 45 – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 46.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 47. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 48. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – nav atbalstīts, un mans pienākums ir jums norādīt, ka tas saistās
jau ar iepriekš neatbalstīto 31.priekšlikumu par Amatas novada izveidi. Komisijas
lūgums ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
48. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 49. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 51.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts
200.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Taisnīgs lēmums!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 52. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godprātīgs lēmums!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 53. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 53.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šeit ir klasisks piemērs, kā grib savienot divas pilnīgi
antagonistiskas lietas, jo pastāv nesamierināmas pretrunas, kādas pašreiz ir Talsos,
šajā konkrētajā Dižstendes novadā, kad par visu varu pilsētas vara grib pievienot
šos piegulošos pagastus sev. Nu tik klasisku piemēru ir grūti vēl atrast.

Ģibuļu pagasts ir tiešām attīstīts un spēcīgs pagasts. Tas ir
pagasts, kas savā laikā ieguvis sakoptākā Latvijas pagasta nosaukumu. Blakus otrs
pagasts – Lībagu pagasts – arī ir bagāts ar labām lauksaimnieciskām tradīcijām.
Strazdes pagasts… Visi šie trīs pagasti tātad startē uz Satversmes tiesu. Kopā tie
grib veidot Dižstendes novadu. Šajos pagastos ir ļoti daudz kultūrvēsturisko
vērtību. Un galvenais – kā novads tas arī iztur visus šos kritērijus, kas ir
izvirzīti. Bet diemžēl šeit ambīcijas ņem virsroku, un Zaļo un Zemnieku
savienībai, kā saka… Manuprāt, mums nav nekāda iemesla apgalvot, ka šis pagasts
pats nevarētu eksistēt, ka šis novads nevarētu eksistēt un strādāt, un
attīstīties. Tas ir, manuprāt, viens no perspektīvākajiem novadiem, kāds var būt.

Bet šajā situācijā ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir iekšējo
konfliktu mezgls, kas ir ielikts uz mūžīgiem laikiem.

Tā ka, kolēģi, es domāju, neveidosim konfliktus, neveidosim
iedzīvotāju starpā naidu, kas šeit ir. Atbalstīsim Dižstendes novadu un ievērosim
iedzīvotāju intereses.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Gunārs
Laicāns.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija
atbalsta Dižstendes novada izveidošanos. Jo Talsu rajons ir otrs lielākais rajons,
novads pēc Ogres, kurā būs 16 pašvaldības, 35 un vairāk tūkstoši iedzīvotāju un
tiks ievēlēti 17 deputāti.

Pirmkārt, kādā veidā šie 17 deputāti pārstāvēs visu šo
teritoriju?

Otrkārt, tiešām šīs vēsturiskās saites – Stende, Pastende,
Dižstende un vēl pārējās ir pastāvējušas, var teikt, gadsimtiem ilgi un atbilst
visiem kritērijiem, kādi arī tika iestrādāti attiecībā uz novadu veidošanos.

Šajā novadā ir uzceltas divas jaunas rūpnīcas. Jājautā – kur
tas vēl līdz šim ir izdarīts? Un, lai nemazinātu šo samērīguma principu,
Dižstendes novads nekādā gadījumā nevar traucēt, teiksim, arī Latvijas turpmākajai
attīstībai.

Es iesaku balsot „par” Dižstendes novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts
Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Kolēģi! Klausoties
ilgāku laiku, skaidri top redzams, ka šī reforma ir politiska reforma, jo ļoti daudz
taču esam dzirdējuši pierādījumus, ka ir pagasti, kuriem ir infrastruktūra, kuriem
ir arī nauda, kuri paši maksā izlīdzināšanas fondā. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Labi tas ir!”) Ir visi noteikumi, un tik un tā neļauj viņiem
tajā novadā būt, izveidot tādu novadu, kā viņi grib. Un tas ir arī šajā
gadījumā.

Tautas partija, jūs taču esat pierādījuši, ka tā ir politiska
reforma, ka netiek ņemti vērā visi tie kritēriji, visas mērauklas, kuras jūs
mēģināt apstrīdēt un mēģināja arī Ministru prezidents… Žēl, ka viņš ir
aizgājis… Pierādīt mēģinājāt, ka tieši šīs mērauklas, šie kritēriji ir
reformas pamatā. Visas šīs pretrunas ir redzamas, ka nekādi kritēriji nepastāv,
nekādas mērauklas nepastāv un vadošā partija ar lielāko deputātu skaitu – Tautas
partija šajā gadījumā – vēlas politiski veidotas reformas, kas nav pieņemamas
opozīcijai un, es gribu teikt, arī godīgiem pozīcijas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu mazliet viest skaidrību, jo man ir
sanācis kādus astoņus gadus vadīt Lībagu pagasta pašvaldību. Man ir sanācis vadīt
Talsu rajonu kā rajona padomes priekšsēdētājam, kad visa reforma sākās. Un es
ļoti, pat ļoti labi zinu šo situāciju.

Pirmām kārtām es gribētu uzsvērt to, ka pašā sākumā Talsu
rajons vēlējās tieši šo modeli – viens rajons, viens novads. Bet diemžēl
atsevišķu politisko spēku dēļ, es nesaukšu vārdā, jo viņi paši ļoti labi to
zina… viņi nedaudz iespītējās, un tā mums Talsu rajonā pašlaik veidojas trīs
novadi. Nu labi! Lai būtu trīs. Bet tad cilvēki sajuta, ka tomēr vēl var spēlēt uz
jūtām un kaut ko veidot mazliet citādāk, jo dīvaini ir tas, ka šie divi lielie, pie
Talsiem esošie pagasti, kuru centri no Talsu pilsētas atrodas ja ne gluži 20 minūšu
gājienā, ir no 5 līdz 7 kilometru attālumā. Cilvēkiem darba vietas pamatā ir
Talsos. Bērni pamatā mācās Talsos. Šim jaunveidojamam novadam nav vidusskolas. Tas
atrodas pašā pilsētas pievārtē.

Piesauktais Ģibuļu pagasts. Ģibuļu pagastā atrodas Talsu pilsētas
attīrīšanas iekārtas. Par ko mēs šeit runājam?

Tālāk vēl kāds faktors. Ja gadījumā notiek kaut kāds kosmisks
brīnums un tiešām šie trīs pagasti izveido savu novadu, tad viņi nostājas priekšā
citām – daudz lielākām, attīstītākām pašvaldībām, kas ir labprātīgi
izteikušas vēlēšanos piedalīties Talsu novada veidošanā. Es varu nosaukt piemērus
– Stendes pilsēta, Sabiles novads, kas ir diezgan liels, Virbu pagasts, kas ir slavens
ar savām rūpnieciskajām tradīcijām. Tā ka vajag ieviest kaut kādu skaidrību.

Un kas attiecas, protams, uz Dižstendes novadu, man ir ļoti patīkami
dzirdēt, ka šis nosaukums ir palicis. Jo man viens arī šeit, zālē, sēdošais
kolēģis pārmeta, ka 1996.gadā, kad mēs sākām veidot piecu pašvaldību sadarbības
modeli, nosaucām to par Dižstendes novadu. Bet mēs veidojām šo sadarbību ar pirmo
soli, lai kopīgi veiktu tās funkcijas, kuras katra pašvaldība atsevišķi nevarēja
izdarīt. Mēs algojām kopīgu juristu, mēs algojām kopīgu arhitektu. Un tas būtu
nākamais solis uz reformu. Tā ka es kategoriski aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Māri!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Nākamā debatēs runās deputāte Anna
Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ne tikai Ārberga kungs, bet arī es dzīvoju Talsu
rajonā, Dundagas pagastā. Paldies Dievam, ka Dundagas pagastam šī brīvlaišana ir un
tas kopā ar Kolku varēs veidot vienu novadu.

Bet kāpēc tāda cīņa par šo zināmā mērā bagāto novadu? Tas ir
diezgan skaidrs, ka visi lielākie novadi, kas tagad tiek veidoti sakarā ar šo novadu
karti, ir Tautas partijas pārvaldībā. Nu gribas jau Tautas partijai vēl arī
nākamajās vēlēšanās vinnēt. Bet es domāju, ka jūs iegūtu daudz vairāk balsu, ja
ievērotu iedzīvotāju vēlēšanos. Pašā pēdējā brīdī, protams, tika izveidots
arī Rojas novads, kuru tiešām vajadzēja veidot gar piekrasti. Bet kādēļ gan lai
nebūtu šis Dižstendes novads, kur ir ārkārtīgi sakarīgi pašvaldību vadītāji,
kuri tik tiešām ir attīstījuši rūpniecību savā teritorijā un kuri var
patstāvīgi eksistēt. Es domāju, ka nevajag izdarīt tādu mūžīgo spiedienu. Vajag
ievērot pašvaldību vēlēšanos un šeit nevajag uzstāt tik ļoti, jo lielais ne
vienmēr ir tas labākais. Ja iedzīvotāji vēlas, ja pašvaldības vēlas, ir jāatļauj
šīm pašvaldībām strādāt.

Paldies par uzmanību. Atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais runās deputāts Māris Ārbergs, otro reizi.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Es tikai pavisam īsi. Aizmirsu pašu galveno pateikt. Man arī līdzi
īstenībā ir dokuments, kur ir iedzīvotāji savākuši parakstus – kopskaitā 350,
kas ir oficiāli iereģistrēti Lībagu pagasta padomē 2007.gada 30.augustā. Arī šo
cilvēku griba ir jāņem vērā. Jo es, kad tikos ar pagasta padomes deputātiem,
stāstīju viņiem komitejā… un tur ir vienkārši, tur ar deputātiem… arī
deputāti uz vietām ir „mazā saeima”, kas lemj, jo Lībagu pagastā, cik es zinu, un
arī Ģibuļu pagastā nav bijis kaut kāds vietējais referendums, kas precīzi varētu
atspoguļot iedzīvotāju viedokli. Man šie paraksti šeit ir; ja kāds netic, varu iedot
apskatīties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, turpinām debates!

Nākamā debatēs runās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies, kolēģi!

Mani ļoti iepriecināja tā mazo un lielo skaitļu loģika, kas
parādās atkarībā no situācijas, jo es arī piekrītu, ka 300 cilvēku paraksti ir
jāņem vērā. Es tieši tāpat uzskatu, ka ir jāņem vērā to daudzo tūkstošu
paraksti, kas domā citādi.

Ja mēs atskatāmies nedaudz pagātnē, es atceros šo kvēlo
diskusiju, kas mums te bija – starp tiem 900 tūkstošiem, kas referendumā nenobalsoja,
un tiem 600 tūkstošiem, kas nobalsoja. Un tur bija runa nevis par vienu desmito daļu,
bet gandrīz par divām piektdaļām Latvijas iedzīvotāju. Tad, kad mēs ar skaitļiem
šādi argumentējam, vajadzētu to tā globālāk darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Izsludināt referendumu par Talsiem!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 54. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 55. – daļēji atbalstīts un iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 56. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 57. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
57. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 58. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas 59.priekšlikums
par Gailīšu novada izveidi. Nav atbalstīts, un tas saistās ar jau iepriekš
neatbalstīto 41.priekšlikumu par Bauskas novadu. Lūgums Saeimai būt konsekventai un
neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 59.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi!

Gailīšu pagastā ir vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju. 5
tūkstoši! Tas ir krietni vairāk par tiem 4 tūkstošiem, ko mēs te tagad piepeši
gribam paģērēt no novada. 5 tūkstoši iedzīvotāju!

Ir veikta aptauja. 5 tūkstoši cilvēku ir atbildējuši un 95
procenti, pat vairāk, ir teikuši, ka viņi vēlas saimniekot patstāvīgi. Viņiem ir
pilna infrastruktūra, kas ir vajadzīga, vidusskolu ieskaitot. Ir materiāli tehniskā
bāze un uzņēmējdarbība. Un Gailīšu pagasts maksā pašvaldību fondā, viņi
maksā… viņi faktiski uztur citas pašvaldības. Un mēs vienalga negribam ļaut
viņiem strādāt patstāvīgi.

Tā ka es lūdzu respektēt šo 5 tūkstošu cilvēku viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Nupat jau es runāju par to, ka tā ir Tautas partijas izdomāta
politiska reforma. Es domāju, ka Baibas Rivžas teiktais par šo Gailīšu pagastu, kur
viss ir: ir nauda, ir infrastruktūra, ir vajadzīgais iedzīvotāju skaits, ir šo
iedzīvotāju vēlme… Un jūs to ignorējat un runājat… Elementārs godīgums taču
vajadzīgs arī politikā. Un jūs runājat par mērauklām un kritērijiem. Nu tad te ir
visi kritēriji. Es sagaidu no jums, ka šajā gadījumā par Gailīšu pagastu jūs
nobalsosiet, ievērojot tās mērauklas, kādas jūs paši šeit esat devuši. Un, ja ne,
tad vēl skaidrāk – tā ir Tautas partijas izdomāta politiska reforma.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Debatēs runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrs Edgars Zalāns.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Mani pieteica… Es gribētu tikai precizēt. Es nezinu, ar kādiem
statistikas datiem Rivžas kundze operē, bet Gailīšu pagastā, kas grib kļūt par
Gailīšu novadu, saskaņā ar statistikas datiem dzīvo 2682 iedzīvotāji. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Baiba, kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars
Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis laikam ir vienīgais priekšlikums, kurā es
atbalstīju Zaļo un Zemnieku savienību. Man tikai ir jautājums Rivžas kundzei un
Lāča kungam – kad jūs pēdējo reizi esat bijuši šajā pagastā, ka tik vēlu to
aizstāvat?

Es balsošu „par”, tāpēc ka es tiešām tur esmu regulārs viesis
un man tur ir ļoti aktīvi atbalstītāji. Un principā šā pagasta dzīve man ļoti
labi zināma, tāpēc arī es ar pārliecību varu nākt šajā tribīnē un runāt, tikai
mani reizēm izbrīna, ka nāk runāt cilvēki, kas konkrētajā pagastā savu mūžu nav
bijuši, bet nu labāk tā nekā nekā. Šajā situācijā es izdarīju izņēmumu, šajā
situācijā es balsošu „par”. Bet par likumu kopumā es tomēr aicinu arī tos, kas
zaudēs šajos mazajos balsojumos, balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es neesmu no Gailīšu pagasta, bet es visiem jums gribētu uzdot vienu
jautājumu, it īpaši Zalāna kungam, Šķestera kungam… nē, visiem ministriem, kas ir
bijuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā. Atbildiet
man uz vienu jautājumu: vai šajā likumā vai kādos citos likumos ir dots pastāvīgā
iedzīvotāja jēdziena saturs? Jūs te strīdaties, vienā vietā – 4500, otrā – 5
tūkstoši. Es jums atbildēšu. Jums jau nav ko teikt. Nav šāda jēdziena. Vai šajā
gadījumā jūs ņemsiet vērā tos, kas ir deklarējušies, vai jūs ņemsiet vērā tos,
kas maksā nodokļus, vai jūs ņemsiet vērā, kā atsevišķos likumos ir noteikts, ka
pastāvīgie iedzīvotāji ir tie, kuriem nav pilsoņa pases? Vai jūs man pateiksiet, cik
ilgi šim pastāvīgajam iedzīvotājam tur ir jābūt, vai viņam uz novada izveidošanas
brīdi ir jābūt tur, ja viņš tur ir deklarējies, vai viņam tur jānodzīvo ir divi
vai trīs mēneši? Es jums šos jautājumus uzdodu tāpēc, ka nevienā likumā un arī
šeit nav paskaidrots, ko nozīmē pastāvīgā iedzīvotāja jēdziens, un, ja radīsies
strīdus jautājumi par šo lietu, tā patiešām var būt problēma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Man ļoti patika Rasnača kunga uzstāšanās.

Rasnača kungs atklāti un godīgi pateica, ka viņš atbalstīs
Gailīšu novadu, jo tur dzīvo viņa vēlētāji. (No zāles: „Malacis!”)
Tātad tas viss, ko es pirmīt teicu par Gerija iedibināto „salamandru” principu, ir
skaidri un gaiši pierādījies vismaz ar Rasnača kunga vārdiem. Tātad vietām, kur
dzīvo mūsu vēlētāji, protams, ir jābūt atsevišķām pašvaldībām. Tur, kur
nedzīvo, – nu, kāda starpība, liekam kopā visus krustu šķērsu, pilnīgi vienalga,
kā, lai tiem pārējiem sliktāk.

Paldies, Rasnača kungs, par atklātu un godīgu valodu. Tiesa gan,
šim principam piekrist es nevaru.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrs Edgars Zalāns.

E.Zalāns (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Paldies.

Es nāku tikai tāpēc, ka man tika uzdots konkrēts jautājums, un es
uz to konkrēti arī atbildēšu.

Tie dati, ar kuriem strādā mūsu ministrija, tie ir Iedzīvotāju
reģistra dati, konkrētajā gadījumā – uz šā gada 1.jūliju. Un tie ir tie dati,
pēc kuriem tika aprēķināts arī pašvaldības budžets – tas ir, ienākuma nodoklis;
nākamajā gadā 83 procentus no šī samaksātā nodokļa saņems attiecīgā
pašvaldība. Un tie ir tie dati, ar ko pašvaldība strādā. Ar citiem datiem mūsu
ministrija nestrādā.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runā deputāts Visvaldis Lācis, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie klātesošie! Garāmejot deputātam Spurdziņam un
ministram Zalānam, es saņēmu pārmetumu, ka es izplatot melus; proti, ka šajā
Gailīšu pagastā neesot vis 5000 iedzīvotāju, bet 2500. Es neizplatu melus, to teica
deputāte Rivža.

Bet es nedomāju, ka arī viņa izplata melus. Ja jau līdz šim …
Pagaidiet, paklausieties!.. līdz šim jau ne vienā vien gadījumā ir pierādījies, ka
tā ir politiska reforma. Tur, kur atbilst iedzīvotāju skaits, kur ir 5000 un kur ir
nauda un infrastruktūra, jūs tik un tā liedzāt nodibināt novadu.

Jūs jau… Var pierādījumus atrast, un mēs atradīsim vēl vairāk,
ka jūs esat izdomājuši politisku reformu, kur tās mērauklas jūs paši neievērojat.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais Šadurska kungs! Es ļoti, ļoti lūdzu klausīties ar abām
ausīm! (No zāles dep. A.Rugāte: „Ja viena darbojas, ko tad?”)

Tāpēc atkārtoju vēlreiz: es minēju, ka es ļoti labi pārzinu
situāciju šajā pagastā. Šajā pagastā – papildus varu minēt – ir patstāvīga
infrastruktūra, ir patstāvīgi sociālie objekti un tā tālāk. Šajā pagastā
cilvēki spēj nodrošināt to, ka pagasts… Šadurska kungs, ar abām! …ka pagasts ir
donors pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Ja jūs to nedzirdat, tad klausieties… lasiet stenogrammas!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro
reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Rasnača kungs! Tas ir ļoti labi, ka jūs dziļi pārzināt
situāciju Gailīšu pagastā, tas ir ļoti labi, ka Gailīšu pagasts ir donors
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ka tur ir attīstīta infrastruktūra.
Diemžēl iepriekšējie Saeimas balsojumi liecina, ka Saeimas balsojums nav par to novadu
patstāvību, kuri tieši tāpat kā Gailīšu pagasts ir donori pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā, kuros ir attīstīta infrastruktūra un kuros ir pietiekams
iedzīvotāju skaits.

Un, Rasnača kungs, ja jūs esat tik liels speciālists Gailīšu
novada jautājumā, tad sakiet man, lūdzu, kāda joda pēc jūs balsojat par tiem
novadiem, kur jūs neesat speciālists? (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram
Rasnačam – par procedūru.

Bet debates ir beigtas. Lai nebūtu jautājumu.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Man būtu ļoti liels lūgums, kolēģi Šadurski, neizmantot
Kārtības rullī noteiktos ierobežojumus runāt tikai divas reizes. Jūs uzdodat
jautājumu, labi zinot, ka man nav tiesības iet trešo reizi tribīnē.

Lūdzu, tā turpmāk nedariet!

Sēdes vadītājs. Deputātam Spurdziņam vārds – komisijas vārdā.
(No zāles: „Balsot!”)

O.Spurdziņš. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais
60.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Nav atbalstīts. Un es arī gribu jums norādīt, ka jau… Es atvainojos,
tas nav saistošs… Jā, šis priekšlikums vienkārši nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Premjera kungs! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nu
tagad gan es vairs nepaļāvos tikai uz pašvaldības vadītāja viedokli, bet ieskatījos
statistikā. Glūdas pagastā ir nepilni 3 tūkstoši iedzīvotāju, bet vienalga es
domāju, ka tie Gailīši ir malači.

Jā… Un kāpēc Glūda ir novads, kas varētu patsāvīgi strādāt?
Kāpēc?

Pirmkārt. Iedzīvotāju aptauja to ir stingri pateikusi.

Otrkārt. Glūda ir bijušais slavenais kolhozs „Nākotne”. Visa
tā infrastruktūra, kura bija kolhozam „Nākotne”, kas bija viens no pirmajiem
Latvijā, tātad ir viņējā. Tas nozīmē, ka viņiem ir 18 uzņēmumi, 60 zemnieku
saimniecības…, ka materiāli viņi ir pilnīgi nodrošināti. Bezdarba līmeņa tikpat
kā nav – 2 procenti.

Un vēl viena lieta, ko es gribētu īpaši uzsvērt. Mums ir tas
attīstības indekss. Mēs Latvijā rēķinām. Reģionālās attīstības aģentūra…
Reģionālās attīstības fonds rēķina šo te indeksu. Un šis pagasts ir 20.vietā no
visu pagastu lielā skaita, kas mums ir tuvu pie 500. Tātad no visu pagastu skaita
20.vietā! Un septiņu gadu laikā viņi no 119.vietas ir pacēlušies uz 20.vietu. Tas
nozīmē, ka viņiem tiešām ir lielas attīstības iespējas. Un tāpēc es lūdzu
respektēt iedzīvotāju viedokli un atļaut Glūdai būt kā novadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš. (No zāles: „Balsot
vajag!”)

O.Spurdziņš. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Deputātam Spurdziņam nav nekas vairs piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Pārtraukums
līdz pulksten 15.30. Reģistrācija būs tikai šīs sēdes beigās.

Tiekamies pēc pusstundas.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Ir pienācis laiks turpināt sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu
„Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais lasījums. Un
šobrīd mums ir izskatāms 62.priekšlikums.

O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas iesniegtais 62.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. –
komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 63. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. Arī 64. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 65.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un arī 66. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 67. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Klātesošie deputāti!
Tātad runa ir par Inčukalna novadu. Šī pašvaldība arī griezusies Satversmes tiesā,
jo grib pastāvēt vieni paši.

Inčukalna novads ir izveidots 2006.gadā septembrī. Šī ir viena no
tām pašvaldībām, kuras ir izpildījušas Ministru kabineta noteikumus, tā izveidojusi
savu novadu jau pirms 2007.gada 4.septembrī pieņemtā Ministru kabineta noteikumu
grafika. Šī ir finansiāli ļoti stipra pašvaldība, kopējais budžets ir 2,2 miljoni,
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas – 285 tūkstoši latu, un
faktiski visi šie nepieciešamie pakalpojumi tiek veikti augstā kvalitātē un
savlaicīgi. Notiek arī nopietns darbs pie infrastruktūras sakārtošanas, un faktiski
Inčukalna pagasta… novada dome ir pieņēmusi lēmumu saglabāt šo pašvaldību tagad
pastāvošajās robežās.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Tūlīt balsojumā
pierādīsies, vai es esmu kādu partiju apvainojis, teikdams, ka tā ir politizēta
reforma, vai ne.

Nu jūsu priekšā būs pašvaldība, kur visi jūsu dotie kritēriji
ir izpildīti: ir noteiktais iedzīvotāju skaits, ir pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā iemaksāta nauda, ir infrastruktūra, vidusskola – viss ir. (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Lielāks ir labāks!”) Un tagad redzēsim, kā jūs
balsosiet, – vai atbalstīsiet Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, ka
šis… Neatbalstīsiet… Nu, tātad politizēta reforma! (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Jo lielāks, jo labāks, Visvaldi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

O.Spurdziņš. Es gribētu īsi piebilst Lāča kungam, ka šeit nav
problēma ar iespējama lieluma veidošanu, bet gan ar to, ka Vangažu pilsēta paliek
viena pati bez attīstības iespējām. Līdz ar to komisija, ļoti rūpīgi uzklausot,
izdarīja secinājumu, ka Inčukalna novadā tomēr ir jāiekļauj arī Vangažu pilsēta.

Paldies. Es aicinu neatbalstīt šo 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 68. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – netika atbalstīts. Bet, runājot par Īslīces novadu, mums jāatceras,
ka mēs jau 41.priekšlikumu par Bauskas novadu neatbalstījām, un tie abi ir saistīti.

Lūgums neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 68.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Īslīces pagastā ir
vairāk par 4 tūkstošiem cilvēku – tātad pārsniedz to 4 tūkstošu skaitli, kas
mums ir kā uzstādījums. Tas ir tiešām ļoti aktīvs un enerģisks pagasts. Jā, tas
ir tuvu Bauskai, tā ir taisnība, bet tā cilvēki vienmēr ir bijuši lepni par savu
pagastu, bijuši aktīvi; tur ir vidusskola 400 bērniem, SOS ciemats, tur ir
bērnudārzs, tur ir veidojušās pirmās mikrokredītu grupas (tāpēc es labi zinu šo
pagastu) un ir bijuši izcili pagasta padomes priekšsēdētāji un saimnieciskā
darbība… Tas ir finansiāli patstāvīgs pagasts.

Tā ka es lūdzu jūs respektēt iedzīvotāju vēlmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Īslīces
pagasts jeb Īslīces novads, par kādu tas grib veidoties, pilnīgi atbilst tiem
kritērijiem, ko mēs paši esam izvirzījuši. Un, piemēram, viens no jautājumiem, kas
ir saistīts ar it kā tuvumu centram – Bauskai… Nu, tad nav tālu jāmeklē piemēri.
Mums ir arī bijušas… bijusi pilsēta, kura ir viena pilsēta, bet kurai pietika
politiskās stingrības 1991.gadā Valkas daļu paņemt Latvijai, bet Valgas daļu atdot
Igaunijai, un neviens nerunāja par to, ka tā ir viena pilsēta ar kopēju teritoriju.

Iestājoties Šengenā… Bratislavai un Vīnei praktiski nevar
saprast, kur viena beidzas un kur otra sākas, bet tāpēc jau mēs nepievienosim tagad
Slovākiju Austrijai… Līdz ar to šis pagasts ir pelnījis… tas pilnībā uztur visu
infrastruktūru, pilnībā pats sev nodrošina visu.

Un vēl, kas ir svarīgi – tas ir jautājums par Leišmali. Šis
pagasts, iekļaujoties Bauskas rajonā, viennozīmīgi nesaņems to, ko viņi tagad paši
lemj, un ir ļoti nepareizi teikt, ka nekas nemainīsies. Mainīsies! Ja tagad Īslīces
iedzīvotāji un arī pārējo pievienojamo pagastu iedzīvotāji paši lemj… deputāti
lemj par savu finansējumu, tad tagad tur sēdēs izpildvaras pārstāvis, kurš pildīs
tikai to, ko nolems centrā, un centrs ne vienmēr nolems tā, kā būtu izdevīgi tieši
Īslīces piedāvājumam.

Te Godmaņa kungs teica, ka viss būs normāli, bet mēs taču redzam,
ka investīcijas pašvaldībām Saeimā tiek novirzītas tikai koalīcijas
pašvaldībām… Un ne jau tāpēc, ka Godmaņa kungs ir slikts cilvēks, bet viņš
tādu iesniedza tāpēc, ka tāda ir cilvēka daba…

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu par Īslīces
pagastu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Neiespaidosimies no tā, ka Dalbiņa kungs,
dzīvodams Īslīcē, saka, ka nevajag izveidot šo novadu. Novads ir ārkārtīgi
spēcīgs. Gandrīz 5 tūkstoši iedzīvotāju. Šajā novadā ir vidusskola, kura
regulāri piedalās olimpiādēs un ļoti bieži saņem balvas. Šajā novadā ir
virsmežniecība, šajā novadā ir arī Saulaines lauksaimniecības skola, kuras
tradīcijas jau ir ārkārtīgi senas. Atcerēsimies kaut vai Kaucmindes mājturības
skolu! Un šie cilvēki grib saglabāt savu patstāvību. Es aicinu atbalstīt šo –
68.priekšlikumu.

Un tieši tāds pats priekšlikums ir arī mūsu, partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas, iesniegtajā variantā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vēlreiz gribu teikt, ka
šinī sēdē ir ļoti interesanti, jo visi citi, kuri nedzīvo tur, kur kāds dzīvo…
– šeit piesauca arī manu uzvārdu -, zina labāk nekā es par to, kas notiek šajā
pagastā. Es apsveicu jūs attiecībā uz Īslīces pagastu, Seiles kundze, bet gribu jums
norādīt, ka jūs kļūdaini pieminējāt, ka Kaucminde atrodas Īslīces pagastā.
Piedodiet, bet nē – Rundāles! Paskatieties! Tā nekad nav bijusi Īslīces pagastā.
Tas ir punkts viens.

Nākamais. Jebkurā gadījumā neuztraucies, Reira kungs! Īslīces
pagasts, neskatoties uz to, ka tas it kā nav bijis oranžā krāsā, ir saņēmis
investīcijas skolai, kuru tiešām viņi kopj no pašas pirmās dienas. Viņi visus savus
līdzekļus ir veltījuši izglītības attīstībai, par ko viņiem gods un slava.

Es tikai vēlreiz gribu atgādināt: ja šis spēcīgais pagasts būs
arī novadā, tad šī spēcīgā pagasta cilvēki, kurus pazīst visā rajonā pēc
uzvārdiem, piedalīsies arī novada pārvaldīšanā. Un es ceru, ka viņiem ir pilnīgas
iespējas vēlēšanās nopietni konkurēt ar jebkuru šā novada izvirzītu deputāta
kandidātu, būt šā novada vadībā un tikpat veiksmīgi attīstīt šo lielāko,
spēcīgāko novadu, kas, kā es teicu, robežojas ar Bausku un kur viens centrs no otra
ir 20 minūšu gājienā.

Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā šādu priekšlikumu nebūtu
pareizi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Nav ko piebilst, Juris Dalbiņš visu pareizi pateica!”) Piebilst
nevēlas. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 69. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 70.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 71. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 72. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 73… Es atvainojos! Vienīgā pamanītā tehniskā
kļūda… Rūpīgi analizējot, šis priekšlikums nav daļēji atbalstīts. Tas nav
atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Par 73.priekšlikumu komisijas viedoklis –
neatbalstīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 73. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 74. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš
(LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 74.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jersikas pagasts ir viena no
tām Latgales pašvaldībām, kuras ir iesniegušas pieprasījumu Satversmes tiesā.
Jersikas pašvaldības deputāti vairākkārt ir izvērtējuši piedāvājumu veidot šo
kopējo novadu ar Līvānu novadu. Tā kā arī viņi ir veikuši iedzīvotāju aptaujas,
divās iedzīvotāju aptaujās 90 procenti iedzīvotāju ir nobalsojuši pret
apvienošanos ar Līvānu novadu. Tāpēc arī Jersikas padomes deputāti nav tiesīgi
neņemt vērā šo iedzīvotāju intereses. Un arī mums nebūtu tiesību neņemt vērā
šo vietējo iedzīvotāju gribu.

Jersikas pašvaldība nav liela pašvaldība, bet tomēr tai ir
kultūrvēsturiskas saknes. Tā ir viena no senās latgaļu valsts – Jersikas valsts…
vēsturiskais centrs… Jā, tieši tā! Tieši tā! Tā ir bijusi centrs Latgales
valstī…

Nebija gan! Atvaino!

Tātad, cienījamie kolēģi, tāpēc es lūdzu saglabāt šīs
pašvaldības statusu, pārveidojot to par Jersikas novadu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, neesmu
štata runātājs, un par tādu es netaisos kļūt šajā Saeimā. Bet, klausoties, ka tie
štata runātāji, kas šeit nāk un stundām stāsta par to, kā bija viņu jaunībā,
kad kaimiņu upītē dzīvoja vēži… „Tad es aizgāju, pacēlu to akmeni, un tur bija
vēdzele. Un es viņu varēju kailām rokām noķert. Un tad atnāca kolhozs, un mūs
sadzina kolhozos, uzbūvēja fermu, un piedzēries traktorists šajā upītē ielaida
amonjaku. Un šodien nav ne to vēžu, ne to vēdzeļu…”

Zināt, tas jau neattiecas uz šo reformu! Cilvēki, kas nāk šeit,
vienkārši ir zagļi. Tie ir laika zagļi (No zāles: „Pareizi!”), kas mums
visiem atņem laiku.

Un tagad, kad es klausos šo parlamentāro diskusiju, kas nu ir
formulēta kā diskusija, zināt, man brīžiem liekas, ka šeit ir kā tādā parodijā,
kad mēmais teica kurlajam, ka aklais ir redzējis, kā klibais ieskrējās un pārlēca
pār grāvi. Zināt, tas ir ļoti ironiski, bet diemžēl tas tā ir.

Un man iekrita ausīs tās tēzes, ko saka opozīcija.

Es atceros par karali Mindaugu…

Sēdes vadītāja. Klauža kungs, par priekšlikumu, lūdzu!

J.Klaužs. Divas minūtes vēl drīkst?

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

J.Klaužs. Es tagad atklāšu vienu arheoloģisku noslēpumu. Zināt,
kas bija rakstīts uz karaļa Mindauga kapakmeņa? Tur bija uzrakstīts, ka karalis
Mindaugs bija Tautas partijas biedrs, un viņš apvienoja Lietuvu un reorganizēja
Lietuvu. Un viņa reorganizācijas rezultātā Lietuva tapa par tādu valsti, kas varēja
karot ar Lietuvas tatāriem. Arī šodien Traķos dzīvo tatāru pēcteči – karaīmi.

Zināt, kad es klausos šos stāstus par Jersiku, par Jersikas
karaļvalsti… ziniet, nu, visu cieņu! Ja es šodien skatītos tajā kartē, kuru
varbūt 13.gadsimtā zīmēja karalis Visvaldis, – ka Jersikas karaļvalsts beidzas tur,
pie Beverīnas novada -, tad es noteikti par to balsotu un atbalstītu, bet diemžēl
realitāte… Kā tad šodien nav Jersikas pagastā, Šķestera kungs? Policijas tur nav,
slimnīcas tur nav, būvvaldes tur nav, baznīcas tur nav. Tur pat veikala nav, bet
viņiem to visu arī nevajag. Kāpēc viņiem to vajag, ja piecu minūšu gājiena
attālumā ir Līvāni? Un viņi atnāk kājām vai ar zirgu atbrauc… Nu, ar zirgu jau
nebrauc, brauc ar mašīnām, un viņiem tas viss ir. Un viņi jau ļoti sen ir
integrējušies Līvānu novadā. Bet to nespēj izdarīt pagasta vadītāja, kurai toties
ir ar ko braukt, ir fakss, ir aparāts, ir sekretāres, kā šeit apkārt, un kura veic
referendumus un braukā pa mājām, ved sausās tortītes, kliņģerīšus un stāsta tiem
cilvēkiem, cik slikta viņiem būs dzīve, ja viņi iekļausies Līvānu novadā. Zināt,
tas tā ironiski par visu to…

Kāda patiesībā ir realitāte? Uzdodiet paši sev jautājumu! Šādai
mazai valstij kā Latvija 500 pašvaldības ir daudz vai maz? Ja kādam liekas, ka tas ir
maz, tad vajag 700 vai tūkstoti. Un tad ir skaidrs, ka šī diskusija ir tāda, kur
mēmais teica kurlajam…

Vēl daži mīti. Reforma ir notikusi tik strauji, ka straujāk vairs
nevar būt. Zināt, nu zirgam jāsmejas par šo apgalvojumu, jo… Kāds būtu īstais
laiks? Cik gados būtu reformai jānotiek? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Simt
piecdesmit gados!”) Pirmais – simtu piecdesmit. Kurš dotu vairāk? Divi simti!
Zaļie un Zemnieki, jūsu piedāvājums?… Nu, redziet! Pašiem smiekli nāk par to.

Zināt, un otrais mīts – tas, ka visu šo lietu menedžē Tautas
partija. Zināt, es arī piecus gadus vadīju Līvānu novada pašvaldību. Un es uzdodu
jautājumu: kur man bija vieglāk vinnēt vēlēšanas – vai tajā teritorijā, kur bija
divi pagastiņi, vai tajā, kur tagad pienāks vēl kādi četri klāt? Un kur bija
vieglāk menedžēt lietas? Protams, ka bija vieglāk menedžēt tajā mazajā
pašvaldībā.

Bet saprotiet, kolēģi, ir valstiska domāšana, un ir īstermiņa
intereses. Un diemžēl, ja jūs nespējat domāt valstiski, nu, tad atvainojiet… Tā
jau ir jūsu problēma. Es, protams, aicinu atbalstīt šo reformu; lai arī cik laba vai
slikta tā būtu, tas ir labākais, kas dotajā brīdī mums ir.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis
Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Lai nu Klauža kungs man piedod, ka es nozagšu
pāris minūšu no viņa bezgala vērtīgā laika (No zāles: „Visu laiku!”),
kuru citādi Klauža kungs varētu veltīt savas dzimtās valodas apguvei un uzzināt, ka
šo brīdi viņam neviens nav iedevis… ka nav latviešu valodā „dotā brīža”.

Un tomēr kultūrvēstures tēmas laikam ir diezgan svarīgas arī
reformas sakarā, un, ja mēs runājam par Jersikas novadu, laikam pilnīgi abstrahēties
no mūsu senču kultūras mēs nevaram, jo vārdiem „Jersikas valsts” ir sava nozīme,
sava skaņa un sava vieta vēsturē.

Godātie kolēģi, no hronikām ir redzams, ka Jersika ir vismaz
800-900 gadus veca. Un mēs zinām, kas bija Jersikas valdnieks. Indriķa hronika viņu
sauc par Visvaldi (oriģinālā – „Visevalde”), kā Klauža kungs ļoti pareizi
atzīmēja. Visvaldis ir vienīgais Livonijas valdnieks, ko latviešu Indriķis titulē
par karali – oriģinālā Rex.

Tā sauc arī Polockas un Pliskavas kņazus, proti, tādus suverēnus,
virs kuriem nebija citu suverēnu. Pat zemgaļu lielkungu Viestartu Indriķis sauca tikai
par maior natu de Semigallia, princeps vai dux Semigallorum, tātad
– ne karalis. Karalis bija viens!

1211.gadā, Jersikas zemi starp bīskapu un ordeni dalot, tās visas
kopumā tiek sauktas Lettia. Tātad uz Jersiku attiecas pirmo reizi vēstures
dokumentos šis lietotais mūsu zemes apzīmējums.

Pirmo reizi dokumentos tās vārds minēts pāvesta bullā 1210.gada
20.oktobrī un turpmāk regulāri figurē Livonijas valsts dokumentācijā līdz 14.
gadsimta beigām.

Tā 1336.gadā Livonija ir Lettia, 1359. – Lettia
Semigallia. Tātad jau 13.gadsimtā latīniski bija minēts mūsu valsts nosaukums –
Lettia, nevis tikai Livonija.

Tātad Visvaldis bija mūsu pirmais dokumentētais suverēnais karalis,
ja sekojam hronistiem. Jersika bija neliela valsts, bet tā ir mūsu pirmā rakstos
apliecinātā suverēnā latgaļu latviešu valsts.

Un cieņa vien pret mūsu valsts sākotni, es domāju, liek mums balsot
par neatkarīgu Jersikas novadu.

Un godātais Klauža kungs! Jūs atsaucāties uz Mindaugu un kaut kā
interesanti pieminējāt Tautas partiju. Bet atcerēsimies vēl vēsturi, ka Mindaugu
viņa paša bajāri nodūra pirtī. Kaut nu Dievs nedotu Tautas partijai!

Paldies.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Neatkarību Jersikai! Jaunā Eiropas
Savienības dalībvalsts!”)

Sēdes vadītāja. Paldies, Šadurska kungs!

Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Re, nu, kur esam nonākuši! Jo tālāk, jo trakāk!

Vairākums no latviešu deputātiem Saeimā esam kļuvuši par
laikazagļiem. Labi, ka ne par kabatzagļiem (No zāles: „Vēl nezin!”), kas
lien Klauža kabatā. Viņš to varētu arī atļauties droši vien, jo paralēles varētu
sameklēt ļoti vienkārši…

Draugi mīļie! Te vairs nav… sen vairs nav ne Rivžas kundzes, ne
Seiles kundzes, ne pārējo kundžu, ne kungu… Nekādas argumentu cīņas te nav vai
sacensības. Šeit ir viens ļoti iespaidīgs rīks, ko sauc par buldozeru. Un, kad
buldozerā nonāk cilvēkbērns pie stūres, viņš jūtas ārkārtīgi varens, visi
šķēršļi viņam ir, tā sakot, nulles vērtībā, un tad viņam ir milzīga
pašapziņa – ar citiem var nerēķināties un taisnība ir tikai…

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pēteri par Jersikas ķēniņu!”)

P.Tabūns. … viņam. Un tādēļ žēl… Mēs jau varam arī
klusēt. Buldozers izdarīs savu darbu šodien, bet Latvija…

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, mēs šobrīd izskatām
74.priekšlikumu!

P.Tabūns. Jā, es saprotu… Jā, paldies.

Tā ka ar „Saskaņas Centra” gādību ieeļļotais buldozers
izdarīs savu darbu šodien.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Spurdziņš. Komisija savu lēmumu – neatbalstīt šo priekšlikumu
– pieņēma sakarā ar to, ka tiešām Jersikas pagasta infrastruktūra ir ļoti
saistīta ar esošo Līvānu novadu.

Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 75. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 76. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Un man ir jānorāda, ka tas saistīts ar jau
nobalsoto 43.priekšlikumu. Un lūgums ir Saeimai būt konsekventai savos lēmumos.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 76.priekšlikumu.

Debatēt pieteikusies deputāte Baiba Rivža par 76.priekšlikumu. (No
zāles: „Jersikas karaliene!”) Deputāte Baiba Rivža tomēr debatēt nevēlas,
debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Kauguru pagasta
iedzīvotāju vēlmi veidot savu novadu. Šeit ir gan objektīva, gan arī
kultūrvēsturiska argumentācija. Iedzīvotāju skaita ziņā šis novads nebūt nebūtu
mazākais no šīsdienas sēdē apstiprinātajiem novadiem. (Tieši tā! Kā zināms, ir
apstiprināts novads, kurā ir tikai 1400 iedzīvotāju.) Turklāt jāņem vērā, ka uz
šo novadu pašreiz notiek iedzīvotāju migrācija gan no tuvējās Valmieras, gan arī
no citām pilsētām, un līdz ar to iespējams, ka šā novada iedzīvotāju skaits pat
divkāršosies.

Un kur nu vēl tāds arguments kā iedzīvotāju viedoklis, kas
acīmredzot netiek ņemts vērā. Šis viedoklis ir pausts vairākās aptaujās, kurās,
protams, ir atbalstīta šā novada autonomija. Ir apstiprināts šīs teritorijas plāns,
ir visa nepieciešamā infrastruktūra: skola, bērnudārzs, kultūras nams, divas
bibliotēkas, Jaunatnes centrs, un šis pagasts turklāt pilda arī vairākas valsts
funkcijas, tajā ir pat sava policija.

Taču galvenā argumentācija atkal būs kultūrvēsturiska (ja vien
tai šajā diskusijā vispār ir nozīme). Jau 21.gadu Kauguru pagastā darbojas Zentas
Mauriņas dibinātā Mūrmuižas Tautas universitāte, un, šķiet, lielākā daļa no
mums ir bijuši šīs universitātes viesi. Tā ir unikāla parādība ne tikai Latvijas,
bet arī Eiropas un pasaules mērogā, ka viena pagasta iedzīvotāju spēkos ir bijis
uzturēt šo vietējo gaismas pili, šo informācijas avotu un turēt savus iedzīvotājus
augstā vērtē, nodrošinot viņiem ne tikai fizisko, bet arī intelektuālo un garīgo
labklājību.

Arī vēsture šajā gadījumā ir mūsu pusē. Atcerēsimies
1802.gadu, tā sauktos Kauguru nemierus! Būdami nemierā ar valdības lēmumu, Kauguru
pagasta iedzīvotāji sacēlās pret pastāvošo varu. Es ceru, ka šoreiz nebūs
jāizmanto tik radikālas metodes, bet, protams, arī ceru, ka mūsdienu demokrātiskās
Latvijas valsts vara, protams, savās metodēs būs atšķirīga no cara laika pārvaldes,
kas, kā zināms, iedzīvotāju vēlmi neatbalstīja. Šoreiz atbalstīsim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

O.Spurdziņš. Varbūt vairāk kā Valmieras iedzīvotājs.

Mēs jau, Druvietes kundze, varam atgriezties arī pie hernhūtiešu
kustības, protams, un tas arī būs vēsturiski. Un šo novadu es ļoti labi zinu. Bet
tajā pašā laikā, cik es esmu runājis ar cilvēkiem savā novadā, Beverīnas novadu,
kur iekļauts arī Kauguru pagasts, visi apsveic, jo tas tiešām ir ar vēsturiskām
tradīcijām. Visi kopā, nevis šis mazais pagastiņš atsevišķi…

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 77. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 78.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts
200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 79. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 80.priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot
to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 81. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 82.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 83.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 84. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Nav guvis atbalstu. Man jums jāatgādina, ka mēs noraidījām šāda
priekšlikuma izpratnē veidotu novadu, jo neatbalstījām 38.priekšlikumu. Lūdzu būt
konsekventiem un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 85. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums par Lapmežciema novada izveidi. Netika atbalstīts komisijā. Un man ir
jāatgādina, ka mēs jau noraidījām 57.priekšlikumu – par Engures novadu. Un tie ir
saistīti. Lūgums būt konsekventiem un neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 85.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Lapmežciems
atrodas Tukuma rajonā, kurš slavens ar to, ka tajā atrodas arī šīs reformas
pionieris – Kandavas novads. Un, 10 gadus sekojot līdzi Kandavas novada attīstībai,
man jāsaka, ka no gada uz gadu palielinās dotācijas lielums no pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonda. Un šobrīd tas jau tuvojas pusmiljonam.

Es vēl gribētu atgādināt, ka daudzas pašvaldības ir pieņēmušas
ļoti smagu kompromisa lēmumu, lai vispār varētu novadu izveidot. Tāds ir arī
pagasts, kurā es dzīvoju, tas ir, Tumes pagasts. Un šie deputāti šo smago lēmumu
pieņēma tāpēc, ka citādi vispār Tukuma novadu nebija iespējams izveidot. Tas ir
pagasts, kurš arī ir maksātājs finanšu izlīdzināšanas fondā, pagasts, kurā
atrodas viena no pirmajām no jauna uzceltajām skolām, kas ir pārtapusi par vidusskolu.

Un man vienkārši atliek tikai cerēt, ka šī pašvaldība dodas
piespiedu laulībā, kā teica Seiles kundze, un es ļoti ceru, ka no bagātas līgavas
tā neattapsies nabadzīgas atraitnes statusā, jo Tukuma novads apvienojoties zaudē
kopumā 700 tūkstošus latu.

Bet nu par Lapmežciemu. Lapmežciems vienmēr bijusi īpatnēja
pašvaldība. Atrodas pašā Tukuma rajona stūrītī blakus Jūrmalas pilsētai.
Interesanti ir tas, ka iedzīvotāju blīvums tajā ir viens no augstākajiem – 50
cilvēku uz 1 kvadrātkilometru. Tajā ir viens no pirmajiem doktorātiem Latvijā. Tāpat
par savu naudu pagasts ir uzcēlis arī Sporta halli.

Bez tam šis pagasts sadarbojas ar četrām Eiropas valstu pilsētām,
kuras lieluma ziņā ir šādas – 60 tūkstošu lielas. Tātad mazais Lapmežciema
novads absolūti netraucēs sadarboties arī lielu kultūras projektu ietvaros. Pagasts ir
arī apguvis pusmiljonu latu no Eiropas naudām.

Un, ziniet, interesanti varbūt ir tas, ka neviens bērns nekad no
Lapmežciema skolas nav braucis mācīties uz Engures vidusskolu, bet izmantojis, protams,
tuvējās Jūrmalas pakalpojumus.

Katrā ziņā šis pagasts ir atšķirīgs arī mentālā ziņā.

Es tiešām aicinu deputātus šodien šo izņēmumu akceptēt un ļaut
arī šim pagastam attīstīties, ko tas arī dara visu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs runās parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Es tikai par
Lapmežciemu gribētu informēt un pateikt divas lietas.

Pirmā. Lapmežciemā vēl aizvien nav izstrādāts tāds nopietns
dokuments kā pašvaldības teritorijas plānojums. (No zāles: „Kauns! Kauns!”)
Būtībā, kā jūs zināt, tas ir viens no tiem dokumentiem, kuri nosaka to, kādā
veidā pašvaldība attīstīsies nākotnē. Un, ja šobrīd konkrētais pagasts nevar
pateikt, kāda ir tā attīstības vīzija, tad… kā jūs domājat, kā tas spēs to
darīt arī nākotnē?

Bet otrs stāsts ir par to, ka Lapmežciemā nav vidusskolas. Tas
nozīmē, ka Lapmežciems savus skolēnus sūta uz citām skolām, maksā lielāku vai
mazāku summu savstarpējos norēķinos un līdz ar to patiesībā savu izglītības
politiku pilnā mērā neveic.

Tas – vienkārši informācijai, lai jūs spētu labāk pieņemt
lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Piebilst
nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 86. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 87.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 88.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 89.priekšlikums nav atbalstīts. Un es aicinu Saeimas
deputātus ievērot savu lēmumu par 74.priekšlikumu un būt konsekventiem –
neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 89.priekšlikumu deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu –
89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums
nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 90. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. Es atgādinu, ka 73.priekšlikumu mēs jau
noraidījām… Tas ir ar šo saistīts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Lūdzu būt konsekventiem un neatbalstīt arī 90.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”)
Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 6.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 91. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 92.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Laicāns vēlas debatēt par
92.priekšlikumu? (No zāles dep. G.Laicāns: „Par deviņdesmit pirmo!”) Nē.

Turpinām, lūdzu!

O.Spurdziņš. 93. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 94. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 95. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 95.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Jā. Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Maltas
pagasts ir viens no attīstītākajiem pagastiem Rēzeknes rajonā. Varbūt tiešām par
šo pagastu es varu daudz vairāk pateikt, jo dzīves gadi, teiksim, bija pavadīti šajā
pusē. Vienīgi par to laika zagšanu… Es domāju, ka labāk jau laiku zagt nekā kaut
ko citu… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Labāk neko nezagt!”) Vispār labāk
varbūt tiešām neko nezagt. Tas būtu skaistāk.

Kolēģi! Es domāju, ka Maltas pagasts ir faktiski viens no
attīstītākajiem pagastiem Rēzeknes rajonā, kā es jau minēju. Infrastruktūra ir
ļoti attīstīta, šo pašvaldību šķērso automaģistrāle Sanktpēterburga-Viļņa,
dzelzceļš Sanktpēterburga-Varšava. Pagasta centrā dzīvo 3 tūkstoši
iedzīvotāju, kopējais budžets ir 1,4 miljoni. Tātad administratīvajā teritorijā ir
ļoti attīstīta infrastruktūra un uzņēmējdarbība, pārsvarā tur nodarbojas ar
mežizstrādi, mežapstrādi un daudzām citām lietām. Pašvaldībai ir divas
vidusskolas un viena speciālā internātskola, kurā mācās vairāk nekā 600 bērnu.
Ļoti laba mūzikas skola ir Maltā.

Es saprotu, ka jums tas viss neinteresē varbūt… Bet nu uzklausiet,
lūdzu!…

Šajā pašvaldībā atrodas arī Valsts policijas iecirknis,
ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, atrodas Nodarbinātības valsts aģentūra un
sociālās aprūpes centrs, kurā izmitināti daudzi arī maznodrošināti cilvēki.

Tātad reāli šī pašvaldība ir ekonomiski ļoti stipra, un mēs
tomēr domājam, ka Malta ir viena no tām pašvaldībām, kura varētu arī turpmāk
pastāvēt kā atsevišķa pašvaldība. Un Maltas pagasta padome un iedzīvotāji ir
pievienojuši jums arī šo informāciju par pagastu un aicinājumu, kurā viņi lūdz
tomēr saglabāt šīs pašvaldības teritoriju un tādā veidā vienkārši pārsaukties
par Maltas novadu.

Es lūgtu atbalstīt tomēr šo priekšlikumu, un es domāju, ka
nākotne parādīs, vai te varbūt var sanākt tāda situācija, ka pie Maltas pagasta
varbūt nākotnē arī pievienosies tās pašvaldības, kuras atrodas blakus šim
pagastam. Jo, atklāti sakot, citreiz šīs personiskās ambīcijas vai vienkārši
nespēja vienoties un izprast vienam otru ir varbūt novedušas pie tādas situācijas,
kāda ir, teiksim, Rēzeknes rajonā.

Atklāti sakot, Rēzeknes rajons ir… būs viens no lielākajiem
novadiem, kurā būs 24 pašvaldības. Un, teiksim, es domāju, ka Malta būtu spējīga
viena pati attīstīties, un tad jau dzīve pierādītu, kur ir labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums šodien tāda kvalitatīva diskusija. Kādus
tik mēs argumentus te dzirdam! Lapmežciemā nav vidusskolas, Jersikā nav veikala, un
tā tālāk un tā joprojām.

Es laikam nekļūdīšos, ja teikšu, ka Maltā ir vairākas
vidusskolas un droši vien diezgan daudzi veikali. Un es tiešām gribētu dzirdēt, kādi
tad būs no valdošās koalīcijas argumenti pret Maltas novadu. Un droši vien tas
vienīgais būtiskais arguments: „Mēs tā lēmām, mums tā vajag!” netiks
izteikts…

Godātie kolēģi! Malta, protams, nevar lepoties ar tik senu vārdu
kā Jersika, jo Maltas vārds ir pazīstams tikai no 1936.gada. Līdz tam Maltas ciemu
sauca par Borovaju, savukārt Maltas pagastu līdz 1925.gadam – par Rozentovas pagastu.
Pagasta nosaukums bija aizgūts no netālās Rozentovas muižas, ar kuru nesaraujami ir
saistīta arī Maltas vēsture.

Godātie kolēģi! 1936.gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika
uzbūvēts Pēterburgas-Varšavas lielceļš, vēlāk – 1861.gadā – atklāta
dzelzceļa līnija Pēterburga-Varšava, un, virzoties no netālās Rozentovas muižas
uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi, veidojās jauna apdzīvota vieta – kā jau
es minēju, Borovaja -, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam un četru ceļu
krustojumam, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. 1936.gadā
Borovajas ciems pārdēvēts par Maltu. Šajā apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715
iedzīvotājiem, vairāki desmiti tirgotavu.

Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Šobrīd
Maltas pagasta iedzīvotāju skaits vien pārsniedz 3,5 tūkstošus. Visi infrastruktūras
kritēriji, lai Malta būtu neatkarīgs novads, ir pilnīgi izpildīti.

Godātie kolēģi! Es neminēšu nemaz tādas… varētu neminēt
tādas kultūrvēsturiskas lietas, ka 18.gadsmita sākumā Rozentova piederēja vācu
muižniekiem, bet 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta pirmajā pusē – Šadursku dzimtai.
Man šobrīd šajā novadā nepieder neviens īpašums, līdz ar to šeit personīgu
interešu nav (No zāles: „Interešu konflikts!”), bet Maltas novadam ir
dziļas un svarīgas saknes Latgales attīstībā, un būtu pareizi šim novadam ļaut
turpināt attīstīties kā neatkarīgam novadam Latgales un Latvijas sastāvā.

Godātie kolēģi! Ja kāds, piemēram, Tautas partija, grib
argumentēt „pret”, tad es ļoti lūdzu nākt ar nopietniem argumentiem – tādiem,
kas iztur kritiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runā deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tiešam man jāsaka, ka mēs no tālās Dundagas
braucām uz Maltas pagastu spēlēt šahu, un tāpēc ir aicinājums „Saskaņas
Centram”, kur, es zinu, vadītājs pats ir liels šaha, teiksim, mīļotājs, atbalstīt
šo Maltas novadu. Un jāsaka – kādi gan var būt argumenti? Kā mēs paskaidrosim
ļaudīm, kāpēc mēs neatbalstījām šo novadu?

Es nosaukšu kaut vai izglītības iestādes: Maltas 1.vidusskola,
Maltas 2.vidusskola, Maltas mūzikas skola, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde,
Maltas bērnu un jauniešu interešu centrs, Maltas speciālā bāreņu internātskola, un
tā mēs varētu turpināt. Kur ir šī loģika, ka jāieliek Malta lielajā Rēzeknes
novadā, kurā ir 27 tūkstoši iedzīvotāji, 25 pašvaldības? Tad, lūdzu, nāciet un
paskaidrojiet, kāpēc nevar būt Maltas novads!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Debatēs runā deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Man, protams, noklausoties no divpadsmitiem visu
nepārspējamo speciālistu runas un argumentus… jo šodien es saprotu, ka visi ir
dabūjuši tēmu, kur katrs ir, neapšaubāmi, spēcīgs vai nu etniskajā jomā, vai
ģeogrāfiskajā (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vēsturiskajā!”), vai kādā
vēsturiskajā, turklāt katram ir savi emocionālie argumenti. Es mēģināšu mazliet
tomēr pastāstīt.

Un tikai viens teikums, Šadurska kungs, lai vairs nebūtu runas par
politiskajiem iemesliem… Maltas pagasta priekšsēdētājs ir Tautas partijas biedrs,
pie tam labs biedrs, dibinātājs. (No zāles dep. P.Tabūns: „Nelec acīs!”)
Un šeit nav politikas iekšā. Un Maltas novads, ja tas būtu… ja būtu vienošanās ar
apkārtējiem, tai skaitā ar Šķestera kunga dzimteni – Mākoņkalnu, kas pieguļ
klāt šim – arī izveidotos ļoti dzīvotspējīgs, es pat teiktu, ļoti perspektīvs
novads ar diviem vai kaut vienu piegulošu pagastu.

Šai gadījumā Malta diemžēl pēc komisijas… un pēc visas
rūpīgās analīzes neiztur šo kritiku tikai viena iemesla pēc – Rēzeknes rajonam ir
cits modelis, par kuru brīvprātīgi parakstījušās gandrīz visas pašvaldības, kas
vēlas strādāt lielā pašvaldībā ar centru Rēzeknes pilsētā, rajona padomes ēkā,
nodrošinot visus pakalpojumus katrā vietā, lai nepazustu nekas no pakalpojumiem. Un es
tur redzu arī patiesas rūpes par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo ap šo pilsētu. Un
šis ir gadījums, kur patiešām varētu būt atkāpes. Šis ir viens no retajiem, kuram
ir vērā ņemami argumenti, tas ir, iedzīvotāji, vidusskolas. Tai pašā laikā
palasiet arī likuma citus pantus un iepriekšējo Administratīvi teritoriālās reformas
likumu par to, ka ir jāievēro arī blakusesošo intereses, jo mēs sadūrāmies
nepārtraukti ar to, ka man ir manas intereses, bet, kas notiek apkārt, mani neinteresē.

Padomju daudzdzīvokļu nama tipveida dzīvokļa sindroms – kaimiņi
mani neinteresē, es viņus nepazīstu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs runā deputāts Kārlis
Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es tā klausos Kučinska kungā, viņa balsī – kā
mūzikā. Un viss it kā labi skan. Bet Malta, jā… Nu mums Rēzeknes rajonā ir pēc
viena principa, kā tad mēs veidosim novadu? Malta negrib. Nē, Malta būs! Dekšāres
grib. Nē, Dekšāres nebūs! Dekšāres būs Viļānu novadā.

Mīļie kolēģi! Kas šeit notiek? Vai tiešām tas princips ir tāds:
būs ne tā, kā jūs gribat, bet pretēji. Es te kaut ko nesaprotu.

Un, Kučinska kungs, nu, ja jau jūs esat tik liels speciālists, ka
visus pārējos tā ar rokas vēzienu noliekat, tad esiet precīzs arī savos faktos! Jo
Staņislavs Šķestera kungs nav dzimis Mākoņkalna pagastā. Viņš ir dzimis Ilzeskalna
pagastā. Un bijis tikai Mākoņkalna pagastvecis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Tā kā manu vārdu piesauca, esmu spiests atbildēt. Taisnība, Malta
ir tradīcijām bagāta vieta. Taisnība arī tā, ka Rēzeknes rajons, kā saka, netika
brīvs no šīs politiskās izrēķināšanās. Daudzi pagastveči vairs nerunā savā
starpā, tajā skaitā ar Maltas vadītāju negrib pat sveicināties blakusesošo pagastu
cilvēki, vadītāji. Vai un kādā veidā salabs un kā strādās – tas vēl ir liels
jautājums. Es domāju, daudzos rajonos ir līdzīga situācija.

Bet rajonā ir atrasta pareiza metode, kur ir arī Maltai ļoti laba,
ļoti izdevīga vieta. Tā ietilpst nedalītā Rēzeknes rajonā. Un, manuprāt, tas tikai
liecina, ka rajonā kopumā rajona pagastveči ir pārkāpuši pāri tam, kam Maltas
vadītājs nav spējis pārkāpt.

Šo cilvēku es pazīstu sen, tāpat kā praktiski visus Rēzeknes
rajona vadītājus, pagastu vadītājus. Es domāju, ka te vairāk izpaužas viena
cilvēka ambīcijas, nevis Maltas iedzīvotāju intereses, kuras nav tik vienotas, kā
viņš jums te klārē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Vēlreiz nonākam pie tā
paša, ka visi kritēriji ir izpildīti, bet Maltai nedosim to, ko tā grib.

Ja mēs apskatāmies tautu folklorā, vienmēr varam atrast kādus
trāpīgus izteicienus, kas attiecas arī uz teritoriālo reformu. Proti, krievu tautai ir
jauks izteiciens: „??????? ??????? ?????? ???-??
??????”, proti, sliktam dejot?jam vienmēr kaut kas traucē.

Jums arī traucē. Pagastu valde atrodas 5 minūšu gājienā no
pilsētas, novadu valde atrodas 20 minūšu no pilsētas. Maltas pagastvecis ir
godkārīgs. To, ko vairākums grib, to neņem vērā. Un līdzīgi argumenti tak ir
nepārtraukti. Kaut ko vienmēr atrodam, kaut kas traucē, lai varētu izpildīt paši
savus noteiktos kritērijus. Vai jūs to nejūtat?

Citreiz tas ir tas, citreiz – tas. Tad iedzīvotāju skaits un… Bet
rezultātā izrādās, ka tur, kur visi kritēriji ir, jūs tik un tā neļaujat novadam,
kas to vēlas, dzīvot savu patstāvīgu dzīvi.

Un tādēļ, lūk, jau ceturto reizi Jānis Klaužs, šodien viens no
aktīvākajiem laikazagļiem, pasaka: „Tā ir politizēta reforma.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Ne tik sen jūs runājāt par Dižstendes novadu.
Es tur patiešām zinu katru skoliņu, katru bērnudārziņu. Es zinu, ka tur dzīvo
lieliski, gudri, čakli, izglītoti cilvēki. Bet jūs pārlauzāt mugurkaulu tam novadam
un izlēmāt tā, kā jūs uzskatāt par vajadzīgu, nevis tā, kā vietējie cilvēki
jūs lūdza. Šobrīd tas pats notiek ar Maltas novadu. Bija laiki, kad tā bija
pilsētiņa, bija laiki, kad tas bija pilsētciemats. Tagad jūs visus gribat apvienot.
Viņiem nebūs patstāvības, viņi nevarēs rīkoties ar saviem līdzekļiem. Daudzi
jautājumi viņiem būs jākārto rajona centrā vai novadā – Rēzeknes novadā.
Viņiem būs neērtāk, sliktāk, grūtāk. Šeit kolēģis Laicāns minēja, cik viņiem
ir skoliņu, bērnudārzu, viņiem ir savs Jaunatnes centrs un tā tālāk. Kurš
pārvaldīs šo sistēmu? Daudz kas nav pārdomāts. Daudz kas nav izdomāts. Bet
patiešām es klausos, domāju un secinu, ka labākais ēdiens latvietim patiešām ir
apēst otru latvieti. Mēs varējām pieņemt šo likumu ar pārejas periodu. Dot
patstāvību tiem ciematiem, pilsētciematiem, kuri to paši grib, un divu triju gadu
laikā viņi izlemtu, vai viņiem izdevīgāk apvienoties, un to viņi izdarītu. Vai
otrādi – viņi paliktu patstāvīgi, un nevienam no tā sliktāk nebūtu. Jūs gribat
panākt savu. Jūs panāksiet. Bet reformas rezultāts, es paredzu, diemžēl būs
negatīvs.

Es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns.

(No zāles dep. A.Golubovs: „Pēter, tikpat dedzīgi kā kādreiz
krastmalā!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Re, nu, arī šoreiz laikam argumenti nelīdzēs. Jo argumenti šeit
netiek ņemti vērā. Jūs jau dzirdējāt, un tie, kuri ir par šo reformu tādā veidā,
kādā viņi iecerējuši, atzīst, ka Maltas novads varētu būt atsevišķa vienība, jo
tas ir pierādījis, ka prot saimniekot. Un tā tas arī ir. Es vairākkārt esmu bijis
Maltā, ticies ar domes priekšsēdētāju Skudras kungu, kurš ir Tautas partijas
pārstāvis. Bet nezinu, kāpēc atkal, redziet, pārējie gribot… pārējie Rēzeknes
rajona pagasti gribot Maltu pievienot. Tas ir jūsu arguments. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Valstiskas intereses!”) Nu, piedodiet man! Ļaujiet viņiem
dzīvot, ja viņi spēj! Un tas ir skaidri un gaiši.

Es dzirdēju, Ābiķa kungs teica: jā, Malta tiešām varētu būt
patstāvīga vienība. Bet ne! Neļausim neparko! Neļausim arī vienam izlēkt no visa
mūsu nolemtā. Saprotiet, tas ir tas buldozera princips, kuru jūs nekādi negribat
pārkāpt. Es brīnos. Es patiešām brīnos, vai… Faktiski nav ko brīnīties. Tā jūs
izdarījāties ar Abreni, tā jūs izdarīsieties vēl ar velns viņu zina ko.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – 3.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 96. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 97.priekšlikums ir līdzīgi atbalstīts un
iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu. Bet ir atkal jāatgādina jums, kolēģi, ka
41.priekšlikumā mēs jau noraidījām ar šo saistītu priekšlikumu. Lūgums arī šo
neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 99. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 100.priekšlikums daļēji ir atbalstīts un
iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 101. – arī daļēji atbalstīts un iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 102. – daļēji atbalstīts un iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 103.priekšlikums – daļēji atbalstīts
un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 104.priekšlikums – daļēji atbalstīts un
iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 105. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 106.priekšlikums – daļēji atbalstīts un
iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 107. – komisijas priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 108.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un 109.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Par 110.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 111. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 111.priekšlikumu.

Debatēs runā deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šis nākamais priekšlikums ir par Pūres pagastu. Tātad
Pūres pagastā iedzīvotāju skaits nav no tiem lielākajiem, tas ir 1600, kopbudžets
ir… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Bet dzīvo Augusts Brigmanis!” Troksnis
zālē.)

Varbūt, Kraukļa kungs, jūs nāciet… Ja jūs gribat runāt manā
vietā – lūdzu!… Vai arī paklusējiet…

Sēdes vadītāja. Brigmaņa kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli,
jums ir dots laiks runai no tribīnes.

A.Brigmanis. Es pagaidīšu, kamēr apklusīs….

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieviesīsim klusumu, lai
varam dzirdēt Brigmaņa kunga runāto. Lūdzu, turpiniet, Brigmaņa kungs!

A.Brigmanis. Un kopbudžets tātad pagastam ir 1 miljons latu. Es
domāju, ka kolēģi šā pagasta ģeogrāfisko novietojumu zina, tas ir kompakts pagasts,
kas atrodas pie Ventspils šosejas. Nesen pagasts pieņēma lēmumu par to, ka tas vēlas
būt atsevišķs novads. Līdzīga nostāja pašreiz ir arī Tukuma pilsētai. Tā ka
šeit ir tāda situācija. Ne Pūres pagasts vēlas būt pie Tukuma novada, ne arī Tukuma
pilsēta vēlas, lai Pūres pagasts būtu klāt šajā Tukuma novadā. Tā ka šeit ir…
divas pilnīgi antagonistiskas nostājas, un es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo
Pūres iedzīvotāju nostāju. Jo sevišķi tāpēc, ka šie ekonomiskie rādītāji
pašreiz Pūrē ir ļoti labi.

Es pateikšu varbūt par dažiem darbiem, kas tagad ir izdarīti (tas
ir ar SAPARD atbalstu): noasfaltēts ceļa posms 4,35 kilometri – 250 tūkstošu latu
vērtībā; ir uzbūvēts sporta komplekss pie pamatskolas 630 tūkstošu latu vērtībā;
ir no valsts pārņemts otrās šķiras autoceļš 8 kilometru garumā, no kuriem 1,7
kilometri ir noasfaltēti, ieguldot 340 tūkstošus latu; ir pabeigta pamatskolas
renovācija, kurā ieguldīti 470 tūkstoši latu; ir veikta kultūras nama renovācija
par 280 tūkstošiem latu; ar ERAB atbalstu realizēti divi satiksmes drošības
uzlabošanas projekti (viens no tiem – valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils
uzlabošanas projekts), ieguldot 155 tūkstošus latu. Es domāju, ka visiem ir zināmas
ražotnes, kas atrodas Pūrē un veiksmīgi strādā. Šo sarakstu, kolēģi, varētu
turpināt. Es gribētu tiešām dzirdēt argumentu, kāpēc Pūre nevar būt atsevišķs
novads, jo šeit absolūti nekāda kritērija nevar būt – šo iedzīvotāju skaits ir
1600. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Laiks palīdzēt kaimiņiem!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Visi, kas dodas Ventspils virzienā, nevar
aizbraukt, neizbraucot caur Pūri. Un, kā saka, ar zināmu ātrumu. Un es par Maltas
pagastu jau runāju – par izglītības iestādēm.

Ja vajadzētu nosaukt visus uzņēmumus, kas atrodas Pūrē… jūs jau

zināt – „Pūre Food”, „Pūres dārzi” un citi, vienā mazā pašvaldībā ir
tik daudz uzņēmumu… Un kādi ir šie argumenti? Kāpēc jāliek Pūre lielajā Tukuma
novadā? Turklāt Pūres pagasts ir viens no tiem, kas uzcēla sporta halli, es ceru, ka
katrs tur ir bijis. Es esmu ļoti daudz tur bijis un varu minēt to, ko jau Brigmaņa
kungs teica, – ar tiem līdzekļiem un piesaistot līdzekļus, cik daudz ceļu ir
sakārtots tieši Pūres pagastā. Tāpēc gribētos dzirdēt, kādi ir tie argumenti,
kāpēc Pūres pagasts nevar būt Pūres novads. Un arī „Pilsoniskās Savienības”
priekšlikums bija par Pūres novadu. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne:
„Sapratām!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 111. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 7.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums par Raunas novadu – netika atbalstīts, un man jānorāda, ka jau 110. –
saistīto priekšlikumu – komisija neatbalstīja. Lūgums neatbalstīt arī šo
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 113. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu. Es gribu, kolēģi, jums
atgādināt, ka saistīto 95.priekšlikumu Saeima jau neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt
arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 113. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 114. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 115. – daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 116. – daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 117. – daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un 118.priekšlikums arī daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 119. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 120.priekšlikums arī daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 121.priekšlikums – daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un 122.priekšlikums – daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 123. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tāpat arī daļēji atbalstīts 124.priekšlikums,
iekļaujot to 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 125.priekšlikums – daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.prieikšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 126. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 127. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Es atgādinu, ka jau 27. un 67. – saistošos priekšlikumus – mēs
neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Jā, bet deputāti prasa balsojumu par
127.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. – Zaļo un zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 128. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 129.priekšlikums ir daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 133.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 131. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 132.priekšlikums ir daļēji atbalstīts,
iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 133.priekšlikums neguva komisijas vairākuma atbalstu.
Es atgādinu: jau 53. – saistīto priekšlikumu – komisija neatbalstīja. Lūdzu
neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, bet deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 133. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 134. – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 135. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – netika atbalstīts. Es atgādinu jums, ka 111. – saistītais
priekšlikums – neguva Saeimas atbalstu. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 135. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 136. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – arī neguva atbalstu. Un saistītais 140. … Jā, arī saistītais
priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, jau 2005.gadā
Kocēnu un Vaidavas pagasti pieņēma lēmumu par apvienošanos. Un no tā laika tie ir
strādājuši pie infrastruktūras un daudzu kopēju projektu veidošanas, un tiem ir
pašiem savas pamatskolas, sporta zāles, bērnudārzi, kultūras nams. Izlīdzināšanas
fondā tie nemaksā un arī nesaņem no tā. Viņi ir izvērtējuši, kādas būs sliktās
puses tam, ja viņus pievienos lielajam apgabalam, un dažu dienu laikā ir savākti jau
858 iedzīvotāju paraksti pret pievienošanos šim lielajam novadam.

Tā ka, respektējot šo divu pašvaldību lēmumus, lūdzu atbalstīt
šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds deputātam Valērijam
Buhvalovam.

Es saprotu, ka Buhvalova kungs tomēr nevēlas debatēt. Debates
beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 136. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 137. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva atbalstu. Es atgādinu, ka 73. – saistošais priekšlikums –
arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Baibai
Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Valgundes novads ir
Jelgavas rajonā. Tā ir vislielākā pašvaldība, un tai ir izstiepta forma – gar
Lielupi. To no vienas puses ierobežo Lielupe un no otras puses – meža masīvs. Un tā
ir nodalīta no pārējām pašvaldībām. Valgunde savu lēmumu veidot novadu pieņēma
pirms trim gadiem, un 2006.gada 17.oktobrī arī Ministru kabinets izdeva noteikumus par
Valgundes novada izveidi. Gan toreiz iedzīvotāji bija par to, ka vajadzīgs Valgundes
novads, gan šodien. Un šeit ir trīs lieli ciemi. Ir pilnīgi visa infrastruktūra. Ja
mēs teicām, ka Lapmežciemam, lūk, nav vidusskolas, un tāpēc, lūk, attīstības
plānu… kas, protams, ir pārkāpums, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc nevarēja
nobalsot par viņiem, taču Valgundē ir vidusskola, turklāt ļoti laba vidusskola. Un
viņi ir saimnieciski patstāvīgi, viņi ir finansiāli patstāvīgi, viņiem ir
uzņēmējdarbība, un viņiem arī ģeogrāfiskā forma un atrašanās ir tāda, ka
Valgundes pagasts pēc visiem objektīvajiem noteikumiem var pastāvēt. Lūdzu respektēt
Valgundes iedzīvotāju gribu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. – Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 138. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 139.priekšlikums ir daļēji atbalstīts,
iekļaujot 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 140.priekšlikums neguva komisijas atbalstu, un es gribu
atgādināt kolēģiem, ka 136. – saistītais priekšlikums – arī netika Saeimā
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 140. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 141. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 142. – daļēji atbalstīts, iekļauts
200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 143.priekšlikums netika atbalstīts komisijā, un
saistošie priekšlikumi netika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!
Es līdzīgi kā Ķencis no „Mērnieku laikiem”, kurš zvērēja un ļoti, ļoti reti
uzstājās, Dievam kaut ko lūdzot… Es arī šo tribīni nekad tā neesmu izmantojis,
tāpēc šis gadījums ir īpašs, un tāpēc es šeit esmu.

Un, proti, šie jūsu bēdu stāsti, kāpēc tika noraidīts. Manējais
noteikti ir tas košākais, spilgtākais savā bezjēdzībā. Un, proti, tad, kad reforma
sākās, Vecpiebalgā tika atjaunots, provizoriski atjaunots, šis senais kultūras
novads, kas padomijas laikos bija sašķelts divos ciemos. Tātad Ineša ciems un
Vecpiebalgas ciems. Un es negribu jums šeit atgādināt zināmos faktus par šā novada
kultūrvēsturisko nozīmi. Es tikai gribu piemeldēt, ka šis kultūras, garīguma un
mākslinieciskās kultūras uzplaiksnījums sākās jau varbūt 18.gadsimtā, Spurdziņa
kunga pieminētajos hernhūtiešu laikos, un uzziedēja 19.gadsimtā. Šī kustība ļoti
ietekmēja latviešu nācijas veidošanos visā Latvijā. Un tāpēc šī atpakaļ
atdzemdināšana bija liels notikums vecpiebaldzēnu apziņā. Viss notika… tika
sastādīts izpētes projekts, tika izstrādāts attiecīgais pamatojums no attiecīgajiem
Ministru kabineta noteikumiem… tālaika ministrs, man liekas, tas nebija Zalāna kungs,
tas bija cits, arī ļoti personiski bija ieinteresēts, un, lūk, jau tad gadu un vairāk
stāvēja šis Latvijas novads sakārtots un gaidīja tikai šo atzīšanas brīdi, ko
mēs šodien piedzīvojam, un tad notika kaut kas negaidīts. Ieklausieties: tas bija
decembrī, nupat.

Jūs zināt, Staprānam ir tāda luga „Četras dienas jūnijā”.
Šitās bija trīs dienas decembrī. Pēkšņi mūsu pašvaldību vadītāji no avīzēm,
no kaut kādām tenkām uzzināja, ka šim jaunveidojumam jeb atdzemdināmajam novadam
tiek pielikta klāt Kaive. Visi bija milzīgi pārsteigti. Kaives pagasts nav sevišķi
bagāts, bet nu, labi, tā ir senās Vecpiebalgas daļa, lai tas būtu.

Nākamā dienā tādā pašā veidā visi piebaldzēni – šokētie un
jaunšokētie – uzzināja, ka ir pielikts klāt Taurenes pagasts. (No zāles
dep. A.Barča: „Kāda vaina? Feini!”) Bet vēl nākamajā dienā – Dzērbenes
pagasts. Nepaziņojot neko. Nekonsultējoties. Un jūs saprotat, kas par trakumu:
Dzērbene izrādījās parādu valgos. Dzērbenei ir jāatdod parāds – 1 miljons 800
tūkstoši. Tātad arī finansiāli šis jaunveidojums visu Vecpiebalgas novadu norauj zem
ūdens. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Visi ceļi ved uz Vecpiebalgu!”)

Un tāpēc šis bezjēdzīgums jau iet pāri visām normām. Tas
sākums, ko es jums stāstīju, un tad šis nobeigums – Dzērbenes pagasts… Tas ir
neloģiski… kaut kur tas aizstiepjas uz citu pusi, tur nav arī šīs teritoriālās
vienības.

Un tāpēc es ļoti jūs daru atbildīgus par to, ka tādu nejēdzību
nevajadzētu pieļaut, jo Vecpiebalga ir tāds īpašs centrs… Un īpaša vienošanās,
īpaša labvēlība… Tas pēkšņi tika Cēsu… tā saucamo Cēsu kauju jeb Cēsu
cīkstiņu dēļ izjaukts.

Un, protams, es aicinu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu. Un nobeigumā es jums gribu teikt to, ka vienmēr ir labāk ar
labu nekā ar varu. Ja abi ar labu, tad abiem ir labi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Tautas uzticamie kalpi! Šodien no rīta un pa dienas cēlienu es
domāju un domāju, kaut jums ienāktu prātā uzticība saviem vēlētājiem.

Man šī diena paliks uz mūžu atmiņā. Un tā Latvijai būs diezgan
zīmīga, tā būs stipri zīmīga diena. Latvija vairs nebūs tāda.

Saka, ka nevar runāt tas, kas nav bijis tur, pagastā, un nezina. Es
domāju, ka es varu runāt par visiem pagastiem. Esmu apmeklējis visu Latviju no
austrumiem līdz rietumiem, runādams ar simtiem pagastu iedzīvotāju, un varu sacīt, ka
reti kāds… nu, es pat nezinu tādu, kas reformu atbalstītu no sākta gala. Un tagad
varbūt aizvien skarbāk iebilst. Un tie, kas ir piekrituši, tie ir piekrituši tā –
ar sakostiem zobiem.

Es ar to neizslēdzu, ka ir apvienības, kas bija labas. Es jau
pirmajā uzrunā sacīju, ka ir samēra sajūta tad, kad prātīgi apvienojas divi trīs
pagasti, nevis tad, kad pēkšņi apvieno vienu milzīgu Ventspili vai Gulbeni, vai Talsus
vienā… Nu tad tak vajadzēja izdarīt tā – ņemt un visus tos mūsu rajonus
pasludināt par reģioniem un uz tiem attiecināt tos novadus, un tad jums nebūtu šādas
te sarežģītības.

Jā, un mums cenšas iestāstīt, ka nav būtiski, cik lielus
konglomerātus mēs apvienosim. Tas, ka apvienotajos pagastos nezudīs attīstības un
kultūras norises, nav taisnība. Zudīs. Kā piemēru es minēšu, ka ir ļoti būtiski,
kur nosaka centru. Vēsture un prakse pierāda, ka arī kolhozu brigādēs, kad bija
iezīmēti centri, attīstība notika rosīgāk. Un arī tad, kad tika taču sadalīta
Latvija pēc kolhozu laikiem, protams, tajos centros, kur tie bija, gribot negribot viss
notika. Un tur, kur salikti pagasti lielā čupā, kur ir kultūras nami un tā tālāk…
vēl vairāk izsīks iedzīvotāju skaits, un līdz ar viņiem, protams, zudīs kultūras
norises. Un iestāstīt to, ka tas neiespaido, tas ir… Tas nav pareizi. Un kāpēc es
nācu runāt tieši par Piebalgu, kas ir mums vismīļākais novads, kur ķēmot un kaut
kā neriktīgi…. Es esmu krustu šķērsu arī bijis Piebalgā. Pauls Putniņš tur
dzīvo. Un neuzticēties, piemēram, dramaturgam, Latvijas likteņu pārzinātājam, tam,
ko viņš šodien pasaka, – tas vienkārši neliekas godīgi. Jā, tāpēc es aicinu
padomāt par Piebalgu pareizā salikumā un skatījumā, jo šī Latvijas sadalīšana,
sašķēlēšana šodien tuvojas nobeigumam. Varbūt, varbūt Piebalgu, lūdzu, vēl
atstājiet tā, lai tā atbilstu savai nodabai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Spurdziņa kungam kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Jā, noteikti. Šajā sakarā es gribētu teikt, augsti
godātais Putniņa kungs, jums priekšā stāvošais komisijas priekšsēdētājs Oskars
Spurdziņš bija pilnīgi vienisprātis ar jūsu domām, bet komisija, ņemot vērā Zaļo
un Zemnieku savienības frakcijas biedra, komisijas locekļa Šķestera kunga uzstājīgo
ierosinājumu un faksus, kas tika komisijā saņemti no šiem attiecīgajiem pagastiem,
izdarīja korekcijas un izveidoja novadu ne tā, kā piedāvāts Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas priekšlikumā. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. – Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms Spurdziņa kungs turpina, man jāinformē, ka Prezidijs ir
saņēmis piecu deputātu priekšlikumu turpināt šo sēdi, kurā mēs izskatām
likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, bez
pārtraukuma, līdz visa darba kārtība būs izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi? (No
zāles: „Jā! Nē! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību, lai jums būtu pilnīgi skaidrs,
par ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, lai turpinātu bez pārtraukuma šo sēdi,
kurā mēs izskatām šo vienu likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – 2. Sēde tiek turpināta bez

pārtraukuma.

Turpinām ar 144.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 144. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu. Un es atgādinu kolēģiem, ka arī
41. – saistīto priekšlikumu – Saeima neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Baibai
Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nu negrib vecsaulieši
iet ar kādu kopā, viņi grib būt paši un saimniekot. Viņiem ir trīs izglītības
iestādes. Visas trīs ir renovētas. Viena ir arī pašu spēkiem pēc ugunsgrēka
atjaunota. Finansiāli viņi ir pilnīgi neatkarīgi. Viņiem ir sakārtota
ūdenssaimniecība, saimnieciskā darbība. Un vēl bez visa tā, kā šeit tika minēts,
Vecsaulei ir četras baznīcas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vai tad tās taisās
nojaukt?”)

Par „zaļajiem un zemniekiem” es esmu pārliecināta, kā viņi
balsos. Bet, Pirmā partija, man ir skats uz jums. Kā jūs tagad balsosiet? Un tāpēc es
lūdzu jūs atbalstīt Vecsaules iedzīvotāju prasību – saimniekot patstāvīgi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir piebilstams kaut kas? Nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 145.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts
200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 146. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Es, kolēģi, atgādinu, ka 32. – saistītais priekšlikums – arī
netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
zvanu! Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 146. – Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 147. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 148. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 149. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 150. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 200.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 151. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 151. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 152. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Arī neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es jums tagad varu pateikt, kāpēc līdz šim šis
cēliens, kas bija, kāpēc tas bija politisks balsojums… Un ļoti tendenciozs. Jo
faktiski, sākot no 151.priekšlikuma, sākās otrais cēliens. Un, proti, līdz šim mēs
balsojām par to, kas notiks līdz 2009.gada 1.jūlijam. Un, neskatoties uz to, ka
7.pantā ir teikts, ka novadus, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju
intereses, nosaka arī Saeima likuma 2.pielikumā, šeit faktiski šīs intereses netika
izvērtētas.

Un tagad es jums paskaidrošu – kāpēc. Mums ir jāpaskatās
saistībā ar šiem priekšlikumiem 175.priekšlikums. Un 175.priekšlikumā ir teikts, ka
līdz 2009.gada 1.jūlijam Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst
šā likuma 7.panta otrās daļas 3. un 4.punkta noteikumiem kopumā, atsevišķi vai
jebkurā to kombinācijā, tomēr atbilst pārējiem minētā panta daļā ietvertajiem
kritērijiem. Piedodiet, tas ir ļoti nenopietni. Tātad šajā gadījumā mēs skaidri
redzam, ka līdz 2009.gada 1.jūlijam šīm pašvaldībām, lai noteiktu šos novadus, ir
pilnīgi citi kritēriji, bet pēc 2009.gada 1.jūlija būs pilnīgi citi kritēriji. Un
acīmredzot jums visiem ir jāsaprot, ka mēs tagad runāsim par tiem kritērijiem, kuriem
pastāvot, atsevišķi šie novadi, šīs pašvaldības varētu dabūt brīvlaišanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep.
O.Spurdziņš: „Man nav nekas piebilstams.”) Tādā gadījumā lūdzu zvanu!
Balsosim par 152. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 153. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – arī neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 153. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.

Vai deputāts Eglītis vēlas kaut ko teikt par procedūru? Tad,
lūdzu, nospiediet pogu tā, lai šeit neparādās viltus informācija.

Turpinām ar 154.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. 154. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums. Neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātā Tautas partija un „Saskaņas Centrs”! Latvijas Pirmā
partija un TB/LNNK! Es nesaprotu, kas jums nepatīk šajā priekšlikumā. Šajā
priekšlikumā jēga ir tāda, ka, sākot no nākamā gada 1.jūlija, lai varētu izveidot
novadus, tiek ņemts vērā visos normatīvos aktos, kas runā par valsts attīstību,
galvenais princips – ilgtspējīgas attīstības princips. Es ceru, ka jūs saprotat, ko
nozīmē ilgtspējīgas attīstības princips. Tas nozīmē līdzsvarotu ekonomisko
attīstību, racionālu cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un
kultūrmantojuma attīstību un saglabāšanu. Par ilgtspējīgās attīstības principu
šodien es klausījos. Ābiķa kungs teica, ka, runājot par administratīvi teritoriālo
reformu, jāņem ir vērā valsts attīstība, ilgtspējīgas attīstības princips. Par
to runāja arī Kučinska kungs, ka jāņem vērā ilgtspējīgas attīstības princips.
Par to, es paskatījos, ir Latvijas Pirmās partijas programmā, ka valsts attīstības
pamatā ir ilgtspējīgas attīstības princips. Par to ir runāts Kučinska nacionālajā
attīstības plānā „Cilvēks pirmajā vietā”, ka ir jābūt ilgtspējīgas
attīstības principam. Kas jums šeit nepatīk? Kāpēc jūs šajā gadījumā ņemat
vērā tādus kritērijus kā, piemēram, blakusesošo pašvaldību intereses? Kāpēc
tikai divu, piemēram, bet ne vairāku atsevišķu pašvaldību intereses, lai,
pieņemsim, varētu pēc 2009.gada 1.jūlija veikt kaut kādu reorganizāciju? Kāpēc
jūs ņemat vērā vēsturiskos sakarus? Ko tas vispār nozīmē – šie vēsturiskie
sakari? Šeit man ir tāda grāmatiņa, ko ir atnesis Sējas pagasts. Un tur viņi ir
izpētījuši, sākot no 11.gadsimta, kādi viņiem ir šie vēsturiskie sakari.
Manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti izsvērts. Un jāņem vērā tie principi, kas ir
noteikti Teritorijas attīstības plānošanas likumā un citos likumos, nevis pilnīgi
šeit nenosakāmi jēdzieni, piemēram, apkārt esošo pašvaldību intereses un
vēsturiskie sakari. Par kādiem sakariem jūs runājat?

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienītā partija „Pilsoniskā Savienība”, es, protams, nevaru
pretendēt uz tādu izpratni par ilgtspējību kā jūsu bosi, bet jūs varētu vēl
skaistāk uzrakstīt, un mēs būtu atbalstījuši. Gan jau varētu atrast vēl kādus,
vēl dramatiskākus, vēl labākus vārdus, ja mēs visi būtu „par”. Bet es jau
pieminēju salīdzinājumu ar daudzstāvu mājas dzīvokli.

Ja mēs tur izslēdzam un neņemam vērā to, kas notiek ārpus šā
novada, (šī vērā neņemšana, protams, ir tendence, kas grib ilgi dzīvot), ja mēs
neņemam vērā to, kas notiek lauku novadam blakus esošā pilsētā, ja netiek
sabalansētas visas Latvijas intereses, tad mēs ejam uz atsevišķu karalistu
savienojumu. Un tikai tā to var nosaukt.

Tā ka, ja jūsu izpratne ir tikai par dzīvošanu dzīvoklī,
nerēķinoties ar kaimiņiem, man ir žēl. Bet deklaratīvi tas, protams, būtu
atbalstāms, un skaistu vārdu un populistisku izteicienu ziņā jums diemžēl Saeimā
neviens nevar līdzināties.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi!

Kārtējo reizi šajās debatēs, kas nupat noris, mēs redzam, ka
koalīcijai nav nekādu īstu principu, nav arī ekonomisko principu, pēc kādiem viņi
veiks šo reformu.

Un jāpiemin atkal un atkal šis jaukais krievu sakāmvārds, ka
sliktam dejotājam vienmēr kaut kas traucē: vienreiz – grīda, citreiz – zābaki,
citreiz – vēl kaut kas. Un jums arī vienmēr atrodas, kā šajā gadījumā atradās
atkal jūsu pārstāvim, kaut kādi iebildumi. Bet iebildumi kādreiz jau izraisa pat
smaidu.

Piemēram. Te jau bija runa… jūs aizstāvējāt apkārtējo pagastu
intereses. Arī Jānis Urbanovičs ļoti vāju argumentu lietoja. Faktiski tas nav
arguments. Tātad Maltas pagasta vecāko… ar Maltas pagasta vecāko vai arī apkārtējo
pagastu vecākajiem nerunās. Redziet, kur ir arguments, kā jūs īstenojat politisku
reformu… Nerunās. Nu, lai nerunā!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro
reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es tiešām nerunāju kā populiste atšķirībā no jums, Kučinska
kungs. Es vienkārši esmu pārsteigta, ja jūs kā bijušais ministrs nesaprotat, ko
nozīmē ilgtspējīgas attīstības princips. Ilgtspējīgas attīstības princips
nozīmē, ka, arī veidojot administratīvi teritoriālās vienības, tiek ņemtas vērā
gan visas valsts intereses, gan pašvaldību, tostarp arī blakusesošo pašvaldību,
intereses, gan arī iedzīvotāju intereses, tostarp nekustamo īpašumu īpašnieku
intereses.

Par to es universitātē lasu apmēram 6 stundu garu lekciju. Ja jums
ir vēlēšanās, es jūs labprāt uzaicinātu, par to neprasot maksu, paklausīties, ko
nozīmē šie principi gan no juridiskā viedokļa, gan arī ņemot vērā Satversmes
tiesas judikatūru.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Paldies, cienījamie kolēģi!

Es arī gribētu teikt par šo priekšlikumu: tas ir ļoti loģisks un
atbalstāms.

Es gribēju vienīgi precizēt tās lietas, ko Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšsēdētāja kungs teica attiecībā uz Vecpiebalgas novadu.
(Starpsaucieni no zāles.)… Stop, stop… Jā, tomēr ir neprecīza informācija.

Es cienu savas komisijas priekšsēdētāju – cilvēku ar ļoti
precīzu izpratni par lietām. Es gribēju teikt par Taureni…

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, mēs nerunājam par Taureni, mēs
runājam par novadu ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā…

S.Šķesters. Tā jau ir tā ilgtspējīgā attīstība…

Sēdes vadītājs. Šķestera kungs…

S.Šķesters. Ja mēs skatāmies kopumā, tas arī ir ilgtspējīgas
attīstības jautājums. Un, ja var par Taureni pateikt, ka Šķesters iesniedza šo
priekšlikumu, tad, atvainojos, par Dzērbeni tas bija Māris Kučinskis. Un nevajadzētu
tā vienpusēji mani atzīt…

Sēdes vadītājs. Šķestera kungs, jūs pārkāpjat Saeimas
kārtības rulli.

S.Šķesters. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds parlamentārajam sekretāram Mārim
Krastiņam, kurš šobrīd pārstāv Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministriju.

M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti, godājamā
Čepānes kundze! Runājot par konkrēto priekšlikumu, tur ir tādi trīs vārdi –
novadu veidojošās pašvaldības. Diemžēl šāda veida redakcija tajā brīdī, kad tā
stāsies spēkā, saskaņā ar likuma uzbūvi nav korekta. Pēc reformas novadu vairs
neveidos pašvaldības, bet veidos teritoriālās vienības, pagasti un pilsētas. Līdz
ar to novadi nekādi pēc reformas nevarēs veidot pašvaldības, bet pašvaldības varēs
veidot teritoriālas vienības. Līdz ar to diemžēl, lai cik tas priekšlikums arī pēc
savas būtības būtu labs, tas ir pretrunā ar visu paredzēto likuma struktūru. Līdz
ar to, pēc ministrijas domām, šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko
bilst.

O.Spurdziņš. Es publiski atvainojos Šķestera kungam… tiešām
viņš aicināja par Taureni, par Dzērbeni viņš neaicināja.

Bet, atgriežoties pie 154.priekšlikuma, jāteic, ka komisija
uzskatīja, ka valdības iesniegtā 6.apakšpunkta redakcija ir daudz korektāka par
partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas piedāvāto. Tādēļ lūdzu neatbalstīt
šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 155. – Juridiskā biroja priekšlikums, daļēji
atbalstīts, iekļaujot to 156. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 156. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 157. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 158. – Juridiskā biroja
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 159. – Juridiskā biroja
priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 160. – ministra Zalāna kunga priekšlikums –
daļēji atbalstīts, un tas ir iekļauts 161. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 163. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es šeit dzirdēju tādu repliku, ka šeit jau nav Satversmes tiesa.
Protams, šeit nav Satversmes tiesa, šeit līmenis ir daudzkārt zemāks. (No zāles
dep. V.A.Krauklis: „Ūja! Tā nav smuki!”) Taču diemžēl arī Saeimā būtu
jālasa, manuprāt, 2008.gada 27.martā pieņemtais spriedums lietā Nr.2007-17-05.
Un, ja to nav izlasījusi komisija un arī mans bijušais diplomands Krastiņa kungs, es
esmu ļoti pārsteigta. Kas ir šajā spriedumā teikts? Lietas būtība bija tāda, ka
tajā laikā, kad ministrs bija, man liekas… Kurš bija no ministriem? Jūs bijāt, jā.
Tajā laikā (varbūt nesaukšu uzvārdus, viņi paši šeit parunās) reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrs apturēja 3 detālplānojumus saistībā ar
strīdu par ciemu robežu noteikšanu. Tas skāra 300 metru krasta kāpu aizsargjoslu, un
tur radās problēmas saistībā ar Aizsargjoslu likuma piemērošanu un šo veco
1991.gada likumu, kas noteica ciema robežu noteikšanu. Un, proti, ko Satversmes tiesa
pateica? Satversmes tiesa pateica, ka ne likumdevējs, ne Ministru kabinets nav noteicis
kārtību, kāda pašvaldībai būtu jāievēro, nosakot ciema robežas. Bez tam tiek
minēts, ka vairākkārt, piemēram, pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas priekšlikuma ir ticis norādīts, ka būtu nepieciešami Ministru kabineta
noteikumi, kas reglamentētu ciema robežu noteikšanas kārtību.

Un bija vēl paredzēts veidot Starpministriju komisiju. Tas viss ir
izkūpējis gaisā. Un, kā saka Satversmes tiesa, citēju: „Līdz šim brīdim šāda
Starpministriju komisija nav izveidota.” Un tālāk citēju: „Satversmes tiesa
uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāparedz gan precīzāki kritēriji, pēc kuriem
vietējās pašvaldības nosaka ciema robežas, gan arī kārtība, kādā ministrija
šīs robežas saskaņo un apstiprina.”

Tas lielākoties bija saistīts ar šo 300 metru krasta kāpu
aizsargjoslu.

Šeit, starpbrīdī runājoties ar Pabrika kungu, viņš teica: „Nu,
bet kā tad… Vai tad tiešām, ja jūs iesniedzat šādu priekšlikumu, paredzat, ka
nevarētu kaut kur, piemēram, tādā vietā, kur nav attīstīta būvniecība, paredzēt
ciematus?” Protams, to varētu paredzēt, bet tajā gadījumā tas ciemats ir jānosauc
par ciematu, ja tas tāds ir.

Turklāt pašreizējā redakcijā nav noteikts, vai šeit ir jābūt
gatavam teritorijas plānojumam. Es gribētu dzirdēt (lai vismaz paliktu stenogrammā),
vismaz no Spurdziņa kunga vai no Zalāna kunga, vai no Kučinska kunga, vai no Lagzdiņa
kunga… Nu, es nezinu, visi tie kungi un kundzes, kas šeit, labajā pusē, sēž…
Pasakiet, lūdzu, ko nozīmē šajā gadījumā „tiek plānota”! Vai tas ir tad, kad
ir teritorijas plānojums stājies spēkā, vai tad, kad teritorijas plānojums tiek
uzsākts? Tas Satversmes tiesai turpmākajā interpretācijā būs ārkārtīgi svarīgi,
lai visu Baltijas jūru neapbūvētu ar tā sauktajiem lineārajiem ciematiem.

Paldies.

Un es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies par jūsu viedokli debatēs. Vienlaikus
es kā šīs sēdes vadītājs esmu spiests jums aizrādīt, ka Saeimas deputātu ētikas
kodekss liedz lietot ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus.

Nākamajam vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es saprotu tās
bažas, kas ir cienījamai deputātei Čepānes kundzei. Un man te ir dalītas jūtas. Es
biju tas ministrs, kas atcēla Kolkas detālplānojumus. Un darīju to viena iemesla
dēļ. Es uzskatu, ka pie jūras, piekrastē, mums nav vajadzīgi jauni ciemi. Un tieši
tā arī likumā vajadzētu ierakstīt. Tieši tā arī likumā vajadzētu ierakstīt!
Diemžēl tā pašreizējā redakcija, kas tika piedāvāta, izslēdz jaunu ciemu
plānošanu arī jebkur citur Latvijas teritorijā.

Tāpēc es aicinātu visus deputātus, kaut arī jūs varbūt neesat
gatavi šobrīd atbalstīt deputātes Čepānes viedokli: esiet tomēr tik laipni –
līdz 15.janvārim ir vaļā priekšlikumi Aizsargjoslu likumā, un Aizsargjoslu likumā
šai definīcijai ir jābūt viennozīmīgai. Proti, ka jaunus ciemus pie jūras nevar ne
plānot, ne arī no jauna būvēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Paldies. Es prasu, es aicinu neatbalstīt šo
priekšlikumu, jo Štokenberga kungs paskaidroja arī savā uzstāšanās reizē faktiski
komisijas viedokli par to, ka mēs nevaram apturēt šo jauno ciematu veidošanu vispār
Latvijas teritorijā. Kas attiecas uz īpašo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča
piekrasti, tad tas ir jāmin un jānosaka šis aizliegums Aizsargjoslu likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. –
partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 36, atturas – 16. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 164. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iestrādāts 165. – komisijas priekšlikumā…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. … kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 166. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 167. – ministra kunga priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 168. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 169. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 170. – tieslietu ministra Bērziņa kunga
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 171. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 171. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 172. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas
priekšlikums – neguva komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 172. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.

O.Spurdziņš. 173. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – guva
komisijas vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 174. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 175. – komisijas priekšlikums – tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 176. – ministra priekšlikums – guva komisijas
vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 177. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 178. – ministra priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 179. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 180. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – guva
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 181. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 182. – ministra Zalāna kunga priekšlikums –
atbalstīts daļēji un iestrādāts 184.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 183. – Juridiskā biroja priekšlikums –
daļēji atbalstīts un iestrādāts 184.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 184. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 185. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 186. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 187. – ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts
un iestrādāts 188. – Juridiskā biroja atbalstītā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 189. – ministra Zalāna kunga priekšlikums –
atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst

O.Spurdziņš. 190. – ministra priekšlikums – atbalstīts
daļēji. Tas ir iestrādāts 191. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 192. – tieslietu ministra Bērziņa kunga
priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 193. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 194. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 195. – ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 195. – ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 196. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 197. – partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas
priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! 197.priekšlikums, ko iesniedz „Pilsoniskā
Savienība” ir viens no priekšlikumiem par 2.pielikumu un tātad par novadu sarakstu.
Mēs šajā priekšlikumā aicinām balsot pa daļām (No zāles: „Nē!”) –
katru no priekšlikumiem – no 1. līdz 133.priekšlikumam, kur ir teikts par novadu
veidošanu. Protams, šāds balsojums Saeimā būs, ja to pieprasām. Bet mēs balsojumu
prasām tikai par dažiem no šiem priekšlikumiem. (No zāles dep. A.Rugāte: „Vai
nu visiem, vai nevienam!”) Un šo sarakstu es tūlīt nodošu sēdes vadītājam,
par kuriem priekšlikumiem mēs prasām balsojumu. Bet, protams, ka pirmais balsojums
saskaņā ar to, ko nosaka Kārtības rullis, būs par to, vai balsojam vai nebalsojam pa
daļām.

Ja gadījumā Saeima nenobalso un nedod šīs tiesības atsevišķi
balsot par katru novadu, vismaz par tiem, par kuriem mēs pieprasām balsot kā par
atsevišķu daļu, tādā gadījumā jūs varētu pavērot uzmanīgi, kā veidojas
balsojumi. Šie balsojumi parasti ir no 134 līdz 137 balsīm. Lai arī šodien nav
11.decembris un lai gan šodien nav pilnmēness nakts, tomēr savākt parakstus par šā
likuma neizsludināšanu ir ārkārtīgi vienkārši. Tos var savākt tādā pašā
veidā, kā mēs to izdarījām pēc „Pilsoniskās Savienības” deputātu ierosmes jau
11.decembrī.

Es lūdzu jums būt demokrātiskiem un pieļaut šo balsojumu, lai mums
nebūtu likumprojekts jāapstrīd kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 133.pantu… Būtu labi, ja
kāds varētu izslēgt savu zvanošo telefonu… Saskaņā ar 133.pantu katrs deputāts
var ierosināt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām, kā to izdarīja
šobrīd deputāte Anna Seile.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var
runāt „par”, viens – „pret” šo priekšlikumu. Tātad viens par to, lai balsotu
pa daļām, viens pret to, lai balsotu pa daļām.

Deputāte Seile ir iesniegusi priekšlikumu, lai no šā
197.priekšlikuma atsevišķi balsotu par… tūlīt saskaitīšu… vairāk nekā par 20
punktiem; ja ir ļoti precīzi vajadzīgs, es varu saskaitīt…

Es saprotu, ka deputāts Gunārs Laicāns ir pieteicies runāt
„par” šo priekšlikumu balsot pa daļām… (No zāles: „Seile jau runāja!”)
Nē, deputāte Seile runāja debatēs par 197.priekšlikumu. Viņa ierosināja. Kolēģi,
būsim korekti!

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms trešā lasījuma es Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijā nepārtraukti uzdevu jautājumu – kādā veidā tiks iesniegti
šie priekšlikumi attiecībā uz novadiem? Un tā es arī atbildi nesaņēmu.

Ja mēs būtu vienojušies jau varbūt pirms otrā balsojuma… Un
tāpēc mēs nolēmām, ka iesniegsim šos priekšlikumus kā vienu pielikumu. Un tagad
iznāk, ka… protams, visi šie te, teiksim, mūsu priekšlikumi sakrita ļoti daudzi…
99 procenti pamatā sakrita ar „zemnieku” priekšlikumiem, bet es vēlreiz saku: ir
viens konkrēts 73.priekšlikums, tas ir par Lubānas novadu, kurš pamatā šodien netika
apspriests. Un arī tie pārējie priekšlikumi, kuri mums ir iesniegti šodien, ja tie
būtu atbalstīti „zemsaviešu” piedāvājumā, mēs, protams, nebūtu lūguši šo
balsojumu.

Bet, tā kā neviens no šiem priekšlikumiem par 19 novadiem netika
atbalstīts, mēs uzturam spēkā savu prasību par balsojumu par tiem novadiem, kuriem
mēs neguvām šajā gadījumā atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Laicānam.

Kamēr deputāts Laicāns runāja, es saskaitīju: „Pilsoniskā
Savienība” lūdz atsevišķu balsojumu par 30 daļām no 197.priekšlikuma.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš acīmredzot runās
„pret”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tas, ko piedāvā šobrīd „Pilsoniskā Savienība”, ir
atkārtojums visam tam, ko mēs darījām no pulksten 12.00, jo priekšlikumi ir vieni un
tie paši. Varbūt ar dažām niansēm… Un, ja būtu piedāvātas vēl šīs nianses,
kuras īstenībā ir vēl dīvainākas nekā tās, ko mēs jau noraidījām… ja būtu
tās, tad vēl varētu saprast… Šobrīd tas ir vienkārši mēģinājums vēlreiz
atsākt debates un vēlreiz runāt to pašu, ko mēs jau vienreiz esam izrunājuši plus
klāt nāk šantāža par to, ka, ja mēs kaut ko tā nedarīsim… Es jums gribu
atgādināt notikumus naktī, kad jūs ar mani par desmit novadiem runājāt starplaikā
starp savām dziesmām: sak, atbalstiet desmit, un tad viss būs kārtībā… Šodien
likmes pieaugušas vai kas…? (No zāles: „Šantāžisti!”)

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kučinska kungs, es jūs arī aicinātu būt korektam, runājot no
Saeimas tribīnes.

Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”
priekšlikumu par 197.priekšlikumu – balsot pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu… Godātie kolēģi, lūdzu
klusumu!… balsosim par priekšlikumu – balsot pa daļām par 197.priekšlikumu! Tātad
par to, lai par 197.priekšlikumu mēs balsotu pa daļām… Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

Līdz ar to 197.priekšlikums ir izskatāms kā viens vesels.

Tā kā debatēs uzstājās deputāte Seile un debates ir beigušās,
tad, ja nu jums kas piebilstams komisijas vārdā…

O.Spurdziņš. Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par… Nē, ir jautājums:
vai par 197.priekšlikumu vispār kāds prasa balsojumu, jo priekšlikums ir daļēji
atbalstīts… Jā, „Pilsoniskā Savienība” prasa balsojumu.

Tātad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – partijas
„Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 198. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 200. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 199. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 200. – komisijas priekšlikums. Ir komisijas
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 200. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – 5.
Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 201. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un atbalstīts ir arī 202. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 202.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 35, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu nobalsot likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

(Aplausi.)

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz ar to 11.decembra sēdes
darba kārtība ir izskatīta.

Reģistrācija neesot nepieciešama, jo mēs esot jau atbilstoši
Kārtības rullī noteiktajam skaitam reģistrējušies.

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju vadītāji! 5 minūtēs no šā brīža lūdzu
pulcēties Saeimas Sarkanajā zālē, jo mums ir jāapkopo priekšlikumi par to, ko
turpmāk darīt ar Saeimas budžetu 2009.gadam.

Sēdes vadītājs. Tātad Sarkanajā zālē pēc 5 minūtēm –
Frakciju padome.

Savukārt šodienas kārtējā sēde sāksies pulksten 18.15.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 18.sēdes

2008.gada 11.decembrī

turpinājums

2008.gada 18.decembrī

Likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr.684/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums) (Dok. Nr.3435)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Debates	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. I.Druviete
	– dep. S.Kalniete
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. A.Seile
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. G.Laicāns
	– dep. J.Pliners
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. S.Kalniete
	– dep. V.Lācis
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. G.J.Eniņš
	– dep. P.Tabūns
Paziņojumi
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. J.Šmits
	– dep. V.A.Krauklis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. S.Šķesters
	– dep. G.Laicāns
	– dep. J.Urbanovičs
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. J.Reirs
	– dep. S.Dolgopolovs
	– dep. V.Lācis
	– dep. K.Pētersone
	– dep. A.Kampars
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. I.Čepāne
	– dep. J.Pliners
	– dep. I.Druviete
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. J.Reirs
	– dep. A.Seile
	– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu   ministrs E.Zalāns
	– Ministru prezidents I.Godmanis
	– dep. S.Šķesters
	– dep. A.Seile
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Seile
	– dep. J.Lagzdiņš
	– dep. A.Seile
Par procedūru	– dep. V.Muižniece
	– dep. S.Šķesters
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Brigmanis
Paziņojumi
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. J.Dalbiņš
	– dep. O.Spurdziņš
Debašu turpinājums	– dep. A.Latkovskis
	– dep. G.Laicāns
	– dep. S.Šķesters
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. P.Tabūns
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. P.Hanka
	– dep. A.Kāposts
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. G.Laicāns
	– dep. S.Šķesters
	– dep. J.Kursīte-Pakule
	– dep. G.J.Eniņš
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. A.Seile
	– dep. P.Tabūns
	– dep. S.Šķesters
	– dep. J.Dalbiņš
	– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu   ministrs E.Zālans
	– dep. B.Rivža
	– dep. P.Hanka
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. G.Laicāns
	– dep. V.Lācis
	– dep. M.Ārbergs
	– dep. A.Seile
	– dep. M.Ārbergs
	– dep. S.Kalniete
	– dep. B.Rivža
	– dep. V.Lācis
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
	– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu   ministrs E.Zālans
	– dep. V.Lācis
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Rasnačs
	– dep. B.Rivža
	– dep. S.Šķesters
	– dep. V.Lācis
	– dep. B.Rivža
	– dep. J.Reirs
	– dep. A.Seile
	– dep. J.Dalbiņš
	– dep. S.Šķesters
	– dep. J.Klaužs
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. P.Tabūns
	– dep. I.Druviete
	– dep. D.Staķe
	– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu  ministrijas parlamentārais sekretārs  M.Krastiņš
	– dep. S.Šķesters
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. G.Laicāns
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. J.Urbanovičs
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Pliners
	– dep. P.Tabūns
	– dep. A.Brigmanis
	– dep. G.Laicāns
	– dep. A.Kāposts
	– dep. B.Rivža
	– dep. P.Putniņš
	– dep. G.J.Eniņš
	– dep. B.Rivža
	– dep. I.Čepāne
	– dep. I.Čepāne
	– dep. M.Kučinskis
	– dep. V.Lācis
	– dep. I.Čepāne
	– dep. S.Šķesters
	– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu  ministrijas parlamentārais sekretārs  M.Krastiņš
	– dep. I.Čepāne
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. A.Seile
Priekšlikumi	– dep. G.Laicāns (par)
	– dep. M.Kučinskis (pret)
Paziņojums
	– dep. Dz.Rasnačs

Balsojumi

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 12:19:02 bal001
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 13:49:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 13:52:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 13:55:48 bal004
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:01:44 bal005
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:02:24 bal006
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:14:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:25:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:27:56 bal009
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:28:30 bal010
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:31:32 bal011
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:32:38 bal012
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:45:10 bal013
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:46:04 bal014
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 14:57:42 bal015
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 15:00:30 bal016
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 15:36:42 bal017
Balsošanas motīvs: Par 67.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 15:43:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 15:45:08 bal019
Balsošanas motīvs: Par 73.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 15:58:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par 74.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:03:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par 76.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:04:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par 84.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:10:06 bal023
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:11:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:11:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:33:10 bal026
Balsošanas motīvs: Par 95.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:34:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par 98.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:35:34 bal028
Balsošanas motīvs: Par 110.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:40:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par 111.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:41:04 bal030
Balsošanas motīvs: Par 112.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:41:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par 113.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:43:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par 127.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:44:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par 133.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:45:34 bal034
Balsošanas motīvs: Par 135.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:47:50 bal035
Balsošanas motīvs: Par 136.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:50:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par 137.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 16:50:46 bal037
Balsošanas motīvs: Par 140.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:02:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par 143.priekšlikumu

Datums: 18.12.2008. 17:03:12 bal039
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:04:42 bal040
Balsošanas motīvs: Par 144.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:05:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par 146.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:06:34 bal042
Balsošanas motīvs: Par 151.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:09:18 bal043
Balsošanas motīvs: Par 152.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:09:50 bal044
Balsošanas motīvs: Par 153.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:19:30 bal045
Balsošanas motīvs: Par 154.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:26:18 bal046
Balsošanas motīvs: Par 163.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:27:34 bal047
Balsošanas motīvs: Par 172.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:37:10 bal048
Balsošanas motīvs: Par 197.priekšlikumu balsot pa daļām

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:38:22 bal049
Balsošanas motīvs: Par 197.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:39:16 bal050
Balsošanas motīvs: Par 200.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:40:02 bal051
Balsošanas motīvs: Par 202.priekšlikumu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2008. 17:40:40 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3454 pieņemšanu 3.lasījumā