Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde 2008.gada 13.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas! Sākam Saeimas 2008.gada 13.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt
izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sadaļā
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” kā darba kārtības pirmo
punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”) Deputātiem ir
iebildumi. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim
par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā
„Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” ziņojumu par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 30, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba
kārtību un iekļaut tajā kā darba kārtības 19.punktu lēmuma projektu par
atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu Saeimas
šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā darba kārtības 20.punktu lēmuma
projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par
namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Circenes,
Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Āboltiņas un Rībenas – iesniegumu ar lūgumu iekļaut
šodienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par lēmuma projektu, kas uzskatāms
par patstāvīgo priekšlikumu, un šā lēmuma projekta nosaukums ir „Par uzdevumiem
Ministru kabinetam saistībā ar Veselības likumu”. (No zāles: „Balsot!”)

Jā, deputāti prasa balsojumu, bet saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” šiem darba kārtības
grozījumiem. Un „par” ir pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie Prezidija locekļi un kolēģi! Latvijā pašreiz
ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka Ārstniecības likums un vairāki Ministru
kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru
kabineta noteikumiem „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas
kārtība”, savukārt naudas apjomu nosaka absolūti subjektīva politiķu griba vai
nevēlēšanās piešķirt līdzekļus šāgada budžetā.

Mums ir daudzkārt mainīti dižplāni, taču īstenībā ne
pašvaldības kā īpašnieces, ne veselības aprūpes iestāžu vadītāji, ne slimnieki
nezina nedz savas tiesības, nedz pienākumus.

Vakardienas TV „Panorāmas” sižetā jūs redzējāt, ka VOAVA
ierēdņiem sarežģītāk ir izmainīt līgumā ciparu nekā diviem smagi slimiem mūsu
valsts iedzīvotājiem saņemt viņu dzīvību nodrošinošu procedūru divreiz nedēļā
180 kilometru attālumā no viņu dzīvesvietas. Paldies Ventspils mediķiem, kuri,
savelkot jostas vai drīzāk uzliekot korsetes, atvēlēja naudu no tā sauktajām
iekšējām rezervēm, glābjot cilvēku dzīvību.

Nav neviena regulējoša likuma, kas noteiktu naudas dalītāju
atbildību. VOAVA kā naudas turētāja vienpersonīgi uzspiež veselības aprūpes
pakalpojumu pirkšanas tirgus nosacījumus zem pašizmaksas, taču tajā pašā laikā
Veselības ministrija pieņem lēmumus par sev nepiederošu iestāžu iekļaušanu vai
neiekļaušanu tirgū. Tas saucas dižplāns! Vienlaikus bez kāda pamatojuma tiek
slēgtas kvalitatīvi strādājošas sertificētas slimnīcas un tajā pašā laikā
partijiski ar miljoniem lielām dotācijām atbalstītas savējās. Galvenais faktors
projektu un dotāciju piešķiršanā ir partijas krāsa. Tā ir absolūta tirgus
kropļošana pašos pamatos. Tā kā lielākoties slimnīcas ir pašvaldību īpašumi,
tad valsts pienākums ir noteikt kritērijus un standartus tirgus dalībnieku
iekļaušanai tirgū, nevis gultu vai darbinieku skaitu svešā īpašumā.

Viens no spēkā esošiem dokumentiem saucas „Ambulatoro un
stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”, un tās
mērķis ir (citēju): „Nodrošināt integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāko
attīstību, optimizēt pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, tādējādi
paaugstinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un
racionālu pieejamību pacientam.” Citāta beigas. Taču kā tas notiek dzīvē?

Kā piemēru minēšu šovasar daudzkārt zem likvidācijas zobena
nonākušo Priekules slimnīcu. Priekules slimnīca ir pašvaldības īpašums, tā
sertificēta atbilstoši visiem Veselības ministrijas noteiktajiem kritērijiem kā
pakalpojumu sniedzēja līdz 2012.gadam. Darba apjoms un pakalpojumi atbilstoši
kvalitātes prasībām (bez nevienas sūdzības MADEKKI) tiek sniegti lokālas
daudzprofilu slimnīcas līmenī. Pēc tā sauktā dižplāna šādi spēles noteikumi
Ministru kabineta rīkojumā ir plānoti līdz 2010.gadam.

Pēkšņi šā gada jūnijā atbrauc Veselības ministrijas pārstāvji
un paziņo: ar 2009.gadu mēs jūs no spēles izslēdzam! Kādēļ? Atbilde – tā tikšot
efektīvāk izmantoti kadri un iedzīvotāji saņemšot kvalitatīvāku veselības
aprūpi. Jau šodien Liepājas slimnīcā ir jāgaida rindā, lai saņemtu jebkādu
palīdzību. Priekules slimnīcā ir gan īsāks ārstēšanās ilgums, gan efektīvāks
naudas izlietojums. Nav pašreiz dokumenta, kurš ierobežotu absolūtu politiska lēmuma
patvaļu.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Muciņa kungs šā
gada jūnijā prezentēja jaunos kritērijus slimnīcu iekļaušanai tirgū, kas Latvijas
apstākļos skan tendenciozi, lai neteiktu – absurdi: operāciju blokam vajag vismaz
četras vai piecas operāciju zāles, kur katrā veic 800-1000 operāciju gadā. Ja
Kurzemē ir 300 000 iedzīvotāju, tad katru gadu katram sestajam ir jāiet uz
operāciju, Kurzemē drīkst būt viena slimnīca, pie tam 70 procentiem un vairāk
operāciju ir jābūt akūtām. Laikam tādēļ netiek atvēlēta nauda ceļu remontiem un
tiek atlaisti no darba 200 policisti. Droši vien tiks plānots vairāk traumu un
avāriju.

Pastāvot šādiem nosacījumiem, atliek izlemt, kura būs šī
vienīgā slimnīca, lai tā tiktu novērtēta kā efektīva. Ventspils rajonā, kur
iedzīvotāju blīvums ir daži cilvēki uz kvadrātkilotmetru, veselības aprūpe
acīmredzot tiks likvidēta vispār. Vienīgi ir jautājums: ko lai iesāk iedzīvotāji
un kurš reāli atbild par sekām?

Pašreizējos VOAVA un slimnīcu līgumos ir noteiktas kvotas, kuras
pārsniedzot slimnīca naudu nesaņem. Ja palīdzību tomēr sniedz, tad rodas parādi un
Veselības ministrija pasludina slimnīcu par neefektīvu. Ja pacients netiek uzņemts
slimnīcā un netiek sniegta palīdzība, ārsts tiek sodīts par palīdzības
nesniegšanu, kaut arī par to neviens nemaksā.

Šo uzskaitījumu par nejēdzībām veselības aprūpē varētu
turpināt vēl ilgi, taču jāatzīst, ka pat Veselības ministrija, redzot, ka ūdens
smeļas mutē, šā gada jūlijā nodibināja darba grupu, lai mēģinātu izstrādāt
Veselības likumu, taču nepieaicināja ne pašvaldību, ne nevalstiskā sektora
pārstāvjus. Četru mēnešu laikā šī darba grupa ir tikusi līdz astoņu iespējamo
sadaļu virsrakstiem, tāpēc „Jaunais laiks” prasa, lai Veselības ministrija tuvāko
mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu, kurš tiešām precīzi noteiktu valsts
un pašvaldības tiesības un pienākumus, juridisko un privāto personu tiesības un
pienākumus, skaidru vadības un veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību
un atbildību par nesniegtiem pakalpojumiem, pārkāpjot Satversmi. Cik ilgi pacientiem no
savas kabatas nāksies maksāt par kroplo veselības aprūpi? Šodien tie ir jau 40
procenti, rīt būs vismaz 50 procenti. Un ko darīt tiem, kam kabatas tukšas?

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies, bet, pirms Circenes kundze
bija sākusi runāt, deputāti prasīja balsojumu. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to,
vai šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi” tiek iekļauts
patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par uzdevumiem Ministru kabinetam
saistībā ar Veselības likumu”, ko iesniegušas deputātes Circene, Bendrāte,
Ziedone-Kantāne, Āboltiņa un Rībena! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 3. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem ir iebildumi.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. Viņš acīmredzot runās
„pret”.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis ir
pirmais Saeimā diskutējamais likumprojekts, kas skar neseno, teiksim, bankas krīzes
uzliesmojumu Latvijā. Proti, ir runa par valsts kapitāldaļu pārņemšanu „Parex
bankā”. Un šis likumprojekts, kas vakardien tika skatīts steidzamības kārtībā,
faktiski bez būtiskas diskusijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur
vairākums to pieņēma virzīšanai uz Saeimu, ir par to, ka viens valsts ierēdnis
nebūtu interešu konfliktā, tātad viņš var ieņemt vienlaikus vairākus amatus. Tas,
par ko šī Saeima ir iestājusies… ka faktiski tas ir nepareizs princips. Ja teiktu
vienkāršoti, šis likumprojekts ir… varētu arī sacīt, ka tas ir par Bičevska
kungu. Es nevēlos neko no šīs tribīnes sliktu teikt par Finanšu ministrijas valsts
sekretāru, bet jāatceras tas, ka šis cilvēks, kura dēļ tagad mēs gatavojamies
grozīt likumu, atrodas amatā, ja es nemaldos, kādus nepilnus četrus mēnešus un kā
finanšu speciālists viņš nav banku speciālists, viņš nav… pieredzes, vadot banku,
viņam nav. Es esmu pārliecināts, ka, ja pameklētu… ja valdība gribētu, varētu
atrast mūsu valstī ne vienu vien kompetentu cilvēku, kas varētu uzņemties šo lomu –
vadīt šīs tagad valstij piederošās bankas padomi.

Diemžēl tas, kas notiek, ir tas pats vecais, pret ko visu laiku visi
runā un ir vienisprātis, ka tā nevajag darīt, bet ar darbiem ir citādi, jo Bičevska
kungs arī, kā mēs visi zinām arī no preses, ir vienlaikus Tautas partijas biedrs. Un
tas ir iemesls, kāpēc viņam šī karjeras izaugsme ir tik ātra, turpretim vienam otram
citam, varbūt pat labāk kvalificētam, ierēdnim tās kāpums nav tik straujš.

Es aicinu tomēr apdomāties. Nepieņemsim šo likumprojektu,
neizskatīsim to! Tomēr prasīsim no valdības drusku kvalitatīvāku darbu! Tas, ka
viņa strādā naktīs, tas, ka viņa strādā sasteigti, tas, ka viņa nekonsultējas ar
Saeimu, tas, ka argumentācija nav saprotama, – tā ir viena lieta. Bet tagad ir konkrēts
likums, ko valdība vienkārši… cenšas, lai Saeima akli pieņem, lai partiju
izvirzīts cilvēks varētu ieņemt vietu, kas partijai šķiet izdevīga. Es domāju, tas
nav pareizi. Šīs nevar būt tikai vienas, kā saka, šauri politiskas intereses. Tās
tomēr tagad ir – gribot negribot – visas valsts intereses, ka šī banka tiek tiešām
kvalitatīvi un labi novadīta un virzīta uz priekšu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 20, atturas – 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šis likumprojekts
tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst.
Tātad likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un
zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Ķikustes, Circenes,
Latkovska un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Acīmredzot viņa runās
„par”.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai savu valsti veidotu stipru un attīstītu,
mēs varam paļauties vienīgi paši uz sevi un uz saviem bērniem. Un mēs gribam ticēt,
ka mūsu bērni būs gudrāki, aktīvāki, radošāki un veselīgāki par mums un tāpēc
spēs paveikt daudz vairāk un labāk par mums. Tomēr – vai šai ticībai ir pietiekams
pamats? Izrādās tomēr, ka nav. Fakti ir šokējoši, kad ieskatās pētījumos un
uzklausa speciālistu viedokli par dažādu atkarību izplatību jauniešu vidū, kas
degradē gan jauniešu fizisko, gan garīgo veselību.

Pavisam nesen „Jaunajā laikā” apaļā galda diskusijā mēs
bijām uzaicinājuši speciālistus no Rīgas domes Atkarības profilakses centra un
Atkarības slimību epidemioloģiskās uzraudzības centra, arī Valsts policijas un
pašvaldību policijas pārstāvjus un citus speciālistus, un rezultātā tika
izstrādāta likumprojektu pakete, kura saista trīs likumus – Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksu, Radio un televīzijas likumu un Alkoholisko dzērienu aprites likumu.
Un šie likumprojekti ir jūsu priekšā.

Kolēģi, šis pētījums, kuru jau es minēju un kurā iesaistījās
apmēram 10 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 20 gadiem, parāda traģisku ainu.
Piemēram, to, ka šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši 96 procenti aptaujāto
skolēnu, no tiem turpat puse alkoholu ir lietojuši 40 un vairāk reižu; 17-18 gadus
veco jauniešu grupā gandrīz katrs otrais dzer vismaz reizi nedēļā. Zēni apreibinās
galvenokārt ar alu, bet meitenes – ar sidru. Salīdzinot pēdējo četru gadu statistiku,
redzams, ka alkoholisms jauniešu vidū ir strauji, ļoti strauji pieaudzis un jaunieši
paši atzīst, ka alkohols viņiem ir viegli pieejams. Vairāk nekā puse aptaujāto ir
arī pārliecināti, ka atkarība no alkohola nevar izveidoties, un tikai 17 procenti no
jauniešiem uzskata, ka tomēr var izveidoties.

Arī atkarība no smēķēšanas jauniešu vidū ir ļoti augsta.
Aptaujas rezultāti liecina, ka no tiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību,
78 procenti jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet trešā daļa smēķē pastāvīgi.

Nepilngadīgie jaunieši atzīst arī, ka iegūt, nopirkt cigaretes
viņiem ir pavisam vienkārši.

Cienījamie kolēģi, mums ir gan Tabakas uzraudzības valsts
programma, gan arī Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma
ierobežošanas programma, bet tās nav efektīvas, jo lielākā daļa aktivitāšu netiek
īstenotas.

Speciālisti uzskata, ka viens no mehānismiem, kā efektīvāk un
ātrāk uzlabot situāciju un kas arī neprasa lielus budžeta ieguldījumus, ir alkohola
un tabakas pieejamības – tieši pieejamības! – stiprāka ierobežošana
nepilngadīgajiem.

Konkrētajā grozījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
mēs paredzam finansiālu atbildību par alkohola un tabakas izstrādājumu tirgošanu
nepilngadīgiem jauniešiem arī juridiskajām personām, kurām pieder tirdzniecības
vietas. Līdz šim finansiālā atbildība bija tikai pārdevējam, ja viņš
nepilngadīgajam pārdeva cigaretes vai alkoholiskos dzērienus. Mēs uzskatām, ka šāds
grozījums ir īsti laikā un vietā.

Bez tam mēs šo likumu piedāvājam papildināt ar vēl vienu jaunu
punktu, kas paredz arī paša nepilngadīgā finansiālu atbildību, ja viņš cenšas
iegādāties tabakas izstrādājumus vai alkoholiskos dzērienus.

„Jaunais laiks” aicina atbalstīt likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tas atvieglos arī Valsts ieņēmumu
dienesta iespējas anulēt alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu
mazumtirdzniecības licenci bezatbildīgām juridiskajām personām.

Es aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runāt neviens nav
pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis… (No zāles: „Nav iebildumu!”)
Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Ķikustes, Circenes,
Latkovska un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas
likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret”.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Pavisam īsi.

Es jau jūs informēju par to, ka šis ir saistītais likumprojekts…
tas ir grozījumu paketē ietilpstošs likumprojekts.

„Jaunais laiks” tātad ir iesniedzis grozījumus arī Radio un
televīzijas likumā un ar šiem grozījumiem nosaka konkrētu ētera laiku, kurā
atļauta vieglo alkoholisko dzērienu – vīna un alus – reklāma un televeikals; tas ir,
vienīgi laikā no pulksten desmitiem vakarā līdz pulksten sešiem rītā.

Un mēs aicinām atbalstīt arī šos grozījumus Radio un televīzijas
likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Ķikustes, Circenes,
Latkovska un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu
aprites likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.

Vārds deputātei Bendrātei. Viņa acīmredzot runās „par”.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, un nu mazliet arī par trešo likumprojektu, ko iesniedzis
„Jaunais laiks”. Un tie ir grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas
paredz papildināt alkoholisko dzērienu reklāmas vietu ierobežojuma sarakstu ar šādu
reklāmu aizliegumu kinoteātros. Līdz šim tur bija aizliegts reklamēt tikai tabakas
izstrādājumus. Un mēs tagad redzam, ka agrākās uzbāzīgās Marlboro reklāmas
raidlaika vietā tagad savukārt notiek vieglā un stiprā alkohola reklāma. Mūsuprāt,
tas nav pieļaujams, jo kinoteātrus visbiežāk tomēr apmeklē jaunieši un bērni.

Tātad mēs arī jūs aicinām atbalstīt „Jaunā laika” iesniegtos
grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots
komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova,
Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu „Par kompensācijām īrniekiem, kuri
lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā
dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai
viņu mantiniekiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”,
viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija ir
izpildījusi Latvijas Denacionalizēto māju īrnieku asociācijas novembra konferences
prasības un iesniegusi Saeimai likumprojektu, kas paredz šo namu iedzīvotājiem
kompensēt pilnu dzīvokļa tirgus vērtību. Likumprojekts paredz kompensēt arī
starpību starp dzīvokļa īres maksu denacionalizētā namā un īres maksu attiecīgās
pašvaldības namā.

Līdzekļi, kurus valsts jau bija iztērējusi, sniegdama palīdzību
iedzīvotājiem, tiks atskaitīti no kopējās kompensācijas summas. Gribētos
atgādināt, ka kopš 2007.gada 1.janvāra ir atcelti īres maksas griesti
denacionalizētajos namos. Tā rezultātā īres maksa vidēji ir paaugstinājusies līdz
pat 3 latiem par kvadrātmetru, un lielai daļai ģimeņu tā nav pa kabatai.

Latvija denacionalizēja ap 10 000 dzīvojamo namu, kuros ir
apmēram 80 000 dzīvokļu. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3 procenti no
Latvijas iedzīvotājiem. Likumprojekts paredz izmaksāt kompensāciju ne tikai
pašreizējiem denacionalizēto namu iedzīvotājiem, bet arī tiem, kuri ar tiesas
spriedumu tika izlikti no dzīvokļiem par īres nemaksāšanu sakarā ar kapitālremonta
nepieciešamību vai nama nojaukšanu. Saskaņā ar tiesu administrācijas datiem laika
posmā no 1996.gada līdz 2008.gada 20.oktobrim kopumā ar pirmās instances tiesas
spriedumu no dzīvokļa bija izlikts ap 35 000 ģimeņu. Likumprojekts paredz
izveidot Pašvaldību denacionalizēto namu iedzīvotāju reģistru un piešķirt viņiem
speciālu statusu.

Pašvaldības uzņemsies arī īrnieku juridisko aizstāvību,
tādējādi mēs beigu beigās izbeigsim denacionalizēto namu iedzīvotāju
diskrimināciju. Dāmas un kungi! Ir acīmredzami, ka apspriežamais likumprojekts jau no
paša sākuma bija jāiekļauj budžeta paketē, kuru iesniedza valdība. Mēs
piedāvājam labot valdības kļūdu un komisijai nodot likumprojektu šodien – dienu
pirms budžeta apspriešanas. Pēc mūsu aplēsēm, valstij nāksies izmaksāt
likumprojekta subjektiem 600 miljonus latu. Ņemot vērā budžeta iespējas, tiek
piedāvāts izmaksāt kompensācijas pakāpeniski, pagarinot izmaksas procesu uz 10
gadiem, savukārt īrnieks, kurš ir atbrīvojis dzīvokli, būs tiesīgs saņemt visu
naudu uzreiz. Tādā veidā ik gadu izmaksas sastādīs 60 miljonus latu, kas ir četras
reizes vairāk nekā tā summa, kuru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu valsts un
pašvaldības piešķir kā kompensāciju personām, kuras ir atbrīvojušas dzīvokļus;
piemēram, 2008.gadā šī nauda bija izbeigusies jau vasaras sākumā.

Pirmos 30 miljonus latu, kas ir nepieciešami likuma izpildei, PCTVL
frakcija jau ir iesniegusi kā priekšlikumu 2009.gada budžeta projektam. Gribētu arī
atgādināt, ka PCTVL frakcija līdzīgu projektu Saeimā bija iesniegusi jau 2006.gada
vasarā – pusgadu pirms dzīvokļu īres maksas griestu atcelšanas denacionalizētajos
namos. Toreiz deputātu vairākums divreiz atbalstīja likumprojektu: pirmo reizi, nododot
to komisijām, un otro reizi, atbalstot konceptuāli pirmajā lasījumā. Pēc tam
diemžēl šo likumprojektu mēs aizmirsām.

Piedāvāju arī šodien balsot „par”.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? (No
zāles: „Jā! Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu
Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Plinera iesniegtā likumprojekta „Par
kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai
likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību
atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodošanu Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 36, atturas – 31. Likumprojekts komisijām
nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma
tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot
Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību
daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” nodot Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt,
ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka
saimniecību”” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Viņš ir pieteicies rakstiski.
Deputāts Latkovskis runās „pret”.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Varētu domāt – kādi iebildumi būtu „Jaunajam laikam” pret
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta likvidēšanu
vai reorganizāciju? Bet, ja mēs paskatāmies, kāds lēmums ir pieņemts valdībā…
Valdība ir pieņēmusi pēc būtības nekompetentu lēmumu. Lēmumā ir paredzēts, ka
sekretariātu pievienos Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kurai ir pavisam citi
uzdevumi un darbības specifika.

Atcerēsimies, kā savā laikā tapa šis sekretariāts! Tas tika
veidots, pamatojoties uz tām nodaļām, kas nāca no Kultūras ministrijas un Tieslietu
ministrijas. Līdz ar to nekur tālu nebija jāmeklē pamats tam, lai, reorganizējot
integrācijas lietu sekretariātu, attiecīgie departamenti vai nodaļas nonāktu atpakaļ
tur, kur tās bija sākušas savu darbu, – tātad Kultūras ministrijā, strādājot ar
kultūras autonomijas jautājumiem, ar integrācijas jautājumiem, kā arī Tieslietu
ministrijā, kuras pakļautībā atrodas Naturalizācijas pārvalde.

Ja runājam par civilo sabiedrību, par nevalstiskajām
organizācijām, tad jāteic, ka tagad Valsts kanceleja atbild un administrē Ministru
kabineta noslēgto saprašanās memorandu ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz ar to
arī šo jautājumu, kurš bija nonācis sekretariāta atbildībā, varētu pārvietot uz
Valsts kanceleju. Tātad šos jautājumus varētu pārņemt trīs valsts administratīvās
struktūras.

Nav nekāds brīnums, ka tagad par to rūpēsies Bērnu un ģimenes
lietu ministrija tikai tāpēc, ka šī ministrija ir tās pašas partijas pārziņā,
kura līdz šim ir bijusi sekretariāta atbildībā, tas ir, Latvijas Pirmās partijas un
„Latvijas ceļa” atbildībā. Iespējams, ka šī partija negrib zaudēt savu varu
pār naudas sadali nevalstiskajām organizācijām.

Es aicinu balsot „pret”, jo šajā lēmumā nav loģikas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās
„par”.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tik sarežģītos
jautājumos kā šis sēdes vadītāja teiktais vārds „acīmredzot” ir īsti vietā,
jo tā stingri pateikt, vai mana uzruna ir „par” vai „pret”, ir ļoti grūti. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Tā jau nevar”!) Spriediet paši! Laikam vairāk
„par”. Jo es, uzrunājot jūs, gribu aicināt būt konsekventiem.

Neliels ievads. Jo mazāk vajadzīga kāda valsts pārvaldes
struktūra, jo aizkustinošākas ir tendences nostiprināt tās vietu un stāvokli
normatīvajos aktos. Tā arī šobrīd, kad bezjēdzīgs sekretariāts tiek pievienots
nevajadzīgai ministrijai, tūlīt redzami centieni nostiprināt Ministru kabineta
iekārtas likumā šo grozījumu un izdarīt kārtējo muļķību. Nu mums būs bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs. Taču, godātie kolēģi, tā jau
var darīt. Un, ja mēs rakstām šādas lietas, tad vajadzētu būt konsekventiem un
priekšlikumos otrajam lasījumam iesniegt dažus papildu priekšlikumus šajā likumā.

Un man ir piedāvājums. Mums ir jāprecizē arī citi ministru
portfeļu nosaukumi, kur tas nav izdarīts. Tāpēc es ierosinu to šeit izdarīt jau
šodien. Turpmāk izglītības un zinātnes ministru saukt par izglītības, zinātnes,
sporta un atsevišķu valsts valodas politikas jautājumu ministru. Es gribu ieteikt
pārsaukt zemkopības ministru par zemkopības, mežkopības, lauku attīstības,
zivsaimniecības un veterinārijas ministru. Es gribu ieteikt ekonomikas ministru
pārsaukt par ekonomikas, būvniecības, enerģētikas, mājokļu politikas,
privatizācijas un atsevišķu tūrisma jautājumu ministru.

Godātie kolēģi, ja jau gribat būt smieklīgi, tad līdz galam! Kā
katram balsot – tas ir katra jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
„Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 16. Likumprojekts komisijai
nodots.

Godātie kolēģi, nākamais šodienas darba kārtības punkts ir
patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par uzdevumiem Ministru kabinetam
saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu”.

Godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis
patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem
ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums
tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības
rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šā jautājuma
iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Acīmredzot viņa runās „par”
iekļaušanu.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekta būtība ir ļoti vienkārša –
uzdot Ministru kabinetam likvidēt Informācijas analīzes dienestu. Es pieņemu, ka daļa
no maniem kolēģiem šā dienesta nosaukumu dzird pirmo reizi, un teikšu, ka pat tiem,
kuri strādā komisijās, kas ir saistītas ar drošības iestādēm, ļoti reti nākas
saskarties ar informāciju, kas nāk no minētā Informācijas analīzes dienesta. Tolaik,
kad dienests tika veidots, pamatā tajā vajadzēja strādāt trijiem cilvēkiem – katram
no savas drošības iestādes -, kas analizētu informāciju, atbilstoši izdarītu
secinājumus un palīdzētu premjeram orientēties situācijā. Patlaban Informācijas
analīzes dienestā strādā jau 38 cilvēki, tā budžets ir 660 tūkstoši latu.
Situācijā, kad mums ik dienas jāsaskaras ar to, ka tiks atlaisti no darba policisti,
man liekas, mēs varam atrast lielisku ietaupījumu uz Informācijas analīzes dienesta
rēķina un pasargāt cilvēkus, kuriem nāksies ikdienā saskarties ar problēmām uz
ielas, jo to, ka likvidēts Informācijas analīzes dienests, tikai pats Informācijas
analīzes dienests pamanīs. Savukārt, ja likvidēs policistu štata vietas, tad neviens
uz ielas vairs nevarēs justies drošībā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu vismaz
nākamās sēdes darba kārtībā, jo domāju, ka līdz Budžeta likuma… līdz budžeta
grozījumu izstrādāšanai nākamajam gadam ir ļoti būtiski zināt, ka valsts šādā
veidā var ietaupīt 660 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par
patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta „Par uzdevumiem Ministru kabinetam
saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu” iekļaušanu Saeimas
nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – 1. Patstāvīgais priekšlikums Saeimas

nākamajā kārtējā sēdē nav iekļauts.

Nav saņemts arī neviens priekšlikums par nodošanu kādai no
komisijām. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības
sadaļu, mums ir jālemj par diviem iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no šodienas
sēdes darba kārtības 30.punktu – likumprojekta „Grozījumi Reģionālās
attīstības likumā” izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem
darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šīs pašas
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta… Šadurska kungs iebilst… Tādā
gadījumā mums ir jāizlemj šis jautājums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par
grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” kā pirmo punktu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – 5. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības
sadaļu – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Arņa Dundura apstiprināšanu par
Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija, izskatot lēmuma projektu „Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās
tiesas tiesnesi”, uzklausīja Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču,
kā arī pašu tiesneša amata kandidātu un aizklātā balsojumā, ar 11 balsīm
„par”, nevienam deputātam nebalsojot „pret” un vienam deputātam atturoties,
atbalstīja lēmuma projektu „Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas
tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Dundura
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 3. Lēmums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības
sadaļu – „Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Ministru prezidenta
Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie
deputāti! Jautājums, par ko es gribu jums ziņot, ir saistībā ar deputātu
pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu
skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju Latvijā ir 134
kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības,
kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Kopā tātad ir 686 kapitālsabiedrības,
kurās ir 1247 valdes locekļi (matemātiski skaidrs, ka mazāk nekā divi) un 614 padomes
locekļi, kuru pēc skaita ir mazāk nekā kapitālsabiedrību (tas ir saistīts ar to, ka
ne visur ir padomes; runa ir gan par pašvaldībām, gan par valsti).

Saskaņā ar to ministriju, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas
kapitālsabiedrībās, sniegto informāciju 2007.gadā padomes locekļi kopumā valstī
bija 168, noteiktajai mēneša atlīdzībai ir bijis nepieciešams 997 641 lats 30
santīmi. Kas zina matemātiku, var izdalīt. Iznāk, ka mēnesī viens padomes loceklis
saņem apmēram 500 latus, ja es nekļūdos, dalot šo bruto. Ja mēs runājam par valdes
locekļiem, valsts kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās valdes locekļi ir 216
(tas ir, 216 locekļu ir 134 kapitālsabiedrībās), un noteiktā mēneša atlīdzība,
kāda ir vajadzīga viņiem, šiem locekļiem, ir 6 miljoni 490 571 lats.

Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvju skaits valstī: tie, kas
atbild par valsti, tātad par valsts kapitāldaļām, ir 73. Atbildīgo personu skaits –
76 (kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde). Šeit ir jāsaprot, ka valsts
kapitāldaļu oficiālais turētājs ir vai nu valsts sekretārs, vai, kā likums nosaka,
viņš var deleģēt uz sēdi sevis pilnvarotu personu.

Vēl ir arī tās atbildīgās personas attiecīgā resorā, kuras
strādā tīri tehniski, gatavojot dokumentus uz akcionāru pilnsapulcēm, un tā tālāk.

Atsevišķas ministrijas mums norāda, ka viena un tā pati
amatpersona, galvenokārt valsts sekretārs, ir valsts kapitāldaļu turētāja
pārstāvis vairākās kapitālsabiedrībās. 2007.gadā valsts kapitāldaļu turētāja
pārstāvjiem, valsts sekretāriem atalgojums par šī darba veikšanu dalās divās
naudās: maksā no kapitālsabiedrības līdzekļiem un maksā arī no ministrijas. No
kapitālsabiedrības līdzekļiem ir 171 490 latu un no ministrijas līdzekļiem –
42 422 lati. Skaits – 73.

Savukārt atbildīgajām amatpersonām, kas ir 76, atalgojums ir
154 732 lati no kapitālsabiedrības līdzekļiem un 42 000 latu no ministrijas
līdzekļiem. Elementāri var sarēķināt, cik šie cilvēki saņem mēnesī.

Kas attiecas uz līdzekļu mazināšanu valsts pārvaldē, es
negribētu atgādināt visu, ko valdība ir pieņēmusi, tomēr minēšu galvenos
akcentus. Sākot jau ar šo pavasari, valdība ir pieņēmusi un turpina pieņemt
ierobežojumus attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto piemaksām, prēmijām, lai
radītu loģisku un pārskatāmu, adekvātu atalgojuma sistēmu.

Galvenais, ko mēs valdībā esam pieņēmuši attiecībā uz valsts
pārvaldi kopumā un ko es uzskatu par lietderīgu arī šeit jums ziņot: kalendārā
gada laikā prēmijām varēs izmaksāt ne vairāk kā 1/12 daļu no gada plānotās
mēnešalgu kopsummas, un tas ir apmēram 8 procenti. Pie tam ir noteikts arī
ierobežojums augstākajām amatpersonām neatkarīgi no tā, kādus papildu darbus viņas
veic. 2009.gadā ir nolikti augšējie „griesti”. Tātad, arī pildot citus darbus,
augšējie „griesti” ir noteikti arī augstākās ierēdniecības atalgojumam,
ievērojot visas piemaksas, pabalstus, kompensācijas, prēmijas un vadības līgumus. Tas
nozīmē, ka reāli augstākā, pati augstākā, latiņa šinī brīdī, 2009.gadā, ir
3500 latu. Mums ir bijuši gadījumi, kad šīs augstākās amatpersonas ir saņēmušas
daudz lielākas summas. Tas vairs nebūs iespējams.

Tagad, ja mēs runājam par atsevišķiem soļiem… Mēs esam
valdībā pieņēmuši un jums iesnieguši Civildienesta likuma grozījumus, kā arī
valdības noteikumos paredzējuši, ka mēs paliekam tikai pie vienas piemaksas valsts
ierēdņiem… ka mēs svītrojam visas iepriekšējās piemaksas par darbu īpašos
apstākļos, par tā intensitāti un tā tālāk – to ir grūti izmērīt. Ir tikai 20
procentu piemaksa par amata pienākumu pildīšanu tad, ja vadība ir rakstiski
nozīmējusi darbinieku pildīt cita – prombūtnē esoša – darbinieka darbu ne ilgāk kā
četrus mēnešus. 20 procentus no darbinieka esošā atalgojuma, atskaitot grūtniecības
situācijas vai mācību komandējumus, kas diemžēl arī varētu būt… nevis
diemžēl, bet varētu būt arī lielākā laikā nekā četri mēneši.

Paliek vēl tāda situācija, ka cilvēks tiek atbrīvots no amata vai
pats iesniedz atlūgumu – ka viņš aiziet no amata. Tātad šajā īsajā posmā, par
kuru mums ir normatīvie dokumenti, kas nosaka, cik ilgā laikā jāizsludina konkurss,
lai varētu pieņemt vietā… Šajā situācijā šis laiks no četriem mēnešiem tiek
samazināts uz diviem. Tātad es domāju, ka es pietiekami precīzi izteicos, ka piemaksa
ir tikai viena. Vairāk nav! Tā ir plānots likumdošanā, ko mēs esam iesnieguši jums.

Protams, paliek vēl arī piemaksas par speciālajām dienesta
pakāpēm, kas ir definētas atsevišķos likumos. Tie ir tie cilvēki, kam ir uzpleči.

Tā, tagad par jautājumu, kas ir saistīts tieši ar
kapitālsabiedrību. Mēs patlaban esam šo jautājumu skatījuši, un, nedaudz
atgriežoties vēsturē, es pavisam īsi minēšu, kāda ir vēsture visai šai
situācijai. Īpaši tas attiecas uz vienu daļu ļoti niknu kritiķu, kuriem es lūdzu
ieskatīties vēsturē: kurā laikā un kurš ir iecēlis veselu virkni gan pārstāvju,
gan padomes locekļu. Jūsu padevīgais kalps nepiedalījās šajā procedūrā, bet man
ir jāsaka, ka tiem kritiķiem, kas šeit uzstājās lielā skaitā, būtu vēlams
ieskatīties vēsturē. Tas ir viss, ko es varu pateikt!

Pirmkārt. Faktiski ilgu laiku to visu noteica Ministru kabineta
noteikumi Nr.356 – „Noteikumi par valsts pilnvarnieku skaitu, pilnvarnieka atlīdzību
un valsts uzņēmuma direktora darba samaksu”. Šie noteikumi tātad faktiski noteica
līdz pat 2003.gada 1.janvārim to, kā apmaksāja valsts pilnvarniekus (tajā laikā vēl
bija pilnvarnieka statuss), vadītājus, noteica arī vidējo darbinieku skaitu un sāka
dalīt jau valsts un pašvaldību statūtsabiedrības. Toreiz to nosaukums bija
statūtsabiedrības ar valsts (pašvaldības) kapitāla daļu un valsts uzņēmumu
iedalījumu.

Un jau toreiz iedalīja mazās, vidējās, lielās un īpaši lielās
statūtsabiedrībās. Tas sadalījums bija, izejot no tā, kāda ir bilances kopsumma.
Maza bija līdz 2,5 miljoniem, vidēja – no 2,5 līdz 15, liela – no 15 līdz 24, īpaši
liela – no 24 un vairāk miljoniem.

Otrs kritērijs bija neto apgrozījums, kas mazai sabiedrībai bija 4
miljoni, vidējai – no 4 līdz 20, lielai – no 20 līdz 40 miljoniem, bet īpaši lielai –
40 un vairāk miljoni.

Un, protams, bija noteikts arī vidējais darbinieku skaits: mazā –
līdz 49, vidējā – no 50 līdz 249, lielā – no 250 līdz 499, un īpaši lielā – 500
un vairāk. Tad, lūk, tie noteikumi, kas bija spēkā līdz 2003.gada 1.janvārim,
noteica, ka valsts pilnvarnieku skaits mazā sabiedrībā svārstījās no 1 līdz 2,
vidējā – no 1 līdz 3, lielā – no 1 līdz 4 un īpaši lielā – no 1 līdz 5
pilnvarniekiem. Un arī mēneša algas maksimālais apmērs bija līdz 1000 latiem –
mazā, līdz 2000 – vidējā, līdz 3000 – lielā, līdz 4000 – īpaši lielā
sabiedrībā. Un tāda situācija bija līdz 2003.gadam.

Un bija noteikti arī pilnvarnieki… Es te nupat runāju par
vadītājiem, par tiem, kas tagad ir attiecīgi valdes locekļi… Bet, par pilnvarniekiem
runājot, šī samaksa bija tāda, ka mazā sabiedrībā bija no 50 līdz 200 latiem,
vidējā – līdz 400 latiem, lielā – līdz 600 un īpaši lielā – līdz 1300 latiem.
2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām”, bet 2003.gada 16.decembrī, tas ir, gandrīz nepilnu
gadu vēlāk, tika pieņemti noteikumi Nr.704, kas noteica šādas izmaiņas… Jūs varat
tikai fiksēt, kas tajā laikā bija koalīcijā – gan tajā laikā, ko es nupat minēju,
tātad pirms šī datuma, gan vēlāk un tagad. To jūs paši zināt ļoti labi.

Atlīdzības apmēri valdē un padomē: priekšsēdētājam noteica no
0 līdz 4000 latiem, priekšsēdētāja vietniekam – līdz 90 procentiem no
priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet valdes locekļa atlīdzība – līdz 80
procentiem no priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Un bija noteikta arī prēmija.
2003.gada 16.decembra redakcija noteica, ka kapitālsabiedrības valdes
priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis var saņemt prēmiju,
ja ir bijusi peļņa un ja nav nodokļa parāda valsts vai pašvaldības budžetā. Un
šīs prēmijas apmērs bija noteikts līdz trīs mēnešu atlīdzībām… Nevis algām,
bet atlīdzībām!

Atlīdzība kapitāldaļu turētājam bija noteikta tā, ka mēneša
atlīdzība valsts vai pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvim ir 1000 latu
apmērā. Tas viss stājās spēkā laikā, ja mēs runājam precīzi… Nu, jā, tas viss
stājās spēkā 2003.gadā.

Un kāda tad bija tā situācija? Vai kaut kas būtiski mainījās? Tad
padomes locekļu skaits… Palika tas pats sadalījums – maza, vidēja, liela un īpaši
liela kapitālsabiedrība. Ja mēs skatāmies, kāda bija atšķirība salīdzinājumā ar
iepriekšējo situāciju, tad redzam, ka īpaši lielā palielināja valdes… Faktiski
nē! Valdes priekšsēdētāja atlīdzība īpaši lielā kapitālsabiedrībā bija 4000,
lielā – 3000, vidējā – 2000, mazā – līdz tūkstotim. Bet parādījās padomes
locekļu skaits, kas tika noteikts šāds: mazā – 3, vidējā – ne vairāk kā 5, lielā
– ne vairāk kā 7 un īpaši lielā – ne vairāk kā 10 padomes locekļu. Un tika
noteikts arī valdes locekļu skaits, kas mazā kapitālsabiedrībā bija ne vairāk kā
3, vidējā – ne vairāk kā 4, lielā – ne vairāk kā 5 un īpaši lielā – ne vairāk
kā 6 locekļi. Šo likumu un noteikumus vēlreiz pamainīja 2006.gada 30.novembrī, taču
faktiski tas fundamentāli neizmainīja šo situāciju. Īpaši lielām
kapitālsabiedrībām par vienu cilvēku palielināja padomes locekļu skaitu –
eventuāli no 10 uz 11. Kaut gan pastāv iespēja, ka varētu būt arī mazāk. Mums,
piemēram, ir liela sabiedrība – tāda kā „Latvenergo”, kuras padomē nav 11
cilvēki. Ja nemaldos, tur šinī brīdī ir 5 padomes locekļi. Varbūt es kļūdos, bet
man šķiet, ka vairāk tur nav. Es domāju, ka varbūt…

Nu, jā! Un noteica sekojošu lietu… Tādi samērā strikti
nosacījumi: noteikt, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis
var saņemt prēmiju ne tikai tad, ja ir peļņa un ja nav nodokļa parāda, bet arī tad,
ja peļņa nav bijusi, bet zaudējumi ir bijuši plānoti. Jo ir iespējams, ka,
pārņemot sabiedrību vai darbojoties tajā, viņi var nonākt arī tādā situācijā,
kad ir pasliktinājums, bet, lai uzlabotu situāciju no sliktākas uz labāku, arī tas ir
darbs, par ko ir jāatalgo. Faktiski tā ir tāda situācija, kāda ir šodien.
Neatkarīgi no deputātu pieprasījuma… Es pasvītroju – neatkarīgi no deputātu
pieprasījuma! – mēs jau sākām nodarboties ar šo jautājumu pirms vairākiem
mēnešiem, un neatkarīgi no deputātu pieprasījuma ir pieņemti vairāki lēmumi. Lai
kā varbūt pieprasītājiem arī šķistu, ka, tieši pateicoties viņu pieprasījumiem,
valdība strādā. Tā tas nebūs!

Tad, lūk! Pirmām kārtām par to, kas ir skaidrs attiecībā uz
padomes locekļiem. Valdība pieņems šo lēmumu. Tātad, pirmkārt, padomes locekļu
skaits tiek samazināts pēc principa: trīs, trīs, pieci, septiņi.

Otrkārt, mēs esam ielikuši iekšā divus kritērijus padomes
locekļiem, no kuriem viens ir latviešu valodas zināšanas, otrs – augstākā
izglītība vai atbilstoša darba pieredze, kuru atbilstoši novērtē kapitāldaļu
turētājs, atbildot par to, kā viņš redz savu padomes locekli, jo ne visiem ir
pieredze un augstākā izglītība. Ne visiem! Diemžēl. Nu tad, lūk, tas ir viens!

Otrs. Ja mēs runājam par valdes locekļiem kapitālsabiedrībās, tad
mēs tāpat, kā es jau runāju par ierēdņiem valsts pārvaldē, samazināsim viņu
iespējas saņemt prēmijas. Un patlaban, tāpat kā tas ir ar valsts ierēdņiem, mēs
liekam priekšā, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ikgadējās prēmijas
apmērs tiek samazināts līdz divu mēnešu atlīdzībai – tātad līdzīga sistēma kā
ierēdņiem. Viena – gada beigās un otra, ja parāda īpaši labus rezultātus
kapitālsabiedrībā. Un tas ir pilnīgi normāli, ja stimulē cilvēku, lai, vadot
šādas sabiedrības, kas nav mazas… Lai šo cilvēku varētu zināmā mērā stimulēt.
Bet tas nav obligāti. Tātad – tikai līdz divām…

Lūk! Un trešais, kas patlaban valdībā ir principiāli pieņemts,
būs saistīts ar likuma grozījumiem. Ir jautājums par to, ko sauc par
kapitālsabiedrību noslogojumu, – tātad par kapitālsabiedrības pārstāvju darbu.
Līdz šim likums faktiski noteica sekojošu lietu – to, ka kapitālsabiedrību daļu
turētājs… ka nebija ierobežots to kapitālsabiedrību skaits, kurās viņš pārstāv
valsti. Un mēs bijām tādā situācijā, ka daudzos resoros šis noslogojums bija
absolūti nevienlīdzīgs. Tas ir viens.

Un otrs. Veicot darbu tik lielā skaitā kapitālsabiedrību,
ierēdnim, augstākajam ierēdnim, tādam kā, piemēram, valsts sekretāram, ir ļoti
grūti strādāt pilnu slodzi arī ministrijā, tāpēc faktiski ir tapis ierobežojums
kapitālsabiedrības padomes locekļiem, arī valdes locekļiem, un tas ir tāds, ka viņi
drīkstēs strādāt ne vairāk kā trijās vietās. Trijās!

Kas attiecas uz kapitālsabiedrību turētājiem, tad tur, izejot no
tā, cik liela ir kapitālsabiedrība, valdības pozīcija patlaban ir šāda:
kapitālsabiedrības turētājs var būt pārstāvis divās īpaši lielās, trijās –
lielās, četrās – vidēji lielās vai piecās – mazās kapitālsabiedrībās. Tas ir
ierobežojums… Nē, nē! Viņš drīkst būt nevis kopā, bet tikai aizņemt to, ko es
teicu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet izlasiet, kas tur rakstīts!”)
Ieklausieties, ko es jums saku! Es saprotu, ka jums ir grūti ar loģiku… Tad tā ir
jūsu problēma. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Godmaņa kungs, izlasiet, kas tur
rakstīts!”) Ja ir grūti ar loģiku, tad tā ir jūsu problēma! Kas īpaši
nesaprot, iesniegšu rakstiski, cienījamie deputāti! Rakstiski! (No zāles dep.
J.Dobelis: „Viņi ir piedzērušies!”)

Nu, lūk! Es ļoti ceru… Es ļoti ceru, ka cienījamie deputāti
izskatīs arī mūsu rakstiskos lēmumus un racionāli, loģiski pret tiem izturēsies.
Neaizmirsīsim, ka šīs sabiedrības ir ļoti būtiskas valstij. Mēs no šīm
sabiedrībām saņemam ne tikai ļoti nopietnus ienākumus par valsts kapitāla
izmantošanu, bet šīs sabiedrības ir arī ārkārtīgi svarīgas mūsu
tautsaimniecībai kopumā.

Jau iepriekš paredzot karstas debates no pieprasītāju un viņu
atbalstītāju puses, es aicinu: esiet vēsturiski izprotoši un iecietīgi pret jūsu
kolēģu lēmumiem tajos brīžos, par kuriem es šeit teicu!

Būšu ļoti priecīgs, ja deputāti nāks klajā ar konstruktīviem
priekšlikumiem arī turpmāk, runājot par šo jautājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru
prezidenta kungs! Godmaņa kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Pirms 15 gadiem, iespējams, rūpīgi izplānotā un šodien līdz
pilnībai uzbūvētā slēptā politisko partiju finansēšanas sistēma, ko tautā mēdz
dēvēt par politiķu silēm vai barotnēm, pašlaik ir nedaudz sakustināta. Un, godātie
kolēģi, es uzskatu, ka esmu morāli tiesīga runāt par šīm lietām, jo es neesmu
bijusi ne koalīcijā, ne valdībā un, savulaik strādājot iepriekšējā darbā, esmu
analizējusi, tieši otrādi, valdības rīcību, kādā veidā tiek mēģināts
nodrošināt, piemēram, ar vadības līgumu, neadekvātas algas augstākajai Latvijas
valsts ierēdniecībai.

Šodien pie varas esošajā koalīcijā sakarā ar pieprasījuma
apmierinājumu ir iestājies neliels apjukums. Un, kā ziņoja premjers, Ministru kabinets
ir sagatavojis grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām”. Un mēs ar šo likumprojektu esam ļoti rūpīgi iepazinušies.
Var piekrist likumprojektā paredzētajam, ka Ministru kabinetam ir jānoteic kārtība,
kas pietiekami skaidri regulētu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kapitāldaļu
turētāju pārstāvju un darbinieku atlīdzības apmēru. Tiesa, pārsteidz tikai
premjera viedokļa maiņa. Viņa šā gada 28.oktobra atbildē Saeimas Pieprasījumu
komisijai norādīts, ka šīm personām, lielākoties valsts sekretāriem un viņu
vietniekiem, par šo darbu atlīdzība nepienākas. Šodien Ministru prezidents runāja
pavisam ko citu. Es nezinu, kam klibo loģika: vai jūsu ierēdņiem, kas sastāda
dokumentus Saeimai… Bet, Ministru prezidenta kungs, paskatieties 3.lapaspusē 5.punktu,
kas tur ir uzrakstīts! Tur ir rakstīts: noteikt, ka valsts sekretārs var būt valsts
kapitāldaļu turētāja pārstāvis vienlaicīgi ne vairāk kā piecās mazajās,
četrās – vidējās, trīs – lielajās un divās – īpaši lielajās
kapitālsabiedrībās. Kopā saskaitot, iznāk četrpadsmit. (No zāles: „Ārprāts,
ārprāts!”) Manuprāt, matemātiskā loģika man neklibo, un es lasu to, kas šeit
ir, tīri gramatiskā interpretācijā.

Mēs, protams, atbalstām viedokli, ka samērīgs atalgojums jāsaņem
par šo darbu.

Tālāk. Šim likumprojektam ir vēl citi būtiski trūkumi, un es
gribētu teikt, ka šis likumprojekts faktiski ir kā plāksteris, lai sabiedrisko domu
nomierinātu. Godmaņa kungs, jūs minējāt, ka vēlētos saņemt konstruktīvus
priekšlikumus. Lūdzu!

Likumprojekts paredz, ka par kapitālsabiedrības padomes locekli var
būt fiziskā persona, kurai šā darba profesionālai veikšanai nepieciešama augstākā
izglītība, latviešu valodas prasme, pieredze un zināšanas. Taču nav paredzēts, kas
un kādā veidā noteiks šo pieredzi un zināšanas. Atšķirībā no „Pilsoniskās
Savienības” pirms divām nedēļām iesniegtā priekšlikuma, likumprojekta, kas netika
nodots komisijām, valdība neparedz šādos gadījumos izsludināt konkursu. Līdz ar to
pieredzes un zināšanu izvērtēšana paliks tikai attiecīgā ministra, valsts
sekretāra vai pašvaldības domes ziņā. Jo saskaņā ar likumu iepriekšminētajām
personām ir tiesības iecelt vienu vai otru personu kapitālsabiedrības padomes locekļa
statusā. Savukārt padome ir tiesīga iecelt valdi, kuras locekļu kvalifikācijai un
zināšanām likums neparedz absolūti nekādas prasības. Var būt tautas universitāte,
deju kursi, bokseru kursi, autovadītāju kursi un tamlīdzīgi. Neskaidri ir noteiktas
prasības arī par to, cik vietās vienlaikus viena persona var būt par padomes vai
valdes locekli. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: „Trīs!”) Katrā
ziņā tā te ir uzrakstīts.

Es šodien sapratu, ka Godmaņa kungs teica: varētu būt trijās.
Joprojām, Godmaņa kungs, netiek regulēts to kompensāciju apmērs, kuras tiek
izmaksātas valdes un padomes locekļiem dažādos gadījumos. Šodienas vēstulē mēs
varam redzēt, ka šīs kompensācijas ir tiešām galvu reibinošas. Un, neskatoties uz
to, ka pagājušā gada decembrī Dalbiņa kunga vadītā komisija lūdza Ministru
kabinetu, Ministru prezidentu novērst šo likuma noteikumu nepilnību, līdz šim tas
vēl nav izdarīts.

Un, Godmaņa kungs, nevajadzētu runāt par šo atalgojumu valdēs un
padomēs… par vidējo atalgojumu. Tas būtu apmēram tāpat kā – te dažkārt tas no
Saeimas tribīnes ir skanējis – runāt par vidējo temperatūru vienā slimnīcas
palātā vai kopā visā slimnīcā.

Premjers bez tam publiski ir paudis viedokli, ka likuma grozījumi
varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Taču likumprojekta pārejas
noteikumos ir paredzēti pavisam citi termiņi, un saistībā ar padomju un valžu
locekļu tiesisko statusu tie stājas spēkā tikai no nākamā gada 1.jūnija.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka kapitālsabiedrībām nepieciešams pietiekams
laiks nepieciešamo izmaiņu izdarīšanai, premjera kungs! Taču brīdī, kad mainās
koalīcija valdībās vai pašvaldībās, no šīm padomēm un valdēm zibenīgā ātrumā
tiek izmesti tās partijas biedri, kura vairāk nav koalīcijā. Un nevajadzētu arī
šeit jūsu atbildes runā atsaukties uz tiesisko paļāvību, jo, piemēram, tiesnešu
algu samazinājuma regulējums tiek grozīts ļoti operatīvi, un tad gan valdība nedomā
par tiesisko paļāvību.

Pagājušajā ceturtdienā šeit, runājot no šīs tribīnes, es
nedaudz pievērsos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajām valsts
kapitālsabiedrībām, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka padomēs un valdēs atrodas
galvenokārt personas bez attiecīgām zināšanām, bet ar attiecīgu politisko pieredzi.
Šodien atļaujiet raksturot situāciju Rīgas domē un pievērsties pazīstamākajām
pašvaldību kapitālsabiedrībām un to vadībai.

Kāpēc es šodien esmu izvēlējusies Rīgas domi? Tāpēc, ka gan
Komerclikuma 209.pants, gan likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām” 47.panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu
atbildību, tā saucamās SIA, var iztikt bez padomēm. Tomēr Rīgas dome ir izmantojusi
un izmanto visas iespējas, lai izveidotu šādas padomes arī sabiedrībās ar
ierobežotu atbildību. Piemēram, ņemsim trīs Rīgas pašvaldības bagātākās SIA.

Un tā. SIA „Rīgas satiksme” ir 7 padomes locekļi: Imants Rākins
– padomes priekšsēdētājs; locekļi ir Jānis Dinēvičs, Agnis Kalnkaziņš, Aris
Lācis, Imants Mantiņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Zaržeckis.

SIA „Rīgas meži”. Arī 7 padomes locekļi: Andris Ameriks –
padomes priekšsēdētājs; locekļi – Henrijs Frīdenbergs, Agnis Kalnkaziņš (jūs
redzat – figurē jau otro reizi), Imants Rākins (figurē jau otro reizi), Dainis Stalts,
Andris Ārgalis un Dainis Īvāns.

SIA „Rīgas ūdens”. 7 padomes locekļi: padomes priekšsēdētājs
– Vladimirs Makarovs; locekļi – Ivars Gaters, Mihails Gavrilovs, Imants Kalniņš, Andris
Lasmanis, Almers Ludviks, Modris Lujāns. Kā redzams, kolēģi, lielākoties tie visi ir
pazīstami politisko partiju biedri.

Rīgas domē nenoliedzami ievērojama ietekme ir partijai, kas sevi
uzskata par visnacionālāk noskaņoto konservatīvo partiju (es šeit domāju
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), tomēr šīs partijas ievērojamāko politiķu
darbošanās padomēs un valdēs ir ārkārtīgi liberāla. Rīgas domes
priekšsēdētājs Jānis Birka kungs, neskatoties uz savu atalgojumu Rīgas domē un
Rīgas brīvostas pārvaldē (vairāk nekā 88 000 latu 2007.gadā), paspējis
ieņemt arī padomes locekļa amatu aģentūrā „Rīgas meži”, saņemot par to vēl
6300 latu gadā.

Arī nākamie pieminēšanas vērtie kungi tāpat kā Birka kungs pēc
izglītības ir ārsti. Piemēram, TB/LNNK valdes loceklis Andrejs Požarnova kungs bez
darba domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja amatā algu saņem
vēl piecās padomēs un vienā valdē, kopā gadā saņemot 60 tūkstošus latu. Domes
priekšsēdētāja ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos, arī pēc
izglītības ārsts, Jānis Straumes kungs Rīgas brīvostas pārvaldē saņem
62 522,79 latus un vēl trijās akciju sabiedrībās – lidostā „Rīga”,
„Latvijas Pastā”, „Latvijas autoceļu uzturētājā” – kopā gadā saņem vairāk
nekā 98 tūkstošus latu.

Tātad šai personai, kuru vēlētāji neievēlē Saeimā, valsts un
pašvaldība ar savu tiesisko regulējumu ir nodrošinājusi šajās valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrībās lielāku atalgojumu nekā šeit, zālē, sēdošiem
četriem „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem (es neskaitu Rasnača kungu, kas
sēž Prezidijā).

Savukārt… (Replikas no zāles.) Savukārt cits TB/LNNK
partijas biedrs, pēc izglītības agronoms, Vents Baloža kungs ir ne tikai SIA „Rīgas
ūdens” valdes priekšsēdētājs. Pagājušajā gadā viņš ir saņēmis 21 956
latus, bet vēl ir akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus” padomes
priekšsēdētājs, valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” padomes
loceklis un pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” padomes loceklis. Kopā
šis kungs 2007.gadā ir saņēmis vairāk nekā 70 tūkstošus latu.

Godātie kolēģi, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politiķi
neaizmirst arī savus padotos, tāpat kā jūs visi neaizmirstat savus padotos. Un,
piemēram, Birka kunga biroja vadītājs, pēc izglītības sociālo zinātņu maģistrs,
Juris Imags 2007.gadā bijis padomes loceklis SIA „Rīgas nami”, padomes loceklis
akciju sabiedrībā „Rīgas Slimokase” un Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu
regulatora padomes loceklis, gadā saņemot aptuveni 60 tūkstošus latu. Tas ir apmēram
trīs reizes vairāk nekā jūs šeit, tie kliedzēji, kam nepatīk, ka es te runāju…
Piedodiet!

Rīgā ir četri vicemēri. Viņi visi bez šā darba ir arī
vairākās padomēs un valdēs. Andris Ārgaļa kungs – Rīgas brīvostas pārvaldes
valdes priekšsēdētājs un Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas meži” padomes
priekšsēdētāja vietnieks – saņem vairāk nekā 99 tūkstošus gadā. (No
zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ārprāts, nu, ārprāts!”) Kā mēs zinām, no
viņa neatpaliek arī Andris Amerika kungs no Latvijas Pirmās partijas. Viņa ienākumi
kopā ar atalgojumu padomēs un valdēs ir vairāk nekā 96 tūkstoši. Līdzīga
situācija ir arī pārējiem vicemēriem – Jānim Dinēvičam un Almeram Ludvikam.

Un nobeigumā, ņemot vērā to, ka pagājušajā ceturtdienā Tautas
partija pauda ārkārtīgu atbalstu mūsu iniciatīvai, es šīs situācijas raksturojumam
saistībā ar likumā prasīto izglītību un pieredzi gribētu pieminēt vēl vienu
domnieku – Tautas partijas biedru, ārkārtīgi godājamu, cienījamu profesoru, arī
Lāča kungu, kura darba spējas viņa cienījamā vecumā es vienkārši apbrīnoju. Un
šis cienījamā vecuma kungs paspēja vienlaikus strādāt kā Rīgas domes deputāts,
vadīt valsts akciju sabiedrību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”,
strādāt par profesoru Rīgas Stradiņa universitātē un Gaiļezera slimnīcā, kā arī
atrasties vēl trijās padomēs, kas nekādi nav saistītas ar medicīnu (No zāles
dep. A.Ziedone-Kantāne: „Es arī gribu kaut ko!”), proti, „Rīgas satiksmē”
un Ceļu pārvaldē.

Minētais politiķu atalgojums padomēs un valdēs ir tikai aisberga
redzamākā daļa. Ar šo pārmērīgi politizēto padomju un valžu palīdzību,
manuprāt, tiek kropļota uzņēmējdarbības vide Latvijā. Kāpēc, godātie kolēģi,
Rīgas domei ir vajadzīga SIA „Rīgas lombards” ar trijiem padomes locekļiem?
Kāpēc Rīgas dome nav gājusi tālāk un nodibinājusi, teiksim, SIA „Spēļu
zāle”? Vai SIA „Masāžas salons”? Kāpēc Rīgas namu pārvaldēs, piemēram, SIA
„Juglas nami”, „Valdemāra nami”, „Pļavnieku nami”, katrā padomē ir trīs
locekļi plus mistiskā atbildīgā amatpersona? Viņu uzturēšanas līdzekļi tiek
ieskaitīti namu apsaimniekošanas izdevumos, kurus ir spiesti maksāt dzīvokļu
īpašnieki. Ja varam ticēt laikraksta „Diena” pagājušās nedēļas pielikumam
„SestDiena”, tad atsevišķi politiķi, lai saņemtu izdevīgus pasūtījumus, ir
gatavi par godu Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas kundzei Nanai Cibuļskai
sacerēt grāmatas, vismaz pasūtīt sacerējumus, vārda tiešā nozīmē krist viņas
priekšā ceļos. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Tas jau bija „Jaunā laika”!”)

Godātie kolēģi, Komerclikuma 169.pants noteic, ka valdes un padomes
loceklim jādarbojas kā krietnam un gādīgam saimniekam. Krietns un gādīgs saimnieks
tiek atalgots arī ar darba augļiem. Taču, papētot datus Rīgas publiskajā pārskatā
par līdzdalību pašvaldības uzņēmumu kapitālā un salīdzinot tos ar tā saucamajiem
nenodokļu ienākumiem, nākas secināt, ka Rīgas dome nav rūpīgs un gādīgs
saimnieks, jo redzams, ka 2007.gada 31.decembrī Rīgā ir jau 43 kapitālsabiedrības,
kurās pašvaldībai pieder 100 procenti kapitāldaļu, un 10 dažāda veida aģentūru,
taču ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas ir tikai 25 tūkstoši latu, kas
ir ceturtā daļa no pašvaldības vadītāja gada atalgojuma.

Vakar, premjera kungs, jūs Latvijas Televīzijas 1.programmā
aicinājāt visus iedzīvotājus šajos grūtajos laikos… šos grūtos laikus
pārdzīvot kopā. Ar savu pieprasījumu mēs nekultivējam skaudību pret turīgiem
cilvēkiem, kas savu naudu ir ieguvuši ar darbu vai citādā likumīgā un godīgā
ceļā. Mēs ceram, ka mūsu pieprasījums jums kalpos kā palīgs šīs negodīgās
politisko partiju finansēšanas sistēmas sagraušanā.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ilmai Čepāne.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei. Jautājums:
Kalnietes kundze, jums pietiks ar 10 minūtēm? Tādā gadījumā man ir priekšlikums iet
pārtraukumā un tad turpināt debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks
pulksten 10.30 – 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu 10.30 uz
komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Kārlim
Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu 10.30
pulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – 10.30 komisijas
telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilma
Čepāne… (No zāles: „Ir!”), Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Guntis Jānis
Eniņš, Kārlis Leiškalns… (No zāles: „Ir!”), Jānis Klaužs, Dagnija
Staķe, Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Man liekas,
ka mūsu ir diezgan maz… Varbūt var palūgt zvanu… Izskatās, ka kvorums ir.

Turpinām debates.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Pat ja
man sava runa ir jāsaka bez Ministru prezidenta klātbūtnes, es varu justies mierīgi,
jo katrā trešajā teikumā man šeit, pie labās auss, neskanēs Godmaņa kunga
sašutuma pilnie komentāri.

„Pilsoniskā Savienība” un citi opozīcijas deputāti
pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu
skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” Ministru prezidentam iesniedza tāpēc, ka
mēs vēlējāmies pievērst sabiedrības uzmanību tam, kādas neticamas lietas it kā
likumu aizsegā notiek šajās padomēs un valdēs.

Tāpat pieprasījuma mērķis bija panākt to, lai Ministru prezidents
un varas partijas ne tikai vārdos, bet arī darbos būtu spiestas rīkoties, lai
ierobežotu šo partijām pietuvināto „savējo” barotni, no kuras nodokļu
maksātāju nauda ar dažādu starpkabatu palīdzību tiek pārpumpēta partiju kasēs.

Esmu pateicīga kolēģiem deputātiem, kas iepriekšējā sēdē
neatbalstīja Pieprasījumu komisijas lēmumu – noraidīt „Pilsoniskās Savienības”
iesniegto pieprasījumu.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs gan mēģināja
deputātus pārliecināt, ka pieprasījums nav vajadzīgs (es citēju): „Ministru
prezidents jau informējis par situāciju un par to, kādi pasākumi tiek veikti
nākotnē.” Tas, ka pretēji komisijas lēmumam „Pilsoniskās Savienības”
pieprasījums guva vairākuma deputātu atbalstu, apliecina, ka reizēm sirdsapziņa ir
spēcīgāka par frakcijas disciplīnu. Jācer, ka šis balsojums ir pirmā, lai arī
vārgā zīme, ka Saeimas valdošā koalīcija sāk saprast, ka arī opozīcijas deputāti
pārstāv noteiktu vēlētāju daudzumu, kurus gluži ignorēt nedrīkst.

Kopš iepriekšējās Saeimas sēdes Ministru prezidents ir nācis
klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā, viņaprāt, ieviest kārtību
kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, varam justies
gandarīti, ka, pateicoties mūsu neatlaidībai, beidzot Ministru prezidents ir spiests
sākt rosīties, lai kaut ko darītu. Tomēr jūs, godātie deputāti, maldāties, ja
domājat, ka piedāvātie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām” tiešām ievieš kārtību šajā sabiedrības
sašutumu pelnīti izraisījušajā jautājumā. Iepazīstoties ar grozījumiem, es nevaru
saprast, vai tos rakstījis kāds jurists iesācējs vai, gluži pretēji, kāds galējs
ciniķis, kurš ar nolūku likuma grozījumos atstājis tik daudz neskaidrību, ka tās
paver tik brīvas interpretācijas iespējas, ka reālajā dzīvē gandrīz nekas
nemainīsies. Deputāte Ilma Čepāne savā runā uz šīm nepilnībām konkrēti
norādīja.

Taču man vislielāko sašutumu izraisa tas, ka Godmaņa kungs atkal ir
maldinājis sabiedrību, aizvakar pēc valdības sēdes ar lielu pompu paziņojot
plašsaziņas līdzekļos, ka likuma grozījumi stāsies spēkā jau 2009.gada
1.janvārī. Nē, kolēģi deputāti, likuma grozījumu projekta tekstā ir skaidri
rakstīts (es citēju): „Grozījumi, ar kuriem šā likuma 60.pantā tiek ietverts
ierobežojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaicīgi
ieņemt vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībā, stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūniju.” Citiem vārdiem sakot,
varas partijas ir paredzējušas sev mīkstās piezemēšanās periodu. Sak, nevar taču
tā skarbi aizgriezt skābekli savējiem un vēl pašu partiju kasēm, tāpēc jādara tas
nevis pēc diviem mēnešiem, bet pēc pašvaldību vēlēšanām. Varas partiju prasme
lietas „aizlaist ilgajā” ir gluži vai neticama. Nav taču nekādas steigas, algas
var iesaldēt citiem, darba vietas var samazināt, citiem izdevumus var samazināt citur.
Nē, kolēģi deputāti, steiga ir, jo valstī ir finanšu krīze, kas strauji pāraug
ekonomiskā krīzē. Faktiski situācijas dinamisms ir tik augsts, ka to varētu
salīdzināt ar ārkārtas stāvokli, un ārkārtas stāvoklī ir nepieciešama ārkārtas
rīcība, ātra rīcība.

Ir jautājumi, kuros valdība rīkojas ārkārtas stāvoklim
raksturīgā režīmā un slepenībā. To apliecina ātrums, ar kādu valdība lēma
pārņemt „Parex banku”; bija nepieciešamas tikai četras stundas, nevis astoņi
mēneši, kā plānots Godmaņa cildinātajos likuma grozījumos, lai vienotos „Parex
banku” pirkt. Tad vēl tika pievienotas dažas dienas, lai saskaņotu līgumu daudzu
desmitu lappušu garumā, un gatavs! (Nu, tagad jāgaida, ko teiks Eiropas Komisija. Bet
tikmēr Latvijas un „Parex” kredītreitingi krītas.) Lūk, cik operatīvi valdība
var rīkoties, ja ir politiska griba! Pie tam steiga šoreiz ir tik liela, ka Ministru
prezidents un finanšu ministrs tā arī nav atraduši laiku, lai nevis garām ejot, bet
īstā preses konferencē atbildētu uz daudzajiem jautājumiem, kas satrauc sabiedrību.
Tikpat veikli šodienas Saeimas vairākums mainīja likumu „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai Mārtiņš Bičevskis varētu kļūt par
„Parex” padomes priekšsēdētāju. Tātad arī Saeima prot ātri rīkoties, ja tas ir
varas partiju interesēs.

Ko tad secināsim? Ja ir politiskā griba, tad tikpat izlēmīgi
varētu sakārtot to haosu, kas valda kapitālsabiedrību padomēs un valdēs.

Kad 30.oktobra sēdē „Pilsoniskā Savienība” iesniedza
grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm un valdēm,
tad Saeima tos noraidīja. Ko tad „Pilsoniskās Savienības” deputāti vēlējās
likumā mainīt? Vispirms jau noteikt to, ka kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem
atalgojums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pamatatalgojuma. Otrkārt, „Pilsoniskā
Savienība” prasīja noteikt, ka izsludināms atklāts konkurss uz valdes locekļu
amatiem. Un, treškārt, ka gan algas, gan kompensācijas padomes locekļiem nosaka
akcionāru sapulce saskaņā ar pašreiz neeksistējošiem Ministru kabineta noteikumiem
atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem.

Toreiz, noraidot šo likumprojektu, Bērziņa kungs no LPP/LC kāpa
tribīnē un klāstīja, ka viņš jau neesot pret „Pilsoniskās Savienības”
priekšlikumiem, bet tie esot tādi, nu, fragmentāri. Bez tam (es citēju) „valdībā
ir veikta virkne pasākumu, kuri turpinās un kuriem būtu jānonāk pie loģiska
noslēguma jau tuvākajā laikā”. Ar tuvāko laiku acīmredzot ir domāts 2009. gada
1.jūnijs. Vēl Bērziņa kungs atsaucās uz vairākiem grozījumiem Ministru kabineta
noteikumos un Ministru padomes rīkojumiem. Tāpēc viņš uzskatot (es atkal citēju), ka
„atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu būtu priekšlaicīgi. Ir jāļauj Ministru
kabinetam sistēmiski sakārtot visu šo sistēmu.”

Pārbaudot Bērziņa kunga teikto, atklājās, ka pieminētie
grozījumi Ministru kabineta noteikumos nav izdarīti. Tātad Bērziņa kungs apzināti
vai neapzināti savus kolēģus deputātus ir maldinājis. Jāiesaka turpmāk rūpīgāk
pārbaudīt to, ko palīgi saraksta.

Sistēmas sakārtošana Ministru prezidenta priekšlikumos pagaidām
nav redzama. Līdzīgi kā Bērziņa kungs, arī Ministru prezidents turpina stāstīt
tādas puspatiesības, dalīt daļskaitļus vai saskaitīt un izrēķināt vidējo
aritmētisko. Atbildē, kuru viņš 28.oktobrī sniedza Saeimai uz „Pilsoniskās
Savienības” pieprasījumu, ir apkopoti tikai daļēji dati par 7 ministrijām. Līdz
pat šai dienai datus par pārējām ministrijām Saeima tā arī nav saņēmusi.

Atgādināšu jau to, ko darīja Ministru prezidents, – katram
gadījumam. Kopumā tātad ir 686 kapitālsabiedrības, kurās darbojas 1247 valdes
locekļi un 614 padomes locekļi, kas 2007.gadā atalgojumā valdēs ir saņēmuši
2 685 407 latus, sociālajās garantijās – 213 615 latu. Padomēs
savukārt atalgojumā izmaksāts 278 561 lats un kompensācijās – 8495 lati. Lai
arī datus par Satiksmes ministriju valdība nav iesniegusi, tomēr, rūpīgi izpētot
Valsts kontroles ziņojumus, amatpersonu ienākuma deklarācijas un kapitālsabiedrību
gada pārskatus, var uzzināt, ka tur izmaksāti 238 976 lati un kompensācijās –
413 208 lati. Šīm izmaksām vēl ir jāpieskaita 138 473 lati, ko saņem
valsts kapitāla daļu turētāji vai to pārstāvji. Nu tad summēsim! 3 miljoni 976
tūkstoši 735 lati. Gandrīz četri miljoni! Un tas tikai 8 ministrijās! Šajā skaitlī
nav iekļauti dati par pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Valdošajai koalīcijai un Godmaņa kungam būtu jāņem vērā, ka
nekas tā neaizvaino sabiedrību kā nepelnīti dotas privilēģijas kādai atsevišķai
personu grupai, šajā gadījumā – dažādo kapitālsabiedrību un valžu locekļiem,
kuri par nekā nedarīšanu saņem neproporcionāli lielu atalgojumu. Īpašas izpētes
vērts būtu jautājums par šo kapitālsabiedrību peļņu. Un atbildība par to, ka
šīs peļņas gandrīz nemaz nav, būtu jānes tiem, kurus varas partijas apstiprina
sargāt valsts kapitālu.

Atcerieties, kolēģi deputāti, 2005.gada vasarā ar lielu pompu
Ministru prezidents Kalvītis Dailes teātrī parakstīja memorandu ar kultūras
darbiniekiem, apsolot šai visvairāk novārtā atstātajai jomai „treknos gadus”.
Zināt, cik gadā pelna Jēkabpils kultūras nama direktors? 7711 latus jeb mēnesī 642
latus bruto. Zināt, kādi 2007.gadā bija ienākumi tagadējam Ministru prezidenta preses
sekretāram Edgaram Vaikulim? 41 984 lati jeb 3498 lati mēnesī. Nabadziņš gan
bija gauži noskrējies, jo strādāja vismaz piecās vietās. Ņemsim kādu citu Ministru
prezidentam īpaši pietuvinātu personu – Juri Radzeviču. Viņš 2007.gadā bija
noskrējies vēl trakāk. Sešās vietās saņēmis 58 469 latus. Kamēr Godmanis,
tolaik būdams iekšlietu ministrs, saņēma divas reizes mazāk – 24 920 latu un
tālaika Ministru prezidents tikai nedaudz vairāk.

Cits neatvietojams darbinieks – Viesturs Silenieks no ZZS – nopelnījis
81 084 latus. Un par ko? Par sēdēšanu Rīgas brīvostas un Mērsraga ostas
pārvaldē un būdams vairākkārtīgs padomnieks. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne:
„Kaut kāds ārprāts!”)

Es vairs neturpināšu šo stāstu, jo tur ir atrodami daudzi
čempioni. Par to gana runāts kā Saeimā, tā arī pēdējās nedēļās plašsaziņas
līdzekļos.

Un nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Godmaņa valdība ir tikai Emša,
Kalvīša valdības kārtējā mutācija. Tai pilnībā jāuzņemas atbildība par to
bedri, kādā četru valdīšanas gadu laikā valsts ir iegrūsta. Kapitālsabiedrībās
izšķērdētais ir tikai mazs fragments no kopainas, taču ļoti raksturīgs šīs
valdības izpratnei par labu pārvaldību un labu saimniekošanu. Mēģinājumi visu
atbildību novelt uz globālo krīzi patiesībā ir izvairīšanās no atbildības. Krīze
ir blakusapstāklis, kurš vēl padziļina finanšu un ekonomikas pagrimumu, kas pamatā
radies Latvijas valdības nesaprātīgās un nepārdomātās makroekonomiskās politikas
dēļ. Ir šķērdēts un šķērdēts. Straujās izaugsmes gados valdība tā arī
nespēja saņemties bezdeficīta budžetam. Nekas nav atlikts stabilizācijas fondā, lai
būtu drošības spilvens un attīstības nauda pēc krīzes. Kad 2010.gadā Latvija
lēnām sāks rāpties no bedres ārā, mēs būsim atsviesti atpakaļ un pliki un nabagi
varēsim sākt savu valsti celt vēlreiz. Tikai šoreiz vairs nevarēsim uzvelt atbildību
kariem un kādiem svešiem spēkiem. Pašu bāleliņi un zeltenītes vien būs pie vainas.

Atbildes, kuras Ministru prezidents šodien sniedza uz „Pilsoniskās
Savienības” un citu deputātu pieprasījumu, ir nepilnīgas un neapmierinošas, tomēr
„Pilsoniskā Savienība” nerosinās jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai,
jo apzinās, ka politiskā nestabilitāte var strauji saasināt finanšu un ekonomisko
nestabilitāti valstī. Tāpēc šoreiz vēl ne.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā gada
sākumā, nevis uzsvērdams savus nopelnus, bet pateicoties tam, ka es šīs ziņas
savācu Amerikas informācijas centrā Rīgā, es kā pirmais Saeimas deputāts runāju
par šīm milzīgajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību algām. Un šajā
gadījumā es teicu, ka piekrītu Zviedrijas kādreizējam Ministru prezidentam un
Sociāldemokrātu partijas vadītājam Ulofam Palmem, kurš ir teicis, ka, lūk,
Zviedrijā ir jābūt ļoti daudziem bagātiem cilvēkiem un par to zviedriem nevajadzētu
uztraukties, bet nevajadzētu būt trūcīgiem cilvēkiem.

Piekrītot šim teikumam, es jau esmu no šīs tribīnes pateicis, ka
tomēr mēs esam radījuši (vārdu „mēs” es lietoju tādā nozīmē – visas
politiskās partijas, ieskaitot tās, kas nav pašreizējā Saeimā, piemēram,
sociāldemokrāti) jaunbagātnieku šķiru, kuri nav nopelnījuši savu turību jeb
bagātību ar savu darbu. Un šie fakti, kurus šodien dzirdējām no diviem
iepriekšējiem opozīcijas deputātiem, ir tiešām satriecoši.

Atgriezīsimies pie tā, ko es jau esmu teicis. Un es domāju, ka
jāsaka atkārtoti, lai zina visi un lai iespiežas tomēr tautas sapratnē, kas notiek ar
mūsu valsti.

Tātad rekordists valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās – Rīgas
ostas prezidents Loginovs. Es toreiz uzrakstīju, ka viņš ir saņēmis vairāku gadu
gaitā no 170 līdz 175 tūkstošiem latu gadā. Tagad, pateicoties deputātes Čepānes
savāktajiem faktiem, izrādās, ka šim kungam ar to ir par maz. Viņš ir vēl arī
valsts kapitāldaļu turētājs Latvijas Jūras administrācijā, kā arī vēl valdes
priekšsēdētājs „Latvijas Dzelzceļā”. Ko mēs varam teikt, ja šim cilvēkam, kas
arī šobrīd saņem, pēc žurnālistu ziņām, 135 tūkstošus latu gadā, ar to ir par
maz! Viņam ir tāpat kā šīm politiskajām partijām, – būsim tak godīgi! – mēs
zinām, ka par velti nemaksā ne šos 175 tūkstošus vienam, ne otram 145 tūkstošus, ne
trešam 115 tūkstošus… veselai rindai pāri un ap 100 tūkstošiem algās…
nerunājot par tiem, kuriem ir 40-50, 70-80 tūkstošu latu gadā… ka no šiem
līdzekļiem – nekontrolētajiem līdzekļiem – ir radīta tiesiska institūcija, kurai
neviens klāt nevar pieķerties, arī Valsts kontroliere ne. Tiesiski nozog tautas mantu
un valsts mantu. Ar milzīgajām algām! Un neviens nezina, cik no šīs algas – no šiem
175 vai 135, vai 145 tūkstošiem un pārējām – saņem šis cilvēks un cik saņem
politiskās partijas.

Ja kāds teiksiet, ka jūs… izliksimies, ka nesaņem šīs partijas,
nu, tad ir jārunā tālāk. Šim Loginovam un arī partijām… visām partijām ir ar
naudu tā kā vienas tautas sakāmvārdā: jo vairāk jūras ūdeni dzer, jo vairāk
slāpst. Slāpst arvien vairāk. Šīs slāpes nemazinās, tās tikai pieaug. Un
acīmredzot tas, kas ātri grib tikt bagāts… un ir vesela rinda šo cilvēku, šo
jaunbagātnieku… Ir teikts: ja ātri gribi kļūt bagāts, tad tev ir jāaprok sava
sirdsapziņa. Un viņi šo savu sirdsapziņu visi ir aprakuši. Un tie koalīcijas
partiju, pašreizējo partiju deputāti, kas balsosiet par to, lai viņiem paliek šīs
algas, jo Ministru prezidents neko nav mainījis, par to es arī esmu spiests runāt, – nu
tad jūs arī aprociet savu sirdsapziņu! Un, ja jūs, visi šīs koalīcijas pārstāvji,
kas tagad šodien vai rīt (rīt es nebūšu, es braucu komandējumā) nobalsosiet par to,
lai visa šī sistēma paliek, nu tad jūs rīkojaties tā, kā mūsu dižais aktieris
Kārlis Sebris ir teicis: „Liela daļa cilvēku, kas ir negodīgi, ir pārliecināti, ka
viņi rīkojas pareizi.” Tie, kas balsos par šīs sistēmas, kas ir sagraujama,
paturēšanu, domā, ka viņi rīkojas pareizi. Bet Kārlis Sebris ir teicis, ka šajā
gadījumā nav pareizi… Negodīgi nedrīkst rīkoties.

Un skatīsimies tālāk. Vai tad ir kādas pārgrozības? Nu, proti,
tagad tajā Ministru prezidenta izvirzītajā variantā teikts, ka viens cilvēks varēs
būt tikai trijās vietās padomes vai valdes loceklis. Nu kas tad tur mainās? Nu
piemēri jau mums tūlīt būs, un es tos minēšu. Nu nekas taču nemainās! Tātad
Požarnovs ar septiņām vietām, Liepiņš no Latvijas Pirmās partijas ar sešām
vietām, Vents Balodis… un visi pārējie, neskaitīsim uzvārdus… nu labi, viņi būs
trijās vietās! Viņi būs trijās vietās. Un trīs SIA, kā redzams, ko ļoti
pārliecinoši pierādīja iepriekšējie opozīcijas runātāji. Iedalīs katram pa
30 000, un atkal būs 90 000 latu gadā. Un piemērs jau ir. Nu jānosauc vēl
kāds uzvārds (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kurš?”) – Jānis Straume,
bijušais TB/LNNK līderis, kas tautas acīs bija kritis tik zemu, ka, būdams sešās
šinīs vietās – valdēs un padomēs, Saeimas vēlēšanās viņš netika ievēlēts
Saeimā. Ko tad izdarījāt jūs, koalīcijas partijas? Jūs viņu iecēlāt sešās
vietās, un viņš saņēma daudz vairāk nekā Saeimas priekšsēdētājs. Ir jau zināms
– 88 000 latu gadā. Ko mēs varam teikt par šo faktu? Tātad koalīcijas partijas
saprata, laikam daudz bija lasījušas izcilo amerikāņu rakstnieku Hemingveju, ka nevar
riskēt ar to, ko jūs nekad negribat zaudēt. Jūs negribējāt zaudēt varu, nu, tātad
23 vietas – Tautas partija, 18 (es ar’ biju klāt) – ZZS, 10 – Latvijas Pirmā partija.
It kā būtu 51, bet Saeimas pieredze jau rāda – un tas ir gluži normāli -, ka daži
cilvēki pārdomā un kļūst par opozicionāriem un daži ir slimi, un daži aizbrauc
komandējumā, un tātad šīs 51 balss nebūtu. Nu ko tad izdarīja koalīcija?

Lai dabūtu vēl klāt 7 TB/LNNK deputātu balsis, Jāni Straumi,
presē sauktu par „pelēko kardinālu”, ielika šinīs sešās padomēs ar milzīgu
algu. Lai neriskētu, lai neriskētu ar varu. Nu, tā shēma tak ir pilnīgi saprotama, un
kādēļ šeit izlikties? Kādēļ Godmaņa kungs izliekas? Lai paturētu politisko varu,
ir nodibināta šī pastāvīgā institūcija, kuru neviens nevar kontrolēt, kurā
kļūst turīgi (atsevišķi varbūt – bagāti) cilvēki, un milzīgas summas aizplūst
partiju kasē. Un mēs izliekamies, ka neredzam. Un Godmaņa kungs no šīs tribīnes pat
mēģina teikt, ka mums, Saeimas deputātiem, esot jāzina loģika. Tiešām, visi mēs,
sevišķi humanitāro izglītību baudījušie augstskolā, zinām, ka senie
grieķi – Aristotelis, Sokrats, Platons – bija tie, kas šo jēdzienu „loģisks
spriedums” iedibināja. Bet Godmaņa kungs… žēl, ka viņa nav… ja viņš būtu,
tad viņš dzirdētu, ka loģikā ir arī cits jēdziens – „kazuistika”. Kazuistika,
viņi, šie izcilie domātāji, saka, ir tāds paņēmiens, ka ar sev izdevīgiem
manipulētiem spriedumiem un apsvērumiem rada iespaidu, ka tas ir loģiski. Lūk, tāda
šinī gadījumā ir Godmaņa kunga nostāja un apvainojums, ka mēs nedomājot loģiski.

Mēs zinām, taču atkārtosim – ir dota iespēja valsts sekretāram
(bet tie visi ir politisko partiju ielikti cilvēki) joprojām izvēlēties, kādus
cilvēkus viņš liks šo triju cilvēku padomē. Apskatām šo likumu – kas tad tur ir
teikts? Ļoti labi – jāpārvalda latviešu valoda, nepieciešama augstākā izglītība,
bet tad seko – vai ir pieredze šajā darbā. Tā ka to pieredzi vispār var atsviest
malā, var neņemt vērā. Un to noteiks valsts sekretārs. Kas tad notiek ar šo padomi?
Šī padome ieceļ valdi, un viss turpinās tālāk, viss šis riņķa dancis ap valsts un
tautas mantas izzagšanu turpināsies vēl ilgi un vēl tālāk.

Un, lai paturētu tīru fasādi – krievu tautai paldies par vienu
lietu: jau cariskās Krievijas laikā tā ir sapratusi, ko nozīmē vārdi „Potjomkina
sādža”, – jāizkrāso visa pret ceļu pavērstā fasāde un visas mājas, viss
jānotīra, lai izskatās ļoti gludi. Un tagad valdība ar šo savu pieņemto lēmumu
parāda, ka viss ir ļoti gludi: mēs esam sapratuši, ko sabiedrība grib, lai maina, un,
lūk, mēs esam pieņēmuši it kā jaunus likumus. Pie tam – laikam tas ir Bērziņa
kungs, es esmu spiests minēt otrreiz – jūs pasakāt, ka tur jau ir tāds un tāds
rīkojums. Nu, es vakar painteresējos pie opozīcijas cilvēkiem, kas jurisprudences
lietās ir gudrāki par mani. Ar rīkojumu jau neko nevar izdarīt, es arī varu dot
rīkojumu. Izrādās, ka es varu, Bērziņa kungs. Bet vajadzīga taču ir vai nu Saeimas
likumdošana, vai Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai varētu vispār šinī
lietā kaut ko grozīt. Taču nekas netiek darīts, lai šinī lietā tiktu kaut kas
grozīts.

Sāpīgi. Šeit tribīnē kāpt ir drūmi. Manā vecumā es taču to
nedaru populisma vārdā. Kāds man vajadzīgs populisms?

Ejam tālāk. Kā saka latviešu aforismu lielmeistars Francis Usāns,
godīgs politiķis katrs atradīs pats sev vietu. Bet šī sistēma radīta, lai siltas
vietiņas radītu. Un es esmu jau otro reizi te kāpis … aizmirsu… trešo reizi. Šī
sistēma ir jāsagrauj, jāsagrauj pilnībā! Jāsagrauj ar 24 vai 20, vai tā… ņemot
labos paraugus no mūsu pirmās brīvvalsts laikiem, ar skaidri noteiktu ierēdņu
klasifikāciju, kur katram ir paredzēta sava alga un vieta.

Tagad Godmaņa kungs saka, ka šīs algas, lūk, šajās valdēs un
padomēs ir ļoti regulētas un zemas. Nu kā var tādus vārdus lietot par zemām algām,
ja mēs zinām, ka šie cilvēki apmēram astoņu gadu laikā jau ir kļuvuši par
miljonāriem!

Un vēlreiz atgriezīsimies pie Amerikas. Šodien minēja šeit faktus
Čepānes kundze. Paldies par to! Ārgaļa, Birka algas ir 88, 90 vai cik tur tūkstošu,
tie tūkstoši jau jūk… Un tai pašā laikā kapitālisma citadelē, Amerikas
Savienotajās Valstīs, – es minu šos piemērus, un tie ir Amerikas informācijas centra
dotie piemēri, tie nav Visvalža Lāča piemēri – ir pilsētas, kas lielākas par Rīgu,
un tur algu saņem mazāku – tikai 50 tūkstošus latu mūsu naudā gadā. Lielākās
pilsētās! Un šeit saņem divreiz vairāk!

Tātad mēs izzogam, nozīmējot šos cilvēkus šai galvenajā
barotnē, Rīgas domē, kas jau kļūst tik pievilcīga, ka tagad daži politiķi saprot,
ka jātaisās prom no Saeimas un jātiek Rīgas domes vadībā. Mēs šos cilvēkus
atalgojam daudz bagātāk nekā amerikāņi savus pašvaldību vadītājus. Kur mēs varam
vēl tālāk iet?! Mums nav kur tālāk iet. Mums ir jāiznīcina pašreizējās barotnes,
un citu ceļu mums nemaz nav.

Redziet, es pie sevis domāju: nu kādēļ Godmanis – es viņu pazīstu
no 14 gadu vecuma, jo es viņa tēvam biju labs draugs -, kādēļ šis cilvēks, Ministru
prezidents, izliekas, it kā nekas nebūtu, un runā aplamības? Mans spriedums ir, ka
viņš turas pie glābšanas riņķa, jo viņš saprot: ja viņš šo sistēmu sagraus,
tad šīs četras koalīcijas partijas viņu neglābs un arī viņu var padzīt no
Ministru prezidenta posteņa. Tāds ir mans spriedums par šo lietu, es domāju, ļoti
godīgs spriedums.

Bet Godmaņa kungs negrib saprast, ka turēšanās…. Atkal jāpiesauc
viens ļoti, ļoti gudrs latviešu aforismu meistars Francis Usāns. Viņš saka: „Ja
turas pie glābšanas riņķa, peldētprasmi nevar apgūt.” Bet Godmaņa kungs ir
apguvis. Turas pie glābšanas riņķa un peld. Un peld pa straumi. Bet Francis Usāns
atkal skaisti pasaka: „Tikai, peldot pa straumi, vienmēr vajag padomāt par dziļumu,
kur var noslīkt.” To viņš pašreiz vēl nesaprot, ka viņš var tautas acīs
noslīkt. Un tas būs vislielākais trieciens šim gudrajam cilvēkam, darbīgajam
cilvēkam, kuru politikas viļņi ir iedzinuši straumē tik tālu, ka viņš vairs nevar
izrāpties ārā nemaz, gribēdams strādāt Latvijas labā un paturēt savu vietu.

Tāds, lūk, ir mans skats uz šo lietu. Un es vēlreiz uzaicinu
(rītdienas sēdē es nebūšu vairs klāt), it sevišķi koalīcijas partiju biedrus,
apdomāties un balsot kopā ar opozīciju – jo šeit nav opozīcijas pret Latvijas valsti
un latviešu tautu, arī ne pret krievu tautu un citām Latvijas tautām -, lai sagrautu,
iznīcinātu šo jaunbagātnieku šķiru, nepelnītu jaunbagātnieku šķiru, veidoto
sistēmu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, godājamie klātesošie! Ārkārtīgi daudz būtisku un pareizu
lietu un secinājumu jau šodien šeit ir izsacīts. Tāpēc es biju iecerējusi uzdot
tikai tādus divus īsus un loģiskus jautājumus mūsu premjerministram, bet diemžēl
Godmaņa kungs neuzskata par vajadzīgu atrasties Sēžu zālē un uzklausīt pat šos,
teiksim, dažus jautājumus, ko šeit klātesošie viņam uzdod.

Tātad pirmais jautājums, ko es gribēju uzdot Godmaņa kungam, ir par
to, kāpēc viņš uztur kroplu atalgojuma sistēmu, kurai nav nekāda sakara ne ar
profesionālo kvalifikāciju, ne ar atbildību, ne ar pieredzi, ne ar darba intensitāti,
ne ar darba apjomu.

Un otrs jautājums – kāpēc Godmaņa kungs pieļauj, ka valsts
svarīgāko un nozīmīgāko iestāžu vadītāji saņem no valsts atalgojumu, kurš ir
nesamērojams ar partiju ielikteņiem izmaksātajiem zelta kalniem?

Un tikai daži ikdienišķi fakti par 2007.gadu, pie kam par
amatpersonām, kas mums šeit, Saeimā, ir vairāk pazīstamas. Es šeit nerunāšu par
ārstiem, augstskolu rektoriem, māksliniekiem un tā tālāk. Bet tādiem, kas mums
visiem ir vairāk pazīstami, tai skaitā ar savu darba apjomu.

Tātad par 2007.gadu ģenerālprokuroram valdība samaksāja
38 032 latus. Valsts policijas priekšniekam valdība gadā samaksāja 35 851
latu. KNAB priekšniekam valdība samaksāja 29 838 latus. Valsts kontrolierei
valdība gadā samaksāja 38 308 latus. Augstākās tiesas priekšsēdētājam
valdība samaksāja 52 799 latus. Satversmes tiesas priekšsēdētājam valdība
samaksāja 44 443 latus. Un visbeidzot Valsts kancelejas vadītājai valdība
samaksāja 49 610 latu. (No zāles dep. V.A..Krauklis: „Cik pašam
premjeram?”) Un mans jautājums Godmaņa kungam būtu bijis – kā viņš varētu
paskaidrot, ar ko īpašu izcēlās šeit jau gandrīz kā etalons pieminētais Straumes
kungs, kuru gan tautā vairāk zina ar iesauku „Batjka”, kurš no valsts par saviem
padomiem dažādās padomēs saņēma 88 157 latus? Divas reizes vairāk nekā
Satversmes tiesas priekšsēdētājs! Divas reizes vairāk nekā Satversmes tiesas
priekšsēdētājs! Vai arī bijušais satiksmes ministra favorīts, tagad bēdīgi
slavenais lašu maluzvejnieks un Televīzijas un radio centra valdes priekšsēdētājs
Lauris Dripe, kurš no valsts pērn saņēma 77 897 latus. Tas ir pāri par divām
reizēm vairāk nekā valsts ģenerālprokurors. Jūs to spējat? Godmaņa kungs mūs
aicināja šeit domāt loģiski. Jūsu smadzenēs spēj šie skaitļi loģiski
ievietoties?

Tālāk. Un kādus valstij īpaši vērtīgus padomus sniedza
neaizvietojamais, neatkārtojamais un visos laikos nepārspētais Tautas partijas
vecbiedrs un Rīgas domes būvniecības lietu fīrētājs Edmunds Krastiņš, kurš no
valsts un pašvaldības saņēma 110 499 latus? (No zāles: „Kaut kas
ārprātīgs!”) Starp citu, gandrīz tikpat daudz, cik Latvijas Bankas vadītājs
Rimšēviča kungs. Un kāpēc daudz vērtīgāks par ģenerālprokuroru, par valsts
kontrolieri, Valsts policijas priekšnieku, KNAB priekšnieku un galu galā arī Ministru
prezidentu izrādījās visu laiku dāsnākās kultūras ministres domubiedrs un
padomnieks Mārtiņš Vanags, no valsts saņemot 41 177 latus? Manuprāt, skaidrojums
ir tikai viens – Kalvīša solīto septiņu trekno gadu dzīru skurbumā ir zaudēta
jelkāda saikne ar realitāti. Un, nojaušot strauji tuvojošos paģiru šausmas,
aizgūtnēm tiek kampti nepadarītu darbu augļi. Bet kopumā tas degradē atalgojuma
sistēmu valstī un vērtību sistēmu valstī un cilvēku galvās. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj!

Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim. Interesanti, kā
var ticēt premjerministram, ja tikai dažas nedēļas pirms šodienas premjers mums no
tribīnes stāstīja, ka turpmāk, lai cilvēks valsts kapitālsabiedrību padomēs
varētu ieņemt amatu, vajadzēs zināt valodu, vajadzēs būt izglītībai un noteikti
būs jābūt piecu gadu darba pieredzei šajā nozarē. Atcerieties, bija tāds stāsts!
Droši vien tas ir ieprotokolēts.

Skatāmies, kas šodien notiek ar jaunizveidoto valsts
kapitālsabiedrību „Parex banka”, jo „Parex banku” ir pārņēmusi valsts. Par
padomes priekšsēdētāju tiek likts Bičevskis. Klasiski politiski angažēts cilvēks,
kuram nav absolūti nekādas pieredzes banku sektorā, bet droši vien viņš tur ir
nepieciešams, lai vajadzīgajā brīdī pieņemtu vajadzīgos lēmumus, kas ir,
visticamākais, politiski angažēti.

Vai tiešām, godājamā koalīcija, kad jūs pieņemat kādu lēmumu,
tam obligāti ir jābūt uzrakstītam uz papīra un pieņemtam nezin cik lasījumos un nez
kādās instancēs? Vai tiešām nevar vienreiz apņemties darīt to, ko nolemj, un
izdarīt pēc sirdsapziņas? Ja reiz ir vajadzīga profesionālā pieredze, tad es aicinu
„Parex bankas” gadījumā nepieņemt politiski angažētus cilvēkus un neatbalstīt,
kā mēs šodien jau redzējām, likuma projektu speciālu grozīšanu, lai šādu
politiski angažētu cilvēku varētu dabūt šādā vietā iekšā. Nu, nedariet
aplamību pēc aplamības! Ļaujiet šajā bankā profesionāļiem strādāt un to
situāciju vērst par labu!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Šodien šis pieprasījums Saeimā tapa tāpēc, lai
mēs beidzot tiktu skaidrībā ar padomēm un valdēm, kas ir izveidojušās pie valsts un
ir izveidojušās valsts pārvaldītajās iestādēs un uzņēmumos.

Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šī diskusija mums notiek
svētku nedēļā, kad mēs svinam mūsu valsts 90 gadu jubileju. Un man ir tāda sajūta,
ka no šā lēmuma ir atkarīgs ne tikai tas, vai mums būs mazāk vai vairāk šādu
padomju locekļu, bet drīzāk jautājums ir lielāks – vai mēs spējam beidzot
paskatīties paši sev acīs un pateikt, ka mēs dzīvojam greizo spoguļu valstī? Vai
mēs spējam paskatīties kā Saeimas pārstāvji, kā valdības pārstāvji sev acīs un
pateikt, ka, jā, mūsu valstī ir izveidota neatkarīga forma, bet mēs vēlamies redzēt
citu saturu šeit, šajā valstī. Šis nav jautājums tikai par padomēm. Šis ir
jautājums par mūsu tautas uzticību gan šai valstij, gan arī ticību mums kā
politiķiem.

Un es varu droši apgalvot, ka tas, kādā veidā šīs padomes tiek
veidotas -un tās tiek veidotas politiski -, neatbilst vienas normālas deviņdesmit
gadus vecas demokrātiskas valsts pieredzei. Tas nav pareizi. Un, pat ja mēs to
atjaunojām kādreiz 90.gados, kad bija katram savas domas un katram gribējās kaut kādu
labumu gūt vai ko tamlīdzīgu tīri politiski, mums ir beidzot jāspēj skaidri pateikt,
ka tas laiks ir pagājis, ka mēs nevēlamies vairs dzīvot tādā valstī. Bet, lai to
pateiktu, mums patiesībā ir arī jāpasaka kas cits. Mums ir jāpasaka, ka mums ir
pienācis laiks citai politiskai kultūrai šajā valstī – vienai normālai
demokrātiskai, eiropeiskai politiskajai kultūrai.

Ja mēs paskatāmies uz šo valžu atalgojumu, uz padomju atalgojumu,
mēs redzam, ka šeit aiziet daudzi miljoni. Un tas nevieš tautas uzticību, ja tajā
pašā laikā ārsts, medmāsa, skolotājs, pensionārs un jebkurš cits darbinieks, tajā
skaitā augstskolas pasniedzējs, nopelna daudz, daudz mazāk, strādājot ikdienā no
rīta līdz vakaram, nevis aizejot uz sēdi divreiz mēnesī un saņemot tūkstošus…
tūkstošus, kas, iespējams, pēc tam aiziet vai nu partiju kasēs, vai kaut kur citur,
tajā pašā laikā sabiedrībai nekontrolējot partiju darbu. Es uzskatu, ka tā ir
dubultmorāle šajā greizo spoguļu valstī, jo, no vienas puses, mēs visiem stāstām,
ka nevēlamies partijas atbalstīt no budžeta, labāk lai partijas pieder dažiem
cilvēkiem, nevis mums visiem. Bet tajā pašā laikā mēs esam izmantojuši un turpinām
izmantot šīs valsts budžetu, šīs valsts naudu, tāpēc, lai uzturētu vai nu
partijas, vai sev tuvus cilvēkus, vai vienkārši politiski ieceltus cilvēkus.

Neviens mūsu kaimiņvalstīs – Skandināvijā vai kaut kur citur –
nevar saprast to, ka šādās padomēs vai valdēs cilvēki tiek iecelti politiski.
Šajās padomēs cilvēkus ieceļ, balstoties vai nu uz viņu kvalifikācijām, vai arī
to veic cilvēki, kas pārstāv ierēdniecību. Jūs taču visi zināt, ka mēs šīs
padomes sadalām vienkārši proporcionāli starp partijām. Vai jūs domājat, ka tas ir
pareizi, sadalīt, teiksim, padomes tā: vienai partijai – divus cilvēkus, otrai partijai
– trīs cilvēkus, trešai partijai – četrus cilvēkus? Pat ja tas tā ir bijis,
atzīsim, ka nebija pareizi, mainīsim šo nostāju. Ir pienācis laiks šajā greizo
spoguļu valstī spoguli sasist un paskatīties uz sevi. Tas nav pareizi, ko mēs darām!
Es aicinu katru no deputātiem saprast, ka šajā konkrētajā situācijā jūsu balsojums
gan par budžetu, gan par tālāko ir personisks balsojums. Ja jūs domājat, ka jūs
varat būt pozīcijā, un ja jūs domājat, ka šis balsojums jums ir saistošs tikai
tāpēc, ka jums ir partijas disciplīna, tad ar šādu balsojumu un tam līdzīgiem
balsojumiem jūs nododat savu valsti. Un tas ir tas skaidrākais, kas jums ir jāsaprot,
un tas ir jāsaprot arī tiem cilvēkiem, kurus jūs aicināsiet par jums balsot. Balsojot
šādā veidā, jūs nododat savas valsts intereses. Un, visubeidzot, man ir liela
nožēla, ka mūsu valsts pārvaldes sistēma joprojām nestrādā, balstoties uz
savstarpējo balansu.

Kāpēc tad mēs izsaucām Godmani? Mēs izsaucām viņu nevis tāpēc,
lai viņš aizietu prom no šejienes tad, kad mēs to runājam. Viņam ir jābūt
atbildīgam parlamenta priekšā. Un viņam šeit vajadzēja sēdēt par spīti tam, ka ir
budžets, medības un, es nezinu, kādi citi notikumi valstī. Viņam ir jāsēž un
jāklausās, ko mēs pašreiz runājam, jo arī viņa balsojums un aicinājums uz
balsojumu ir jautājums par to, vai viņš strādā valstij vai viņš strādā kādam
citam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu labot visupirms vienu savu kļūdu. Es,
runājot par atalgojuma apmēru, saistībā ar vairākkārt pieminēto Jāni Straumes
kungu kļūdījos par 10 000. Viņa atalgojums, kā precīzi minēja Inguna Rībenas
kundze, kas pievērsa – paldies viņai! – uzmanību… Tiešām šajā skaitļu jūklī
var nedaudz apjukt… Viņa atalgojums nav vis vairāk kā 98 tūkstoši, bet ir 88
tūkstoši.

Otra lieta, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību, runājot par
Rīgas domes SIA „Rīgas ūdens” padomes sastāvā ietilpstošo Imantu Kalniņu…
Šis Imants Kalniņš, lai sabiedrība nepārprot mani, nav mūsu godājamais kolēģis,
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Imants Kalniņš, ģeniāls komponists, bet
ir Tautas partijas biedrs Imants Kalniņš, kurš, kā tautā runā, iespējams, ticis tik
augstu tāpēc, ka viņš tiešām ir tikai Imants Kalniņš.

Un treškārt. Treškārt, es gribētu… Neviens šodien šeit par to
nerunā… Jūs visi esat saņēmuši… manuprāt, jums ir izdalīta viena vēstule, kuru
dvēseles izmisumā ir rakstījis Arvils Bethera kungs, Privatizācijas aģentūras
padomes loceklis. Droši vien šitādas vēstules jūs visas kaut kur nogrūdāt vai
izmetāt tūlīt ārā un nepievērsāt uzmanību šai vēstulei. Bet šeit ir parādīts,
kas notiek Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajā Privatizācijas aģentūras
padomē. Un šis kungs precīzi apraksta, ka… Pabrika kungs jau teica… sanāk divreiz
mēnesī, bet viņi vispār nesanāk. Šeit ir minēta, piemēram, uzticīgā Tautas
partijas finanšu ministra padomniece Ingūna Gulbes kundze, kura uz šīm sēdēm
gandrīz vispār neesot nākusi. Un Latvijas paradokss… Es citēju: „Lielākais
paradokss ir, lūk, kāds: „Latvijas Valsts mežu” padomē ir tāda I.Gulbe. Manā
laikā viņa uz padomes sēdēm tikpat kā nenāca, sūtīja sveicienus no ārzemēm, jo
strādāja (?) vēl kādās piecās sešās vietās. PA padomes loceklis Peters pērn bija
tikai sešās padomes sēdēs, šogad 9 mēnešos – trijās. Reiz pat tika norauts
kvorums. Pēdējā laikā nāk gan, taču darbojas ar savu klēpjdatoru un diskusijās
nepiedalās. V.Barinovs reiz paziņoja, ka padomes locekļi reizi mēnesī atnākot
papļāpāt.” Un tālāk Bethers raksta, ka viņam kā opozīcijas partijas
pārstāvim… Es brīnos vispār, kā viņš tur turas. Kā viņiem tiek pieņemti ar
balsojumu lēmumi, pat neļaujot iepazīties ar padomes rīcībā esošiem dokumentiem…
Nu, godātie kolēģi, kur mēs tālāk vēl varam iet?!

Pagājušajā reizē es teicu, ka visas šīs padomes un valdes
diskreditē demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatus. Un sabiedrībā, ticiet man, ir
riebums. Pret ko? Viņi drusciņ parunā par Batjku, viņi parunā par citiem… Bet
viņiem ir riebums pret mums, faktiski arī pret Čepāni. Es… Jā… Jo… saprotiet,
es ar kādu augstu Tautas partijas amatpersonu no Finanšu ministrijas satikos pie
tramvaja pieturas, un mēs abas kāpām tramvajā iekšā. Un nāk man pretī viena
Latvijā ievērojama advokāte. Viņa (es citēju) saka: „Ilma, ko tu tur dari? Tajā
mēslu bedrē!” Es prasu: „Kāpēc mēslu bedrē?” Viņa saka: „Kāpēc tu nenāc
uz advokatūru? Vismaz tur ir mazāka mēslu bedre!” To jūsu kolēģe dzirdēja.

Saprotiet, ja mēs šajā ziņā neko nedarīsim, mēs vienkārši sevi
apkaunosim. Visi šie mūsu populistiskie gājieni ar mūsu algu iesaldēšanu un kaut
kādu tur samazināšanu nedaudz… Saprotiet, jūs taču paši sevi pazemojat! Es
tiešām justos pazemota, ja man būtu par šādu lietu jābalso. Savādāk es to nevaru
izskaidrot. Jūs taču neesat šeit ievēlēti, lai pēc paceltas kartiņas vai īkšķa
spaidītu vienu vai otru pogu! Jūs visi esat savā ziņā ļoti talantīgi un savā…
acīmredzot savā rajonā, kur jūs esat ievēlēti, cienījami cilvēki. Bet, nonākot
šeit un neredzot visas šīs lietas, mēs vienkārši sevi pataisām par tautas
nemīlētiem un ienīstiem cilvēkiem.

Un vēl pēdējais, ko es gribētu teikt. Es starpbrīdī runāju ar
Raimondu Paula kungu. Raimonds Paula kungs teica: „Bet jūs nepieminējāt vēl vienu
lietu – to, ka ir daudzas un dažādas padomes. Arī es esmu padomē, un šajās
padomēs, piemēram, saistībā ar Dziesmusvētkiem, mēs sēžam par velti un
strādājam.” Es arī saistībā ar savu zinātnisko darbu esmu dažādās tādās
padomēs, kur mums par darbu neko nemaksā. Mēs strādājam, bet mums par darbu nemaksā.

Godātie kolēģi! Nu, es tiešām aicinātu arī savus opozīcijas
kolēģus un pozīcijas… Es neslēpju, es nekad neesmu slēpusi, ka mani bijušās
partijas biedri arī ir izmantojuši šo situāciju… Breša kungs pienāca man klāt un
teica: „Kāpēc jūs neteicāt, kas bija tajā laikā, kad Aksenoks bija Rīgas
domē?” Tieši tas pats bija! Jo, kā šodien pilnīgi pamatoti teica Pabrika kungs, tas
bija tāpēc, ka nav šī valsts finansējuma politiskajām partijām. Un es domāju, ka
šī lieta ir saistīta. Mums ir jādomā par to, lai būtu šis finansējums, jo
pretējā gadījumā mēs no šīm lietām vaļā netiksim.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrībām, par to valdēm un padomēm, gribot negribot jālieto ne sevišķi
glaimojošs, bet ļoti trāpīgs vārds – parazīti.

Ilmas Čepānes minētie apkopotie fakti par lepnajiem parazītu
atalgojumiem bija tik satriecoši, ka iepriekšējā sēdē valdošā koalīcija
neuzdrošinājās, kā balsojuma kļūmju gadījumā ierasts, pēc ātras smadzeņu
skalošanas nepaklausīgajiem savējiem izmantot un iedarbināt pārbalsošanas
mehānismu, kas līdz šim ir visas lietas sakārtojis. Bet nu šoreiz Godmaņa kungam
bija tā iespēja un pienākums mums pastāstīt par, viņaprāt, veicamajiem darbiem, bet
patiesībā kuslajiem pussolīšiem un soļu imitāciju reālas darbības vietā. (No
zāles dep. A.Barča: „Vai, cik skarbi!”)

Un tomēr es Godmaņa kungu gribu aizstāvēt. Daži runātāji
pārmeta, ka viņš šeit nav vairs klāt. Es priecājos, ka viņš ir aizgājis
mācīties loģiku. Jo, ja mēs lasām šo Godmaņa vēstules 5.punktu, kur ir runa par
skaitu… padomju skaitu, kapitālsabiedrību skaitu, tad šeit nobeigumā ir vārdiņš
„vai”… es atvainojos, šeit vajadzēja būt vārdiņam „vai”, bet šeit ir
vārdiņš „un”. Līdz ar to šīs kapitālsabiedrības ir kā vienlīdzīgi teikuma
locekļi skaitāmas kopā un summā iznāk 14. Varētu domāt, ka Godmaņa kungs nezina
atšķirību starp vārdiņiem „un” un „vai”. Taču mazliet zina. Jo 1.punktā,
kur ir runa par padomes locekļu amata kvalifikācijām, lasu: „latviešu valodas
zināšanas un augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze”. Tātad tomēr
mazliet zina. Varēs būt vai nu latvietis un izglītots, vai vienkārši jau iepriekš
bijis tajā struktūrā un sasmēlies pieredzi. Tātad der kā viens, tā otrs. Man ir
patiess prieks, ka Godmaņa kungs aizgāja mazliet pastudēt šos jautājumus un
atgriezīsies noteikti jaunu ideju pārņemts.

Un tomēr šis pussolītis ārā no purva ir labāk nekā nekas. Un
tikai vienu lietu Godmaņa kungs savā rīta uzrunā nepateica. Es domāju, to, ko daudzi
valdošās koalīcijas pārstāvji izjūt. Šis pieprasījums patiesībā grauj Latvijas
politiskās sistēmas pamatu. Jo droši vien Straumes kungs, Radzeviča kungs, Loginova
kungs, nu, visi šie pieminētie kungi, var izveidot vienu skaistu kori, kurā tie varētu
dziedāt: „Padomju Latvija mūžos lai dzīvo, mūžam lai padomju vainagā mirdz!”
Šeit vārdu „padomju” es lietoju tai burtiskajā nozīmē – valsts
kapitālsabiedrību padomju.

Un, kolēģi, par šīs varas pamatu. Viena medaļas puse ir tā… tā
naudas daļa, ko varas partija samaksā saviem ielikteņiem siltajās vietās ar
nosacījumu, ka tiem daļa ne par ko saņemtās naudas jāziedo savām partijām. Tā ir
viena medaļas puse. Otra puse ir šīs nodokļu maksātāju sarūpētās barotavas
nodrošināšana saviem caurkritušajiem partijas brāļiem: tur atrodas vieta gan
kvalifikāciju zaudējušam dakterim, gan eksministram, kurš līdz ar to var atteikties
no bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un tagad saņemt naudu citādi. Taču ir vēl
galvenais jautājums – cik liela ir tā nauda, vara un ietekme, ko šie parazīti sarūpē
saviem politsaimniekiem, balsodami valdēs un padomēs pēc saimnieku diktāta?

Godātie kolēģi, ja atalgojumos viņi saņem miljonus, tad šī
aisberga neredzamā puse, kas tiek izvilkta no Latvijas tautas nodokļu maksātāju
maciņiem, noteikti ir desmiti, ja ne simti miljonu.

Es neesmu tik naivs optimists, lai noticētu, ka mūsu pieprasījuma
rezultātā šī dziļi amorālā un mūsu tautu pazemojošā sistēma sabruks. Tomēr
arī šie pirmie soļi ir milzīgs opozīcijas panākums. Un, lietojot Annas Brigaderes
tēlu pasaules līdzības, Sprīdīša stabule ir likusi sākt milzim Lutausim dancot.
Paldies Ilmai Čepānei! Un Lutausim būs jādanco! Tik daudz jādanco, ka maz neliksies.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Protams, kad vadzis ir pilns, tas lūst. Un kapitālsabiedrību
pārvaldības izmaksas ir jāsamazina, un pārvaldība ir jāpadara profesionālāka.

Finanšu krīze, protams, pati par sevi ir slikta. Tomēr tai var būt
arī pozitīva nozīme, jo tā stimulē ātri pieņemt arī pozitīvus lēmumus. Starp
citu, atbildība par paveikto un arī par nepaveikto ir jāuzņemas mums visiem. Ne tikai
pozīcijas deputātiem, bet arī opozīcijai. Jo, es atgādinu, Repšes valdības laikā
un laikā, kad Rīgas domi vadīja „Jaunā laika” pārstāvis Aksenoka kungs, arī
jūs kā tādi rozā sivēntiņi piezīdāties pie tā lielā kapitālsabiedrību pupa ar
vēl lielāku sparu nekā līdz tam. To, starp citu, šodien atgādināja arī Ministru
prezidents.

Vai kapitālsabiedrības kalpo par partiju barotavām? Jāatzīst,
daļēji – jā. Tomēr, ja mēs sakām burtu „a”, tad jāpasaka arī burts „b”.
Demokrātiskās valstīs valsts vara tiek īstenota ar partiju starpniecību. Un ir
pienācis acīmredzot pēdējais laiks mainīt partiju finansēšanas kārtību, paredzot
arī budžeta finansējumu. Jo pretējā gadījumā tiek meklēti visādi finansēšanas
aplinkus ceļi un partiju atkarība no sponsoriem tikai pastiprinās.

Kolēģi, tas mums visiem – gan pozīcijai, gan opozīcijai – ir
jāatzīst. Un mēs redzam, ka arī tik talantīgi politiķi kā Einars Repše…
diemžēl diez vai viņam otru reizi izdosies tas triks ar ziedojumu vākšanu.

Jā… starp citu, nav arī noslēpums, ka padomes dažkārt kalpo arī
par patvērumu atvaļinātajiem politiķiem. Ja viņi ir attiecīgās jomas speciālisti,
tad viss ir kārtībā, bet, ja ne, tad, protams, ir skumīgi. Un atkal – ja mēs gribam
pateikt „a”, tad mums ir jāpasaka arī „b”.

Mēs paši šeit, Saeimā, esam pieņēmuši likumu, kas paredz
sociālās garantijas pašvaldību vadītājiem, kas ir bijuši deputāti divus sasaukumus
pēc kārtas. Visās civilizētās valstīs šādas garantijas ir arī parlamenta
deputātiem, jo bieži vien atgriezties savā profesijā ir vienkārši neiespējami –
profesionālās iemaņas, strādājot vairākus sasaukumus pēc kārtas parlamentā,
diemžēl ir zaudētas.

Un pretējā gadījumā Saeima draud pārvērsties par pensionāru,
varbūt arī nekompetentu cilvēku klubiņu. Es personīgi negribētu gulties zem tāda
ārsta (No zāles: „Zem ārsta negulies!”) skalpeļa, kurš ir zaudējis savu
profesionālo kvalifikāciju… Ja šis ārsts ir kalpojis valstij, strādājot
parlamentā, un šā iemesla dēļ ir zaudējis savu kvalifikāciju, tad viņš nav
pelnījis pēc darba beigšanas Saeimā nevērīgu attieksmi.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: cienījamā opozīcija,
tad, kad jūs bijāt pie varas, jūs rīkojāties tieši tāpat! Un, ja jūs, Šadurska
kungs, šeit lietojat vārdu „parazīti”, tad jūs šo vārdu varat tikpat sekmīgi
attiecināt arī uz sevi, jo arī jūsu „Pilsoniskā Savienība” ir „Jaunā laika”
atvasinājums, kurš tāpat ir bijis pie varas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, ir labi,
ka valdība gatavo likuma izmaiņas. Kad tās nonāks Saeimā, strādāsim kopīgi, lai
lietas sakārtotu, bet neaizmirsīsim arī tās kopsakarības, par kurām runāju gan es
no šīs tribīnes, gan, starp citu, pieminēja arī cienījamā deputāte Ilma Čepāne.
Un es ceru, ka mēs visi saprotam, ko darām. Nebūsim liekuļi, neizliksimies, ka
neredzam lietas, kuras mēs paši saprotam! Sakārtosim gan valsts pārvaldi, gan
kapitālsabiedrības tā, kā tas ir nepieciešams!

Paldies. (Aplausi!)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es sākšu ar to, ka kapitālsabiedrības padome
nav nekas jauns un ka kapitālsabiedrības padome nav arī nekas ļauns, bet nekur
pasaulē, vismaz demokrātiskās valstīs ne, nav tādas sistēma, kāda ir šinī
dāsnajā karaļvalstī, ko mēs saucam par Latviju. Visur citur valdes tiek apmaksātas,
bet nekad ne valsts kapitālsabiedrībās, ne lielos starptautiskos uzņēmumos, kuri
varbūt ir lielāki par jebkuru no mūsu kapitālsabiedrībām. Tur padomes locekļiem
atalgojuma nav! Padomes locekļiem tiek samaksāti viņu izdevumi par tām pāris
stundām, ko viņi mēnesī atbrauc, lai piedalītos padomes sēdēs. Pasaulē,
demokrātiskajās valstīs, šajās padomēs ieceļ cilvēkus, kuri ar savu
profesionalitāti, ar savām zinībām ir sevi jau tā nodrošinājuši savos pamatdarbos,
ka viņiem tiešām šis atalgojums nav jāmaksā. Viņi saņem vai nu izdevumu samaksu,
vai kādu dienasnaudu, un ir vienalga, vai tās būtu 100 sterliņu mārciņas vai tie
būtu 100 Amerikas dolāri. Un tāda sistēma varētu būt arī Latvijā, ka viņi par
šīm pāris stundām, par to dienu, kad viņi šīs divas stundas strādā, varētu
saņemt kaut vai 100 latu.

Ja mēs paskatāmies Godmaņa kunga izdalītos materiālus vien par
šīm padomēm, kur ministrijas tur kapitāla daļas, tad redzam to, ka mēs algās vien
izmaksājam mēnesī vienu miljonu latu. Ja būtu tikai šī samaksa, šī dienasnauda,
tad šis miljons tiem 618 padomju locekļiem jau nokristos vismaz par 200 000 latu.
Tad gadā vien būtu jau vieni 10 miljoni – ietaupījums. Vieni 10 miljoni latu, kurus
viņi nav nopelnījuši, jo viņi nav šajā darbā ielikuši vairāk par šīm pāris
stundām. Tāpat kā visur citur. Būt padomē ir pietiekami liels prestižs, ir
pietiekams gods, lai viņi tur būtu, bet tā nav domāta kā viena barotava.

Un tādēļ šodien, kad mēs esam Latvijas valsts svētku
priekšvakarā, es domāju, būtu laiks mums arī saprast, ka šī tomēr nav monarhija un
ka šī nav arī oligarhija. Pietiek tikai izlasīt Satversmes 1.pantu, nemaz tālāk nav
jālasa. Mēs esam neatkarīga demokrātiska republika, un tad nu sāksim ieviest tādu
sistēmu, kas atbilst šim Satversmes 1.pantam! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie visi klātesošie! Ar prieku un patiku noklausījies visas
opozīcijas deputātu runas, arī es vēlos atgriezties pie šīs tēmas un papildināt
viņus.

Amerikāņiem ir tāds skaists teiciens, ka nepieciešamība padara
arī divus svešiniekus naktī par gultasbiedriem. Un, lūk, šajā teicienā arī
izpaužas mūsu valsts politiskā… es lietošu šo vārdu, un tā tāda ir – politiskā
izvirtība. Nu kaut vai tajā pašā Rīgas domē! Kad tas ir nepieciešams, tad bijušais
nacionālists Ārgalis un tagadējais nacionālists Birks samaksā Kameņeckim 60 000
latu, saliek komisiju vadībās prokremlisko partiju pārstāvjus, un nacionālisms
pazūd. Tas vairs nav vajadzīgs, jo visu tur nosaka tā nauda. Vai tad tā nav politiska
izvirtība? Nu pilnīga!

Iesim tālāk. Parunāsim par to, kas vēl vairāk mani satrauc un par
ko es domāju, bet ko neviens vēl nav pateicis, un tātad es neatkārtošos. 90.gadu
vidū, „Dienas” toreizējās rubrikas vadītāja Kaspara Kauliņa aicināts, es
uzrakstīju dažus… Viņš pats tā teica: „Nerunā, neraksti, Visvaldi, par politiku,
bet raksti citu kaut ko – to, kas tev sāp.” Kas man sāp, bet ne par politiku. Viņš
man deva iespēju uzrakstīt astoņas esejas pēc kārtas, un es biju ļoti laimīgs. Un
jau toreiz, nebūdams politikā, bet kā brīvžurnālists, noskatījies, kas notiek mūsu
Saeimā, kas notiek valdībā, es redzēju, ka šī sistēma rada tautā nevajadzīgu
skaudību, un rakstīju… Vienkārši paklausieties, kolēģi, vecāka vīra domas!
„Dzīvē ir divas skaudības: viena ir baltā skaudība,” es rakstīju, „un otra ir
melnā.” Kas ir baltā? Tā, ka tu esi zinātnieks vai deputāts, vai galdnieks, vai
virpotājs, vai zemnieks, un tu redzi, ka vienam iet labāk nekā tev, ka viņš ir
turīgāks, bagātāks, ka viņu vairāk izceļ, ka par viņu raksta avīzē, runā
sabiedrībā. Un tev ir maza skaudība, bet balta skaudība. Tu nolem: „Es mācīšos,
es strādāšu vairāk! Es darīšu visu, lai būtu tāds pats kā viņš!” Tā ir
baltā skaudība.

Un tad ir melnā skaudība. Nespējīgs, laisks, slinks cilvēks, kas
neko negrib darīt, lai kaut ko mainītu, skauž visu laiku to, kas viņam ir priekšā,
bet pats neko negrib darīt. Un, lūk, šajā gadījumā, runājot par šīm milzīgajām
algām, padomēm, valdēm… jā, arī par valsts ierēdņu darbu… Vai tad tas ir
normāli? Vēl pieskarsimies arī šim jautājumam, ko Godmaņa kungs negrib redzēt…

Tātad Amerikas informācijas centrs dod deputātam Lācim izziņu, ka
Amerikas Savienoto Valstu transporta ministra alga ir 9500 latu mēnesī (ja
pārrēķinām latos – mūsu naudā). „Bet Kondolīzai Raisai?” es prasu. Jā, arī
ārlietu ministram – 9500. Un mums tajā pašā laikā sociāldemokrāts, mūsu
pārstāvis Zorgevics pelna 8000 latu… Un vēl šodien – vēl šodien! – cienījamie,
labā nozīmē cienījamie, jūsu vidū arī ir daudz cienījamu, gudru cilvēku,
pozīcijas pārstāvju… Mums taču ir valsts sekretāri, kas pelna 6 tūkstošus latu.
Nu kur vēl tālāk mēs varam iet valsts mantas izšķērdēšanā? Angļu filozofs
Frānsiss Bēkons ir pareizi teicis: „Skaudībai nekad nav brīvdienas.” Un mēs
šoreiz radām tautā nevajadzīgu sociālo spriedzi ar šīm milzīgajām algām. Mēs
izsaucam tajos cilvēkos baltu skaudību, kuri redz, ka nav vērts strādāt. Redz, arī
šeit, Saeimā, nav vērts strādāt, jo visu izšķirs tas, pie kuras politiskās
partijas tu piederi.

Un tā ir politiska izvirtība, tā ir nevajadzīga skaudība, ko jūs
radāt ar šīm milzīgajām algām augstajiem valsts ierēdņiem un šajās
kapitālsabiedrībās. Un arī no šā viedokļa tas ir jālikvidē, lai būtu patriotiski
cilvēki mūsu valstī un lai nebūtu šīs nevajadzīgās baltās skaudības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, man šķiet, ka mēs
gribam pārliecināt sevi par lietām, par kurām īstenībā nav jāpārliecina. Gan
valdības nostāja kopumā, gan atbildīgu politiķu izteikumi, gan lēmumi norāda, ka
jau sen ir saprasts, ka šī sistēma kā tāda pašlaik nefunkcionē pareizi. Taču nevar
izraut no šīs valsts atalgojuma sistēmas kopumā tikai šīs atsevišķās padomes, jo
priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – runāt kopumā par valsts atalgojuma sistēmu kā
tādu. Un ne jau tikai padomēs ir šīs tiešām lielās disharmonijas un citreiz
absolūti pārspīlētās lietas. Vai tad tiešām tas ir pareizi, ka Ministru prezidentam
ir daudz mazāka alga nekā daudzu ministriju valsts sekretāriem, bet savukārt valsts
sekretāriem ir mazāka alga nekā valsts sekretāru vietniekiem? Tas taču nav pareizi!
Bet tas, protams, ir ļoti grūts, sarežģīts uzdevums, nevar te ar lineālu novilkt
visiem vienādi.

Es nepiekrītu Lāča kungam, ka te līdzētu tas, ka, teiksim, visās
ministrijās būtu jābūt pilnīgi vienādam atalgojumam, jo nevar salīdzināt arī
ministriju atbildību.

Tāpēc Tautas partijas valde ir uzdevusi finanšu ministram Atim
Slakterim nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā kopā ar neatkarīgiem ekspertiem,
pieaicinot starptautiski atzītus auditorus, veikt revīziju šajā jomā, izstrādāt
attiecīgus priekšlikumus likumdošanā un šo lietu sakārtot. Protams, tas būs grūts
uzdevums, un tas nav ne vienas partijas, ne tikai pozīcijas spēkos. Tas darbs jādara ir
kopā. Un jādara konstruktīvi.

To es arī aicinu paveikt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc tam, kad biju jau beigusi runāt, es paņēmu
un saskaitīju jaunākos skaitļus. Un paldies Ministru prezidentam, ka šodien viņš
Saeimai tomēr ir sniedzis atbildi arī par datiem tajās ministrijās, par kurām līdz
šim to nebija. Un vai zināt, cik kopā visu šo mūsu ministriju pakļautībā vai
pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās tiek tērēts padomes un valdes
locekļiem? 8 miljoni 694 tūkstoši 38 lati. Diezgan iespaidīgi, vai ne? Turklāt šeit
vēl nav iekšā visas pārējās „ekstras”: pietiekami augstas kategorijas
automašīnas, šoferi, mobilo telefonu rēķini, sekretāres un dažādi cita veida
bonusi, kurus šīs personas saņem.

Un es gribētu, noslēdzot savu sakāmo, pateikt dažus vārdus vēl
arī godātajam Ventam Krauklim. Nu man tā drusciņ smiekliņš parāva tajā runā par
to sistēmiskumu – neko neizraut ārā… Nu jautājums jau ir tāds: cik tad ilgi Tautas
partija plāno visu to pamatīgo pētījumu, lai tiktu skaidrībā, kas un kur būtu
darāms? Jo galīgi nav nekādas ticības, ka kaut ko Tautas partija varētu darīt,
„nepalaižot ilgajā”. Jo, lai kaut ko darītu, ir jāizveido darba grupas, ir
jāizdara pētījumi, ir jāsaskaita… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Izdarīsim!
Izdarīsim!”) Es tiešām ar lielu interesi šim projektam sekošu, jo es tur
neredzu neko citu kā vien vārgu mēģinājumu veidot kaut kādu komunikāciju ar
cilvēkiem, kas vairs netic šāda veida apgalvojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi Prezidijā un zālē!

Jā, diemžēl maz no mūsu, no koalīcijas, puses šodien ir
pieteikušies runāt, un tāpēc man jāsaka, ka šī ir vajadzīga saruna, šī ir ļoti
ilgi briedusi saruna, un ir labi, ka tā šodien Saeimā notiek. Diemžēl tā notiek ne
visai nopietni un diezgan vienpusēji.

Un es esmu arī mazliet izbrīnīta un, var teikt, arī sarūgtināta,
ka šī saruna notiek tādā lielā troksnī, tā ļoti nervozi, ar tādiem
starpsaucieniem un pat dziedāšanu… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ā-ā!
Tas pieder pie lietas!”) Var jau būt, ka tas iederas Saeimas darba atmosfērā.

Es tik tiešām gribētu pavisam godīgi teikt – un es domāju, ka to
mēs jau dzirdējām šodien no Ministru prezidenta Ivara Godmaņa -, ka Latvijā
atalgojumu sistēma valsts pārvaldē un valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā
strādājošajiem tiešām nav taisnīga un ka tā vispār nav sistēma. Es domāju, ka
tas nevienam nav noslēpums. Par to cilvēki, sabiedrība runā jau ilgi, un es domāju,
ka mums ir jāsaka šodien paldies pieprasījuma iesniedzējiem par to, ka viņi šo
problēmu ir aktualizējuši arī Saeimā. Bet, klausoties šīsdienas runas ar tādiem
kaismīgiem, košiem un trekniem salīdzinājumiem… te tiek bārstīti cipari… es
domāju, ka cilvēki, kas klausās šīsdienas sēdi, tik tiešām var justies pilnīgi
apjukuši.

Man neliekas taisnīgi tas, ka katrā otrajā teikumā tiek pieminēts
Ministru prezidents Ivars Godmanis, kurš vienīgais un pirmais… un viņa vadītā
valdība tik tiešām ir ķērusies… reāli ir ķērusies klāt pie šīs sistēmas, kas
ir netaisnīga, nesamērīga un ir grūti saprotama, – pie šīs sistēmas reformēšanas
tā, lai tā atkal izskatītos pēc sistēmas.

Man ir jāsaka, ka to nevar izdarīt, lai arī cik labi būtu nodomi,
trijos mēnešos. Es domāju, ka netiešā veidā šis pieprasījums un veids, kādā tas
Saeimā tiek izskatīts, varbūt pat palīdzēs mūsu pašu atbalstītajai valdībai šīs
reformas veikt.

Bet es gribētu nedaudz parunāt arī par dažiem argumentiem.

Varētu jau teikt no šīs tribīnes, ka visu uzņēmumu valdes un
visas padomes ir parazīti, bet es domāju, ka, ja mēs paraudzīsimies ne tikai uz tiem
cipariem, kas ataino atalgojumu šiem vadības locekļiem, bet arī uz tiem cipariem, kas
raksturo valsts vai pašvaldību īpašumā esošu uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjomu
valsts budžetā, tad, es domāju, tā būtu ilūzija, ja mēs gribētu sev vai kādam
citam iestāstīt, ka šie uzņēmumi – vai tie būtu valsts uzņēmumi vai pašvaldību
uzņēmumi -, tie ir lieli uzņēmumi, kas ir ļoti svarīgi mūsu ekonomikas apritei…
ka tie varētu darboties pilnīgi bez valdēm, pilnīgi bez padomēm, pilnīgi bez
sekretārēm, pilnīgi bez telefona un pilnīgi bez mašīnām.

Kad mēs skatījām valsts budžetu pirmajā lasījumā, daži
opozīcijas deputāti biedēja cilvēkus ar lielo ierēdņu armiju un bija laimīgi, ka
mēs esam atraduši Latvijas budžeta problēmām vienīgo ienaidnieku – Latvijas
ierēdniecību. Tagad ir atrasts vēl viens ienaidnieks – tā ir uzņēmumu pārvalde.

Es domāju, ka nebarosim sevi ar šīm ilūzijām, bet tā vietā tik
tiešām turpināsim to ļoti vajadzīgo un varbūt tikai iesākto darbu, pie kā ir
ķērusies Ivara Godmaņa valdība (kaut vai Ministru kabineta sagatavotie grozījumi, kas
nonāks Saeimā), lai šī labā iecere neizčākstētu mūsu komisijās, bet, tieši
pretēji, sasniegtu savu mērķi, lai mēs reformētu atalgojuma sistēmu tā, ka
profesionāli cilvēki būtu patiešām motivēti savam darbam, un lai šī darba
novērtējums atbilstu darba atbildīgumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā partija/
partija „Latvijas Ceļš”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi!

Ivars Godmanis mani lūdza pateikt jums dažus vārdus.

Pirmais. Viņš lūdza mani atvainoties viņa vārdā jums visiem par
to, ka viņam nebija iespējas nosēdēt šeit un noklausīties visas debates, un gribu
jūs informēt, ka viņš lūdza sagādāt visu debašu stenogrammas. Es esmu
pārliecināts, ka šīs debašu stenogrammas un visas jūsu runas, kas tika šeit
teiktas, tik tiešām palīdzēs sakārtot šo sistēmu. Tāpat es gribu pateikties
Sandrai Kalnietei, kura mani citēja šeit no Saeimas tribīnes. Ceru, ka tas notiks arī
kādās citās reizēs. Gribu atkārtot tikai to, ka es neesmu šīs esošās kārtības
piekritējs. Arī es vēlos, lai šī kārtība tiktu sakārtota. Un, manuprāt, Ivars
Godmanis tieši to arī jums teica. Viņš teica, ka Ministru kabinets nupat,
11.novembrī, ir pieņēmis likumu grozījumus, no kuriem tālāk izrietēs grozījumi
Ministru kabineta noteikumos un kuri ir tieši saistīti ar visas darba samaksas sistēmas
sakārtošanu.

Kolēģi! Mēs šodien dzirdējām arī deputāta Venta Kraukļa
uzstāšanos. Viņi teica, ka Tautas partija, Tautas partijas valde ir uzdevusi Atim
Slakterim pirmā ceturkšņa laikā sagatavot vēl kādus papildu priekšlikumus tam
darbam, ko šodien dara valdība. Es ceru, ka nebūs tik ilgi jāgaida, es ceru, ka šie
priekšlikumi, iespējams, būs ātrāk un valdība varēs nākt ar konkrētiem, skaidri
saprotamiem priekšlikumiem, kuri radīs tādu situāciju, lai nevienam vairs nebūtu
jāizsaka kādi pārmetumi tām vai citām amatpersonām, tiem vai citiem ierēdņiem par
darba samaksas apjomu un par tiem pienākumiem, tām funkcijām, kuras viņi pilda.

Godājamie kolēģi! Uzskatu par savu pienākumu pateikt, ka Latvijas
valstij ir nepieciešama kārtīga, zinoša, labi organizēta un spēcīga ierēdņu
armija, Latvijas valstij ir nepieciešami kārtīgi, labi zinoši un normāli atalgoti
uzņēmumu vadītāji. Latvijas valstij ir nepieciešama normāli sakārtota atalgojuma
sistēma gan ministriem, gan Ministru prezidentiem, gan Saeimas deputātiem, gan
dakteriem, gan visiem pārējiem.

Godājamie kolēģi, virzīsimies šā mērķa virzienā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kas šajā
pilnmēness laikā pauda savu publisko un patieso seju, parādīja to šeit, no šīs
tribīnes, un es gribētu vērsties pie bijušajiem ministriem, kuri paši piedalījās
šīs sistēmas veidošanā un tās atbalstīšanā. Es gribētu vērsties pie bijušā
izglītības ministra Kārļa Šadurska, pie bijušās izglītības ministres Inas
Druvietes, pie bijušās ārlietu ministres Sandras Kalnietes un pie bijušās Satiksmes
ministrijas parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes. (No zāles: „Ā-ā!
Ā-ā!”) Esiet, lūdzu, pietiekami paškritiski (No zāles dep. J.Dobelis:
„Cita lieta pavisam!”): ja reiz paši šo sistēmu balstījāt, tad mēģiniet
saskatīt arī to baļķī savā acī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības punkts – pieprasījums finanšu ministram
Atim Slakterim „Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām
prēmijām”. Pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Zaķis, Bendrāte, Kariņš,
Āboltiņa, Repše, Latkovskis, Ķikuste, Ziedone-Kantāne, Rībena un Reirs. Un
iesniedzēji lūdz vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ainars Latkovskis. Jums ir trīs
minūtes.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, kolēģi! Nu, kurš nezina to, ka no 31.oktobra ir Ministru
prezidenta rīkojums, ka valsts iestādēs vairs nevar izmaksāt prēmijas? Bet, kamēr
viņš gatavojās, kamēr viņš taisījās, kamēr viņam vizēja šo rīkojumu arī
Finanšu ministrijā, tikmēr 30.oktobrī Finanšu ministrijas valsts sekretārs
Mārtiņš Bičevskis parakstīja rīkojumu par 80 darbinieku prēmēšanu. 31.oktobrī
izdots otrs rīkojums, kas paredz prēmēt 9 ministrijas darbiniekus. Nu jautājums ir…
Cilvēks, kas pats, visticamāk, vizēja sagatavoto rīkojumu, ko izdeva Ministru
prezidents, izmantoja tā saucamo iekšējo informāciju, lai pamanītos šo naudu, kurai
principā vajadzēja aiziet uz iztrūkstošo budžeta ieņēmumu rēķina, lai kaut kā
segtu to, kas mūs sagaida gada beigās… Viņš izmantoja iekšējo informāciju. Un kas
mani baida vēl vairāk – šis cilvēks tiek nominēts par „Parex bankas” padomes
priekšsēdētāju! Nu ko! Mēs sagaidīsim laikus, ka tad, ja „Parex” tiešām
nevarēs pacelt, pirmā lieta, ko Bičevskis darīs, būs – piezvanīs savējiem un
pateiks: „Ņemiet naudu ārā, jo…” Viņš jau līdzīgi rīkojās arī šeit:
viņš izmaksāja prēmijas, zinot, ka rītdien jau prēmijas vairs nevarēs izmaksāt.
Īstenībā viņš ir ļoti bīstams cilvēks gan – šajā gadījumā – valsts budžetam,
gan arī nākotnē, iespējams, „Parex” noguldītājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu
komisijai.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam atlikušas divas minūtes, un
nākamo jautājumu mēs nepaspēsim izskatīt. Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs
šodien ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inai Druvietei. Šis
lēmums ir pieņemts Prezidijā un nav balsojams Saeimas sēdē.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs jautājumus.

Deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska un Zaķa
jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par Iekšlietu ministrijas
budžetu”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas, Zaķa un Reira
jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par nepilngadīgo narkomānu
ārstēšanu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.

Un deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova un Buhvalova
jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par nepieļaujamību iemūžināt
Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos”. Jautājums tiek
nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju, ka
tūlīt Sarkanajā zālē tiks oficiāli atklāta ļoti interesanta izstāde „Saglabāt
Sudrabā. Latvijai 90. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam 45”, kur ir
informācija par Latvijas parlamentiem, sākot no 1922.gada līdz šodienai.

Un, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Mūsu sēde būs
Tautsaimniecības komisijas zālē. Tūliņ.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
deputāti tiek aicināti pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 12.40 Sociālo
un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars
Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Sandra Kalniete…
paldies, Jānis Klaužs, Raimonds Pauls, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters un
Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, liekas, ka mums īsti nav
kvoruma. Varbūt var vēl vienu reizi zvanu… Godātie kolēģi, liekas, ka nupat mēs
vismaz 51 esam. Tātad es atgādinu, ka mēs izskatījām pieprasījumu… pareizāk
sakot, noklausījāmies motivāciju par pieprasījumu finanšu ministram Atim Slakterim un
nodevām šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bendrātes, Zaķa,
Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un Kampara
pieprasījums labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par bērnu kopšanas pabalstu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, kolēģi! Ļoti interesants un vērtīgs pieprasījums. Bija
dziļa diskusija par šo tēmu. Diemžēl deputāti šo priekšlikumu… pieprasījumu
noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Paldies visiem tiem, kas ir zālē šobrīd un
var uzklausīt šo vērtīgo pieprasījumu, par ko jau Brigmaņa kungs ieminējās.

Cienījamie kolēģi! Ja mums nebūtu citu iespēju kā vien
rēķināties un paļauties tikai uz to, ka vienīgā sociālā garantija vecākiem mūsu
valstī ir bērni, acīmredzot šāda pieprasījuma šodien vispār nebūtu. Jo tad tas
liecinātu, ka bērni patiešām ir mūsu sabiedrības un valsts galvenā prioritāte. Un
tas neļautu skopulīgi knauzerēties ap valsts naudas maku, kad runa ir par tautas
pastāvēšanas apdraudējumu jau tuvā nākotnē. Un šī nav deklaratīva, ar nepamatotu
paniku piesātināta frāze. Ir jābūt absolūti bezatbildīgiem un bezjūtīgiem, lai
neapjaustu, ka tā izmisuma situācija, kurai nolemjam savu valsti un pat arī paši sevi,
neapjaustu, ka tā izmisuma situācija, kurai nolemjam savu valsti un pat arī paši sevi,
jau ir tepat, var teikt, aiz durvīm. Tā sāks piepildīties jau pēc divdesmit pieciem
gadiem, un mēs to vēl piedzīvosim. Tad bezspēcībā varēsim vērot, kā izdils
latviešu tauta un kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā.

No malas raugoties un vērtējot demogrāfiskos procesus mūsu valstī,
Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat prognozē, ka iedzīvotāju skaita
kritums Latvijā būs otrs lielākais Eiropas Savienībā: no tagadējiem 2,27 miljoniem
cilvēku līdz 1,68 miljoniem iedzīvotāju 2060.gadā. Pie esošās attieksmes pret
demogrāfiskajiem procesiem valstī mēs esam nolemti zaudēt pusmiljonu iedzīvotāju.

Ja mēs šo sagaidāmo drāmu būtu spējīgi līdz fiziskām sāpēm
sajust jau šodien, mēs ne mirkli nešaubītos, ka mūsu galvenā prioritāte ir bērni,
un nevilcinoties izkratītu no valsts maka varbūt pēdējos naudas gabalus, lai savu
bērnu pulku kuplinātu, cik vien iespējams, un kuplas ģimenes atbalstītu, kā vien
iespējams. Mēs nekurnētu, ka tas maksā dārgi, nepukstētu par šiem tēriņiem un
neapgalvotu, ka naudas nav, jo pilnīgi saprastu, ka bērni ir mūsu vienīgā garantija
un vienīgā cerība, kā dramatisko demogrāfisko situāciju iegrozīt pozitīvākā
attīstības scenārijā.

Un ir pilnīgi skaidrs un pragmatiski jāapzinās, ka tas maksās ļoti
dārgi. Tas tiešām maksās ļoti dārgi. Un tas ir nenovēršami objektīvi.

Ja bērni mūsu valstī tiešām būtu prioritāte, tad netiktu
pieļauts, ka no 26 līdz 170 cilvēkiem uztūkst Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
aparāts, kļūdams neauglīgs pašā svarīgākajā pienākumā – veidot un īstenot
vienotu valsts politiku bērnu un ģimenes lietās Latvijā. Šādu vienotu valsts
atbalsta politiku bērniem un ģimenēm ministrija tā arī nav radījusi savos trīs
pastāvēšanas gados, vien koncepcijas un vadlīniju uzmetumus.

Ja bērni Latvijā būtu prioritāte, tad Labklājības ministrija
savā atbildē uz „Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas pabalstu aplami
neprātuļotu par to, ka bērna kopšanas pabalsta izmaksas līdz 3 gadu vecuma
sasniegšanai rada apdraudējumu vecāku līdzvērtīgai dalībai un ieguldījumam
ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, jo, lūk, pastāvot risks, ka tiks
reproducētas vēsturiski tradicionālās un mūsdienām neatbilstošas sieviešu un
vīriešu lomas. Nav saprotams, kāpēc Labklājības ministrija par varītēm cenšas
domāt un izlemt vecāku vietā, kas ir svarīgāk – veidot karjeru, steidzīgi
iesaistoties atpakaļ darba tirgū, vai būt kopā ar savu mazuli vismaz pirmos divus, ja
ne visus trīs gadus, jo tieši tad noris pats nozīmīgākais process cilvēka mūžā –
veidojas viņa rakstura, personības un būtības svarīgākie iedīgļi un pats pamats.
Tas ir ļoti smags un ļoti godājams darbs – izaudzināt krietnu cilvēku.

Tas, kas būtu jādara Labklājības ministrijai, ir meklēt iespējas
un priekšlikumus, kā vairāk un labāk atbalstīt ģimenes ar bērniem, nevis censties
pierādīt un pamatot, kāpēc to nevar vai nevajag darīt. Un, ja arī bēdīgās valsts
budžeta situācijas dēļ finansējumu nav iespējams ieplānot nākamgad, tad paredzēt
to gadu vēlāk. Galvenais, lai Latvijas ģimenēm ir skaidri ieraugāma un sajūtama
valsts ieinteresētība un atbalsts.

Pozitīvi nozīmīgi demogrāfiskie procesi kumulējas ļoti pamazām
un ļoti piesardzīgi, negatīvie noris daudz straujāk, jo lēmumu par bērna
neradīšanu ir vieglāk pieņemt nekā lēmumu par bērna radīšanu, apzinoties arī
visu to atbildību un grūtumu, kas iestāsies un ko prasīs bērna audzināšana.

Izskatot „Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas
pabalstu, Saeimas Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka norādītajos jautājumos
attiecīgā likuma normas neesot pārkāptas. Protams, jo šīs attiecīgā likuma
paredzētās normas – kāds kalambūrs! – paredz vien šī nozīmīgā ģimenes atbalsta
jautājuma stagnāciju, nevis attīstību.

Pieprasījumu komisijā par šo jautājumu debatējām stundu.
Galarezultāts – komisijas sēdes „sausais atlikums” vainagojās komisijas
vadītāja traģikomiskajā rezumējumā: pieprasījums noraidīts, bet problēma paliek.

Cienījamie kolēģi! Kad tad mēs beidzot ķersimies pie pašas
problēmas un risināsim to? Cik ilgi vēl ļausim tai palikt?

Tāpēc es aicinu „Jaunā laika” pieprasījumu nevis noraidīt, bet
gan atbalstīt, lai mēs varētu virzīties uz priekšu kaut pussolīšiem. Ja vien bērni
mūsu valstī patiesi ir prioritāte.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram
Uldim Augulim. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajadzēja! Priekš kam?”)

U.Augulis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienītās dāmas!
Godātie kungi!

Paldies, protams, pieprasījuma iesniedzējiem, kas izvirzīja šo
jautājumu un ļauj mums šodien arī debatēt par šo jautājumu. Bet… Darbs ir
galvenais indivīda un ģimenes labklājības nodrošināšanas līdzeklis mūsu
sabiedrībā, taču šādu normu ieviešana neveicina vecāku atgriešanos darba tirgū.
To pierāda gan Eiropas Savienības pētījumi, gan Latvijas pētījumi par situāciju
Latvijā: jo ilgāk persona ir izkritusi no darba tirgus, jo grūtāk tajā ir
atgriezties. Un gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt,
būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju. Pētījumi arī liecina, ka sievietēm,
kuras nestrādā algotu darbu un sevi nerealizē ārpus mājas, un ilgstoši uzņemas
rūpes tikai par mājsaimniecību un ģimenes locekļiem, ir raksturīgs lielāks risks un
augstāki rādītāji attiecībā uz saslimšanu ar depresiju un pašnāvību
izdarīšanu, negatīvi tiek ietekmēta partnerattiecību un attiecību ar bērniem
kvalitāte, tiek apdraudēta viņu sociālā labklājība nākotnē. Partnerattiecību
problēmu vai izbeigšanās gadījumā pastāv risks tikt sociāli izstumtām. Šāds
risks pastāv, jo viņas ilgstoši ir bijušas finansiālā atkarībā, viņām trūkst
darba pieredzes, ir vājš sociālais tīklojums, nav sociālo garantiju vai tās ir
minimālas.

Neskatoties uz Bendrātes kundzes noraidījumu, es tomēr gribētu
uzsvērt abu vecāku pēc iespējas līdzvērtīgu dalību un ieguldījumu ģimenes
dzīvē un bērnu audzināšanā.

Šādu normu ieviešana prasītu papildu līdzekļus gan no valsts
sociālās apdrošināšanas budžeta, gan no pamatbudžeta un uzliktu papildu slogu
pārējiem nodokļu maksātājiem. Bez tam bērna kopšanas pabalstu un atvaļinājumu
sistēma ir optimāla; piedāvātā vecāku pabalsta sistēma jau pašreiz ir viena no
dāsnākajām Baltijas valstīs, kā arī visās pārējās Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā vecāku pabalstu piešķir neatkarīgi no
nodarbinātības fakta, turpretī kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, – tikai tām
personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Zema dzimstība, novecošanās un darbaspēka trūkums ir problēmas,
kas nākotnē vēl tikai saasināsies. Situācijas analīze liecina, ka bērna kopšanas
pabalsta izmaksas perioda pagarināšana nav risinājums ne no valsts ekonomikas, ne
demogrāfijas, ne ģimenes un bērnu interešu viedokļa.

Šobrīd daudzi runā par to, ka dēļ šiem pabalstiem un Satversmes
tiesas lēmuma ir palielinājusies dzimstība, uzlabojusies demogrāfiskā situācija.
Bet, veicot pētījumus, ir konstatēts, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanās
pamatā ir astoņdesmito gadu pozitīvā demogrāfiskā situācija, kad dzima daudz
bērnu, kuriem šobrīd dzimst bērni.

Protams, jārisina ne tikai šī problēma. Paralēli ir jārisina arī
bērnudārzu problēmas, jānodrošina kvalificēts personāls, kas strādātu ar jaunāka
vecuma bērniem; varētu attīstīt arī aukļu dienestus, nodrošināt darbu ar nepilnu
vai summētu darba laiku.

Par to, ko Labklājības ministrija darījusi. Labklājības ministrija
ir iesniegusi Ministru kabinetā jau šā gada martā priekšlikumus ģimenes valsts
pabalsta palielināšanai un piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta, priekšlikumus par
bērna invalīda pabalsta palielināšanu. Tas viss skartu ne tikai bērnus līdz trīs
gadu vecumam, bet arī bērnus līdz pat 18 gadu vecumam, visas ģimenes, kurās ir
bērni. Bet šajā ekonomiskajā situācijā ir izdevies panākt tikai bērna invalīda
pabalsta apmēra paaugstināšanu. Līdz ar to Labklājības ministrija nebūt neizņem no
savas darba kārtības šo jautājumu par atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem.
Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšana arī 2010.gadā būs viena no
svarīgākajām Labklājības ministrijas prioritātēm.

Un nobeigumā. Runājot par naudu un runājot par mūsu nākotni, kā
jau iepriekšējie debatētāji uzsvēra, nebūtu pareizi runāt par naudu, bet šajos
apstākļos es nevaru nenosaukt tos ciparus, kurus skar šāds priekšlikums. Ja vecāku
pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, sākot ar 2009.gadu, maksātu līdz bērna divu
gadu vecuma sasniegšanai, tad papildus no valsts budžeta būtu nepieciešams 91,1
miljons latu, to skaitā 82 miljoni no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un 9,1
miljons latu no pamatbudžeta. Savukārt, ja vecāku pabalstu un bērna kopšanas
pabalstu, sākot ar 2010.gadu, maksātu līdz trīs gadu vecumam, tad papildus valsts
budžetā būtu nepieciešami vēl 67,8 miljoni latu. Bet, ņemot vērā iekšzemes
kopprodukta prognozes, nākamajam gadam plānotā budžeta ietvaros Labklājības
ministrija neredz iespējas šo periodu pagarināt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts
Brigmanis vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes,
Zaķa, Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un
Kampara pieprasījumu labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par bērnu kopšanas
pabalstu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 30, atturas – 21. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Šodien Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī
pieprasījumu, ko ir iesnieguši deputāti Kalniete, Seile, Šadurskis, Laicāns, Lācis,
Druviete, Čepāne, Štokenbergs, Pabriks un Agešins un kas ir adresēts Ministru
prezidentam Ivaram Godmanim, – „Par akciju sabiedrības „Parex banka”
pārņemšanu valsts īpašumā”.

Pieprasījuma motivācijai vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! „Pilsoniskā
Savienība” ar neatkarīgo deputātu un citu frakciju deputātu atbalstu ir iesniegusi
pieprasījumu Ministru prezidentam, lūdzot paskaidrojumus sakarā ar „Parex bankas”
privatizācijas noteikumiem.

Kāpēc mēs to darījām? Mūsu nolūks nebūt nav kaut jel kādā
mērā apšaubīt to, ka Ministru kabinetam ir tiesības kritiskos brīžos ātri un
operatīvi pieņemt lēmumus, taču nepieņemami ir tas, ka nu jau kopš sestdienas –
tātad ir pagājušas gandrīz sešas dienas – sabiedrība vēl arvien nav saņēmusi
atbildes uz tiem jautājumiem, kas to satrauc. Es gribētu uzsvērt, ka ikvienas bankas
pastāvēšanā viskritiskākais faktors ir tieši sabiedrības uzticība. Atliek vien
palasīt tos komentārus, ko izsaka eksperti, un arī komentārus, ko izsaka lasītāji
dažādos portālos, lai saprastu, kāds nemiers sabiedrībā valda.

Es uzskatu, ka būtu tikai pareizi, ka Ministru prezidents atrastu
laiku un apsēstos pie galda vienai īstai preses konferencei un sniegtu atbildes uz
jautājumiem, kas pašlaik nav skaidri nevienam. Tāpēc „Pilsoniskā Savienība” šo
pieprasījumu ir iesniegusi Saeimā, un es lūdzu kolēģus to atbalstīt.

Man, protams, ir žēl, ka Prezidijs nekādā veidā nav atbildējis uz
„Pilsoniskās Savienības” frakcijas ierosinājumu sasaukt ārkārtas sēdi;
izņēmums ir tikai ziņas presē, kā mēs to zinām. Šis nu ir mūsu lūgums –
atbalstīt šo jautājumu, lai mēs gūtu skaidrību, cik lielā mērā tad „Parex
bankas” akciju pārņemšana atstāj ietekmi uz valsts budžetu un uz kopējām
parādsaistībām un kādas ir garantijas, ka valsts sniegtais nodrošinājums netiks
izlietots, lai atbalstītu bankrotējušos īpašniekus un bankas amatpersonas? Cik lielus
valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļus „Parex banka” vēl arvien glabā
un – tas arī ir svarīgi – pēc kādiem kritērijiem tad tiks izvēlēti tie
cilvēki, kuri tiks apstiprināti kā valdes un padomes locekļi „Parex bankā”? Un
šodien mēs jau redzējām, kādus likumu grozījumus Saeima gatavojas pieņemt.

Tāpat mūs interesē arī tas, kādi nosacījumi līgumā ir
paredzēti bankas amatpersonām un vadošajiem darbiniekiem, viņu atalgojumam, kā arī
tas, kas notiks ar sponsorēšanas un labdarības projektiem. Tāpat arī tas, kādas ir
garantijas, lai Latvijas bankas nenonāktu kādas nedemokrātiskas un Latvijai
nedraudzīgas valsts kontrolētu kompāniju īpašumā.

Kolēģi deputāti, es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Šis pieprasījums tiek nodots
Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, mēs esam nonākuši līdz nākamajai darba
kārtības sadaļai „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.3264 jeb, kā jau
priekšsēdētājs teica un kā iepriekš teica arī Kalnietes kundze, – ar likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā””.

Likumprojekts ir ārkārtīgi lakonisks (tiek izlaboti divi panti) un
tikpat ārkārtīgi nepieciešams, tāpēc es aicinu izskatīt likumprojektu bez
atkārtotas izskatīšanas komisijā – vienā dienā un steidzamības kārtā. Tā ka es
aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta steidzamību. Un, ticiet man, tas nav ne
untums, ne mēģinājums kādu iebāzt kādā vietā. Tā ir absolūta nepieciešamība,
lai kompetents, naudu pārstāvošs cilvēks attiecīgi strādātu pārņemtās bankas
padomē.

Vēl vairāk! Tā kā likumprojekts ir saskaņots ar Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroju, šeit ir iestrādāta norma, ka par to šis cilvēks
vai nu nesaņem atalgojumu, vai saņem piemaksu ministrijā, bet nekādā ziņā ne no
pārraugāmās bankas.

Uzraudzības padome šajā situācijā ir ārkārtīgi būtiska, tā ka
es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli par steidzamības piešķiršanu viens
deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Neskatoties uz visu to cieņu, ko mēs jūtam pret
kolēģi Leiškalna kungu, lai argumentētu šā likumprojekta steidzamību, nepietiek ar
to vien, ka Leiškalna kungs divas reizes pasaka, ka šis likumprojekts ir ļoti
steidzams. Es tomēr gribētu dzirdēt būtiskus argumentus, kāpēc tas ir steidzams, jo,
lai arī kā jūs, Leiškalna kungs, teiktu, ka tas nav likums vienam cilvēkam, tas,
piedodiet, ļoti pēc tāda izskatās. Tādēļ es ļoti aicinu kolēģus deputātus
neatbalstīt ne šā likumprojekta steidzamību, ne arī, pasarg Dievs, balsot „par”
šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Par” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par interešu
konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es jūs aicināšu nobalsot par
likumprojekta, kas tik tiešām ir rakstīts konkrētam cilvēkam konkrētā kritiskā
situācijā, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man liekas,
ka mēs labi redzam to, ka visa šīs bankas pārņemšana valsts kontrolē notika
faktiski ne tikai steidzamā kārtā bez publiskas argumentācijas, bet faktiski arī
turpina šādā veidā notikt. Proti, Leiškalna kungs nupat no šīs tribīnes, kā
pareizi teica mūsu kolēģis, divreiz mums teica, ka šis likumprojekts ir steidzams, bet
faktiski nav pamatojis, kāpēc tas ir… kāpēc tieši šis likumprojekts ir steidzams
un kāpēc tieši Mārtiņš Bičevska kungs būtu vienīgais cilvēks, kas varētu
pārņemt vai uzņemties šīs bankas padomes priekšsēdētāja pienākumus.

Proti, es esmu viens no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
locekļiem. Vakardien, kad šis likumprojekts parādījās pirmo reizi mūsu komisijas
darba kārtībā un uz galda, deputātiem faktiski netika sniegta nekāda informācija par
šo valsts kapitāla daļu pārņemšanas procedūru. Vienīgā informācija, kas man kā
deputātam ir, diemžēl nenāk no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm, bet
gan nāk no preses.

Tātad – kā šis process notiek, es nezinu jums paskaidrot. Kāpēc
tas notiek? Es to nojaušu no preses, bet arī nevaru skaidri pateikt. Kāpēc Bičevska
kungs un kādus atlases kritērijus viņš ir izgājis – arī to jums es nevaru pateikt…
Un man kā daļas vēlētāju ievēlētam pārstāvim tāpat kā visiem nav atbildes uz
to, kādas ir garantijas nodokļu maksātājiem un kādu naudu būs nepieciešams
ieguldīt šajā bankā. Vienā no preses… atkal presē es šodien lasu, ka Feifera
kungs, kas ir Hipotēku un zemes bankas vadītājs un tagad arī „Parex bankas”
vadītājs, vien apgalvo, ka ar 200 miljoniem nekas tur nebūs līdzēts, ka tur būs vēl
daudz vairāk līdzekļu nepieciešams.

Tātad man šajā procesā rodas jautājums pēc jautājuma, bet
atbilžu man nav. Un kas ir satraucoši un nepatīkami – tas, ka es esmu viens no Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, un ja nu kādam no Saeimas deputātiem
vajadzētu šādai informācijai būt… kaut arī es tai nepiekristu, bet vismaz man tā
informācija būtu… Man tās diemžēl nav.

Tagad notiek tā, ka komisijas vairākums (tātad tā ir tā pati
valdošā koalīcija, Godmaņa valdības koalīcija) grib steidzamības kārtā
pieņemt… faktiski, vēlams, bez diskusijām. Un kā gan mēs tagad varam diskutēt, ja
mums nav informācijas? Vienīgā lieta, par ko man ir informācija, ir tā, ka Mārtiņš
Bičevskis, kurš ir ar četru mēnešu pieredzi Finanšu ministrijas valsts sekretāra
amatā, tagad tiek virzīts kā vienīgais iespējamais „Parex bankas” padomes
priekšsēdētājs, – tātad valsts kapitāla daļu… nu, valsts aizstāvis un
pārstāvis šajā ziņā.

Ne man ir kāda informācija, ka Bičevska kungs būtu īpaši
kvalificēts… Gluži pretēji! Visa informācija, kas ir manā rīcībā, liecina par
to, ka, lai arī viņš ir labs Tautas partijas biedrs un lai arī viņš veikli runā,
bankas lietās, šķiet, viņam nav nekādas pieredzes. Es esmu presē izlasījis vien to,
ka pirms gadiem viņš ir bijis kādas bankas vadītāja juridiskais konsultants; ja es
nemaldos, tā banka savulaik bankrotēja… Tātad, teiksim, ziņu, ka viņam būtu tieša
pieredze banku darīšanās, man nav.

Viņam nav arī pieredzes, cik es zinu, uzņēmējdarbībā. Viņš ir
valsts ierēdnis. Un es esmu dzirdējis, ka viņš nav nemaz slikts valsts ierēdnis, kaut
gan, ja es nemaldos, Valsts kontrole divus gadus pēc kārtas atteicās vai nebija
spējīga sniegt atzinumu savos revīzijas ziņojumos par Tieslietu ministriju, ko viņš
tieši tos divus gadus vadīja. Acīmredzot tur bija kaut kādas tik lielas grūtības vai
neskaidrības papīru darījumos, ka nevarēja sniegt pat atzinumu mums, Saeimas
deputātiem.

Tātad šeit man rodas jautājums pēc jautājuma par šo konkrēto
cilvēku. Mēs nupat iepriekšējās debatēs ilgi diskutējām: te nāca ne tikai no
opozīcijas, bet arī no pozīcijas, tieši no Tautas partijas puses, un runāja par to,
ka mums ir jālauž šī sistēma, ka politisko partiju ielikteņi ir valdes un padomes
locekļi. Un visa Saeima, šķiet, piekrita, jo neviens pats deputāts nekāpa tribīnē
teikt pretējo…

Tajā pašā laikā tas, kas tagad tiek lemts, ir tas pats vecais:
politisko partiju ieliktenis – padomes priekšsēdētājs. Nu, kolēģi, ja jau mēs šo
sistēmu gribam lauzt abstraktā nākotnē, tad sāksim konkrēti šobrīd! Un līdz ar to
es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mums, Saeimai, vajadzētu pieņemt šo konkrēto
likumu tieši par Bičevska kungu. Kāpēc nevarētu būt kāds cits? Es neesmu lasījis
kritērijus, man neviens nav spējis argumentēt, kāpēc viņš tika atlasīts un kā tas
viss notika, un līdz ar to es secinu: ja gribam lauzt sistēmu, ka tikai politisko
partiju ielikteņi ir vienīgie labie kandidāti padomes amatiem, tad sāksim tagad,
šobrīd, kad runa ir nevis par kādu valsts kapitālsabiedrību, kas savāc atkritumus
vai ko citu, bet par vienu no Latvijas lielākajām bankām, kur ir ļoti daudz
noguldītāju! Nauda… es saprotu, arī valsts iestādēm tur ir ļoti daudz naudas.
Šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un tādēļ vēl jo vairāk prasās pēc tā, ko mēs
mēdzam šajā namā saukt par profesionalitāti. Vismaz – kādu, kas ir tajās lietās
pieredzējis… Bet šajā gadījumā šis nav tas cilvēks.

Šis likumprojekts ir tieši tādēļ piedāvāts, lai Mārtiņš
Bičevskis varētu vienlaikus ieņemt divus amatus – Finanšu ministrijas valsts
sekretāra un „Parex bankas” padomes priekšsēdētāja amatu. Es neredzu, kāpēc
viņš būtu vienīgais kandidāts. Visa tā procedūra ir miglā tīta un netiek mums
skaidrota. Ja netiek skaidrota, tad es uzskatu, ka mēs to nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēršos pie jums un arī pie Leiškalna kunga,
lai man tiešām paskaidrotu, kāpēc līdz šim likumā „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Bičevska kunga pašreiz ieņemamais amats un
Feifera kunga ieņemamais amats tika uzskatīts par tādu, kas rada interešu konfliktu,
un bija saistīts ar attiecīgu aizliegumu, bet tagad ir taisīti grozījumi, ka tas vairs
nerada interešu konfliktu. Man neviens uz šo jautājumu nav atbildējis!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mēs esam tādā absurdā un neticamā situācijā.
Krišjānis Kariņš jau raksturoja to dīvaino sajūtu, kas arī mani pārņēma pēc
debatēm par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Šķiet, vienu brīdi es pat tā kā noticēju Ābiķa kunga teiktajam,
bet izrādās, ka tie ir tukši māņi.

Otra lieta. Mēs rīt gari un plaši debatēsim par valsts budžeta
likumu, un tad mēs strīdēsimies un lauzīsim šķēpus par pāris tūkstošu latu
piešķīrumiem, bet šeit ir vairāku simtu miljonu saistības, ko valdība uzņemas,
pārņemot „Parex banku”. Tas tiek izlemts vienā mirklī, nesniedzot atbildes ne uz
kādiem jautājumiem, apejot Saeimu brīdī, kad ir runa par pilnīgi citām summām, par
nesalīdzināmi lielākām saistībām. Un tam visam vienā mirklī tiek iecelts uzraugs
bez nekādas argumentācijas, bez nekādām diskusijām, bez paskaidrojumiem. Izrādās –
Latvijā un pasaulē vienīgais cilvēks, kas var to izglābt, ir Bičevska kungs. Bet
nelaime ir tā, ka viņš neatbilst likuma prasībām. Tad kam mēs rakstām likumus? Ja
mēs to darām situatīvi – katrā gadījumā, kad likums mums neder, mēs likumu
pārrakstām -, tad, godātie kolēģi, tā ir nožēlojama prakse! Tad likumi mums nav
vajadzīgi! Es esmu vienkārši izbrīnīts par šo situāciju. Un, godātie valdošās
koalīcijas locekļi, es esmu mazliet izbrīnīts par jūsu padevību, gļēvumu un
sekošanu savu vadoņu īkšķiem. Un tai pašā brīdī kuluāru sarunās daudzi no jums
– no mums – ir norūpējušies par to ārkārtīgi zemo Saeimas prestižu, kāds valda
sabiedrībā. Šeit jau mēs to arī veidojam.

Mīļie draugi! Man šoreiz gribas tiešām draudzīgi pamudināt:
„Nu saņemieties!” Nobalsosim „pret”!”

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Es vēlos piebilst, priekšsēdētāja kungs! Un vēlos
varbūt pat nolasīt to mazo lapiņu, tos mazos labojumus attiecīgajā likumā.

Es vēlos pateikt, ka bija situācija, kas ir ārkārtīgi līdzīga
šai situācijai, pēc tā sauktā Krievijas defolta. Pa burbuli gāja – būtībā jau
bija aizgājusi – blakus esošā banka. Toreiz tā saucās Komercbanka. Tā jau bija…
Viss gatavs, visi maksājumi – pašvaldībām, valdībai – viss bija apturēts. Investori
no Eiropas galīgi nebija ieinteresēti. Viņiem, kā viņi teica savās sapulcēs, labāk
pazaudēt 40 miljonus eiro ieguldījumu (toreiz laikam vēl varbūt pat dolāru) nekā
sākt ķēpāties ar šo nevienam nezināmo mazo baņķeli šeit. Tā bija… Ja nemaldos,
ERAB negribēja to banku. Un viņi meklēja simts un vienu iemeslu, lai varētu to banku
aizlaist pa burbuli. Viņiem tie 40 miljoni toreiz nenozīmēja neko. Latvijas
tautsaimniecībai, arī pašvaldībām tās bankas sabrukums būtu nozīmējis
ārkārtīgi daudz.

Un arī toreiz radās situācija, ka nākamajā dienā no rīta bija
jāpieņem – jo bija viens formāls iebildums, kas radās investoru pārstāvim, –
grozījumi likumā „Par akciju sabiedrībām”. Un toreiz parlamenta sastāvs bija vēl
raibāks un strīdējās par vēl smalkākām lietām nekā šobrīd. Un toreiz mēs
varējām atnākt no rīta, sarunāt, uzrakstīt likumprojektu, iesniegt un burtiski 7
minūšu laikā pieņemt. Un investoriem nekas cits neatlika… nekas cits neatlika, un
neviens nestāstīja, kā sanēt Rīgas Komercbanku… es aizmirsu, kā to tagad sauc,
kaut kāda „DnB Nord” laikam.

Tās ir tās krīzes situācijas, kad mums kaut kā jāatšķir sevi no
tiem koalīcijas locekļiem un nelocekļiem. Tās ir tās reizes, kad mums jādomā: „Ir
krīze, mums tā ir jārisina.”

Šajos grozījumos likumā „Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā” (šis ir ar KNAB saskaņots priekšlikums, tas ir
saskaņots, bez viņu ziņas mēs nebūtu to virzījuši) ir rakstīts: „Papildināt
7.panta piekto daļu [..]: „amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības
kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldību interešu
pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās
valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo
personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;”.” Un otrā daļa –
9.panta papildinājums: amatpersona, kas šā likuma noteiktajā kārtībā ir iecelta,
nevar saņemt atlīdzību no tās kapitālsabiedrības, kurā tā pārstāv valsts
intereses.

Līdz ar to, dāmas un kungi, pamēģinām kādreiz būt nevis
locekļi, bet atbildīgi tautas vietnieki un nobalsot par šobrīd nepieciešamu likumu!
Jo tieši tas, kas pārrauga Valsts kasi, tas, kas pārrauga Finanšu ministriju, šobrīd
vislabāk pārstāvēs Finanšu ministrijas un Valsts kases intereses šajā
glābjamajā – vēl joprojām glābjamajā – bankā.

Paldies.

Aicinu nobalsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – 5.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tā kā šeit nekas vairs nav labojams,
jo likumprojekts ir izstrādāts pilnvērtīgi un pilnīgi, aicinu nobalsot uzreiz otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs arī…?
Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso par to, vai mēs šodien šo likumprojektu
pieņemam arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu!… Ak jā, un priekšlikumu
iesniegšanas termiņš arī tā kā būtu jānosaka… Es atvainojos, to zvanu varbūt
atsaucam šobrīd! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš?… Un kad mēs skatām
otrajā lasījumā?

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 14.30,
šodien. Un otrajā lasījumā skatām likumprojektu šodien – kā pēdējo sadaļā
„Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu?
Deputāti iebilst. Tātad balsojam par Budžeta komisijas… Es atvainojos. Krišjānim
Kariņam, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu. Viņam ir alternatīvs priekšlikums.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Man ir priekšlikums – līdz rītdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Tātad 14.novembris pulksten 10.00, un
izskatīšana… Rītdienas sēdē mēs nevaram iekļaut papildjautājumus. Tā ir
ārkārtas sēde. Ārkārtas sēdes darba kārtība nav grozāma. Nākamā sēde ir pēc
nedēļas, ceturtdien, 21.novembrī. Tātad Kariņa kunga priekšlikums – priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 14.novembris pulksten 10.00, un likumprojektu izskatām
21.novembra sēdē.

Leiškalna kungs, vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet komisijas
priekšlikumu!… Mums būs jābalso, sākot ar tālāko termiņu.

K.Leiškalns. Priekšlikums bija – šodien 14.30, un šodien izskatīt
arī kā beidzamo sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs. Jā, skaidrs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
vispirms mums jābalso par tālāko termiņu, tātad par deputāta Kariņa priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
otrajam lasījumam 14.novembri pulksten 10.00 un šo likumprojektu izskatīt otrajā,
galīgajā, lasījumā 21.novembrī! (No zāles dep. J.Dobelis: „Divdesmit pirmajā
sēdes nebūs! Divdesmitajā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos,
20.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 51, atturas – nav. Šis priekšlikums ir
noraidīts. Līdz ar to otrs, alternatīvais, priekšlikums, kas ir komisijas viedoklis,
ir pieņemts un nav vairs balsojams. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šodien pulksten 14.30, un likumprojekta otrais lasījums būs pēdējais jautājums
šodienas darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts „Par
atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā”””.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis jautājums ir pavisam vienkāršs. Juridiskā
komisija rosina mainīt atbildīgo komisiju diviem likumprojektiem, kas ir saistīti ar
administratīvi teritoriālo reformu, un tas pilnībā atbilst tam, kā Saeima ir lēmusi
arī par citiem likumprojektiem. Šie projekti diemžēl iepriekš bija nonākuši
Juridiskajā komisijā – atšķirīgi no tā, ko Saeima lēma vēlāk. Aicinu jūs
atbalstīt atbildīgās komisijas maiņu diviem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās
komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu
denacionalizāciju Latvijas Republikā”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam
„Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”””.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu
likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem
īpašniekiem”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Par 1919.gada
Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu
dokumentu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu Nr.3220. Ārlietu komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu, tāpēc aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par 1919.gada
Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu
dokumentu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes
konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3221. Otrajam lasījumam
Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā
aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas un
Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas
valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai
uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3222. Otrajam lasījumam
Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā
aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst
ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas
Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais
lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3223. Otrajam lasījumam
ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla
nodokļiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas
konvenciju un tās grozījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3224. Otrajā lasījumā
vienu priekšlikumu bija sagatavojusi Ārlietu komisija…

Sēdes vadītājs. Tas ir atbalstīts.

J.Eglītis. … jā, tiek piedāvāts Ārlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. Un līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu
otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Muitas sadarbības
padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma
novēršanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – vēl joprojām deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3225. Otrajam lasījumam
priekšlikumi nav iesniegti, līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Padomes
Konvenciju par terorisma novēršanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, trešais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumi uz trešo lasījumu likumprojektam
„Grozījumi Bibliotēku likumā” nav iesniegti. Līdz ar to es aicinu atbalstīt
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes
likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešajam lasījumam iesniegts viens
priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs Rubeža kungs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu, aicinu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar sēdē izskatāmo dokumentu
Nr.3186. Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums – netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 6. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums
– netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības
likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”,
trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris
Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu
„Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Saņemts viens priekšlikums –
Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas
plānošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu
un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””, trešais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Darba dokuments ar numuru 3188. Komisija trešajam lasījumam saņēma
12 priekšlikumus.

1.priekšlikums tika saņemts no frakcijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā”, tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Apspriežamā likumprojekta
6.panta pirmā daļa skan sekojoši: „Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas
izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz
vispārējā vidējā izglītība.” Mēs piedāvājam mainīt šeit vārdkopu
„Latvijas pilsoņiem” pret vārdu „personām”.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likuma redakciju
ne visi vēlētāji var strādāt vēlēšanu komisijās. Vēl vairāk: Latvijas
pilsonības kritērijs uzstāda vēlēšanu komisiju locekļiem – līdz pat iecirkņa
komisijas līmenim – daudz striktākus noteikumus nekā pat kandidātam Eiropas
Parlamentā, jo par pēdējiem var kļūt ārvalstnieki, kuri nodzīvojuši Latvijas
teritorijā 10 mēnešus.

Jāatzīmē arī, ka vēlēšanu komisijas veido pašvaldības un tās
ir vienīgās komisijas, kurās var darboties tikai Latvijas pilsoņi. Visās pārējās
komisijās var strādāt jebkurš attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs, ja vien viņš
nes labumu un ar galvu viņam viss ir kārtībā. Turklāt vēlēšanu komisiju locekļu
darbība tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Komisijās darbojas kādi
desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuri saņem naudu uz nodokļu maksātāju rēķina.
Mēs aprēķinājām, ka to 14 gadu laikā, kopš Latvijas nepilsoņiem tika atņemtas
balsstiesības, no viņiem tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā vien pašvaldību
budžetos iekasēti 1,5 miljardi latu. Tajā gadījumā, kad nepilsoņi netiek pielaisti
pie darba vēlēšanu komisijās, tas izskatās kā tieša laupīšana, un tieši tāda
pēc savas būtības tā ir.

Nepilsoņu pielaišana pie darba vēlēšanu komisijās varētu sekmēt
viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, it īpaši, ja ņem vērā, ka likums
neaizliedz nepilsoņiem būt par novērotājiem vēlēšanās. Šīs tiesības viņi tad
arī aktīvi izmanto.

Tādēļ aicinu balsot „par”.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Trūkst vārdu!”) Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

O.Spurdziņš. Arī 2. – frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Debatēs pirmais runās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam dot tiesības izvirzīt un
pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ne tikai jebkuriem desmit pilsoņiem,
bet arī jebkuriem desmit Latvijas iedzīvotājiem. Atzīmējot, ka runa ir par Latvijas
pilsoņa izvirzīšanu komisijā. Mūsu priekšlikuma noraidīšana liecinātu, ka Saeimas
vairākums tieši atbalsta aparteīdu sadzīves līmenī. Pats interesantākais šeit ir
tas, ka pagaidām šāds aparteīds nepastāv. Latvieši un krievi, pilsoņi un nepilsoņi
dzīvo kopā vienos un tajos pašos namos, kas pārsvarā uzbūvēti padomju laikos,
sasveicinās cits ar citu kāpņu telpās un lieliski cits citu pazīst. Tādēļ nav
nekāds brīnums, ja desmit kaimiņi sanāks kopā un izvirzīs komisijas locekli, to,
kuru viņi labi pazīst. Tikai problēma ir tāda, ka gan Rīgā, gan Liepājā, gan
Jelgavā šo desmit kaimiņu vidū noteikti vismaz kādi divi trīs izrādīsies
nepilsoņi. Kā tad izprast šo aizliegumu viņiem izvirzīt kandidātus? Kāds šim
aizliegumam ir leģitīms mērķis? Kā šis aizliegums veicina Latvijas valsts
neatkarības, drošības un labklājības nostiprināšanu? Esmu dziļi pārliecināts, ka
neviens no klātesošajiem deputātiem nespēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Aicinu
atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamais debatēs runā deputāts Juris
Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es laikam būšu tas deputāts, kas spēs atbildēt
uz attiecīgiem jautājumiem. Vispirms: ko nozīmē – persona? Persona nozīmē to, ka tas
var būt jebkurš zemeslodes iedzīvotājs, tātad ierasties no jebkuras vietas,
iemācīties latviešu valodu un uzreiz kļūt par vēlēšanu komisijas pārstāvi. Tas
nu būtu tāds aizrādījums.

Otrs. Cienītie autori, jūs taču esat rupji kļūdījušies.
Izlasiet, ko jūs esat uzrakstījuši! Jūs esat uzrakstījuši „desmit pilngadīgas
personas” un turpmāk viņas nosaucat par vēlētāju grupu. Tātad runa var būt tikai
par pilsoņiem. Ja jūs neprotat kārtīgi noformēt priekšlikumus, tad tā ir jūsu
vaina. Šis vispār ir neizskatāms priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai vēlaties ko piebilst
komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Nav nekas piebilstams. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 6. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 7. – komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 8. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. – komisijas priekšlikums – arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 10.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un arī 12.priekšlikums – komisijas veidots – tika
atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo darba kārtībā izskatām likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu
izmantošanu medicīnā””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Strādājam ar dokumentu Nr.3191 – „Grozījumi likumā „Par miruša
cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.

Trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Tas
sevī ietver licenču spēkā stāšanās laika precizējumu. Komisija atbalsta šo
priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

P.Putniņš. 2.priekšlikumu arī iesniedzis iekšlietu ministrs Mareks
Segliņš. Tas savukārt sevī ietver izmaiņas par likuma spēkā stāšanās laiku.
Komisija atbalsta šo priekšlikumu un lūdz Saeimu nobalsot.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta priekšlikumu.

P.Putniņš. Un tas arī ir viss. Es lūdzu Saeimu nobalsot par šo
likumprojektu trešajā, tātad galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

P.Putniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais jautājums darba kārtībā ir
likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, trešais
lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3212 – „Grozījumi
Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās
Signes Bāliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un
6.priekšlikumā.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un
2.priekšlikumu.

A.Rubiks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 4. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes
lietās Bāliņas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rubiks. 8. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes
lietās Bāliņas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9. – atbildīgās
komisijas priekšlikumā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un
9.priekšlikumu

A.Rubiks. Lūdzu nobalsot par minēto likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Latvijas Pareizticīgās
Baznīcas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu
„Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments
numur 3214. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu Latvijas
Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo
stāvokli un statusu.

Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju ir sagatavojusi un
izskatījusi 11 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz papildināt 1.panta
otrās daļas 3.punktā minēto garīdznieku uzskaitījumu ar vārdu „metropolīts”.
Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs uzstājas deputāts
Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam
pavadījuši visu sēdi, runājot par daudzām negatīvām lietām. Un patiesībā esam
saņēmuši arī dubļu šalti. Ir izteikti daudzi nepatīkami vārdi, un tieši tādēļ
es varbūt vēlētos parunāt par labām lietām, un tieši tādēļ es vēlētos iesākt
savu runu ar vārdiem, kas teikti apustuļa Pāvila vēstules romiešiem 13.nodaļā, kur
apustulis Pāvils pamāca – dodiet katram, kas viņam pienākas. Nodevas, kam nākas
nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.
Un tieši tā es gribētu arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas vārdā un tieši
metropolīta Aleksandra vārdā visai Saeimai izteikt vislielāko pateicību par šā
likumprojekta izstrādi un pieņemšanu, un, ja mēs to pieņemsim trešajā lasījumā,
gribu teikt to, ka mēs pieliekam punktu kādam ļoti svarīgam procesam.

Šodien mēs pieņemam priekšpēdējo speciālo likumu, kas regulēs
Latvijas valsts un Pareizticīgās baznīcas attiecības. Nākamnedēļ, ja Dievs dos,
mēs noteikti pieņemsim arī likumu par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu. Šie
būs divi pēdējie likumi, kuros Latvijas valsts noteiks savu attieksmi pret
tradicionālajām konfesijām, kā jau ir noteikusi pret baptistiem, vecticībniekiem,
metodistiem un adventistiem.

Es domāju, tā ir vislielākā dāvana, kā to teica metropolīts
Aleksandrs, baznīcai šajā apaļajā jubilejā, 90 gadu jubilejā, ka tiek sakārtotas
valsts un baznīcas attiecības. Un, neskatoties uz to, ka daudziem kreisās opozīcijas
kolēģiem nepatīk vārdi no Vecās Derības, es varbūt tos nocitēšu, un Vecajā
Derībā ir teikti tādi skaisti vārdi, proti: „Un tev jāpiemin viss tas ceļš, pa
kuru Dievs Tas Kungs tevi ir vadījis.” Tie ir piektās Mozus grāmatas 8.nodaļā. Un
tieši tādēļ arī šodien ir vietā izteikt nevis pārmetumus, bet varbūt pateicību
visiem tiem, kas bijuši šajā procesā iesaistīti. (No zāles dep. V.Orlovs: „Par
kādu jautājumu runā?”) Ir jāpasaka paldies toreizējam Ministru prezidentam
Andrim Bērziņam, kura laikā tika noslēgts konkordāts starp Latvijas Republiku un
Svēto Krēslu, kā rezultātā arī tapa šī noruna, ka visām pārējām
tradicionālajām konfesijām ir nepieciešami speciālie likumi. Ir jāsaka paldies arī
iepriekšējam Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Marekam Segliņam, kura laikā
iesākās šo likumprojektu izskatīšana komisijā; tagadējai komisijas
priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei, bijušajai tieslietu ministrei Solvitai
Āboltiņai par to, ka viņas laikā tapa komisija, kas izstrādāja šos speciālos
likumprojektus.

Un vēlos tikai atgādināt to, ka baznīca nekad nav bijusi un nebūs
neitrāla pret procesiem, kas notiek sabiedrībā. Man gribētos citēt vārdus, ko teicis
viens mūsu tautas svētais – Saeimas deputāts Jānis Pommers. Viņš ir teicis šādus
vārdus: „Īsta, patiesa baznīcas apziņa ne vien atļauj un atbalsta baznīcas
darbinieku piedalīšanos valstiski sabiedriskā dzīvē, bet pat to pieprasa. Draudzes
gans – tas ir Kunga, tautas, visas dzīves sargs. Ja sargs mana tautai tuvojošās
briesmas un neceļ trauksmi, nebrīdina tautu par tām, viņš pēcāk ir atbildīgs par
cietušajiem. „Es tevi esmu izredzējis par sargu savai tautai, lai tu, ja tu saņemsi
kādu vārdu no Manas mutes, to brīdini Manā vārdā. Ja es bezdievim saku: „Tev
jāmirst,” un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad bezdievis
gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.”” Tiktāl
Jānis Pommers, citējot Ecēhiēla grāmatas 33.nodaļu.

Paldies, kolēģi…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Šmita kungs! Jūsu runas laiks
beidzies.

J.Šmits. Vienu minūti es lūdzu vēl. (No zāles: „Lai runā!
Lai cilvēks runā! Lai viņš runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Viena minūte.

J.Šmits. Es gribētu izteikt paldies visiem kolēģiem, neskatoties
pēc politiskās piederības, Juridiskajai komisijai it īpaši, visiem, kas ir beidzot
sapratuši, ka šo likumprojektu pieņemšana nav vienas partijas monopols, bet gan –
gluži otrādi – mūsu svēts pienākums; kas šo likumprojektu pieņemšanas laikā ir
daudz ko iemācījušies par to, cik daudzveidīgas ir mūsu baznīcas. Un es gribētu
teikt paldies jums visiem par izpratni, un lai Dievs jūs visus svētī.

Aicinu jūs atbalstīt gan šo, gan visus pārējos likumprojektus. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Jā, deputātiem tātad nav iebildumu.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Šlesere. Paldies deputātam Jānim Šmitam par atbalstu. Aicinu
izskatīt šo svarīgo likumprojektu un atbalstīt tātad 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 1.priekšlikums ir atbalstīts, deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz
5.panta otro daļu, kas precizē tās darbības, kas ir jāveic gadījumos, ja tiek
atsavināts baznīcas nekustamais īpašums un ja tas tiek atsavināts saskaņā ar likumu
„Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. Aicinu atbalstīt arī 3. – Juridiskās komisijas
priekšlikumu. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu, kas nosaka Valgundes
svētvietu, tās robežas un izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas ir
redakcionāls precizējums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz
likumprojekta 13.panta nosaukumu un otro daļu, un tiek precizētas redakcijas saistībā
ar to, ka attiecības starp baznīcu un baznīcas garīdzniekiem nav uztveramas kā darba
tiesiskās attiecības, bet tiek uzskatītas par kalpošanu.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums – tehnisks
precizējums saistībā ar pantu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz
papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu, kas nosaka valsts un pašvaldības
piedalīšanos Valgundes svētvietā notiekošo pasākumu organizēšanā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz
likumprojekta 16.panta pirmo daļu. Tas ir precizējums saistībā ar pantu numerācijas
maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz
likumprojekta pārejas noteikumiem. 1.punkts nosaka jaunu termiņu, un tas ir 2009.gada
1.maijs, līdz kuram baznīcai savi statūti ir jāsaskaņo ar šo likumu un jāiesniedz
Tieslietu ministrijai reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz
likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu, un arī tiek noteikts jauns termiņš –
2009.gada 1.jūlijs, līdz kuram baznīcai ir jāpaziņo Tieslietu ministrijai šā likuma
18.panta pirmajā daļā minētie dati. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim
Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Deputāts Jānis Šmits nevēlējās piedalīties debatēs, bet
deputāts Jānis Šmits aizmirsa pateikt paldies. Vislielāko paldies – gan no savas
puses, gan arī no Pareizticīgās baznīcas puses un no citu baznīcu puses – diviem
cilvēkiem, kuri visvairāk to pelnījuši par to, ka šis likumprojekts ir tapis. Un tie
ir šā likumprojekta, varētu teikt, garīgais tēvs un garīgā māte – Gunārs Kusiņš
un Lilita Vilsones kundze. Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Šmita kungs, man gan jums jāaizrāda, ka, skatot
likumprojektu trešajā lasījumā, var runāt tikai par priekšlikumiem. Paziņojumiem ir
laiks pēc sēdes beigām.

I.Šlesere. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz
papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 3.punktu, nosakot, ka Ministru kabinetam
līdz 2009.gada 1.oktobrim ir jālemj par Valgundes svētvietā esošo kultūras
pieminekļu apsardzības izveidošanu un attiecīga finansējuma nodrošināšanu. Aicinu
atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas Pareizticīgās
Baznīcas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais
lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz
tehniskus labojumus, lai Valsts būvinspekcijai būtu tiesības izsniegt un
pārreģistrēt reģistrācijas apliecības, pagarināt to derīguma termiņu vai anulēt
apliecības komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt
pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai
paredzētos pirotehniskos izstrādājumus – sprāgstvielas, detonatorus un arī to
palīgierīces. Papildus paskaidroju, ka, ņemot vērā, ka elektrošoka ierīces Ieroču
aprites likuma 1.panta 5.punktā definētas kā speciālie līdzekļi, to apriti turpmāk
reglamentēs atbilstoši minētā likuma 36.panta nosacījumiem. Tādējādi komersantiem,
kuri vēlēsies ražot, izgatavot elektrošoka iekārtas, turpmāk būs nepieciešams
saņemt licenci Iekšlietu ministrijā. Komisija 5.novembra sēdē apsprieda šo
likumprojektu, konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt to
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības
likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ietvertās normas
nepieciešamas, lai nodrošinātu apcietinātajiem notiesātajiem vienādas tiesības uz
saraksti par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ir ietverti papildu grozījumi, kas
nepieciešami steidzamai problēmas risināšanai. Komisija savā sēdē šo likumprojektu
apsprieda un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt
par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms
ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad
likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta
otrajam lasījumam – 20.novembris. Skatīt likumprojektu – 27.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”,
pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš,

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ietvertās normas nepieciešamas,
lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā norādīto neatbilstību Latvijas Republikas
Satversmei, kā arī ietverti citi grozījumi, kas nepieciešami steidzamai problēmas
risināšanai.

Komisija apsprieda likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt mūsu
ieteikumu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad likumprojekts Saeimas sēdē tiks izskatīts otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris,
izskatīt – 27.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un
piketiem””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam ir
saņemti divi priekšlikumi.

1. – PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Plinera kunga priekšlikums.
Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pieteikušies debatēs
deputāts Vladimirs Buzajevs un deputāts Jakovs Pliners. Bet mums ir laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu
pārtraukumu izsludināt nevis uz pusstundu, bet uz 15 minūtēm, respektīvi, no pulksten
15.00 līdz 15.15, un pēc tam turpināt sēdi, līdz visa darba kārtība izskatīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles:
„Nav! Ir!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka tiek
izsludināts pārtraukums no pulksten 15.00 līdz 15.15! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Pārtraukums no 15.00 līdz 15.15.

Tagad vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz komisijas
sēdi komisijas telpās. Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums vēlreiz zvanīt, jo daži
kolēģi vēl Sarkanajā zālē skatās kino.

Tātad es atgādinu, ka mēs iesākām runāt par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Tikām līdz
pirmajam priekšlikumam, ko ir iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un tās frakcijas priekšsēdētājs Jakovs
Pliners. Sākam debates, un vārds debatēs Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Lai varētu izprast, ko tad īsti mēs
vēlamies, pirmām kārtām būtu jāizprot likumprojektu sagatavojušās Tieslietu
ministrijas plāns. Ministrija vēlas likvidēt tiesības apelācijas instancē
pārsūdzēt mītiņa vai ielu gājiena aizliegumu. Lūk, ja esi zaudējis tiesā un tevis
pieteiktais pasākuma laiks ir pagājis, tad sēdi un klusē.

Savu priekšlikumu ministrija motivē visai glīti. Anotācijā
likumprojektam ir rakstīts: šie grozījumi ir vērsti uz Administratīvā procesa likuma
mērķa efektīvāku īstenošanu, sekmētu administratīvo lietu izskatīšanu
saprātīgos termiņos. Tas savukārt veicināšot sabiedrības uzticēšanos tiesu
sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā. Nu tad paskaidrojiet man, mīļie
kolēģi deputāti, kā tas ir iespējams, kad indivīdam atņemtas tiesības pārsūdzēt
pirmās instances tiesas lēmumu, kā tas veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu
sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā?

Mēs centāmies to noskaidrot, vēršoties pie paša tieslietu
ministra, bet viņš pastāvīgi izvairās no Kārtības rullī paredzētās tikšanās.
Kā toleranta frakcija, kas konsekventi cenšas ņemt vērā un ciena svešu viedokli,
mēs savā priekšlikumā nolēmām spert soli pretī Tieslietu ministrijai un pa pusei
pieņemt tās priekšlikumu, proti, likvidēt tiesības uz apelāciju tikai pašvaldībai,
kas bija aizliegusi pasākumu. Ja tā ir zaudējusi tiesas procesu pirmajā instancē, lai
tad cieš klusu un atlīdzina pasākuma pieteicējam izdarīto morālo kaitējumu. Acīm
redzami, ka šajā gadījumā daudz labāk tiks sasniegts autora deklarētais
likumprojekta leģitīmais mērķis. Gan administratīvais process tiks vienkāršots, gan
sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā
pastiprināsies. Protams, pašvaldība un tās upuris šai gadījumā tiek nostādīti
nevienlīdzīgā stāvoklī, bet šī oficiālās struktūras un tās aizvainotās
privātpersonas nevienlīdzība tiesas priekšā ir nostiprināta pašā Administratīvā
procesa likumā, tā 5.pantā, kas nosaka: administratīvajā procesā, it īpaši
pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros
veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Mēs pat bijām uzrakstījuši Dalbiņa kungam speciālu izskaidrojošu
vēstuli, bet izskaidrot šādus argumentus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai ir ļoti grūti kaut vai tāpēc, ka apspriežamais jautājums
nekādi nav attiecināms nedz uz aizsardzību, nedz uz korupciju, bet ir attiecināms uz
tādām Satversmē nostiprinātām cilvēku pamattiesībām kā pulcēšanās brīvība.

Likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, ilgajā
pastāvēšanas vēsturē šī komisija kļuva par atbildīgo tikai 8.Saeimas pilnvaru
laikposmā, un šajā īsajā laikposmā tā sabojāja šo likumu tā, ka pulcēšanās
brīvība pie mums izrādījās tādā līmenī, kāds pastāv Apvienotajos Arābu
Emirātos, kur aizvien vēl daudz ko nosaka šariāta likums.

2006.gadā Satversmes tiesa atcēla visus Aizsardzības komisijas
ieviestos jaunievedumus, kurus bija apstiprinājis Saeimas vairākums. Tagad mēs
riskējam atkal uzkāpt virsū tam pašam grābeklim.

Aicinu jūs neatkārtot vēlreiz tās pašas kļūdas un balsot
„par” PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mēs neaprobežojāmies tikai ar likumprojekta
grozījuma iesniegšanu vien, bet arī nosūtījām Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Dalbiņa kungam adresētu speciālu
vēstuli.

Vēstulē ir teikts: „Frakcija ir nosūtījusi vēstuli Latvijas
Republikas tiesībsargam Apsīša kungam, lūdzot sniegt savu viedokli par mūsu iesniegto
priekšlikumu un likumprojektu kopumā. Vēlamies arī Jūs informēt, ka frakcija ir
sagatavojusi deputātu jautājumu tieslietu ministram Bērziņa kungam, lūdzot sniegt ar
šo likumprojektu saistītus nozīmīgus statistiskos datus. Jautājums tika nodots
ministram 30.oktobrī. Sakarā ar augstākminēto lūdzam uzaicināt uz likumprojekta
apspriešanu tiesībsargu, neizskatīt likumprojektu, līdz tiks sniegtas tieslietu
ministra atbildes ne vēlāk kā 6.novembrī.”

Bet rezultāts sanāca sekojošs. Komisija izskatīja un noraidīja
mūsu priekšlikumu 5.novembrī – dienu pirms grozījumu būtības izpratnei
nepieciešamās tieslietu ministra atbildes saņemšanas. Un acīmredzot arī nekādu
tiesībsargu uz savu sēdi nebija aicinājusi. Rodas jautājums: kam šāda steiga bija
nepieciešama? Kas tā vispār par likumdošanu, ja atbildīgā komisija nevēlas
uzklausīt nedz ministru, nedz tiesībsargu?

Tad, lūk, no tieslietu ministra atbildes, kas tika saņemta nākamajā
dienā pēc tam, kad atbildīgā komisija noraidīja mūsu priekšlikumu, vismaz kļūst
skaidrs, par cik lielu apelācijas sūdzību skaitu ir runa. Pēdējo divu gadu laikā
Administratīvā apgabaltiesa bija izskatījusi nevis 600 un pat ne 60, bet pavisam tikai
6 sūdzības saistībā ar likumu par sapulcēm. Tas sastāda mazāk nekā vienu procentu
no kopējā sūdzību skaita. Tādēļ ne par kādu tiesas darba efektivitātes
palielināšanu gadījumā, ja tiks likvidēta apelācijas instance, nevar būt ne runas.

Cienījamie deputāti! Skaidri redzams, ka likumprojekta anotācijas
autori jūs atklāti maldina. Ministrs tā arī neatrada laiku atbildēt uz ļoti
vienkāršu jautājumu par to, cik no šīm apelācijām bija iesniegušas pašvaldības.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vismaz vienu apelāciju bija iesniegusi
Rīgas dome, kas nepamatoti atteica rīkot gājienu. Pirmās instances tiesa piesprieda
domei izmaksāt pieteicējam 500 latus kā morālā kaitējuma atlīdzību. Pašvaldības
apelācija tika noraidīta, bet kaitējuma summa samazināta līdz 300 latiem. Šis
“laimests” 200 latu apmērā līdzinās leģendārā Pirra uzvarai, jo tikai
juristu pakalpojumu segšanai dome bija iztērējusi no nodokļu maksātāju kabatas daudz
vairāk naudas. Nerunājot nemaz par to, kādas summas bija iztērējusi valsts abiem
šiem tiesas procesiem, ieskaitot tiesnešu algas, izlietoto papīru un telpu īri.
Tādēļ mūsu priekšlikums – aizliegt pašvaldībām pārsūdzēt tām nelabvēlīgus
pirmās instances tiesu spriedumus, neaizskarot Satversmē garantētās cilvēka tiesības
uz sapulču brīvību un taisnīgu tiesu, – ir absolūti pamatots un pelna, lai to
atbalstītu Saeimas vairākums.

Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pat anotācijā sākotnējam likumprojektam ir
skaidri saredzama visa tā nepilnība. Anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas
Pašvaldību savienības pausto viedokli lēmumu par atteikumu saskaņot sapulci, gājienu
vai piketu pārsūdzēšanas prakse liecina par to, ka vairumā gadījumu
administratīvās rajona tiesas spriedums un Administratīvās apgabaltiesas spriedums
konkrētajā lietā atšķiras. Līdz ar to secināms, ka minēto jautājumu izlemšanā
nav nostabilizējusies vienota prakse. Ievērojot to, ka likumprojektā ir paredzēta
tiesu instanču skaita reducēšana attiecībā uz lietām par pašvaldības atteikumu vai
ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā, nepieciešams pievērst uzmanību
tiesnešu apmācībām minēto jautājumu jomā, lai veicinātu vienotas prakses
veidošanos iepriekš minēto lietu izlemšanā, nodrošinātu tiesisku un pamatotu
nolēmumu pieņemšanu un novērstu nepareizu tiesību normu piemērošanu un
interpretāciju.

“Tieslietu ministrija ierosinās tiesnešu mācībās iekļaut
jautājumu par lietām par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena
vai piketa rīkošanā.” No šī citāta ir skaidri redzams, ka pirmās instances tiesu
darbs attiecībā uz aizliegumu rīkot sapulces pārsūdzēšanu nav apmierinošs. Un tas
nebūt neizsauc izbrīnu. Pirmās instances tiesai saskaņā ar likumu ir jāpieņem
spriedums triju dienu laikā. Tā vienkārši nav spējīga, par piemēru, pēc pašas
iniciatīvas savākt papildu informāciju, jo tam nepietiek laika. Pirmās instances tiesa
tiek pakļauta spēcīgam valdošo politiķu un iedzīvotāju vairākuma
neapmierinātības spiedienam, kad mītiņa vai gājiena mērķis šim vairākumam šķiet
šokējošs. Piemēram, ir zināms gadījums, kad dažas stundas pirms tiesas iekšlietu
ministrs un apspriežamā likumprojekta autors – tieslietu ministrs – pauda ne ar ko
nepamatotas lamas un draudus, adresētus mītiņa pieteicējam, tādējādi izdarīdami
nepārprotamu spiedienu uz tiesnešiem. No visiem šiem trūkumiem ir brīva apelācijas
instances tiesa. Tā var novērtēt visus argumentus “par” un “pret” bez jebkādas
steigas, pieprasīt papildu informāciju. Kaislības ap pieteikto pasākumu jau sen ir
izvirmojušas, un tiesa var objektīvi pieņemt spriedumu – bija vai nebija nepamatoti
ierobežota sapulču brīvība. Iepriekš minētais citāts neapstrīdami pierāda, ka
tieši apelācijas instances tiesa arī pieņem objektīvus spriedumus. Pēc visa
spriežot, tieši šie spriedumi arī nepatīk tieslietu ministram, un tas ir īstais
iemesls lēmumam likvidēt apelācijas instanci.

Patiesais likuma mērķis ir izbeigt skandālu valsts iekšienē un dot
iespējas arī turpmāk prettiesiski ierobežot sapulču brīvību. Ja mēs noraidīsim
PCTVL grozījumu, tad vienkārši iniciēsim veselu virkni kaunpilnu tiesas procesu ar
iepriekš paredzamu zaudējumu Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. (No zāles dep.
P.Tabūns: „Nebaidi! Nebaidi!”) Tiesa gan, ņemot vērā lietu izskatīšanas
ilgumu, visas negatīvās sekas būs jāstrebj jau citam tieslietu ministram, citai
valdībai un citai Saeimai.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko
piebilst?

J.Dalbiņš. Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! Man jāsaka, ka
Plinera kungs, vismaz manā uztverē, nekorekti interpretēja situāciju komisijas darbā.
Un es nevaru pieņemt to, ka, viņiem pašiem nepiedaloties komisijas sēdē, ir šādas
pretenzijas pret komisijas darbu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tas ir vienmēr
tā!”) Un baumas par to, ka komisija nav uzaicinājusi kādu vai kādu nav
informējusi (No zāles dep. J.Dobelis: „Meli!”), kategoriski noraidu.

Sēdes vadītājs. Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 1. –
frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētāja
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” priekšsēdētāja Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 57, atturas – 13. Priekšlikums nav
atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.
Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu”, pirmais
lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es jau steidzos… Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar
dokumentu, kura numurs ir 3115, – likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu”, ko
ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir sagatavots pirmajam lasījumam. Ar četriem
pantiem.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, pirms tam
piešķirot tam steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir
jābalso par steidzamību. Deputāts Eglītis nevēlas runāt par steidzamību… Lūdzu
zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par autoceļu
lietošanas nodevu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Ar šo mēs esam saņēmuši no Satiksmes ministrijas
piedāvājumu ieviest jaunu nodokli Latvijā… vai arī jaunu nodevu Latvijā. Latvija
līdz šim ir bijusi tādā situācijā, ka ceļi tiek remontēti no tās naudas, kuru
iekasē ar akcīzes nodokļa palīdzību. Tātad pilnīgi visi satiksmes dalībnieki, kas
iegādājas degvielu, maksā degvielas akcīzes nodokli un tādējādi samaksā arī par
ceļu remontiem. Lielākā daļa no akcīzes nodokļa tiek novirzīta ceļu remontiem.

Kas mums tiek piedāvāts šobrīd un ar kādu argumentāciju?
Satiksmes ministrija ir apgalvojusi, ka mums vajag šādu jaunu ceļa nodevu tāpēc, ka
mums ir liels tranzīta īpatsvars, ļoti daudz mašīnu no Krievijas brauc caur Latviju
uz Eiropu, un tā tālāk, un tā tālāk.

Kolēģi! Jūsu zināšanai: pati Satiksmes ministrija ir
aprēķinājusi, ka 80 procentus ienākumu – pat vairāk nekā 80 procentus
ienākumu! – no šīs nodevas sastādīs Latvijas tranzīta uzņēmumu maksājumi. Tātad
Latvijas uzņēmēji maksās par šiem ceļiem, tie maksātāji nebūs Krievijas
uzņēmumi, tie nebūs Baltkrievijas uzņēmumi.

Otrkārt, jūsu zināšanai: Latvija ar Krieviju un Baltkrieviju ir
noslēgusi līgumu par nodokļu savstarpēju neaplikšanu šajā jautājumā. Tātad ir
divas iespējas – vai nu tie Krievijas uzņēmēji, kuru automobiļi brauks caur Latviju,
šeit nemaksās, vai, ja viņiem liks maksāt, tad arī latviešiem būs jāmaksā par
tādu pašu skaitu dienu, ko latvieši, Latvijas uzņēmēji pavada Krievijā vai
Baltkrievijā. Ņemiet vērā tikai to vienu apstākli, ka no robežas līdz ostai
Latvijā ir viena diena, ko braukt, bet no Latvijas dodoties, piemēram, līdz Maskavai un
atpakaļ, sanāk vidēji 7 dienas, ko braukt! Tātad Latvijas uzņēmējam faktiski
sanāks 7 reizes vairāk maksāt par to, ka viņš ved savu kravu prom uz Krieviju.
Ņemiet vērā vēl vienu apstākli: 95 procenti no Latvijas transporta uzņēmumiem
strādā Krievijas teritorijā, veic pakalpojumus Krievijas teritorijā, tātad faktiski
šis jaunais nodoklis tā riktīgi smagi iesitīs pa Latvijas transporta uzņēmējiem.

Kā dara normālas valstis? Normālas valstis, manuprāt, tādā
situācijā, kad iet pietiekami labi ekonomikā, nodokļus tur relatīvi augstus un
neaizņemas naudu ārzemēs, netaisa lielu ārējo parādu. Taču, kad sāk iet slikti,
tad ir gan spilventiņš, ko palikt apakšā tiem segmentiem, kam iet sliktāk, –
respektīvi, samazina nodokļus un, iespējams, arī aizņemas naudu, lai uzlabotu
ekonomisko situāciju.

Kā dara Latvijas valdība? Visu dara tieši pretēji. Latvijā
šobrīd, kā jūs paši ļoti labi zināt, ir ļoti smaga ekonomiskā situācija. Ko
piedāvā Satiksmes ministrija? „Padarīsim to vēl sliktāku mūsu uzņēmējiem,
ieviesīsim jaunu nodokli jeb, pareizāk sakot, jaunu nodevu, lai Latvijas transporta
uzņēmumiem būtu vēl sliktāk!” Es aicinu šobrīd šādu lietu neatbalstīt. Vēl jo
vairāk tāpēc, ka šajā likumā es neredzu iekšā arī tās atlaides, kuras var
saņemt visi tie, kas nav tieši transporta pakalpojumu veicēji, bet kas brauc ar smago
tehniku, respektīvi, zemnieki un daudzi citi, mežinieki, kas veic darbu tieši meža
teritorijā, nevis uz ceļiem. Tās atlaides šobrīd tur nav iekšā!

Uzskatu, ka šobrīd, kad ekonomikā ir grūti, vēl iesist mūsu
uzņēmējiem nav nekādas jēgas, lai arī konceptuāli šāda ideja ar laiku būtu
atbalstāma, jo Eiropā daudz kur tas ir ieviests, bet ne visur; starp citu, lielā daļā
Eiropas tas nav ieviests.

Es aicinu šobrīd šādu likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka šis
likumprojekts ir iesniegts, nu, vismaz četrus gadus par vēlu. Un arī šobrīd nebūtu
tas piemērotākais brīdis šādu likumprojektu te izskatīt, jo ekonomikā ir recesija
un papildu izdevumi mūsu uzņēmējiem, nu, maigi izsakoties, nebūtu vēlami. Tomēr,
apzinoties Latvijas autoceļu slikto fizisko stāvokli un, protams, ņemot vērā to, ka
tāds tas ir lielā mērā tāpēc, ka ir šīs lielās smago automašīnu tranzīta
plūsmas, es aicinu likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus
otrajam lasījumam, lai nepaliktu zem tāda nevienlīdzīgas konkurences sitiena pilnīgi
visus Latvijas uzņēmējus, kas nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Tā ka
aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un vienlaikus konceptuāli domāt par
to, kā mēs varam savus uzņēmējus pasargāt no šīs jaunās nodevas tiešā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ikviens no mums, mēs visi pārvietojamies pa
mūsu valsts ceļiem, un mēs visi zinām, ka tie tik tiešām ir ļoti sliktā
stāvoklī. To neviens neapšauba! Mēs visi esam braukuši arī uz citām Eiropas
Savienības dalībvalstīm un zinām, ka kaut vai mūsu kaimiņos leišos, Lietuvā, ceļi
ir krietni labāki nekā pie mums. Tāpat mēs, lasot starptautisko presi, redzam, ka tad,
kad runa ir par ceļu stāvokli, uz Latviju vienmēr, kā saka, atsaucas vai to izceļ kā
vienu no piemēriem Eiropas Savienībā, kur ceļi ir vissliktākajā stāvoklī. Tātad
šajā ziņā mēs, šķiet, visi esam vienisprātis.

Tagad ir jautājums: kā risināt šo problēmu? Nenoliedzami, tur
pamatā ir vajadzīga viena lieta – nauda. Ja naudas būs vairāk, būs vairāk par ko
remontēt un pārbūvēt mūsu ceļus.

Šis priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam, ir par to, ka
mēs ieviešam jaunu nodevu, tātad faktiski nodokli, smagajam transportam virs 12
tonnām. Pirmajā acu uzmetienā, tas, šķiet, varbūt ir pareizais, kā saka, ceļš, jo
galu galā, kas tad visvairāk bojā ceļus? Protams, tas ir vissmagākais transports. Tas
jau arī liekas, kā saka, pirmajā acu uzmetienā pareizi.

Bet es domāju, ka tas, ko mūsu kolēģis Dzintars Zaķis mums
atgādināja un argumentēja, ir vērā ņemams arguments; proti, ekonomiskā situācija
nav no labākajām, arī starptautiskā transporta jautājums, kas pārsvarā ir starp
Latviju un Krieviju… mūsu transports daudz vairāk brauc pa Krievijas teritoriju nekā
pretēji.

Bet tā pamatproblēma, manuprāt, nav vis tā, ka nav pietiekami liela
nodeva smagajam transportam. Tā pamatproblēma ir tā, ka no akcīzes nodokļa, kas tiek
maksāts par degvielu un ko maksā visi šoferi, visi autovadītāji… ka ne visa šī
nauda aiziet autoceļiem. Man joprojām liekas, ja es nemaldos, ka arī nākamgada
budžetā, kas rītdien tiks debatēts, vairāk par 60 vai 70 procentiem šīs naudas
faktiski nenonāks autoceļiem.

Tātad tas mērķis, tā analīze un problēmas definēšana ir
pareiza. Tas mērķis ir pareizs – ieplūdināt vairāk naudas, lai varētu remontēt
ceļus. Bet tas avots nav pareizs! Manuprāt, mums nevajag papildus uzlikt vēl vienu
uzņēmējdarbību apgrūtinošu nodevu pārvadātājfirmu smagajam transportam, bet
meklēt veidus un spiest mūsu valdību nākt ar priekšlikumiem, kādā veidā, mazinot
vienā vietā valdības tēriņus, var palielināt akcīzes nodokļa izmantošanu tieši
autoceļiem, nevis segt no tā vispārējās budžeta vajadzības.

Līdz ar to es argumentēti tomēr aicinu neatbalstīt šo
priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Es pievienojos tiem kolēģiem, kas arī aicina neatbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā. Un es gribētu minēt vēl dažus argumentus, kāpēc
tas nebūtu jāatbalsta. Piemēram, Latvija plāno ieviest 7 latu nodokli par vienu dienu,
turpretim mūsu kaimiņvalstī ir 4 lati par vienu dienu. Latvija plāno ieviest gada
maksu – 560 lati gadā, turpretim lietuviešiem gada maksājums ir 320 latu.

Tālāk. Jūs domājat, ka visa tā nauda ies ceļu uzturēšanai? Es
šaubos, jo praktiski ir jau domāts par tādu lietu kā elektromagnētisko karšu
ieviešana, lai varētu apkalpot visu šo lietu. Tātad liela nauda aizies
infrastruktūras izveidei un jaunu ierēdņu vietu radīšanai vai jaunu vietu
radīšanai, kas apkalpos visu šo lietu. Tāpat arī autoinspekcijai būs nepieciešami
papildu resursi, lai visu to kontrolētu. Un līdz ar to lielākā daļa šīs naudas
aizies administratīvajai uzturēšanai un kontrolei. Līdz ar to nesamērīgs būs arī
šis ieguvums mūsu valstij salīdzinājumā ar zaudējumu biznesam.

Vēl viena lieta ir. Ja mēs gribam rūpēties par mūsu ceļiem un
palielināt ieņēmumus, tad ir jāatceras, ka mūsu valstī viens no zemākajiem akcīzes
nodokļiem ir degvielai.

Tagad, kad ir pasaules krīze, kad naftas cena ir ļoti zema un līdz
ar to benzīna cena mēneša laikā ir kritusies vismaz par 15 santīmiem, varētu
palielināt kaut vai nedaudz šo akcīzes nodokli, un, es domāju, lietotāji to
neizjustu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Leiškalna kungam būtu kas piebilstams komisijas
vārdā?

K.Leiškalns. Ja kāds ir teicis 17 reizes kaut ko, tad komisijas
vārdā ir jāatbild.

Tik tiešām gan Zaķa kunga, gan Kariņa kunga, gan Reira kunga
teiktajā bija vesela virkne baltu, skaistu patiesību. Ja mēs paskatāmies šobrīd uz
Latvijas ceļiem un paskatāmies uz kaimiņiem, kuriem tomēr šāda nodeva ir, tad ir
skaidrs, ka mums kaut kas ir jādara. Un tās izejas jau nav daudzas. Viena ir šobrīd
celt akcīzes nodokli degvielai, otra – simtprocentīgi šos nodokļa ienākumus novirzīt
ceļu sakārtošanai. Tā ir tā otra alternatīva, ko mēs varētu darīt. Bet Ministru
kabinets ir izšķīries – acīmredzot kopā ar Satiksmes ministriju – par minēto
likumprojektu. Mēs noteiksim pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo es
baidos, ka mēģināt kaut kā aizsargāt vietējos būs ļoti grūti, jo tad mums
„piesies” tie paši lietuvieši diskrimināciju, tur vesela virkne problēmu. Es
nedomāju, ka līgums par savstarpēju neaplikšanu ar nodokļiem attiecas uz nodevām.
Tas nu gan tā nevarētu būt. Neattiecas. Neattiecas! Bet es aicinu nobalsot pirmajā
lasījumā, un skatīsimies, ko ar šo var darīt tālāk. Jo nav jau tā, ka tikai daži
Saeimas deputāti iebilst pret minēto likumprojektu. Ir vesela virkne uzņēmēju
asociāciju, kas saka: „Nē, mēs negribam šādu jaunu nodevu, mēs to uzskatām par
nodokli un mūsu konkurētspējas samazināšanu!”

Tāpēc domāsim, ko var darīt. Tā ka atbalstiet, lūdzu, pirmajā
lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par autoceļu lietošanas
nodevu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 20, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad mēs otrajā lasījumā šo likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē.

K.Leiškalns. Šā gada 1.decembrī gaidīsim priekšlikumus beidzamo
dienu, un likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē 11.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes
darba kārtības jautājumu, man ir jānolasa deputāta Visvalža Lāča iesniegums.
Deputāts Visvaldis Lācis vēlas mums vēstīt: „Balsojot par PCTVL frakcijas deputāta
priekšlikumu neatbalstīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
viedokli un lēmumu, es steigā nepareizi nobalsoju par atbalstu PCTVL. Esmu kļūdījies
balsojumā. Mans balsojums ir „pret”.” Un paraksts – „Deputāts Visvaldis
Lācis”.

Un tagad nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Nacionālās operas likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu
atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz pārveidot
Latvijas Nacionālās operas juridisko statusu no valsts kultūras iestādes uz valsts
sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tas ļaus kļūt operai saimnieciski
patstāvīgākai, veicinās pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nepārprotami ļaus
ātrāk reaģēt uz tirgus situāciju, ļaus optimālāk izmantot finansiālos un cilvēku
resursus. Ir jau pierādījies, ka citu valstu teātru pārveide par valsts
kapitālsabiedrībām kopš 2005.gada ir norādījusi uz pozitīvu pieredzi. Kā liecina
gada pārskati, kopš pārveides teātri jaunajā statusā ir strauji attīstījušies.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas
Nacionālās operas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī laiku, kad mēs Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.novembrim un izskatīt
likumprojektu otrajā lasījumā 27.novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Pirms mēs skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu,
informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu mainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt
kā darba kārtības 40.jautājumu, tas ir, faktiski tagad uzreiz. Vai deputātiem ir
iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Ir! Nav!”) Deputāti iebilst
pret šādu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – izskatīt otrajā
lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā”” kā šodienas darba kārtības 40.punktu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 36, atturas – 1. Šis
likumprojekts ir izskatāms kā darba kārtības 40.punkts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dokumenta numurs ir 3264, pie tam vēl „B”, – likumprojekts
„Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā””.

Atbildīgā komisija saņēma vienu – čaklā deputāta Kariņa
priekšlikumu par 1.panta izslēgšanu no likumprojekta. Atbildīgā komisija, kas savā
vairākumā tikko bija balsojusi „par” šā panta iekļaušanu, neatbalstīja Kariņa
kungu.

Aicinu parlamentu rīkoties tāpat.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man jau faktiski nekas cits vairs neatliek, kā
vien faktiski atkārtot argumentāciju.

Es atkārtoju. Valdība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt „Parex
bankas” kontrolpaketi. Šobrīd neviens šajā zālē to nav apstrīdējis vai
uzskatījis, ka tas ir nevajadzīgi. Tālāk valdība grib iecelt savu pārstāvi par
šīs bankas jeb jaunās bankas, kā gandrīz jau varētu teikt, padomes
priekšsēdētāju. Un tā grūtība ir tā, ka šis cilvēks ir ierēdnis, nevis
baņķieris. Arī diskusijā komisijā, es varu to atkārtot, izskatot šo likumprojektu,
joprojām netiek sniegta jebkāda argumentēta… nekādi argumenti par labu šim…

Tāpat mēs, parlamentārieši, zinām, kādas ir potenciālās sekas
nodokļu maksātājiem visā šajā procedūrā, kādas ir, teiksim, valdības garantijas
par naudu, kura tiek un acīmredzot vēl tiks ieplūdināta tur iekšā… Nekā mēs
nesaprotam.

Šis likumprojekts paredz atcelt vienu interešu konflikta
ierobežojumu, ko Saeima ir likumprojektā noteikusi, – to, ka amatpersona nevar
vienlaikus ieņemt divus šādus amatus. Un mans priekšlikums ir tieši svītrot šajā
likumā pantu, kas ļautu šādai amatpersonai ieņemt vienlaicīgi divus šādus amatus.

Es aicinu visu šo un arī agrāk argumentēto iemeslu dēļ
neatbalstīt šo valdības ieceri un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu, jo tālāk, jo trakāk! Vispirms steidzamība,
bez atkārtotas izskatīšanas. Šobrīd izskatās, ka nu tik traki Bičevska kungs ir
vajadzīgs amatā, ka līdz sēdes beigām vairs nevar nociesties. Un tā kā komisijas
priekšsēdētājs nenoliedza, ka šis ir „Bičevska kunga likums”, tad nu
pievērsīsimies Bičevska kunga personībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „To nu
gan nevajag! Tas nav korekti!”) Es runāju… Tas ir par tēmu! Es vēlos
argumentēt, kādēļ šie ierobežojumi attiecībā uz interešu konfliktu nav izņemami
no likuma. Runājot par Bičevska kunga biogrāfiju, lietošu tikai publiskus avotus…

Sēdes vadītājs. Godātais Šadurska kungs, mēs nerunājam par
Bičevska kungu, mēs runājam par Kariņa kunga priekšlikumu – izslēgt likumprojekta
1.pantu. Mums šobrīd ir otrais lasījums.

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi! Tad man papildus ir vajadzīga
pus minūte argumentācijai, lai pierādītu saiti.

Sēdes vadītājs. Jums pašreiz ir četras minūtes. Runājiet! (No
zāles dep. J.Šmits: „Runā, Kārli!”)

K.Šadurskis. Krišjānis Kariņš, aicinot izslēgt likumprojekta
1.pantu, novērš iespējamo konflikta situāciju, interešu konflikta situāciju, kāda
rastos, ja Mārtiņš Bičevskis ieņemtu šo amatu. Tātad Mārtiņš Bičevskis, Tautas
partijas jaunatnes organizācijas vadītājs, ir strādājis Valsts privatizācijas
aģentūrā, 7.Saeimas loceklis no Tautas partijas, Iekšlietu ministrijas parlamentārais
sekretārs, iekšlietu ministra Segliņa padomnieks, – ievērojiet, lūdzu! – Pilsonības
un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Visos amatos tālāk – Vinetai Muižniecei
ieceļot bez atklāta konkursa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā, pēc tam
Slaktera kungam bez konkursa ieceļot Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā…
tātad viņš nav vinnējis nevienā konkursā un ir iecelts bez konkursa. Pieredzes banku
lietās – nekādas! Valsts kontrole pat nespēja dot atzinumu par Bičevska kunga darbību
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā. Tik traki tur bija finanšu lietās!

Kā tas ir iespējams, ka ministriju finanšu pārskatos atklājas tik
rupjas kļūdas? Sudrabas kundze, piemēram, uzsvēra, ka tiesu administrācijas
gadījumā bijusi ļoti vāja Tieslietu ministrijas uzraudzība. Sarakstē ar Šveices
advokātu Lenslingeru par tiesiskās palīdzības lūgumu, kuru šveiciešu kolēģiem
nosūtīja Ģenerālprokuratūra, noskaidrojot Ventspils mēra Lemberga patieso lomu
uzņēmumos, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Bičevskis sniedza tādas rakstveida
atbildes, kuras var tulkot kā netiešu Ģenerālprokuratūras darbības tiesiskuma
apšaubīšanu.

Man rodas trīs jautājumi: pirmkārt, kā Mārtiņam Bičevskim
veicās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbības tiesiskuma
nodrošināšanu, ja vēlāk atklājās, ka šā dienesta augstas amatpersonas tiek
turētas aizdomās krimināllietā par Latvijas pilsoņu pasu tirgošanu Krievijas
miljonāriem?

Otrkārt. Vai taisnība, ka Tieslietu ministrijas valsts sekretāram
Bičevska kungam bija disciplinārlietas par vienlīdzības principa pārkāpšanu
atalgojuma sistēmā?

Un treškārt. Kā ar Valsts civildienesta likuma 1.pantā noteikto
politisko neitralitāti saskan ierēdņa aktīva dalība Tautas partijā? Jācer, ka
Bičevska iecelšana šajā amatā nedestabilizēs finanšu situāciju valstī, un jācer,
ka šī iecelšana nenotiek tāpēc, lai Bičevska kungs varētu šeit izpildīt
konsultācijas ar plaši pazīstamo uzņēmējdarbības konsultantu Andri Šķēli.

Godātie kolēģi! Pirms nav saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem,
ir ļoti grūti atbalstīt šo likumprojektu, tāpēc pagaidām es iesaku atbalstīt
Kariņa kunga 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artim Kamparam. Es tomēr
aicinātu runāt par priekšlikuma būtību, nevis par personālijām.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Pirms manis
runātāji un arī iepriekšējās debatēs pirmajā lasījumā mēs galvenokārt
pievērsāmies tieši Bičevska kungam, kas ir saprotami, bet es tomēr gribētu vērst
uzmanību uz to, ka mēs pieņemam likumu ar vispārīgu normu, kas attiecas ne tikai uz
Bičevska kungu. Un, manuprāt, tā ir ļoti liela problēma, jo tieši šodien garajās
debatēs, kur arī premjers bija klāt, principā visi šeit zālē sēdošie uzskatīja,
ka šī padomju un valžu paplašināšanas metode nav pieļaujama.

Tātad, kolēģi, es jums tūliņ nolasīšu veselu sarakstu no tikai
četriem valsts uzņēmumiem, kuriem savukārt ir meitas uzņēmumi un kuros mēs
pieļaujam šādu politiski angažētu padomju locekļu iecelšanu.

Tātad „Latvenergo” meitas uzņēmumi – akciju sabiedrība
„Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrība „Sadales tīkls”. Politiķi
godprātīgi varēs iet šajos uzņēmumos un atkal saņemt savās valdēs un padomēs
naudiņu.

„Lattelecom” grupa: „Citrus Solutions”, „Lattelecom
Technology”, Baltijas Datoru Akadēmija, „Lattelecom BPO”.

„Latvijas Pasta” meitas uzņēmums – akciju sabiedrība „IT
Latvija”.

„Latvijas Dzelzceļa” meitas uzņēmumi: SIA „LDz Cargo”, SIA
„LDz Infrastruktūra”, SIA „LDz Ritošā sastāva serviss” un tā tālāk.

Tātad mēs principā pieņemam noteikumus, ka mēs atkal… Lai gan
mēs debatēs runājam vienu, mēs darām pilnīgi, radikāli pretējo, atverot plašas
durvis politisko partiju papildu deleģētiem pārstāvjiem, kas saņems savu naudiņu
padomēs.

Kolēģi! Kurp mēs ejam?! Vai tiešām tas cinisms un tā divkosība
Saeimas zālē sēdošajiem nav aizgājusi pāri mēram? Nu, padomājiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Ko tas mēness ar jums izdarījis!”)

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu te nekādas populistiskas runas un
neteikšu arī varbūt… kā šeit mani izaicina daži no šiem nacionālajiem
liberāļiem… Es runāšu tikai juridiski par šo pašreiz izveidojušos situāciju.

Šajā gadījumā mēs tiešām visi skaidri zinām, ka, pirmkārt,
šoreiz personas tiek ieceltas amatā nevis saskaņā ar likumu, bet konkrētām personām
par labu tiek rakstīts likums vai grozīts likums.

Punkts numur 2. – kā bieži šeit saka un kā mēs to dzirdam – ir
tas, ka Bičevska kungs pašlaik pats ārkārtīgi riskē, jo – paklausieties, kolēģi! –
saskaņā ar likumu Bičevska kungs pagaidām… man ir tāda informācija… agrāk
Krūmane nebija, bet bija valsts sekretāru vietnieki par valsts kapitāla daļu
turētāju pārstāvjiem… Bičevska kungs Hipotēku un zemes bankā tagad ir kapitāla
daļu turētāju pārstāvis. Viņš pieņem lēmumu, piemēram, kontrolē šo Hipotēku
un zemes banku, viņš pieņem lēmumu par atalgojumu Feiferim, bet savukārt, lai
Bičevskis tiktu „Parex bankā” par priekšsēdētāju, par to lemj Hipotēku un zemes
banka, tostarp arī Feiferis un pārējie.

Manuprāt, šajā likumprojektā ir ielikts ikdienā ārkārtīgi
bīstams interešu konflikts. Es domāju, ka viņam labākajā gadījumā ir jāatsakās
no šīs valsts kapitāla daļu turēšanas šajā Hipotēku un zemes bankā, jo tad
varētu izvairīties no šā konflikta. Pretējā gadījumā šis konflikts pastāv. Nu,
nāciet un pasakiet man, ka nepastāv šāds konflikts! Un šeit katrā ziņā galvenais
ir šā konflikta vērtēšana… Sākuma konfliktu, protams, vērtēs tā persona, kas
ieceļ, un tas būs Ministru kabinets. Bet pēc tam taču pēc Ministru kabineta ikdienā
konfliktu vērtēs KNAB par attiecīgajām darbībām, ko šie kungi tur darīs.

Šajā gadījumā es tiešām saredzu, ka šeit varētu būt
problēmas. Es nekritizēju Bičevska kungu kā juristu. Es arī kā Saeimas pārstāve
nevaru par viņu neko sliktu teikt, bet viņš ir ārkārtīgi drosmīgs cilvēks, ja
piekrīt šādai lietai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vo! Nu īstais būs!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt padomju anekdoti, kas
sastāv tikai no divām rindkopām. Pirmā ir no PSKP programmas: „Viss ir cilvēka
labumam.” Un otrā rindkopa: „Un es to cilvēku zinu.” Un faktiski tā ir
likumprojekta būtība. Nu nedrīkst tā darīt! Mēs tomēr civilizētā valstī
dzīvojam!

Es gribētu arī atgādināt jums 8.Saeimas likumprojektu, kuru mēs
pieņēmām vienas sēdes laikā, – par cienījamā Kažociņa kunga uzņemšanu Latvijas
pilsonībā. Kā arī gribētu atgādināt vēsturi ar politiskiem ierobežojumiem dažos
vēlēšanu likumos. Tā ir tapis „Rubika kunga likumprojekts”. Ja mēs darīsim tā
arī šodien, tad mēs neesam civilizēta valsts, bet kāda Eiropas Savienības province.
It īpaši tāpēc, ka runa ir par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā. Tas ir ļoti svarīgs likums, un tā darīt ar viņu, kā gribētu darīt
valdošais vairākums, tomēr nedrīkst.

Sakarā ar to PCTVL balsos „par” 1. – Kariņa kunga priekšlikumu,
bet „pret” likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neviens no mums
un arī neviens cilvēks pēc sava rakstura jau nav eņģelis – nedz es, nedz jūs, nedz
citi. Tā nevar teikt: tāds ir mans raksturs, un es tādēļ to daru! Raksturs cilvēkam
ir mūža uzdevums – arvien, arvien, arvien kaut ko palabot sevī. Un es uzskatu, ka
tādam pašam raksturam, kas vienmēr kaut ko grib palabot uz labo un labo, kad ir
saredzējis savas kļūdas… ka tādam raksturam ir jābūt arī politiskajām partijām.

Diemžēl pēc visām šīsdienas debatēm atkal ir skaidri redzams, ka
ar šo likumu, ko grib pieņemt viena cilvēka labad, četras koalīcijas partijas, ja
viņas balsos „par” šo likumu, nevēlas savu raksturu labot… ne ar ko labot. Viņas
grib palikt eņģeļa lomā un izlikties, ka viss ir kārtībā, ka viss ir labi un ka
tās atkal ir tās pareizās. Nedariet to kļūdu! Nedariet!

Es jau reiz teicu, ka Austrumu filozofi pauž labu lietu – aicina
uzklausīt vecus cilvēkus. Kā gados vecākais Saeimas deputāts es saku: „Nedariet!
Jūs būsiet zaudētāji!” Tauta drīz vien… to jau ir sapratusi, un to rāda jūsu
novērtējums visās šajās socioloģiskajās aptaujās. Un viņa to sapratīs vēl
labāk. Jūs būsiet zaudētāji! Nepieņemiet šo likumu viena cilvēka dēļ!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Leiškalns komisijas
vārdā vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, komisijas vārdā es šo to tomēr piebildīšu.
Netiek pieņemts likums Bičevska kunga dēļ, lai gan aiz šā likuma pieņemšanas
Bičevska kungs stāv! Likums tiek pieņemts konkrētajai situācijai. Un konkrētā
situācija prasa steidzīgu risinājumu. Bičevska kunga iespējamā nonākšana interešu
konfliktā caur mātes banku un caur jauno meitas banku ir Bičevska kunga problēma. Ja
viņš to neatrisinās, tad sēdēs aiz restēm. Tā nav šā likuma problēma! Viņš var
atteikties būt par kapitāla daļu turētāju, ja likums tam traucē.

Otrkārt. Bija deputāta Kariņa priekšlikums – izslēgt likumprojekta
1.pantu. Un tas ir priekšlikums, par kuru mums jārunā, jo, sākot apspriest Bičevska
kungu, mēs varam nonākt līdz „Delfu” līmenim, kur tas viss skan apmēram tā:
„Leiškalns ir dumjš, tāpēc ka ir resns, a resns ir tāpēc, ka bija bufetnieks.”
Nu nav jēgas mums šādā veidā mēģināt risināt problēmas parlamentā!

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, kas skan – neatbalstīt
deputātu Kariņu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kariņa priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Skatot šo likumprojektu, mēs
saredzējām esošajā likumā dažas neprecizitātes, tāpēc kopā ar juristiem ir
radīta sakārtojoša redakcija, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un arī 3.priekšlikums ir tieši no šīs pašas
„operas”, tas ir, esošajā likumā ir sīkas nekārtības, kuras mums ir iespēja
šodien izlabot. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā – un nu jau
galīgajā – lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija! Lūdzu šim grozījumam piešķirt
steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu
līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

O.Spurdziņš. Kā jau es minēju, tas ir tikai viena veida grozījums,
jo tā būtība ir aizstāt visā likumā vārdus „dome (padome)” attiecīgajā
skaitlī un locījumā ar vārdu „dome” attiecīgajā skaitlī un locījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku,
kad šo likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Jūs jau dzirdējāt, ko es teicu,
– šeit faktiski ir tikai grozījums, kas ir tehniskas dabas, un man ir lūgums, ja jums
nav iebildumu, likumprojektu uzreiz pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un
mantas izšķērdēšanas novēršanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par
sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, pirmais
lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minētais likumprojekts, tāpat kā
iepriekšējais, ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Aicinu to pieņemt
pirmajā lasījumā, bet pirms tam nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un
sociālajām dzīvojamām mājām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām
mājām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, komisijas vārdā es
aicinu šodien nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim
par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām
dzīvojamām mājām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Arī šā likuma grozījumi ir saistīti
ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat kā iepriekšējos es aicinu atbalstīt
pirmajā lasījumā un pirms tam nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi deputāti! Atbildīgais referents
nedaudz tehniski kļūdījās. Komisija šo likumprojektu neierosina kā steidzamu,
tādēļ… (No zāles: „Kāda starpība?”)

Sēdes vadītājs. Tad ir diemžēl jāatzīst, ka tā ir kļūda, ko
mēs tīri procedurāli nevaram šobrīd labot Saeimas sēdē, vienīgi tad, ja 10
deputāti iesniedz priekšlikumu par steidzamību… Bet šobrīd par steidzamību balsot
mēs nevaram, Lagzdiņa kungs. Jā.

J.Lagzdiņš. Protams, tādējādi, godātie kolēģi deputāti, es
aicinu komisijas vārdā balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam
Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

To mēs, kolēģi, varam labot arī ar termiņa noteikšanu. Mēs
noteiksim garāku termiņu iesniegšanai un noteiksim izskatīšanu… Līdz ar to lai
paliek tā steidzamība!

Sēdes vadītājs. Nē, es atvainojos, mēs nevaram tagad steidzamību
nekādā veidā piešķirt šim likumprojektam, jo komisijas sagatavotajā vēstulē
Saeimas Prezidijam steidzamība nav prasīta, līdz ar to nav neviena dokumenta, kas
atspoguļotu komisijas viedokli par steidzamības nepieciešamību šim likumprojektam.
Jā, nav bijis tāds komisijas lēmums, vismaz uz papīra nav nofiksēts. Tātad,
lūdzu… pirmkārt, lūdzu, atceļam balsojumu par steidzamību!

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pirmajā lasījumā! (No
zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kas notiek Saeimā?”) Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu – 20.novembri. Un vienlaikus atbildīgais deputāts atvainojas par
tehnisko kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
20.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Latvijas Sarkanā Krusta likums”, pirmais
lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt piedāvāto likumprojektu
pirmajā lasījumā un iepriekš jau izsaku pateicību par vēlmi atbalstīt šo
likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Johaidī!”)

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 5000
nevalstiskās organizācijas (un viena no tām ir Latvijas Sarkanais Krusts), to starpā
ir arī starptautiskas organizācijas, to nodaļas. Nevienai no viņām nav atsevišķa
likuma. Kādēļ šai vienai ir nepārvarama vēlme panākt Sarkanā Krusta likuma
virzīšanu caur Saeimu? To jautāju cienījamam Nagobada kungam kā šīs organizācijas
vadītājam mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Pirmkārt, vajagot stiprināt oficiālu sadarbību ar valsti. 8.Saeimas
laikā tika parakstīts memorands par sadarbību ar nevalstisko sektoru, un katru gadu
tiek organizēta diena, kad notiek parlamentāriešu un komisiju diskusijas ar
nevalstiskajām organizācijām. Līdzīga sadarbības vienošanās ir parakstīta ar
nevalstisko sektoru arī Ministru kabinetā.

Tas interesantākais fakts sadarbībā ar parlamentu šodien ir tas, ka
vairāki mūsu Saeimas deputāti no koalīcijas partijām jau ir šīs Sarkanā Krusta
organizācijas padomē. Tie ir Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis un
Latvijas Pirmās partijas deputāts Vitālijs Aizbalts, kuri ir ievēlēti 2007.gada
27.aprīlī un darbosies līdz 2010.gadam. Kur vēl ciešāku sadarbību! (No zāles:
„Nebalsos!”)

Otrkārt, likums esot vajadzīgs, lai aizsargātu Sarkanā Krusta
simboliku. Jau pašreiz to aizsargā Krimināllikums. Rodas jautājums: kādēļ par
simbolikai speciāli likumā noteiktu aizsardzību necīnās neviena no pārējām
Latvijas aktīvi strādājošajām starptautiskajām organizācijām? Varbūt ar steigu
vajag rakstīt šādus pašus likumus Pasaules Veselības organizācijai vai UNICEF?

Īstenībā īstais iemesls ir stipri tālu no augstajiem mērķiem un
ideāliem. Šis likums ir vērsts uz pilnīgi piezemētām, merkantilām tieksmēm.
Sarkanā Krusta, vienas no lielākajām nevalstiskajām organizācijām, īpašumā
30.gados bija nekustamie īpašumi. Taču karu seku dēļ un turpmāko 60 gadu okupācijas
laikā daudzi no tiem sen jau būtu kļuvuši par drupu kaudzītēm, apaugušām ar zāli,
ja valsts un pašvaldības nebūtu 60 gadu laikā ieguldījušas miljoniem latu šo
īpašumu atjaunošanā un uzturēšanā.

Likumprojekta 3.pants esošajā redakcijā paredz, ka pašreizējais
Latvijas Sarkanais Krusts ir visu, tajā skaitā īpašumu un mantisko tiesību tiesisks
pārmantotājs. 2007.gada pārskata 10.punktā Sarkanais Krusts norāda, ka organizācijas
darbību kavējošie faktori ir joprojām neatgūtie īpašumi. Apakšā – Nagobada kunga
paraksts.

Anotācijā apzināti tiek maldināti gan deputāti, gan sabiedrība,
ka šis likumprojekts nekādi nav saistīts ar valsts un pašvaldību interesēm un
funkcijām. Tā nav patiesība! Tie varētu šajā ekonomiskās krīzes situācijā būt
daudzi miljoni latu, kuri būtu jāmaksā par nomu vai citu telpu iegādi esošo
pašvaldību un valsts funkciju turpināšanai. Ne velti šis likums četru Saeimu laikā
ne reizi nav ticis tālāk par iesniegšanu tieši šo iemeslu dēļ. Tas arī ir īstais
iemesls, nevis simboli vai sadarbība. Jau Latvijas Kultūras fonda skandāls pašreiz
parāda, kā aiz skaistajiem ideāliem un saukļiem īstenībā tiek realizētas
mantiskās intereses.

Visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri patiesu ideju dēļ pašaizliedzīgi
palīdz saviem līdzcilvēkiem Sarkanā Krusta vārdā! Taču arī pašreizējā
likumdošana pilnībā ļauj tiesas ceļā pierādīt savas tiesības un aizstāvēt savus
simbolus.

Tādēļ aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, līdzīgi kā tas jau
astoņas reizes nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai. (No zāles dep. J.Šmits:
„Lai dzīvo Sarkanais Krusts!”)

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi!
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot sēdēs un pētot šos
jautājumus, uzklausot arī Latvijas Universitāti un vēl arī citas nevalstiskās
organizācijas, skaidri un gaiši diskutējot, panācām vienošanos, ka šī
likumprojekta, par kuru ļoti enerģiski un emocionāli runāja Circenes kundze, 4.pants
uz otru lasījumu tiek labots. (No zāles dep. I.Circene: „Trešais!”)
Ceturtais! Un šajā gadījumā ir runa par to, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir biedrība,
kas iekļaujas arī starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā.

Kolēģi, šis jautājums tiek skatīts, kā palicis manā atmiņā un
kā mēs runājām komisijas sēdē, jau vismaz no 7.Saeimas, ja ne vēl senāk. Tādēļ
arīdzan otrajam lasījumam, kolēģi, es ļoti aicinātu komisijas vārdā iesniegt
priekšlikumus un palīdzēt sakārtot Sociālo un darba lietu komisijai šo likumu. Tā,
kā jūs to gan juridiski, gan arīdzan citādi uzskatāt par nepieciešamu.

Vēlreiz atgādinu, ka komisija labos, noteikti labos, šā likuma
4.pantu. Iespējams, ka jūs varat iesniegt labojumus arī par 3. vai citiem pantiem, bet
šodien es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Jo ne jau mums visi
likumprojekti pirmajā lasījumā ir tik perfekti, ka otrajā un trešajā lasījumā
nepavisam nav ko labot. Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nezinu pateikt, kuram
šajā gadījumā ir taisnība un kurš viedoklis būtu pareizāks. Bet atkal nejauši
manas deputāta gaitas ir novedušas pie tā, ka es esmu saskāries ar šo problēmu.
Proti, 2008.gada martā mans jaunības paziņa, Latvijas ievērojamākais osteologs,
profesors Georgs Jankovskis lūdza mani kā deputātu ierasties Altonavas ielā, ēkā,
kur arī jau padomju laikā bija attiecīgs mūsu Zinātņu akadēmijas institūts. Nu, es
nevarēju atteikties. Es aizgāju. Tur bija neliela zinātnieku grupa, vairāki zinātņu
doktori, un viņi mani bija uzaicinājuši tādēļ, ka, lūk, pēc viņu vārdiem… Es
uzsveru, daži bija arī tādi, kas tik aktīvi tur neizteica šo pārējo cilvēku domas.
Un pirmo reizi es tur dzirdēju Nagobada vārdu. Es līdz tam nezināju, kas šis cilvēks
ir. Tātad viņi mani brīdināja – no viņu viedokļa, vēlreiz uzsveru, – nekādā
gadījumā neatbalstīt Nagobada kunga vēlmi iegūt šo māju savā īpašumā. Es
uzklausīju šīs domas un teicu – tad, kad pienāks balsojums, tā kā es neko nezinu, es
par šo jautājumu painteresēšos un tad izlemšu, kurā pusē nostāties. Bet no
ievērojamu zinātnieku pulciņa – tur bija arī matemātikas speciālisti,
datorzinātnieki, kas strādā veselības laukā, – es saņēmu šādu brīdinājumu.
Neatbalstīt Sarkanā Krusta vēlmi iegūt īpašumā ēku Altonavas ielā, jo viņi
uzskatīja, ka šai ēkai jāpieder arī turpmāk Latvijas medicīnas zinātnei.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu ļoti īsi, jo,
kā jau minēja Circenes kundze, šis jautājums tika izskatīts Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Varu tikai izteikt savu personīgo viedokli, kurš, es
domāju, reizē varbūt sakritīs arī ar manas frakcijas viedokli: mani pārsteidz tas,
ka no tāda cilvēka mutes, kurš visskaļāk mūsu parlamentā vietā un nevietā runā
par cilvēktiesībām, kas parasti saistās ar dažādām minoritātēm, šajā gadījumā
man nācās uzklausīt jautājumu par īpašuma lietām. Un, protams, es saprotu, ka
latviešiem ir tāds teiciens – par naudu pat velns dancojot, bet es tomēr aicinātu
atgriezties atpakaļ pie jautājuma un atšķirt, par ko tad ir šis likums. Tas ir
Latvijas Sarkanā Krusta likums, kura mērķis tātad ir reglamentēt šīs organizācijas
tiesisko statusu, darbības pamatuzdevumus un tā tālāk, un tā joprojām.

Kolēģi, jūs visu dienu runājat par naudu. Visu dienu jūs runājat
par valsts izzagšanu, par to, kas tik te valstī nenotiek. Man ir jautājums. Jūs esat
likumdevēji vai kas? Ja patiešām šajā likumā ir nepilnības, lūdzu, uz otro un
trešo lasījumu groziet šo likumu, pieņemiet to kvalitatīvu, bet izbeidziet
nodarboties ar demagoģiju. Katrs, kas nostājas pret Sarkano Krustu un Sarkanā Krusta
darbību, patiesībā ir antihumāns radījums, par kuru man vienkārši negribas vispār
izteikties, jo Sarkanais Krusts no 1918.gada ir ar darbiem, nevis ar demagoģiju
pierādījis praksē savu cēlo misiju, un es aicinātu kolēģus patiešām beigt
nodarboties ar demagoģiju. Beigt nodarboties ar Saeimas prestiža pazemināšanu un
patiešām runāt par lietu pēc būtības.

Ja kāds ir iekārojis šeit šos īpašumus, lūdzu, kāpiet tribīnē
un runājiet par to, bet runājiet par lietu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Tā kā pašreizējais likumprojekts 3.pantā skaidri un gaiši nosaka,
ka ir šī tiešā pārmantojamība… tiesiskā un visa pārējā… īpašuma
iegūšanas ziņā, tad šis punkts neatbilst tam, ko teica Barčas kundze. Barčas kundze
piedevām runāja par 4.pantu. Un tādā gadījumā es iesaku iesniegt Sociālo un darba
lietu komisijai savas komisijas vārdā alternatīvu likumprojektu, kurā būtu skaidri un
gaiši pateikts, ka šie panti ir izmainīti un ka tas neatbilst patiesībai.

Kā teica Šmita kungs, mērķi esot starptautiskā darbība, un tā
tālāk. Ļoti skaisti! Ja uzrāda tikai daļu no mērķiem un nepasaka pilnu tekstu, tad
tā ir absolūta sabiedrības maldināšana.

Un, kā jūs teicāt, ko jūs pārstāvat, kas jūs esat – likumdevēji
vai kas cits… Mēs esam citi, mēs pārstāvam Latvijas iedzīvotāju intereses, kuri
mūs ir ievēlējuši, un tās ir valsts intereses un valsts īpašums. Un katram no mums
ir tiesības šo iedzīvotāju vārdā aizstāvēt valsts tiesības uz savu īpašumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Circenes kundze mani izaicināja nākt otro reizi un
acīmredzot citēt pantus.

Tātad, par ko tad ir runa Latvijas Sarkanā Krusta likuma 1.sadaļā?
Tātad tie ir vispārīgie noteikumi. Circenes kundze runā par 3.pantu, un es jums to
centīšos pēc iespējas izteiksmīgāk nolasīt.

Tātad: „Latvijas Sarkanais Krusts ietilpst starptautiskajā Sarkanā
Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā, kura sastāv no Starptautiskās Sarkanā Krusta
komitejas, Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas
un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālajām biedrībām”… Es ļoti
atvainojos, 3.pantā tik tiešām nav runa ne par kādiem īpašumiem.

Bet 4.pants, par ko varētu būt šī diskusija… Es arī teicu, kāda
ir vienošanās Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot un gatavojot šo
likumprojektu. Tātad tur ir runa, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir vienīgā valsts
atzītā Sarkanā Krusta nacionālā biedrība Latvijas Republikā.

Un tālāk: „Latvijas Sarkanais Krusts ir 1918.gada 20.novembrī
dibināts un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskajā Sarkanajā Krustā atzīts Latvijas
Sarkanā Krusta tiesību pārmantotājs.”

Tā šai gadījumā ir konkrēta vienošanās, un Sociālo un darba
lietu komisija grozīs uz otro lasījumu šo 4.pantu, jo mūs ļoti uzmanīgus darīja
arī Latvijas Universitāte, deputāts Eniņa kungs un vēl arī pārējie kolēģi.
Tātad šo 4.pantu otrajam lasījumam mēs sagatavosim un grozīsim. Bet nebūs runa par
3.pantu, ko minēja Circenes kundze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam, otro reizi. (No zāles
dep. A.Bērziņš (ZZS): „Jāni, īsi! Tu jau mani vienreiz aizkustināji!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie deputāti! „Jaunā laika” deputātēm patīk rādīt
grāmatas. Arī es parādīšu grāmatu. Tā saucas „Latvijas Republikas Satversme.
Saeimas kārtības rullis”. Tiem, kas nezina, ka jaunais izdevums pašlaik Saeimas
kārtības rullim iznācis.

Circenes kundze, ja jums ir vēlēšanās iesniegt priekšlikumus, tad
tā 95.pantā ir rakstīts, ka arī jums ir tiesības iesniegt priekšlikumus un mainīt
likumprojektu. Tieši tādas pašas tiesības ir Valsts prezidentam, Saeimas komisijai,
frakciju politiskajam blokam, Ministru prezidentam un ministra pilnvarojumā ministrijas
parlamentārajam sekretāram.

Sēdes vadītājs. Šmita kungs, bet mums ir jārunā par likumprojekta
būtību, nevis par Kārtības rulli.

J.Šmits. Es tieši runāju par likumprojektu, un tieši tādēļ es
aicinātu… es aicinu izmantot šīs likumā, mūsu pašu pieņemtā likumā, pieņemtās
normas un arī rīkoties likumīgi un nedarīt tā, kā dara daži deputāti mūsu
komisijā, kuri bieži vien, atrodoties, Dievs vien zina kur, ārzemēs ceļojumos un
atbraucot starplaikos atpakaļ, izsaka kaut kādas pretenzijas un tajā pašā laikā no
viņu puses nav dzirdams neviens priekšlikums. Un gribu atgādināt tikai to, ka šie
priekšlikumi ir iesniedzami rakstveidā, kā to nosaka 95.panta otrā daļa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Šmita kungs, man ir divas grāmatiņas, bet, lai arī kas ir rakstīts
abās šajās grāmatiņās un par šo likumprojektu… Pirmām kārtām par šo
likumprojektu. Ikviens, kas Saeimā ir ilgāk par šo sasaukumu, zina, ka šis
likumprojekts ir staigājis šeit 5.Saeimā, 6.Saeimā, 7.Saeimā, 8.Saeimā. (No
zāles: „Izsaukt Sarkano Krustu!”) Arī es kā Juridiskās komisijas vadītāja
redzēju šo likumu, runāju ar tiem cilvēkiem, kas šo likumu iesniedza. Es zinu, ko
nosaka Kārtības rullis, tas, starp citu, Šmita kungs, nosaka tādu vienkāršu lietu,
ka pirmajā lasījumā mēs debatējam konceptuāli, lemjam, vai mēs atbalstām šo
likumprojektu konceptuāli. Tātad ir jautājums, vai mēs šodien atbalstām visu to, kas
ir rakstīts šajā likumprojektā, tai skaitā arī to, ka tiek noteikta šī
pārmantojamība, kas dod Sarkanajam Krustam iespējas cīnīties par to, kam viņi ir
mēģinājuši šajā mājā atrast sev lobijus jau četras Saeimas iepriekš, vai mēs
tomēr izmantojam šā Kārtības ruļļa iespējas un iesniedzam alternatīvu
likumprojektu, kurā mums nav šaubu par to, ka tas likumprojekts, tāds, kāds viņš
tika konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā, tiks pieņemts vēlāk, to juridiski
uzlabojot, arī otrajā un trešajā lasījumā.

Es ļoti labi zinu – jūs gribat, lai es nosaucu šos gadījumus par
„mākoņu pastniekiem”, kas nes uz trešo lasījumu konceptuālus priekšlikumus; jūs
gribat, lai es nosaucu tos priekšlikumus, kas tiek nesti Kriminālprocesa likumam,
vienalga, vai tas ir otrais vai trešais lasījums; kad komisijas vienojas, bet pēc tam
šeit, Saeimā, kaut kāda dīvaina sirdsapziņa ierunājas katram frakcijas loceklim un
notiek savādāk.

Ja jūs gribat pieturēties pie abām šīm grāmatiņām, tad tur ir
rakstīts, ka pirmajā atbalsta konceptuāli visu ideju kopumā, otrajā iesniedz
grozījumus pēc būtības un trešajā – tikai redakcionālus. Paņemiet jebkuru no
šodien izskatāmajiem likumiem jebkurā lasījumā un atbildiet pats sev, vai tas tiek
ievērots, kas šajās grāmatiņās ir rakstīts.

Tā ka es aicinu neatbalstīt to, un es lūdzu komisiju sagatavot
alternatīvu likumprojektu, kuru tad arī mēs labprāt atbalstīsim. Tās idejas, ko jūs
minējāt, nav nekāda problēma atbalstīt, lai arī Latvijas Sarkanais Krusts varētu
darboties normāli starptautiski, bet noņemsim šo diskusiju, sagatavosim alternatīvu
likumprojektu un kopīgi balsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja jau mēs te tik daudz runājam par Sarkano
Krustu, tad šodien šī pilnā mēness staru gaismā, klausoties šīs gudrās runas, man
liekas, ka uz nākamo šāda veida sēdi jau iepriekš jāpaaicina Sarkanā Krusta
dežūrbrigāde, lai viņi tepat sēž ārā.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A. Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka Sarkanajam Krustam tiešām ilgākā
laika periodā Latvijā varbūt nav pārāk veicies ar vadītājiem, ka ne viss šajā
organizācijā varbūt ir bijis kārtībā, nenozīmē, ka organizācijai, kura aktīvi
strādā, palīdz nelaimēs Latvijas iedzīvotājiem, ārvalstīs dzīvojošiem
iedzīvotājiem… piemēram, arī Gruzijā ir vairāki desmiti tūkstošu Latvijas
iedzīvotāju… ka Latvijas Sarkanajam Krustam jāpaliek faktiski vienīgajam Sarkanajam
Krustam Eiropā, kuram nav sava likuma.

Piedevām mēs runājam par likumu pirmajā lasījumā. Tātad uz otro
lasījumu tās aizdomu ēnas, kas te atkal ir ieraudzītas, var mierīgi izravēt. Un,
starp citu, arī par to darbu Sarkanā Krusta padomē. Jā, es darbojos Sarkanā Krusta
padomē, un par to man nemaz nav kauns! Un šī ir tā padome, par ko nemaksā nevienu
latu. Par to mēs šodien runājām. Tas ir darbs, brīvprātīgo darbs, tāpat es minēju
daudzus desmitus tūkstošu Sarkanā Krusta biedru, kam faktiski šā likuma noraidīšana
būs spļāviens sejā.

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Zommere vēlas ko piebilst?

Ē.Zommere. Cienījamie kolēģi! Varu tikai aicināt jūs nevis nākt
tribīnē un runāt, bet arī pastrādāt un tiešām uz otro lasījumu piedāvāt savus
priekšlikumus. Jo komisija šo lēmumu pieņēma vienprātīgi, arī „Jaunā laika”
deputātes Ziedones-Kantānes kundze un Bendrātes kundze absolūti nekādas pretenzijas
tajā brīdī necēla… Tā ka man rodas neizpratne, ko tad jūs tur frakcijā darāt,
kad jūs apspriežat likumprojektus? Un tādā sakarībā aicinu, ja patiešām ir kādas
bažas, patiešām ir kādas domstarpības, – lūdzu, pastrādājiet ne tikai tribīnē,
lai dzird pēc iespējas vairāk cilvēku, bet patiešām rakstiskā formā un iesniedziet
priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas Sarkanā Krusta
likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 22, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zommere. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģistrācijas numurs 696/Lp9), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.3204 – „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija to
nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim
Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi paredz palielināt sodus par
latviešu valodas nelietošanu un citiem valsts valodas lietošanu reglamentējošo
normatīvo aktu pārkāpumiem.

Godātais priekšsēdētāj! Tā kā visi priekšlikumi ir par vienu
tēmu, tad argumentācija būs līdzīga, un es gribētu runāt par visiem priekšlikumiem
vienā reizē, lai taupītu laiku. Tāpēc lūdzu piešķirt man vienu papildu minūti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!
Ir!”) Deputāti iebilst. Mums tādā gadījumā jāizšķir balsojot tas, vai
deputāts Šadurskis drīkst runāt 5 minūšu vietā 6 minūtes. Lūdzu zvanu! Balsosim
par papildu laika vienas minūtes apmērā piešķiršanu debatēs deputātam Kārlim
Šadurskim! Lūdzu zvanu! Es atvainojos… Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – 5. Jums ir papildu minūte.

K.Šadurskis. Paldies, kolēģi! Tad man nebūs jānāk 15 reizes.
Sociolingvistikā tiek lietots jēdziens „valodas ekonomiskā vērtība”. Skaitliski
lielo tautu valodām tā, dabiski, ir lielāka. Tāpēc valsts politikai ir jākompensē
valodas ekonomiskā vērtība un jāaizstāv latviešu lingvistiskās cilvēktiesības.
Esošā naudas soda sankcija neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai. Tas izraisa
priekšnosacījumus tam, ka pārkāpējs, kas tiek sodīts ar spēkā esošo naudas sodu,
neizjūt soda piemērošanas mērķi, jo ienākums, kas tiek gūts no citu valodu
ekonomiskās vērtības realizācijas un valsts valodas normatīvo aktu pārkāpšanas, ir
ievērojami lielāks nekā naudas soda apmērs. Līdz ar to rodas nesodāmības un
visatļautības sajūta. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.panta
divdesmit sestā daļa paredz, ka par valsts valodas nelietošanu apjomā, kas
nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, uzliek naudas sodu, kura
lielākais apmērs ir 50 latu. Maksimālais atļautais sods pat atkārtota pārkāpuma
reizēs šobrīd ir 250 latu. Šajā un turpmākajos priekšlikumos ierosinu paredzēt, ka
minimālais sods nav mazāks par 10 latiem, bet lielākais – atkārtotos rupjos
pārkāpumos – līdz 1000 latiem. Īpaši juridiskajām personām. 1000 latu naudas sods
ieteikts par atkārtotu latviešu valodas nelietošanu lietvedībā. Uzskatu, ka šobrīd
komersanti un amatpersonas niecīgo sodu var maksāt kā abonēšanas maksu par latviešu
valodas nelietošanu.

Kāda ir citu valstu pieredze? Piemēram, Armēnijas Valsts valodas
inspekcijas vadītājs jau šobrīd sūdzas, ka komersanti daudz labprātāk maksā 161
dolāru lielo sodu, nevis nomaina uzrakstus svešvalodās, jo zīmju un izkārtņu
mainīšana ir dārgāka nekā regulāra soda nomaksa.

Juridiskajā komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, izvērsās
diskusija par naudas sodu salīdzināmību. Piemēram, Kvebekas province Kanādā. Franču
valodas harta ir likums, kas nosaka oficiālās valodas lietojumu šajā valstiskajā
veidojumā. Ievērojot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un pārvēršot
pirktspējas paritātes indeksā, Kanādā tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā
Latvijā. Līdz ar to samērīgi būtu Latvijā noteikt apmēram divas reizes mazākus
sodus nekā Kanādā. Kanādā sods par valsts valodas noteikumu pirmreizēju pārkāpumu
ir no 125 līdz 350 latiem fiziskajai personai, no 250 līdz 700 latiem –
juridiskajai personai. Otrreizējs pārkāpums var tikt sodīts ar 700 latiem fiziskajai
personai un 3500 latiem – juridiskajai personai. Viegli izrēķināt, kādiem būtu
jābūt sodiem Latvijā. Šobrīd tie ir daudz mazāki un pat mani priekšlikumi
nesasniedz šo Kanādas sodu robežu.

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Latvijā valodas normatīvu
regulējums ir daudz liberālāks nekā Kvebekā, kur obligāta ir, piemēram,
sludinājuma publicēšana valsts, tas ir, franču, valodā, kur obligāta ir interneta
lapu publiskošana franču valodā, kur darba devēja saziņu ar darba ņēmēju regulē
arī Franču valodas harta, kur šai saziņai jānotiek franču valodā. Interesanti, ka
komisijas sēdē, apspriežot šos priekšlikumus, tos neatbalstīja arī Valsts valodas
centra pārstāvis. Un klausieties – kāpēc. Tikai tāpēc, ka viņiem esot jurista
štata vietas vien pusslodze un nepietiekami administratīvie resursi. Jājautā, vai
tiešām tieslietu ministrs var atļauties algot valodas lietām tikai pusjuristu?

No Valsts valodas kontroles daļas es saņēmu informāciju, ka
minimālais sods – brīdinājums – šogad piemērots 21 reizi, maksimālais sods – 50 latu
– tikai septiņas reizes, savukārt desmit mēnešos šogad sodītas 749 personas, no
kurām – uzsveru! – neviena nav juridiskā persona.

Kolēģi! Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt Satversmes 4.panta
normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt
Latvijas tautas kopību uz latviešu valodas bāzes, ja šobrīd lielākais sods, ko var
piemērot cilvēkam par konstatētu atkārtotu valodas nelietošanu, ir 200 latu, bet
maksimālais sods iestādei, kas lietvedību neved latviski, ir 150 latu. Kā jau minēju,
tā ir abonēšanas maksa par latviešu valodas nelietošanu.

Ja likumdevējs sodu kodeksā parāda, ka valodas jautājumi ir
mazsvarīgi, kolēģi, sodi ir mazāki nekā par makšķerēšanas vai prostitūcijas
noteikumu neievērošanu, tad vienotu patriotisku sabiedrību mums nesasniegt vēl ilgus
gadus.

Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus – palielināt sodu par valsts
valodas nelietošanu atbilstoši inflācijas rādītājiem un reālajam tautsaimniecības
stāvoklim valstī.

Godātie kolēģi! Es nenākšu runāt par katru priekšlikumu, bet
šajā uzstāšanās reizē es lūdzu priekšsēdētāju aicināt nobalsot par katru no
maniem 15 priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežamajos deputāta Kārļa Šadurska
priekšlikumos pirmām kārtām krīt acīs adekvātuma trūkums piedāvāto skaitļu
apmēros. Tā, viņaprāt, naudas sodi ir jāpalielina kur četrkārt, bet kur pat
desmitkārt. Šādi priekšlikumi būtu vietā kādā valstī, kur valda hiperinflācija,
kas citādi novērota arī pie mums 90.gadu sākumā, kamēr mēs vēl nebijām
pārgājuši uz nacionālo valūtu. Patlaban, ja var ticēt Rimšēviča kunga vārdiem,
nekāda lata devalvācija nav gaidāma.

Pēdējo reizi naudas sodi par valsts valodas nelietošanu tika
paaugstināti 2006.gadā. Tāpat kā sociālā pabalsta apmērs. Kopš tā laika valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsts sastāda 45 latus mēnesī, bet vismasveidīgāk
piemērotā naudas soda par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds
nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, apmērs – 50 latu.

Kad valdība atteicās paaugstināt sociālo pabalstu, mēs bijām
aprēķinājuši, par cik laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gada sākumam būtu
jāpieaug cenām. Sanāca, ka tieši par vienu trešdaļu. Tādējādi naudas sodu apmēru
paaugstināšanu par vienu trešdaļu vēl varētu loģiski pamatot, bet ne jau divreiz,
nemaz nerunājot par desmitkārtīgu paaugstināšanu.

Tādēļ mēs aicinām noraidīt visus Šadurska kunga priekšlikumus –
no pirmā līdz astotajam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visas Saeimas
politiskās partijas kopš 1999.gada Valsts valodas likuma pieņemšanas ir novedušas
latviešu tautu līdz traģiskai situācijai. Jā… vai Dieviņ! Pilnīgi pareizi – vai
Dieviņ!

Es esmu vairākkārt teicis šos vārdus – divreiz rakstos un laikam
arī no šīs tribīnes, ja nemaldos. Valoda ir pēdējā barjera kādas tautas ceļā uz
nekurieni. Mēs esam ceļā uz nekurieni.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Sausiņš
intervijā pirms mēneša pateica patiesību, kura apstiprina, ka mēs esam ceļā uz
nekurieni. Mēs esam nonākuši tik tālu, ka patriotisko trimdas latviešu pēcnācēju
paaudze, kas atbrauc šeit uz Latviju, lai dzīvotu un strādātu Latvijā, labi
izglītoti cilvēki, pat ar doktora grādu, nevar atrast šeit darbu, jo uzņēmēji
nepieņem viņus darbā tādēļ, ka viņi nemāk krievu valodu.

Mēs zinām pēc mūsu valodnieku datiem un sociālās aptaujas datiem,
ka apmēram 30 procentu jauno latviešu, tātad padsmitnieku, skolēnu un jau arī
studentu gados, nemāk vairs krieviski runāt. Un kamdēļ viņiem tas būtu jāmāk, ja
viņi negrib? Un tomēr mēs joprojām vēl baidāmies pieņemt atbilstošus
likumprojektus, kas novērstu to, ka mūsu tauta, mūsu valoda iet bojā.

Es atbalstu visā pilnībā deputāta Šadurska priekšlikumu.
Priecājos, ka kāds cits to arī pateica.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka nāku tribīnē, es zinu, ka
esat noguruši. Bet šī ir tēma, par ko ir jārunā, par ko nevaram klusēt. Un tādēļ
es gribu pateikt, ka latviešu cilvēki, deputāti… ja neko nedarīsim latviešu valodas
nostiprināšanai, tad mēs drīz vien noslīksim krieviskumā. Es to esmu teicis jau ne
reizi vien no šīs tribīnes. Un esmu aicinājis atbalstīt neskaitāmus, desmitiem
dažādus „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus dažādos likumos. Diemžēl
neesat atbalstījuši, tādēļ šoreiz… Te jau var strīdēties vēl par tiem
skaitļiem un nākamajā lasījumā iesniegt savus priekšlikumus, bet principā ir
jāatbalsta, jo iedomājieties, cik tālu esam nonākuši. Cik tālu esam nonākuši!
Tūlīt pabrīnīsieties par šo faktu… ka pārdevējai, kura atļāvās neatbildēt
krieviski, bet pastāvēja uz savām tiesībām runāt valsts valodā, latviešu valodā,
tiek pasniegts Goda raksts. Tiek pasniegts Goda raksts! (No zāles dep. V.Orlovs: „Ja
pircējs būtu no Vācijas? Tad ko?”) Kur vēl tālāk varam nonākt? Ļoti labi, ka
pasniedza šo Goda rakstu. Tas kārtējo reizi apliecina… tas kārtējo reizi apliecina,
ka mums, latviešiem, ir jācīnās par savu valodu. Ar visām iespējamām metodēm. Jo
tālāk vairs nevar iet! Tas ir absurds! Tas ir ārprāts. Viens cilvēks, nabaga
pārdevēja atradās drosmīga, kura pateica: „Nē! Man ir tiesības runāt latviešu
valodā! Un tas ir paredzēts likumā!”

Un tādēļ, kolēģi! Es runāju ne tikai šo priekšlikumu sakarā,
bet vispār. Es desmitiem reižu esmu jūs aicinājis visus šādus, līdzīgus
priekšlikumus atbalstīt un beidzot iestāties par latviešu tiesībām, par valsts
valodas tiesībām. Visur un vienmēr! Un tādēļ es atbalstīšu šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tas nožēlojamais gadījums, par ko kolēģis
Tabūns nu tagad minēja, tas bija divu neizglītotu un neinteliģentu cilvēku konflikts.
Nevajag mums, deputātiem, līdzināties šo cilvēku līmenim un tiem cilvēkiem, kuriem
rūp latviešu valodas liktenis, labāk izdot mācību grāmatas, kompaktdiskus,
datorprogrammas un tā tālāk. Bet nevis motivēt to ar negatīviem argumentiem. Nekādu
panākumu jūs tur nesasniegsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Rasnačs vēlas kaut ko piebilst
komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs. Jā, godātie kolēģi! Jāinformē jūs, ka deputāts
Šadurskis pats nepiedalījās minētajā komisijas sēdē, bet bija atsūtījis savu
pārstāvi (No zāles: „Ai-ai-ai! Kauns!”), un šā pārstāvja argumentiem
pretī runāja Valsts valodas centra pārstāvis, kura argumenti arī bija izšķirošie.

Otra lieta, kas man jāsaka. Visi 15 Šadurska kunga priekšlikumi
neskar valsts valodu, tāpēc es to īpaši atzīmēšu atsevišķi, ka ir pilnīgi
ideoloģiski un par citu tēmu.

Līdz ar to komisijas viedoklis bija neatbalstīt, bet tas nemaina
deputātu izvēli šobrīd pēc šīm emocionālajām runām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Šadurska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 29, atturas – 32.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Nākamais ir 4.priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 23, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī nākamais, 5.priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 21, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 24, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 7. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 22, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 8. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 22, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu iesniedza deputāts Agešins. Komisija
neatbalstīja, jo tas mīkstina valsts valodas noteikumu prasības.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam debates,
pulkstenis ir jau divas minūtes pāri pieciem. (No zāles dep. J.Dobelis: „Mājās,
mājās!”) Mūsu darba kārtība nav izskatīta šobrīd. Mums ir šobrīd… Mēs
varam tātad piedāvāt vai nu turpināt bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa
darba kārtība, vai iet pārtraukumā un turpināt tālāk. (No zāles: „Nē! Bez
pārtraukuma!”) Vai cienījamiem deputātiem un deputātēm ir iebildumi, ja mēs
turpinām bez pārtraukuma? (No zāles: „Jāstrādā! Jābeidz sēde!”) Tātad,
kolēģi, ir priekšlikums balsot… respektīvi, turpināt sēdi bez pārtraukuma.
Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt
sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 3. Sēde tiek turpināta.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ļoti nopietns, un
tāpēc es vēlos paust arī savu viedokli par konkrētajiem priekšlikumiem.

Lieta ir tā, ka jebkurai valsts un pašvaldības iestādei savā
darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, un tas ietver atklātību pret
privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu
saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde
ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Satversmes tiesa vienā no
saviem 2004.gada spriedumiem norāda, ka valstij atbilstoši labas pārvaldības
principam, kas izriet no Satversmes 89.panta un Valsts pārvaldes iekārtas likuma
10.panta, ir pienākums vienkāršot un uzlabot pārvaldes kārtību, kā arī organizēt
to pēc iespējas efektīvi. Un, kā jau 1998.gadā norādīja Eiropas Savienības ombuds
Jakobs Sedermans, laba pārvaldība nozīmē to, ka iestādēm jābūt izpalīdzīgām. Es
uzskatu, ka ir nesamērīgi noteikt administratīvo atbildību par to, ka, piemēram,
iestāde, vēlēdamās būt pieejamāka personām, ir līdzās latviešu valodai izlikusi
informāciju arī kādā svešvalodā.

Un līdz ar to es vēlos pievērst jūsu uzmanību un aicinu izvērtēt
likumprojekta 2.panta otrās daļas redakcijas kvalitāti, kas paredz papildināt Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu normu, kura paredz sodu par to, ka
informācija līdztekus valsts valodai tiek sniegta arī svešvalodā.

Es uzskatu, ka tas nav samērīgi – uzlikt vienādus sodus gan par
plašāku sabiedrības informēšanu, gan arī par preču realizāciju, nenodrošinot
preču marķējuma lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē
ietvertās informācijas pilnīgu tulkojumu valsts valodā.

Starp citu, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī Latvijas
Republikas tiesībsargs ir līdzīgās domās. Uzskatu, ka Latvijas valsts atpazīstamība
un tēls tikai iegūs no tā, ka ir pieejama plaša informācija ikvienam mūsu valsts
iedzīvotājam, kā arī iebraucējam, kas ierodas Latvijā, piemēram,
uzņēmējdarbības vai kādu citu iemeslu dēļ, un uzturas šeit īsāku vai ilgāku
laiku, saskaroties arī ar valsts un publiskajām institūcijām. Es domāju, ka
informācijas nodrošināšana svešvalodās līdztekus valsts valodai liecina par labi
pārvaldītu un uz klientu orientētu organizāciju. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt
deputāta Agešina 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais tieslietu ministr – šā
apspriežamā likumprojekta autor! Deputāta Valērija Agešina priekšlikuma būtība ir
izslēgt no likumprojekta 2.panta otro daļu (kodeksa 201.³⁵ panta
papildinājumu ar jaunu daļu), kas paredz sodu par to, ka informācija sabiedrībai
līdztekus valsts valodai tiek sniegta arī svešvalodā. Pret šīs normas ieviešanu
kodeksā kategoriski iebilst gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas
tiesībsargs. Gan pirmie, gan otrais vērsās Juridiskajā komisijā ar protesta
vēstulēm, kurās tika iekļauta plaša attiecīgā argumentācija. Diemžēl komisija ir
izskatījusi likumprojektu pirms otrā lasījuma un noraidījusi attiecīgā deputāta
priekšlikumu šo vēstuļu autoru prombūtnē, kas nedara komisijai godu.

Gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas tiesībsargs
šaubās, vai minētās normas iekļaušana kodeksā veicinās sabiedrības integrāciju.

Es bez liekām diplomātiskām atkāpēm teikšu jums sekojošo. Valsts
institūcijas apgalvo, ka to darbības prioritāte ir aizsargāt latviešu valodu un tās
nesējus. Katram ir tiesības, vēršoties kādā iestādē vai privātajā kompānijā
latviešu valodā, būt pareizi saprastam un pareizi apkalpotam. Norma, kuru piedāvāts
izslēgt no likumprojekta, nekā tamlīdzīga sevī nesatur. Tā nekādā veidā
nepastiprina latviešu valodas pozīcijas un nekādi neaizstāv latviešu patērētāju
tiesības.

Gluži pretēji. Tā atklāti kurina latviešu naidu pret saviem
kaimiņiem, kuri runā un raksta krievu valodā. Tā var būt tīkama tikai tādam
cilvēkam, kurš izjūt negatīvas emocijas, redzēdams jebkuru uzrakstu kiriliskajā
rakstā.

Šis pants ir vērsts uz to, lai ierobežotu krieviem pieeju viņiem
vitāli svarīgai informācijai, pazemotu viņus un nostādītu nevienlīdzīgā
stāvoklī salīdzinājumā ar latviešiem.

Principā likumprojekta autori arī ne pārāk slēpj šādu sava
likumprojekta leģitīmo mērķi. Tiesībsargs ar neizpratni min savā vēstulē
citējumus no Tieslietu ministrijas sagatavotās anotācijas. Arī es tos citēšu.

Iestādes ar iespiedmateriālu palīdzību nereti līdzās valsts
valodai sniedz informāciju, piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, arī
svešvalodā. Tiesībsargs ir neizpratnē. Tātad iestādi grasās sodīt par labas
pārvaldības principa ievērošanu.

Dāmas un kungi! Cienījamais kolēģis Štokenbergs, balsojot
komisijā kopā ar visiem pārējiem latviešiem par šīs absurdās normas saglabāšanu,
pamatoja to šādi: jā, tā ir absurda, bet šādu iestādes darbību aizliedz Ministru
kabineta noteikumi. Un viņam zināma taisnība ir. Bet tā teica cilvēks, kurš divus
gadus bija nosēdējis Ministru kabinetā, bet pat ne pirkstu nepakustināja, lai grozītu
šos noteikumus!

Galu galā, ja, likumu izskatot Saeimā, tiks grozīti Ministru
kabineta noteikumi, tas nozīmēs vienīgi to, ka rasisti un ksenofobi nesastāda
vairākumu Saeimā.

Nobeigumā es citēšu jums frāzi no Latvijas Darba devēju
konfederācijas vēstules, kas pilnībā sakrīt ar Latvijai adresētajām
starptautiskajām rekomendācijām:

„Konfederācija uzskata, ka valstij jāvelta atbilstoši resursi
valsts valodas popularizēšanai, mācību materiālu sagatavošanai, apmācību
organizēšanai, lai nodrošinātu iedzīvotāju, tajā skaitā arī emigrējušo
ģimeņu, vieglāku atgriešanos Latvijas sabiedrībā.”

Paldies. Aicinu atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs. Te nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta
Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 7. Priekšlikums
nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis.
Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu par 10.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 24, atturas – 46. Priekšlikums nav
atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Agešins. Komisija
nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 11.priekšlikumu. Debatēs runā
deputāts Valērijs Agešins. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag debates vairāk!
Pietiek debatēt!”)

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret likumprojekta 3.pantā
piedāvāto redakciju, jo, manuprāt, ir nelietderīgi noteikt sodu pašnodarbinātām
personām tikai par to, ka šīs personas sev nav noteikušas nepieciešamo valsts valodas
prasmes līmeni un pakāpi. Ir nepieciešams pēc būtības izvērtēt piedāvātā panta
redakciju, jo arī darba devējiem paredzēt sodu par saraksta nesastādīšanu ir
vienkārši nesamērīgi. Svarīgāk ir izvērtēt, vai darbinieku zināšanas atbilst
attiecīgi nepieciešamajam valsts valodas līmenim. Protams, es uzskatu, ka valstij
jāvelta atbilstoši resursi valsts valodas popularizēšanai, bet savukārt es ļoti
kritiski vērtēju šī mērķa īstenošanai izraudzīto līdzekli, proti, lēmumu sākt
problēmas risināt ar normatīvo aktu grozījumiem, turklāt tādiem, kuros tiek
palielinātas sankcijas un paredzēta administratīvā atbildība par vairākiem
pārkāpumiem, kas līdz šim nebija paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā.

Lūdzu balsot par 11.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runā deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Kolēģi! Agešina kunga priekšlikuma būtība ir šāda: izslēgt no
likumprojekta jauno pantu, kas paredz sodīt darba devēju, ja viņš nesniedz to
darbinieku sarakstu, kuri ir pakļauti obligātajai valsts valodas atestācijai.

Šis priekšlikums būtu jāizskata jūlijā pieņemto Ministru
kabineta noteikumu kontekstā, kuri paredz paplašināt amatu un profesiju loku
privātajā sfērā no 48 līdz 1200, tātad divdesmit piecas reizes. Protams, tas darba
devējam krasi atvieglo darbu. Pietiek tikai piestiprināt pie stenda 26 lapaspušu
sarakstu, un lai katrs darbinieks atzīmē sevi ar ķeksīti.

Sakarā ar šiem noteikumiem mēs bijām iesnieguši deputātu
jautājumus gan šos noteikumus sacerējušajam tieslietu ministram, gan Ministru
prezidentam. Abos šajos gadījumos abas augstās amatpersonas nebija spējīgas atbildēt
uz visvienkāršākajiem jautājumiem, proti: kādi pasākumi ir veikti, lai apmācītu
tās personas, kurām tiks piemēroti šie noteikumi? Kādi pasākumi tiks veikti, lai
iekārtotu darbā tās personas, kuras var zaudēt savu darbu pēc noteikumos norādītā
pārejas termiņa izbeigšanās? Kāpēc tiek plānots pakļaut atestācijai
strādājošus cilvēkus, kuru pienākumos jau ietilpst saskarsme ar iedzīvotājiem un
par kuriem nav saņemta neviena sūdzība? Un galvenais, uz ko viņi nespēja atbildēt,
ir tas – cik liels darbinieku skaits tiks pakļauts valodas atestācijai pēc šā
saraksta, kurā iekļautas 1200 profesijas? Cik tad tomēr būs šādu cilvēku – desmit
vai pat simt tūkstoši? Tas, ievērojiet, jau ir budžeta jautājums, jo, katrs
samaksājot par atestāciju 30 latus, visi kopā ieskaitīs valsts budžetā 3 miljonus
latu. Tas ir arī laika jautājums. Un valstī pastāv tikai viens Valsts valodas
inspekcijas centrs. Un šie cilvēki atestāciju gaidīs daudzus gadus.

Tas ir arī divu iepriekšminēto amatpersonu prestiža jautājums. Jo
– kā viņi var pieņemt valsts mēroga lēmumus, ja viņu rīcībā pat nav aptuvenas
informācijas par to, cik lielu un kādu personu loku šis lēmums skars?! (No zāles
dep. J.Dobelis: „Mājās! Mājās jāiet!”)

Nu, un visbeidzot, tas ir jautājums, kas attiecas uz to, kā un cik
lielā mērā Bērziņa un Godmaņa kungi ciena Latvijas Satversmi un likumus. Gan
Satversme, gan Saeimas kārtības rullis paredz, ka deputātiem ir tiesības uzdot
jautājumus, bet ministriem uz tiem jāatbild, tostarp arī personīgi ierodoties Saeimā.
Neraugoties uz to, tieslietu ministrs, kuram būtu jādemonstrē likumu ievērošanas
paraugs, trīsreiz nebija ieradies Saeimā, lai atbildētu uz jautājumiem. Ministru
prezidents bija demonstrējis lielāku cieņu pret Satversmi – viņš nebija ieradies
Saeimā divreiz, bet pēc tam uzdeva tieslietu ministram sniegt atbildes mutvārdos. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Laiks! Laiks!”)

Jāatzīmē, ka eksistē vēl viena apspriežamā likumprojekta
pretruna ar citiem Ministru kabineta noteikumiem par valodu, kuru projekts tika
atbalstīts septembrī valsts sekretāru sanāksmē. Šis projekts noteic, ka darba
devēju pienākums ir sniegt darbinieku sarakstus tikai no nākamā gada 1.augusta. Toties
likumprojekts paredz sodīt ar naudas sodiem darba devējus, ja viņi nekavējoties, no
šā likumprojekta pieņemšanas brīža, nesniegs darbinieku sarakstus. Lūk, tāda mums
ir likumdošana!

Aicinu izslēgt no likumprojekta absurdo normu par proskripcijas
sarakstu iesniegšanu un atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par 11. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 55, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Lūdzu nelielu uzmanību – vismaz tiem,
kuri bija visu laiku noskaņoti balsot „par” priekšlikumiem valsts valodas
jautājumos!

Šis – 12.priekšlikums – neskar valsts valodu. Šis priekšlikums skar
iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību, kura ir mainījusies sakarā ar jauna
likuma pieņemšanu. 2007.gada 17.maijā tika izslēgts no likuma, no Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa, šis pants, jo administratīvajā procesā šī
pārsūdzēšanas kārtība ir pilnīgi citāda. Taču priekšlikuma iesniedzējs ar savu
12.priekšlikumu vēlas atjaunot kaut ko līdzīgu vecajai kārtībai. Līdz ar to, kā
teica Juridiskā biroja pārstāvji, un arī mums ir tāda informācija no Augstākās
tiesas Senāta, veidojas dažāda tiesu prakse, un bieži vien par vienu un to pašu
neatbildēšanu uz iesniegumu vai sūdzību veidojas dažāda veida pārsūdzēšanas
kārtība – gan šo uzlikto sodu pārsūdzēšana, gan arī vienkārši neatbildēšanas
pārsūdzēšana.

Tādējādi komisija aicina neatbalstīt šo 12. – Kārļa Šadurska
priekšlikumu, kurš nekādā gadījumā nav saistīts ar iepriekšējiem – ar valsts
valodu saistītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runā deputāts Kārlis
Šadurskis. (No zāles: „Ne ilgi!” Dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kārli, es gaidīšu
runu!”)

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Rasnača kungam, kurš ļoti korekti
izstāstīja priekšlikuma būtību. Piebildīšu tikai to, ka es pieturos pie tā
uzskata, ka uz priekšlikumiem, sūdzībām un iesniegumiem amatpersonām tomēr ir
jāatbild. Tos, kuri domā līdzīgi kā es, aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas. Vai vēlaties ko piebilst
komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs. Jā, komisijas vārdā varu teikt, ka soda noteikšana
nenoņem vai neuzliek kādu jaunu pienākumu. Šis pienākums atbildēt ir noteikts
jaunajā Iesniegumu likumā, un tas tāpat tiek pildīts neatkarīgi no tā, vai kāds
atbalsta jūsu priekšlikumu vai ne. Bet, ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad mēs
vienkārši nostādām tiesnešus diezgan neveiklā situācijā. Viņiem par divām
dažādām lietām… par vienu un to pašu jautājumu ir jālemj divos dažādos
procesos. Tā arī var sanākt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot pēdējais – 13. – deputāta Kārļa
Šadurska priekšlikums… Nav pēdējais. Viens no pēdējiem – 13.priekšlikums – ir par
piekritību tiesām. Es pat nezinu, vai tas vispār vairs ir balsojams, ja pārējie
noraidīti.

Sēdes vadītāja. Sakarā ar iepriekšējiem noraidītajiem šis
priekšlikums nav balsojams.

Dz.Rasnačs. 14. ir deputāta Agešina priekšlikums, kurš arī
ierosina samazināt Valsts valodas centra pilnvaras lemt par administratīvo sodīšanu.
Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 14. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot pēdējais – 15. – ir deputāta Šadurska
priekšlikums, kurā tiek ierosināts palielināt to sodu apjomu, kuru būtu tiesīgs
noteikt Valsts valodas centra direktors vai viņa vietnieks. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst? (No zāles: „Nē!”) Neiebilst.
Paldies. Līdz ar to priekšlikumi izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina trešajam lasījumam par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 27.novembri.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Šā gada 27.novembri.

Sēdes vadītāja. 27.novembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu
iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Skatām dokumentu Nr.3205 – „Grozījums Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Uz likumprojekta otro lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums, ko
iesniedzis deputāts Māris Kučinskis. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runā deputāts Imants
Valers.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Imant, beidz!” Dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Imantiņ!” Dep. Dz.Ābiķis: „Jāiet mājās!”)

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Šis deputāta Māra Kučinska priekšlikums ir saistīts ar
grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un grozījumiem
likumos „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas
Parlamenta vēlēšanām” un „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību
vēlēšanām”, par kuru virzību ir atbildīga Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija.

Priekšlikuma būtība un mērķis ir uzlabot politisko partiju
finansēšanas noteikumu regulējumu, izsakot attiecīgo likuma normu redakcijā, kas
turpmāk neļaus uzskatīt par neatļauti saņemtiem tikai tieši saņemtos ziedojumus.

Ar vārdiem „tiešu vai netiešu apzinātu” tiek padarīts
plašāks šis regulējums, saskaņā ar kuru uzraugošās institūcijas varēs partijas
saukt pie atbildības par attiecīgiem pārkāpumiem. Tādējādi likumdevējs skaidri
būs definējis konkrēto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst? Iebildumu nav.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

Dz.Rasnačs. Aicinām balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja. 27.novembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.
Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs skatāmies dokumentu Nr.3206. Uz otro
lasījumu ir iesniegti 14 priekšlikumi, un, ja jūs rūpīgi tos paskatīsieties, tad
redzēsiet, ka tie ir tie paši Kārļa Šadurska priekšlikumi, kuri bija iepriekšējā
likumprojektā.

Tie, kurus komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekš jūs tik klaji demonstrējāt
nevēlēšanos strādāt! Man ir prieks, ka tagad ir otrā elpa. Nu mēs varēsim
kārtīgi pastrādāt. (No zāles: „Paprasi vēl vienu minūti!” J.Urbanovičs:
„Iedosim vēl vienu minūti klāt!”)

Rasnača kungs bija mazliet neprecīzs. Tie tiešām ir ļoti līdzīgi
priekšlikumi, jo patiesībā, strādājot ar šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksu, nekad nezini, kurš atvērums virzīsies ātrāk, kurš – lēnāk, un tā nu ir
gadījies, ka šie priekšlikumi tiešām ir dublējušies divos likumprojektos; tie ir
ļoti līdzīgi, bet neprecizitāte bija tā, ka no šiem priekšlikumiem vienu manu
priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi, redakcionāli precizējot. Tā ir
milzīga uzvara! Nu, arī priekšlikums nebija tik būtisks.

Kolēģi! Es neloloju ilūzijas, ka jūsu rūpes par valodu vai
nacionālo jautājumu… vai stāja nacionālajos jautājumos ir mainījusies šajās
dažās minūtēs starp abiem likumprojekta atvērumiem.

Es esmu ļoti iepriecināts, ka „Jaunais laiks” manus
priekšlikumus noraidīja atturoties, bet „Saskaņas Centra” priekšlikumus
noraidīja, balsojot „pret”. Tā ir ļoti laba nacionāla stāja. Paldies jums,
„Jaunais laiks”!

Paldies visiem nacionāli domājošajiem deputātiem! Var būt, ka
līdzīgi kā ekonomikā mums ir jānonāk ļoti dziļā krīzes situācijā, lai
deputāti sāktu domāt arī par saviem deputāta pienākumiem tādās abstraktās lietās
kā valsts valoda.

Aicinu visus deputātus manus priekšlikumus balsot pēc savas
sirdsapziņas, ja jūs vēlēsieties prasīt balsojumu… Tā kā šie priekšlikumi ir
tie paši, kas ir tikko noraidīti, tad es šo balsojumu neprasīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis
Kariņš. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kas tad tam noticis?”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nereti šajā zālē kāda debate (No zāles
dep. J.Dobelis: „Debates!”) nonāk… jā, debates nonāk līdz tam, ka apšauba:
ja kāds mani neatbalsta, tad tas, lūk, nav nacionālists vai nav nacionāli noskaņots
vai patriotiski noskaņots.

Mēs dzirdējām… Ja es nemaldos, Šmita kungs teica: „Ja
nepiekrīt man, tad tie ir…” Nu, es neatceros viņa apzīmējumus, bet viņš…
Jebkurā gadījumā šāda veida argumentācija bieži parādās. Bet es vēlos drusku šo
jautājumu pēc būtības izrunāt. Un, proti, tas ir faktiski tādu, teiksim, filozofisko
vai politisko vispārējo uzskatu jautājums, kādā veidā mēs vislabāk varam savu
valodu atbalstīt un veicināt tās lietošanu. Viens uzskats – un to kolēģis Šadurskis
šobrīd aizstāv, – ir tas, ka, paceļot sodus, tātad administratīvi, mēs panāksim
labāku latviešu valodas stāvokli mūsu valstī. Un, iespējams, ka zināma patiesība
ir arī tam – ja būs pietiekami bargi sodi, vienā otrā veikalā mainīsies attieksme
pret pircējiem. Arī man ir bijusi, tā teikt… nu, tā situācija, kur es esmu centies
runāt valsts valodā, bet tas, kas mani apkalpo manā valstī, nav varējis mani saprast.
Un tā šī saruna arī beidzās, nemaz neuzsākusies.

Sēdes vadītāja. Kariņa kungs, bet priekšlikums attiecas uz naudas
sodiem.

A.K.Kariņš. Jā, tieši par naudas sodiem es arī runāju un par to,
vai tas palīdzētu vai nepalīdzētu. Bet ir otrs uzskats (un tas ir manējais), ka tad,
kad tauta vai nācija sāk ķerties tikai pie administratīviem līdzekļiem, lai sevi
pasargātu, tā jau sevi uzskata par grimstošu. Es uzskatu, ka mūsu nācija un mūsu
valoda ir ļoti stipra. Tas vien, ka Latvijā tagad ir skolēni, latviešu skolēni, kuri
izvēlas nemācīties ne latviešu valodu… es nesaku, ka tas ir teicami vai pareizi, bet
tas jau izriet no tā, ka šie cilvēki jūtas pārliecināti, ka savā valsts valodā…
ka viņiem nav obligāti jāmācās bijušās vecās impērijas valoda. Viņi droši vien
mācās, varētu teikt, jaunās kopējās savienības valodu un tirdzniecības valodu –
angļu. Iespējams, arī vācu un citas. Tātad jaunieši jau, kā saka, balso ar to, kur
viņi iegulda savu laiku. Un es domāju, ka mums nav jābūt pozīcijā, visu laiku
aizstāvoties un jūtoties tā, ka mums uzbrūk. Mums jābūt pašiem pārliecinātiem,
pašiem jālieto sava valoda, un es domāju, ka tas ir tas, kas mainīs situāciju, un
tāpēc es domāju, ka šobrīd administratīvie paņēmieni nebūtu tas galvenais. Šis
ir filozofisks jautājums, kā vislabāk nostiprināt mūsu valodu. Manuprāt, nav pareizi
teikt, ka tie, kuri atbalsta administratīvus sodus vai sodu bardzības palielināšanu,
nebūtu nacionāli, patriotiski noskaņoti. Es ļoti argumentēju pret to. Es neuzskatu,
ka visi tie, kuri balso „pret” vai atturas, nav nacionāli, patriotiski noskaņoti,
bet ir iespējams, ka ļoti daudzi no tiem, kuri neatbalsta šos priekšlikumus, tāpat
kā es uzskata, ka mūsu valsts valodu mēs varam stiprināt, pirmkārt, paši, otrkārt,
nevajag uztraukties, cik ļoti jaunā paaudze… Tā jau pati par sevi stiprina valsts
valodu, nemācīdamās bijušās impērijas valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpina deputāts Jānis Šmits. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Jāni!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Ļoti īsi… Es aicinātu deputātu Kariņu, tāpat arī
daudzus citus, savos izteikumos būt korektiem un neatsaukties uz mani. Ja jūs
atsaucaties uz mani, tad, lūdzu, arī rīkojieties tāpat – tā, kā cenšos rīkoties
es. Un, Kariņa kungs, tas attiecas tieši uz jums. Visu to, ko jūs runājāt, mēģiniet
piepildīt arī dzīvē un savā praktiskajā darbībā! Pretējā gadījumā uz jums
attiecas tieši bibliskais farizejisms, par ko Jēzus Kristus ir teicis: kā viņi runā,
tā dariet, kā viņi dara, tā nedariet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atgādinu deputātiem, ka, izskatot priekšlikumus otrajā lasījumā,
debates ir par konkrētiem priekšlikumiem. Lūdzu pieturēties pie šīm nostādnēm.
Tātad par priekšlikumiem. Debates turpina Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Ar konkrēto priekšlikumu – palielināt sodu vai ne – Kariņa kungs
ierosināja uz tādām zināmām pārdomām.

Vai latviešu valoda izjūt apdraudējumu pasaulē? Salīdzinājumam: 8
miljoni franču Kvebekas provincē acīmredzot izjūt apdraudējumu vispārējā angļu
valodas ielenkumā Kanādā, kur ir divas oficiālās valodas, un Kvebekas provincē ir
īpašs regulējums.

Par sodiem. Apmēram četrreiz lielāki nekā Latvijā, rēķinot pret
iedzīvotāju pirktspēju.

Par liberālismu valodu lietojumā. Ja Latvijā ļoti liberāli, tad
Kvebekā – dzelžaini. Kvebekā darba devējs privātfirmā nedrīkst sazināties
rakstiski ar darba ņēmēju citā valodā kā tikai franciski.

Programmatūra. Ja vien eksistē franču versija, obligāti jāinstalē
franču valodā. Piemēram, ja mēs dzīvotu Kvebekas provincē, deputāti nevarētu
strādāt ar angļu Windows versiju, bet strādātu ar franču versiju.

Darba sludinājumi. Obligāti visi – kā privātajā, tā publiskajā
sektorā – franču valodā. Nesen lasu „Rīgas Ūdens” sludinājumu, ka pieņem,
manuprāt, juriskonsultu darbā. Kvalifikācijas prasības: teicamas latviešu, krievu un
vēlamas svešvalodu zināšanas. Kāds statuss Latvijā ir krievu valodai? Un tā ir
valsts… es atvainojos, pašvaldības akciju sabiedrība!

Godātie kolēģi! Jūs varat paši spriest, vai mums ir zināma
apdraudējuma situācija valsts valodai Latvijā vai ne. Piebildīšu vēl tikai to, ka
papildus 8 miljoniem Kvebekas provinces franču franču valodā runā vēl daudzi miljoni
citās valstīs. Latvija ir vienīgā valsts, kur valsts valoda ir latviešu valoda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēl vēlaties ko piebilst? Nē.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par 1. – Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 38, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – komisija
neatbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3. – Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu –
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7. – Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti
neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kas skar
iesniegumu un sūdzību, un priekšlikumu izskatīšanas kārtību, nevis valsts valodas
prasības, – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt… Deputāti prasa balsojumu par
10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 35, atturas – 21.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kas arī
ir aicinājums vērsties pie vecās kārtības atjaunošanas, – komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kurā
viņš iesaka redakcionāli precizēt… paplašināt šo jēdzienu par subjektu, kas ir
atbildīgs izglītības iestādes vai institūcijas vadītāja pienākuma nepildīšanas
gadījumā, komisija, uzticoties šā viedokļa patiesumam, atbalstīja, bet nolēma, ka
līdz trešajam lasījumam tomēr mēģinās precizēt un uzzināt no Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas, vai ar to pietiek vai ir vajadzīgi vēl kādi
precizējumi, bet redakcionāli tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums par…
piekritību…

Sēdes vadītāja… Kas nav balsojams…

Dz.Rasnačs. … Jā, pēc noraidītajiem priekšlikumiem vairs nav
balsojams.

Sēdes vadītāja. Pēdējais, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 14. – arī deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums,
kurā ierosināts paaugstināt šos skaitļus, un arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā… Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 1. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja. 27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris
Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Auguļa
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. 2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats. 3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. 4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Grīnblats. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana – šā gada 19.novembris.

Sēdes vadītāja. 19.novembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””,
pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumprojektā „Par
privatizācijas sertifikātiem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisija tos ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts un arī nākamie ir saistīti ar administratīvi teritoriālās
reformas pabeigšanu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
24.novembris.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais
lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu Tautsaimniecības komisija izskatīja pirmajā
lasījumā un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
24.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais
lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts saistīts ar administratīvi teritoriālās
reformas pabeigšanu. Tautsaimniecības komisija to izskatīja pirmajā lasījumā un
atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
24.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas
dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par
tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” un
atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs arī atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par
tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu
ārvalstīs civillietās vai komerclietās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs arī
atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par
Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai
komerclietās” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites
likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likumā” un atbalstīja šo likumprojektu. Līdz ar to lūdzu
arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes
valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas
valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” un piedāvā
Saeimai atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija nevar atbalstīt šo
likumprojektu, jo diemžēl šis valdības līgums neparedz brīvu apmaiņu starp Latviju
un Jaunzēlandi. Diemžēl šīs tiesības ir ierobežotas nepilsoņiem. Tā ir vēl viena
mūsu Ārlietu ministrijas kļūda, ņemot vērā analoģisku līgumu ar Kanādu, kā arī
līgumu par bezvīzu režīmu ar ASV un Austrāliju. Tā ir acīmredzama diskriminācija,
un tāpēc mēs esam spiesti balsojot atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Ārlietu komisijas vārdā
Mirska kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu
shēmu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo
dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības
organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu
noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu,
Taivānu, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju),
Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku,
Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un
nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas,
nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas,
Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas,
Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas
Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai”, pirmais lasījums. (Aplausi.)

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis. (No zāles:
„Atkārtot!”)

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz
jūs arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par (No zāles
dep. S.Āboltiņa: „Balsosim par…? Par ko balsosim?”) iepriekš minēto
likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Un, cienījamie kolēģi, pēdējais šodienas darba kārtības punkts
– lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskata par valsts budžeta
izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, mēs ļoti labi šo jautājumu izskatījām, un tāpēc man
ir lūgums jums visiem atbalstīt vienbalsīgi šo jautājumu, kas mums vajadzīgs.
Lūgums: balsojiet! Un atbalstiet! Lūgums. (No zāles: „Atkārtot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas
2007.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem
apstiprināšanu”! (No zāles dep. J.Dobelis: „Atlaist Saeimu! Nobalsot par Saeimas
atlaišanu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu
reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt,
ka atbildes uz deputātu jautājumiem, jo šodien mēs esam nostrādājuši ļoti ilgi,
tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis, Ina Druviete, Guntis Jānis Eniņš, Nikolajs Kabanovs, Jānis Klaužs,
Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis (No zāles:
„Ir!”), Karina Pētersone, Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.

Paldies par darbu! Tiksimies rīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 13.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Atgādinu, ka rīt pulksten 12.00 ir Saeimas ārkārtas sēde.

Paldies par darbu visiem!

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 11.sēde

2008.gada 13.novembrī

Par darba kārtību
Priekšlikums	– dep. I.Circene (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.965/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3264)
Priekšlikums	– dep. A.K.Kariņš (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.944/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3173, 3173A)
Par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.946/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3178, 3178A)
Par likumprojektu „Grozījums Radio un televīzijas likumā” (Nr.947/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3179, 3179A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.948/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3192, 3192A)
Priekšlikums	– dep. S.Bendrāte (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (Nr.949/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3193, 3193A)
Priekšlikums	– dep. S.Bendrāte (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.950/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3194, 3194A)
Priekšlikums	– dep. S.Bendrāte (par)
Par likumprojektu „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” (Nr.951/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3202, 3202A)
Priekšlikums	– dep. J.Pliners (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.952/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3215, 3215A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.953/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3216, 3216A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” (Nr.954/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3217, 3217A)
Par likumprojektu „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr.955/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3218, 3218A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” (Nr.956/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3219, 3219A)
Par likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.957/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3231, 3231A)
Priekšlikumi	– dep. A.Latkovskis (pret)
	– dep. K.Šadurskis (par)
Lēmuma projekts „Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu” (Nr.542/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.3196)
Priekšlikums	– dep. L.Mūrniece (par)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr.544/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3207)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” (Nr.15/P9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3073)
Ziņo	– Ministru prezidents I.Godmanis
Debates	– dep. I.Čepāne
Paziņojumi
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. K.Leiškalns
	– dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. S.Kalniete
	– dep. V.Lācis
	– dep. I.Rībena
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. A.Pabriks
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. Dz.Ābiķis
	– dep. U.I.Grava
	– dep. V.Lācis
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. S.Kalniete
	– dep. K.Pētersone
	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
	– dep. Dz.Rasnačs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu finanšu ministram Atim Slakterim „Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām” (Nr.17/P9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3197)
Ziņo	– dep. A.Latkovskis
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Druvietei
Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par Iekšlietu ministrijas budžetu” (Nr.124/J9) (atveras jaunā cilnē))
Par Saeimas deputātu jautājumu veselības ministram Ivaram Eglītim „Par nepilngadīgo narkomānu ārstēšanu”” (Nr.125/J9) (atveras jaunā cilnē))
Par Saeimas deputātu jautājumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos” (Nr.126/J9) (atveras jaunā cilnē))
Paziņojumi
	– dep. V.Paegle
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Par Saeimas deputātu pieprasījumu labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par bērnu kopšanas pabalstu” (Nr.16/P9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3103, 3103A)
Ziņo	– dep. A.Brigmanis
Debates	– dep. S.Bendrāte
	– Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis
Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par AS „Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā.” (Nr.18/P9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3277)
Motivācija	– dep. S.Kalniete
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.965/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3264)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Priekšlikums	– dep. K.Šadurskis (pret)
Debates	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” (Nr.917/Lp9) (atveras jaunā cilnē)” (Nr.546/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3258)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” (Nr.919/Lp9) (atveras jaunā cilnē)” (Nr.547/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3259)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu” (Nr.784/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3220)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (Nr.842/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3221)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” (Nr.841/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3222)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr.797/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3223)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem” (Nr.832/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3224)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu” (Nr.801/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3225)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr.758/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3180)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.779/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3185)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.759/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3186)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Nr.732/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3187)
Ziņo	– dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (Nr.740/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3188)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. J.Dobelis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” (Nr.783/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3191)
Ziņo	– dep. P.Putniņš
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr.827/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3212)
Ziņo	– dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” (Nr.362/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.3214)
Ziņo	– dep. I.Šlesere
Debates	– dep. J.Šmits
	– dep. J.Šmits
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr.915/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3042, 3181)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.926/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3111, 3182)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.927/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3112, 3183)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr.861/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3184)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Paziņojums	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Pliners
	– dep. V.Buhvalovs
Likumprojekts „Par autoceļu lietošanas nodevu” (Nr.928/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3115, 3195)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. J.Eglītis
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. J.Reirs
Par kļūdīšanos balsojumā	– dep. V.Lācis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr.945/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3177, 3198)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.965/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3264b)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.Kampars
	– dep. I.Čepāne
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.Lācis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr.910/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3037, 3200)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (Nr.910/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3037, 3200)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” (Nr.920/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.3047, 3200)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.918/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3045, 3201)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Latvijas Sarkanā Krusta likums” (Nr.777/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2629, 3203)
Ziņo	– dep. Ē.Zommere
Debates	– dep. I.Circene
	– dep. A.Barča
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Šmits
	– dep. I.Circene
	– dep. A.Barča
	– dep. J.Šmits
	– dep. S.Āboltiņa
	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.696/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3204)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. K.Šadurskis
	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Lācis
	– dep. P.Tabūns
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. V.Agešins
	– dep. J.Pliners
	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.661/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3205)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.599/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3206)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Debates	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. J.Šmits
	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.807/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.3208)
Ziņo	– dep. M.Grīnblats
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr.912/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3039, 3210)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr.913/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3040, 3211)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.914/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3041, 3213)
Ziņo	– dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” (Nr.825/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2791, 3226)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” (Nr.819/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2785, 3227)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr.849/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2857, 3228)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” (Nr.863/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2946, 3229)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Debates	– dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai” (Nr.813/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.2770, 3230)
Ziņo	– dep. S.Mirskis
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr.543/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.3199)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 13.11.2008. 09:04:04 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 13.11.2008. 09:12:02 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
Datums: 13.11.2008. 09:16:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264 nodošanu komisijai

Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem
Datums: 13.11.2008. 09:32:08 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3202 nodošanu komisijai

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 13.11.2008. 09:39:20 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3231 nodošanu komisijai

Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu
Datums: 13.11.2008. 09:42:30 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.3196 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 13.11.2008. 09:44:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Pieprasījums labklājības ministrei Ivetai Purnei “Par bērnu kopšanas pabalstu”
Datums: 13.11.2008. 13:49:28 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3103

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 13:56:44 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264 steidzamību

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:11:20 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:14:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.11.2008. 10:00/

Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””
Datums: 13.11.2008. 14:15:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3258

Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””
Datums: 13.11.2008. 14:16:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3259

Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:17:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3220 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:18:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3221 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:19:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3222 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:20:40 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3223 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:21:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3224 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:22:36 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3225 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:23:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3180 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:24:28 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3185 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:26:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3186 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:27:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3187 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:31:20 bal025
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:35:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:36:48 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3188 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:38:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3191 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:41:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3212 pieņemšanu 3.lasījumā

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums (3.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:53:40 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3214 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:55:32 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3042 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:56:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3111 steidzamību

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:57:22 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3111 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:58:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3112 steidzamību

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 14:59:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3112 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 13.11.2008. 15:00:54 bal036
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:33:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:34:40 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3184 pieņemšanu 2.lasījumā

Par autoceļu lietošanas nodevu (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:36:02 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3115 steidzamību

Par autoceļu lietošanas nodevu (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:49:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3115 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:50:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 steidzamību

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 15:52:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 13.11.2008. 15:53:46 bal043
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.11.2008. 16:10:30 bal044
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.11.2008. 16:11:28 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3264B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:12:16 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3037 steidzamību

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:12:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3037 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.11.2008. 16:13:50 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3037 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:14:36 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047 steidzamību

Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:15:06 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.11.2008. 16:15:52 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:18:58 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3045 pieņemšanu 1.lasījumā

Latvijas Sarkanā Krusta likums (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:42:50 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2629 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 13.11.2008. 16:45:08 bal055
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 16:59:56 bal056
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:00:22 bal057
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:00:52 bal058
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:01:20 bal059
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:01:48 bal060
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:02:16 bal061
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:02:50 bal062
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:03:22 bal063
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Datums: 13.11.2008. 17:05:02 bal064
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:14:36 bal065
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:15:10 bal066
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:22:54 bal067
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:26:26 bal068
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:27:32 bal069
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.696/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:28:26 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3204 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.661/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:31:04 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3205 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.599/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:42:10 bal072
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.599/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:43:36 bal073
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.599/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:44:18 bal074
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.599/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:46:06 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3206 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (2.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:47:28 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3208 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:48:44 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3039 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:49:48 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3040 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:50:46 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3041 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:51:50 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2791 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:52:42 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2785 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:53:34 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2857 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:55:44 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2946 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai (1.lasījums)
Datums: 13.11.2008. 17:57:26 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2770 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu
Datums: 13.11.2008. 17:58:32 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.3199