Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

03.11.2008.                   Nr.90/TA-1264

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Dmitrijeva 67047989, jelena.dmitrijeva@izm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 10 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra sēdes protokola Nr.73  25.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Izglītības likumā

 

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā".

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus "realizē vecāku varu" ar vārdiem "realizē aizgādību".

 

3. Aizstāt visā likumā vārdus "bez vecāku apgādības" ar vārdiem "bez vecāku gādības".

 

4. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

 

5. Aizstāt 1.panta 7. un 19.punktā vārdus "nodarbošanās veidiem" ar vārdiem "darbības veidiem".

 

6.  14.pantā:

papildināt 3.punktu aiz vārdiem "valsts finansē" ar vārdiem "piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto pirmsskolas izglītības programmas";

izslēgt 6.punktu;

papildināt pantu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:

 

"81) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību;";

 

papildināt pantu ar 15.1 punktu šādā redakcijā:

 

"151) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam;";

 

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

 

"18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem;";

 

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

 

"26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;";

 

papildināt pantu ar 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

 

"27) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, un nosaka izvirzāmos kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finan­sējumu;

28) nosaka pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kār­tību;

29) nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības pro­grammām (izņemot augstākās izglītības programmas);

30) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un apmācīšanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību."

 

7. 15.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

 

"2) izstrādā politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus izglītības jomā;

3) izveido un uztur Izglītības iestāžu reģistru;";

 

izslēgt 4. un 5.punktu;

aizstāt 8.punktā vārdus "jaunatnes lietām" ar vārdiem "valsts valodas attīstībai";

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

 

"14) koordinē pedagogu izglītības ieguves, kvalifikācijas un profesionālās pilnveides kārtību;";

 

aizstāt 15.punktā vārdus ''izņemot augstskolas'' ar vārdiem "izņemot augstskolas un koledžas";

izslēgt 16.punktu;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

 

"17) koordinē izglītības iestāžu bibliotēku un Valsts izglītības informācijas sistēmas darbību, organizē mācību līdzekļu, elektronisko mācību resursu un izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu satura izstrādi;";

 

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

 

"24) apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) un izglītības atbalsta iestāžu nolikumus;".

 

8. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

 

"16.pants. Citu valsts institūciju kompetence izglītībā

(1) Katra valsts institūcija, pašvaldība vai pašvaldības institūcija, nodrošinot finanšu resursus, rūpējoties par drošību, veicot sociāla rakstura atbalstu vai īstenojot citas atbalsta, kontroles vai organizatoriskas funkcijas, piedalās izglītības procesā atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Citu nozaru ministrijas:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

2) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos un profesionālo mācību priekšmetu standartus un kontrolē to ievērošanu savā padotībā esošajās izglītības iestādēs;

3) nodrošina savā padotībā esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī organizē un finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un iegādi profesionālajos mācību priekšmetos.

4) kontrolē savā padotībā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību."

 

9. 17.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

''(1) Katrai pašvaldībai ir pienākums bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ar tās padotībā  esošajām izglītības iestādēm slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā, kuru padotībā esošajās izglītības iestādēs mācās bērni, kam dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.''

 

10. 21.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Lai valsts un pašvaldības nodrošinātu tām noteikto izglītības pār­valdes un izglītības atbalsta funkciju, attiecīgu uzdevumu veikšanu (tai skaitā augstākās izglītības programmu un augstākās izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu) valsts un pašvaldības var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu vai līdzdarbības līgumu.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā panta trešajā daļā minētie deleģēšanas līgumi var ietvert tiesības izdot administratīvos aktus."

 

11. 22.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās augstskolas satversmi. Augstskolu satversmes apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Koledžas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās koledžas nolikumu. Koledžu nolikumus izdod Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā."

 

12. 24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "reģistrā" ar vārdiem "Izglītības iestāžu reģistrā";

izslēgt piekto daļu.

 

13. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar izglītības iestādes reģistrācijas dienu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas dienu uzskata arī par administratīvā akta paziņošanas dienu."

 

14. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

''26.pants. Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem Izglītības iestāžu reģistrā jau reģistrētiem izglītības iestāžu nosaukumiem.

(3) Izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(4) Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par izglītības iestādes darbības mērķi, darbības veidu un juridisko statusu, kā arī tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību vai citām pretlikumīgām darbībām.

(5) Izglītības iestādes nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, ja tā nav valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka izglītības iestāde ir apveltīta ar publisku varu.

(6) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.''

 

15. Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdus "ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki".

 

16. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Profesionālās kvalifikācijas ieguves kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums."

 

17. Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Detalizētu izglītības programmu iedalījumu nosaka Latvijas izglītības klasifikācija."

 

18. 46.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, citas juridiskās un fiziskās personas – pēc licences saņemšanas vietējā pašvaldībā.";

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā un apmācīšanā."

 

19. Izteikt 47.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga. Profesionālās ievirzes izglītības programmas izstrādā un īsteno izglītības iestāde."

 

20. Papildināt 48.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Šīs prasības neattiecas uz neformālo izglītību."

 

21. Aizstāt 50.panta 4.punktā vārdus "atņemta vecāku vara" ar vārdiem "atņemtas aizgādības tiesības".

 

22. Izteikt 51.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:

1) radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

2) veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;

3) pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

4) veicināt izglītojamā pienākumu izpildi un ievērot izglītojamā tiesības;

5) sadarboties ar izglītojamā ģimeni;

6) informāciju, kura sniegta pedagogam par izglītojamā veselības stāvokli, specifiskām īpatnībām, vai citu personisku informāciju glabāt kā konfidenciālu, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, un izmantot tikai izglītojamā personiskās izaugsmes veicināšanai;

7) veikt citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus."

 

23. 52.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;";

 

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) saņemt un izmantot izglītības procesa īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu;";

 

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā."

 

24. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

 

''54.pants. Izglītojamā pienākumi

Izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) apgūt izglītības programmu;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;

3) ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību;

4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;

5) neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību;

6) piedalīties izglītības iestādes vides saglabāšanā un sakopšanā atbilstoši izglītības programmu prasībām un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem."

 

25. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

 

''55.pants. Izglītojamā tiesības

Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu;

3) izglītības procesā izmantot izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi un izglītības informācijas sistēmu, tai skaitā izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, mācību grāmatas, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus un cita veida materiālo palīdzību;

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

6) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;

7) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;

8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos."

 

26. Aizstāt 56.pantā vārdus "bērns bārenis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "bārenis" (attiecīgā locījumā).

 

27. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

 

''57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

Bērna vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;

2) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;

3) slēgt līgumu ar izglītības iestādi par bērna izglītošanu un aprūpi;

4) sniegt un saņemt informāciju par sava bērna audzināšanas un mācību jautājumiem;

5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē."

 

28. Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Bērna vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:

1) savu spēju un finansiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītībai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, pedagogiem un citām pedagoģiskajā procesā iesaistītām personām;

3) ievērot savas un citu bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;

4) informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli, specifiskām īpatnībām un citiem apstākļiem, kuri būtu nozīmīgi izglītības procesā."

 

29. Izteikt 59.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas, akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas."

 

30. 60.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem. Pedagogu darba samaksa valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītības programmas, akreditētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem. Pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no dibinātāja līdzekļiem. Mācību līdzekļu sagatavošana un izdošana saskaņā ar valsts izglītības standartiem tiek finansēta ikgadējā valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmērā.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

''(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi. Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo. Nosakot gadskārtējos valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumus, jāievēro inflācijas koeficients iepriekšējā budžeta gadā.'';

 

aizstāt sestajā daļā vārdus ''sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta'' ar vārdiem ''sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem'';

 

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) No maksas pakalpojumiem gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi izmantojami pedagogu un pārējā personāla atalgojumiem un materiālajai stimulēšanai, izglītības iestādes attīstībai un uzturēšanas izdevumu segšanai. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem."

 

31. Papildināt 62.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Izglītības iestāde nodrošina bibliotēkas darbību."

 

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

 

"22. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 8.1 un 15.1 punktā minētos noteikumus.

 

23. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 27.punktā minētos noteikumus.

 

24. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 28.punktā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773 "Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība" un Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

25. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 29.punktā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

26. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta 30.punktā minētos noteikumus.

 

27. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.septembrim izdod šā likuma 14.panta 26.punktā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 13.augusta noteikumi Nr.363 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

28. Grozījumi 15.panta 3.punktā, kas paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija izveido un uztur Izglītības iestāžu reģistru, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

T.Koķe

Likumprojekta

“Grozījumi Izglītības likumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu.

Izglītības likumā ir nepieciešami grozījumi, lai likumu saskaņotu ar Administratīvā procesa likumu, Augstskolu likumu, Profesionālās izglītības likumu, kā arī lai precizētu atsevišķas Izglītības likuma nepilnības atbilstoši šādos dokumentos Izglītības un zinātnes ministrijai dotajiem uzdevumiem:

1) Valdības rīcības plāna Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2.4.pasākumu.

2) Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.45 23.§) „Par Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.37 16.§) „Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”” izpildi” 4.punktā dotajam uzdevumam; Izglītības un zinātnes ministrijai, ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības 2007.gada 26.jūnija atzinumā ietvertos priekšlikumus, kā arī priekšlikumu par saņemto līdzekļu uzskaites mehānisma nodrošināšanu, izstrādāt un līdz 2007.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”.

3) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.47 8.§) „Noteikumu projekts „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”” 2.punktā dotajam uzdevumam Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2008.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumu Izglītības likumā, nosakot, ka pedagogu profesionālās pilnveides kārtību nosaka Ministru kabinets.

4) Saskaņā ar „Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam” (atbalstītas ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742.).

5) Saskaņā ar „Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam” (atbalstītas ar Ministru kabineta 23.februāra rīkojumu Nr.111) un programmu „Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam ieviešanai 2008.–2010.gadam” (atbalstītas ar Ministru kabineta 9.maija rīkojumu Nr.254).

6) Saskaņā ar Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam sadaļas „Bērnu un jauniešu sports” 1.2.apakšpunktu, kas paredz izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno ne tikai pašvaldību izglītības iestādes, bet arī privātpersonu dibinātās izglītības iestādes un sporta klubi.

2.Pašreizējās situācijas raksturojums

Izglītīb as sistēmas attīstību Latvijā nosaka 1998.gadā pieņemtais „Izglītības likums”, kas stājās spēkā 1999.gada 1.jūnijā. Ir pieņemts arī Vispārējās izglītības likums (1999), Profesionālās izglītības likums (1999) un Augstskolu likums (1995).

Strauji mainoties darba tirgū un sabiedrībā kopumā nepieciešamajām zināšanām, to pielietojumam un kompetencēm, ievērojami mainījies mācību saturs un prasības pamatizglītībā, vidējā un augstākā izglītībā, izvirzot priekšplānā tādus mērķus kā vienlīdzību, dzimumu līdztiesību, ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības attīstību. Līdz ar to ir svarīgi nodalīt atbildību izglītības īstenošanā starp valsts institūcijām, pedagogiem, izglītojamajiem un sabiedrību. Vienlaikus līdzās formālajai izglītībai aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu iegūst neformālā, ikdienas pieaugušo mācīšanās, neatkarīgi no viņu vecuma un iepriekšējās izglītības. Joprojām aktuāls ir pedagogu darba samaksas jautājums, kā arī maksas par izglītības ieguvi jautājumi.

Lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai, ir nepieciešami grozījumi tā saturā, nosakot:

-       valsts un pašvaldību kompetences pieaugušo izglītības īstenošanā;

-       izglītības procesā iesaistīto pušu (izglītojamā, pedagoga un izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību)) tiesības un pienākumus;

-       pašvaldības tiesības noteikt maksu profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācību materiālā bāzes papildināšanai un pilnveidošanai;

-       pirmskolas izglītības iestāžu finansēšanu.

Izglītības likums pašreiz nepietiekami reglamentē pieaugušo izglītības norisi, tāpēc nepieciešams noteikt valsts un pašvaldību atbildību pieaugušo izglītībā un nodrošināt efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, tāpēc precizējams 14. un 46.pants.

Pašreiz spēkā esošā Izglītības likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktie pedagogu pienākumi neprecīzi izsaka tos pienākumus, kurus pedagogi šobrīd veic izglītības procesa īstenošanā. Balstoties uz Latvijas OECD valstu Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas (turpmāk – OECD, pētījuma pilns teksts atrodams Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta 2007.gadā izdotajā izdevumā „Kompetence dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā – ieguldījums nākotnei. Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2006” ) rezultātiem, skolēnu attieksme un motivācija ir izvirzāma par vienu no galvenajiem pedagogu uzdevumiem, lai sekmētu izglītības attīstību un progresu.

Tāpat dublējas arī citos likumos noteiktās normas, piemēram, ievērot bērna tiesības, kas jau noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Izglītības likuma 52.panta pašreizējā redakcija izsaka galvenokārt tikai pedagogu sociālās tiesības un garantijas, bet nenosaka būtiskās pedagogu profesionālās tiesības. Lai veicinātu sabiedrības atbalstu pedagogiem un pedagoga profesijas prestiža celšanu, kā viena no tiesībām paredzēta – tiesības saņemt sabiedrības atbalstu. Saskaņā ar OECD pētījuma secinājumiem viens no būtiskiem uzdevumiem ir novērst skolotāju trūkumu un palielināt jauno pedagogu skaitu. Lai šo uzdevumu īstenotu, sabiedrības atbalstam ir būtiska nozīme.

Izglītības likuma 54.panta pašreizējā redakcija nepilnīgi nosaka galvenos izglītojamo pienākumus. Izglītojamo pienākumu iegūt pamatizglītību jau nosaka Izglītības likuma 4.pants.

Izglītības likuma 55.panta pašreizējā redakcijā noteiktās izglītojamo tiesības nav sistematizētas, un tas rada maldinošu iespaidu par to, ka izglītojamo tiesības dominē pār viņu pienākumiem.

Izglītības likuma 57.panta pašreizējā redakcijā noteiktās bērna vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) tiesības nav sistematizētas un atsevišķi punkti ir tiesību ierobežojoši, piemēram, izvēlēties savam bērnam izglītības iestādi.

Izglītības likuma 58.panta pašreizējā redakcijā noteiktie bērna vecāku (personu, kas realizē vecāku varu) pienākumi nepietiekami nodrošina vecāku līdzatbildību par bērna izglītošanos izglītības iestādē.

 Līdztekus tam pašreiz nav iekļauts deleģējums spēkā esošajā Izglītības likuma 14.pantā Ministru kabinetam noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību. Nepieciešamas arī noteikt, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.

Saskaņā ar Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikuma 2.6.apakšpunktu (2004.gada 9.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.915 „Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums”) viena no centra funkcijām ir izvērtēt un apstiprināt mācību grāmatu atbilstību valsts pamatizglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam. Apstiprinot minētos mācību līdzekļus, centrs izdod administratīvo aktu, savukārt administratīvo aktu nevar pamatot ar iekšēju normatīvu aktu. Līdz ar to nepieciešams deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā.

Pašreiz spēkā esošais Izglītības likuma 26.pants nosaka vispārīgas prasības par izglītības iestādes nosaukumu, un līdz ar to esošajā izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrētas izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem. Šādas izglītības iestādes atšķiramas viena no otras, lietojot kopā ar attiecīgā rajona nosaukumu.

Izglītības likumā noteiktais izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas, izglītības iestāžu reģistrācijas regulējums ir pretrunā ar Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā noteikto. Ievērojot, ka Izglītības likums jau deleģē tiesības Ministru kabinetam noteikt izglītības iestāžu akreditācijas kārtību, izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību, likumā nav nepieciešams noteikt, kura tiešās pārvaldes iestāde minētās funkcijas veiks. Minētais izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantā noteiktā, ka tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

Jautājumus, kas saistīti ar augstskolu satversmēm un koledžu nolikumiem pašreiz regulē Augstskolu likums, kurš satur speciālās tiesību normas, līdz ar to šādas tiesību normas nav jāietver Izglītības likumā.

Izglītības likums nosaka no Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās daļas atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai izglītības iestāžu reģistrā. Šāds atšķirīgs regulējums bija saistīts ar nepieciešamību Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināt koledžu nolikumus pirms to reģistrācijas Izglītības iestāžu reģistrā. Ievērojot Augstskolu likuma regulējumu attiecībā uz koledžas nolikuma izdošanu, atšķirīgs regulējums attiecībā uz koledžu reģistrācijas termiņu nav nepieciešams.

Pretēji Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajai daļā noteiktajam, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas adresātam ir paziņots, Izglītības likuma 25.panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrācijas dienu.

Izglītības likums nosaka no Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" atšķirīgu izglītības attīstības koncepcijas apstiprināšanas procedūru. Lai nodrošinātu vienoto politikas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību, precizējams likuma 14.panta 18.punkts.

Lai garantētu indivīda tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, pašreiz spēkā esošā Izglītības likuma 46.panta piektā daļa paredz ierobežojumu – privātpersonu dibinātās izglītības iestādes pieaugušo neformālo izglītību var realizēt tikai pēc licences saņemšanas vietējā pašvaldībā. Šāds regulējums bija nepieciešams, jo 1999.gadā privātās izglītības iestādes sāka veidoties, un tās nebija akreditētas. Privātajām izglītības iestādēm nebija pieredzes attiecīgo izglītības programmu īstenošanā, tāpēc bija nepieciešams pieaugušo neformālās izglītības programmas licencēt, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti. Šodien privātās izglītības iestādes ir akreditētas, kas apliecina izglītības iestādes spēju kvalitatīvi īstenot izglītības programmas, tāpēc minētais Izglītības likuma pants precizējams.

Izglītības likumā ir konstatētas redakcionālas neatbilstības arī ar citiem likumiem, kuras ir nepieciešams novērst. Minētais attiecas uz Izglītības likumā lietoto terminu „pārziņa”, „uzņēmējsabiedrība”, „vecāku vara” neatbilstību attiecīgi Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai.

3.   Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

14.panta 26.punktā noteikta iespēja saņemt valsts atbalstu privātajām profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Profesionālās ievirzes izglītību plānots finansēt katra gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izglītības likuma 14.panta 3.punktā, 59.panta otrajā daļā un 60.pantā trešajā daļā ir nepieciešams veikt grozījumus, lai novērstu kolīziju ar Vispārējās izglītības likuma 62.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, ka no valsts budžeta mērķdotācijām sedz to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas.

Ir precizēta Izglītības likuma 14.pantā noteiktā Ministru kabineta un 15.pantā noteiktā Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību un noteikt valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām, kā arī deleģējot tiesības noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību. Ievērojot minēto, izslēgts arī 16.panta 6.punkts.

Precizēta Izglītības likuma 14.pantā noteiktā Ministru kabineta kompetence, iekļaujot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā izglītībā.

Ir precizēts Izglītības likuma 15.pants, izslēdzot normas, kas nosaka uzdevumu ministrijai veikt izglītības programmu licencēšanu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju, precizēta 38.panta trešā daļa.

Lai novērstu pretrunas ar Augstskolu likumu, ir precizēts Izglītības likuma 15.panta 24.punkts un 22.pants.

Lai nodrošinātu vienoto politikas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību, kura reglamentēta Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis”, un noteiktu izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem septiņiem gadiem, plānotu izglītības politikas iniciatīvas un rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus ir nepieciešams precizēt Izglītības likuma 14.panta 18.punktu un 15.panta 2.punktu.

Lai nodrošinātu efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu, likuma 14.pants ir papildināts ar 27. un 30.punktu, deleģējot tiesības Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, kā arī kārtību, kādā tiks finansēti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā un kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu.

Tiek svītrota Izglītības likuma 24.panta piektā daļa, kas nosaka no Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās daļas atšķirīgu termiņu koledžu iekļaušanai Izglītības iestāžu reģistrā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajai daļai ir precizēta Izglītības likuma 25.panta pirmā daļa, nosakot, ka izglītības iestāde uzsāk savu darbību ar tās reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā, kas uzskatāma arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.

Ir precizēta Izglītības likuma 21.panta redakcija, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām nosakot, ka Valsts un pašvaldības atsevišķu tām noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkcijas nodrošināšanai noteiktu uzdevumu veikšanu, tai skaitā izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas organizēšanu, var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu, kas var ietvert arī tiesības izdot administratīvos aktus, vai līdzdarbības līgumu.

Grozījums paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairāk izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem.

Atbilstoši reālajai situācijai ir grozīta likuma 46.panta piektā daļa, un tā nosaka vienādus pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanas nosacījumus valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm un juridisko un fizisko personu dibinātām izglītības iestādēm.

Ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie izglītības programmu paraugi nav saistoši privātpersonām, ir precizēta Izglītības likuma 47.1panta pirmā daļa.

Ir konkretizēti 51.panta pirmajā daļā noteiktie pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likuma 52.pantā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Ir papildināti un konkretizēti Izglītības likuma 54.pantā noteiktie izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 55.pantā noteiktās izglītojamo tiesības, izvairoties no normu dažādas skaidrošanas, dublēšanās un liekvārdības, bet saglabājot būtību.

Ir sistematizētas un precizētas Izglītības likuma 57.pantā noteiktās bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības.

 Lai pastiprinātu bērna vecāku (personu, kas realizē aizgādību) līdzatbildību par bērna izglītošanu izglītības iestādē, Izglītības likuma 58.pantā ir iestrādāti jauni pienākumi, kas nav pretrunā ar Civillikuma 177.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantu.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Komerclikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā lietotajai terminoloģijai ir precizēta Izglītības likumā lietotā terminoloģija.

4. Cita informācija

Tā kā Izglītības likumā objektīvu iemeslu dēļ ilgāku laiku netika izdarīti grozījumi, ir ļoti svarīgi un steidzami nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus Izglītības likuma saturā, lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai.

Pēc likumprojekta „Augstākās izglītības likums” spēkā stāšanās un koncepcijas „Profesionālās izglītības likums” pieņemšanas, tiks uzsākts darbs pie Izglītības likuma koncepcijas, tādejādi nodrošinot konceptuāli jaunu Izglītības likuma izstrādi atbilstoši jaunākajām izglītības attīstības tendencēm.


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.   Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām ir pastarpināta. Ar likumprojekta spēkā stāšanos pakāpeniski tiks uzlabota izglītojamo attieksme pret apkārtējo vidi un sabiedrību, panākta lielāka atbildība par personisko attīstību, kas savukārt sekmētu tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Tāpat likumprojekts veicinās lielāku sabiedrības līdzdalību izglītības mērķu sasniegšanā, kas veicinās pozitīvas attieksmes pret pedagogiem nostiprināšanos un veicinās pedagoga profesijas prestiža celšanos.

2.   Ekonomiskā ietekme:

2.1.Makroekonomiskā vide;

2.2.Preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3.Cenas;

2.4.Eksporta un importa apjoms;

2.5.Konkurences apstākļi;

2.6.Jauninājumi un pētījumi;

2.7.Augstāka resursu izmantošanas efektivitāte.

Iekļautie grozījumi Izglītības likumā varētu veicināt izglītības kvalitāti, nodrošinot lielāku līdzsvaru starp mācību un audzināšanas darbu. Tiks sakārtota izglītības finansēšanas kārtība, nosakot valsts atbalstu arī privātām izglītības iestādēm.

3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Precizējot citu valsts institūciju kompetenci izglītībā, tiks uzlabota sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un izglītības iestādēm. Tiek veicināta komersantu iesaistīšanās izglītības procesa īstenošanā, nosakot kritērijus komersantu iespējām īstenot neformālās, tai skaitā pieaugušo, izglītības programmas.

Tiks veicināta darba devēju ieinteresētība savu darbinieku mērķtiecīgā izglītošanā, kas ilgtermiņā nodrošinās tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

Tiks atbalstīta komersantu privāto pirmsskolas izglītības iestāžu darbība, palielinot valsts atbalstu (apmaksājot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, kas īsteno piesgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās sagatavošanas skolai programmas, algas), kas varētu veicināt arī jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi.

4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām.

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1.sociālās situācijas izmaiņas;

5.2.nodarbinātība.

Tiks uzlabota sadarbība starp izglītojamajiem, pedagogiem un vecākiem un sabiedrību kopumā. Nosakot katras izglītības procesā iesaistītās puses atbildību, pienākumus un tiesības, netieši tiek veicināts pedagoga profesijas prestižs, ko veicinās pedagogu lielāka likumiska aizsardzība pret izglītojamo patvaļu un vecākiem, kuri nepilda savus vecāku pienākumus.

Tiks veicināta nodarbinātības iespēju paplašināšanās, nodrošinot pieaugušo izglītības apguves iespējas, kā arī īstenošanas iespējas. Valsts lielāks atbalsts privātajām izglītības iestādēm, īpaši pirmsskolas izglītības iestādēm, var veicināt privāto pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanos un jaunu iestāžu atvēršanu.

6.Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3.darbības radītie atkritumi;

6.4.ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5.ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7.cita veida piesārņojumu emisija vidē

Likumprojekts noteiks izglītojamo pienākumu piedalīties izglītības iestādes vides saglabāšanā un sakopšanā, kas nodrošinās teorētisko zināšanu bāzes sasaisti ar praktisko darbību un pakāpeniski veicinās izglītojamo saudzīgāku un atbildīgāku attieksmi pret vidi, kas pamatosies uz zināšanām, attieksmēm un praktiskām iemaņām.

5. Cita ietekme

Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Turpmākie trīs gadi

2008.gads

2009.gads

2010.gads

2011.gads

1

2

3

4

5

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2.speciālais budžets;

1.3.pašvaldības budžets

0

0

0

0

2.Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2.speciālais budžets;

2.3.pašvaldības budžets

0

 423 354

673 354

673 354  

3.Finansiālā ietekme:

3.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2.speciālais budžets;

3.3.pašvaldības budžets

0

– 423 354

– 673 354

– 673 354  

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1.Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības nodrošināšanai aprēķins ir veikts pēc tādiem pašiem principiem, kā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām:

2009.gads un turpmākie gadi: 423 354 latu

·      2009.gadā nepieciešamais: 93,917 pedagoģiskās likmes * 0,81 * 1,1 (kvalitātes piemaksa) * 344 (darba samaksa) * 1,2409 (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme) * 12 mēneši = 423 354 latu

1daļa, kas tiek apmaksāta no valsts budžeta vienai faktiskai pedagoģiskai likmei.

 

2. 2010.gadā pieaugušo neformālo izglītības programmu finansēšanai nepieciešamais: 50 tūkst. mācību stundas * 5LVL valsts līdzfinansējuma daļa par vienu mācību stundu (60 minūtes) prioritāro kompetenču apguvei neformālā veidā = 250 000 LVL

2010.gads un turpmākie gadi: 250 000 latu

 

6. Cita informācija

2008.gadā likumprojekts ir īstenojams apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un centrālo valsts pārvaldes iestāžu vidēja termiņa budžeta pieprasījumu kārtējā gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ievērojot likumā dotos deleģējumus, Ministru kabinetam ir jāizdod šādi normatīvie akti:

1) kārtība, kādā valsts finansē piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

2) noteikumi par Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību;

3) noteikumi par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;

4) noteikumi par kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, un nosaka izvirzāmos kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finan­sējumu

5) kārtību kādā valsts finansē atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, kā arī kritērijus, lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu;

6) noteikumi par kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību grāmatu atbilstību valsts standartam pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā;

7) pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība;

8) valsts pārbaudījumu kārtība akreditētām izglītības programmām (izņemot augstākās izglītības programmām);

Ministru kabineta noteikumu projekti nav sagatavoti.

Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar grozījumiem pārejas noteikumos ir jāizdod līdz 2009.gada 1.janvārim.

Par minēto normatīvo aktu sagatavošanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija.

2. Cita informācija

Jautājumu par profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtību šobrīd regulē Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773 „Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība. Ievērojot minēto noteikumu izdošanas pamatu (Izglītības likuma 15.panta 14.punkts), tie zaudēs spēku atbilstoši pārejas noteikumos noteiktajai kārtībai.

Jautājumu par vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtību regulē Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.570 „Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”. Ievērojot minēto noteikumu izdošanas pamatu (Izglītības likuma 15.panta 14.punkts), tie zaudēs spēku atbilstoši pārejas noteikumos noteiktajai kārtībai.

Valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām šobrīd regulē Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumi Nr.394 „Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās”. Ievērojot, ka minētie noteikumi ir izdoti uz Izglītības likuma 15.panta 16.punktā un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktā dotā deleģējuma pamata, noteikumi izdodami jaunā redakcijā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Nav attiecināms.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Latvijas Pašvaldību savienība ierosināja definēt, kas ir mūžizglītība. Ierosinātais grozījums netika veikts, pamatojoties uz faktu, ka termins „mūžizglītība” ne likumā, ne likumprojektā netiek lietots. Tā kā pēdējos gados ir būtiski mainījusies izglītības sistēmā izmantotā terminoloģija, nepieciešams pārskatīt šobrīd izmantojamo terminu (tai skaitā – „neformālā izglītība”, „mūžizglītība”, „pieaugušo izglītība”, „interešu izglītība”) skaidrojumu, jēgu, atbilstību un vietu izglītības sistēmā, ko plānots darīt, izstrādājot likumprojekta Izglītības likums koncepciju.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība līdzdarbojās likumprojekta izstrādes darba grupā un starpinstitūciju sanāksmē un konceptuāli atbalsta likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” saņemti ļoti daudz ierosinājumu un priekšlikumu no privātpersonām, kas aptver plašus vēlamos grozījumus Izglītības likumā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izskatījusi un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un, izstrādājot koncepciju likumprojektam Izglītības likums, plāno izvērtēt to atbilstību koncepcijas mērķiem un atbilstošo priekšlikumu iekļaušanu. Minētā koncepcija tiks vērsta uz katras izglītības pakāpes un veida viennozīmīgu definējumu kopējā izglītības sistēmā, nosakot pamata regulējuma veidus, atbildīgo institūciju kompetences un iesaistīto pušu pienākumus un tiesības. Jauno Izglītības likumu plānots veidot kā vispārīgu likumu, atstājot detalizētu tiesisko regulējumu speciālajiem likumiem.

Likumprojektā „Grozījumi Izglītības likumā” iekļautie grozījumi pa tematiskajiem blokiem un kopumā izskatīti Pedagogu reģionālajās konferencēs "Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā", kur viena no darba grupām bija "Skolas un ģimenes sadarbība", tika daudz diskutēts par pedagogu/skolēnu/vecāku tiesībām un pienākumiem.

Par pieaugušo izglītības jautājumiem, kuri tiek regulēti likumprojektā, runāts un diskutēts:

–            konferencē „Par paveikto mūžizglītības attīstības jomā 2004. – 2006.gadā un plānoto 2007. – 2013.gadā”  Daugavpilī;

–    seminārā „Par paveikto mūžizglītības attīstības jomā 2004. – 2006.gadā un plānoto 2007. – 2013.gadā” Jelgavas pieaugušo izglītības centrā, Jelgavā;

–    konferencē „Par paveikto mūžizglītības attīstības jomā 2004. – 2006.gadā un plānoto 2007. – 2013.gadā” Liepājā.

Pēc likuma grozījumu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 25.oktobrī  ir izsūtīta 1 preses relīze (pilns teksts atrodams interneta saitā: http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/1814.html)

Regulāri tiek gatavotas atbildes uz mediju jautājumiem, organizētas intervijas.

„Latvijas Avīzē” publicēts raksts par plānotajiem grozījumiem, kā arī ministre T.Koķe intervijā ar „Latvijas Avīzi” runājusi par grozījumiem un to būtību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Normatīvais akts pēc pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Sabiedrība tiks informēta arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas Internetā starpniecību, kā arī bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekta ieviešana paredzēta atbilstoši Pārejas noteikumiem likumprojekta 33.pantā.

 

 

 

          Izglītības un zinātnes ministre                                            T.Koķe

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

E.Petrovska

 

 

 

28.10.2008. 10:11

3887

Izglītības un zinātnes ministrijas

Politikas koordinācijas departamenta

direktore

E.Petrovska

67047988, elina.petrovska@izm.gov.lv

faksa nr. 67047997

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.73

2008.gada 13.oktobrī

 

 

25.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"

     TA-1264

___________________________________________________________

(T.Koķe, A.Skrastiņš, K.Vāgnere, I.Stepanova, N.Broks, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Izglītības un zinātnes ministrijai precizēt likumprojekta anotāciju atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam un iesniegt anotāciju Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministre.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-73-1310-#25.doc

1