Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 25.septembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, Saeimas
Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus par grozījumiem tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu papildināt 25.septembra sēdes darba kārtības sadaļu
„Prezidija ziņojumi” ar ziņojumu par likumprojektu „Grozījums Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret
šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut 25.septembra sēdes darba
kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu „Par Sarmītes Daukštes
apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret
šādu darba kārtības papildinājumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba
kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Didža Līdača apstiprināšanu par
Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Darba kārtība ir papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba
kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par
Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Darba kārtība ir papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba
kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par
Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba
kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Geļenas Simoņukas apstiprināšanu
par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba
kārtība ir papildināta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz papildināt 25.septembra sēdes darba
kārtības otro sadaļu ar lēmuma projektu „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu
par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šo papildinājumu?
Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegumi par grozījumiem sēdes darba
kārtībā.
Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa
– „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu?
Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova,
Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam
atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Nedz
Latvijas, nedz pasaules praksē nekur nav aprakstīta procedūra, kādā veidā tiek
atzīta jaunizveidotu valstu neatkarība. Kā piemēru ņemsim kaut vai februāra
situāciju, kad tika atzīta Kosovas, kādreizējās Serbijas valstiskuma šūpuļa,
neatkarība. Pašreiz teritorijā pārsvarā dzīvo albāņi, arī serbu tur dzīvo ne
mazums. Kas konkrēti Latvijā pieņēma lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu?
Neviens to nezina. Klīst baumas, ka notika kaut kāda slepena Ministru kabineta sēde un
ka šā jautājuma lēmējs bija mums viesiem zināmās aizokeāna lielvalsts sūtnis.
Pēc Kosovas precedenta jautājums par jauno Eiropas valstu atzīšanu arvien biežāk
būs atrodams darba kārtībā, tāpēc nebūtu slikti izstrādāt attiecīgi nevis
slepenas, bet gan atklātas jautājuma apspriešanas un lēmuma pieņemšanas procedūras
saskaņā ar Satversmi, proti, nobalsojot Saeimā.
Lūk, jūsu priekšā atrodas likumprojekts, kas paredz dot Ministru
kabinetam pilnvarojumu atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Strukturāli šis
likumprojekts ir nokopēts no skandalozi slavenā pilnvarojuma Ministru kabinetam
parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Likumprojektā paredzēts atzīt Dienvidosetijas
Republikas neatkarību saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras atzīst tautu
tiesības uz pašnoteikšanos. Lai šīs tiesības nu būtu arī nelielajai
Dienvidosetijas tautai. Dienvidosetiju pārsvarā apdzīvo osetīni, kuri jau kopš
kristietības pirmsākumiem, kopš mūsu ēras sākuma, ir pazīstami kā alani, kas
pieņēma pareizticību jau 921.gadā.
Pēc diviem nesen notikušiem kariem ar Gruziju osetīnu ir palicis
nedaudz, apmēram 70 tūkstošu. Teritorijā, kas atrodas Kaukāza kalnu grēdas otrajā
pusē, autonomā republikā Krievijas Federācijas sastāvā dzīvo cita osetīnu tauta
daļa, kura ir gandrīz desmit reizes lielāka. Kādēļ arī osetīni nevarētu
pašnoteikties divās teritorijās, kā tas februārī notika ar albāņiem?
Osetija pēc pašas lūguma tika uzņemta Krievijas impērijas
sastāvā 1774.gadā – 27 gadus agrāk nekā Gruzija. Jau tolaik Osetija atradās
Kaukāza kalnu grēdas abās pusēs. Krievijas impērijas pirmā sabrukuma laikposmā
gruzīnu karaspēks daudzkārt centās attīrīt no osetīniem Dienvidosetijas teritoriju,
kamēr neatnāca Sarkanā armija. Kopš 1922.gada Dienvidosetijas tauta ieguva autonomu
apgabalu Gruzijas PSR sastāvā. Kad impērija, jau padomju, sāka sabrukt otrreiz,
osetīni, pareizi interpretēdami lozungu „Gruziju – gruzīniem!”, kas visos
līmeņos tika sludināts no Tbilisi, vērsās ar pazemīgu lūgumu pārveidot autonomo
apgabalu par autonomo republiku. Saņēmuši atteikumu, 1990.gada 9.decembrī viņi
rīkoja parlamenta vēlēšanas. Jau nākamā gada 6.janvārī Gruzijas karaspēks uzsāka
Chinvali graušanu. Tolaik amerikāņu instruktoru gruzīniem vēl nebija, un osetīni ar
ieročiem rokās nosargāja savu neatkarību.
Kas notika šā gada 8.augustā, to jūs lieliski zināt, neskatoties
uz tā saucamās civilizētās pasaules visnotaļ melīgo propagandu.
Jūsu priekšā ir Dienvidosetijas Republikas parlamenta lūgums, kas
adresēts Latvijas Republikas Saeimai.
Aicinu jūs izdarīt arī savu ieguldījumu, lai glābtu šo mazo tautu
no genocīda, un nobalsot par likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pret likumprojekta nodošanu komisijai runās
deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Savā runā es būšu nikns, bet taisnīgs.
Es uzskatu, ka, iekļaujot šo nekaunīgo piedāvājumu darba
kārtībā, esam piedrazojuši – tieši tā, piedrazojuši! – Latvijas parlamenta
darba kārtību. Nākotnē tātad varam sagaidīt vēl trakākas lietas. Nākamais solis
šiem nekauņām – es atļaujos ar pilnu atbildību viņus tā saukt! – būs tas, ka
viņi piedāvās Saeimai iekļaut darba kārtībā kaut ko līdzīgu… kļūt par
Krievijas republiku, apgabalu vai vēl kaut kādu tur provinci. Tāds piedāvājums nāks
no viņiem, „sarkanajiem”, un mēs tātad liksim darba kārtībā…
Draugi mīļie! Latvijas politika attiecībā uz Krievijas agresiju
pret Gruziju mums ir skaidra, tā ir pilnībā izteikta no Valsts prezidenta, no Ministru
prezidenta, no parlamenta, no visu institūciju un arī no sabiedrības puses. Bet, lūk,
ko mums tagad piedāvā!
Nekaunība ir sasniegusi neredzētus apmērus. Latvijas politika šajā
sakarā ir pilnīgi pretēja tam, uz ko aicina „sarkanie”. Nu ieklausieties 3.punktā!
„Nodibinot un uzturot kontaktus ar Dienvidosetijas Republikas valdību, noteikt
humānās palīdzības apjomu, kas nepieciešama, lai likvidētu sekas Gruzijas
militārajai agresijai pret Dienvidosetijas Republiku, un iekļaut 2009.gada valsts
budžeta projektā nepieciešamos finanšu līdzekļus.” Ne vairāk, ne mazāk!
Dīvaini, ka nav ierakstīta vēl arī summa – 20 vai 50 miljonu, vai vēl nezin cik…
Krievija pārbauda pasaules pacietību. Tā, uzstājoties Kolumbijas
universitātē, teica Valsts prezidents Zatlera kungs. Un piebilda, ka Baltijas republikas
kopā ar Poliju jau daudzkārt brīdinājušas pasauli – brīdinājušas pasauli! -,
ka notikumi var izvērsties apmēram tā, ka Krievijas rīcība nav prognozējama. Un,
lūk, rezultāts!
Arī mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam brīdinājuši –
un arī es personīgi desmitām reižu esmu brīdinājis un aicinājis jūs ieklausīties
-, ka mēs no šiem, „sarkanajiem”, varam sagaidīt atkal un atkal visvisādas
provokācijas, kas vērstas pret Latvijas valsts neatkarību, pret tās politiku.
Diemžēl neesam neko pasākuši, lai viņi to izbeigtu. Taisni otrādi – viņi izmanto
šo tribīni, lai paustu savus pretvalstiskos mērķus. Skaidri un gaiši, nepārprotami
– pretēji valsts un sabiedrības interesēm. Cik ilgi mēs to cietīsim, draugi
mīļie? Tā ir nekaunības augstākā pilotāža, ko šodien mēs piedzīvojam! Un, ja to
ļausim, piedzīvosim vēl trakāku nekaunību. Tā ir Krievijas „piektās kolonnas”
ideologu nekaunība. Skaidri un gaiši! Nepārprotami! Un viens no „sarkanajiem”,
Mirskis, kaut kur Gruzijā esot redzēts uz padomju tanka, uz Krievijas tanka. Ko tas
nozīmē? Tā ziņoja…
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
P.Tabūns. …tā ziņoja radio.
Kolēģi, šādu priekšlikumu nevajag iekļaut nemaz darba kārtībā
un kur nu vēl par to veikt balsošanu! Tas ir noraidāms uzreiz un absolūti!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, jautājumā par likumprojekta
nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Mums
jāizšķir šis jautājums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 68, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova,
Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru
kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību” nodot Ārlietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai runāt vēlas deputāts
Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! 16.septembrī Tautas sapulce – Abhāzijas
Republikas parlaments – pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai – lūgumu
izskatīt jautājumu par Abhāzijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu
un savstarpēju diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Abhāzijas Republiku un
Latvijas Republiku. Mūsu sagatavotais likumprojekts, kas ir jūsu priekšā, atbilst
tieši šim mērķim. Abhāzijas tautas valstiskumam ir sava sena vēsture. Tā saknes
meklējamas agrīnajos viduslaikos. Parlamenta lēmumā ir teikts, ka līdz 1931.gadam
Abhāzijai, kas atradās PSRS sastāvā, bija tāds pats savienotās republikas statuss
kā Gruzijai un vienīgi ar Staļina patvaļīgu lēmumu tā tika iekļauta Gruzijas PSR
sastāvā kā autonoma republika. Pēc PSRS sabrukuma Abhāzijai saskaņā ar tālaika
padomju likumiem radās iespēja pašai lemt savu likteni. Abhāzijas mierīgo attīstību
pārtrauca 1992.gadā Gruzijas militārā agresija, kuru pavadīja šaušalīgi genocīda
un vandalisma akti. Abhāzijas tauta ar ieročiem rokās guva uzvaru šajā asiņainajā
atbrīvošanās karā un izcīnīja savas tiesības uz neatkarību de facto.
Abhāzijas Republikas suverenitātes nesējs un vienīgais varas avots
ir tās tauta. Saskaņā ar starptautiskajām normām katrai tautai ir tiesības brīvi
noteikt savu politisko statusu un īstenot savu ekonomisko, sociālo un kultūras
attīstību. Abhāzijas valstiskās neatkarības tapšana un tiesiskā noformēšana tika
īstenota pilnīgā saskaņā ar atzītām starptautisko tiesību normām un pilnībā
atbilst starptautiskajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek vērtēts valstu, kas
izvēlējušās pašnoteikšanās ceļu, valstiskums, un tādējādi ir tikai
nepieciešams leģitimēt tās suverenitāti saskaņā ar ANO statūtiem.
Piecpadsmit gadu laikā kopš tās neatkarības pastāvēšanas
Abhāzija ir demonstrējusi savu uzticību vispāratzītiem demokrātijas principiem
cilvēka tiesību un brīvību ievērošanā, ir centusies būt cienīga demokrātisko
valstu sadraudzības partnervalsts. Pēckara gados, kad tika izdarīts bezprecedenta
spiediens no starptautiskās sabiedrības puses, izolācijas un blokādes apstākļos
Abhāzijas Republika izveidojās par neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti, un tai
reāli piemīt visi varas atribūti, kas tika veidoti, ievērojot demokrātijas
standartus. Te sekmīgi darbojas demokrātijas institūcijas, efektīva ir tieslietu
sistēma, kā arī citas valsts struktūras.
Īstenodama savas tiesības uz pašnoteikšanos – uz brīvu sava
likteņa lemšanu, Abhāzijas Republikas tauta izvēlējās patstāvīgās pastāvēšanas
ceļu – suverēnas, neatkarīgas valsts izveidošanu.
Ņemot vērā visu nupat izklāstīto un pieminot to ceļu, kuru ir
izgājusi arī Latvija, cenzdamās panākt savas valstiskās neatkarības atjaunošanu, es
aicinu jūs balsot „par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runāt
neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi par šā likumprojekta nodošanu
komisijai? (No zāles: „Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 67, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača,
Dobeļa un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nacionālās
pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tik tālu nu mēs esam nonākuši, ka valstij ir
bail aizstāvēt pašai savus karavīrus. Viens otrs mūsu valsts pārstāvis ir sācis
tik krampjaini trīcēt, ka sācis rakstīt pilnīgas bezjēdzības, galīgi nesaprazdams,
ko viņš raksta. Diemžēl!
Un tad man ir jautājums: vai valstij ir jāciena un jāaizstāv tie
savi karavīri, kuriem vienmēr kaujas laukā galvenā ir bijusi Latvija, vai nav
jāaizstāv? Cik ilgi Latvija pieļaus, ka kāds cits lemj tās vietā un par jebkuru
lēmumu neatkarīgi no tā, lai arī kāds tas būtu, Latvijai neko nepasaka un pat
neatvainojas, ja lēmums bijis nepareizs? Ne Teherāna, ne Jalta, ne Potsdama… Nevienu
neuztrauc tas, ka mēs, divas paaudzes, esam pārcietuši okupāciju. Arī tas nevienu
neuztrauc! Pat vēl Atmodas sākumā ASV un PSRS prezidenti uz kuģa, sliktā laikā
šūpodamies, lēma, ko tad darīt ar Latviju tālāk, taču tanī pašā laikā visas
Rietumu valstis tūlīt pēc Otrā pasaules kara ir ļāvušas latviešu leģionāriem
tajās apmesties. Tās ir skaidri novilkušas robežu starp nacistiem un latviešu
leģionāriem. Tāpat tas ir arī ar igauņu leģionāriem.
Tad kur ir problēma? Kurā vietā? Vīzu došanā vai nedošanā vai
bezvīzu režīmā ar kādu no valstīm? Kāds kādai citai valstij ir sakars ar to, kā
mēs paši izturamies pret saviem karavīriem? Varbūt tomēr padomāsim par viņu
likteņiem, par to, cik viņu ir atlicis? Vai tiešām viņi nav pelnījuši kaut nelielu
cieņu arī no mums, Saeimas deputātiem? It īpaši vēl tāpēc, ka mēs taču
pieņēmām šo deklarāciju, un toreiz šīs histērijas nebija. Mēs šo deklarāciju
pieņēmām jau tad, kad vēl nebijām iestājušies ne NATO, ne Eiropas Savienībā,
taču nekādu seku tam nebija, tāpēc ka mēs skaidri pateicām savu viedokli. Varbūt
jums vajag atgādināt, kā Izraēla rīkojās tad, kad vienkārši nolaupīja dažus tās
karavīrus? Izraēla bija gatava līdz ar zemi nolīdzināt kaimiņvalsti, it īpaši tās
galvaspilsētu, lai parādītu, ko nozīmē uzbrukums tās karavīriem. Mēs gadiem ilgi
raustāmies, drebam un domājam, ka tik nepasprūk viens lieks vārds, tā vietā, lai
jebkurā starptautiskā saietā paskaidrotu, kas ir pasaules vēsture un kāda ir
leģionāru loma. Viens otrs plānprātiņš salīdzina leģionārus ar sarkanarmiešiem,
sacīdams, ka arī viņi esot cīnījušies par Latvijas brīvību. Nu es nezinu, cik
daudz ir jāizdzer varbūt tā paša krievu šņabja, lai līdz tādai jocīgai lietai
aizdomātos.
Tā kā šobrīd ir runa par šā jautājuma izskatīšanu komisijā,
es ļoti aicinu komisijās šo jautājumu izskatīt, izvērtēt un varbūt vairāk
izzināt, kas ir bijuši latviešu leģionāri, kāds ir bijis viņu likteņgaitu sākums
un kāds ir bijis noslēgums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runās
deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Mūsu frakcija iebilda pret šā likumprojekta
iekļaušanu sēdes darba kārtībā jau pagājušajā pirmdienā Saeimas Prezidija
sēdē. Un šādas mūsu rīcības iemesls ir tāds, ka šis likumprojekts vārds vārdā
sakrīt ar to pašu autoru iesniegto likumprojektu, kuru Saeimā noraidīja jau
pagājušajā ceturtdienā.
Kā jums ir zināms, pastāv Saeimas kārtības ruļļa 91.panta pirmā
daļa (citēju): „Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par
noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja
likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.”
Citāta beigas. Šajā likuma rindkopā ir ietvertas četras definīcijas, kuras pilnībā
var tikt piemērotas attiecībā uz apspriežamo dokumentu.
Pirmkārt, mūsu priekšā, bez šaubām, ir likumprojekts.
Otrkārt, tas pirmajā lasījumā nav pieņemts, nav pat skatāms.
Tātad tas ir uzskatāms par noraidītu.
Treškārt, šo likumprojektu ir parakstījis nevis vismaz 51
deputāts, bet tikai 5 deputāti.
Un visbeidzot – tajā nav izdarīti grozījumi.
Vienīgais, ko Prezidija sēdē varēja iebilst mūsu frakcijas
pārstāvim, bija tas, ka citētais Kārtības ruļļa pants atrodas sadaļā, kura tomēr
attiecas uz likumprojektiem, kas jau bijuši nodoti komisijām un ir noraidīti pirmajā
lasījumā.
Dāmas un kungi! Šis arguments ir vājš un apstrīdams, jo
likumprojekti, kurus Saeima ir noraidījusi jau pirms to nodošanas komisijām, raugoties
pēc Saeimas atbalsta pakāpes, atrodas daudz zemāk nekā tie likumprojekti, kuri ir
noraidīti pirmajā lasījumā. Tātad, pat vērtējot pēc formālās loģikas
noteikumiem, arī attieksme pret tiem nedrīkst būt liberālāka par attieksmi pret tiem
likumprojektiem, kurus Saeima jau reizi ir atbalstījusi.
Tagad ir pienācis laiks pateikt, tieši par ko mums šobrīd piedāvā
balsot. (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks!”) Likumprojekts piedāvā latviešu
eksleģionāriem iespēju saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu
un līdz ar to arī ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Mēs
lieliski saprotam, ka ne jau visi leģionāri iestājās Waffen SS karaspēkā
brīvprātīgi, kā to tika darījuši brīvprātīgo policijas bataljonu kaujinieki, kuri
kļuva bēdīgi slaveni, slepkavodami mierīgos iedzīvotājus ne tikai Latvijā, bet arī
kaimiņvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā.
Piespiedu mobilizācija Waffen SS leģionā – tā ir milzīga
Latvijas tautas traģēdija, bet vai tad šī traģēdija būtu jāpārvērš par farsu,
kā to piedāvā darīt šā likumprojekta autori? It īpaši vēl tāpēc, ka Waffen
SS karaspēka pielīdzināšana nacionālās pretošanās kustības karavīriem ir
līdzvērtīga atzinumam, ka Otrajā pasaules karā Latvija tika karojusi Hitlera pusē.
Dāmas un kungi! Pirmkārt, es, būdams Sarkanās armijas 43.gvardes
latviešu strēlnieku divīzijas, kas cīnījās antihitleriskās koalīcijas sastāvā,
karavīra dēls, apgalvoju, ka tā nav taisnība.
Otrkārt, šāds atzinums Latvijas valstij nenesīs neko citu, kā vien
kaunu un kārtējās nepatikšanas starptautiskajā sabiedrībā.
Aicinu Saeimas vairākumu demonstrēt veselo saprātu un balsot
„pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pēc Plinera kunga runā
izskanējušajiem pārmetumiem par procedūras pārkāpumiem Saeimas Prezidijs vēlas
paskaidrot, ka minētie pārmetumi ir pilnīgi nevietā, kas deputātam Buzajevam arī jau
tika paskaidrots Prezidija sēdē, jo Kārtības ruļļa 91.pants attiecas uz kārtību,
kā likumprojekti tiek skatīti lasījumos. Diemžēl deputāts izmanto vienīgi
gramatisku interpretāciju, bet ir jāņem vērā arī likuma jēga un hronoloģiskā
secība, kādā panti ir izkārtoti, lai regulētu likumdošanas procesu.
Jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai ir izšķirams
balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 26, atturas – 24. Likumprojekts
komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums skar atvaļinājuma
piešķiršanu. Ir saņemts deputāta Aigara Kalvīša iesniegums ar lūgumu piešķirt
viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 1.oktobra līdz 8.oktobrim. Lūdzu zvanu!
Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! (No zāles: „Nekādu
atvaļinājumu! Lai strādā!”) Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa ir „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Pirmo mēs izskatīsim lēmuma projektu „Par Guntas Grinbergas
atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Guntas Grinbergas
atbrīvošanu no Saldus rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais jautājums – lēmuma projekts „Par Sarmītes Daukštes
apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Sarmītes Daukštes apstiprināšanu par Aizkraukles
rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Sarmītes Daukštes
apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Didža Līdača apstiprināšanu par Valmieras
rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Didža Līdača
apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi
atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ivetas Puriņas apstiprināšanu par Alūksnes
rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ivetas Puriņas
apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Kaspara Rinča apstiprināšanu par
Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Kaspara Rinča apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
vienprātīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Geļenas Simoņukas
apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Geļenas Simoņukas apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par
Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
vienbalsīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Ingas Stivriņas apstiprināšanu
par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma
projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
Ingas Stivriņas apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam likumprojektu izskatīšanu.
Nākamais jautājums darba kārtībā – likumprojekts „Grozījums
Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze!
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2630, – ar
likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta
otrajam lasījumam.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
tas ir no agrāk iesniegta likumprojekta – no pagājušajā nedēļā Saeimai nodota
likumprojekta ar šādu pašu nosaukumu, un komisija to atbalsta, iekļaujot
4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Paldies.
3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi,
iekļaujot 4.priekšlikumā, un 4.priekšlikums ir tas, ko atbalstīt es aicinu
parlamentu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un
4.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir nedaudz pārsteidzošs. Komisija bija
pārsteigta par to, ka Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste
konceptuāli atbalstītā likumprojektā iesniedza jaunu konceptuālu normu, kas
atskaitījumu palielinājumu nobremzē vai patiesībā atstāj negrozītu, lai gan,
pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs šeit diskutējām par situāciju, par
to, ka problēma ir īslaicīga, attiecināma uz viena vai, augstākais, divu gadu
termiņu. Tāpēc komisija neatbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Paldies.
6.priekšlikums, tāpat kā 2.priekšlikums, ir no pagājušajā
nedēļā komisijai nodotā likumprojekta, kuru bija iesniegusi valdība. Komisija to ir
ievietojusi šajā likumprojektā un atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
7.priekšlikums ir deputāta Latkovska priekšlikums, kura būtība ir
samazināt to atskaitījumu summu, kas ir tērējama uzkrājumu administrēšanai. Bet
jāteic, ka Latkovska priekšlikums, lai gan ir izskatāms (un šajā sakarā komisija
nosūtīja attiecīgu vēstuli Finanšu ministrijai), tomēr ir saistīts ar citām šā
likuma panta izmaiņām, kuras netika piedāvātas. Līdz ar to komisija Latkovska kunga
priekšlikumu neatbalstīja, lai gan saprata problēmu un aicināja Finanšu ministriju
Ministru kabineta noteikumos, kur būtībā šis apjoms ir noteikts, izdarīt izmaiņas,
kas atbilstu Latkovska kunga priekšlikumam.
Tā ka aicinu neatbalstīt 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates par 7.priekšlikumu. Debatēt
pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! „Jaunais laiks” tomēr uzskata, ka šis ir
ļoti svarīgs priekšlikums, kurš būtu vērtējams pozitīvi jau šodien. Un nepietiks
ar to, ka izdarīs izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, jo tomēr lielāka skaidrība
un drošība būs tad, ja stingrāks regulējums būs jau noteikts likumā. Un arī
izvēlētā vieta šim priekšlikumam nemaz nav neiespējama un neatbilstoša. Tā ka mēs
uzskatām, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt.
Kāda ir tieši šā priekšlikuma būtība?
Kā jūs zināt, daļu sociālo iemaksu, valsts garantētu, novirza
otrajam pensiju līmenim. Tā ir garantēta nauda, tāpēc valstij ļoti atbildīgi
jāraugās uz to, kā šī nauda tiek otrajā pensiju līmenī apsaimniekota, –
cerībā, ka tas kādreiz nesīs pieaugumu un tiem, kas saņems šā, otrā, līmeņa
pensiju naudu, pensijas būs mazliet lielākas. Tomēr, izpētījuši šo valsts attieksmi
pret otrā pensiju līmeņa naudas apsaimniekošanu, mēs redzam, ka tur ir nepilnības,
jo apsaimniekotājiem, deviņām privātām sabiedrībām, ir iespējas tērēt
apsaimniekošanas izdevumiem 2,5 procentus neatkarīgi no tā, kādas ir šā pensiju
līmeņa sekmes. Un, kā mēs zinām, jau vairākus gadus otrajā pensiju līmenī naudas
apsaimniekošanai ir diezgan lieli mīnusi.
Un otrs jautājums. Ja jau reiz nav šīs sekmes pietiekamas, tad būtu
jābūt mazākai arī šai apsaimniekošanas naudai, šiem atskaitījumiem, kas tiek
veikti no mūsu iemaksām. Tā ir daļa no mūsu sociālā nodokļa. Šiem atskaitījumiem
vajadzētu būt mazākiem, tomēr tā nenotiek. Piemēram, 2005.gada pirmajā ceturksnī
vidējais ienesīgums šiem otrā līmeņa apsaimniekotājiem bija 7,9 procenti un tad
tika par apsaimniekošanu paņemti 1,25 procenti. 2006.gada pirmajā ceturksnī tās
sekmes, tas vidējais ienesīgums, bija 4,3 procenti, bet paņemti par šo
apsaimniekošanu tika 1,34 procenti. Jau tuvāk mūsdienām, 2007.gada pirmajā
ceturksnī, attiecīgi ienesīgums bija 3,5 procenti, bet apsaimniekošanas izdevumi –
1,4 procenti.
Šogad, 2008.gadā, kā mēs redzam, mīnuss ir patiešām liels un
faktiski neapstrīdams – dažā apsaimniekošanas plānā pat mīnus 7 procenti un
vairāk, ienesīgums pirmajos divos ceturkšņos ir 4,6 procenti, bet par to vidēji ir
ņemti apsaimniekošanas izdevumiem 1,8 procenti. Tā ka tas jau tuvojas šiem 2,5
procentiem. „Jaunajam laikam” šķiet, ka tas nav pieļaujams. Būtu šīs sekmes
tomēr cieši jāsaista ar to, kādā veidā tiek iekasēti šie apsaimniekošanas
izdevumi. Šajā ziņā varu piebilst to, ka tad, kad Valsts kase bija viens no pensiju
plāna apsaimniekotājiem, tika ņemti tikai 0,5 procenti šo apsaimniekošanas izdevumu
segšanai un Valsts kasei bija jāapsaimnieko nauda no iemaksām, ko bija veikusi turpat
ceturtā daļa visu to dalībnieku, kuri bija iesaistīti šajā, otrajā, pensiju
līmenī.
Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka nav maznozīmīgi tas, kādas ir
sekmes, otrajā pensiju līmenī šo naudu apsaimniekojot. Un nevar būt tā, ka gan
konservatīvajiem, gan sabalansētajiem, gan aktīvajiem plāniem visiem ir vienādas
iespējas – pat ar jebkādām sekmēm, pat ar jebkādiem mīnusiem! – saņemt šo
garantēto apjomu – 2,5 procentus lielus atskaitījumus. Tas nav pieļaujams.
Nu, piemēra labad es jums varu pateikt, ka Hansa „Dinamika”,
aktīvais pensiju plāns, ir šajā gadā cietis zaudējumus – mīnus 7,46 procenti ir
bijis ienesīgums. Un paņemtā apsaimniekošanas atlīdzība šim pašam plānam ir 1,98
procenti. Un arī kopējais ienesīgums šim plānam kopš 2003.gada, kad viņi ir
sākuši apsaimniekot šo naudu šajā plānā, nemaz nav liels – tie ir 3,86 procenti.
Citiem ir veicies daudz labāk, ir bijuši mazāki atskaitījumi apsaimniekošanas ziņā,
nav paņemta visa maksimālā nauda. Tāpēc šeit būtu vajadzīgs stingrāks regulējums
saistībā ar sekmēm.
Un par to arī iestājas „Jaunais laiks”, iesniedzot šo
priekšlikumu, ko, mēs ceram, jūs atbalstīsiet. Jo nav jāatliek šis jautājums uz
vēlāku laiku, to var risināt jau tagad.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Paldies iepriekšējai runātājai.
Taču jāteic, ka 7.priekšlikumā, ko piedāvā Latkovska kungs,
nekādā veidā nav mēģināts sasaistīt atskaitījumu apjomu ar fondu ienesīgumu, ar
attiecīgā ieguldījuma ienesīgumu. Šeit ir tikai par 0,25 procentiem samazināti tie
griesti, kas šobrīd ir noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Ja mēs atbalstām 7.priekšlikumu, tad nevaram atbalstīt
likumprojektu, tad mums jāpārstrādā 10.pants un, ja nemaldos, arī 11.pants,
jāpieņem pārejas noteikumi, kas deleģētu valdībai uzdevumu pārveidot Ministru
kabineta noteikumus, kuri šobrīd ir spēkā. Es domāju, ka mēs ar šādu vienu
priekšlikumu varam ievārīt lielu putru.
Protams, šis likums, cik es zinu, vēlreiz tiks labots, un tad
acīmredzot ir jādomā par deleģējumu Ministru kabinetam. Tajā jānosaka atskaitījumu
apjoma lielums. Kā man ziņoja Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas
pārstāvji, šobrīd neviens neizmanto maksimālos noteiktos 2,5 procentu griestus, bet
iztiek ar tādiem, kas ir līdz 2 procentiem. Līdz ar to šim priekšlikumam nav arī
tūlītēja efekta uz fondu ienesīgumu un tautsaimniecību.
Ja jau mēs runājam par tiem zaudējumiem, kas šobrīd ir
ieguldījumiem, tad jāteic, ka tie ir skaidri saprotami, tie ir šābrīža zaudējumi;
manuprāt, tā kā tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tie acīmredzot to pensiju kapitālu
uzlabos. Un tad rodas arī šāds jautājums: varbūt vispār nevajadzēja savulaik
izņemt šo naudu no Valsts kases un atdot bankām? Valsts kase vismaz maksāja 4
procentus, bet noteikti un cieti.
Tā ka te ir par ko diskutēt. Bet šis priekšlikums nav atbalstāms,
un komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Latkovska priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 43, atturas – 5.
Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Atbildīgā komisija nav atbalstījusi arī Finanšu ministrijas
parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikumu, kas saistīts ar
iepriekšējo, neatbalstīto, viņas priekšlikumu. Tā ka aicinu atbalstīt komisiju.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir no pašas atbildīgās komisijas.
Šeit, protams, ir paredzēts atskaitījumu iesaldējuma termiņa pagarinājums par gadu;
tajā ziņā mēs varējām iet pretī Finanšu ministrijai šobrīd. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram
Štokenbergam.
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man ir
prieks, ka atbildīgajā komisijā vismaz bija izpratne par to, ka nedrīkst iebalsot
tādu Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš apturētu iemaksu pieaugumu otrā līmeņa
pensijām. Taču es gribētu šajā sakarā atgādināt to, ko mēs dzirdējām
iepriekšējā Saeimas sēdē, proti, ka šī atlikšana būs tikai uz vienu gadu. Un es
gribētu vēlreiz paskaidrot savus argumentus.
Bija plānots, ka 2009.gadā šo atskaitījumu apmērs būtu 9
procenti. Dzirdējām solījumu, ka 2010.gadā tiks atjaunots tāds iemaksu apmērs, kāds
ir līdz šim bijis likumā noteikts, – proti, 10 procenti. Tā starpība, kas katra
gada laikā gulstas uz tiem cilvēkiem, kuri mēģina veidot savas privātās iemaksas
pensiju fondos, ir vairāk nekā 40 miljoni latu. Tas ir nodoklis jums, tiem deputātiem
un visiem tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri veic iemaksas otrajā pensiju līmenī. Tas ir
nodoklis jums par to, ka valsts pārvalde strādā neefektīvi.
Mēs esam arī dzirdējuši, ka nākamā gada budžeta projektā ir
paredzēts, ka joprojām sociālo iemaksu apmērs ir tas, no kā tiks segti pamatbudžeta
izdevumi vairāk nekā 200 miljonu latu apmērā. Kāpēc? Jebkuram cilvēkam, kas
paskatās uz nodokļu struktūru, ir skaidrs, ka valstī ir vai nu pārāk augstas
sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja tās nav kur likt, ja no tām ir jāsedz
pamatbudžeta izdevumi… Un vispār tā ir taisnība! Nodokļi uz darbaspēku Latvijā ir
otri augstākie Eiropas Savienībā. Mūsu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, algas
nodoklis ir otrs augstākais. Ja jau sociālās apdrošināšanas iemaksu ir par daudz,
tad varbūt, draugi mīļie, atsacīsimies no augstajiem nodokļiem uz darbaspēku,
mēģināsim tādējādi palīdzēt saviem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem
šobrīd ir ārkārtīgi grūti! Savukārt, ja mēs palūkosimies uz prognozēm (protams,
mums ir ilgtermiņa prognoze sociālās apdrošināšanas iemaksām), mēs konstatēsim,
ka šī nauda ir plānota vairāku gadu, es pat teiktu, gadu desmitu periodam. Un tā ir
galvenā iezīme, kas raksturo prognozējamu un stabilu valsti, – nemainīt nodokļu
politiku, nodokļu likmes tajā brīdī, kad valdībai nevis ekonomikas cikliskuma vai
anticikliskas politikas dēļ, bet vienkārši savas mazspējas dēļ ir pietrūcis
naudas, ko tērēt uzblīdušās valsts pārvaldes finansējumam.
Paldies par uzmanību. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Jau otro nedēļu pēc kārtas ir tā, ka principā, lielos vilcienos,
neko nevar iebilst pret Štokenberga kunga teikto. Tur ir ietvertas vairākas lietas, to
skaitā mūsu uzkrājumu drošība, nākotne tiem mūsu uzkrājumiem, kas ir otrajā
pensiju fonda līmenī. Šeit ir iekšā arī tas princips, ko mēs bieži pieminam un
turam svētu, – tas ir tā sauktais tiesiskās paļāvības princips. Bet komisija
tomēr izšķīrās par šo priekšlikumu iepretim valdības piedāvātajam. Valdība,
konkrēti, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, ieteica vispār pieaugumu
paaugstināt. Atbildīgā komisija izstrādāja savus pārejas noteikumus, ņemot vērā
esošo situāciju. Proti, ņēma vērā, ka šogad šie 42 miljoni… citi gan saka, ka
35… ir jau sadalīti tā sauktajā pensiju indeksācijā par gadiem, kas nostrādāti
līdz 1996.gadam… būtībā sadalīti tajās piemaksās, ne indeksācijā.
Sirdī piekrītot Štokenberga kungam, aicinu jūs balsojumā tomēr
piekrist komisijas viedoklim.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 4, atturas – 22. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir no iepriekšējā izrietošs
komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un 11.priekšlikums. Tā kā atsevišķu priekšlikumu
veidā mēs šajā tabulā pilnībā iekļāvām nule saņemto likumprojektu, šis
priekšlikums ir ielikts tabulā, bet komisija to nevar atbalstīt. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Savukārt Juridiskais birojs veiklā juridiskā manierē
problēmu atrisina 12.priekšlikumā, kuru komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī
deputātus.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu nobalsot par likumprojekta otro un šoreiz arī galīgo
lasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts fondēto
pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 18. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības
punktu, mums vēl ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba
kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut
izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs
komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Ciltsdarba likumā”, trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija ir sagatavojusi un izskatījusi trešajam lasījumam likumprojektu
„Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pavisam likumprojektā ir izdarīti trīs nelieli
labojumi jeb tika iesniegti trīs priekšlikumi, kurus ir izstrādājusi atbildīgā
komisija.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikumu –
komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Un arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums
– tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Jaundžeikars. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
radiācijas drošību un kodoldrošību””, trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Oļegs Deņisovs.
O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2880 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””
trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu,
līdz ar to komisija lūdz visus deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Deņisovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu
medicīnā””, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Pauls Putniņš.
P.Putniņš (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti, cienītās deputātes!
Jūsu priekšā ir dokuments Nr.2686. Strādāsim ar to.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē
izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša
cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.
Dokumentu paketei ir pievienota anotācija, kurā ir izskaidrota lietas būtība.
Atbildīgā komisija apsprieda un atbalstīja minēto likumprojektu un
lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu
medicīnā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Putniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šā gada 9.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Augu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka mēs visi
atceramies notikumu ar bakteriālo iedegu, kas skāra visu augļkopības nozari, un
daudziem augļkopjiem, it īpaši Zemgalē, bija jāiznīcina savi augļudārzi. Tāpēc,
lai kompensētu šos zaudējumus un lai noteiktu kompensēšanas kārtību, jo tika
konstatēts, ka likumdošanā šis jautājums nav sakārtots, Zemkopības ministrijā tika
izstrādāti grozījumi Augu aizsardzības likumā, kurā skaidri tika noteikta kārtība,
kādā veidā būtu jārīkojas, lai novērstu šādus gadījumus, lai arī saimnieki pēc
iespējas ātrāk varētu reaģēt un atklāt, teiksim, vīrusu slimības savos
augļudārzos un par to arī ziņot attiecīgajam dienestam, zinot, ka šādā gadījumā
saņems kompensāciju.
Šos grozījumus Augu aizsardzības likumā ir saņēmusi mūsu
komisija, kura tos izskatīja un secināja, ka šis likumprojekts ir jāpieņem
steidzamības kārtā, tāpēc lūdza piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par
steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad
likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.
Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
30.septembris, bet izskatīt Saeimas sēdē 9.oktobrī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Eiropas Savienības
struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības
likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies priekšsēdētājam! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2798. Tas
ir likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā
sadarbība” programmu vadības likums”, ko vajadzētu pieņemt, lai Latvija varētu
realizēt Eiropas Savienības struktūrfondu sadales 3.mērķi – Eiropas teritoriālās
sadarbības finanšu resursu apgūšanu un lai pieeja šiem procesiem, šim finanšu
izlietojumam būtu precīzi reglamentēta likumos.
Tā ka es aicinu parlamentu atbalstīt šo ārkārtīgi nepieciešamo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības
struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Paldies. Tā kā šim likumprojektam jāstājas spēkā
vēlākais nākamā gada 1.janvārī, tad es noteikšu priekšlikumu iesniegšanai īsu
termiņu – līdz šā gada 30.septembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas
sistēmu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Godājamie deputāti! Tautsaimniecības komisija 17.septembrī savā
sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”
(dokuments Nr.2793) un atbalstīja minētā likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Artūram Rubikam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts
informācijas sistēmu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada
30.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums
Vispārējās izglītības likumā” otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu
priekšlikumu, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās
izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
1.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šajā un turpmākajos
četros likumprojektos ietvertie grozījumi ir saistīti ar reorganizāciju, kuras
rezultātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests tiks iekļauts Militārās
policijas sastāvā, zaudējot atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas
statusu. Iekļaujot Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestu Militārās policijas
sastāvā, tiks optimizēta Nacionālo bruņoto spēku struktūra un samazināts
operatīvās darbības subjektu skaits.
Likumprojekta izpildei papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.
Tā realizācija notiks Aizsardzības ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros.
Komisija 17.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un
konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālo
bruņoto spēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī šo likumprojektu komisija izskatīja savā
sēdē un konceptuāli atbalstīja. Aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”,
pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli to
atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts
drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienītie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā
turēšanas kārtības likumā” tika izskatīts komisijā. Komisija to konceptuāli
atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā
turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais
lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu, konceptuāli
atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ieroču aprites
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Izglītības
likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi atbalstīja deputātu Līduma, Rugātes,
Zommeres, Kučinska un jūsu padevīgā kalpa Ābiķa iesniegto Izglītības likuma
grozījumu, kas paredz, ka mācību iestāžu audzēkņiem ir pienākums piedalīties
skolas un tās apkārtnes uzkopšanā un labiekārtošanā. Likumā šāda norma paredz
līdzsvarot izglītības iestāžu audzēkņu tiesības un pienākumus un veicināt
darbaudzināšanu. Es vēlreiz atkārtoju – līdzsvarot tiesības ar pienākumiem, jo
ārkārtīgi svarīgi ir arī pienākumi.
Likumprojekta norma, neapšaubāmi, sekmēs audzināšanas darba
īstenošanu izglītības iestādēs un darba tikuma izkopšanu, motivējot skolēnus
iesaistīties skolas vides sakārtošanā.
Gribu jūs informēt, ka faktiski ir tā, ka minētie deputāti
iesniedza šo likumprojektu, balstoties uz Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas
uzskatu. Asociācija vēlējās, lai šāda norma likumā būtu. Gribu jums atgādināt,
ka Latvijas Izglītības vadītāju asociācija aptver lielāko daļu Latvijas
vispārizglītojošo skolu direktoru.
Gribu jūs informēt arī par to, ka likumprojekts budžetu nekādā
veidā neietekmēs, un arī par to, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā komisija
konsultējās ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Izglītības valsts inspekciju,
ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ar pedagogiem, skolēniem un skolēnu
vecākiem, kā arī ar manis jau minēto Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, un
visas minētās institūcijas un organizācijas šādu likumprojektu konceptuāli
atbalstīja.
Tā ka aicinu jūs darīt tāpat.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, pateicos jums par vienprātīgo
atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 10.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Krimināllikumā”, kurā iekļauti vēl divi likumprojekti ar līdzīgu nosaukumu.
Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2883 – ar
likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”, kurā apvienoti trīs Krimināllikuma
grozījuma projekti.
Saņemti seši priekšlikumi.
1. – Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšlikums.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2. – analogs priekšlikums no cita likumprojekta. Tas ir
frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums parlamentā ir iesniegts
tieši pirms gada, tas ir, laikā, kad Latviju šokēja ziņa par meitenes Justīnes
noslepkavošanu. Toreiz politiķi bija skarbi izteikumos un gatavi asi un konkrēti
rīkoties, bet diemžēl līdz šim brīdim nekas mūsu valstī nav mainījies.
„Jaunais laiks” iesniedza priekšlikumu, kas paredz, ka tiem
cilvēkiem, kuri ir pastrādājuši smagus noziegumus attiecībā pret bērniem, nedrīkst
paredzēt pirmstermiņa atbrīvošanu. Šis ir priekšlikums, par ko mēs šodien balsosim
un ko, visticamāk, visi kolēģi atbalstīs. Vienīgi jāpiebilst, ka pa šo laiku
Justīnes slepkava ir notiesāts un uz viņu joprojām attieksies likuma norma par
pirmstermiņa atbrīvošanu, un viņš var cerēt tikt brīvībā pēc noteikta laika un,
iespējams, darīt to pašu, ko iepriekš, – izvarot un noslepkavot bērnus.
Un es nekautrējos teikt, ka tieši šis gadījums tad būs uz šā
parlamenta sirdsapziņas, jo veselu gadu priekšlikums ir klejojis pa Juridiskās
komisijas atvilktnēm vai Saeimas nama gaiteņiem un tikai šobrīd ir nonācis līdz
parlamenta balsojumam tādā veidā, kā mēs to bijām iepriekš plānojuši.
Pa šo laiku arī tieslietu ministrs ir nācis klajā ar skarbiem
paziņojumiem – pēc kārtējās bērna slepkavības! – par iespējamu nāvessoda
atjaunošanu un solījis skarbu un krasu rīcību. Taču Tieslietu ministrijas ierēdņi
visu šo gadu, kamēr priekšlikums ir atradies Juridiskajā komisijā, ir nākuši un
aizstāvējuši izvarotāju un slepkavu cilvēktiesības, aizmirstot, ka upuru tiesības
stāv augstāk par noziedznieku tiesībām.
Es ticu, ka šodien šis priekšlikums tiks atbalstīts, un arī ļoti
ceru, ka likumprojekts nepaliks Juridiskās komisijas atvilktnē un nonāks līdz Saeimas
sēdei arī trešajā lasījumā. Un es arī ļoti ceru, ka tieslietu ministrs darīs to,
ko ir solījis,- atbalstīs frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu un saviem
ierēdņiem liks darīt to pašu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Es arī
ticu!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāts Valers vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
I.Valers. Es gribētu aicināt atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Komisija arī atbalstīja šo priekšlikumu. Vai
kāds no kolēģiem uzstāj, ka jāveic balsojums? (No zāles: „Nē!”)
Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu.
Turpinām.
I.Valers. 3.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa
priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, kas ir
atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir
atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir
komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts kontroles likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar
likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 316/Lp9.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka
laiku, kādā jāsniedz atzinums Valsts kontrolei, – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – precizē 6.pantu un
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – nav atbalstīts. (No
zāles: „Nostājušies pret Juridisko biroju!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Reirs. 7. – deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš paplašina
valsts kontroliera amata pretendentu loku, – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manis iesniegtā
7.priekšlikuma un divu pārējo tā paša panta sakarā piedāvāto priekšlikumu
būtība ir svītrot no Valsts kontroles likuma visus pretdabiskos ierobežojumus
kandidātam uz valsts kontroliera posteni.
Savu politisko karjeru es uzsāku, nevis kļūdams par PSKP biedru, bet
gan kandidēdams pirmajās un pagaidām arī pēdējās vispārējās alternatīvajās
vietējo padomju vēlēšanās 1989.gada decembrī. Uzvarējis cīņā pret 13
kandidātiem, es kļuvu par tautas deputātu Rīgas pilsētas padomē. Manas
bērnišķīgās ilūzijas par tiesisku valsti izkliedēja jau pati pirmā pēc
vēlēšanām notikusī amatpersonu balsošana. Proti, mēs likvidējām Tautas kontroli.
Kas sākās pēc tam un turpinās līdz pat šai dienai, to jūs visi ļoti labi izprotat.
Lūk! Arī izskatāmajā likumprojektā par Valsts kontroli jūs varat viegli pamanīt
neapturamu zādzību, svešas mantas savtīgas piesavināšanas atspoguļojumus, tādas
miljonāru grupas izveidošanos, kura neko nebija darījusi Latvijas tautas labā, bet ir
spējīga uzpirkt jebkuru partiju. Nu kā gan citādi? Vai tad nepilsonis var strādāt
Valsts kontrolē? Bet nodokļus gan viņš ne tikai var, bet viņam pienākas maksāt. Nu,
un arī bijušie komunisti un VDK darbinieki strādāt nevar. Tieši tie cilvēki, kuri ne
tikai visvairāk ir ieinteresēti tajā, lai pārtrauktu korupciju, bet arī ar savām
darba iemaņām visvairāk tam ir piemēroti!
Dāmas un kungi! Tie, kuri balsos „pret” šiem trijiem maniem
priekšlikumiem, apzināti vai neapzināti balsos „par” vispārēju valsts izzagšanu.
It īpaši mani aizkustināja, pat noveda līdz asarām acīs, to naivo pamuļķīšu
balsošana, kuri patiesi cenšas ieaudzināt Latvijā civilizētas valsts iemaņas. Kamēr
jūs, valdošā vairākuma un arī daži opozīcijas politiķi, neaptversiet to, ka
rasisms un naidīga attieksme pret politiskajiem oponentiem nebūt nav progresīvu
pārveidojumu labākais pamats, tauta tā arī turpinās staigāt bez biksēm. Aicinu
balsot par to, lai bikses tomēr saglabātos tām piemērotākajā vietā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.
Ļoti strauji tuvojas laiks pārtraukumam. Tāpēc, pirms dodu vārdu
nākamajam deputātam, kas pieteicies runāt debatēs, es informēju, ka Saeimas Prezidijs
ir saņēmis desmit deputātu parakstītu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma,
līdz visa darba kārtība ir izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Fjodorovam… Fjodorova kungs
nevēlas runāt? Nē. Debates beidzam.
Vai deputāts Reirs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
J.Reirs. Gribu pateikt, ka komisija izskatīja šo priekšlikumu un
lielum lielais vairākums deputātu komisijā to neatbalstīja. Tātad nav atbalstīts
šis priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. Netika atbalstīts arī 8. – deputāta Buzajeva
priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. Arī 9. – deputāta Buzajeva priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 10. – deputāta Lagzdiņa priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Un 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Reirs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Reirs. Termiņš – 2.oktobris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu
aizsardzību””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2885 –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.
Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. …jo ir atbalstīts 2. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Otrajā lasījumā ir precizēts 8.pants, kā arī
atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikumā piedāvātā
redakcija.
Sēdes vadītājs. Vai tas ir 3.priekšlikums?
O.Spurdziņš. 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim
Dukšinskim.
J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! Es būtībā neesmu pret šiem priekšlikumiem, bet, runājot par šo likumu
kopumā, gribu varbūt vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem – īpaši uz tiem, kas
skar šā likuma normu realizācijas metodiku, jo 3.priekšlikumā ir rakstīts, ka norma
sāk darboties 2009.gada 1.janvārī.
Kultūras ministrija ir izvēlējusies izveidot Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas diezgan voluntāri un
ievērojot pārsvarā ģeogrāfiskos apstākļus. Lūk, daži piemēri! Mēs no Latgales
esam saņēmuši daudzu pašvaldību pretenzijas un lūgumus saistībā ar šīm
ministrijas iecerēm. Piemēram, ir doma Latgalē šo reģionālo nodaļu izveidot
Rēzeknē, kaut gan līdz šim inspektori darbojās Daugavpilī. Un nav īsti saprotams
– kāpēc tā. Ja skatās iedzīvotāju blīvumu, tad lielāks tas ir tieši Daugavpils
reģionā. Un arī valsts kultūras pieminekļu skaits lielāks ir šajā pašā
reģionā. Arī kultūras pieminekļu rekonstrukcijas plāni nākotnē visstraujākie un
aktuālākie ir tieši Daugavpils reģionā. Minēsim kaut vai Daugavpils cietokšņa
rekonstrukciju. Turklāt arī arhīvi turpmāk būs nododami tieši reģionālajām
nodaļām, kas arī sagādās diezgan lielas problēmas. Tomēr pats galvenais ir tas, ka
šis jautājums netiek saskaņots ar pašvaldībām un arī ar reģionu attīstības
plānošanas padomēm, kaut gan kuluāros saka, ka tas viss ir saskaņots.
Pakalpojumiem ir jākļūst pieejamākiem iedzīvotājiem un
pašvaldībām un jābūt izdevīgiem arī valstij, it īpaši, ja mēs tagad runājam par
finanšu līdzekļu taupīšanu… par šiem līdzekļiem, kuri jātaupa.
Jau vēsturiski ir tikušas pieļautas vairākas absurdas lietas;
piemēram, Daugavpilī ir cietumi, bet apgabaltiesa ir Rēzeknē, tāpēc cietumnieki
nepārtraukti par valsts līdzekļiem, par Tieslietu ministrijas līdzekļiem, ir jāvadā
uz Rēzekni. Vai tas ir loģiski? Arī šāds lēmums kādreiz tika pieņemts voluntāri.
Arī apgabaltiesas lēmumi tiek virzīti uz Rēzekni, lai gan
Daugavpilī ir centri un ir ēkas, tāpēc nevajag tās celt un ieguldīt papildu
līdzekļus.
Līdz ar to man ir lūgums realizēt šo likumu tālāk, un, pieņemot
galīgo lēmumu par reģionālo centru izveidi, tomēr ņemt vērā arī manis teikto, šo
jautājumu izskatīt arī dažādās komisijās, kā arī ņemt vērā pašvaldību
viedokļus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko
piebilst?
O.Spurdziņš. Mēģināšu runāt ļoti īsi. Kultūras ministrijas
eksperti pārliecināja atbildīgās komisijas kolēģus par to, ka, samazinot valsts
pārvaldes aparātu un nodrošinot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
mobilāku rīcību, kā arī neturot katrā pašvaldībā pa pieminekļu aizsardzības
inspektoram, tas tomēr ir izdarāms, un tāpēc komisija to ietvēra savos
priekšlikumos.
Taču, ja runājam par strīdu – par to, vai reģionālajiem centriem
vajadzētu būt Rēzeknē, Daugavpilī vai kur citur, tad gribu sacīt, ka likums to
nerisina.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka, runājot par 3.priekšlikumu,
neviens neuzstāj, lai to balsotu. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””
pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam noteikt šā gada 1.oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmais dokuments ir Nr.2886. Komisija šim likumprojektam ir
saņēmusi 20 priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums –
ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās
komisijas 4., 5., 6., 7. un 10.priekšlikumā Juridiskā biroja 2.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
3.priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Tāpat ir atbalstīts arī Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas 5.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 6. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. Un arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 8.priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. …un arī 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC ): „Taisnīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
10.priekšlikums guva atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – arī guva atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen
bija laiks!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un tika atbalstīts arī 12. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Deputāta Mitrofanova kunga 14.priekšlikums par
termiņa saīsināšanu neguva atbalstu, jo komisija ļoti izvērtēja to, lai šie darbi
tiktu izdarīti ne tikai laikus, bet arī kvalitatīvi. Tāpēc šis priekšlikums
atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Mitrofanova kunga 16.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 17.priekšlikums ir atbalstīts,
iekļaujot to atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 19.priekšlikums tika atbalstīts
daļēji un ir iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 20.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo
likumprojektu un tā tālāko virzību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā
transporta pakalpojumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Es lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā
likumprojekta trešajam lasījumam noteikt šā gada 3.oktobri.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Sākšu ar to, ka ir tāda filma „Pazudis tulkojumā”. Un
šis nu ir tas gadījums, kad kļūda ir atrasta tulkojot, jo pēc visām lielajām
diskusijām, kas mums te bija saistībā ar grozījumiem „Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā”, visiem it kā bija skaidra šī viena lieta, taču
tajā pašā laikā… Visu šo ķēdi likums līdz tā pieņemšanai un parakstīšanai
gan izgāja, bet tajā pašā laikā, kad nonācām līdz tulkošanas darbiem, mēs
secinājām, ka tajā tomēr ir jāizdara grozījumi. Tīri tehniski tie bija ļoti
būtiski, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt to, ka vārdus „vidējo bruto darba
būtiski, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt to, ka vārdus „vidējo bruto darba
samaksu” mēs precizējot aizstājam ar vārdiem „mēneša vidējo bruto darba
samaksu”. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet es balsoju tieši par sešiem
latiem!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu!…
O.Spurdziņš. Es atvainojos! Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par
steidzamu.
Sēdes vadītājs. Jā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms
mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
O.Spurdziņš. Kolēģi! Ja jums nav iebildumu un apzinoties to, ka
šis ir tehnisks jautājums, es lūdzu jūs – un arī komisija izteica tādu
priekšlikumu – atbalstīt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs
šodien balsojam par šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputāti
neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Politisko
organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Visi šodienas darba kārtības
punkti ir izskatīti. Es informēju jūs, ka ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska,
Mitrofanova, Buzajeva un Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai
Koķei „Par etniskās kultūras apguvi un mazākumtautību integrāciju”. Šis
jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu visu vārdā
pusapaļā jubilejā sveikt mūsu kolēģi Alekseju Vidavski. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (LPP/LC).
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas ārkārtas sēde šodien notiks
kā parasti komisijas telpās. Tās laiks ļoti īss – apmēram piecas, septiņas
minūtes. Pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Lai saglabātu dinamisku līdzsvaru, vārds paziņojumam
deputātam Andrim Bērziņam, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību. (No
zāles: „Šodien tikai Bērziņi uzstāsies!”)
A.Bērziņš (ZZS frakcija)
Kolēģi! Pulksten 10.50 notiks Publisko izdevumu un revīzijas
komisijas sēde 106.telpā, bet pulksten 12.00 – Sociālo un darba lietu komisijas
sēde. Pulksten 12.00!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde notiks komisijas telpās pulksten 11.30.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Antai
Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Tos, kuri darbojas deputātu grupā sadarbībai ar
Polijas parlamentu, es lūdzu tūliņ pat pēc sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē uz
pietiekami nopietnu sēdi. Lūdzu ierasties!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.00.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva
Bendrāte, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Vladimirs
Buzajevs, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis,
Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks, Nils Ušakovs…
Jā, vēl arī Dzintars Zaķis!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 25.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam atbilžu
sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.
Pirmais darba kārtības punkts – deputātu Zaķa, Bendrātes,
Mūrnieces, Āboltiņas un Ziedones-Kantānes jautājums zemkopības ministram Mārtiņam
Rozem „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu”. Taču es redzu, ka
neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies. Uz šo jautājumu ir saņemta
zemkopības ministra Mārtiņa Rozes rakstiska atbilde.
Ņemot vērā to, ka jautājuma iesniedzēji šodien nav ieradušies,
tas nozīmē, ka šī rakstiskā atbilde viņus ir apmierinājusi.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Kampara, Zaķa,
Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par
priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
likumā””.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministra Mareka Segliņa
rakstiska atbilde, un, tā kā jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šodienas sēdi,
tad arī uzskatāms, ka viņus atbilde apmierinājusi.
Trešais šodienas darba kārtības punkts – deputātu Kampara,
Zaķa, Mūrnieces, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par
priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas
likumā””.
Arī šā jautājuma iesniedzēji nav ieradušies uz šodienas sēdi.
Līdz ar to uzskatāms, ka viņus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde.
Savukārt ceturtais šodienas darba kārtības punkts ir deputātu
Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Buzajeva un Sokolovska jautājums tieslietu ministram
Gaidim Bērziņam „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612
pamatotību”.
Uz šo jautājumu arī ir saņemta tieslietu ministra Gaida Bērziņa
rakstiska atbilde, un uz šodienas sēdi ir ieradies arī viens no jautājuma
iesniedzējiem – deputāts Buzajevs. Sakiet, lūdzu, Buzajeva kungs, vai jūs apmierina
saņemtā rakstiskā atbilde? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Kaut kā
nedarbojas mikrofons… Šī sēde tiek translēta tiešraidē, tāpēc ļoti svarīgi
būtu runāt mikrofonā.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Diemžēl iesniedzēji nav apmierināti ar saņemto atbildi, tāpēc
gribētu redzēt ministru un uzdot viņam papildjautājumus.
Sēdes vadītājs. Tā kā jautājuma iesniedzējus neapmierina
saņemtā tieslietu ministra atbilde, šā jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz
nākamo jautājumu un atbilžu izskatīšanas sēdi, uz kuru tiks uzaicināts arī
tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtībā iekļautie jautājumi ir
izskatīti, un es jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 25.septembrī
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Dienvidosetijas Republikas neatkarību
Datums: 25.09.2008. 09:16:52 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2862 nodošanu komisijai
Par pilnvarojumu Ministru kabinetam atzīt Abhāzijas Republikas neatkarību
Datums: 25.09.2008. 09:22:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2863 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu”
Datums: 25.09.2008. 09:33:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2878 nodošanu komisijai
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kalvītim
Datums: 25.09.2008. 09:34:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. A. Kalvītim
Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:52:12 bal012
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:58:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 09:59:14 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2630 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ciltsdarba likumā (3.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:01:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2879 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (3.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:02:08 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2880 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:03:54 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2686 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:05:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2768 steidzamību
Grozījumi Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:06:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2768 pieņemšanu 1.lasījumā
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:08:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2798 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:09:20 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2793 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:10:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2871 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:12:08 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2759 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:13:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2763 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:13:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2762 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:14:56 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2760 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:15:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2761 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:18:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2691 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:23:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2883 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:29:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:29:54 bal031
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:30:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Valsts kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:31:34 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2884 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:36:38 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2885 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (2.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:40:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2886 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:41:08 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 steidzamību
Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 25.09.2008. 10:42:22 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.09.2008. 10:43:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2900 pieņemšanu 2.lasījumā