Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 29.jūnija sēdi.
Pirmo šodien skatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi
par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Veterinārmedicīnas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Saeimas Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai…
Sēdes vadītājs. Saglabājot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisiju kā atbildīgo?
J.Šmits. Jā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti
neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” tiek
nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir
atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Strazdiņa, Zaķa, Ivana
Klementjeva, Dukšinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa
piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Juridiskajai
komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu
komisija ir atbildīgā komisija.
Kraukļa kungs vēlas runāt par likumprojekta nodošanu komisijām.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par” nodošanu
komisijām, otrs – „pret”.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts „Latvijas Sarkanā Krusta likums”
iepriekšējās Saeimās jau vairākkārt tika nonācis līdz parlamentam, bet diemžēl
nekad nav ticis virzīts tālāk. Un faktiski Latvija ir viena no retajām valstīm
Eiropā, kurai nav sava likuma par Sarkano Krustu. Man ir nācies lasīt masu medijos,
tostarp arī politiķu runās, izteikumus par to, ka tad jau katrai nevalstiskajai
organizācijai vajagot savu likumu, ka tas neesot samērīgi, un tā tālāk. Taču ir
jāsaprot, ka faktiski Latvijas Sarkanais Krusts ir lielas starptautiskas organizācijas
sastāvdaļa un ka šī organizācija tomēr nav ierindojama tādā pašā rangā kā,
teiksim, „Pūres vecmāmiņu biedrība”. Protams, visu cieņu arī Pūres
vecmāmiņām, ka viņām ir tāda biedrība, taču Sarkanajam Krustam ir cita sūtība,
šī organizācija veic uzdevumus ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Un šā
likumprojekta būtība ir aizsargāt Latvijas Sarkanā Krusta simboliku, kas ir
atbilstoša Starptautiskā Sarkanā Krusta simbolikai.
Es gribu vēl pateikt, ka mēs šajā gadījumā varam vilkt paralēles
ar Latvijas Olimpisko komiteju, kas arī ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas
sastāvdaļa. Un tāpēc es aicinu deputātus būt atsaucīgiem ne tikai šodien, nododot
šo likumprojektu komisijām, bet arī nodrošināt šā likumprojekta tālāku virzību,
jo Latvijas Sarkanajā Krustā darbojas daudzi desmiti tūkstošu cilvēku visā Latvijā,
kuri nesavtīgi palīdz līdzcilvēkiem – palīdz atrast tuviniekus, apmāca skolēnus
un citus cilvēkus, kam apmācībā ir nepieciešama pirmā palīdzība, kā arī veido
labāku mūsu sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu arī šai
komisijai? (No zāles: „Ir!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Vai deputātiem ir
iebildumi pret to, ka mēs balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām ar Šmita
kunga ierosināto papildinājumu? (No zāles: „Nav iebildumu!”) Nav iebildumu.
Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtā
likumprojekta „Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodošanu Juridiskajai komisijai,
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai,
nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 29. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Nekādu!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai Dobeļa kungs vēlas runāt par procedūru?
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šis grozījums nostiprina robežsargu tiesības,
jo, kā jūs labi saprotat, cilvēku migrācija pasaules mērogā kļūst arvien lielāka,
un līdz ar to katrai valstij, kura sevi ciena, ir jādod lielākas iespējas tiem
cilvēkiem, kuri ir tieši saistīti ar migrāciju – ar tās kontroli, ar robežu
pārkāpumiem. Viņiem ir jādod tiesības rīkoties tīri profesionāli.
Un tāpēc arī šis priekšlikums ir tīri profesionāls. Tas paredz,
ka robežsargiem ir tiesības aizturētās personas ievietot pagaidu turēšanas telpā –
tātad tiek precizētas šīs tiesības. Katrā ziņā tas vairāk vai mazāk varētu
palīdzēt ieviest lielāku skaidrību visos šajos ar migrāciju saistītajos jautājumos
un maksimāli palīdzētu novērst šo nelegālo migrāciju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”. Vai kāds vēlas izteikties
„pret”? Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Vai kāds
prasa balsojumu? Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši šodienas darba kārtības pirmo
sadaļu.
Pirms sākam skatīt šodienas darba kārtības otro sadaļu, es vēlos
jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu
parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba
kārtībā pirms sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” Saeimas lēmuma projektu „Par
Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
priekšnieka amata”.
Deputāts Dzintars Zaķis vēlas runāt „pret” šiem grozījumiem
Saeimas darba kārtībā.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Prezidij! „Jaunais laiks” kategoriski nostājas
pret to, ka tiek veikts klajš politisks spiediens uz kādu augstu amatpersonu. Ar šo
amatpersonu valdošā koalīcija acīm redzami mēģina izrēķināties, atlaižot
Alekseju Loskutovu no darba.
Tam ir vesela virkne liecību. Tā pirmā un pati galvenā liecība ir
tāda, ka, veidojot Godmaņa valdību, protams, aizkulisēs, par vienu no galvenajiem
uzstādījumiem, kas Godmaņa kungam kā premjeram tika izvirzīts, – bija Loskutova
atlaišana. Taču tad, kad ilgu laiku tas netika darīts, jo acīmredzot šis tomēr bija
diezgan grūts lēmums un tika zināma vilcināšanās veikta, Tautas partijas ierindas
biedram nācās biedēt Godmaņa kungu ar to, ka tiks veidota jauna valdība. Un tikai
pēc šāda spiediena acīmredzot atradās drosme koalīcijai šo jautājumu virzīt līdz
Saeimai. Tas ir viens fakts, kas, manuprāt, liecina par to, ka šī ir tāda klaja
politiska izrēķināšanās.
Otrs fakts, kas, neapšaubāmi, ir acīm redzams, ir temps, ar kādu
mēģina izdabūt šo lēmumu cauri Saeimai. Juridiskā komisija tika sasaukta
pagājušajā piektdienā no rīta, tad konstatēja, ka nav kvoruma, tad sagaidīja,
kamēr pārējie koalīcijas biedri, kas tajā brīdī nebija valstī, atlido atpakaļ un
ierodas… Un vakarā jau Juridiskā komisija par šo jautājumu lēma otrreiz. Nolēma
galu galā… Neskatoties uz to, ka Rasnača kungs, kas lēma arī par šo jautājumu,
atrodas acīm redzamā interešu konfliktā, komisija lēma un tik un tā nolēma… Lēma
un tik un tā nolēma! Un tad, protams, koalīcija nolēma, ka jautājums ir jāizskata
nākamās svētdienas, tas ir, 22.jūnija, sēdē. Opozīcijai izdevās pārcelt vismaz uz
šo nedēļu.
Bet jebkurā gadījumā šāda steiga – tas ir acīm redzams politisks
spiediens un mēģinājums politiski izrēķināties ar amatpersonu, kura acīmredzot labi
strādā un labi veic savus pienākumus. Starp citu, šodien jau kāds no deputātiem
runāja par to, ka Saeimai nav viss īsti kārtībā ar prestižu. Arī pašiem
deputātiem viss nav īsti kārtībā ar prestižu. Jautājums: kāpēc? Atbilde ir ļoti
elementāra: tikmēr, kamēr jūs, godājamie kolēģi, iesiet pavadiņā – un šoreiz es
vairāk domāju par pozīcijas deputātiem -, kamēr jūs iesiet pavadiņā atsevišķiem
indivīdiem, kurus acīmredzot šobrīd KNAB mēģina piespiest pie sienas, tikmēr
prestižs nekāds labais nebūs.
Tāpēc es aicinu neiekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba
kārtībā un balsot „pret”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Par darba kārtības grozījumu pieteikusies runāt deputāte Vineta
Muižniece. Deputāte vēlas runāt „par”. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es saprotu, ka katram šeit ir savi uzskati un
intereses. Tomēr es nevaru pieļaut, ka no Saeimas tribīnes skan nepatiesa informācija.
Un tādu ir sniedzis deputāts Zaķis.
Es vēlētos ļoti jūs aicināt ar pilnu nopietnību izturēties pret
šo jautājumu un atturēties no jebkādas deputātu maldināšanas. Varu darīt jums
zināmu, ka tiešām 20. datumā Juridiskā komisija ir veltījusi šim jautājumam veselu
dienu – sāka sēdi no rīta, izsludināja pārtraukumu un vakarā pieņēma lēmumu.
Šajā sēdē visi deputāti bija lemttiesīgi, jo, ja nu tomēr ir kāds iestādes
vadītājs, kas ir paviršs savā darbā, tad deputāts, lasot likumu, paviršs nedrīkst
būt. Un, ja jūs izlasīsiet likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā” 11.pantu, uz kuru jūs atsaucaties (ne tikai pirmo daļu, bet
visu pantu!), tad redzēsiet, ka piektajā un sestajā daļā ir atsauce par Saeimas
deputātiem, valdības locekļiem un citām amatpersonām, uz kurām ne pirmā, ne otrā
šā likuma panta daļa neattiecas, tām pildot darba pienākumus.
Juridiskās komisijas sēdē visi deputāti pilda darba pienākumus.
Lūdzu to atcerēties un neizplatīt šeit ziņas, kas neatbilst patiesībai! Uz to jūs
aicinu arī visas šīs sēdes garumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Par darba kārtības grozījumu viens deputāts ir runājis „pret”,
viens – „par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šīsdienas sēdes darba kārtības
grozīšanu, iekļaujot pirms sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” Saeimas lēmuma
projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja priekšnieka amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.
Lēmuma projekts „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
Es atvainojos! Pirms runā deputāte Inese Šlesere, izrādās, ka
deputāts Štokenbergs bija vēlējies runāt par procedūru. Bet lai viņš runā no
tribīnes. Taupīsim laiku!
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Sēdes vadītājs. Jums ir viena minūte.
A.Štokenbergs. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136.pantam
lūdzu nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai lēmuma projektu Nr.469/Lm9 – „Par Alekseja
Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka
amata”. Pamatojums: pretēji Saeimas kārtības ruļļa 177.pantam un 31.panta trešajai
daļai nav referenta Saeimas sēdē apspriežamajā lietā, jo tāds komisijas sēdē,
kuras protokols man ir šeit līdzi, netika ievēlēts.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs atsaucāties uz Saeimas
kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu?
Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmā daļa reglamentē:
„Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu
ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts,
Ministru prezidents vai Ministru prezidenta pārstāvis apspriežamajā lietā.
Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.”
Un panta otrā daļa: „Šāds priekšlikums izlemjams pirms
balsošanas par lietu pēc būtības.”
Tā ka jūs esat nokavējis.
Tātad vārds deputātei Inesei Šleserei. Rakstveida iesniegums ir
jāreģistrē, Štokenberga kungs!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija, izskatot lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”, iepazinās ar Latvijas
Republikas ģenerālprokurora vadītās komisijas, kas izveidota ar Ministru kabineta
2008.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.318 „Par komisijas izveidi, lai izvērtētu iemeslus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata”,
atzinumu „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja
Loskutova atbilstību amatam”. Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja arī
komisijas vadītāja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša viedokli un informāciju par
komisijas darbu un to, kā komisija nonāca pie secinājumiem, kuri minēti komisijas
atzinumā un par kuriem ir parakstījušies visi komisijas locekļi, to skaitā arī
Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, arī Drošības policijas
priekšnieks Jānis Reiniks un protams, arī komisijas vadītājs ģenerālprokurors
Jānis Maizītis.
Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja arī Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova viedokli, kā arī
viņa atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Bet, ņemot vērā ģenerālprokurora
vadītās komisijas atzinumu un tur minētos secinājumus par Alekseja Loskutova
izdarītajiem un pieļautajiem pārkāpumiem, vadot Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja darbu, Saeimas Juridiskā komisija, neskatoties uz opozīcijas
centieniem aizkavēt šā lēmuma projekta izskatīšanu, aizklātā balsojumā ar 7
balsīm „par”, nevienam deputātam nebalsojot „pret” vai „atturas”,
vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”, pamatojoties uz to,
ka ir konstatēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās
daļas 12.punktā minētais iemesls – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
priekšnieka Alekseja Loskutova neatbilstība ieņemamajam amatam.
Lūdzu kolēģus izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! „Jaunais laiks” sākumā īpaši neatbalstīja
Alekseja Loskutova ievēlēšanu, to vairāk atbalstīja koalīcijai piederošie
deputāti. Taču laika gaitā Aleksejs Loskutovs ar savu darbu, izveidojot KNAB par reālu
korupciju apkarojošu iestādi, ir izpelnījies mūsu un Latvijas tautas lielas daļas
cieņu.
Atcerieties, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs,
pretēji tai vārgulīgajai iestādei, ar ko sākās Alekseja Loskutova darbība, pretēji
nepietiekamam finansējumam un mēģinājumiem dažādi ietekmēt viņa darbības sekmīgu
uzsākšanu, tomēr ir izveidojies faktiski par Latvijā vienīgo spēku, kurš šodien
cīnās pret korupciju un kuru respektē, ciena, no kura baidās un pie kura var vērsties
cilvēki, kas savā darbā vai ikdienas dzīvē ir sadūrušies ar korupcijas problēmām!
Un šodien Loskutovs, ar visiem tiesiskajiem līdzekļiem cīnoties
pret šo patvaļu, ko pret viņu un pret KNAB kā organizāciju īsteno valdošā
koalīcija, cīnās nevis par sevi, bet par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
nākotni un sekmīgu darbu.
Bet, godātie kolēģi, šobrīd Saeimas sēdē nav runa par Alekseju
Loskutovu! Šobrīd runa ir par KNAB neatkarību, par KNAB sekmīgās darbības
turpināšanu un par jautājumu – vai tiešām Latvijas Republikas Saeima kā institūcija
piesedz un atbalsta korupciju Latvijā? Tas jautājums izšķirsies šodien ar jūsu
balsojumu. Jāteic, ka Latvijas Republikas valdība šai sarkanajai līnijai jau ir
pārkāpusi. Bet vai Saeima – nevis atsevišķi tās deputāti, bet Saeima kā
institūcija – ar savu balsojumu?… Un vai tā tiešām ir Latvijas vēlētāju
vairākuma griba, ko mēs, Saeimas deputāti, šodien grasāmies paust?
Protams, pie mums vēl ne ar tiesiskumu, ne ar demokrātiju, ne ar
korupciju nav tik slikti kā Nigērijā, Zimbabvē vai varbūt kur citur pasaulē. Bet,
godātie kolēģi, mēs nepiederam Āfrikas kontinentam, mēs esam attīstīta Eiropas
valsts, kura grib nākotnē kļūt par plaukstošu demokrātisku un tiesisku valsti! Mums
ir citi standarti. Un mēs labi zinām, ka korupcija Latvijā ir problēma. Tā ir
nopietna problēma, tā caurauž visas mūsu valsts pārvaldes jomas, tā aplaupa un
noplicina mūsu tautsaimniecību, tā aplaupa un noplicina mūsu valsts budžetu, tā
laupa līdzekļus, kas citādi būtu izmaksājami pensionāriem pensijās un novirzāmi
veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Korupcija ir nopietna problēma Latvijā, un
mums pret to ir jācīnās. Jācīnās savu vēlētāju un tautas labklājības vārdā.
Mūsu vēlētāju un tautas labklājība ir tas patiesais standarts, no
kā mēs varam vadīties, spriežot par šiem jautājumiem.
KNAB bija vienīgā iestāde, kas patiešām līdz šim viesa cerības,
ka visatļautībai un visaptverošai korupcijai Latvijā beidzot tiek pielikts punkts.
Jūs vēlaties piemērus? Lūdzu! Es sniegšu tikai vienu piemēru no
daudziem.
Visa būvniecības nozare gadiem ilgi zināja, ka līdz ar Rīgas
robežu sākas fantastiska korupcija tieši būvniecības nozarē. Pāris soļu aiz Rīgas
robežas korupcijas līmenis ir daudz, daudz zemāks, bet Rīgā tas bija šokējoši
kliedzošs, fantastisks! Par to visi zināja un runāja jau gadiem ilgi. Gadiem ilgi
neviens neko nespēja padarīt. Valdošās partijas – un it īpaši šajā ziņā
izcēlās Tautas partija – ļoti greizsirdīgi un nikni nostājās pret dažu par
korupciju aizdomās turētu Rīgas Domes darboņu atbrīvošanu no amata uz aizdomu
pamata. Greizsirdīgi, nikni un tieši! Un koalīcija bija atbildīga par to, ka šīs
personas ilgus gadus turpināja darboties Rīgas Domē būvniecības vai citās tai tuvās
nozarēs, bet citi varbūt to turpina darīt vēl šodien.
Šodien dažas no šīm slavenajām, savā laikā tik ļoti
piesegtajām un aizstāvētajām amatpersonām ir apcietinātas un viņām ir izvirzītas
ļoti nopietnas apsūdzības.
Un šis ir tikai viens piemērs, kur mēs varam redzēt KNAB darba
augļus, kuri ir vērsti pret valdošo partiju spiedienu un atsevišķu personu
piesegšanu.
KNAB kā iestāde pelna neatkarību, un KNAB neatkarība būtībā ir
vērtība pati par sevi, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jāizmeklē
arī augsta ranga amatpersonu pārkāpumi, un līdz ar to KNAB uzmanības lokā nonāk
arī valdošajai koalīcijai īpaši pietuvinātas personas.
Ko mēs redzam šodien no praktiskiem piemēriem? Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja neatkarība būtībā ir salīdzināma ar Latvijas
Bankas neatkarību. Šai vienai iestādei ir dots uzdevums nodrošināt nacionālās
valūtas stabilitāti, nepieļaujot nekompetentu vai tendenciozu valdības iejaukšanos
tās monetārajā politikā.
KNAB uzdevums ir nodrošināt korupcijas apkarošanu un novēršanu,
nepieļaujot tendenciozu, nekompetentu un, iespējams, ļaunprātīgu valdības
iejaukšanos tā darbībā.
Ja KNAB vadītājs šodien uz sadomātu, „aiz matiem pievilktu” un
tendenciozu ieganstu pamata tiks atbrīvots no amata, tad kā lai mēs to saprotam? Kā
lai to saprot Latvijas vēlētāji un kā lai to saprot novērotāji, kas varbūt vēro
Latvijā notiekošos procesus no malas?
Un to ir iespējams saprast tikai vienā veidā: Latvijas Republikas
Saeima nostājas pret efektīvu un sekmīgu korupcijas apkarošanu, tā savā darbībā un
balsojumā atbalsta un piesedz korupciju Latvijā!
Jā! Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kā iestādē arī
ir pārkāpumi. Nopietni pārkāpumi! Bet pavērosim un padomāsim, vai šie pārkāpumi
var būt par pamatu, lai atbrīvotu no darba sekmīgi strādājošu iestādes vadītāju,
kurš šo iestādi faktiski ir izveidojis un nodrošinājis tās neatkarību un sekmīgu
darbu, tādējādi riskējot ar šīs iestādes nākotni? Vai šāds sods ir samērīgs un
pamatots?
Un te nu mēs varam paskatīties, kāda ir bijusi valdošās
koalīcijas, valdības un Saeimas rīcība citos tamlīdzīgos gadījumos. Nu diametrāli
pretēja!
Par tiem gadījumiem, kad amatpersonas tiek piesegtas, es jau runāju.
Atcerēsimies, ka mums, Saeimā, vēl arvien it kā strādā deputāts,
kurš ir krimināli sodīts un atradās cietumā.
Atcerēsimies, ka mums augstos amatos pašvaldībās ir personas, kuras
tiek apsūdzētas ļoti smagos noziegumos, kas saistīti ar korupciju.
Atcerēsimies, ka amatpersonas, kuras ir saistītas un vainīgas pie
Latvijas pasu un pilsonības nelegālas tirdzniecības, vēl arvien atrodas savā amatā.
Nemaz nerunāsim par tām daudzajām amatpersonām, kuras ir vainojamas tendenciozu
konkursu organizēšanā, līdzekļu izšķērdēšanā, valsts budžeta līdzekļu
tērēšanā un daudzos citos Valsts kontroles revīzijās konstatētos pārkāpumos.
Neviens no viņiem nav atbrīvots no amata. Ne par vienu no viņiem nav
bijusi runa, ka varbūt viņu darbība vai tās rezultāti neatbilst amata standartiem.
Loskutova gadījumā pie pirmās iespējas tiek izmantots viss, lai to
minētu par iemeslu šīs personas atbrīvošanai no amata.
Vai tā ir salīdzināma, simetriska un vienlīdzīga attieksme? Nē!
Acīmredzot šoreiz politika ir klaji tendencioza un neizprotama un to nevar izskaidrot
nekā citādi kā vien ar vēlēšanos demontēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroju kā sekmīgi strādājošu biroju, atlaist tā vadību, iecelt, iespējams,
valdošajai koalīcijai daudz paklausīgāku vadītāju un risināt tās daudzās
problēmas, kas acīmredzot viņiem savā kolektīvā ir radušās Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja sekmīgas darbības rezultātā.
Vai mēs, godātie deputāti, vēlamies piedalīties šajā procesā?
Vai mēs vēlamies ar savu balsojumu panākt to, ka Saeima kā valsts institūcija,
parlaments, patiešām vēsturē ieies kā parlaments, kurš ir klaji un nepārprotami
atbalstījis un piesedzis korupciju Latvijā? Tā diemžēl šobrīd izskatās.
Atcerieties, ka jūs vērtēs jūsu bērni, jūs vērtēs vēsture, un
viņi to vērtēs viennozīmīgi – tā, kā to šodien vērtē Latvijas tauta – tie
cilvēki, kuri ir atnākuši šeit paust savu attieksmi pie Saeimas, un arī citi, kuriem
ir dārgs Latvijas vārds un kuri vēlas, lai Latvija izveidotos par plaukstošu un
tiesisku valsti.
Tāpēc es šodien aicinu nepieļaut šo nepamatoto, nepārdomāto un
tendenciozo izrēķināšanos ar labi strādājošas iestādes, savu galveno uzdevumu
pildošas iestādes, vadītāju, riskējot ar to, ka mēs zaudēsim KNAB
profesionalitāti, riskējot ar to, ka mēs zaudēsim KNAB neatkarību. Zaudēs arī
iesāktais process, kas ir vērsts uz korupcijas samazināšanu Latvijā, zaudēs Latvijas
starptautiskais prestižs, un mēs, Saeima, ieiesim vēsturē kā parlaments, kurš ar
savu lēmumu ir piesedzis korupciju Latvijā.
Aicinu to nepieļaut un balsot „pret” Loskutova atbrīvošanu no
amata.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Valdības izveidotās komisijas
atzinums, ar kuru – es ceru! – jūs visi esat iepazinušies, lielā mērā balstās uz
Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tostarp šā likuma 10.pantu, kas noteic valsts
pārvaldes galvenos principus. Atzīstot, ka Loskutovs nav realizējis viņam piešķirto
kompetenci, komisija ir atsaukusies uz Valsts pārvaldes likuma 10.panta pirmajā daļā
noteikto likumības principu. Taču blakus likumības principam pastāv vēl arī citi
valsts pārvaldes principi, kuri deputātiem, balsojot par šo sagatavoto lēmuma
projektu, būtu jāizvērtē.
Un visupirms es gribu runāt par procesuālā taisnīguma principu, kas
noteic, ka amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas,
nepiedalās lēmuma pieņemšanā. Šis princips salīdzinājumā ar Muižnieces kundzes
pieminēto Interešu konflikta novēršanas likumā esošo normu, manuprāt, ir virs šīs
normas, un nav šaubu, ka divi valdības izveidotās komisijas locekļi – deputāts
Jaundžeikars un ministrs Veldre – nav objektīvi lēmuši par Loskutova atbilstību vai
neatbilstību amatam. Kā zināms, viņi viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, bet man
šķiet, ka aiz ļoti lielas pašpārliecinātības pirms lietas izskatīšanas ir
pauduši viedokli, ka Loskutovam nav vietas KNAB priekšnieka amatā. Saskaņā ar KNAB
lēmumu gan Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” apvienībai, gan
Tautas partijai par rupjiem (es uzsveru – rupjiem!) Politisko partiju finansēšanas
likuma pārkāpumiem valsts budžetā ir jāiemaksā, kā mēs zinām, vairāk nekā 1,5
miljoni latu. Turklāt pagājušā gada decembrī Loskutovs ir iesniedzis tiesā prasību
par Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” darbības apturēšanu, jo
minētā partija pat pēc rakstveida brīdinājuma nav izpildījusi likumā noteiktās
prasības. Kā zināms, pēc tam sekoja šīs partijas reorganizācija.
Ir zināms, ka strīda izskatīšana starp biroju un šīm partijām
notiks tiesā, un biroja priekšnieks ir tā persona, kas šādās lietās pilnvaro
noteiktu cilvēku iet uz tiesu un pārstāvēt biroju. Priekšnieks ir tā persona, kas
paraksta arī paskaidrojumus tiesai un kopā ar biroja pārstāvi, kas piedalīsies
tiesā, formulē pozīciju. Katrā ziņā divām iepriekš minētajām partijām Loskutova
paustā pozīcija ir ļoti, ļoti neizdevīga.
Ir apšaubāms arī tas, vai objektīvi par Loskutova kunga atstāšanu
vai neatstāšanu amatā varētu lemt Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieks
Rasnača kungs, jo KNAB priekšnieks Loskutovs ir pieņēmis lēmumu viņa
administratīvā pārkāpuma lietā.
Un vēl ļoti jāšaubās, vai objektīvi vērtēt situāciju šajā
gadījumā var deputāti, kurus Loskutovs ierosinājis izdot administratīvai sodīšanai
par līdzīgiem pārkāpumiem kā Rasnača kungu.
Un tāpēc es aicinu kolēģi Imantu Kalniņa kungu, kolēģi Lāci…
viņa šodien gan nav… Es aicinu kolēģi Brigmani un citus, kuri ir pārkāpuši likumu
par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā un par kuriem šajā
sakarā Loskutovs ir pieņēmis lēmumu, atturēties un nepiedalīties lēmuma
pieņemšanā. Amatpersonas, kuras sagatavojušas un pieņēmušas lēmumus Loskutova
lietā, nedrīkst būs personīgi ieinteresētas šā lēmuma pieņemšanā vai
nepieņemšanā.
Godātie kolēģi, es lūdzu jūs atcerēties vairākos Satversmes
tiesas spriedumos uzsvērto, ka būtiski kāda lēmuma pieņemšanas procedūras
pārkāpumi var padarīt nelikumīgu arī pašu lēmumu. Šajā lietā ir redzama
cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu.
Tālāk. Kolēģi, esiet godīgi un atzīstiet, ka gan šeit, gan arī
Tiesu pils zālē attieksmē pret augstākajām valsts amatpersonām valda
dubultstandarti. Tiek aizmirsts nākamais princips – vienlīdzības princips; proti,
pastāvot vienādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, netiek pieņemti vienādi
lēmumi. Loskutova atbrīvošanas sakarā nezinātājam varētu šķist, ka valstī ir
ieviests izņēmuma stāvoklis, jo šajā sakarā notiek valdības ārkārtas sēdes,
notiek Juridiskās komisijas ārkārtas sēdes, pat vēlu vakarā, un kārtējā Saeimas
sēde – svētdienā. Gan valdības, gan atsevišķu politisko partiju vadītāju, gan
Saeimas pozīcijas rīcība līdzinās, piedodiet, man šķiet, pat histērijai. It kā no
KNAB katru dienu nestu ārā simtiem tūkstošu latu.
Es gribētu teikt, ka neviena valsts un pašvaldības iestāde nav
pasargāta no negodīgiem darbiniekiem, arī no zagļiem. Tostarp – arī Ministru
kabinets, kur pirms neilga laika bijušajam Saeimas spīkeram skaidrā dienas laikā
nozaga portfeli ar vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Valsts kontroles revīzijas
atzinumos varam redzēt būtiskus pārkāpumus grāmatvedības un finanšu līdzekļu
uzskaites jomā, taču „likumisko” (pēdiņās) zādzību un izsaimniekošanas
gadījumos netiek vērtēta amatpersonu atbilstība ieņemamam amatam.
Tālāk. Viens no valsts pārvaldes principiem paredz, ka valsts
pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs. Jau vairākus gadus, īpaši kopš
pagājušajā gadā Kalvīša valdības organizētās akcijas pret Loskutovu, sabiedrība
nav varējusi saņemt objektīvu novērtējumu KNAB un tā vadītāja darbībai korupcijas
apkarošanā. Es nerunāju par šiem dokumentiem, kas šajā gadījumā Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā nebija pieņemti. Protams, ka šajā ziņā Loskutova
kungs ir vainīgs. Tāpēc, vadoties no samērīguma principa, kas arī ir viens no valsts
pārvaldes principiem, es piekrītu ministra Broka kunga īpašajam viedoklim, ka
Loskutova atbrīvošana no amata nav samērīga.
Un pēdējais, ko es gribētu jums, kolēģi, teikt. Repšes kungs
runāja pilnīgi pamatoti par KNAB īpašo statusu, par to, ka KNAB amatpersonām, tostarp
arī Loskutova kungam, būtu jākontrolē visaugstāko amatpersonu darbība. Bet, Repšes
kungs, šeit, kā es varu vērtēt, ir darbojies tā saucamais bumeranga efekts. Jo,
pētot normatīvo regulējumu, kas tika pieņemts saistībā ar KNAB priekšnieku, mēs
varam redzēt, ka šis priekšnieks atrodas Ministru prezidenta padotībā.
Saules mūžu nenodzīvos acīmredzot neviena no šeit klātesošajām
partijām. Un, ja šodien mēs atbrīvosim šo Loskutova kungu no ieņemamā amata, tad
mums visiem būs jādomā par to, lai tas, kurš šo amatu ieņems, nebūtu vienkārši
marionete. Pašreizējos apstākļos, manuprāt, Loskutova kungs ir vērtējams kā
amatpersona, kas nav politiska amatpersona salīdzinājumā ar ministriem. Taču Loskutova
kungam faktiski nav nekādu tiesību uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Satversmes 92.pantu.
Kāpēc viņam pašlaik nav?
Kā jūs zināt, šis Ministru kabineta slēdziens jeb atzinums tika
vērtēts kā starplēmums, kā viedoklis, kuru administratīvajā tiesā apstrīdēt
nevar, ņemot vērā visus šos procesuālos pārkāpumus. Loskutovs nevar apstrīdēt
Satversmes tiesā šo lēmumu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likumu viņš nevar
iesniegt šo konstitucionālo sūdzību kā persona, kā amatpersona. Satversmes tiesā ar
pieteikumu var vērsties tikai 20 Saeimas deputāti. Ņemot vērā to, manuprāt, te ir
pārkāpts šis procesuālā taisnīguma princips. Un es aicinu opozīcijas partiju
deputātus padomāt, vai mums tiešām kopīgi neizmantot šo iespēju.
Es aicinu jūs, kolēģi, balsot pret šo lēmuma projektu un visupirms
izvērtēt šīs amatpersonas ieguldījumu korupcijas novēršanā, un, izvērtējot šo
ieguldījumu, salīdzinoši paraudzīties uz tiem pārkāpumiem, kādus varam atrast
jebkurā valsts iestādē.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Latvija atrodas uz robežas starp divām dažādām Eiropām – to,
kurā par augstākajām vērtībām uzskata tautvaldību, likuma varu un cilvēka
tiesības, un to, kurā pēc PSRS sabrukšanas turpina pastāvēt dažādas stingrības
autokrātiski režīmi.
Savas vēsturiskās pieredzes dēļ mēs nevaram atļauties ar vienu
kāju stāvēt Rietumos, ar tiem saprotot dalību NATO un Eiropas Savienībā, bet ar otru
– būt Austrumos, pakāpeniski vājinot demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Mūsu valstij
un sabiedrībai ne tikai vārdos, bet arī darbos ir jāstiprina sava konsekventā Rietumu
izvēle.
Kopš 9.Saeimas vēlēšanām mēs visi esam liecinieki bezprecedenta
parādībai – varas konsolidācijai, kas būtu jādēvē par Latvijas „putinizāciju”;
tikai, atšķirībā no Krievijas autokrātijas, pie mums darbojas „kolektīvais
Putins”, kad pēc „nopirktām” vēlēšanām parlamentārais vairākums ir ieguvis
varu pieņemt jebkuru lēmumu un noslēgt jebkuru starptautisku līgumu. Ir atlikuši vēl
tikai daži bastioni, kas pilnībā nepakļaujas varas partiju kontrolei. Viens no tādiem
ir tiesībsargājošās iestādes, to skaitā KNAB. Ikviens starptautiskais eksperts
apstiprinās, ka varas uzbrukumi korupcijas apkarošanas iestādei – tas ir pierādījums,
cik labi šī iestāde strādā.
Atšķirībā no rudens šoreiz jautājums par Loskutova
atstādināšanu ir sagatavots rūpīgāk. Viņa atbilstību amatam saistībā ar izņemto
naudu ir vērtējusi valdības dibināta komisija, taču tikai vienā aspektā – tajā,
kas ir saistīts ar naudas izņemšanas epizodi. Loskutova darbība kopumā nav vērtēta,
to nav darījusi ne komisija, ne valdība, un, kā noprotams šodien, to negatavojas
darīt arī Saeimas valdošais vairākums.
Veidojot komisiju, valdībai nav izdevies izvairīties no interešu
konflikta. Jāšaubās, vai deputāts Jaundžeikars un ministrs Veldre spēj
neieinteresēti lemt, jo pēc KNAB prasības Tautas partijai ir jāatmaksā valsts kasē
vairāk nekā miljons latu, kas nelikumīgi iztērēti 9.Saeimas vēlēšanās.
Savukārt par Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas
Ceļš” pārtēriņu 400 000 latu apmērā vēl galīgais lēmums nav pieņemts.
Loskutova politiskā vajāšana spilgti apliecina, cik nevienlīdzīgi
princips „Viens likums, viena taisnība visiem!” tiek tulkots attiecībā uz savējiem
un svešiem.
Līdz kādām patētiskām frāzēm tik nav aizrunājušies politiskie
„varoņi”!
„KNAB vadītāja mundieris ir aptraipīts.” Latvijas valsts
iestādes čum un mudž no amatpersonām, kuru mundieri ir ne tikai aptraipīti, bet pat
biezā kārtā nosmērēti. Viņus neviens nesauc pie atbildības, bet pat paaugstina.
„KNAB jābūt kristāltīrai iestādei.” Tādējādi it kā
norāda, ka citām iestādēm var izvirzīt zemākas prasības.
„Loskutovs – kriminālsodāms.” Bet Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes vadītājs Vilnis Jēkabsons vai VID Finanšu policijas vadītājs
Dzintars Jakāns un vēl citi? Viņi nav kriminālsodāmi?
Iepazīstoties ar Valsts kontroles ziņojumiem, redzams, ka koalīcijas
ministru pārraudzītajās iestādēs un pašu vadītajās ministrijās finanšu
nelikumības notiek simtiem tūkstošu un pat miljonu apmērā.
Tomēr vistālāk aizrunājies ministrs Veldre, paziņodams, ka
pazudusī nauda jāatmaksā Loskutovam, nevis zagļiem – Veipai un Imšam.
Turklāt vēl arvien izmeklēšanā atrodas naudas pazušanas lieta.
Tā nav beigusies. Un tajā ir pietiekami daudz dīvainību, uz kurām ģenerālprokurors
Maizītis vairākkārt ir norādījis. Acīmredzot šī steiga valdošajām partijām ir
vajadzīga tieši tāpēc, ka pabeigtā lieta varētu parādīt pavisam citā gaismā
Loskutova un KNAB gadījumu.
Tiem politiķiem, kas šodien balsos par Loskutova atstādināšanu, ir
jāapzinās, ka viņi faktiski ķeras pie tiesībsargājošo institūciju vājināšanas.
Viņiem ir jāuzņemas atbildība par to, ka viņi ar savu rīcību tādējādi vājina
arī Latvijas valsti. Tikai tāda Latvijas valsts, kur vara un sabiedrība izprot un
īsteno principu „Viens likums, viena taisnība visiem!”, attīstās un plaukst.
Tomēr atliek cerēt, ka darbojas kāds augstāks patiesības princips,
kas pat savējiem, nonākot atbildīgā vietā, liek godprātīgi kalpot valsts, nevis
kādas šauras grupas interesēm. To pierāda Alekseja Loskutova, Ingunas Sudrabas un
Valsts prezidenta Valda Zatlera darbība.
Tāpēc ir tik svarīgi, kā izvēlēsies nākamo KNAB vadītāju. Ar
likumu būtu jānosaka, ka kandidātu kopīgi izvirza valdība un ģenerālprokurors.
Godātie kolēģi! „Eirobarometrs” uzrāda, ka šobrīd Saeimai
uzticas vairs tikai 12 procenti vēlētāju. Par 4 procentiem mazāk nekā 2007.gadā.
Ikviens sociologs pateiks, ka situācija ir ļoti piemērota, lai
jebkurš politisks avantūrists varētu piesavināties sabiedrības uzticību vai nu ar
populistiskiem saukļiem, vai solījumiem par „stingro roku”, kas ieviesīšot
kārtību valstī.
Es nedomāju, ka tas ir tas, ko vēlas opozīcija. Es nedomāju, ka tas
ir tas, ko vēlas pozīcijas partijas. Jo mēs tomēr visi vēlamies redzēt Latviju kā
demokrātisku un uzplaukstošu valsti.
Tāpēc es aicinu: kolēģi, apdomājieties! Ieklausieties tajās
balsīs, kas iestājas par Alekseja Loskutova atstāšanu amatā! Novērtējiet
samērīgumu starp viņa nodarījumu un viņa pozitīvo ieguldījumu korupcijas
apkarošanā!
Es aicinu jūs balsot „pret” vai vismaz savā balsojumā
atturēties, lai jums vēlāk mazbērniem nebūtu jāpaskaidro, kāpēc Latvija ir
kļuvusi par tādu kā Krievijas piedēkli Eiropas Savienībā.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man bija ļoti interesanti
uzklausīt bijušās ārlietu ministres runu par Krievijas piedēkli, par virzienu uz
Rietumiem – uz NATO un uz Eiropas Savienību. Man ir prieks, ka šā virziena centrā
ir godīgais krievs Aleksejs Loskutovs, un es esmu pārliecināts, ka tad, ja starp mūsu
ierēdņiem proporcionāli būtu pārstāvēti arī krievu izcelsmes cilvēki, dažas
problēmas Latvijā būtu atrisinātas efektīvāk, nekā tas ir šodien.
PCTVL frakcija neuzskata Alekseju Loskutovu par tādu kā tautas
atbrīvošanās kustības karogu. Viens ierēdnis no dažiem, tāda baltā vārna starp
pelēko masām – ne vairāk. Mēs redzam, ka KNAB faktiski ir izveidots pēc amerikāņu
spiediena. Mēs uzskatām, ka cīņa par KNAB ir viena politiskā grupējuma cīņa pret
otru, bet tomēr mēs šodien esam kopā ar tautas vairākumu, jo mēs negribam, lai
Latvija arī turpmāk paliek par nozagtu, korumpētu valsti.
Man, cienījamie kolēģi, tomēr ir trīs bērni, es domāju par
nākotni un aicinu arī jūs par to padomāt.
Šodien, esmu pārliecināts, opozīcijai nekas neiznāks, jo
jautājums par Loskutova atstādināšanu no amata ir izlemts, bet tautai tomēr būs – un
ļoti drīz būs! – lieliska iespēja paust savu viedokli par visu mūsu darbību
2.augusta referendumā par Saeimas atlaišanas iespējām. Man ir liels gods atgādināt
kolēģiem, ka tas faktiski bija PCTVL likumprojekts. Mēs iesniedzām šo likumprojektu
Saeimā oktobrī – nedēļu pirms arodbiedrību ierosinātās parakstu vākšanas
kampaņas uzsākšanas. Mums būs iespēja… mums un tautai būs iespēja atbildēt uz
visu valdības darbību, uz korupciju valstī…
Es aicinu visus pēc šodienas kaunpilnā balsojuma piedalīties
referendumā 2.augustā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kad pirms nepilniem četriem gadiem Alekseju
Loskutovu virzīja KNAB priekšnieka amatam, bija daudz iebildumu. Es biju viens no tiem,
kurš asi oponēja pret šo lēmumu. Šaubas radīja tas, kādā veidā, apejot konkursa
rezultātus, valdība virzīja citu kandidātu, nevis konkursā uzvarējušo. Toreiz es
veltīju daudz asu vārdu Aleksejam Loskutovam, un šodien ar lielu prieku es saprotu, cik
ļoti esmu kļūdījies, jo par cilvēku ir jāspriež pēc viņa darbiem. Un Aleksejs
Loskutovs pierādīja, ka man toreiz nebija taisnība. Par to es viņam šodien
atvainojos.
Šodien tā pati koalīcija, tās pašas partijas virza pilnīgi
pretēju lēmumu – par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no šā amata. Un es atkal esmu
kategoriski pret šo lēmumu. Minēšu argumentus. Saeimas šodienas lēmums par KNAB
priekšnieka atbrīvošanu no amata būs administratīvs akts, jo atbilstoši
Administratīvā procesa likumam lēmums par amatpersonas tiesiskā statusa izbeigšanu ir
administratīvs akts. Biroja priekšnieks nav politiska amatpersona. Tāpēc jebkura
politiski motivēta argumentācija šeit ir nevietā. Un šim Saeimas lēmumam ir
jāpiemīt visiem tiem administratīvā akta atribūtiem, kurus pieprasa likums. Arī
Saeima var izdot administratīvus aktus, kā aprakstīts likuma „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantā. Administratīvās tiesas tiesnese
Ābele savā 27.jūnija nolēmumā ir atzinusi, ka Ministru kabineta lēmums par Alekseju
Loskutovu ir starplēmums, un tātad administratīvais akts būs Saeimas balsojuma
rezultātā pieņemtais lēmums. Šis lēmuma projekts skar Loskutova kunga
cilvēktiesības. Nepolitiskā amatā ieceļ, vadoties pēc dažādiem apsvērumiem, taču
atlaist no tā drīkst tikai tiesisku, nevis politisku apsvērumu dēļ. Pieņemot
administratīvo aktu, konstitucionālajam orgānam ir jāievēro likumos paredzētie, to
skaitā Administratīvā procesa likumā paredzētie pienākumi, arī šā
administratīvā akta 67.panta sastāvdaļas, kuru šajā lēmuma projektā nav. Deputātu
pienākums šoreiz ir lemt, vadoties tikai pēc tiesiskiem apsvērumiem, nevis vadoties
pēc tiesiskiem un politiskiem apsvērumiem, kā tas ir parasti.
Turpinājumā argumentēšu, kāpēc lēmuma projekta juridiskais
pamatojums ir nepietiekams. Vēl vakar – 28.jūnijā – un arī vēl šodien pirms dažām
stundām lēmuma projekts nebija iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputātiem
nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar lietu. Dokumentu gan ir maz, un tie
arī nerada deputātiem pilnīgu priekšstatu, tāpēc mūsu iespējas pieņemt
kvalificētu lēmumu, kurā, būdami pietiekami informēti, mēs varētu lemt par tā
lietderību, līdzinās nullei; proti, vadoties pēc esošajiem dokumentiem, mēs nevaram
kvalitatīvi izspriest jautājumu.
Savus iebildumus pret iespēju pieņemt šo lēmumu es grupēšu trīs
kopās.
Pirmā iebildumu kopa attiecas uz interešu konfliktu, otrā kopa ir
saistīta ar nopietna pārkāpuma trūkumu un izvērtējuma par biroja priekšnieka darbu
kopumā neesamību, trešā kopa ir saistīta ar to, ka lēmuma projekta virzības gaitā
ir vērojami pārkāpumi.
Pirmkārt, par interešu konfliktu. Lai arī cik labi būtu pamatots
lēmums, tas uzskatāms par prettiesiski pieņemtu, ja tā pieņēmējs atrodas interešu
konflikta situācijā. Ja lēmuma pieņēmējs ir interešu konfliktā, tad tas jau vien
ir iemesls, lai tiesa atceltu šādu lēmumu. Noteikti ir apšaubāma komisijas
locekļa – aizsardzības ministra Veldres – neitralitāte, ja tā ir taisnība, ka
KNAB pārbauda viņa biroja vadītāju Dzanuškānu. Tāpat nav šaubu par to, ka varētu
tikt apšaubīta to Saeimas deputātu objektivitāte, pret kuriem KNAB savulaik ir
pieņēmis negatīvus lēmumus. Balsot šiem priekšstāvjiem liedz likuma „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta otrā daļa.
Līdz ar to būtu jālūdz sēdes pārtraukums, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija var identificēt šos deputātus, jo šo kolēģu piedalīšanās balsojumā
varētu būt automātisks pamats lēmuma atcelšanai.
Otrkārt, no lietas materiāliem nav saprotams, tieši kādu likuma
pārkāpumu ir izdarījis Loskutovs. Ir nozagti lietiskie pierādījumi. Kāpēc – nav
zināms. Motivācija – nezināma. Loskutovs pats ir atklājis šo noziegumu. Risks, ka
varētu kāds kaut ko nozagt, pastāv visur. Jebkurā iestādē! Jautājums: vai KNAB
priekšniekam ir bijuši likuma pārkāpumi, turklāt tādi, kas, samērojot tos kopumā
ar labi veikto darbu, varētu būt par pamatu atbrīvošanai? Samērojuma šajā lietā
vispār nav! KNAB priekšnieka rīcība nav salīdzināta ne ar Muitas
kriminālpārvaldes, ne policijas, ne valsts aģentūras „Materiālās rezerves”
vadītāja rīcību. Līdz ar to ir pārkāpts likumā nostiprinātais vienlīdzības
princips.
Saeimas deputāti šobrīd nevērtē arī Administratīvā procesa
likuma 65.pantā paredzēto lēmuma izdošanas lietderību, jo mums nav informācijas,
nemaz jau nerunājot par to, ka mēs atbilstoši šā paša likuma 66.pantam varētu
spriest par nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību, jo ne Ministru
kabineta iesniegtajos materiālos, ne lēmuma projektā šādu ziņu nav.
No lietas neizriet, kādēļ par riska nenovēršanu ir atbildīgs KNAB
priekšnieks, nevis iekšlietu ministrs vai premjers. Vienīgais nopietnais pārmetums, ko
uzrāda komisija, ir instrukcijas neizdošana par 2005.gada Ministru kabineta noteikumu
Nr.726 „Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”
2.punkta piemērošanu.
Taču nav pierādīts, ka biroja priekšniekam šī instrukcija ir
jāizdod un ka tās izdošana novērstu noziegumu. Lietiskie pierādījumi
kriminālprocesuālās darbībās ir gan policijā, gan Muitas kriminālpārvaldē. Tātad
normatīvs, kā tie glabājami, ir izdodams visām šīm iestādēm kopīgs.
To, ka šādas instrukcijas nav, jau vairākus gadus zināja gan
tieslietu ministri, gan Ministru prezidenti, taču viņi nevienam neuzdeva šādu
instrukciju izdot. Ja Valsts kontrole un Ministru prezidents šīs instrukcijas neesamību
nepārmet, tad Loskutovam ir tiesiskā paļāvība uz administratīvo praksi, ka iestādes
pārraugs akceptē šādas instrukcijas neesamību.
Iekšlietu ministrija apzinās gan minētā 2.punkta nepilnību, gan
savu pienākumu veidot šīs normas. Ar 17.jūnija dokumentu Nr.1-42/2599 vēl pirms
lemšanas valdībā par Loskutovu šī ministrija apliecināja, ka tā atbilstoši savai
kompetencei izstrādās jaunus noteikumus, kas aizstās aktu Nr.726.
Skaidrs, ka, vērtējot KNAB priekšnieka atbildību, ir pieļautas
juridiskas kļūdas. Argumentēšu tās.
To apliecina acīm redzamas paviršības, kuras, lasot atzinumu,
pamanīju izteiktajos pārmetumos. Piemēram, 10.lappusē ir rakstīts, ka priekšnieks
nepildīja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta trešās un ceturtās daļas
prasības. Trešā daļa paredz, ka iekšējiem normatīvajiem aktiem ir jābūt
tiesiskiem, taču atzinumā nekur nav konstatēts, ka kāds KNAB iekšējais akts būtu
prettiesisks. Savukārt ceturtā daļa noteic, ka iekšējie normatīvie akti ir saistoši
tikai tiem, kuriem tie ir izdoti, nevis citām iestādēm. Atzinumā atkal nav neviena
pārmetuma par kādu normatīvo aktu, uz ko tas attiektos.
Visbeidzot. Esot pārkāpta Iekšējā audita likuma 1.panta otrā
daļa. Godātie kolēģi, ieklausieties! Pats interesantākais: Iekšējā audita likuma
1.pantam vispār nav otrās daļas! Interesanti, kā to varēja pārkāpt?!
Treškārt. Lēmuma projekta virzības gaitā un formā ir bijuši
būtiski pārkāpumi. Piemēram, vērtējot ātrumu, kādā notika atbilstības
ieņemamajam amatam izvērtēšana, neuzrādot konkrētus inkriminētos pārkāpumus pirms
izmeklēšanas uzsākšanas, redzams, ka ir pārkāptas Administratīvā procesa likuma
62.pantā norādītās tiesības uz viedokļu noskaidrošanu un argumentu izvērtēšanu;
proti, izmeklēšanas atzinums ir sasteigts, tapis dažās dienās – laikā no 12. līdz
17.jūnijam. Termiņi viedokļa sniegšanai ir absurdi. Piemēram, komisijas vadītāja
vēstuli, kurā pirmo reizi uzrādīts, ka komisija izvērtē KNAB vadītāja darbu,
Loskutovs saņēma tikai 17.jūnijā pulksten 16 un 22 minūtēs, bet paskaidrojuma
sniegšanas termiņš bija pulksten 18.00. Materiālos nav atspoguļots Loskutova
komisijai iesniegto argumentu izvērtējums, kā to paredz Administratīvā procesa likuma
62.pants.
Iepriekš teiktais liecina, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar
tiesību normām un ka tajā ir kļūdas lietderības apsvērumos. Tiesai tas būtu
jāatceļ kā pirmšķietami prettiesisks. Likums paredz nelabvēlīga administratīvā
akta automātisku spēkā neesamību, ja tajā nav piemēroto tiesību normu
uzskaitījuma.
Kolēģi, un šis ir tas gadījums!
Bēdīgi, ja tiesai būs jālabo likumdevēja pieļautās nelikumības
un jāpiedzen zaudējumu atlīdzība no vainīgajiem par prettiesiska administratīvā
akta izdošanu.
Godātie kolēģi! Mums vēl ir iespēja neizdarīt šo kļūdu!
Es aicinu balsot „pret” iesniegto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos īsi un kodolīgi paust frakcijas
„Saskaņas Centrs” viedokli par Alekseja Loskutova iespējamo atbrīvošanu no KNAB
priekšnieka amata. Frakcija „Saskaņas Centrs” neatbalsta neuzticības izteikšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Loskutovam.
Mēs uzskatām, ka gan paša biroja, gan KNAB priekšnieka darbu
vajadzētu vērtēt kopumā. Mēs domājam, ka cilvēks, kurš, mūsuprāt, ar panākumiem
strādā korupcijas apkarošanā, nevar tikt atbrīvots no KNAB priekšnieka amata.
Esam pārliecināti, ka KNAB var pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.
Kamēr nav skaidrības par naudas pazušanas motīviem un pirms nav pabeigta
kriminālizmeklēšana par notikušo šajā birojā, kas varētu skaidrāk atklāt
motīvus un iemeslus notikušajam, Saeimas lemšanai nav un nevar būt pilnvērtīga
pamatojuma.
Arī ģenerālprokurors Maizīša kungs, mūsuprāt, nav tik
kategorisks, lai gan viņš ir līdzautors negatīvajam atzinumam par KNAB priekšnieka
neatbilstību amatam. Līdz ar to argumentu pretrunīgums par Loskutova atbrīvošanas
pamatotību un mērķi saglabājas arī pēc ģenerālprokurora vadītās komisijas
atzinuma un valdības lēmuma.
Būtisks aspekts ir arī sabiedrības uzticības faktors. Ir jāatceras
tomēr, ka sabiedrības uzticības kredītu koalīcijai iztukšoja tieši apšaubāmā
lemšana par Loskutovu pērnā gada rudenī, kad, protestējot pret šo valdības lēmumu,
pie Saeimas piketā sapulcējās tūkstošiem cilvēku. Toreiz Saeima lēmuma projektu
atdeva atpakaļ skatīšanai valdībā.
Tas nozīmē, ka KNAB ir institūcija, kurai Latvijas iedzīvotāji
uzticas. Skaidrs, ka Loskutova atstādināšana ir politisks lēmums, un uz visa minētā
fona atbrīvošana no amata, kā arī soda samērīgums jau ir ļoti strīdīgs
jautājums.
Mēs lūdzam balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ne katru
dienu, ne katru nedēļu mums šajā Saeimā ir balsojums, ko varētu vērtēt, uzskatīt
par robežšķirtni. Robežšķirtni!
Šodienas lēmums par Alekseja Loskutova iespējamo atbrīvošanu no
KNAB vadītāja amata nav – un mēs visi to ļoti labi apzināmies – tikai lēmums par
viena konkrēta iestādes vadītāja atbilstību vai neatbilstību amatam. Tas ir
visnotaļ dziļi simbolisks lēmums, ko mūsu, Latvijas Saeimas, deputāti kopumā uzskata
par valsts tālākās attīstības virzienu. Un šai attīstībai ir divas iespējas.
Viena no tām ir tāda, ka mēs turpinām nostiprināties kā tiesiska valsts, kad
demokrātijas institūcijas kļūst aizvien stiprākas, kad tautsaimniecība nostiprinās
un mēs virzāmies uz Eiropas, Ziemeļeiropas, labklājības modeli, par ko Latvijā
bieži tiek runāts.
Otra iespēja ir tāda, ka mēs ejam šo prettiesisko ceļu, kas galu
galā vienmēr izveidojas par autoritāru virzienu, kura dēļ mūsu valsts pirmām
kārtām zaudē atklāto un labprātīgo diplomātisko atbalstu. Tas sāk izpausties
dažādos veidos: investoru uzticība sāk ļodzīties, investīcijas Latvijā vairs
neienāk, un arī uzņēmumi sāk atstāt Latviju. Tā visa rezultātā ekonomiskā
attīstība ne tikai stagnē, bet vēlāk var iet arī uz leju. Mēs šo scenāriju varam
ļoti labi iedomāties, jo šāds scenārijs attīstās mūsu kaimiņvalstīs, kur
diemžēl demokrātija nevis attīstās, kur tiesiskums nevis nostiprinās, bet – gluži
pretēji! – tiek apzināti vājināts.
Tātad šis lēmums par Loskutova atbilstību amatam ir
robežšķirtnes lēmums, vai mēs attīstīsimies un vai vēlamies redzēt mūsu valsti
attīstāmies par tiesisku valsti vai arī ļausim tai kļūt par prettiesisku un beigu
beigās autoritāras iekārtas valsti.
Tagad parunāsim par šo konkrēto gadījumu, kāpēc šis lēmums
Saeimai šodien tiek piedāvāts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir
nozagta nauda, ir nozagti aptuveni 135 000 latu. Mēs visi zinām, ka divi konkrēti
cilvēki šobrīd tiek kriminālvajāti par šo zādzību. Kā saka, zagšanas gadījums
ir konstatēts, un tagad notiek process, lai noskaidrotu, vai tie divi, kuri ir minēti
avīzēs, ir vainīgi vai nav vainīgi. Tātad zagšana ir notikusi iestādē, ko vada
Loskutova kungs. Šīs zagšanas dēļ šie divi zagļi – un tā viņi ir jāsauc! –
šobrīd tiek krimināli vajāti. Un tad ir jautājums: vai tas ir vai nav samērīgi, ka
paralēli tam, ka zagļus kriminālvajā, mēs politiski vajājam, respektīvi, atlaižam,
pašu KNAB vadītāju? Tas ir viens būtisks jautājums! Vērosim…
Tātad – kā mēs varam atrisināt… atbildēt uz šo jautājumu?
Paskatīsimies uz mūsu pašu Saeimas līdzšinējo rīcību varbūt gadījumos! Un tādi
ir minēti vairāki. Es minēšu vēl pāris, kuri, man liekas, nav minēti.
Valsts kontrole – arī viena no mūsu šobrīd spēcīgākajām
iestādēm, kura revidē nodokļu maksātāju naudas tēriņus dažādās valsts un
pašvaldību iestādēs, – ir konstatējusi, ka, piemēram, Satiksmes ministrijā
104 000 latu – tātad gandrīz tikpat daudz, cik Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā ir nozagts, – ir izdoti pasākumiem, kas absolūti neatbilst
Satiksmes ministrijas veicamajiem uzdevumiem. Faktiski ir izšķērdēta nauda! Manuprāt,
izšķērdētu nodokļu maksātāju naudu var pielīdzināt zagtai naudai. 104 000
latu! Vai satiksmes ministrs dēļ tā ir politiski saukts pie atbildības? Nē! Viņš
šobrīd sēž tepat mūsu vidū, ir ļoti apmierināts, un, ja es nemaldos, patlaban
viņam pat ir uzticēti premjera pienākumi.
Vēl viens piemērs. Izglītības un zinātnes ministrijā Valsts
kontrole ir konstatējusi – un mēs visi, kuriem ir laiks un interese, esam par to
lasījuši -, ka vairāk nekā 700 000 latu lieliem izdevumiem nav attaisnojošu
dokumentu. Tātad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir nozagti 135 000,
Satiksmes ministrijā izšķērdēti 100 000, Izglītības un zinātnes ministrijā –
jau 700 000 latu! Bet vai ministrs, kurš nes politisko – mūsu kompetencē
politisko – atbildību, ir saukts pie atbildības un atlaists? Nav!
Tālāk. No Valsts kontroles ziņojumiem mēs zinām, ka saistībā ar
„Latvijas Pasta” noslēgto līgumu par īpašumu Stacijas laukumā 1 (tātad runa ir
par galveno pasta ēku) valsts faktiski ir zaudējusi 2 miljonus latu. Valsts kontrole ir
konstatējusi, ka paviršas, respektīvi, sliktas, līguma slēgšanas rezultātā valsts
ir zaudējusi 2 miljonus latu. Vai politiski kāds ir nesis atbildību par to? Nav!
Un padomāsim vēl tālāk! Šodien mēs iepriekšējā, ārkārtas,
sēdē izskatījām jautājumu par zemkopības ministra Rozes atbilstību vai
neatbilstību amatam. Bet padomāsim mirkli! Tāpēc, ka cukura nozare Latvijā ir
iznīdēta, mūsu tekošā konta bilance ir pasliktinājusies par 62 vai 63 miljoniem latu
gadā, jo mēs jau netērēsim, nelietosim mazāk cukura, tāpēc ka Latvijā to
neražojam. Mēs visu to vajadzīgo cukuru – 62 vai 63 miljonu latu apjomā – ik gadu
importēsim. Un vai politisku atbildību kāds ir nesis? Mēs, protams, zinām, ka šodien
tas tā nav, jo arī nupat bija balsojums par Rozes kungu: tomēr 49 deputāti atbalstīja
viņa palikšanu amatā.
Tātad man ir divējāds jautājums jums, un es aicinu ikkatru uzdot to
pašam sev, jo šodien veicamais balsojums par Loskutova kungu būs aizklāts. Tas
nozīmē, ka neviena partija, neviena frakcija nevarēs lāgā izkontrolēt, kā katrs
indivīds ir balsojis. Un, kā to jau vairāki deputāti no šīs tribīnes šodien ir
uzsvēruši, šis mūsu šodienas balsojums ir robežšķirtnes balsojums, kuru nākotnē
vērtēs, – balsojums par to, kādā virzienā attīstīsies Latvijas valsts. Vai mēs
attīstīsimies un nostiprināsimies kā tiesiska valsts, kur demokrātija ir
pamatvērtība, vai arī iesim pretējā virzienā – uz prettiesiskas valsts modeli, kas,
protams, galarezultātā noved pie viena vai otra veida autoritārisma, pie demokrātijas
ierobežošanas un ekonomikas lejupslīdes, ko nākas sajust vairākumam valsts
iedzīvotāju. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Zagt vai nezagt – tāds ir
jautājums!”)
Un, ja mēs skatām dziļāk, ieejam lietas būtībā iekšā dziļāk,
ir otrs jautājums – jautājums par samērīgumu. Jā, KNAB iekšienē ir notikusi
zādzība, divi cilvēki ir šobrīd pakļauti kriminālvajāšanai par konkrētu naudas
zagšanu. Taču mēs neesam krimināltiesa, mēs esam, varētu teikt tā, politiskā
tiesa. Un jautājums: vai vadītājam ir vai nav jācieš – amats jāzaudē dēļ tā, ka
viņa pārraudzītā organizācijā ir atradušies zagļi? Es varu atgādināt, ka ne
Satiksmes ministrijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā, ne „Latvijas Pastā”,
ne Zemkopības ministrijā neviens nav cietis nekādu politisku vajāšanu, respektīvi,
atlaišanu, par daudz lielāku zaudējumu nodarīšanu Latvijas nodokļu maksātājiem.
Tāpēc es aicinu, pirmkārt, ievērot samērīguma principu un neatlaist Loskutova kungu
dēļ tā, ka tur ir bijuši divi zagļi, kuri tiks tiesāti. Un, otrkārt, padomāt, ka
jūsu balsojums, ko veiksiet šodien, tik tiešām būs viens no tiem, kas lielā mērā
noteiks mūsu valsts turpmāko desmit, divdesmit gadu attīstības modeli, tās
veidošanos par tiesisku vai par prettiesisku valsti.
Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, kurš paredz atlaist
Alekseju Loskutovu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Klausāmies divu veidu
runas. Vienas ir tik emocionālas, ka liekas, ka visa Latvijas valsts jau ir apdraudēta.
Savukārt otras – tā ir ķeršanās pie visiem iespējamiem juridiskiem „salmiņiem”
vai, kā jūs, Kariņa kungs, teicāt, izšķērdēšanas gadījumiem. Tikai aizmirstat,
kā jūs pats veicinājāt Grīnberga lietā naudas izšķērdēšanu, ietiepīgi pusgadu
nevarējāt uzrakstīt precizējumu un personas kodu… Nu jau par leģendu kļuvusi šī
lieta.
Es gribu aicināt nolaisties nedaudz uz zemes un pievērsties tam, par
ko mēs šodien runājām, un tas ir atzinums, kas tika iesniegts Ministru kabinetam un ko
ir parakstījuši pieci komisijas locekļi. Un es to pat nolasīšu pa punktiem, jo
liekas, ka par to mēs vispār esam aizmirsuši.
Pirmais – pienācīgi netika izvērtētas Valsts kontroles 2007.gada
7.jūnija revīzijas atzinumā un ar Ministru kabineta 26.septembra rīkojumu izveidotās
komisijas ziņojumā norādītās nepilnības, un ar Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darbību saistītie
riski, atkārtoti atliekot audita veikšanu.
Otrais – nenodrošināja visaptverošas un efektīvas iekšējās
kontroles sistēmas attiecībā uz izņemto un biroja Slepenības režīma
nodrošināšanas nodaļas glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaiti, apriti un
saglabāšanu.
Trešais – neizveidoja iekšējās kontroles sistēmu.
Ceturtais – tas gan te tika jau pieminēts… Valsts pārvaldes
iekārtas likuma 10.pants… Vienīgais, ko jūs vēl atcerējāties no visa tā.
Un rezultāts – 130 tūkstoši no Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja pazuda!
Man rodas jautājumi. Jautājums numur viens. Kas vēl bija jāizdara
birojā, lai šā biroja vadītājs, tāpat kā jebkuras citas iestādes vadītājs, būtu
ar savu amatu atbildīgs par pastrādāto? Kas? Pašam jāzog, vai jānotiek vēl kaut kam
vairāk?
Otrs jautājums. Ja mēs šodien, lemjot par šādiem pārkāpumiem,
kaut kādu politisku vai, es nezinu, emocionālu motīvu dēļ nenobalsosim par iestādes
vadītāja atbrīvošanu no amata, kā mēs kādreiz varēsim līdzīgos gadījumos
vērsties pret jebkuru no amatpersonām, arī pret Kariņa jau pieminēto? Mēs
vienkārši to nevarēsim!
Šobrīd Loskutova kungs pacelts simbola līmenī, jautājums ir
politizēts. Opozīcija aizmirst visus argumentus, un tas atgādina 1917., 1918.gada
aprakstos dzirdētās frāzes par to, ka revolūcijas vārdā varot darīt visu, galvenais
esot mūsu uzskats, nevis argumenti.
Mēs aicinām nepolitizēt šo jautājumu. Iesakām katram deputātam
ņemt un izlasīt vēlreiz, par ko mēs šodien runājam, un skatīt jautājumu pēc
būtības.
Mēs visi kopā domāsim par jaunu vadītāju. (Šeit taču neviens
netaisās vērsties ne pret biroju, ne pret cīņu pret korupciju!) Tā ka tās diskusijas
mums visiem vēl ir priekšā. Vienkārši, lūdzu, strādāsim pēc būtības!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Tā kā Saeimas kārtības rullis neparedz KNAB pašreizējam
vadītājam Loskutova kungam uzstāties no šīs tribīnes, es nolasīšu Loskutova kunga
uzrunu Saeimas deputātiem. Tā ir pavisam īsa.
„Pirms četriem gadiem, viena mēneša un divām dienām, kad Saeima
mani apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatā, es
teicu, ka esmu pateicīgs tiem, kas atbalstīja manu iecelšanu šajā amatā. Bet es
teicu arī to, ka nevienam neesmu pateicību parādā.
Tajā dienā es apņēmos, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja priekšnieka amatā strādāšu saskaņā ar likumu un savu sirdsapziņu. Un ne
citādāk.
Es ne uz mirkli neesmu atkāpies no šiem vārdiem.
Aleksejs Loskutovs.”
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Jau labu laiku ir tā, ka, ieejot parlamentā, ir tāda
sajūta kā pirms lēkšanas aukstā ūdenī. Kad ir jāsasprindzina visi muskuļi, lai
nav auksti. Vienīgā atšķirība starp aukstu peldi un darba dienu parlamentā ir tā,
ka pēc pirmās ir tīra un svaiga sajūta, bet pēc darba dienas parlamentā ir
pārsvarā netīrības un dažkārt pat pazemojuma sajūta.
Ne sevis dēļ, bet kopumā.
Ienākdama politikā pirms vairākiem gadiem, ticēju, ka var mainīt
pasauli un var mainīt politiku, ja tā liekas greiza. Uzskatīju, ka vienmēr jārīkojas
tā, kā šķiet pareizi, pat ja tas nav diplomātiski. Ticēju, ka kompromiss nav tas,
kas nosaka politiku, jo pēc katra kompromisa nāk nākamais un tā var pazaudēt
būtību.
Domāju, ka ir svarīgi teikt patiesību, pat ja tā nav glaimojoša.
Zināju, ka pieņemt smagus lēmumus var tikai tad, kad tie ir tapuši galvā, bet
dzimuši sirdī. Ticēju, ka politikā vissvarīgākais ir būt īstam, patiesam un
cilvēciskam.
To visu zinu, tam ticu un tā domāju vēl joprojām, tikai ar gadiem
nākušas klāt daudzas smagas un sāpīgas atziņas. Patiesas, jo no savas pieredzes un
pazemojumiem tapušas. Izrādās, ka politikā tomēr ir cilvēki, kuru domas un
balsojumus var nopirkt. Politikā ir cilvēki, kuri ir atriebīgi un spējīgi uz
privātām cūcībām, lai pazemotu otru un demonstrētu varu. Politikā ir cilvēki, par
kuriem gan tā arī neviens gadiem ilgi neuzzina, ka viņi ir, jo viņu pamatuzdevums ir
spiest balsojamo pogu tā, kā saimnieks liks. Politikā ir cilvēki, kuri ir drosmīgu
viedokļu paudēji tikai aiz slēgtām durvīm. Politikā var pasūtīt balsojumus par
likumu grozījumiem, kuri ir vajadzīgi kādam konkrētam cilvēkam. Politikā var
ierēdņu amatus dalīt tikai pēc partijas piederības un lojalitātes saimniekam, nevis
profesionalitātes. Politikā var pieņemt likumus noziedznieku interesēs. Politikā var
ieņemt deputāta vai mēra amatu un vienlaikus sēdēt cietumā. Politikā var rīkoties
negodīgi. Un politikā var izlikties neredzam savas kļūdas. Politikā var neatbildēt
par savām izdarībām, un politikā var šķērdēt valsts naudu. Politikā var ignorēt
opozīciju, tā noniecinot lielu daļu Latvijas tautas.
Man pats svarīgākais ir saglabāt cieņu savās un to cilvēku acīs,
kurus es cienu. Esmu jau pieradusi, ka opozīcijā vienīgie sabiedrotie ir mani
opozīcijas kolēģi un paši vēlētāji, kas gan arī ir vissvarīgākais.
Bet dažkārt patiešām ir ļoti skumji par to, ka grūti kaut ko
mainīt, lai gan ļoti gribētos un tiešām vajadzētu.
Kāpēc visu šo saku? Šorīt bija jāiet laukā no mājām, lai dotos
uz parlamentu, jo koalīcijā esošajiem ļoti gribas izrēķināties ar kādu, kurš
viņiem nav ērts un apdraud viņu maizestēvus.
Esmu pārliecināta, ka līdzīgi jūtas vēl daži desmiti deputātu
šajā zālē, tostarp arī koalīcijas deputāti, jo arī viņiem šodienas politikā
daudz kas šķiet greizs.
Man ir kauns par to, ko šobrīd darām. Taču man ir prieks par to, ka
ārā cilvēki dzird, kas šeit notiek. Un tas palīdzēs viņiem izšķirties – aiziet
2.augustā uz referendumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi un klausītāji! Būtībā šis jautājums būtu
jāskata trijās daļās.
Pirmā – juridiskais aspekts. Un te nu mēs šodien esam dzirdējuši
zilus brīnumus gan par interešu konfliktiem, gan par administratīviem lēmumiem, kas
gan īstenībā neatbilst patiesībai.
Bet es gribētu teikt gan deputātiem, gan tiem cilvēkiem, kas stāv
ārā, gan tiem, kas klausās radio: ja šodien Saeima neatbrīvos Alekseju Loskutovu no
darba, tad Saeima līdz ar to izteiks neuzticību arī Satversmes aizsardzības biroja
vadītājam ģenerālim Kažociņam, Drošības policijas priekšniekam ģenerālim Jānim
Reinikam un ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, jo viņi ir juridiski pamatojuši,
kādēļ Loskutovs ir jāatlaiž no darba.
Tālāk. Par pašu aizstāvamo personu. Būtībā šī ir traģikomiska
situācija. Opozīcija un daļa masu mediju savu mērķu sasniegšanai gandrīz vai par
vienīgo tautas glābēju un varoni ir padarījuši odiozu cilvēku, kas tā arī nekad pa
īstam nav atzinis Latvijas okupāciju, kam pašam ir bijis darbā interešu konflikts…
Viņam ir paticis daudz staigāt pa lekcijām dažādās augstskolās, tā ka vienkārši
var apbrīnot, ka atlika laiks darbam pašā birojā. Cilvēks, kurš neatzīst savas
kļūdas, bet piesiesies katram mazam juridiskam sīkumam, lai noturētos biroja
vadītāja krēslā. Un, protams, jūt konjunktūru. Viņš ir kā pašapmierināts
runcis. Jā! Un, kad pašapmierināts runcis tā labi jūtas, tad peles danco pa galdu
vai, protams, iet pie seifa un paņem naudiņu, cik nu katram ir vajadzīgs.
Tagad parunāsim par to, ko tad šis varonis ir paveicis tādu. Jā,
Loskutova vadībā birojā faktiski ir iestājusies tiešām visatļautība. Un tā ir
kļuvusi par politizētu iestādi, kas vajā vienus, bet sargā otrus.
Atcerēsimies!… Minēšu dažus piemērus.
„Rēzeknes burtnīciņas”. Jā, tas ir daudz pieminēts stāsts.
Kas ar tām notika, kāpēc notika? Kura partija no tā ieguva? „Jaunais laiks”.
Tālāk. Cik ļoti negribīgi KNAB pārbaudīja Repšes brīnumainos
darījumus! Nav brīnums, ka Repše ir pirmais, kas aizstāv šo organizāciju.
Atcerēsimies vēl! Te tika minēts, ka atsevišķi deputāti
nedrīkstot šajā gadījumā balsot, tāpēc ka KNAB ir pieņēmis lēmumus par interešu
konfliktu.
Deputāts Lācis īrē no meitas dzīvokli. Jā, KNAB pieņēma
lēmumu.
Deputāts Zaķis īrē no brāļa. Lietu izmeklē jau ilgāk nekā
gadu, bet lēmumu kā nevar pieņemt, tā nevar. Interesanti: no kuras partijas ir viens,
un no kuras – otrs?
Atcerēsimies vēl! Cits piemērs. Ir prokurors, kurš izmanto cita
apmaksātu telefonu. Prokuratūra atzīst: „Jā, prokurors ir pārkāpis likumu „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”,” – un attiecīgi izsaka
viņam rājienu. KNAB, kā jau savējam, izsniedz vēstuli: „Nē, likumu viņš nav
pārkāpis!”
Šodien te tika piesaukts mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Atcerēsimies, ar kādiem saukļiem un ar kādiem apvainojumiem savulaik pret viņu
vērsās! Ar kādiem vārdiem jau pēc ievēlēšanas viņu gan ārā pie Saeimas
stāvošie, gan daļa Saeimas deputātu nosaukāja! Savukārt tagad viņš ir tātad
atzīts, pieskaitīts pie tiem labajiem spēkiem. Bet, protams, Valsts prezidentu turpina
pārbaudīt, tiek tērēta liela, liela nauda, tiek tērēts laiks: varbūt atradīsies
kāds, kas pateiks kaut ko sliktu par Valsts prezidentu. Cik ilgi tas vēl turpināsies?!
Par biedrībām. Vienas biedrības, ja savā politiskajā darbībā
tās liek plašsaziņas līdzekļos reklāmas, tās ir jāsoda, jāpieskaita kādai
partijai izdevumi. Savukārt citas biedrības – tās lai gānās vai reklamē, cik grib!
Nevienam par to nav nekādas intereses! Nedz tad, kad bija vēlēšanas, nedz arī tagad.
Kurš gan nesaprot, ka biedrība „Sabiedrība citai politikai” faktiski jau ir partija
un ka šīs reklāmas faktiski ir Štokenberga reitinga celšana? Taču KNAB gar to nav
nekādas daļas!
Paņemsim kādus piemērus par kukuļņēmēju ķeršanu.
Spilgts piemērs. Ir aizdomas, ka augsta valsts amatpersona, viens no
augstākajiem valsts ierēdņiem, grib paņemt kukuli – 80 000 latu. Tiek iezīmēta
nauda, kukulis tiek nodots starpniekam. Izrādās, ka iespējamais kukuļa saņēmējs ir
viens no tābrīža augstākajiem ierēdņiem – partijas „Jaunais laiks” biedrs, kura
uzvārds ir Cinis. Un, protams, KNAB šo starpnieku saņem ciet jau uzreiz pie durvīm un
neļauj viņam aiznest šo naudu.
Tālāk. No tā visa mēs varam tātad secināt: KNAB pašreizējais
darba stils ļoti līdzinās kādu citu represīvu iestāžu darba stilam, kuras pirms
Otrā pasaules kara bija kādās citās valstīs. Toreiz teica: „Parādi cilvēku! Par
ko aizsūtīt pie baltajiem lāčiem – atradīsim!” Šodien būtībā ir tā: „Parādi
cilvēku! Par ko sodīt – atradīsim!”
Gribu šo savu runu beigt ar vēl vienu īsu piemēru – kas KNAB
izpratnē ir interešu konflikts. Pirms kāda laika KNAB veica pārbaudi kādā no
pašvaldībām. Sēdēja trīs dienas, sakopēja veselu jūru dokumentu (tāpat kā
Saeimā gribēja sakopēt visus ar transporta izmantošanu saistītos čekus un
pavadzīmes par beidzamajiem trim gadiem), un rezultāts bija tas, ka tapa dokuments, ka
attiecīgās pašvaldības izpilddirektors administratīvi jāsoda par likuma „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu, jo viņš
bija pieņēmis administratīvo aktu par sevi pašu. Kāds bija šis administratīvais
akts? Proti, minētais izpilddirektors bija pieņēmis pavēli, ar kuru bija noteicis
mobilo telefonu lietošanas limitus mēnesī: vienam darbiniekam – 20 latus, citam – 15
latus, vēl kādam citam – 30 latus. Un bija noteicis mobilā telefona lietošanas limitu
arī sev – 15 latus mēnesī. Par to viņš saņēma administratīvo sodu 100 latu
apmērā un trīsreiz brauca uz KNAB par to skaidroties.
Ja mēs gribam šādu korupcijas apkarošanas iestādi, tad, protams,
Loskutovs var turpināt strādāt. Bet, es domāju, tas nav mūsu mērķis. Mēs gribam
reālu cīņu pret korupciju, nevis selektīvu vai tādu, kas ir kādas grupas interesēs.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam, taču
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar
priekšlikumu turpināt Saeimas sēdes darbu bez pārtraukuma. (No zāles:
„Nē! Jā!”)
Tā kā domas dalās, mums būs jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par
to, lai sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 2. Tiek izsludināts pārtraukums līdz
pulksten 15.00.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pārtraukums taču. Lūdzu
reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek paziņošanai gatavoti reģistrācijas rezultāti, es
vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Ivanu Ribakovu, kuram tieši šodien ir
dzimšanas diena. (Aplausi.)
Es saprotu, ka puķes ir ceļā… Un sveicieni arī Pēterim Hankam!
Viņam pirms dažām dienām bija dzimšanas diena, un šodien viņam ir vārda diena. (Aplausi.)
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Jānis Eglītis, Andrejs Klementjevs, Ivans
Klementjevs, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Sergejs Mirskis, Aigars Kalvītis, Anna
Seile un Inese Šlesere. (No zāles: „Ir!”) Inese Šlesere ir. Anna Seile arī
bija. (No zāles: „Re, kur! Re, kur viņa!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim sēdi.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Lielākā daļa
no jums šeit, Saeimā, ir pavadījuši ļoti ilgu laiku, savukārt citi – varbūt tikai
pāris gadu, tomēr mēs visi kopā esam iepazinuši Saeimas darba procedūru un zinām,
ka visi juridiski tehniskie jautājumi, kas tiek skatīti Saeimas sēdēs, tomēr ikdienā
tiek izdiskutēti Saeimas komisijās un frakcijās, tur tiek pieņemti lēmumi. Katrs no
jums taču objektīvi nevar iedziļināties visos šajos tehniskajos jautājumos, un līdz
ar to šī kārtība, ka visi kopā mēs balsojam, reizēm ieklausījušies tajos
kolēģos, kuri frakcijā atbild par šiem jautājumiem, ir saprotama un normāla. Tā ir
demokrātiska tradīcija, kas ir pieņemama. Tomēr, kolēģi, šis ir īpašs jautājums,
un šis ir īpašs gadījums. Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu jūs varbūt tā cilvēcīgi,
personīgi ieklausīties un varbūt sadzirdēt to, ko es šoreiz gribu teikt jums. Es,
protams, neloloju ilūziju, ka mani dzirdēs tie cilvēki, kas šobrīd cenšas
atgaiņāties no miega vai sēž kafejnīcā, vai arī tie cilvēki, kuri šobrīd varbūt
domā par tuvāko komandējumu un kuriem principā ir vienalga, kas notiek šajā valstī:
ka tik man ir mašīna, un ka tik man ir vidējā alga! Es neloloju ilūzijas, ka manī
ieklausīsies tie cilvēki, kuri tiešā veidā ir atkarīgi no atsevišķiem oligarhiem
vai ekonomiskajām grupām un kuri viegli pavada dienas šajā Saeimā. Man tādu ilūziju
nav, kolēģi. Es ļoti, ļoti ceru, ka manī ieklausīsies tie cienījamie cilvēki, kuri
Saeimā ir ievēlēti ar kaut kādu domu, ar kaut kādu augstāku mērķi un augstākām
vērtībām. Es ceru… Turklāt tādu cilvēku ir ļoti daudz, viņi šeit, Saeimas
zālē, sēž.
Reizēm pienāk brīdis, kad mums ir daudz dziļāk un ar daudz
tālāku skatījumu jāpārdomā, par ko un kā mēs balsojam. Un šoreiz, kolēģi, –
īpaši vēršos pie jums, Kraukļa kungs! – mēs nebalsojam par juridiski tehniskiem
jautājumiem, mēs nebalsojam par kaut kādu vienu atsevišķu amatpersonu, kura varbūt
tiešām nav rīkojusies pilnīgi godprātīgi vai varbūt pilnībā nav izpildījusi
savas funkcijas. Jā, tiešām tas tā ir! Mēs balsosim par to, ko vairāki runātāji
jau pirms manis teica, – kas Latvija būs nākotnē? Un es tiešām esmu pārliecināts
par saviem vārdiem, ka tas nav pārāk skaļi teikts.
Mēs zinām, kāda šobrīd ir Krievijas, Baltkrievijas un citu šo
totalitāro Austrumvalstu varas piramīda. Tā ir demokrātijas parodija, kurā ir
parlamenti, bet kurā visa varas piramīda ir absolūti centralizēta un atkarīga no tiem
cilvēkiem, kuriem ir nauda, kuriem pieder mediji un kuri principā vienmēr var ietekmēt
sabiedrības viedokli. Pretēji tam mēs zinām, kāda ir Ziemeļvalstu, kāda ir
Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un citu veco Rietumu demokrātiju kārtība, kur
patiešām vēlētājs ir tas, kurš ikdienā nosaka to, kas ir politiskā atbildība –
kas ir pareizi un nepareizi demokrātiskā sabiedrībā.
Šobrīd mēs, mēģinot atstādināt no amata Alekseju Loskutovu,
runājam tikai par vienu juridiski tehnisku detaļu. Mēs neesam izrunājuši un
sapratuši, cik būtisks un svarīgs šis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
ir Latvijas šābrīža sabiedrības demokratizācijas un attīrīšanās procesa
virzienā uz patiesām Rietumu vērtībām.
Tātad – ko mēs redzam šajos četros gados, kopš Loskutova kungs ir
tā vadībā? Mēs redzam reālus aizturētus un notiesātus ierēdņus, amatpersonas,
politiķus, kuru nodarījums tiešām ir ticis izmeklēts, pierādīts un reizēm viņi ir
arī iesēdināti cietumā ar tiesas lēmumu. Līdz tam tas tā vienkārši nav noticis.
Līdz tam tika veidota ilūzija, ka kaut kas tiek darīts, bet reālu rezultātu nav
bijis!
Visi no jums vienmēr piekrīt: „Jā, korupcija tiešām ir slikta!
Jā, šādi negodīgi ierēdņi tiešām ir jāķer, jāizmeklē, jāpierāda, jānotiesā
un jāiesēdina cietumā!” Un to šodien Loskutova kunga vadībā birojs arī reāli
dara. Savukārt mēs biroja vadītāja darbībā esam atraduši mazas atsevišķas
tehniskas nianses, lai gan pēc būtības, es domāju, jūsu domājošie prāti saprot, ka
tā ir tikai metode, kā „aizvākt” no šā biroja Loskutova kungu un pēc tam arī
Strīķes kundzi, kura ir šā biroja sirds un dvēsele.
Es neticu, ka tie no jums, kuri ir spējīgi patstāvīgi domāt, to
nesaprot. Es zinu, ka jūs mēģināt sevi mānīt. Es zinu, ka jūs mēģināt
klausīties savās autoritātēs, kas jums stāsta: „Nē, nē! Viss jau paliks pa vecam,
viss attīstīsies! Tā ir tikai tehniska procedūra!”
Kolēģi! Tas tā nav! Jūs māna! Jūs jau pēc dažiem mēnešiem
redzēsiet, ka jūs māna, jo atkal būs kāda tehniska procedūra, ko Juta Strīķe
nebūs izdarījusi. Varbūt atkal būs noticis kaut kas tāds, kad jums mēģinās
iestāstīt, ka atkal ir kaut kas jāmaina un jāvirza, un tas, protams, būs tikai cēlu
mērķu labā.
Šis ir tas brīdis, kurā katram no mums ir jāpieņem personisks
lēmums, nevis jāklausās izplūdušos juridiski tehniskos argumentos.
Kolēģi! Viens mazs piemērs. Mums ir kāds ļoti ilgstoši
strādājošs augsts valsts ierēdnis Valsts ieņēmumu dienestā – Vladimirs Vaškevičs.
Šim cilvēkam jau ir ierosināts kriminālprocess par tiešu iesaistīšanos degvielas
kontrabandā. Viņa vārds gan ar segvārdiem, bet pilnīgi visiem saprotami figurē
reālās krimināllietās par liela mēroga kontrabandu, lai gan šis cilvēks pats ir
atbildīgs par šādas kontrabandas iznīcināšanu. Šis cilvēks ilgstoši nez kāpēc
atrodas augstā Valsts ieņēmumu dienesta amatā, viņš joprojām, teiksim, mēģina
darīt savas lietas, taču visiem ir vienalga, kas notiek un kāda ir valsts autoritāte
gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vidū.
Kāpēc pret šo ierēdni mēs nevēršamies ar tikpat lielu bardzību
kā pret Loskutova kungu? Kāpēc, piemēram, Kraukļa kungs nenāk šeit un nestāsta,
cik miljonu aiziet garām valsts kasei no šāda līmeņa un šāda tipa ierēdņu
izdarībām? Savukārt Loskutova kungs un viņa vadītā iestāde ir tā, kura aktīvi,
objektīvi un rezultatīvi pret to cīnās.
Kolēģi! Šis ir tas brīdis, kurā mēs nevaram mānīt sevi! Ir
viena reize, kurā katram no mums ir jāpieņem šis lēmums! Un, ja mēs tiešām
uzskatām, ka Krievijas un Baltkrievijas pseidodemokrātija ir tā, kuru mēs vēlamies
šajā valstī ieviest un reāli realizēt, tad balsojiet „par” to! Šis balsojums
tiešām būs par to! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Loskutovu nost!”)
Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka mūsu paraugs ir Somija, Zviedrija vai
Vācija, tad atbalstīsim Loskutova kunga darbu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja aktivitātes, iesāktos kriminālprocesus un ļausim viņam strādāt! (No
zāles dep. V.A.Krauklis: „Tieši tā!”)
Kolēģi! Tas ir sirdsapziņas balsojums. Es cilvēcīgi un saprotami
mēģinu to pateikt… Es redzu, ka jūs mājat ar galvu – reizēm ar tukšām acīm, bet
reizēm ar to stāstiņu galvās, kas jums ir iesēdināts acīs, ausīs un prātos.
Diemžēl jūsu prāti un jūsu ausis ir aizvērtas.
Es domāju, ka vēsture visu parādīs, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā nu mēs te sēžam: balti, melni (No zāles
dep. A.Rugāte: „Raibi!”), godīgie, negodīgie – ko nu kurš par sevi domā.
Nu, tad parunāsim par godīgumu, par faktiem! Vispirms par izteiktu
liekulību – hameleonismu, kad bija Loskutova kunga ievēlēšana.
Deputāts Šadurskis – toreiz frakcijā „Jaunais laiks”, šodien – PS.
Pirmie jautājumi no Šadurska kunga puses: „Kāpēc tāds spļāviens sabiedrības
sejā? Varbūt Strīķe ir ātri jādabū pie malas.”
Un ko tālāk saka deputāts Šadurskis (No zāles dep. I.Rībena:
„Vai nav cita tēma?”): „1988.gadā Aleksejs Loskutovs strādāja pie
disertācijas par tēmu „Kā apspiest cietumnieku dumpjus”. Sakiet, lūdzu, cik bieži
padomju laikā mēs presē lasījām par cietumnieku dumpjiem? Tā nebija pieejama
informācija! Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija
rakstīts apmēram kaut kas tāds: „Slepeni” vai „Sevišķi slepeni”. (No
zāles dep. A.Rugāte: „Citāta beigas!”) Kā jūs domājat, vai tas ir tik ļoti
vienkārši, ka no Latvijas atbraucis students mācījās ļoti prestižā PSRS
izglītības iestādē? 1934.gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja
ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus.” To visu saka Kārlis
Šadurskis. (No zāles dep. A.Rugāte: „Pirms četriem gadiem!”)
Ko viņš vēl teica? „Es nebrīnos, ka „kreisās” frakcijas
atbalsta Loskutova kandidatūru.” Tā viņš teica. Un arī šodien viņi taisās darīt
to pašu.
Un beigās Šadurskis saka tā: „Balsosim, kolēģi, pēc
sirdsapziņas! Tie, kam tā ir!” Tātad toreiz viņam bija viena sirdsapziņa, bet nu
viņam ir cita sirdsapziņa! (No zāles dep. A.Kampars: „Loskutovs vairs neklausa
Šķēli un Lembergu!”)
Kas tad šajos minētajos faktos ir mainījies? Vai tā iestāde ir
mainījusies? Vēsturiskā situācija ir mainījusies, kā teica biedrs Golubovs, kurš
neatzīst okupāciju.
Jā, kolēģi, korupcija ir nopietna lieta, un neviens godīgs
deputāts nenoliedz, ka korupcija ir jāapkaro. Neviens!
Bet ir pilnīgi nepieļaujami korupcijas apkarošanu pārvērst par
politisku problēmu, kas šodien ir sašķēlusi Latvijas sabiedrību un pirmām kārtām
jau pašus latviešus. Par ko citi, protams, tikai priecājas…
Atcerēsimies vēl dažus citus izskatītos jautājumus. Kā bija ar
Kažociņa kunga vēlreizēju apstiprināšanu? Atcerieties tās baumas, kas klīda:
„Korupcija! Koalīcija taisās žņaugt Kažociņa kungu!” Kādas kaislīgas
intervijas bija pirms tam!
Mūsu apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK speciāli pieņēma
gan valdes sēdē, gan domes sēdē izteiktu atbalstu Kažociņam. (No zāles dep.
V.Orlovs: „Cik jums tur to cilvēku palika?”) Izteiktu atbalstu! Tikai neviens
masu plašsaziņas līdzeklis (No zāles dep. V.Orlovs: „Pieci, seši?”)
nepublicēja šo mūsu izteikto atbalstu. Tas nebija interesanti!
Kažociņa kungu ievēlēja. Vai šodien ir kāds raksts par SAB
darbību? Acīmredzot viņi labi strādā, ja vismaz sliktu rakstu nav.
Tālāk. Bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas
diena. Kas man bija jāklausās! Viena vecāmāte esot kaut kad sagrēkojusi ar nezin
ko… Kaut kādi briesmīgi čekas maisi, pūšļi, kas noteikti visi esot Maskavā. Un
vēl citi zili brīnumi te bija jādzird.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs tika ievēlēts. Sakiet man,
lūdzu, vai šodien jūs televīzijā, laikrakstos kaut ko vispār dzirdat par Bičkoviča
kungu? Nē! (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Jā! Dzirdam gan!”) Tāpēc ka
mutītes ir ciet. Vecāmāte mierīgi guļ mūža mājās, un viss notiek. Un viss
mierīgi notiek tālāk!
Lūk, tā! Neinteresē vairs ne SAB darbība, ne Augstākā tiesa.
Neinteresē tas! (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Mani interesē!”)
Tagad paskatīsimies drusku atpakaļ. Kas notika gandrīz tūlīt pēc
šīs 9.Saeimas vēlēšanām? Nepārtraukta tautas tracināšana, musināšana! Un
īpaši godīgie un īpaši tīrie cilvēki, daži no kuriem grib no jauna tikt Eiropas
Parlamentā vai grib ar garantiju tikt nākamajā Saeimā, runāja un tracināja. Un
viņiem nebija kauna ņemt mutē vārdus, ka tas notiekot Latvijas labā!
Tāpēc man tomēr ir citas domas par visu to, kas šodien šeit notiek
un kas notika īsi pirms šīsdienas, un kas notiks tālāk. Ir spēki, kam ir jāsagrauj
Latvija pilnīgi. Un viņiem kalpo – vai nu apzināti, vai neapzināti – īpaši
apmaksāti nelieši. Un viņiem ir vienalga, par kādu amatpersonu mēs runājam, ir
vienalga, par ko mēs vispār runājam.
Es domāju, ka ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās speciālistiem
bija jau sen zināma visā pasaulē, arī naftas cenu kāpums bija sen zināms, taču
veikli zēni no Rietumiem vai no Austrumiem – nezinu, no kurienes – iespēlēja to
Latvijā. Un visas sekas tika uzgrūstas esošajai valdībai. Tā vainīga pie visa! Pie
naftas cenu celšanās ASV vainīga ir koalīcija! Pie terorisma aktu skaita pieauguma
vainīga ir koalīcija! Pie dabas katastrofām, protams, arī…
Es nevaru aizmirst ASV bijušās vēstnieces īpatnējo runu ar
ārkārtīgi īpatnēju pārteikšanos par kaut kādu cilvēku aicināšanu uz aktīvāku
rīcību. Nekas nenotiek nejauši!
Šodien es no rīta runāju diezgan ilgi (no rīta – kādu stundu,
vēlāk – kādu pusstundu) ar tiem, kuri te bija atnākuši. Vairāki no viņiem
runāja… Jā, latviski viņi runāja, bet ar ārkārtīgi īpatnēju akcentu. Ar
ārkārtīgi īpatnēju akcentu! Jautājums: kas tie tādi bija? Un kā jums liekas? Jūs
šodien dzirdat, kas ir atradis kopīgu valodu Saeimā – „Jaunais laiks” un PCTVL,
viņiem viss saskan. PS un SC – tiem arī viss saskan! Burts burtā saskan
visas darbības! Un šo kopību nupat lieliski apliecināja deputāta Buzajeva aicinājums
iet uz 2.augusta referendumu.
Kolēģi! Šitie visi ies! Viņi ies, tur neiedziļinoties, lai gan
esošajiem Saeimas deputātiem it kā vairāk vajadzētu domāt par darbu Saeimā, bet tas
viņus neinteresē. Lūk!
Tagad atgādināšu, kā tad bija ar „Jauno laiku”, kad tam
piedāvāja strādāt valdībā. Kas tad notika? (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Kāds
tam sakars ar Loskutovu?!”) Smiekli caur asarām, un vairāk nekas. Šitā tukšā
muldēšana par katru cenu, lai nebūtu jāiet tur! Un jūs visus šeit vieno ļoti jauka
ideja – destrukcija. Darīt visu, lai būtu sliktāk!
Āboltiņas kundze, beidzot es jūs pieminēšu. Jūs teicāt: „Cik
lieliski ir tas, ka jūs to nāves sodu tur kustināt, jo tad mūsu ārlietu ministram
Riekstiņa kungam būs grūti aizstāvēt Latviju.” Jūs ļoti labi sevi parādījāt ar
šo teicienu, kas jūs faktiski interesē, un tāpēc, redziet, par ko mēs esam Saeimas
šīsdienas sēdi pārvērtuši! Nāk šeit tribīnē un kaunina: „Jūs tur,
koalīcija… jums tās sirdsapziņas nav!” Man ir! Šadurska kungs, jūs jau baznīcā
zvērējāt un pārkāpāt savu zvērestu. Tā nu bija gan! Šodien jūs esat iekš to PS,
a toreiz jūs zvērējāt uzticību „Jaunajam laikam”, ja nemaldos. Ja es kļūdos,
lūdzu, sniedziet citu informāciju!
Un es nejūtu, ka notiek nopietna runāšana par KNAB darbu – par KNAB
padarītiem darbiem, minot faktus. Ir vispārīgi izteicieni! Gan drusku tuvāk jēgai,
nekā bija debatēs par aizsardzības ministru, kad tiešām runāja cilvēki, kuri
vispār neko nesajēdz no aizsardzības jautājumiem. Šodien skan eksaltēta
izrunāšanās. Kādas jums tiesības kādus citus uzskatīt par negodīgiem, bet sevi –
par godīgiem? Kas jums ir tādas tiesības devis?
Šorīt no rīta es saņēmu ziedus no tiem, kuri te bija atnākuši.
Daži tomēr man iedeva tos. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Tu saņēmi nātres!”)
Nē, nātres es, paldies Dievam, nesaņēmu, tās bija domātas laikam jums…
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesāciet dialogu starp tribīni un zāli!
J.Dobelis. Nē, par nātrēm vairāk nekas nebūs… Un viņi mani
aicināja balsot pēc manas sirdsapziņas. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Esi to
aizmirsis mājās!”) Atšķirībā no daudziem citiem man ir cienījams pensionāra
vecums – 68 gadi man paliks pēc dažām dienām. (Aplausi.) Divdesmit no šiem
gadiem es esmu aktīvi un atklāti visur un vienmēr aizstāvējis Latvijas un latviešu
intereses un darīšu to vēl joprojām. Okupācijas noliedzējus es nosodīšu vienmēr
un runāšu par to arī turpmāk, es rīkošos pēc savas tīras sirdsapziņas, jo neesmu
nekad mainījis attieksmi ne pret savu sirdsapziņu, ne pret saviem zvērestiem. Un
beigsim te tēlot paipuisīšus un paimeitiņas! Neviens te netaisās likvidēt KNAB vai
vēl nezin ko darīt! Bet balsojiet tiešām katrs pēc savas sirdsapziņas. Par to nav
runas! Taču tie cilvēki, kuri šeit nāk un ar visādiem „fui” vēršas pret saviem
kolēģiem, ir vienkārši nožēlojami… pat vairāk nekā nožēlojami.
Balsosim pēc sirdsapziņas! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dāmas un kungi! Klausoties šīs debates, man tiešām ir brīnums un
dažreiz kļūst arī neērti, kad kvalitatīvas diskusijas vijas vai mijas zināmā
mērā varbūt ar jautru, bet savā ziņā jocīgu latviešu valodas burtu izrunāšanu
vai kaut ko tamlīdzīgu… Bet tas nekādā ziņā, manuprāt, neliecina par Latvijas kā
nobriedušas Eiropas Savienības dalībvalsts parlamenta kvalitatīvu darbu.
Šodien mēs patiesībā izskatām jautājumu, kas ir nopietnāks,
nekā dažam labam arī koalīcijas pārstāvim tas šķiet. Tas nav jautājums tikai par
100 vai 110 tūkstošiem. (No zāles dep. V.A.Kraklis: „Nav, nav! Tas ir par
godaprātu!”) Tas nav jautājums tikai par vienu vai par otru institūciju. Tas nav
jautājums par vienu vai par otru cilvēku. Manuprāt, tas drīzāk ir jautājums par to,
kuru ceļu mums iet, valstij stāvot krustcelēs.
Dažreiz mums šķiet, ka mēs izšķiramies it kā par nenozīmīgu
jautājumu un ka mūsu balsij, mūsu individuālajai balsij, šeit nav nozīmes, jo nekas
jau ļauns vai pārāk labs no tā nenotiks, un tāpēc mēs kā deputāti vai kā
pilsoņi varam arī atļauties balsot tā, kā mūsu priekšniecība, partijas vadība,
valde vai vēl kāds cits liek.
Patiesībā šodienas jautājums skar mūsu valsts tālāko
attīstību, un KNAB vājināšana – un KNAB noteikti tiks vājināts, šoreiz noņemot
Loskutovu! – lielā mērā norādīs gan starptautiskajiem novērotājiem, gan, protams,
arī mūsu valsts pilsoņiem, kuri seko politikai, ka mēs vēlamies iet drīzāk to
ceļu, kas ved tā saucamās regulējamās demokrātijas virzienā. Un šis ceļš
noteikti nav tiesiskas valsts ceļš.
Es vēl pirms pārtraukuma klausījos vienu no koalīcijas vadītājiem
– Māra Kučinska – runu. Es savā ziņā varbūt kļūdos, bet tas, kā Māris Kučinskis
runāja, man nedaudz atgādināja paša izjūtas apmēram pirms pusgada, kad es biju
Dombura pārraidē un man nācās aizstāvēt viedokli, kuram es pats neticu. Kāds tad ir
tas apstāklis, kā tu, cilvēks, to vari darīt? Ja tev lūdz to darīt! Un nenoliedzami
Kučinskim tas bija jādara, jo viņš ir Tautas partijas frakcijas vadītājs.
Ja runa ir par principiem un par vērtībām, tad labākais veids, kā
aizvirzīt šīs diskusijas un sarunas prom no pašiem principiem un vērtību jautājuma,
ir nogremdēt šīs vērtības relativitātē, ka nekas jau nav īsti balts un nekas jau
nav īsti melns… Ir lietas, kad mēs varam analizēt vienu likuma punktu un otru likuma
punktu, bet mums kā politiķiem… Jā, tiešām mums kā politiķiem Latvijas
parlamentā beidzot katram personīgi ir jāsaņem dūša gan koalīcijā, gan opozīcijā
un jāvērtē KNAB un Loskutova jautājums pēc būtības – pēc tā, kāds šai
institūcijai ir bijis dots galvenais uzdevums. Un galvenais šai institūcijai
uzticētais uzdevums ir apkarot korupciju un veicināt tiesiskas valsts izveidošanos.
Tad kāpēc mēs visi vēlamies un tā raujamies ar 51 vai 52 balsīm
balsot pret šo cilvēku? Nu ne jau tāpēc, ka šajā institūcijā ir bijuši kaut kādi
administratīvi pārkāpumi vai zādzības! Protams, tie ir pārkāpumi, taču, vērtējot
pēc būtības, šī institūcija daudziem traucē, bet savukārt šie cilvēki traucē
mums kļūt par normālu, tiesisku valsti.
Ja mēs šodien nobalsosim tā, ka mēs noņemsim no amata Loskutova
kungu un, manuprāt, eventuāli vājināsim KNAB darbību, tad no tā cietīs mūsu valsts
prestižs, no tā cietīs mūsu valsts tiesiskums, no tā cietīs mūsu sabiedrība.
Šādai valstij, kas savā parlamentā ar nelielu balsu vairākumu izvēlas ceļu, kas
virzās regulējamas demokrātijas virzienā, īsti nav vietas Eiropas Savienībā. (No
zāles dep. A.Rugāte: „Ko jūs aizstāvat?”) Tad kāpēc jūs balsojāt…
kāpēc jūs gribat būt Eiropas Savienības dalībvalsts, bet organizējat politiku savā
valstī tā, kā tas notiek trešajās valstīs, kur demokrātijas nav. Es domāju, ka tas
ir jautājums katram no koalīcijas dalībniekiem individuāli…
Jums liekas, ka jūs balsosiet par sīku lietu. Patiesībā jūs
balsosiet par ļoti lielu lietu, un no jūsu katra balss būs atkarīgs tas, kā mūs
tālāk vērtēs ne tikai šeit, bet arī visā Eiropā. (No zāles dep. A.Bērziņš
(ZZS frakcija): „Par ko jūs tagad runājat, Pabrik?!”)
Tāpēc es aicinu: vēlreiz pārdomājiet šo lietu un balsojiet tā,
lai Loskutova kungs pagaidām vismaz varētu turpināt savu iesākto darbu! (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! No 19 politiskajām partijām un to apvienībām, kas
piedalījās Saeimas vēlēšanās 2006.gadā, tikai astoņu politisko partiju
deklarācijās par vēlēšanu sakarā gūtajiem ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem
netika konstatētas neatbilstības likuma prasībām.
Savukārt septiņas partijas tika sauktas pie administratīvās
atbildības par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, to skaitā
piecas – arī par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu.
Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu
pārkāpumiem tikai 2007.gada pirmajā pusgadā KNAB sastādīja 14 administratīvo
pārkāpumu protokolus un pieņēma 11 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu
politiskajām partijām.
KNAB pieņēma arī astoņus lēmumus par pretlikumīgu ziedojumu un
pretlikumīga partiju finansējuma atmaksu.
Saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā
konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojs uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu
līdzekļus 1 miljona 55 tūkstošu 582 latu apmērā.
Šodien jau tika deputātu runās pieminēts tas, ka dzīve mūsu
valstī līdzinās kaut kam vidējam starp farsu un traģēdiju. Un patiešām
traģikomisks ir tas fakts, ka neapšaubāmie līderi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likuma pārkāpšanā tagad ir tie lielākie Loskutova piemērotības
vērtētāji. Un tie ir Tautas partija, kurai uzdots valsts budžetā pārskaitīt
pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1 miljona 27 tūkstošu 366
latu apmērā, un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” veidotā
vēlēšanu apvienība, kura vēlēšanu kampaņai faktiski izlietojusi par 401 tūkstoti
latu vairāk, nekā to atļauj likums. Tikai atšķirībā no Tautas partijas Godmaņa
kungam un Šlesera kungam, izmantojot no ētikas viedokļa apšaubāmas metodes, izdevies
izvairīties no nelikumīgi saņemto līdzekļu atmaksāšanas valstij.
Citviet pasaulē to sauktu vienkārši par valsts un tautas apzagšanu.
Šeit notiekošais liek atcerēties vārdus, ko teicis kāds slavens
kinorežisors: „Būtu vienkārši smieklīgi, ja nebūtu tik skumji un, iespējams, pat
traģiski.”
Un šodienas balsojums būs kārtējais piemērs tam. Sīki, atriebīgi
ļautiņi ar tumšām dvēselēm šodien, vasaras saulgriežu klusumā un svētdienas
piesegā, nodara… (No zāles dep. V.A.Krauklis: „…pāri „saulvedim”
Loskutovam!”)… savu kārtējo melno darbiņu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Imantam Valeram.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jautājums pēc būtības nav tomēr par KNAB
darbību vai par tā likvidēšanu, bet par vienas amatpersonas atbilstību ieņemamajam
amatam. Par vienu cilvēku! Un tas arī izrietēja no šīs komisijas atzinuma, kas bija
par pamatu un ko arī Juridiskajā komisijā mēs skatījām. Nevajag zīmēt šeit nezin
kādas sazvērestības teorijas! Jo – kā gan šādā teorijā ietilpst tas fakts, ka šo
atzinumu parakstījuši ir tādi cilvēki kā Kažociņa kungs, Reinika kungs, Maizīša
kungs? Vai tā arī ir Tautas partijas sazvērestība, ka tas ir parakstīts?
Arī šie 135 tūkstoši – tā jau tikai… nav tikai nauda… Tie ir
pierādījumi, bet ir arī sekas… Šis atzinums ir par cēloņiem, kāpēc tas tā ir
noticis. Komisijā mēs to skatījām divreiz. Pirmajā reizē, komisijā vērtējot
Loskutova darbību, man likās: jā, cilvēks var kļūdīties, katram ir kļūdas. Bet,
kad otrreiz mēs to skatījām un cilvēks savas kļūdas neatzina, bet visu laiku
meklēja citos vainu, tad radās jautājums: kāpēc šīs kļūdas nav izlabotas? Vai tā
ir nespēja? Ja tā ir nespēja, tad es nevaru balsot par šo cilvēku, jo tā ir vai nu
nekompetences dēļ, vai arī tāpēc, ka strādā vēl arī daudzos citos darbos un
netiek ar to visu galā. Vai arī nevēlēšanās? Arī tad nevar balsot.
Aicinu atbalstīt komisijas atzinumu, kurā ir skaidri teikts, ka
neatbilst amatam, un rosināt jautājumu par atbrīvošanu no amata.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mums visupirms pašiem būtu
jāmācās, kā citam pret citu izturēties gadījumos, kad mēs šajā zālē debatējam
par ļoti aktuāliem jautājumiem. Es domāju, nevajadzētu nolaisties līdz tādam
līmenim, kad vairs jau nevar cilvēkā saskatīt nekādas inteliģences, dvēseles
paliekas, kad netiek vairs žēloti ne dzīvie, ne mirušie un kad pats runātājs jau
pārvēršas par vienu niknu ākstu.
Taču tas jautājums, par ko mēs šodien debatējam, patiešām ir
ļoti, ļoti aktuāls jautājums. Un par politiski jutīgu jautājumu tas nav kļuvis
tikai šodien. Acīmredzot jautājums ir bijis politiski jutīgs jau krietni iepriekš.
Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata. Un tieši tāpēc, ka tas ir politiski jutīgs
jautājums, tas nav saistīts tikai ar vienu cilvēku – ar Loskutovu vien. Tas jautājums
ir daudz plašāks un daudz dziļāks, un tā būtība ir daudz nozīmīgāka.
Pirmām kārtām aizdomīga ir tā nepamatotā steiga, ar kādu šo
jautājumu mēs šodien skatām, un veids, kādā tas pēdējā laikā tiek skatīts. Nav
noskaidroti galvenie nezināmie šajā zagšanas gadījumā KNAB, un nav zināms, kāpēc
ir bijusi tik neloģiska šo zadzēju rīcība. Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs gaidām
atbildi, un būs ļoti interesanti dzirdēt atbildes uz tiem.
Ir cenšanās visu atbildību par šodienas lēmumu uzkraut
ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un viņa vadītās komisijas pleciem. Arī tāpēc
šis jautājums ir tik jutīgs. To var redzēt ar neapbruņotu aci!…
Un galu galā šeit netiek ņemts vērā šā lēmuma konteksts, paša
KNAB veikums Loskutova laikā. Bet tas taču ir īpaši svarīgi – šo jautājumu skatīt
kontekstā. Tur ir visa šā jautājuma galvenā būtība.
Šodien ir tā, ka sakām – „KNAB”, domājam – „Loskutovs”,
sakām – „Loskutovs”, domājam – „KNAB”. Tieši tā tas šodien ir! Kāpēc šie
divi vārdi ir tik ļoti saauguši šodien? Acīmredzot tam ir liels pamats. Es nebiju
slinka un mēģināju izpētīt to darbu, ko ir veicis KNAB pēdējā laikā, teiksim,
tajos pēdējos četros gados. Un es iesaku to darīt ikvienam. Un tas attiecas uz
Ministru kabinetā 2003.gada augustā apstiprināto Korupcijas novēršanas un
apkarošanas valsts stratēģiju un programmu 2004.-2008.gadam par šā dokumenta izpildi.
KNAB ir koordinējošā iestāde šā dokumenta izpildē. Dokuments ir pieejams KNAB
mājaslapā. Es izpētīju pārskatus un ziņojumus, sākot no 2004.gada un beidzot ar
2007.gadu. Tas ir milzīgs, apjomīgs materiāls. Katru gadu ir aktualizēti vairāk nekā
70 jautājumu… aptuveni 100 aktuālu jautājumu, un katru gadu, kā mēs redzam, tie pa
lielākajai daļai – vairāk nekā par 80 procentiem – ir arī paveikti. Tas ir milzīgs
darbs, ko ir izdarījis KNAB četru gadu laikā. Pats galvenais, ko var redzēt šajos
materiālos, šajos konkrētajos skaitļos, – tas ir darbs, kas liecina, pirmkārt, par
to, ka Latvijā ir izveidota korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēma, kurā ir
iesaistītas visas ministrijas un valsts institūcijas. Tas ir ļoti svarīgi – izveidot
sistēmu nav vienkārši.
Otrkārt. Regulāri tiek skaidrotas likuma „Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nostādnes. Apmācīti darbinieki, valsts
iestāžu ierēdņi.
Treškārt. Tiek pievērsta uzmanība valsts amatpersonu
deklarācijām, ienākumu, īpašumu legalitātei un korupcijas novēršanai publisko
pakalpojumu sfērā.
Ceturtkārt. Ir izveidota sistēma informēšanai par koruptīviem
disciplināriem pārkāpumiem valsts pārvaldē, ministrijās, to institūcijās, kā arī
par valsts amatpersonu darbību interešu konflikta situācijās.
Piektkārt. Ir veikta tiesiskā regulējuma pilnveidošana noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizēšanas, naudas atmazgāšanas novēršanai un apkarošanai.
Sestkārt. Korupcijas situāciju izpētei un sabiedrības
informēšanai un izglītošanai ir pievērsta ļoti liela uzmanība. Ir konkrēti fakti
un dati, kurus var redzēt šajos materiālos.
Septītkārt. Tiek veicināta ziņošana par koruptīviem darījumiem,
un tas ir ļoti svarīgi, jo tikai visas sabiedrības neiecietība var nodrošināt
korupcijas samazināšanos valstī. Līdzdalība ir ļoti svarīga korupcijas
apkarošanā, un līdzdalība šajā procesā pieaug. Un arī visam tam var izsekot
līdzi, iedziļinoties šajos skaitļos un faktos.
Astotkārt. Tiek sekmīgi nodrošināta pārrobežu sadarbība ar
radniecīgām korupcijas apkarošanas organizācijām citās valstīs.
Tā ir tikai daļa no tiem, kā jau es minēju, 70-100 galvenajiem
uzdevumiem, kas ir veikti katru gadu. Bet kāds ir bijis galvenais KNAB darba rezultāts?
Atbildi uz šo jautājumu visvieglāk, protams, rast aptaujās un pētījumos. Tāds
pētījums 2007.gadā ir bijis – pētīta iedzīvotāju attieksme pret korupciju. Tur ir
redzamas arī galvenās tendences. Pozitīvā tendence ir tā, ka kopumā korupcija
Latvijā mazinās. Negatīvā tendence – ka sabiedrībā pieaug pārliecība, ka tieši
augstākā līmeņa korupcija pieņemas spēkā un ka valdības un citu amatpersonu runas
par korupcijas novēršanu nepārtop darbos.
Salīdzinājumā ar 2005.gadu strauji samazinājies to cilvēku skaits,
kuri uzskata, ka ar augstākās varas korupcijas apkarošanu pietiek, lai uzlabotu
tiesiskumu valstī. Samazinās arī to skaits, kuri uzskata, ka valstī birokrātijas
sistēma spiež dot kukuļus, ka korupcija ir negodīgs, taču neizbēgams lietu
kārtošanas paņēmiens, ka bez kukuļošanas neko nevar panākt. Šie rezultāti ir
milzīgs, tiešām milzīgs KNAB un tā vadītāja panākums, jo iestādes darbs atkarīgs
no tā, cik sekmīgs ir tās vadītājs. Šī saikne ir redzama, un to nevar noliegt. Šis
milzīgais rezultāts tāds ir tāpēc, ka ir izdevies īstenot politiku, kas ir
mainījusi sabiedrības domāšanu un likusi sabiedrībai Latvijā noticēt, ka
pārmaiņas ir iespējamas. Tas ir ļoti svarīgi. Tas nav vienkārši izdarāms un nav
vienā dienā izdarāms.
Paskatīsimies atpakaļ vēsturē! Kad mēs 2000.gadā debatējām par
KNAB nepieciešamību un tā veidošanas lietderību, tad sabiedrībā ievērojami
cilvēki iestājās pret to un teica, ka tā būšot veltīga valsts naudas
izšķērdēšana; ka korupcija pati no sevis izzudīšot tad, kad būs uzlabojies
labklājības līmenis un kad sociālie jautājumi būs atrisinājušies. Vai tas ir
noticis? Vai mums tas ir sakārtojies? Nav! Ja mēs būtu vilcinājušies, situācija
būtu tikai pasliktinājusies.
Pirmās nopietnās uz korupcijas apkarošanu vērstās aktivitātes
vispār sākās tikai 2002.gadā. Ka tas notiek – pie tā mēs jau esam pieraduši kā pie
ikdienas. Un tas nav vienas dienas nopelns! Ja sākam svērt, tad ir jāatzīst, ka KNAB
vadītāja Loskutova atbildība par birojā nozagto naudu (zināmi vainīgie, bet aizdomas
vieš tā motivācija, kāpēc tas noticis), – ka šī atbildība nav lielāka par viņa
personīgo ieguldījumu KNAB nostiprināšanā un korupcijas apkarošanā Latvijā. Nav,
ja ieliek šajos svaru kausos! Tāpēc tas nav nedz racionāli, nedz saprotami, nedz arī
atbalstāmi – šobrīd mainīt KNAB vadītāju.
Vērtējot vadītāju, ir jāvērtē viņa vadītās iestādes darbs
kopumā un tā rezultāti, jo tas viss ir atkarīgs tieši no vadītāja spējām,
atbildības un KNAB gadījumā arī no neuzpērkamības.
Pats bīstamākais ir politiķu vēlme ietekmēt tiesībsargājošo
iestāžu darbu. Lēmums atlaist Loskutovu, nerēķinoties ne ar ko, – tas ir tieši
šāds ietekmēšanas gadījums. Bīstama sabiedrībai un mūsu valsts attīstībai ir
politiķu iesaistīšanās politisku interešu karteļos, kas piedalās valsts
sagrābšanā, slepenu varas tīklu veidošanā, kuru pasūtītāji un raustītāji šeit,
Saeimas zālē, nesēž.
KNAB darbības rezultāts ir tas, ka ir sarucis nesodāmības lauks.
Kādi noteikti vēlētos atkal paplašināt šo nesodāmības lauku. Nesodāmības
rezultāts ir korupcijas pašatražošanās. Vai mēs vēlamies atgriezties agrākajā
situācijā? Tāpat kā 2000.gadā atkal debatēt par to, vai šī problēma – korupcija –
atrisināsies pati no sevis tad, kad būs uzlabojusies labklājība un būsim novērsuši
sociālās problēmas? Tā ir tuvredzīga reakcija – koalīcijas saglabāšanas vārdā,
sava šābrīža labuma vārdā apdraudēt labi uzsāktu korupcijas ierobežošanas un
apkarošanas darbu.
Par tik tuvredzīgiem lēmumiem nākas ļoti dārgi maksāt.
Koruptīvai politikai sekas ir nevis tūlītējs zaudējums sabiedrības naudasmakā, bet
gan zaudējums, kas ir daudz nozīmīgāks, – zūd uzticēšanās valsts varai, zūd
pārliecība, ka tā strādā sabiedrības interesēs. To vēlas pateikt arī tie
cilvēki, kuri šodien pulcējas pie Saeimas nama. Es domāju, visas dienas garumā mēs
esam tomēr viņus ievērojuši… ievērojuši, ka viņi tur stāv. Viņiem pieder
suverēnā vara. Nevis valsts pārvaldes amatpersonām un ne mums, bet viņiem! Un mēs
esam šo cilvēku priekšstāvji.
Politiskajai elitei ir jāizrāda atbildīga attieksme pret
sabiedrības viedokli, nevis jādemonstrē cinisms un pasūtīta steiga. Mēs tiešām
esam daļa no tiem, kas stāv tur ārā, un nekad nedrīkstam aizmirst to, ka esam šo
cilvēku priekšstāvji Saeimā. Taču izskatās, ka esam aizmirsuši.
Tad nu nav ko brīnīties, ka referendumi mūsu valstī kļūst
aktuāli. Mēs vēl nezinām, kādi būs šo referendumu iznākumi. Izrādīsies, ka
savādāk nemaz nevar risināt mūsu valstī jautājumus – tikai ar spēku: referendumā.
Ierēdņu un politiķu patvaļa atbaida godprātīgus un spējīgus
cilvēkus no aktīvas iesaistīšanās savas valsts dzīvē, taču valsts nevar pastāvēt
bez aktīviem, godprātīgiem pilsoņiem. Korupcija – tās ir reālas politiskas izmaksas.
Tā izpaužas slēptā, ne atklātā varas lietojumā, valsts demokrātijas
apdraudējumā, valsts nozagšanā, politiskās sistēmas sakropļošanā. Un mēs redzam,
kā tas notiek, mēs esam aculiecinieki šim procesam. Korupcijas kaitējums ir pārāk
liels, lai mēs drīkstētu to pieļaut.
KNAB vadītāja, kurš nodrošinājis ļoti sekmīgu savas iestādes
darbu, atcelšana no amata notiek tādā steigā! To varētu nosaukt par tādu dramatisku
atļaušanos, kam varētu būt arī traģiskas sekas. Saeima ir kolektīvu lēmumu
pieņemšanas mehānisms, tomēr ikviens cilvēks spēj būt brīvs, izvēloties pareizo
lēmumu. Tikai brīvam cilvēkam piemīt apziņa, ka var rīkoties citādāk, nekā būtu
spiests to darīt. Ka var rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu, taisnīguma izjūtu un
godaprātu, par ko te šodien jau daudzi atļāvās pat pasmieties. Taču tās latviešu
tautai un droši vien arī citām tautām vienmēr ir bijušas svētas lietas, svētas
vērtības.
Tad nu neatņemsim Latvijas sabiedrībai ticību, ka korupcijas
apkarošana, valsts pārvaldes sakārtošana, tiesiskuma nodrošināšana ir iespējama…
ka tajā virzienā ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas!
„Jaunais laiks” aicina neatbalstīt lēmuma projektu „Par
Alekseja Loskutova atcelšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja
amata”, jo mūsu balsojums ir cieši saistīts ar KNAB sekmīga darba turpmāku
nodrošinājumu.
Nav pilnīgi nekādas pārliecības par to, ka pēc Loskutova
atcelšanas sekos lielākas rūpes, vēl lielākas rūpes, par korupcijas apkarošanu
Latvijā.
Sabiedrība ir ieinteresēta godīgā un atklātā politikā. Es aicinu
jūs nostāties sabiedrības interešu pusē, lai nav šodien jāsarkst un jānolaiž
acis. Lai nav jāskaita minūtes, gaidot, kad sēde beigsies un varēs iet mājās. Lai
nav jālavās uz sēdi stundu agrāk un jābaidās iziet uz ielas, lai netiktos ar
cilvēkiem, kas ir tur, ārā.
Tas ir patiesi svētīgi – nostāties sabiedrības pusē! Pieņemdama
lēmumu tik politiski jutīgā jautājumā, par kādu kļuvis jautājums par KNAB un tā
vadītāja darbu, Saeima uzņemsies šodien atbildību. To atbildību uzņemsies šodien
katrs no mums. Par to nevajadzētu aizmirst tad, kad mēs balsosim.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti un deputātes! Daudzi vēl nesen,
vēl rudenī, šaubījās, vai iebildumi pret to, kas notiek KNAB, ir pamatoti.
Es bieži tiekos ar ļaudīm tur, kur es dzīvoju, – 300 kilometru
attālumā no Rīgas. Man viņi tur ir tuvāk. Viņi vairs nešaubās par to, ka KNAB
vadītājs patiešām šopavasar, par lielu nožēlu, ir zaudējis kontroli pār
notiekošo sevis vadītajā birojā.
Četru gadu laikā viņš it kā neko nenojauta, neko tā kā
neredzēja vai tā kā nesaprata, vai arī nebija neviena, kas viņam būtu varējis
palīdzēt to pamanīt.
Un, tiklīdz radās tā situācija, kuru mēs šodien no rīta tā
ļoti nopietni pārrunājām, – ka viens no ministriem – Veldres kungs, valdības
komisijas dalībnieks, – atļāvās visasāk pateikt par KNAB šefa vadības stilu un par
vadības mazspēju, kritizēja to par viņa nolaidību, par viņa neprasmi vadīt šo
iestādi -, tūlīt pat sekoja skaidra un pārliecinoša opozīcijas prasība – atbrīvot
Veldres kungu no aizsardzības ministra amata.
Arī Maizīša kungs, ģenerālprokurors, ir teicis, ka „Loskutovs
neizdarīja visu, lai būtu droša kontroles sistēma Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā”. Bet tieši šādas sistēmas izveide bija galvenais uzdevums, kas
bija jāpaveic šajā tiesiskas valsts nodibinājumā, lai tiesiska valsts tik tiešām
varētu attīstīties un lai tiesiskā valstī viss notiktu likuma vārdā!
Valdības komisijas atzinumā Loskutova kungs saskatīja nepilnības.
Viņš izteicās, ka politiskā jezga ap šo gadījumu kaitē birojam. Nezinu… Mani tas
ļoti samulsināja. Ārkārtīgi samulsināja! Zagšana, naudas pazušana un nespēja
nodrošināt kontroli pār iestādes darbu, Loskutovaprāt, acīmredzot nekaitē biroja
godam, prestižam un valsts tiesiskumam…
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir neatkarīga iestāde.
Neatkarīgs birojs. Taču man ir šajos gados nācies secināt, ka tam tomēr piemīt
dubults standarts attiecībā pret tiem, kas tādā vai citādā veidā (vai nu tikai
pieļāvuma līmenī, vai arī jau izdarīta pārkāpuma līmenī) ir kādu pārkāpumu
izdarījuši un nav rīkojušies atbilstoši likumam. Jo izrādās, ka meklēt noziegumu
kādam citam – tas ir primārais darbs šajā birojā tā vietā, lai patiešām
izmeklētu notikušu noziegumu un palīdzētu nonākt pie šā nozieguma izdarītāja
likumīgas sodīšanas. Un tad nu tas tiešām ir tiesiskas valsts uzdevums, kurš kaut
kā reti kad parādījās KNAB vadītāja galvenā uzdevuma uzstādījumā.
Un tad, ja ir šāda veida pretdarbība korupcijai, es, nebūdama
profesionāle šajā jomā, saku: „Mani tas nepārliecina īpaši!” Taču par to, ka
tāda tiešām nevar būt tiesiska valsts, par to gan mana pārliecība aug. Un šim
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jābūt tāda cilvēka rokās, kuram ir
viens standarts, kā to dažkārt mums patīk atkārtot: „Viens likums – viena taisnība
visiem!”
Atkal atgriezīšos pie dažiem citātiem no Loskutova kunga teiktā
aizvadītajās nedēļās: „Esmu domājis atkāpties uzreiz pēc naudas pazušanas.”
Taču, ja šodien es šeit dzirdu pieminam skandināvu modeli, kādā veidā vajadzētu
darboties šīm pretkorupcijas valsts iestādēm, tad Skandināvijā viņš būtu jau
trīsreiz atkāpies. Un tad neviena aizstāvība un aizsardzība – pat tad, ja to
mēģinātu darīt parlamentā, – pat nenonāktu līdz parlamentam un līdz spriešanas
iespējai par to, kas ir noticis.
Man rada bažas arī tas, ka pēc Loskutova kunga atklātības, kad
viņš secina, ka tomēr ir nonācis bažīgā situācijā saistībā ar to, kas notiks ar
KNAB pēc tam, kad viņš pēc naudas pazušanas būs atkāpies no amata, seko viņa
nākamais solis; proti, Loskutova kungs turas amatā (un atkal es citēju) „līdz
pēdējam”. Man atkal ir jācitē tas, ko viņš ir teicis masu medijiem un kas ir
izlasāms arī šodien. Tas nekur nav izdzēsts, un tas ir labi sasniedzams dažādos
veidos. Runa ir par viņa rīcības motivāciju. Tā liek par ļoti daudz ko domāt – arī
neprofesionāļiem (citāts): „Es kā neviens cits zinu, kā notika manis
izvirzīšana…” (Es arī to zinu, jo aizstāvēju Loskutova kandidatūru gan kā
zinošu, gan korektu, gan prasīgu un principiālu, likuma garu un burtu augsti turošu
cilvēku, kuru pazinu kā savu pasniedzēju – juridisko zinātņu doktoru Loskutova kungu.
Šis ir mans iespraudums.) Tātad viņš ļoti labi zinot, kā viņu izvirzīja… Citāts
no viņa teiktā: „…un kādas ietekmes tika izmantotas, un tāpēc man…”, proti,
Loskutova kungam, „…nav lielu ilūziju, ka nākamā vadītāja iecelšana nenotiks
līdzīgā garā.”
Protams, Loskutova kungam ir sarežģīti uzkāpt Saeimas tribīnē un
paskaidrot, kāda tad šī izvirzīšana bija, lai mēs nemaldītos trijās priedēs, bet
viņš te nenāk, un viņa, kā man šķiet, nav šeit zālē. Pat zālē nav…
Tālāk Loskutova kungs izsakās ar ārkārtīgu paštaisnību, kas
liek būt ārkārtīgi uzmanīgiem mums, kuri vērtējam viņa darbību un viņa
motivāciju, atrodoties šajā amatā. Viņš saka tā: „Lai mani vērtē, kā kurš
vēlas, lai uzskata, ka es ar zobiem un nagiem turos pie sava krēsla. Man tas nav
svarīgi. Man ir svarīgi, lai mani kolēģi vēl vienu nedēļu vai vēl vismaz dažas
dienas var turpināt darbu… darīt savu darbu bez ietekmes no malas.”
Lai kā būtu iepaticies šis krēsls Loskutova kungam, nedz viņam,
nedz kādam citam to „prihvatizēt” tomēr likums nekādi neļauj. Tas ir iestādes
vadītāja krēsls, nevis kāda privāts krēsls, līdz ar pienākumiem, kas vadītājam
ir saistoši pēc likuma un nevis pēc kāda – un šajā gadījumā Loskutova kunga –
personīgās izpratnes un visu un visus totālas apstrīdēšanas teorijas un diemžēl
arī prakses, ko esam piedzīvojuši šajās nedēļās. Radās priekšstats, ka
vienīgais, ko Loskutova kungs neapstrīdēja, bija viņš pats. Patiesībā pretēji
jebkurai loģikai, jo, ja viņam pašam būtu radušās vismaz šaubas vai maldīguma
sajūta par to, kā un ko viņš reiz ir teicis, domājis vai spriedis, tad tas nebūtu
tik bīstami. Šajā situācijā, pēc manas izpratnes, tas ir bīstami. Varbūt es neesmu
profesionāle, manī vairāk darbojas politiķa sajūtas, taču es uzskatu, ka tas ir
bīstami. Šī paštaisnība ir bīstama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
vadītāja izpratnē par to, kā ir jāvada šāda iestāde.
Ir vēl kāds citāts, ar kuru atļaušos nedaudz apgrūtināt jūsu
uzmanību. Zināmā mērā tas ir tāds neklātienes dialogs starp Strīķes kundzi un
starp Loskutova kungu, kas arī lasāms presē. Strīķes kundze saka, ka „iestādes
vadītājs var daudz ko ietekmēt”. Starp citu, to daudzkārt ir apstrīdējuši
politiķi, kuri pastāv uz to, ka Loskutova kungam ir jāpaliek savā amatā un ka viņu
nedrīkst nekādā gadījumā no šī vadītāja amata atbrīvot. Tātad, ja „iestādes
vadītājs var daudz ko ietekmēt”, tad tālāk tiek turpināts skaidrojums par to, ka,
proti, „viņš var nodrošināt izmeklēšanu ar attiecīgo tehniku un var to
nenodrošināt”.
Nākamais skaidrojuma etaps: „es”, proti, Strīķes kundze, varu
reaģēt, ja izmeklētājs rīkojas pretrunā ar likumu, un tad ir punkts. Taču, man
liekas, analoģiski būtu, ka varu arī nereaģēt. Tas netiek pateikts. Tas netiek
pateikts!
Anonīmās sūdzības, par kurām saka, ka uz tām esot reakcija. Labi!
„Priekšnieks var pāradresēt šīs anonīmās sūdzības izskatīšanu kādam biroja
darbiniekam, var to pāradresēt Ekonomikas policijai, bet var arī vispār nesākt šo
izmeklēšanu” – var nekas nenotikt! Tāpat kā politisko partiju finansēšanas
kontroli „var veikt un var neveikt”. Jebkuru analoģiju šeit var minēt, bet es
neesmu to izdomājusi. Tie ir secinājumi, kuri loģiski izriet no tā, ko es varu lasīt
un ar ko es varu iepazīties, lai man būtu tas materiāls, kas ir manis pašas rīcībā,
jo es neesmu poga citu rokās. Neesmu bijusi un nekad nebūšu!
Ir vēl viena epizode, kuru es atceros no sadarbības ar KNAB.
Pašvaldība, kas atrodas ļoti sarežģītā teritorijā Latvijas austrumos – un tā ir
Ludzas pilsēta -, sakarā ar ļoti nelabvēlīgu… patiesībā kaitīgu un
ļaunprātīgu līgumu, kas savulaik tika noslēgts starp privātu siltumpiegādātāju un
pašvaldības domi tās vadītāja personā… Tā rezultātā pirms vairākiem gadiem,
kā jūs atceraties, Ludzas pilsēta tika pasludināta par bankrotējušu un tai tika
ieķīlāti īpašumi, lai varētu samaksāt tos parādus, kas kā ārprāta sekas
miljoniem latu apjomā tika uzliktas šai pašvaldībai gadu desmitiem uz priekšu, lai
varētu būt šī absolūti nemotivētā peļņa. Tad, kad Ludzas pilsētas dome lūdza
izvērtēt pilsētas domes priekšsēdētāja atbildības pakāpi, slēdzot šādu
līgumu, pašam atrodoties, mūsuprāt, interešu konfliktā, jo viņš bija šīs
privātās sabiedrības uzraudzības padomes loceklis, mēs saņēmām vairākkārt
atbildi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (viena bija laikā, kamēr tur
vēl nebija Loskutova kunga, bet otra bija tad, kad tur jau bija Loskutova kungs), ka
nekāda pārkāpuma nav bijis, ka tur viss ir kārtībā. Tātad 12 tūkstoši Ludzas
iedzīvotāju tika elementāri, piedodiet, notirgoti viena cilvēka labā, proti,
šīs pilsētas domes priekšsēdētāja labā, kurš tātad nekādu pārkāpumu it kā
nebija izdarījis un neatradās interešu konfliktā…
Es ļoti personiski gribētu Loskutova kungam šodien pateikt arī
kādu savu sajūtu motivācijai, kādēļ es balsošu „par” Loskutova kunga atcelšanu
no ieņemamā amata.
Man nevajag komandu pogas spiešanai, kā jau es teicu, un jūs to
ļoti labi zināt, kolēģi. Es izstudēju valdības komisijas ziņojumu, un tas, kas mani
patiesībā visvairāk aizskāra, bija fakts, ka šis „objektivitātes princips un
interešu konflikts” tiek pasludināts kā kaut kāds nesaprotams karogs, zem kura
Loskutova kungs iet un uzskata, ka viņš ir absolūts taisnības apoloģēts.
Interešu konflikta pieteikumu ir bijis tik daudz, apstrīdējumu ir
bijis tik daudz… Ja es drīkstētu pievienot varbūt vēl vienu „apšaubījumu”…
Es esmu bijusi jūsu studente, doktora kungs! Iespējams, es varētu apstrīdēt man
kādreiz jūsu ielikto atzīmi, ko es, protams, neesmu darījusi un nedarīšu, bet tikpat
labi jums ir iespēja vēl vienu apstrīdējumu pievienot saviem jau iepriekšējiem
apstrīdējumiem, arī par manu balsojumu, kad es spiedīšu pogu un teikšu, ka jums ir
jāatkāpjas un jums ir jāatbrīvo krēsls KNAB vadītāja amatā citai profesionālai
personai. Un tā nebūs mana atriebība, bet tie būs mani loģiskie secinājumi. Uz tiem
man ir pilnas tiesības.
Zināmā mērā jūs pretendējat uz Ginesa rekordu savos
apstrīdējumos. Tas nav solīdi.
Valsts intereses, pildot savus biroja vadītāja pienākumus, jūs esat
patiesi lielākā mērā ignorējis. Un profesionalitāte augstā līmenī – šaut uz labu
laimi attiecībā uz starplēmuma apstrīdējumu administratīvajā rajona tiesā – arī
tas faktiski zināmā mērā ir jūsu paša inscenēts farss.
Pabeidzot domu par to, kā mūs, politiķus, vērtē par mūsu
balsojumiem…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Rugātes kundze, jūsu runas laiks ir
beidzies!
A.Rugāte. Jā, vēl pēdējais teikums! Paldies!… ka politiķi
lemjot pēc tā, kas rakstīts presē. Nu, tā nav.
Klausoties politologa Ījaba kunga viedokli par to, kā viņš vērtē
radušos situāciju un konfliktu valstī attiecībā uz korupcijas apkarošanu un biroja
vadītāja amata saglabāšanu, es nebaidos atkārtot Ījaba kunga teikto, ka mums visiem
esot „jāuzliek uzpurnis alkatībai”.
Es gribētu pabeigt un teikt, ka man ir motivācija uzlikt uzpurni
patvaļai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „Taisām pārtraukumu līdz rītdienai! Nevar
iedziļināties!”)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi,
šis jautājums ir tik nopietns, ka man balsojot ir jāievēro visi apsvērumi un
jāvadās ne jau tikai pēc kādām partejiskām interesēm.
Manuprāt, lielā mērā šīs situācijas pamatā faktiski ir tas, ka
Loskutova kungs nepelnīti… jā, nepelnīti ir kļuvis par varoni vismaz daļā tautas.
Šīs lietas pamatā ir nepietiekami argumentētie, neizsvērtie iepriekšējās valdības
lēmumi, kas diemžēl pie tā ir noveduši.
Šodien situācija ir radikāli atšķirīga no tās, kāda tā bija
pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā valdībai, jāatzīst, nebija pietiekami daudz
argumentu, lai Loskutovu atbrīvotu no amata, un tam piekrita lielākā daļa Saeimas,
tāpēc mēs šo valdības iesniegto lēmumu nosūtījām valdībai atpakaļ.
Diemžēl šogad situācija ir pilnīgi atšķirīga. Valdības
izveidotās komisijas lēmums ir vienbalsīgs, un man nav pamata neuzticēties
ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, tāpat arī SAB direktoram Jānim Kažociņam, jo
arī viņu paraksti ir zem šā lēmuma.
Īstenībā situācija ir diezgan anekdotiska, jo pagājušajā gadā
tika norādīts uz trūkumiem KNAB darbībā, taču nepilna gada laikā šie trūkumi
īstenībā nav ne vien novērsti, bet faktiski KNAB vadītāja bezdarbība ir novedusi
pie nopietniem likumpārkāpumiem. Gandrīz gada laikā! Un mani šobrīd nepamet tāda
sajūta, ka Loskutova kungs apzināti ir gājis uz šādu situāciju. Un man ir arī tāda
sajūta, ka šobrīd, kad valdība dažādu iemeslu dēļ… pirmām kārtām jau
ekonomisku iemeslu dēļ gan valdība, gan valsts vara kopumā ir samērā nepopulāra…
šajā brīdī Loskutova kungs labi apzinās, ka tad, ja viņš tiek atstādināts no
amata, tas ir ārkārtīgi izdevīgs brīdis politiskas karjeras uzsākšanai. Un es esmu
gatavs derēt (No zāles: „Uz ko?”), ka Loskutova kungs būs politikā.
Manuprāt, viņš jau tur ir, jo viņš jau šobrīd uzvedas drīzāk kā politiķis,
nevis kā lielas iestādes vadītājs.
Un kas šobrīd vēl ir ļoti būtiski? Es domāju, liekot roku uz
sirds, ka arī tie cilvēki, kuri vismaz šeit, Saeimā, aizstāv Loskutova kungu,
apzinās, ka diezin vai šajā situācijā Loskutova kungs turpmāk varētu būt labs KNAB
vadītājs.
Un tāpēc, patstāvīgi izanalizējot visus „par” un „pret” un
apzinoties to, ka korupcija ir ārkārtīgi liela nelaime valstij, ka tā ir kā vēzis,
kas saēd valsti, šobrīd, manuprāt, pats svarīgākais ir izvēlēties jaunu Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, un viņam būtu jābūt ne vien cilvēkam
ar stingru mugurkaulu – un es atzīstu, ka Loskutova kungs zināmā mērā bija ar stingru
mugurkaulu -, bet tanī pašā laikā viņam ir jābūt arī cilvēkam, kurš spēj
ieviest elementāru kārtību savā vadītajā iestādē, jo šie likumu pārkāpumi
noteikti ir noveduši pie tā, ka varbūt desmitiem lietu nav atklātas.
Un tāpēc, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izveidota
pietiekami nopietna komisija, kurā es labprāt redzētu arī ģenerālprokuroru, kas
izvērtētu un piedāvātu Saeimai nākamo KNAB vadītāju, kas atbilstu šiem diviem
priekšnoteikumiem – lai viņam būtu stingrs mugurkauls un lai viņš būtu arī
pietiekami spējīgs administrators, kas spēj ieviest elementāru kārtību savā
birojā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godātie kolēģi! Ir lietas, kas notiek regulāri – tāpat
kā mainās gadalaiki, kā tiek sasauktas Saeimas sēdes, un vienmēr ir kādas lietas,
kas notiek pirmo reizi. Šodien pirmo reizi svētdienā notiek kārtējā Saeimas sēde.
Šodien pirmo reizi tik daudzi deputāti ir izrādījuši interesi par Saeimas bibliotēku
– pilnīgi tā, ka gandrīz apsēsties nav kur. Laikam jau tomēr kādas bailes iziet
ārā pie tautas un paskatīties viņai acīs liek pēkšņi izrādīt milzu interesi par
bibliotēku…
Pirmo reizi šajā zālē un šajā valstī tik klaji tiek demonstrēts
tas, ka princips „Viens likums – viena taisnība visiem” ir tikai uzraksts uz Ministru
kabineta Sēžu zāles sienas. Pirmo reizi, kamēr es darbojos politikā, šajā zālē es
redzu tādu naidu un tādu cinismu mūsu debatēs.
Kas būs nākamais solis tajā, ko mēs darīsim? Vai nākamais solis
būs tas, ka mēs aicināsim: mēs savus ļaudis pret jums – pret jūsu ļaudīm? Mēs –
tie, kam ir uzdevums domāt, lai šī tauta zeltu un plauktu, mēs sējam naidu! Sējam
šeit naidu savā starpā un sējam naidu tautā! Kas būs nākamais solis?
Jūs runājat par to, ka Loskutovs ir varonis vai ka Loskutovs ir
cietējs. Ne mēs viņu tādu pataisījām. (No zāles: „Jūs!”) Ne mēs viņu
tādu pataisījām! Tas cinisms un tas, kā tiek izmantota vara! Jūs minējāt par to
paštaisnumu, par pārliecību. Jā, paštaisnums un pārliecība par to, ka tie, kuri ir
pie varas, tie ir tie pareizie un var darīt visu, šeit tika demonstrēts no sākta gala,
sākot jau ar to, kādā veidā šī Saeimas sēde tika sasaukta, izmantojot to, ka jums
ir vairākums Prezidijā. Vara tika izmantota tajā brīdī, kad tika sasaukta Juridiskās
komisijas sēde, pēc tam pārtraukums un pēc tam atkal… Un vara šodien tiek
demonstrēta pat tādā niekā, ka es trīs reizes pieteicos runāt, bet nu ir taču mums
citi, kas šeit redz, kā cilvēki ir pieteikušies, un Rasnača kungam obligāti vajag
dot pēdējam vārdu. Arī viņš izmanto savu varu, sēžot tur, lai pateiktu pēdējos
vārdus, jo Loskutova kungs šajā sanāksmē, ko Rasnačs vadīja, viņam korekti
aizrādīja uz tiem pārkāpumiem, kas cilvēkam būtu jāievēro, vadot sēdi.
Es vēlreiz par naidu. Apdomāsimies un nesēsim to naidu! Nesēsim šo
naidu savā tautā! Domāsim par to, ko uzrakstīs vēstures grāmatās par šo dienu un
kāda mērķa labad mēs šeit cīnāmies svētdienā – Pēterdienā! Un vai tas ir tas,
ko pirms 17 gadiem tauta šeit sagaidīja dziedādama? Vai tas ir tas, ko tie cilvēki,
kuri jau astoņas stundas stāv ārā pie Saeimas, no mums gaida? Un vai jūs domājat, ka
viņi ir vienīgie? Viņu ir vēl! Viņu ir vēl, un 2.augustā viņi atnāks! Bet vai tas
ir tas, ko mēs vēlamies?
Manuprāt, mūsu uzdevums ir domāt par to, lai šī valsts zeltu,
plauktu un attīstītos. Un vispareizāk pateica Pabriks: „Tas ir jautājums par to,
kurā pusē mēs būsim, – vai mēs būsim normāla eiropeiski demokrātiska valsts vai
mēs būsim regulējamas demokrātijas valsts, kur viss notiek tikai tā, kā patīk tiem,
kuri ir pie varas, vai, pareizāk sakot, tiem, kuri stāv aiz varas un kuri par savu
naudu, kas ir nozagta savai tautai, var šo varu regulēt.”
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei, otro
reizi.
L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).
Pretēji dažu koalīcijas politiķu teiktajam, es tomēr gribu
uzsvērt, ka Loskutova atlaišana šodien būs zināms nāves spriedums tiesiskumam.
Minēšu pierādījumus.
Valdība ir uzdevusi KNAB samazināt šāgada budžetu par 211
tūkstošiem latu. KNAB budžets visam gadam ir tikai 5 miljoni. (No zāles: „Tikai 5
miljoni!”) 211 tūkstoši, rēķinot uz šo niecīgo budžetu, priekš KNAB ir
iznīcinoša summa.
Tāpat valdība ir uzdevusi prokuratūrai samazināt tās šāgada
budžetu par miljonu. Droši vien tās ministrijas, kuras miljonus šķērdē dažādām
lietām, piemēram, zemeņu tortēm vai semināriem, kuri nenotiek, patiesībā var
atrast, kur ietaupīt miljonu, bet KNAB un prokuratūra, kas visu naudu iegulda
izdzīvošanā, ikdienas funkciju nodrošināšanā, par tik lielām summām samazināt
savu budžetu nevar.
Tāpēc es uzskatu, ka šodienas balsojums „par” – tas būs nāves
spriedums tiesiskumam mūsu valstī. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, pieteikties debatēs var vismaz divas reizes, un tā
nav nekāda problēma – kādam nākt pēc manis…
Šajās dienās mans vārds ir tik daudz locīts, izmantojot to, ka es
Saeimas uzdevumā atrados Amerikas Savienotajās Valstīs, un to, ka es nevarēju
atbildēt uz tiem daudzajiem apmelojumiem, kas bija pret mani vērsti! Taču es šodien
nevēlos uz visiem šiem sīkajiem knābieniem atbildēt. Es vienkārši gribu pateikt, ka
Aleksejs Loskutovs ir jūs, kolēģi, izmantojis kā savus ķīlniekus, kā sava blefa
ķīlniekus. Iesniedzot dokumentus Saeimā, viņš apzināti nav minējis, ka likuma
„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantam ir tāda
daļa – sestā daļa -, kura skar tieši Saeimas deputātus, Valsts prezidentu, ministrus.
Un tajā daļā ir teikts, ka nedz uz Saeimas deputātiem, nedz uz Valsts prezidentu, nedz
uz ministriem, kad viņi piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu
pieņemšanā, šis Loskutova minētais pants neattiecas. Tādējādi Loskutovs ir
īstenojis pirmo savas blefošanas soli.
Otrs blefošanas solis ir saistīts ar to, kas šobrīd notiek ārā
pie Saeimas nama. Man ir ļoti žēl to daudzo cienījamo cilvēku, kuri arī ir kļuvuši
par Loskutova blefa ķīlniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Loskutova patiesais mērķis ir
ļoti vienkāršs. Un kāds?… Tas, ka viņš neies politikā tuvāko divu gadu laikā, –
tas arī ir Loskutova blefs, jo viņš var iet politikā. Taču viņš var iet tādā
politiskajā partijā, pret kuru nav veiktas pārbaudes. Līdz ar to viņš var iet vai nu
PS, vai SCP, vai vēl kādā citā jaunā partijā. Šis blefs ļoti labi
darbojas. Un man visvairāk žēl jūsu, kolēģi no „Jaunā laika”, jo jūs
nesaprotat, ka šā blefa rezultāts ir tas, ka jūs savus vēlētājus reāli atdodat PS
un SCP. Jūs, kolēģi, vienkārši neesat tālredzīgi! Un arī tas viss, kas ir
saistīts ar Loskutova iesniegumu Saeimā… Es varu tikai informēt par vienu lietu – ka
Loskutovs ir apzināti (apzināti!) noklusējis vienu faktu. Un tas fakts ir tāds, ka
viņa lēmums, kurā viņš atsaka manai sūdzībai par administratīvo sodu, – ka šis
viņa lēmums ir pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Un KNAB jau ir sniedzis
administratīvajā tiesā paskaidrojumus par savu rīcību. Kāpēc Loskutovam tas ir
svarīgi – pasniegt informāciju, to faktu noklusējot? Kāpēc svarīgi ir noklusēt?
Noklusēt ir svarīgi tādēļ, lai visiem radītu iespaidu, ka te atrodas noziedznieki un
likumpārkāpēji. Kāpēc „Jaunais laiks” sākumā tā ārdījās un trakoja? (No
zāles: „Degradēja Saeimu!”) Mana versija ir ļoti vienkārša: līdz ar
Loskutova aiziešanu zūd indulgence partijai „Jaunais laiks”. Zūd tā indulgence,
kas ir dota „Rēzeknes burtnīciņu” sakarā. Zūd tā indulgence, kas tika dota,
pārbaudot bijušā jūsu priekšsēdētāja lietu. Zūd tā indulgence, kas ir
piešķirta manam kolēģim un vārdabrālim Dzintaram Zaķim. Zūd indulgence arī tiem,
kas šad un tad šo un to cenšas ienest pa sētas durvīm KNAB. Līdz ar to, ja partijai
„Jaunais laiks” zūd šāda indulgence, partija „Jaunais laiks” tiek pakļauta
jaunam, likumā noteiktā stingrā kārtībā apstiprinātam Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja direktoram, kurš izturēsies vienlīdz vienādi gan pret tiem, kas
viņu slavē, gan pret tiem, kas viņu peļ.
Un atvainojiet, kolēģi no frakcijas „Jaunais laiks”, ka vēršos
pie jums ar jautājumu: kurš no jums ir izlasījis visas 11 lapaspuses un rūpīgi
izanalizējis šo dokumentu? Paceliet, lūdzu, roku!… Neviens! (No zāles:
„Buzajevs!”) Tad jājautā – par ko ir runa?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam. Bet,
atvainojos, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? (No zāles dep. J.Urbanovičs:
„Pēc pārtraukuma turpinās!”)
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es šajās debatēs klausījos, būdams cerībā,
ka tomēr sagaidīšu no koalīcijas puses kaut kādus nopietnus argumentus pret Alekseju
Loskutovu. Diemžēl nesagaidīju. Ziniet, tas vienkārši nav nopietni!
Ja jūs patiešām domājat, ka varat bez nopietniem argumentiem ilgi
un dikti stāstīt, cik Loskutovs ir slikts, un cilvēki jums ticēs, tad nu jūs dziļi
maldāties! Jūs apgalvojat, ka gribat Loskutovu no amata atbrīvot tāpēc, ka viņš
pieļāva zināmus pārkāpumus sakarā ar pazudušo naudu. Bet, piedodiet, kolēģi, jūs
taču gribējāt atbrīvot no amata Loskutovu daudz agrāk, jau vairākus mēnešus pirms
tam, kad par to pazaudēto naudu vispār kļuva zināms!
Taču jūs joprojām nespējat pierādīt. Jo, piedodiet, runa ir par
diezgan nopietnām lietām. Jums jāsaprot, ka bez juridiskās puses ir arī morālā,
ētiskā puse. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tieši tā! Sen viņam bija
jāaiziet!”) Jūs, Kučinska kungs, minējāt tos 15 latus, taču nez kāpēc
neminējāt to lielo sodu, kas tika uzlikts jūsu, Kučinska kungs, vadītās frakcijas
partijai. Tā teikt, tas miljons – tas ir štrunts, bet tie 15 lati – tas, lūk, ir
nopietni!
Padomājiet par to, kā tas izskatās no malas! Es mēģinu pilnībā
abstrahēties un uz šo situāciju neskatīties no iekšpuses.
Jūs izvirzījāt un apstiprinājāt vienu cilvēku šajā nopietnajā
amatā, cerēdami, ka viņš būs pietiekami maigs pret jūsu partiju. Un jūs
uzdrošinājāties rupji pārkāpt tos priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, par
kuriem paši nobalsojāt. (Nu, par to pozitīvisma kampaņu un visu pārējo – par to
šobrīd nerunāsim.) Taču tas cilvēks atļāvās attiecīgi kvalificēt jūsu rīcību
un noteikt jums diezgan nopietnu sodu! Un tagad nu pēkšņi izrādās, ka viņš slikti
vada biroju. Nav nekādu citu nopietnu argumentu. Jūs pārāk daudz un pārāk ilgi
runājat… Tā ka, ja šādi argumenti būtu, jūs tos nebūtu varējuši nepieminēt.
Tātad nav patiešām!
Un patiešām mēs… es gribētu redzēt tiesas spriedumu attiecībā
uz KNAB. Te Rugātes kundze teica… Patvaļa, patvaļa… Piedodiet, Loskutovs pats nevar
nevienu sodīt, to dara tiesa. KNAB var tikai ierosināt lietu. Un, ja jūs uzmanīgi
sekotu līdzi, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem pret Latviju, tad
jūs zinātu, kas ir patvaļa, – ka cilvēki gadiem ilgi tiek turēti cietumos un tā
tālāk. Un pavisam citas personas ir par to atbildīgas, nevis Loskutova kungs. Jums
šādi fakti neizraisa nekādu sašutumu un nekādu vēlmi rīkoties.
Jūs taču neesat naivi cilvēki, un tāpēc man ir grūti iedomāties,
uz ko jūs cerat. Kas jums ticēs, ja nākat ar šādiem nenopietniem argumentiem?!
Es domāju, ka tas patiešām ir ļoti būtisks solis. Es domāju, ka
lieks patoss šeit nav vajadzīgs. Patiešām, šis ir ļoti nopietns balsojums, kas
parādīs, cik nopietna ir jūsu, valdošās koalīcijas, attieksme pret cīņu, kas
vērsta pret korupciju. Un, ja jūs par šo lēmuma projektu nobalsosiet „par”, tad
šis jūsu balsojums skaidri parādīs, ka jums ir vajadzīga cīņas imitācija, jums ir
vajadzīgs šajā amatā cilvēks, kas ķers kaut kādus sīkos zagļus, kuri nepieder pie
jūsu partijām, bet neaiztiks patiešām nopietnas figūras no valdošās koalīcijas.
Es aicinu jūs tomēr balsot „pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pirms dodu vārdu nākamajam
runātājam debatēs, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu
parakstītu ierosinājumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz
brīdim, kad būs izskatīti visi sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vai
deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Beidzam tūlīt!”, „Nav!”) Nav
iebildumu?
Tādā gadījumā nākamajam debatēs dodu vārdu deputātam Aigaram
Kalvītim.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ilgi domāju,
vai man ir vērts nākt tribīnē un teikt kaut ko Saeimai un saviem kolēģiem vai to
nedarīt. Jo izskatās, ka šīs debates lielā mērā ir pārvērtušās par tādu
politisku cīņu, kur patiesībā saturs nav svarīgs. Svarīga ir tikai forma, veids,
kādā izteikties, kad grib par kaut ko cīnīties un kaut ko aizstāvēt.
Taču nedaudzus vārdus par saturu es tomēr atļaušos pateikt. Jo
trīs gadus man, kā jau valdības vadītājam, bija tas gods uzraudzīt Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroju. Laist Loskutova kungu atvaļinājumos, piešķirt
viņam prēmijas, visādā ziņā arī uzraudzīt viņa darbību. Un jāteic, ka šis
nebija pats vieglākais uzraugāmais. Jo zem korupcijas tēmas bieži vien mēs,
politiķi, cenšamies paslēpt kaut ko tādu, kas ir neaizskarams. Patiesībā Loskutovs
visu laiku ir stāvējis pār mums. Viņš, būdams šīs iestādes vadītājs, kas
uzrauga politiķus un politiskās partijas, katru dienu ir centies mūs visus tautas acīs
padarīt par noziedzniekiem – par potenciāliem, korumpētiem cilvēkiem, par
potenciāliem noziedzniekiem. Un tādā veidā šī iestāde ir funkcionējusi.
Kā gan citādi var izskaidrot, piemēram, tās KNAB darbības, kas
bija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām?! Vērsās pret Daugavpils domes
izpilddirektoru – demonstratīvi, ar visām varas metodēm… Velk pa koridoru, velk pa
grīdu, veic kratīšanu, uzlauž seifu, atrod šņabja pudeli – vecu, neizdzertu… Un
tas ir viss, kas tur ir! Beigu beigās izrādās – cilvēks nav vainīgs.
Atcerēsimies Saeimas vēlēšanas! Milzīgs skandāls. Manas valdības
laikā tika aizturēta viena no visaugstākajām valsts amatpersonām – Izglītības un
zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Cinis. Un arī Tautas partijas deputāta
kandidāts Markus – Rīgas Valsts tehnikuma direktors. Ar ko šī lieta ir beigusies?
Cinis ir atjaunots amatā. Taču troksnis, kas tobrīd tika sacelts, liecināja par
mērķtiecīgu politisku darbību.
Tas vēl nav viss. Ziniet, saņēmis Valsts kontroles ziņojumu
pagājušajā vasarā, es trīs mēnešus domāju, ko man ar šo „karsto kartupeli”
darīt – vai man to ņemt rokās vai mest zemē -, jo es zināju, ar ko es spēlējos.
Aiztikt KNAB varēja tikai pašnāvnieki. Taču, kad man (man personīgi!) valsts
kontroliere, ieradusies manā kabinetā, mana biroja vadītāja un Amerikas Savienoto
Valstu vēstnieces klātbūtnē pateica, cik liela naudas summa, iespējams, ir pazudusi
KNAB, tas man lika izšķirties par to, ka tas fakts ir jādara publiski zināms.
Un man ir tikai žēl, ka politiskā viļņa dēļ, kas toreiz tika
sacelts, netika veikta izmeklēšana.
Pagājušajā rudenī netika konstatēti fakti par naudas nozagšanu
KNAB, tāpēc ka visiem bija bail šo „karsto kartupeli” paņemt. Visi bija
pārbijušies: ka tikai kaut kas no tā nenotiktu.
Un kādi tad ir tie fakti? Cileviča kungs, vai jūs varat iedomāties,
ka vienā normālā tiesiskā valstī tiek nozagti lietiskie pierādījumi 11 epizodēs,
11 krimināllietās? Vai tas nav pārkāpums, ka tiek fiziski nozagta nauda – 135
tūkstoši – paraugiestādē, kura var jebkuru ielikt cietumā vai arestēt jebkurā
brīdī, vai jebkuru izkratīt vienkārši tāpēc, ka vajag to parādīt presē un
publikai? Tie nav pārkāpumi? Varbūt mums vajag ieviest mūsu valstī zagšanas kvotu:
cik tad valsts iestādes vadītājs var nozagt, lai viņu neieliktu cietumā?
Ziniet, man ir dziļa pārliecība, ka šis nav vienkārši gadījums,
kurā nejauši nozog lietiskos pierādījumus, kurā nejauši nozog naudu, kas,
iespējams, kā lietiskie pierādījumi tiek izmantota… Lai tajā brīdī, kad veic
pārbaudi, nevarētu konstatēt, ka zagti ir arī operatīvie līdzekļi… Ka tā
naudiņa nav pārlikta otrā kaudzītē… To konstatēt nevar, jo šāda revīzija nekad
nav notikusi.
Vai jūs gribat teikt, ka kādā normālā valstī šādas iestādes
vadītājs turpinātu strādāt? Parādiet man kaut vienu demokrātisku rietumvalsti,
kurā šāds iestādes vadītājs varētu turpināt darbu pēc tam, kad viņa dēļ jau
kritusi viena valdība, kura diemžēl nespēja pārliecināt sabiedrību par to, ka tur
ir bijušas nelikumības un nekārtības, visatļautība un bardaks jau ilgā laika
periodā, jau sākot ar 2003.gadu, kā to jau ir konstatējusi prokuratūra! Tur nav
vispār veikta inventarizācija ne reizi – nedz valsts līdzekļos, nedz pašas iestādes
kasē, nedz par operatīviem līdzekļiem, nedz par lietiskiem pierādījumiem!
Ko vēl jūs gribat sagaidīt?!
Un tagad ar karogiem un lozungiem rokās mēs ejam aizstāvēt
Loskutovu, kuru pataisām par tautas varoni, tāpēc ka šeit ir cīņa. Cīņa, kurā
vienkārši izmanto šo instrumentu… Tie, kas tagad teiks: „Loskutovs nevar
strādāt!”, – tie ir noziedznieki, korumpanti un nelieši. Bet tie, kas te tagad stāv
ar karogiem rokās, – tie ir tie patiesie mūsu tautas dēli.
Cienījamie kungi! Tādas iestādes vadītājs, vismaz manā izpratnē,
nevar vadīt nevienu valsts iestādi. Kamēr Tautas partija būs parlamentā un kamēr
būs pie varas, tādi vadītāji nestrādās nevienā valsts iestādē! To es jums pasaku
pilnīgi droši!
Tā ka motivācijas mums pilnīgi pietiek, lai balsotu par Loskutova
atbrīvošanu no amata. Lai viņš nāk un sēž starp mums un ir politiķis starp mums,
nevis tas, kas izmanto instrumentus pret mums, tā pataisīdams mūs par neliešiem tautas
acīs!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka šīsdienas sēde pārvērtusies
par zināmu tiesas prāvas imitāciju. Imitāciju ar trijām lielām un būtiskām
atšķirībām.
Pirmā atšķirība ir tā, ka tiesneši ir sadalījušies divās
nometnēs: prokurori un aizstāvji.
Otrā atšķirība ir tā, ka paši tiesneši ir tie, kas raksta
likumus, vadoties no kuriem ir jāizsaka un jāformulē spriedums. No komisijas
secinājuma, starp citu, izriet, ka daži no spriedumiem izriet no likuma gara, nevis
panta. Tas nozīmē, ka ir zināms tiesnešu, likumdevēju pieļauts brāķis.
Un trešā būtiskā atšķirība: tiesas prāvā nepiedalās
apsūdzētais. Apsūdzētais nepiedalās! Taču jebkurā normālā tiesas prāvā jebkuras
šaubas vai jebkuras bažas tiek tulkotas par labu apsūdzētajam – patīk tas kādam vai
nepatīk. Un, ja tādu šaubu un tādu bažu ir daudz, tad labāk atturēties no lēmuma,
kuru pēc tam varbūt vajadzētu arī pārskatīt.
Es ierosinu neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai deputāte Šlesere vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, kā jau es teicu,
deputāts Aigars Štokenbergs ir iesniedzis priekšlikumu – nodot atpakaļ Juridiskajai
komisijai lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”. Saskaņā ar Saeimas kārtības
ruļļa 54.pantu var par šo priekšlikumu viens deputāts runāt „par”, otrs –
„pret”. Un savukārt balsojums par šo priekšlikumu ir izdarāms pirms balsojuma par
izskatāmās lietas būtību – tātad pirms balsojuma par Juridiskās komisijas sagatavoto
lēmuma projektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Aigara Štokenberga iesniegto
priekšlikumu – nodot lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” atpakaļ Juridiskajai
komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
Pirms balsošanas par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu
„Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
priekšnieka amata” informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 140.pantu saņēmis 10 deputātu iesniegumu, ar kuru tiek
ierosināts balsošanu par minēto lēmuma projektu veikt aizklāti – ar vēlēšanu
zīmēm. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu?… Taču mums jebkurā
gadījumā esot tomēr par šo priekšlikumu jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai
balsošana par lēmuma projektu „Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” tiktu veikta aizklāti – ar
vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1.
Dodu vārdu deputātam Pēterim Tabūnam, kas tagad runās balsu
skaitītāju vārdā.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Balsu skaitītāji! Kā jūs jau zināt, jādodas uz blakus esošo
zāli – Balsošanas zāli. Pie darba!
Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Pēc tam, kad balsu
skaitītāji būs beiguši savu darbu, ar zvanu visi tiksiet aicināti atpakaļ zālē.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstināšu ar balsu skaitīšanas
rezultātiem.
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.22 – par rezultātiem,
veicot balsošanu par lēmuma projektu „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata” 2008.gada 29.jūnijā,
Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.20.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 93
vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 27 vēlēšanu
zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 93 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 92,
par nederīgu – viena vēlēšanu zīme.
Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata „par” balsojuši 52
deputāti, „pret” – 40.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs atbrīvots no amata.
Un seko paraksti.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Pēterim Tabūnam. Lēmums ir
pieņemts.
Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu –
„Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2615 – likumprojektu
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Ir saņemti 26 priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Gaida Bērziņa.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 2.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Bērziņa.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kas saņemts no Juridiskās komisijas
un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 7. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 8. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Arī 9. ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī
tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 10. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 11. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 12. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 14. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 16. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 17. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 19. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 23. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 24. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. 25. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Un arī pēdējais – 26. – ir tieslietu ministra Gaida
Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies referentam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2627 – likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā”.
Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 30 priekšlikumi, kuri tika
izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 3. – Bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Arī 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Šmits. 6.priekšlikums, ko veidojusi atbildīgā komisija, arī ir
guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 7. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā, kas
arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 9. – deputātes Circenes priekšlikums. Ir atbalstīts un
iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 11. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 13. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 14. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 16., 17. un 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tie
visi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā, kas arī ir guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 23. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā,
kas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 25. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
22.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 26. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
27.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 28. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika
priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas
29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Un visbeidzot – 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu
kolēģus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Dzīvnieku barības aprites likums”. Pirmais
lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments ar
reģistrācijas numuru 748/Lp9 – likumprojekts „Dzīvnieku barības aprites likums”
pirmajā lasījumā. Tātad atbildīgā komisija jauno Dzīvnieku barības aprites likuma
redakciju ļoti rūpīgi izskatīja savā sēdē un lūdz Saeimu atbalstīt šā
likumprojekta tālāko virzību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Dzīvnieku barības aprites
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
22.augusts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta
padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 2616 – likumprojekts
„Grozījumi pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
Šajā likumā ir apkopoti deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas
priekšlikumi, kā arī ietverts viens likumprojekts.
1. ir deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums, kurš ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 4.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai
Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka šovakar ir futbola mačs un
uz to vajadzētu tikt, man gribas pamatot šo 4.priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ļoti
būtiski ir nobalsot „par”, tāpēc ka tad, ja balsojums par šo priekšlikumu būs
pozitīvs, tiks dotas vēlēšanu tiesības arī mazajiem pagastiem, un no katra līdz
šim esošā pagasta varēs ievēlēt vismaz vienu deputātu. Pašreiz, ja tiktu pieņemts
6.priekšlikums, situācija būtu tāda, ka, piemēram, Balvu rajonā, kurš faktiski ir
apvienojis visus pagastus vienā novadā, būtu kopīgas vēlēšanas un, ļoti
iespējams, visi deputāti varētu nākt no centrālās vietas, tas ir, no Balvu
pilsētas. (No zāles dep. A.Rugāte: „Nav taisnība!”)
Lai šādu situāciju nepieļautu, mūsu sagatavotais 4.priekšlikums
paredz dažādus variantus.
Vispirms, protams, mēs paredzam, ka ir jāsāk runāt par republikas
galvaspilsētu, kuras Domē ievēlē 60 deputātus. Un tad republikas pilsētu domēs
atkarībā no iedzīvotāju skaita ievēlēs 13 vai 15 deputātus. Tādējādi pat
vismazākajam pagastam būtu garantēta vismaz viena deputāta vieta šajā
jaunizveidotajā novadā. Tā, piemēram, Kolkas un Dundagas novadā, kura centrā nav
nevienas lielas pilsētas, varētu ievēlēt 9 deputātus, ja iedzīvotāju skaits būtu
mazāks par 5000, vai 11 deputātus, ja tas ir lielāks par 5000 iedzīvotāju. Tātad
atbilstoši iedzīvotāju skaitam katrā pagastā tiktu ievēlēts noteikts deputātu
skaits. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.
Ļoti līdzīgs ir arī nākamais – 5.priekšlikums, kas paredz
līdzīgu sistēmu. Taču, ja mēs nobalsosim pozitīvi par 6.priekšlikumu, tad faktiski
vinnētāji būs lielo pilsētu iedzīvotāji, bet lauku novadi var palikt arī tukšā –
bez savas pārstāvības.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko
piebilst?
P.Hanka. Nujā, mēs komisijā šo jautājumu skatījām, taču pēc
šā priekšlikuma iznāk tā, ka var izveidoties novadi, kur būs vairāk nekā 100
deputātu. (No zāles dep. A.Seile: „Nav vis tā!”) Tas nav normāli! Tur
nebūs normāla strādāšana.
Un nākamais. Ja deputātiem ir kādi citi priekšlikumi, lūdzu šos
priekšlikumus iesniegt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Seiles un Laicāna
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 5.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Protams, nopietni priekšlikumi par nopietnu likumu
ir rūpīgi jāizdiskutē atbildīgajā komisijā. Šajā gadījumā man diemžēl tādu
iespēju nebija, jo tajā pašā laikā bija Sociālo un darba lietu komisijas sēde,
kurā bija svarīgs balsojums, un es vienkārši komisijas sēdi nevarēju pamest.
Tātad ļoti īss komentārs. Mana priekšlikuma būtiskā atšķirība
no 6.priekšlikuma, kas komisijā ir saņēmis atbalstu. Uzskatu, ka abi šie apstākļi –
pašvaldību vēlēšanas un šī zināmā reforma – būtu tā vērti, lai ieviestu
lielāku proporcionalitāti, deputātu skaita lielāku atbilstību iedzīvotāju skaitam.
Ministra priekšlikums, kas ir saņēmis atbalstu, paredz samērā niecīgas atšķirības
starp novadiem. Tā, piemēram, to novadu grupā, kuros ir līdz 5000 iedzīvotāju,
atsevišķi novadi būs ar apmēram 2-2,5 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem ir paredzēti
13 deputāti; to novadu grupā, kuros ir no 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem
iedzīvotāju, lielākajam novadam pašlaik ir apmēram 38 tūkstoši iedzīvotāju,
kuriem ir paredzēti tikai 17 deputāti. Manuprāt, šī atšķirība ir pārāk maza, it
sevišķi, ņemot vērā to, ka grupā, kurā ir līdz 5000 iedzīvotāju, novadi
veidosies lielākoties no divām, trijām vai četrām pašvaldībām (tikai retos
gadījumos to būs vairāk), savukārt tajās grupās, kur iedzīvotāju skaits ir
lielāks par 20 tūkstošiem, bieži vien apvienojas 10, vietām – pat 15 pašvaldības.
Tāpēc es piedāvāju mazliet proporcionālāku tabulu. Proti, mans
priekšlikums paredz grupai, kurā ir līdz 5000 iedzīvotāju, deputātu skaitu nemaz
nepalielināt, bet citām grupām tomēr to palielināt. Tā, piemēram, ja ir 35
tūkstoši iedzīvotāju (tas šobrīd būtu, piemēram, Ogres novads), tad ir 23
deputāti. Kopējais skaits nepieaugtu daudz vairāk par to, kāds ir ministra
piedāvātajā priekšlikumā. Tādējādi es aicinu vērtēt ne tik daudz politiski, bet
no zināmas racionalitātes viedokļa. Tas garantētu lielāku proporcionalitāti un līdz
ar to arī lielākas iespējas tajos novados, kur apvienojas ļoti liels skaits
pašvaldību, katrai no pašvaldībām cerēt uz zināmu pārstāvniecību. Turklāt tas
pārāk nepalielinātu deputātu skaitu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits
objektīvi būs mazs un arī apvienoto pašvaldību skaits praktiski būs samērā mazs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko piebilst komisijas
vārdā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Grīnblata priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 39, atturas – 37.
Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šāds
priekšlikums ir jau reiz atbalstīts. Atcerēsimies – kad tas kā atsevišķs
likumprojekts nonāca Saeimā, ar jūsu balsojumu tas tika nodots izskatīšanai
komisijām. Ņemot vērā, ka šis likums jau bija atvērts saistībā ar citiem
jautājumiem, tas priekšlikums šobrīd ir iekļauts šajā tabulā. Lai atsauktu
atmiņā idejas būtību, īsi izstāstīšu, par ko ir runa šajā priekšlikumā.
Mēs labi zinām, ka saistībā ar reformu tas ir būtiski – pilnveidot
pašvaldību vēlēšanu sistēmu, lai lauku teritorijas, mazie ciemati, pagasti jaunajā
situācijā nepaliktu bez savas politiskās pārstāvniecības jaunajā, lielajā novadā.
Manuprāt, šo tēzi neviens neapšauba. Diskusija ir tikai par to, kāda ir metode, kā
panākt šo lietu. Kolēģi, tas, ko mēs ierosinām, ir, ka tajos jaunajos novados, kur
ir pilsēta, apdzīvota vieta ar iedzīvotāju skaitu virs 5 tūkstošiem, ar lielu
teritoriju apkārt, vajag sadalīt šo jauno novadu divos vēlēšanu apgabalos. Tā,
manuprāt, ir normāla prakse Latvijā jau arī līdz šim, atsevišķās pilsētās tas
tā ir noticis.
Kā tiek veidoti vēlēšanu saraksti? Tos izvirza politiskās
partijas, un šajos atsevišķajos vēlēšanu apgabalos nevar kandidēt vieni un tie
paši cilvēki. Principā – ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka politiskajām partijām
šajā jaunajā novadā būs jāuzrunā gan pilsētā, gan teritorijā, kas ir ārpus
pilsētas, tādi cilvēki, kas atbalsta šīs politiskās partijas redzējumu attiecībā
uz jaunā novada attīstību gan pilsētas kontekstā, gan arī pārējā rajona
kontekstā.
Kritiķi saka, ka tas radīšot kādu lielu konfliktu starp pilsētu un
rajonu, taču tas man liekas diezgan absurds apgalvojums, tāpēc ka šos sarakstus veidos
vienas politiskās partijas ietvaros. Ja politiskā partija ir spējīga saviem biedriem
vai sava saraksta kandidātiem izskaidrot savu programmu un savu rīcības ideju
nākamajiem četriem gadiem, šeit nevajadzētu būt nekādām problēmām un nekādiem
jautājumiem. Tieši otrādi! Politiskās partijas būs spiestas padomāt ne tikai par to,
kā attīstīt redzamāko un koncentrētāko vietu, kas ir pilsēta, bet arī par to, kā
strādāt, kā neatstāt novārtā rajonu un bijušos pagastus. Manuprāt, šī ideja ir
spējīga jaunajā situācijā noturēt līdzsvaru starp tiem, kas ir pilsētas centrā
(visiem zināmiem skolu direktoriem, slimnīcu galvenajiem ārstiem un citām
autoritātēm), un tiem mazo pagastu cilvēkiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā
politiskās varas pārstāvji.
Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt konceptuāli un, ja
iespējams, detalizēti to pilnveidot uz trešo lasījumu. Mēs taču nevaram pilnīgi
aizvērt acis attiecībā uz jauno situāciju novadu veidošanās procesā. Šī
situācija noteikti būs citādāka. Ja mēs atļausim līdzšinējā likuma ietvaros visu
varu iegūt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir sarakstā no pilsētas, tad mēs tiešām
riskējam atstāt novārtā lielu daļu mazo pagastu un perifēriju, kura atrodas ārpus
šīs novada centra pilsētas.
Kolēģi, aicinu atbalstīt un domāt par to, kāda Latvija
izskatīsies pēc reformas!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. –
deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 8.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas
priekšlikums, kas paredz piešķirt visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem
tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir ne tikai ārkārtīgi aktuāls, bet
arī pilnīgi loģisks un pamatots.
Es minēšu tikai dažus argumentus, kuri pamato mūsu pozīciju.
Saskaņā ar Eiropā vispāratzīto viedokli ne tikai valsts pilsoņu,
bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās – tas
ir pats svarīgākais faktors to personu integrācijai valsts sabiedriskajā dzīvē,
kuras nav šīs valsts pilsoņi.
Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka alternatīva nepilsoņu
dalībai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija. Šis viedoklis ir absolūti
pretējs visas pārējās Eiropas viedoklim, kura uzskata, ka, jo vairāk būs tiesību
mūsu nepilsoņiem, jo ciešāk viņi integrēsies Latvijas sabiedrībā un jo stiprāk
vēlēsies kļūt par pilsoņiem. Proti, tas ir tas pats, ko jūs tikai vārdos
deklarējat, bet praksē tam liekat dažnedažādus šķēršļus. Piemēram, Eiropas
Parlamenta rezolūcija pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (citēju):
„Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu, kaut gan
naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, un aicina Latvijas varas
institūcijas to virzīt uz priekšu.”
Interesanti, ka 2008.gada piecu mēnešu laikā ir reģistrēti tikai
1396 naturalizācijas iesniegumi, un varētu būt aptuveni 3350 iesniegumu visā gadā.
Tas ir sešas reizes mazāk nekā 2004.gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības
dalībvalsti.
Šodien naturalizācija praktiski tiek apturēta, un, lai iedotu
pilsonību visiem 370 tūkstošiem nepilsoņu, jāgaida vairāk nekā simts gadu.
Tālāk. Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir teikts (citēju):
„Parlaments aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo
šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, piedāvā Latvijas varas
pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši
Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.”
Minēšu arī Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada
rekomendāciju „Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”,
kurā izskan aicinājums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm dot vēlēšanu
tiesības tiem imigrantiem, kuri konkrētajā valstī ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus.
Kā redzams, tas pilnībā saskan ar PCTVL frakcijas priekšlikumu šajā jautājumā.
Izņemot, protams, to faktu, ka nepilsoņi nav imigranti.
Pirms 17 gadiem nepilsoņiem bija visas politiskās tiesības, viņi
piedalījās referendumā par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Vidējais viņu
uzturēšanās ilgums Latvijas teritorijā ir šodien 40 gadu. Vai tā ir demokrātija, ka
viņi nedrīkst balsot pat pašvaldības līmenī? Es pat negribu runāt par to, ka
pašvaldības vēlēšanās var piedalīties Eiropas Savienības pilsoņi ar trīs
mēnešu uzturēšanās stāžu.
Aicinu nenodarboties ar diskrimināciju un atbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja 2.aprīlī
ir izskatījusi un atbalstījusi 16 000 Latvijas iedzīvotāju petīciju, un šīs
petīcijas sakarā drīz būs gatava vēl viena rekomendācija Latvijai no mūsu
“vecākajiem brāļiem”.
Es gribētu izklāstīt petīcijas saturu. Citēju: „Mēs uzskatām,
ka situācija Latvijā, kur nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību
vēlēšanās, rada demokrātijas ilgtermiņa deficītu un apliecina demokrātijas
principa pārkāpumu.
Demokrātijas princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kurš
nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā. Ja pastāv droša
varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt šo principu, pret to var
uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7.pantā paredzēto procedūru.
Mēs lūdzam Lūgumrakstu komiteju veikt iepriekšēju izmeklēšanu
sadarbībā ar citām Eiropas Parlamenta komitejām un ieteikt Latvijas varas iestādēm
ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.
Savukārt Līguma par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā ir
teikts (citēju): „Savienība pamatojas uz brīvības un demokrātijas principiem,
cilvēktiesību un pamatbrīvību cieņas principiem, kā arī tiesību virsvadības
principiem, kas ir kopēji visām dalībvalstīm.” Citāta beigas.
Es jums arī paskaidrošu, kāds ir Līguma 7.panta saturs. Šis pants
apraksta procedūru, kādā no Eiropas Savienības izslēdzama tāda valsts, kura nevēlas
ieklausīties Eiropas Parlamenta rekomendācijās, nevēlas ievērot cilvēktiesību
normas.
Tātad, ja mēs tomēr gribam arī turpmāk palikt civilizēto valstu
apvienības sastāvā, mums nekavējoties jālemj jautājums par Latvijas nepilsoņu un
citu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko
piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 9.
Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Piekrītam!” „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 9. – deputāta Nila Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 10.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 10. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 11. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 12.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 12. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 13.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir mūsu kārtējais
mēģinājums atcelt jau sen novecojušos politiskos ierobežojumus kandidātam.
Vidējais kandidātu vecums pagājušajās pašvaldību vēlēšanās
bija 47 gadi. Pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā vidējais kandidātu dzimšanas gads
būs 1962.gads. Tātad viņi būs dzimuši jau 13 gadus pēc 1949.gadā notikušajām masu
izsūtīšanām, kad kompartijai vēl varēja izvirzīt nopietnas pretenzijas. Bet tiem,
kas patiešām bija atbildīgi par šīm izsūtīšanām, 1949.gadā bija ne mazāk par 30
gadiem. Cik tad viņiem apritēs 2009.gadā? Pareizi! Deviņdesmit gadu. Pagājušajās
pašvaldību vēlēšanās pašam vecākajam kandidātam bija tikai 80 gadu.
Un nu atgriezīsimies pie šā mūsu nākamā vidējā kandidāta, kas
dzimis 1962.gadā! Viņam 1991.gadā, tajā interfrontes, Vislatvijas glābšanas
komitejas un pārējo tamlīdzīgo šausmu laikā, vēl nebija apritējuši 30 gadi. Pats
sliktākais, uz ko bija spējīgs šis jaunais cilvēks, – nedomājot izpildīt vecāko
biedru norādījumus.
Nākamajā gadā, 2009.gadā, mēs atzīmēsim deviņpadsmito
gadskārtu kopš mūsu valsts neatkarības un sesto, kopš atrodamies NATO, bet mūsu
likumu teksti vēl aizvien ir pārpilni ar apzīmējumiem, kas ir nesaprotami mūsdienu
skolēniem. It kā mūsu valsts vēl joprojām būtu viena no bijušās PSRS brālīgajām
piecpadsmit republikām!
Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Vai tad jūs ar savu
fanātisko turēšanos pie sen neeksistējošas valsts terminoloģijas nebaidāties kļūt
par izsmieklu visas Eiropas acīs un jūsu pašu vēlētāju acīs? Dzīve virzās uz
priekšu, bet jūs esat palikuši uz 1991.gada butaforiskajām barikādēm.
Lūk, vēl viens arguments. Bijušais komunists vai čekists var
balotēties Eiropas Parlamentā un pēc sprieduma pasludināšanas lietā „Ādamsons
pret Latvijas valsti” Eiropas Cilvēktiesību tiesā – ļoti iespējams, arī Saeimā,
bet nevar kļūt pat par paša vājākā pagasta deputātu. Kur tad ir loģika, kungi?!
Ja jūs arī šis arguments nav pārliecinājis, atgādināšu jums
Krimināllikuma 56.pantu. Kriminālatbildības noilgums – tikai 15 gadu sevišķi smagiem
noziegumiem, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu
vai mūža ieslodzījumu. Un 15 gadi pirms 2009.gada – tas ir 1994.gads. Nekādas PSKP un
VDK tad vairs nebija. Varbūt, jūsuprāt, darbība PSKP no 1991.gada 13.janvāra līdz
19.augustam pelna nāves sodu vai mūža ieslodzījumu? Drīzāk jau 9.Saeimas valdošās
koalīcijas darbība to nopelnījusi.
Dāmas un kungi no Saeimas vairākuma! Jums taču nekādu pretargumentu
nav! Balsojiet par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
īstenošanu Latvijas teritorijā kaut vai desmit gadus pēc tās ratifikācijas!
Balsojiet par Jāņa Ādamsona, Fridriha Bokiša un Alfrēda Rubika iespēju kandidēt
„Saskaņas Centra” sarakstā!
Tomēr aicinu atbalstīt šo PCTVL frakcijas prātīgo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. –
PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 15.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visu nacionālo vērtību mīlētāji! Izlasiet,
lūdzu, mūsu priekšlikumu! Starp citu, Saeimas kārtības rullis prasa tieši to pašu,
ko mēs esam paredzējuši savā priekšlikumā. Precīzi to pašu! Tad kāpēc šāds
mūsu priekšlikums bija jānoraida? Ko tad mēs tik nedabisku prasām? Mēs prasām
valsts valodas prasmi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu
veikšanai. Neko citu vairāk! Kā tad nu tagad iznāk? Saeimas deputāts zvēr, svinīgi
sola uzticību valsts valodai, latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, sola to
aizstāvēt. Saeimas kārtības rullī mēs ierakstām, ka Saeimas deputātam tiešām ir
noteiktā apjomā jāprot mūsu valsts valoda – latviešu valoda -, bet, tikko nonākam
līdz pašvaldībām, iznāk, ka pašvaldības deputātam nav jāprot latviešu valoda.
Kā tad tas sanāk? Tātad mierīgi atnāks uz pašvaldību Latvijas Republikas pilsonis
un vērsīsies pie pašvaldības deputāta, bet tas nebūs spējīgs viņu uzklausīt,
nebūs spējīgs ar viņu sarunāties. Vai tad tas ir normāli? Ja jau nu mēs tā
rūpējamies par savu valodu, par latviešu valodas saglabāšanu un aizstāvēšanu,
kāpēc jānoraida šāds priekšlikums? Tad nāciet, lūdzu, un pasakiet kāds no tiem,
kuri noraidīja… un paskaidrojiet, kāpēc Kārtības rullī ir šāda norma, bet tajos
dokumentos, kas skar pašvaldības deputāta darbu, nedrīkst skart valsts valodas prasmi!
Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu un kārtējo reizi
gribu atgādināt to, ka ir nozares, ir līmeņi, ir iestādes, kur valsts valodas prasme
ir nepieciešama noteiktā līmenī. Mums ir vesela rinda profesiju, kur mēs prasām
valsts valodas prasmi atbilstošā līmenī. Un nu iznāk tā, ka tautas, pilsoņu,
vēlēts tautas kalps var neprast valsts valodu.
Es nedzirdu argumentus, kāpēc nevajadzētu atbalstīt mūsu
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Hanka.
P.Hanka. Jā. Priekšlikums jau vispār ir labs, bet mēs nevarējām
komisijā izlemt, kā tad noteiks šo profesionālo līmeni. Diskutēja juristi, bet
valodnieki gan mums nebija pieaicināti, bet tomēr komisija, uzklausījusi citus
cilvēkus, kuri tur bija klāt, pieņēma šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Grīnblata, Dobeļa,
Tabūna, Rasnača un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 21, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 16.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 16. – deputāta Nila Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 17.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Jā, deputāti neiebilst!
P.Hanka. 20.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 20. – deputāta Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. 21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 22.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 22. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – 14.
Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Hanka. 23.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Pagaidiet! Es atvainojos… Mēs tikko
22.priekšlikumu nobalsojām… Es skatos, vai tie viens otru neizslēdz. Jā, tiešām
nav atbalstīts! Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 24.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
P.Hanka. 25.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 25. – deputāta Ušakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka. Lūdzu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes,
novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – 18.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
P.Hanka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
šā gada 10.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Godājamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Komisija ir saņēmusi 37 priekšlikumus.
1.- deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie dāmas un kungi! Apspriežamais aizliegums nepilsoņiem
strādāt par valsts ierēdņiem ir „jumta” likuma ierobežojums attiecībā uz
iespēju atšķirībām nepilsoņiem strādāt atsevišķās profesijās valsts sektorā,
un sakarā ar to es divus, trīs vārdus tomēr esmu pelnījis pateikt.
Latvijas tiesībsargam vēl 1.oktobrī nodotajā sarakstā, kas
attiecas uz iespēju strādāt tajā vai citā profesijā valsts sektorā, attiecībā uz
nepilsoņiem tika iekļauti 22 ierobežojumi.
Ņemot vērā dažu ierēdņu funkcijas, kas ir atspoguļotas likumā,
šo ierobežojumu varētu traktēt šādi: „Nepilsoņiem ir aizliegts veidot nozares
attīstības politiku vai stratēģiju, koordinēt nozares darbību, sadalīt vai
kontrolēt finanšu resursus, izstrādāt normatīvos aktus vai kontrolēt to
izpildīšanu, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, sagatavot vai pieņemt citus
lēmumus, kas saistīti ar personas tiesībām, kontrolēt no nepilsoņiem ieturēto
nodokļu vākšanu un to izlietojumu.”
Ierobežojumi ieņemt valsts amatus izskatās pamatoti, ja šo sistēmu
piemēro ārvalstniekiem, nevis personām, kuras bija tiesīgas ieņemt un arī ieņēma
norādītos amatus, pirms bija stājušies spēkā attiecīgie likumi. Šos ierobežojumus
nevar interpretēt arī kā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, jo arī Latvijas PSR
pašus prestižākos amatus ieņēma latvieši, kuri vēlāk praktiski gandrīz visi
kļuva par LR pilsoņiem.
Lūdzu, šeit ir 1987.gada statistikas dati! Nelatvieši no visiem
iedzīvotājiem tolaik bija 47 procenti, bet, teiksim, rūpniecībā un celtniecībā – 62
procenti, Ministru padomes aparātā – tikai 35 procenti, pašvaldību vadītāju vidū –
23 procenti. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā sekretāru vidū
viņi bija 20 procenti, bet ministru un valsts komiteju priekšsēdētāju vidū – tikai
17 procenti – gandrīz trīsreiz mazāk nekā kopējā iedzīvotāju sastāvā.
Tāda ir visdīvainākā okupācija pasaulē! Šajā gadījumā
Aleksejs Loskutovs, tajā laikā vēl jauns cilvēks, arī nevarētu lolot īpašas
izredzes savā politiskajā karjerā.
Tāpēc es aicinu atcelt visu šo rasismu un balsot „par” manu
priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Būsim tomēr civilizēti cilvēki! Mana
priekšlikuma būtība ir izklāstīt…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Buzajeva kungs! Cienījamie kolēģi!
Es saprotu, ka visi ir noguruši, tajā skaitā deputāts Buzajevs, tajā skaitā arī es,
tāpēc es lūdzu: būsim kaut cik pieklājīgi un mazliet tomēr pacentīsimies
samazināt trokšņa līmeni. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izdzīt Buzajevu no zāles!
Izslēgt no sēdes Buzajevu!”)
Turpiniet, deputāt Buzajev!
V.Buzajevs. Sāksim no sākuma!
Mana priekšlikuma būtība ir izklāstīt politiskos ierobežojumus
ierēdņiem drusciņ civilizētākā veidā, un ne vairāk. Laika trūkuma dēļ es
piedāvāju jūsu uzmanībai tikai to informāciju, kas ir saistīta ar iepriekšējo
priekšlikumu – dot nepilsoņiem iespēju strādāt par valsts ierēdņiem. Es gribētu
uzsvērt, ka iespēja saglabāt ieņemamo amatu vai iegūt tiesības nodarboties ar
atsevišķām profesijām valsts dienestā, ko var sasniegt naturalizācijas ceļā, nav
tik viennozīmīga. Un šajā gadījumā ir runa nevis par tādām prasībām kā valsts
valodas prasme vai Latvijas vēstures elementu zināšana. Šīs prasības ir daudz
augstākā līmenī, nekā tās ir naturalizācijas laikā, un tās valsts ierēdņiem
tiek izvirzītas vai nu tieši ar likumiem, kā, teiksim, valodas prasme, vai arī kā
viņu ikdienas darba prasība.
Pilsonības likuma 11.pants ietver sevī astoņus naturalizācijas
aizliegumus, no kuriem trim ir atpakaļejošs spēks, un tie ir noteikti uz mūžu. Par
pamatu aizliegumam kļūt par valsts ierēdni var būt vienīgi šā cilvēka
iepriekšēja sadarbība ar specdienestiem, bet politiskie ierobežojumi ir attiecināmi
tikai uz piederību kādai no organizācijām, kura ir aizliegta ar likumu vai tiesas
spriedumu, nevis ar Augstākās padomes balsojumu. Tātad bīstamības pakāpe gadījumā,
ja nepilsoņi strādātu ierēdņu aparātā, tiek vērtēta daudz augstāk nekā bijušo
aktīvo komunistu iespējamā kaitnieciskā darbība. Tas ir absurds, cienījamās dāmas
un godājamie kungi! Un jau sen bija nepieciešams šo absurdu atcelt un noregulēt šos
jautājumus vispirms jau apspriežamajā likuma pantā.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 12. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 13. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 14. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 15. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iestrādāts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
S.Šķesters. 17. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 18. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 19. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 20. – deputātes Ķikustes priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Minētais priekšlikums paredz: ja abi bērna
vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas
tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tad lai viņi arī saņem – abi
vecāki.
Kāpēc šāds priekšlikums tika iesniegts? Tāpēc, ka bērni nav
Latvijas problēma, bērni ir Latvijas vērtība! Un, ņemot vērā to, ka pēdējos
gados, sākot no 2005.gada, dzimstība gan ir palielinājusies, bet tikai par 1000
bērniņiem – aptuveni par 1000 bērniņiem gadā! -, bet, kā to liecina pagājušā gada
statistikas dati, ka ir paaugstinājusies arī zīdaiņu mirstība, ka ir
paaugstinājusies bērnu mirstība perinatālajā posmā, ir paaugstinājusies arī cita
vecuma bērnu mirstība, mīļie kolēģi, es vienkārši jūs aicinu veicināt
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos un atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja šo
priekšlikumu. Skaidrs, ka vērtīgi un labi būtu dot abiem šiem ierēdņiem šo
pabalstu. Taču šodien likums noteic, ka ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem
pabalstu sešu mēnešalgu apmērā un, ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz
pabalstu ir vienam no viņiem. Es domāju, tas ir arī savā ziņā loģiski, jo tas fakts
saistīts ar lieliem izdevumiem. Mums jāmeklē citos likumos normas, kas atbalstītu
tieši bērnu dzimšanu un uzlabotu demogrāfisko situāciju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātes Ķikustes priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 12, atturas – 48.
Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 21. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts. Tas ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. 21. – deputāta Šadurska priekšlikums – faktiski
ir analoģisks, tomēr deputāts Šadurskis vēlas balsojumu. Ja kaut viens deputāts
iebilst, mums vienmēr ir jāveic balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta
Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 17, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 22. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
S.Šķesters. 23. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 26. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 27. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 28. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 29. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 29. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 36, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 30. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 31. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 32. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 33. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti…
S.Šķesters. Ai, atvainojos!…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vēlreiz nolasiet.
S.Šķesters. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
S.Šķesters. 35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 36. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Un 37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. Gribētu pateikties deputātam Šadurska kungam un
deputātei Ķikustes kundzei par aktīvu darbu, iesniedzot likumprojekta otrajam
lasījumam priekšlikumus. Diemžēl atbalsts šiem viņu priekšlikumiem būs citā
reizē.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Šķesters. Šā gada 10.jūlijs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.
Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dokumenta numurs ir 2622.
Atbildīgā komisija ir likumprojekta otrajam lasījumam saņēmusi
deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir pašas komisijas piedāvāts. Aicinu jūs atbalstīt
to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. un 3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikumi,
kuri ir iekļauti atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā. Aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. 5. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija
domāja un atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir par 51.2 pantu. Tas ir
deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Arī 7. – deputāta Leiškalna priekšlikumu par
informācijas apmaiņu – komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Arī 8. – deputāta Leiškalna priekšlikumu – komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un ir papildinājusi to ar savu redakciju, kura ir
redzama 9.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Gaidīsim priekšlikumus līdz 5.jūlijam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu
drošības likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2623 – ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un
svētku pasākumu drošības likumā”.
Kopumā uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi, un tie tika
izskatīti komisijas sēdē.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir guvis
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
2008.gada 4.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.
Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajam lasījumam komisija
priekšlikumus nesaņēma. Likumprojektu izskatījām komisijā. Lūdzam to atbalstīt
otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo
bruņoto spēku likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums –
likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Militārā dienesta likumā”, kas sagatavots pirmajam lasījumam, noteic, ka turpmāk
karavīrs dienesta laikā saņems karavīra formas tērpu vai tā kompensāciju.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 19.jūnija sēdē
apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā
dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.jūlijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir
izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pēc vairāku deputātu lūguma tiek sasaukta Sociālo un
darba lietu komisijas sēde. Pēc 10 minūtēm tātad – Sociālo un darba lietu komisijas
sēde… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Ātrāk, ātrāk!”) Vēl
ātrāk… tā tiek sasaukta pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu ierasties pēc 5 minūtēm Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijā uz īsu sēdi!
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies ļoti daudzi: Māris Ārbergs, Inta Feldmane – ir
zālē, Aigars Štokenbergs – ir, Jānis Eglītis – nav, Guntis Jānis Eniņš – ir,
Nikolajs Kabanovs – ir, Kārlis Leiškalns – ir tepat, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis
Klaužs, Andrejs Klementjevs – nav, Ivans Klementjevs – nav, Vents Armands Krauklis – ir,
Visvaldis Lācis – nav, Gunārs Laicāns – komandējumā, Ingmārs Līdaka – ir, Sergejs
Mirskis – nav, Karina Pētersone – attaisnotā prombūtnē, Jānis Strazdiņš – ir,
Kārlis Šadurskis – ir, Staņislavs Šķesters – ir un Artis Pabriks – ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 16.sēde
2008.gada 29.jūnijā
Latvijas Sarkanā Krusta likums
Datums: 29.06.2008. 13:03:46 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2629 nodošanu komisijai
Datums: 29.06.2008. 13:11:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 29.06.2008. 14:31:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Lēmuma projekts “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”
Datums: 29.06.2008. 16:38:56 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2672 nodošanu komisijām
Datums: 29.06.2008. 16:40:10 bal005
Balsošanas motīvs: Par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:23:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2615 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:27:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2627 pieņemšanu 3.lasījumā
Dzīvnieku barības aprites likums (1.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:28:44 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2533 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:33:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:36:50 bal010
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:41:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:49:46 bal012
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:50:18 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:50:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:51:16 bal015
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:51:46 bal016
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 17:57:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:01:40 bal018
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:02:14 bal019
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:03:10 bal020
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:03:54 bal021
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:04:54 bal022
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:05:28 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2616 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:10:26 bal024
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:13:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:17:02 bal026
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:17:50 bal027
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:18:54 bal028
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu
Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:20:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2617 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:22:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2622 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:23:48 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2623 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:25:08 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2624 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 29.06.2008. 18:26:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2561 pieņemšanu 1.lasījumā