Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus,
mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pagarināt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes,
novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam un iekļaut
attiecīgo lēmuma projektu Saeimas šā gada 13.marta sēdes darba kārtībā. Vai
kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Es saprotu, ka
Latkovska kungam ir iebildumi? (No zāles dep. A.Latkovskis: „Nav!”) Latkovska
kungam nav iebildumu. Arī citiem deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas
2008.gada 13.marta sēdes darba kārtībā un sadaļā „Lēmumu projektu
izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam „Invaliditātes likums”. Vai kolēģiem ir
iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.
Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes
darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa
pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu
Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Arī Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas
sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu
„Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra
(ECMWF) sadarbības līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem
grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības
sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova,
Buhvalova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā „Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu
komisijai viens deputāts var runāt „par”, viens deputāts var runāt „pret”.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Acīmredzot viņš runās
„par” likumprojekta nodošanu komisijai.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jums visiem ir zināms,
Jūlija un Gregora kalendāri nesakrīt, bet pareizticīgo Lieldienas ar katoļu un
luterāņu Lieldienām sakrīt visai reti, tāpēc pareizticīgo Lielā piektdiena parasti
ir darbdiena. Domājams, jūs zināt arī to, ka skaita ziņā, pēc oficiālajiem
statistikas datiem, pareizticīgie pēc lieluma ir trešā konfesija Latvijā. Pastāv
vēl arī daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu, – tie ir mirušo un
jaundzimušo reģistrācijas dati, kas atspoguļo pēc pareizticīgo rituāla apglabāto
vai kristīto cilvēku skaitu. Un šie dati liecina, ka pareizticīgo konfesija pat tad,
ja neņem vērā vecticībniekus, skaita ziņā ierindojas pirmajā vietā, pārspējot
gan katoļus, gan luterāņus.
Pareizticība bija arī pirmais kristietības paveids, kas parādījās
Latvijas teritorijā sensenos laikos, turklāt pareizticība netika iedēstīta vietējo
iedzīvotāju dvēselēs ar uguni un zobenu. Pareizticīgi joprojām ir daudzi tūkstoši
latviešu, to skaitā ne mazums izcilu personu. Dažos pareizticīgo dievnamos
dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Un tas tā ir ne tikai Rīgas
Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs
Čaks un kurai daudzas freskas ir gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. Dievkalpojumi
latviešu valodā regulāri notiek arī Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā,
Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai „pret” runāt neviens nav
pieteicies? Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu…? (No
zāles dep. J.Dobelis: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir
atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna,
Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt
deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mūsu valstī nav īstas attieksmes pret nopietnām
lietām – tām, kuras skar mūsu pagātni un kuru sekas mēs izjūtam vēl šodien.
Ir taču ļoti skaidri saprotams, ko mūsu valstij ir nodarījusi
1940.gada 17.jūnija okupācija, cik cilvēku ir cietuši – simtiem tūkstošu, kādas
materiālās vērtības ir iznīcinātas, un tā tālāk.
Apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā laikā pēc lielas
pretestības izdevās Saeimā panākt to, ka 17.jūnijs tiek atzīts par Latvijas
Republikas okupācijas dienu. Taču, neskatoties uz to, ir saskatāma kaut kāda gļēva,
bailīga attieksme, izvairīšanās, vienmēr gandrīz vai taisnošanās, tiklīdz ir
dzirdams vārds „okupācija”.
Diemžēl to nākas novērot arī starptautiskajos saietos, nemaz
nerunājot par kaut kādām divpusējām sarunām ar it kā vajadzīgajiem
starptautiskajiem partneriem. Ko tas dod? Tas dod iespēju visādiem tūtiņdreijeriem,
jefiņiem, visādiem blandoņiem un mukaušiem dažādi izākstīties, runājot par to,
kas Latvijā ir noticis. Tā vairs nav nekāda vārda brīvība, ja katrs šitāds te var
atļauties aizskart citus. Ir taču mums sodi par goda un cieņas aizskaršanu. Kāpēc
mums nevarētu būt stingrāki sodi par valsts goda un cieņas aizskaršanu? Un, ja mums
valstī būtu nopietna attieksme pret to, kas skar mūsu pagātni, tad mums nevajadzētu
katru gadu šādi ņemties ap 16.martu, kas kļūst jau nožēlojami, tā vietā, lai ar
stingru roku noliktu pie vietas visus tos, kuri ņirgājas par leģionāriem, visus tos,
kuri ņirgājas par Latvijas pagātni. Taču notiek kaut kāda savdabīga, īpatnēja
vārdu apmaiņa.
Pie kā tas noved? Ja jau valsts pati nav spējīga iedibināt savā
vidē attieksmi pret nopietnām lietām, tad attieksme pret mūsu valsti tomēr parādās.
Nupat pasaules čempionātā par godu mūsu sportista panākumiem mastā tika uzvilkts
Lietuvas karogs, un laikam neviens par to īpaši nebrīnījās. Mēs paši esam
radījuši šādu stāvokli ar to, ka mēs pret nopietnām lietām neprotam nopietni
izturēties.
Tagad atkal būs jauni spēki, jauni varoņi – viens nacionālāks
par otru, tikai, paskatoties šo nacionālo varoņu pagātnē, ir redzama pavisam cita
aina.
Un tāpēc, cienītie kolēģi, izrādīsim savu attieksmi pret to, kā
mēs vērtējam tos tipus, tos nekauņas, kuri atļaujas publiski apšaubīt Latvijas
okupācijas faktu – šo faktu, kas mums ir tik daudz ļauna nodarījis, ka tā sekas
mēs jūtam vēl šodien.
Sēdes vadītājs. Paldies. „Pret” likumprojekta nodošanu
komisijai runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: „Nav iebildumu! Ir! Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums
Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 21, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Ķikustes, Repšes, Kampara
un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
„Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts
Artis Kampars.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Mēs ierosinām vienu mazu, bet, manuprāt, ļoti,
ļoti būtisku uzlabojumu pašvaldību turpmākajā darbā.
Kāda problēma ir atklājusies līdzšinējā periodā? Kuru
jautājumu likumdevējs nav atrisinājis un tādējādi nav izpildījis savu pienākumu?
Pašvaldību likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad pašvaldība
izdarījusi būtiskus pārkāpumus savā darbībā, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs var virzīt uz Saeimu lēmuma projektu par pašvaldības
atstādināšanu. Savukārt tad, kad pašvaldības vadītājs ir uz ilgāku laiku par
būtiskiem noziegumiem izolēts no savu tiešo pienākumu pildīšanas, principā likums
nedod nekādu iespēju nedz pašvaldībai, nedz ministram, nedz Saeimai, nedz vēl kādai
valsts institūcijai iejaukties šajā situācijā.
Es domāju, ka jebkurš no mums saprot, ka pašvaldības vadītāja
atrašanās prom no savu tiešo pienākumu pildīšanas, tas ir, atrašanās
apcietinājuma vietā sakarā ar to, ka viņam ir izvirzīta apsūdzība krimināllietā,
manuprāt, ir ļoti, ļoti būtisks iemesls, lai dotu iespēju citam pildīt šo
pienākumu. Diemžēl šī it kā vienkāršā ētiskā lieta Latvijā netiek darīta, un
tāpēc mēs aicinām šo it kā pašsaprotamo jautājumu tomēr atrisināt likumdošanas
ceļā, tātad likumā ierakstīt šo nelielo, bet būtisko grozījumu, ka gadījumos, ja
pašvaldības vadītājs vairākus mēnešus nav spējis pildīt dēļ apcietinājuma un
apsūdzībām savus tiešos pienākumus, ministrs var šo pašvaldības vadītāju
atstādināt.
Kolēģi, aicinu priekšlikumu atbalstīt, jo tas ir nevis politisks,
bet tīri racionāls, pašvaldību darbu uzlabojošs priekšlikums!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kamparam.
Runāt „pret” pieteicies deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tik daudz pret būtību,
cik pret šo priekšlikumu. Likums ir atvērts, un es lūdzu kolēģus no frakcijas
„Jaunais laiks” šo savu priekšlikumu ietvert atvērtajā likumā un neradīt jaunu
precedentu un jaunus grozījumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 33, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi, pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanas.
Pirmais šīs sadaļas punkts – „Paziņojums par Ineses
Šleseres 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, kas runās Mandātu, ētikas
un iesniegumu komisijas vārdā.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Augstā Saeima! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija
saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto
kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ineses Šleseres 2008.gada 29.februāra iesniegumu
par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz bērna kopšanas
atvaļinājuma laiku, viņai tiek atjaunotas deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus
tātad beidz pildīt Vjačeslavs Stepaņenko, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās
partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu
apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo
daļu.
Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.
Es aicinu deputāti Inesi Šleseri ieņemt vietu un vienlaikus vēlos
mūsu visu vārdā pateikties mūsu kolēģim Vjačeslavam Stepaņenko par darbu
9.Saeimā. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka ir nepieciešams pārinstalēt
balsošanas iekārtu, ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniskā pauze. Tiekamies Sēžu
zālē pulksten 9.35.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.
Pirms turpinām sēdi, lūdzu visus izņemt balsošanas karti no
balsošanas iekārtas un ievietot atpakaļ, lai sistēma jūs atkal atpazītu.
Un, pirms turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
būtu jālemj par vēl dažām izmaiņām tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu
iekļaut apstiprinātajā šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par
deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputātiem nav iebildumu. Darba
kārtība ir grozīta.
Ir saņemts arī desmit Saeimas deputātu iesniegums ar lūgumu
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa
Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu
pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu
ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta
Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu
pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tagad, cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba
kārtību.
Lēmuma projekts „Par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no
Augstākās tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Andris Guļāns ir saņēmis senatora Druka-Jaunzemja iesniegumu, kas parakstīts šā
gada 15.februārī. Šajā iesniegumā senators lūdz atbrīvot viņu no senatora amata
pēc paša vēlēšanās ar 2008.gada 31.martu.
Juridiskā komisija uzklausīja iemeslus un pamatojumu un saņēma
informāciju, ka senators ir sasniedzis pensijas vecumu. Līdz ar to Juridiskajai
komisijai nebija vairs nekādu jautājumu.
Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma
projektu: „Ar šā gada 31.martu atbrīvot Ojāru Druku-Jaunzemi no Augstākās tiesas
tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.”
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ojāra
Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas
rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
ieteikumu iecelt Antru Tiltiņu Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.
Juridiskā komisija apkopoja visu saņemto informāciju, izvērtēja to
un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Antras
Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas
iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu
Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par
deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma
izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku
rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas
sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”!
Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku
rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas
sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā
sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas darba
kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības
likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija sagatavoja un izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Pavisam tika izskatīti deviņi priekšlikumi.
1. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 3. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 5. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Jaundžeikars. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 7. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Un 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un
iesniegusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījums Lauku atbalsta dienesta
likumā”. Šajā laikā tika saņemti trīs priekšlikumi.
1. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums, kurš ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 2. – arī zemkopības ministra Mārtiņa Rozes
priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauku atbalsta
dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2146 – likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi,
kuri tika izskatīti komisijas sēdē.
1. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 2. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās Oskara Kastēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 6. – deputāta Cileviča priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!” No zāles:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 6. – deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 9. – deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums.
Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Šmits. 10. – deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums, un
11. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti
atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 12.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 13. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās Kastēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas
priekšlikumā, kurš ir ar numuru 14.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 15. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. 18. – bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa
priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Šmits. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Taisnīgi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Konkurences likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2155. Jums ir
izdalīts šāds dokuments, bet lūdzu pievērst uzmanību tam, ka tajā ir gadījusies
tehniska kļūda, un tāpēc ir lūgums 30. un 31.lappusi aizstāt ar 30.A un 31.A
lappusi.
Kopumā saņemti ir 46 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep.
A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Artūra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.
K.Gerhards (ekonomikas ministrs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie
deputāti! Klātesošie! Paldies par iespēju piedalīties Saeimas sēdē un izteikt savu
viedokli par tik būtiskajiem Konkurences likuma grozījumiem, kas ir raisījuši
dažādas diskusijas sabiedrībā. Priekšlikums, par kuru uzstāties debatēs man ir šī
iespēja, un arī citi mūsu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi, kas
papildina šo Konkurences likuma redakciju, ir būtībā vērsti uz to, lai uzlabotu
Konkurences padomes darba efektivitāti, lai tā kļūtu spēcīgāka un varētu vairāk
laika veltīt nopietnāku konkurences pārkāpumu atklāšanai. Un, protams, ir arī citi
nozīmīgi, būtiski šo Konkurences likuma grozījumu mērķi – atvieglot formalitātes
uzņēmējiem un maksimāli novērst situāciju, kurā dominējošā stāvoklī vai
monopolstāvoklī esošs uzņēmums spēj iedzīvoties uz patērētāju rēķina,
izvirzīdams diskriminējošus noteikumus.
Kādā veidā tiks uzlabots Konkurences padomes darbs? Turpmāk
Konkurences padome resursus varēs vairāk koncentrēt uz nozīmīgāku konkurences
pārkāpumu atklāšanu. Līdz šim Konkurences padomei, īpaši attiecībā uz negodīgu
konkurenci, bija jāizskata uzņēmumu civiltiesiskie strīdi, kuri nebija sabiedriski
nozīmīgi. Lai dotu iespēju efektīvāk vērsties pret karteļu veidošanu un citiem
nozīmīgiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ir precizētas Konkurences padomes
izpilddirekcijas tiesības, kā arī noteiktas uzņēmuma tiesības izmeklēšanas laikā.
Tas ļaus izvairīties no strīdiem par normu piemērošanu un samazinās iespēju, ka
Konkurences padomes lēmums varētu tikt atcelts procesuālu pārkāpumu dēļ.
Piedāvātie priekšlikumi nodrošinās to, ka, veicot Konkurences padomes lēmuma
pārsūdzēšanu tiesā, nevarēs tādējādi iesaldēt šā lēmuma izpildi. Piemēram,
ja Konkurences padome ar savu lēmumu uzliks par pienākumu dominējošam uzņēmumam
pārtraukt, piemēram, diskriminējošu noteikumu piemērošanu, tad arī lēmuma
pārsūdzēšanas gadījumā uzņēmējam uzreiz, nevis pēc lēmuma spēkā stāšanās
būs jāpārtrauc diskriminējošā prakse. Tas gan neattieksies uz soda naudu nomaksu, jo
tās būs jāmaksā pēc tam, kad lēmums būs stājies likumīgā spēkā.
Tiktu saīsināts laiks no Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas
līdz spēkā stāšanās brīdim, jo turpmāk tās lēmumi tiktu pēc būtības skatīti
tikai vienā tiesu instancē – administratīvajā apgabaltiesā -, un kasācijas
kārtībā tos skatīs Senātā (nevis tā, kā pašreiz, – gan rajona
administratīvajā tiesā, gan apgabaltiesā un kasācijas kārtībā – Senātā;
rezultāts bija tas, ka lietas izskatīšana turpinājās līdz pat septiņiem gadiem).
Kas tiks darīts, lai samazinātu formalitātes uzņēmējiem?
Turpmāk, ja tirgus dalībnieki darbojas dažādos tirgos vai kopā nesastāda 15
procentus no tirgus apgrozījuma, viņi varēs iesniegt saīsināto ziņojumu par
apvienošanos.
Un tagad par diskusiju, kas jau visu laiku ir bijusi Saeimas
atbildīgajā komisijā, sadarbojoties ar tirgotājiem, ražotājiem un patērētājiem.
Kādā veidā tad tiek piedāvāts pastiprināt lielo uzņēmumu
uzraudzību?
Pirmkārt, ar preventīviem līdzekļiem. Pēc iespējas būtu
jānovērš monopolu veidošanās. Tas tiks nodrošināts, rūpīgi izvērtējot
uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz patērētāju labklājību. Tiks atcelta obligātā
dominējošā stāvokļa pazīme, ka attiecīgā tirgus dalībnieka tirgus daļai
konkrētajā tirgū ir jābūt vismaz 40 procentiem. Turpmāk ikviens uzņēmums, kurš
spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā
tirgū, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai
patērētājiem, tiks uzskatīts par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu,
neskatoties uz tā tirgus daļu. Praktiski tas nozīmē to, ka šim uzņēmumam būs
aizliegts savu stāvokli jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot, tajā skaitā
diskriminējot klientu vai nosakot netaisnīgi augstas cenas patērētājiem.
Ņemot vērā specifisko situāciju mazumtirdzniecībā, kur būtiska
iepirkuma vara ir dažu lielveikalu ķēžu rokās, dominējošā stāvokļa
konstatēšanai tiks noteikti specifiski kritēriji. Pietiek jau ar to, ka uzņēmējs,
ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāja atkarību konkrētajā tirgū, spēj
uzspiest saviem piegādātājiem netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus noteikumus vai
maksājumus. Šāds uzņēmējs savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā vairs
nedrīkstēs izmantot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus,
pirmkārt, attiecībā uz preču atgriešanu piegādātājiem, otrkārt, maksājumos par
piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, treškārt, maksājumos par
līgumu slēgšanu, ceturtkārt, maksājumos par preču piegādi jaunatveramai
mazumtirdzniecības vietai un visbeidzot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un
nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī diktējot
netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpšanu.
Kāpēc šāda īpaša uzmanība ir pievērsta tieši
mazumtirdzniecībai? Kā tas ir iespējams, ka ražotāji labprātīgi paraksta tik
drakoniskus piegādes līgumus ar lielākajām tirdzniecības ķēdēm? Un, lūk, paši
tipiskākie piemēri.
Ražotājam ir jāuzņemas viss risks arī par tām lietām, kuras
viņš nespēj ietekmēt; piemēram, ražotājs atbild par preces kvalitāti arī tad, kad
tā jau sen atrodas tirgotāja noliktavā, kā arī par nerealizēto preci. Nerealizētā
prece ražotājam ir jāpaņem atpakaļ no tirgotāja, neskatoties uz to, ka sākotnēji
tirgotājs ir rosinājis palielināt tās piegādes apjomu.
Ražotājs maksā tirgotājam daudz un lielu sadarbības maksu par
visdažādākajiem veikala pakalpojumiem; gan par preces atrašanos veikala plauktā, gan
par jauna veikala atvēršanu, gan arī par mārketinga aktivitātēm.
Visbeidzot ražotājs tiek sodīts ar nesamērīgi lielu soda naudu
arī par nebūtiskiem pārkāpumiem, piemēram, par pusstundu ilgu preces piegādes
aizkavējumu sastrēguma stundās, turpretī tirgotājs par saviem pārkāpumiem sodīts
netiek.
Līgumos nav ierakstīts precīzs apjoms, cik daudz preču ir
jāsaražo, tāpēc katrā brīdī tirgotājs var nosaukt jebkuru tās daudzumu, un
ražotājam šī prasība ir jāizpilda. Tas ir savdabīgs „skaldi un valdi”
noteikums. Ja pēkšņi kāds ražotājs sāks dumpoties un sacelsies pret netaisnīgajiem
noteikumiem vai cenām, viņa nepiegādāto preci pilnībā aizstās cits ražotājs.
Un šis noteikums kalpo par pamatu tam, ka ražotāji nonāk pilnīgā
atkarībā no lielajiem tirgotājiem, jo ražotāji ir ļoti elastīgi, viņi spēj cits
citu aizstāt, vienkārši kāpinot ražošanas apjomu, taču viņi nepavisam nespēj
elastīgi pārorientēt savas produkcijas plūsmu uz citu veikalu ķēdi cieši
nostiprinātās sadarbības un loģistikas sistēmas dēļ. Un to ir apstiprinājuši arī
Eiropas Komisijas secinājumi jau esošajās tiesvedībās, kas parāda, ka piegādātājs
ciestu kritiskus zaudējumus, ja viņam nāktos atteikties no sadarbības ar
mazumtirgotāju, kurš realizē vismaz 20% no piegādātāja saražotās produkcijas. Pie
šādiem secinājumiem ir nonākusi ne tikai Ekonomikas ministrija, ne tikai Eiropas
Komisija, bet arī konkurences uzraudzības iestādes daudzās citās Eiropas valstīs.
Ļaunprātīga tirgus varas izmantošana lielajām veikalu ķēdēm ir
aizliegta gan Lielbritānijā, gan Austrijā, gan Vācijā, gan Ungārijā, gan Francijā
un Slovākijā.
Kā šie grozījumi ietekmēs patērētājus? Tā kā visiem lielajiem
tirgus dalībniekiem turpmāk tiks noteikti stingri aizliegumi ļaunprātīgi izmantot
savu varu tirgū, tiks attīstīta godīga un vienlīdzīga konkurence gan starp
ražotājiem, gan arī starp tirgotājiem, bet augstāka konkurence nozīmē plašāku
izvēli un ilgtermiņā zemākas galacenas. Augsto cenu pamatiemesls patiesībā ir
konkurences trūkums, ko Latvijā radījis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm
visstraujāk augošais pieprasījums, mainījušās iepirkšanās tradīcijas, lielā
iepirkšanās sestdienās un tas fakts, ka ir iznīkuši daudzi mazie veikali.
Pēdējo piecu gadu laikā veikalu skaits ir samazinājies par 34
procentiem, tāpēc patērētājiem visefektīvākais risinājums, protams, būtu jaunu
konkurentu ienākšana vai arī mazāko uzņēmēju apvienošanās. Taču šis solis ir
pašu uzņēmēju un pašvaldību rokās, kuru varā ir piešķirt teritoriju jebkuram
konkurentam uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata.
Noslēgumā gribētu atgādināt, ka Latvijā kā brīvā tirgus
ekonomikas valstī 70 procentus nacionālās bagātības dod privātsektors. Pastāvot
augstai konkurencei, tas dod labumu visai sabiedrībai kopumā, tāpēc mums visiem ir
jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību.
Aicinu deputātus balsojot atbalstīt gan mūsu iesniegtos
priekšlikumus, gan arī visu likumprojektu kopumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies ekonomikas ministram. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Krauklim ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis. Es domāju, ministram bija ļoti izsmeļoša runa.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 3.priekšlikuma
atbalstīšanu? Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļoti
vajadzīgs!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 19. – deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. un 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Man liekas, ka mums kaut kur pazuda
22. …
V.A.Krauklis. Nē, nē! Mums tikko pirms tam bija 22. …
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 22.priekšlikums ir atbalstīts. Un
23.?
V.A.Krauklis. Tāpat ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 42. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 43. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. 46. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konkurences
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu
„Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais lasījums. Uz trešo lasījumu ir
saņemti 25 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts,
iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes
likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.
Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar diviem dokumentiem – Nr.2157 un Nr.2157A.
Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam tika Tautsaimniecības
komisijā iesniegti un izskatīti 15 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 2.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A, jo
pamatdokumentā ir dažas neprecizitātes.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Arī 4.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A. Tas
ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 14. – aizsardzības ministra Vineta Veldres priekšlikums
– daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
aviāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
Trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad tiek nodots likumprojekts
„Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalīts arī dokuments
Nr.2158A. Tajā ir 35. un 49.lapaspuse, kas ir jānomaina pamatdokumentā – dokumentā
Nr.2158.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ar redakcionāliem
labojumiem ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par Ministru
kabineta kompetenci attiecībā uz iepakojuma apsaimniekošanu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs, komisijā nav atbalstīts, jo komisija uzskata, ka par
Ministru kabineta kompetenci saimnieciskās darbības veicēja radīto atkritumu
apsaimniekošanas regulēšanā jau ir likumprojekta iepriekšējā lasījumā sagatavots
visus lielākā vai mazākā mērā apmierinošs priekšlikums. Un līdz ar to komisija
tagad nobalsoja tā, kā nobalsoja. Tā ka 3.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
I.Līdaka. 4. – deputāta Mitrofanova priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un 5.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un
lūdz jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums par vietējo
pašvaldību pilnvarām attiecībā uz bīstamo atkritumu pārstrādes objektu
izvietošanu – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 7. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa
Jirgena iesniegts priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.
Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo tas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt
dalītu atkritumu vākšanu savā teritorijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir tātad
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra
Bergholca priekšlikums – atbildīgajā komisijā atbalstu nav guvis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
I.Līdaka. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālām
13.panta izmaiņām – ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 11. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. 13. – atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par
Publisko iepirkumu likuma piemērošanu – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 14. – atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par
atkritumu poligona apsaimniekotāja sniegtajām finanšu garantijām. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 15. – Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls
precizējums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 20.5
pantā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums… Un 19. –
redakcionāls precizējums… Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Un arī 17.priekšlikumu… Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Un arī 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
precizējums definīcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka. 22. un 23. – Juridiskā biroja priekšlikumi par 20.8
pantu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 24.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir
precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un
akumulatoru ražotāju tiesībām. Arī tas komisijai šķita atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un
akumulatoru savākšanu bez maksas – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 29. – daļēji atbalstīts un iekļauts
30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 30.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas
ir skatāms jums izdalītajā dokumentā Nr.2158A. Atbildīgā komisija lūdz to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī šķita
atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums par maksas
noteikšanu atkritumu apsaimniekošanas zonās. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 34. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra
Mārtiņa Jirgena priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts
36.priekšlikumā, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi un lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 37.priekšlikums ir saņemts no Vides ministrijas
parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena par izmaiņām pārejas noteikumos. Lūdzu to
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Tāpat uz pārejas noteikumiem ir attiecināms arī 38. un
39.priekšlikums, kurus attiecīgi iesniegusi atbildīgā komisija un Vides ministrijas
parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 40. un 41.priekšlikums ir atrodami jums izdalītajā
papildu dokumentā Nr.2158A. 40.priekšlikumu tātad ir sagatavojis Juridiskais birojs.
Tas ir atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt. Tāpat arī 43.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. 44. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena
sagatavoto priekšlikumu – pēc redakcionālas precizēšanas komisija ierosina
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Tas arī viss. Līdz ar to lūdzu atbalstīt trešajā,
pēdējā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu
apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2032 un papildu
dokumentu Nr.2129.
Daži vārdi par šo likumprojektu paketi. Tātad ne tikai par šo, bet
arī par diviem nākamajiem likumiem, jo pārapdrošināšana ir it kā tā joma, kurā
valsts neiejaucas. Tas mums ir tā kā zināms, tomēr šīs darbības regulācija
šobrīd ir ietverta likumā, ko sauc par „Pārapdrošināšanas likumu”, un tas ir
parādījies Saeimā. Tas ir noticis tāpēc, ka eksistē Eiropas Savienības direktīva,
kas prasa, lai šim procesam būtu regulācija, jo Latvija darbojas kopējā Eiropas
Savienības pārapdrošināšanas tirgū, tā darbojas arī ārpus tā, piemēram,
Amerikas Savienotajās Valstīs, un tāpēc, lai nebūtu šīs diskriminācijas pret
Latvijas klientiem, ir jābūt šai regulācijai, kas, kā es jau teicu, Eiropas
Savienībā ir izstrādāta, un Latvijas valstij ir pienākums šīs direktīvas prasības
arī izpildīt.
Protams, šā Pārapdrošināšanas likuma pamatuzdevums ir klientu
aizsardzība. Kritēriji šajā Pārapdrošināšanas likumā ir tikpat atbildīgi un
tikpat augsti kā Apdrošināšanas sabiedrību likumā. Latvijas Apdrošinātāju
asociācija ir piekritusi šāda likuma pamatprincipiem, taču Latvijā
pārapdrošināšanas sabiedrību praktiski vēl nav. Patiesībā Latvijā šobrīd ir
tikai viena pārapdrošināšanas sabiedrība. Un šis nu ir tas pamatapstāklis, kura
dēļ es lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas atbalstīto likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pārapdrošināšanas
likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
10.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Kā jau es minēju, šis ir viens no trim likumiem,
kas skar vienu un to pašu regulācijas jomu, un līdz ar to saistībā ar jūsu jau tikko
atbalstīto likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums” ir nepieciešami precizējumi
arī Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā.
Arī šī ir Eiropas Savienības prasība, kas atbilstoši direktīvai
ir iestrādāta šajos likuma grozījumos. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
vārdā lūdzu tos atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte. Otrajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz
10.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem
revidentiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbalstījusi arī šo – nu jau trešo – šīs nozares sakārtošanas likumprojektu.
Ir veikti tikai nelieli grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”, un arī
tos komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte. Šā likumprojekta apjoms ir ārkārtīgi neliels – tikai
daži panti ar nelieliem grozījumiem -, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš
šim likumprojektam ir īsāks – 26.marts, lai visus trīs likumprojektus otrajam
lasījumam varētu iesniegt vienlaikus.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Rugāte. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu
tirgus likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts
Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar
Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu Latvijā.
Komisija to atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Gunāram Upeniekam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds
deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde
notiks pulksten 10.35 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris
Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Kārlis Leiškalns,
Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Aigars
Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs un Artis Pabriks.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paziņojumam vārdu lūdz deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas
sēdi pēc piecām minūtēm mūsu zālē!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde šodien notiks pulksten 14.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Pirms mēs turpinām skatīt Saeimas sēdes šodienas darba kārtību,
daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anatolija Mackeviča
iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien – 13.martā – bezalgas
atvaļinājumu, un man ir priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu kā darba kārtības
papildpunktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs
Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Abi divi – gan šis, gan nākamais
likumprojekts – ir ļoti līdzīgi. Gribētu teikt, ka viens birokrātijas solis
attiecībā uz komercsabiedrībām būs mazāk, un tas nozīmē, ka sabiedrībā
nevajadzēs vienus un tos pašus dokumentus iesniegt dažādās valsts iestādēs, kā
arī nebūs jāapmaksā publikācija „Latvijas Vēstnesī”. Komisija šo likumprojektu
atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”.
Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs
Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi
Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Šis likumprojekts ir identisks iepriekšējam,
kas ir virzīts uz vienas pieturas aģentūras principiem. Komisija atbalstīja
vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto
gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
26.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski
nozīmīgas būves būvniecībai”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par nekustamā
īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Uz otro
lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam
lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas
projekta īstenošanas likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina
Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi Prezidijā! Ļoti cienījamās deputātes un godātie
deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja šo Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu savā 6.marta sēdē. Likumprojekts ir ļoti kompakts, ļoti
loģisks. Tajā ir paredzētas ļoti pamatotas likuma izmaiņas.
Kā jau jūs redzat likumprojekta tekstā, pats būtiskākais
apstāklis ir tas, ka likumā iepriekš paredzētajā termiņā, 2008.gada rudenī, nav
iespējams projekta īstenošanu pabeigt nedz tajā sadaļā, kas attiecas uz publisko
bibliotēku modernizāciju, nedz arī citādā ziņā. „Gaismas tīkla” ieviešana
visās Latvijas bibliotēkās vēl turpinās, turpinās arī kursi lauku bibliotekāriem,
apmācības, kursi datortehnikas un informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Tā ka
projekts ir jāturpina! Jāturpina ir arī projekta apjomīgā finanšu sadaļa, kurā ir
paredzēts tikai 1.aprīlī uzsākt sarunas ar būvniekiem.
Šie termiņi līdz šim nav aiztikti, bet nu ir tiešām loģiski
pienācis laiks pagarināt projekta īstenošanas termiņu. (No zāles dep. V.Buzajevs:
„Par komisijas viedokli, lūdzu!”)
Likumprojekts paredz vēl trīs grozījumus, kas būtībā ir
redakcionāla, tehniska rakstura. Viens no tiem attiecas uz tā likuma nosaukumu, kas
regulē iepirkumu procedūru. Šobrīd tas likums saucas citādi – tas ir Publisko
iepirkumu likums. Mums ir jākoriģē likumā lietotā terminoloģija.
Ir vēl divi tehniska rakstura grozījumi. Viens no tiem attiecas uz
Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrību, kas ir, kā minēts projektā, gan
līdzekļu atbalsta vācēja, gan arī darbojas Uzraudzības padomē. Saskaņā ar
Sabiedrisko organizāciju likumu ir mainīts šīs organizācijas nosaukums.
Tātad šie grozījumi ir ļoti kompakti, ļoti korekti un ļoti
loģiski. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Par komisijas viedokli!” Dep. V.Agešins:
„Komisija noraidīja!”)
Man ir jums jāziņo, ka sēdes laikā komisijā viedokļi dalījās.
Diemžēl pārsvaru guva to deputātu viedoklis, kuri pašlaik neatbalsta Saeimas
apstiprinātās valdības darbību un Valdības deklarāciju. Es kā deputāte noteikti
atbalstītu šā likumprojekta tālāku virzību un atbalstītu šo likumprojektu pirmajā
lasījumā, bet man ir jums jāziņo par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
viedokli, kurš šajā gadījumā ir bijis neatbalstošs.
Es gribu jūs informēt arī par to, ka Saeimas Izglītības, kultūras
un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicinājusi Saeimu skatīt to
steidzamības kārtībā. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Es gribu jums atgādināt vēl arī to, ka desmit deputāti ir lūguši
iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par likumprojekta virzīšanu
steidzamības kārtībā.
Taču šobrīd es aicinu jūs, godātie kolēģi, izteikt savu viedokli
par atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā jau Karina Pētersones
kundze teica, ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu atzīt
likumprojektu par steidzamu. Mums ir jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības
rulli: pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā mums ir jālemj par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 37, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Un tagad sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti īss, bet ļoti
apjomīgs finanšu ziņā. Šā likumprojekta pieņemšana varētu izmaksāt Latvijas
nodokļu maksātājiem vairāk nekā pusmiljardu latu. Protams, mēs varam to neapspriest;
protams, mēs varam piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Protams, mēs varam
ignorēt to faktu, ka atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
– noraidīja šo likumprojektu. Bet atcerēsimies par vēl vienu milzīgu gadsimta
būvniecību – „zelta” tilta būvniecību! Tagad tas jau ir dārgāks nekā jebkurš
līdzīgs vai lielāks projekts Eiropā. Un, manuprāt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas
celtniecības projekts izmaksās vēl dārgāk un tātad uzliks lielu nastu nodokļu
maksātājiem. Tā ka atcerēsimies par „zelta” tiltu, kad balsosim par šo
likumprojektu! Un ņemsim vērā, ka šis likumprojekts ir īss, bet – cik tas izmaksās
nodokļu maksātājiem?!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Vārds deputātei Sandrai
Kalnietei… (No zāles dep. S.Kalniete: „Atvainojiet, tā ir kļūme!”) Deputāte
Sandra Kalniete atsakās no vārda.
Debatēs pieteicies arī Kultūras ministrijas parlamentārais
sekretārs Andrejs Radzevičs. Lūdzu!
A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es, protams, pieļauju,
ka katram, balsojot par šo likumprojektu, ir dažādi motīvi. Taču es redzu vienu
būtisku motīvu, kura dēļ šo likumprojektu neatbalsta. Un redzu, kas ir tie, kas to
neatbalsta, un kas ir tie, kas viņiem dzied līdzi.
Šo likumu jau no sākta gala nav atbalstījuši tie spēki, kas ir
naidīgi Latvijas valstij. (No zāles: „O-o-o!”) (Zālē troksnis, aplausi,
starpsaucieni.) Savulaik šo likumprojektu izskatīja Ministru kabinets, kuru vadīja
Repšes kungs un kurā kultūras ministre bija Rībenas kundze, un tajā laikā šo likumu
„Jaunais laiks” atbalstīja, jo uzskatīja, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai
jābūt.
Tā ka, ja kādam ir vēl kādi argumenti, kāpēc to nedarīt, tad lai
viņš tos izstāsta. Bet ir skaidri redzams, ka kreisais flangs, kreisie spēki šo
likumprojektu neatbalstīs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Varbūt Radzeviča kungs arī par lielāko sabiedrības daļu, kura,
kā aptaujas rāda, ir pret tik dārgas būvniecības uzsākšanu, teiks, ka viņi visi ir
valstij naidīgi spēki? Protams, var par naidīgiem spēkiem nosaukt visus tos, kuri ir
pret tādu līdzekļu izšķērdēšanu un kuri tātad varbūt daudziem no tiem, kuri grib
realizēt šo projektu, nedos iespēju gūt uz tā rēķina peļņu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien Saeima balsos par likumprojektu, kurš
paredz, kā īstenot šīs bibliotēkas celtniecību. Padomājiet par to! Mums jau ir
piemēri. Dienvidu tiltu jau ceļ. Tā izmaksas jau sadārdzinājušās piecas sešas
reizes. Un cik vēl būs jāmaksā?
Jā, varbūt šī bibliotēka mums vajadzīga. Bet – vai tā jāceļ
tieši šajā laikā vai varbūt var drusciņ atlikt to bibliotēkas celtniecību? Vai
mums nav citu problēmu, ar ko nodarboties? Nav nekā cita, ko darīt, kā tikai lemt par
naudu, valsts naudu, kaut kādai bibliotēkai? Vai mums nepietiek bibliotēku? Man liekas,
ka pietiek. Tā ka padomājiet, pārdomājiet! Neatbalstīsim to, ka šo likumprojektu
izskatītu tieši steidzamības kārtā!
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt, ka Radzeviča kunga
uzstāšanās ir nekorekta. Es domāju, ka cienījamais ierēdnis diemžēl tālāk par
savu degunu neredz.
Lietas būtība. Iepriekšējā likumā bija pateikts, ka 2008.gadā
bija jāpabeidz šī celtniecība. Likums diemžēl nav izpildīts. Neviens par to
neatbild. Neviens neskaidro, kāpēc tas tā ir. Un, ja jau celtu tā, kā bija paredzēts
likumā, tad šī bibliotēka izmaksātu daudz lētāk.
Nākamais. Skaidrs, ka uzcelt bibliotēku, uzcelt mākslas galeriju,
uzcelt koncertzāli – tas viss ir godpilna misija. Bet vai ekonomika un finanses atļauj
mums šodien to darīt? Patiešām, patiešām līdz pat pusmiljardam latu var aiziet
šīs bibliotēkas celšanai! Vēl nav, tā teikt, ielikts neviens pamatakmens, bet 16
miljoni latu jau ir iztērēti uz šo celtni. Es domāju, ka mēs, neprasīdami tautas
atļauju, izšķiežam nodokļu maksātāju līdzekļus. Bibliotēku cels par budžeta
līdzekļiem, un tās celtniecība nekādā gadījumā neizmaksās 160 miljonus latu, tā
izmaksās trīsreiz dārgāk!
Diemžēl es uzskatu, ka mums vajadzētu atturēties un nepieņemt šo
lēmumu tagad.
Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai deputātei Pētersonei ir kas bilstams komisijas
vārdā?
K.Pētersone. Jā, paldies. Es vēlētos komisijas vārdā piebilst
vēl vienīgi to, ka mēs komisijā skatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojekta
anotāciju.
Un faktiski es gribētu aizrādīt Sokolovska kungam, ka, debatēs
izsakoties, vajadzētu tomēr būt precīzam.
Kad es viesojos britu parlamentā, tad uzzināju, ka britu parlamentam
nav Kārtības ruļļa, bet tradīcijas noteic, ka deputāti nedrīkst melot. Un, ja
opozīcijas deputāti kaismīgi kaut ko apgalvo, tad pozīcijas deputāti atļaujas
kādreiz teikt tā: „Mans godātais draugs ir ļoti taupīgi izturējies pret taisnību
jeb tā ekonomiski lietojis taisnības jēdzienu.” (No zāles dep. J.Sokolovskis:
„Komisijas vārdā!”)
Un tāpēc es gribētu savam ļoti cienījamam draugam Sokolovska
kungam komisijas vārdā teikt, ka viņš ļoti taupīgi apgājies ar taisnību. Jo, kā
mēs komisijā redzējām, anotācijā teikts, ka Ministru kabinets ir savā sēdē
apstiprinājis rīkojumu, kurā norādīts, ka izmaksas par abiem projekta īstenošanas
posmiem nevar pārsniegt 164,67 miljonus latu.
Tā ka paldies par uzmanību. Ar šo argumentu es tad nu gribētu
beigt. Komisijas vārdā es jūs nevaru aicināt likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā, jo informēju jūs par komisijas viedokli.
Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas
Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 22, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
K.Pētersone. Godāto priekšsēdētāj, par priekšlikumu
iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 18.martu. Un lūdzu likumprojektu otrajā lasījumā
izskatīt 4.aprīlī.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Es atvainojos!
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Es saprotu, ka
viņam ir cits priekšlikums.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.septembris, un
likumprojekta izskatīšana – 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc budžeta izmaiņu
pieņemšanas.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai jūs varētu precizēt, kurš
septembris būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Nāciet, lūdzu, tribīnē. Ir kaut kādas problēmas ar jūsu
mikrofonu.
V.Buzajevs. Mans ierosinājums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana – 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc
budžeta izmaiņu pieņemšanas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu vēl arī Dobeļa
kungam! Viņš vēlas runāt par procedūru.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, 4.aprīlis nav ceturtdiena. Es domāju, ka laikam
bija doma par 3.aprīli. (Starpsauciens: „Septembris!”) Nē, patlaban ir runa
par aprīli. Piedošanu, klausieties jūs tur, tanī galā!
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet ētikas normas.
J.Dobelis. Tātad runa ir par 3.aprīli.
Sēdes vadītājs. Jā, 3.aprīlis – tāds ir priekšlikums.
Lūdzu, atkārtojiet, Pētersones kundze, jūsu priekšlikumu, un tad
liksim uz balsošanu saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.
K.Pētersone. Es gribētu atvainoties saviem viscienījamākiem
kolēģiem un sēdes vadītājam. Es neprecīzi minēju datumu likumprojekta
izskatīšanai otrajā lasījumā. Lai arī stenogrammā ieviestos skaidrība, atkārtoju:
lūdzu to skatīt otrajā lasījumā 3., nevis 4.aprīlī.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tātad mums ir divi
priekšlikumi. Viens priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3.aprīlī. Otrs
priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.septembris, un likumprojekta
izskatīšana Saeimas sēdē – 11.septembrī.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko
termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva izteikto priekšlikumu – par
priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.septembri un 11.septembrī likumprojektu
otrajā lasījumā skatīt Saeimas sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Un tagad, lūdzu, balsosim par otru priekšlikumu: priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē –
3.aprīlī. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 19, atturas – 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts, un
likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3.aprīlī.
Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi
Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti!
Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta
otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Nacionālās drošības likuma
grozījums -likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 595/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums – likumprojektā iekļautais
likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 3.priekšlikums – likumprojektā iekļautais
likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4.priekšlikums – likumprojektā iekļautais
likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Dalbiņš. 5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.
Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās
drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 28.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2151.
Komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.
Sākumā nedaudz pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Komisija
konstatēja, ka līdz šim nav izpildīts likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkta
nosacījums. Tas uzliek par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā
nekustamais īpašums bez atlīdzības nododams gan valsts augstskolām, gan arī citām
atvasinātām publiskām personām.
Komisija to visu vērtēja. (Konkrēti ir runa par Šadurska kunga
priekšlikumu, par ko mēs vēlāk arī balsosim.) Mēs komisijā tomēr nolēmām, ka
dosim iespēju valdībai šīs lietas sakārtot, un atsevišķā vēstulē Ministru
prezidenta kungam Ivaram Godmanim norādījām uz to, kādi darbi līdz šim nav
izdarīti. Ceram, ka viņi turpmāk tos izdarīs.
Tagad izskatīsim katru no priekšlikumiem.
1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Nolasīšu savu priekšlikumu: „Valsts vai
pašvaldības mantu, tajā skaitā nekustamo mantu, var atsavināt, valsts dibinātām
augstskolām, kuras ir atvasinātas publiskas personas, nododot bez atlīdzības. Šādi
iegūtu nekustamo mantu augstskola var atsavināt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt vai
citādi apgrūtināt tikai ar Ministru kabineta atļauju.”
Un nu, kolēģi, mazliet par šā priekšlikuma vēsturi. Jautājumam
par augstskolu nekustamajiem īpašumiem ir ļoti sena vēsture. Vispirms ir jāmin
2005.gada augusts un grozījumi Augstskolu likumā, kas mainīja augstskolu statusu un
deva tām iespēju pretendēt uz valsts mantas atsavināšanu.
2006.gada februārī tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu
koncepciju. Pēc diviem mēnešiem koncepcija bija gatava, tā tika izsūtīta
augstskolām, un likās, ka jautājums tiešām tiks risināts. Un tad sākās
riņķadancis.
2007.gada martā Saeima, grozot šo pašu likumu, paredzēja pārejas
noteikumus, kuros Ministru kabinetam uzdeva līdz pagājušā gada 1.oktobrim iesniegt
Saeimā atbilstošu likumprojektu. Tātad likumdevējs bija skaidri paudis savu gribu un
devis uzdevumu valdībai.
Pēc astoņiem mēnešiem šāda darba grupa tika izveidota.
Interesanti, ka šī darba grupa tika izveidota vienu mēnesi pēc tam, kad likumā
noteiktais termiņš jau bija pienācis. Kad pēc astoņiem mēnešiem šo darba grupu
izveidoja, vēl pēc trim mēnešiem šī darba grupa sanāca uz pirmo sēdi un nonāca
pie atziņas, ka ir jāizdara grozījumi vēl deviņos likumos, un šķiet, ka šis
process būs bezgalīgs.
Man bija iespēja piedalīties Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas sēdē, un man radās iespaids par komisijas locekļu nedalītu vēlmi beidzot
atrisināt šo jautājumu. Ir jāatzīmē, ka komisija izveidoja, manuprāt, ļoti
racionālu kalendāro plānu, līdz kuram datumam valdībai ir jāiesniedz Saeimā jauni
grozījumi šajā likumā, kā arī citos ar to saistītajos normatīvajos aktos.
Man ir liela cerība, ka Izglītības un zinātnes ministrija Ministru
kabinetā tiešām rosinās šo lietu un ka Ministru kabinets pie šā jautājuma
strādās. Tomēr, godātie kolēģi, man ir ļoti lielas bažas, vai, neskatoties uz to,
ka visi ir it kā „par”, šis jautājums atkal nesāks mest kārtējos lokus. Es ļoti
baidos, vai darba grupa savā nākamajā sēdē gribēs grozīt vairs tikai deviņus
likumus, tā varbūt šiem grozāmajiem normatīvajiem aktiem pievienos vēl atziņu, ka
ir jāgroza arī Satversmes 1.pants, ka ir jāgroza ANO Harta un varbūt ir jāizdara
grozījumi arī Vecajā Derībā, lai šo jautājumu beidzot atrisinātu.
Kolēģi, es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es apzinos, ka
šī pagaidām ir vēl deklaratīva norma, kura nedarbosies, kamēr nebūs izdarīti citi
grozījumi, bet tomēr likumā būs skaidri iestrādāta norma, ka likumdevējs atbalsta
to valsts vai pašvaldību nekustamo īpašumu, kas ir nepieciešami izglītības
vajadzībām, nodošanu valsts dibinātām augstskolām īpašumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam
sekretāram Rolandam Brokam.
R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais
sekretārs).
Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un
cienījamie deputāti! Paldies par doto iespēju uzstāties debatēs. Runājot par
deputāta Šadurska kunga ierosinājumu, kas paredz papildināt Valsts un pašvaldību
mantas atsavināšanas likuma 4.pantu ar sesto daļu, kura paredz bez atlīdzības nodot
valsts dibinātām augstskolām īpašumā valsts vai pašvaldību mantu, jāteic, ka šī
ideja ir principiāli atbalstāma.
Kā zināms, valsts dibinātām augstskolām ir atvasināts publiskās
personas statuss, gluži tāpat kā pašvaldībām. Turklāt pašreiz spēkā esošā
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma redakcija paredz iespēju valsts
mantu atsavināt pašvaldībai, kā arī pašvaldības mantu atsavināt valstij.
Ja Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā tiktu
ietvertas šādas normas, tās valsts dibinātām augstskolām radītu vienlīdzīgas
tiesības ar citiem atvasinātiem publisko personu subjektiem – pašvaldībām. Šāda
situācija no likumdevēju puses noteikti būtu korekta.
Taču, runājot par konkrēto priekšlikumu, vēlos uzsvērt un vērst
jūsu uzmanību uz to, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas
noteikumos jau ir ietverta norma, ka Ministru kabinets izstrādā grozījumus šajā
likumā, kuri reglamentē nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts dibinātu
augstskolu īpašumā.
Un tieši tagad pie tā notiek darbs. Diemžēl ir jāatzīst, ka
Šadurska kunga ierosinātie grozījumi, ja Saeima par tiem nobalsotu pozitīvi, raugoties
no juridiskā viedokļa, nedotu iespēju nekustamo īpašumu nodot valsts dibinātām
augstskolām, jo likuma 4.pants pēc būtības reglamentē nevis valsts nekustamo
īpašumu atsavināšanu, bet gan reglamentē to personu loku, kas varētu ierosināt
atsavināt mantu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungam ir kas piebilstams?
O.Spurdziņš. Paldies. Man nav nekas piebilstams, jo par komisijas
vēlmi šo jautājumu sakārtot Šadurska kungs jau ļoti precīzi izstāstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta
Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz
papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, – komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts, likumprojektu papildinot ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurā ir sakārtots kalendārais grafiks. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums par šā likuma
spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Priekšlikumus aicinu komisijā iesniegt līdz šā gada
31.martam.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības
punktu, mums ir jālemj vēl par diviem grozījumiem šodienas darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodien izsludinātajā
darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Ārijas
Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība
ir grozīta.
Ir arī vēl otrs Juridiskās komisijas lūgums izdarīt grozījumu
Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par
Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai
deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.
Un tagad skatīsim nākamo šodienas darba kārtības punktu –
likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Strādāsim, lūdzu, kolēģi, ar dokumentu Nr.2152! Uz otro lasījumu
likumprojektam ir iesniegti 38 priekšlikumi.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
Zalāna kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 2. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš
ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 4. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš
ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 7. ir deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums,
kurš nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam
Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! No deviņiem attīstības plānošanas
pamatprincipiem tikai vienā, kurā ir runa par atklātības principu, ir zināmas atrunas
par to, ka šā atklātuma principa pielietošana var būt arī ierobežota.
Es uzskatu, ka šeit nav absolūti nekādas loģikas, tāpēc ierosinu
atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir
kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Sergeja
Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 8. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās
komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 9. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Zalāna kunga priekšlikums – nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 10. – ministra Zalāna kunga priekšlikums –
nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 11. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums –
daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 14. – ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 15. – ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir
daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 19. – ministra Zalāna kunga
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu nav guvis ministra Zalāna kunga
21.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 22. – ministra Zalāna kunga priekšlikums –
nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 23. – deputātu Plinera kunga un Buhvalova kunga
priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas
24.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 24.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Deputāta Kučinska kunga 25.priekšlikums ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 26. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums –
nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ja šā likuma mērķis ir izstrādāt kaut kādu
papildu instrumentu Ministru kabinetam, tad tā ir viena lieta. Ja tas tiešām veicina
attīstības plānošanu kā tādu, tad, dzīvojot parlamentārā republikā, es domāju,
ka šī sistēma ir jāvada komisijai vai padomei, vai jebkurai citai institūcijai, kuru
būtu izvērtējis, atbalstījis, akceptējis parlaments – Saeima.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas
vārdā?
O.Spurdziņš. Mēs atbalstījām Kučinska kunga priekšlikumu, ka šo
uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Šis ir 26.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta
Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. Deputāta Kučinska kunga iesniegtais 27.priekšlikums
ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā
-, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 30. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums –
nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
O.Spurdziņš. 31. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 33. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī deputāta Kučinska kunga iesniegtais
34.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to visu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 37. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un 38. – komisijas priekšlikums, kas nosaka spēkā
stāšanās datumu, – ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Attīstības plānošanas
sistēmas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par iesniegšanas datumu šā gada
7.aprīli.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Starptautiskās palīdzības likums”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2154. Gribu teikt, ka Ārlietu komisija 2008.gada 6.marta
sēdē izskatīja un otrajam lasījumam atbalstīja likumprojektu „Starptautiskās
palīdzības likums”.
Pirmajā lasījumā noteiktajā termiņā mēs esam otrajam lasījumam
saņēmuši 12 dažādus priekšlikumus, un es jums tūlīt ziņošu par to, kā par šiem
priekšlikumiem ir lēmusi Ārlietu komisija.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 4. – pašas Ārlietu komisijas sagatavots priekšlikums
– ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Ārlietu komisija ir sagatavojusi arī 5.priekšlikumu,
un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Mēs komisijā esam akceptējuši arī Juridiskā biroja
iesniegto 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums sākumā
tika atbalstīts, bet pēc tam, pēc ilgām debatēm, komisija nolēma to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (No zāles dep. V.Orlovs:
„Kā jābalso?”) Vai Orlova kungs uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles dep.
V.Orlovs: „Es vienkārši gribu saprast!”) Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 8. – Ārlietu komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 10. – Ārlietu komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Starptautiskās
palīdzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Bērziņš. Paldies par atbalstu, godājamie kolēģi! Termiņš –
šā gada 28.marts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””.
Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Vispirms es savā un arī to citu
deputātu vārdā, kuri, būdami mediķi, ir ievēlēti Saeimā, gribu izteikt pateicību
visiem tiem deputātiem un Saeimas darbiniekiem, kuri otrdien atrada laiku un nodeva
asinis.
Tagad sāksim strādāt ar dokumentu Nr.2159 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””.
Iesniegti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 2.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Arī 3.priekšlikumu sagatavoja komisija, un tas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
prakses ārstiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Ņemot vērā to, ka šis likums ir ļoti saistīts ar
Pacientu tiesību likumu un komisija lūdz virzīt šos likumprojektus paralēli,
priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2.jūnijs.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs
Orlovs.
V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.2160 – likumprojektu „Grozījumi
Ārstniecības likumā”.
Iesniegti 26 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 3.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija,
un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 4. – veselības ministra Ivara Eglīša priekšlikums.
Komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Orlovs. 5. – priekšlikums, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 6. – deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Nav atbalstīts 8. – veselības ministra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Orlovs. 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 10. – veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts un
iekļauts 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau
nolēmām, ka tas ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 11. – veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 12. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 13.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 14. priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 15. –
Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 16. – veselības ministra
priekšlikums. Tas iestrādāts 18.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu
komisija. Arī 17.priekšlikums atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī komisijas sagatavotais 20.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 21.priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo
un darba lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Komisija neatbalstīja 22. – deputātes Ķikustes
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātes Sarmītes Ķikustes
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 49, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Orlovs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 24. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. 25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 26. – atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Orlovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs
atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
V.Orlovs. Šā gada 7.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas
Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR)
datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības
departamentam (IDD)”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie
kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2170 – likumprojektu „Par Nolīgumu starp
Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto
pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto
Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”.
Minētā nolīguma pamatā ir vienošanās starp Eiropas Savienību un
Amerikas Savienotajām Valstīm, un šī vienošanās paredz, ka šis nolīgums tiek
ratificēts visu valstu parlamentos.
Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par
Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa
pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu
Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Bērziņš. Šā gada 20.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas
vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”. Pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.2171 – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un
Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”.
Godājamie kolēģi! Šī ir konvencija, ar kuru Latvija pievienojas
Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centram (ECMWF) jeb, vienkāršākā
valodā runājot, Eiropas galvenajai meteoroloģiskajai institūcijai, kas faktiski
nodrošina zemeslodes atmosfēras pārraudzību un pārskatīšanu ik stundu un kas
nodrošinās arī to, ka mēs saņemsim patiesu informāciju par laika prognozi… Es
gribētu teikt – patiesāku informāciju par laika prognozi, kā arī precīzāku
prognozi par to, kas varētu notikt ar laikapstākļiem nākamajās 15 dienās.
No mūsu lēmuma ir atkarīgs, cik ātri mēs šo informāciju
saņemsim, un tāpēc komisijai ir priekšlikums nobalsot par šā likumprojekta
steidzamību un nobalsot par šo Konvenciju tieši šodien arī otrajā lasījumā, lai
mēs jau ar 1.aprīli varētu saņemt šo precīzo informāciju.
Gribu vēl piebilst to, ka šī precīzā informācija ir vajadzīga ne
tikai mums – cilvēkiem, kuri skatās laika ziņas, bet tā ir ārkārtīgi svarīga
arī zvejniekiem, kuri brauc jūrā, tā ir ārkārtīgi svarīga drošības struktūrām,
aviācijai, satiksmei, tā ir svarīga arī zemniekiem, lai apmēram zinātu, kā
rīkoties ar ražu, un tā tālāk, un tā joprojām.
Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par šā dokumenta
steidzamību, nobalsot par to pirmajā lasījumā un pēc tam arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli
vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECNWF) sadarbības līgumu” atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Latvija
pievienojas šai starptautiskajai konvencijai un faktiski nekādi priekšlikumi,
grozījumi vai labojumi šajā konvencijā nav iespējami, aicinu jūs atbalstīt tās
tūlītēju izskatīšanu šodien arī otrajā lasījumā un šo jautājumu slēgt.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas
vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” pieņemšanu
otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas izskatīšanas. Lēmuma projekts „Deklarācija „Par 1932. un
1933. gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!
2006.gada 28.novembrī Ukrainas Republikas parlaments pieņēma likumu par 1932. un
1933.gadā Ukrainā izraisīto badu – golodomoru. Savukārt Ukrainas prezidents,
parakstot šo likumu 2007.gada sākumā, vērsās pie visu valstu vadītājiem ar
aicinājumu atbalstīt ar rezolūcijām šā golodomora atzīšanu. Un, otrkārt,
viņš vērsās arī pie nacionālajiem parlamentiem un aicināja nosodīt golodomoru
un atzīt to par genocīdu pret ukraiņu tautu.
Gribu jūs, kolēģi, informēt, ka Ārlietu komisija ļoti nopietni
vairākās sēdēs izskatīja šo sākotnēji Dzintara Rasnača iesniegto dokumentu. Pa
šo laiku mums ir bijušas vairākas tikšanās arī ar Ukrainas Republikas vēstnieku.
Mēs esam savākuši arī visu informāciju par to, kas tad ir noticis pēc Ukrainas
prezidenta aicinājuma pasaules valstu vadītājiem. Gribu, kolēģi, jūs informēt, ka
paziņojumu par golodomoru ir pieņēmuši 15 valstu parlamenti, un es uzskaitīšu
šīs valstis. Tā ir Argentīna, Austrālija, Azerbaidžāna, Beļģija, Čehija,
Gruzija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Polija, Portugāle, ASV, Spānija un
Ungārija. Pēc diskusijām Ārlietu komisijā tika nolemts, ka mēs izveidosim savu
redakciju un nobalsosim „par” līdzvērtīgu atbalstu Ukrainai.
Mēs, uzreiz gan jāsaka, konstatējām, ka šī rezolūcija nav
vērsta ne pret kādu citu konkrētu trešo valsti. Šī rezolūcija vienkārši ir fakta
konstatējums par briesmīgo nodarījumu, kāds Ukrainas tautai tika nodarīts 1932. un
1933.gadā, kad Ukrainā, Pievolgā un citur faktiski bija ļoti laba labības raža.
Taču Padomju Savienībai bija starptautiskās saistības, un tai bija jāizpilda eksporta
pasūtījums. Tā rezultātā veselas teritorijas tika aplenktas ar armiju. Armija tur
tika iedzīta iekšā un faktiski tika atņemta visa labība. Tā rezultātā Ukrainā
apmēram piektdaļa iedzīvotāju nomira badā.
Šādas lietas nekad pasaulē vairs nedrīkst atkārtoties, un tāpēc
mēs uzskatījām, ka ir svarīgi pievienoties to valstu grupai, kuras ir atbalstījušas
šo Ukrainas valdības un Ukrainas prezidenta aicinājumu, un nosodīt šāda veida
lietas, atgādinot pasaules sabiedrībai par to, kādas briesmas ir notikušas
pagājušajā gadsimtā.
Godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo dokumentu un nobalsot
„par” to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es
uzaicinu visus šeit sēdošos Saeimas deputātus lielā vienprātībā un ar ievērojamu
balsu vairākumu atbalstīt šo deklarāciju.
Šīs deklarācijas atbalstīšana ir nepieciešama vairāku iemeslu
dēļ.
Viens no iemesliem ir tas, kā to ir atzinusi ne tikai Eiropas, bet
arī pasaules ievērojamāko politiķu un vēsturnieku daļa, ka Krievijas impērija nekad
vairs netiks atjaunota, ja būs spēcīga nacionāla, neatkarīga Ukrainas valsts.
Otrs iemesls ir tāds, ka mums tas ir jādara Ukrainas ukraiņu un
Latvijas ukraiņu labad. Proti, vēl pirms gada Kijevā – Ukrainas galvaspilsētā -,
kur ukraiņi sastāda majoritāti, laikraksti un žurnāli ukraiņu valodā tika pārdoti
mazākā skaitā nekā krievu valodā. Tik tālu ukraiņu tautu jau ir skāris
rusifikācijas vilnis. Mums viņiem ir jāpalīdz ar šo deklarāciju, un mēs
palīdzēsim. Ja viņi zinās, ka arī salīdzinoši mazā Latvija atbalsta viņu
nacionālos centienus, tas nāks viņiem par labu.
Līdzīgs stāvoklis ir arī Latvijā. Latvijas ukraiņu bērnu
vairākums diemžēl neapmeklē mūsu valsts dibināto ukraiņu skolu, bet apmeklē krievu
skolu. Arī pie mums tātad turpinās rusifikācijas process.
Kādā veidā tas turpinās? Es jums ar tiešu, precīzu piemēru
parādīšu, kā tas notika Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē pirms divām
nedēļām.
Tajā Pilsonības likuma izpildes komisija sēdē apsprieda Latvijas
Pirmās partijas biedra un īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās Kastēna
iesniegto multikulturālisma atbalstīšanas projektu…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lāča kungs, lūdzu, runājiet par
deklarāciju!
V.Lācis. Daudzes kungs, tas būs tieši par lietu – par to, ka mums
ir jāatbalsta arī Latvijas ukraiņi ar šo paziņojumu.
Būs! Pacietieties! Es nemaz nepārkāpju reglamentu.
Proti, septiņi latviešu deputāti šinī komisijā lielā
vienprātībā noraidīja Kastēna ierosināto multikulturālisma ideju, un tikpat lielā
vienprātībā pieci prokrievisko partiju deputāti atbalstīja šo ideju. Taču
visinteresantākais bija tas, ka pieklājīgu vārdu sadursmju laikā pie manis personīgi
ar retorisku jautājumu griezās bijušais Latvijas Pirmās partijas Saeimas deputāts
Stepaņenko un man jautāja (visi kolēģi to dzirdēja): „Lāča kungs, bet kā tad lai
es neatbalstu multikulturālisma ideju, jo mans tēvs ir ukrainis, bet māte ir
poliete?” Ko es šim kungam varēju atbildēt? Es teicu: „Redziet, jūs esat…”
„Kas es esmu?” viņš man jautāja tāpat kā Valsts prezidents Zatlers vienreiz
nejauši jautāja. Es teicu: „Redziet, jūs esat rusificēts slāvs!” Cita atbilde man
nevarēja būt. Un es uzskatu, Stepaņenko, ka tad, ja jūs esat īsts ukrainis, jums
ģimenē nav jārunā vis krievu valodā, bet gan jārunā ukraiņu valodā, un jums
mājās pie sienas vajadzēja būt ukraiņu nacionālā partizānu vadoņa Banderas
fotogrāfijai un hetmaņa Skoropadska fotogrāfijai, kurš 1918.gadā dibināja Ukrainas
valsti. (Izsaucieni no zāles. Dep. J.Pliners: „Par tēmu! Stepaņenko nav
zālē!”)
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, es jums atkārtoti aizrādu…
V.Lācis. Lūk! Un viņa māte esot poliete. Nu tad jums ir jāzina…
Viņa gan šeit nav klāt, ka Krakovā pēc Polijas okupācijas satikās gestapo
virsnieki…(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Par tēmu!”)
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, runājiet par deklarāciju!
V.Lācis. …un nolēma, ka poļu nacionālisms ir jāiznīcina.
Tātad mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts arī ukraiņu labad un
latviešu… Latvijā dzīvojošo ukraiņu labad.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es aicinu tiešām nenovirzīties no lēmuma projekta un runāt par
deklarāciju, par kuru mēs šobrīd runājam pirmajā lasījumā.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Es gribētu runāt par tiem dažiem priekšlikumiem, kurus ir
iesniedzis deputāts Uldis Grava, lai papildinātu šo dokumentu.
Runa ir par to, ka mēs faktiski nevienā no dokumentā esošajām
rindkopām skaidri nepasakām, ka šeit runa ir par genocīdu. Un es gribētu arī iebilst
manam godājamajam kolēģim Andrim Bērziņam, ka tie fakti, kurus jūs minējāt
sākumā, lai pastāstītu, kādā veidā šis lielais bads Ukrainā veidojās, ir
novecojuši. Taču jaunākie pētījumi pierāda, ka sistemātiskās un administratīvi
īstenotās metodes tomēr bija vērstas uz Ukrainas zemniecības kā šķiras
iznīcināšanu.
Es vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka apspriežamais dokuments nav vis
tiesību akts, bet gan politisks dokuments, kurā parlaments pauž savu politisko
vērtējumu par lielo badu Ukrainā. Un parlamentārieši vienmēr ir brīvāki savā
valodā nekā valdības pārstāvji. Turklāt es gribu arī atgādināt, cik ļoti mums
Latvijā bija nozīmīgs tas citu valstu parlamentu atbalsts, kuru pēc 1990.gada 4.maija
mūsu neatkarībai sniedza dažādu valstu parlamentārieši, un piebilst, ka tolaik
valdības klusēja.
Politiskajām deklarācijām ir liela nozīme, lai virzītu
likumdošanas procesu. Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt šo deklarāciju, un es lūdzu
atbalstīt arī deputāta Gravas 4.priekšlikumu – iekļaut vārda „terors” vietā
vārdu „genocīds”. Es nolasīšu priekšlikumu kopumā…
Sēdes vadītājs. Par to mēs runāsim vēlāk – nākamajā
lasījumā, Kalnietes kundze. Tad, kad par priekšlikumiem būs debates.
S.Kalniete. Jā, labi, bet tagad es pateikšu, kāpēc es to kopumā
uzskatu par pietiekami svarīgu.
Iekļaujot terminu „genocīds” deklarācijā par lielo badu
Ukrainā, mēs starptautiski paudīsim savu attieksmi arī pret pašreiz notiekošajām
diskusijām. Mēs tādējādi paudīsim savu attieksmi arī pret to, ka pašlaik spēkā
esošā definīcija – termina „genocīds” definīcija, tāda, kāda tā ir noteikta
1947.gada ANO konvencijā, – ir nepilnīga un ka tā faktiski traucē mums virzīties
tālāk uz to mērķi, ko mēs sev esam izvirzījuši, – panākt starptautisku
totalitārā komunisma nosodījumu.
Kā tad 1947.gadā tapa ANO konvencija un termina „genocīds”
definīcija? Tā tapa pēc PSRS uzstājīgās prasības izņemt ārā visus tos
formulējumus, kas tiešā vai netiešā veidā varētu attiekties uz Staļina režīma
īstenotajām masu represijām. Un tāpēc konvencijā netika iekļauts, piemēram, tāds
juridisks termins kā „democīds”.
Tas, kas notika bijušās PSRS teritorijā, it kā neiekļaujas ANO
konvencijā dotajā termina „genocīds” definīcijā. Definīcijas neatbilstība tiem
faktiem, kas tagad ir atklājušies pēc PSRS sabrukuma, ir daudzās starptautiskās
diskusijās un forumos kļuvuši par šķērsli, kas kavē mūs, kas šīs represijas esam
piedzīvojuši, panākt totalitārā komunisma noziegumu starptautisku nosodījumu.
Kopš PSRS sabrukuma mums ir atklājušies arvien jauni šausminoši
fakti, kas apstiprina, ka Staļina režīms šīs represijas īstenoja sistemātiski,
administratīvi plānotā veidā, pret visiem tiem, kas nepakļāvās režīmam. Un pie
šīm represijām pieskaitāma arī veselu tautu mērdēšana badā, kā tas notika ar
septiņiem miljoniem cilvēku Ukrainā.
Mēs visi šodien zinām, ka termina „genocīds” spēkā esošā
definīcija vairs neatspoguļo tos jaunos faktus, kas ir atklājušies.
Eiropas Komisija 9.aprīlī pirmo reizi rīko sabiedrisku tribunālu
par totalitārisma noziegumiem. Es esmu piedalījusies šā tribunāla sagatavošanā.
Sagatavošanas gaitā notikušajās diskusijās mēs, eksperti, atkal un atkal
atdūrāmies pret juridisko definīciju nepilnību. Mēs stundām ilgi lauzām šķēpus
par terminu saturu. Ir genocīds vai nav genocīds, ir totalitārisms vai nav
totalitārisms? Un kas ir totalitārs noziegums?
Tāpēc, es domāju, ir ļoti būtiski, lai mums šodien būtu
politiska griba lietas nosaukt īstajos vārdos. Tiesību normas taču ir cilvēku
pieņemtas, un cilvēku varā ir tās mainīt tad, ja tās neatbilst realitātei!
Latvijai pēc visa, kas 20.gadsimtā ir noticis ar mūsu valsti un
tautu, ir jābūt starp tām valstīm, kas aktīvi iestājas par novecojušās termina
„genocīds” definīcijas paplašināšanu. Tāpēc deklarācijā „Par 1932. un
1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu” mums ir politiski skaidri
jāpasaka, ka tas bija genocīds, ko Staļina režīms sistemātiski, izmantojot
administratīvas metodes, īstenoja pret Ukrainas tautām, tās mērdēdams badā. Citu
valstu parlamenti bez šaubīšanās ir raksturojuši notikušo Ukrainā kā genocīdu. To
ir darījuši Austrālijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Kanādas, Gruzijas un Polijas
parlamenti. Mums tas ir jādara arī tādēļ, lai starptautisko sabiedrību tuvinātu
izpratnei par Staļina režīma noziegumu kolosālo mērogu.
Un tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un tad, kad mēs izskatīsim
šo deklarācijas projektu pirmajā lasījumā, atbalstīt termina „genocīds”
iekļaušanu deklarācijas tekstā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Manās rokās ir vēl viens dokuments. Tas ir tapis
Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, un tajā ir runa par Ukrainā notikušā golodomora
starptautiskas nosodīšanas nepieciešamību.
Un interesanti ir tas, ka šis dokuments ir tapis Pārraudzības
komitejā, šo dokumentu vispirms parakstīja Pārraudzības komitejas dalībnieki. No
Latvijas tur ir divi. Viens ir Boriss Cilevičs, otrs esmu es – Juris Dobelis. Nezin
kāpēc Cileviča paraksta šeit nav.
Tālāk. Šo dokumentu izplatīja Parlamentārajā Asamblejā, un to
parakstīja vēl divi mūsu valsts delegācijas pārstāvji – gan no pozīcijas, gan no
opozīcijas. Tātad Circenes kundze parakstīja un Bērziņa kungs parakstīja. Te nu tas
ir! Te ir skaidri pateikts, ka tie ir Ukrainas tautas pārstāvji, kas kļuva par golodomora
upuriem.
Kāpēc ir jāuzsver tas, kas notika Eiropas Padomes Parlamentārajā
Asamblejā? Šajā asamblejā darbojas 46 valstu pārstāvji. 46 valstu! Un ļoti daudzu
valstu pārstāvji ir parakstījuši šo dokumentu. Bet nav neviena Krievijas pārstāvja
starp parakstītājiem.
Un es atceros šo te dažu vīreļu uzstāšanos tad, kad mēs
pirmoreiz runājām par minēto dokumentu. Atceros viņu vēlmi paildzināt, novilcināt
šīs lietas izskatīšanu. Un pamatojums bija līdzīgs tam, kas izskan no vairāku
Krievijas pārstāvju mutēm, – ka tas jau neesot nekas sevišķs. „Ziniet, visā
lielajā PSRS jau tas pats notika.” Un tā tālāk.
Godīgi sakot, tas, ka citur slepkavo, zog un laupa, nenozīmē, ka
nevajag nosodīt arī citā vietā to pašu. Nav jau par to runa! Runa ir par to, ka ir
skaidri saskatāms genocīds pret Ukrainas tautu. Tieši pret Ukrainas tautu! Jo ne jau
velti ukraiņi vairākkārt ir uzsvēruši sava valstiskuma nepieciešamību –
atšķirībā no visas tās „slavenās” (pēdiņās) PSRS. Un līdz ar to man arī
liekas, ka ir pareizāk, ja šo ļaunprātīgo rīcību pret Ukrainas tautu mēs savā
dokumentā uzsveram kā genocīdu. Tas tiešām tā ir!
Atcerēsimies, kā PSRS apmēram 1934.gadā sāka veidoties
ārkārtīgi īpatnējs stāvoklis, kad diktators Josifs Staļins izmantoja
ultrašovinistus – krievus -, lai nostiprinātu savu ietekmi! Ja kāds pašķirsta
tālaika grāmatas – mācību grāmatas fizikā, matemātikā, ķīmijā -, tad
izrādās, ka visu labāko, kas pasaulē ir bijis, ir izgudrojuši krievi. Palasiet šīs
tālaika grāmatas! Ļoti interesantas. Un līdz ar to, neapšaubāmi, formāli bija PSRS,
formāli bija padomju tauta, bet faktiski – lielkrievu šovinisma piesātināta
„ļaunuma impērija”.
Sakarā ar to, neapšaubāmi, ir jāuzsver šīs nacionālās
prioritātes, un šinī gadījumā tā ir ukraiņu nacionālā prioritāte.
Kolēģi! Es tiešām aicinu padomāt par to, jo tas ieguldījums, ko
mēs dosim nacionālā jautājuma risināšanai Ukrainā, nāks par labu arī mums
pašiem, risinot mūsu nacionālos jautājumus šeit, Latvijā. Neapšaubāmi, nekad mēs
nesaņemsim būtisku atbalstu no Krievijas, un par to nebūtu ko brīnīties. Šis manis
minētais dokuments vienkārši ir kārtējais lietiskais pierādījums tam, kā Krievija
šodien izturas pret citu tautu ciešanām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diezgan dīvaina ir atbildīgās komisijas,
tātad Ārlietu komisijas, rīcība, ko varētu raksturot ar vārdiem „grib, bet
bail”. Tikai nevar īsti saprast – no kā. Grib nosaukt visu Ukrainā notikušo
īstajā vārdā, bet bail. Gravas kungs to ir izdarījis savos priekšlikumos, un es
atbalstu viņa iesniegto 2., 3. un 4.priekšlikumu…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par priekšlikumiem runāsim vēlāk
– nākamajā lasījumā. Mēs tagad runājam par lēmuma projektu kopumā.
P.Tabūns. Jā, deklarācija kopumā ir jāpastiprina. Jāpastiprina ar
attiecīgiem vārdiem, kas skaidri un gaiši pauž mūsu attieksmi, Latvijas parlamenta
attieksmi, pret Ukrainā notikušo un arī pret 50 gados notikušo. Tā ir savas
attieksmes pateikšana kārtējo reizi. Parasti baidāmies runāt par Latvijā notikušo
genocīdu. Tāda izvairība, nenoteiktība, kas ir šajā tekstā, ir visai dīvaina.
Redziet, iznāk tā: mēs respektēsim Ukrainas tiesības vērtēt to kā genocīdu,
respektēsim tikai ukraiņu nostāju, bet paši nevaram pateikt, jo nesaprotam…
dzīvojam kaut kur kosmosā un nevaram pateikt, ka tas bija genocīds pret ukraiņu tautu.
Draugi mīļie, tāda nenoteiktība, tāda mīkstmiesība, kāda jau bieži vien ir
parādījusies parlamentā, man nav pieņemama! Ir jāpasaka skaidri un gaiši: jā, bija
genocīds, un mēs to nosodām!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs runājam par lēmuma
projektu pirmajā lasījumā – pēc tieši tādiem pašiem noteikumiem kā par
likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lēmuma projektu tagad apspriežam konceptuāli.
Ja mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā, tad otrajā lasījumā runāsim par konkrētiem
priekšlikumiem.
Debatēs vārds deputātam Uldim Gravam.
U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie deputāti! Pagājušais gadsimts ir bijis nežēlīgs.
Vēsturnieki ir aprēķinājuši, ka dažādu valdību rīcības dēļ 20.gadsimtā ir
nogalināti 174 miljoni cilvēku. Komunistiskie režīmi ir atbildīgi par 110 miljoniem
no šiem cilvēku nāves gadījumiem, no kuriem Padomju Savienība ir atbildīga par 62
miljoniem, „sarkanā” Ķīna – par 35 miljoniem. Nacistiskā Vācija – 21 miljonu.
Un šis saraksts turpinās. Un, kad raugās uz šiem atbaidošajiem skaitļiem, iznāk, ka
latviešu tautas traģiskais liktenis gandrīz nobāl citu traģēdiju priekšā. Un tā
tas ir arī ar šodien apskatāmo deklarāciju par to, kas notika Ukrainā pirms 75
gadiem, kad staļiniskais režīms iznīcināja bada nāvē, tā saucamajā golodomorā,
veselu piekto daļu no ukraiņu tautas. Turpat divu gadu garumā katru dienu badā nomira
25 tūkstoši cilvēku. Tātad katru stundu nomira tūkstotis cilvēku. Un tāpēc, kā
jau Ārlietu komisijas priekšsēdis minēja, 2006.gada 28.novembrī Ukrainas parlaments
pieņēma likumu, nosaucot 1932. un 1933.gadā Padomju Savienības izraisīto badu par
genocīdu (tas ir tas vārds, kas tika lietots Ukrainas parlamentā!), un aicināja
pārējās pasaules valstis pieņemt līdzīgas deklarācijas.
Te burta kalpi varētu teikt: atgriezīsimies pie ANO pieņemtās
definīcijas! (Un Sandra Kalniete jau šo jautājumu apskatīja.) Taču, ja mēs vadāmies
pēc ANO pieņemtās definīcijas, tad jāņem vērā, ka ANO ir deklarējusi, ka pasaulē
ir tikai divreiz noticis genocīds: viens ir holokausts, un otrs – Ruandas cilšu
slepkavības.
Bet, lūk, šī deklarācija… tai taču nav nekāda juridiska spēka!
Šī deklarācija runā par to, kāds ir latviešu tautas raksturs un viņu, šo latviešu
tautas pārstāvju, nostāja šinī jautājumā. Šis ir dziļi morāls jautājums – vai
mēs atbalstām ukraiņu tautu, kura saka, ka pret viņiem ir noticis genocīds, vai mēs
to neatbalstām.
Un tāpēc, kad šā gada 1.februārī Latvijas ārlietu ministrs
Māris Riekstiņš ieradās Kijevā, viņam šajā tikšanās reizē Ukrainas parlamentā
tika pievērsta ļoti liela vērība. Un, ja mēs paskatāmies preses arhīvos, tad ko
mēs redzam? Tanī dienā Ukrainas avīzēs ir rakstīts – kas? Tas, ka Latvija atzīst
Ukrainas golodomoru par genocīdu. Tas ir tas, kas parādījās Ukrainas avīzēs!
Bet, kad no Ārlietu ministrijas uz Saeimas Ārlietu komisiju atnāca
sagatavotā deklarācija par to nežēlību, kas notika Ukrainā, tad vārds
„genocīds” tanī vairs nebija atrodams. Nekur tanī netiek pieminēta nedz Padomju
Savienība kā valsts, nedz totalitārais komunisms kā režīms, kas šo genocīdu
izraisīja. Tanī ir teikts, ka Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij nav
pieņemama cilvēku iznīcināšana. It kā, ja mēs nebūtu dalībvalsts šajās
organizācijās, mums būtu pieņemama cilvēku iznīcināšana.
Un tāpēc ir šī deklarācija jāizlabo, nedrīkst izvairīties no
šā vārda – „genocīds”. Un, lai mēs saprastu šo starpību, uzsveru: nav 15
valstis pieņēmušas deklarāciju tikai par golodomoru. Nē! Viņas ir
pieņēmušas deklarāciju par genocīdu.
Un iepazīsimies ar to, ko citas valstis saka par šo notikumu!
Lietuva un Igaunija pieņēma deklarāciju par genocīdu. Vai mēs
varam darīt ko mazāk?
Kanāda ne tikvien pieņēma rezolūciju par genocīdu, bet arī
pateica (un uzklausiet arī jūs to!): „Mēs nosodām jebkādu mēģinājumu noliegt vai
mazināt šo vēsturisko patiesību, runāt par to kā kaut ko mazāku par genocīdu.”
Lūk, tā Kanādas parlamentārieši ar savu piemēru uzrunā jūs!
Amerikas Savienotās Valstis pat pieņēma rezolūciju Nr.562, ka ir
jānodod valstij piederoša zeme, lai varētu uzcelt pieminekli Ukrainas genocīda
upuriem.
Un tā mēs varam nosaukt valsti pēc valsts… Argentīna. Nolasīšu
oriģinālvalodā: „…se constituyó ne el mayor genocidio de la historia
contempor?nea [..].” (No zāles dep. J.Dobelis: „Nicht verstanden!”)
Kā tas tulkojams? Genocīds – tā tas tulkojams!
Austrālija. Ko saka Austrālija? „…one of the most heinous acts
of genocide in history;”. (No zāles: „Valsts valodā! Tulkojumu!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu valsts valodā!
U.I.Grava. Tulkojumā tas skan: „…viens no visbriesmīgākajiem
genocīda noziegumiem”.
Itālija: „…in memoria delle vittime del genocidio;”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tomēr valsts valodā!…
U.I.Grava. Tātad visur tiek lietots vārds „genocīds”. Es
pārtulkoju visu.
Un, lūk, te nu mēs esam! Vai mēs ejam kopā ar visām pārējām
pasaules valstīm, kas nebaidās no šā vārda? Nu tas taču nebija tik sen, kad mēs
visi pēc Sandras Kalnietes ierosinājuma bijām kopā „Baltijas ceļā”! Toreiz
baltieši sadevās rokās un kopā dziedāja: „Igaunija, Latvija, Lietuva!” Vai tagad
mēs gribam izstāties no šā „Baltijas ceļa”, neiet vairs kopā? (No zāles dep.
J.Dobelis: „Negribam taču!”) Vai mēs gribam iet kopā ar vienīgo Eiropā
palikušo diktatūru – Baltkrieviju? Ja mēs esam brīva tauta, brīvas tautas
pārstāvji, mēs varam arī kādreiz balsot pēc savas pārliecības un sirdsapziņas.
Un tāpēc es domāju, ka mēs neesam gatavi iziet ārā un Saeimas
priekšā uzvilkt baltu padošanās karogu, apliecinot savu pakļaušanos vai savas
bailes, vai savu verdzību Krievijas priekšā. Ja mums ir kāda pašcieņa, kāda
līdzjūtība kaimiņu sāpēm, kāda taisnības izjūta, tad neizvairīsimies no šā
vārda „genocīds”!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Es vēlētos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes 21.pants
noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un Saeimas kārtības ruļļa
50.pants noteic, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet ir saņemts
divpadsmit Saeimas deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam: saskaņā
ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu tiek lūgts sēdi turpināt bez pārtraukuma. (No
zāles: „Jā! Nē! Nevajag!”)
Kā es saprotu, domas dalās. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdi turpinātu bez
pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, trīsdesmitajos gados terors
valdīja visā Padomju Savienībā. Represijas tika vērstas pret visām Padomju
Savienībā dzīvojošām tautām, un par to mums šeit nav nekādu domstarpību.
Tomēr es gribētu atbalstīt to viedokli, ka represijas Ukrainā 1932.
un 1933.gadā bija ļoti rūpīgs, īpaši izplānots pasākums, lai likvidētu ukraiņu
nācijas mugurkaulu, ukraiņu zemniecību, lai pēc tam varētu īstenot gan Ukrainas
centrālās daļas, gan arī Austrumukrainas kolektivizāciju un vēlāk arī
rusifikāciju. Un jāsaka atklāti, ka Staļinam tas izdevās veiksmīgi, un šīs
politikas sekas mēs redzam vēl šodien – šodienas Ukrainā.
Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, neskatoties uz to, ka ārlietu
speciālistiem ir raksturīga diplomātiska valoda (un par to mums šeit nebūtu
jābrīnās!) es arī aicinu lietas saukt īstajā vārdā un tad nobalsot par
deklarāciju kopumā. Un tad, kad balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, aicinu
atbalstīt 4.priekšlikumu. Aicinu, tāpat kā vairākums iepriekšējo runātāju,
astotajā rindkopā vārdu „terors” aizvietot ar vārdu „genocīds”, jo tiešām
tas, kas tika īstenots 1932. un 1933.gadā Ukrainā, bija genocīds pret ukraiņu tautu.
Sauksim lietas īstajā vārdā!
Aicinu balsot. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Dzintar,
pareizi!” Dep. J.Dobelis: „Malacis!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Visvaldim
Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā
es pirmais uzstājos debatēs, es nezināju, kāda būs pārējo deputātu – es uzsveru,
latviešu partiju deputātu – attieksme pret šo jautājumu. Es priecājos par šo
attieksmi. Un es izsaku gandarījumu par deputāta Gravas uzstāšanos un visā pilnībā
atbalstu šos nepieciešamos labojumus.
Un vēl es izsaku protestu šoreiz Saeimas priekšsēdētājam Daudzem,
kurš mēģināja neļaut man runāt, it kā es novirzoties no tēmas. Nākamie runātāji
visi vēl vairāk aizgāja sānis no šīs tēmas… (Runā reizē.)
Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs
nedrīkstat šādi te runāt no tribīnes…
V.Lācis. Kā es nedrīkstu? Es runāju par Ukrainas un Latvijas
vēsturi saistībā ar ukraiņiem Ukrainā un ukraiņiem Latvijā. Un es nedrīkstu
runāt? Nepiekrītu jums!
Sēdes vadītājs. Diskusijas starp Saeimas sēdes vadītāju un
deputātiem nav pieļaujamas. Es jums izsaku aizrādījumu.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Paldies Ārlietu komisijai par atbalstu. Lēmuma
projekts, kuru es biju iesniedzis, tapa ilgā laikā. Bija sarunas gan ar ukraiņu
parlamentāriešiem, bija sarunas gan ar Latvijas vēstniecības pārstāvjiem Ukrainā,
gan Ukrainas vēstniecības pārstāvjiem Latvijā. Bija nopietns darbs, lai apkopotu
visus tos dokumentus, kuri liecina par pasaules valstu sabiedrisko domu, atbalstot
Ukrainas tautu un nosodot genocīdu, kā rezultātā pagājušā gada maijā es Ārlietu
komisijā iesniedzu savu deklarācijas projektu. Šis projekts nedaudz atšķiras, bet,
manuprāt, pati genocīda būtība jau ir formulēta šā projekta otrajā un trešajā
rindkopā.
Ja ir politiķi, kuri uzskata, ka noteikti ir jābūt vārdam
„genocīds”, tad es piekrītu Gravas kunga 4.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Par priekšlikumiem otrajā lasījumā…
Dz.Rasnačs. Jā, par priekšlikumiem pēc tam. Taču, ja runā par šo
deklarāciju kopumā, tad, manuprāt, tā ir perfekti izstrādāta. Ja mēs skatāmies
6. … ja mēs skatāmies vienu daļu no šīs deklarācijas, kur ir minēts, ka mēs
pievienojamies, un uzskaitām, kādām valstīm mēs pievienojamies, …tātad šo valstu
izteiktajiem vērtējumiem, tad, izlasot šo valstu izteiktos vērtējumus, mēs redzam,
ka katrā no šo valstu vērtējumiem ir vārds „genocīds”. Katrā! Līdz ar to mēs
ar šo deklarāciju pasakām, ka mēs to nosaucam par genocīdu. Tas ir tas, ko ir
piedāvājusi Ārlietu komisija. Tas ir diplomātiski it kā korektākais ceļš,
savukārt tas, ko ir piedāvājis vienīgais priekšlikumu iesniedzējs – deputāts
Grava, tas ir tiešākais, skaidrākais, bet varbūt diplomātiski ne tik korektais
ceļš.
Taču tas neliedz man atbalstīt Gravas kunga priekšlikumu, un es to
atbalstīšu.
Jāteic, ka igauņu Rīgikogu jau izteica savu viedokli pirms…
Uzminiet – pirms cik gadiem? Pirms vairāk nekā 14 gadiem – 1993.gadā.
Lietuvas Seims savu nosodījumu izteica 2005.gadā.
Un es vēlreiz gribu ļoti lielu paldies pateikt Ārlietu komisijai par
to, ka šodien mēs pieliksim punktu tam, kas mums jau sen bija jāizdara. Taču labāk
vēlāk nekā nekad!
Un es gribu aicināt deputātus, kas sēž pa kreisi no Saeimas
Prezidija, atcerēties, ka daudzi no jums ir arī Ukrainas atbalsta un sadarbības grupā
un ka ukraiņu deputāti mums ir draugi neatkarīgi no tā, kurās partijās viņi ir. Es
varu jūs informēt, ka, piemēram, lemjot par likumu, kurā ir atzīts šis golodomora
fakts, no 33 Sociālistu partijas deputātiem 30 balsoja „par” šo rezolūciju.
Tā ka esiet vismaz solidāri ar saviem politiskajiem partneriem
Ukrainā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles:
„O-o-o!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzmanīgi uzklausot visu šo
pretkrievisko „šabašu”, PCTVL frakcija ir mainījusi savu viedokli –
nepiedalīties šajās spēlītēs. Mēs konsekventi balsosim „pret” katru
priekšlikumu un pret šo murgaino lēmuma projektu kopumā.
Paldies. (No zāles dep. P.Tabūns: „Brauc mājās!”)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Vai Ārlietu komisijas vārdā Andrim Bērziņam būtu
kas piebilstams?
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi deputāti! Es aicinu nobalsot par šo
likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam acīmredzot skatīt priekšlikumus uzreiz
jau otrajā lasījumā, kuri mums ir pavisam septiņi. Tādējādi mēs varēsim
izšķirties par to, kāda tad būs galīgā redakcija, jo es piekrītu tam, ko teica
vairāki deputāti, – tam, ka, protams, Saeimas deputāti, parlamentārieši, ar savu
balsojumu var atļauties pateikt daudz vairāk nekā, pieņemsim, ierēdņi, kuri strādā
Ārlietu ministrijā, vai attiecīgos amatos esoši cilvēki, kuru darbību tomēr
reglamentē kādi citi likumi, nevis tikai tautas uzticības votums… Balsosim, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Deklarācija „Par
1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” pirmajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.
A.Bērziņš. Paldies, godājamie kolēģi, par atbalstu! Saskaņā ar
Saeimas kārtības ruļļa 118.panta devīto daļu aicinu jūs, godājamie kolēģi,
izskatīt šo lēmuma projektu tūlīt arī otrajā lasījumā, tāpēc aicinu atšķirt
dokumentu Nr.2153. Šeit ir pievienota tabuliņa, kurā jūs redzat visus priekšlikumus,
kas ir saņemti dokumenta skatīšanas laikā. Un jūs redzat arī komisijas viedokli, par
kuru, protams, var balsot.
Tādējādi jūsu tabuliņā kopumā ir redzami pieci priekšlikumi.
Tātad mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus.
1. ir deputāta Ulda Gravas priekšlikums, kas faktiski deklarācijā
redakcionāli precizē trešo sadaļu. Komisija uzskatīja, ka līdz ar to šā teikuma
labskanīgums zaudē, un nolēma to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim. (No zāles: „Juri, tu kļūsti nekaunīgs! Mēs uztaisīsim tev
„golodomoru”!”)
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šeit ir runa par principu, jo šis golodomors
nebija nejaušs pasākums, un tāpēc es nevaru piekrist tam, ka šā vārda
neievietošana uzlabotu daiļskanīgumu vai vēl kaut ko. Jo visa komunistiskā terora
būtība ir tāda, ka tā bija sistēma. Tas nebija nekas nejaušs! Es tiešām aicinu
jūs, kolēģi no jebkuras partijas, iedziļināties šinī priekšlikumā! Un neatkarīgi
no tā, kurš to būtu iesniedzis, es to būtu atbalstījis.
Tā lietas būtība ir tāda, ka sistemātiski tika nīdēta Ukrainas
tauta. Tas bija vesels pasākumu komplekss, un ne jau kaut kas kaut kur. Tā ka visi šie
konkrētie priekšlikumi parāda šīs sistēmas būtību, un es neredzu, ka šā vārda
ievietošana varētu bojāt visu šo saturu. Taisni otrādi! Tas konceptuāli papildina
pašu būtību, kas ir vajadzīga šajā rezolūcijā.
Bez tam es nevaru piekrist, kolēģi, šai dalīšanai, ka, lūk,
Saeima to var atļauties, bet tas Ārlietu ministrijas ierēdnis nevar atļauties. Es tam
pilnīgi nepiekrītu! Kurš tad ir tas, kas dod uzdevumu ministrijai? Tā ir Saeima! Un
ministrijas pilda, ko tām liek darīt Saeima. Un tas ir pats galvenais! Paņēmieni…
labi, lai nu būtu tur tādi vai šitādi… Ar kuru kopā ēst pusdienas un ar kuru
neēst – tas ir cits jautājums. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Vai tas ir par
tēmu?” Dep. I.Rībena: „Vai tas ir par priekšlikumu?”)
Jo skaidrāks un precīzāks šis dokuments būs, jo vieglāk būs tam
ministrijas ierēdnim strādāt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Aicinu tomēr runāt par priekšlikumu. Debates beidzam.
Vai Bērziņa kungam ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.
– deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 9, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Arī 2.priekšlikums ir deputāta
Ulda Gravas priekšlikums. Ierosinu papildināt tekstu ar vārdiem „lai to
iznīcinātu”. Komisija uzskatīja, ka pašā tekstā, pašā rindkopā jau tā galvenā
doma ir pateikta, un vienkārši šā iemesla dēļ neatbalstīja minēto priekšlikumu. (No
zāles: „Balsojam!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 8, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! 3. un 4. – deputāta Ulda Gravas
priekšlikumi – tika ārkārtīgi uzmanīgi izanalizēti. Un, lai gan tabulā ir
rakstīts „Neatbalstīt”, faktiski ierosinātais variants bija tāds, ka mēs to
daļēji atbalstījām, jo izveidojām Ārlietu komisijas redakciju, attiecīgi
papildinājām astoto rindkopu. Taču, ja ir deputāti, kas uzskata, ka par šiem
priekšlikumiem ir jābalso, tad esmu gatavs…
Attiecībā uz 3.priekšlikumu – formālā pozīcija ir neatbalstīt.
(No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ulda
Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 8, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. 4. – deputāta Ulda Gravas priekšlikums – ir
tiešām principiāls priekšlikums. Es uzskatu, ka deputāti varētu savu attieksmi paust
ar konkrētu balsojumu par konkrētu vārdu. Komisijā bija pietiekami lielas diskusijas,
un mēs, es jums varu teikt godīgi, pieturējāmies pie diplomātiskākas šā teksta
formas, nekā tas izskanēja vienā otrā uzstāšanās reizē šodien.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei… Jūs vēlaties runāt
par procedūru? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsojam „par”! Visi piekrīt,
Sandra!”)
S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu. Kāpēc komisijā radās
5.priekšlikums? Tāpēc, ka visi iepriekšējie tika noraidīti. Un tas priekšlikums
tika atbalstīts kā iespējamais kompromiss, lai tomēr vārds „genocīds” šajā
deklarācijā parādītos. Es uzskatu, ka, ja deputāti nobalsos un atbalstīs
4.priekšlikumu, tad faktiski 5.priekšlikums zaudēs savu jēgu.
Paldies. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 6, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! 5.priekšlikums līdz ar to pēc
būtības ir lieks, un es aicinu to noraidīt. Tas nav balsojams, bet es aicinu to
noraidīt ar balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Ārlietu komisijas
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši
visus priekšlikumus. Aicinu nobalsot par dokumentu kopumā otrajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta
„Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas
tautu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Lēmums par deklarāciju
pieņemts.
A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma
projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”
(Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam”.
Vai kāds vēlas ziņot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
vārdā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nav iebildumu!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada
domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada
31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz
2008.gada 2.jūnijam”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka likumprojekts
„Invaliditātes likums” ir skatāms kopā ar likumprojektu „Pacientu tiesību
likums”. Tā kā likumprojektam „Pacientu tiesību likums” priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 2.jūnijam, komisija lūdz Saeimu
atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam
„Invaliditātes likums” līdz šā gada 2.jūnijam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Invaliditātes likums”
(Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada 13.martā. Lūdzu zvanu!
Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada
13.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir
izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ārijas Kozlovskas
atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.
Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ārijas Kozlovskas
atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas
apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Juridiskā komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu
„Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.
Lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zaigas Vrubļevskas
atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir
aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir
izskatīti. Taču man ir jums jāziņo, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu
jautājumus, ko iesnieguši pieci frakcijas „Jaunais laiks” deputāti.
Viens no minētajiem jautājumiem ir adresēts Ministru prezidentam
Ivaram Godmanim. Tas ir jautājums „Par Pasta bankas projektu”. Jautājums tiek
nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.
Un otrs jautājums ir adresēts finanšu ministram Atim Slakterim. Tas
ir jautājums „Par inflācijas prognozi un budžeta izpildi”. Jautājums tiek
nodots finanšu ministram Atim Slakterim.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! …Es atvainojos! Reģistrēsimies ar
balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Es gribētu lūgt savas cienījamās kolēģes doties uz Sarkano zāli
nevis pulksten 13.00, bet pulksten 13.15.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis,
Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs,
Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Leopolds
Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs, Artis
Pabriks un Gunārs Upenieks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde
2008.gada 13.martā
Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
Datums: 13.03.2008. 09:08:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2139 nodošanu komisijai
Grozījums Krimināllikumā
Datums: 13.03.2008. 09:13:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2141 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par pašvaldībām”
Datums: 13.03.2008. 09:17:48 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2149 nodošanu komisijai
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”
Datums: 13.03.2008. 09:44:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2175
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”
Datums: 13.03.2008. 09:45:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2176
Lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”
Datums: 13.03.2008. 09:46:42 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2178
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 09:49:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2035 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 09:50:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2036 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 09:52:30 bal012
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 09:54:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2146 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Konkurences likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:09:52 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2155 pieņemšanu 3.lasījumā
Ēku energoefektivitātes likums (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:13:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2156 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par aviāciju” (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:16:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2157 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:24:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2158 pieņemšanu 3.lasījumā
Pārapdrošināšanas likums (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:27:20 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2032 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:28:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2031 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:29:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2033 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:31:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2070 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Gada pārskata likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:04:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2067 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:05:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2069 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:06:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2138 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:10:48 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2119 steidzamību
Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:20:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2119 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:23:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /04.09.2008./
Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:24:36 bal028
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /18.03.2008./
Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:26:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2145 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:34:58 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:36:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2151 pieņemšanu 2.lasījumā
Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:39:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:43:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu
Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:45:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2152 pieņemšanu 2.lasījumā
Starptautiskās palīdzības likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:48:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2154 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:49:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2159 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:53:22 bal037
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:54:22 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2160 pieņemšanu 2.lasījumā
Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD) (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:56:12 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2170 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:58:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 steidzamību
Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:59:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 pieņemšanu 1.lasījumā
Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 12:00:14 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 pieņemšanu 2.lasījumā
Datums: 13.03.2008. 12:33:04 bal043
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:42:02 bal044
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2059 pieņemšanu 1.lasījumā
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:46:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:47:00 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:48:00 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:49:48 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:50:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:51:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2153 pieņemšanu 2.lasījumā
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam””
Datums: 13.03.2008. 12:52:16 bal051
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2167
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Invaliditātes likums” 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam””
Datums: 13.03.2008. 12:53:32 bal052
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2168
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Mackevičam šā gada 13.martā
Datums: 13.03.2008. 12:54:04 bal053
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2183