Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde 2007.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 20.septembra sēdi.

Un, kā parasti, vispirms lemjam par izmaiņām darba kārtībā.

Kā pirmo esam saņēmuši deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Buhvalova, Kabanova un Mitrofanova iesniegumu: „Lūdzam saīsināt termiņu, kurā
deputātiem ir iespējams iepazīties ar minēto deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, un saskaņā ar
Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut šo likumprojektu Saeimas 20.septembra sēdes
darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi”.”

Godātie kolēģi! Viens var izteikties „pret”, viens – „par”
(No zāles: „Balsot!”), bet pirms tam es vēlos informēt jūs, ka Prezidijs ir
noraidījis (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi darīja!”) šo lūgumu
saīsināt termiņu. Taču jautājums ir izlemjams Saeimas Sēžu zālē.

Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt „par”. (No
zāles dep. J.Dobelis: „O-o!”)

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti!

Cienījamie Latvijas cilvēki!

Kā jūs visi droši vien zināt, treknie gadi, septiņi treknie gadi,
par kuriem runāja Kalvīša kungs pirms tikai diviem gadiem, ir galā. Tagad sākas
grūtie gadi. Nu mūsu darba kārtībā stāv tādi jautājumi kā algu iesaldēšana,
taupība un tā tālāk.

Bet kāpēc gan nesākt ar ļoti vienkāršu lietu – samazināt tā
saucamās Gaismas pils tēriņus? Kā jūs visi droši vien zināt, būvnieku firmas
pieprasa gandrīz pusmiljardu latu šā fantastiskā nama celtniecībai. Manuprāt, šīs
summas ir mākslīgi paaugstinātas un mēs šajā situācijā nevaram to atļauties.

Es domāju, ka Latvijai ir vajadzīga jauna Nacionālā bibliotēka,
bet ne tāda, ne tajā laikā un ne par šādu naudu. Es domāju, ka šo projektu mēs
„apraksim” jebkurā gadījumā, jo pat Ministru prezidenta kungs teica, ka mēs
īstenosim Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu tikai tad, kad būs nauda. Bet
kāpēc mēs nevaram to darīt, tā teikt, ar likuma spēku? Mums vajag mainīt likumu, jo
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums pašlaik nestrādā. Tur
ir rakstīts, ka projekts jāīsteno līdz 2008.gadam. Tas neizdosies.

Cienījamie deputāti! Man šķiet, ka Latvijas tauta gaida no jums
risinājumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par termiņa
saīsināšanu un šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par iekļaušanu. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Šis jautājums nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā un automātiski tiek pārcelts uz nākamās sēdes darba kārtību.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisija ir apspriedusi likumprojektu „Grozījumi Valsts drošības iestāžu
likumā” pirmajā lasījumā. Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu un lūdz
iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā tā izskatīšanu pirmajā
lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? (No
zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
apspriedusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” pirmajā
lasījumā. Komisija ir nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu un lūdz tā izskatīšanu
pirmajā lasījumā iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem
ir iebildumi pret to, ka papildinām darba kārtību? (No zāles: „Nē!”)
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir
izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”. Komisija
konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un lūdz iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes
darba kārtībā tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret
to, ka papildinām darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.

Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt
Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut pēc darba kārtības
13.punkta Saeimas lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta
pārstāvja Ulda Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Pārejam pie Saeimas Prezidija ziņojumiem par
iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Šmits lūdz nodot arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu
lūgumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti
Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs
442/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Rasnača,
Laicāna, Seiles un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 443/Lp9) nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt „par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šodien nedaudz parunāsim par tautu draudzību.
Parunāsim par kultūru apmaiņu un par dažādām tradīcijām. Kā nekā esam Eiropas
Savienībā. Pie mums brauc arvien vairāk un vairāk no dažādām pasaules malām,
dažāda līmeņa ārzemnieku plūsmas pieaug. Pieaug arī interese par Latviju.

Tikai nu ir jautājums tāds: „Kuram kāda interese šeit ir? Ar
kādiem nolūkiem šie jaukie ārzemnieki pie mums atbrauc?” Un tad nu izrādās, ka
daži no viņiem ir tā nekas, bet daži citi no viņiem ir galīgi nekas. Savās zemēs
šie cilvēciņi ir sīki pakalpiņi, visādi līdēji, dažādi gnīdas, dažādi
skretuži un luskas. Bet, atbraukuši pie mums uz Latviju, viņi nes gaismu mums, nes
kultūru. Un to gaismu un kultūru viņi nes ar interesantiem paņēmieniem. Daži no
viņiem ir iemācījušies tā bļaut, ka pārkliedz mūsu pašu ierastos bļāvējus,
tādus kā, piemēram, krievu maršētājus, kuri palika kaunā, atkāpjoties īru
bļāvēju priekšā.

Bet ne tikai bļaušana ir raksturīga šiem „kultūras nesējiem”.
Viņiem ir raksturīga arī publiska slapināšanās. Un līdz ar to esam spiesti šādus
bļaurus un šādus publiskus šķidruma nesaturētājus atbilstoši novērtēt.

Lai nebūtu šo riebīgo smīnu šo „kultūras nesēju” ģīmjos,
redzot, ka par nepieklājīgu uzvedību viņiem, redziet, sods ir tikai 10 latu – vai
tad nu viņiem tas ir kas sevišķs! -, uzliksim sīkā huligānisma panta ietvaros
lielākus, krietni lielākus sodus. Un vienam otram šādam te „kultūras nesējam”
sagādāsim vēl labāku iespēju: sagādāsim viņam iespēju uzturēties tādās
vietās, kur viņš varēs iepazīties ar sev piemērotu, sev atbilstošu vidi un zibens
ātrumā iemācīties ļoti daudz jaunu vārdu citās valodās. Līdztekus atvieglosim
darbu mūsu kārtības uzturētājiem, pirmām kārtām – mūsu pašvaldību
policistiem, lai viņiem nebūtu lieku ceremoniju ar šiem „jaukajiem” cilvēciņiem.
Tie saņemtu to, ko viņi paši būs nopelnījuši.

Līdz ar to aicinu atbalstīt mūsu iesniegtos Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas vienkārši nostiprinās mūsu, Latvijas Republikas
pilsoņu, pašapziņu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Attiecībā uz Prezidija atzinumu
neviens nav pieteicies runāt „pret”. Es vēlreiz vaicāju: vai deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam – nodot šo likumprojektu (reģistrācijas numurs 443/Lp9)
Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti piekrīt šim
atzinumam. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Mūrnieces, Circenes,
Zaķa un Druvietes iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”
(likumprojekta reģistrācijas numurs 444/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Linda Mūrniece ir pieteikusies runāt „par”.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens deputāts, kas ir zālē,
nevarētu iebilst pret to, ka šis grozījums Krimināllikumā ir nepieciešams.

Grozījuma būtība ir ļoti vienkārša: mainītais Krimināllikuma
pants turpmāk paredzēs, ka tiem cilvēkiem, kuri ir notiesāti par smagiem un sevišķi
smagiem noziegumiem pret nepilngadīgajiem, pret bērniem, nebūs iespējas tikt
apžēlotiem, viņi nevarēs izciest tikai daļu no piespriestā soda. Ja būs piespriests
mūža ieslodzījums, tad tas arī nozīmēs mūža ieslodzījumu. Nebūs iespējas pēc
20 gadiem iznākt brīvībā un, iespējams, atkal izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Domāju, tas ir mazākais, ko mēs šobrīd varam darīt savu bērnu
drošības labā.

Aicinu atbalstīt grozījumu Krimināllikumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies
runāt „pret”. Tāpēc es vēlreiz vaicāju deputātiem: vai jūs piekrītat Prezidija
atzinumam (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam! Piekrītam!”), ka
likumprojekts ar reģistrācijas numuru 444/Lp9 tiek nodots Juridiskajai komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija?

Par šo jautājumu grib runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu ieslēgt
viņam mikrofonu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot arī šo likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar deputāta Jāņa Šmita ierosinājumu
Prezidijs nolemj nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
bet Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju. Vai deputāti piekrīt šādam
Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt šādam atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Deputāts
Dolgopolovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.septembrī.
Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Dolgopolovam! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavotos
dokumentus par tiesnešu iecelšanu. Un vispirms lēmuma projekts „Par Ģirta Aizsila
iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu
ministra ieteikumu iecelt Ģirtu Aizsilu Krāslavas rajona tiesas tiesneša amatā un
aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 183/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu –
lēmuma projektu „Par Līgas Karlsones iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja
arī šo lēmuma projektu – iecelt Līgu Karlsoni par Cēsu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 184/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Everitas Ancānes iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija uzklausīja Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas
tiesneša amata kandidātus un, uzklausījusi Everitu Ancāni, aizklātā balsojumā
vienprātīgi nonāca pie slēdziena viņu atbalstīt. Vienlaikus Juridiskā komisija
vērsa uzmanību uz to, ka Tiesu administrācijai būtu nopietnāk jāstrādā pie
metodikas izstrādāšanas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem saistībā ar krāpniecisku
darījumu novēršanu nekustamo īpašumu jomā.

Taču nu ir jāatgādina, ka Juridiskā komisija vienprātīgi
atbalstīja Everitas Ancānes kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 185/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Aijas Bisānes iecelšanu par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Uz vakanto vietu Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļā kandidē Aija
Bisāne, un Juridiskā komisija, uzklausījusi tiesneša amata kandidāti, aizklātā
balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu – iecelt Aiju Bisāni par
Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 186/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, kuru
sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi
deputāti! Lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmuma
projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Ulda Luckāna
iekļaušanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Ir iesniegti visi
nepieciešamie dokumenti, protokoli, vēlēšanu protokoli un Latvijas Studentu
apvienības vēlēšanu protokols.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par Ulda Luckāna
apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (dokumenta reģistrācijas
numurs 187/Lm9). Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 3. Lēmums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu. Un
pirmo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu
2007.gadam””.

Referents – deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu, jums vārds!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2007.gadam”” Saeimā ir ar numuru 1198 un 1198F. Mēs varam
sākt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru es
aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. ir Ministru kabineta priekšlikums. Es aicinu
deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt arī 3. un 4. jeb Juridiskā biroja priekšlikumu.
Tie abi ir iekļauti atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu
nav.

K.Leiškalns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā
komisija to ir atbalstījusi. Runa ir par jauna panta izveidi, un komisija attiecīgi ir
mainījusi pārējo pantu numerāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 6. ir Ministru kabineta priekšlikums par 39.panta
redakciju. Komisija aicina parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 40. un
43.pantu. Un šeit mums kopā ir jāskata 7., 8., 9. un 10.priekšlikums, kurš ir
izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu, kas
tika saņemts no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Komisija 12.priekšlikumā piedāvā savas redakcijas
tekstu par visa likuma pielikumu un programmu sakārtošanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

K.Leiškalns. Pārejam pie priekšlikumiem par izmaiņām ieņēmumu un
izdevumu sadaļā.

Te pirmais ir Ministru kabineta priekšlikums par valsts pamatbudžeta
ieņēmumu prognozes palielināšanu. Aicinu atbalstīt. Pati komisija to ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 14. – deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova
priekšlikums par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Komisija šo prognozi nav
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs ieskatīties tabulā. Es aicinu jūs
saprast mūsu priekšlikuma būtību. Mēs gribam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa maksāšanas pirmās un otrās grupas invalīdus. Kā saskaitīja mūsu
speciālisti, šī summa ir ļoti niecīga, kuru it kā zaudēs šā nodokļa ieņēmumi.
Summa ir tikai 30 tūkstoši latu. Turklāt mēs piedāvājam arī iespēju sabalansēt
budžetu, un mēs zinām, kur paņemt šo naudu. Mēs piedāvājam palielināt nodokli par
dabas gāzes iesūknēšanu mūsu krātuvēs tikai līdz pieciem santīmiem. Tas dos
iespēju ieskaitīt budžetā 40 miljonus latu.

Pašreiz iedzīvotāji par gāzi maksā septiņpadsmit latu, bet dabas
resursu nodoklis sastāda vienu santīmu par iesūknēšanu. Mēs piedāvājam to
palielināt līdz pieciem santīmiem, un tas rezultātā dos 40 miljonus.

Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Jā, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz dīvaino
situāciju. Šeit deputātu grupa ir iesniegusi priekšlikumu, bet nav iesniegts
likumprojekts par izmaiņām dabas resursu nodoklī. Līdz ar to, tā kā mēs budžeta
grozījumus skatām otrajā un galīgajā lasījumā, tad attiecīgajām izmaiņām
vajadzēja nākt līdzi kā grozījumu paketes likumprojektam. Tā tas nav noticis, tā ka
es atvainojos… komisija. Pēc būtības šis priekšlikums nav balsojams, jo nav
realizējams likumā noteiktajā kārtībā. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 14. – deputātu Fjodorova, Rubika un citu deputātu
priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 19. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikumā šie paši deputāti ierosina
samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem līdz 5 procentiem,
kompensējot to ar tādu pašu sadārdzinājumu dabas resursu nodoklī par gāzes
iesūknēšanu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti! Komisija neatbalsta mūsu
priekšlikumu palielināt dabas resursu nodokli, bet nedara neko, lai valstij dabūtu 40
miljonus. Neko nedara!

Šajā konkrētajā priekšlikumā mēs piedāvājam samazināt
pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem līdz 5 procentiem. Ko tas dos? Tas
dos iespēju mūsu pensionāriem dzīvot drusciņ, drusciņ labāk. Jūs ļoti labi
zināt, ka vidējā pensija mūsu valstī pašreiz ir nepilni 100 lati, turpretī
izdzīvošanas minimums jau pārsniedz 130 latus.

Es lūdzu jūs vēlreiz padomāt un varbūt samazināt ieņēmumus no
pievienotās vērtības nodokļa, samazinot šo nodokli pārtikas produktiem līdz 5
procentiem, jo tas viss vēl nav par vēlu. Divu nedēļu laikā Saeima var pieņemt
jebkuru likumu, un to mēs jau zinām. Sagatavot tādu likumu, kas paredz līdz 5
procentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem, var vienas
dienas laikā. Ja pašreiz pieņems mūsu priekšlikumu, tad mēs nākamajā nedēļā
pieņemsim šo likumu vienā dienā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Manuprāt, tas nav pat balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.
– deputātu Fjodorova, Rubika un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums saņemts no frakcijas „Jaunais
laiks”, un tas uzdod Ministru kabinetam pārskatīt un samazināt valsts pamatbudžeta
bāzes izdevumus līdz 1,5 procentiem. Komisijā mēs šo priekšlikumu gan iztirzājām
un nobalsojām, bet, manuprāt, priekšlikums nav balsojams, jo šis priekšlikums nav
iestrādāts tālākajā likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Jautājums: cik liels ir faktiskais budžeta
deficīts šobrīd? Apmēram 320 miljonu latu deficīts pastāv pamatbudžetā šobrīd.
Ir uzkrāts gandrīz 1 miljards latu. 700 miljoni latu ir uzkrāti sociālajā budžetā,
kura naudu nevar izmaksāt pensijās šobrīd, jo šai naudai ir jāatsver faktiskais
deficīts pamatbudžetā.

Kas tad ir šis pamatbudžets, šī tā saucamā mūsu bāze, un kā
tas veidojas? Bāze veidojas no ministriju ierēdniecības pieprasījumiem. Katru gadu
visas ministrijas iesniedz finanšu ministram savus pieprasījumus, dara zināmas savas
prioritātes, kurām tām vajag tērēt naudu. Katrai ministrijai liekas, ka tās tēriņi
ir paši labākie, paši nepieciešamākie, un ministra personā tās sniedz un sniedz, un
sniedz šos pieprasījumus. Tie tēriņi ar katru gadu pieaug.

Kādā veidā var bāzi samazināt? Bāzi var samazināt vienīgi tajā
gadījumā, kad premjerministrs uzdod visiem ministriem izrevidēt visus izdevumus,
izskatīt tos un atņemt tos izdevumus, kuri nav nepieciešami. Tātad samazinājums ir
panākams, saspiežot bāzi. Tas nenozīmē atņemt naudu vajadzīgiem projektiem, tas
nozīmē netērēt naudu tur, kur nav atdeves.

Kolēģi! Ko mēs, „Jaunais laiks”, kad vadījām valdību
2002.gadā, darījām tajā laikā? Saprotot un redzot, ka valstij nepietiek naudas visām
tām nepieciešamajām prioritātēm, premjers uzdeva ministriem samazināt bāzes
izdevumus par pieciem procentiem. Vai bija troksnis? Bija troksnis. Vai bija rezultāts?
Bija arī rezultāts! Rezultāts bija tas, ka bāzes izdevumus, tā teikt, saspieda par
pieciem procentiem un tādējādi atbrīvojās nauda visnepieciešamākajām
prioritātēm, to skaitā arī pensiju palielinājumam.

Tas pats ir darāms arī šodien. Es atkārtoju: saspiest bāzes
izdevumus nenozīmē „apcirpt” vajadzīgos tēriņus, tas nozīmē atbrīvot naudu,
lai mums būtu līdzekļi, kurus tērēt vajadzīgām prioritātēm.

Kolēģi, uzdodot Ministru kabinetam šo uzdevumu – viņi paši nevar
pieņemt to lēmumu, bet mēs, Saeima, varam viņus piespiest to darīt -, mēs
samazināsim faktisko budžeta deficītu un neļausim Kalvīša valdībai šo deficītu
uzvelt uz mūsu pensionāru jau tā pārslogotajiem pleciem!

Sēdes vadītājs. Debates par 16.priekšlikumu turpina deputāts
Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādājot pie 2004.gada valsts budžeta projekta,
„Jaunā laika” valdība pirmo reizi veica šo uzdevumu – valsts budžeta bāzes
izdevumus visu ministriju pārraudzības jomās samazināt par 5 procentiem. Tas bija
nepieciešams un savlaicīgs solis, jo ekonomikas straujas augšupejas apstākļos valstij
nav jāaizņemas finanšu līdzekļi, lai papildus ar kredītu naudu vēl vairāk sildītu
jau tā augošo ekonomiku. Taču tas nebija viegls solis, jo laikā, kad inflācija
valstī bija 2-3 procentu robežās, sabiedrība no inflācijas vēl nebaidījās. Un
vienmēr ir tā, ka pirmajā acu uzmetienā tā valdība, kas dāsni izdāļā naudu un
sola apmierināt visas vēlmes, šķiet esam tā labā.

Daudziem netīk domāt par taupīšanu nebaltai dienai. Vienas dienas
saimniekotāji tolaik, pat neiedziļinoties, kritizēja „Jaunā laika” valdības
tālredzīgos centienus, apsmēja vienu vai otru valdības vadītāja neveiksmīgi
pateiktu frāzi un nemaz nemēģināja izprast lietas būtību.

Daudziem vairāk gāja pie sirds Šlesera teiktie vārdi „Gāzi!
Pedāli grīdā!” un premjera Kalvīša prātojums, kas izskanēja 2005.gada
14.jūlijā, – ka inflācija esot slimība, kura Latvijai būtu jāizslimo, un tāpēc
valdība piedāvāšot līdzekļus, lai šo procesu padarītu veiksmīgāku. Padarīja!

Iekšzemes kopprodukta pieauguma eiforijā plauka un zēla
megaprojekti, kādus šodien redzam: pusmiljardu vērtā Gaismas pils uz zemes,
koncertzāle ūdenī un Laikmetīgās mākslas centrs – nu, droši vien gaisā.

Tie, kas aicināja apdomāties un taupīt, tika nosaukti par tumsoņiem
un atpakaļrāpuļiem. Un nākamās valdības turpināja bezbēdīgo uzdzīvi, neskatoties
ne uz kādiem draudošās krīzes simptomiem. Pat pagājušā gada nogalē tas, ka gada
inflācija bija 5-6 procentu līmenī, vēl nelika Kalvīša valdībai ieklausīties
„Jaunā laika” aicinājumos pieņemt šā gada budžetu bez deficīta.

Kalvītis 2005.gada 8.decembrī teica: „Šogad inflācijas līmeni
izdevies nevis samazināt, bet stabilizēt. Būtiskāka inflācijas samazināšanās
varētu būt nākamgad.” Ne nu bija, nekā!

Pēc diviem mēnešiem valdības vadītājs jau bija pārsteidzoši
atklāts: valdība jau esot piemērojusi visus iespējamos pasākumus inflācijas
mazināšanai, citu instrumentu valdības rīcībā neesot. Un tā izrādījās taisnība.

Savukārt šā gada janvārī premjers bija vīlies, redzot, ka
2006.gada inflācijas rādītājs ir 6,8 procenti, un atzinās, ka cerējis, ka
inflācijas rādītājs tomēr būšot zemāks. Šāds amatpersonas optimisms būtu
patiesi aizkustinošs, ja viņš nevadītu valdību un nebūtu atbildīgs par lēmumiem,
no kuriem atkarīga valsts ekonomika.

Uz rezultātiem nebija ilgi jāgaida. Šā gada janvārī inflācija
jau bija 7,1 procents, jūlijā – 9,5 procenti. Premjeram Kalvītim, kā viņš pats
atzina, tas bija pārsteigums. Un nu jau esam sasnieguši divciparu skaitli. Pēkšņi
valdības vadītājs, šķiet, nupat atmodies, un kopš aizvakardienas publiskā retorika
ir pilnīgi mainījusies. Nu valdība piespiedīs taupīt, lai ierēdņi, skolotāji,
policisti un mediķi trīc bailēs par algu iesaldēšanu un ar savu mājsaimniecību
gaidāmo bankrotu samaksā par Kalvīša valdības ekonomisko un finansiālo nevarību.

Tautai jātaupa, bet ko valdība? Neko! Jo, kā to redzam arī šajos
budžeta grozījumos, labās apņemšanās ir tikai vārdos, ne darbos. Budžeta deficīts
mākslīgi piesegts ar ieņēmumu prognozes pieaugumu un sociālā budžeta pārpalikumu
– tātad uz pensionāru rēķina.

Vienīgā atbildīgā rīcība, šajos apstākļos grozot budžetu, ir
bāzes tēriņu samazināšana – atbilstoši frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumam – par 1,5 procentiem.

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta un likumprojekts ir jāatdod
atpakaļ valdībai, lai bāzes samazinājumu iestrādātu ministriju programmās.

Citādi Kalvīša valdības ekonomiskā politika man ļoti atgādina
veco pasaku par trim sivēntiņiem. Taču Kalvīša valdībai diemžēl nav šā
apdomīgā brāļa, pie kura paglābties, kad ir skaidrs, ka gan iepriekšējā
saimniekošana, gan pretinflācijas programma ir bijušas tikai tādas tautai stāstāmas
pasakas vien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Konkrētais „Jaunā laika” priekšlikums par
pamatbudžeta bāzes samazināšanas nepieciešamību ir ļoti svarīgs – it īpaši šo
budžeta grozījumu kontekstā.

2007.gada valsts budžeta grozījumi Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā ir otrajam lasījumam pētīti un vētīti tik ilgi, ka jaunās
papildu izmaiņas varējām saņemt tikai vakar pēcpusdienā. Tāpēc, protams, loģisks
ir jautājums, vai tur kaut kas būtiski varētu būt mainījies. Vai ir ņemtas vērā
Saeimas deputātu iepriekš paustās bažas, ka šie budžeta grozījumi tiek izmantoti,
lai valsts pamatbudžeta deficītu lāpītu uz sociālā budžeta rēķina?

Nē, kolēģi! Diemžēl šīs bažas nav ņemtas vērā. Vēl vairāk!
Sociālā budžeta milzīgais pārpalikums, kas līdz gada beigām būs lielāks par 700
miljoniem latu, tiek iesaldēts, lai varētu atļauties plašāk izvērsties pamatbudžeta
tēriņos. Izrādās, pirmajā lasījumā pieņemtais grozījumu projekts, to pētot,
vētījot un sverot, vēl par vieglu atrasts! Sak’, ja jau pamatbudžeta jaunie
tēriņi, uz papīra izlikti, virtuāli izlīdzināmi jeb sabalansējami ar sociālā
budžeta ievērojamo pārpalikumu, kāpēc gan netērēties, vai ne?

Un, lūk, šodien galīgajam lasījumam piedāvātajā valsts budžeta
grozījumu projektā lasām 100.priekšlikumu, kas sevī ietver 424 priekšlikumus par
mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem – par mēbeļu un cita inventāra masveida
iegādēm, materiāli tehniskās bāzes papildināšanu, apgaismojuma uzlabošanu,
pilsdrupu rekonservāciju, grāmatu un bukletu izdošanu, nometņu, festivālu un konkursu
organizēšanu, sanitāro mezglu, administratīvo telpu, fasāžu remontiem, grīdu seguma
nomaiņu un kosmētiskajiem remontiem un renovācijām -, lai gan līdz gada beigām to
visu grūti paspēt. Toties kapu labiekārtošana un kapliču remontēšana ir patiešām
īsti vietā. Tas nu gan ieplānots atbilstoši situācijai, jo daudzi vecie cilvēki,
pensionāri, kas dzīvo zem iztikas minimuma, savu dzīves apstākļu uzlabošanos,
pastāvot šādai valdības politikai, noteikti nesagaidīs!

Ieskatieties šo pašu budžeta grozījumu korekcijās speciālā
budžeta izdevumu daļā! Tās liecina, ka par vairāk nekā 3 miljoniem latu izdevumi
vecuma pensiju izmaksām tiek samazināti saistībā ar pensiju saņēmēju skaita
samazināšanos par 2100 personām.

Atgādināšu, ka Latvijā turpat 400 000 jeb 80 procenti
pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, kas šobrīd ir nepilni 134 lati. Latvijas
Pensionāru federācijas dati liecina, ka to pensionāru skaits, kuri saņem par iztikas
minimumu mazāku pensiju, ir palielinājies, nevis samazinājies. Pērn tādu bija 74,2
procenti, taču uz šā gada 1.jūliju tādu jau bija 87,6 procenti vecuma pensionāru.

Jau otro gadu valsts speciālajā budžetā ir ievērojams
pārpalikums, bet tā vietā, lai to izmantotu taisnīgākas sociālās politikas
veidošanā, jo tāda iespēja mums tagad ir, valdība to izmanto, lai piesegtu savu
mazspēju, savu nespēju nodrošināt lielākus ieņēmumus valsts pamatbudžetā.

Šobrīd inflācija uzkarsē cenas, aug dzīves dārdzība, un šā
iemesla dēļ darba devēji ir spiesti celt algas, lai noturētu savus strādājošos,
nevis tāpēc, ka ievērojami pieaugusi būtu darba produktivitāte, kas ir sekmīgas
ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa paaugstināšanās pamatā. Un, kamēr
sabiedrības tā sauktajam mazajam cilvēkam augošo cenu dēļ arvien vairāk no kaut kā
ir jāatsakās, aizvien vairāk preču un pakalpojumu nav pa kabatai, tikmēr citā
sabiedrības daļā miljonāri aug kā sēnes pēc lietus un apgrozās fantastiskas naudas
summas, kuras netiek apliktas ar nodokli. Piemērs tam ir spekulatīvie darījumi ar
nekustamiem īpašumiem. No bagātības šodien Latvijā nemaksā atbilstošus nodokļus,
kamēr nabagajam nodokļu slogs procentuāli pret ieņēmumiem ir neadekvāti liels.

Kāpēc jūs, valdība, šajā situācijā joprojām neķeraties pie
pašsaprotamām nodokļu svirām? Tā nav nekāda māksla – slēpties aiz sociālā
budžeta platās muguras un stāstīt pasakas par bezdeficīta budžetu, kad īstenībā
pamatbudžeta defekts tiek pārvērsts par konsolidētā budžeta efektu. Tomēr defekts
ir un paliek defekts realitātē. Un skaidrības labad jāatgādina, ka šobrīd valsts
pamatbudžeta reālais deficīts ir apmēram 320 miljoni latu. Tie ir mīnus 2,4 procenti.
Tātad mīnus 2,4 procentus liels deficīts reāli ir mums pamatbudžetā vēl joprojām.

Un tāpēc nav ko lielīties ar valsts budžeta sabalansēšanu šādā
veidā, kas nozīmē vien to, ka veciem ļaudīm nāksies paciesties, gaidot pielikumu pie
pensijas. Jo nedrīkstētu taču izjaukt speciālā un pamatbudžeta virtuālo
saskaņojumu. Būs jāgaida, kamēr vēl kaut kas vairāk par tiem 700 miljoniem latu
pieplusēsies klāt sociālajam budžetam. Un tad, lūk, no tās daļas varbūt arī
varēs kaut ko vairāk atļauties. Tikai – kas zina, cik liela atkal būs pamatbudžeta
vajadzību ēdelība, ja ņem vērā rēno pamatbudžeta pieaugumu valdības kuslās
darīšanas dēļ? Pieredze liecina, ka…

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, jūsu uzstāšanās laiks
beidzies.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

… liecina, ka Kalvīša valdībai patīk monumentāli un grandiozi
tēriņi.

Un pēdējais teikums, lai es rosinātu valdību reāli, nevis
virtuāli veidot bezdeficīta budžetu. Ir aktīvāk jāiesaistās objektīvu un efektīvu
pamatbudžeta ieņēmumu avotu meklējumos. Es aicinu jūs atbalstīt frakcijas „Jaunais
laiks” priekšlikumu – uzdot Ministru kabinetam pārskatīt un samazināt
pamatbudžeta bāzes izdevumus par 1,5 procentiem, veicot valsts iestāžu izdevumu
samazināšanu. Tas reāli mazinātu pamatbudžeta defektu, deficītu, koncentrētu
tēriņus tur, kur tie patiešām ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatot budžetu, nāk
atmiņā, ka pēdējos trīs četros gados katru reizi – gan tad, kad veicam budžeta
grozījumus, gan arī budžeta pieņemšanas laikā – esam runājuši daudz un dikti par
vienu un to pašu tēmu. Un šī tēma ir briestošā krīze tautsaimniecībā, kuru
šobrīd, manuprāt, neredz tikai tie strausi, kuri iebāzuši galvu smiltīs. Un pat
Latvijas strausi, cik man zināms, to visu redz un saprot; varbūt kāds Austrālijas
strauss, kurš tur sēž un neko nezina par tādu Latviju, kaut ko tādu var neredzēt.

Jo par krīzi runā visi – mediji, sabiedrība, politiķi, cilvēki
uz ielām un tirgos – un visi gaida, kas nu būs, jo ilgstošā valdības bezdarbība ir
novedusi pie situācijas, kad inflācija ir pāri par desmit procentiem, pie tā, ka
cilvēki vairs nav droši par to, kas notiks ar viņu iekrāto naudiņu, kas notiks ar
viņu it kā droši ņemtajiem kredītiem, kā viņu bērni mācīsies skolās, kas būs
ar viņu darbu un visu pārējo.

Beidzot arī premjers ir pamodies. Pirms pāris dienām uzzinājām:
izrādās, ka nu beidzot būs visaptveroša valdības programma – stabilizācijas
programma, kurā beidzot iesaistīs cilvēkus; beidzot nāks eksperti un beidzot par kaut
ko runās. Tas viss ir ļoti jauki un skaisti. Tomēr, kolēģi, vai mēs tam varam
ticēt? (No zāles: „Varam!”)

Un tāpēc šobrīd galvenais dokuments, kuru es centīšos citēt un
ļoti racionāli izklāstīt, ir dokuments, ko, Spurdziņa kungs, jūsu ministrija ir
sagatavojusi un kas saucas „Ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un
samazināšanas priekšlikumiem”. Ministru kabinets to ir pieņēmis šā gada martā.
Tajā tiešām vismaz pamatlīnijās ir norādītas galvenās problēmas, kas šo
situāciju ir radījušas. Un, pēc šā plāna spriežot (atkal rādīšu jums vienu no
šā nozīmīgā dokumenta tabulām), šogad inflācijai vajadzētu būt šādai: 6,5 vai
6,7 procenti.

Kolēģi, mēs taču neesam strausi ar galvu smiltīs! Mēs redzam, ka
jau pagājušajā mēnesī inflācija bija pāri par 10 procentiem. Tātad kopumā šogad
tā būs… nu ļoti ceru, ka kopumā tomēr būs nevis tie 10 procenti, bet ne mazāk par
8 vai 9 procentiem.

Kolēģi! Citēšu galveno uzdevumu – pasākumus patēriņa cenu
pieauguma ierobežošanai: „Būtiskākie inflācijas ierobežošanas pasākumi ir
saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var
uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgū un produktivitāti, kā arī
konkurences politiku.” Šodien mēs pieņemam budžetu, kas ir vienīgais un galvenais
valdības instruments šīs situācijas normalizēšanai.

Nākamais punkts. (Tabula saucas „Pasākumi patēriņa cenu pieauguma
ierobežošanai”.) 1.3.apakšpunkts. Citēju, kolēģi: „Lai efektīvi varētu
īstenot budžeta konsolidāciju, lielāku uzmanību pievērst izdevumu stabilitātei…
(atvainojos!) izdevumu kvalitātei, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, pārskatīt
bāzes izdevumus, tos samazinot par 1 līdz 3 procentiem.” Tas ir valdības pieņemts
dokuments, par ko, kolēģi, esat visi balsojuši. Un es esmu pilnīgā nesapratnē,
kāpēc jau šogad, kad ir tik strauji augoša inflācija, jūs neesat gatavi kaut nedaudz
– kaut par 1 procentu, par to minimālo robežu, ko paši esat noteikuši, – mazināt
šos bāzes izdevumus. Tātad jūs atsakāties pildīt paši savus lēmumus. Sakarā ar to
rodas jautājums: kāda var būt ticība jebkādiem valdības vadītāja, jebkādiem
finanšu ministra un citu ministru solījumiem, kuri varētu tikt sabiedrībai doti
ekonomikas stabilizācijas jomā? Ko var domāt tie nabaga cilvēki, kuriem šobrīd ir
jāstaigā apkārt, jāiet pēc dažādiem dokumentiem, lai saņemtu kredītu? Ko var
domāt tie daudzie uzņēmēji, kuri ir spiesti pildīt mūsu pašu pieņemtos
pretinflācijas plānus, ja pati valdība un mēs, pati Saeima, nevēlamies un šodien
kategoriski atsakāmies to visu pildīt? Kāpēc jūs prasāt sabiedrībai, lai tā pilda
jūsu lēmumus, bet paši tos nepildāt?

Kolēģi! Tas, manuprāt, ir vēl neredzēts cinisms un vēl
nepieredzēts valdības mēģinājums mānīt sabiedrību. Tā nedrīkst darīt! Mums ir
jāpilda pašiem savi lēmumi, mums ir jādara tas, ko mēs paši esam solījuši
sabiedrībai.

Mēs labi zinām, ka ir divi galvenie veidi, kā ekonomiku noregulēt.

Pirmais – stingra budžeta politika, stingra fiskālā politika. To
mēs varētu jau šobrīd sākt īstenot ar „Jaunā laika” priekšlikumu.

Un otra lieta, par ko, lemjot par budžetu, vispār nerunā, –
nopietni eksporta attīstības instrumenti, Spurdziņa kungs.

Eksporta attīstība un stingra fiskālā politika ir divi galvenie
vaļi, uz ko balstīsies nākotnes ekonomika. Un, ja mēs to ignorējam un domājam, ka
opozīcija tikai mēģina kaut ko sašūpot, tad šāda mūsu strādāšana ir pretrunā
ar mūsu tautas un mūsu sabiedrības interesēm.

Kolēģi, es aicinu jūs būt šajā kritiskajā brīdī
nepartejiskiem, un es aicinu jūs pieņemt šo smago, grūto lēmumu! Tas nebūs viegls,
tomēr tas ir nepieciešams, un to jūs paši esat apstiprinājuši ar savu lēmumu
pretinflācijas programmas sakarā.

Un pēdējais, kolēģi. Man ļoti patika viens tāds pastāstiņš no
dzīves, kurš ļoti labi raksturo Latvijas ekonomiku. Divi ekonomiski aktīvi cilvēki
satiekas. Vienam ir nopirkts jauns pulkstenis. Otrs ievēro šo pulksteni un saka:
„Klau, vai tu negribi man šo pulksteni pārdot?” Otrs saka: „Labi, es tev to
pārdošu, teiksim, par 1000 latiem.” Pēc nedēļas viņi atkal satiekas. Tam pirmajam
liekas: „Zini, tas pulkstenis tomēr bija labs. Klau, pārdod man to atpakaļ!” Otrs
atbild: „Es varu pārdot, bet tagad tas jau maksā 2000 latu.” Un tā nu viena un tā
paša pulksteņa pārdošana turp un atpakaļ turpinās kādas reizes desmit, līdz
pulksteņa cena ir sasniegusi jau 20 tūkstošus latu. Abi divi šie te – pircēji
pārdevēji – ir ļoti labi nopelnījuši: nedēļā minimums – 1000 latu. Un viņiem
liekas, ka visu mūžu turpināsies šis plaukstošais un lieliskais bizness un ka šī
tā saucamā ekonomika, kurā visi pelna un naudiņa paliek pāri, ir mūžīga. Tas tā
nebūs tajā brīdī, kad šis pulkstenis nokritīs zemē un šī ekonomika izbeigsies.

Kolēģi! Es aicinu Latvijā beidzot sākt nopietni ilgtermiņā domāt
par mūsu valsts attīstību!

Aicinu atbalstīt „Jaunā laika” priekšlikumu par nopietnu,
atbildīgu politiku bāzes samazināšanā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.

Es atgādinu: kolēģi, lūdzu, ievērojiet laiku! Jūs to redzat, tur,
priekšā.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izstāstīšu jums savu viedokli par to, kā
šobrīd valdība un vadošā koalīcija izturas pret tautu.

Taču sākšu ar vienu anekdoti. „Reiz kāds ģimenes galva
atgriežas pēc grūtas darbadienas mājās, sasauc ģimenes sapulci un saka: „Ziniet,
ģimene, tagad būs grūtāki laiki, jo man ir samazinājuši algu.” To dzirdot,
dēliņš prasa: „Tēti, vai tu tagad mazāk dzersi?” „Nē, dēls! Tu mazāk
ēdīsi,” atbild tēvs.”

Tieši tā, manuprāt, šobrīd valdība izturas pret tautu Latvijā.
Tajā brīdī, kad mums ir liela inflācija, kad ir izveidots, kā šobrīd mums to
mēģina pasniegt, bezdeficīta budžets, īstenībā sociālajā budžetā, cienījamie
pensionāri, nauda pensiju izmaksai ir. Sociālais budžets ir ar pamatīgu pārpalikumu.
Vieni 300 miljoni jau agrāk ir uzkrājušies, pāri par 300 miljoniem ir uzkrājušies
šajā gadā, un kopā tie ir 700 miljoni. Tātad varētu mierīgi maksāt pensijas.
Taču, ja izmaksātu pensijas, tādā gadījumā, lai būtu bezdeficīta budžets, nāktos
taupīt ministrijām, nāktos taupīt milzīgajām būvēm paredzētos līdzekļu un
nāktos taupīt dažnedažādus citus izdevumus. To koalīcija darīt negrib! Rezultātā
mums stāsta pasakas par to, ka pie mums notiek cīņa ar inflāciju, lai gan īstenībā
šajā gadā pat pēdiņās liktā „bezdeficīta budžeta” apstākļos pāri par 300
miljoniem latu valdība aizņemsies un to naudu atkal „iegāzīs” tautsaimniecībā.
Kāda gan te var būt cīņa ar inflāciju? Tās visas ir pasakas!

Valdībai nekavējoties ir jāpieņem budžets ar ievērojami mazāku
izdevumu sadaļu tieši ministrijām, un tas ir jādara gan šāgada, gan arī nākamā
gada budžetā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Jūs jau visi zināt, kas ir inflācija. Tā ir
cena par maizi, kas šodien liekas pārmērīgi dārga, bet jau pēc pāris mēnešiem
mēs to uzskatīsim par īpaši lētu.

Inflācija ir tad, kad veģetārieši vairs nav vienīgie, kas neēd
gaļu. Un šodien ar inflāciju mēs jokus vairs nedrīkstam taisīt! Bet neliekas arī
tā, ka mēs taisītu kādus pietiekami nopietnus plānus, lai inflāciju sekmīgi
apkarotu.

Protams, pasaule ir redzējusi vēl augstāku inflāciju nekā
pašreizējos 10 procentus Latvijā, un tāpēc valdībai šķiet, ka tā varbūt var
mierīgi palielināt valsts izdevumus piedāvātajos budžeta grozījumos.

Tas bija vēl ne tik sen, kad es pats braukāju pa dažādām Austrumu
zemēm, piedāvājot radio „Brīvā Eiropa” un radio „Brīvība” raidījumus. Un
tā es nonācu Kirgīzijā. Satiksmes ministrija jau bija iepazinusies ar inflāciju
šajā zemē, un ierēdņi tur vairs nevarēja atļauties nopirkt pat pildspalvas vai
zīmuļus, bet mūsu sarunas tika pierakstītas ar vienu vienīgu zīmuli, kas staigāja
no rokas rokā.

Arī Rumānijā katru dienu jau ar saules lēktu pie maizes veikaliem
bija garas rindas. Un nevis tāpēc, ka Rumānijā maizes trūktu, bet gan tāpēc, ka
visi zināja: kaut kad vēlāk diennakts laikā maizes cena atkal celsies.

Jūs sakāt, ka šādiem salīdzinājumiem nav nekāda sakara ar
situāciju Latvijā. Un kā tad ir ar to vientuļo pensionāru, kas, saņemot savu
pensiju, vispirms nodrošina, lai būtu pārtika viņa vienīgajam kompanjonam mazajam
kaķītim, tad noliek naudu īres samaksai, un tad paliek kaut kas pāri paša pārtikai,
ko viņš katru mēnesi pirks arvien mazāk un mazāk?

Savukārt mēs, Saeima, šodien budžeta grozījumos tērēsim vēl un
vēl, un galvenokārt to darīsim no sociālā nodokļa fonda – tātad no pensionāru un
invalīdu naudas.

Mēs šodien neviens vairs nepriecājamies par to, ka valdībai klājas
grūti budžeta jautājumos, jo līdz ar to grūti klājas arī visai Latvijai un katram
tās iedzīvotājam. Mēģinājumi samazināt inflācijas pieaugumu ir izrādījušies vai
nu novēloti, vai neietekmīgi. Un mazie „ielāpi” ekonomisko krīzi nelikvidēs!

Šodien vairs nav nozīmes atteikties no viena vai no otra projekta, jo
tautsaimniecības stabilitāte ir panākama vienīgi tad, ja mēs visi spējam vienoties
par kādu izdevumu dramatisku samazināšanu un darām to vienlīdzīgi.

Mūsu piedāvājums ir samazināt katras ministrijas, katras valsts
iestādes bāzes budžetu par 1,5 procentiem. Tas ir vienīgais nopietnais veids, kā
panākt ekonomikas stabilitāti, jo tas mazinās inflāciju, tas cels produktivitāti, tas
nostiprinās ārzemju ieguldījumus, tas veicinās iedzīvotāju uzkrājumus un tas
atvēsinās Latvijas pārkarsušo tautsaimniecību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Valdošās koalīcijas izcilās spējas manipulēt ar sabiedrību,
veiksmīgi realizētie pasākumi varas noturēšanai, inflācija, kas pārsniegusi 10
procentus, dziļa ekonomiskā, politiskā un morālā krīze, būvniecības megaprojekti
– Gaismas pils, koncertzāle, Stradiņa slimnīca – vairāku miljardu latu apmērā
– tāda ir valdošās koalīcijas darbības bilance. Tā raksturo koalīcijas vērtību
sistēmu. Ieguldījumi lietās ir svarīgāki par elementāru cilvēka cieņai atbilstoša
dzīves līmeņa nodrošināšanu. Valdības sagatavotie 2007.gada budžeta grozījumi,
kuros nav atradusies vieta samilzušo sociālo problēmu risinājumam, ir tikai
apstiprinājums visam tam.

Pavisam nesen Latviju pāršalca ziņas par vairākiem bērnu
pazušanas gadījumiem, kuri šķietami ir savstarpēji nesaistīti. Protams, tiešas
saiknes nav, bet, iespējams, ir kopīgi cēloņi – mūsu nespēja nodrošināt bērniem
drošu bērnību: drošību ģimenē, drošību skolā un drošību ceļā starp skolu un
mājām. Nauda dotācijām pašvaldībām skolas autobusu iegādei, protams, šajā
pirmajā no Kalvīša solītajiem treknajiem gadiem nav atradusies.

Vienlaikus ar sabiedrības vairākumu šokējošajām ziņām par
Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības un finansēšanas izmaksām pusmiljarda latu
apmērā mūs iepriecināja patīkama ziņa, ka pensionāri katrs saņems 15 latus lielu
pensijas palielinājumu. Tas, protams, ir vairāk nekā nekas! Bet vai kāds, naudas
notriekšanas eiforijas pārņemts, ir aizdomājies par to, ko nozīmē šie graši
trakajā inflācijas spirālē?

Mūsu sabiedrību jau sen vairs nevar pārsteigt un šokēt nekas –
ne pie koalīcijas labās rokas sēdošais un noziegumos apsūdzētais premjera amata
kandidāts, ne inflācijas mežonīgais kāpums, ne uzticības krīze tiesu sistēmā, ne
miljardos mērāmās megabūvju projektu izmaksas, ne korupcija un aizdomu ēna Saeimā…
Patiesībā – nekas!

Un tomēr! Dažkārt arī brīnīties pārtraukušos cilvēkus spēj
pārsteigt nepatīkamā un nepielūdzamā statistika. Bet vai arī valdībā sēdošos?

2006.gadā Latvijā bija 372 755 cilvēki, kuru pensijas apmērs
nepārsniedza simts latus mēnesī. Un tādu ir vairāk nekā puse no kopējā pensionāru
skaita. No tiem 31 408 pensionāriem pensijas apmērs nepārsniedza sešdesmit latu.
Latvijā joprojām ir vairāki simti pensionāru, kuri cenšas izdzīvot ar 40 latu lielu
pensiju.

Droši vien šie skaitļi vairākumu no Saeimā sēdošajiem nespēj ne
uzrunāt, ne šokēt, ne rosināt jūsu iztēli. Un tomēr aiz šiem sausajiem skaitļiem
ir konkrēti cilvēki, kuri sava mūža garumā ir devuši ieguldījumu mūsu valsts
izveidē – audzinājuši bērnus, strādājuši, mīlējuši, cietuši, bijuši šīs
valsts neatkarības atbalstītāji un ekonomisko pamatu licēji. Kur viņi ir tagad?
Dzīves renstelē? Kam viņi ir vajadzīgi? Vai tā ir mūsu „norakstītā” paaudze?
Vai tiešām tā nav mūsu atbildība?

Mūsu attieksme pret veselu šā brīža pensionāru paaudzi, ja es
teiktu, ka tā ir nožēlojama, es nepateiktu neko, jo, visticamāk, neviens to nemainīs,
bet mēs varam būt droši par to, ka arī mūsu paaudzi norakstīs mūsu bērni, jo
sabiedrība, kurā ir pieņemami nerūpēties par vecākiem, ir nolemta iznīcībai.

Pēc konsultēšanās ar kompetentām personām Valsts prezidenta
aicinājums nest upuri Gaismas pils būvniecības vārdā, vienlaikus būtiski pieprasot
palielināt savas kancelejas darbinieku algas, uz šā fona izklausās īpaši ciniski.
Gluži tāpat kā premjera pārdomas par algu iesaldēšanu uz pieciem gadiem. Viņi var
izvēlēties, ko upurēt, bet ko lai upurē 87 procenti pensionāru no savas pensijas,
kuras apmērs ir zem valstī noteiktā iztikas minimuma?

Patiesībā viņi šo upuri jau nes. Viņu skaits ar katru gadu
samazinās, jo viņi vienkārši vairāk mirst, izmesti no dzīvokļiem, nosalst uz ielas
vai, mēģinot ziemā sasildīties, sadeg savās dārza būdiņās… Turklāt arī
pensijas vecums pakāpeniski tiek palielināts.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte! Paldies.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Vēl vienu rindkopu, lūdzu! Kam ir jānotiek, lai saprastu to, ka
investīcijas lietas ir pakļautas iznīcībai, bet investīcijas cilvēkos, zināšanās,
veselībā un sociālajā drošībā ir mūžīgas? Tās dzīvos mūsu bērnos un tātad
saglabāsies arī nākamo paaudžu apziņā kā sabiedrībā pieņemta morāles norma
pienākuma apziņā būt atbildīgiem par saviem bērniem un vecākiem. Un neviena
kultūra nav tā vērta, lai tās vārdā upurētu cilvēku dzīves. Bet var būt, ka mēs
tādu kultūru varam palīdzēt izveidot – līdzīgu tai, kuru Džordžs Orvels
aprakstījis savā romānā „1984”. Tur valdošās partijas, kā jūs atceraties,
trīs galvenie saukļi bija šādi: „Karš ir miers!”, „Brīvība ir verdzība!”
un „Nezināšana ir spēks”. Un šīs valdošās partijas nākotnes vīziju romānā
viens no varoņiem, Obraiens, aprakstīja šādi: „Mūsu civilizācija ir dibināta uz
naidu. Mūsu pasaulē nebūs citu emociju kā tikai bailes, niknums, uzvaras līksme un
sevis nicināšana. Nākotnē sievu un draugu nemaz vairs nebūs. Nebūs citas uzticības
kā vien uzticība partijai. Nebūs citas mīlestības kā tikai mīlestība uz Lielo
brāli. Nebūs atšķirības starp skaistumu un neglītumu. Nebūs smieklu, vienīgi
triumfāli smiekli par sakautu ienaidnieku. Bet vienmēr būs uzvaras skurbums, kas
pastāvīgi pieaugs un kļūs arvien izsmalcinātāks.”

Un es zinu, ka ir pilnīgi veltīgi uzvaras skurbumā esošos aicināt
šo diskusiju beigās balsot „pret” šo budžetu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts
Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā, priekšsēdētāja kungs, es to nevaru
teikt, bet es tomēr gribētu pasacīt, ka mēs pārkāpjam likumu – mēs konceptuāli
debatējam jau otrajā lasījumā, kad debatēt drīkst tikai par konkrētu priekšlikumu.
Mēs acīmredzot apzināti iesniedzam tādus priekšlikumus, kas pēc savas būtības nav
balsojami, lai radioklausītājiem pavēstītu savu sirdssāpi… (No zāles dep.
A.Latkovskis: „Ja tā būtu tikai mūsu sāpe! Visas tautas sāpe!”) un
pastāstītu drusciņ kaut ko no Orvela.

Paldies. Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar
oligarhiem!”) Par – 38, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumā Ministru kabinets palielina
finansējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija to ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Arī 18.priekšlikumā Ministru kabinets novirza
līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ir Ministru kabineta priekšlikums par Aizsardzības
ministrijas budžeta samazinājumu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Starptautiskajām operācijām paredzētie līdzekļi un
Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums ir noteikts
20.priekšlikumā, kas saņemts no Ministru kabineta. Tas ir guvis atbildīgās komisijas
atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Arī priekšlikumu par budžeta pārbīdēm Aizsardzības
ministrijā ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 21.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Nacionālā aizsardzības akadēmija ir 22.priekšlikuma
galvenais objekts. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 22.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Vēl joprojām par Aizsardzības ministriju ir runāts
23. – Ministru kabineta priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums attiecas uz Aizsardzības ministriju –
Nodrošinājuma pavēlniecībai. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums. Runa ir par
samazinājumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 25. – Ministru kabineta priekšlikums par finansējumu
starptautiskajām operācijām. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Aizsardzības ministrijai nedaudz samazināt finansējumu
26.priekšlikumā grib deputāti Solovjovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs. Komisija nav
atbalstījusi šo 10 miljonu lielo noņēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumā mēs piedāvājam paņemt 10
miljonus latu no Aizsardzības ministrijas, kura pašreiz, kā tas redzams šajā
budžetā, saņem gandrīz 153 miljonus, un virzīt šos 10 miljonus valsts pārvaldes
iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai; tas ir, novirzīt šos līdzekļus
kompensācijām apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no „finanšu piramīdām”
un komercbanku bankrota, arī no „Bankas Baltija” bankrota.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Mēs redzam, ka mūsu armijā ģenerāļu
skaits ir gandrīz desmitreiz lielāks, rēķinot uz vienu karavīru, nekā citās NATO
valstīs. Varbūt atvaļināsim divus trīs ģenerāļus, varbūt noņemsim algu arī
Dalbiņa kungam, kurš ir padomnieks, un viss būs kārtībā: mēs savāksim tos 10
miljonus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Par 26.priekšlikumu komisijas
vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs aicina paņemt no Aizsardzības ministrijas budžeta nedaudz vairāk par 4
miljoniem latu un nodot tos Valsts policijas darbības nodrošinājumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tā summa, kuru mēs gribam paņemt šajā
priekšlikumā no aizsardzības spēkiem, ir tikai 4,5 miljoni. Kur tad mēs gribam to
naudu virzīt? Mēs to gribam novirzīt policijas – Valsts policijas – darbības
nodrošinājumam.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Jūs ļoti labi zināt, ka noziedzības
līmenis mums nav tik zems, lai mēs varētu atteikties no policijas darbības. Jūs
laikam arī zināt, ka Valsts policijai nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu savu
darbību. Līdzekļu nepietiek arī policistu algām, nepietiek līdzekļu tehniskajam
nodrošinājumam.

Šie 4,5 miljoni nav tik liela summa, ka bez tās nevarēs darboties
mūsu aizsardzības spēki.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija minēto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi. Samērā maza summa Valsts robežsardzes darbībai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums. No valsts pamatbudžeta ieņēmumiem
tiek pārvirzīta nauda Valsts robežsardzes darbībai. Tā teikt, tiek palielināti
prognozētie ieņēmumi, un šī nauda tiek novirzīta Valsts robežsardzei.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

30.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums par izdienas
pensijām, pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijā, un šī summa ir 141
tūkstotis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ministru kabineta priekšlikums. Finanšu ministrijas
līdzekļi tiek pārcelti uz Iekšlietu ministriju. Tie ir līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 31.priekšlikumam.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs
ierosina samazināt Latvijas Bankas apsardzei paredzētos izdevumus, novirzot tos mācību
literatūras iegādei Izglītības un zinātnes ministrijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! No kādas bankas apsardzes mēs gribam paņemt
naudiņu? Mēs gribam paņemt naudiņu nevis no bankas apsardzes, bet no militārajiem
spēkiem – tas ir, no tām vienībām, kurās ir militārie spēki. Tas ir, no
Aizsardzības ministrijas. Un gribam virzīt to nelielo naudu mācību literatūras
iegādei skolām.

Jūs visi ļoti uztraucaties, ka latviešu valodas zināšanas ir ļoti
zemas – jūsu skatījumā. Mēs ierosinām apgādāt mācību iestādes ar latviešu
valodas mācību grāmatām, lai mūsu iedzīvotāji, mūsu skolēni, mūsu bērni labāk
zinātu latviešu valodu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu! Par 32.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija neatbalsta šo samazinājumu naudas
izteiksmē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 33. – Ministru kabineta priekšlikums par asignējumu
Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 34. – līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Arī
to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ministru kabineta priekšlikums par finansējumu
augstskolu pasākumiem ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 35.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 36. – Ministru kabineta priekšlikums par Izglītības
un zinātnes ministriju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
36.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī
37.priekšlikumu, ko iesniegusi ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe. Tā
ir neliela summa. Šī iekšējā pārdale ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 37.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Es pat baidos
komentēt… Ir runa par 912 latu piešķīrumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 39. – Ministru kabineta priekšlikums samazināt
līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajam aparātam. Komisija
atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 40. – Ministru kabineta priekšlikums par Izglītības
un zinātnes ministriju. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 41. – Ministru kabineta priekšlikums piešķirt
nelielu summu sporta pasākumiem Izglītības un zinātnes ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 42. – priekšlikumus, kurā atkal ir runa par
300 000 latu no Latvijas Bankas līdzekļiem. Ir ierosināts tos novirzīt Latviešu
valodas apguves valsts programmai. Iesnieguši deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un
Ribakovs. Komisija nav atbalstījusi, jo naudai ir jābūt drošās rokās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām paņemt 300 000 latu un
novirzīt Latviešu valodas apguves valsts programmai. Tas priekšlikums ir iesniegts
tādēļ, lai latviešu valodu varētu apgūt ne tikai bērni, bet arī cilvēki, kuri
vairs nav bērni. Jūs ļoti uztraucaties par valsts valodas līmeni Latvijā. Dodiet tos
300 000 latu, un līmenis būs nedaudz augstāks!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst par 42.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Neko nevēlos piebilst. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 43. – Ministru kabineta priekšlikums veikt līdzekļu
pārdali Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums. Arī tas ir par Zemkopības ministrijas
līdzekļu iekšējo pārdali. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums. Ir runa par 180 000 latu
novirzīšanu no Finanšu ministrijas uz Zemkopības ministriju. Komisija to ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 46. – Ministru kabineta priekšlikums izdarīt nelielu
samazinājumu attiecīgajā budžetā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Kohēzijas fonda nauda tiek
pārvirzīta uz Satiksmes ministriju Austrumu-Rietumu transporta koridora
infrastruktūras attīstībai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums. Ministru kabineta līdzekļi tiek
pārvirzīti no Finanšu ministrijas uz Labklājības ministriju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 48.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums. Pavisam sīka summa, Labklājības
ministrijas līdzekļu iekšējā pārdale.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 50. – Ministru kabineta priekšlikums par
pārfinansējumu Labklājības ministrijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
50.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs grib,
lai 500 000 latu no Aizsardzības ministrijas pārietu uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums un arī nākamie seši
priekšlikumi ir vērsti uz to, lai paņemtu naudiņu no bagātās Aizsardzības
ministrijas un to virzītu sociālajiem pabalstiem. Tas dos iespēju cilvēkiem izdzīvot
pašreizējā grūtajā situācijā, kad inflācija pārsniedz desmit procentus un kad
izdzīvošanas minimums ir lielāks nekā cilvēku reālie ienākumi.

Summa ir pavisam neliela – pavisam neliela! -, un mēs ierosinām
to summu virzīt valsts sociālajiem pabalstiem. Es lūdzu balsot par mūsu iesniegto
51.priekšlikumu, kā arī par pārējiem mūsu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – par 51.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Komisija neatbalstīja. Un 52.priekšlikums… jābalso
laikam…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jābalso par 51.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Gaisa spēki nosargāti!

52.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs
atkal grib pārdalīt Aizsardzības ministrijas līdzekļus – naudu no Jūras spēku
budžeta virzīt valsts sociālajiem pabalstiem. Summa tieši tāda pati – 500 000
latu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
52.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs grib arī Sauszemes spēkiem atņemt 500 000 latu, lai tos pārvirzītu uz
Labklājības ministriju – valsts sociālajiem pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
53.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 54.priekšlikums ir identisks deputātu Fjodorova,
Rubika, Golubova un Ribakova priekšlikums. Šeit gan nauda 500 000 latu apmērā tiek
ņemta no Nodrošinājuma pavēlniecības līdzekļiem un tiek sūtīta uz valsts
sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs prasa atņemt 500 000 latu Aizsardzības ministrijai un novirzīt tos uz
valsts sociālajiem pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 56.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs lūdz no Aizsardzības ministrijas budžeta ieskaitīt Labklājības
ministrijas budžetā 500 000 latu sociālajiem pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
56.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs lūdz no Aizsardzības ministrijas pārvirzīt uz Labklājības ministriju
500 000 latus. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
57.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie 58.priekšlikuma, taču tagad
mums ir jāizsludina pārtraukums, jo pulkstenis ir jau 10.30. Lūdzu zvanu! Lūdzu
reģistrēties!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (es
pasvītroju – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde!) būs šodien pēc
piecām minūtēm Jēkaba ielā 10/12 106.kabinetā. Lūgums ierasties. Tā būs īsa, bet
ļoti nopietna komisijas sēde. Pēc piecām minūtēm… (No zāles: „Jā, labi!
Vēlreiz atkārto!”) Atkārtoju vēlreiz: Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
sēde.

Otras komisijas sēde – Sociālo un darba lietu komisijas sēde –
notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 10.45.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpās. Paldies. (No zāles: „Lūdzu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs
Dolgopolovs, Visvaldis Lācis… (No zāles: „Ir!”), Leopolds Ozoliņš, Jānis
Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs un Staņislavs Šķesters. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē! Mums ir jāatsāk darbs.

Es atgādinu, kolēģi, ka mēs beidzām skatīt 57.priekšlikumu un
šobrīd esam nonākuši pie 58.priekšlikuma.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Atgriezīsimies pie
58.priekšlikuma. Šeit politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija neuzskata, ka no Aizsardzības ministrijas ir jāņem visiem
pa druskai, bet piedāvā Aizsardzības ministrijā no valsts aizsardzības politikas
realizācijai paredzētajiem līdzekļiem noņemt 10 miljonus latu un pārcelt šo
pozīciju uz Labklājības ministrijas sociālo apdrošināšanu. Atbildīgā komisija
priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
58.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina no Aizsardzības ministrijas budžeta 3
miljonus latu novirzīt uz Labklājības ministriju sociālajai apdrošināšanai.
Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
59.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikumā politisko organizāciju apvienības
„Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina no Kultūras ministrijas
pozīcijas „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai” noņemt 9
miljonus latu, tos novirzot uz Labklājības ministriju sociālajai apdrošināšanai.
Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.

 

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums,
kurš ir iekļauts likumprojekta tabulā ar 60.numuru, paredz noņemt no Nacionālās
bibliotēkas būvniecības pozīcijas 9 miljonus un novirzīt šo summu sociālajiem
pabalstiem un pensijām.

Visus gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts ietaupīja uz
pensiju un pabalstu rēķina. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija zaudēja
desmito daļu no saviem iedzīvotājiem un vēl joprojām ir līdere iedzīvotāju
izmiršanas tempa ziņā.

Gādāt par grāmatām būtu apsveicami un normāli apstākļos, kad
visi vecie cilvēki un invalīdi vismaz necieš badu un ir spējīgi samaksāt par
dzīvokli un medikamentiem. Bet tā nav!

Otrdien es saņēmu kārtējo vēstuli ar vienu vienīgu lūgumu:
„Pastāstiet deputātu kungiem, ka tā dzīvot vairs nav iespējams!” Tā raksta
pensionāre no Rēzeknes, bijusī skolotāja, kas 40 gadus nostrādājusi skolā. Viņa
dzīvo kopā ar savu meitu, kura ir invalīde kopš bērnības. Kopējais šīs ģimenes
ienākums ir tikai 150 latu mēnesī. Ņemot vērā maksu par komunālajiem pakalpojumiem,
kuri Rēzeknes pilsētā ir salīdzinoši augsti, kā arī nepieciešamību regulāri
iegādāties zāles, nav brīnums, ka šie cilvēki dzīvo ne tikai nabadzībā, bet
elementāri cieš badu.

Vēstules nobeigumā pensionāre raksta, ka, ja viņas rīcībā būtu
kāda stipra inde, viņa bez šaubām izdarītu pašnāvību, jo dzīve tādas nabadzības
apstākļos nav paciešama.

Kreisajai opozīcijai bieži pārmet bibliotēkas celtniecības un
pensionāru interešu pretstatīšanu, taču es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs
darām pareizi. Cilvēki vienmēr ir augstāka vērtība nekā nedzīvas grāmatas.

Un runa jau nav par pensionāru un invalīdu labklājības līmeņa
celšanu uz bibliotēkas rēķina, jo labklājības kā tādas šeit nav. Ir
izdzīvošana, bads un depresija! Sabiedrība un valsts joprojām ir parādā vecajiem
cilvēkiem, uz kuru rēķina mēs 16 gadus attīstījām ekonomiku un valsts
infrastruktūru. Ir laiks piebremzēt un sākt atdot parādus!

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nobalsot par labu dzīviem
cilvēkiem. Nedzīvās grāmatas pagaidīs!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 60.priekšlikumu turpinās Kultūras
ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien notiek
Latvijas kultūras darbinieku otrais forums, kurš iezīmēs virzienus nākamajam periodam
kultūras jomā. Toties šodien ir dzirdams, ka valstī ir atrasts nacionālais
ienaidnieks, un to kopīgi ir atraduši „kreisie” un „Jaunais laiks”. Un,
viņuprāt, nacionālais ienaidnieks ir (No zāles: „Kalvītis!”) Nacionālā
bibliotēka.

Tagad par Latvijas Nacionālās bibliotēkas izmaksām. Te, protams,
tiek maldināta sabiedrība, tiek stāstīts par pusmiljardu un citiem skaitļiem. (No
zāles dep. A.Latkovskis: „Par ko tu muldi?”) Atbilstoši konkursa nolikumam un
iesniegtajiem priekšlikumiem būvniecības izmaksas šobrīd ir 139 miljoni. (No
zāles dep. A.Latkovskis: „Par ko tu muldi?”) Protams, ņemot vērā inflācijas
apkarošanas programmu, šis projekts tiks realizēts vislabākajā veidā, un, lai
sabiedrībai nebūtu par to domstarpību, to uzrauga tāda autoritatīva organizācija kā
„Delna”.

Līdz ar to šādi priekšlikumi, kuri ir vērsti pret mūsu
bibliotēku, nav atbalstāmi.

Un vēl. Ja cienījamie priekšlikuma iesniedzēji būtu
painteresējušies, vai šāds priekšlikums vispār ir realizējams, tad viņi droši
vien šādu priekšlikumu nebūtu uzrakstījuši, jo šobrīd atbilstoši finansēšanas
grafikam un likumam „Par Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu” daļa
līdzekļu, kas ir saistīta ar projektēšanu, jau izlietota. Tāpat līdzekļi ir
izlietoti arī nekustamo īpašumu atpirkšanai.

Lūdzu šādu priekšlikumu neatbalstīt.

Un vēl. Protams, vēlāk, tā kā daži te citēja vēsturi,
saistībā ar bibliotēku būs citāti, ko paši ir teikuši un pret ko viņi tagad
vēršas.

Paldies.

(No zāles dep. A.Latkovskis: „Mājās!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es varu apšaubīt cienījamā
Radzeviča kunga kompetenci, jo viņš varbūt apzināti tagad melo. Neviena būvniecības
kompānija negrib būvēt Nacionālo bibliotēku par minēto summu – 139 miljoniem latu.
Nosaukti ir divi cipari – 450 un 550 miljoni. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Beidz
muldēt!”) Bija konkurss simts kompānijām, bija piedāvājums būvēt šo
bibliotēku, šo Gaismas pili, bet neviens „neparakstījās”, un, manuprāt, tas bija
tāpēc, ka tagad būs liela krīze Latvijas būvniecības jomā, ja šī bibliotēka tiks
celta. Pēc tam būs kārtējais sadārdzinājums, jo materiāli, tehnika un cilvēki tiks
virzīti uz šo, manuprāt, diezgan apšaubāmo objektu.

Cienījamais Birkerta kungs, arhitekts, nav būvējis nevienu māju
Latvijā. Viņš būvē tikai Amerikā un Saūda Arābijā, kur, kā jūs zināt, dzīvo
miljardieri, šeihi un tā tālāk. Viņš nesaprot, kas ir vajadzīgs mūsu cilvēkiem.
Manuprāt, šo projektu vajag slēgt un kārtīgi pārstrādāt. Un pirmais solis varētu
būt šā projekta iesaldēšana un naudas novirzīšana uz sociālo jomu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie kolēģi! Opozīcijas
iesniegtais priekšlikums, protams, izskatās ļoti pievilcīgs (No zāles dep.
K.Šadurskis: „Tāds arī ir!”) – atņemt naudu investīciju jomai un sadalīt
to sociālajos pabalstos. Es gribētu atgādināt jums, godātie kolēģi un arī ļoti
godātie valdības locekļi, kuri šodien piedalāties mūsu sēdē, ka laikā, kad
Latvija pagājušā gadsimta sākumā ieguva savu neatkarību, apstākļi Latvijā bija
visai skarbi. Tas bija laiks pēc Pilsoņu kara, pēc brīvības cīņām, taču,
neraugoties uz visu to, visā Latvijā – apriņķos, Rīgā – latvieši tika
atraduši, sagrabinājuši to mazumiņu, lai dibinātu skolas, celtu kultūras būves un
veidotu bibliotēkas.

Par sociālo apdrošināšanu runājot. Tieši tad, ja mēs
neieguldīsim šodien naudu skolās un informācijas pieejamībā cilvēkiem visā
Latvijā, mēs izdosim… (No zāles dep. A.Latkovskis: „Cesvaini atceries!”)
mēs turpināsim izdot ļoti daudz naudas sociālajiem pabalstiem.

Es gribētu lūgt jūs noraidīt šo priekšlikumu kā tādu, kas
nākotnē vairos tos līdzekļus, kuri būs jāmaksā cilvēkiem, kas nebūs ieguvuši
izglītību, nebūs atraduši kvalificētu darbu. Mēs paplašināsim sociālās
palīdzības lūdzēju loku, un tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Latvijas Nacionālās bibliotēkas
projekts ir nokavēts vismaz par 20 gadiem, jo mūsu kaimiņvalstī, Igaunijā, šī
bibliotēka jau sen eksistē. Tā tika celta pēdējos tā saucamās okupācijas gados, un
naudas budžetā pietika gan bibliotēkas celtniecībai, gan valsts sociālajiem
pabalstiem. Diemžēl Igaunijas brāļi, kuri izmantoja to pašu bibliotēku, lai
Igaunijas Tautas frontes ietvaros runātu par bargās okupācijas gadiem, bija gudrāki
nekā mēs šeit un saņēma no okupācijas visu, ko viņi varēja saņemt. Turpretī mums
šodien ir ļoti grūta izvēle starp grāmatām un lasītājiem, jo, ja mēs šodien
nenodrošināsim iedzīvotāju elementāru izdzīvošanas līmeni, tad diemžēl
lasītāju šīm grāmatām nebūs…

Sakarā ar to es aicinu atbalstīt PCTVL frakcija priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi es pamanu ļoti nepatīkamu
parādību – diskusija par Nacionālās bibliotēkas celšanu pārvēršas par tīri
ideoloģisku vai propagandisku diskusiju. Man tiešām ir ļoti nepatīkami dzirdēt
tādus apgalvojumus no Kultūras ministrijas puses, ka visi tie, kuri ir „pret” šo
projektu, ir tautas ienaidnieki, Maskavas pakalpiņi un tā tālāk, un tā joprojām. Vai
jūs tiešām gribat atjaunot vecās tradīcijas, ka Kultūras ministrija ir propagandas
ministrija? Tieši to jūs arī darāt!

Un es ļoti labi saprotu, kāpēc Radzeviča kungs tā rīkojās, jo
kultūras ministre to uzsāka, reaģējot uz „Saskaņas Centra” paziņojumu un
pārmetot „Saskaņas Centram” visu ko, kā vispār mūsu paziņojumā nemaz nebija,
apgalvodama, ka, redz, mēs ar tādiem paziņojumiem cenšamies šķelt sabiedrību pēc
etniskās pazīmes. Nu piedodiet, bet tas saucas, ka zaglim faktiski deg cepure. Un es
negribu turpināt diskusiju tādā propagandiskā garā.

Runāsim pēc būtības! Pētersones kundze teica, ka Nacionālā
bibliotēka ir vajadzīga skolām, jaunatnei un tā tālāk. Tas neatbilst patiesībai!
Vai patiešām no šā pārāk ambiciozā projekta īstenošanas kaut ko iegūs lauku
skolēni? Vai jūs patiešām nopietni domājat, ka lauku skolēni, daudziem no kuriem ir
problēmas tikt līdz skolai, brauks uz Rīgu lasīt grāmatas tajā greznajā ēkā? Tā
nemaz nav! Tikai neliela šā projekta naudas izdevumu daļa ir vērsta tieši uz
bibliotēku.

Es vispār nesaprotu, kāpēc mēs, runājot par šo projektu, runājam
par bibliotēku. Tā ir jaunās politiskās elites arhitektūras piemineklis. Es ļoti
labi saprotu, ka jaunajai politiskajai elitei ir kaut kā neomulīgi. Un tā viņi jūtas
tāpēc, ka atgūtās neatkarības laikā Latvijā nekas grandiozs netika uzbūvēts.
Viņi saprot, ka drīz jau aizies pensijā, tāpēc ļoti gribas atstāt nākamajām
paaudzēm pieminekli sev.

Bet, piedodiet, kāds tam ir sakars ar bibliotēku, ar skolām? Lai
mūsu skolēniem patiešām nodrošinātu pieeju informācijai un grāmatām, vajadzētu
rīkoties citādāk – vajadzētu ieguldīt naudu grāmatu digitalizācijā un platjoslas
interneta pieejamībā visā Latvijā, lai no katras lauku skolas skolēns varētu
palasīt jebkuru grāmatu, kas ir mūsu bibliotēkas krātuvēs. Bet tikai ļoti neliela
naudas daļa šajā projektā ir paredzēta šiem mērķiem. Viss pārējais ir ļoti
ambiciozs un no dažādiem viedokļiem apšaubāms arhitektūras projekts.

Tātad nevajag… Tā ir vistīrākā smadzeņu skalošana! Faktiski
Kultūras ministrijas pārstāvis te runāja par izdevumiem, un mēs visi ļoti labi
saprotam, ka uz papīra Kultūras ministrija var uzrakstīt visu ko. Reālie izdevumi, kas
būtu jāiegulda, ir tie, kurus nosauc celtniecības kompānijas, un mēs to ļoti labi
saprotam. Nu nevajag skalot smadzenes, piedodiet, kolēģi! Būsim beidzot saprātīgi un
domāsim tomēr par reālu cīņu pret inflāciju!

Nezinu, kādu Maskavas „roku” jeb Maskavas ietekmi sāk pierakstīt
pat Valsts prezidentam. Un tas tikai parāda, ka no veselā saprāta nekas vairs pāri nav
palicis. Un visi zina, ka tad, ja mēs patiešām gribam cīnīties ar inflāciju, ir
jāsāk ar to, ka vajag atteikties no visiem pārāk dārgiem, ambicioziem un izdevumu
ziņā neskaidriem projektiem. Tāpēc nepolitizēsim šo jautājumu! Aizmirsīsim beidzot
šo veco propagandisko stilu!

Es domāju, ka šis priekšlikums ir vērā ņemams, un aicinu
kolēģus to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Skatoties vakar televīziju, ne tikai es, bet
arī mani vēlētāji no tā, ko vakar pateica Ministru prezidents, saklausīja domu, ka
pašreiz varbūt nevajadzētu celt Nacionālo bibliotēku, bet celt to vajadzēs varbūt
kādreiz tad, kad tam būs labvēlīgi apstākļi pie mums, Latvijā.

Tas, ko pateica Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs,
skaisti skan, cipars ir it kā liels, bet tādus piemērus jau mēs zinām. Kad vēl tikai
domāja celt šeit, Rīgā, Dienvidu tiltu, tad pirmais nosauktais skaitlis bija aptuveni
100 miljoni, bet pašreizējais skaitlis jau pārsniedz 500 miljonus – tātad šīs
izmaksas ir piecas reizes lielākas. Tad kāds galīgais cipars būs šai bibliotēkai, ja
pašreiz nosauktā summa – tie ir meli?

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Vai pati šī jautājuma nostādne – ja mums būs
Nacionālā bibliotēka, tad mums būs nākotne, mums būs laba izglītība, mēs
atrisināsim skolu problēmas, mums būs kvalificēti pedagogi, mums būs labs skolu
aprīkojums – atbilst patiesībai? Nē, taču! Tagad nākamajam gadam būs taupības
budžets, tā saucamais bezdeficīta budžets. Tātad skolotāji nesaņems to, kas viņiem
bija solīts, – algas paaugstinājumu, normālu algas paaugstinājumu, lai skolotāja
profesijai būtu normāls prestižs. Varbūt mēs šo pusmiljardu latu ieguldīsim tieši
izglītībā? Varbūt pacelsim algas skolotājiem? Varbūt sagatavosim jaunos
speciālistus? Varbūt ierīkosim normālas iekārtas skolās? Varbūt izremontēsim skolu
ēkas? Varbūt dosim iespēju tiem skolēniem, kuriem grūti tikt līdz skolai laukos, tur
nokļūt, nodrošinot viņus ar normālu transportu? Varbūt tieši tas ir labs
investīcijas mērķis, nevis būvēt kādu milzīgu ēku par nesaprātīgu cenu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija neatrada par iespējamu ar likumu noteiktu
budžeta asignāciju pārcelt no vienas pozīcijas, tas ir, no Kultūras ministrijas, uz
Labklājības ministriju, jo šī asignācija ir noteikta likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
60.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 61. ir deputāta Orlova priekšlikums par 20 miljonu
pārbīdi Labklājības ministrijas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Kā valdībai izdevās izveidot bezdeficīta
budžetu – to mēs visi jau zinām. Tomēr mēs uzskatām, ka ir netaisnīgi budžeta
deficīta problēmas risināt vienīgi uz pensionāru un uz citu maznodrošināto
iedzīvotāju rēķina. Mēs piedāvājam sociālā budžeta proficīta daļu 20 miljonu
latu apjomā jeb 6 procentus no proficīta summas izlietot minimālās pensijas
paaugstināšanai līdz 100 latiem jau no 2007.gada 1.oktobra. Lai minimālo pensiju arī
2008.gadā uzturētu ne zemāku par 100 latiem, no 2008.gada sociālā budžeta
proficīta, kam salīdzinājumā ar 2007.gada proficītu jābūt vismaz ar 25 procentu
pieaugumu un ne mazākam par 400 miljoniem, būs jāiztērē papildus 80 miljoni jeb tikai
20 procenti no plānotā sociālā budžeta proficīta.

Ja valdība grib 2007.gadu noslēgt ar bezdeficīta budžetu, 20
miljoni latu jānodrošina, attiecīgi samazinot pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus.
Tas nozīmētu, ka bezdeficīta budžeta nodrošinājums būtu sasniegts, kaut vai
formāls, pēc paritātes principa starp sociālo un pamatbudžetu.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Andrejs
Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu jums vēlreiz paskaidrot
mūsu priekšlikumu. Ja šodien noraidīsim to, tad iznāks, ka šogad neuzlabosim dzīvi
tiem pensionāriem, kuri šodien dzīvo zem iztikas minimuma.

Saprotiet, šodien valstī ir tāda situācija, ka neviens no Ministru
kabineta locekļiem neuztraucas par mūsu pensionāriem! Un labklājības ministre šodien
nav nākusi šeit tribīnē, lai informētu mūs par to, ko viņa darīs varbūt vēl
šogad, lai uzlabotu šo grūto situāciju pensionāriem.

Nu paskatieties, kas notiek! Vidējā pensija Latvijā ir tikai 108
lati, iztikas minimums – 135 lati. Arī nākamgad, cik es saprotu, nekāds straujš
pavērsiens netiek plānots. Bet mēs godīgi maksājam nodokļus, un es ceru, ka no mūsu
nodokļiem, pēc mūsu sociālās politikas, vajadzētu arī uzturēt pensionārus. Taču
atrodas 150 iemeslu, lai šo naudu pārceltu uz citām prioritātēm!

Ja šodien noraidīsiet mūsu priekšlikumu, tad es gribu piedāvāt
Tautas partijai vienu citu priekšlikumu. Tautas partija, nu sen nav bijis nekādas
rotācijas jūsu rindās! Es zinu, ka no jūsu rindām ir nākusi ļoti aktīvā ministre
Helēna Demakova. Viņai vienalga, kurš cilvēks viņai pateiks acīs: „Jums nav
taisnība jautājumā par tām būvēm, par to bibliotēku!” Viņa cīnās līdz galam
– iet pie Valsts prezidenta, iet pie visiem ierēdņiem, runā ar sabiedrību un
pārliecina cilvēkus, ka šī bibliotēka mums ir ļoti svarīga.

Lūdzu, pārceliet šo cilvēku uz Labklājības ministriju! Nu nespēj
pavilkt Labklājības ministrija šo smago nozari! Dagnija Staķe ir labs cilvēks.
Aizsūtiet viņu, lūdzu, uz Kultūras ministriju, lai viņa ceļ šo bibliotēku, bet
Helēnu Demakovu, lūdzu, ieceliet par labklājības ministri, lai viņa „izsistu” no
jums šo naudu – 700 miljonu lielu pārpalikumu – mūsu nabadzīgajiem
cilvēkiem! Varbūt tad nākamgad pensionāri, kuri šodien dzīvo zem iztikas minimuma un
kuru ir aptuveni 400 tūkstoši, varēs atļauties kaut ko vairāk par ūdeni un maizi.

Pareizi vakar raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pateica
Štokenbergs: „Dzīvot inflācijas apstākļos visgrūtāk tiem cilvēkiem, kuru
ienākumi ir mazāki par 200 latiem.” Varbūt tiem, kuru ienākumi ir 500-600 latu, un
varbūt arī deputātiem „nesit pa kabatu” līdz pat 10 procentiem pieaugusī
inflācija, bet tiem nabadzīgajiem cilvēkiem katrs santīms ir dzīvības un nāves
jautājums.

Tautas partija! Pēc budžeta apstiprināšanas, lūdzu, pieņemiet
manu priekšlikumu kā savējo un aizsūtiet vienu ministru uz mūsu visgrūtāko
ministriju!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis šķiet ļoti interesants priekšlikums. Taču
diemžēl pirms šīs sēdes mums nav bijusi iespēja aprunāties ar tā iesniedzējiem,
un tāpēc daudz kas no šā lakoniskā formulējuma paliek neskaidrs.

Man ir liels prieks, ka zālē ir labklājības ministre Staķes
kundze. Ministres kundze, es jūs ļoti lūdzu, nāciet tribīnē un izskaidrojiet šā
priekšlikuma būtību un Labklājības ministrijas attieksmi pret to, lai mēs būtu
šajā jautājumā kompetenti un varētu attiecīgi nobalsot!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Jā, komisija neatbalstīja šo visnotaļ voluntāro
priekšlikumu – paredzēt sociālā budžeta ieņēmumu paaugstinājumu par 20
miljoniem latu -, jo tam, tā teikt, nav nekā skaidrojoša apakšā.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 61.
– deputāta Vitālija Orlova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 62. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir jāskata
kontekstā ar 63. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo 62.priekšlikums
ir alternatīva 63.priekšlikumam. Aicinu atbalstīt valdības un komisijas pozīciju. (No
zāles: „Balsot! Piekrīt!”)

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mēs balsosim par 62.priekšlikumu,
kurš… (Balsis no zāles. No zāles dep. A.Golubovs: „Par procedūru!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam. Par procedūru. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Komisija nepareizi sakārtoja šos divus
priekšlikumus. Vispirms ir jāveic balsojums par radikālāko. (No zāles dep.
I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Unradikālāks ir 63.priekšlikums.

(Zālē notiek apspriešanās. No zāles: „Strādās vai
nestrādās?!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs nedaudz apspriedāmies par
to, kādā secībā būtu jāveic balsojumi par šiem abiem priekšlikumiem. Deputāts
Golubovs mums deva pareizu ieteikumu: mums vispirms būtu jābalso par 63.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tagad balsosim par 62.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Tagad esam nonākuši pie 64. – Ministru kabineta
priekšlikuma. Tas mums jāskata kontekstā ar 65. – reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra Štokenberga kunga priekšlikumu, kas ir alternatīvs. Pie
reizes man ir jums jāpaziņo, ka Štokenberga kungs savu priekšlikumu atsauc, līdz ar
to mums ir jābalso par Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai kāds iebilst pret 64. –
Ministru kabineta sagatavoto priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nē!”).
Iepriekš es jau informēju, ka ministrs Štokenbergs atsauc 65.priekšlikumu, ja
64.priekšlikums tiek atbalstīts. Vai deputāti atbalsta 64.priekšlikumu? (No zāles
dep. A.Rugāte: „Atbalstām!”) Atbalsta. Paldies.

65. – ir atsaukts.

K.Leiškalns. 66. – Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu
pārdali. Ir runa par to, ka neliela summa no iedaļas „Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem” tiek novirzīta uz Tieslietu ministriju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 67. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir runa par
samērā mazu summu, tā ir nauda balvām. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 68. – Ministru kabineta priekšlikums par 150 000
latu pāreju no Finanšu ministrijas uz Kultūras ministriju. Komisija to ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 69. – Ministru kabineta priekšlikums veikt
finansējuma pārcelšanu no Veselības ministrijas viena budžeta uz otru. Komisija ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 70. – Ministru kabineta priekšlikums,
kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī šim priekšlikumam deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71. – priekšlikums nedaudz pārskatīt budžetu
Veselības ministrijai. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 71.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 72. – Ministru kabineta priekšlikums, kas skar
izglītības jautājumus Veselības ministrijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 73. – Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu
pārdali Veselības ministrijas iekšienē. Tā ir asignācija rezidentu apmācībai un
tālākizglītībai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 74. – vēl viens Ministru kabineta priekšlikums
attiecībā uz Veselības ministriju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 75. – Ministru kabineta priekšlikums attiecībā uz
Veselības ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 75.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 76. – priekšlikums par Veselības aprūpes valsts
aģentūras finansēšanu. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 77. – Ministru kabineta priekšlikums par medikamentu
apmaksāšanu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 77.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 78. – Ministru kabineta priekšlikums par medikamentu
apmaksāšanu četru miljonu vērtībā. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 79. – deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova
priekšlikums. Medikamentu apmaksāšanai mēs nupat jau atbalstījām summu četru
miljonu apjomā, taču minētie deputāti prasa atņemt no Latvijas Bankas apsardzes
līdzekļiem 2,4 miljonus un nodot tos šai jau atbalstītajai pozīcijai. Es pat domāju,
šis…

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums vērsts uz to, lai virzītu
gandrīz divarpus miljonus uz medikamentu apmaksāšanu. Jūs visi ļoti labi zināt, ka
bezmaksas jeb apmaksāto medikamentu nepietiek pat tādiem slimniekiem kā asins vēža
slimniekiem. Nu, atvainojos, kas tā par valsti, kura nerūpējas par saviem
iedzīvotājiem?

Mēs uzskatām, ka Latvijas Banka saņem pietiekamu peļņu, lai
uzturētu savu apsardzi, nevis ņemtu kaut kādu apsardzi par valsts budžeta
līdzekļiem, kas paredzēti valsts aizsardzībai. Nevajag ņemt kaut kādu armiju
Latvijas Bankas apsardzei! Lai par savu apsardzi maksā Latvijas Banka!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – lūdzu!

K.Leiškalns. Jā. Interesanti, ka, sapratuši, kas var notikt, kad
grib visu finansējumu, kas paredzēts Latvijas Bankas apsardzei, pārcelt uz citām
pozīcijām, deputāti komisijas sēdes laikā šo priekšlikumu atsauca, bet, tā kā tas
ir palicis tabulā, mēs par to diskutējam. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Balsojam!”) Nu, es domāju, ka mēs visi saprotam, ka tas ir neiespējami. Līdz
ar to komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 80. – Ministru kabineta priekšlikums par Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas līdzekļu iekšēju pārdali. Komisija
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 81. – deputāta Agešina priekšlikums. No pozīcijas
„Ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums” viņš ierosina novirzīt
līdzekļus uz pozīciju „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”. Taču jāteic,
ka pirmajā lasījumā pieņemtais ar Ministru kabineta lēmumu sadalāmais finansējums
ir atšifrēts pēdējā priekšlikumā, līdz ar to visa tā nauda ir iztērēta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Liepājas pilsētas 11.vidusskola ir viena no
vecākajām pilsētas skolām, bet skolas ēkā nav sporta zāles. Un, lai īstenotu
Ministru kabineta noteikumus Nr.1027 un Nr.544 un sporta programmas realizēšanu,
nepieciešams maksimāli izmantot skolas sporta laukumu. Līdz ar to mēs lūdzam sniegt
palīdzību skolas sporta laukuma labiekārtošanai, tātad arī žoga atjaunošanai.
Skrejceļa seguma atjaunošanai, vieglatlētikas sektora, futbola un volejbola laukuma
iekārtošanai nepieciešamā kopējā summa ir 17 038 lati.

Es uzskatu, ka Saeimas palīdzība būs nozīmīga skolas attīstībai,
kā arī skolēnu veselības uzlabošanai.

Lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – par 81.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns. Tā kā komisija konstatēja, ka viss šis finansējums
„Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” ir sadalīts pēdējā priekšlikumā,
81.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 82. – līdzīgs deputāta Agešina priekšlikums.
Tātad tam ir tas pats avots – mērķdotācijas pašvaldībām. Komisija to nav
atbalstījusi agrāk minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Valērijs Agešins grib debatēt par
šo priekšlikumu? Grib, jā? Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzām finansiāli atbalstīt skolotāju
istabas ierīkošanu Liepājas pilsētas 12.vidusskolā. Patlaban, kā zināms, Latvijā
tiek realizēta pamatizglītības mācību satura reforma, bet no 2008.gada mācību
satura reformas ieviešana plānota arī vispārējā vidējā izglītībā. Tādējādi
skolās strauji pieaug nepieciešamība un prasības pēc mūsdienīga skolotāja.
Informācijas tehnoloģiju izmantošana būtiski ietekmē mācību un audzināšanas
rezultātus, sniedz skolotājam iespējas paaugstināt savu profesionālo meistarību.
Interneta globālā datortīkla izmantošana palīdz pastāvīgi uzturēt kontaktus ar
skolēnu vecākiem, kā arī e-klases programmā sniedz iespēju skolotājiem un klašu
audzinātājiem operatīvi sniegt informāciju skolēnu vecākiem par skolēnu mācību
sasniegumiem, kavējumiem vai uzvedību skolā. Brīva un plaša pieeja datoram un
internetam ir katras mūsdienīgas skolas būtiska nepieciešamība.

Skolas lielās noslogotības dēļ Liepājas 12.vidusskolā, kurā
strādā 70 pedagogi, līdz šim nav bijusi iespēja iekārtot skolotāju istabu, kas,
neapšaubāmi, iespaido skolas darba kvalitāti.

Lūdzam rast iespēju finansiāli atbalstīt šā mērķa realizēšanu
un izdalīt šim nolūkam 9260 latus.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Nav ko piebilst. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
82.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī deputāta Agešina kunga 83.priekšlikums nav guvis
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Orientēšanās sporta klubs „Ziemeļkurzeme”
sastāv no trim daļām: viena no tām ir „Azimuts”, kas atrodas Ventspilī un
darbojas jau divdesmit gadus. Kluba pamatsastāvā ir skolēni, studenti, kā arī rajona
un pilsētas iedzīvotāji. Vairāki kluba biedri joprojām nodarbojas ar šo sporta
veidu, neskatoties uz to, ka ir sasnieguši jau 70 gadu vecumu. Sacensību sezona sākas
agri pavasarī un turpinās līdz vēlam rudenim. Neskaitot treniņus, oficiālas
sacensības tiek rīkotas reizi gadā.

Mēs lūdzam rast iespēju piešķirt budžeta līdzekļus
orientēšanās sporta klubam „Ziemeļkurzeme” 5482 latu apmērā. Mēs uzskatām, ka
Saeimas atbalsts būs nozīmīgs ieguldījums orientēšanās sporta kluba „Azimuts”
darbībā, un tas būtiski veicinās šā kluba attīstību.

Tas savukārt ir ļoti svarīgi, lai Ventspils reģiona iedzīvotāji
varētu veselīgi un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Ventspilnieki, kā arī daudzi citi
orientieristi un sportisti, kas bieži ierodas Ventspilī uz rīkotajām dažāda mēroga
sacensībām, reāli redzēs un novērtēs Saeimas ieinteresētību tautas sporta
attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par
83.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
83.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Vismaz pēc avotiem un mērķiem līdzīgais deputāta
Agešina 84.priekšlikums nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ventspils Svētā Nikolaja baznīca savā
tagadējā ēkā Plostu ielā 10 atrodas jau no 18.gadsimta. Tā ir Vecpilsētas
nozīmīga arhitektūras zona, kas atrodas blakus prāmju terminālim, kuru apmeklē daudz
ievērojamu cilvēku – ārzemnieku, viesu. Svētā Nikolaja baznīca atrodas šajās
telpās diezgan ilgu laiku, un tā ir svētnīca, kuru apmeklē visa gada laikā daudzi
vecie pilsētnieki, kā arī jaunatne. Baznīcas ēka ir ļoti sliktā tehniskā
stāvoklī, tā ir fiziski nolietojusies, tāpēc var gadīties darba drošības noteikumu
pārkāpumi vai pat apmeklētāju traumas.

Līdz ar to mēs lūdzam rast iespēju piešķirt budžeta līdzekļus
baznīcas jumta un sešu tās kupolu seguma remontam 12 105 latu apmērā.

Saeimas palīdzība būtu nozīmīga arī tajā aspektā, ka baznīcas
apmeklētāji reāli redzētu Saeimas deputātu ieinteresētību svētnīcas attīstībā.

Paldies par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par
84.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man nav ko piebilst.

Arīdzan līdzīgais Agešina kunga 85.priekšlikums nav guvis
komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 84. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Atvainojiet, es aizskrēju ratiem pa priekšu! Tikai
tagad ir 85. – deputāta Agešina priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! 2008.gada maijā Ventspils koris „Slavjaņe”
svinēs sava kolektīva 20 gadu darba jubileju. Kora pamatsastāvā ir 40 dziedātāji, un
tā sastāvs ir nemainīgs, stabils, taču šiem cilvēkiem ir nepieciešami jauni
koncerttērpi. Koris dibināts 1988.gadā ar mērķi saglabāt un popularizēt krievu
dziesmu tradīcijas. Kopš tā dibināšanas 20 gadu laikā ir sagatavots milzīgs un
daudzveidīgs repertuārs – garīgā mūzika, operu koru skaņdarbi, klasika un vairāku
citu tautību dziesmas. Koris labprāt dzied arī latviešu valodā. Kora kolektīvs ir
piedalījies vairākos dziesmu pasākumos – Ventspils pilsētas svētkos, kā arī
dažādos mūzikas festivālos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Krāslavā, Ogrē un
ārvalstīs. Koris „Slavjaņe” ir piedalījies mūzikas festivālos Ukrainā,
Krievijā un Igaunijā. Klausītāji kora uzstāšanos visur uzņēma ar sirsnību un
pateicību. Ir saņemti goda raksti, pateicības raksti, diplomi.

Mēs lūdzam rast iespēju piešķirt Ventspils pilsētas domes
kultūras centra skolotāju korim „Slavjaņe” 3752 latus jaunu koncerttērpu iegādei
sakarā ar kora 20 gadu pastāvēšanas jubileju.

Paldies.

(No zāles dep. J.Dobelis: „Uzdziedi! Kāpēc viņš nedzied?”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, par 85.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā šeit nav nekā piebilstama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
85.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – 16.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs ir ķērušies pie Aizsardzības ministrijas, lai pārceltu no tās budžeta
30 000 latu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī visnotaļ pieklājīgais deputāta Urbanoviča kunga
87.priekšlikums atbildīgajā komisijā nav guvis atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 88.priekšlikumā deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs no Aizsardzības ministrijas vispārējo vienību līdzekļiem grib novirzīt
30 000 latu mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka Aizsardzības ministrija ir
ļoti turīga [No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Cik?”] un var padalīties ar
citiem ar niecīgu summu – 30 000 [No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Oi,
nekādu problēmu!”], lai novirzītu tos bāreņu namam telpu renovācijai.
Padomājiet, kas ir Aizsardzības ministrija un tās budžets un kas ir bāreņu nams!
Turklāt tie ir tikai 30 000 latu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, par 88.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, man nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
88.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 66, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā Ministru kabinets no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem novirza 500 000 latu…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mums vēl ir jāizskata
89.priekšlikums.

K.Leiškalns. Es pasteidzos. Atvainojiet!

89. – deputātu Fjodorova, Rubika, Golubova un Ribakova
priekšlikums. Tajā no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļi tiek novirzīti
dotācijām pašvaldībām. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā Ministru kabinets no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem novirza pusmiljonu latu mērķdotācijām pašvaldībām –
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domei skolas celtniecības darbu apmaksai.
Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Par procedūru!”) Par
procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi, ja mēs paskatāmies 90. un 91.priekšlikumu, tad līdzīgi
tam, kā mēs nupat vispirms balsojām par 63. un tikai tad par 62.priekšlikumu, jo viens
no tiem ir, kā saka, radikālāks, arī šajā gadījumā vispirms būtu debatējams un
balsojams 91., nevis 90.priekšlikums. (No zāles: „Pareizi! Taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Manuprāt, mēs šodien jau
vienreiz šādi balsojām – tātad radikālākais priekšlikums tika izskatīts
vispirms. Un tāpēc es rosinu tā arī turpināt, bet komisiju turpmāk šādi izkārtot
priekšlikumus. Taču šobrīd mēs izskatām 91.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, Emša kungs! Komisija izkārto priekšlikumus to
iesniegšanas kārtībā, bet tagad mums ir jārunā uzreiz par abiem priekšlikumiem. Un
91. ir frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Līdzekļu avots ir tas pats, un tā
ir mērķdotācija Cesvaines skolas celtniecības darbu apmaksai. Šeit tikai summa
atšķiras par 199 710 latiem. Tad acīmredzot pirmais ir jābalso 91., bet pēc tam
90.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 91.priekšlikumu. Debatēs
runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aizbrauciet uz Cesvaini! Tas nekas, ka esat tur
bijuši! Šad un tad izbraukumam var būt arī izzinošs un kultūrvēsturisks mērķis.

Vispirms brauciet uz Cesvaines pili, un jūs redzēsiet, kā ar
kopīgām pūlēm pils ir atjaunota pēc ugunsgrēka un pašlaik tā noder gan kā muzejs,
gan arī kā izglītošanās vieta pašiem mazākajiem Cesvaines bērniem. Bet turpmāk
gan mums palīgā būs jāņem kāds no Cesvaines iedzīvotājiem un jādodas ekskursijā
pa tām telpām, kurās līdz Cesvaines jaunās skolas atklāšanai mācījās mazie
cesvainieši.

Vislabāk būtu, ja šī ekskursija notiktu ziemā un, vēlams,
divdesmit grādu salā. Tad mēs varētu izbaudīt, ko nozīmē gan skolēniem, gan
skolotājiem dažu minūšu laikā pārskriet no vienas mājas uz otru, ko nozīmē
mēnešiem nesaņemt siltas pusdienas un ko nozīmē saspiestās telpās mācīties
vairākās maiņās.

Un pēc tam mēs atpakaļceļā uz Rīgu droši varam iegriezties
Cesvaines jaunajā skolā un redzēt, ka par salīdzinoši ļoti maziem līdzekļiem ir
uzcelta īsta gaismas pils, turklāt bez pēdiņām. Skola ir uzcelta izcilā kvalitātē.
Liels paldies celtniekiem! Skola ir askētiska, tur nav nekā lieka, un katrs santīms
skolas celtniecībā ir izmantots lietderīgi.

Bet nu pats galvenais – parunāsim ar skolēniem un skolotājiem!
Mēs zinām, ka skolotājs nedzīvo no algas vien. Skolotājam ir nepieciešams arī
gandarījums, un skolotājam ir nepieciešams redzēt, ka arī valsts, nevis tikai
pašvaldība, gādā par viņa darba apstākļiem. Un, runājot ar Cesvaines skolas
skolotājiem, mēs varam pārliecināties, ka vismaz vienas pilsētas vienas skolas
skolotāji ir guvuši šo gandarījumu. Un runāsim arī ar bērniem! Ne tikai septembra
sākumā, bet visu gadu. Arī paši bērni būs pārliecināti, ka šādās telpās
mācības veiksies daudz labāk, ka šādās telpās nenāks prātā apkrāsot skolas
sienas, un – pats galvenais! – šie bērni ticēs, ka valsts tik tiešām strādā
viņu labā.

Un pēc visa tā nedaudz padomāsim. Šeit mēs redzam reāli paveiktu
darbu, par ko mums ir jāatlīdzina celtniekiem. Šeit mēs nerunājam par gaisa pilīm.
Šeit mēs neplānojam simtus miljonu vēl neeksistējošām būvēm ar vēl nezināmām
funkcijām un nezināmu apmeklētāju loku.

Šeit ir pavisam reāla skola, pavisam reāli skolēni, un mēs varam
pārliecināties par paveikto darbu kvalitāti un arī par izglītības kvalitāti.

Cienījamie kolēģi! Cesvaine jau ir simbols. Cesvaine ir simbols
tautas vēlmei atjaunot nodegušu kultūras pieminekli. To mēs esam izdarījuši. Un
mūsu spēkos ir panākt, lai Cesvaine kļūtu nevis par mūsu neizdarības un
vienaldzības simbolu, bet gan par valsts un valdības rūpju simbolu par mūsu
izglītību, par mūsu lauku attīstību, par ikvienu Latvijas cilvēku.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai dzīvo Cesvaine!”
Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 2002.gada 5.decembrī notika traģiska nelaime
Cesvainē – nodega Cesvaines pils, skola, kurā mācījās ap 600 bērnu, un
vairāk nekā četrus gadus skolēniem bija jāmācās nepiemērotos apstākļos. Pedagogu
darba diena ilga divās maiņās no agra rīta līdz nakts tumsai, un spēku izturēt
faktiski deva tikai cerība, ka jaunā skola būs. Gan tālaika valdība, gan arī
turpmākās valdības, saprotot traģisko situāciju, meklēja risinājumus. Taču
visvairāk es gribu uzteikt divu cilvēku izcilo ieguldījumu jaunās skolas tapšanā. Un
tie ir Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un pirmās Kalvīša valdības
izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. (Aplausi.)

Nu beidzot šogad atjaunotajā Latvijā ir uzcelta pirmā vidusskola.
Šķiet, visiem ar izglītību saistītajiem cilvēkiem (un jo īpaši valsts
amatpersonām) vajadzētu gavilēt. Bet nē! Izglītības un zinātnes ministre tikai pēc
ilgas lūgšanās aizbrauca uz skolas atklāšanu un pie pirmās izdevības pazuda, jo,
kā par nelaimi, Cesvaines mērs ir nepareizajā partijā – viņš ir „Jaunā laika”
biedrs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nost ar „Jauno laiku”!”)

Sākas apmelojumi. Domes priekšsēdētāju apvaino ļaunprātībā,
nolaidībā un vēl nezin kādos citos grēkos, lai gan Viļņa Špata vienīgā vaina ir
tā, ka viņš ir uzticējies valdības investīciju programmai un pārliecinājis arī
celtniekus, ka mūsu valdībai var ticēt. Šī savstarpējā uzticība ir ļāvusi
noslēgt pašvaldībai izdevīgu līgumu, kuru noslēgt domes priekšsēdētājam bija
visas tiesības. Bija pienākums pret cesvainiešiem – noslēgt to. Sākumā valdība
bija tā kā gatava dzēst savu parādu, bet tad pēkšņi Finanšu ministrija, kas
spējusi parāda summas atmaksāšanai atrast tikai pusmiljonu latu, savas atlikušās
parādsaistības mēģina uzgrūst pašvaldības pleciem, spriežot par tā saucamā
stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu. Šādas saistības cesvainiešiem vajadzētu
kārtot gadu desmitiem ilgi. Kliedzoša netaisnība un nelikumība – valdības
plānotās saistības prettiesiski pāradresēt pašvaldībai!

Kolēģi deputāti! Mūsu goda pienākums ir nokārtot Kalvīša
valdības parādu. Ne Cesvaines pašvaldībai, ne būvfirmai „Latvijas
Energoceltnieks” nav jācieš, ja Latvijas valdība dzīvo kā pa mākoņiem un no
nenopelnītas naudas plāno miljardu tēriņus, nevis redz savu pilsoņu, Cesvaines
skolēnu un skolotāju, vajadzības.

Kolēģi! Atradīsim iespēju samaksāt mūsu valdības parādu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu ieskatīties 90., 91. un
92.priekšlikumā, jo visi trīs priekšlikumi ir par vienu un to pašu – par Cesvaines
skolas finansēšanu.

Ko saka valdība? Valdība 90.priekšlikumā ierosina no neparedzētiem
gadījumiem ieplānotajiem līdzekļiem piešķirt 500 000 latu, tas ir, pusmiljonu
latu, šīs skolas celtniecībai. Ir vajadzīgi aptuveni 2 miljoni.

Tātad – 500 tūkstoši skolai. No vienas puses, liekas, ka tas jau
labi. Bet kā viņi domā nomaksāt pārējo celtniecības rēķinu?

Finanšu ministrs jau ir nosūtījis vēstuli Cesvaines pašvaldībai,
viņš ierosina finanšu stabilizāciju Cesvaines pašvaldībai. Ja nezina, ko tas
nozīmē, tad var šķist: nu jā, nu varbūt tas ir pat kaut kas labs.

Kolēģi, es jums pastāstīšu, kas ir finanšu stabilizēšana.
Finanšu stabilizēšanu valdība piemēro tādām pašvaldībām, kur ir acīmredzot
maksātnespēja vai kur ir notikusi naudas izšķērdēšana vai kāda cita pretlikumīga
darbība.

Cesvaines pašvaldībai nevienas no šīm pazīmēm nav. Es atkārtoju:
līgums, ko pašvaldība noslēdza ar celtnieku, paredz, ka jebkuras sankcijas iestātos
tikai tādā gadījumā, ja valsts pārskaitītu naudu Cesvainei, bet Cesvaine nedotu to
naudu tālāk. Bet tas nav noticis!

Otrkārt, finanšu stabilizēšana nozīmē, ka valdība iedos
Cesvaines pašvaldībai arī trūkstošo summu – iedos aizdevuma formā. Citiem vārdiem
sakot, cesvainiešiem pašiem būs jāmaksā par šīs skolas celtniecību!

Kolēģi, kauns! Jūs nevarat likt cilvēkiem, kam skola ir nodegusi,
vēl pašiem maksāt un vispār ignorēt viņu vajadzības! Tas ir tas, ko šī valdība
un ko Spurdziņš iesaka.

Tas ir amorāli! Amorāli ir celt tos lielos projektus, finansēt
olimpiskos centrus, bet cesvainiešiem, kas jau tā ir lāga cilvēki, vēl uzlikt
pienākumu pašiem samaksāt to, kas ir visai valstij maksājams rēķins. Tas ir visiem
nodokļu maksātājiem, nevis tikai cesvainiešiem maksājams rēķins!

Tātad ir atbalstāms 91. un 92.priekšlikums. Valdībai ir jāseko
tam, kas tika paredzēts valsts investīciju projektā, – atjaunot nodegušo skolu!
Neklausieties tajā, ko saka Spurdziņš! Viņš maldina! Viņš maldina! Viņš grib
uzlikt visu nastu uz Cesvaines iedzīvotāju pleciem. Tas nav pareizi! Tas nav pieņemami!
Ir atbalstāms gan 91., gan 92.priekšlikums. Tas šo summu pilnībā segtu, pārdalot jau
esošos budžeta līdzekļus un tos novirzot Cesvaines skolas celtniecības izmaksu
segšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Pēc tam, kad pirms trim nedēļām Zatlera kungs
radioraidījumā izteicās, ka, iespējams, uz kādu laiku ir jāatliek kultūras objektu
un tātad arī Nacionālās bibliotēkas celtniecība, viņam bija tikšanās ar Demakovas
kundzi, pēc kuras viņš teica, ka nu visiem būs jāsavelk jostas: Nacionālās
bibliotēkas dēļ katram būs kaut kas jāziedo. Tagad iznāk tā, ka pirmās pēc
Latvijas neatkarības atjaunošanas uzbūvētās vidusskolas dēļ jostas būs jāsavelk
tikai cesvainiešiem, bet Nacionālās bibliotēkas dēļ jostas būs jāsavelk gan
cesvainiešiem, gan pārējo reģionu iedzīvotājiem, tāpēc ka šeit kādam ir
jāuzceļ piemineklis.

Un vēl man ļoti gribētos atgādināt Pētersones kundzei to, ko
viņa teica šeit no tribīnes pirms pusstundas. Viņa teica: kad pirmo reizi mēs
ieguvām neatkarību, latvieši spēja uzcelt bibliotēkas un skolas. Tā ir pirmā pēc
neatkarības atjaunošanas uzceltā vidusskola. Es ļoti gribēšu redzēt, kā tieši
Pētersones kundze balsos par abiem frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumiem, lai
segtu valdības parādu Cesvainei un cesvainiešiem un īstenībā – visiem Latvijas
lauku iedzīvotājiem.

Tas jau robežojas ar bezkaunību un ņirgāšanos par cilvēkiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija nav atbalstījusi 91. –
frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu par asignācijas summu, bet ir atbalstījusi
90. – Ministru kabineta priekšlikumu par asignācijas summu skolas būvēšanas
apmaksai.

Sēdes vadītājs. Balsošanu mēs sākam ar radikālāko
priekšlikumu. Tātad vispirms balsosim par 91.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis:
„Kauns!”)

Tagad balsosim par 90.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu!

K.Leiškalns. Varbūt visi piekrīt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 92. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums.
Mērķis ir Cesvaines jaunās skolas būvniecība. Avoti šeit ir citi, tas ir ar Ministru
kabineta lēmumu sadalāmais finansējums, kas beidzamajā priekšlikumā jau ir
sadalīts. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 92.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Kauns!”)

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs… Es atvainojos,
93.priekšlikums?

Sēdes vadītājs. Jā, 93.priekšlikums.

K.Leiškalns. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs un Ribakovs no
Aizsardzības ministrijas līdzekļiem mēģina novirzīt 100 000 latu uz posteni
„Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībās”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā savā priekšlikumā mēs ierosinām
novirzīt 100 000 latu no Aizsardzības ministrijas budžeta uz Salaspils memoriālā
kompleksa renovāciju. Jūs zināt, kas ir Salaspils komplekss? Jūs atceraties, kas bija
Salaspils nometnē? Kaut gan savulaik Valsts prezidente nosauca to gandrīz vai par
atpūtas nometni, tā bija iznīcināšanas nometne, kur notika genocīds pret cilvēkiem.
Atcerieties par to un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

K.Leiškalns. Komisijai šeit nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
93.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 94. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts. Tur ir tikai formulējuma maiņa. Ir runa par asignāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 95. – deputāta Nila Ušakova priekšlikums.
Mērķdotācijas pašvaldībām. Priekšlikumā ir runa par visnotaļ nelielu summu, bet
tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Alternatīvais aprūpes centrs „Žēlsirdības
māja”, kas atrodas Ventspilī, vēršas pie Saeimas deputātiem ar lūgumu atbalstīt
projekta „Bāreņu sagatavošana neatkarīgai dzīvei” izpildīšanas sākumu.
Projekta kopējās izmaksas ir 55 000 latu, bet mēs lūdzam piešķirt daļu no tās
summas – 6429 latus, lai uzsāktu būvdarbus. Tas nodrošinātu iespēju saņemt pēc
tam naudas līdzekļus no līdzfinansētājiem un sekmīgi pabeigt nometnes izveidi
2008.gada pavasarī.

Organizācijas darbība ir saistīta ar palīdzības sniegšanu
bērniem bāreņiem, bērniem ar īpašām vajadzībām, invalīdiem no bērnības. Tie ir
bērni no dažādu Latvijas pilsētu un pašvaldību bērnunamiem – no Vangažiem, no
Tērvetes, no Liepājas, no Madonas, no Alsungas, no Rīgas un tā tālāk. Viņi varēs
apgūt dzīves prasmes un darba iemaņas ģimenes apstākļos, ģimeniskā vidē, mājas
apstākļos adaptēties dzīvei sabiedrībā, lai būtu pilnvērtīgi pilsoņi savā
valstī.

„Žēlsirdības mājas” mērķis ir izveidot nometnes tipa
pilsētiņu, kas sastāvēs no piecām mājiņām ar attiecīgu aprīkojumu, kurās varēs
dzīvot no piecdesmit līdz sešdesmit bērniem gadā un apgūt darba iemaņas, kas ir
svarīgs faktors, lai iekļautos sabiedrībā, un tas varētu novērst šiem cilvēkiem
nepilnvērtības sajūtu.

Es lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto 95.priekšlikumu un balsot par
„Žēlsirdības mājas” projekta īstenošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst par 95.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
95.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums. Ministru kabinets palielina
mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās procesam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 97.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs no Aizsardzības ministrijas budžeta grib pārcelt 15,5 miljonus uz
līdzekļiem pabalstu un kompensāciju izmaksai denacionalizēto namu īrniekiem. Komisija
nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 98.priekšlikums. Deputāti Fjodorovs, Rubiks, Golubovs
un Ribakovs grib Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas līdzekļus
novirzīt uz īrnieku pabalstiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pietiecies deputāts
Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām novirzīt šo summu uz pabalstiem
un kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem. Kāpēc mēs ierosinām novirzīt to
summu tieši no naudas, kas paredzēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta
īstenošanai? Tāpēc, ka pat Ministru prezidents, no jūsu rindām nākušais Ministru
prezidents (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mūsu!”) izteicās, ka varbūt
kādreiz cels to bibliotēku. Tad nu nevajag šo naudu tai bibliotēkai! Virzīsim to
naudu, lai palīdzētu denacionalizēto namu īrniekiem, risināsim viņu problēmas. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Nevajadzēja okupēt Latviju!”) Un šajā gadījumā jūs
neveiksiet genocīdu pret savu tautu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Okupanti!”)
Un nekad, nekad nepieminēsiet arī okupāciju. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Okupanti!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Vai jūs tiešām apzināties, cik traģiskā
situācijā šodien atrodas denacionalizēto namu īrnieki? Ziniet, pastāvot šādai
inflācijai un šādām komunālo pakalpojumu izmaksām, šodien cilvēki tiešām nevar
samaksāt pat to, ko prasa namīpašnieki. Vairums namīpašnieku prasa no cilvēkiem
piecus, septiņus latus par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka apmēram 300-350 latus
mēnesī vajag samaksāt. Ja cilvēki nevar samaksāt to naudu, ko prasa namīpašnieki,
tad tiesas lemj par to cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem. Jūs zināt visu to
situāciju. Jūs zināt arī to, ka vairākas valdības negribēja risināt to problēmu.
Skaidrs, ka tie 9,5 miljoni, ko prasa kompensācijas, nevarēs pilnīgi atrisināt to
problēmu, bet kaut cik atvieglos cilvēkiem dzīvi.

Es gribētu pateikt vēl ko. Ziniet, faktiski neviens priekšlikums,
kas bija no opozīcijas, netika atbalstīts. Tātad – ko mēs redzam reāli? Vai tad
slikts bija frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums samazināt bāzes izdevumus par
1,5 procentiem? Tas bija normāls un labs priekšlikums! (No zāles dep. K.Šadurskis:
„Ļoti labs!”)

Šodien, deputāti, jums jāizvēlas starp tiem solījumiem, ko jūs
devāt saviem vēlētājiem, un starp ministriju, kuras jūs esat izveidojuši,
interesēm. Ko mēs redzam? Pirms dažām dienām bija ļoti interesants radiomateriāls
par sabiedrisko sakaru departamentiem ministrijās. Un ko tur mēs redzam? Ka tur strādā
14-17 cilvēki (tāds ir vidējais skaits), kuri saņem algu, kas ir no 350 līdz 1200
latiem. Un tādi cilvēki, 14-15 cilvēki, faktiski strādā katrā ministrijā. Šitos
izdevumus jūs gan negribat samazināt! Jūs samazināt to, kas tiešām var risināt
nabaga cilvēku problēmas, jūs… palielināt tos izdevumus jūs negribat.

Es vēlreiz ļoti nopietni aicinu visus padomāt par to, lai
atbalstītu denacionalizēto namu īrniekus un atbalstītu mūsu priekšlikumu. (No
zāles dep. K.Šadurskis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams par 98.priekšlikumu?
Lūdzu!

K.Leiškalns. Nav ko piebilst. Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
98.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums
nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 99. – Ministru kabineta priekšlikums par valsts
izsniedzamajiem galvojumiem 2007.gadā. Saraksts ir papildināts ar vienu punktu –
„Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Malienas reģionā”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un visbeidzot – 100.priekšlikums. Tas ir Ministru
kabineta priekšlikums, kur ir atšifrēta tā summa – 1,6 miljonu apmērā -, kas
tiek sadalīta pašvaldību investīcijās. Tātad ir precīzi atšifrēts, kur visa šī
nauda tiks novirzīta.

Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu
atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 424/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo
pabalstu likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu jau mierīgāk.

Mums ir jāizskata likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā” (reģistrācijas numurs 38/Lp9). Šis likumprojekts ir pārmantots no
8.Saeimas, to bija sagatavojusi frakcija „Jaunais laiks”, un tas, veselu gadu
virzoties cauri mūsu Saeimai, ir arī papildinājies ar vēl daudziem citiem labiem
priekšlikumiem.

Šodien mēs šo likumprojektu skatām trešajā, galīgajā,
lasījumā. Pavisam ir iesniegts un būtu izskatāms 21 priekšlikums.

Tātad 1. ir bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika
priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

S.Bendrāte. 2. – PCTVL frakcijas priekšlikums – komisijā netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Izteikties
vēlas deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas
priekšlikuma būtība ir nedaudz paplašināt to ārvalstnieku kategoriju, kuriem tiek
izmaksāti sociālie pabalsti.

Pašreiz pabalstus izmaksā tikai tām personām, kurām ir
pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Mēs piedāvājam maksāt pabalstus arī personām
ar termiņuzturēšanās atļauju tajā gadījumā, ja viņu uzturēšanās atļaujas
termiņš ir ne mazāks par vienu gadu.

Uzreiz piebildīšu, ka Labklājības ministrija savā slēdzienā, kas
datēts vēl ar 14.aprīli, atbalstīja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Tiesa gan, ar
atrunu, ka nav precīzi zināms šo personu skaits, tāpēc nevar aprēķināt tā roba
apmērus, kuru šis priekšlikums varētu radīt valsts budžetā.

Atliek vienīgi minēt, kādu apsvērumu vadīta atbildīgās komisijas
vadība noslēpa šo dokumentu no sabiedrības un no Saeimas deputātiem, bet mani ar šo
dokumentu iepazīstināja tikai 12.septembrī – tieši komisijas sēdē.

Nav zināms arī tas, ko īsti darīja ministrija šo piecu mēnešu
laikā, kas ir pagājuši kopš slēdziena izdarīšanas brīža.

Pirms sēdes es 15 minūšu laikā sameklēju nepieciešamos datus
Iekšlietu ministrijas interneta mājaslapā. Tad, lūk, šo personu skaits ir apmēram
3000 cilvēku, kuru ir gandrīz desmit reižu mazāk nekā to ārvalstnieku ar
pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuriem jau šobrīd ir tiesības saņemt pabalstu.

Ņemot vērā visu to personu skaitu, kuriem ir tiesības uz pabalstu,
izdevumu palielināšana attiecīgajā budžeta sadaļā nepārsniedz 0,15 procentus, ko
pat nav iespējams manīt. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”)
Protams, visi šie aprēķini tika izklāstīti komisijas sēdē. Saeimas atbildīgās
komisijas priekšsēdētāja uzdeva Labklājības ministrijas pārstāvei bargu
jautājumu: „Kā jūs uzdrošināties atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu?” Uz to
viņa no ministrijas pārstāves saņēma atbildi, ka šis lēmums ir motivēts ar to, ka
mums ir jāpilda savas saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, ratificēdami Eiropas
Sociālo hartu.

Es pats vēl piebildu, ka personas ar termiņuzturēšanās atļauju,
kuras derīguma termiņš nav mazāks par vienu gadu, – tie pārsvarā ir Latvijas
nodokļu maksātāju paši tuvākie radinieki, kuri uzturas Latvijā ar mērķi panākt
ģimeņu atpakaļapvienošanos. Uzsveru, ka komisijas sēdē netika izvirzīts kaut viens
vienīgs arguments pret mūsu priekšlikumu.

Un es negribu pat runāt par to, ka mēs tikām sagaidīti, kā ebreji
Salaspils darba atveseļošanas nometnē. Teiksim, komisijas priekšsēdētāja ieviesa
priekš manis kaut kādu speciālu trīs minūšu reglamentu, acīm redzot gaidīdama, ka
es varu piedāvāt izkārt sarkano karogu virs Okupācijas muzeja.

Lai tad komisijas locekļi, kuri balsoja „pret” šo priekšlikumu,
paši kāpj tribīnē un izklāsta savus argumentus, jo klusais balsojums „pret”
pavisam pamatoto un, starp citu, finanšu ziņā pašu lētāko mūsu frakcijas
priekšlikumu no visiem tiem piedāvājumiem, kuri ir iekļauti tabulā, var radīt
nepamatotu priekšstatu, ka Saeimas pozīcijas deputāti savā rīcībā vadās vienīgi
pēc rasistiskiem apsvērumiem, it kā Saeima būtu nevis Latvijas, bet gan latviešu
parlaments, un krievu deputāti lai dodas ar saviem priekšlikumiem tieši pie prezidenta
Putina. Nu nav tā!

Un sakarā ar to es lūdzu atbalstīt šo mierīgo PCTVL frakcijas
priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

Vai jums, Dobeļa kungs, pietiks ar 3 minūtēm? (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Nekad mūžā!” Dep. J.Dobelis: „Mierīgi!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Nekādu problēmu!

Cienītie kolēģi! Šeit ir tikai viens jautājums, un šis jautājums
ir ļoti vienkāršs – mūsu pamatattieksme pret tiem cilvēkiem, kuri šeit
dažnedažādu apstākļu dēļ ir ieradušies. Viņi uzturas pavisam citās valstīs, bet
šeit ir vienkārši saņēmuši šīs termiņuzturēšanās atļaujas.

Tad mans pirmais jautājums ir šāds: vai tā valsts, no kurienes
viņi ir ieradušies, nesniedz viņiem nekādus sociālos pabalstus? Tad tā laikam ir tik
nabadzīga valsts, kas nav spējīga to izdarīt. Nu, piemēram, Krievija. Tā taču ir
ļoti nabadzīga valsts, tai taču nekā nav. Tā var nopirkt tikai kaut kādu tur futbola
klubu vai kādu citu klubu, tā var iegādāties īpašumus visā Eiropā – Spānijā,
Lielbritānijā, šur un tur. Arī vēl čukčus var aplaimot, jo viņi ir nabadzīgi. Un
es saprotu, ka tiem, kuri no Krievijas te ir ieradušies, tiešām ir nepieciešams,
saņemot termiņuzturēšanās atļauju, mēģināt saņemt arī sociālos pabalstus.

Šis priekšlikums ir galīgi murgains, lai neteiktu vairāk. Uz kāda
pamata? Kur ir pamatojums kaut kam tādam? Vai jūs varbūt daudzas citas valstis varat
nosaukt, kur tu ierodies un saņem sociālos pabalstus?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs. Otro reizi. Vai jums pietiks ar 2 minūtēm? (No zāles dep. K.Leiškalns:
„Vairāk arī nebūs!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es diemžēl esmu piespiests atbildēt pēc būtības, jo cienījamā
Dobeļa kunga, kurš nav šīs komisijas loceklis, argumentācija attiecas uz visiem
ārzemniekiem – gan ar pastāvīgajām, gar ar termiņuzturēšanās atļaujām.

Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Nemuldi!”) Saskaņā
ar Latvijas likumiem tomēr tieši Latvija maksā sociālos pabalstus visiem ārzemniekiem
ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un šo ārzemnieku – gan Krievijas pilsoņu,
gan citu valstu pilsoņu – ir desmit reižu vairāk nekā to cilvēku, uz kuriem mēs
varam attiecināt arī šo Latvijā jau sen eksistējošo praksi.

Paldies. Un tomēr es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo visa
pretargumentācija ir līdzīga tai, kuru jau izklāstīja Dobeļa kungs. Citas nav!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte. Es gribētu teikt, kolēģi, ka mums nav neviena murgaina
priekšlikuma… (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir!”) Nē! Mums ir vienkārši
priekšlikumi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir murgaini priekšlikumi! Murgaini
priekšlikumi un murgainas debates!”) Cienīsim kolēģus!

Mēs par šo priekšlikumu ļoti daudz debatējām arī Sociālo un
darba lietu komisijas sēdē un tomēr atzinām, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums,
tāpēc šoreiz nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 70, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā.

Līdz ar to mēs pārtraucam izskatīt šo likumprojektu. Turpināsim
to darīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti, kuri ir izvirzīti Juridiskās komisijas
apakškomisijā darbam ar Kriminālprocesa likumu un Tiesu iekārtas likumu! Informēju
jūs, ka Juridiskās komisijas telpās pulksten 12.30 notiks Kriminālprocesa likuma
apakškomisijas sēde, bet pulksten 12.45 – Tiesu iekārtas likuma apakškomisijas
sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Ingmārs
Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas
Sēžu zālē!

Atsāksim darbu. Es atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu
„Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” trešajā lasījumā. Un mēs esam
izskatījuši trešajā lasījumā pirmos divus priekšlikumus.

Vārds Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums ir saņemts no bērnu un ģimenes
lietu ministra Ainara Baštika, un tas ir saskaņojums ar starptautisko tiesību normām.
Es informēju jūs, ka atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 4. ir PCTVL frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru
atbildīgā komisija neatbalstīja. Un, tā kā komisija neatbalstīja šo 4., tad tā
neatbalstīja arī 5.priekšlikumu, jo tie abi ir savstarpēji saistīti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā grozījumus, kuri attiecas
uz bērna kopšanas pabalstu, kas tiek izmaksāts viņa dzīves pirmajā gadā.

Pirmkārt, mēs aicinām nesaistīt šā pabalsta apmēru ar to, vai
bērna māte strādā vai nestrādā. Otrkārt, mēs piedāvājam izmaksāt pabalstu,
vadoties pēc vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, nevis no 70 procentiem,
kā tas notiek pašreiz. Rodas jautājums: kādēļ ir minēti tieši 70 procenti, nevis
30 vai 100 procenti, kā to piedāvā PCTVL frakcija? Domāju, ka neviens no
klātesošajiem nevar to paskaidrot.

Treškārt, mēs piedāvājam atcelt pabalsta apmēra griestus, kuri
patlaban sastāda 392 latus mēnesī. Arī šis skaitlis ir uz labu laimi ierakstīts
likumā, un tam nav nekāda reāla pamatojuma. Turklāt mātes, kuras pirms dzemdībām
bija godīgi maksājušas nodokļus, tiek nostādītas savstarpēji nevienlīdzīgā
stāvoklī.

Mēs uzskatām, ka bērna kopšanas pabalsta apmēra sasaiste ar to,
vai bērna māte strādā vai nestrādā bērna pirmajā dzīves gadā, ir mērķtiecīga
tikai valstīs ar augstu ienākumu līmeni. Zemāka pabalsta apmēra noteikšana par
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēru un pabalsta griestu noteikšana
nestimulē dzimstību.

Labklājības ministrija, novērtējot šo PCTVL frakcijas
priekšlikumu, aprēķināja, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešams papildus piešķirt
aptuveni 14 miljonus latu gadā – tātad apmēram par vienu trešdaļu palielināt
vispārējos izdevumus bērna kopšanas pabalsta izmaksāšanai.

Četrpadsmit miljoni – vai tas ir maz vai daudz, ja šodien te
izskanēja skaitlis – pusmiljards ambicioza projekta realizēšanai? Salīdzinot ar
pusmiljardu, protams, 14 miljoni gadā ir nieks.

Godātie kolēģi! Protams, šī problēma ir aktuāla, jo, neskatoties
uz to, ka pēdējo gadu laikā dzimstība ir pieaugusi, mūsu valstī tā joprojām ir
ļoti zemā līmenī. Protams, mēs varam lielīties un uzskatīt, ka viss ir kārtībā,
jo, salīdzinot ar 1995.gadu, dzimstība mūsu valstī drusciņ ir palielinājusies. Taču
tuvojas arī krīzes laiki. Es domāju, ka šis dzimstības līmenis atkal pazemināsies.
Un šis dzimstības koeficients rāda, cik daudz bērnu ir ģimenē. Tagad šis
rādītājs ir zemāks par 1,4, un tas nozīmē, ka, lai Latvijas iedzīvotāju skaits
saglabātos iepriekšējā līmenī, katrā ģimenē ir jābūt ne mazāk par diviem
bērniem. Tagad tas ir viens, bet labākajā gadījumā varbūt divi bērni. Tas nozīmē,
ka iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazināsies, un, protams, šis vakuums tiks
aizpildīts ar ārzemniekiem, kuri atbrauks uz Latviju.

Tāpēc es domāju, godātie kolēģi, ka mēs paši varētu stimulēt
šo dzimstības pieauguma procesu, piešķirot normālu finansējumu un atceļot
nepamatotus ierobežojumus.

Tādējādi mēs aicinām pieņemt normālus spēles noteikumus, lai
cilvēki zinātu, ar ko var rēķināties, kad viņi gaidīs bērnu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

S.Bendrāte. Komisija šos divus priekšlikumus – 4. un
5.priekšlikumu – neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim priekšlikumus pēc

kārtas! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

5.priekšlikums… Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tas nav
atbalstīts?

S.Bendrāte. Tie abi ir savstarpēji saistīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātie kolēģi, tātad, runājot par
5.priekšlikumu, deputāti neiebilst un piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 6.priekšlikumu ir izveidojusi un iesniegusi Sociālo un
darba lietu komisija, un šis priekšlikums ir atbalstīts. Tas ir saistīts ar Satversmes
tiesā apstrīdētu likuma normu 7.¹ panta otrajā daļā, un mums, uzklausot
juristus, visdrīzāk nebūs iespējams panākt uzvaru šajā tiesas procesā. Un tas
nozīmē, ka valstī ir jābūt atšķirīgai attieksmei pret bērnu invalīdu, kuram ir
nepieciešams lielāks atbalsts nekā veselam bērnam. Tāpēc nedrīkst aizliegt mātei
saņemt arī bērna invalīda kopšanas pabalstu, ja tiek saņemts jau maternitātes
pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts.

Tā ka šis priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 7., 8. un 9.priekšlikums ir savstarpēji saistīti
priekšlikumi. Tika atbalstīts 7.priekšlikums – izslēgt divu likumprojekta pantu
normas. Tas ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes
priekšlikums. Abi pārējie – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
Gundara Daudzes priekšlikumi – ir iestrādāti 7.priekšlikumā. Tie ir saistīti ar
sākotnējo frakcijas „Jaunais laiks” likumprojekta pantu. Un tika panākta
vienošanās, ka tad, ja šīs normas tiek izslēgtas, finansiālu atbalstu bērniem, kuru
vecākiem atņemtas vecāku tiesības un kuri vēlēsies studēt augstākajās mācību
iestādēs, varēs iestrādāt Ministru kabineta noteikumos kā pašvaldības uzdevumu. Ja
Ministru kabinets tomēr neatbalstīs šo normu iestrādāšanu konkrētajos Ministru
kabineta noteikumos, tad droši vien pie šā jautājuma nāksies atgriezties. Taču tāda
bija vienošanās, un tātad tika atbalstīts 7.priekšlikums – izslēgt šīs divas
normas.

Un 8. un 9.priekšlikums ir iestrādāts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7., 8. un
9.priekšlikumu, kuri ir savstarpēji saistīti.

S.Bendrāte. 10. – Finanšu ministrijas priekšlikums. Tas arī ir
sākotnējā likumprojekta daļējs atbalsts. Šī norma dara skaidrāku valsts atbalstu
ģimenei, ļauj par otro bērnu saņemt divreiz lielāku, par trešo un pārējiem
bērniem – trīsreiz lielāku ģimenes valsts pabalstu. Komisija šo normu atbalsta, un
tātad es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – komisijas atbalstīto
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums
atbalstīts.

S.Bendrāte. 11. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija
priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums
paredz sociālā pabalsta apmēru piesaistīt iztikas minimumam un kardināli grozīt
budžeta sagatavošanas principu. Mūsuprāt, budžeta sagatavošanas pieejai jābūt
tādai, kas ir raksturīga sociāli orientētām valstīm. Gatavojot budžetu, ideāli
būtu sākumā izlemt jautājumu par sociāli neaizsargātu sabiedrības slāņu
izdzīvošanu un tikai pēc tam realizēt pārējās valsts budžeta prioritātes.

Pašreiz pabalstu apmēri tiek noteikti ar atsevišķu Ministru
kabineta lēmumu, balstoties uz budžeta iespējām. Turklāt jautājums par pabalstu
apmēriem tiek izlemts pēc pārpalikuma principa – kad ir apmierinātas dažādu
ministriju prasības un piešķirti līdzekļi prezentācijas projektu realizācijai.
Rezultāts ir tas, ka pabalstu apmēri tiek noteikti manāmi zemāki par iztikas minimumu,
un tas savukārt Latvijas kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos nebūt
neveicina mirstības samazināšanos un dzimstības pieaugumu.

Lai pārtrauktu šo nepareizo praksi, ir nepieciešams sociālo
pabalstu apmērus sasaistīt ar objektīviem cenu kāpuma kritērijiem. Konkrēti –
sociālā pabalsta apmēram jābūt ne mazākam par iztikas minimumu. Attiecīgi tiek
indeksētas arī minimālās vecuma pensijas, kuras šobrīd ir krietni zemākas par
iztikas minimumu.

Dāmas un kungi! Es gribētu atgādināt, ka tā ir viena no
svarīgākajām Latvijas Pensionāru federācijas prasībām, kas izvirzītas valdībai.
PCTVL frakcijas priekšlikums – ievērojami palielināt visu pamatpabalstu apmērus –
šodien ir reāli izpildāms. Finanšu līdzekļi speciālajā budžetā ir, turklāt
mūsu priekšlikums paredz pārejas periodu pusotra gada garumā. Aicinu atbalstīt mūsu
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Bendrāte. Nē. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 7, atturas – 58. Priekšlikums
nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 12.priekšlikums. Iesniegusi PCTVL frakcija. Komisija arī
šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par
12.priekšlikumu? Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsojam!”) Prasa tomēr
balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 4, atturas – 49. Priekšlikums
nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 13.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi PCTVL frakcija.
Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.
– PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 41, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija, protams, aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 15. – Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 17, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Bendrāte. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iesniegts ir arī
nākamais – 16.priekšlikums, kurš tika atbalstīts. Tas ir precizējošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. Arī 17. – Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
priekšlikums – ir precizējošs un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 18. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisijā tas
netika atbalstīts. Tas ir priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un
saistīts ar dažādu termiņu ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Bendrāte. 19. – Finanšu ministrijas priekšlikums. Tas ir
daļēji atbalstīts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un
20.priekšlikumu.

S.Bendrāte. Un tagad es lūdzu jūs nomainīt 15.lappusi. Tas jums ir
lūgts komisijas vārdā. Jums ir izdalīti šie materiāli, nolikti jums priekšā uz
galda. Mēs skatīsim jauno 21.priekšlikumu jaunajā 15.lappusē. Tas ir Finanšu
ministrijas iesniegts priekšlikums, tas ir par ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas
jaunās kārtības spēkā stāšanās laiku. (Jautājumu par pabalstu mēs jau izlēmām,
atbalstījām.) Šā priekšlikuma sakarā viedokļi dalījās. Sākotnējās domas tika
mainītas diemžēl vairākkārt, un nobalsots tika par vēlāko šīs normas spēkā
stāšanās termiņu, tas ir, 2011.gadu. Tomēr mēs komisijā vienojāmies, ka, skatot
2008.gada budžetu, mēs varbūt varētu šo termiņu vēl precizēt un pamainīt. Taču
šobrīd ir atbalstīts, komisijā balsojot un pārbalsojot, 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, mēs skatām
21.priekšlikumu, kurš ir dokumentā Nr.1288A, un par šo priekšlikumu deputāti vēlas
debatēt.

Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas
priekšlikums ir sociālā pabalsta apmēru piesaistīt iztikas minimumam, tas paredz
pāriet uz principiāli… (Zālē troksnis. No zāles: „Tas ir noraidīts!” Dep.
V.A.Krauklis: „Tas sen noraidīts! Nevajag gulēt!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs izskatām 21.priekšlikumu,
kurš ir dokumentā Nr.1288A.

Godātie kolēģi! Tātad šeit ir radies mazs pārpratums deputātam
Plineram, bet mēs turpinām debates.

Par šo jautājumu grib izteikties Finanšu ministrijas parlamentārā
sekretāre Elita Šņepste.

E.Šņepste (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Minētais priekšlikums –
21.priekšlikums – ir tapis, pamatojoties uz to, ka pirmo reizi valsts budžets tiek
plānots vidējam termiņam, respektīvi, 2008., 2009. un 2010.gadam. Un valdības
nostādne ir stingri ievērot fiskālo politiku.

2010.gada budžets ir jāveido ar pārpalikumu, savukārt 2011.gads ir
nākamā triju gadu budžeta cikla sākums, un tas dod iespēju izstrādāt efektīvu
pabalstu sistēmu. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Vētraini aplausi!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs
Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi, nevajag šeit ar klaju demagoģiju nodarboties!

Par ko mēs vienbalsīgi nobalsojām janvārī, kad likumprojektu
pieņēmām otrajā lasījumā? Palielināt pabalsta koeficientu otrajam, trešajam un
ceturtajam piedzimušajam bērnam! Otrajam un trešajam… Otrajam koeficients ir 2,
trešajam ir koeficients 3, ja nemaldos, un ceturtajam – 4. Ne par kādu pārejas
periodu Saeima nav nobalsojusi. Deviņus mēnešus pēc kārtas šis likumprojekts
mierīgi gulēja atbildīgajā komisijā, un deviņu mēnešu laikā var droši vien
piedzimt kaut kas labāks, nekā šeit ir piedāvāts. Faktiski ir ierosināts jebkuru
otrā, trešā un ceturtā bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu atlikt uz
trīsarpus gadiem. Tas ir tas priekšlikums, par kuru mums šobrīd jābalso. PCTVL
frakcija ir kategoriski pret to un aicina katru godīgu Saeimas deputātu pievienoties
mums. Nedrīkst maldināt iedzīvotājus un vēlētājus katru dienu īpaši lielā
apmērā! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja tas tomēr tiktu atbalstīts,
aicinu balsot „pret” likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi, ieviesīšu mazliet skaidrības jautājumā par šo konkrēto
priekšlikumu.

Mēs nobalsojām par 10.priekšlikumu – par to, lai par otro bērnu
ģimenē valsts pabalsts būtu divas reizes lielāks, par trešo un nākamajiem trīsreiz
lielāks nekā par pirmo. Kā jūs atceraties, mums līdz šim šie koeficienti bija 1,2
un 1,6.

Mēs gribējām sakārtot šo mehānismu. Tam vajadzētu deviņpadsmit
miljonus latu. Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai bija iespējas to visu
parēķināt un iestrādāt to arī nākamo triju gadu budžetā, tomēr dažādu iemeslu
dēļ tas diemžēl netika darīts. Mēs nobalsojām par 2010.gadu. Šis spēkā
stāšanās laiks bija panākts kā kompromiss komisijas iekšienē. Pārbalsojot komisija
tomēr nolēma, ka šis spēkā stāšanās laiks tiek atcelts un ka šī norma stājas
spēkā 2011.gadā.

Taču, tā kā mēs komisijā bijām vienojušies, ka mēs varētu
pārskatīt 2008.gada budžeta apstiprināšanas gaitā šo normu, es tomēr ceru, ka tas
notiks un mēs varēsim varbūt to nosacīti lielo grupu sadalīt divās daļās, kā jau
es arī ierosināju komisijas sēdē. Tātad vispirms, sākumā, varbūt varētu maksāt
pēc jaunajiem kritērijiem šo ģimenes valsts pabalstu par trešo un nākamajiem
bērniem, jo šī grupa salīdzinoši nav liela. Astoņi miljoni latu būtu tam jātērē.

Es ceru, ka šī vienošanās būs spēkā un ka mēs tos solījumus
neaizmirsīsim.

Sēdes vadītājs. Debates par 21.priekšlikumu turpinās deputāts
Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mēs dzirdam atsauces uz stingru
fiskālo politiku, uz naudas trūkumu. Nu piedodiet, tas nav nopietni! Nupat mēs
nobalsojām par budžeta grozījumiem šim gadam, un bez jebkādām problēmām valdošā
koalīcija pārdalīja daudz lielākas summas. Nauda ir vienmēr! Jautājums ir par to,
kādiem mērķiem nauda tiek dalīta.

Un tieši tas dod skaidru priekšstatu par šīs valdības
prioritātēm. Šis priekšlikums ļoti skaidri parāda – bērni, ģimenes, dzimstības
veicināšana nav šīs valdības prioritāte. Kāpēc tad vajadzēja vienbalsīgi
atbalstīt šo priekšlikumu, ja valdība nemaz netaisās šo normu īstenot dzīvē?
Tātad deviņpadsmit miljoni – tas nav nopietni. Jo cilvēki, tajā skaitā tās pašas
jaunās ģimenes, daudz vairāk pārmaksā nodokļu veidā valsts budžetā inflācijas
dēļ.

Daudz godīgāk būtu atklāti pateikt: nē, šī valdība netaisās
atbalstīt jaunās ģimenes. Domāju, ka pilnīgi skaidri jāsaka, ka šī valdība
netaisās īstenot šos grozījumus un ka šo valdošo partiju deputātu atbalsts šiem
grozījumiem ir vienkārši divkosība. Jo – kas ir 2011.gads? Tad jau notiks jaunās
Saeimas vēlēšanas. Tad jau mainīsies viss kas. Tas viss man atgādina to veco Austrumu
pasaku par Hodžu Nasredinu, kas it kā apņemas iemācīt ēzeli runāt. Apņemas to
izdarīt diezgan ilgā laika posmā, jo līdz tam laikam vai nu ēzelis nosprāgs, vai
arī šahs, kuram tas tika solīts, nomirs. Un tā tas notiks arī ar atbalstu tām
jaunajām ģimenēm.

Nebūsim divkosīgi! Es aicinu: ja valdošās koalīcijas deputāti
tomēr negrib īstenot šo normu, tad vienkārši balsojiet „pret”, lai cilvēkiem,
tām pašām jaunajām ģimenēm, viss būtu skaidrs!

Ar vienu roku dodam, ar otru – atņemam. Nedomāju, ka to var
uzskatīt par normālu fiskālo politiku.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?

S.Bendrāte. Kolēģi! Likumprojektā tas bija pēdējais
priekšlikums. Komisija lūdz jūs atbalstīt to.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus – 21 priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! (No zāles: „Jābalso!
Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu. Tātad mēs balsosim par 21.priekšlikumu.
Atgādinu, ka 21.priekšlikums ir dokumentā, kura numurs ir 1288A. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 25, atturas – 15. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus
priekšlikumus un varam balsot par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā” (reģistrācijas numurs 38/Lp9) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 6, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi
Tiesībsarga likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts
Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.1115 – likumprojektu „Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi un
atbalstījusi minēto likumprojektu uz pirmo lasījumu un aicina arī kolēģus no Saeimas
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 378/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šmits. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
šā gada 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tā ir sestdiena! Vajadzētu
piektdienu vai pirmdienu!”) Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „19.!”) Deputātiem ir arī šāds priekšlikums:
19.oktobris. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Radikāls!”) Tātad mums ir
jāizšķiras balsojot.

Sākam ar to datumu, kas ir tālākais, – 20.oktobri, kas ir
sestdiena. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 20.oktobris! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 8, atturas – 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos
mehānismos”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija šā gada 11.septembrī komisijas sēdē izskatīja likumprojektu „Likums par
Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (dokumenta
reģistrācijas numurs 414/Lp9) un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta
izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 414/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 28.septembris.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par 28.septembri pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu
un ķīmisko produktu likumā”. Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam
lasījumam, un es lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 391/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta vadības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta
numurs ir 1191, likumprojekta reģistrācijas numurs ir 418/Lp9, bet likumprojekta
nosaukums, kā Emša kungs jau teica, ir „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Paša
likuma jēgu un saturu jau nosaka tā nosaukums, tāpēc detaļās neiedziļināšos. Vēl
jo vairāk tāpēc, ka mēs pavisam nesen pieņēmām ļoti līdzīgu likumu, kurā bija
runa par Eiropas struktūrfondu vadību.

Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu noteikt šim likumprojektam
steidzamību un pēc tam pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas

režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojektam steidzamība ir
piešķirta.

K.Leiškalns. Paldies. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 418/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku Saeimā.

K.Leiškalns. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada
5.oktobrim, bet otrajam lasījumam lūdzu to iekļaut Saeimas 18.oktobra sēdes darba
kārtībā.

Sēdes vadītājs. Līdz 5.oktobrim iesniegt priekšlikumus, bet
18.oktobrī izskatīt Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Attīstības
plānošanas sistēmas likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis likumprojekts, domāju, kļūs par likumu, ar
kuru Latvijā beidzot izveidos vienotu plānošanas sistēmu, kas attieksies gan uz
valsti, gan uz pašvaldībām. Gribu teikt to, ka Nacionālā attīstības plāna
izstrādes gaitā Ministru kabinets no 840 dokumentiem daļu jau likvidēja, un palika 360
dokumenti. Turpmāk, ieviešot šo likumu, viss nostāsies savā vietā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs
pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienījamais Kučinska kungs! Es šo likumprojektu
labākajā gadījumā vērtētu kā apšaubāmu mācību līdzekli. Kāpēc? Divu iemeslu
dēļ.

Pirmais iemesls. Valsts attīstības plānošanu pašlaik, manuprāt,
regulē pietiekami skaidra noteiktu normatīvo aktu sistēma. Pašā augšgalā, kā mēs
zinām, ir Satversme, tālāk seko divi likumi, proti, Teritorijas plānošanas likums un
Reģionālās attīstības likums. Pēc tam ir minami vairāki Ministru kabineta
noteikumi, kas nosaka plānošanu pašvaldības līmenī un plānošanu reģionu līmenī,
un vēl ir arī detālplānojumi. Pēc tam pašā apakšā ir pašvaldībām saistošie
noteikumi.

Ar pašvaldībām saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti
attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumi, bet atsevišķos gadījumos – arī
detālplānojumi.

Šajos manis minētajos normatīvajos aktos ir noteikti galvenie
mērķi, galvenie principi, sabiedrības līdzdalības tiesības un tā tālāk.

Otrkārt, man nav zināmi šā likumprojekta izstrādāšanas patiesie
mērķi. Taču, tā kā man, Saeimas deputātei, ir atļauts strādāt arī Latvijas
Universitātē un tā kā es pasniedzu studentiem un maģistrantiem teritorijas
plānošanas tiesisko regulējumu, tad es gribu parunāt par šo otro pusi, kas
anotācijā, manuprāt, netiek pietiekami atklāta.

Un, proti. Pirmām kārtām šajā projektā kā viens no trūkumiem,
manuprāt, ir tas, ka tiek norādītas vispārzināmas lietas. Piemēram, 12.pantā ir
norādīti plānošanas līmeņi. Iepriekšējie plānošanas līmeņi visi ir
atrisināti.

Tālāk ir norādīti termiņi. Protams, šiem normatīvajiem aktiem
termiņi jau ir zināmi. Šeit ir nākuši klāt šie politiskie dokumenti, kuriem arī
termiņi ir norādīti.

Tālāk ir norādīti principi. Šie principi ir samazināti,
salīdzinot ar manis diviem iepriekš jau minētajiem likumiem. Piemēram, ir pazudis
tāds princips, kas norādīts kā detalizācijas princips, konkurences princips… Kā
ļoti svarīgs princips ir pazudis atklātības princips.

Taču tagad es gribu (No zāles dep. J.Dobelis: „Es, es, es!”)
pateikt pašu galveno. Un, proti, pretēji pastāvošajai tiesību doktrīnai šajā
likumā blakus normatīvajiem aktiem parādās politisko vadlīniju saistošais spēks.
Tas ir redzams 13.pantā, 22.panta astotajā daļā un arī 30.pantā.

Kompleksi analizējot šīs manis iepriekš nosauktās trīs normas, ir
redzams, ka šie politiskie dokumenti tiek pielīdzināti normatīvajiem aktiem un to
saistošais spēks tiek attiecināts uz visām valsts pārvaldes iestādēm un, domājams,
arī uz atsevišķiem indivīdiem.

Ja mēs paskatāmies šo 13.pantu, tad redzam, ka 13.panta pirmajā
daļā ir minēta deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, bet otrajā
daļā ir rīcības plāns. Mēs ļoti labi zinām – un es to esmu piedzīvojusi arī
šajā Saeimā, kādā veidā šī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
tika pieņemta. Tas, kolēģi, nav normatīvais akts, tas ir politisks dokuments! Kāpēc
mēs gribam šeit politisko dokumentu pielīdzināt normatīvajam aktam?

Tas jau vēl nav nekas! Visa „sāls”, manuprāt, ir tālāk –
22.panta astotajā daļā, proti, ka, „mainoties politisko vadlīniju dokumentos
izvirzītajiem mērķiem, izvērtē un, ja nepieciešams, aktualizē arī spēkā esošos
attiecīgā līmeņa politikas plānošanas dokumentus”. Un šodien mēs to
pieredzējām.

Ļoti labs piemērs ir saistībā ar Cesvaines vidusskolu. Tātad, kad
pie varas bija „Jaunā laika” valdība, politiskajos dokumentos bija paredzēts, ka
Cesvaines skolai būs noteikts finansējums. Krītot šai valdībai un nākot pie varas
citiem politiskajiem spēkiem, tika revidētas šīs finansiālās saistības attiecībā
uz Cesvaines skolu, un šis finansējums vairs netika paredzēts.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka, neskatoties uz to, ka pirms divdesmit
gadiem mēs gandrīz tikām vaļā no savulaik… Man liekas, ka cilvēki šajā zālē
ļoti labi atceras, ka bija tādi PSKP Centrālās komitejas plēnumi, un tie tad arī
pieņēma politiskus dokumentus, kas juristiem tika uzspiesti kā saistoši, kā
obligātas uzvedības normas, kas bija jāievēro. Šajā likumā, Kučinska kungs,
trūkst vēl tikai šīs Koalīcijas padomes tiesiskā regulējuma, jo viss pārējais jau
tur ir.

Ņemot vērā to, ka šis dokuments ir pretrunā ar daudziem citiem
likumiem – gan ar Latvijas Administratīvā procesa likumu, gan ar Valsts pārvaldes
iekārtas likumu un teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, – es
aicinātu godātos kolēģus šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt un to
būtiski pārstrādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Vai, dieniņ! Ko tu vēl runāsi?”)

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Čepānes kundze ļoti labi izanalizēja šo
likumprojektu no juridiskā viedokļa. Arī es iepazinos (No zāles dep. J.Dobelis:
„Es – vēl viens „es”!”) ar šā likuma tekstu un biju nedaudz izbrīnīts,
izlasījis anotāciju: vai tiešām Latvijas Teritoriālās plānošanas asociācija, ar
kuru, kā tas rakstīts anotācijā, šis likumprojekts ir saskaņots, varēja atbalstīt
tādu nejēdzību?

Nebiju slinks un piezvanīju šīs asociācijas vadībai. Un tad nu
noskaidrojās, ka šeit ir ieviesusies zināma krāpšana. Teritoriju plānotāji tiešām
ir bijuši uzaicināti un tikuši iepazīstināti ar šo likumprojektu. Viņi ir
iesnieguši savus priekšlikumus, bet tie ir noraidīti, jo šeit, likumprojektā, tie
neparādās. Tātad anotācijā parādās skaidri meli, ka likumprojekts ar Latvijas
Teritoriālās plānošanas asociāciju ir saskaņots. Tāpēc es domāju, ka šis ir vēl
viens iemesls, lai šādu, es teikšu, viltotu dokumentu vai dokumentu ar viltošanas
pazīmēm mēs vienkārši noraidītu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts
Māris Kučinskis.

M.Kučinskis. Cienītais „Jaunais laiks”! Nu gan jūs mani
pārsteidzāt! Jūs patiešām progresīvā, normālā dokumentā, pie kura darbs ritēja
bez skandāliem, atkal kaut ko saskatījāt… Apbrīnojami! Čepānes kundze,
attīstības plānošana nav tikai teritorijas plānošana. To es saku komisijas vārdā,
tāpēc ka komisija par to nobalsoja vienbalsīgi.

Tikpat vienbalsīgi šo likumprojektu atbalstīja arī Nacionālā
attīstības plāna uzraudzības apakškomisija. Es labprāt aicinātu Čepānes kundzi
pierakstīties šajā apakškomisijā (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) un
bez atlīdzības esmu gatavs veikt arī zināmu izskaidrošanas darbu, kas ir attīstības
plānošana.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu… Es atvainojos, otro
reizi runāt pēc komisijas ziņojuma nav iespējams. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Nezina Kārtības rulli!”)

Līdz ar to es lūdzu zvanu! Par procedūras lietām… Nebija, jā?
Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas
numuru 366/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 15, atturas – 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis. 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Konkurences likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.1190 un Nr.1249.
Tātad minētais likumprojekts ir vērsts uz to, lai mainītu esošo situāciju, jo ir
atsevišķi tirgotāji, kas diktē noteikumus ražotājiem. Par šo likumprojektu,
protams, otrajā lasījumā vēl noteikti būs lielas diskusijas. Taču Tautsaimniecības
komisija vienbalsīgi nolēma, ka tas ir virzāms pirmajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 417/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. 11.oktobris. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Vasaly šūdiņ! Tautsaimniecības komisija savā sēdē ir
izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām”” un vienbalsīgi to atbalstījusi. Lūdzu arī
kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 386/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Šā gada 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam – 27.septembris? Deputāti piekrīt.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Komercprakses
likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo
likumprojektu un atbalstījusi to pirmajam lasījumam. Aicinu arī jūs atbalstīt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 405/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti, izskatāmā dokumenta numurs ir 1169. Tiek
piedāvāti tehniskas dabas grozījumi, kas precizē gan definīciju, gan
konfidencialitātes prasību ievērošanu. Likumprojekts komisijā vienbalsīgi
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 398/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

U.I.Grava. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu ieteikumu
attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 406/Lp9. Juridiskā komisija ir izskatījusi
likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstījusi. Lūdzu Saeimu nobalsot par
likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.406/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Vai deputātiem ir citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 26.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 416/Lp9).
Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu
savā sēdē un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 416/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.416/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, (reģistrācijas numurs 413/Lp9).
Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura reģistrācijas numurs 413/Lp9, un
to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.413/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Vai deputātiem ir citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”. Pirmais
lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”
(reģistrācijas numurs 376/Lp9) un to atbalstīja pirms pirmā lasījuma. Lūdzu Saeimu
nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.376/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam
termiņam. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.

V.Stepaņenko. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”. Pirmais
lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
izskatīja likumprojektu „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”. Dokumenta
numurs 1171.

Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu
drošu apriti un pielietošanu. Komisija nolēma likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 399/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Vai deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto
likumprojektu un lūdza atzīt to par steidzamu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik
steidzamu?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.387/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.oktobris. Un
lūdzu 18.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta izskatīšanu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
8.oktobris. Un izskatīt paredzēts 18.oktobrī.

L.Silaraupa. 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
4.oktobris, un izskatīšana – 18.oktobra sēdē. Vai deputāti piekrīt nosauktajiem
termiņiem? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu paketi,
kas saistīta ar Veselības ministrijas pārraudzībā esošo inspekciju reorganizāciju.

Minētais likumprojekts ir pirmais šajā paketē. Likumprojekts
komisijā ir izskatīts, un komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.426/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāpieņem likumprojekts pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.426/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

V.Ģīlis. 25.septembris – termiņš priekšlikumu iesniegšanai. Un
26.septembra sēdē – likumprojekta izskatīšana.

Sēdes vadītājs. Tiek ierosināts iesniegt līdz 25.septembrim
priekšlikumus un 26.septembra sēdē likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā. Vai ir
citi priekšlikumi? Es atvainojos, ceturtdien ir 27.septembris. Tātad 25.septembris ir
priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīsim
27.septembra sēdē. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi un lūdz atzīt to par
steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta Nr.427/Lp9 atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums jāpieņem likumprojekts pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.427/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. 25.septembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un
likumprojekta izskatīšana – 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus iesniegt līdz 25.septembrim un
likumprojektu izskatīt 27.septembra sēdē. Deputāti piekrīt nosauktajiem termiņiem.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites
kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi un lūdz atzīt
to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam Nr.428/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad mums jāizšķiras par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.428/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. 25.septembris – termiņš priekšlikumu iesniegšanai, un
27.septembra sēdē – likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
25.septembris un likumprojekta izskatīšana 27.septembra sēdē. Deputāti piekrīt
nosauktajiem termiņiem. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 429/Lp9).
Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi, atbalstījusi un lūdz
atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam Nr.429/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad mums jāpieņem likumprojekts pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Nr.429/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris, un
likumprojekta izskatīšana – 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Tāpat kā ar iepriekšējiem likumprojektiem –
tātad iesniegt priekšlikumus līdz 25.septembrim un likumprojektu izskatīt
27.septembrī. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”
pirmajā lasījumā, komisija to ir atbalstījusi un lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 430/Lp9!
Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas
numurs 430/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris, un
likumprojekta izskatīšana – 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tāpat kā iepriekš, aicinu
priekšlikumus iesniegt līdz 25.septembrim un izskatīt sēdē 27.septembrī. Vai ir
kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

 

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Arī turpmākie pieci dokumenti ir saistīti ar
to desmit likumprojektu paketi, kuros grozījumi tiek izdarīti saistībā ar triju
inspekciju reorganizāciju, izveidojot vienu – Veselības inspekciju.

Izskatījusi grozījumu likumā „Par piesārņojumu”, komisija
lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 431/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 431/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku Saeimā.

S.Bendrāte. Visiem šiem pieciem dokumentiem priekšlikumu
iesniegšanas termiņš būs 25.septembris un izskatīšana Saeimas 27.septembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Arī šeit paliek iepriekšējais
priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris, bet izskatīsim 27.septembra
sēdē. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par prekursoriem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Izskatījusi šo likumprojektu, komisija lūdz jūs piešķirt tam
steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 432/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Godātie kolēģi! Tagad pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru
432/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Tāpat 25.septembris ir priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, un 27.septembrī izskatīšana Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem iebildumu nav. Paliekam pie
iepriekš nosauktajiem termiņiem.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Reklāmas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Izskatījusi šo likumprojektu, komisija lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 433/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 433/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Kādi ir priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

S.Bendrāte. Tāpat 25.septembris – priekšlikumu iesniegšanai,
27.septembrī izskatīšana sēdē.

Sēdes vadītājs. Paliek iepriekš nosauktie termiņi. Deputāti tiem
piekrīt. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 434/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 434/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris,
izskatīšana Saeimas sēdē – 27.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Minētais
priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks – pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva
Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja šo pēdējo no desmit minēto likumprojektu
paketes un lūdz arī to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 435/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 435/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Tāpat ir nepieciešams nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Bendrāte. Mēs vienojāmies, ka priekšlikumu iesniegšanai pietiks
laika līdz 25.septembrim, savukārt izskatīšanai lūdzam atbalstīt 27.septembri.

Sēdes vadītājs. Tātad paliek iepriekš nosauktie datumi – 25. un
27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1195. Sociālo un darba
lietu komisija izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu””.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 421/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Feldmane. 26.septembris.

Sēdes vadītājs. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands
Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.1174.
Tautsaimniecības komisija šo nozīmīgo likumprojektu ir izskatījusi un aicina virzīt
pirmajam lasījumam. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 402/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Ziedonis Rubezis.

Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu
otrajam lasījumam. Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1283. Tātad tas ir
likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”.

Tika izskatīti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

Z.Rubezis. 7. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7. un
8.priekšlikumu.

Z.Rubezis. Līdz ar to aicinu nobalsot par minēto likumprojektu
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Visi iesniegtie priekšlikumi ir
izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar
reģistrācijas numuru 372/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

Z.Rubezis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, un
tas ir 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, – likumprojektu
„Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

J.Dukšinskis. 2. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tikai īsāk runā!”)

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav nekāds noslēpums tas fakts, ka veselā
virknē Latvijas pilsētu, to skaitā nesen arī Liepājā, pašvaldības īsteno skolu
tīkla reorganizāciju. Kā paziņo vietējie ierēdņi, šādas reorganizācijas notiekot
vienīgi ar labiem nodomiem, un tās skaisti saucas „…ar mērķi optimizēt skolu
tīklu”. Taču praksē iznāk tā, ka šī reorganizācija pirmām kārtām attiecas uz
krievu skolām un noved tās vai nu pie kādas to daļas slēgšanas, vai arī pie statusa
pazemināšanas. Tā tas notika 2001.gadā Jelgavā, kad tur tika slēgta pilsētas pati
senākā 3.vidusskola. Nekāda saprātīga pamatojuma tās slēgšanai nebija. Skola bija
akreditēta un darbojās visai sekmīgi, bet nepietika vietu latviešu skolās, tāpēc
nolēma slēgt krievu skolu.

Turklāt daudzos šādos gadījumos pedagogu, vecāku un skolnieku
viedoklis netiek ņemts vērā. Piemēram, tā tas bija, kad īstenoja Jelgavas
sākumskolas reorganizāciju, kur mācības notika latviešu valodā. Šī reorganizācija
pārvērtās par skolas pakāpenisku likvidēšanu. Vecāki bija „pret”, pedagogi bija
„pret”. Skola sekmīgi izturēja akreditāciju, bet pilsētas domes vairākums tik un
tā nolēma šo skolu reorganizēt un pakāpeniski to likvidēt. Iemesls ir vienkāršs
– deviņdesmito gadu beigās bērnudārzi pilsētā tika nodoti privatizācijai.
Patlaban „dārziņu” trūkst, un nevarēja izdomāt neko labāku kā vien slēgt
sekmīgi strādājošo latviešu sākumskolu.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Liepājā, kur ir nolemts
reorganizēt krievu skolas, pazeminot to statusu no vidusskolas par pamatskolu. Pedagogu
un vecāku viedokli atkal neviens neprasīja. Vecāki un sabiedrība sacēla troksni, un
šis process nedaudz apklusa.

Piedāvāto grozījumu būtība ir šāda – panākt, lai nākotnē
tiktu novērsta ierēdņu patvaļa.

Lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu.

J.Dukšinskis. Es tikai gribu piebilst, ka esošā kārtība
attiecībā uz skolu un citu izglītības iestāžu reorganizāciju, optimizāciju vai
slēgšanu šobrīd apmierina arī pašvaldības un izglītības ministri, tāpēc mēs
komisijā uzskatījām, ka grozījumiem nav pamata, jo šāda jaunas kārtības ieviešana
vienkārši sarežģīs izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un dos iespēju arī
politiski manipulēt ar vecāku iespējām kaut kā ietekmēt šo procesu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.
– deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 3. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas

režīmu! Balsosim par 3. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!” Dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas

režīmu! Balsosim par 4. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 5. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Tas
tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 6.priekšlikumā, kas tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. un
6.priekšlikumu.

J.Dukšinskis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dukšinskis. 8. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Dažus vārdus gribētos teikt, aizstāvot skolēnu
psihisko veselību. Līdz pat šim laikam mājasdarbu apjoms gandrīz nemaz netiek
reglamentēts. Izglītības un zinātnes ministrija šajā jomā nekādus nopietnus soļus
nesper. Rezultāts ir tas, ka skolēns pavada skolā 6-8 stundas un, pārnācis mājās,
vēl izpilda mājasdarbus piecos sešos priekšmetos, kas kopumā sastāda 3-4 stundas.
Vidusskolas audzēkņi nodarbojas ar mācībām ne mazāk par 10 stundām dienā un
attiecīgi 50 stundām nedēļā. Tā nestrādā pat pieaugušie!

Pamatizglītības programmas ietvaros skolēnu iknedēļas mājasdarbu
slodze nedrīkstētu pārsniegt vienu ceturto daļu no mācībstundu skaita nedēļā.
Vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros mājasdarbu slodze nedrīkstētu
pārsniegt vienu trešdaļu no stundu skaita nedēļā.

Godātie kolēģi, pažēlojiet, lūdzu, savus bērnus un mazbērnus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

J.Dukšinskis. Es gribu tikai piebilst, ka principā priekšlikums
netika atbalstīts, jo diezgan grūti noteikt, definēt, kas tā tāda – mājasdarbu
stundu slodze, un arī principā dažādiem skolēniem mājasdarbu gatavošanas laiks
tomēr ir atšķirīgs. Un tāpēc diezgan sarežģīti… Kaut arī nodoms ir saprotams
-samazināt skolēnu slodzi -, komisijā priekšlikums tomēr netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.
– deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. 9. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums.
Arī tas netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas

režīmu! Balsosim par 9. – deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis. Un 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi, visi grozījumi Vispārējās
izglītības likumā ir izskatīti, un mēs varam balsot par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dukšinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam lūdzu noteikt šā gada 27.septembri.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 27.septembris.

Godātie kolēģi! Pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības
jautājuma izskatīšanas, informēju jūs, ka esam saņēmuši 10 deputātu –
Kučinska, Leiškalna, Dobeļa un citu – iesniegumu: „Lūdzu šodienas darba
kārtību izskatīt bez pārtraukuma, līdz pēdējā jautājuma izskatīšanai.” (No
zāles dep. J.Urbanovičs: „Mums jau tā algas iesaldētas! Ko ta’ mēs
strādāsim!”) Vai deputāti iebilst? Deputāti piekrīt.

Turpināsim darbu. Izskatīsim nākamo likumprojektu – likumprojektu „Par
Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi
Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”.
Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas
numurs ir 420/Lp9. Ārlietu komisija ir izskatījusi to un aicina to atbalstīt pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 420/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Termiņš – 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 27.septembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata
pārmaiņām Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas
numurs 415/Lp9. Ārlietu komisija ir izskatījusi sagatavoto likumprojektu, un komisijas
vārdā aicinu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 415/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta „Grozījumi
Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē
un lūdz to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 401/Lp9
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam otrajam lasījumam – 2.oktobris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
policiju””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par policiju”” tiek
paredzēts likumā „Par policiju” svītrot speciālo līdzekļu veidus, kā arī ir
ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt speciālo līdzekļu veidu lietošanas
kārtību. Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 411/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam – 2.oktobris. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Prokuratūras likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ar likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras
likumā” Ministru kabinets ir iesniedzis Valsts civildienestā, tiesās, prokuratūrā,
Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas
sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto personu sociālo
garantiju sistēmas koncepciju.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un atbalstīja to
pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par

likumprojekta ar reģistrācijas numuru 395/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam.

Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši vēl vienu dokumentu, bet par
darbību ar šo dokumentu mums ir jālemj; proti, desmit deputāti – Repše, Šadurskis,
Reirs un citi deputāti lūdz iekļaut Saeimas 20.septembra sēdes darba kārtībā
Saeimas lēmuma „Par valsts administrācijas izdevumu samazināšanu” projektu.

Man ir jāinformē jūs, ka šis dokuments nav iesniegts laikā un nav
bijis pieejams 72 stundas iepriekš. Līdz ar to par šā dokumenta izskatīšanu
šīsdienas sēdē var lemt… Es atvainojos, par Prezidija ziņojumu par šo dokumentu
var lemt tikai pati Saeimas sēde. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Žēl!”)

Vai kāds grib runāt „par” ziņojumu? „Par” ziņojumu grib
runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, Saeimas sēde var lemt par dokumenta
iesniegšanu, kā es dzirdēju, parastajā kārtībā. Taču, ņemot vērā to, ka mēs
šodien skatījām budžeta grozījumu jautājumu, šis ir ļoti aktuāls piedāvājums,
jo arī opozīcija, konstruktīvā opozīcija, grib nākt valdībai palīgā un samazināt
neracionālus tēriņus.

Šā lēmuma projekta būtība ir šāda: Saeima uzdod Ministru
kabinetam līdz 2008.gada 31.martam likvidēt valsts aģentūru „Jaunie Trīs brāļi”
un valsts aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” funkcijas nodot Kultūras ministrijai.

Godātie kolēģi! Lai mums būtu vieglāk izšķirties, vai šodien
skatīt šo jautājumu vai neskatīt, daži vārdi.

Premjers Kalvītis ir sacījis, ka kultūras megabūves par parādu
naudu nebūvēs. Tātad valdība pagaidīs, kamēr valsts ekonomika atveseļosies un
būvēs tad. Nu, pie šīs valdības būs jāgaida ļoti ilgi, kamēr ekonomika
atveseļosies. Tāpēc, skatoties uz to, kā šī aģentūra „Jaunie Trīs brāļi”
bezbēdīgi tērē nodokļu maksātāju naudu, rodas iespaids, ka tāda varbūt arī ir
šīs aģentūras būtība – nekad neuzbūvēt un mūžam saņemt algu.

Daži skaitļi saistībā ar šo aģentūru: 60 000 latu gadā
sabiedriskajām attiecībām (No zāles: „Ārprāts!”). Tur ir četri
speciālisti, kas strādā ar to. 60 000 latu gadā ārvalstu komandējumiem.
Aģentūras vadītāja gada alga, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ir 40 177
lati… (No zāles: „Ārprāts!”) tas ir, 3348 latus liela mēnešalga. (No
zāles: „Tik maz?”) Nav slikta alga par nebūvēšanu! Varat iedomāties, kas
notiks, ja sāks būvēt…

Tāpēc mūsu ierosinājums ir, lai saprātīgā termiņā – līdz
nākamā gada marta beigām – Kultūras ministrija pārņem šīs funkcijas, bet
aģentūru likvidē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Iesaldēt naudu!”) Jo tad, kad
mēs būsim ekonomiski atspirguši, tad, kad mēs būvēsim šīs celtnes, mēs lieliski
varēsim nodibināt vēl vienu aģentūru.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt
„pret” Prezidija ziņojumu. Jāizšķiras balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par to, vai Prezidijs šodien ziņo par iesniegto patstāvīgo lēmuma
projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 2. Šis jautājums
šodien… par šo jautājumu Prezidijs šodien neziņos.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus darba
kārtības jautājumus. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt
reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies Ilma Čepāne, Sergejs
Dolgopolovs, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Aleksandrs
Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš un Viktors Ščerbatihs.
Paldies. Viss!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēdi slēdzu.

 

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas rudens sesijas 4.sēde

2007.gada 20.septembrī

Par darba kārtību
Priekšlikums	– dep. N.Kabanovs (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr.439/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1236, 1236A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.440/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1237, 1237A)
Par likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.441/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1238, 1238A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.442/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1239, 1239A)
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.443/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1261, 1261A)
Priekšlikums	– dep. J.Dobelis (par)
Par likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.444/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1285, 1285A)
Priekšlikums	– dep. L.Mūrniece (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.445/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1289, 1289A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.446/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1290, 1290A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam (Dok. Nr.1275)
Lēmuma projekts „Par Ģirta Aizsila iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”. (Nr.183/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1277)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Līgas Karlsones iecelšanu par Cēsu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.184/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1278)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Everitas Ancānes iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.185/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1279)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes iecelšanu par Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.186/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1280)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģētā pārstāvja Ulda Luckāna apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr.187/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.1299)
Ziņo	– dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam”” (Nr.424/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1198, 1198B, 1198C)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Debates	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.K.Kariņš (16.priekšlikums)
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. S.Bendrāte
	– dep. A.Kampars
	– dep. Dz.Zaķis
	– dep. U.I.Grava
	– dep. I.Rībena
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Golubovs
	– dep. A.Golubovs (50.priekšlikums)
Paziņojumi
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. M.Mitrofanovs
	– Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. K.Pētersone
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. A.Golubovs
	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. V.Orlovs (61.priekšlikums)
	– dep. A.Klementjevs
	– dep. K.Šadurskis
Par procedūru	– dep. A.Golubovs
Debašu turpinājums	– dep. A.Golubovs
	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Agešins
	– dep. V.Agešins (84.priekšlikums)
	– dep. V.Agešins
	– dep. A.Golubovs
Par procedūru	– dep. A.K.Kariņš
Debašu turpinājums	– dep. I.Druviete
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. A.K.Kariņš
	– dep. A.Latkovskis
	– dep. A.Golubovs
	– dep. V.Agešins
	– dep. A.Golubovs
	– dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.38/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.1288)
Ziņo	– dep. S.Bendrāte
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.Buzajevs
Paziņojums
	– dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Debašu turpinājums	– dep. J.Sokolovskis
	– dep. M.Mitrofanovs
	– dep. J.Pliners
	– Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. B.Cilevičs
Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr.378/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1115, 1243)
Ziņo	– dep. J.Šmits
Likumprojekts „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (Nr.414/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1187, 1244)
Ziņo	– dep. O.Deņisovs
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (Nr.391/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1160, 1245)
Ziņo	– dep. Dz.Jaundžeikars
Likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums” (Nr.418/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1191, 1246)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1036, 1248)
Ziņo	– dep. M.Kučinskis
Debates	– dep. I.Čepāne
	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.417/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1190, 1249)
Ziņo	– dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.386/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1145, 1250)
Ziņo	– dep. J.Tutins
Likumprojekts „Komercprakses likums” (Nr.405/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1177, 1251)
Ziņo	– dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts statistikas likumā” (Nr.398/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1169, 1252)
Ziņo	– dep. U.I.Grava
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.406/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1178, 1253)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.416/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1189, 1254)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.413/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1186, 1255)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr.376/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1107, 1256)
Ziņo	– dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” (Nr.399/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1171, 1259)
Ziņo	– dep. L.Silaraupa
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.387/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1154, 1260)
Ziņo	– dep. L.Silaraupa
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.426/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1200, 1262)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums Farmācijas likumā” (Nr.427/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1201, 1263)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr.428/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1202, 1264)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.429/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1203, 1265)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.430/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1204, 1266)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.431/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1205, 1267)
Ziņo	– dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par prekursoriem”” (Nr.432/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1206, 1268)
Ziņo	– dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr.433/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1207, 1269)
Ziņo	– dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr.434/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1208, 1270)
Ziņo	– dep. S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.435/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.1209, 1271)
Ziņo	– dep.S.Bendrāte
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.421/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1195, 1276)
Ziņo	– dep. I.Feldmane
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.402/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1174, 1282)
Ziņo	– dep. V.A.Krauklis
Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr.372/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.1085, 1283)
Ziņo	– dep. Z.Rubezis
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.368/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.1040, 1284)
Ziņo	– dep. J.Dukšinskis
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Buhvalovs
Likumprojekts „Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām” (Nr.420/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1194, 1286)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” (Nr.415/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1188, 1287)
Ziņo	– dep. J.Eglītis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”(Nr.401/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1295)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.411/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1296)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.395/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.1297)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Par darba kārtību
Priekšlikums	– dep. K.Šadurskis (par)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2007.gada 20.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu
sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šīsdienas darba kārtībā ir divi jautājumi.

Pirmais ir deputātu Urbanoviča, Agešina, Tutina, Vidavska un Orlova
jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par valsts speciālā budžeta
pārpalikuma izmantošanu”.

Saņemto jautājumu Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs –
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Štokenbergs ir pārsūtījis
finanšu ministram Spurdziņam un labklājības ministrei Staķei savstarpēji saskaņotas
atbildes sniegšanai, kas atbilst Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem.

Rakstveida atbilde ir sniegta.

Tā kā jautājuma uzdevēji nav ieradušies, lai uzdotu papildu
jautājumus vai izteiktu neapmierinātību, mēs pieņemam, ka rakstveida atbilde
jautājuma uzdevējus ir apmierinājusi. Jautājums ir izskatīts.

Otrs ir deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Sokolovska un Buhvalova
jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim „Par ekstrēmismu vārdos un
bezpalīdzību darbos”.

Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka iekšlietu ministrs Godmanis
šobrīd ir atvaļinājumā. Viņa pienākumu izpildītājs Oskars Kastēns ir sniedzis
rakstveida atbildi.

Jautājuma iesniedzēji ir informējuši par to, ka vēlas uzdot
papildu jautājumus pašam ministram. Līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts.

Tādējādi visi jautājumi ir izskatīti. Paldies.

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 20.septembrī

Latvijas Republikas ministru prezidenta Aigara Kalvīša atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izmantošanu” (Reģ. Nr.24/J9) (atveras jaunā cilnē) (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)
Latvijas Republikas iekšlietu ministra Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos” (Reģ. Nr.25/J9) (atveras jaunā cilnē) (Pārcelta)

Balsojumi

Datums: 20.09.2007. 09:04:56 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sergejam Dolgopolovam
Datums: 20.09.2007. 09:17:44 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1275

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 09:29:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 09:31:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:10:46 bal010
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:14:56 bal011
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:17:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:19:50 bal013
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:23:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:26:46 bal015
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:27:20 bal016
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:27:50 bal017
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:28:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:28:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:29:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 10:30:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:02:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:03:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:22:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:28:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:30:34 bal026
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:31:00 bal027
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:36:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:38:50 bal029
Balsošanas motīvs: Par 81.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:41:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par 82.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:44:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par 83.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:46:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 84.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:49:10 bal033
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:49:44 bal034
Balsošanas motīvs: Par 86.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:50:14 bal035
Balsošanas motīvs: Par 87.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:51:52 bal036
Balsošanas motīvs: Par 88.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 11:52:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:07:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 91.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:08:18 bal039
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:08:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par 92.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:10:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par 93.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:14:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par 95.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:15:02 bal043
Balsošanas motīvs: Par 97.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:19:16 bal044
Balsošanas motīvs: Par 98.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 20.09.2007. 12:20:24 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1198F pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 12:30:52 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:36:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:40:16 bal048
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:43:06 bal049
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:43:58 bal050
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:44:30 bal051
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:45:20 bal052
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:57:08 bal053
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (3.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:57:56 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1288 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 13:59:08 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1115 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:00:24 bal056
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /19.10.2007./

Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:01:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1187 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:03:00 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1160 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:04:42 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1191 steidzamību

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:05:04 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1191 pieņemšanu 1.lasījumā

Attīstības plānošanas sistēmas likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:15:42 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1036 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Konkurences likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:17:20 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1190 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:18:40 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1145 pieņemšanu 1.lasījumā

Komercprakses likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:19:42 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1177 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts statistikas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:20:52 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1169 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.406/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:22:04 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1178 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.416/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:23:14 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1189 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.413/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:24:16 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1186 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:25:18 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1107 pieņemšanu 1.lasījumā

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:26:36 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1171 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:27:36 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1154 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:28:02 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1154 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:29:38 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1200 steidzamību

Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:30:04 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1200 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:31:34 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1201 steidzamību

Grozījums Farmācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:31:58 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1201 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:33:02 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1202 steidzamību

Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:33:22 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1202 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.429/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:34:24 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1203 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.429/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:34:46 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1203 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:35:44 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1204 steidzamību

Grozījums Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:36:06 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1204 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par piesārņojumu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:37:20 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1205 steidzamību

Grozījums likumā “Par piesārņojumu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:37:40 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1205 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par prekursoriem” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:38:42 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1206 steidzamību

Grozījums likumā “Par prekursoriem” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:39:04 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1206 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:39:52 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1207 steidzamību

Grozījums Reklāmas likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:40:12 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1207 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:41:02 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1208 steidzamību

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:41:22 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1208 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:42:18 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1209 steidzamību

Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:42:40 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1209 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:44:08 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1195 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:45:06 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1174 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:47:30 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1283 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:52:16 bal096
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:52:42 bal097
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:53:08 bal098
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:55:50 bal099
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:56:14 bal100
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:56:50 bal101
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1284 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:58:34 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1194 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 14:59:40 bal103
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1188 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:01:02 bal104
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1295 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par policiju” (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:02:16 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1296 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 20.09.2007. 15:03:44 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1297 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 20.09.2007. 15:08:20 bal107
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā