Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Godātie kolēģi un viesi! Es lūdzu izslēgt mobilos telefonus.
Mēs sākam Saeimas 21.jūnija sēdi.
Saeimas sēdi sāksim ar to, ka noklausīsimies Valsts prezidentes
Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu.
Vārds Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai!
V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Ļoti cienītās deputātes un godātie deputāti!
Uzrunājot jūs no Saeimas augstās tribīnes pēdējo reizi, būdama
Valsts prezidentes amatā, es vēlos pateikties 9.Saeimai par sadarbību, kā arī
novēlēt, lai likumdošanas procesā tikpat aktīvs kopdarbs ar dažādām Saeimas
komisijām turpinātos arī nākamā Valsts prezidenta laikā.
Latvijā kā parlamentārā republikā Satversme paredz varas
līdzsvaru starp Valsts prezidentu, Saeimu un valdību, tamdēļ savas prezidentūras
laikā esmu konsekventi centusies Valsts prezidenta institūciju šajā varas trijstūrī
veidot kā vērā ņemamu spēku. Tajā pašā laikā esmu arī konsekventi vienmēr
aizstāvējusi kā likumdevēja, tā izpildvaras leģitimitāti un politisko lēmumu
pieņemšanas pienākumus un tiesības.
Kaut arī Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības,
tādas es esmu izmantojusi vienpadsmit reizes, ne vairāk, jo valdība un Saeima ir tās
institūcijas, kam ir visi nepieciešamie resursi likumdošanas procesam, un Saeima galu
galā ir tā, kas izlemj, kādu likumu, priekšlikumu vai nu pieņemt, vai noraidīt.
Demokrātijas pamatbūtība ir uzskatu daudzveidības pieļaušana un
pat veicināšana, kas nozīmē, ka demokrātiskā iekārtā vienmēr ir un būs pozīcija
un opozīcija, kam pēc definīcijas daudzos jautājumos, protams, būs pretēji uzskati.
Taču pie varas var būt tikai viena – un tā ir pozīcija.
Tas, ka opozīcija daudzos jautājumos tai nepiekrīt, ir pilnīgi
dabiski, un tas tūliņ jau nenozīmē – kā daudziem tas varbūt šķiet –, ka
pozīcija caur to būtu zaudējusi savas tiesības vai savu leģitimitāti vai, vēl
vairāk, ka būtu jāpadzen Saeima un valdība tikai tāpēc, ka viņu rīcība kādiem
nav pa prātam. Saeimai jau tā vai tā pašai ir jāatkāpjas ik pa četriem gadiem. Tad
tautai ir iespējas lemt par tās tālāko sastāvu, un tieši visas tautas nodotās
balsis ir tās, kas piešķir leģitimitāti un varas autoritāti kā Saeimas deputātiem,
tā viņu apstiprinātai valdībai.
Tajā pašā laikā tas nebūt nenozīmē, ka četru gadu garumā
pozīcija drīkstētu būt imūna pret kritiku.
Taisni otrādi – kritika tai jāspēj atspēkot ar saviem darbiem, ar
argumentiem vai arī jārēķinās ar valdības sakāvi – vai nu ar neuzticības
balsojumu parlamentā, vai arī pozīcijas partijām ciešot zaudējumus nākamajās
vēlēšanās.
Latvijas Satversme paredz kādu ļoti būtisku varas līdzsvara
elementu, un tās ir Valsts prezidentam paredzētās veto tiesības. Jau vairākkārt esmu
atgādinājusi, ka Valsts prezidentam mūsu pašreizējā vēstures posmā ir bijusi
Senāta jeb Augšpalātas loma, respektīvi, iespēja Saeimas pieņemtos likumus
izvērtēt un pret tiem vajadzības gadījumā iebilst. Šo senatoriālo lomu spilgti
apliecina statistika par manu sadarbību ar septīto, astoto un devīto – jūsu
sasaukuma – Saeimu.
Trīsdesmit seši likumi, kas bija saistīti ar visdažādākajām
Latvijas valsts dzīves jomām, no manas puses ir tikuši nosūtīti Saeimai ar
otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Esmu pateicīga, ka sakārtotas likumdošanas,
valsts demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanas labā esat pamatā pieņēmuši
labojumus un tikai retos gadījumos atsacījušies to darīt. Taču vēl labāk būtu, ja
nākotnē Saeima nopietnāk censtos novērst situācijas, kad pat trešajā likumprojekta
lasījumā pēkšņi parādās nepārdomāti, nemotivēti vai pat pilnīgi greizi
grozījumi, kas pilnībā maina lietas būtību.
Viens zīmīgs izņēmums Saeimas atsaucībai pret Valsts prezidentu ir
bijuši šī gada sākumā steidzamības kārtā pieņemtie drošības likumu grozījumi.
Konstatējot, ka vispirms jau Ministru kabinets un pēc tam Saeima
izvēlējās palikt kurli pret maniem atkārtotajiem, mutiski un rakstiski izteiktajiem un
juridiski pamatotajiem iebildumiem, pirmo reizi Latvijas Republikas pastāvēšanas
vēsturē biju spiesta izmantot vēl vienu, Satversmes 72.pantā Valsts prezidentam
paredzētu instrumentu, apturot likumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem un uzsākot
procesu, kas nu jau ir novedis līdz manas prezidentūras pašā pēdējā dienā
paredzētajam referendumam. Gribu šeit Saeimas un tautas priekšā vēlreiz uzsvērt, ka
tas netika darīts vieglprātīgi no manas puses, bet gan tamdēļ, ka šie likumu
grozījumi visnopietnākajā veidā radīja draudus valsts interesēm. Varu pateikties, ka
Saeima tikpat steidzami pēc šī mana soļa savus lēmumus atcēla, bet varu arī
nožēlot, ka iebildumi tika sadzirdēti, tikai pastāvot referenduma draudiem.
Ļoti ceru, ka mans solis un tautas savāktie paraksti būs tikuši
saklausīti kā brīdinājuma zvani un ka ar tiem vien pietiks, lai nevienam nerastos doma
šos atsauktos likumu grozījumus pēc manas aiziešanas atkal mēģināt atdzīvināt.
Ir vēl viens nopietns instruments Valsts prezidenta rokās, un tās ir
tiesības Saeimu atlaist. Uz šādu soli nu jau ilgstoši mani mudina gan atsevišķi
cilvēki, gan plašsaziņas līdzekļi un dažādi komentētāji, kaut pēdējās
vēlēšanas ir notikušas tikai pirms dažiem mēnešiem. Daži uzskata, ka Saeima būtu
jāatlaiž tamdēļ, ka pēdējo vēlēšanu rezultāti tos neapmierina. Bet, ja jau
Centrālā vēlēšanu komisija un starptautiskie novērotāji mūsu vēlēšanas ir
atzinuši par brīvām un demokrātiskām, man kā Valsts prezidentei nav nekāda pamata
apšaubīt to leģitimitāti.
Citi uzskata, ka Saeima jāatlaiž tamdēļ, ka pār to gulstas ļoti
smaga aizdomu ēna par ilgstošu deputātu un partiju uzpirkšanu par ļoti iespaidīgām
naudas summām. Tā ir pavisam cita un ļoti nopietna lieta. Tamdēļ šajā savas
prezidentūras beigu posmā es vēršos pie prokuratūras ar publisku aicinājumu ļoti
nopietni aktivizēt savu izmeklēšanas darbību un atcerēties, ka attiecībā uz
politiķiem viņu pienākums nav tikai savākt ugunsdrošus un ūdensdrošus
pierādījumus, lai panāktu notiesājošus tiesas spriedumus. Nav arī, protams, viņiem
tiesību tikai noplūdināt mīklainas aizdomas, tā radot vispārēju neuzticības
gaisotni vai pat augsni „ķenguru tiesām”.
Tomēr laicīgi, vismaz pirms 10.Saeimas vēlēšanām, prokuratūrai
būtu nopietna atbildība darīt tautai zināmus tos faktus, pierādījumus un liecības,
kas tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstīt savu izvēli nākamajās
demokrātiskajās Saeimas vēlēšanās. Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas
pamattiesības saņemt to informāciju, kas nepieciešama, lai spētu izvēlēties savus
priekšstāvjus, un tādā gadījumā būtu izdarīts nopietns kaitējums Latvijas
demokrātijai.
Jau šobrīd pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas
mata galā, un mēs vēl nezinām, kur un kad tas kritīs. Ja dzīvojam tiesiskā valstī,
tad kaut kad tam būs jākrīt. Tamdēļ no šīs Saeimas augstās tribīnes es kā Valsts
prezidente vēršos arī pie partijām un pie to deputātiem. Es aicinu visas partijas
rūpīgi pārspriest un izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus.
Es aicinu partijas pašas kritiski izvērtēt savas rindas – gan tos biedrus, kas ir
Saeimas deputāti, gan tos, kas ir tikai ierindas biedri. Es aicinu partijas pašas
papūlēties, lai atšķirtu āžus no avīm, kā vēsta Bībeles teiciens,
lai partijas, ja tās grib vēl būt aktīvas, būtu pārstāvētas arī vēl 10. un
11.Saeimā.
Vēl vairāk – es aicinu visus godīgos, strādīgos un atbildīgos
Latvijas pilsoņus nopietni pārdomāt par savu iespēju iesaistīties politikā. Būtu
pilnīgi veltīgi atlaist jebkuru Saeimu jebkurā laikā, ja tam sekojošās vēlēšanās
nebūtu nopietni jaunu kandidātu saraksti, ko piedāvāt jau agrāko labi pazīstamo
vietā.
Tāpat ikkatram, kas uzskata, ka neviena pati no Saeimā ievēlētām
partijām viņu neapmierina, vienmēr taču pastāv iespēja pašam kaut ko sākt darīt,
lai veidotu jaunas partijas, stiprākas, godīgākas un labākas par līdzšinējām.
Taču tādas nekad nevarēs rasties, ja partiju finansēšana būs un paliks vienās un
tajās pašās naudas dāvinātāju rokās. Izveidot caurskatāmākus un daudz ciešāk
kontrolētus partiju finansēšanas avotus, noteikumus un mehānismus – tas, lūk, ir
pats nopietnākais izaicinājums, ar ko Latvijai jau vistuvākajā nākotnē būs jāprot
tikt galā.
Attiecībā uz valsts finansēm Latvijas Republikas Satversme Valsts
prezidentam neparedz jelkādas iespējas iespaidot valsts resursu sadali un budžeta
sastāvu.
Leģitīmam Latvijas Valsts prezidentam vienkārši nav tādas varas,
kādu savulaik pats sev piešķīra Kārlis Ulmanis, un tamdēļ pilnīgi velti un tukši
ir pārmest Valsts prezidentam, ka, piemēram, pensijas nav augstākas vai algas
lielākas. Tas vienkārši nozīmē klauvēt pie nepareizām durvīm. Izpildvara visā
pilnībā ir tikai un vienīgi valdības rokās, un ir vairāk nekā muļķīgi šo
Satversmē paredzēto stingro ierobežojumu iztulkot kā prezidenta neziņu, neizpratni
vai garlaicību par iekšpolitikas jautājumiem.
Visu pagājušo astoņu gadu garumā man ir notikušas iknedēļas
tikšanās ar pieciem dažādiem Ministru prezidentiem pēc kārtas, sadarbība ar garu
virkni dažādu valdību ministru, nemaz jau nerunājot par pašvaldību, iestāžu un
lielu vai mazu uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, ierēdņiem, visdažādāko
organizāciju un neformālu grupu pārstāvjiem, literatūras, mākslas, mūzikas,
zinātnes, sporta un daudzu citu lauku izcilniekiem. Protams, ir notikusi arī
kontaktēšanās – vai nu rakstiski, vai mutiski – ar visiem tiem pilsoņiem un
nepilsoņiem, kas ir izteikuši tādu vēlēšanos. Visiem, ar kuriem man ir bijusi
konstruktīva un auglīga sadarbība, gribu izteikt vissirsnīgāko paldies.
Valsts prezidenta klātbūtne, principiāls atbalsts un uzmundrinājumi
kā valstiskiem, tā nevalstiskiem pasākumiem, jubilejām, svētkiem, iniciatīvām un
projektiem – tā ir bijusi neatņemama daļa no manas kā Valsts prezidentes ikdienas.
Tas viss kopā vistiešākā veidā ir skāris cilvēku dzīvi un sadzīvi Latvijā. Tas
ir bijis ļoti aizraujošs un mērķtiecīgi pakāpenisks ceļš uz valsts sakārtošanu
un attīstību, no vienas puses, un cilvēku pašapziņas celšanu, no otras.
Valsts prezidenta vara lielā mērā balstās uz tiesībām saņemt
izsmeļošu informāciju no visām valsts un pašvaldību iestādēm, un tās es esmu
vispilnākā mērā izmantojusi savas prezidentūras astoņu gadu laikā. Tas ir ļāvis
vistiešākajā un viskonkrētākajā veidā iepazīties ar iekšpolitisko situāciju, kā
arī iedziļināties līdz sīkām un konkrētām niansēm visraibākajā dažādu
jautājumu virknē. Daudzus jautājumus tas ir ļāvis palīdzēt atrisināt bez lieka
trokšņa un bungu rībināšanas. Mūsu valstij pēdējie astoņi gadi ir bijuši ļoti
straujš pārmaiņu laiks, un, iespējams, tieši tas noteica tik biežu Valsts prezidenta
iejaukšanās nepieciešamību tik daudzās un dažādās sfērās.
Augsti godātā Saeima!
Visus šos astoņus darba gadus esmu neatslābstoši, nenogurdināmi un
konsekventi sekojusi Latvijas tautai un Saeimai dotajam zvērestam. Latvija, manā
izpratnē, ir bijusi viens vienots veselums, kur katrs iedzīvotājs ir vienādi svarīgs,
bez dalījuma lauciniekos un pilsētniekos vai vecos un jaunos, bez dalījuma pēc dzimuma
vai pēc piederības kādai tautībai, ticībai vai sabiedrības daļai. Mans mērķis,
kas, man šķiet, ir tas pats, kas lielākai tautas daļai, ir bijis gādāt par to, lai
mūsu visu kopējā Latvija kļūtu par saticības un izaugsmes Latviju, par zemi, kurā
nemitīgi turpina pilnveidot un īstenot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēka tiesību
principus, par zemi, kur pakāpeniski turpina uzlaboties iedzīvotāju caurmēra dzīves
līmenis.
Brīvība, ko tikai nesen pēc gariem nebrīves gadiem esam atguvuši,
mūs ne tikai ir atbrīvojusi no tirānijas, bet uzlikusi mums arī izvēles un
atbildības nastu. Es baidos, ka vēl šodien ne visi tam ir pilnīgi gatavi. Ļoti viegli
ir sūdzēties, ka valstī nekas, nu itin nekas, nav tā, kā to gribētos, vai tā, kā
to vajadzētu. Daudz grūtāk ir katram nākt ar savu darbu, gribu un atbildību, lai
vismaz viņa laukā, kompetences un darbības sfērā, lietas soli pa solim progresētu un
veidotos tieši tādas, kādām, paša izpratnē, tām būtu jābūt. Jo vairāk pilsoņu
to pieņems un sapratīs, jo vairāk ļaudis kā nobrieduši un pieauguši cilvēki būs
gatavi nākt katrs ar savu devumu un ar savu līdzdalību, jo ātrāk mēs nonāksim pie
tādas valsts, kurā ir prieks dzīvot, audzināt bērnus un kuru nav vēlēšanās
atstāt.
Ne visi Latvijā to pilnībā apzinās, bet, objektīvi vērtējot,
mums ir pamats lepoties ar Latviju – Latviju tādu, kādu mēs līdz šim to esam
uzcēluši. Pēdējos sešpadsmit gados ir stiprinājusies Latvijas sabiedrības
valstiskuma apziņa. Jo vairāk esam strādājuši, jo lielāku cieņu ieguvuši, jo
lielāku draugu un atbalstītāju pulku esam sev iemantojuši.
Esam izveidojuši demokrātisku valsti, kurai ir visas iespējas kļūt
arī par pārtikušu valsti. Mūsu valsts nekad nav bijusi ar tik drošu nākotnes
attīstības iespēju kā šodien. Mēs esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, kas
sniedz vairāk garantiju mūsu drošībai, stabilitātei un attīstībai, nekā mūsu
valstij un tautai jebkad vēsturē to ir bijis. Latvijas balss kā līdzvērtīga var
skanēt līdz ar pārējām, kas veido Eiropas un transatlantisko politiku. Šie
sasniegumi ir visas Latvijas kopīgs panākums.
Vēlos izteikt pateicību Latvijas tautai par tās gatavību atbalstīt
smagas, brīžam sāpīgas reformas, kuru augļi ne vienmēr ir pamanāmi uzreiz, bet
kuras pilnīgi droši nesīs ražu ar laiku. Paldies tiem Latvijas politiķiem, kas šo
gadu laikā ir bijuši gatavi domāt tālredzīgi, nevis atbilstoši īstermiņa
konjunktūrai un lētam populismam, kas ir bijuši spējīgi un gatavi pieņemt
atbildīgus lēmumus.
Par Latvijas spējām un sasniegumiem ar lepnumu un pārliecību esmu
stāstījusi visai pasaulei, kas nenozīmē, ka es būtu bijusi akla pret visu to, kas
mums vēl ir nepadarīts. Vairākkārtīgi esmu bijusi pat skarba savos vērtējumos, kā,
piemēram, jautājumā par Latvijas tiesu sistēmas briedumu un spēju nodrošināt
Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlīdzību likuma priekšā,
ko galu galā paredz mūsu Satversme.
Aicinu Saeimu turpināt pilnveidot likumdošanu šajā sfērā. Nevaram
cerēt uz iekšējo drošību un stabilitāti, ja Latvijā nevaldīs likumība un
taisnīgums. Ātra un efektīva strīdu izšķiršanas iespēja lielā mērā ietekmē
arī Latvijas saimniecisko uzplaukumu un komercdarbības vidi, kur aizsardzības
nodrošināšana tiesiskā ceļā ir svarīgs uzplaukuma priekšnoteikums.
Lai arī darāmā tiesu varas laukā vēl joprojām ir ļoti daudz, es
šodien vēlos izteikt savu gandarījumu par uzlabojumiem mūsu tiesu sistēmā. Es
priecājos par to, ka mūsu tiesas savā praksē beidzot attālinās no padomju tiesību
sistēmai raksturīgā normatīvisma un šaurās turēšanās pie likuma burta, vairāk
domājot par likuma garu un vispārējo tiesību principu nodrošināšanu.
Es priecājos, ka dzīvē beidzot, kaut ar lielām grūtībām un
joprojām nebeidzamā pilnveidošanas procesā, tiek ieviestas jaunas procesuālās
normas, kas tiesas spriešanu padara ātrāku, efektīvāku un atklātāku.
Tomēr joprojām jāturpina pilnveidot tiesnešu atlases kritēriji
attiecībā uz visu līmeņu tiesām, ieskaitot Satversmes tiesu. Tāpat jāturpina darbs
pie tiesnešu pašizglītības un atestācijas sistēmas, lai veicinātu nepārtrauktu
kvalifikācijas un profesionalitātes paaugstināšanos.
Vēl viens būtisks nākotnes uzdevums ir labas pārvaldības principa
tālāka iedzīvināšana. Tiesības prasīt šī principa ievērošanu ir vispāratzītas
personas pamattiesības visā mūsdienu demokrātiskajā pasaulē.
Pārvaldei ir jākalpo pilsoņiem, nevis otrādi, un jādara tas
godprātīgi, taisnīgi un profesionāli. Viens no jaundibinātā tiesībsarga
institūcijas galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt šo mērķi sasniegt. Līdz šim Valsts
prezidentam ir bijis reāli jābūt savas valsts cilvēku tiesību sargam. Es ceru, ka
tiesībsargs, ko pēc manas iniciatīvas izdevās iedibināt valstī, arvien vairāk
iesaistīsies sabiedrības izpratnes veicināšanā par savām tiesībām, kā arī
stiprinās tiesībsarga vispārējo autoritāti, lai īstenotu šai institūcijai
izvirzītos mērķus.
Mūsu identitātes sastāvdaļa ir mūsu vēsture. Vēstures
pētījumiem savas prezidentūras laikā esmu pievērsusi īpašu uzmanību un ceru, ka
Valsts prezidenta paspārnē atbalsts šiem zinātniskajiem centieniem turpināsies arī
nākotnē.
Vēstures jautājumu apzināšana ir bijusi būtiska mūsu nākotnes
veidošanai. Atgūstot neatkarību un valstiskumu, nedrīkstēja būt tā, ka pagātnē
pārciestās sāpes aizrauj valsts attīstības elpu. Sāpes bija jāapzina un jāatzīst
aiz cieņas pret cilvēku ciešanām, cilvēku un valsts liktenis bija jāizpēta, lai
pasaulē būtu objektīvs stāsts par Latviju un visu, ko tā pārdzīvojusi. Pagātnes
notikumi bija jāizvērtē, lai mēs paši un visa pasaule mācītos no savas vēstures un
lai pagātnes lielākās šausmas nekad tādā veidā vairs nespētu atkārtoties. Tagad
mums tālredzīgi un stratēģiski jāsāk arī raudzīties uz Latvijas vietu nākotnes
pasaulē, to darot kopsakarā ar visām citām valstīm, jo neviens šajā pasaulē vairs
nevar cerēt dzīvot vientuļš un izolēts.
Valstu stiprums pasaulē lielā mērā šodien ir atkarīgs no draugu
un sabiedroto skaita. Esmu centusies šo gadu laikā, lai politikas, ekonomikas, kultūras
un zinātnes laukā Latvijai būtu daudz jauniegūtu draugu, kas vēl Latvijai labu, kas
par to interesējas, kas vēlas ar mūsu valsti sadarboties. Šīs iestrādes jāturpina,
jo tās saistās ar to, vai iesāktie politiskie kontakti nenovītīs, vai iesāktie
ekonomiskie sakari radīs ieguldījumu mūsu valstī, radīs jaunas darba vietas
dažādās Latvijas pašvaldībās, vai zinātnieki Latvijas apritē turpinās augstākā
līmeņa domu apmaiņu un pētījumus.
Starptautiski mums jāturpina būt aktīviem visos forumos, kur
iespējams veicināt un aizstāvēt Latvijas intereses.
Arī nākotnē Latvijai būs nepieciešams iesaistīties
starptautiskās militārās operācijās – gan tādēļ, lai vairotu drošību pasaulē,
gan tādēļ, lai drošāka būtu Latvija.
Arī nākotnē Latvijai nepieciešams nodot savu demokrātisko reformu
pieredzi valstīm, kurām tā ir svarīga, īpaši Eiropas kaimiņreģionā, lai
veicinātu mūsu pašu intereses – lai veidotos demokrātiskas, stabilas, plaukstošas
valstis, ar kurām Latvija var sadarboties kā partneris un kā draugs.
Pašiem savā valstī mums jāturpina saliedēt sabiedrību,
nodrošinot gan latviešu valodas zināšanas un lietošanu, gan mazākumtautību
iespējas kopt savu mātes valodu un savu senču kultūru. Jāturpina veiksmīgais
naturalizācijas process, lai katrs, kas jūtas piederīgs Latvijai, kļūtu par lepnu
mūsu valsts pilsoni.
Kā grūts nākotnes uzdevums un izaicinājums paliek dzimstības
veicināšana, lai būtu nākamās paaudzes, kuras varētu turpināt Latvijas panākumus.
Visiem šiem jautājumiem nepieciešams Saeimas atbalsts un Saeimas vēlme tos efektīvi
risināt.
Augsti godātā Saeima!
Man kā prezidentei aiz muguras paliek astoņi ātri pagājuši smaga
darba gadi, bet arī lielas laimes un gandarījuma gadi. Man ir bijis liels gods kalpot
Latvijai, un esmu pateicīga 7.Saeimai, kas mani ievēlēja, un 8.Saeimai, kas mani
pārvēlēja. Novēlu nākamajam prezidentam labas sekmes viņa darbā un esmu
pārliecināta, ka tauta arī viņam dāvās to uzticību un mīlestību, ko savas
prezidentūras gaitās pati ar pateicību esmu baudījusi.
Es ticu Latvijas cilvēkiem, viņu nenogurdināmajam spēkam turpināt
savas dzimtas, veidot savas mājas un sakārtot savu valsti. Bieži esmu smēlusies spēku
savai darbībai no savu tautiešu stājas, sasniegumiem un pašapziņas, no viņu
Tēvzemes mīlestības un ticības brīvas Latvijas ideālam. Katrs ikdienā labi
padarīts darbs var būt gluži kā mazs ķieģelītis pasaules notikumu gūzmā, taču
visi tie kopā palīdz celt, veidot un būvēt mūsu Latvijas valsts kopības ēku. Tomēr
svarīgāka par visu man šķiet tieši apziņa, ka esam viena saime, ka esam izauguši no
vienām saknēm, kur paaudžu paaudzēs uzkrātās gara mantas veido sensenu mantojumu,
kas vienādi pieder mums visiem.
Šodien ir vasaras Saulgrieži, kuru svinēšanā mums ir bagātas
tradīcijas. Novēlu visai Latvijai, lai Līgo vakarā un Jāņu naktī skan daudz dziesmu
un ir droša līgošana!
To senču dzīvības spēku un garīgo mantojumu, kas mūsu dzīvi ir
bagātinājis, mums ir svēts pienākums kopt, saudzēt un darināt tālāk, lai būtu ko
nodot mūsu nākamajām audzēm un ar ko dalīties ar mūsu līdzcilvēkiem plašajā
pasaulē.
Dievs, svētī Latviju, svētī to šodien un tās nākamajā ceļā!
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām šodien
paredzēto darba kārtību, izvērtēsim priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.
Pirmo priekšlikumu iesnieguši deputāti Ābiķis, Šmits, Turlais,
Stepaņenko, Mackevičs un citi – kopumā vienpadsmit deputāti.
(Valsts prezidente atstāj Sēžu zāli. Aplausi.)
Tātad priekšlikumu, kas paredz mainīt darba kārtību, ir
iesnieguši vienpadsmit deputāti. Viņi lūdz mainīt šīsdienas darba kārtību,
izslēdzot no tās 21.punktu – likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas
fonda likumā”.
„Pret” šā likumprojekta izslēgšanu debatēs ir pieteikusies
deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu
komisijā jau bija izskatīts otrajā un trešajā lasījumā, kad
pirms divām dienām mēs pēkšņi saņēmām īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās Oskara Kastēna iesniegumu ar būtiskiem grozījumiem gan saistībā
ar šā fonda juridisko statusu, gan arī ar finanšu līdzekļu plānošanu un to
pieprasīšanu.
Jau otrajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
atbalstīja normu, ka Sabiedrības integrācijas fonds atbilstoši likumam „Par budžetu
un finanšu vadību” valsts budžeta līdzekļus plāno, pieprasa un sniedz pārskatu
par piešķirto valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu kā centrālā valsts
iestāde, kā neatkarīga iestāde. No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas
Valsts kasē.
Uz trešo lasījumu no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariāta nebija ne priekšlikumu, ne arī iebildumu pret šo
pantu.
Vakar šā sekretariāta pārstāvji mēģināja atsaukties uz Finanšu
ministriju, ka tai esot iebildumi pret Sabiedrības integrācijas fondu kā centrālo
iestādi. Diemžēl tā nav patiesība! Finanšu ministrijai nav iebildumu ne pret to, ka
Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļi tiek pieprasīti caur Īpašu uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, ne arī pret to, ka tie kā
centrālajai iestādei tiek pieprasīti neatkarīgi no šā sekretariāta. Pašreizējā
likumā jau ir noteikts, ka fonds patstāvīgi izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā
priekšlikumus par sabiedrības integrācijas procesa īstenošanai nepieciešamajiem
valsts budžeta līdzekļiem, taču nav noteikta šā fonda pārraudzība.
Ņemot vērā šā sekretariāta pēkšņo protestu, ir sajūta, ka tā
pamatojums ir bailes zaudēt ietekmi pār Sabiedrības integrācijas fonda finanšu
līdzekļiem, kas ir liels drauds šā fonda neatkarībai lēmumu pieņemšanā.
Bez tam, arī mainoties īpašu uzdevumu ministram sabiedrības
integrācijas lietās, mēs nevaram garantēt turpmāko ministru ietekmi uz šā fonda
lēmumu pieņemšanu.
Pirms vairākiem gadiem Sabiedrības integrācijas fonda darbība
pārsvarā bija saistīta ar valodu apmācību un integrāciju šaurākā nozīmē,
turpretī patlaban Sabiedrības integrācijas fonda padomē ir septiņi ministri, un
lēmumi ir jāpieņem atbilstoši attiecīgās valsts programmas pamatnostādnēm, kā
arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmas īstenošanai, kā tas ir
iestrādāts jaunajā likumprojektā.
Šī programma ir jāīsteno daudzu ministriju darbības jomās. Līdz
ar to ir būtiski, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir neatkarīgs, nevis darbojas
viena ministra ietekmē.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātam jaunajā likumprojektā tieši ir uzlikta funkcija pārraudzīt šā fonda
darbības tiesiskumu, tā ka arī šajā gadījumā nevar būt nekādu iebildumu
saistībā ar fonda pašdarbību vai likumu interpretāciju.
Un visbeidzot. Saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Norvēģijas piešķirtā finansējuma izlietošanu Sabiedrības integrācijas fondam,
balstoties uz likumdošanas normām, kuras apstiprina šā fonda neatkarību, ir
jāsagatavo akreditācijas programmas. Nevar sagatavot akreditācijas dokumentus, ja līdz
galam nav noteikta likumdošanas bāze un ja likums vēl ir pārstrādes procesā.
Ņemot vērā to, ka šoreiz politiskais lēmums var radīt
sarežģījumus nevalstiskā sektora darbībā un integrācijas procesu veicināšanā,
lūdzu šodien nesvītrot šo likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības, bet
pieņemt to trešajā lasījumā.
Ja kādam ir vēlme atjaunot diskusijas, mums ir iespēja tās atsākt
rudenī, bet šodien darīsim visu, lai nodrošinātu Sabiedrības integrācijas fonda
darbību un pilsoniskas sabiedrības attīstību. Novērsīsim draudus sabiedrības
integrācijas projektu finansējuma piešķiršanai!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Par darba kārtības izmaiņām ir pieteicies runāt
deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Īsi par
šo izteikto priekšlikumu.
Ņemot vērā to, ka jautājumā par finansēšanas kārtību no valsts
budžeta nav panākta pilnīga vienošanās starp ieinteresētajām pusēm, un ņemot
vērā to, ka no Finanšu ministrijas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir
saņēmusi trīs dažādus atzinumus, ir nepieciešamas papildu konsultācijas un ir
vajadzīgs laiks jaunu priekšlikumu iesniegšanai, lai pieņemtu izsvērtu un valstiski
atbildīgu lēmumu. Tātad es aicinu Saeimu atbilstoši tam arī rīkoties.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
darba kārtības izmaiņu, kas paredz svītrot no darba kārtības 21.punktu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 36, atturas – nav. Priekšlikums pieņemts. Darba
kārtība ir mainīta.
Arī Tautsaimniecības komisija un Tautsaimniecības komisijas
priekšsēdētājs Guntis Blumbergs ierosina: „Pamatojoties uz Saeimas kārtības
ruļļa 87.pantu, komisija lūdz iekļaut likumprojektu „Grozījumi Komercdarbības
atbalsta kontroles likumā” šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā.”
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta ar minēto punktu.
Savukārt Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
un tās priekšsēdētāja Anna Seile, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa
79.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” un nodot to Agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Tātad mums
ir jālemj par šāda Prezidija atzinuma sagatavošanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret
to, ka Prezidijs sagatavo atzinumu par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad jautājums par atzinuma sagatavošanu ir iekļauts darba kārtībā.
Godātie kolēģi! Tāpat mēs esam saņēmuši priekšlikumu, kuru ir
sagatavojusi Juridiskā komisija. Tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš lūdz iekļaut
šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par vairāku tiesnešu iecelšanu
amatos. Tātad tagad mēs izskatīsim šos priekšlikumus pēc kārtas.
Pirmais lēmuma projekts – „Par Mairas Narvilas iecelšanu par
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret
darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.
Tāpat šī komisija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par
Lailas Podoļskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir papildināta.
Komisija arī lūdz papildināt darba kārtību ar lēmuma projektu „Par
Ineses Rubinas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir papildināta.
Tāpat komisija lūdz papildināt darba kartību ar lēmuma projektu „Par
Daces Ruško iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. Arī šo jautājumu komisija
aicina iekļaut darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir papildināta.
Komisija lūdz papildināt darba kārtību ar lēmuma projektu „Par
Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir papildināta.
Un visbeidzot lēmuma projekts „Par Andra Ozola atbrīvošanu no
Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to,
ka mēs papildinām darba kārtību ar šo jautājumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši arī vēl vienu Juridiskās
komisijas priekšlikumu. Komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš lūdz
izdarīt grozījumus Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un
iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu
Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”. Vai deputātiem ir iebildumi pret
to, ka mēs papildinām darba kārtību arī ar šādu punktu? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir papildināta.
Tāpat Juridiskā komisija un tās priekšsēdētājs Mareks Segliņš
lūdz iekļaut Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un nodot to Juridiskajai komisijai
kā atbildīgajai komisijai. Tātad mums ir jālemj par to, ka Prezidijs sagatavo atzinumu
šajā jautājumā.
Godātie kolēģi, par šo jautājumu – par grozījumiem Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā – ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šā likumprojekta
būtība ir paplašināt Valsts valodas centra inkvizīcijas funkcijas Valsts valodas
likuma izpildīšanas jomā.
Cienījamie kolēģi! Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau
bez tā ir desmit panti, kas paredz sodīšanu par valsts valodas nepietiekamu
izmantošanu un par citiem tamlīdzīgiem pārkāpumiem. Vai jums tiešām ir
nepieciešams vēl vienpadsmitais šāds pants? It īpaši tādā redakcijā, ka par klaju
necieņu, kas izrādīta pret valsts valodu, naudas sods ir līdz 250 latiem.
Es gribu informēt Saeimu, ka ir bijuši dažādi Eiropas un pasaules
cilvēktiesību aizstāvēšanas struktūru iebildumi pret šā panta eksistēšanu mūsu
likumos, jo te ir ne īpaši labi saprotama lietas būtība. Tas ir ļoti subjektīvs
pants!
Turklāt šis pants likumā ir eksistējis jau sešus gadus, tikai
toreiz vēl nebija instances, kas varēja sodīt šā panta pārkāpējus. Taču nav bijis
neviens gadījums, kad būtu vajadzējis šo pantu piemērot.
Es gribētu, cienījamie radioklausītāji un cienījamie Saeimas
deputāti, lai jūs zinātu, ka krievu vidē neeksistē necieņa pret valsts valodu.
Necieņu pret valsts valodu demonstrē valstsvīri, kuri izmanto šo ļoti jutīgo
jautājumu kā ieroci, lai vērstos pret Latvijas krieviem.
Cienījamie kolēģi, jūs labi zināt, ka mēs šo priekšlikumu
„pazaudējām” laikā starp analoģiska likuma otro un trešo lasījumu. Tā nebija
kļūda! Es uzskatu, ka tā bija Dieva griba, lai pasargātu mūs no nacionālā naida
kurināšanas.
Līdz ar to es aicinu jūs pievienoties Dievam Tam Kungam un neiekļaut
šā likumprojekta izskatīšanu darba kārtībā. Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. „Par” iekļaušanu darba kārtībā ir
pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ir tāds naivs jautājums: „Vai ir jāievēro
likumi Latvijas valstī vai nav jāievēro?” Nu vienu no atbildēm jūs nupat
dzirdējāt.
Es gribētu atgādināt dažiem runātājiem, ka Latvijas Republikas
Satversmē ir 4.pants, kur skaidri pateikts: „Valsts valoda Latvijas Republikā ir
latviešu valoda.” Tas ir jāzina! Ir arī likums par valsts valodu un tā tālāk.
Man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc iepriekšējais runātājs tik ļoti
uztraucas. (Starpsauciens: „Beidz muldēt!”) Es gribētu atgādināt, ka
Latvijas Republikas Saeimas deputāts Jakovs Pliners nodemonstrēja pilnīgu valsts
valodas nezināšanu, tā apkaunodams Latvijas valsti. Tiekoties ar citas valsts
pārstāvjiem, Jakovs Pliners bija tik ļoti satraucies, ka aizmirsa valsts valodu un
sāka runāt citā valodā, ko daudzi nesaprata, – ne viņa satraukumu, ne šo viņa
izvēli. Par šiem pārkāpumiem deputātu Plineru iesūdzēja Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisijā par ētikas normu un par Valsts valodas likuma neievērošanu. Līdz
ar to nav ko brīnīties, ka Jakova Plinera biedrs Buzajevs nāk un uztraucas, jo viņš
grib nodrošināt sev tādas pašas iespējas atkal kaut kur kaut kad kaut ko pārkāpt.
Līdz ar to nav nekāda pamata domāt, ka šeit kāds ir nācis godīgi
runāt. Nē! Cilvēki vienkārši ir nobijušies par savu ādu. Un nākamreiz es
ierosināšu vēl stingrākus sodus par šādiem pārkāpumiem no Saeimas deputātu puses
– līdz pat aizliegumam piedalīties tādās sēdēs, kur notiek tikšanās ar kādas
citas valsts pārstāvjiem.
Šinī gadījumā šeit ir izteikts ļoti vienkāršs piedāvājums, ka
Valsts valodas centram ir jābūt zināmām pilnvarām, izskatot administratīvo
pārkāpumu lietas. Vairāk nekā skaidrs!
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Viens ir runājis „pret”,
viens – „par” jautājumā par darba kārtības papildināšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības papildināšanu ar likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 21, atturas – nav. Darba kārtība papildināta.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija un tās priekšsēdētājs
Mareks Segliņš lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu
likumprojektam „Grozījumi Notariāta likumā” un ar to saistīto attiecīgo
lēmuma projektu iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir
iebildumi pret to, ka mēs papildinām darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi! Mēs sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Rīgas
Svētā Pētera baznīcas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Deputāti ir pieteikušies runāt par šo Prezidija
atzinumu.
Pirmais debatēs pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Ir ļoti viegli dažu minūšu laikā iznīcināt
to, kas veidojies gadu desmitiem. Tāpēc pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas ir vērts
padomāt, kādus mērķus mēs sasniegsim ar to, kādu labumu iegūs sabiedrība. Vai mēs
neizdarām nopietnu kļūdu, pieņemot šo lēmumu?
Likumprojekts paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku atdot
īpašumā Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pirms balsošanas uzdosim sev
septiņus svarīgus jautājumus par šo likumprojektu.
Pirmais jautājums. Vai notiek vēsturiskā taisnīguma atjaunošana?
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nevarēja atgūt Svētā Pētera baznīcas
ēku saskaņā ar likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, jo
šī ēka nekad tai nepiederēja. Pēdējais tās īpašnieks bija vācu luterāņu
draudze, bet, izbraucot uz Vāciju 1939.gadā, draudze saņēma kompensāciju no
Repatriācijas fonda, un baznīcas ēka pārgāja pilsētas bilancē.
Otrais jautājums. Vai pilsēta un valsts vairs nevar uzturēt
vēsturisko ēku un, lai to saglabātu, ir atraduši tai jaunu īpašnieku, kurš var
nodrošināt pienācīgu remontu un uzturēšanu? Vai tiešām mūsu valstī ir tik
dramatiska situācija ar finansēm? Pēdējo gadu rādītāji par to neliecina.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta 6.pantam, kurā ir
teikts, ka baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā piedalās
valsts un pašvaldība. Veidojas interesanta situācija, ka valsts ar speciālu likumu
atdod īpašuma tiesības attiecībā uz ēku, bet apņemas finansēt tās remontu. Kur
šeit ir loģika?
Trešais jautājums. Vai tiek radīts labs juridiskais precedents?…
Manuprāt, ja likumprojekts tiks pieņemts, būs līdz ar to radīts bīstams precedents,
ka, apejot esošos likumdošanas aktus, notiek slēpta bezmaksas privatizācija. Kas dos
garantiju, ka rīt Saeima nepieņems likumu, piemēram, par Doma laukumu un neatdos to
kādai juridiskai personai un tur netiks uzbūvēta kāda jauka ēka no stikla un betona?
Ceturtais jautājums. Vai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai
baznīcai tagad būs iespēja rīkot dievkalpojumus šajā baznīcā?
Jau daudzus gadus Rīgas Svētā Pētera baznīcā regulāri notiek
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievkalpojumi un esošais saimnieks –
pilsēta – neliedz to darīt. Ja kāds pieprasītu papildu laiku, neviens neatteiktu.
Tas nozīmē, ka šīs ēkas nodošana baznīcas īpašumā vajadzīga nevis tādēļ, lai
atjaunotu tajā dievkalpojumus, bet ir vajadzīga citiem mērķiem.
Piektais jautājums. Vai pastāv iespēja, ka Rīgas Svētā Pētera
baznīca tiks pārdota? Godātie kolēģi, likumprojektā nav pateiks, ka jaunais Svētā
Pētera baznīcas īpašnieks nevar to pārdot. Tātad jebkurā brīdī Svētā Pētera
baznīcu varēs pārdot!
Es neapgalvoju, kas tas obligāti notiks. Bet, paskatieties, neviena
ierobežojuma likumprojektā nav!
Sestais jautājums. Vai var ignorēt to faktu, ka ēka tika atjaunota
par pilsētas naudu? Svētā Pētera baznīca Otrā pasaules kara laikā bija gandrīz
pilnībā iznīcināta, un pilsēta to atjaunoja par saviem līdzekļiem. Tātad pilsēta
šo ēku gan uzbūvēja, gan atjaunoja pēc kara, gan arī pēc ēkas nodošanas
īpašumā remontēs un restaurēs to par nodokļu maksātāju naudu.
Cienījamie kolēģi! Vai tas ir loģiski – atdot šo ēku juridiskai
personai, kurai tā nekad nepiederēja un kura neieguldīja nevienu santīmu tās
atjaunošanā?
Septītais jautājums. Vai jūs esat pārliecināti, ka šo izmaiņu
rezultāts nebūs tas, ka tiks iznīcināts unikāls kultūras centrs? Tagad Svētā
Pētera baznīcā notiek bezmaksas koncerti, izstādes, un daudzi no jums ir apmeklējuši
tos. Tā ir vieta, kur jaunie talanti sniedz savus pirmos koncertus vai rīko izstādes,
tā ir vieta, kur pulcējas inteliģences pārstāvji. Tas ir īsts kultūras centrs, kas
ir mūsu galvaspilsētas pašā sirdī un kas eksistē jau ilgu laiku.
Godātie kolēģi, tagad no jums ir atkarīga šā kultūras centra
eksistēšana. Neticiet tam, ka ar īpašnieka maiņu nekas nemainīsies! Mainīsies ļoti
daudz! Šā likuma pieņemšana būs milzīga kļūda.
Atcerieties – ļoti viegli ir dažu minūšu laikā iznīcināt to,
kas veidojies gadu desmitiem!
Lūdzu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām
runās arī deputāts Jānis Šmits. Deputāts Jānis Šmits runās „par”.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pie šā
jautājuma mēs atgriežamies jau otro reizi. Kā jūs atceraties, tas tika skarts arī
pagājušās Saeimas laikā, kad no Ministru kabineta šis likumprojekts bija nonācis
līdz Saeimas komisijai, un ir ļoti žēl, ka deputāta Sokolovska argumenti nav
mainījušies. Un, klausoties viņa runā, es atcerējos kādus vārdus, kas bija padomju
laikā rakstīti uz transparentiem: „Ļeņina gars dzīvo mūžīgi!” Un patiešām
man gribas pēc šiem vārdiem pateikt: patiesi, tā tas ir! Jo acīmredzot ir kādi
Iļjiča mazdēli vai mazmazdēli, kuri mēģina iedzīvināt šīs pašas idejas vēl
tagad, kad komunistiskā iekārta sabrukusi.
Šis likumprojekts, kuru mēs šodien nodosim komisijām, patiesībā
pieliek punktu vienam ilgstošam procesam, kas ir iesācies kopš neatkarības
atjaunošanas, proti, īpašumu atdošanai reliģiskajām organizācijām. Kā mēs
zinām, ir likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, kurā ir
noteikts, ka Doma baznīcas un Svētā Pētera baznīcas statuss tiks noteikts ar
īpašiem likumiem, un tāpēc mēs šodien to arī darām.
Deputāts Sokolovskis kopā ar patiesības paudēju „Diena”
diemžēl maldina sabiedrību, apgalvodami, ka šī baznīca nevienam nepieder.
Lūk, jums citāts no arhīva dokumenta! Baznīcu un konfesiju
departamenta 1940.gada 31.augusta rakstā ir norādīts, ka Svētā Pētera baznīca
atrodas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes (Rīgā, Vaļņu ielā 20)
pārziņā. Tātad visas šīs spekulācijas par to, ka šī baznīca nevienam nepieder,
patiesībā ir apzināta sabiedrības maldināšana.
Nu kāpēc gan ceļas visi šie iebildumi šodien, kad skatām
likumprojektu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas atdošanu atpakaļ Latvijas
Evaņģēliski luteriskajai baznīcai? Mēs redzam, ka likumprojektā ir noteikts, ka
Rīgas Svētā Pētera baznīca arī turpmāk funkcionēs kā koncertu, tematisku
pilsētas attīstības un arhitektūras izstāžu, mākslas darbu izstāžu, kultūras
pasākumu norises vieta. Rīgas pilsētas pašvaldībai tiek rezervētas „tiesības bez
atlīdzības izmantot baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu
un pasākumu norises vietu”. Galu galā Rīgas Svētā Pētera baznīca ir un arī
turpmāk paliks starptautiska mēroga kultūrtūrisma objekts, viena no Rīgā esošajām
starptautiskas nozīmes celtnēm, kuru vēl joprojām varēs apbrīnot katrs Rīgas
viesis. Tāpēc man pilnīgi nav saprotama šī ažiotāža, ko ap baznīcas ēkas
nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ir sacēlušas šīs dažas
partijas, vadīdamās pēc Iļjiča gara. It kā kāds grasītos šo dievnamu nojaukt vai
uzcelt ap to žogu! Baznīca vienmēr ir bijusi atvērta cilvēkiem.
Mani drīzāk izbrīna, ka diskusija par īpašuma tiesībām uz
Pētera baznīcu vispār ir sākusies. Ēka bija iecerēta kā baznīca, tā ir uzcelta
kā baznīca, gadu simtiem tā ir kalpojusi kā baznīca, tās nosaukums, deputāti, ir
Pētera baznīca, nevis Pētera muzejs, nedz Pētera kultūras nams, nedz arī Pētera
izstāžu zāle! Kā teica arhibīskaps Vanags, šo dievnamu uzcēla kā Pētera baznīcu,
nevis kā Pētera muzeju.
Šiem bļauriem par Pētera baznīcas „atstāšanu tautai”, kā
viņi paši to sauc, jau tradicionāli ir pievienojušies, kā mēs atceramies, daži citi
no opozīcijas deputātiem, opozīcijas pārstāvjiem. 8.Saeimas laikā tas bija partijas
„Jaunais laiks” izvirzītais Rīgas mērs Aksenoka kungs, kurš arī uzskatīja, ka
šis dievnams nav jāatdod atpakaļ Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Interesanti gan, ka pirms 8.Saeimas vēlēšanām tieši šī partija deva zvērestu ne
tik tālu no Pētera baznīcas esošajā Rīgas Domā.
Skanot šiem vārdiem „Atdosim tautai!”, padomju okupācijas laikā
Latvijas iedzīvotāji savus īpašumus pazaudēja. Ar šiem vārdiem savulaik,
atcerēsimies, Jēzus Piedzimšanas katedrālē tika ierīkots planetārijs un krogs,
Anglikāņu baznīca tika pārvērsta par diskotēku vietu, daudzas citas kulta celtnes
kļuva par minerālmēslu glabātavām.
Tāpēc es aicinu visus tos deputātus, kas tik ļoti rūpējas par to,
lai baznīca netiktu atdota atpakaļ, atcerēties to! Viņi seko tieši šai pašai
baznīcu grāvēju, komunistu kādreiz sludinātajai ideoloģijai. Taču, ja viņiem
patiešām rūp baznīcu atjaunošana un ir rūpes par baznīcām, tad… esiet tik labi
un piedalieties baznīcu atjaunošanas darbā, jo Latvijā ir vēl tik daudz baznīcu,
kuras jūsu garabrāļi ir kādreiz sapostījuši, kuras vēl joprojām ir drupās un
kuras vajag atjaunot!
Un nobeigumā atgādināšu, ka Svētajos Rakstos, Vecajā Derībā, ir
teikti skaisti vārdi: „Nesekojiet viltus praviešiem, nezemojieties viņu priekšā un
neklausiet viņiem!”
Es aicinu Saeimu sekot mūsu Ministru prezidenta Aigara Kalvīša
kādreiz teiktajiem vārdiem, ka latviešu tauta un Latvijas tauta ir kristīga tauta. Un
tāpēc aicinu sekot savai sirdsbalsij, atbalstīt Dievu un atdot luterāņiem Pētera
baznīcu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, viens deputāts ir runājis
„pret”, viens – „par”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – nav.
Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas
ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti
Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas
likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti
Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums
pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija
atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistrācijas numurs
379/Lp9) nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam?
Runāt par šo jautājumu ir pieteicies deputāts Jānis Šmits. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai.
Sēdes vadītājs. Tātad – nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti piekrīt šādam atzinumam? Deputāti šādam Saeimas Prezidija atzinumam
piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz arī šo likumprojektu nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, vienlaikus nosakot, ka Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti
piekrīt šādam Saeimas Prezidija atzinumam, kurš ir labots atbilstoši deputāta Jāņa
Šmita priekšlikumam? Deputāti tam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputāts ierosina likumprojektu nodot arī
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un Saeimas Prezidijs ierosina noteikt
Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Vai deputāti piekrīt šādam
priekšlikumam? Deputāti priekšlikumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, kā tā ir
atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu iesniegt Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Šmits ierosina, ka arī šis
likumprojekts nododams Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Saeimas Prezidijs
ierosina, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi
pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Mūrnieces, Bendrātes,
Āboltiņas un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt
deputāts Artis Kampars. Deputāts ir pieteicies runāt „par”.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju,
neviens šajā zālē nenoliegs, ka mūsu, likumdevēju, galvenais pienākums ir
rūpēties par sistēmisku un tālredzīgu likumu un citu normatīvo aktu pieņemšanu,
par to attīstību un realizāciju Latvijā atbilstoši Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Šajā Saeimas sēdē mēs esam jau nodevuši izskatīšanai Saeimas
komisijā vienu labu likumprojektu „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas
likumā”, kurā mēs paredzam dot pašvaldībām vienreizēju pabalstu, tādu kā
atbalstu novadu veidošanai, palielinot to summu no 100 tūkstošiem līdz 200
tūkstošiem latu. Vai nav jauki! Tiešām labs darbiņš. Es ceru, ka Saeima to
likumprojektu pieņems un to mēs izdarīsim.
Un tomēr. Kolēģi, mēs ļoti labi zinām, ka galvenais pašvaldību
budžeta veidošanas avots ir tieši šis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.
Mēs ļoti labi zinām, ka tās autonomās funkcijas, kuras likums uzliek pašvaldībām,
tiek pildītas, izmantojot galvenokārt budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa.
Līdz ar to es gribu šeit atgādināt jums visiem jau labi zināmo
veco un, es domāju, visiem pieņemamo patiesību par zivi un makšķeri. Mēs šos 200
tūkstošus pasniedzam kā vienreizēju „zivi”, taču grozījumi sistēmiskā likumā,
dodot pašvaldībām tiesības visus 100 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
tērēt tā, kā viņas to vēlas un kā viņas uzskata par labāku, manuprāt, ir šī
„makšķere” – proti, mēs ilgtermiņā un sistēmiski dotu iespēju pašvaldībām
pašām lemt savas galvenās lietas un naudu tērēt tā, kā viņas pašas vēlētos.
Ko pašvaldības iegūtu, ja mēs simtprocentīgi pilnīgi visus
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus atdotu pašvaldībām?
Pirmkārt, pašvaldības un to vadītāji būtu vairāk motivēti
iekasēt šo nodokli. Pašvaldības varētu runāt ar saviem iedzīvotājiem un
uzņēmējiem. Līdz ar to es esmu pilnīgi pārliecināts, ka iedzīvotāju ienākuma
nodokļa iekasēšana būtiski paaugstinātos.
Otra lieta, kas nav mazāk svarīga šobrīd Latvijā, ir tā, ka
šādā veidā mēs izvairītos no politiski motivētas līdzekļu sadales, kas šobrīd
Latvijā ir diezgan populāra un ierasta parādība un ar ko ne visas pašvaldības ir
apmierinātas. Un, kā mēs zinām, reizēm pozīcija šādā veidā spēj un grib
šantažēt un šantažē pašvaldību vadītājus.
Nākamais arguments. Tad būtu arī cita atbildība pašvaldību
vadītājiem un pašvaldību domēm par līdzekļu tērēšanu. Ja pašvaldība pati būtu
darījusi visu un būtu ieguldījusi daudz darba, lai šos līdzekļus iegūtu jeb
iekasētu, tad tai būtu cita atbildība – iepretī tai situācijai, kad ir vienreizēja
dotācija no valdības.
Kolēģi, šis ir viens no instrumentiem, lai izbeigtu politiski
krāsotu pašvaldību šantāžu finanšu jomā.
Un nobeigumā es gribētu īpaši vērsties pie tiem Saeimas
deputātiem, kuri šeit ir atnākuši tieši no pašvaldībām. Es zinu, ka visās
frakcijās ir tādi cilvēki, bet īpaši daudz tādu ir Tautas partijā.
Godātie kolēģi! Jūs labi zināt, ka šis tiešām ir svarīgs
instruments, un es zinu, ka jūs tam piekritīsiet. Jūs jau mājat ar galvu… Paldies!
Un tomēr. Vai tiešām mēs nevaram vienreiz kā Saeimas deputāti
visi kopā šeit vienoties par to, ka katru gadu nestaigāsim uz Finanšu ministriju un
nelūgsim šurpu vai turpu pārdalīt to vienu vai divus procentus, bet kopā nolemsim, ka
iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiešām pilnībā ir nododams pašvaldībām.
Kolēģi, jūs nesapratīs! Pozīcija vai opozīcija – tas
vēlētājiem pašvaldībās ir vienalga!
Izdiskutēsim, nobalsosim, un tad, es domāju, pašvaldību jomā viens
liels solis būs sperts uz priekšu.
Paldies. Aicinu balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Kariņa, Mūrnieces un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 6, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes
privatizāciju lauku apvidos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija
atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt
Prezidija atzinumam? Piekrītat? (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti prasa
balsojumu.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta (reģistrācijas numurs 385/Lp9) „Grozījums Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Arī Rubezis, Valers un citi deputāti lūdz
izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā
likumprojektu „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”
pirmajam lasījumam kā šīsdienas darba kārtības 15.punktu un skatīt to pēc
likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Vai
deputāti piekrīt? Nav iebildumu? Nav iebildumu. Darba kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi! Tāpat mēs esam saņēmuši Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Māra Krastiņa priekšlikumu, kurā komisija
lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: „Nē!”)
Mēs tātad esam to iekļāvuši darba kārtībā. Tas tiks risināts lēmuma projekta
veidā. Paldies.
Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši priekšlikumu arī no
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas Annas Seiles.
Šī komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā… Tātad
runa ir par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku
apvidos””. Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas
21.jūnija sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 14.punkta. Vai deputātiem ir
kādi iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad
darba kārtība ir papildināta.
Un visbeidzot. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks
Segliņš lūdz izskatīt likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā un iekļaut to šīsdienas sēdes darba
kārtībā. Vai deputāti… (Starpsauciens: „Balsot!”) Deputāti prasa
balsojumu. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” iekļaušanu
šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 20, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši arī deputāta Arta Kampara
iesniegumu ar lūgumu piešķirt deputātam Artim Kamparam atvaļinājumu šā gada
14.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam Artim Kamparam! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Par Mairas Narvilas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona
tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu iecelt Rīgas pilsētas
Centra rajona tiesas tiesneša amatā Mairu Narvilu. Juridiskā komisija atbalstīja šo
lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 162/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Lailas Podoļskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
lūgumu iecelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā Lailu
Podoļsku. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 163/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Ineses Rubinas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Arī šo lēmuma projektu, kurā ir ieteikts iecelt Inesi Rubinu par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, Juridiskā komisija aizklātā
balsojumā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 164/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Daces Ruško iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt
Daci Ruško Jelgavas tiesas tiesneša amatā. Aizklātā balsojuma rezultāts bija
pozitīvs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 165/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Vivitas Voronovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Šo lēmuma projektu Juridiskā komisija atbalstīja aizklātā
balsojumā. Līdz ar to komisija atbalstīja ieteikumu iecelt Vivitu Voronovu par Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 166/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Andra Ozola atbrīvošanu no Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma
sasniegšanu ir ieteikts ar šā gada 9.jūliju atbrīvot Andri Ozolu no Talsu
zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata. Juridiskā komisija izvērtēja šo ieteikumu un
aizklātā balsojumā to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu pieteicies deputāts
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ozola kunga
vienīgā problēma, pildot šo zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatu, ir tā, ka viņš
sasniedzis 65 gadu vecumu, lai gan pats Juridiskajai komisijai ir apliecinājis, ka
vēlētos turpināt šo darbu, ko ir darījis līdz šai dienai.
Tāpēc es aicinu balsot „pret” komisijas lēmumu – atbrīvot no
Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata Ozola kungu, kas ir vīrs kā ozols vēl
joprojām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir jānoskaidro tas, vai
mūsu debates būs ilgas, jo tad mums debates būs jāpārtrauc. Ja Mareks Segliņš
solās runāt ļoti īsi, tad vārds deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Situācija ir šāda. Mūsu valstī ir pieņemti normatīvie
dokumenti, kas tiesnešiem dod iespēju saņemt izdienas pensiju. Un mūsu valstī likumi
arī paredz, ka tiesnesis strādā līdz 65 gadu vecumam. Ozola kunga gadījumā šie 65
gadi viņam palika pagājušajā gadā. Viņš griezās Tieslietu ministrijā un lūdza
pagarināt viņam iespēju strādāt. Viņam par vienu gadu šī iespēja tika
pagarināta. Šogad, sasniedzis 66 gadus, viņš vēlreiz vēlējās pagarināt darba
iespējas.
Tieslietu ministrijas pozīcija bija tāda – neatļaut viņam
turpināt darbu, lai notiktu tiesnešu rotācija un lai tiesu sistēmā varētu ienākt
jauni cilvēki. Tieši tāpēc mēs savā laikā arī pieņēmām normatīvos dokumentus
par izdienas pensijām, kas tiesnešiem ļauj saņemt labas pensijas, lai tiesneši būtu
ar mieru doties pensijā un lai viņu vietā varētu nākt jauni kadri.
Juridiskā komisija šo Tieslietu ministrijas pozīciju atbalstīja,
tāpēc aizklātā balsojumā tika atbalstīts lēmuma projekts par Andra Ozola kunga
došanos pensijā.
Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Juridiskā komisija tiešām ļoti ilgi
un rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un uzklausīja arī Ozola kungu. Tas, ko pateica
Segliņa kungs, principā bija teikts arī komisijas vārdā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 167/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 11, atturas – 11. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!
Godātie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti,
vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un zemnieku savienības
frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Šodien pulksten 10.37 notiks ļoti svarīga Sociālo un
darba lietu komisijas sēde. Ierašanās obligāta.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ērikai
Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupas
dalībniekus aicinu pulcēties Dzeltenajā zālē. Tūlīt! Un tūlīt pēc Latvijas un
Somijas parlamentu sadarbības grupas nodibināšanas aicinu uz īsu darba sanāksmi.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti!
Komisijas sēde notiks pulksten 10.38 komisijas telpās. Ierašanās obligāta!
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis… ir uz vietas, Gundars Daudze – nav, Andrejs Klementjevs – komandējumā,
Leons Līdums, Sergejs Mirskis – komandējumā, Leopolds Ozoliņš – nav, Raimonds
Pauls – ir, Andis Kāposts – nav, Ērika Zommere – ir un Viktors Ščerbatihs –
ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Neizklīstiet vēl, lūdzu! Mēs
sveicam jubilejā un īstenībā arī Jāņu sakarā deputātu Jāni Lagzdiņu! (Ovācijas
un aplausi.)
Godātie kolēģi! Sveicam dzimšanas dienā šodien arī deputāti
Intu Feldmani! (Aplausi.)
Un no visas sirds sveicam šodien visus mūsu Jāņus: Jāni
Dukšinski! (Aplausi.) Jāni Eglīti! (Aplausi.) Jāni Klaužu! (Aplausi.)
Jāni Lagzdiņu! (Aplausi.) Jāni Porieti! (Aplausi.) Jāni Reiru! (Aplausi.)
Jāni Šmitu! (Aplausi.) Jāni Strazdiņu! (Aplausi.) Jāni Tutinu! (Aplausi.)
Un Jāni Urbanoviču! (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Sveicot šodien Jāņus, sveicot visus, arī Saeimas
darbinieki ir sagatavojuši mums nelielu pārsteigumu. Sarkanajā zālē šodien ir Zaļie
svētki. Lūdzu, iegriezieties tur ik pa brīdim! Un arī šajā pārtraukumā.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas
Sēžu zālē! Atsākam darbu.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma
projektu: „Noteikt, ka ar 2007.gada 1.jūliju Latvijas Republikas rajonu (pilsētu)
tiesās ir 294 tiesneši.” Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 168/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Notariāta
likumā” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.augustam”. Neviens debatēs nav
pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura
reģistrācijas numurs ir 169/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem
nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisija šā likumprojekta otrajam lasījumam saņēma desmit
priekšlikumus, un tie tika izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas 13.jūnija sēdē.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums jāatgriežas pie
1.priekšlikuma. Deputāti nedaudz nokavējās ar pieteikšanos debatēs.
Par 1.priekšlikumu? Par 2.priekšlikumu? Tad viss ir kārtībā.
Godātie kolēģi! Tātad komisija ir noraidījusi 2. – PCTVL
frakcijas priekšlikumu. Un deputāti grib debatēt. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs ierosinām izsvītrot no likuma pantu, kurā ir
paredzēts neatzīt par Latvijas nepilsoņiem Krievijas atvaļināto militārpersonu
laulātos, bērnus un citus apgādājamos, turklāt neatzīt pat tajā gadījumā, ja
viņi atbilst visiem pārējiem likuma kritērijiem.
Pieņemsim, bērni no 1.klases līdz 12.klasei mācījās vienā un
tajā pašā skolā, bet pēc tam noskaidrojās, ka dažiem no viņiem ir „nepareizi”
vecāki.
Gribētos piebilst, ka šim PCTVL frakcijas priekšlikumam ir tīri
simboliska nozīme, jo pilsoņu kopa jau ir izveidojusies pirms vismaz desmit gadiem.
Visas tās personas, kuras teorētiski varētu pretendēt uz nepilsoņa statusu, jau sen
ir kļuvušas par citu valstu pilsoņiem, un tāpēc uz tām šis statuss nav attiecināms
cita kritērija dēļ.
PCTVL frakcija vienkārši ierosina izsvītrot no likuma šo barbarisko
pantu, kurš izraisa ārvalstu novērotāju neizpratni un būtiski kaitē Latvijas
pozitīvā tēla veidošanai ārvalstīs.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tiešām simboliskas ir šīs pārrunas un to
simbolisko pārrunu galvenais jautājums ir ļoti vienkāršs – vai Latvijā bija
okupācija vai nebija? Un, ja jau okupācija ir bijusi, tad ir jābūt arī okupantiem un
ar viņiem saistītām personām. Un, ja ir runa par ārvalstu novērotājiem, tad viss ir
ļoti vienkārši – Latvijas Republikas politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem ir
vairāk jāpastrādā, lai paskaidrotu tiem novērotājiem, kas ir okupācija un kas ir
okupācijas seku likvidēšana.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to
neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju
nepilsoņiem ir tiesības „saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās
autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem”. Mēs
ierosinām aizvietot šo novecojušo un nekonkrēto formulējumu ar visai noteiktu:
nepilsoņiem ir tiesības „baudīt brīvības, kas izriet no Eiropas Padomes
„Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību” principiem,
izņemot konvencijas 11.panta trešo daļu”.
8.Saeima galu galā šo konvenciju ratificēja. Atruna, kura šeit ir
iekļauta, neļauj izkārtnēs ielu nosaukumus dublēt mazākumtautību valodās, bet
ļauj minoritāšu pārstāvjiem kompaktās viņu dzīvošanas vietās vērsties viņu
pašu ievēlētajā pašvaldībā savā dzimtajā valodā. Protams, šī Eiropā
vispārpieņemtā norma būtu jāpiemēro ne tikai nepilsoņiem, bet arī krievu tautības
Latvijas pilsoņiem.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nekas te nav novecojis! Viss ir kārtībā! Vai tad
jums šķiet novecojis tas, ka ir tiesības saglabāt dzimto valodu? Nu pārejiet uz citu
valodu, ja jums nepatīk dzimtā valoda! Vai tad ir novecojis tas, ka mēs pieprasām, lai
te nebūtu pretrunu ar Latvijas Republikas likumiem? Nekas te nav novecojis!
Un par to Vispārējo konvenciju. Nu tā ir ratificēta, un lieciet tai
mieru vienreiz! Konvencija ir ratificēta, bet, redziet, jūs tur tādas vai šitādas
tiesības gribat izmantot, bet kaut kādas tiesības jums nepatīk. Vienreiz iemācieties
pieklājīgi izturēties pret Latvijas Republikas Satversmi, pret tās 4.pantu un pret
Valsts valodas likumu. To, ka Jakovs Pliners pierādīja, ka viņš neprot pieklājīgi
izturēties, es atgādināšu gandrīz katrā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 4. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Laba likumdošanas
prakse paredz, ka likumdevējam regulāri jāpārskata sen pieņemtie likumi, izslēdzot
novecojušas vai nestrādājošas normas. Tā saucamajā Nepilsoņu likumā ir viena
norma, kura no tās pieņemšanas brīža nekad nav tikusi pielietota. Proti, runa ir par
atrunu, kas paredz, ka Latvijas nepilsonis teorētiski varētu tikt, balstoties uz kaut
kādu mistisku likumisku pamatojumu, izraidīts no Latvijas, ja kāda nenosaukta valsts
piekritīs viņu pieņemt. Šī atruna ir spēkā jau vismaz septiņus gadus. Sākotnēji
tā tika pieņemta, lai sniegtu formālu mierinājumu atsevišķiem radikāli noskaņotiem
politiķiem, kuri izjūt nepatiku pret nepilsoņiem kā tādiem. Taču likums, uz kura
pamata būtu iespējams šādi izraidīt nepilsoņus, pēc tam tā arī netika pieņemts.
Netika atrasta arī neviena ārvalsts, kura būtu ar mieru pieņemt pret savu gribu
izraidāmos nepilsoņus. Rezultāts ir zināms: 12 gadus pastāv nepilsoņa statuss, bet
līdz šim brīdim neviens nepilsonis nav atstājis Latvijas valsti pret savu gribu.
Protams, tajā pašā laika posmā no Latvijas teritorijas tika deportēti tūkstošiem
nelegāļu jeb ārvalstnieku, kuri bija pārkāpuši vīzu režīmu. Daži no viņiem bija
arī bijuši nepilsoņi, kuriem statuss tika atņemts viņu vainas dēļ vai valsts
izdarītās kļūdas dēļ. Taču šos strīdus regulē citi likumi. Apspriežamā atruna
par nepilsoņu izraidīšanu kā nestrādāja, tā arī nestrādās nākotnē, jo nevar
deportēt no Latvijas uz citu valsti cilvēku, kuram ir legāla saite tikai un vienīgi ar
Latviju.
PCTVL frakcija ierosina izskaust liekvārdību Nepilsoņu likumā –
izslēgt bezjēdzīgo atrunu par izraidīšanas teorētisku iespējamību.
Lūdzu balsot „par” mūsu iesniegto 4.priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi, ko tad jūs tā satraucaties, ja neviens nav
izraidīts? Jums jau jābūt lieliem priekiem, ka vēl nav pagūts nevienu izraidīt no
Latvijas!
Bet, ja pieņem to, ko jūs iesakāt, kas tad iznāk? Dari šeit, ko
gribi, runā, ko gribi, bet izraidīt tevi nedrīkst. Tā nu nebūs! Ar vienu vārdu sakot
– sēdiet mierīgi, uzvedieties pieklājīgi, un neviens netiks izraidīts! Un nekādas
izmaiņas šajā likumā nav vajadzīgas.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 5. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – netika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Likums pašreizējā redakcijā nekādi neaizsargā
Latvijas nepilsoni no viņa izdošanas ārvalstīm. Mūsu frakcijas piedāvātais
formulējums par Latvijas nepilsoņa neizdošanu ārvalstīm ir ņemts tieši no
Satversmes 98.panta: „Latvijas nepilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas
apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek
pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.” Tiesa, šis formulējums ir
piemērojams vienīgi Latvijas pilsoņiem. Un tas nav saprotams, jo tajā pašā 98.pantā
ir teikts: „Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts
aizsardzībā…” Neizdošana – tā ir tikai daļa no tās aizsardzības, kas
Satversmē ir paredzēta personām ar Latvijas pasi, kuras atrodas ārzemēs.
Absolūti nesaprotami! Kādēļ jautājumā par neizdošanu būtu
jāievieš atšķirība starp Latvijas pilsoni un Latvijas nepilsoni? Derētu atzīmēt,
ka tikai apmēram puse nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējiem pārsvarā ir tāds
uzturēšanās stāžs Latvijas teritorijā, kas pārsniedz 30 gadus. Minēto pilsoņu un
nepilsoņu tiesību atšķirību nevar pamatot ar valsts interesēm, un tā ir pretrunā
ar veselo saprātu.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 6. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es jau sen
„neapbižojos” uz tādiem cilvēkiem kā Tabūna kungs un Dobeļa kungs. Es saprotu,
ka, neatkarīgi no tā, vai tā ir liela muļķība vai liela divkosība, nevajadzētu to
ņemt vērā.
Jums ir zināms, ka visās komisijās – arī Ārlietu komisijā un
Tautsaimniecības komisijā – un arī sadarbības grupā visi runājām ar Krievijas
deputātiem krieviski. Kad mūsu komisijā bija tikšanās, es arī runāju ar viņiem
krieviski, bet pēc tam – sūdzība, un tā tālāk. Smieklīgi un pretīgi!
Bet nu par konkrēto jautājumu. Apspriežamā PCTVL frakcijas
priekšlikuma būtība ir neļaut visu līmeņu valsts varas institūcijām bez jebkādas
kontroles paplašināt pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu.
Mēneša laikā krievu preses slejās savas domas šajā sakarā pauda
divi cienījami latviešu kopienas pārstāvji – bijušais Satversmes tiesas
priekšsēdētājs Aivars Endziņš un pašreizējais īpašu uzdevumu ministrs
sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.
Piesardzīgais Endziņa kungs paziņoja, ka pilsoņu un nepilsoņu
tiesību atšķirību saraksts pakāpeniski samazinās.
Daudz jaunākais un laikam enerģiskākais Kastēna kungs paziņoja, ka
atšķirību tiesībās vispār nav, izņemot vienīgi balsstiesības.
Dāmas un kungi! Diemžēl abi šie pieredzējušie politiķi, kā arī
lielākā daļa zālē klātesošo vienkārši nezina vai arī nevēlas zināt patiesību.
Tiesību ziņā pastāv 70 atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem! Ja vēlaties,
ar visām tām jūs varat iepazīties PCTVL mājaslapā internetā.
Kastēna kunga un jūsu ievērībai! Valsts sektorā pastāv 19
profesiju aizliegumi, sabiedriskajā sektorā – 11, privātajā – 8. Piemēram,
strādāt par elektriķi vai apkopēju dzimtsarakstu nodaļā nepilsonis nedrīkst.
Pastāv arī deviņas atšķirības tiesībās uz īpašumu –
pārsvarā attiecībā uz zemi – un seši privātās uzņēmējdarbības ierobežojumi.
Trīspadsmit gadījumos Latvijas nepilsoņiem ir daudz mazāk tiesību
nekā ārvalstniekiem – Eiropas Savienības pilsoņiem.
Šādi gadījumi jau kompromitē ne tikai Latviju, bet arī visu
Eiropas demokrātijas sistēmu. Endziņa kunga un jūsu ievērībai: pēdējo desmit gadu
laikā ir izveidojies dinamisks līdzsvars pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību
sarakstā. Katru gadu divas trīs atšķirības tiek atceltas, bet to vietā tiek
ieviestas jaunas. Rezultāts – 1997.gadā mēs bijām saskaitījuši 68 atšķirības,
bet, tagad, desmit gadus vēlāk, to ir jau 70.
Ja ņem vērā to apstākli, ka naturalizācijas process ir gandrīz
apstājies, tad var teikt, ka šāds tiesiskais aparteīds varētu turpināties daudzus
gadu desmitus.
Gribētos atzīmēt, ka aizliegums bez kontroles paplašināt
atšķirību sarakstu nebūt nav PCTVL izgudrojums. Apspriežamo formulējumu mēs esam
aizguvuši tieši no 1995.gada likuma redakcijas, kuru, kā zināms, Latvijai nodiktēja
pastāvīgā EDSO misija. Bet nav misijas – nav arī problēmas! Un 2000.gadā
formulējums tika izsvītrots no likuma. Kopš tiem laikiem ir tikušas ieviestas apmēram
20 jaunas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības.
Es aicinu Saeimas vairākumu piekrist PCTVL frakcijas viedoklim un
pārtraukt šo, mūsuprāt, amorālo praksi.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ko tad mēs nupat dzirdējām? Pliners kārtējo
reizi parādīja savas ārkārtīgi vājās zināšanas likumdošanā. Viņš ir kaut ko
sagrābstījis, izvilcis ārā trīs teikumus, ceturto neizvilkdams, un nodemonstrējis
savu pilnīgo neprasmi.
Žēl, ka tāds cilvēks atrodas Saeimā!
Tagad tālākais. Par šo priekšlikumu. Tas ir vēl jocīgāks nekā
pats Pliners. Paskatieties, ko viņi piedāvā: „nodrošināt šajā pantā minēto
tiesību ievērošanu”. It kā likuma citos pantos nekas nebūtu jānodrošina! Ja jau
ir likums, tad tas nodrošina visiem to pašu, vai ne? Kāpēc vajadzētu īpaši izcelt
vienu likumu vai kaut kādu normatīvo aktu kā tādu?
Tas – pirmkārt.
Otrkārt. Vēl smieklīgāk. Nu, tur ir jābūt, es nezinu, kādai
nezināšanai, lai uzrakstītu: „nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos”.
Tātad mēs ar vienu likumu pieņemam, ka nedrīkst būt cits likums. Kas tā par
tautoloģiju? Un tad jūs brīnāties, ka man nākas nākt šeit un drusciņ paskaidrot
galīgam nezinītim to, ko viņš nav sapratis!
Gadu gaitā tomēr tas viss mainīsies, un šādu muļķīgu
priekšlikumu būs arvien mazāk.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu… Es atvainojos, debatēs vēl ir
pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi
komentēt Dobeļa kunga iebildumus.
Mūsu iesniegtajā 6.priekšlikumā ir citāts no 1995.gadā tapušā
likuma redakcijas. Plinera kungs gan nebija Saeimā tajā laikā, viņš strādāja
Izglītības ministrijas Mazākumtautību skolu departamentā, kurš diemžēl tika
likvidēts. Tieši Dobeļa kungs bija parlamenta loceklis, un viņš balsoja vai nu
„par”, vai „pret” šo formulējumu. Līdz ar to viņam bija visas iespējas
izklāstīt savu noraidošo viedokli tieši pirms 12 gadiem.
Tātad mēs gribam tikai atjaunot to redakciju, kuru mums izgudroja
EDSO pastāvīgā misija, kas bija Latvijā un kas sakārtoja visu situāciju ar
nepilsoņiem, jo mūsu valsts diemžēl pati nevarēja to izdarīt. Latvija to nevarēja
izdarīt pirms 12 gadiem un diemžēl to nevar izdarīt arī pašlaik, un balsojums par
šo PCTVL priekšlikumu būs manis teiktajam vēl viens pierādījums.
Aicinu tomēr balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.
-PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.
J.Dalbiņš. 7. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav
atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir prieks, ka Dobelim ir
žēl, un man ir prieks, ka mana atrašanās Saeimā ir atkarīga nevis no Dobeļa kunga
vēlmes, bet no Latvijas Republikas pilsoņu, tātad vēlētāju, gribas.
Par priekšlikumu. PCTVL frakcija piedāvā jaunu 7.panta redakciju,
kas apraksta nepilsoņa statusa atņemšanas procedūru. Tās būtība ir šāda. Patlaban
nepilsoņiem šis statuss tiek atņemts ar vienkāršu Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes lēmumu. Protams, šai personai ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu, gadiem
ilgi cenšoties pierādīt, ka viņa nebūt nav kamielis. Arī Latvijas pilsonim var
atņemt tā statusu, bet gan tikai ar tiesas lēmumu. Tātad tieši valstij Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes ierēdņu personā tiek uzlikts pienākums pierādīt, ka
cilvēks ir vainīgs, nevis cilvēkam privātā kārtā tiek uzspiests cīnīties ar
valsts mašinēriju.
Mēs neuzskatām, ka starp Latvijas pilsoni un nepilsoni vajadzētu
pastāvēt tik būtiskai atšķirībai. Nekāda pamatojuma, kas būtu saistīts ar valsts
interesēm, šajā gadījumā nav. Šāda pazemojoša atšķirība starp Latvijas pilsoni
un nepilsoni nesekmē sabiedrības integrāciju, un nav neviena argumenta, kas runātu tai
par labu.
Vēl vairāk! Likuma 2000.gada redakcijā bija tieši rakstīts, ka
nepilsoņa statusu var atņemt ar tiesas lēmumu, tāpēc PCTVL frakcija neredz nekādu
iemeslu, kādēļ likumā frakcija nevarētu atjaunot šo normu.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Te nupat, cienītie kolēģi, bija runa par lielu prieku. Arī man ir
prieks, turklāt vēl lielāks prieks nekā Plineram, jo es ceru, ka nevienu no šitiem
jocīgajiem PCTVL frakcijas priekšlikumiem Saeima neatbalstīs. Un tas būs daudz
lielāks prieks!
Taču, par šo konkrēto priekšlikumu runājot, es pateikšu skaidri
un gaiši: „Nepārkāpiet likumus! Uzvedieties pieklājīgi, un tad jums nevajadzēs
uztraukties par kaut kādu statusa noņemšanu!”
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 8. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija šo
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu nedaudz precizēt,
jo Dalbiņa kungs diemžēl nepareizi nosauca šā priekšlikuma iesniedzēju. Tā
iesniedzēja ir politisko organizāciju apvienība „Saskaņas Centrs”. Es ļoti labi
saprotu, ka viss, kas ir saistīts ar pilsonību vai ar nepilsoņa tiesisko statusu, ir
kā karsts kartupelis – ļoti garšīgs kumoss dažiem kolēģiem, kuri visu laiku par
to runā un acīmredzot arī tagad jau gaida „zemajā startā”…
Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šis grozījums
neparedz nekādas esošo normu izmaiņas. Tas ir vērsts uz dažādu likumu normu
savstarpēju saskaņošanu. Izlasiet galīgo variantu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā
komisija! Tas absolūti viennozīmīgi pasludina, ka bērns, kuram abi vecāki ir
nepilsoņi, ir jāreģistrē kā nepilsonis, tomēr neaizmirsīsim, ka kopš 1998.gada
spēkā ir Pilsonības likuma 3.panta pirmās daļas norma, kas paredz gadījumus, ka
bērns, kas ir piedzimis Latvijā un kam abi vecāki ir nepilsoņi, likumā noteiktajos
gadījumos var tikt reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Tātad faktiski mums ir
izveidojusies situācija, ka divu likumu normas ir pretrunā viena ar otru.
Vēlreiz gribu uzsvērt: te nekas nemainās! Taču katram, kas lasīs
abus likumus – gan Pilsonības likumu, gan šo likumu -, vismaz būs absolūti
skaidrs, kāda ir procedūra, jo šobrīd tā norma, kuru aizstāv komisija, noraidīdama
mūsu priekšlikumu, ir faktiski maldinoša. Nu nemaldināsim cilvēkus!
Mēs ļoti labi atceramies, kā šī Pilsonības likuma norma
parādījās, – tā tika apstiprināta referendumā. Nu kāpēc mums vajadzētu
izlikties, ka tas tā nav? Tātad šeit viss ir pilnīgi viennozīmīgi pateikts!
Paredzēsim to izņēmuma gadījumu, kad bērns, kuram abi vecāki ir nepilsoņi vai
savukārt viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai viņa statuss
nav zināms, tiek reģistrēts Pilsonības likuma 3.panta pirmās daļas kārtībā kā
Latvijas Republikas pilsonis.
Es aicinu jūs atbalstīt šo normu, jo tas ieviesīs lielāku
skaidrību un veicinās dažādu likumu normu saskaņošanu. Un nekā politiska šeit nav!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas nav
piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – PCTVL frakcijas
priekšlikumu! (Starpsauciens: „Balsot par „Saskaņas Centra”…!”) Es
ļoti atvainojos! Balsosim par 8. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Es atvainojos iesniedzējiem –
frakcijai „Saskaņas Centrs”, jo te vienkārši ir drukas kļūda, un Cileviča kungam
tiešām ir taisnība.
9.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija
priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! PCTVL frakcija
piedāvā attiecināt pastāvošajā likumā noteiktās, bet skaitliskā ziņā nelielās
nepilsoņu tiesības arī uz ārvalstniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju,
kuri tāpat kā nepilsoņi līdz 1992.gada 1.jūlijam pastāvīgi ir dzīvojuši Latvijas
teritorijā.
Dāmas un kungi! 1990.gadu sākumā daļa Latvijas pastāvīgo
iedzīvotāju, kuri nesaņēma Latvijas pilsonību, nevēlējās palikt ar neskaidru
statusu un, neizbraukdami no mūsu valsts, pieņēma citas valsts pilsonību –
pārsvarā Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas pilsonību. Un šādu personu nav pārāk
daudz – apmēram desmit reižu mazāk nekā nepilsoņu. Tātad viņu ir aptuveni 40
tūkstoši cilvēku.
Likuma norma, kuru mēs piedāvājam atjaunot, pastāvēja līdz pat
2004.gadam – tātad gandrīz desmit gadus. Kad tā tika likvidēta, 8.Saeimā
neizskanēja neviens arguments par labu šīs normas izsvītrošanai no likuma. Nekādas
argumentācijas nebija arī anotācijā, kuru likumprojektam bija sagatavojis mūsu
cienījamais policijas resors.
Tas bija neizprovocēts un ne ar ko nepamatots nedraudzīgs akts
attiecībā uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ar kuriem mums ir labas tirdznieciskās
attiecības un kuri brauc pie mums mācīties demokrātiju, piemēram, Ukrainas pozīcija
vai Baltkrievijas opozīcija.
Ar vienu no šiem kaimiņiem – ar Krieviju – mums vispār, ja tā
varētu teikt, ir sācies sava veida „romāns”, tāpēc, ja mēs atjaunosim Latvijā
dzīvojošo šo valstu pilsoņu tiesības kaut vai līdz līmenim, kāds tas bija
2004.gadā, tad tas no mūsu puses kļūtu par labas gribas žestu, kas patiesi
apliecinātu mūsu vēlmi nodibināt ar šīm valstīm normālas kaimiņattiecības.
Aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šīs Tantala mokas tūlīt beigsies! Mēs jau esam
tuvu noslēgumam, un tāpēc vienkārši ir jāatgādina par šo slimīgo tieksmi vietā
un nevietā jebkurās sarunās Latvijā un ārpus Latvijas par visām varītēm vilkt
iekšā šos nepilsoņus. Un nepietiek jau ar to, ka velk viņus iekšā. Nē! Vēl ir
jāpaplašina viņu rindas! Un vēl aizrunāties līdz tādam jocīgam teikumam, ka tas
ietekmēs kaut kādas kaimiņvalstu attiecības…
Līdz ar to šādu priekšlikumu, protams, nevar atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 10. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 354/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības
punkta, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita priekšlikumu: „Pamatojoties uz Kārtības
ruļļa 51.pantu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus
Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa
90.panta ceturto daļu iekļaut izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības
integrācijas fonda likumā” (dokumenta numurs 1109, reģistrācijas numurs 336/Lp9)
trešajam lasījumam līdz 2007.gada 3.septembrim”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.
Otrais lasījums.
Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles dep.
Dz.Ābiķis: „Jāni, tu nerādi…”)
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot šo likumprojektu otrajam un
galīgajam lasījumam, komisija ir izvērtējusi četrus priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. Nākamais ir 2.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis
Juridiskais birojs un kurš attiecas uz 8.pantu. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
J.Lagzdiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir guvis
atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
J.Lagzdiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts. Aicinu kopumā atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 363/Lp9 pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Šodien Saeimas sēdē jau tika runāts par to, ka
no likumiem ir jāizslēdz novecojušas normas. Arī Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija, uzmanīgi sekojot līdzi likumprojektu paketei par zemes
privatizācijas jautājumiem un tās pieņemšanai Saeimā, ir atradusi, ka tajā ir viena
novecojusi norma – 25.pants, kurš vēl joprojām turpina regulēt zemes iemērīšanas
un zemes reformas darbu apmaksāšanu no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Jāteic, ka jau sen no pašvaldību budžeta līdzekļiem… varbūt
pat nekad nav finansēti zemes reformas darbi. Citos likumos ir noteikta jauna kārtība.
Šie likumi jau ir mainīti. Piemēram, likumā „Par zemes lietošanu un zemes
ierīcību” un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”
22.pantā šis regulējums ir noteikts, un arī kārtība, kā šie zemes iemērīšanas
darbi tiek veikti bijušo īpašnieku mantiniekiem, kurām personām un kā tas tiek
veikts, arī invalīdiem. Līdz ar to šī norma likumā „Par zemes privatizāciju lauku
apvidos” ir lieka.
Tāpēc es aicinu izskatīt šo likumprojektu, kura saturu izsaka tikai
viens teikumiņš – svītrot 25.pantu. Es aicinu to atzīt par steidzamu. Tāds bija
atbildīgās komisijas vienbalsīgais lēmums.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Vispirms mums ir jāizšķiras par to, vai likumprojekts būtu atzīstams par
steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir
atzīts par steidzamu.
A.Seile. Atbildīgā komisija lūdz izskatīt un atbalstīt šo
likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 384/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
A.Seile. Paldies par balsojumu! Komisija, rūpīgi izvērtējusi šo
normu un apsvērusi, ka citi grozījumi šajā likumā nav nepieciešami, jo visas zemes
reformas paketes likumu normas savstarpēji jau ir saskaņotas, aicina Saeimas deputātus
atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. Taupīsim Saeimas darba laiku! (Starpsauciens:
„Jā!”)
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta izskatīšanai
otrajā, galīgajā, lasījumā? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 375/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Seile. Paldies par balsojumu.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”.
Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Komisija piedāvā parlamentam izskatīt
grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Šis likumprojekts ir ļoti
svarīgs, jo paredz sniegt papildu atbalstu tām pašvaldībām, kas 2007.gadā
brīvprātīgi būs nolēmušas apvienoties, lai uzlabotu savu darbību. Ievērojot to, ka
likumprojekts ir svarīgs un atbalsta mehānismus nepieciešams nodrošināt vistuvākajā
laikā, komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 375/Lp9, atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 4, atturas – 17. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
M.Krastiņš. Līdz ar to godājamos kolēģus aicinātu komisijas
vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 375/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
M.Krastiņš. Komisijas vārdā lūdzu noteikt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšana otrajā
lasījumā veicama šodienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ieteiktajam priekšlikumu
iesniegšanas termiņam – šodien līdz pulksten 12.00 – un piekrīt likumprojekta
izskatīšanu veikt šodienas sēdē? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.
M.Krastiņš. Pie reizes gribu atgādināt Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas deputātiem, ka komisijas sēde būs pirmajā pārtraukumā, lai
mēs varētu izskatīt tos priekšlikumus, kas būs iesniegti.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim darba kārtības
nākamo punktu – likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta
reģistrācijas numurs 15/Lp9). Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas numurs
15/Lp9), kas ir iesniegts otrreizējai caurlūkošanai. Juridiskā komisija izskatīja
saņemtos priekšlikumus – kopumā divpadsmit.
1.priekšlikums, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija, ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – arī ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts
daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un
6.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
V.Stepaņenko. 8.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. (Starpsauciens:
„Piekrīt!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu, es atvainojos! Nē? Deputāti
piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. (Starpsauciens:
„Piekrīt!”)
V.Stepaņenko. Un pēdējais: 12. – Juridiskā biroja priekšlikums
– nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Piekrīt!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likuma (reģistrācijas numurs 15/Lp9) pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Trešais
lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar
dokumentu Nr.1121. Turklāt šorīt jums papildus ir izdalīts arī dokuments Nr.1121A,
kurā ir lūgums nomainīt piecas lapaspuses, jo ir precizēta redakcija.
Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.1121.
1.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to iesniedzis
aizsardzības ministrs Atis Slakteris – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 2.priekšlikums – arī to Ministru prezidenta vietā
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 3.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 5.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 6.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 8. – deputāta Kāposta priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt debatēs. Debatēs ir
pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma
līdz šim spēkā esošo redakciju visus privatizācijas pieteikumus vajadzēja iesniegt
līdz 2006.gada 1.septembrim, un vēl pusgadu ilgs laiks bija dots pašvaldībai vai
valstij, vai Ministru kabinetam, lai iesniegtu privatizācijas pieteikumus attiecībā uz
tiem objektiem, kuru privatizāciju uzskata par vajadzīgu. Šobrīd man neskaidru iemeslu
dēļ tiek ierosināts… nu, deputāts Kāposts šo termiņu, kādā valsts vai
pašvaldība var nodot, ir tiesīga pati nodot privatizācijai objektus, ierosina
pagarināt līdz 2007.gada 31.decembrim. Man īsti nav skaidra šāda rīcība. Es
uzskatu, ka šis termiņš, ko mēs jau noteicām ar šo likumu, pieņemot to jau pirms
vairāk nekā gada, – ka šis termiņš bija pilnīgi pietiekams. Pusgada laikā valsts
vai pašvaldība šos objektus varēja nodot privatizācijai. Galu galā – šā likuma
spēkā esamība taču nenozīmē, ka atcelta ir atsavināšanas procedūra.
Tāpēc aicinu neatbalstīt 8. – deputāta Kāposta priekšlikumu –
un šo termiņu nepagarināt. Ja valsts vai pašvaldība vēlas, tad var kaut ko
atsavināt, nav obligāti jāprivatizē.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam
Guntim Blumbergam ir kaut kas piebilstams?
G.Blumbergs. Komisijā mēs diskutējām par šo jautājumu. Protams,
daļēji var piekrist – termiņš ir bijis dots. Taču tas darbs nav izdarīts, un
tāpēc tomēr ir lūgums atbalstīt deputāta Kāposta un komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.
– deputāta Kāposta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 18, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Blumbergs. 9.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 10.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas izstrādātajā 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 12. – deputāta Auguļa priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 13.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 14.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 15. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Vārds deputātam Dzintaram
Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Deputāta Leiškalna iesniegtā 15.priekšlikuma,
līdzīgi kā deputāta Leiškalna iesniegtā 20.priekšlikuma būtība ir šāda: spēkā
esošā redakcija paredzēja, ka tad, kad privatizācijas vai atsavināšanas gadījumā
(20.priekšlikumā ir runa par atsavināšanu) tiek slēgts līgums par atlikto
maksājumu, valstij vajag iekasēt 12 procentus gadā no šā atliktā maksājuma,
turpretī Leiškalna kungs apgalvo, ka tiem ir jābūt 6 procentiem.
Tad, kad rakstījām šo „jumta” likumu, tie 12 procenti tika tajā
ielikti tādēļ, lai panāktu tādu situāciju, ka, slēdzot šādus līgumus par
atliktiem maksājumiem, indivīdam, kas privatizē vai atsavina, būtu lielāka interese
samaksāt valstij naudu uzreiz, nevis it kā aizņemties no valsts. Indivīdam pašam
jāsameklē naudiņa, kur jau nu viņš to var atrast, un jānomaksā valstij uzreiz.
Tātad faktiski mēs, rakstot šo likumu, iestājāmies par sabiedrības interesēm:
šajā gadījumā pašvaldības vai Privatizācijas aģentūras interesēs ir saņemt
naudu uzreiz un rīkoties tālāk ar šo naudu sabiedrības labā, nevis veikt
kredītiestādes funkcijas.
Arī Privatizācijas aģentūra, izskatot šo priekšlikumu, mums
apgalvoja, ka pēc šādas 12 procentu likmes noteikšanas faktiski lielākā daļa
neielaidās ar atlikto maksājumu un atrada naudu, lai samaksātu uzreiz. Tātad mūsu
pieņemtā norma sekmīgi strādāja.
Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt deputāta Leiškalna
priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir tendēts uz atsevišķu indivīdu labuma, teiksim,
uzlabošanu iepretī sabiedrības interesēm.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Te nu, Zaķa kungs, es gan gribu pateikt, ka jūs ar tiem 12 procentiem
būtībā apvainojat Latvijas valsti. Ja jūs gribētu, lai cilvēki iet uz banku vai velk
ārā naudu no zeķes, tad jūs vienkārši likumā ierakstītu, ka šāda atliktā
maksājuma nav. Jūs izzīžat no pirksta, izvelkat no auss vai velns zin’ no kurienes
12 procentus, kas ir lielāki par aizdevuma procentiem jebkurā bankā, un sakāt tā: ja
tu, nabadziņ, nevarēsi nomaksāt Latvijas valstij, kam, protams, no tā ne silts, ne
auksts, 12 procentus, tad skrien un kārto darīšanas, ņem papīru, ņem izziņu Valsts
ieņēmumu dienestā un ej uz banku paņemt to naudu! Šādā veidā Latvijas valsts kā
pilsoņu labā darbojošamies organizācija tiek aizvainota, nevis padarīta bagāta.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo Civillikumā noteikto apjomu – 6
procentus. Latvijas Republikai vai nu nav likumā jāparedz atliktais maksājums (un tad
cilvēks tāpat ies uz banku), vai, ja jūs tomēr paredzat šādu atlikto maksājumu, tad
nekonkurējiet ar bankām, nemēģiniet noplēst cilvēkiem deviņas ādas, jo parasti
šādus maksājumus izmanto tie, kam ir maz naudas, mazi advokāti un maz iespēju saņemt
kredītus, Zaķa kungs.
Manuprāt, tie 12 procenti ir aizvainojoši Latvijas Republikai.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Zaķis, otro
reizi.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Es jums atgādināšu, ka privatizācija nav
nekāds pienākums. Tiem indivīdiem, kuri vēlas privatizēt, tā ir iespēja. Un,
realizējot šādu iespēju, šie indivīdi īstenībā jau tiek nostādīti labākā
situācijā nekā pārējie sabiedrības locekļi. Galu galā – valsts nav nekāda
kredītiestāde, valstij nav jānodarbojas ar līdzekļu aizdošanu indivīdam. Tāpēc es
uzskatu, ka tie 12 procenti, ko mēs noteicām iepriekš, ir ļoti laba norma, kura
sasniedza savu mērķi, un tāpēc es atkārtoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns, otro
reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Ir ārkārtīgi daudz gadījumu, kuros privatizācija ir pienākums.
Tā tas ir, teiksim, tad, ja cilvēkam pieder nekustamais īpašums, bet nepieder zeme zem
tā. Tās lietas ir jāapvieno.
Zaķa kungs, jūsu komisijai bija tiesības vispār izsvītrot ārā no
panta tādu lietu kā atliktais maksājums. Tas būtu pilnīgi pieņemami, normāli un
skaidri. Un tad cilvēki rīkotos ar naudu vai ietu uz banku aizņemties. Šobrīd,
inflācijas apstākļos, jūs paceļat tos procentus, nosakāt tos augstākus nekā
jebkurai komercbankai, un darāt to ar vienu nolūku – nobiedēt cilvēku, lai viņš
skrien uz banku un līdz ar to vēl paceļ inflāciju un samaksā Privatizācijas
aģentūrai kaut kādu tur daļu naudas. Tas ir nepareizi, ačgārni, un tas ir pret
Latvijas Republikas interesēm!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vents Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mums, protams, komisijā bija nopietnas
diskusijas par šo jautājumu. Es tomēr gribētu teikt, ka tas viedoklis, ka kaut ko
privatizē tikai un vienīgi bagāti cilvēki, ir maldīgs. Ir diezgan daudz cilvēku, kam
tiešām pieder nekustamais īpašums, bet nepieder zeme zem tā, un tas būtu normāli,
ka viņiem būtu iespēja par šo zemi pakāpeniski nokārtot šos maksājumus.
Šie 12 procenti – tas ir izteikts banku lobisms. Tā ir iespēja
bankām pelnīt, un šī norma līdz ar to nav pareiza.
Un tāpēc aicinu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs!
Man jau gandrīz noripoja asariņa, klausoties jūsu teiktajā, jo es
iedomājos, ka mēs šeit laikam debatējām par pensionāru tiesībām vai par bērnu
tiesībām, vai par invalīdu tiesībām… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Par
cilvēku tiesībām!”),bet te runa ir par to privileģēto, kā mans
kolēģis pareizi teica, sabiedrības daļu, kura ir spējīga pieteikties uz
privatizāciju.
Ko mēs tagad runājam par šiem cilvēkiem? Viņi paši par sevi jau
nav ļauni cilvēki. Viņi ir tādi uzņēmīgi cilvēki, kas valstij ir vajadzīgi! Taču
patlaban 13.panta otrā daļa nosaka: ja šie cilvēki vēlas savu privatizēto īpašumu
izmaksāt laika gaitā, tad viņi valstij maksā 12 procentus par šo privilēģiju, jo
šī nav, kā saka, Dieva dota dāvana, bet tā ir privilēģija. (Starpsauciens:
„Kāda privilēģija!”) Taču, ja kādam šāda privilēģija nepatīk, ja viņš
nevēlas izmantot valsts pakalpojumu, tad jebkurš privatizētājs tāpat kā jebkurš
iedzīvotājs, protams, var ierasties jebkurā komercbankā, ja viņš domā, ka tur var
dabūt labākas likmes, vai ja to vēlas.
Tātad es ierosinu neatbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, bet
saglabāt 13.panta otrās daļas redakciju, kāda tā šobrīd jau ir spēkā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
G.Blumbergs. Komisija savu lēmumu balstīja uz to, ka valsts tomēr
var arī paiet pretī saviem iedzīvotājiem, un lūdz atbalstīt deputāta Leiškalna
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.
– deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 36, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
G.Blumbergs. 16. – Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministra
Slaktera iesniegtais priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 17. – Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministra
Slaktera, deputāta Auguļa un deputāta Stepaņenko iesniegtais priekšlikums – ir
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 18. – Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministra
Slaktera iesniegtais priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. Tāpat 19. – Ministru prezidenta vietā aizsardzības
ministra Slaktera iesniegtais priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 20. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… (Starpsauciens:
„Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par 20. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 30, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
G.Blumbergs. 21. – deputāta Leiškalna priekšlikums – nav
atbalstīts. (Deputāts K.Leiškalns no zāles: „Piekrītu!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 22. – Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministra
Slaktera iesniegtais priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa debates par šo jautājumu. Debatēs
pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi, arī šī ir viena no tām normām, par kuru mums
bija diezgan skarbas diskusijas, gan pašu šo likumu rakstot, gan arī izskatot šo
likumprojektu šoreiz Saeimā.
Tātad – kāda ir būtība? Būtība ir tāda, ka valstij vai
pašvaldībai ar šo likumu tiek noteikts, ka tās nedrīkst iznomāt zemi ar apbūves
tiesībām. Kā kompromiss, rakstot šo likumu, tika atrasta norma, ka tā tas ir,
izņemot gadījumus, ja tas ir līdz 12 gadiem. Tātad Civillikums ir tas, kurš nosaka,
ka nekustamais īpašums ir ēka vai būve ar tai piegulošo zemi.
Faktiski, ja mēs ļaujam pašvaldībai būt par tādu nekustamā
īpašuma operatoru, kas dod zemi ar apbūves tiesībām nomā, tad mēs radām
situāciju, ka veidojas dalītie īpašumi. Tātad šī likuma norma, it sevišķi tad, ja
mēs apstiprināsim Ministru prezidenta piedāvāto, veicinās pretrunu ar Civillikumu.
Otra lieta. Daudzās pašvaldībās vēl joprojām ir saglabājies
daudz zemes, kura, manuprāt, pirmām kārtām un galvenokārt būtu jāizmanto, lai
kompensētu zemi tiem bijušajiem īpašniekiem, kuru zeme pēc daudzajiem okupācijā
pavadītajiem gadiem viņiem vairs nav atgūstama. Tātad šī zeme būtu jāizmanto
pirmām kārtām, lai mēs šo parādu viņiem varētu atdot.
Faktiski viņiem ir jāatdod līdzvērtīga zeme, un tad man rodas
jautājums: ja pēkšņi izrādās, ka pašvaldībai pirmām kārtām ir jāsaglabā kaut
kāda iespēja iznomāt zemi kaut kādiem uzņēmējiem bez kaut kādiem reglamentētiem
nosacījumiem, tad kur paliek mūsu saistības pret šiem cilvēkiem, pret kuriem
īstenībā varbūt līdz pat šim brīdim mūsu parādsaistības nav apmierinātas?
Manuprāt, īstenībā tāds kompromiss, ka šādas ēkas vai būves…
ka šāda zeme nav iznomājama, lai tur būvētu ēkas vai būves, izņemot gadījumus, ka
tas ir līdz 12 gadiem, bija labs kompromiss, un šis kompromiss varētu saglabāties.
Aicinu neatbalstīt Ministru prezidenta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis it kā labais priekšlikums par 12 gadiem
jau šajā laikā, kad tas bijis spēkā, ir kavējis investīciju piesaisti Latvijas
reģioniem un traucējis attīstīties Latvijas reģioniem, jo ārpus Rīgas neviens
investīciju objekts – it īpaši ražošanas objekts – 12 gadu laikā neatmaksājas,
tāpēc šī iespēja pašvaldībai iznomāt zemi… Konkrēts piemērs varētu būt
Valkas pilsēta, kuru es ļoti labi pārzinu. Lai Valkas pilsētā atmaksātos viena
viesnīca, ir vajadzīgi 25 gadi! Un, protams, pastāvot šiem noteikumiem, ka pēc 12
gadiem ir jāizvācas vai jāatdod šī ēka pašvaldības īpašumā, – neviens
investors uz tādiem ierosinājumiem neatsaucas. Tātad šī norma ir traucējoša un šī
norma faktiski darbojas nekustamo īpašumu, arī zemes spekulantu labā, jo pašlaik
pašvaldība šo zemi var atsavināt tikai par dārgāko cenu. Spekulants nopērk zemi un
gaida, kad cena vēl celsies, bet tas, kurš gribētu tur kaut ko uzbūvēt, to nevar
izdarīt.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep.
K.Leiškalns: „Pareizi!”)
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Arī man bija
tas gods strādāt darba grupā (es tiku deleģēta no mūsu komisijas), lai izvērtētu
šos grozījumus, kas tika iesniegti pēc otrā lasījuma. Es tomēr šajā gadījumā
nevarētu piekrist atbildīgās komisijas priekšsēdētājam Blumberga kungam, un vēl jo
vairāk tam priekšlikumam, kuru bija iesniedzis Leiškalna kungs, bet kurš tagad netika
skatīts zināmu iemeslu dēļ.
Šis likums principā regulē rīcību ar valsts vai pašvaldības
zemi. Vienā gadījumā šī zeme ir apbūvēta, un tad notiek šī zemes privatizācija
par sertifikātiem. Savukārt otrā gadījumā likums pasaka arī šo ģenerālo klauzulu,
ka tādā gadījumā, ja zeme nav apbūvēta… ja tā ir neapbūvēta, šī
atsavināšana notiek par naudu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz to, ka likums nosaka
šādus priekšnoteikumus, arī likuma iepriekšējā redakcija pārejas noteikumos
paredzēja, ka faktiski kā pēc burvja mājiena… tad, ja pašvaldība zemi ir
iznomājusi ar apbūves tiesībām, tātad tā ir bijusi pilnīgi neapbūvēta zeme,
pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem, šī zeme tiek privatizēta kā apbūvēta zeme,
proti, ne vairs par naudu, bet gan par privatizācijas vai kādiem citiem sertifikātiem.
Es domāju, ka iepriekšējā norma bija pareiza. Paskatieties, šeit
arī šis termiņš tagad ir pārcelts. Sākotnēji tika runāts par 2007.gadu, bet, kā
mēs to vēlāk redzēsim, tagad jau ir runa par 2008.gadu. Es esmu pārsteigta, ka jūs,
Leiškalna kungs, būdams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs,
iesniedzat tādas normas, jo faktiski jums būtu jādomā par to, lai valsts varētu
dabūt vairāk šo naudas līdzekļu dažādu, piemēram, sociālu, programmu
risināšanai. Es faktiski domāju, ka šo privatizāciju nevajadzētu realizēt ar visiem
iespējamiem līdzekļiem un par katru cenu.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Šis jautājums, par kuru mēs tagad debatējam, ir
jautājums, kuru mēs vai daudzi no mums, kuri strādāja arī iepriekšējā Saeimā, jau
izdebatējām tad, kad pieņēma privatizācijas pabeigšanas „jumta” likumu un visus
ar to asociētos likumus, tajā skaitā arī šo. Šis ministra iesniegtais priekšlikums
faktiski ir pretrunā ar to burtu un ar to garu, kas un kā tika darīts pirms vairāk
nekā gada šajā namā. Proti, ja pašvaldībām vai valstij ir neapbūvētas zemes, tad
pašvaldībām vai valstij ir pilnas tiesības šo zemi pārdot par naudu atklātā
izsolē, saņemot augstāko cenu, ko tirgus dod pretī par jebkuru īpašumu.
Ja, piemēram, kāda pašvaldība vēlētos redzēt, lai kāds ceļ
viesnīcu, tad, protams, atbilstoši tam, kā ir strukturēti likumi, pareizais ceļš
būtu šo neapbūvēto zemi pārdot – pārdot par naudu!
Tagad, ja mēs šajā likumā pieņemtu 22.priekšlikumu, tad mēs
grozītu 22.panta otro daļu, kas paredz, ka iznomāto zemi nevar privatizēt, uz to, ka
tomēr var privatizēt, un līdz ar to mēs atgrieztos pie vecās shēmas, kas, manuprāt,
mūsu valstī ir nepareiza, proti, ka valsts pašvaldībai iznomā neapbūvētu zemi ar
tiesībām apbūvēt. Kāds to apbūvē, tad piesakās privatizēt, un tad vairs nav
iespējama brīva izsole, jo ir tikai viens pircējs – tas, kurš ir apbūvējis un
tādā gadījumā tā cena valstij vienmēr būs neizdevīgāka. Tā ir bijis vēsturiski,
un mēs zinām, ka tā būs arī turpmāk.
Kolēģi deputāti! Es aicinu tomēr negrozīt šā 22.panta otro daļu
un neatbalstīt ministra ieteikumu par likuma grozījumu. Mums vajadzētu saglabāt to
kārtību, kāda jau ir izveidota, – tātad, ka valsts vai pašvaldība vai nu pārdod
neapbūvētus zemes gabalus, vai arī iznomā šādu zemi bez apbūves tiesībām, kad
nomātājs skaidri zina, ka viņš nedrīkstēs to apbūvēt un ka viņam nebūs tiesību
to pēc tam privatizēt. Tātad – vai nu vai… Bet neiesim to ceļu, ka kāds iznomā,
uzceļ un atkal saņem par to pašu minēto „sviestmaizi”.
Aicinu balsot „pret”! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns.
(No zāles dep. J.Dobelis: „Pietiks!”)
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Te nu nav daudz, Dobeļa kungs, ko dot iekšā… Es vienīgi gribu
paskaidrot, ka es nevienu priekšlikumu nevienā likumā neesmu iesniedzis kā Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Es tos iesniedzu kā deputāts.
Tāpat, ja mēs runājam par valsti, tad gribu teikt, ka valsts ir
organizācija, kurā ir parlaments, kas pieņem likumus, kurus ierēdņi realizē, un
visas pārējās lietas. Iesniegdams priekšlikumus, es pārstāvu sabiedrību vai kādu
šīs sabiedrības daļu.
Manuprāt, raugoties no budžeta viedokļa, tas ir ārkārtīgi
neizdevīgi. Tādā gadījumā nevajag ļaut iznomāt šos neapbūvētos zemesgabalus,
nevis tad, kad jau ir iznomāts, kad tur ir kaut kas uzbūvēts vai tur ir investēta
nauda, sacīt, ka pēc 12 gadiem jūsu investīciju rezultātā radītais… Es pieļauju,
ka lielākajā daļā gadījumu tas būs tāds peļņu vai pievienoto vērtību nesošs
objekts, un mēs saskaņā ar Civillikumu jums to varam atņemt. Jo tajā mirklī, kad
beidzas šīs 12 gadus ilgušās nomas tiesības, objekts pāriet iznomātāja īpašumā.
Jā, taču tad mēs ar vienu roku pieņemam vienu, bet ar otru roku – otru. Paldies.
Taču es nepārstāvu valsti, bet es pārstāvu sabiedrību – vismaz
kādu sabiedrības daļu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vents Krauklis, otro
reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pietiks!”)
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Pirmām kārtām es gribu precizēt, ka piedāvātā redakcija šim
ēkas īpašniekam zemi neļauj privatizēt par sertifikātiem. Tātad viņš varēs lūgt
to atsavināt, bet tas notiks saskaņā ar Valsts mantas atsavināšanas likumu – tātad
tikai par latiem! Tikai par latiem! Nekādu sertifikātu!
Otrām kārtām es gribu teikt tā: man rodas sajūta, ka Krišjānis
Kariņš ārpus Rīgas vispār nav izbraucis, jo ārpus Rīgas, ja zemei rīko izsoli, to
nopērk vienīgi zemes spekulanti. To nepērk neviens tāds, kurš grib būvēt rūpnīcu
vai kurš grib būvēt viesnīcu. Mēs vispār izslēdzam iespēju, ka pašvaldība
varētu uzaicināt kādu investoru. Investoram ir jāpiedāvā īpaši apstākļi, lai
viņš kaut ko būvētu 50 kilometrus ārpus Rīgas. Īpaši apstākļi! Un tam nav
nekāda sakara ne ar korupciju, ne ar ko citu. Tas ir valsts un pašvaldības interesēs!
Ja jūs domājat, ka, teiksim, kādā attālā pašvaldībā kāds
investors kaut ko maksā pašvaldībai, tad jūs ļoti maldāties. Pašvaldība dara visu,
lai tas investors vispār līdz turienei aizbrauktu. Tā norma, kas bija spēkā, bija
attīstību traucējoša, turpretī šī jaunā norma palīdzēs pašvaldībām attīstīt
Latvijas perifēriju.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Dzintars Zaķis, otro
reizi.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Tautas partija, jūs šobrīd jocīgā kārtā runājat pretī paši
saviem pamatprincipiem! Kā es atceros no diskusijām pirmsvēlēšanu laikā, jūs
apgalvojāt, ka esat labēja partija – ekonomiski labēji domājoša partija. Šobrīd
jūs apgalvojat to, ka pašvaldībai joprojām ir jāsaglabā arvien lielāka kompetence
kaut kādos saimnieciskos jautājumos. No labējas ekonomikas viedokļa izriet tas, ka…
Starp citu, arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma izriet tas, ka pašvaldībai nav
jānodarbojas ar sev neraksturīgām lietām, tajā skaitā ar zemes nomu un
tamlīdzīgām lietām.
Tātad, Kraukļa kungs, ja jums trūkst kompetences, kā jūsu
gadījumā atrisināt šo problēmu ar viesnīcu, es jums to varu pateikt: jums vajadzēja
dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību, ieguldīt tās pamatlīdzekļos šo zemi,
piesaistīt investoru un saglabāt kontroli pār šo uzņēmumu. Tad jūs varētu
veiksmīgi attīstīties, nevis bez kaut kādiem konkursiem un bez kaut kādiem iepriekš
definētiem skaidriem noteikumiem kādam savam investoram atdot šo zemi faktiski
atsavināšanai „pa lēto”.
Starp citu, godājamie kolēģi, labākais piemērs, ko es vienmēr
cenšos minēt, ir šāds: tirdzniecības centrs „Olimpija” savā laikā rīkojās
ļoti līdzīgi – paņēma nomā zemi ar apbūves tiesībām, uzbūvēja šo veikalu, un
nu jau tā vairs nav neapbūvēta zeme. Neapbūvēta zeme, kas tiktu pārdota izsolē,
šajā vietā maksātu daudz dārgāk, nekā tā maksā šobrīd, kad ir jau apbūvēta.
Tā ka es aicinu rīkoties atbilstoši sabiedrības interesēm un
raudzīties uz lietām no sabiedrības viedokļa. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu
neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ilma Čepāne, otro
reizi.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es gribētu runāt par Leiškalna kunga teikto.
Leiškalna kungs, Civillikumā nav tādas normas, kas paredz: ja ēka
ir uzbūvēta likumīgi un ja zemes gabals ir bijis iznomāts, tad, beidzoties nomas
līgumam, šī ēka nepāriet zemes īpašnieka īpašumā.
Civillikumā ir paredzēts, ka zemes īpašnieka īpašumā šī ēka
vai būve pāriet tikai tādā gadījumā, ja šī ēka vai būve ir uzbūvēta uz
īpašnieka zemes nelikumīgi, bet, ja tā ir uzbūvēta likumīgi, tad šajā gadījumā
saskaņā ar Civillikumu taču var pagarināt šo nomas līgumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš,
otro reizi.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Kraukļa kungs izvirzīja vienu ļoti būtisku
jautājumu. Runa ir par to, ka ārpus Rīgas bieži vien ir vajadzīgi īpaši
piedāvājumi, īpaša attieksme, lai valstī vispār piesaistītu investīcijas. Tik
tiešām, es piekrītu, ka tā tas ir ne tikai Valkā. Ļoti daudzās pilsētās pastāv
šī pati problēma. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ne par būtību!”)
Taču šeit debatētāju un aktīvāko priekšlikumu rakstītāju
pulkā ir arī Leiškalna kungs, kurš ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas vadītājs, un te ir iespējams risinājums, kad nav jāķeras klāt
privatizācijas pabeigšanas kārtībai. Te nav jāiet tas ceļš, ka apbūvē iznomāto
zemi un tad visu privatizē. Proti, te varētu izmantot diferencēto nodokļu pieeju.
Mēs, balstoties uz nacionālo attīstības plānu, sistemātiski varētu iestrādāt
mūsu valsts likumdošanā to, kādas un kuros rajonos vai reģionos būs nodokļu
atlaides un uz kāda veida uzņēmējdarbību tas attieksies.
Un šis ir nopietni apsverams jautājums. Mūsu frakcija šādu domu
idejiski varētu atbalstīt, un mēs to palīdzētu izstrādāt. Taču radīsim tādus
risinājumus, kādus izmanto citās valstīs Eiropā, jo šī problēma pastāv visur!
Nebūsim vienīgie, kuriem viss ir jādod par velti un atkal no jauna jāpievēršas šai
privatizācijas problēmai, kura mūsu valstī jau ir skatīta.
Atkārtoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns, otro
reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Tas likums jau nu paredz gan, ka iznomātājam ir tiesības pagarināt
nomas līgumu un ļaut būvniekam ekspluatēt…
Bet, ja iznomātājs šo līgumu negrib pagarināt, tad tam, kas ir
uzbūvējis uz viņa īpašumā esošas zemes ēku, būvi vai vēl ko citu, ir tā vai nu
jāaizvāc par savu naudu, vai arī jānojauc par savu naudu.
Tāda tā problēma ir, un es šo problēmu labi zinu pēc tā, kas
notiek ostā. Un tieši tāpēc Latvijas Republika ļauj ostās slēgt līgumus uz 45
gadiem, jo tur investīcijas parasti ir milzīgas un šo investīciju atpelnīšanas laiks
ir vēl milzīgāks.
Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Lūdzu!
G.Blumbergs. Debatēs tika pateikts apmēram tas pats, kas jau bija
izskanējis diskusijā gan darba grupā, gan komisijā. Tomēr komisijas vairākums ir
nonācis pie tā slēdziena… Tur tika minēti daži no Rīgas piemēriem… Komisijas
vairākums tomēr ir tie, kas strādā arī pašvaldībās. Mēs, daudzi, nolēmām, ka
Latvija diemžēl vai, drīzāk, par laimi, nav vis tikai Rīga: bez Rīgas ir vēl arī
citas vietas, kurām šīs izmaiņas nodrošinās labāku attīstību.
Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – 22.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav.
Priekšlikums atbalstīts.
G.Blumbergs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 24.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 25.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slaktera kungs – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 26.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
27.priekšlikumā.
Lūdzu kolēģus pievērst uzmanību šorīt izsniegtajam dokumentam,
jo 29.A lapaspusē ir redakcionāli precizēta jūsu materiālos esošā 29.lapaspuse. Un
tas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 26. un
27.priekšlikumu, kurš atrodams uz īpašas atsevišķas lapas.
G.Blumbergs. 28.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts. Un šeit 32.lapaspuses vietā būtu kolēģiem jāskata 32.A lapaspuse, kur
nedaudz ir uzlabota redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
28.priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka ir precizējumi.
G.Blumbergs. 29.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
30.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
G.Blumbergs. 31.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
G.Blumbergs. 32.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas iesniegtajā 33.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 32. un
33.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 34.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 35.priekšlikums – Ministru prezidenta vietā to
iesniedzis aizsardzības ministrs Slakteris – ir redakcionāli precizēts un
atbalstīts, un redakcionāli nedaudz precizēts vēl arī 42.A lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, ņemot
vērā arī 42.A lappusē redzamo redakciju. (Starpsauciens: „Pārtraukums!”)
Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Mēs paliekam pie
36.priekšlikuma, kuru izskatīsim pēc pārtraukuma.
Pēc pārtraukuma izskatīsim, sākot ar 36.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties!
Godātie kolēģi! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti,
informēju, ka šodien pulksten 11.00 ir saņemts deputātu iesniegums par ārkārtas
sesijas sasaukšanu 4.jūlijā un tāpēc šodien pulksten 12.30 tiek sasaukta Saeimas
Prezidija sēde Viesu zālē.
Paziņojumam vārds deputātam Mārim Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti!
Atgādinu, ka sēde notiks komisijas telpās pulksten 12.45.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies: Ilma
Čepāne… ir, Gundars Daudze… nav, Andrejs Klementjevs, Leons Līdums, Sergejs
Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Andis Kāposts un Viktors Ščerbatihs.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, aicinu jūs pārtraukumā uz
Sarkano zāli!
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu
zālē!
Godātie kolēģi, mēs turpināsim izskatīt likumprojektu
„Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Mēs izskatām šo likumprojektu
trešajā lasījumā.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.
Mēs pārtraucām darbu pie 36.priekšlikuma.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Kolēģi! Tiešām turpināsim darbu, jo mūsu rindas kļūst aizvien
retākas…
36. – arī tas ir valdības iesniegts priekšlikums – ir
atbalstīts. Un šeit būtu jāskata 44.A lapaspuse.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcijai, kas ir 44.A lappusē.
G.Blumbergs. 37. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 38. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
G.Blumbergs. 39. – valdības iesniegtais priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 40. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 39. un
40.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 41. – valdības iesniegtais priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 41. un
42.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 43. – valdības iesniegtais priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 40.priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 44. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts daļēji un iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 44. un
45.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 46. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 47. – valdības iesniegtais priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 48. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš būtu mums,
kolēģi, jāskata 57.A lapaspusē.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 47. un
48.priekšlikumu, kas ir uz atsevišķas lapas.
G.Blumbergs. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 51. – valdības iesniegtais priekšlikums. Ir
redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 52. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 55. – valdības iesniegtais priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam.
G.Blumbergs. 56. – valdības iesniegtais priekšlikums –
redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 57. – deputāta Leiškalna priekšlikums –
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 57. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
G.Blumbergs. 58. – deputāta Leiškalna priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 59. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… (Starpsaucieni:
„Balsot!” – „Nē, runāt!”) Es atvainojos! Deputāti grib runāt
debatēs. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu! Tieši par kuru
priekšlikumu?
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Par 59.priekšlikumu.
Kolēģi, līdz šim spēkā esošajā redakcijā bija noteikts tas, ka
tajā brīdī, kad kompensācijas sertifikātu skaits paliks mazāks par trim procentiem
no kopumā izsniegto skaita, tad, balstoties uz pēdējo mēnešu statistiku, tiks
noteikts koeficients, ar kādu drīkst izmantot kompensācijas sertifikātu vietā
parastos privatizācijas sertifikātus. Šā priekšlikuma galvenā problēma, manuprāt,
ir tā, ka tiek noteikts datums – 2008.gada 1.jūlijs -, pēc kura pat tad, ja
kompensācijas sertifikātu skaits nebūs kļuvis mazāks par šiem 3 procentiem, tiks
noteikts šis koeficients un tātad kompensācijas sertifikātu vietā varēs izmantot
parastos sertifikātus.
Kur es saskatu problēmu? Problēmu es saskatu sekojošā lietā.
Ikviens, kuram šobrīd ir jāveic privatizācija par kompensācijas sertifikātiem, bet
kuram tādu sertifikātu nav, ir spiests tos pirkt, un tādējādi turas augsta
kompensācijas sertifikātu cena. Un tā ir loģiska, normāla parādība, jo nu šie
sertifikāti ir īpaši salīdzinājumā ar parastajiem sertifikātiem.
Bet, ja tas cilvēks, kuram šobrīd ir jāveic privatizācija, redz,
ka neizbēgami pēc 2008.gada 1.jūlija viņš šā vai tā varēs izmantot parastos
sertifikātus kompensācijas sertifikātu vietā, viņš nekur nesteigsies, mierīgi
nogaidīs līdz tam datumam un tad izmantos savus parastos sertifikātus. Tas faktiski
nozīmē, ka ar šādu lēmumu mēs samazinām kompensācijas sertifikātu cenu. Un
neaizmirsīsim, ka kompensācijas sertifikātus deva tiem cilvēkiem, kuriem pagātnē
tika atņemti īpašumi! Ar šiem sertifikātiem tika mēģināts kompensēt atņemto
īpašumu vērtību. Jau tā tas bija maz, godīgi sakot… Bet, kamēr tā cena bija
augsta, tā vismaz kaut kādā mērā spēja kompensēt to.
Tātad mans aicinājums ir neatbalstīt 59.priekšlikumu, jo šādi
mēs devalvēsim kompensācijas sertifikātu cenu.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Es jums, Zaķa kungs, gribu teikt, ka šobrīd visi sertifikāti, it
sevišķi kompensācijas sertifikāti, ir vienās rokās. Tā sarežģītā formula, kas
šobrīd ir noteikta attiecībā uz tiem trim procentiem, ļauj kompensācijas
sertifikātu turētājiem – ļauj turētājiem, nevis tiem, kas tos ir saņēmuši par
saviem īpašumiem! – mākslīgi uzturēt augstu cenu. Turklāt jāteic, ka šodienas
tirgū atšķirība starp kompensācijas sertifikātu cenu un privatizācijas sertifikātu
cenu ir ārkārtīgi maza.
Tā ka es ieteiktu likumdevējiem nenoteikt ārkārtīgi sarežģītas
formulas attiecībā uz tiem trim procentiem (jo tā privatizācija par parastajiem
sertifikātiem kompensācijas sertifikātu vietā var sākties kaut vai rīt), bet noteikt
konkrētu datumu, no kura sertifikātus, kas bija iecerēti dažādi, bet jau sen
saplūduši kopā, var izmantot vienādi.
Tā ka es aicinu atbalstīt ne tik daudz Leiškalna iesniegto
58.priekšlikumu, bet gan atbildīgās komisijas izstrādāto 59.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
G.Blumbergs. Arī es aicinu atbalstīt 59.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 59.
– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 31, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
G.Blumbergs. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 61. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 62. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 61. un 62.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 63. – valdības iesniegtais priekšlikums. Arī tas ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 63. un 64.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 65. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 66. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 67. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 66. un 67.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 68. – deputāta Anda Kāposta priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 70.priekšlikumā. Tāpat arī valdības iesniegtais
69.priekšlikums ir iekļauts 70. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
atzinumiem… Par šo? Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.
Mēs runājam par 68., 69. un atbildīgās komisijas 70.priekšlikumu.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie deputāti! Nu šeit mēs esam nonākuši pie tā, par ko es
jau teicu. Kraukļa kungs, jūs maldinājāt deputātus, sacīdams, ka neapbūvētu
zemesgabalu atsavina par naudu.
Šajā pārejas noteikumu 4.punktā šis neapbūvētais zemesgabals,
kas savulaik tika iznomāts ar apbūves tiesībām, tagad tiek pārvērsts par apbūvētu
zemesgabalu. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība, ka šai ēkai vai būvei jābūt
uzbūvētai līdz šā gada 1.septembrim. Es nezinu, kāda iemesla dēļ šis termiņš
atkal tika pagarināts. Es uzskatu, ka tas neatbilst valsts interesēm, tāpēc aicinu
kolēģus to neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā… Lūdzu dot
skaidrojumu, par kuru no punktiem mums būtu jābalso. Es saprotu, ka mums būtu jābalso
par atbildīgās komisijas redakciju.
G.Blumbergs. Es piedāvāju atbalstīt atbildīgās komisijas
70.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī es tā sapratu, ka deputāte Ilma Čepāne
ierosināja balsot tieši par šo priekšlikumu. Jā? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 70. – atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 29, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
G.Blumbergs. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 72. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
G.Blumbergs. 73. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 75. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 75. un 76.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 77. – deputātu Auguļa un Stepaņenko priekšlikums –
ir daļēji atbalstīts un iekļauts 78. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 77. un 78.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 79. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 80. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Blumbergs. 81. – deputāta Tutina priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts 82. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 81. un 82.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 83. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 84. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 83. un 84.priekšlikumu.
G.Blumbergs. 85. – valdības iesniegtais priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 86. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 85. un 86.priekšlikumu.
Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas
bija iesniegti trešajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 160/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.
G.Blumbergs. Paldies apvienotajai darba grupai, kurā darbojās
deputāti gan no Juridiskās komisijas, gan no Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas, gan arī no Tautsaimniecības komisijas. Paldies jums, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba
kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi Zinātniskās darbības
likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu Nr.1123.
1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir
daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 2. un 3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
atzinumiem.
Dz.Ābiķis. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Tatjanas Koķes kundzes priekšlikums – daļēji
atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
atzinumiem.
Dz.Ābiķis. 6. – deputātes Druvietes priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Šā panta būtība ir īstenot mērķi, kuru mēs
visi atzīstam, – tātad nodrošināt mūsu valsts uz zināšanām balstītas
ekonomikas attīstību, nodrošināt kvalificētu valsts pārvaldi.
Kā zināms, viens no līdzekļiem, lai to sasniegtu, ir studijas
doktorantūrā un zinātniskā grāda iegūšana. Un šā priekšlikuma būtība ir ļoti
vienkārša – nodrošināt tiesības uz bezalgas atvaļinājumu promocijas darba
izstrādei arī tiem doktorantūras studentiem, kuri doktorantūru apgūst nepilna laika
studijās un strādā valsts, pašvaldību, kā arī atvasinātu publisku personu
iestādēs. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, ja mēs domājam par mūsu valsts
pārvaldes kvalitāti.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vārds deputātam
Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums, protams, ir
pievilcīgs. Es gribu jūs informēt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
darbā vienmēr piedalās visas ieinteresētās puses. Komisijas darbā piedalījās
Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, piedalījās lielāko universitāšu pārstāvji,
Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, un viss tas, ko
komisija šeit ierosina atbalstīt, ir tapis zināmas savstarpējas piekāpšanās,
kompromisa, vārdā, tāpēc es šoreiz aicinu diemžēl neatbalstīt deputātes Druvietes
priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
deputātes Druvietes 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 19, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums –
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 8. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsosim!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 30, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 9. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt debatēs. Debatēs
pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir šāda: noteikt, ka valsts
vai pašvaldības iestādē nodarbinātai personai, kura studē doktora studiju
programmā, ik gadu pienākas apmaksāts papildu atvaļinājums promocijas darba
izstrādei.
Šobrīd ir bijuši gadījumi, kad valsts faktiski traucē valsts
amatpersonām iegūt zinātnisko grādu. Iespējams, ka politiski motivēta amatpersonu
rīcība, liekot šķēršļus atvaļinājuma piešķiršanā promocijas darba izstrādei
ierēdņiem, kad tiek izmantotas juridiski vāji formulētas normas, ir par pamatu tam, ka
Latvija šobrīd ir pārkāpusi vairākas starptautiskas saistības. Nemaz nerunājot par
pārkāptajiem Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, par Satversmes 13.pantā
noteikto zinātniskās darbības brīvību, Darba likuma 157.panta otrās daļas un Valsts
civildienesta likuma 2.panta ceturtās daļas pārkāpumiem, Latvijā ir pārkāpti arī
starptautiski normatīvie akti. Tas, pirmkārt, attiecas uz Starptautiskā pakta par
ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7.panta „d” apakšpunktu.
Otrkārt, tas pats attiecas arī uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 150.pantu –
„Pienākums sekot Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai”. Nav ievērots lietā „Blezo
pret Ljēžas Universitāti” un citās lietās atzītais, ka, tā kā doktora grāds
apliecina sagatavotības pakāpi savā profesijā, tā saņemšanai paredzētās studijas
līguma 150.panta izpratnē ir arodapmācība.
Lai novērstu starptautisku tiesvedību Eiropas Cilvēktiesību tiesā,
piemēram, sakarā ar Augstākās tiesas 2007.gada 3.maija lēmumu lietā Nr.SKA-311-2007,
kas labākajā gadījumā beigsies ar atzīšanu, ka Latvija nepilda saistības,
sliktākajā – ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem valstij, parlamenta pienākums
arī Zinātniskās darbības likumā skaidri noteikt, ka personām, kas strādā valsts
dienestā, pienākas atvaļinājums doktora darba rakstīšanai.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vairākums uzskata, ka
deputāts Šadurskis, maigi sakot, nedaudz sabiezina krāsas, jo starptautiskie tiesību
akti nav pārkāpti. Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.
– deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 10. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Tabulā
ir rakstīts, ka tas nav atbalstīts, bet mēs komisijas sēdē vienojāmies (un es ceru,
ka arī pats deputāts to apstiprinās), ka deputāts atsauks šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu… Atklājam debates. Debatēs pieteicies
deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Kad uz likumprojekta otro lasījumu tika iesniegts
priekšlikums (citēju): „PSRS iegūtā zinātniskā grāda pielīdzināšanas kārtību
nosaka Ministru kabinets”, biju nedaudz izbrīnīts: „Kam jau 16 gadus pēc
nostrifikācijas sākuma tas būtu vajadzīgs?” Taču, ja kādam ir vēlme atgriezties
pie šā jautājuma, tad būtu loģiski, ja tāda nopietna procedūra kā grāda
pielīdzināšana, kas piešķir zinātnieka tiesības, tomēr tiktu regulēta augstāka
līmeņa normatīvajā aktā, proti, likumā.
Tāpēc iesniedzu šo priekšlikumu, kurā paredzēta savulaik
veiktajai nostrifikācijai līdzīga procedūra. Protams, šobrīd, kad mums saistoša ir
Lisabonas konvencija, vairs nevar būt runa par Latvijas Republikas doktora zinātniskā
grāda piešķiršanu, bet var būt runa tikai par tiesību pielīdzināšanu.
To pilnīgi absurdo, Latvijas zinātni graujošo priekšlikumu, ko
radījusi atbildīgā komisija – un tas ir aiznākamais priekšlikums -, šķiet,
nevarētu iedomāties pat visļaunākajos murgos. Proti, PSRS laikā iegūts zinātniskais
grāds tiek pielīdzināts Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam. Par jebko,
visiem bez jebkāda izņēmuma! Argumentācijas, kāpēc tas vajadzīgs, – nekādas! Ir
tikai bērnišķīga atsauce uz Lisabonas konvencijas pantu, kas nosaka (citēju): „Nav
pieļaujama nekāda diskriminācija sakarā ar iesniedzēja dzimumu, rasi, ādas krāsu,
invaliditāti, valodu, ticību, politisko vai citu pārliecību, nacionālo, etnisko vai
sociālo izcelsmi vai kādu citu apstākli, kas būtībā neattiecas uz kvalifikāciju,
kurai atzīšana prasīta.”
„Lūk, tāpēc, ka PSRS Augstākā atestācijas komisija
apstiprināja grādu, mums tas jāatzīst!” Šādas argumentācijas lietošana liek
apšaubīt vai nu argumentētāju godaprātu, vai veselo saprātu, jo grāda atzīšanai
ir tikai viens kritērijs – zinātniskums.
Spriediet paši! Citāts: „Revolucionārā strādnieku cīņa
1939.gadā notika Latvijā Komunistiskās partijas vadībā pret buržuāzisko režīmu.
Izveidojās vienota antifašistiska fronte, kas nenogurstoši atmaskoja fašistisko
Ulmaņa kliķi un buržuāziskos tautas nodevējus. Kliķe atriebās ar teroru un
arestēja gandrīz visus LKP CK revolucionārus. 1940.gada 20.jūnijā tika gāzts
satrunējušais fašistiskais režīms un sākās sociālistiskā revolūcija. Strādnieku
masas izvirzīja prasību veidot antifašistisku valdību, ievēlēja tautas Saeimu
pirmajās brīvajās vēlēšanās, kā arī lūdza uzņemt jauno Padomju Latviju
brālīgajā PSRS saimē. Brālīgās republikas sniedza atjaunotajai Padomju Latvijai
1940.gadā lielu ekonomisku palīdzību, likvidējot badu Latvijā, kā arī deva
ieguldījumu ar pieredzes bagātiem partijas un padomju saimnieciskiem darbiniekiem –
Pugo, Višinski, Pelši.” (E.Žagars. „Sociālistiskie pārveidojumi Latvijas PSR:
1941.gads.” Disertācija aizstāvēta 1974.gadā.)
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Vai tu citē Endziņu?”)
Par šo „spožo” (pēdiņās) zinātnisko darbu Izglītības un
zinātnes ministrija grib piepulcināt autoru Latvijas zinātnieku saimei.
Var citēt un saukt desmitiem šādu darbu.
Saeimas komisijā aicinājumi attapties, apdomāties, neapkaunot
Eiropā Latvijas zinātni un mūsu valsti, neguva vairākuma atbalstu. Tika noraidīts
arī priekšlikums grādu pielīdzināt tikai pēc darba izvērtēšanas. Noraidīts tika
arī manis iesniegtais 13.priekšlikums, kurā ir runa par to, ka nepielīdzina grādu,
kas iegūts par darbu, kurā zinātnes vietā ir komunistiskā ideoloģija.
Zinot to, ka šajā Saeimā valdošā koalīcija, piedodiet par
vienkāršrunu, „rullē” un pēc tam gavilējot sveic zaudētājus ar Lagzdiņa
sveicienu, patiesībā pārņēma izmisums.
Tāpēc man bija milzīgs prieks par to, ka vakar – iespējams,
līdzīgi kā drošības likumu gadījumā -, redzot sabiedrības, zinātnieku un
žurnālistu sašutumu, Saeimas komisija un Tautas partijas frakcija piekrita atbalstīt
manis iesniegto 13.priekšlikumu, ja es atsaucu šo – 10.priekšlikumu.
Varbūt nelabojamais tomēr nenotiks! Es ceru.
Paļaujoties uz šo solījumu, es atsaucu šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas
piebilstams?
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Lai nedaudz paskaidrotu, kāpēc
šie priekšlikumi tapa, varbūt nedaudz izskaidrošu jums lietas būtību.
Varu jums pateikt, liekot sev roku uz sirds, ka šie priekšlikumi
netapa pēc briesmīgās valdošās kliķes sazvērestības, nedz arī pēc kādu Saeimā
pārstāvēto partiju sazvērestības. Šos likuma grozījumus iesniedza izglītības un
zinātnes ministre, un tos bija sagatavojusi Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas
Rektoru padome. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Ekmaņa kungs, akadēmiķis Grēns, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Volkovas
kundze, Latvijas Universitātes prorektors Krūmiņa kungs un ļoti, ļoti aizstāvēja
komisijas piedāvāto variantu. Kāpēc? Iemesls ir viens – šobrīd zinātne,
pateicoties Kalvīša valdības pozitīvajai attieksmei un, protams, arī Saeimas
atbalstam, saņem stipri lielāku finansējumu, nekā tas bija pirmajos gados pēc
Latvijas neatkarības atjaunošanas. Protams, tas ir Eiropas Savienības atbalsts, kā te
skan no zāles, un, protams, ir arī Saeimas vairākuma un valdības izšķiršanās
zinātni atbalstīt ar līdzekļiem no budžeta.
Šobrīd ir radusies tāda problēma: proti, 1990.gadu pašā sākumā,
kad Latvijas zinātnē notika milzīgas pārmaiņas, gan nepietiekamā finansējuma dēļ,
gan arī tāpēc, ka sabruka daudzi zinātņu institūti, kas strādāja PSRS militāri
rūpnieciskā kompleksa labā, ļoti daudzi talantīgi zinātnieki aizgāja no
zinātnes – aizgāja no zinātnes, lai strādātu uzņēmējdarbībā -, bet
šodien, kad zinātnei finansējums ir ievērojami palielinājies, ir zinātnieki, it
īpaši dabas zinātnēs, kuri ir gatavi atgriezties un strādāt mūsu zinātnē, jo mums
šobrīd trūkst zinātnieku.
Un tāpēc šāda attieksme valdīja komisijā. Šeit nav nekādas
politiskās sazvērestības.
Es tiešām aicinu atbalstīt deputāta Kārļa Šadurska ierosinājumu
atsaukt šo priekšlikumu, jo tādējādi mēs tomēr pavērsim iespēju tiem, kas
strādā, pirmām kārtām – dabas zinātnēs. Bez savas disertācijas atkārtotas
aizstāvēšanas viņi varēs zinātnē strādāt.
Tā ka aicinu pieņemt šo atsaukumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Deputāts atsauca savu
priekšlikumu, un ar to jautājums ir izlemts.
Izskatīsim 11.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šiem jautājumiem. Par 11. un
12.priekšlikumu deputāti grib runāt debatēs.
Pirmais debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!
Jāteic, ka sekoju līdzi šīm norisēm jautājumā par nostrifikāciju, taču, es
atzīstos, šajā sarežģītajā jautājumā bija grūti saprast, kurā pusē lai
nostājas. Taču viens man ir skaidrs: mēs nedrīkstam lietot tajos likumos, ko mēs
pieņemsim, vārdu „pielīdzināt” – proti, ka mēs pielīdzinām padomju laikā
iegūto zinātņu kandidāta grādu Latvijas doktora grādam. Un paskaidrošu, kādēļ.
Viens piemērs. Būdams Zaļo un zemnieku politiskās apvienības
deputāts, Zaļās partijas biedrs, es taču nevaru atļauties, ka Latvijas doktora
grādam pielīdzina 1986.gadā aizstāvētu disertāciju, kas saucās….es nolasīšu
oriģinālvalodā (pēc tam pārtulkosim latviešu – valsts valodā), jo toreiz visas
disertācijas bija, protams, jāraksta krievu valodā. Tātad, kā liecina minētās
disertācijas nosaukums, tā attiecās uz maniem partneriem, draugiem, biedriem:
„??????????? ???????? ??????????? ????????????? ?????”. (Aplausi.) Nu kā es
varu piekrist, ka visiem zinātņu kandidātiem, kas toreiz ieguvuši to kandidāta
grādu, tagad tas jāpielīdzina Latvijas Republikas doktora zinātniskajam grādam?
Otrkārt. Sarunā ar Filozofijas institūta direktori Maiju Kūli es
uzzināju, ka ir Arta Jāne (es esmu spiests nosaukt šo uzvārdu), kas, lūk, arī ir
aizstāvējusi filozofijas zinātņu kandidāta eksāmenu un izstrādājusi disertāciju,
kurā ir, protams, nomelnota emigrācija (minētajā disertācijā tiek lietoti vārdi
„buržuāziskā emigrācija”), tātad arī mūsu Valsts prezidente, kas nupat šeit
uzstājās, un tātad arī deputāti, kuri šeit ir, – Vaira Paegle, Gravas kungs un tā
tālāk. Jūs esot reakcionāri, pārdevušies buržuāziskie emigranti! Par jums ir
aizstāvēta disertācija, kas pierāda, ka tādi ir! Un, ja tagad grib pielīdzināt šo
disertāciju, tad… Maija Kūle saka, ka tagad varot, lūk, pielīdzināt arī tā, ka,
ja šī Jānes kundze būtu pašreiz uzrakstījusi vairākus zinātniskos darbus, kuri
būtu publicēti tagad, varētu teikt, zinātniskā, pareizā gaisotnē, tad viņa varētu
kļūt par Latvijas Republikas doktori. Nu nedarīsim tādas nejēdzības un neko
nepielīdzināsim! Es esmu pret šo jēdzienu – pielīdzināt. Neielaidīsim likumā
šādu jēdzienu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pieņemot šos grozījumus Zinātniskās darbības
likumā, mēs varam pieļaut juridisku, vēsturisku un ētisku kļūdu.
Vispirms par vienkāršāko – par formāli juridisko aspektu. Likuma
grozījumu tekstā ir skaidri redzama neprecizitāte. Augstākā atestācijas komisija
zinātniskos grādus nevis piešķīra, bet apstiprināja.
Un ir ietverta arī vēsturiska problēma. Augstākā atestācijas
komisija sāka darboties 1974.gadā. Ko mēs darīsim ar tām disertācijām, kas nav
nostrificētas un kas ir aizstāvētas pirms tam? (Starpsauciens: „Miruši…!”)
Es tā nedomāju… Nē, tie nebūs miruši. Es savu disertāciju aizstāvēju 1985.gadā,
un cilvēki, kas ir 10 vai 15 gadus vecāki par mani, vēl joprojām aktīvi strādā
zinātnē, un jūs ikviens pazīstat ļoti daudzus no tiem. Tā ka tos uzskatīt par
izmirušiem „dinozauriem” mēs vēl nebūt nevaram.
Un, ja šādā pantā ir šādas divas kļūdas, kas noteikti ietver
nopietnas sekas, ļoti šaubos, vai šo pantu var pieņemt.
Tagad par būtību. Kāpēc šis pants tiek virzīts, ļoti labi
paskaidroja Ābiķa kungs. Tik tiešām, zinātnei ir piešķirta nauda, un ir jāteic
liels paldies Kalvīša valdībai, kas atbalstīja frakcijas „Jaunais laiks” deputātu
Kārļa Šadurska un Inas Druvietes un parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga
priekšlikumu – priekšlikumu zinātnei atvēlēt 0,15 procentus no iekšzemes
kopprodukta. Vienreiz ir skaidri jāpasaka, kurš šo priekšlikumu iesniedza un kurš šo
priekšlikumu atbalstīja. Un sākotnēji ne jūsu pieminēto prominento zinātnieku
atbalsts, ne arī valdības atbalsts šim priekšlikumam nebūt nebija garantēts.
Tas – vēsturiskās taisnības labad, lai vienreiz beigtu spekulēt
ar to, kurš tad galu galā tomēr ir atbalstījis šo priekšlikumu, kas jau tagad,
šajos divos gados, zinātnei ienesis gandrīz 60 miljonus latu.
Nu, bet tagad par būtību. Acīmredzot ir jāpaskaidro daži
jēdzieni, kas ir skaidri tikai tiem, kas tajā laikā nostrifikācijas procesu ir
izgājuši un kas tagad ir domājuši par Zinātniskās darbības likuma pilnveidi.
Nostrifikācija nenozīmē paša zinātniskā grāda esamības fakta atzīšanu vai
neatzīšanu. Tas, kurš bija vēstures zinātņu kandidāts 1960., 1974., 1985.gadā,
būs vēstures zinātņu kandidāts arī tagad. To neviens viņam nevarēs atņemt.
Doktoriem tāpat. Taču mēs pielīdzinām šo grādu ieguvušās personas tiesības
tādas personas tiesībām, kura šo grādu ir ieguvusi pēc 1992.gada vai arī kurai šis
Padomju Savienības laikā iegūtais grāds ir nostrificēts. Bez šā procesa veikšanas
persona nevar ieņemt amatu augstskolā vai pētniecībā. Un man ir argumenti pret
automātisku atzīšanu, turklāt ļoti daudzi.
Pēc lielām politiskām pārmaiņām allaž notiek zinātnisko grādu
nostrifikācija. Tā ir sistēma. (Gadījumi, kad tas netiek darīts, drīzāk ir
izņēmumi. Šādus izņēmumus veica Lietuva un Igaunija.) Piemēram, Latvijas
Universitāte uzreiz pēc Latvijas Universitātes Satversmes apstiprināšanas 1923.gadā
nostrificēja toreizējās cariskās Krievijas un Vācijas zinātniskos grādus. PSRS
1934.gadā izveidoja savu grādu sistēmu. Arī Polijā, kur turklāt, kā mēs redzam,
nenotika tik krasas politiskas pārmaiņas, 1991.gadā notika nostrifikācija. Un arī
Latvija 1991.gada 4.oktobrī pieņēma Ministru padomes lēmumu par nostrifikāciju. Un
lielākā daļa – 95 procenti – Padomju Savienības zinātņu kandidātu un doktoru
šo procesu izgāja. Tā ka tagad diskutēt, vai šis process bija kļūda vai ne, nav
jēgas. Tikpat labi mēs varam diskutēt par to, vai denacionalizācijas process bija
realitāte un vai tas bija vajadzīgs.
Es uzskatu, ka nostrifikācija bija vajadzīga. Tā mums ļāva
apzināt zinātnieku kopumu, tā mums ļāva veidot promocijas padomes. Šo procesu mēs
noteikti varam atzīt par veiksmīgu.
Bet kuras grupas tad nepieteicās nostrifikācijai? Par ko tad mēs
runājam? Pirmkārt, tie bija zinātnieki, kas jau bija aizgājuši pensijā un kas
uzskatīja, ka viņi vairs zinātnē nedarbosies. Tomēr arī lielum lielais vairums
pensionēto zinātnieku aiz cieņas pret Latvijas valsti un sevi nostrificēja savu
zinātņu kandidāta vai doktora grādu. Daži to izdarīja vēlāk, kad radās iespēja
pieteikties uz emeritētā zinātnieka statusu.
Otrkārt, bija daži, kas bija nolēmuši neatkarīgajā Latvijā
nedarboties zinātnē. Tas bija viņu brīvprātīgs lēmums. (Atgādināšu, ka
nostrifikācija bija bez maksas, varbūt bija jāmaksā daži santīmi (vai toreiz –
kapeikas) dokumentu pavairošanai.) Daļa to cilvēku, par kuriem mēs tagad runājam,
varētu būt tieši šādā kategorijā.
Treškārt, bija cilvēki, kas nevēlējās iesniegt dokumentus valsts
valodā. Disertācija nebija jātulko, bija tikai jāiesniedz kopsavilkums, turklāt ne
jau pilnīgs, bet tikai dažu lappušu apjomā.
Un ceturtā grupa – tie, kuri apzinājās, ka viņu darbos
neatkarīgi no nozares, kurā tie tika aizstāvēti, dominē padomju ideoloģija. Daži no
šiem cilvēkiem pēc tam aizstāvēja savas disertācijas jau pēc jaunajiem noteikumiem,
daži nostrificēja, piemēram, tikai zinātņu kandidāta, nevis doktora disertācijas,
bet daži šo grādu neatjaunoja un joprojām ir tiesīgi valkāt zinātņu kandidāta vai
doktora grādu, kas iegūts Padomju Savienībā.
Un, lūk, tagad ir jautājums: ko darīt ar šiem cilvēkiem?
Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Cik laika jums vēl vajadzētu?
I.Druviete. Vēl dažus teikumus…
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
I.Druviete. Šeit atsaucas uz Lisabonas konvenciju un saka, ka tā
būtu diskriminācija – neatzīt šo grādu. Taču es šeit vēršu uzmanību uz varbūt
pat pašu svarīgāko šā jautājuma aspektu. Lisabonas konvencija neparedz
diskrimināciju pēc valsts piederības. Tātad pilnīgi bez satura ir šajā pantā
ieliktā frāze, ka tas attieksies tikai uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Ja mēs
pieņemam šādu principu, tas attieksies uz jebkuru Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.
Piemēram, ukrainim, Ukrainas pilsonim, kas ir ieguvis grādu Novosibirskā un
ieprecējies Latvijā, un kam ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai pat
termiņuzturēšanās atļauja, būs tieši tādas pašas tiesības. Arī sievietei, kas
1990.gadā ieprecējusies Dānijā un dabūjusi Dānijas pilsonību, un tagad atgriežas
Latvijā, būs tieši tādas pašas tiesības. Un līdz ar to šeit ir šī bīstamība.
Vai mēs esam gatavi caur Latviju ieplūdināt Eiropas Savienībā pagaidām nenoteiktu
skaitu bijušās Padomju Savienības zinātņu kandidātu un doktoru? Kurš ir gatavs
tagad likt galvu ķīlā, ka tas tā nenotiks? Es varu apgalvot, ka šim pilsonības un
nepilsonības principam, kas šeit ielikts, nav satura. Tas attieksies uz pilnīgi visiem!
Tāpēc es aicinu šo likumprojektu noraidīt, lai mēs nenonāktu
ārkārtīgi sarežģītā situācijā starptautiskajā zinātnē un lai mēs mūsu
zinātnes problēmas nerisinātu ar mehāniskā pieauguma palīdzību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Diemžēl tāda neliela putriņa ir sanākusi. It
kā jau mums ir pieņemts runāt pēc kārtas par katru priekšlikumu… 10.priekšlikums
tika atsaukts. It kā vajadzēja tagad runāt par 11.priekšlikumu, bet… (No zāles
dep. K.Leiškalns: „Ne 11., ne 12., ne 13.!”)
Sēdes vadītājs. Jārunā par 11. un 12.priekšlikumu.
J.Dobelis. 11.priekšlikums ir daļēji iestrādāts 12.priekšlikumā,
bet tas nenozīmē, ka par 11.priekšlikumu kāds vairs gribēs balsot. Lūk!
Līdz ar to faktiski tepat vien ir arī 13.priekšlikums. Tas tomēr
kompleksā ir… Labi, runāsim par to atsevišķi. Nav nekādas nozīmes par to tagad
strīdēties. Taču, ja paskatās uz visu kopumā, personīgi man liekas, ka vienīgais,
jēdzīgais risinājums, ja mēs gribam pieņemt šādu likumu, ir neatbalstīt ne 11., ne
12.priekšlikumu, atbalstīt 13.priekšlikumu. Līdz ar to mums paliek otrā lasījuma
redakcija – tur, kur ir runa par Ministru kabinetu… Jo visa šā likuma piebāšana ar
tiem pilsoņiem un nepilsoņiem… nu, tā ir diezgan nožēlojama, godīgi sakot. Es to
citādi nevaru izteikt. Ko jūs atkal velkat viņus tur iekšā! Kas tas par nepilsoni…
Un, ja viņš ir vēl kaut kāds zinātnieks, tad viņš ir riktīgs āmurgalva, ja viņš
nevar kļūt par pilsoni. Interesanti, kas tie tādi par ģēnijiem? Lūk! Tātad… Nu,
labi. Ja par 13.priekšlikumu jārunā atsevišķi, tad tā arī būs atsevišķa runa.
Nepalaidīšu jau garām.
Līdz ar to mans priekšlikums ir neatbalstīt ne 11.priekšlikumu, ne
12.priekšlikumu, saglabāt otrā lasījuma redakciju. Un, ja par 13.priekšlikumu būs
īpaša diskusija, tad es pie tā atgriezīšos, bet jau iepriekš saku, ka es to
atbalstīšu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Mēs par 13., un viss!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par 11. un
12.priekšlikumu.
Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Mēs labi zinām, ka laikā no 1974.gada līdz
1992.gadam Padomju Savienībā jeb PSRS tika izsniegta vesela virkne diezgan jocīgu
diplomu par disertācijām.
Viens no klasiskiem piemēriem ir staļinista Šarafa Rašidova no
Uzbekijas piemērs. Iedomājieties, – ja Padomju Savienības laikā varēja notikt
milzīgas afēras, piemēram, ar to pašu kokvilnu un tātad draugu būšana valstī bija
ļoti augstā līmenī, tad, es domāju, virkne disertāciju, kas tika aizstāvētas tajā
laikā tajās augstskolās, ir apšaubāmas.
Ļoti līdzīgi ir, starp citu, arī ar Patrisa Lumumbas PSRS Tautu
draudzības universitāti. Tajā universitātē diplomus ir ieguvuši, piemēram,
Zimbabves diktators Roberts Mugabe, Gviānas Republikas prezidents Barhiruto Jegedo,
Angolas, Zairas, Vjetnamas un daudzu citu totalitāro režīmu vadītāji.
Tagad klausieties tālāk uzmanīgi! Klausieties uzmanīgi! Ja,
teiksim, kāds Latvijā dzīvojošs gruzīns, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš ir
saņēmis šādu diplomu, vienalga, kurā augstskolā, – ja viņš Eiropas Kopienu
Tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegs prasību un uzvarēs, tad mums,
pastāvot kaut kādiem apstākļiem, iespējams, arī šādiem dīvainiem tipiņiem būs
jāsniedz šis akcepts. Tas faktiski nozīmē to! Man nu ir jautājums Izglītības un
zinātnes ministrijai: vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrija ir izvērtējusi,
vai tādā gadījumā, ja šāds process sanāktu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu vai
Eiropas Kopienu Tiesu, – vai tādā gadījumā mēs nebūsim radījuši milzīgu
precedentu, ko mūsu kolēģi no Eiropas Savienības nu nespētu saprast?
Un otra lieta, par kuru, man šķiet, arī, iespējams, šeit būtu
jārunā. Vai gadījumā izglītības un zinātnes ministres padomniecei Inārai
Ostrovskai šajā jautājumā nav īpašs viedoklis, jo, raugi, necik sen viņa diezgan
aktīvi lobēja atsevišķu Krievijas augstskolu filiāļu parādīšanos Latvijā, un es
pieļauju… Žēl, ka Rivžas kundzes nav klāt… Es gribētu viņai pajautāt, vai tas
kaut kādā mērā nav saistīts ar Ināras Ostrovskas aktivitātēm pagātnē un arī
šobrīd?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates.
Nākamā debatēs ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es uzskatu, ka visi
šie trīs priekšlikumi – 11., 12. un 13. – ir jāskata kompleksi. Un es atbalstu
Dobeļa kunga izteikto priekšlikumu, ka šajā gadījumā nebūtu atbalstāms 11. un 12.,
bet ir atbalstāms Šadurska kunga 13.priekšlikums.
Es neesmu par to varbūt pārliecināta no juridiskās tehnikas
viedokļa, jo šajā komisijā klāt nebiju, bet, manuprāt, tādā gadījumā spēkā
paliek otrajā lasījumā nobalsotais priekšlikums, ka šo kārtību regulē Ministru
kabineta noteikumi. Es tā to saprotu!
Bet tik un tā, kaut arī mēs nobalsosim „par” šo Šadurska kunga
priekšlikumu, vēl dažas problēmas netiks atrisinātas, jo Šadurska kunga
priekšlikums lielāko tiesu ir vērsts uz to, lai mēs nepielīdzinātu Latvijai klaji
naidīgas vai nelojālas disertācijas… Un tas jau nav atrisinājums! Man šeit ir
atsevišķi izkopēts, kādas tad ir bijušas tās tehniskās disertācijas… Nu,
piemēram, viena no disertācijām (es nesaukšu uzvārdus) ir bijusi šāda – „Par
traktoru izmantošanu Latvijas PSR kolhozos”. Vēl viena disertācija – „Rokas un
motorzāģu darba ražīgums skrajcirtēs”…
Saprotiet, lai zinātnieks varētu strādāt savā nozarē, viņa
darbībā nevar būt 20 gadu ilgs pārtraukums. Ticiet man! Zinātniekam tomēr visu laiku
ir jāseko līdzi literatūrai, viņam ir jāseko līdzi procesam, viņam jānodarbojas ar
pētījumiem… Tieši tāpat kā ārstam. Ja, piemēram, ķirurgs 20 gadus nav operējis,
šis ārsts vairs nevar operēt. Viņš ir zaudējis tieši savu kvalifikāciju. Un,
ticiet man, tieši tāpat ir arī šajā gadījumā. Ja zinātnieks 20, 25 vai 30 gadus
šajā jomā nav strādājis, tad tikai tādēļ, ka mums trūkst 400 vai pat, kā pa
radio teica, 4000 (es gan tam neticu!) doktoru, mums šādā veidā nevajadzētu
nodarboties ar zinātnes profanāciju. Es tiešām jūs aicinu apsvērt to, ko es teicu
pašā sākumā.
Lūdzu neatbalstīt šo 11. un 12., bet atbalstīt 13.priekšlikumu.
Manuprāt, tādā gadījumā parlamentam vajadzētu likumprojektu atdot Ministru
kabinetam, lai tas vēlreiz izvērtē visas šīs problēmas, par kurām mēs šodien
runājam.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Gribu apstiprināt kolēģes Čepānes kundzes
teikto: ja mēs šodien noraidīsim 11. un 12.priekšlikumu, tad spēkā paliek otrā
lasījuma redakcija, kurā ir teikts: „PSRS iegūta zinātniskā grāda
pielīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Kopā ar 13.priekšlikumu, kurš
uzliks ierobežojumus, kādi zinātniskie grādi nevar tikt pielīdzināti, mēs, protams,
būsim gandrīz sveikā tikuši cauri. Protams, labāk būtu bijis, ja mēs PSRS zinātņu
kandidātiem un doktoriem caur Latviju nebūtu pavēruši koridoru uz Eiropas zinātnes
telpu, tāda nu ir mūsu otrajā lasījumā nobalsotā redakcija… Tas būtu labākais
variants!
Kāpēc šis 12.priekšlikums nav pieņemams nekādā ziņā – ne no
loģikas, ne no juridiskā viedokļa? Es gribu savu domu argumentēt ar trim faktiem.
Argumentācija, kāpēc šis 12.priekšlikums ir vajadzīgs, bija
tāda, ka tiks novērsta diskriminācija, taču, manuprāt, šis 12.priekšlikums
diskrimināciju tikai palielina. Un, pirmkārt, te ir arī terminu kļūda. PSRS
Augstākā atestācijas komisija zinātniskos grādus nepiešķīra, bet tikai
apstiprināja.
Otrkārt. PSRS Ministru padomes Augstākā atestācijas komisija tika
izveidota tikai 1974.gadā, pārveidojot divas citas institūcijas. Pirms tam bija
atestācijas komisija pie Augstākās izglītības ministrijas un pie Profesionālās
izglītības ministrijas. Ko darīt ar tiem, kuri ir aizstāvējušies pirms tam? Ja mēs
ieliekam likumā šo robežšķirtni – šo 1974.gadu, tad, manuprāt, tā ir vēl
lielāka diskriminācija, nekā ir šobrīd.
Un treškārt. Ja mēs pielīdzinām grādus pēc pilsonības jeb pēc
Latvijas Republikā izdotās pases principa, tad tas ir vistīrākais vienlīdzības
pārkāpums, jo vienīgais kritērijs zinātniskā grāda piešķiršanai var būt pati
zinātne – pats darbs. Lai neiznāk tā, ka, no vilka bēgot, mēs šeit tiešām
iekrītam lāča nagos. Tāpēc es aicinu ar šādu priekšlikumu pieņemšanu
neapliecināt Saeimas juridisko mazspēju. Aicinu noraidīt gan 11., gan 12.priekšlikumu
un pēc tam pieņemt 13.priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Visvaldis Lācis, otro
reizi.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamie visi klātesošie! Es nācu runāt otro reizi pirmām
kārtām tādēļ, lai neradītu precedentu krievvalodīgām personām. Es teicu, ka es
pārtulkošu šo teikumu latviešu valodā. Un man tas ir jādara. Tātad disertācija,
kuru aizstāvēja 1896.gadā un kuru apstiprināja… Es pārteicos! Nē, kuru
aizstāvēja 1986.gadā un kura saucās „Latvijas Zemnieku savienības reakcionārā
būtība”, bet es vēlos vēl tālāk runāt par šiem jautājumiem. (Starpsauciens:
„Laba disertācija!”) Es vēlos vēl tālāk runāt par šiem jautājumiem.
Es sešus gadus nostrādāju par referentu Vissavienības
lauksaimniecības lopkopības fermu mehanizācijas birojā un pēc tam sešus gadus
strādāju Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūtā. Un es
brīdinu, ka viss minētais tā saucamajās sabiedriskajās zinātnēs, kur notika šīs
nejēdzības, nav vienīgās nejēdzības. Es minēšu konkrēti divus piemērus. Šoreiz
būs jāsauc arī uzvārdi.
Tātad es strādāju Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības
ekonomikas institūtā par referentu – iepazinos ar toreiz ienākošo ārzemju presi
angļu, vācu un zviedru valodā. Mani pie sevis izsauca šā institūta direktors
Stroganovs, kurš arī gribēja kļūt par zinātņu kandidātu un tāds arī kļuva. Es
ierados pie viņa, un nekādas kautrības no viņa puses nebija. Viņš izsauca ierindas
darbinieku Lāci un sacīja, ka viņš kaut kāda iemesla dēļ gribot aizstāvēt
disertāciju Minskā, nevis Rīgā. Un, lūk, man tika uzdots sastādīt sarakstu, kādi
ir atrodami baltkrievu zinātniskie darbi par kartupeļu audzēšanu, jo arī viņš
gribot aizstāvēt disertāciju par kartupeļu audzēšanu.
Tas vēl nebūtu nekas! Viņš acīmredzot nemācēja arī vācu
valodu, ko bija ierakstījis anketā, ka to prot. Un viņš lika man pārskatīt visu DDR
presi un atrast viņa disertācijai atbilstošas tēmas, uz kurām viņš arī vācu
valodā varētu atsaukties. Protams, es visu to izdarīju, un tas viss arī viņa
disertācijā ir redzams. Redziet, tātad nejēdzības bija arī dabaszinātnēs!
Otras nejēdzības piemērs. Hruščovs… Es arī tajā laikā jau
strādāju. Hruščovs aizbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm un sajūsminājās par
Karsta kunga kukurūzu un tās augstajām ražām. Un, kā jūs zināt, atbraucis
Latvijā, viņš lika visur stādīt kukurūzu un izspieda ārā āboliņu. Toreiz mūsu
institūtā bija kāds jauns uzņēmīgs zinātnieks, kurš saprata, ka ir pienācis viņa
laiks. Es viņam neko nepārmetu. Viņš bija leģionārs, tāpēc bija atstumts nost.
Viņš Zinātniskajā padomē veikli iesniedza priekšlikumu ar lūgumu izdalīt viņam un
finansēt zināmu skaitu izmēģinājuma lauciņu, tas ir, zināmu skaitu hektāru, jo
viņš, lūk, pētīšot to, ka kukurūza ir visizdevīgākā, varētu teikt, lopbarības
kultūra Latvijā. Protams, institūtā visi nobijušies klusēja. Un tā leģionāram
tūlīt piešķīra attiecīgo finansējumu un visus lauciņus. Šis cilvēks, kas nebūt
nav dumjš, vēlāk aizstāvēja habilitētā doktora disertāciju un…
Sēdes vadītājs. Lāča kungs, laiks!
V.Lācis. …veiksmīgi viena gada laikā uzrakstīja disertāciju, ka
kukurūza ir visieteicamākā Latvijas lauksaimniecības kultūra. Mums ir jābūt
uzmanīgiem, un tāpēc visur, kur parādās šie mēģinājumi pielīdzināt un kur
apgalvo, ka tur ir arī kaut kas labs iekšā… Es esmu „pret”, un es atbalstu
deputāta Kārļa Šadurska ierosinājumu – 13.priekšlikumu, tāpēc ka, manā
skatījumā, tas ir vistālāk ejošais, vislabākais minētais pants.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jakovs Pliners. (Starpsauciens:
„Pietiek!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Ļoti interesanti bija vērot, atvainojiet, jūsu
liekulību un divkosību. Ja mēs pieņemtu jūsu pieeju šinī jautājumā, tad mums
visiem vajadzētu nolikt vidusskolas atestātus. Jūs visi esat mācījušies PSRS –
tie, kam ir 40 gadu un vairāk. Jūs visi mācījāties un kārtojāt eksāmenu PSRS
vēsturē, civilzinībās. Mums visiem vajadzētu nolikt augstskolas diplomu, jo tie, kam
ir 40 gadu un vairāk, mācījās PSKP vēsturi, kārtoja eksāmenu, turklāt laikam vēl
uz „4” un „5” (vismaz daudzi, kuri nav muļķi)… Mēs mācījāmies marksistiski
ļeņinisko filozofiju, mēs mācījāmies zinātnisko komunismu. Tas toreiz bija
augstskolu programmā. Mācījāmies, kārtojām eksāmenus… Es nezinu – ja kāds no
jums būtu protestējis, tad viņam nebūtu augstskolas diploma.
Un tagad mēs jau runājam par kandidāta un doktora grādiem. Jūs to
zināt, un arī šeit runāja par to, ka Lietuvā un Igaunijā tos pielīdzināja –
miers un Dievs! Punkts! Un viņi šo problēmu jau sen ir aizmirsuši. Mēs aizgājām pa
citu ceļu. Notika nostrifikācijas process, un es varētu šodien vismaz piecus
zinātniekus nosaukt, kuri, kā viņi paši raksta autobiogrāfijās, „padomju laikos
pasniedzu sabiedriskās zinības”. Tā viņi raksta! Bet viņi pasniedza PSKP vēsturi,
to pašu zinātnisko komunismu un to pašu marksistiski ļeņinisko filozofiju un
sociālisma politekonomiju. Savukārt šodien viņi lasa lekcijas politoloģijā,
ekonomikā un daudzās citās nozarēs. Viņi aizgāja pie saviem draugiem, tur
„troikas” novērtēja – veica šo nostrifikāciju…
Labi! Viens otrs tomēr „neizgāja cauri” vai neiesniedza
dokumentus. Es zinu tādu profesoru Daugavpilī. Viņam toreiz bija 70 gadu, bet
kandidāta un doktora disertācija viņam bija par partijas vēsturi un tamlīdzīgām
lietām, tomēr pēc diviem gadiem viņš visu nokārtoja no jauna. Atkārtoju, ka es
runāju ne jau tikai par šo cilvēku… Agrāk viņš bija ateists, šodien viņš ir
kļuvis par teistu. Un viss veicas šodien šim cilvēkam… Viņš ir arī profesors, 83
gadi. Viņš bija vēstures doktors un arī šodien ir vēstures doktors un veiksmīgi –
veiksmīgi, paldies Dievam! – vēl strādā. Viņš ir ļoti gudrs cilvēks. Raksta arī
grāmatas, un tā tālāk.
Tātad tagad ir runa nevis par nostrifikāciju, bet, kā Lāča kungs
teica, par pielīdzināšanu. Latvijā diemžēl trūkst cilvēku ar doktora grādu.
Vienam otram amatam, pieņemsim, ir kvalifikācijas raksturojumi, ka vecākajam
zinātniskajam līdzstrādniekam, laboratorijas vadītājam vai vecākajam obligāti
jābūt zinātņu doktoram. Šo doktoru diemžēl trūkst. Mums katru gadu, lai saglabātu
līdzsvaru, ir jāsagatavo vismaz 300, bet mēs nesen gatavojām ap 100. Tagad ir drusciņ
vairāk – 120-130 doktoru. Šā doktoru, zinātnieku, profesoru korpusa vidējais
vecums ir gandrīz 60 gadu, bet šā vai tā šiem cilvēkiem, kurus pielīdzinās,
neizsniegs jaunu Latvijas zinātņu doktora diplomu. Tas netiek plānots. Vienīgais, kas
tiek plānots… Ā, ja viņš ir godīgs cilvēks, tad viņš pat nedrīkst parakstīties
„ķīmijas zinātņu doktors”. Viņš bija padomju kandidāts vai doktors. Ja es esmu
institūta vadītājs, ja manā institūtā ir vakanta vieta, kur nepieciešams doktora
grāds, un ja man piesakās viens vai otrs padomju laika zinātņu kandidāts vai doktors,
tad vienīgā iespēja ir tāda, ka viņiem ir tiesības piedalīties konkursā, un, ja es
vai konkursa komisija saprot, ka viņš vairs nav nekāds zinātnieks, kā šeit
runāja… Jā, arī es domāju tāpat – ja cilvēks piecus gadus nav nodarbojies ar
zinātni, tad nokavēto ir ļoti grūti panākt, ir ļoti grūti atgriezties. To varbūt
spēj atsevišķi sevišķi talantīgi cilvēki, kuri kādreiz aizgāja no zinātnes, lai
barotu bērnus vai mazbērnus. Taču 1990.gadu sākumā tika likvidēti zinātniskās
pētniecības institūti pie lielajām rūpnīcām. Tādi bija! Un arī tur strādāja
zinātņu kandidāti un doktori. Taču daudzi no viņiem pēc tam aizgāja strādāt
tirgū par 2 latiem dienā, un tā tālāk. Viens otrs no viņiem ir spējīgs, un viņš
šodien grib atgriezties zinātnē. Tad kāpēc mēs nevarētu viņam dot šo principiālo
iespēju?
Mēs, no vienas puses… Ābiķa kungs par to jau šeit runāja…
Tātad, noraidīdams Druvietes kundzes priekšlikumu – starp citu, ne sliktu
priekšlikumu -, kur runa bija par bezalgas atvaļinājumu zinātniekiem un
doktorantiem, Ābiķa kungs atsaucās uz to, ka komisijā viņi esot sprieduši, ka pie
viņiem esot bijuši zinātnieki, un tā tālāk, un tā joprojām, tomēr viņi esot
nolēmuši to noraidīt.
Taču šodien mēs vairs nerunājam par to, ka pie mums bija Latvijas
Zinātņu akadēmijas prezidents, zinātnieki un ministrijas ierēdņi un ka viņi visi
lūdza atbalstīt šo 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Un visi viņi arī
neiebilda pret to, ka mēs atbalstītu 13.priekšlikumu.
Pirmkārt, Šadurska kunga priekšlikums nav konkrēts. Otrkārt, ja
cilvēks kādreiz ir aizstāvējis savu kandidāta vai doktora disertāciju, pamatojoties
uz marksismu, kā te rakstīts – „uz marksismu-ļeņinismu”. Bet, atvainojiet! Arī
daudzi ekonomisti, aizstāvot savu disertāciju, balstījās uz… viņi piemin to vai
izmanto…
Sēdes vadītājs. Godātais deputāt, cik vēl laika jums vajadzēs?
J.Pliners. Es tūlīt pabeigšu! Tātad es aicinu atbalstīt
atbildīgās komisijas lēmumu, kuru ir atbalstījuši arī zinātnieki un ierēdņi. Un
vakar, kad bez kaut kādas garas apspriešanas Šadurska kungs palūdza, pārējie
deputāti teica: „Jā, mūsu frakcijās ir grūti!” Zinātnieku klāt nebija, un
deputāti nolēma citādi. Bet pēc tam vakar pat televīzijā laikam Kučinska kungs
sacīja: „Kā teica – tā būs!” Tomēr tas nav pareizi, tas nav godīgi, un mums
būtu vērts ieklausīties atbildīgās komisijas vairākuma lēmumā un zinātnieku
lūgumā un atbalstīt šos priekšlikumus tā, kā to ir izlēmusi atbildīgā komisija.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis, otro
reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mēs atkal liekam kopā veselus trīs
priekšlikumus. Nu labi, lai tā būtu!
Plinera kungs nupat skaidri nodemonstrēja izcilu demagoģiju. Viņš
principu pārvērta par absurdu! Viņš salīdzināja cilvēku, kas vienkārši
mācījās, ieguva zināšanas, un bija pat tā saucamā obligātā vidējā izglītība,
kā jūs to atceraties, ar tādu līdēju, kas brīvprātīgi centās pielabināties
valdošajai iekārtai, – lai gan tās ir divas nesalīdzināmas lietas.
Es varu lasīt tādu grāmatu, kāda man patīk. Es varu lasīt
marksisma-ļeņinisma pamatus un arī Mein Kampf. Es abas divas esmu lasījis, un
nekas briesmīgs tas nav!
Taču šajās disertācijās brīvprātīgi slavina totalitāro
režīmu un tā ideoloģiju, slavina okupācijas laika ideoloģiju, noniecina Latvijas
Republikas neatkarību, noniecina Latvijas Republiku kā valsti. Kā šīs divas lietas
var salīdzināt? To var darīt tikai tāds, kas pats okupācijas laikā tur ir darbojies.
Un tikai tāds to var izdarīt! Lūk! Tās ir nesalīdzināmas lietas!
Bet es tomēr domāju, ka par 13.priekšlikumu vajadzēja rīkot
atsevišķas debates. Mēs patlaban esam tikuši līdz 11. un 12.priekšlikumam.
Atkārtoju vēlreiz: balsosim, kā vajadzēs, bet es balsošu
„pret” abiem šiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, par 11.
un par 12.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz nerunājam par
13.priekšlikumu, bet, lai jums būtu vieglāk to atbalstīt, es gribu pateikt, ka
atbildīgā komisija atbalsta 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu.
Un tagad vēlreiz pavisam īsi par būtību… (No zāles
izsaucieni: ”Nevajag! Nevajag!”) Komisijas vārdā pavisam īsi par būtību.
Mēs saprotam, ka jūs vēlaties panākt mūsu zinātnieku rindu
tīrību par katru cenu, bet, cienījamie kolēģi, vai jūs tiešām domājat, ka mūsu
zinātņu institūtos, ka mūsu augstskolās strādā cilvēki, kuri tagad ņems un visus
viltus zinātniekus pieņems darbā? (Starpsauciens: „Pareizi!”) Neatbalstīdami
šo priekšlikumu, mēs izsakām neuzticību… (Starpsauciens: „Sauc uzvārdus!”) es
vēlreiz atkārtoju, pirmām kārtām Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ekmaņa
kungam… („Jā!”) akadēmiķim Grēnam… („Jā!”) Latvijas Rektoru
padomes priekšsēdētājai Volkovai („Jā!”) un augstskolu rektoriem, arī
lielākajai mūsu augstskolai – Universitātei, un tā tālāk.
Es vēlreiz atkārtoju, ka šo lietu tādā veidā lūdz risināt mūsu
izcilākie zinātnieki, tāpēc ka pretējā gadījumā zinātnieku trūkuma dēļ viņi
šodien ir spiesti aicināt darbā zinātniekus no Ukrainas vai no Moldovas. Viņi kādu
no cittautiešiem varbūt varētu arī neuzaicināt, ja kāds Latvijas vietējais
zinātnieks, kurš varbūt pēdējos desmit gadus ir strādājis biznesā, šobrīd būtu
pārdomājis un varētu nākt un strādāt Latvijas zinātnē.
Jā, es saprotu… Jūs vēlreiz gribat cīnīties par rindu tīrību,
bet tādā veidā jūs izsakāt neuzticību, manuprāt, mūsu zinātnes pīlāriem.
Es aicinu atbalstīt 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs skatīsim abus
priekšlikumus pēc kārtas, jo bija ierosinājums balsot gan par 11., gan par
12.priekšlikumu. Bija! Un tāpēc tagad balsosim… Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Un tagad balsosim par 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 29, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kā jau es jūs tiku informējis,
tā kā Kārlis Šadurskis atsauca savu priekšlikumu – 10.priekšlikumu – un mēs
esam atbalstījuši 12.priekšlikumu, tiem zinātniekiem, kas pārstāv dabas zinātnes,
nebūs vairs atkārtoti jāaizstāv sava disertācija. Savukārt 13.priekšlikumā Kārlis
Šadurskis ierosina, ka tiem, kas, kā šeit ir rakstīts, ir ieguvuši zinātnisko
grādu, pamatojoties uz darbu marsksismā-ļeņinismā un tā tālāk, – ka tiem tomēr
tas būtu jādara. Un komisija, es atgādinu, savu sākotnējo lēmumu šajā sakarā ir
mainījusi un aicina atbalstīt šo priekšlikumu.
Aicinu neuzsākt debates un atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Pēc Saeimas balsojuma par iepriekšējo priekšlikumu es tiešām
gribētu redzēt, kā Ābiķa kungs aizstāvēsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo
tiesvedības būs ļoti daudz šajā sakarā. Tā ir vislielākā muļķība, ko mēs esam
izdarījuši, un mums ir tikai viens vienīgs veids, kā mēs to varam labot, – proti,
balsot pret šo likumprojektu kopumā.
Tagad par 13.priekšlikumu. Protams, 13.priekšlikums ir zināms
filtrs, jo tā saturs ir šāds: nav atļauts doktora zinātniskajam grādam pielīdzināt
PSRS iegūto zinātnisko grādu, kas iegūts, pamatojoties uz darbu
marksismā-ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, PSKP vēsturē, zinātniskajā
ateismā, padomju tiesībās, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētikā, kā arī
darbu, kurā slavināta totalitāra ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts
Latvijas Republikas valstiskums. Protams, zināms filtrs tas ir! Tas varbūt nofiltrēs
tādas disertācijas kā „Strādnieku kustība buržuāziskajā Latvijā”,
„Latviešu strēlnieki cīņā par Padomju Latviju”, „Par darba ražīgumu Latvijas
PSR sovhozos staļiniskajā piecgadē” un tā tālāk.
Taču, godātie kolēģi, es gribu, pirmkārt, uzsvērt, ka ne
izglītības un zinātnes ministre, ne Ministru prezidents nav spējuši sniegt pilnīgi
nekādu atbildi par to, vai darbs ļeņinisma, zinātniskā komunisma, ateisma un PSKP
slavināšanā ir atzīstams par zinātnisku. 12.jūnijā, apspriežot jautājumu
komisijā, ministre Rivža pat nenoliedza, ka, iespējams, tiks atzīti par zinātniskiem
darbiem tie, kas sarakstīti NKVD, tas ir, Iekšlietu tautas komisariāta, vai Valsts
drošības komitejas darbības jomās. Un, godātie kolēģi, tās bija tā saucamās
tehniskās disertācijas.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savukārt raksta, ka jautājums
par to, vai PSKP slavināšana ir zinātne, būtu atbildams pēc ilgas analīzes un
diskusijām.
Otrkārt. Mums jāatceras, ka mums nav nekāda starptautiski tiesiska
pienākuma atzīt okupācijas ideoloģiju par zinātni. Nav! Pat atzītākais eksperts –
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs profesors Rauhvargers – 5.jūnijā
komisijas sēdē atzina, ka par jautājumu, vai Lisabonas konvencija vispār attiecas uz
PSRS laikā piešķirtajiem zinātniskajiem grādiem, varētu diskutēt. (Starpsauciens:
„Vai reliģija ir zinātne?”)
Treškārt. Šī iniciatīva ir rūpīgi jāizvērtē līdz ar
mēģinājumu atjaunot krievu valodu valsts augstskolās, ko paredz bēdīgi slavenais
ministres Rivžas un parlamentārās sekretāres Koķes balstītais Augstākās
izglītības likuma projekts. Tajā, pretēji valodnieku atbalstītajam zinātniski
pamatotajam principam – ieviest bilingvismu un Eiropas Savienības oficiālo valodu
prioritāti augstākajā izglītībā -, parādās norma – lūdzu, ieklausieties,
kolēģi! – parādās norma, kas pieļauj jebkuras svešvalodas, piemēram, krievu
valodas, lietojumu augstākajā izglītībā valsts augstskolās. Vēlme nekritiski atzīt
jebkuru komunistiskās ideoloģijas slavinātāju par doktoru, šķiet, ir jāskata arī
šajā kontekstā.
Ceturtkārt. Gan vispāratzīta tiesību teorija, gan likums nosaka, ka
tiesa jāspriež atbilstoši likumam, vispārējiem tiesību principiem un zinātniskajām
atziņām. Ja disertāciju, kurā teikts, ka Latvijas okupācija neesot notikusi,
atzīstam par zinātnisku un ja par zinātnisku atzīstam arī disertāciju „Satversmes
buržuāziski reakcionārā daba” (es citēju virsrakstu), tad rodas jautājums: kā
Satversmes tiesai jāspriež par robežlīgumu? Vai tai jāspriež atbilstoši izpratnei,
ka Satversme ir fašistiski reakcionāra un kaitīga darba tautas interesēm?
Vislielākais kuriozs laikam ir tas, ka šīs disertācijas autors savulaik pats ir
pretendējis uz Satversmes tiesas tiesneša amatu.
Godātie kolēģi, mums ir iespēja novērst staļiniskā
totalitārisma atzīšanu par zinātni, un patiesībā šis ir valsts drošības
jautājums. Protams, 13.priekšlikums dod varbūt kaut kādu nelielu labumu, bet
kopumā… kolēģi, es jūs aicinu beigās noraidīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka praktiski būs
sarežģīti šo priekšlikumu īstenot, mīļā miera labad es aicinu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.
– deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 14. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 14. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 15. – deputāta Šadurska priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts. Taču es gribu piebilst, ka sakarā ar to, ka mēs nobalsojām par
13.priekšlikumu, 16.priekšlikumā minētā panta sestā daļa kļūst par septīto
daļu. Es gribu, lai to atzīmē stenogrammā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
atzinumiem par 15. un 16.priekšlikumu un ņem vērā referenta ziņoto par numerācijas
maiņu.
Dz.Ābiķis. 17. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums, 19. –
Juridiskā biroja priekšlikums, 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums un 21. –
Juridiskā biroja priekšlikums. Tie attiecas uz 13.pantu un ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 18., 19., 20. un
21.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 22. – deputātes Druvietes priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte
Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Pirms pievēršanās konkrētajam pantam gribu
tomēr izteikt nožēlu par to, kas nupat notika Saeimā. Mēs nedrīkstējām atbalstīt
šādu atbildīgās komisijas ieteiktu likumprojekta redakciju. Ļoti žēl, ka gan
likumprojekta iesniedzēji, gan pieņēmēji ir spēruši šādu kļūdainu soli, par ko
mēs vēlāk maksāsim ļoti dārgi tiešā un pārnestā nozīmē.
Tagad par 22.priekšlikumu. Tas skar zinātniskās darbības
veicināšanu valsts pārvaldē, jo mums ir jāpanāk, lai valsts amatpersonas un valsts
dienestā strādājošie varētu saņemt mācību atvaļinājumu promocijas darba
izstrādei. Ja tas tā nav, tad būtiski tiek pārkāptas viņu cilvēktiesības – gan
Satversmes 113.pantā noteiktā zinātniskās darbības brīvība, gan arī Starptautiskā
pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7.panta „d”
apakšpunktā noteiktās normas. Arī Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa
faktiski netiek īstenota.
Ir precedents. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 3.maija lēmumu lietā SKA-311 ir nepamatoti
noteikts, ka valsts ierēdņiem nepienākas atvaļinājums disertācijas rakstīšanai.
Šis ir viens izolēts gadījums, bet tas ir precedents. Tātad turpmāk desmitiem un,
iespējams, simtiem valsts ierēdņu šādu atvaļinājumu nesaņems. Tas ir gan
cilvēktiesību pārkāpums, gan arī absurds pēc būtības. Valsts, kura deklarē, ka
tiesības veikt zinātnisko darbību ir vienlīdzīgas neatkarīgi no dienesta stāvokļa
un citiem apstākļiem, un valsts, kura atzīst, ka prioritāte ir zinātne un
investīcijas zinātnē, traucē jaunajiem doktorantiem izstrādāt promocijas darbu
tieši tādēļ, ka viņi veic atbildīgu darbu valsts pārvaldē kā ierēdņi!
Cienījamie kolēģi! Šādu juridisku paradoksu un cilvēktiesību
pārkāpumu mēs varam labot vienīgi tā – Zinātniskās darbības likumā nosakot, ka
jāpiešķir apmaksāts papildu atvaļinājums reizi gadā zinātniskās darbības
veikšanai.
Aicinu atbalstīt izglītotu valsts pārvaldi – ne tikai vārdos, bet
arī darbos!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 22. – deputātes
Inas Druvietes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 7, atturas – 31.
Godātie kolēģi! Es atgādinu: mēs neesam lēmumu pieņēmuši, mēs
balsosim par šo priekšlikumu vēlreiz. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
22. – deputātes Inas Druvietes priekšlikumu! (Starpsauciens: „„Pret” ir
jābalso!”) Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 11, atturas – 32.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 23. un 24. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji
atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 26.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 25. un
26.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 27. un 28. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 27. un 28.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 29. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Tatjanas Koķes priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 31. un 32. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Koķes kundzes priekšlikumi – ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 31. un 32.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Arī 33.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī atzinumam par
33.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 34. un 35. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir
atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 34. un
35.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 36., 37. un 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumi
– ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 36., 37. un
38.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 40. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi! Priekšlikums paredz, ka Latvijai 2010.gadā jāatvēl
zinātnei un augstākajai izglītībai kopumā trīs procenti no iekšzemes kopprodukta.
Pirmkārt. Saskaņā ar Eiropas tradīciju jau kopš Humbolta laikiem
augstskolas studijas un zinātniskā pētniecība ir vienotas. Latvijā tās sašķēla
tikai staļiniskā režīma lēmumi par pētniecības kā militāri rūpnieciskā
kompleksa sastāvdaļas nošķiršanu.
Tā ka nevietā ir apgalvojumi, ka šis neesot īstais likums, kur to
noteikt. Ar Boloņas deklarāciju ir uzsākts starpvaldību process ar mērķi līdz
2010.gadam izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu, un tā strauji integrējas ar
Eiropas pētniecības telpu.
Tā mums ir kaitīga tradīcija: „Jā, labs priekšlikums, bet – ne
šeit, tam jābūt citā likumā.” Taču šāds cits likums nekad netiek pieņemts,
tāds brīdis nekad nepienāk.
Otrkārt. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.panta pirmā daļa
paredz, ka Savienības mērķu sasniegšanas labad jāveicina kvalitatīva izglītība.
Būtisku finansējuma palielinājumu, lai radītu uz zināšanām balstītu sabiedrību,
uzskata par neaizstājamu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā, ņemot vērā
universitāšu būtisko nozīmi pētniecībā Eiropā, kā arī ievērojot šo uzdevumu
– līdz 2010.gadam trīs simtdaļas jeb trīs procentus no iekšzemes kopprodukta
investēt zinātniskajā darbībā – zinātnē, pētniecībā un inovācijās.
Eiropas Savienības mērķis, kas noteikts Eiropas Komisijas 2006.gada
10.maija komunikē, ir – no 2010.gada ik gadu atvēlēt augstākajai izglītībai vismaz
divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Atbilstīgi Progresa ziņojumam par Lisabonas
stratēģijas īstenošanas gaitu šāds ieguldījums attaisnojas, veicina ekonomikas
izaugsmi un mazina inflāciju. Uz to norāda, piemēram, arī Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas atklāj, ka augstākās
izglītības iegūšanā ieguldītie līdzekļi atmaksājas vairāk nekā reālās
procentu likmes. Tātad tās ir investīcijas, kas ātri un labi atmaksājas.
Treškārt. 1990.gada 4.maijā, pievienojoties Starptautiskajam paktam
par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Latvijas Republika ir
atbilstoši šā pakta 13.panta otrās daļas „c” apakšpunktam apņēmusies ar visiem
pieņemamajiem līdzekļiem un it īpaši ar pakāpenisku bezmaksas augstākās
izglītības ieviešanu padarīt augstāko izglītību pieejamu visiem.
Divi procenti kopā ar Lisabonas stratēģijas izpildei noteikto
Barselonas kritēriju – vienu procentu zinātniskajai darbībai – veido trīs
procentus no iekšzemes kopprodukta.
Uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanas neatliekamību
acīmredzot ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas vairākums nesaprot. Taču mums, kolēģi, ir lieliska iespēja to
saprast un noteikt finansējumu likumā, jo šā vai tā 2010.gadā mūsu valstij
saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām būs mūsu budžetā jāatvēl kopumā
šie trīs procenti augstākajai izglītībai un zinātnei.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – par 40.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr atbalstīt
komisijas viedokli un noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 40.
– deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 4, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam, taču mēs
esam saņēmuši deputātu Kučinska, Rubeža, Ārberga, Klauža, Krastiņa un citu
deputātu priekšlikumu… desmit deputātu priekšlikumu: „Lūdzam šodienas
darba kārtību izskatīt bez pārtraukuma, līdz pēdējā dienas kārtības punkta
izskatīšanai.”
(Starpsauciens: „Balsot!”)
Tā kā zālē, kā es redzu, ir dažādi viedokļi, mums būs
jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai darbs tiek turpināts
bez pārtraukuma. Tātad balsosim par desmit deputātu ierosinājumu turpināt darbu bez
pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 10.
Izziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atsākam darbu.
Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu
„Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” trešajā lasījumā.
Šobrīd mēs jau esam izskatījuši 40 priekšlikumus.
Turpinām izskatīt priekšlikumus. Nākamais – 41.priekšlikums.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
41. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 41. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 32, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 43. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts
un iekļauts atbildīgās komisijas 46.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 45. un 46.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un
iekļauts atbildīgās komisijas 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 48. un 49.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 52. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 52. un 53.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis. 54. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 54. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Par balsošanas motīviem? Godātie kolēģi, es
tagad mēģinu noskaidrot, par ko deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies debatēs.
Dz.Ābiķis. Priekšlikums jau ir atbalstīts, ko tur vairs
pieteikties? (Starpsauciens: „Kārli, pasaki!”)
Sēdes vadītājs. Par 56.priekšlikumu? Deputāts Kārlis Šadurskis
grib debatēt par 56. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es vēlos atbalstīt šo 56.priekšlikumu, kurā ir
noteikts, ka likums stājas spēkā šā gada 20.jūlijā. Taču manas uzstāšanās
galvenais mērķis bija izstāstīt jums šo ļoti svarīgo ziņu tajā laikā, kamēr
piecu deputātu parakstīts iesniegums ir ceļā līdz sēdes vadītājam, bet šobrīd es
redzu, ka tas jau ir sēdes vadītājam rokās. Un es domāju, ka tagad mums būtu īstais
laiks balsot par šo piecu deputātu izteikto priekšlikumu. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad pret 56.priekšlikumu
nekādu iebildumu nav. Un tagad es informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis piecu
deputātu: Kariņa, Āboltiņas, Druvietes, Šadurska un Repšes priekšlikumu:
„Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzam izdarīt pārbalsošanu
par Zinātniskās darbības likumam iesniegto 12.priekšlikumu, jo balsojumā
nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti.”
Godātie kolēģi, viens var runāt „par” pārbalsošanu, viens –
„pret”. Neviens pieteicies nav. Vai deputāti piekrīt pārbalsošanai? (Starpsaucieni:
„Jā!… Nē!”) Vismaz viens deputāts nepiekrīt pārbalsošanai, līdz ar to
mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim šim likumam iesniegto 12.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vispirms mēs balsosim par to, vai notiks
pārbalsošana par 12.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 4. Deputāti noraida pārbalsošanas nepieciešamību.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un mēs atgriežamies pie
šā likumprojekta galīgā balsojuma. Tātad mums ir jābalso par šā likumprojekta
pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 154/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 21, atturas – 9. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu zinātnei!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs ķeramies pie nākamā
darba kārtības punkta, informēju jūs, ka mēs esam saņēmuši desmit deputātu:
Kučinska, Rubeža, Porieša un citu deputātu iesniegumu: „Lūdzam pārcelt šodienas
darba kārtības punkta – likumprojekta „Grozījumi Administratīvi teritoriālās
reformas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā un izskatīt to
ātrāk – tūlīt pēc likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.”
Tātad pēc 18.punkta.
Godātie kolēģi, ja mēs piekrītam šim priekšlikumam, tad tagad
mums ir jāizskata šis darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Administratīvi teritoriālās reformas likumā”.
Godātie kolēģi, mums vispirms ir jāskata darba kārtības 18.punkts
– likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma
tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, bet pēc tam izskatīsim
grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Nav. Godātie kolēģi, darba kārtība ir mainīta.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu
zemesgrāmatās””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1122A – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās””.
1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 4. un 5.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Arī 8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un
iekļauts nākamajā – 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 7., 8. un 9.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 11. un 12.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. Tātad 12.priekšlikums – atbalstīts.
13.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā –
14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 13. un 14.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 15.priekšlikums – arī daļēji atbalstīts un
iekļauts nākamajā – 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 15. un 16.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 17.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 18. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 17. un 18.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 19.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 20.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 21.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas
secinājumiem.
V.Stepaņenko. 22.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Tāpat arī 23.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 24. – jau atbalstītajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 22., 23. un 24.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 25.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 26.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 27.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 28. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 27. un 28.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 29.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 30. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 29. un 30.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 31., kā arī 32.priekšlikums – abi ir atbalstīti
daļēji un iekļauti nākamajā – 33. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumiem par 31., 32. un
33.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 34.priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. Arī 35.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 36.priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 37.priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 38.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 38.priekšlikums – atbalstīts. Deputāti
piekrīt.
V.Stepaņenko. 39.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 40.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 41.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 42.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. 43.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 44. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 43. un 44.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 45.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 46. – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā –
47.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 46. un 47.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 48.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 49.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
nākamajā – 50.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 49. un 50.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 51.priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 51.priekšlikumam.
V.Stepaņenko. 52.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
V.Stepaņenko. 53. un arī 54.priekšlikums – abi ir atbalstīti
daļēji un iekļauti nākamajā – 55.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 53., 54. un 55.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 56.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
57. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 56. un 57.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 58.priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli
precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atzinumam par 58.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 59.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. Un pēdējais – Juridiskās komisijas 60.priekšlikums
– ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to
lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 155/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Mēs vēl esam saņēmuši Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja parakstītu komisijas priekšlikumu, kurā komisija lūdz izdarīt
izsludinātajā šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas – darba kārtības
49.punktu, tas ir, likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”, kura reģistrācijas numurs ir 385/Lp9, izskatīt kā darba kārtības
19.punktu – tūlīt pēc likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””
izskatīšanas.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputāti
prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības
grozījumu, par kuru es jūs nupat informēju! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 22, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir mainīta.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”.
Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Māris Krastiņš.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas
iesniegti likumprojekta „Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”
otrajam lasījumam.
Komisija 1.priekšlikumu ir nolēmusi neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai… Prasa tomēr
balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 5, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Krastiņš. 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
2.priekšlikumu.
M.Krastiņš. 3.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts
4.priekšlikumā, ko ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 3. un
4.priekšlikumu.
M.Krastiņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu
galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.priekšlikumam.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti…
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 375/Lp9, pieņemšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu! Juridiskā
komisija vienbalsīgi savā sēdē vienojās par to, ka šim likumprojektam būtu ejams
steidzamības ceļš.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 385/Lp9, atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par
steidzamu.
Tagad, lūdzu, jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
M.Segliņš. Jā, lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Mums ir jāatklāj debates.
Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tā nav tehniska kļūda…
Tas ir pārāk svarīgs jautājums, kas var salauzt to trauslo līdzsvaru starp latviešu
un krievu kopienu, kas izveidojies šobrīd. Jo ir runa par Valsts valodas centra pilnvaru
nepamatotu paplašināšanu. Jāņem vērā, ka tas nav pirmais šāds esošās valdības
solis. Krasi ir palielinājies Valsts valodas centra finansējums, valsts valodas
inspektoru skaits, kā arī tādu gadījumu skaits, kuros cilvēki ir tikuši pakļauti
nepamatotām pārbaudēm. Mēs esam pret 1990.gadu „valodas inkvizīcijas” laika
atkārtošanos. Sakarā ar to mēs uzdevām tieslietu ministram Bērziņa kungam
jautājumu par Valsts valodas centra finansējuma divkāršošanu, uz kuru mēs diemžēl
nesaņēmām nekādu skaidru atbildi. Mēs nesaņēmām atbildi uz jautājumu, kāpēc
2007.gadā ir kļuvis nepieciešams tik krasi palielināt Valsts valodas centra
finansējumu un divkāršot šā centra inspektoru skaitu. Tas ir jautājums, kas ir
cieši saistīts arī ar citu Valsts valodas centra pilnvaru palielināšanu.
Vai tas ir saistīts ar to, ka valsts valodas lietošana valstī ir
samazinājusies un valsts valoda sastop lielu pretestību, un ir negribēšana to lietot,
kā apgalvo Valsts valodas centra direktors? Mēs nesaņēmām nekādu atbildi arī uz šo
jautājumu.
Es gribētu pievērst Saeimas un arī sabiedrības uzmanību tam
faktam, ka saskaņā ar Valsts valodas centra nolikumu ir vismaz septiņi šīs iestādes
darbības virzieni un ka tikai viens no tiem ir saistīts ar funkcijām, kuras izpilda
valsts valodas inspektori, un ka tikai šis virziens ir nodrošināts ar papildu
līdzekļiem, bet pārējām sešām jomām, teiksim, tādām kā valsts valodas
stratēģija un atbalsta politikas izveidošana, neviens santīms nav iedalīts. Tas pats
sakāms arī par dialoga attīstību starp kultūrvides speciālistiem, pašvaldībām un
iedzīvotājiem. Latviskās kultūrvides sakārtošanas problēmas apzināšanai –
neviena santīma! Tikai ķert un sodīt! Tā ir visa valsts politika valsts valodas jomā.
Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi, un esam gatavi pretoties šai politikai, kas neveicina
sabiedrisko integrāciju. Vienīgā saprātīgā atbilde ministra sacerētajā četru
lappušu garajā tekstā skan šādi: „Vēlos izteikt pateicību par jūsu izrādīto
interesi valsts valodas politikas attīstībā, kas godprātīgi atbilst jūsu dotajam
solījumam, stājoties deputāta amatā, aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts
valodu, un ceru uz turpmāku sadarbību.” (Starpsaucieni: „Pietiek! Laiks!”)
Paldies ministra kungam. Taču šī Valsts valodas centra pilnvaru
palielināšana – tie tomēr nav jociņi! Un sakarā ar to, pēc mūsu uzskata, ir
nepieciešams atlikt šā likumprojekta pieņemšanu un izpētīt situāciju attiecībā
uz to, kā darbojas pārējie 10 panti, kuri paredz atbildību valsts valodas jomā.
Sakarā ar to PCTVL frakcija aicina neatbalstīt šo likumprojektu vai
vismaz izskatīt to kādu prātīgu termiņu ietvaros.
Aicinu balsot „pret”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 385/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimā.
M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.jūnijā
pulksten 16.05.
Sēdes vadītājs. Pulksten 16.05 šodien. Un izskatīšana –
šīsdienas sēdē?
M.Segliņš. Jā, 21.jūnijā.
Sēdes vadītājs. 21.jūnijā. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Ir
citi priekšlikumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Mans priekšlikums. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu iebildumu
nav, bet ierosinu izskatīt 6.septembrī – pirmajā Saeimas sēdē nākamajā rudenī.
Un pamatojums tam ir: mēs varam divarpus mēnešu laikā uzmanīgi pārbaudīt, kā
Valsts valodas centrs lieto jau piešķirtos līdzekļus.
Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni: „Ļoti labs priekšlikums!
Nekad mūžā!”)
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par tālāko termiņu.
Tātad, ja es pareizi sapratu, tas ir 6.septembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par tālāko datumu – par to, ka izskatīšana veicama 6.septembrī! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 1. Tātad šis priekšlikums nav
atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 16.05,
un likumprojekta izskatīšana – šīsdienas sēdē, attiecīgi iekļaujot to darba
kārtībā.
Paldies.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Izskatot likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu
sabiedrību likumā”, mums jāņem vērā, ka atbildīgā komisija nav saņēmusi
nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam. Tāpēc es jūs aicinu pieņemt minēto
likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 324/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš. (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Iedzīvotāju reģistra likumā” trešajam lasījumam Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.
1.priekšlikums. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 81.panta
otrās daļas 2.punktu, likumprojektā ir iekļauts Iedzīvotāju reģistra likuma
grozījums, kas bija paredzēts kā atsevišķs likumprojekts, kura reģistrācijas numurs
ir 326/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi Īpašu uzdevumu ministra
elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārā sekretāre Indra Grapmane.
Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 3. – iekšlietu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 4. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 5. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 6. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 7.priekšlikums ir iekļautais likumprojekts, kura
reģistrācijas numurs ir 326/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 8. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 9. – iekļautais likumprojekts, kura reģistrācijas
numurs ir 326/Lp9. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 8.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 10. – iekšlietu ministra Godmaņa priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 11. – likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir
326/Lp9 un kurš iekļauts kā priekšlikums. Komisija to atbalsta 10.priekšlikuma
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
J.Dalbiņš. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 118/Lp9, pieņemšanu
trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi
Imigrācijas likumā” trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – neguva komisijas
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu – komisija
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi.
Deputāts Vladimirs Buzajevs lūdz vārdu. Atklājam debates.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Trīs minūšu laikā pateikšu to, kas man ir
sakāms. Šis priekšlikums būtībā ir iesniegts tādēļ, lai neanulētu pastāvīgās
uzturēšanās atļauju tām personām, kuras ir zaudējušas Latvijas pilsoņa vai
nepilsoņa statusu. Mēs aicinām neanulēt šo statusu to iemeslu dēļ, kas tiek
kvalificēti kā „sīkie administratīvie pārkāpumi”. Turklāt tā tas būtu tikai
tajā gadījumā, ja pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir
pagājuši ne mazāk kā 10 gadi.
Gribētos piebilst, ka šādām personām uzturēšanās atļauja
netika anulēta pat tādā gadījumā, ja viņas bija pastrādājušas smagu
kriminālnoziegumu, toties tagad tā tiek anulēta jau tad, ja cilvēks vairāk nekā
sešus mēnešus gadā meklē darbu ārpus Latvijas robežām vai pirms desmit gadiem tika
sniedzis par sevi nepatiesas ziņas. Turpretī, piemēram, Lietuvā un daudzās citās
valstīs pat tam ārvalstniekam, kas nekad nav bijis šīs valsts pilsonis, pēc desmit
šajā valstī nodzīvotiem gadiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šī
uzturēšanās atļauja vairs netiek anulēta.
Piedāvāju arī Latvijā piemērot šo pilnīgi pamatoto praksi un
ceru uz mūsu Iekšlietu ministrijas atbalstu. Šī ministrija pati varētu iesniegt
analoģisku priekšlikumu.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu slēdzu. Komisijas
vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. –
deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums – redakcionāli
precizējot, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi daļēji, iekļaujot savā – 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 9. un 10.priekšlikumu.
J.Dalbiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums – nav
atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 339/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1112. Sociālo un darba
lietu komisija par šo likumu ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
No tiem 1.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 2.priekšlikums – atbalstīts un iestrādāts
atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 2. un 3.priekšlikumu.
I.Feldmane. 3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Feldmane. 6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
I.Feldmane. 7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
I.Feldmane. 8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
I.Feldmane. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 172/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Feldmane. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma
Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamās deputātes
un godātie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” (reģistrācijas numurs 168/Lp9) trešajā
lasījumā.
1.priekšlikums – atbalstīts. Tas saņemts no Labklājības
ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 3. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz debates. Debatēs vārdu lūdz
deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir ļoti
vienkārša – piemērot šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un darba
meklētājiem vēl vienai personu kategorijai – Latvijas pilsoņa ģimenes locekļiem,
kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja. Likums nosaka šādu atvieglojumu Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas
pilsoņu, vai personu ar alternatīvo vai bēgļa statusu ģimenes locekļiem.
Cienījamie komisijas locekļi, kuri noraidīja šo priekšlikumu!
Lūdzu, kāpiet tribīnē un paskaidrojiet, ar ko šie cieņu pelnošie ārvalstnieki,
bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu ir labākas par Latvijas pilsoņiem? Kāpēc
Latvijas pilsoņa ģimenes locekļus neaizsargā Latvijas likumi? Kāpēc viņi nevar
izmantot izmaksas no mūsu sociālās apdrošināšanas maksājumiem, bet bēgļu un
ārvalstnieku ģimeņu locekļi analoģiskā situācijā tās izmanto? Kādos tad
pārkāpumos ir vainojami Latvijas pilsoņi un viņu ģimeņu locekļi? Kādā ziņā tad
viņi jums nav iztapuši un traucē?
Mūsu priekšlikumā ir runa par tām personām, kuras, būdamas
pilngadīgas, ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, lai apkoptu
savus vecos, slimos vecākus – Latvijas Republikas pilsoņus. Saskaņā ar mūsu
Imigrācijas likumu, viņām pieci gadi Latvijā ir jānodzīvo ar termiņuzturēšanās
atļauju, un tikai pēc tam šī termiņuzturēšanās atļauja tiek nomainīta pret
pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņi saņem bezdarba apdrošināšanu.
Ar savu spītīgo nevēlēšanos atbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumu jūs nolemjat šādas ģimenes, kuru apgādnieks uz kādu laiku ir zaudējis
darbu, labākajā gadījumā ubaga eksistencei, bet sliktākajā – bada nāvei.
Aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates par 3.priekšlikumu slēdzu. Vai komisijas
vārdā ir kas piebilstams?
A.Ziedone-Kantāne. Jā. Otrajā lasījumā tas viss tur jau bija
iekšā, bet, kad likumprojektu gatavoja uz trešo lasījumu, neviena no šiem
cilvēktiesību aizstāvjiem komisijas sēdēs nebija. Mēs viņiem būtu visu
paskaidrojuši, jo otrajā lasījumā tas viss jau ir pateikts skaidri un gaiši. Paldies.
Man vairs nekas nav piebilstams.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3.
– PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra Daudzes priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 6. – politisko organizāciju apvienības „Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti grib runāt debatēs. Debatēs pieteicies
deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija aicina jūs
papildināt tā saucamo riska grupu sarakstu, kurām tiek izstrādāti speciāli bezdarba
profilakses pasākumi, ar vēl vienu grupu, proti, ar personām, kurām nav pietiekams
valsts valodas zināšanu līmenis.
Dāmas un kungi! Vai tad jūs nesaprotat, ka šie cilvēki patiesi
pieder šai riska grupai? Vai tad jums nav zināms, ka pēdējo desmit gadu laikā
bezdarba līmenis nelatviešu vidū ir bijis par vienu trešdaļu augstāks nekā
latviešu vidū? Vai tad jūs nesaprotat, ka, lai atgrieztu šos cilvēkus darba tirgū,
kas ir izdevīgi Latvijai, viņiem ir nepieciešams izstrādāt speciālu pasākumu
kompleksu, kas būtu atšķirīgs no tiem pasākumiem, kuri tiek veikti, lai darba tirgū
iesaistītu pirmspensijas vecuma personas un jauniešus? Vai kaut viens atbildīgās
komisijas pārstāvis var mums atbildēt kaut vai uz vienu no šiem jautājumiem? Nevar!
Godātie deputāti! Nu beidziet taču vienreiz tik atklāti un
bezpalīdzīgi paust savus ksenofobiskos uzskatus, noraidīdami visiem saprotamu un
pilnīgi pamatotu PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šāds priekšlikums ir cilvēka cieņu pazemojošs
priekšlikums. Izlasiet, kādas trīs cilvēku kategorijas priekšlikuma iesniedzēji
vēlas salikt kopā! Tātad tās ir personas ar noteiktu invaliditāti, personas ar
garīga rakstura traucējumiem un tagad ir nākušas klāt personas ar nepietiekamu valsts
valodas zināšanu līmeni. Ko jūs! Vai tad tās visas trīs citu citai var
pielīdzināt? Vienkārši kauns!
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Aija Barča.
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj un kolēģi! Man šeit komisijas vārdā ir
jāpauž tās viedoklis, jo mani uz to tikko kā aicināja Plinera kungs, skaidri un
gaiši pateikdams: „Vai kāds te var atnākt un pateikt, kāpēc netiek ņemti vērā
PCTVL frakcijas priekšlikumi?”
Nu tad, dārgie, augsti godātie kolēģi! Viss ir ļoti vienkārši:
Sociālo un darba lietu komisija izskata jebkurus priekšlikumus, vienmēr aicinot uz
savām sēdēm arī to iesniedzējus. PCTVL frakcija pat atļāvās rakstveidā nosūdzēt
Sociālo un darba lietu komisiju Saeimas Prezidijam par to, ka mēs ne sevišķi kārtīgi
bijām izskatījuši priekšlikumu, jo viena iesniedzēja vietā bija ieradies cits un
paziņoja, ka šodien viņš pārstāvot šo deputātu. (Starpsauciens: „Kauns!”)
Otrkārt, apspriežot šo likumprojektu, mēs rakstveidā un arī
telefoniski aicinājām PCTVL frakcijas deputātus nākt uz komisijas sēdēm un
aizstāvēt savu priekšlikumu. Diemžēl ne vienā, ne otrā komisijas sēdē godātie
kolēģi neieradās.
Un, treškārt, es vēlos vēl kaut ko pavēstīt, lai būtu pavisam
liela skaidrība. Cilvēkiem, kuri nepietiekami pārzina latviešu valodu, ir iespējas
mācīties šajos dažnedažādajos kursos. Gluži tāpat kā citi mācās datorzinības.
Un tā tālāk. Bet tā ir gluži cita lieta, vai šie cilvēki iet un mācās vai arī
viņiem nav pietiekamas motivācijas to darīt. Un šajā jautājumā gan es ļoti
aicinātu PCTVL frakciju pastrādāt, lai būtu pēc iespējas vairāk to cilvēku, kuri
gribētu mācīties un ļoti, ļoti vēlētos apgūt latviešu valodu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr strādājam ar likumiem, un jebkurai
mūsu balsošanai ir sekas – ietekme uz dažu cilvēku loku; teiksim, ja runa ir par šo
3.pantu, kurā mēs piedāvājam izdarīt labojumu, tad runa ir arī par Latvijas
Nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai. Ja mūsu priekšlikums gūtu
atbalstu, tad attiecīgi būtu nepieciešams mainīt šo rīcības plānu, meklēt
līdzekļus, gatavot attiecīgus kadrus. Taču, ja šis priekšlikums negūs atbalstu, tad
viss paliks, kā ir, – ka starp krieviem bezdarba līmenis ir par vienu trešdaļu
augstāks nekā starp latviešiem.
Šī informācija tika piedāvāta visiem Sociālo un darba lietu
komisijas locekļiem jau agrāk, tā tika izplatīta arī visā Saeimā. Tātad nebūtu
nekādas nepieciešamības pēc mūsu pārstāvja klātbūtnes komisijā. Kāpēc lai
cilvēki, kas uzskata, ka viņi ir kvalificēti šajā jomā, nevarētu pieņemt lēmumu
paši, it īpaši ņemot vērā to, ka viņu rīcībā ir daudzi konsultanti no
attiecīgās ministrijas, no Juridiskā biroja un tā tālāk?
Šajā konkrētajā gadījumā nekādu ielūgumu mēs diemžēl
nesaņēmām un mēs nebijām iepriekš brīdināti par komisijas sēdi. Taču jebkurā
gadījumā, ja tiktu skatīti mūsu priekšlikumi, mēs esam gatavi atsaukties uz
ielūgumu piedalīties komisijas sēdē. Protams, mūsu iespēju robežās.
Mēs ceram, ka šī diskusija, kuras gaitā mēs izklāstījām savus
argumentus no Saeimas tribīnes, netiks, tā teikt, palaista gar ausīm un ka tomēr mūsu
pilnvaru laikā varētu no attiecīgās ministrijas vai no kādas citas frakcijas vai
komisijas parādīties līdzīgi priekšlikumi, kas tiktu komisijā izskatīti maksimālas
labvēlības režīmā.
Paldies. Es aicinu balsot „par”!
Sēdes vadītājs. Debates par 6.priekšlikumu slēdzu. Vai komisijas
vārdā ir kas piebilstams?
A.Ziedone-Kantāne. Jā, nu tiešām ir neērti par to, ka mēs vēl
tagad, 16 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, šeit runājam par latviešu valodas
prasmes nepieciešamību! Nu, ticiet man, ja man nebūtu dienišķās maizes, ko ēst, es
nudien iemācītos pat ķīniski runāt! Tā, lūk! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!…
A.Ziedone-Kantāne. 7.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mums ir jānobalso. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tagad par 7.priekšlikumu, lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 8. – Labklājības ministrijas sekretāra Gundara
Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 9. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 11. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 12. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 13. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 15. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 16. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais
17.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 18. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 19. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 20. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 20. un 21.priekšlikumu.
A.Ziedone-Kantāne. Tātad 21. – Sociālo un darba lietas komisijas
priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 22. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 23. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 24. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 25. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Ziedone-Kantāne. 26. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A.Ziedone-Kantāne. 27. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
A.Ziedone-Kantāne. 28. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 29. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
A.Ziedone-Kantāne. 30. – Sociālo un darba lietu komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.
A.Ziedone-Kantāne. 31. – Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. Un pēdējais ir 32. – Sociālo un darba lietu
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32.priekšlikumam.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu pieņemt trešajā, pēdējā, galīgajā,
lasījumā likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta
likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 168/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Ziedone-Kantāne. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms izskatām nākamo darba
kārtības punktu, daru zināmu, ka esam saņēmuši Juridiskās komisijas deputātu…
piecu deputātu priekšlikumu. Deputāti Segliņš, Zommere, Valers, Augulis, Stepaņenko
lūdz izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu no pulksten 16.30 uz 15 minūtēm –
līdz pulksten 16.45.
Vai deputāti piekrīt šādam 15 minūšu ilgam pārtraukumam?
Deputāti piekrīt… Jūs gribat balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par to, ka sēdē ir pārtraukums no pulksten 16.30 līdz 16.45! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 3. Tātad sēdē ir pārtraukums uz 15 minūtēm – no
pulksten 16.30.
Godātie kolēģi! Mēs varam pagūt izskatīt vēl vienu likumprojektu
– likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Tautsaimniecības komisijā
likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Tutins. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 338/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tagad izsludinām sēdē pārtraukumu uz 15
minūtēm. Lūdzu pulksten 16.45 atgriezties Sēžu zālē!
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē!
Atsākam darbu!
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Nākamais darba
kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”.
Trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti, sāksim čakli strādāt! Izskatāmā dokumenta
numurs ir 1120. Kopumā ir iesniegti 12 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija
nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Nav atbalstījusi tāpēc, ka valstī vides kontroli
veic jau apstiprinātā kārtībā, to nosaka gan nacionālo parku, gan citu aizsargājamo
teritoriju administrāciju nolikumi, un šo administrāciju direktori jau ir vides
inspektori. Tātad nav nepieciešams tekstu papildināt, nosakot, ka vides inspektori var
būt administrāciju amatpersonas.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs… Nē,
atvainojos! Arī to ir iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Arī šo priekšlikumu
komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Nākamo – 3.priekšlikumu – ir iesniedzis Juridiskais
birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis, un
arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, pamatojoties uz to, ka jau citos
likumos ir noteiktas inspektoru tiesības nekavējoties pārtraukt darbību, kas
piesārņo vai piegružo dabas vidi.
Komisija tātad nav atbalstījusi priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis, un
komisija to nav atbalstījusi, tāpēc ka šādas tiesības veikt pārbaudi, fotografēt
un izdarīt audioierakstus pārkāpumu gadījumos jau ir paredzētas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile. 7.priekšlikums…
Sēdes vadītājs. 6.priekšlikums.
A.Seile. Nevaru atrast.
Sēdes vadītājs. 24.lappusē.
A.Seile. 24.lappusē ir 6.priekšlikums, ko iesniedzis vides ministrs
Raimonds Vējonis. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to
ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Komisija redakcionāli precizējusi arī 35.1
pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizējumam.
A.Seile. 8.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Vējonis.
Komisija to ir atbalstījusi. Un tāpat ir atbalstījusi arī vides ministra Vējoņa
iesniegto 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai attiecībā uz 8. un
9.priekšlikumu, kuri ir par pārejas noteikumiem.
A.Seile. 10.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs.
Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. Arī 11.priekšlikumu, ko ir iesniedzis vides ministrs
Vējonis, komisija ir atbalstījusi. Tas attiecas arī uz pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 12.priekšlikumu, ko iesniedzis vides ministrs Vējonis,
komisija ir atbalstījusi, un šis priekšlikums satur informāciju par Eiropas Parlamentu
un Eiropas Padomes direktīvām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 12.priekšlikumu.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu,
atbalstiet likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 328/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Stratēģiskas
nozīmes preču aprites likums”. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.1124. Trešajam lasījumam ir saņemts viens – PCTVL frakcijas deputāta
Nikolaja Kabanova priekšlikums, kurā viņš piedāvā atļaut ar stratēģiskas nozīmes
preču aprites organizēšanu nodarboties arī Latvijas Republikas nepilsoņiem.
Priekšlikums komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Nikolaja Kabanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Bērziņš. Kolēģi! Aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 254/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu
konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var
uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva
darbība, 2.protokolu””. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamie kolēģi! Priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti.
Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 312/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns. Likumprojekta reģistrācijas numurs 333/Lp9.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar likumprojektu, kura dokumenta
numurs ir 858, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā”. Likumprojekts ir sagatavots tādēļ, lai sodītu tās personas, kuras
neievēro noteikumus, kas ietverti likumā par sākumdeklarēšanu. Komisijas vārdā man
ir jāaicina balsot „par” šo likumprojektu, lai gan kā komisijas deputāts es arvien
vairāk pārliecinos, ka pats likums par sākumdeklarēšanu nākotnē būs jānoraida kā
jēls un nevajadzīgs.
Tā ka es aicinu nobalsot „par” likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 333/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 26.jūnijam.
Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu
nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Finanšu
instrumentu tirgus likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 365/Lp9), un, kā raksta
šā likumprojekta anotācijas autori, pieņemot šos grozījumus (vienu teikumu jums
nocitēšu): „Finanšu instrumentu publiskā tirdzniecība turpmāk netiks koncentrēta
tikai regulētajā tirgū jeb biržā.” Vēl tiks veicināta arī ieguldītāju
aizsardzība, nosakot detalizētākas profesionālās un organizatoriskās prasības
ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ļoti profesionāls likums, kam atzinumā par to, kā
notiks šā normatīvā akta izpildes nodrošināšana, ir tāds brīnišķīgs teikums,
ka „jaunu institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama”.
Runājot šodienas noskaņā, – par pliku velti labs likums.
Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 365/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis,
20. jūlijs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. 20.jūlijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūlijs.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija izskatīja minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Kopumā ir
saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums – daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā, tas ir, Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 1. un 2.priekšlikumu.
S.Ķikuste. 3. – arī deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums –
daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 3. un 4.priekšlikumu.
S.Ķikuste. 5. – arī ir deputāta Dolgopolova priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kas arī ir Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 5. un 6.priekšlikumu.
S.Ķikuste. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
S.Ķikuste. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 223/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – 12. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 5.septembris.
Sēdes vadītājs. 5.septembris. Deputāti piekrīt priekšlikumu
iesniegšanas termiņam – 5.septembris. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. Arī 2.priekšlikumu tā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Segliņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 346/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
M.Segliņš. 29.jūnijs.
Sēdes vadītājs. 29.jūnijs. Deputāti piekrīt nosauktajam
priekšlikumu iesniegšanas termiņam – 29.jūnijs. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Likumprojekts „Grozījumi
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā”.
Likums ir ārkārtīgi svarīgs, un Dobeļa kungu mēs neņemam šeit
vērā…
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 2.priekšlikums pēc būtības ir saņemts no Īpašu
uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārās
sekretāres Indras Grapmanes. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 3.priekšlikums, kas paredz izslēgumu 5.pantā, ir
saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Parlamentārā sekretāre Grapmane ir iesniegusi arī
4.priekšlikumu par 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4.priekšlikumam.
K.Leiškalns. Tāpat 5.pantā ir Grapmanes 5.priekšlikums par
9.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu
par 5.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 6. – parlamentārās sekretāres Grapmanes
priekšlikums par likumprojekta 6.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums no Grapmanes ir saņemts par
7.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 8. ir Grapmanes priekšlikums par 7.panta ceturto daļu.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt 9. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu par 7.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Par 7.pantu ir Grapmanes 10.priekšlikums, kuru komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 10.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Ir saņemts arī parlamentārās sekretāres Grapmanes
11.priekšlikums par izslēgumu 16.panta pirmajā daļā. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Lasiet Kārtības rulli!…
12.priekšlikums ir saņemts no parlamentārās sekretāres Grapmanes.
Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu
par 12.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik ir pulkstenis?”)
K.Leiškalns. Nelaimīgs skaitlis! 13.priekšlikumu iesniedzis finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija nav atbalstījusi ministru. Tas gadās reti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 13.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Turpretī 14. – finanšu ministra Spurdziņa
priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 14.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Juridisko biroju, kā vienmēr, 15.priekšlikumā par
16.pantu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Juridiskais birojs ir piedāvājis redakciju arī
17.pantam, kurai komisija labprāt piekrīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Par likuma 38.pantu 17.priekšlikumu iesniedzis finanšu
ministrs Spurdziņš, un komisijā tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 17.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi Spurdziņa kunga
18.priekšlikumu par šo pašu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz
izslēgumu 20.pantā. Komisija bez ierunām to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam
par 19.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 20.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs
Spurdziņš. Komisija to, daļēji atbalstot, ir iekļāvusi savā – 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu… Tieši par kuru
priekšlikumu? Par 21., kā es saprotu… Jā?
K.Leiškalns. 20.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tātad 20.priekšlikums ir atbalstīts tikai
daļēji. Tātad tā nav komisijas redakcija. Citiem vārdiem sakot, balsojams ir
21.priekšlikums. Vai deputāti piekrīt? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Es atvainojos… Vārdu
lūdz deputāts Jānis Reirs. Par procedūru, kā es saprotu… Lūdzu ieslēgt mikrofonu
deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! 20.priekšlikumu arī var balsot,
jo jebkuru priekšlikumu var balsot, kurš ir tabulās.
Sēdes vadītājs. Protams! Tāpēc es jums arī prasīju, par kuru
priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu…
Tātad deputāts Reirs vēlas balsojumu par 20.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumu, kuru komisija atbalstījusi daļēji! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 9, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāti prasa balsojumu arī par 21.priekšlikumu –
atbildīgās komisijas redakciju? (Starpsauciens: „Nē!”) Neprasa. Tātad
21.priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. 22.priekšlikums ir no parlamentārās sekretāres
Grapmanes, un līdzīgus mēs esam atbalstījuši jau iepriekš.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Tāds pats ir arī 23.priekšlikums. Parlamentārā
sekretāre Grapmane prasa aizstāt vārdu „polises” ar vārdu „līguma”, komisija
priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Vārdu aizstājumu 27.pantā ir ierosinājis Juridiskais
birojs, un šis priekšlikumus ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 25. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums
papildināt likumu ar jaunu 51.2 pantu. Attiecīgā redakcija jums šeit ir
redzama. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 26.priekšlikumu, kas ir no
parlamentārās sekretāres Grapmanes un ir par 53.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
K.Leiškalns. Savukārt 27.priekšlikums, kurš ir par 57.pantu un kuru
ir iesniegusi parlamentārā sekretāre, ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. Un arī 28.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja un
ir par likuma spēkā stāšanos, ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28.priekšlikumam.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 344/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 1.augustam.
Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti piekrīt, ka priekšlikumu
iesniegšanas termiņš ir 1.augusts. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Personu
apliecinošu dokumentu likumā”. Komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi šo
likumprojektu, jo tas nepieciešams tādēļ, lai Latvijas likumdošanas aktus personu
apliecinošu dokumentu jomā sakārtotu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas
aktiem un starptautiskajiem standartiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 353/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.augusts.
Sēdes vadītājs. 20.augusts. Deputāti piekrīt šādam priekšlikumu
iesniegšanas termiņam – 20.augusts. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Ziedonis Rubezis.
Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Dokumenta numurs 1130,
likumprojekta reģistrācijas numurs 372/Lp9. Tautsaimniecības komisija savā šā gada
19.jūnija sēdē saņēma izskatīšanai minēto likumprojektu.
Likums ir spēkā no 2003.gada 1.janvāra, taču 2006.gadā Eiropas
Komisija ir pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kurus vajadzētu iestrādāt
minētajā likumā.
Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 372/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Z.Rubezis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada
31.augusts.
Sēdes vadītājs. 31.augusts. (Aplausi.) Vai deputātiem ir
kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi
Sabiedrības integrācijas fonda likumā” trešajam lasījumam līdz 2007.gada
3.septembrim”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta,
kura reģistrācijas numurs 171/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 13. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti divi
priekšlikumi.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. Arī 2.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.
– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. Kolēģi! Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, atbalstiet
likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Reirs grib teikt par procedūru
kādu vārdu? Nē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs 385/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības
jautājumus. (Aplausi, ovācijas.) Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu
reģistrēties!
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Augusts
Brigmanis, Gundars Daudze, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Visvaldis
Lācis, Leons Līdums, Sergejs Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Andis
Kāposts, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Dzintars Zaķis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēdi un līdz ar to arī
pavasara sesiju slēdzu. (Aplausi.)
Atgādinu, ka visi deputāti šodien tiek laipni aicināti uz Jūrmalu,
kur mēs varam turpināt ielīgot Jāņus!
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde
2007.gada 21.jūnijā
Datums: 21.06.2007. 09:42:18 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 21.06.2007. 09:55:18 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums
Datums: 21.06.2007. 10:08:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1091 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 21.06.2007. 10:19:40 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1126 nodošanu komisijai
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 21.06.2007. 10:21:04 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1141 nodošanu komisijai
Datums: 21.06.2007. 10:24:26 bal006
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam
Datums: 21.06.2007. 10:25:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1102
Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās
Datums: 21.06.2007. 11:03:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1140
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” otrajam lasījumam
Datums: 21.06.2007. 11:04:38 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1142
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:09:14 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:12:32 bal017
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:16:06 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:18:36 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:28:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:32:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:36:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:41:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu
Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:41:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1001 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:44:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1023 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 11:46:36 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1133 steidzamību
Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Nr.384/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 11:47:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1133 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Nr.1133/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 11:48:02 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1133 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 11:49:14 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1098 steidzamību
Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 11:49:42 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1098 pieņemšanu 1.lasījumā
Likuma “Grozījumi Krimināllikumā” otrreizēja caurlūkošana
Datums: 21.06.2007. 11:52:26 bal031
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Likuma “Grozījumi Krimināllikumā” otrreizēja caurlūkošana
Datums: 21.06.2007. 11:53:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1105 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 11:57:56 bal033
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 12:07:06 bal034
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 12:08:28 bal035
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 12:27:14 bal036
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:35:00 bal037
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:39:08 bal038
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:42:16 bal039
Balsošanas motīvs: Par 70.priekšlikumu
Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:44:38 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1121 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:48:26 bal041
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:49:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 13:52:26 bal043
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:40:28 bal044
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:41:00 bal045
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:47:52 bal046
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:48:20 bal047
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:49:30 bal048
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:52:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:53:26 bal050
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 14:59:38 bal051
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu
Datums: 21.06.2007. 15:00:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:31:58 bal053
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:33:32 bal054
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:36:56 bal055
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikuma pārbalsošanu
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:37:36 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1123 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:45:52 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1122 pieņemšanu 3.lasījumā
Datums: 21.06.2007. 15:47:34 bal058
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 15:49:02 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 15:50:06 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1098 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:51:04 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1141 steidzamību
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:57:54 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1141 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 15:59:30 bal063
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas laiku /06.09.2007./
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:00:44 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1094 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:03:44 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1100 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:07:02 bal066
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījumi Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:08:48 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1110 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:10:18 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1112 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:14:50 bal069
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:24:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:27:38 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1113 pieņemšanu 3.lasījumā
Datums: 21.06.2007. 16:28:48 bal072
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu
Valsts materiālo rezervju likums (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:29:48 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1114 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Vides aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:50:56 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1120 pieņemšanu 3.lasījumā
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:51:56 bal075
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:52:22 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1124 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījums likumā “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” (3.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:53:16 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1125 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.333/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:54:50 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.858 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:57:10 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1032 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” (2.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 16:59:32 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1099 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (2.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 17:00:48 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1104 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 17:06:42 bal083
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu
Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 17:08:34 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1106 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 17:09:58 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.990 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 21.06.2007. 17:11:32 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1130 pieņemšanu 1.lasījumā
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” trešajam lasījumam
Datums: 21.06.2007. 17:12:36 bal087
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok .nr.1147
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.385/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 17:13:24 bal088
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.385/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 17:13:48 bal089
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.385/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 21.06.2007. 17:14:28 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1141 pieņemšanu 2.lasījumā