Likumprojekta

Likumprojekts

 

Grozījumi Tiesībsarga likumā

 

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  4.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.";

 

papildināt 4.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"(4) Kriminālprocesu pret tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesībsargs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors."

 

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu aiz vārdiem "apstiprina Saeima" ar vārdiem "ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu".

 

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "četri" ar vārdu "pieci".

 

4. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 
"(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu."







 



5. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:



 



"(2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu. Tiesībsargu var atbrīvot no amata, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu."



 







6.  Papildināt 13.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:



 



"12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs."



 



7. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:



 



"(1) Tiesībsarga mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā Aug­stākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi."



 



8. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:



 



"27.pants. Privātpersonas pienākumi



Privātpersonai ir pienākums tiesībsargam iesniegt dokumentus, sniegt patiesus paskaidrojumus un citu patiesu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā, tiesībsarga noteiktajā termiņā."



 



Pārejas noteikums



 



Šā likuma 3. un 7.pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.



 



 



 



 



Ministru prezidents



A.Kalvītis



 



 



 



Likumprojekta 



"Grozījumi Tiesībsarga likumā"



anotācija



 




 

  
  
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

  		
 

 

  
  
1. Pašreizējās situācijas raksturojums

  
 

  		
  
  
Šobrīd tiesībsargu ir iespējams ievēlēt un atbrīvot no amata ar vienkāršu Saeimas balsu vairākumu. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003.gada rekomen­dācijā Nr.1615 valstis tiek aicinātas nodrošināt ombuda institūcijas efektīvu darbību, kā arī noteikt, ka ombuda ievēlēšanai un atbrīvošanai no amata ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, kas nodrošinātu arī to partiju atbalstu, kas nav valdībā. Tādēļ ir jānosaka, ka tiesībsarga ievēlēšanai amatā un atbrīvošanai no amata ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums. Tas stiprinātu tiesībsarga neatkarību un arī veicinātu tā darbības efektivitāti un stabilitāti. 

  
Tiesībsarga personība, neatkarība un iepriekšējā pieredze ir būtiska tā autoritātei un amata pienākumu veikšanai. Būtu veiksmīgi, ja tiesībsargs tiktu ievēlēts no tiesnešu vidus. Taču šobrīd esošajiem tiesnešiem nav motivācijas pretendēt uz tiesībsarga amatu, ņemot vērā tiesībsarga darbības salīdzinoši īso termiņu un mazākas sociālās garantijas. Tādēļ likumā jāparedz papildu garantijas, lai strādājošus tiesnešus motivētu ieņemt tiesībsarga amatu.

  
Šobrīd Tiesībsarga likums paredz, ka tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tas ir salīdzinoši īss termiņš efektīvai darbībai, jo tiesībsarga statuss un mandāts ir specifisks salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm un tiesām, tādēļ ir vajadzīgs laiks, lai apgūtu un praksē aprobētu efektīvākās darbības metodes un sagaidītu to rezultātus. Tas stiprinātu arī tiesībsarga neatkarību, ja tiesībsarga pilnvaru laiks nesakrīt ar Saeimas pilnvaru laiku.

  
Lai tiesībsargs varētu efektīvi atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām un labas pārvaldības principu, kā to paredz likums, likumā būtu nostiprināmas tiesības piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs. Sekošana likumprojektu virzībai palīdzētu novērst pretrunas un problēmas normatīvo aktu projektos jau agrīnā to izstrādes stadijā

  		
 









 




 

  
  
2. Normatīvā akta projekta būtība 

  		
  
  
Likumprojektā tiek nostiprināta tiesībsarga neaizskara­mība. Likumprojekts paredz, ka tiesībsarga ievēlēšanai amatā un atbrīvošanai no amata ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums Saeimā. Šāda tiesībsarga atbrīvošanas un iecelšanas kārtība nodrošinās stabilitāti un neatkarību.

  
Likumprojekts paredz papildu garantijas (līdzīgi kā tiesnešiem), lai strādājošus tiesnešus motivētu ieņemt tiesībsarga amatu: tiesībsarga algas paaugstināšana un garantijas tiesnešiem atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās. Līdz ar to atalgojuma problēma attiecībā uz tiesībsargu ir atrisināta. Tiesībsargs tiek pielīdzināts tiesnešiem amata nozīmīguma dēļ, jo tā izdotās rekomendācijas ir autoritatīvas un ir izpildāmas bez piespiedu mehānisma. Līdz ar to tiesībsargs pēc amata nozīmīguma ir pielīdzināms tiesnesim.

  
Likumprojektā noteikts, ka tiesībsarga pilnvaru termiņš tiek palielināts no četriem uz pieciem gadiem.

  Likumprojekts paredz tiesībsargam tiesības piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.Likumprojektā paredzēts, ka tiesībsarga pilnvaru termiņš tiek noteikts uz pieciem gadiem no 2010.gada, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs.Grozījumi attiecībā uz tiesībsarga amatalgu stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī		
 

 

  
  
3. Cita informācija 

  		
  
  
Likumprojekts šo jomu neskar

  		
 

 

  

  

  
  
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz 

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

  		
 

 

  
  
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

  		
  
  
Likumprojekts šo jomu neskar

  		
 

 

  
  
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

  		
  
  
Likumprojekts šo jomu neskar

  		
 

 

  
  
3. Sociālo seku izvērtējums

  		
  
  
Likumprojekts šo jomu neskar

  		
 

 

  
  
4. Ietekme uz vidi

  		
  
  
Likumprojekts šo jomu neskar

  		
 

 
 

  
  
  
 

 








 




 

  
  
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz 

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  		
 

 

  
  
 

  		
  
  
(tūkst. latu)

  		
 

 

  
  
Rādītāji

  		
  
  
Kārtējais gads

  		
  
  
Nākamie trīs gadi

  		
  
  
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

  		
 

 

  
  
1

  		
  
  
2

  		
  
  
3

  		
  
  
4

  		
  
  
5

  		
  
  
6

  		
 

 

  
  
 

  		
  
  
2007.

  		
  
  
2008.

  		
  
  
2009.

  		
  
  
2010.

  		
  
  
 

  		
 

 

  
  
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

  		
  
  
1300,2

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
 

 

  
  
2. Izmaiņas budžeta izdevumos

  		
  
  
–1300,2

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
15,89

  		
  
  
10,86

  		
 

 

  
  
3. Finansiālā ietekme

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
–15,89

  		
  
  
–10,86

  		
 

 

  
  
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
  
  
Likum­projekts šo jomu neskar

  		
 

 

  
  
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

  
 

  		
  
  
2010.gads. Saskaņā ar spēkā esošo Tiesībsarga likumu 2010.gada pirmajos trijos mēnešos tiesībsarga darba samaksa mēnesī 2997 lati (trijos mēnešos kopā 8991 lats), sākot ar aprīli – 3321 lats mēnesī, tātad deviņos mēnešos 29889 lati, atvaļinājuma pabalsts 3321 lats. Izdarot grozījumus Tiesībsarga likumā, 2010.gada pirmajos trijos mēnešos tiesībsarga darba samaksa mēnesī būs 3893 lati, (trijos mēnešos kopā 11679 lati), sākot ar aprīli – 4333 lati mēnesī, tātad deviņos mēnešos 38997 lati, atvaļinājuma pabalsts 

4807 lati. Tātad saistībā ar grozījumiem papildus nepieciešamais finansējums amatalgai ir 11796 lati ((3 x 3893 + 9 x 4333) – (3 x 2997 + 9 x 3321)), atvaļinājuma 

pabalstam – 1012 latu (4333 – 3321). Papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 %.

  
Aprēķins papildus nepieciešamajam finansējumam: 

  
((3 x 3893 + 9 x 4333) – (3 x 2997 + 9 x 3321) + 4333 – 3321) x 1,2409 = 15893,45 lati

  
 

  
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

  
2011.gads. Saskaņā ar spēkā esošo Tiesībsarga likumu 2011.gada pirmajos trijos mēnešos darba samaksa mēnesī 3321 lats (trijos mēnešos kopā 9963 lati), sākot ar aprīli –3645 lati mēnesī, tātad deviņos mēnešos 32805 lati, atvaļinājuma pabalsts 3645 lati. Izdarot grozījumus Tiesībsarga likumā, 2012.gada pirmajos trijos mēnešos darba samaksa mēnesī būs 4333 lati (trijos mēnešos kopā 12999 lati), sākot ar aprīli – 4793 lati mēnesī, tātad deviņos mēnešos 43137 lati, atvaļinājuma pabalsts 4793 lati. Papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09 %.

  
Aprēķins papildus nepieciešamajam finansējumam: 

  
((3 x 4333 + 9 x 4793) – (3 x 3321 + 9 x 3645) + 4793 – 3645) x 1,2409 = 18012,90 latu

  
 

  
2012.gads. Darba samaksas pieauguma koeficients 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir 1,13 

  
(18012 latu/15893 lati = 1,13), tādējādi papildus nepieciešamais finansējums 2012.gadā būtu 20354,58 lati (18012,90 latu x 1,13)

  
 

  
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada 

  
(20354,58 + 18012,90 + 15893,45) : 5 = 10852,19 latu

  		
 

 

  
  
6. Cita informācija

  		
  
  
Katru gadu Tiesībsarga birojam ir nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu likumā paredzēto tiesībsarga un tiesībsarga vietnieka darba samaksu saistībā ar valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba algas apmēra pieaugumu. Līdz ar to tiesībsarga un viņa vietnieka darba samaksas paaugstināšanai 2008.gadā papildus nepiecie­šamais valsts budžeta finansējums 18955 latu apmērā ir iekļauts tiesībsarga budžeta programmā Jauno politikas iniciatīvu sarakstā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.26  30.§) "Par Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam" 3.punktu). 2010.gadā būtu nepieciešams papildu finansējums arī tad, ja Tiesībsarga likums netiktu grozīts. Anotācijā kā papildus nepieciešamais finansējums ir norādīta starpība starp to finansējumu tiesībsarga darba sa­maksai 2010.gadā, kas nepieciešams sakarā ar grozījumiem Tiesībsarga likumā, un to finansējumu tiesībsarga darba samaksai 2010.gadā, kas būtu nepieciešams, ja likums netiktu grozīts. Tāpat ir aprēķināts nepieciešamais papildu finansējums vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

  
Katru gadu Tiesībsarga birojam ir nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu likumā paredzēto tiesībsarga un tiesībsarga vietnieka darba samaksu saistībā ar valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba algas apmēra pieaugumu

  		
 

 

  

  
  
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz 

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

  		
 

 

  
  
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. 

  
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

  		
  
  
Papildus normatīvie akti nav jāizdod. Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

  
"Grozījums 
  
Tiesnešu izdienas pensiju likumā";

  
"Grozījums 
  
likumā "Par valsts noslēpumu"";

  
"Grozījums Kriminālprocesa 
  
likumā";

  
  
"Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

  

  

  
  

   
   
   
   
   
   
   
  

  
 

 
 

 

  

   

   
   
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

   		
  

  

   
   
1. Saistības pret Eiropas Savienību

   		
   
   
Likumprojekts šo jomu neskar

   		
  

  

   
   
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

   		
   
   
Likumprojekts šo jomu neskar

   		
  

  

   
   
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

   		
   
   
Likumprojekts šo jomu neskar

   		
  

  

   
   
4. Atbilstības izvērtējums 

   		
  

  

   
   
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

   		
   
   
Likumprojekts šo jomu neskar

   		
  

  

   

   
   
VI. Kādas konsultācijas notikušas, 

sagatavojot normatīvā akta projektu

   		
  

  

   
   
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

   		
   
   
Konsultācijas nav notikušas

   		
  

  

   
   
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

   		
   
   
Konsultācijas nav notikušas

   		
  

  

   
   
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

   		
   
   
Sabiedrības infor­mēšanas pasākumi nav veikti

   		
  

  

   
   
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

   		
   
   
Konsultācijas nav notikušas

   		
  

  

   
   
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

   		
  

  

   
   
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

   		
   
   
Likuma izpildi nodrošina esošo institūciju ietvaros

   
 

   		
  

  
  

   
   
   
   
  

  
 

 
 

 

  

   
   
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

   		
   
   
Saskaņā ar likumu "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs"

   		
  

 

 

 
 
 

 

  

   
   
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

   
 

   		
   
   
Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā

   		
  

 

 
 

 
 

 
 

 
Ministru prezidents                   A.Kalvītis

 
 

 
 

 
 

 
 

 

  

   
   
Ministru prezidents

   		
   
   
Valsts kancelejas

   
direktore

   		
   
   
Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

   		
   
   
Par kontroli atbildīgā amatpersona

   		
   
   
Atbildīgā amatpersona

   
 

   		
  

  

   
   
 

   
 

   
 

   		
   
   
 

   		
   
   
 

   		
   
   
 

   		
   
   
 

   		
  

  

   
   
A.Kalvītis

   		
   
   
G.Veismane

   		
   
   
E.Ektermane

   		
   
   
E.Usāre

   		
   
   
A.Kovaļevska 

   		
  

 

 
 

 
 

 
 

 
29.05.2007. 10:20

 
1450

 
Eva Upīte

 
Tālr. 7082978, fakss 7082961

 
Eva.upite@mk.gov.lv