Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas piektā sēde 2007.gada 10.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 10.maija sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir
saņēmis priekšlikumus par sēdes darba kārtības izmaiņām.

Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba
kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”
otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu sēdes darba kārtības
papildināšanu? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Tad mums ir jābalso par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par to, lai šīs sēdes
darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 26, atturas – 6. Lēmums pieņemts: darba kārtība ir papildināta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas
10.maija sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu
aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” otrajam
lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”)
Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes darba
kārtības papildināšanu ar minēto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – 6. Darba kārtība ir papildināta.

Un visbeidzot. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz
iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajam
lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes darba kārtības
papildināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 27, atturas – 5. Darba
kārtība ir papildināta.

Paldies, godātie kolēģi!

Izskatīsim nākamo priekšlikumu par šīsdienas sēdes darba
kārtības papildināšanu!

Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba
kārtībā šādus pirmajā lasījumā izskatāmus lēmuma projektus:

pirmkārt, Saeimas lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu
Igaunijai” (dokuments Nr.900);

otrkārt, Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo Saeimas lēmuma
projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”.

Abi šie likumprojekti, abi šie dokumenti ir izskatāmi kā viens
darba kārtības punkts. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs ar tiem papildinām
darba kārtību? (No zāles: „Ir! Nav!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai darba kārtība tiktu papildināta ar Ārlietu komisijas iesniegto darba kārtības jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Darba kārtība ir papildināta. Paldies.

Izskatīsim nākamo priekšlikumu par darba kārtības papildināšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz
pirms Saeimas 10.maija sēdes darba kārtības 9.punkta iekļaut likumprojekta „Grozījumi
Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība ir papildināta saskaņā ar minēto priekšlikumu, ko iesniegusi Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Paldies.

Godātie kolēģi, izskatīsim sagatavoto darba kārtību!

Vispirms – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Valsts
materiālo rezervju likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti
Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas
Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija
atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa ir Saeimas
Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu. Mēs esam saņēmuši deputāta
Ivana Klementjeva lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 10.maijā.
Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmums
pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, pāriesim pie sēdes darba kārtības nākamās
sadaļas.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ilzes Ošiņas
apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa
ierobežojuma Ilzi Ošiņu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma
projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 135/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Gata Štauera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
ieteikumu apstiprināt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatā bez
pilnvaru termiņa ierobežojuma Gati Štaueru. Komisija aizklātā balsojumā
vienprātīgi atbalstīja šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 136/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Kitijas Garās atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tiesu administrācijā ir saņemts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu
nodaļas tiesneses Kitijas Garās iesniegums, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no amata
pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu, kā arī
sagatavoto lēmuma projektu un vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu –
atbrīvot Kitiju Garo no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc
pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 137/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie sēdes darba kārtības
nākamās sadaļas. Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par desmit Saeimas
deputātu – Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes un citu deputātu – pieprasījumu
Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Andreja Panteļējeva atbilstību
ieņemamam amatam”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi šo deputātu
iesniegto pieprasījumu un ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, Pieprasījumu komisija ar lielu balsu
vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

Mazliet par jautājuma būtību.

Pēdējo mēnešu notikumi ir skaidri parādījuši, ka politiskā
korupcija un oligarhu apmaksāti politiķi Latvijā diemžēl ir realitāte. Droši vien
tādi ir Saeimā, iespējams – arī valdībā. Droši vien tādi ir vairākos valsts
amatos, iespējams – arī Informācijas analīzes dienestā. Pagaidām vēl turpinās
šobrīd valdošās elites politiskā agonija: daudzi droši vien ar bažām gaida katru
jaunu dienu, ar satraukumu atver rīta laikrakstus un seko ziņām, un sirds dziļumos
katrs tomēr cer: „Varbūt nepierādīs!” Cerība jau vienmēr paliek. Bet tiesa būs
barga un taisnīga.

Latvijā savdabīgi tiek realizēts varas dalīšanas princips.
Likumdevējs ir politiski bankrotējis, un to skaidri pierāda parakstu vākšana sakarā
ar drošības likumu grozījumiem un likumdevēja gļēvulīgā nespēja atbalstīt
Igauniju. Izpildvara varbūt šādā sastāvā vada savas pēdējās dienas – ir
nolēmusi tās pavadīt ar kumpu muguru, zemodamās Krievijas priekšā. Valsts virzību
šobrīd nosaka tiesu vara, kuras rokās faktiski šobrīd ir Latvijas oligarhijas
likteņi. Tomēr aicināšu likumdevējus: „Neceriet uz tiesu varas neveiksmi!
Atbalstiet mūsu pieprasījumu! Sāciet sadarboties!” (No zāles dep. A.Rugāte:
„Ar ko?”)

Jautājuma būtība. Labi informēts cilvēks (var teikt – viens no
savējiem) Druvis Skulte nosauca Andreju Panteļējevu par Lemberga stipendiātu jeb
politiķi, kas savā darbībā bijis tieši pakļauts smagos kriminālnoziegumos
apsūdzētā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmei. Saskaņā ar
Skultes sacīto Panteļējevs regulāri trešdienās (jeb, kā toreiz teica, –
„Lemberga dienās”) gājis uz „Ventspils naftas” biroju saņemt uzdevumus un
atskaitīties par darbu.

Mēs jautājām premjeram Kalvītim, ko viņš, Ministru prezidents, ir
veicis šīs informācijas pārbaudei. Atbilde: „Neko!” Mēs jautājam premjeram
Kalvītim, kādēļ viņš pieļauj, ka Panteļējevs, kas ir persona, uz kuru krīt
smagas aizdomas par pretlikumīgu darbību un līdzdalību valsts nozagšanas shēmu
realizācijā, turpina darbu Informācijas analīzes dienesta vadībā. Atbildes
vietā – izlocīšanās.

Mēs jautājām premjeram Kalvītim: „Vai neprofesionālie un
sasteigtie Valsts drošības likuma grozījumi jums nerada aizdomas, ka pastāv saistība
starp Panteļējeva profesionālo darbību un Lemberga personīgo ieinteresētību
ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas darbu?” Atbildes nav.

Laikam nav vērts aicināt valdošās koalīcijas deputātus atbalstīt
mūsu pieprasījumu. Es zinu, ka frakcijas disciplīnas pārkāpumu dēļ jūs varat
saņemt bargu sodu, ja nobalsosiet pēc sirdsapziņas. Tāpēc es nevēršos pie visiem
deputātiem, bet vēršos pie tiem no jums, kuri pieņem lēmumus. Varbūt ir laiks,
godātie kolēģi, sākt domāt arī par nākotni?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.
Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu
un korupcijas novēršanas komisija vakar savā sēdē izskatīja šo iesniegto
likumprojektu. Likumprojekts ar piedāvātajiem grozījumiem pamatā veic ar Iedzīvotāju
reģistra likumu saistīto likumu saskaņošanu jautājumā par vienotu pieeju gadskaitlim
„18”, lai nebūtu atšķirību attiecībā uz to, ko mēs kādā brīdī uzskatām par
bērnu un ko – par pieaugušu cilvēku.

Līdz ar to Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt
attiecīgās informācijas iegūšanas kārtību, kā arī apmaksas noteikumus šīs
informācijas saņemšanai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”
(reģistrācijas numurs 326/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš
– 23.maijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Trešais
lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 280/Lp9, – likumprojektu
„Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Komisija
priekšlikumus nav saņēmusi. Tāpēc aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 280/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām””. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu vērtējumam tiek piedāvāti grozījumi
likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. – vides ministra Raimonda Vējoņa precizējošs priekšlikums.
Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 2. – vides ministra Vējoņa redakcionāls priekšlikums.
Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 3.priekšlikums ir visai būtisks, jo tajā tika ietverta
33.panta otrās daļas galīgā, precizētā, redakcija. Un arī šis priekšlikums tika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 4. – vides ministra Vējoņa priekšlikums par 43.panta
ceturto daļu. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. Tāpat ir veikts vēl viens redakcionāls precizējums
likuma pielikumā iekļautajā Natura–2000 teritoriju sarakstā attiecībā
uz Rāznas nacionālo parku. Un tādējādi, protams, es aicinu atbalstīt šo
likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem, kas bija
redakcionālas dabas. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 232/Lp9
pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 6, atturas – 11. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot pēdējam, trešajam,
lasījumam grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ,
komisija ir izvērtējusi trīsdesmit divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 4.- frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu
priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un
5.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Akceptēts
komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš. 8. – frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums, kuru iesnieguši frakcijas „Saskaņas
Centrs” deputāti, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Akceptēts
komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 13., 14., 15. un 16. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14.pantu
un par iesniegto 13. – 16.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 17. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 17. un
18.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 19. – frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu
priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tātad 19. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikums – nav atbalstīts, un deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 19. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Nav akceptēts komisijā. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 20. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts
komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Savukārt 22. – Juridiskā biroja priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 23., 24., 25., 26. un 27.priekšlikums ir jāskata
kontekstā. Komisija, izvērtējot šos priekšlikumus, daļēji ir atbalstījusi
deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu, to iekļaujot komisijas iesniegtajā
27.priekšlikumā, kas nosaka, kāda turpmāk būs 26.¹ panta redakcija.

Savukārt 24., 25. un 26.priekšlikums nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir par šiem priekšlikumiem
jāatklāj debates.

Debatēs pieteicies Valērijs Buhvalovs. Lūdzu, norādiet, kuru
priekšlikumu jūs gribat atbalstīt. Lūdzu!

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts ir vainojama tajā situācijā, kāda ir
izveidojusies saistībā ar denacionalizēto namu iemītniekiem. Šie cilvēki, kuru
skaits ir daudzi desmiti tūkstošu, nav spējīgi samaksāt īres maksu par dzīvokli.

Latvijas valsts jau divas reizes ir sodījusi denacionalizēto māju
iedzīvotājus: pirmo reizi, kad viņiem tika liegtas tiesības privatizēt savus
dzīvokļus, un otrreiz, kad Satversmes tiesa atcēla īres maksas griestus. Šodien
Saeimas valdošais vairākums ir ieplānojis sodīt šos cilvēkus trešo reizi,
noraidīdams mūsu, PCTVL frakcijas, ierosināto grozījumu, kura būtība ir atjaunot
sociālo taisnīgumu attiecībā uz denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kas kļuvuši
par namīpašnieku patvaļas upuriem. Ja cilvēks, kas mitinās denacionalizētā namā,
nav spējīgs samaksāt augsto īres maksu par dzīvokli, viņam jādod tiesības saņemt
līdzvērtīgu kompensāciju. Tāda kompensācija nevar būt zemāka par viņa dzīvokļa
tirgus vērtību reģistrācijas brīdī palīdzības reģistrā. Pretējā gadījumā
denacionalizētās mājas iemītnieks paliks uz ielas. Vai tad jūs visi vēlaties
palielināt bezpajumtnieku armiju? Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas ierosināto
grozījumu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām debates. Debatēs
pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

 

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Igaunijas
valsts prezidents Lennarts Meri ārzemju žurnālistiem šajā jautājumā par
dzīvokļiem (Igaunijā ir līdzīga situācija kā pie mums) atbildēja droši un
skaidri: „Mūsu cilvēku gultasveļa vēl nebija atdzisusi no savu iepriekšējo
īpašnieku, gulētāju, ķermeņu siltuma, kad tajā iegūlās citi gulētāji.” Te ir,
lūk, atbilde jautājumā par dzīvokļiem!

Un, otrkārt, atgādināšu jums, ka pašreizējais Krievijas valsts
prezidents Putins, norādot uz Krievijas katastrofālo demogrāfisko situāciju, ir
aicinājis visus krievus no visām bijušajām PSRS republikām, lai mainītu šo
situāciju, atgriezties savā tēvu zemē – savas tautas Tēvzemē.

Treškārt. Jūsu tautietis, lielais rakstnieks Solžeņicins, nesen,
pirms dažiem gadiem, atgriezies Krievijā, rakstīja: „Mums ir 30 000 sādžu ar
lieliskām koka ēkām, kuras ir neapdzīvotas un brūk kopā un kurās ir tātad bezgala
daudz dzīvokļu.” Un arī viņš aicina atgriezties mājās!

Nemeklējiet dzīvokļus un siltumu un nesūdzieties citai tautai par
dzīvokļiem! Manā skatījumā, neviens cilvēks, kas pagriež savai tautai muguru
grūtā, smagā situācijā un nevēlas tajā dzīvot, un grib uzmesties par kungu citai
tautai, vispār nav cienības un atzinības vērts!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas
sakāms par šiem priekšlikumiem? Vēlreiz vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par palīdzības
sniegšanu dzīvokļu problēmas risināšanā ir nevis politisks, bet sociāls. Un,
ņemot to vērā, attiecīgi ir arī strādājusi komisija, izskatot un izvērtējot šos
priekšlikumus.

Tāpēc man būtu aicinājums: balsojot par šiem priekšlikumiem,
atturēties balsojumā par deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu, jo tas ir faktiski
pēc būtības pieņemts – tikai juridiski, no juridiskās tehnikas viedokļa,
precizēts un iekļauts komisijas sagatavotajā 27.priekšlikumā.

Attiecībā uz 24.priekšlikumu komisija ir pieņēmusi lēmumu
noraidīt to, jo ne valsts, ne pašvaldību finansiālās iespējas nav tādas, lai spētu
izmaksāt tik lielus pabalstus cilvēkiem, lai pabalstu lielums sasniegtu dzīvokļa
tirgus vērtību. Un turklāt tā būtu faktiski netaisnīga sistēma, jo iepriekš nav
cilvēki saņēmuši tik lielu pabalstu, bet daudz mazāku – ievērojami mazāku.

Tātad aicinājums ir balsot tā, kā komisija ir nolēmusi savā
sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim tagad šos
priekšlikumus pēc kārtas.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 23. – deputāta
Sokolovska priekšlikumu! (No zāles dep. J.Sokolovskis: „Par 24.priekšlikumu!”)
Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 4, atturas – 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk. Nākamais ir 24. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 42, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk. Nākamo izskatīsim 25. – PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 25. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad izskatīsim 26. – frakcijas „Saskaņas Centrs”
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 26.priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un visbeidzot izskatīsim 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu, kurā daļēji ir atbalstīts mūsu jau izskatītais
24.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 27. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 1.
Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo mēs
uzskatījām, ka jautājums par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām pabalstu
izmaksai ir skatāms, izvērtējot katra konkrētā gada budžetu. Tāpēc komisija
atturējās atbalstīt 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 28. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 46, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Iepriekš minēto iemeslu dēļ komisija neatbalstīja
arī 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 29. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 43, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 30.priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!… Atvainojos! Deputāti vēlas
debatēt. Lūdzu! Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ja
ieskatāmies statistikas datos par denacionalizēto namu īrniekiem, tad tiešām pārņem
sašutums. Kopumā pa visu denacionalizācijas periodu ir tiesās ierosināts vairāk
nekā 63 tūkstoši lietu par izlikšanu no dzīvokļiem. Ja pieņem, ka vidēji vienā
ģimenē ir 3 – 4 cilvēki, tas nozīmē, ka denacionalizācija skārusi vairāk nekā
200 tūkstošus cilvēku. Reāli no dzīvokļiem jau tikušas izliktas vairāk nekā
35 200 ģimeņu – tas aptuveni ir vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Kolēģi! Šie cilvēki taču ir ievērojama daļa mūsu tautas!
Kāpēc viņiem tika sagatavota „grēkāžu” loma? Par ko? Par to, ka viņi
nelaimīgā kārtā padomju laikā saņēma dzīvokli bijušo īpašnieku namos? Šie
cilvēki nav ne noziedznieki, ne likuma pārkāpēji. Viņi kārtīgi maksāja par savu
dzīvokli tik daudz, cik bija rakstīts dzīvokļu īres līgumā.

Bez tam denacionalizēto namu īrniekiem tika liegts privatizēt savus
dzīvokļus par sertifikātiem. Tātad faktiski bija pārkāptas cilvēku
īpašumtiesības. Lielākā daļa sabiedrības realizēja savas īpašumtiesības,
privatizējot dzīvokli, un tādā veidā, kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem, viņi
saņēma zināmu kapitālu, ņemot vērā dzīvokļu tirgus vērtības straujo celšanos.
Dzīvokļa īpašnieks var savu dzīvokli pārdot, ieķīlāt bankā, uzdāvināt, atstāt
mantojumā radiniekiem vai svešiem cilvēkiem. Tas viss ir liegts denacionalizēto namu
īrniekiem.

Par kādu gan taisnīgumu un līdztiesību mēs varam runāt, ja
ievērojama daļa sabiedrības tika atstumta nekvalitatīvo likumu dēļ?!

Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – valdošie politiķi
atrada loģiskus risinājumus, un tāda problēma tur neeksistē. Pie mums viss notiek
savādāk. Valdošās partijas pat netaisās labot savas kļūdas. Viņi dod priekšroku
noklusēšanas pozīcijai.

Valdošās koalīcijas pārstāvji katru ceturtdienu staigā garām
piketētājiem un cenšas viņus nepamanīt. Denacionalizēto namu īrnieku problēmas
risināšana līdz šim gūlās pārsvarā uz pašvaldības pleciem. Tikai pēdējā
laikā valsts budžetā tiek ieplānoti līdzekļi valsts līdzfinansējumam tā saucamo
dzīvokļa pabalstu izmaksāšanai (apmērs – līdz 50 procentiem).

Mēs ierosinām noteikt, ka valsts līdzfinansē visus dzīvokļu
palīdzības veidus – gan pašvaldību dzīvokļu celtniecību un remontu, dzīvokļu
maiņu, gan pabalstus īres maksas segšanai, dzīvokļu remontam un atbrīvošanai, kā
arī dzīvokļu iegādei un būvniecībai.

Godātie kolēģi! Tieši jūs, labējais vairākums, esat pie varas
Latvijā, un tieši jūs iedzināt stūrī desmitiem tūkstošu nevainīgu ģimeņu,
kurām tika liegtas savu īrēto dzīvokļu privatizācijas tiesības un kuras tika
pakļautas namīpašnieku finansiālam un fiziskam teroram.

Labojiet situāciju un dariet to steidzīgi! Daži nu pavisam
aizmirsuši, ka vara pastāv tautas labad, nevis otrādi!

Te es gribu pateikt Visvaldim Lācim, ka būtu labi, ja viņš satiktos
ar saviem tautiešiem biedrībā „Ausma” un paklausītos, ko viņi domā par visu šo
situāciju.

Aicinu jūs atmest jebkādus pretargumentus un balsot par mūsu
priekšlikumiem! Situācija ir jālabo, un jūs to labi zināt!

Ceru, ka sirdsapziņa palīdzēs jums atrast vienīgo pareizo
risinājumu, neskatoties uz koalīcijas un atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates par 30.priekšlikumu slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 30. – frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 42, atturas – 21. Priekšlikums
nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais ir 32. – atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 39/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības
jautājuma, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu –
Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova – iesniegumu: „Ņemot
vērā to, ka, iesniedzot Saeimai priekšlikumu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”
un Ārlietu komisijā izstrādāto alternatīvo priekšlikumu, netika izskatīti un netika
sniegts atbildīgās komisijas atzinums par oriģinālpriekšlikumam piedāvātajiem
grozījumiem un tādā veidā tika pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 118.pants (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Tas nav balsojams un ir nepareizs!”), mēs pieprasām
izslēgt no Saeimas plenārsēdes darba kārtības Ārlietu komisijā izstrādāto
alternatīvo priekšlikumu un nodot oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai
augstāk minēto trūkumu novēršanai.”

Godātie kolēģi! Informēju, ka šis deputātu priekšlikums pēc
būtības satur divus atsevišķus priekšlikumus. (No zāles dep. J.Dobelis: „Abi
divi stulbi!”) Pirmais ir „izslēgt no Saeimas plenārsēdes darba kārtības
Ārlietu komisijā izstrādāto alternatīvo priekšlikumu”, un otrais – par
oriģinālpriekšlikuma nodošanu atbildīgajai komisijai – ir izlemjams pēc jautājuma
izskatīšanas pēc būtības.

Tātad mums šis deputātu priekšlikums ir jāsadala divās daļās.

Par šo priekšlikumu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs
Buzajevs.

Piecas minūtes jums!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iznāk tāda interesanta pretruna, jo Saeimas
kārtības ruļļa 118.panta septītajā daļā ir teikts: „Ja komisija, kurai nodots
patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima
pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.”

Ja, teiksim, būtu tāda situācija, ka būtu atbalstīts tieši
frakcijas „Jaunais laiks” patstāvīgais priekšlikums, tad būtu jāievēro šā
panta astotā daļa: „Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā
priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos.” Diemžēl atbildīgā komisija vispār
neskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa tā
paša panta ceturto daļu, kura paredz, ka „visi noteiktā termiņā un kārtībā
iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas
atzinumi par tiem” ir nepieciešami tieši šodien. Jo, ja mēs pieņemsim frakcijas
„Jaunais laiks” patstāvīgo priekšlikumu, tad pēc reglamenta mums būtu
nepieciešams pārtraukt sēdi, sasaukt Ārlietu komisiju atkal un izskatīt visus
priekšlikumus, kuri bija iesniegti. Atbildīgās komisijas rīcība ir ņirgāšanās,
kas vērsta pret opozīciju un pirmām kārtām pret „Jauno laiku”. Viņi apzināti
bremzē „Deklarācijas par atbalstu Igaunijai” pieņemšanu. Vēl uz vienu nedēļu
atlikt… Mēs, protams, neesam pretī… Taču, ja mēs šodien tomēr pieņemsim kādu
lēmumu, pārkāpjot reglamentu, tad lēmuma vērtība būtu tāda, it kā, teiksim, pats
Andris Bērziņš būtu uzrakstījis kaut ko uz papīra un uzrakstījis, ka tas ir
Latvijas Republikas Saeimas lēmums, vai ka jebkurš zēns no pagalma būtu izteicis savu
atbalstu Igaunijai.

Ja mēs neizlabosim visas šīs pretrunas, tad tāda būs mūsu šodien
pieņemtā Saeimas lēmuma vērtība.

Sakarā ar to aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikuma pirmo
daļu (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks! Laiks!”) un izslēgt no darba
kārtības šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad mums ir šobrīd jālemj
tikai un vienīgi par (No zāles dep. J.Dobelis: „Noraidīšanu!”) piecu
deputātu iesniegumu – izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības Ārlietu komisijas
izstrādāto alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
Ārlietu komisijas izstrādātā alternatīvā priekšlikuma izslēgšanu no darba
kārtības! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 70, atturas – nav. Tātad šis
jautājums paliek darba kārtībā.

Un savukārt par otro priekšlikumu lemsim tikai pēc debatēm par
abiem minētajiem priekšlikumiem saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta otro
daļu.

Paldies, kolēģi! Šis jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.910. Šis ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts
„Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (dokumenta
reģistrācijas numurs 208/Lp9). Minētajā likumprojektā kā priekšlikums iekļauts
arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 327/Lp9.

Kopumā Tautsaimniecības komisija uz trešo lasījumu izskatīja 26
priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija
Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Arī 4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopā. 5. – Satiksmes
ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts
atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un
6.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 9. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
11.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Lūdzu atbalstīt arī 14. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
15.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 16. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 17. – arī Satiksmes ministrijas parlamentārā
sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 18. – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par
18.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 19. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir iesniegts
ar minēto pievienoto likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 327/Lp9. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 19.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 20. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 21. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 22. un 23.priekšlikums ir skatāmi kopā.

22. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un
iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts
pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 22. un
23.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 24. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 25. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Un pēdējais. 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26.priekšlikumam.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura dokumenta numurs ir 910, bet reģistrācijas
numurs 208/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Strādāsim ar dokumentu Nr.911.

Tautsaimniecības komisijā kopumā uz trešo lasījumu tika iesniegti
un izskatīti desmit priekšlikumi.

1. un 2.priekšlikums ir skatāmi kopā.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un
iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 1. un
2.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 3. un 4.priekšlikums ir skatāmi kopā. Juridiskā
biroja 3.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem
par 3. un 4.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopā.

5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija
Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un
6.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 7. un 8.priekšlikums ir skatāmi kopā.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un
iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7. un
8.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 9. – deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Vasali šūdiņ!

Šā priekšlikuma būtība ir gaužām, gaužām vienkārša: jau
šogad un nākamgad Valsts autoceļu fondam (saskaņā ar priekšlikumu) paredzēts
papildus piešķirt ceļu remontam 75 procentus no akcīzes nodokļa par naftas
produktiem.

Ja mēs jau šogad un arī nākamgad piešķirsim papildu līdzekļus,
tad tas naudas izteiksmē veidos pāri par 10 miljoniem latu, un līdz ar to radīsies
papildu iespējas remontēt un arī būvēt jaunus gan Latgales, gan Zemgales, gan
Vidzemes un Kurzemes ceļus.

Redziet, ir lielie ceļi, kas ir valsts īpašumā, un to
remontēšanai un sakārtošanai praktiski ir iespēja piesaistīt Eiropas naudu –
Eiropas līdzekļus, bet pašvaldību ceļu sakārtošanai diemžēl tādu iespēju nav.
Tātad šā priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Lūdzu atbalstīt manu
priekšlikumu, jo tas radīs iespēju arī jums braukt pa labākiem, kvalitatīvākiem
ceļiem.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai Vitālijam Aizbaltam komisijas
vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Līdzīgs priekšlikums bija
iesniegts jau uz otro lasījumu, un tāpēc šobrīd kolēģa Tutina priekšlikums… Ja
mēs šādu normu atbalstīsim, tad šis priekšlikums stāsies spēkā ar atpakaļejošu
datumu – ar šā gada 1.janvāri, taču saskaņā ar likumdošanu mēs varam pieņemt
tikai tādus priekšlikumus, kuri ar atpakaļejošu datumu neskar trešās personas.

Šobrīd, ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu – te kolēģis
mazliet neprecīzi minēja skaitļus -, tad šajā gadā ceļu nozarei nāktu klāt
nevis vairāk par 10 miljoniem, bet gan 26 miljoni latu.

Būdams Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. es, protams,
apsveicu šādu priekšlikumu un rūpes par Latvijas autoceļiem, bet kolēģim vajadzēja
pateikt arī to, kam mēs valsts budžetā šos līdzekļus – šos 26 miljonus latu –
samazināsim.

Tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā diemžēl lūdzu
neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.
– deputāta Jāņa Tutina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 41, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies. Un pēdējais – Juridiskā biroja priekšlikums
– ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu
pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 173/Lp9 pieņemšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais
lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu
„Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kura dokumenta numurs ir 767.

Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šajā likumā
piedāvā tikai vienu labojumu – noteikt nodevu par sākotnējās ietekmes uz vidi
izvērtējuma veikšanu.

Tāpēc komisija aicina šo likumprojektu atbalstīt un pirms tam
noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms mums ir jāizšķiras
par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru
303/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts
par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 303/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
dienu Saeimā!

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada
14.maijs, bet izskatīšana – 17.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un
izskatīšanas laiku Saeimā ir pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Dokuments Nr.848, un, kā jau priekšsēdētājs
teica, – tas ir likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo šo
grozījumu vienīgais mērķis ir vienkāršot pārvaldes struktūru šajās krājaizdevu
sabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 324/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada
17.maijam.

Sēdes vadītājs. 17.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Fizisko
personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ministru kabinets ir nodevis Saeimai likumprojektu
paketi, kurā galvenais ir likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa
deklarēšanas likums” (dokuments Nr.855). Likumprojekts ir daudz apspriests, ilgi
izauklēts un nu beidzot nonācis parlamentā, un komisija aicina atbalstīt pirmajā
lasījumā gan šo likumprojektu, gan arī visus pārējos paketē ietvertos
likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 330/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.856.

Likumprojekts ir saistīts ar nule kā pirmajā lasījumā pieņemto
likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Tāpēc
arī šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā, un komisija jūs aicina darīt
to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 331/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Tāds pats termiņš – 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.859. Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu
likumā” nosaka tās summas lielumu, kuru pārsniedzot iedzīvotājiem ir jādeklarē
darījums. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar iesniegto likumprojektu „Fizisko
personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 334/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts ir ietverts jau minētajā likumprojektu paketē. Tas ir
dokuments Nr.860.

Šajā likumā tiek labota tikai viena norma. Proti, tiks uzlikts
Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem par pienākumu saglabāt jebkura darījuma
čeku, ja darījuma vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Sajauci numerāciju!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 335/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Vides aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ar likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības
likumā” jūs varat iepazīties dokumentā Nr.853.

Grozījumiem ir divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir
nepieciešamība pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kuģu radīto
piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

Otrais mērķis – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
kāpu aizsargjoslas aizsardzība pret nelikumīgu izbraukāšanu ar mehāniskiem
transportlīdzekļiem.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 328/Lp9, ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Komisija lūdza par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
noteikt šā gada 24.maiju.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Autortiesību likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija šā gada 2.maija sēdē izskatīja Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā”. Šie grozījumi mums ir
jāizdara Eiropas Padomes 2001.gada direktīvas izpildes dēļ. Tiek mainīts likumā
viens pants par atlīdzību par darbu reprogrāfisko reproducēšanu. Likumprojektā
paredzētie likuma grozījumi skars ļoti daudzas ministrijas un arī tās iestādes, kuru
pārziņā ir reproducēšanas iekārtas. Tāpēc lūdzam likumprojekta tālākai
izskatīšanai vēl garāku laiku, vismaz līdz 4.jūnijam. Taču aicinu pieņemt šodien
likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta
„Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 296/Lp9,
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Strazdiņš. 4.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi deputātiem?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.jūnijs.
Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums.

Vai komisija vēlas ko piebilst? (No zāles: „Nē!”)
Komisija nevēlas neko piebilst.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es
gribētu sākt ar, manuprāt, vienas ļoti autoritatīvas institūcijas lēmumu, kurš ir
pieņemts 2006.gada 3.novembrī. Proti, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departaments nolēma sekojošo: Administratīvo lietu departaments
uzskata, ka valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu
tiesiskuma nodrošināšanai, tas ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši
kuram kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenotu kontroli jau šādu pārkāpumu
izdarīšanas laikā un tos novērstu.

Tātad, kolēģi, šajā gadījumā Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departaments ir aicinājis arī Ministru kabinetu vērst uzmanību
uz to, ka šie likumi nav sakārtoti un ka tie būtu jāsakārto pēc iespējas īsākā
laikā. Tas tika pateikts jau pagājušā gada 3.novembrī – vairāk nekā pirms
pusgada!

Kāda ir situācija šobrīd? Ministru kabinets vispār nav reaģējis
uz šo lēmumu un vispār nav interesējies par šīs lietas virzību. Turpretim Tautas
partija, kas ir Ministru prezidenta pārstāvēta partija, ir iesniegusi pirms trim
mēnešiem priekšlikumu, ka šīs normas ir vispār jāizņem no likuma.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, pilnīgi pretēji sabiedrības
viedoklim, līdz šim gan valdība, gan valdošā partija ir pilnīgi ignorējusi šīs
lietas. Protams, mēs zinām, ka sabiedrības spiediena dēļ un bailēs no Valsts
prezidentes iespējamas aktīvas rīcības situācija ir mainījusies. Un mēs šeit,
Saeimā, esam nolēmuši, ka tomēr darbojas darba grupa, lai šo lietu sakārtotu.

Kolēģi! Šobrīd koalīcija ierosina pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu, lai vēl ilgāk lemtu par šiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka
mēs atklāti pasakām sabiedrībai, ka neesam spējīgi 3-4 mēnešu laikā radīt
idejas un priekšlikumus, lai gan pa šo laiku ir notikušas daudzas konferences,
diskusijas. Mēs esam uzklausījuši ekspertus, zinām ārzemju pieredzi. Zinām to, ka
Latvija un Moldova ir Eiropā vienīgās valstis, kur šāda regulējuma šobrīd varētu
arī nebūt. Un vēlamies atkal bezgalīgi runāt par šo tēmu! Taču, kā zināms,
Saeima ir bijusi spējīga uz aktīvu rīcību, piemēram, Satversmes 81.panta sakarā, un
šo pantu ir izņēmusi no Satversmes; tā tas bija, piemēram, arī drošības likumu
paketes kontekstā. Un, es ceru, šodienas situācijā tā būs arī ar atbalstu
Igaunijai.

Ko mēs gribam panākt ar šā termiņa pagarināšanu? Mēs gribam
pateikt, ka esam mazspējīgi. Gribam pateikt, ka mums nav ideju. Gribam pateikt, ka tas
viss, ko sabiedrība no mums gaida, mums pilnīgi neinteresē un ir mazsvarīgs.

Vai jūs domājat, ka šajos divos mēnešos tiem kolēģiem, kuri
nevēlas un negrib strādāt, būs jaunas idejas, tās tiks atnestas uz Saeimu un
radīsies kaut kas no jauna? Nē! Esmu pārliecināts, ka šis ir kārtējais solis uz
politiskajām „spēlēm”, ka šī ir politiski, tīri tehnoloģiski motivēta
darbība, lai vienkārši novilcinātu šīs ļoti svarīgās – Latvijas sabiedrībai
ļoti svarīgās! – problēmas atrisinājumu.

Kolēģi! Aicinu tomēr nepagarināt priekšlikumu iesniegšanas
termiņu. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai un aicinu šādi pateikt
sabiedrībai, ka Latvijas Saeima ir rīcībspējīga un ir spējīga izdarīt Latvijas
sabiedrības labā kaut ko tādu, ko sabiedrība sen jau gaida no tās!

Aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpinās deputāts
Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minētais priekšlikums, minētais lēmuma
projekts, ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks. Tādēļ, lai beigu beigās rezultāts
būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un grozījumi būtu labāki, sabiedrībai un mums
pieņemamāki, ir nepieciešams rūpīgs darbs.

Diemžēl komisija nav saņēmusi no komisijas darba kritizētājiem
– no frakcijas „Jaunais laiks” – oficiāli iesniegtus priekšlikumus šīs
problēmas risināšanai. Un tāpēc es uzskatu, ka kolēģiem nav tiesību kritizēt
komisijas darbu.

Turklāt iepriekšējā Saeimā Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas izveidoto darba grupu vadīja „Jaunā laika” deputāts Alberts Krūmiņš,
kurš triju gadu laikā nespēja organizēt šo darbu tā, lai pieņemtu attiecīgos
grozījumus.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli un pagarināt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpina deputāts Juris
Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Man ir 15 minūtes. Man nevajag tik daudz.

Cienītie kolēģi! Daudzu gadu garumā ir vērojama viena un tā pati
parādība sabiedrībā (protams, sabiedrības pats pareizākais atspulgs ir Latvijas
Republikas Saeima, kuru pati sabiedrība ir ievēlējusi), un visu laiku ir šī
„sociālistiskā sacensība” – kurš ir visgodīgākais latvietis valstī un kurš
ir visnacionālākais latvietis valstī. (No zāles: „Dobelis!” Zālē troksnis.
Starpsaucieni.) Nē, nu tas būtu pēdējais… (No zāles: „Dobelis!
Dobelis!”) Paldies, paldies! Es piekrītu būt par tādu kandidatūru. Labi!

Lai par ko mēs arī runātu, šodien tas izpaudīsies arī
tālākajās debatēs par lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”.
Katrs gribēs būt „sociālistiskās sacensības” uzvarētājs un galvenais Igaunijas
atbalstītājs.

Tā vietā, lai tomēr strādātu pie kaut kāda reāla teksta,
visvienkāršāk ir uzkāpt šeit tribīnē un pateikt: „Šausmas, nedrīkst termiņu
pagarināt!”

Kas tad notiks, ja pagarinās? Kādas būs problēmas? Vai tad esošais
teksts jūs galīgi neapmierina? Tam taču nekādas vainas nav! Tur jau ir tie
„griesti” iekšā! Tātad nekādu briesmu nav. Briesmas jau būtu bijušas tad, ja tos
„griestus” noņemtu nost. Vai tad tā nebija? Kādi tad uztraukumi šodien?

Kungs, kurš pats nevienu priekšlikumu nav iesniedzis (No zāles
dep. L.Ozoliņš: „Kurš kungs?”), stāsta par to, kādas konferences notikušas
un kur kas ir apspriests. Acīmredzot nevienā konferencē nav pats piedalījies, nav neko
tur darījis, bet šodien ir ļoti viegli parādīt sevi kā vienu godīgu latvieti, kas
ļoti rūpējas par mūsu tautu.

Tāpēc, lūdzu, sniedziet savus priekšlikumus! Lagzdiņa kungs jau
jūs aicina to darīt. Un tieši tāpēc tādiem kā jums tiek dots laiks, lai jūs
beidzot sāktu strādāt, nevis kāptu šeit tribīnē un aiztiktu citus!

Es vienmēr nākšu šeit un atgādināšu šiem „Tālavas
taurētājiem” to: ja jūs gribat runāt par lietu, tad runājiet, bet nevis nāciet un
stāstiet kaut ko!

Lūk! Parunāsim arī par Igauniju, bet tas būs drusku vēlāk.

Tā ka – kāda vaina? Mierīgi strādāsim pie šā likumprojekta, un
nebaidiet te mūs ar „griestu” atcelšanu un kaut kādu konfliktu ar sabiedrību! Ir
runa tieši par „griestu” saglabāšanu. Jautājums – par kādu „griestu”
saglabāšanu? Un viss!

Te nāk, baida katru dienu, viens otrs ar bailēm skatās avīzē: kas
tad nu tur būs! Nu, acīmredzot jāsāk pašam ar sevi. Un, ja tāds cilvēks nāk šeit
un stāsta, ka viņš ar bailēm skatās avīzē, nu ko es varu darīt? Es izsaku tikai
lielu līdzjūtību.

Jebkurā gadījumā, protams, turpināsies šīs sacensības: „Es
esmu visgodīgākais, es esmu vislatviskākais, es esmu visnacionālākais!” Veiksmi!
Jebkurās sacensībās, protams, viens ir uzvarētājs, bet otrs ir zaudētājs. Šinī
gadījumā, man šķiet, šī pirmā uzstāšanās nebija tā labākā. (No zāles dep.
S.Kalniete: „Labākais – Dobelis!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, kolēģi! Paldies Dobeļa kungam, kurš mums norādīja, ka mēs
te visi tukši nākam kāpt Saeimas tribīnē (No zāles dep. J.Dobelis: „Bet tā
taču ir!”), bet, paldies Dievam, šajā Saeimā ir viens vienīgs deputāts, kurš
runā tikai par lietu, tikai strādā un runā vienīgi viedus vārdus. Paldies, Dobeļa
kungs! (Aplausi.)

Un tagad mazliet par citām lietām. Kāpēc nav iesniegti „Jaunā
laika” priekšlikumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Jā?”) Tāpēc, ka
iesniegšanas termiņš ir tikai rīt. Mēs ļoti labi atceramies, kas notika
iepriekšējās Saeimas darbības laikā ar priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kad
visus „Jaunā laika” iesniegtos grozījumus izmantoja Tautas partija. „Jaunais
laiks” norādīja vājās vietas likumā, un tūlīt radās skaista organizācija –
„Jums ir tiesības zināt šo viedokli!”.

Ņemot vērā to, ka daži strādā godprātīgi, bet daži citu
kļūdas izmanto sava personīgā labuma gūšanai, mēs savus priekšlikumus iesniegsim
pašās termiņa beigās. Tas būtu par šo jautājumu, Dobeļa kungs!

Otra lieta. Kādēļ ir tik svarīgi atlikt termiņu? Es tam redzu
divus iemeslus.

Pirmais iemesls. Tiklīdz tika ievēlēta Saeima, valdošā koalīcija
zibenīgi metās atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, taču, kā tautā saka,
„uzrāvās” uz prezidenti. Tūlīt atlika. Tomēr nekas jau vēl nav atrisināts! Vēl
jau jaunais Valsts prezidents nav ievēlēts. Šis ir viens iemesls, kāpēc grib
pagarināt termiņu. Izdosies ielikt savējo – viss aizies atkal uz priekšu! Neizdosies
– nu tad laikam nekā!

Otrs iemesls. Tautas partijai KNAB ir noteicis sodu par
priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumiem – 5000 latu lielu sodu, taču vēl joprojām
paliek jautājums, vai nelikumīgi saņemto dāvinājumu nāksies atmaksāt, bet šis
nelikumīgi saņemtais dāvinājums, godātie kolēģi, ir 560 000 latu. Līdz ar to
ir pilnīgi skaidrs, ka Tautas partijai ir jānogaida, kā beigsies pārsūdzība – šā
administratīvā lēmuma pārsūdzība -, un tad jau varēs redzēt, kā vajag sakārtot
likumus un kādus priekšlikumus vajag iesniegt, lai no piespriestā soda paglābtos.

Godātie kolēģi, šie tad arī ir divi patiesie iemesli, kāpēc jūs
gribat pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tieši šo iemeslu dēļ mēs
aicinām tos nepagarināt, līdz rītdienai iesniegt visus priekšlikumus un skatīt šo
jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija bija tā, kas iesniedza šo lūgumu – pagarināt
termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Tas ir normāls process, un es domāju, ka te
varbūt diskusijas nevajadzētu izvērst tik plaši.

Un es tomēr lūgtu cienījamos kolēģus visus šos trīs
likumprojektus… šos Saeimas lēmuma projektus atbalstīt, jo Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijā par visiem šiem jautājumiem ir izveidota darba grupa, kuru vada
Māris Kučinska kungs. Šajā darba grupā būs runa gan par politisko partiju
finansēšanu, gan par izdevumu griestu ierobežošanu, gan par priekšvēlēšanu
aģitācijas ierobežošanu, gan arī tiks apspriestas jaunās domas par valsts
līdzdalību partiju finansēšanā.

Tā ka es lūgtu šo termiņu vienkārši pagarināt un tad aktīvi
strādāt tālāk, lai šo likumprojektu Saeimā pilnveidotu. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Viss, balsojam!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
„Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 30, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta
vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas
numuru 139/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 29, atturas – 5.
Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā
„Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9)
otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 140/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 28, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” un
alternatīvo lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai”.
Abus šos jautājumus mēs izskatīsim kā vienu darba kārtības punktu.

Atklājam debates…

Es atvainojos! Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris
Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāšu par
procedūru. Pirmajā balsojumā mums vajadzētu izšķirties par to, ar kuru dokumentu
mēs turpmāk strādāsim – ar jau agrāk sagatavoto dokumentu vai Ārlietu komisijas
piedāvāto alternatīvo variantu.

Aicinu atbalstīt lēmuma projekta alternatīvo variantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vispirms būs debates par abiem
deklarācijas variantiem, bet pēc tam būs balsojums par šīm deklarācijām.

Bet nupat mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Debatēs ir
pieteikušies daudzi deputāti, tāpēc man ir ierosinājums debates atklāt pēc
pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu
reģistrācijai!

Pirms deputāts Andrejs Klementjevs nolasīs balsošanas rezultātus,
vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.34
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Gribu arī atgādināt, ka Revīzijas komisijas sēde notiks tūlīt
pēc Saeimas sēdes beigām 106.telpā. Lūgums Revīzijas komisijai uzreiz pēc sēdes
noslēguma sanākt kopā uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda
Circene, Sergejs Fjodorovs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš,
Anatolijs Mackevičs, Sergejs Mirskis, Karina Pētersone, Jānis Strazdiņš, Vjačeslavs
Stepaņenko un Māris Krastiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atsākam darbu! Mēs izskatīsim
šīsdienas darba kārtības pēdējo jautājumu – lēmuma projektu „Deklarācija
par atbalstu Igaunijas Republikai” un attiecīgo alternatīvo lēmuma projektu „Deklarācija
par atbalstu Igaunijas Republikai”.

Atklājam debates šajā jautājumā. Pirmā debatēs pieteikusies
deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vakar
Ārlietu komisijas sēdē es atbalstīju komisijas piedāvāto deklarāciju…
deklarācijas par atbalstu Igaunijai projektu, jo uzskatu, ka labāk ir pieņemt tādu
dokumentu nekā nekādu. Arī Saeimas sēdē es balsošu „par” šo dokumentu, lai gan
uzskatu, ka komisijas piedāvātais deklarācijas teksts no „Jaunā laika”
priekšlikuma atšķiras tikai redakcionāli.

Manī izraisa sašutumu Saeimas vairākuma acīm redzamā
nevēlēšanās pēc būtības apspriest „Jaunā laika” priekšlikumu par atbalsta
izteikšanu Igaunijai, tā vietā atrunājoties ar Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem.
To, ka tās ir tikai atrunas, apliecina tās reizes, kad tiek atrasts risinājums, ja ir
nepieciešams operatīvi pieņemt kādu lēmumu.

Atgādināšu, ka pirms dažiem mēnešiem 9.Saeima rīkojās daudz
mērķtiecīgāk, pieņemot deklarāciju par atbalstu Gruzijai. Tad tika sasaukta Saeimas
ārkārtas sēde un dokuments tika pieņemts tūdaļ pēc tā iesniegšanas.

Arī 3.maijā deputāti varēja pieņemt tādu pašu lēmumu –
sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un apspriest „Jaunā laika” priekšlikumu, taču
pietrūka vienas balss, lai jautājumu iekļautu Saeimas sēdes darba kārtībā. (No
zāles: „Tā nebija!” Dep. Dz.Ābiķis: „Iekļāva! Kāpēc melo?”) Tas ir
prātam neaptverami, ka 18 gadus pēc tam, kad trīs Baltijas tautu kustības – Latvijas
Tautas fronte, Igaunijas „Rahvarinne” un Lietuvas „Sajūdis” – 1989.gada maijā
sapulcējās Tallinā uz pirmo Baltijas Asambleju, Latvijas Saeimas deputāti, viņu
skaitā arī daži no tiem, kuri piedalījās šīs asamblejas darbā, neatbalstīja
solidaritātes apliecinājumu Igaunijai! Tā vietā Saeima nolēma nodot deklarācijas
projektu izskatīšanai Ārlietu komisijā, taču Ārlietu komisija neuzskatīja šo
jautājumu par tik nozīmīgu, lai to iekļautu jau komisijas nākamās sēdes darba
kārtībā.

Iespējams, daudzi nav pat ievērojuši, ka nākamā sēde notika tajā
pašā dienā – tūlīt pēc Saeimas sēdes, taču jautājuma par šīs deklarācijas
izskatīšanu tās darba kārtībā nebija. Ja tas būtu iekļauts, tad Bērziņa kungs
būtu varējis izlabot tās divas gramatiskās kļūdas, kas viņam veselu nedēļu tā
lika kautrēties un kaunēties… Tikmēr pārējie komisijas locekļi varētu
pievērsties teksta „pārgraizīšanai”, mainot vietām palīgteikumus,
„izravējot” tādus vārdus kā „asi” un „stingri”, kā arī aizstājot vienu
sinonīmu ar otru, piemēram, lietvārdu „saistības” ar vārdu „pienākums”. Šai
matu skaldīšanai tika veltītas divas nākamās Ārlietu komisijas sēdes.

Kāpēc Saeimas vairākums tik ļoti nevēlējās pieņemt šo
deklarāciju? Atbilde atrodama deputāta Jāņa Strazdiņa 9.maija intervijā laikrakstā
„Latvijas Avīze”. Citēju viņa teikto: „Šajā brīdī, kad izšķiras Latvijas un
Krievijas robežlīguma liktenis un kad tiek gaidīts Krievijas Domes lēmums, nebūtu
pareizi pieņemt Igauniju atbalstošu deklarāciju tieši šādā redakcijā.” Tā esot
provokatīva. Ar līdzīgu argumentāciju Ārlietu komisijas 9.maija sēdē nāca klajā
arī PCTVL frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Tātad vilcināšanās ir saistīta ar vairākuma bailēm sadusmot
visvareno austrumu kaimiņvalsti. Tā ir nožēlojama stratēģija! Ja Kalvītis un
valdošā koalīcija iedomājas, ka ar iztapību izdosies pēc iespējas ilgāk saglabāt
atsilumu Latvijas un Krievijas attiecībās, tad tā ir mūsu valstu līdzšinējo
attiecību vēsturē nepamatoti iedibināta cerība.

Kopš neatkarības atjaunošanas ir piedzīvoti vairāki viļņi, kad
Krievijas dusmas pret „sliktajiem” igauņiem mijas ar labvēlību pret „labajiem”
latviešiem, un otrādi. Kopš 1998.gada līdz pat 2003.gadam, kad pēc ilgāka laika
notika pirmā oficiālā tikšanās starp Krievijas un Latvijas ārlietu ministriem – un
man bija tas gods tikties ar Igoru Ivanovu -, Krievijas peramā zēna lomā bija
Latvija, nu acīmredzot atkal kārta ir Igaunijai.

Vēl neglītāka šī nevēlēšanās atbalstīt Igauniju izskatās
tad, kad atceramies neseno Kalvīša interviju žurnālam „Energoforums”, no kuras
uzzinājām, ka Rīgā un Maskavā esot panākta principiāla vienošanās par
elektroenerģijas ražošanu Latvijā, izmantojot gāzi. Jau šajā pavasarī esot
jāpieņem lēmums par trešās TEC celšanu Latvijā. Kalvītis esot saņēmis
apstiprinājumu, ka Krievijas valsts monopols „Gazprom” esot piekritis nodrošināt
gāzi jaunajai TEC. (Zālē troksnis. No zāles: „Ā-ā? Kāpēc melo?” Dep.
N.Kabanovs: „Šausmas!”)

Šī ir satraucoša ziņa, kas pelnījusi vislielāko sabiedrības un
Saeimas uzmanību. Tā vietā, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas
piegādēm, Latvijas valdība to gatavojas palielināt. Acīmredzot 2006.gada janvārī
gāzes piegāžu apturēšana Ukrainai, kas tik ļoti pārbiedēja pārējo Eiropu, uz
Latvijas valdību nav atstājusi nekādu pamācošu iespaidu.

Pretēji Eiropas Savienības pārējo valstu centieniem palielināt
neatkarību no Krievijas enerģijas avotiem mēs kļūsim vēl atkarīgāki. Kalvītis
pašrocīgi vēlas ielikt Krievijas rokās kolosālu ekonomiskā un politiskā spiediena
līdzekli. Kā tas tiek lietots – to mēs šodien redzam Igaunijā, jo Krievijas
valdība ir pieņēmusi lēmumu Igaunijai pārtraukt dzelzceļa piegādes, kā arī
ierobežot enerģijas piegādes. Diez vai šajā atkarībā kaut ko mainīs Dobeles gāzes
krātuves ietilpība.

Man patiesi ir kauns, ka Saeimas vairākums ir tā pārņemts ar
pozīcijas un opozīcijas pretimstāvēšanu, ka nespēj ķildošanos atlikt malā pat
tad, kad jālemj valstiski svarīgi jautājumi.

Ir absurdi apgalvot, kā to Kalvītis teicis, ka tās bija opozīcijas
„spēles” ar jutīgiem jautājumiem vai mēģinājums provocēt sabiedrību, lai
spodrinātu savu tēlu.

Nē, mēs vēlējāmies, lai Saeima vienotos atbalstā Igaunijai. Tas
bija mūsu pienākums. To no mums gaidīja latviešu tauta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, es,
kolēģi, atgādinu Kārtības ruļļa 70.pantu: „Runātājs nedrīkst novirzīties no
apspriežamā temata.” (No zāles dep. S.Kalniete: „Vai tad es novirzījos?”)
Lūdzu, ņemiet to vērā!

Nākamais debatēs uzstāsies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Vēlreiz – cienījamie visi klātesošie! Sakarā ar atbalstu
Igaunijai atgādināšu Latvijas vēsturi.

1919.gada jūnijs. Latvijas valdība atrodas uz kuģa „Saratov”
klāja pie Liepājas mola. Kurzeme un Zemgale – vācu okupācijas varā, Latgale –
„sarkanās”, topošās, impērijas varā. Latvijas valdībai pieder faktiski tikai
trīs Ziemeļvidzemes apriņķi, turklāt nepilni – Valmiera, Valka, Cēsis. Tajā
brīdī vācu baronu landesvērs un valstsvāciešu „dzelzs divīzija” ir jau
ieņēmusi Cēsis un tuvojas Valmierai. Latvijas valsts liktenis karājas mata galā, jo
abas tās varas, kas pret mums vērsušās, drīz pārņems visu Latviju.

Ko dara igauņi? Igauņi ir izcīnījuši savas brīvības cīņas un
sasnieguši savas etniskās valsts robežas ar Latviju. Viņi nāk Latvijai palīgā un
izšķirošajās kaujās – 1919.gada jūnijā pie Cēsīm un pie Straupes, viņi,
igauņi, sakauj vācu landesvēru un „dzelzs divīzijas” daļas, viņi ziedo savu
dzīvību. Latvijas brīvības cīņās Vidzemē ir krituši daudz vairāk igauņu nekā
latviešu.

Dienvidaustrumos no Cēsīm, Veselavā, – iebrauciet, apskatieties!
– piemineklī igauņu karavīriem ir rakstīts: „Sārtā jūs kāpāt, atnesāt mums
brīvību!”

Tālāk. Ko darīja latviešu politiskā „galotne” toreiz?
Zigfrīds Meierovics teica: „Viņi ir palīdzējuši mums atbrīvot mūsu zemi. Kaut
Kurzemes sastāvā vienmēr ir ietilpusi Roņu sala, atdosim to igauņiem!” Un atdeva.

Ģenerālis Balodis, Latvijas armijas virspavēlnieks, teica: „Ja
reiz Valkas lielāko daļu grib igauņi, nav vērts Valkas dēļ celt strīdu ar viņiem.
Viņi mums ir palīdzējuši.” Atdevām Valku. Un pareizi darījām!

Bet Aleksandrs Grīns toreiz „Dvēseļu putenī” rakstīja: „Nāk
igauņi! Vīri kā lāči, Otrā pasaules karā nav izšķiests viņu sīkstās tautas
spēks.”

Lūk, šī sīkstā tauta nāca mums palīgā! Salīdzināsim viņu
nostāju ar Latvijas tagadējo nostāju, ar mūsu valstsvīru nostāju, ar Saeimas
deputātu nostāju šeit. Igaunijas prezidents Ilvess nesen BBC krievu redakcijas
raidījumā skaidri pateica par šīm lietām: „Vieni bandīti ienāca mūsu zemē un
izdzina otrus bandītus. Un tad tie otrie bandīti jeb nelieši nāca atpakaļ un izdzina
tos pirmos neliešus.” Kur ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šajā
salīdzinājumā? Kur viņa stāv?

Igauņi pateica, ka igauņu leģionāri ir viņu valsts brīvības
cīnītāji. Igauņu leģiona virsleitnantam, manam draugam Alfredam Kērdam piešķīra
Triju Zvaigžņu ordenim analogu ordeni nevis par to, ka viņš ir karojis leģionā, bet
gan par to, ko viņš ir darījis Igaunijas valsts Atmodas laikā un jaunajā, topošajā
valstī.

Igauņi atveda no Vācijas savu pirmo Bruņinieka krusta kavalieri
pulkvedi Rebani un apglabāja viņu ar militāru godu, valdības un Kara ministrijas
pārstāvjiem piedaloties. Lūk, kāda ir šī sīkstā, izturīgā tauta un piemērs
mums!

Bet ko mēs darījām? Mēs šeit, lielākā daļa no Saeimas
deputātiem, bijām liekuļi, mēs runājām, ka, lūk, tas tur neder un tas tur neder, ka
šajā tekstā tas tur ir jāizlabo un ka tad mēs pēc nedēļas to izdarīsim… Un to
mēs darām tagad – tad, kad jau gandrīz visas Eiropas Savienības valstis ir
izteikušas atbalstu Igaunijai. Arī Amerika ir izteikusi atbalstu Igaunijai.

Lūk, mūsu liekulība, draugi! Es esmu šeit tikai 6 mēnešus, bet es
esmu redzējis, kā paņem 15 minūšu un 30 minūšu pārtraukumu un izlabo tekstu.
Nevajag aizbildināties ar tekstu! Mums ir jāatmet šī liekulība! Mums trūkst
nacionālisma!

Tad, kad viena no mūsu partijām iesniedz kaut kādu priekšlikumu un
šī partija skaitās opozīcijas partija, tad ko mēs, latvieši, darām? Mēs uzskatām,
ka viņi ir opozicionāri un ka mēs nevaram balsot. Bet blakus, sešus mēnešus (No
zāles dep. V.Orlovs: „Daudz vairāk kā seši mēneši!”) man šeit klāt esot,
es redzu, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atnāk
Buzajevs un lasa savus priekšlikumus. Un „Saskaņas Centra” frakcijas otrs krievs,
Klementjevs, visur viņu atbalsta, paceļot roku, kaut mēs, pārējie šīs komisijas
locekļi, nepaceļam šo roku. Mācieties no viņiem, kā ir jāaizstāv krievu
nacionālās intereses!

Mēs neaizstāvam latviešu nacionālās intereses! Politika var būt
nacionāla, bet nacionālisms nedrīkst būt politisks! Šinī gadījumā mēs darām to,
ka nacionālisms kļūst politisks. Tie iesniedz to, tie – to, tas – to, un mēs
nedrīkstam balsot! Mēs varam ķīvēties un strīdēties, un mums vajag strīdēties.
Mēs varam cits citam pārmest un uzbrukt par kravas mašīnu rindām, par skolām, par
pensijām, par algām, par pievienotām vērtībām, un mēs neko nezaudēsim. Bet es jūs
lūdzu: „Atmetiet šo nevienprātību! Kļūsim visas šīs sešas partijas, kas šeit
sēžam, par latviešu nacionālajām partijām! Un šoreiz nemeklējiet nekādas vainas
un katrs balsojiet tā, kā jūs domājat, bet balsojiet „par” atbalstu Igaunijai!” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr lūgtu neviltot to, kas ir noticis
Saeimas pagājušajā sēdē. Atgādināšu, ka, tikai pateicoties daudzu koalīcijas
deputātu balsojumam, „Jaunā laika” projekts netika vispār noraidīts. (No zāles
dep. A.Kampars: „Paldies!”) Runāsim skaidru valodu! Plus viena balss izglāba šo
projektu! Tātad nevajag uzbrukt kaut kam… Ja runājam par lietu, tad, lūdzu, – ar
dokumentiem!

Un tagad parunāsim par Otro pasaules karu! (Starpsauciens:
„Nevajag!”) Kas to uzsāka? Komunisti un fašisti! Fašisti un komunisti! Kopīgi!
PSRS un Vācija! Bija tā? Bija. Kas uzvarēja Otrajā pasaules karā? (No zāles dep.
S.Kalniete: „Savienotie!”) Koalīcija! Skaists vārds, ne? Kas tad tajā
koalīcijā ietilpa? Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija – un tā
tālāk, un tā tālāk. Tātad uzvarētāja bija pamatīga koalīcija, nevis viena
valsts.

Tālāk. Mans nākamais jautājums. (Es te tā ar jums apspriežos par
dzīvi.) Kas notiek ar šo koalīciju šodien? ASV darbojas, Lielbritānija darbojas (ar
visu Skotiju vēl pagaidām), Francija darbojas, Vācija – apvienojās… Kur ir
sabiedroto sabiedrotā koalīcijas partnere PSRS? Nav! Kā tad tā? Vai tad ir Pirra
uzvara sanākusi, vai? Kur ir pirmais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs? (No zāles
dep. V.Orlovs: „Dzīvs vēl!”) Braukā riņķī pa pasauli un lasa lekcijas, un
laikam jau labi nopelna. Nopelna krietni vairāk nekā Latvijas Republikas Saeimas
deputāts. Noteikti!

Tātad – par ko mēs te tagad strīdamies? Par ko tagad runājam?
Runājam par to, ko izdarīja igauņi. Ko viņi ir nepareizi izdarījuši? Kam ir uzcelts
piemineklis Tallinas centrā? Kam tas ir uzcelts? PSRS armijas pārstāvjiem! Kas tur tas
par modeli bija, un kas bija tur par tēlnieku – kāda starpība? Mākslinieks ir
mākslinieks! Kādreiz mākslinieki zīmēja Ļeņinu gan no priekšas, gan no aizmugures,
kala bronzā, kala akmenī un visādos citādos materiālos. Piemēram, Staļina tēlu,
būdams izsūtījumā lielajā sasalumā Sibīrijā, tajā lielajā aukstumā, viens
salipināja no cilvēka mēsliem. Un tad bija lielas problēmas – ko tad darīt?
Apgānīt lielo vadoni nedrīkst, bet kaut kā ne sevišķi labi sanāk – no mēsliem
viņš ir uztaisīts.

Kur ir šodien visi tie Ļeņina pieminekļi? Man jau gan nepatika, ka
tos vispār iznīcināja. Tos varēja skaisti salikt vienā laukumiņā. Latvijā
pietiekami daudz brīvas zemes ir, un lai viņi tur stāv mierīgi! Un visiem, kas nāktu,
mēs rādītu: te ir viņi – okupācijas simboli!

Igauņi izdarīja to, kas kulturālai tautai ir jāizdara, – cilvēku
mirstīgās atliekas nevar atrasties galvaspilsētas centrā! Vai tiešām tas nav
saprotams? Kas tad tur ir nepareizs, ka mirstīgās atliekas kulturāli tiek
pārapbedītas karavīru kapos? Un piemineklis arī turpat aizgāja – ar visiem
zābakiem! Stāv tur Aļoša vēsā mierā, un ir vietiņa, kur nolikt ziedus! Kāpēc tad
tie obligāti ir jāliek Tallinas centrā? Pie mums, paldies Dievam, tā patālu no centra
tas varenais monuments atrodas.

Un tātad neviena cilvēka cieņa vai gods nav aizskarts. Par šo savu
darbību igauņi brīdināja krietni savlaicīgi. Kā jūs atceraties, bija pārrunas par
šo jautājumu. Nekas nenotika slepus, nekas netika slēpts no tautas.

Un te, lūk, ir tas joks un tas jautājums, ko man gribas uzdot tiem
nepilsoņu bīdītājiem uz pašvaldību vēlēšanām: Igaunijā nepilsoņiem ir šīs
vēlēšanu tiesības, bet kur tad ir viņu integrācija? Kur tad ir viņu pateicība par
šīm tiesībām? Šo „pateicību” (pēdiņās) varēja labi redzēt.

Par ko mēs te runājam? Kāpēc mēs te sākam strīdēties par kaut
kādiem burtiem un komatiem un par to, kurš tas labākais un kurš tas godīgākais ir
bijis? Protams, vajadzēja – jo ātrāk, jo labāk! – pieņemt šo dokumentu. Par to
jau nav jāstrīdas. Tāpēc es arī balsoju par frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu, lai to ātrāk pieņemtu. Tikai – es atgādināšu! – tas dokuments
atnāca tik vēlu, ka pietika vienam iebilst, un tanī sēdē to vairs nevarēja pieņemt.
Diemžēl! To paredz Saeimas kārtības rullis.

Tālāk. Kādas ir vispār kādai valstij tiesības jaukties otras
valsts iekšējās lietās? Kādas ir tiesības Krievijai kaut ko tādu darīt? Ko tad
viņa pārstāv? Ne jau Krievijas armija piedalījās Otrajā pasaules karā! Otrajā
pasaules karā piedalījās, kā jau es teicu, PSRS armija. Nu lai tad arī PSRS tiek ar
viņiem galā! Netika galā. Sabruka! Baltijas valstis bija pirmās, kas „brucināja”
to PSRS. To jūs, man liekas, atceraties.

Vai var iedomāties lielāku cūcību no valsts puses kā šo –
fiziski traucēt citas valsts vēstniecības darbu, kā tas notika Maskavā?! Kaut kādi
izdzimteņi, brēkdami dienām un naktīm ilgi, fiziski traucē darbu – mētājas ar
akmeņiem, rauj nost Igaunijas karogu. Un neseko praktiski nekāda reakcija no Krievijas
vadības puses! Kur tas der?! Un tagad, balstoties uz šādu ārdīšanos, atskan –
vispirms Igaunijā, bet vakar arī Latvijā – kaut kādi izmisuši brēcieni pēc
Krievijas impērijas. Pārdaugavā pie pieminekļa stāv gados jauni cilvēki un brēc:
„Krievija! Krievija!” Interesanti domu gājieni!

Tātad vieniem var atļaut visu: var atļaut traucēt vēstniecības
darbu, var sist nost ārzemniekus citu pēc cita… Nerunājot par savējiem, tie tur kā
mušas mirst nedabīgā nāvē – uzņēmēji, politiķi un tā tālāk. To var! (No
zāles dep. A.Rugāte: „Priekšsēdētāj, par deklarāciju!”) Taču tad, kad ir
runa par citu valsti, sākas visādas pamācības.

Tagad izskanēja, ka te kāds briesmīgi uztraucoties par
robežlīgumu. Es te no tribīnes pasaku: „Es neuztraucos par robežlīgumu un nesaistu
robežlīgumu ar šo dokumentu. Nekādā gadījumā!” Tāpēc, ja jau jūs te kādam
brūkat virsū, tad runājiet konkrēti – par konkrētu cilvēku un par viņa
izteicieniem -, nevis lietojiet kaut kādus tādus vispārīgus frāžu samezglojumus:
„Jūs tur, koalīcija, un jūs – šite…” (No zāles dep. I.Čepāne: „Kas tu
tāds, ka mācīsi?”) Tā mēs ļoti tālu aiziesim.

Mēs gribam sastrādāties… Ja pagājušajā Saeimas sēdē daļa no
koalīcijas nebūtu atbalstījusi šo dokumentu, tad, iespējams, mēs vispār šodien ne
par ko nerunātu. Es pieļauju tādu lietu. Pieļauju! Un tāpēc nevajag te nākt un
tādā veidā runāt! Viena lieta ir, kā mēs izturamies pret Igauniju… Acīmredzot
vismaz no latviskajām partijām nebūs te neviena tāda, kas teiks, ka mēs pret viņiem
taisāmies slikti izturēties… Un tad atkal sāksies sacensība: kurš no mums labāk
izturas pret igauņiem un kurš šajā ziņā sliktāk izskatās. Es, piemēram, esmu
desmitiem gadu kopis karavīru kapus Latvijā, ieskaitot igauņu karavīru kapus, arī
Cēsu rajonā, tāpēc ka es cienu igauņus un zinu, ko viņi ir darījuši gan
1919.gadā, gan arī Otrā pasaules kara laikā.

Tātad ir runa par to – atbalstīt vai neatbalstīt. Man liekas, te
neviens no šīm labējām partijām nenāks un neteiks, ka nevajag atbalstīt. Taču tad
tiešām vajag runāt par to, ko vēl var izdarīt! Es nešaubos, ka mēs šodien
pieņemsim deklarāciju. Par to šaubu nav! Man ir jautājums auditorijai un sev pašam:
kas notiks turpmāk, kad būs šis dokuments? Tad ir jāturpina darbs! Nevar vis
vienkārši tā – pieņemt deklarāciju, lai parādītu sevi kā labu cilvēku. (No
zāles dep. S.Kalniete: „Mēs paļaujamies uz tevi!”)

Kāpēc es par to ierunājos?

Pirms daudziem gadiem mēs šeit, Latvijas Republikas Saeimā,
pieņēmām vienu, pēc tam – vēl vienu deklarāciju. Viena no tām bija deklarācija
par okupāciju. Viens otrs teica, ka tā varot karāties uz nagliņas. Mēs pieņēmām
šeit arī deklarāciju… Visvaldi, klausies, kādu mēs deklarāciju pieņēmām! Mēs
pieņēmām deklarāciju par atbalstu latviešu leģionāriem. Tā deklarācija tika
pieņemta Saeimā! Cik deputātu to šodien atceras? Cik ir deputātu, kas par to runā?

Un tāpēc man ir bailes, ka mēs atkal pieņemsim vienu deklarāciju,
uzkabināsim to un pēc tam aizmirsīsim, ka tāds dokuments ir bijis. Lūk, par ko man ir
vislielākās bažas! Un nevis par to, kurš kad un kā ir ko kuram pateicis. Vai tam ir
kaut kāda nozīme šajā brīdī?

Tātad tiešām var aicināt padomāt par turpmāko darbību.

To, ko es gribēju šodien pateikt par Krieviju, nedaudz esmu pateicis.
Tikai nejauciet Otrā pasaules kara iznākumu!… Otrā pasaules kara iznākums bija
totalitāru režīmu sabrukšana. Viens režīms sabruka ātrāk, otrs – vēlāk.
Galvenais rezultāts bija PSRS sabrukšana. Un par to es ļoti priecājos.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs
Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Pirmām kārtām
jāteic, ka mēs šodien izskatām abus deklarācijas projektus, rupji pārkāpdami
Saeimas kārtības rulli. Ņemsim un izlasīsim, teiksim, 118.panta devīto daļu:
„Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko
tūdaļ pēc pirmā lasījuma.”

Ņemot vērā, ka komisija nav izskatījusi priekšlikumu viena
deklarācijas varianta pirmajam lasījumam, tas nav iespējams. Un sakarā ar to mūsu
deklarācijas, kādu mēs nu pieņemsim, juridiskā vērtība būs tāda pati kā tualetes
papīram, ne vairāk!

Un tomēr es gribu parunāt par dažiem mūsu priekšlikumiem, kuri
nebija izskatīti un nebija ņemti vērā arī Ārlietu komisijas izstrādātajā
variantā.

Pirmais no tiem. Sākotnējā variantā bija frāze: „Latvijas
parlaments asi nosoda Krievijas Federācijas augsto amatpersonu un domes deputātu
mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās.” Šī frāze bija drusciņ
koriģēta, bet būtība tomēr palika.

Mēs iesakām to aizstāt ar šādu frāzi: „Latvijas parlaments ar
sapratni izturas pret Krievijas Federācijas augsta ranga amatpersonu un domes deputātu
satraukumu par situāciju Igaunijā un par to, ka tiek pārkāptas Igaunijā dzīvojošo
Krievijas tautiešu tiesības.”

Kādēļ? Lūk, jūsu ievērībai Krievijas iedzīvotāju aptaujas
rezultāti (tā veikta 10. un 11.martā, tātad pusotru mēnesi pirms pieminekļa
nojaukšanas): Krievijas iedzīvotāju absolūtais vairākums – 87 procenti – jau
martā zināja par konfliktu saistībā ar pieminekli Tallinā, 57 procenti šo situāciju
apsprieda ar saviem tuviniekiem, bet 36 procenti tai uzmanīgi sekoja līdzi. Jau pusotru
mēnesi pirms konflikta!

Saskaņā ar aptaujas datiem 78 procenti Krievijas iedzīvotāju ir
sašutuši par Igaunijas parlamenta lēmumu demontēt pieminekļus un padomju karavīru
apbedījuma vietas. Savukārt 10 procenti paziņoja, ka šis lēmums viņiem nepatīk,
tomēr būtu jāņem vērā, ka igauņi uzskata šos pieminekļus par padomju okupācijas
simbolu. Tikai viens procents atbalstīja Igaunijas varas pārstāvju rīcību. Uz
jautājumu: „Kā, jūsuprāt, Krievijai būtu jāreaģē uz Igaunijas varas institūciju
lēmumu?” – Krievijas iedzīvotāju atbildes bija šādas: veikt visstingrākos
pasākumus līdz pat politiskām un ekonomiskām sankcijām pret Igauniju – 23 procenti;
mēģināt ar diplomātiskām metodēm pārliecināt Igaunijas pusi, ka nav pieļaujams
demontēt pieminekļus, – 37 procenti; mēģināt izdarīt morālu spiedienu,
piesaistīt Eiropas un pasaules sabiedrības uzmanību – 13 procenti; pārcelt
pieminekļus un nogādāt kritušo mirstīgās atliekas uz Krieviju – 70 procenti; neko
nedarīt, jo tā ir Igaunijas iekšēja problēma, ieteica tikai 4 procenti Krievijas
iedzīvotāju.

Kā gan jūs, cienījamie deputāti, būtu rīkojušies Krievijas varas
pārstāvju vietā, zinādami savu vēlētāju noskaņojumu? Acīmredzot jūs būtu
pārtraukuši jebkādas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Igauniju jau martā –
mēnesi pirms pieminekļa demontēšanas. Toties Krievijas Federācijas augstās
amatpersonas izrādījās daudz pacietīgākas un tolerantākas, un man ir saprotams,
kādēļ tas tā. Piemēram, Pēterburgas gubernatores Valentīnas Matvijenko dēls
Sergejs kopā ar „Lukoil” pārstāvi Igaunijā Jevgeņiju Boļšakovu un Pēterburgas
baņķieri Aleksandru Saveļjevu vēl pērnvasar nopirka salu Igaunijā netālu no
Tallinas. Vai tad var apdraudēt tik ienesīgu kūrorta biznesu? Ar tāda tipa augstām
Krievijas Federācijas amatpersonām ātri un viegli atrod kopīgu valodu gan Tautas
partija, gan Latvijas Pirmā partija.

Bet es piederu pavisam citai krievu tautas daļai, un manu balsi, kā
arī citu PCTVL frakcijas deputātu balsis par atbalstu šīm abām deklarācijām jūs
nekad nesaņemsiet.

Kāpēc mūsu frakcija ierosināja grozīt deklarācijas nosaukumu un
izteikt atbalstu nevis abstraktai Igaunijai, bet gan pavisam konkrētai Igaunijas tautai?
Kaut vai tāpēc, ka Igaunijas valdības un Igaunijas tautas vairākuma viedokļi
jautājumā par Bronzas kareivja likteni ir pilnīgi pretēji. Tika veiktas divas plaša
mēroga sabiedriskās domas aptaujas attiecībā uz pieminekļa likteni. Šo aptauju dati
tika publicēti 13.martā un arī 25.aprīlī – dienu pirms pieminekļa demontēšanas.
Abas aptaujas pēc avīzes „Eesti Päevaleht” pieteikuma veica profesionālas
socioloģiskas firmas, ievērojot visus reprezentācijas kritērijus. Pirmā gadījumā
tika aptaujāti 500, bet otrajā – tūkstotis Igaunijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar pirmās aptaujas datiem pieminekļa pārcelšanu
neatbalstīja 44 procenti no aptaujātajiem, saskaņā ar otro – jau 49 procenti. Par
pārcelšanu uzstājās atbilstoši 38 un 37 procenti, tātad acīm redzams mazākums.

Bez šaubām, etnisko igauņu vidū par pieminekļa pārcelšanu bija
47 procenti, pret – tikai 33 procenti. Igaunijas krievu iedzīvotāju vidū pret
pārcelšanu bija 86 procenti. Protams, tie ir etniskie krievi, bet viņi taču arī ir
cilvēki! Vai arī jūs par to šaubāties, dāmas un kungi?

Pieminekļa pārcelšana 9.maija priekšvakarā – tā, neapšaubāmi,
ir brīnišķīga Andrusa Ansipa kunga iniciatīva. Viņš patlaban ieņem Igaunijas
premjerministra amatu, bet agrākajos laikos bija Tartu pilsētas PSKP komitejas
Organizatoriskās nodaļas vadītājs. Savu pieredzi, kas tika iegūta 1988.gadā,
izkliedējot studentu – Igaunijas valstiskās neatkarības piekritēju –
demonstrāciju, šis bijušais biedrs un tagadējais kungs spīdoši pielietoja pēc 19
gadiem. Es ļoti labi saprotu, ka daudziem Latvijas Saeimas deputātiem, kuru vidū ir gan
bijusī Komjauniešu krastmalas daiļrunu „lakstīgala”, gan citi PSKP funkcionāri,
kuru rangs bija daudz augstāks nekā Ansipam, – ka šiem tā sauktajiem tautas
priekšstāvjiem šis idejiskais deģenerāts garīgajā ziņā ir daudz tuvāks nekā
pārējā Igaunijas tauta. Lūk, ko šis Staļina un Dzeržinska idejiskais audzēknis,
kas dzimis senajā, Krievijai anektētajā Jurjevas pilsētā, teica sakarā ar Tallinā
pie pieminekļa apbedītajiem kareivjiem: „Pašu tanku sabrauktie tankisti, iereibušie
marodieri, tuvākajā slimnīcā nomirušie pacienti.” Un šādu nacistiskās
propagandas līdera Gebelsa sekotāju mūsu Saeimas vairākums vēlas atbalstīt! Lai tad
arī mūsu Saeimas, kuras pārstāvji nav vienaldzīgi pret fašismu, stenogrammā paliek
to varoņu vārdi, par kuru mirstīgajām atliekām patlaban ņirgājas igauņu kaprači!
Pulkvedis Konstantīns Koļesņikovs, gvardes majors Vasilijs Kuzņecovs, kapteinis
Aleksejs Brjancevs, apakšpulkvedis Mihails Kuļikovs, kapteinis Ivans Serkovs, leitnants
Vasilijs Volkovs, jaunākais leitnants Lukanovs, gvardes seržants Vasilijs Davidovs,
vecākais seržants Sergejs Kapikalo, gvardes staršina Jeļena Varšavska, jefreitors
Dmitrijs Belovs. Mūžīga slava šiem 12 no 20 miljoniem, kuri atdeva savas dzīvības
par to, lai šodien eksistētu gan igauņu, gan latviešu tauta un lai mēs šeit,
Saeimā, varētu runāt latviešu valodā! (No zāles dep. V.A.Krauklis:
„Pietiek!”) Bet jūs, dāmas un kungi, varat piebiedroties kaut vai Ansipam, kaut
vai Hitleram. Tā ir jūsu brīva griba. Bet PCTVL paliek kopā ar Igaunijas tautu.

Vēl viens mūsu priekšlikums: „Latvijas parlaments pauž cerību,
ka visi apcietinātie, kuri protestēja pret pieminekļa „Bronzas kareivis”
demontāžu un nebija vainīgi vandalisma aktos, tiks nekavējoties atbrīvoti vai viņiem
tiks nodrošināta iespēja sevi aizstāvēt saskaņā ar Igaunijas likumiem un Igaunijai
saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.” Par tiem ir runa! Par Dmitriju
Linteru. Par Maksimu Revu. Par Marku Siriku. Viņam ir tikai 18 gadu. Viņš ir cietumā.
Viņš, skolnieks, ir galvenais nekārtību organizators!

Ansip, tomēr pie manām krūtīm ir Georgija lente! Tā ir
solidaritātes zīme ar Igaunijas tautu, ar Igaunijas antifašistiem. (No zāles dep.
L.Ozoliņš: „Ņe kriči!”) Un es tomēr ceru, ka Saeima, noraidot abas
deklarācijas, solidarizēsies (No zāles: „Nost no tribīnes! Šo vajag izslēgt no
sēdes!”) arī ar viņiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, noņemiet lentīti, kas nepiedien Saeimas
tribīnē! (No zāles: „Izslēgt no sēdēm!”)

Nākamais debatēs runās deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš balsoja pret
„Jaunā laika” priekšlikumu, un es darīju to tikai tādēļ, ka uzskatu: nevar
balsot par priekšlikumu, kuru deputātiem iedod piecas minūtes pirms balsojuma. Tāpēc
es arī nobalsoju par nodošanu komisijai, jo jūs, „Jaunais laiks”, esat vieni no
tiem, kas parasti ļoti skaļi bļauj, ka kaut ko izskata pārāk ātri un kļūdaini.

Šis moments jums bija ļoti izdevīgs, jo jūs skaidri zinājāt –
jau ar aprēķinu! – to, ka noraidīs jūsu priekšlikumu, ka to nodos komisijām, ka
tas tik un tā – jebkurā gadījumā! – aizies… Un jūs zinājāt arī to, kā šo
momentu uztvers prese. Ir taču ļoti patīkami ar nopietniem jautājumiem… ar
nopietniem dokumentiem taisīt šādu ažiotāžu tautā un iegūt sev pozitīvus punktus.
(No zāles dep. S.Kalniete: „Kāpēc jūs nerīkojāties tā, lai presei nebūtu ko
uztvert?”) Un šinī ziņā jūs esat malači! Patiešām!

Jo arī es uzskatu, ka, loģiski, labāk ir pārvietot pieminekļus un
atceres vietas prom no tām vietām, kur tās nepiedienas, uz tām vietām, kur tās
piedienas. Taču daudzi arī no šeit klātesošajiem ir aizmirsuši to, ka mūsu okupanti
iznīcināja desmitiem mūsu atceres vietu un pieminekļu. Brutāli iznīcināja!
Patiešām nezinu, cik to iznīcināja Igaunijā. Par to Krievija pašlaik nerunā…

Tā ka es lūgtu atbalstīt komisijas izstrādāto lēmuma projekta
variantu un balsot „par” to.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies uz patiesību, kāda tā ir!
Nekāds atbalsts vairs pēc būtības igauņu tautai no mūsu parlamenta neiznāks. (No
zāles: „Pareizi! Tāda valdība!”) Diemžēl neiznāks, jo, šādi strīdoties
par tik elementāru lietu… Vai tas ir atbalsts, ja tik briesmīgi ir jākaujas par to,
lai izteiktu atbalstu igauņu tautai? To varēja sastādīt un uzrakstīt piecās
minūtēs, bet divus komatus ielikt – vienā minūtē, Bērziņa kungs un vēl citi,
kuri iepriekšējā reizē balsoja pret šo lēmuma projektu… To varēja izdarīt vienā
mazā pārtraukumā, un viss būtu bijis kārtībā.

Es vēlreiz atkārtoju: nekāds atbalsts no Saeimas, izņemot kaunu,
vairs nav iespējams! Bet, redziet, kaunu var izpelnīties arī ar bezdarbību. Tāpat kā
arī negodu ar bezdarbību var izpelnīties. Un to mēs esam izdarījuši ļoti
veiksmīgi. Lūk!

Ziniet, es gribētu salīdzināt šo situāciju ar ugunsdzēsējiem,
kuri ar sagrabējušu mašīnīti un bez ūdens šļūtenēm ierodas brīdī, kad māja
jau nodegusi. Nu tik glābs, nu tik darīs, nu tik būs!

Nekā vairs nebūs, draugi mīļie! Vienkārši kauns un negods! Un to
mēs aizvakar pieredzējām arī te, Doma laukumā.

Redziet, jādiskutē! Par ko te jādiskutē? Kas te ko diskutēt
frakcijām un komisijām? Varbūt šādam te kreisajā flangā kauna traipam, kurš te
nupat pirms Kāposta kunga runāja un piesēja kaut kādas lupatiņas pie mikrofoniem. (No
zāles dep. L.Ozoliņš: „Lupatas!”) Tas taču ārprāts! Galvenais ir –
gribēt, vēlēties! Tad arī patiess atbalsts var iznākt, nevis šādā veidā…

Un kam tas bija jādara? Ārlietu ministrijai visupirms. Teiksim
skaidri un gaiši! Un arī Ārlietu komisijai. Jums vajadzēja to izdarīt! Taču, ja bija
kāds cits iniciators, tad vajadzēja paklanīties viņa priekšā, noliekt galvu un
teikt: „Paldies jums, ka jūs rosinājāt! Mēs bijām aizgulējušies, sūkājām
ķepu!” Tā, lūk, draugi mīļie!

No kā tad mēs te patiešām baidījāmies? Vai no tā, ka Krievija
mums atņems šīs „ēzeļa ausis”, kuras esam saņēmuši? Vai no tā mēs
baidījāmies?

Šodien feļetonā „Latvijas Avīzē” Līcīša kungs raksta šādu
teikumu: „Man liekas, ka šie daži kungi Saeimas Ārlietu komisijā un apkārtnē paši
ir liela kļūda.” Paši ir liela kļūda! Nu tad padomājiet, kā tas tur sanāk!

Un dīvaini skan arī viena aģentūras LETA ziņa, ka Igaunijas
premjers Ansips telefonsarunā ar Kalvīša kungu izsaka viņam pateicību ar šādiem
vārdiem: „…par konsekventu un praktisku palīdzību”. (No zāles dep.
V.A.Krauklis: „Tā arī ir! Latvija visvairāk palīdzējusi!” No zāles: „Absolūta
patiesība!”) Jā, nu diži! Diži! Mēs te strīdamies nu jau otro nedēļu par to,
izteikt vai neizteikt atbalstu igauņu tautai.

Tajā pašā laikā vakar tur, pie tā monstra Pārdaugavā,
ārdījās… Kas? Okupācijas slavinātāji. Okupācijas slavinātāji! Cits nekas! (No
zāles dep. A.Golubovs: „Kāpēc tu tur nebiji?”) Un viņus mēs tā īsti nevaram
nolikt pie vietas. (No zāles dep. A.Golubovs: „Tev vajadzēja to nokomentēt!”)
Okupācijas slavinātāji bija arī Igaunijā. Kā gan citādi? Žēl, ka tie bija
jaunieši! Es vēl saprastu, ja šie vecīši, kuri ir piesūkušies ar padomju
ideoloģiju… To vēl varētu saprast, bet jaunieši? Lūk, kā viņi tiek audzināti!
Viņi tur bija. (No zāles dep. A.Golubovs: „Pareizi, ļoti daudzi Latvijas jaunieši
bija!”) Tā ir okupācijas slavināšana, un tā šādus gājienus vajadzētu
Latvijā un visur citur pasaulē, visur Baltijā uzsvērt.

Un arī šodien Buzajeva runu vajadzētu uzskatīt par okupācijas
slavināšanu no Saeimas tribīnes… Un padzīt, lai pasēž mājās, lai padomā.

Tā, lūk, kolēģi! Citu neko kā vien kaunu mēs esam izpelnījušies
ar šādu diskutēšanu, ar šādu vilcināšanos un kavēšanos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
deputāti! Latvija vienmēr ir bijusi un arī nākotnē būs savas kaimiņvalsts Igaunijas
tuva sabiedrotā. Latvijas valdības un Saeimas darbi spēcīgāk apliecina šo atziņu
nekā opozīcijas partiju paustā mūsu atbalsta sniegšanas Igaunijai noliegšana.

Iestājoties krīzei Igaunijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Artis Pabriks bija pirmais no Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, kurš
drosmīgi pauda solidaritāti ar Igauniju.

Savukārt 2.maijā pēc Baltijas Asamblejas prezidentes Ērikas
Zommeres ierosinājuma (No zāles: „Maijā!”) Baltijas Asamblejas Latvijas un
Lietuvas delegācijas apstiprināja paziņojumu par atbalstu Igaunijai.

Aizvakar Latvijas Republikas Saeimas Eiropas lietu komisijas vizītes
laikā Briselē man bija iespēja uzrunāt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Poteringa
kungu, komisāru Havjeru Solanu un Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteju, lai viņi
izteiktu atbalstu Igaunijai un nosodītu Krievijas Federācijas iejaukšanos Igaunijas
iekšējās lietās un Vīnes konvencijas pārkāpšanu.

Un visbeidzot. Vakar Igaunijas Ministru prezidents izteica pateicību
mūsu Ministru prezidentam Kalvītim par Latvijas konsekvento politisko un praktisko
atbalstu, ko tā ir sniegusi Igaunijai grūtajās krīzes dienās. (No zāles dep.
A.Golubovs: „Pasniedza tehniku, ja?”) Latvijas atbalsts ir bijis jūtams, un
Igaunija to ir augsti novērtējusi.

Cienījamie deputāti! Deklarācija, kuru šodien apspriežam, nav
Latvijas valsts nedz pirmais, nedz arī pēdējais solis, lai atbalstītu Igauniju.
Noteikti šī nav arī nedz pirmā, nedz pēdējā krīze Krievijas attiecībās ar tās
kaimiņvalstīm. Un visai noteikti šī nav nedz pirmā, nedz arī pēdējā reize, kad
Baltijas valstīm būs jāapliecina sava vienotība.

Cienījamie kolēģi! Apliecināsim šo vienotību, balsojot „par”
Ārlietu komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu – „Deklarāciju par
atbalsta sniegšanu Igaunijai”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Boriss
Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem
runātājiem es noteikti nepiedalos kolēģa Dobeļa nesen pieminētajā konkursā par
visnacionālāk noskaņotā deputāta balvu, tāpēc es varu atļauties runāt par
tēmu – par diviem mums piedāvātajiem deklarācijas projektiem.

Tātad mans galvenais jautājums ir šāds: ko mēs atbalstām un kā
mēs atbalstām? Lasot „Jaunā laika” piedāvāto projektu, es redzu, ka šis lēmuma
projekts ierosina paust visu atbalstu Igaunijas valdībai. Savukārt alternatīvais
variants jau paredz to, ka parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai. Tātad rodas
iespaids, ka pastāv kaut kāda vienota Igaunijas tautas nostāja, ko mēs atbalstām.

Taču attiecībā uz visu problēmu cēloni – tātad lēmumu
pārvietot pieminekli – var sacīt, ka šāda cēloņa nemaz nav. Mēs labi zinām, ka
likums, kas izveidoja tiesisko bāzi pieminekļa pārcelšanai, tika pieņemts Igaunijas
parlamentā – Rīgikogu – tikai ar minimālu balsu pārsvaru, ka lēmumu par tā
pārcelšanu vienpersoniski pieņēma aizsardzības ministrs, turpretī vairāki citi
valdības locekļi iebilda pret to.

Mēs zinām, ka ne tikai Igaunijas krievi stingri iebilda pret šo
pasākumu, bet arī Tallinas pašvaldība iebilda pret to un iesniedza pieteikumu tiesā,
lai to visu apturētu. Ja kāds daudzmaz regulāri lasa Igaunijas presi un ne tikai
Latvijas avīzes, tad viņš zina, ka arī Igaunijas prezidents pirms dažām dienām
izteicās, ka viņam ir bijis savs viedoklis attiecībā uz pieminekli, taču viņš
uzskatīja par nevajadzīgu iejaukties, jo formāli tas ir valdības kompetences
jautājums.

Mēs zinām, ka vairāki vadoši Igaunijas akadēmiķi dažas dienas
pirms notikumiem Tallinā publicēja atklātu vēstuli valdībai, aicinot nedarīt to. Un
viņi paredzēja tieši tādas sekas, kādas arī sekoja.

Ko tad mēs atbalstām: vai premjera partiju? Bet vai tas nenozīmē
iesaistīties Igaunijas iekšējās politiskajās „spēlītēs”?

Otrais. Notikumi Igaunijā skaidri izgaismoja dziļas integrācijas
problēmas šajā valstī. Šie notikumi ļoti atgādina nesenās sadursmes Parīzē un
citās Eiropas pilsētās. Vai jūs arī tur meklēsiet „Maskavas roku”? Tallinā un
Igaunijas ziemeļaustrumos notikušās sadursmes ir valsts integrācijas politikas
rezultāts – tās politikas rezultāts, kura uzsver vienīgi valodas un etnisko aspektu.
Tajā pašā laikā integrācijas sociālais aspekts tika atstāts novārtā, un tas tad
arī noveda pie plašas jaunatnes daļas marginalizācijas un padarīja to par ekskluzīvu
faktoru. Lielākā nekārtību dalībnieku daļa ir gados jauni, jau neatkarības laikā
Igaunijā izauguši cilvēki – bēdīgs valsts integrācijas politikas produkts. Vai
valdība, pieņemot lēmumu pārvietot pieminekli, neprognozēja šīs rīcības sekas?
Varbūt apzināti izraisīja tās, lai nostiprinātu savas pozīcijas? Jā, Krievijas
reakcija palīdzēja premjeram Ansipam sasniegt šo mērķi, bet uzspridzināja trauslo
sociālo mieru Igaunijā. Un vai tieši to mēs atbalstām? Šādu rīcību? No
deklarācijas, no abiem tās projektiem, izriet, ka, pēc Latvijas Saeimas uzskata,
Igaunijas valdība ir rīkojusies nevainojami. Varbūt tomēr visām pusēm, arī
Igaunijas valdībai, vajadzētu uzņemties savu daļu atbildības?

Runājot ar Latvijas medijiem, vairāki deputāti ir pauduši pavisam
atšķirīgu nostāju, un arī es uzskatu, ka šādas deklarācijas pieņemšana ir lāča
pakalpojums Igaunijai. Un par to iestājas tieši tie cilvēki, kuri sapņo, lai arī
Latvijā notiktu kaut kas līdzīgs.

Trešais. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka „Jaunā
laika” un arī TB/LNNK centieni solidarizēties ar Igaunijas valdību ir vērtējami kā
mēģinājumi importēt no Igaunijas negatīvos procesus, kas novestu pie traģiskām
sekām.

Šodien mēs nevaram nesalīdzināt Latvijas un Igaunijas sabiedrības
integrācijas pieredzi. Pēc Igaunijas notikumiem mums ir jāuzdod sev jautājums: „Bet
vai viss ir kārtībā arī mūsu pašu mājās?” Vēl tikai pirms dažiem gadiem
„Jaunā laika” premjers Einars Repše noraidīja jebkāda dialoga iespēju ar
izglītības reformas oponentiem, paziņodams, ka ar valsts ienaidniekiem viņš
nerunāšot. Repšes kungs ar vieglu roku Latvijas ienaidniekos ierakstīja tūkstošiem
nepilngadīgu jauniešu, kuri valdošajam vairākumam mēģināja miermīlīgi izskaidrot
savu viedokli. Nu jau Repšes kungs sen vairs nav nedz premjers, nedz arī savas partijas
līderis, tomēr „Jaunais laiks” diemžēl turpina to pašu politiku.

Mēs esam spējuši izvairīties no sadursmēm. Valstī valda nosacīts
miers, taču Latvijas politiķu vairākums negrib pamanīt vienas daļas jauniešu,
krievvalodīgo jauniešu, sociālās atstumtības problēmu. Nacionālradikāļi gan
Igaunijā, gan Latvijā vēlas starptautiskas problēmas risināt no spēka pozīcijām.
Tā ir ļoti bīstama nostāja!

Es saprotu Lāča kungu. No viņa runas bija skaidri noprotams, ka
viņš ļoti grib turpināt karu, bet, Lāča kungs, – par vēlu! Jūsu karš ir
zaudēts neatgriezeniski! Man ir ļoti žēl, ka koalīcijas partijas kārtējo reizi
pakļāvās „Jaunā laika” un TB/LNNK populistiski nacionālistiskajai šantāžai. (No
zāles dep. A.Latkovskis: „Ej mājās!”)

Ceturtais. Jā, mēs varam atbalstīt Igauniju! Mēs varam palīdzēt
mūsu kaimiņiem un draugiem, bet pavisam citādāk. Ja mēs Latvijā spēsim praksē
parādīt, ka, neskatoties uz visām grūtībām, uz visām problēmām, Baltijas valstīs
ar kaimiņvalstīm tomēr ir iespējams veidot daudzveidīgu, iecietīgu, iekļaujošu un
saliedētu sabiedrību, tad tas būtu patiess atbalsts kaimiņiem.

„Saskaņas Centra” frakcija aicina veikt Igaunijā notikušā
konflikta cēloņu rūpīgu analīzi un izvērtēt, cik efektīva ir integrācijas
stratēģija Latvijā, kā arī mainīt valsts politiku attiecībā uz mazākumtautībām.
Labāk vēlu nekā nekad!

Ieklausīsimies beidzot nu jau bijušā Francijas prezidenta Žaka
Širaka draudzīgajā padomā un nepalaidīsim garām labu iespēju paklusēt.

Es aicinu balsot „pret” abiem deklarācijas projektiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērsties pie mūsu kolēģiem no
Ārlietu komisijas: ko mēs gribam sasniegt ar šā projekta pieņemšanu? Vai mēs gribam
uzlabot attiecības ar Igauniju? Diezin vai, jo mūsu Saeimā pat nebija sadarbības
grupas ar Igauniju. (No zāles: „Baltijas Asambleja!”) No tā es varu secināt,
ka mūsu attiecības nav tik karstas, teiksim, un draudzīgas.

Šeit filoloģe Druvietes kundze, es domāju, neļaus man samelot.
Viņa teica, ka igauņi un latvieši nav brālīgas tautas, ka tās pieder pat pie
dažādām saimēm: mēs, latvieši un krievi, esam indoeiropieši, bet viņi ir somugri.
Tā ka, es domāju, latviešiem un krieviem ir daudz vairāk brālības… Turpretī
Latvijas un Igaunijas „brālība” diemžēl bija redzama tikai veikalos pie Ainažiem,
kur tika izpirkti visi grādīgie dzērieni, tāpēc ka igauņi ieviesa „sauso
likumu”.

Man arī nākas… Teiksim, es nesen kopā ar Tatjanu Ždanoku,
eirodeputāti, biju Igaunijā, un es varu pateikt, ka tur nemaz nav bijis tik drausmīgu
vandālisma aktu, kādus šeit minēja. Savukārt man šķiet, ka bija valdības
vandālisms Tallinā, – tā bija karavīru Brāļu kapu zaimošana un barbarisms. Man
tā liekas. Viņi it kā civilizēti rīkojās, bet es varu pateikt, ka skatlogi arī bija
demontēti un materiālās vērtības bija pārvietotas, taču tas nemaina lietas
būtību, jo vandālisms bija no abām pusēm, un mēs to nevaram atbalstīt!

Man šķiet, ka mēs varam būtiski pasliktināt attiecības ar
Krieviju laikā, kad tiek risināts jautājums par robežlīgumu. Un mēs jau informējām
Krievijas kolēģus Valsts Domē par tādu, man šķiet, ļoti divkosīgu rīcību.

Mūsu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņa kungs mums
stāstīja par silto pieņemšanu Maskavā, kad viņš kopā ar Ministru prezidentu
Kalvīti tur bija aizbraucis. Vai tagad tas ir cits Bērziņš? Cita komisija? Man ir
ļoti nesaprotami, kāpēc mēs ar vienu roku gribam saņemt robežlīgumu ar Krieviju,
bet ar otru roku gribam mest akmeni Krievijas dārziņā. Man šķiet, ka tas ir ļoti
bīstami. Un tas ir bīstami arī ekonomiskā ziņā, jo vērienīgie ekonomiskie
projekti, kurus tagad uzsāk mūsu Ministru prezidents, ir bāzēti uz zināmu gaisotni,
kura parādās. Tā ir pozitīva gaisotne, kura pēdējo mēnešu laikā parādās
Latvijas un Krievijas attiecībās! Un tagad jūs gribat to sabojāt. To grib sabojāt
valdošās frakcijas pēc opozicionāru – „Jaunā laika” frakcijas priekšlikuma.
Tagad jūs darāt darbu viņu labā. Vinnētāji būs tikai „Jaunais laiks”, bet jūs
būsiet zaudētāji – ekonomiski, politiski un visādi citādi. Premjeru jau nosauca par
tautas nodevēju, tāpēc ka viņš neapmeklēja šo murgaino mītiņu Doma laukumā. Bet,
ziniet, man šķiet, ka jūs tagad izdarāt ļoti lielu kļūdu, un pirmām kārtām par
sliktu sev.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien gatavojamies pieņemt deklarāciju
– tātad dokumentu, kuram nav juridiski saistoša spēka, bet kuram ir ārkārtīgi
augsta morālā vērtība.

Šajā zālē ne reizi vien izskan vārds „kauns”. Jā, tik
tiešām tas ir īstais apzīmējums tam, kas notika pagājušajā ceturtdienā. Un šis
kauns nav mazinājies, bet nedēļas laikā tikai pieaudzis. Ir pilnīga taisnība, ka
pilnībā nomazgāt mēs to nevarēsim nekad, jo ir atsevišķas politiskas norises, kas
spēj mitoloģizēties un kas tautas apziņā bieži vien iegūst pavisam citu niansi,
nekā to ir domājis likumdevējs, nekā to ir domājis jurists, rūpīgi analizējot
dokumentu; nekā to būtu domājis katrs no mums, pieņemot lēmumu tikai sev vien zināmu
apsvērumu dēļ.

Un šis mīts, kas turpmāk klīdīs pa Eiropu, pa Baltijas valstīm,
pa Igauniju un Latviju, ir šāds: Latvija kritiskā brīdī nesniedza Igaunijai tik
nepieciešamo morālo un psiholoģisko atbalstu.

Šodien mēs to sniegsim. Es par to nešaubos. Taču palīdzība ir
divtik vērtīga tad, ja tā nāk laikā. Un šādu morālo atbalstu – tādu, kuru
Latvijas pilsoņu vārdā spēj izteikt tikai Latvijas parlaments, ne valdība, ne
ārlietu ministrs, un kuru nespēj atsvērt ūdensmetējs, – varējām izteikt tikai
mēs. Un tieši tāpēc šajā dokumentā, kas ir deklaratīvs… jā, mēs tajā
nespēsim ietvert visu lietas būtību, par kuru mums būs jādomā arī turpmāk – vēl
gadiem un mēnešiem ilgi.

Es nerunāšu par to, ka ikviens no mums ir saistīts ar Igauniju gan
reģionālām, gan ģimeniskām, gan profesionālām saitēm un tāpēc mēs ne tikai kā
politiķi, bet arī kā privātpersonas esam jau izjutuši šā lēmuma sekas.

Ko man atbildēt, piemēram, Baltijas valodu padomes locekļiem? Ko man
atbildēt Starptautiskās sociolingvistu asociācijas biedriem, kuri atgādina, ka tieši
tajā brīdī, kad Latvijai bija visgrūtāk, – konkrēti, 1999.gadā, kad risinājās
debates par mūsu Valsts valodas likumu, – Igaunijas kolēģi pacēla šo jautājumu gan
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, gan arī sniedza palīdzīgu roku
Eiropas Padomē? Ko mums atbildēt igauņu kolēģiem, kuri norāda: „Ko tad mēs no
jums gaidījām? Tikai dažus vārdus! Tikai atbalstu tam, ka mēs esam tiesīgi lemt par
norisēm mūsu pašu zemē.”

Un tāpēc uzskatu, ka pašreiz tiešām mēs jau spējam tikai atgūt
nokavēto, pēc principa: „Labāk vēlu nekā nekad!”

Mums ir jādomā par nākotni. Deklarāciju pieņemsim, bet ar to šis
darbs nebeigsies, jo, kā mēs zinām, pašreiz mums priekšā ir diskusijas gan par
vēsturi, gan par kultūru, gan par valodu, gan par izglītību, un mūsu atbalsts
Igaunijai un Igaunijas atbalsts mums būs nepieciešams vēl ļoti ilgi.

Jā, situācija ir atsviesta dažus gadus atpakaļ. Mums būs jāsāk
no jauna sarunas, kas likās pabeigtas 1990.gadā, 1999.gadā, un Baltijas solidaritāte
pašlaik ir tik svarīga kā nekad. Un tieši tādēļ Latvijas parlamentā šodien tika
nodibināta Latvijas un Igaunijas parlamentārās sadarbības grupa, un no tās turpmāk
būs atkarīgs tas, kā mūsu valsts pilsoņu gribu paudīs mūsu valsts parlaments savos
savstarpējos sakaros ar Igauniju. Un darba mums būs daudz.

Un tieši tādēļ aicinu visus Latvijas un Igaunijas parlamentārās
sadarbības grupas dalībniekus tūlīt pēc Saeimas sēdes vai pēc tās pārtraukuma
izsludināšanas sanākt tepat blakus, Dzeltenajā zālē, un vienoties par turpmāko
darbību Igaunijas atbalstam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Obligāti! Visi
simts!”)

Pieņemsim deklarāciju, bet sapratīsim, ka tas ir tikai pirmais
novēlotais solis mūsu, Baltijas tautu, vienotības stiprināšanā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kad
Baltijas lietu apakškomisijā skatīja Lietuvas un Latvijas kopējās deklarācijas
tekstu, izskanēja kāda apakškomisijas deputāta priekšlikums – ierakstīt, ka
Igaunijas valdība gribēja šo pieminekļa pārcelšanu veikt godprātīgi.

Kolēģi! Par kādu godprātīgu pieeju mēs varam runāt šajā
sakarā, kad visa tā akcija tika ieplānota pirms 9.maija?

Es saprotu, ka tagad ir modē vairot dažādas vēstures
interpretācijas, un Dobeļa kungs to pierādīja. Bet būsim taču konsekventi! Vai tad
Krievija uzsāka Otro pasaules karu? (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Krievija pati
uzsāka! Ko tu nesaproti?”) Jūs, kolēģi, varbūt aizmirsāt par Austrijas
„anšlusu”? Par Francijas okupāciju? Par Itālijas un Japānas pievienošanos
fašistiskajai Vācijai? Varbūt kāds neatceras, kas notika Perlhārborā? Un tagad
iedomāsimies, kas nu būtu, ja 1944.gadā Staļins nebūtu izpildījis solījumus saviem
sabiedrotajiem – ASV un Lielbritānijai – un Krievija, atbrīvojot tikai savu
vēsturisko teritoriju, būtu izsludinājusi pamieru ar Hitleru! Krievi būtu
saglabājuši miljoniem savu karavīru dzīvību, un kritušie krievu Aļošas negulētu
pa visu Eiropas teritoriju. Un ko tad Hitlers? Viņš būtu tad varējis atsaukt no
Austrumu frontes savas „dzelzs” divīzijas un dot milzīgu triecienu Lielbritānijai.
Eiropa uz ilgiem gadiem būtu pārvērtusies par milzīgu koncentrācijas nometni, un
nebūtu ne Eiropas Savienības, ne NATO, ne Eiropas Parlamenta, ne Eiropas Konstitūcijas.

Bet tagad ieskatīsimies, ko tad rakstīja mūsu tagadējais
sabiedrotais – Lielbritānija savā avīzē „The Times” 1942.gada 6.februāra
numurā.

Tur ir rakstīts: „Mazajām Baltijas valstīm jāatgriežas Padomju
Savienībā, jo tās bija tai brīvprātīgi pievienojušās. Un arī teritorijai, kuru
tās apdzīvo, ir ārkārtīgi liela stratēģiska nozīme. Tagadējais karš to arī
pierāda, un ir tikai jānožēlo, ka boļševiku nostiprināšanās un Baltijas tautu
pārvietošanās tika pārtraukta.

Kas attiecas uz britu viedokli, tad mēs neesam šinī lietā
ieinteresēti un apsveicam faktu, ka Baltijas valstu jautājumā Īdena un Staļina
starpā pastāv pilnīga saprašanās, kā tas bija arī 1939.gada pavasarī Anglijas un
Padomju Savienības sarunu laikā.” (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kāds tam
sakars?”)

Tātad briti par Baltijas atdošanu PSRS vienojās ar Staļinu vēl
pirms Hitlera un Ribentropa.

Šo citātu izmantoja latviešu vēsturnieks Jānis Kučinskis savā
grāmatā „Jaunā pasaules kārtība un mēs paši”.

Jā, drausmīgs ir pats fakts, ka 20.gadsimtā eksistēja
visdažādākie slepenie protokoli, tādi kā Molotova-Ribentropa pakta slepenais
protokols. Tagad ir zināms tikai par šo protokolu. Un cik slepeno protokolu guļ aiz
septiņām atslēgām un pat nav zināmi vēsturniekiem?

Šodien ASV savu nacionālo interešu aizsardzībai pievērš īpašu
nozīmi un savā vēlmē izvietot pretraķešu sistēmas Eiropā diktē attiecību
saasināšanos ar Krieviju, kura pretojas pretraķešu sistēmu izvietošanai.

Vai jūs, kolēģi, nedomājat par to, ka Aļošas pieminekļa
pārbīdīšana arī spēlē savu lomu attiecību saasināšanā starp Eiropu un Krieviju,
kura vienam otram ir izdevīga šajā situācijā?

Un vai tagad mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, kārtējo
reizi paliksim par bandiniekiem svešā spēlē? Sāksim rakstīt visādas deklarācijas,
atliksim tik tikko uzsākto „atkusni” attiecībās ar Krieviju un, ar šiem tukšajiem
vārdiem nemaz nepalīdzot Igaunijai, vēl vairāk sarežģīsim attiecības starp
Rietumiem un Austrumiem?

Godātie deputāti, esiet nopietni savā rīcībā! Un nevajag pieļaut
divdesmitā gadsimta kļūdas! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Brīvību Lembergam!”)
Nevajag mesties no vienas galējības otrā. Atcerieties, ka laiki, jaunie laiki,
vecie laiki, mainās, bet kaimiņi paliek!

Sakiet, kas varēja iedomāties pirms 20 gadiem, ka padomju impērija
tiks sagrauta pēc dažiem gadiem?

Domāsim galvenokārt par Latvijas nacionālajām interesēm un par
savu tautu!

Ja mums izdosies izveidot Latvijā vienotu pilsonisko sabiedrību un
normālas attiecības starp visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, mēs kļūsim
daudz stiprāki. Un līdz ar to gūsim cieņu no visiem mūsu kaimiņiem – gan no
lietuviešiem un igauņiem, gan arī no baltkrieviem un krieviem.

Viss, kas bija jāpasaka, ir jau pateikts Latvijas un Lietuvas kopējā
deklarācijā. Kādēļ gan atkārtoties desmitiem reižu?!

Es aicinu balsot pret klaju populismu un tādējādi parādīt visai
pasaulei, ka Latvijas parlamentāriešiem pats galvenais ir savas valsts nacionālās un
ekonomiskās intereses.

Un nobeigumā teikšu vēl dažus vārdus.

Daļa no jums, godātie deputāti, ienīst krievus un Krieviju. (No
zāles dep. K.Leiškalns, Dz.Ābiķis: „Te tādu nav!”) Sakiet, vai jums viegli
dzīvot ar tādu naidu sirdī?

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es iedrošinos apgalvot, ka vienots viedoklis par
atbalstu igauņu tautai un valdībai ir vismaz piecu frakciju visiem deputātiem. Un
patiesi žēl, ka šis viedoklis Saeimā apstiprināta dokumenta veidolu iegūs tikai
šodien. Esmu pārliecināts, ka iegūs! Vai varēja būt citādi? Es gandrīz esmu
pārliecināts, ka būtu citādi, ja kolēģi no, atvainojiet, frakcijas „Jaunais
laiks” pēkšņi nebūtu nejauši piemirsuši, ka ir iespējama arī kāda cita veida
komunikācija ar kolēģiem no citām frakcijām, ne tikai ar Saeimas mikrofona un
rakstītā vārda starpniecību. Var jau saprast, ka tas ir droši vien aiz pārpūles
naktī. Naktī…(Neskaidrs starpsauciens no zāles.) Atvainojiet, es jūs,
Kalnietes kundze, tiešām nekad neesmu pārtraucis ar kliedzieniem. Acīmredzot bija
tāds zināms nogurums, emocionāls tāds pacēlums naktī, šo dokumentu gatavojot. Un
negribas jau ļaunu domāt, ka kolēģi kaimiņu nelaimi vairāk vai mazāk apzināti
gatavojās izmantot sava reitinga labā, nevis skaidru sirdi gribēja tiem sniegt morālu
atbalstu. Labāk es domāju, ka tas vienkārši tāds pieredzes trūkums… (No zāles
dep. K.Šadurskis: „Tu gan esi pieredzējis!”) Jā, es neesmu pieredzējis,
tāpēc mani arī izdevās apšmaukt. Un es atgādināšu, ka sarunāties var ne tikai no
tribīnes un ne tikai ar rakstītiem Saeimas dokumentiem. Un vienmēr man būs prieks un
ir bijis prieks uzklausīt gudru cilvēku – gan no opozīcijas, gan no pozīcijas –
domas un idejas, ja tās ir tiešām par lietu un no tīras sirds, par ko šoreiz es
mazliet šaubos.

Protams, labāk vēlu nekā nekad. Un jāatgādina vēl arī tas
teiciens, ka viss labs, kas labi beidzas. Un es ceru, ka viss arī labi beigsies un šī
deklarācija tiks pieņemta un ka arī ļaunu prātu neviens netur cits uz citu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie
kolēģi! Mēs šodien runājam ļoti daudz un daudz lietojam vārdu „kauns”.
Savukārt es gribētu ar lepnumu atgādināt, ka Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija
šā gada 2.maijā sapulcējās bez liekas ažiotāžas, bez preses klātbūtnes un bez
apžilbinošām lielu uguņu gaismas strēlēm. Konstruktīvi, pragmatiski izveidojām
atbalsta paziņojumu Igaunijai. Mūsu tekstu piedāvājām Lietuvas delegācijai. Lietuvas
delegācija ļoti operatīvi reaģēja – mūsu tekstu atbalstīja ar nelieliem
redakcionāliem papildinājumiem -, un mēs ļoti sekmīgi pieņēmām šo paziņojumu.

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā
strādā deputāti no visām frakcijām, un tāpēc man rada izbrīnu tas, ka mēs neviens
neko nezinām par to, ka 2.maijā ir pieņemts šāds paziņojums… Pie tam tas ir
ikdienas darbs – Baltijas Asamblejas galvenā misija ir ne tikai regulāri sadarboties
parlamentu komisiju, dažādu deputātu personīgo iniciatīvu līmenī… nekas nav
apsīcis, nekas nav pārtrūcis, viss turpinās, notiek. Un, kā jau teicu, man izbrīnu
rada vienīgi tas, ka ikdienas darbs, konstruktīvs darbs, netiek pamanīts, netiek
varbūt tūlīt medijos atspoguļots un ievērots, jo tas patiešām ir ikdienas darbs…
Mēs regulāri paužam prieku, kad katra delegācija kaut ko labu parāda gan ekonomiski,
gan politiski. Un arī šādā reizē mēs momentā reaģējām.

Tā ka, cienījamie kolēģi, aicinu: nekaunināsim cits citu, bet
mēģināsim saskatīt tos labos darbos, kas jau ir izdarīti, un, protams, mēģināsim
arī ikdienā turpmāk cits citu atbalstīt un saprast, nevis kaunināt un, piedodiet,
arī visādi citādi nelāgi cits par citu izteikties! Būsim lepni par to, ko mēs varam!
Leposimies ar savu valsti un paši ar sevi!

Paldies. Atbalstām tātad arī šodienas deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, gribu
jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kučinska,
Rubeža, Klauža un citu deputātu – lūgumu turpināt šodienas sēdi bez
pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā esošo jautājumu izskatīšanai. (No zāles:
„Atbalstīt!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Ir!”)
Deputātiem iebildumu nav. Turpinām sēdi bez pārtraukuma. (No zāles dep.
A.Golubovs: „Ir!”) Ir iebildumi? Tad par to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par to, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Turpinām sēdi.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis, otro reizi.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Vēlreiz vēršos pie jums, cienījamie visi klātesošie! Es nevarēju
nekāpt šajā tribīnē. Saeimas deklarācija par Latviešu leģiona goda un cieņas
aizskaršanas novēršanu uzliek man par pienākumu kāpt šajā tribīnē.

Deputāts Cilevičs bieži rīkojas, kā es redzu, ļoti nelietīgi
(cita vārda nav!), negodīgi (noteikti varam tā teikt!). Tad, kad es šeit, no šīs
tribīnes, nolasīju Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtu starptautisko tiesību
normu, kas saucas „Par to cilvēku tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras
teritorijā viņi dzīvo”, viņš tūlīt steidzās nosaukt, lai krievu klausītāji
dzird, mani par meli. Tieši par meli!

Šodien viņš rīkojas tāpat: atkāpjas no tēmas, par kuru mums
būtu jārunā, un paziņo, ka Visvaldis Lācis gribot turpināt karu.

Cilevič, klausieties! Es 8.maijā biju uzaicināts būt par vienu no
ievadrunātājiem Lestenes Brāļu kapos. Un tur es atgādināju divas dziesmas, ko mēs,
leģionāri, dziedājām kara laikā, un teicu, ka vārdi, kas ir šajās dziesmās,
ir – paldies Dievam! – piepildījušies. Proti, „Es vēlos mājās pārnākt,
kad Latvija brīva būs, un viņas baltajās smiltīs mums pelnīta atdusa būs.” Un
otra, kuru mēs dziedājām, skanēja tā: „Vienu vietiņu sev vēlos, kur kādreiz
mierīgi tad varēšu es dusēt, par tēvuzemi klusēt, kas man tik dārga bij’.”
Taču jūs tik nelietīgi pasakāt, ka mēs, leģionāri, gribot turpināt karu! Tā ir
nelietība!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs izskatām
projektu lēmumam „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir jāatgriežas pie tās pagātnes
un vēstures, jo te viens biedrs sāka runāt par tām iespējām, ka PSRS karavīri būtu
varējuši neiet toreiz uz Eiropu un palikt PSRS teritorijā.

Nu tad dažus vārdus tomēr vajadzētu piebilst. Viņi taisījās gan
iet uz Eiropu, turklāt taisījās iet krietni agrāk – viņi taisījās iet 1941.gadā
uz Eiropu!

Varbūt der vēlreiz atgādināt to, kāpēc Josifs Visarionovičs
Staļins atteicās vadīt parādi Sarkanajā laukumā pēc Vācijas kapitulācijas.
(Vairākkārt par to ir jau runāts!) Kāpēc viņš tā darīja? Viņš taču
ārkārtīgi smagi pārdzīvoja savus zaudējumus Otrajā pasaules karā! Pats bija
iecerējis uzbrukt Vācijai, tikai divas nedēļas vēlāk diemžēl. Taču Hitlers toreiz
sava drauga plānus vienkārši izgāza. Un tas ir viss! Turklāt šos materiālus jūs
varat atrast arī Krievijas vēsturnieku sarakstītajās grāmatās. Tā ka tā nav
nekāda kaitīga Rietumu valstu propaganda. Lūk, tā!

Tālāk. Par to karavīru – par to PSRS karavīru. Ja nu kāds savus
karavīrus vispār nesaudzēja, tad tā bija PSRS militārā vadība. Tas nu tā –
atkāpei.

Kurās valstīs tikai nav karojuši PSRS karavīri pēc Otrā pasaules
kara?! Kur tikai nav rādījušies un bāzuši savu degunu Eiropā?! Kur tikai viņiem nav
bāzes bijušas Eiropā?! Kā viņi ir izrīkojušies Ungārijā 1956.gadā! Un
Čehoslovākijā un daudzās citās vietās – Āfrikā, Āzijā… Nikaragvā… un tā
tālāk, un tā tālāk! Lūk! Tā ka te kaut kāda runāšana par karavīriem galīgi nav
vietā!

Tam, kā notika karavīru rīdīšana uzbrukumā Otrā pasaules kara
laikā, ir veltāma atsevišķa saruna – veselas konferences vērta. Sāka ar šņabja
liešanu ribās – tādu pamatīgu dozu, līdz pat 200 gramiem, kā nu kuram, tur deva…
un tā tālāk, un tā tālāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Runā par
deklarāciju!”)

Jūs te man nerunājiet par deklarāciju! Es te esmu dzirdējis tādas
runas, kurām ar deklarāciju vispār nav nekāda sakara. Nezin kāpēc tieši es jūs
kaitinu? Laikam skaudība! Skaudība!

Pēc pamatīgas asaru liešanas izskatās visas šīs asaras augstu
Krievijas amatpersonu acīs, stāvot pie šo karavīru pieminekļiem. Jā, tie krievu
zaldātiņi krita pa labi un pa kreisi!

Es katru gadu braucu uz Mori, atceroties leģionāru cīņas Morē. Tur
ir aptuveni 200 kritušo latviešu leģionāru un aptuveni 2000 kritušo sarkanarmiešu.
Ir starpība, ko? Pilni grāvji ar viņiem bija Mores kauju laikā. Un tāpēc par
deklarāciju vajag runāt! Izlasiet deklarācijas tekstu – tie, kas saka, ka vajag
runāt! Tur ir katrā teikumā minēta Krievija. Izlasiet vēlreiz, ja neprotat lasīt! Un
tāpēc mums ir jārunā par to, kas notiek Krievijā. Mums ir jārunā par to, kas notika
PSRS. Tā ir mūsu zināšanu pārbaude, jo, tikai balstoties uz zināšanām, mēs varam
runāt pretī Krievijas politiķiem.

Un te, paldies Dievam, katrā rindkopā ir minēta Krievija. Sāk ar
Maskavu, tālāk asi nosoda Krievijas Federācijas amatpersonu rīcību – un tā
tālāk. Uzsver, ka Krievijas Federācijai… Pieprasa Krievijas Federācijai… Nosoda
jebkādu Krievijas Federācijas rīcību… Pilns ar vārdu „Krievija”! Un jūs
sakāt, lai es nerunājot par Krieviju! Tas jau kļūst smieklīgi!

Tāpēc arī Krievija ir jāiepazīst un ir jāzina, kas tā tāda ir.
Un jāprot ar viņiem runāt. Un, protams, šī deklarācija tiešām ir zināma ievirze
tam, kā ir jārunā.

Ja Krievijai prāta pietiks, tad saruna turpināsies. Nu, ja ne, – nu
tad ne!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Paldies Kalnietes kundzei, kas
manis teikto citēja. Es gribētu pateikties arī Paegles kundzei, kura paskaidroja, ko
mūsu valsts darījusi Igaunijas labā.

Es negribētu, ka šo deklarāciju pārvērstu par kaut ko tādu, ar ko
mēs varētu tikai vēl vairāk sakaitēt jau tā nokaitēto politisko atmosfēru, bet
domāt par to, kā dzīvot tālāk un kāda mācība mums nāk no Igaunijas, un ko mēs
arī paši esam piedzīvojuši šeit Latvijā izglītības reformas laikā.

Gribu turpināt to, ko teica nupat Juris Dobelis. Ka mums ir jāprot
runāt ar Krieviju, mums ir jābūt diplomātiem, mums ir jābūt ekonomiskām
attiecībām ar Krieviju. Padomju Savienības sabrukuma laikā mēs ļoti daudz
palīdzējām Krievijai demokrātijas ieviešanā. Mēs dzīvojam pie Krievijas robežām,
un krievi brauc pie mums, viņi skatās, kā mēs dzīvojam, kāda ir neatkarīgā
Latvija, kā tā attīstās un kas šeit notiek. Ne jau visu var iespaidot prese un
kabeļtelevīzija! Ar savu attieksmi, ar savu apdomīgo attieksmi, ar savu gudro
attieksmi, ar savu diplomātisko attieksmi mēs attiecībās varam panākt daudz vairāk,
un tāpat tas ir arī integrācijas jautājumos un veidojot saticību mūsu pašā
valstī.

Igauņi it kā bija mūs apsteiguši daudzos jautājumos – gan
saistībā ar pašvaldību reformu, dodot nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību
vēlēšanās, gan aizkavējot izglītības reformu. Bet kāds bija rezultāts, kad tika
aizskartas kādas nācijas svētas jūtas, kas saistītas ar karā kritušajiem
cilvēkiem, ar viņu kapavietām, kad valsts neieklausījās savas sabiedrības domās?
Kāds skandāls un kādas sekas tam visam bija!

Tā ir mācība arī mums, Latvijai. Tā ir mācība arī tiem, kuri
šodien nāk klajā ar priekšlikumiem pārvietot vai nojaukt Uzvaras pieminekli. Tādi
cilvēki ir arī pie mums, kas ir orientēti tikai uz konfliktiem, uz skandāliem, uz
politiskām provokācijām, un es personīgi esmu pret viņiem.

Bet šoreiz es noteikti balsošu „par” tagad sagatavoto
deklarāciju, kas ir daudz labāka par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! To mūsu kolēģu, kuriem pirms nedēļas pietrūka
drosmes, taisnošanās un mēģinājumi sevi nomazgāt baltus, ir saprotami. Vienīgi
nevajadzētu grēkot pret patiesību. Tāpēc izteikšu dažas piezīmes.

Izskanēja aicinājums, turklāt ļoti saprātīgs aicinājums:
kādēļ gan mēs nevarētu diskutēt savā starpā? Kādēļ diskusijas notiek tikai no
Saeimas tribīnes?

Taču šim jautātājam, ja viņš ir godprātīgs, es gribētu lūgt
pašam sev atbildēt uz dažiem jautājumiem. Kāpēc viņš neuzdeva šo jautājumu tad,
kad bez nekādām debatēm tika virzīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, lai
likvidētu Pretkorupcijas komisiju, kāpēc viņš neiebilda, kad bez nekādām debatēm
tika virzīti drošības likumi, kāpēc viņš neiebilda, kad bez nekādām debatēm
ārpus Saeimas tribīnes tika virzīts robežlīgums? Varbūt tas ir izskaidrojams ar
pieredzes trūkumu? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kāds tam sakars ar
deklarāciju?”)

Otram godātajam kolēģim, kas runāja par atmosfēras sakaitēšanu,
es gribētu pajautāt: vai cienījamā kolēģa raksts „Latvijas Avīzē”, pasniedzot
„Jaunā laika” piedāvāto deklarācijas projektu kā provokāciju, nebija vērsts
tieši šīs pašas atmosfēras sakaitēšanas virzienā?

Un vēl vienam ļoti godājamam kolēģim no šīs pašas partiju
apvienības es gribu oponēt pret frāzi, ko viņš pirmīt teica: „Mēs zinājām, ka
šie jautājumi tiks nodoti Ārlietu komisijai.” Tur patiešām ir jābūt gaišreģim,
lai spētu paredzēt Saeimas balsojumu 41:40. Turklāt es atgādināšu, ka tā bija nevis
diskusija par deklarācijas projektu, bet gan par šā jautājuma iekļaušanu darba
kārtībā. Pretējā gadījumā, ja nebūtu bijis šīs vienas balss pārsvara, tad vēl
veselu nedēļu šeit valdītu pilnīgs klusums, un tad varbūt šīs nedēļas laikā
valdošā koalīcija saprastu, ka tās pienākums bija iesniegt šādus projektus un sākt
sarunas ar visām parlamentā esošajām frakcijām.

Šodien, vēlreiz atgriežoties pie šā balsojuma 41:40, es minēšu
dažus skaitļus. Tautas partijā „pret” bija 12 deputāti, „par” – 11, un
godājamā Vaira Paegle bija šajā mazākuma daļā, kas balsoja „par”. Paldies
viņai par to! Paldies Paegles kundzei arī par to uzskaitījumu, ko Latvija tiešām ir
labu darījusi un palīdzējusi Igaunijai, bet, kā teica mana kolēģe Ina Druviete,
valsts un tās pilsoņu vārdā parlamentārā valstī ir jāuzstājas šīs valsts
parlamentam.

No Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
frakcijas neviens deputāts neatbalstīja šīs deklarācijas apspriešanas procesa
uzsākšanu. Neviens! Ārlietu komisijas vadītāju ieskaitot. No Zaļo un zemnieku
savienības frakcijas – 9 deputāti deklarācijas virzīšanu neatbalstīja, bet 6
godprātīgi atbalstīja.

Godātie kolēģi, tas neizskatās Latvijas parlamenta cienīgi, it
īpaši pēc tam, kad, piemēram, Lietuvas Seims bija vienbalsīgi pieņēmis šādu
atbalsta deklarāciju.

Un vēl dažas lietas, kuras man sāp un kuras nevaru nepateikt.
Valdošā koalīcija Latvijā neizdarīja neko, lai politiski atbalstītu igauņus, un tā
argumentācija, ko mēs dzirdam no Strazdiņa kunga un lasām viņa publikācijās, kā
arī dzirdam no PCTVL frakcijas par ekonomiskajām attiecībām… Tad man jums, godātie
valdošās koalīcijas locekļi, ir jājautā: vai tiešām jūs cerējāt, ka Krievija
neuzzinās par ūdensmetēju? Kāpēc tad paši izpļāpājāties? Varbūt tieši
ūdensmetēja dēļ jums nāksies turpmāk Krievijas priekšā vēl zemāk saliekt muguru,
lai tā jums piedotu šo ūdensmetēju. Bet tos, kuri cer uz ekonomisko attiecību
uzlabošanos tādēļ, ka mēs liecam muguru, es aicinu atcerēties, ka Krievija vienmēr
un mūžīgi ir izmantojusi ekonomiskus instrumentus politisko mērķu sasniegšanai, kā
mēs to redzējām attiecībā uz Gruziju, attiecībā uz Poliju un ārkārtīgi spilgti
šobrīd attiecībā uz Igauniju. Un neskaitāmas reizes mēs esam to izjutuši arī
attiecībā uz mūsu pašu valsti – Latviju.

No Latvijas neatkarības atgūšanas brīža drošības jautājums mums
ir bijis galvenais, un arī mūsu ārpolitikas prioritātes bija orientētas drošības
virzienā – protams, drošības un ekonomikas virzienā. Tādēļ, lai īstenotu mūsu
plānus attiecībā uz Eiropas Savienību un uz NATO, ko mēs spoži realizējām… šā
plāna realizācijas dēļ mums bieži vien bija jāiet uz kompromisiem, tajā skaitā,
lai panāktu Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Bija šie kompromisi! Un tie bija
nepieciešami un attaisnojami.

Godātie, tagad mēs esam gan Eiropas Savienībā, gan NATO! Laiks to
saprast un iztaisnot muguru! Es nešaubos, ka šodien šī deklarācija tiks pieņemta. Un
patiesībā es gribu skatīties uz lietām optimistiski. Protams, izlietu ūdeni mēs
nevaram sasmelt, bet latviešu tauta jau nupat Igaunijas atbalsta mītiņā patiesībā
lielā mērā mūsu parlamenta kaunu ja ne pilnīgi ir nomazgājusi, tad vismaz nedaudz
pabalinājusi.

Godātie deputāti, sekosim savai tautai un pieņemsim atbalsta
deklarāciju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Imants Kalniņš. (No
zāles dep. V.Orlovs: „Simfonija Nr.6!” Dep. A.Golubovs: „Imant, labāk dziesmu
uzdziedi!”)

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

(Runu sāk ar frāzi igauņu valodā.)

Īstenībā problēmas būtība slēpjas Igaunijas, Krievijas un
diemžēl arī Latvijas nespējā saskatīt ar Otro pasaules karu saistīto jautājumu
cilvēcisko aspektu, kas šodien ir pats būtiskākais elements šajā mākslīgi radīto
problēmu jūklī, bet acīmredzot primitīvai politikai ir izdevīgi ignorēt to, ka Otro
pasaules karu izraisīja nevis tautas, bet patoloģisku subjektu vadīti režīmi. Tas dod
iespēju uz politiskās skatuves uznākt klauniem – sarkaniem un sarkanbaltsarkaniem,
veciem un vairs jau ne tik jauniem. Taču klaunāde, lai tā būtu spoža, prasa augstu
meistarību. Tās trūkst gan igauņu, gan krievu, gan vietējiem māksliniekiem.

Šādās reizēs man neatvairāmi acu priekšā nostājas kāds tēls,
par kuru zināms, ka kādā pietiekami svinīgā pasākumā viņš ir teicis šādus
vārdus: „Tur, aiz kapa, tautas brāļi, vaļā stāv eliziums, citas dzīves fluīdums
nāks, kad dziedās gulbju cāļi.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms paldies par
debatēm. Tikai žēl, ka mēs tik maz laika šajās debatēs veltījām tieši atbalstam
Igaunijai un deklarācijai. Varbūt bija nepieciešams organizēt vairāk publisku debašu
un bija jārunā arī par tām lietām, kas, īpaši pēdējās dienās, mūs ir
skārušas. Un ar to es domāju attieksmi pret Otro pasaules karu.

Kas attiecas uz pašu deklarācijas redakciju, tad es aicinu, kolēģi,
jūs balsot par Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo variantu. Gribu teikt,
ka tas ir līdzsvarots, konkrēts un nepārprotams. Tiem, kuri šajā redakcijā saskata
vienīgi labojumus kādā citā dokumentā, es gribu teikt, ka ārlietās nav sīkumu un
ka redakcionāli labojumi dažkārt nav tikai vienkārši redakcionāli labojumi.

Aicinu kolēģus atbalstīt sagatavoto deklarācijas projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādināšu par balsošanas
procedūru. Lai mēs izšķirtu šo jautājumu, mums būs trīs balsojumi.

Un pirmais būs balsojums par PCTVL frakcijas deputātu Buzajeva,
Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un citu deputātu iesniegto priekšlikumu nodot
oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Šis ir balsojums
saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.panta 2.apakšpunktu. Tātad mums ir jāizšķiras par
to, vai mēs šo deputātu priekšlikumu atbalstām, proti, nododam
oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Lūdzu… Jā,
„par” šo ierosinājumu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šobrīd no
juridiskā viedokļa ir izveidojusies ļoti interesanta situācija, kuras tapšanā ir
vainojama Ārlietu komisija, kas demonstrēja klaju necieņu pret opozīcijas viedokli gan
no labējā spārna, gan no kreisā spārna, un sakarā ar to abi dokumenti nav sagatavoti
izskatīšanai Saeimā. Ja mēs pieņemsim vai nu vienu, vai arī otru variantu, tam tik
un tā nebūs nekāda nedz juridiska, nedz morāla spēka. Un vienīgā juridiski korektā
izeja no šīs situācijas ir nodot visus šos dokumentus atpakaļ komisijai, lai
novērstu esošo situāciju.

Taču, tā kā mēs, PCTVL frakcija, neesam ieinteresēti šīs
deklarācijas pieņemšanā, es atsaucu savu parakstu zem apspriežamā dokumenta, un lai
tad valdošā koalīcija pati meklē izeju no bezizejas stāvokļa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar manis jau minēto
Saeimas kārtības ruļļa 136.panta 2.apakšpunktu pietiek ar vienu deputātu, lai mums
šis jautājums būtu jābalso, tāpēc, lai mēs precīzi izpildītu Kārtības ruļļa
nosacījumus, tagad balsosim par šo četru deputātu priekšlikumu – atdot
oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par četru deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 71, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Tālāk mēs strādāsim ar iesniegto deklarācijas
tekstu. Un vispirms mēs balsosim par sākotnēji iesniegto tekstu. Tātad tas ir desmit
deputātu iesniegtais variants. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma
projektu ar reģistrācijas numuru 134/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 22, atturas – 50. Šis teksta variants nav atbalstīts.

Un visbeidzot mēs balsosim par Ārlietu komisijas sagatavoto
alternatīvo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma
projektu, kura reģistrācijas numurs ir 141/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms mēs slēdzam sēdi, informēju jūs, ka
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu. Jautājumu ir sagatavojuši
seši deputāti: Pliners, Buhvalovs, Kabanovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs. Viņi
uzdod jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņa kungam par Valsts valodas centra
finansējuma divkāršošanu. Šo jautājumu mēs nododam tieslietu ministram.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies ar balsošanas kartēm,
es vēl gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jakova
Plinera iesniegumu: „Saskaņā ar Kārtības ruļļa 67.pantu, vēlos sniegt
steidzamu paziņojumu.” Un šādas tiesības deputātam ir.

Trīs minūšu ilgam paziņojumam vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj, ka jūs man to atļaujat!

Godātie deputāti! Sakarā ar aģentūras BNS vakardienas informāciju
par uzvaras pār nacistisko Vāciju 62.gadadienas svētku norisi gribu jums paziņot
sekojošo.

Pirmais. Kopumā BNS informācija ir pareiza.

Otrais. Pieminot Dobeļa kunga vārdu sakarā ar to, ka viņš kādreiz
teica, ka mēs nezinām vēsturi, es savā runā nelietoju un nevarēju lietot terminu
„nacists”, zinot, ka Dobeļa kungs nekad nebija un nevarēja būt
Nacionālsociālistiskās partijas biedrs vai loceklis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ai-ai-ai,
cik žēl!”)

Trešais. Dobeļa kungs BNS teica, ka es varu viņu nosaukt par muļķi
un ka viņš nepievērš tam uzmanību. Es nevaru Dobeļa kungu nosaukt par muļķi,
tāpēc ka neuzskatu, ka viņš ir muļķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)

Ceturtais. Es neatsakos ne no viena sava vārda, kuru es pateicu vakar
svētkos, bet apgalvoju, ka es pateicu, pieminot Dobeļa kungu, „nacionālists
Dobelis”. Iespējams, – man nav pieraksta – es varēju pateikt „„naciķis”
Dobelis”, kas ir saīsināts vārds no vārda „nacionālists” (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ko taisnojies?”), kas, manuprāt, sliktā nozīmē… (Troksnis
zālē.)

Sēdes vadītājs. Ļaujiet, kolēģi, deputātam vēl vienu minūti
runāt!

J.Pliners. …manuprāt, sliktā nozīmē ir nacionāli noskaņots
cilvēks. Par tādu Dobeļa kungs sevi atzina agrāk un šodien.

Piektais. Pēc mana viedokļa, kuru es jau agrāk paudu no šīs
augstās tribīnes, nacionālisti nesaprot, ko viņi dara, un viņi, pirmkārt, ir savas
tautas ienaidnieki un, otrkārt, visu citu tautu ienaidnieki. Manuprāt, viņi ir slimi
cilvēki, kuriem ir jāārstējas.

Vācijā 20.gadu sākumā arī viss sākās no nacionālisma, bet
beidzās ar asiņainu traģēdiju visai Eiropai.

Es negribu, lai kaut ko līdzīgu vēlreiz pārdzīvotu Latvija.

Paldies!

(Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Godātie kolēģi… Lūdzu reģistrēties! Lūdzu signālu reģistrācijai!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Jaundibinātās Latvijas un Igaunijas parlamentu sadarbības grupas
dalībniekus lūdzu uz nelielu apspriedi tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam
Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene,
Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis,
Anatolijs Mackevičs, Karina Pētersone, Jānis Strazdiņš, Vjačeslavs Stepaņenko,
Māris Krastiņš un Nils Ušakovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde

2007.gada 10.maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.338/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.892, 892A)
Par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr.339/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.893, 893A)
Par likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr.340/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.909, 909A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam (Dok. Nr.912)
Lēmuma projekts „Par Ilzes Ošiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr.135/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.904)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Gata Štauera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.136/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.905)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Kitijas Garās atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr.137/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.906)
Ziņo	– dep. Dz.Rasnačs
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Andreja Panteļējeva atbilstību ieņemamajam amatam” (Nr.4/P9) (atveras jaunā cilnē)   (Pieprasījums noraidīts) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.826, 826A)
Ziņo	– dep. A.Brigmanis
Debates	– dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr.326/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.922)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.280/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.902)
Ziņo	– dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr.232/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.903)
Ziņo	– dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.39/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.907)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. V.Lācis
	– dep. S.Mirskis
Par Saeimas deputātu iesniegumu par izslēgšanu no darba kārtības lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” (Iesniegums noraidīts)
Priekšlikums	– dep. V.Buzajevs (par)
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.208/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Kā priekšlikumi iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.327/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.910)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr.173/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.911)
Ziņo	– dep. V.Aizbalts
Debates	– dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.303/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.767, 896)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.324/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.848, 897)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.330/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.855, 898)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.331/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.856, 898)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.334/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.859, 898)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.335/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.860, 898)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr.328/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.853, 899)
Ziņo	– dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr.296/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.724, 901)
Ziņo	– dep. J.Strazdiņš
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.138/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.916)
Debates	– dep. A.Kampars
	– dep. J.Lagzdiņš
	– dep. J.Dobelis
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. S.Šķesters
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.139/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.917)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) (atveras jaunā cilnē) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.140/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.918)
Lēmuma projekts „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” (Nr.134/Lm9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.900)
Alternatīvais lēmuma projekts „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” (Nr.141/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.920)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Paziņojums
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debates	– dep. S.Kalniete
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Dobelis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. A.Kāposts
	– dep. P.Tabūns
	– dep. V.Paegle
	– dep. B.Cilevičs
	– dep. N.Kabanovs
	– dep. I.Druviete
	– dep. S.Mirskis
	– dep. I.Līdaka
	– dep. Ē.Zommere
	– dep. V.Lācis
	– dep. J.Dobelis
	– dep. J.Strazdiņš
	– dep. K.Šadurskis
	– dep. I.Kalniņš
Priekšlikums	– dep. V.Buzajevs (par)
Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram G.Bērziņam par Valsts valodas centra finansējuma divkāršošanu (Nr.18/J9) (atveras jaunā cilnē))
Steidzams paziņojums
	– dep. J.Pliners
Paziņojums
	– dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2007.gada 10.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam sēdi, lai ministri
sniegtu atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Pirmo izskatīsim deputātu Plinera, Kabanova, Buzajeva, Sokolovska un
Buhvalova jautājumu satiksmes ministram Aināram Šleseram – „Par ceļu
kvalitātes problēmu”.

Informēju, ka uz šo deputātu uzdoto jautājumu ir sniegta rakstiska
atbilde. Šīs rakstiskās atbildes dokumenta numurs ir 926.

Tā kā neviens no jautājumu uzdevušajiem deputātiem šodien sēdē
nepiedalās, tad uzskatām, ka atbilde uz šo jautājumu deputātus apmierina, – tātad
uz jautājumu ir atbildēts.

Izskatīsim deputātu Plinera, Kabanova, Mitrofanova, Buzajeva,
Sokolovska un Buhvalova iesniegto jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai
Rivžai – „Par situāciju izglītības jomā”.

Arī uz šo jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, kuras dokumenta
numurs ir 908.

Neviens no jautājumu uzdevušajiem deputātiem šodien sēdē
nepiedalās, līdz ar to varam uzskatīt, ka rakstiskā atbilde deputātus apmierina, bet
citi jautājumi šobrīd netiek izskatīti.

Līdz ar to mēs šo sēdi, kurā tika sniegtas atbildes uz deputātu
jautājumiem, slēdzam.

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 10.maijā

 

Latvijas Republikas satiksmes ministra Aināra Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par ceļu kvalitātes problēmu” (Reģ. Nr.16/J9) (atveras jaunā cilnē)  (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par situāciju izglītības jomā” (Reģ. Nr.17/J9) (atveras jaunā cilnē)  (Rakstiska atbilde) (atveras jaunā cilnē)

Balsojumi

Datums: 10.05.2007. 09:03:14 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:04:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:04:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:06:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam
Datums: 10.05.2007. 09:09:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.912

Par Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Andreja Panteļējeva atbilstību ieņemamajam amatam”
Datums: 10.05.2007. 09:17:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.826

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:19:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.922 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:21:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.902 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:23:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.903 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:26:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:26:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:33:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:33:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:34:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:34:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:35:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:36:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:36:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:41:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:42:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.907 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 10.05.2007. 09:48:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:53:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.910 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:58:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par autoceļiem”(3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:58:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.911 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:59:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.767 steidzamību

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:00:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.767 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:01:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.848 pieņemšanu 1.lasījumā

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:02:34 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.855 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:03:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.856 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:04:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.859 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Nr.335/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:05:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:07:32 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.853 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autortiesību likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:09:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.724 pieņemšanu 1.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:24:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.916

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:25:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.917

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:26:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.918

Datums: 10.05.2007. 12:21:20 bal040
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” (Nr.134/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:45:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.900 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” (Nr.134/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:46:16 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.900

Alternatīvais lēmuma projekts “Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” (Nr.141/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:46:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.920