Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas ziemas sesijas četrpadsmitā sēde 2007.gada 4.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Lūdzu,
ieņemiet vietas Sēžu zālē! Sākam 4.aprīļa sēdi.

Vispirms mums jālemj par šīsdienas sēdes darba kārtībā papildus
iekļaujamiem jautājumiem.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 4.aprīļa sēdes
darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas iesniegtā
likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
piemērošanas kārtību”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret
darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
papildināta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 4.aprīļa
sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas iesniegtā
likumprojekta „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” nodošanu komisijām.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru
zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Zaķa, Latkovska, Kalnietes,
Circenes un citu deputātu – iesniegtu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram
Kalvītim – „Par ekoloģisko katastrofu Daugavā”. Saskaņā ar Saeimas
kārtības rulli mēs to nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti, izskatīsim Saeimas Prezidija ziņojumus par
iesniegtajiem likumprojektiem!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret
Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas
Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojektu nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva,
Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija ir iesniegusi
Saeimas Prezidijam likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas ļauj bez
īpašiem izdevumiem četrkārtīgi uzlabot Saeimas darbību likumdošanas jomā.

9.Saeimas pilnvaru laikā deputāti jau paspēja iesniegt 45
likumprojektus, bet tikai 11 no tiem tika nodoti komisijām. Pārējie 34 likumprojekti
tika noraidīti jau tā saucamajā nulles lasījumā – tas ir, praktiski bez jebkādas
apspriešanas. Tādējādi gandrīz trīs ceturtdaļas no likumdevēju centieniem zuda
vējā.

Līdz ar to deputātiem tika liegta iespēja saņemt Saeimas komisiju
speciālistu un ieinteresēto ministriju pārstāvju kvalificētas atsauksmes par
iesniegtajiem likumprojektiem. Tāpat deputātiem līdz ar to tika liegta iespēja
pilnvērtīgi aizstāvēt šos savus likumprojektus, jo likumprojektus aizstāvēt ir
iespējams tikai tad, kad tiek veikta to izskatīšana pirmajā lasījumā.

PCTVL frakcijas iesniegtais likumprojekts paredz, ka jebkurš
likumprojekts nododams komisijām bez balsošanas un Saeima lemj tikai par grozījumiem
„Prezidija atzinumā ietvertajā Saeimas lēmuma projektā”; atbildīgā komisija
Saeimas noteiktajā termiņā izskata likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Likumprojekts
paredz arī to, ka atbildīgā komisija izskatīto likumprojektu iesniedz Saeimas
Prezidijam divu nedēļu laikā pēc izskatīšanas.

Godātie deputāti, jūs, protams, nojaušat, kas ir tie laimīgie,
kuru likumprojekti tika nodoti komisijām. Pareizi! Pirmām kārtām ir jāmin pieci
likumprojekti, kurus parakstīja deputāti no Tautas partijas frakcijas, Zaļo un Zemnieku
savienības frakcijas un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”
frakcijas. Vēl pa vienam likumprojektam deputāti no ZZS frakcijas un LPP/LC frakcijas
iesniedza patstāvīgi. Pārējos četrus no komisijām nodotajiem likumprojektiem
sagatavoja deputāti no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas
(savukārt pieci no deviņiem viņu likumprojektiem tika noraidīti jau pašā ceļa
sākumā). Visi 27 likumprojekti, kurus sagatavoja trīs opozīcijas frakcijas, tika
noraidīti bez jebkādas izskatīšanas: piecos gadījumos šis bēdīgais liktenis
piemeklēja frakcijas „Saskaņas Centrs” likumprojektus, deviņos – frakcijas
„Jaunais laiks” un trīspadsmit gadījumos – PCTVL frakcijas likumprojektus.

Līdz ar to pašreiz Satversmes 5. un 64.pantā nostiprinātās
likumdošanas iniciatīvas tiesības ir būtiski ierobežotas 41 deputātam un daļēji
ierobežotas septiņiem no 100 Saeimas deputātiem. Tomēr saskaņā ar Latvijas
Republikas Satversmes 5.pantu Saeima sastāv no 100, nevis no 51 tautas priekšstāvja.
Arī saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, nevis tikai
tai daļai Saeimas deputātu, kas pieder pie valdošās koalīcijas.

Dāmas un kungi! Mēs ierosinām tūlīt pat uzsākt darīt labus
darbus un nodot komisijām PCTVL frakcijas sagatavoto likumprojektu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt
„pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ko tad īsti grib panākt šā dīvainā
priekšlikuma iesniedzēji? Viņi vienkārši grib pamatīgi traucēt Saeimas darbu. Kā
visvienkāršāk var traucēt darbu? Nodibināt kaut kādas savdabīgas darba grupas, kas
it kā paredzētas jautājumu izskatīšanai, bet kas patiesībā nozīmē jautājumu
„nogremdēšanu”. Vēl viens variants – iesniegt visdažādākos, visbezjēdzīgākos
priekšlikumus, ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi stāstot, ka tie esot ļoti vajadzīgi.
Jāņem vērā arī tas, ka šā grozījuma iesniedzēji par visām varītēm cenšas
šeit, Saeimā, šad un tad piedāvāt visdažādākos vēstures viltojumus, reizēm pat
tādus, kas pat sapnī nevar ienākt prātā, un par katru cenu cenšas šos viltojumus
piedāvāt pirms kādiem mūsu valstij svarīgiem notikumiem. Tā ka nav ko brīnīties!
Un tad nu gan būs interesanti, kad nāks, blāķiem vien nāks, „visģeniālākie”
(pēdiņās) priekšlikumi un par katru priekšlikumu runās no rīta līdz vakaram. Jo,
ja tie nonāk komisijās, tad jau ir pavisam cita lieta! Šeit, paldies Dievam, tikai
piecas minūtes var runāt „par” un piecas minūtes – „pret”. Un tad – sveiki!
Beidzas tad sarunas! Ja tas tā nebūs, tad būs gara un plaša izrunāšanās. Kādus tik
brīnumus jūs te tad dzirdēsiet! Mēs jau šodien vēlāk runāsim par tiem pūļa
histērijas „autoriem”, kas šad un tad parādās Latvijas valstī.

Tā ka ir jāteic kategorisks „nē” šādai pilnīgi nekontrolētai
rīcībai, kas faktiski lielā mērā var paralizēt Saeimas darbu.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis „par”, viens –
„pret”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura
reģistrācijas numurs ir 300/Lp9, nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Latkovska, Zaķa,
Šadurska un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Tiesu izpildītāju administrācijas
likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Solvita Āboltiņa ir pieteikusies runāt „par”.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Pēdējā laikā mēs diezgan bieži runājam par
tiesiskumu, par tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumu. Stipra un neatkarīga tiesu
vara ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Šo patiesību mēs atkārtojam regulāri.
Taču mūsu tiesu sistēma pēdējā laikā ir piedzīvojusi līdz šim vēl nebijušus
satricinājumus: ir aizturētas par kukuļņemšanu divas tiesneses un citas tiesu
sistēmai tuvu stāvošas personas, to skaitā bijušās Tiesu izpildītāju padomes
priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas māsa Raimonda Spore. Tas pierāda, ka nebūt ne
viss ir kārtībā šajā sistēmā.

Premjers Kalvītis pirms kāda laika intervijā teica: „Jākonstatē,
ka tiesu izpildītāji ir tāda īpaša, privileģēta kategorija. Viņi ir pamanījušies
pieņemt sev speciālu likumu, kas viņus pilnībā pasargā un norobežo no visas
pārējās sabiedrības. Šī sistēma ir steidzīgi salaužama, jo mēs nevaram valstī
turēt korupcijas mudžekli, kurš dara, ko grib.”

Tomēr sistēma, nedaudz pielabota, turpina darboties tālāk! Uzskatu,
ka pašreiz spēkā esošais Tiesu izpildītāju likums, lai arī ar ievērojamiem
uzlabojumiem, kas ierobežojuši tiesu izpildītāju plašās tiesības un
„vienlīdzīgāko starp vienlīdzīgajiem” statusu, ir tapis un turpina kalpot tikai
šauras cilvēku grupas, nevis visas sabiedrības interesēs. Joprojām šajā jomā
pastāv neskaidrības par tiesību normu piemērošanu, un tas nelabvēlīgā situācijā
nostāda cilvēku bez specifiskām zināšanām. Uzskatu, ka zvērinātu tiesu
izpildītāju institūts savu uzticības kredītu ir izsmēlis un ka sākotnējo labo
ideju par spēcīga un neatkarīga tiesu izpildītāja institūta izveidi tās
īstenošanas laikā neatgriezeniski sabojāja daži negodīgi un ambiciozi cilvēki.
Tāpēc vienīgais reālais risinājums, kas nodrošinātu taisnīga, sabiedrības
interesēm atbilstoša institūta pastāvēšanu, ir esošā zvērinātu tiesu
izpildītāju institūta likvidēšana, tā vietā radot tādu tiesu izpildītāju
sistēmu, kas būtu pakļauta daudz stingrākai kontrolei no valsts puses.

Un tieši tāpēc frakcija „Jaunais laiks” iesniedz izskatīšanai
Saeimā šo Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu. Jā, šis likumprojekts ir
tapis Tieslietu ministrijā iepriekšējās Saeimas laikā, bet diemžēl dienasgaismu
neieraudzīja. Tāpēc mēs tagad piedāvājam šo likumprojektu, kurš ir profesionāli
izstrādāts, nodot Saeimas apspriešanai. Un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt gan
tādas partijas kā Tautas partija, kuras programmā ir rakstīts: „Reorganizēsim tiesu
izpildītāju institūtu,” gan arī ikvienu šajā zālē sēdošo, kam rūp tiesiskums
kā princips mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 302/Lp9, nodošanu Juridiskajai komisijai!
Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 20, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija.

Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija
atzinumam piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto
likumprojektu „Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” nodot Juridiskajai
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas
Prezidija atzinumam? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 305/Lp9 nodošanu Juridiskajai
komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts komisijai
nodots.

Godātie kolēģi! Deputāts Artis Kampars lūdz piešķirt viņam
atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam piešķirts.

Izskatīsim nākamo sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt lēmuma projektu „Par Tatjanas
Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā
komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu – iecelt Tatjanu Ivanovu
par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi – un, aizklāti balsojot, ar desmit balsīm
„par” vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 120/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tāpat izskatīsim nākamo lēmuma projektu „Par Ilutas Kovaļovas
iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa
ieteikumu – iecelt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā Ilutu Kovaļovu.
Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija ar desmit balsīm „par” vienprātīgi
atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 121/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu „Par
Ievas Zabarovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra Gaida Bērziņa
trešo ieteikumu – Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā iecelt Ievu
Zabarovsku. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija aizklāti balsoja un ar desmit
balsīm „par” vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 122/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie likumprojektu izskatīšanas,
informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu Juridiskās komisijas
priekšlikumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz
likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un
piemērošanas kārtību”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam minēto
likumprojektu darba kārtības beigās izskatīšanai pirmajā lasījumā? Nav iebildumu.

Un mēs esam saņēmuši vēl otru Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz likumprojektu „Valsts
prezidenta ievēlēšanas likums” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas
izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta
iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Godātie kolēģi! Pārejam pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta reģistrācijas numurs ir
276/Lp9. Mēs šo likumprojektu izskatām kā steidzamu otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Īpašu pateicību tā
vēlas izteikt Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” apvienotajai
frakcijai par likumprojekta konstruktīvo apspriešanu komisijas sēdē. Tās iesniegtie
priekšlikumi tiks rūpīgi apsvērti, izvērtēti un acīmredzot arī iestrādāti
nākamajos šā likuma grozījumos, kas sagaidāmi vēl šajā gadā.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija
šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Seile. Paldies. Turklāt 6.panta visā otrajā daļā ir izdarīti
arī redakcionāli precizējumi. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav.

Sēdes vadītājs. Jā, arī 9.pantā ir izdarīts redakcionāls
precizējums. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 276/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Seile. Man jāsaka tāpat kā deputātam Ābiķim: „Paldies par
vienprātīgo atbalstu!”

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts
„Grozījumi Prokuratūras likumā”. Otrajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums.

Komisija to izskatīja savā sēdē un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Tātad citi
priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
ar reģistrācijas numuru 86/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes
kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums. Komisija ir saņēmusi 12
priekšlikumus.

1. – Saeimas deputāta Agešina kunga priekšlikums. Komisija to
neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība un mērķis –
nodrošināt tulka bezmaksas palīdzību cietumos. Mēs uzskatām, ka brīvības
atņemšanas iestādes administrācijai nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina
notiesātajiem tulka palīdzība bez maksas.

Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
1. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis
Bērziņa kungs. Komisija viņa priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš. 4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija to atbalstīja daļēji…

Sēdes vadītājs. Jāskata kopā!

J.Dalbiņš. …Daļēji atbalstīja un iekļāva atbildīgās
komisijas redakcijā. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Pret 4. un 5.priekšlikumu un atbildīgās komisijas
atzinumiem deputātiem iebildumu nav. Paldies.

J.Dalbiņš. 6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Pret 6. un 7.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš. 11. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 11. un 12.priekšlikumu un komisijas atzinumiem
par tiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 119/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu „Eiropas komunikāciju tīklu projektu
vadības likums” trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatīsim dokumentu Nr.756. Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo lasījumu
ir sagatavojusi 19 priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5. – komisijas priekšlikumam.

V.Aizbalts. 6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai.

V.Aizbalts. 15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Un arī pēdējais – 19.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šim komisijas priekšlikumam deputāti
piekrīt.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu
atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 182/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Autopārvadājumu
likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Izskatāmā dokumenta numurs ir 758. Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo
lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi kopumā 17 priekšlikumus.

1. un 2.priekšlikums ir skatāmi kopā.

1. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts
un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un
2.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 3. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 72, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies.

4. – deputāta Zaķa priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Saskaņā ar
šobrīd spēkā esošo likumdošanu uz Latvijas autoceļiem kravas transportu un arī
sabiedrisko transportu drīkst apturēt vai nu ceļu policists, vai arī, kā izrādās,
robežsargi. Taču galveno slodzi šajā ziņā uz saviem pleciem nes ceļu policisti.

Un tātad – kāda ir šobrīd situācija no autovadītāju viedokļa?
Tā ir ļoti skaidra un nepārprotama, labi saprotama: ja uz ceļa redzam ceļu policistu,
ir jāapstājas… ar visu no tā izrietošo.

Tas piedāvātais priekšlikums, kas parādījās uz otro lasījumu,
nozīmē, ka arī Autotransporta inspekcijas ierēdnis drīkstēs turpmāk apturēt
autotransportu uz ceļa. Inspekcijas pārstāvji mums komisijā ziņoja par to, ka vairāk
nekā 30 vietās uz Latvijas autoceļiem tikšot izvietoti stacionārie svari, un tur tad
arī šī svēršana notiks. Protams, paralēli notiks arī svēršana ar autonomajiem jeb
pārvietojamiem svariem.

Mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es ierosinu, ka turpmāk
tajās vietās, kur ir stacionārie svari, šie inspektori, Autotransporta inspekcijas
inspektori, drīkstēs apturēt šīs automašīnas. Pārējā valsts teritorijā to
drīkstēs darīt, tāpat kā iepriekš, kopā ar Ceļu policijas policistu. Tā ir šā
priekšlikuma būtība. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas
būs viens solis pretī kārtības ieviešanai. Taču tas nebūs radikāls risinājums,
kādu īstenībā šobrīd jau piedāvā otrajā lasījumā apstiprinātā redakcija. Vēl
vairāk – es gribu apgalvot, ka mūsu valsts budžetu tomēr veido nodokļi. Šos
nodokļus maksā galvenokārt mazie un vidējie uzņēmēji, un, ja mēs ļausim
salīdzinoši lielāku rīcības brīvību šiem inspektoriem, šāda rīcība tomēr
novedīs pie tā, ka mūsu uzņēmēji nonāks grūtākā situācijā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts
Vitālijs Aizbalts vēlas ko teikt? Lūdzu!

V.Aizbalts. Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!
Tautsaimniecības komisijā, protams, arī uz trešo lasījumu bija diskusijas par šiem
priekšlikumiem. Mēs bijām uzaicinājuši Autopārvadātāju asociāciju, „Latvijas
auto”, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociāciju, Ceļu policiju. Un visas šīs
institūcijas vienbalsīgi noraidīja gan Mitrofanova, gan deputāta Zaķa priekšlikumus
un atbalstīja 5. – komisijas priekšlikumu.

Tāpēc es komisijas vārdā lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4.
– deputāta Zaķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 29, atturas – 18.
Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi!

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts. Ir uzlabota 5.²
panta redakcija. Tā ir panta trešā daļa. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies par atbalstu, cienījamie kolēģi!

6. un 7.priekšlikums ir skatāmi kopā. Te, tabulā, pie
6.priekšlikuma ir neliela kļūda… Būtībā 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikums –
ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumu, kurš tiek koriģēts attiecībā uz tabulā redzamo 6. –
deputāta Mitrofanova priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 8. un 9.priekšlikums ir skatāmi kopā.

8. – deputāta Zaķa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts. Tas
iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 8. un 9.priekšlikumu
un pret komisijas atzinumiem par tiem.

V.Aizbalts. 10. – deputāta Mitrofanova priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. Arī 11. un 12.priekšlikums ir skatāmi kopā.

11. – deputāta Mitrofanova priekšlikums – ir daļēji atbalstīts.
Tas iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un
12.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

V.Aizbalts. 13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 15. – deputāta Mitrofanova priekšlikums – nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 16. un 17.priekšlikums ir skatāmi kopā.

16. – daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16. un
17.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 203/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par
starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas
Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts šodien ir
skatāms trešo reizi. Likumprojekts ir nepieciešams tādēļ, lai dzelzceļa
pārvadājumus regulējošo Latvijas likumdošanas aktu normas saskaņotu ar attiecīgo
starptautisko likumdošanas aktu normām. Trešajam lasījumam priekšlikumus neesam
saņēmuši. Esam komisijā vienbalsīgi nolēmuši, ka likumprojekts ir atbalstāms
trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimā.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 194/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts
ar reģistrācijas numuru 277/Lp9 – „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”.

Šie grozījumi precizē hidrotehnisko būvju projektēšanas un
ekspluatācijas regulējumu, kā arī nosaka nesen izveidotās Vides, ģeoloģijas un
metroloģijas aģentūras kompetences jomas ūdens resursu apsaimniekošanā.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 277/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 12.marts.

Sēdes vadītājs. 12.marts vai aprīlis?

I.Līdaka. Es atvainojos, aprīlis!

Sēdes vadītājs. 12.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.aprīlis.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Valsts
civildienesta likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, kura reģistrācijas
numurs ir 84/Lp9.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums – deputāta Buhvalova priekšlikums. Netika
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jautājumus par
nepamatotiem ierobežojumiem nepilsoņiem mēs skatām katrā Saeimas sēdē, dažreiz –
pat divas trīs reizes. Tā pagājušajā sēdē tika izskatīti uzreiz divi jautājumi –
par to, lai nepilsoņiem dotu pielaidi valsts noslēpumam, un par nepilsoņu pielaidi
civilajiem amatiem Bruņotajos spēkos. Savukārt aizpagājušajā sēdē izskatījām
jautājumu par nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās.

Turklāt derētu atzīmēt, ka PCTVL frakcija vis nenosaka, kad Saeimā
kārtējo reizi turpināt diskusiju par ierobežojumiem nepilsoņiem. Vienkārši mēs,
PCTVL frakcija, cenšamies attiecībā uz jebkuru likumu, kur šādi ierobežojumi
pastāv, iesniegt priekšlikumus par ierobežojumu atcelšanu, kaut gan likums ir
izskatīšanai atvērts pavisam cita iemesla dēļ. Vienkārši likumdošanas aktos ir tik
daudz ierobežojumu nepilsoņiem, ka šie ierobežojumi nonāk pretrunā gan ar
sabiedrības interesēm, gan ar tikumības pamatiem, gan ar veselo saprātu.

No pirmā acu uzmetiena ierobežojumi nepilsoņiem strādāt par valsts
ierēdņiem liekas pamatoti, bet tā tas šķiet tikai tad, ja aizmirst, no kurienes šie
nepilsoņi ir uzradušies. Tie parādījās pirms 16 gadiem, kad Latvijas Republikas
Augstākā padome nolēma atņemt politiskās tiesības vienai trešdaļai savu
vēlētāju. Ņemiet vērā, ka Tautas fronte pirms vēlēšanām solīja kaut ko pavisam
pretēju! 1990.gada 4.maija deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu” šie solījumi tika fiksēti: „Garantēt Latvijas Republikas un citu
valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās
un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām
starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS
pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.”

Kādēļ no sabiedrības apzināti tiek slēpts tas fakts, ka tā
saucamā naturalizācijas procedūra ir nonākusi līdz absolūtā bankrota robežai?
Naturalizācijas pieteikumu iesniegšanas tempi (salīdzinājumā ar 2005.gadu) ir
kritušies gandrīz sešas reizes, un, lai tādos tempos naturalizētu atlikušos
nepilsoņus, būs nepieciešami 100 gadi.

Diemžēl līdz šim brīdim Tautas frontes dotais solījums nav
izpildīts. Acīm redzami šis solījums sastāv no divām daļām: pirmkārt, Latvijas
pastāvīgajiem iedzīvotājiem tika solīta brīva Latvijas Republikas pilsonības
izvēle, otrkārt, tika solīta garantija saglabāt sociālās, ekonomiskās un kultūras
tiesības, arī politiskās brīvības tiem, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību.
Pilsonība nav privilēģija, bet gan pienākums! Taču pēc tam tika aizmirsts, ka
sabiedrības dalīšanās procesā pilsoņos un nepilsoņos ikvienam nākamajam pilsonim
ir pienākums parakstīt anketu, kurā jānorāda, ka viņš vēlas kļūt par Latvijas
pilsoni. Un tad, lūk, 89% nākamo nepilsoņu paziņoja, ka viņi vēlas kļūt par
Latvijas pilsoņiem.

Dāmas un kungi! Pašreizējā situācijā, kad naturalizācijas
procedūra ir nodemonstrējusi savu absolūto nespēju, vairs nav palicis nekādu
saprātīgu iebildumu pret pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksta
samazināšanu, tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par 1.priekšlikumu turpinās deputāts
Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs no sēdes uz sēdi kavējam tik dārgo laiku
pilnīgi nevajadzīgās diskusijās, un tāpēc es aicinu PCTVL frakciju: pirms jūs
iesniedzat šādus te priekšlikumus, lūdzu, atveriet Satversmi un izlasiet Satversmes
101.pantu! Un beidziet iesniegt antikonstitucionālus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi, šis likums attiecas uz Valsts
civildienestu, un šeit ir skaidri pateikts: „Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona,
kura ir Latvijas Republikas pilsonis.” Un tas arī ir loģiski, jo ir skaidrs (No
zāles dep. J.Dobelis: „Visiem nav skaidrs!”), ka šajā sektorā – Valsts
civildienestā – nevar strādāt cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.
– deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 2. – deputāta Buhvalova priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Buhvalova
kunga priekšlikums – izteikt ierobežojumus valsts ierēdņiem nedaudz citādākā
veidā, nekā tas ir spēkā esošajā likumā – visādā ziņā pelna atbalstu. Šāda
veida ierobežojumu, kuros ir lasāmi tādi vārdu savienojumi kā „PSRS” un
„Latvijas PSR”, kas nav zināmi mūsu gadsimtā dzimušajiem, ir ļoti daudz. Un arī
9.Saeimas pilnvaru laikā mēs par šo tēmu jau esam paspējuši pietiekami plaši
padiskutēt. Es pat tiku izteicis tādu viedokli, ka drīz par mums smiesies mūsu
vēlētāji. Un šis laiks jau ir pienācis. Lūk, 20.martā laikraksts „Rītdiena”
publicē manu uzstāšanos Saeimā (citēju): „Tie 50 gadi, kas pagāja PSRS sastāvā,
– tas ir nejauks sapnis, murgs, okupācija, tomēr Latvijas Republika ir kļuvusi par
absolūto čempioni starp visām 180 pasaulē pastāvošajām valstīm tajā ziņā, ka
savos likumos tā visbiežāk piemin abreviatūru „PSRS”.”

Dāmas un kungi! Drīzumā uz tiem no jums, kuri ietiepīgi mūsu
likumos vēlas saglabāt abreviatūru „PSRS”, ielās rādīs ar pirkstu.

Kolēģa Valērija Buhvalova priekšlikuma būtība – saglabāt
ierobežojumus ierēdņiem tikai saistībā ar to darbību, kuru tie ir veikuši pēdējo
15 gadu laikā. Šis termiņš pilnībā saskan ar to noilguma termiņu, kāds Latvijas
Krimināllikumā ir noteikts par īpaši smagiem noziegumiem.

Cienījamie kolēģi! Pirms 15 gadiem nekādas PSRS un Latvijas PSR jau
sen vairs nebija! Ar to vien jau pilnīgi pietiek. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Nav? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta
Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 60, atturas – 1.
Priekšlikums nav pieņemts.

S.Šķesters. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra
Jura Dalbiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 84/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

S.Šķesters. Šā gada 10.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu
„Grozījumi Sodu reģistra likumā” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to
atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to
atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš. Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī 7. – atbildīgās komisijas
priekšlikumam.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 249/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 13.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 13.aprīlis. Deputāti piekrīt priekšlikumu
iesniegšanas termiņam – 13.aprīlis.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (reģistrācijas Nr.226/Lp9).

Pirms otrā lasījuma Juridiskā komisija tika saņēmusi 34
priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga
priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 4.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko. 7.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! 23.novembrī Satversmes tiesa apmierināja
pieteikumu, kuru bija sagatavojuši PCTVL frakcijas deputāti, un pieskaņoja eiropeiskam
līmenim tiesības uz sapulču brīvību Latvijā, jo līdz šim, mūsuprāt, tās
atradās totalitārā režīma līmenī.

Kā jūs droši vien atceraties, absolūti antidemokrātiskus
grozījumus likumā par sapulcēm Saeima pieņēma 2005.gada novembrī, bet ar to vien
Saeima vēl neaprobežojās. Tajā pašā novembrī tā ieviesa grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.³ pantā, dažas reizes palielinot soda
naudas apmēru par likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumiem. Soda
naudas apmēra pieauguma dinamika ir šāda. Iedomājieties! 1998.gadā pirmo reizi par
likuma pārkāpumu bija jāmaksā sods līdz 25 latiem, kopš 2000.gada – 100 latu, bet
kopš 2005.gada fiziskajai personai tas ir 250, bet juridiskajai – 2000 latu. Tātad
septiņu gadu laikā soda naudas apmērs palielinājies 80 reižu. (No zāles dep.
I.Kalniņš: „Inflācija!”)

Par atkārtotu pārkāpumu gada laikā 1998.gadā bija jāmaksā 50
lati, kopš 2000.gada – 150 lati, taču kopš 2005.gada attiecīgi fiziskajām personām –
500 latu, bet juridiskajām personām – 5000 latu. Soda nauda palielinājusies 100 reižu.

Dāmas un kungi! Ja tādos tempos būtu pieaudzis mūsu budžeta apjoms
un tautas labklājības līmenis, tad mēs jau sen būtu apdzinuši ne tikai ASV un
Japānu, bet arī Eiropas Savienību kopumā, bet dzīves līmenis pie mums jau
pārsniegtu Tā Kunga noteikto labklājību Ēdenes dārzā.

Vai šāds soda naudas apmēra pieaugums ir salīdzināms ar
iedzīvotāju ienākumu pieaugumu? Vai tas ir samērojams ar nepieciešamību aizstāvēt
Satversmē garantētās cilvēku tiesības uz sapulču brīvību?

Jautājums ir tīri retorisks. Lai pārnestu to praktiskajā plāksnē,
varētu ielūkoties internetā – KNAB mājaslapā, un tad jūs ieraudzītu, ka sešpadsmit
no divdesmit trim politiskajām partijām 2006.gadā ienākumi bija mazāki nekā
maksimālais soda naudas apmērs, kas ir paredzēts par likuma „Par sapulcēm,
gājieniem un piketiem” pārkāpumu. Varbūt 2005.gadā izdarīto grozījumu autori
vēlējās likvidēt daudzpartiju sistēmu Latvijā?

Piebildīsim, ka, piemēram, Krievijā maksimālā soda nauda par tās
sapulču likuma pārkāpumu sastāda 446 latus, tātad tā ir 11 reižu mazāka nekā
brīvajā Latvijā, savukārt, jūsuprāt, totalitārajā Baltkrievijā, kas ir kļuvusi
par Eiropas izraidīto, tā ir tikai 381 latu liela – tātad 13 reižu mazāka nekā pie
mums – Eiropas Savienības pašā „demokrātiskākajā” (pēdiņās) valstī.

Tāpēc deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumi, kas paredz kaut vai
nedaudz samērot soda naudas apmēru ar veselo saprātu, visādā ziņā pelna atbalstu.
Viņa piedāvātie soda naudas apmēri ir nedaudz augstāki, nekā tie bija laikā līdz
2005.gadam, un ir augstāki nekā Krievijā un Baltkrievijā, tomēr ne pārāk. Pat
pieņemdami viņa piedāvātos priekšlikumus, mēs kaimiņvalstu acīs tik un tā
paliksim „policistu” valsts, bet tomēr vismaz neizskatīsimies kā pilnīgi idioti.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Vjačeslavam
Stepaņenko komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums
nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 8.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Mans
priekšlikums svītrot no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu, kas paredz
soda naudu līdz 250 latiem par necieņu pret valsts valodu, izskatās baigi pretvalstisks
un necienīgs attiecībā pret visu latvisko. Tomēr tas ir tikai viens no trim
priekšlikumiem, kuros piedāvāts svītrot to vai citu nejēdzību no šā kodeksa.
Turklāt divus šāda veida priekšlikumus ir iesniedzis pats tieslietu ministrs no
partijas, kura daudzās jomās mums ir pilnīgi pretējos uzskatos.

Lūk, kā tas viss tiek pamatots likumprojekta anotācijā! Tātad
projekts paredz svītrot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā divus pantus, jo,
pēc saņemtās informācijas, praksē nav bijis neviena gadījuma, kad būtu uzsākta
administratīvā pārkāpuma lieta saskaņā ar šiem pantiem.

Par 36.apakšpunktu, kuru es piedāvāju svītrot, faktiski ir sniegta
tāda pati informācija, norādot, ka 201.³⁶ panta pastāvēšanas sešu gadu
laikā praksē nav bijis neviena gadījuma, kad šis pants būtu ticis piemērots, tikai
šī informācija ir pasniegta ar pavisam citiem vārdiem: „Ņemot vērā, ka Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁶ pantā paredzēto administratīvo
pārkāpumu lietu (necieņa pret valsts valodu) izskatīšana šobrīd neietilpst nevienas
institūcijas kompetencē, likumprojektā ietverts grozījums Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 236.³ pantā, nododot šo administratīvo pārkāpumu lietu
izskatīšanu Valsts valodas centra kompetencē.”

Tātad pastāvošā attieksme pret diviem jau kopš dzimšanas
vienādiem nedzīviem likumiem, pret ne reizi praksē nepiemērotām viena un tā paša
kodeksa daļām ir gluži pretēja, jo viena daļa paredz šo normu sekmīgi apbedīt, bet
otra daļa – brīnumainā kārtā atdzīvināt.

Tātad cienījamais ministrs Gaidis Bērziņa kungs ir uzdrošinājies
uzņemties uzdevumu, kas agrāk bija pa spēkam vienīgi Jēzum Kristum, kurš Lācaru
augšāmcēla no mirušajiem. Tas būtu labi, ja vien ministrs rīkotos tādu pašu cēlu
mērķu vadīts.

Es tomēr uzdrošināšos apšaubīt tieslietu ministra brīnumdara
spējas, jo, lai arī kā balzamētu nelaiķi, kaut vai iesēdinātu viņu goda krēslā,
līķa nejaukā smirdoņa tomēr paliek. Tāpēc es arī biju ierosinājis ar godu
apglabāt nedzīvi dzimušo pantu par necieņu pret valsts valodu. Patiesībā
godināšanu šis pants pelna, jo jau no paša savas aizkapa dzīves iesākuma tas sešu
gadu laikposmā apstiprināja to faktu, ka Latvijā nepastāv nekāda necieņa pret valsts
valodu. Nepastāv, neskatoties pat uz to, ka valsts visiem spēkiem cenšas šo necieņu
izraisīt, noteikdama visāda veida bezgalīgas soda naudas, atbalstīdama valodas
„inkvizitorus” un bezkaunīgi pasludinādama Latvijā krievu valodu par svešvalodu.

Aicinu pasludināt Saeimā klusuma brīdi un guldīt nelaiķi zemes
klēpī. Āmen!

Sēdes vadītājs. Debates par Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 201.pantu turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, redziet nu, cik tālu var aiziet cilvēka
bezkaunība! Citādi nevar nosaukt šādus priekšlikumus. Nu, ir taču tā spalvainā
kāja – nu, lien taču viņa reizēm ārā! Un arī tagad ir atkal izlīdusi tā
pamatīgi. Kas tad nu nepatīk? Nepatīk tas, ka soda par necieņas izrādīšanu pret
valsts valodu. Tas, lūk, redziet, nepatīk! Neskatoties uz to, ka valsts valodas
jēdziens ir minēts Satversmē, un neskatoties uz to, ka ir īpašs Valsts valodas
likums, tomēr rodas tādas īpatnējas domas: „Kas nu tur, tajā pantā, tāds
sevišķs? Kāpēc tāds pants ir vajadzīgs?” Pie tam pants ir ļoti miermīlīgs, soda
naudas nav pārlieku lielas. Te pirmīt bija uztraukums par to, ka soda ar lielām summām
partijas, kurām to līdzekļu nav tik daudz. Nu, ja nav tik daudz to līdzekļu, tad
nelieniet ārā uz ielām un nepārkāpiet likumus! Tad jūs arī neviens nesodīs un
varēsiet mierīgi dzīvot tālāk.

Tomēr ir kaut kāda piesardzība parādījusies tajos pārkāpējos.
Ja jau viņus nevar nosodīt, tas nozīmē, ka viņi nepārkāpj… Jo ir šāds pants. Ja
šāda panta nebūs, tad zināms skaits tādu tipu iedrošināsies pārkāpt Valsts
valodas likumu. Par to es nemaz nešaubos!

Un tagad atcerēsimies to, kas notika no rīta, nedaudz agrāk! Šeit
tika skatītas šīs piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Ja tādas
pieņemtu, tad par šādiem un līdzīgiem, nu, godīgi sakot, jocīgiem priekšlikumiem
te nāktu runāt un komisijās runātu nepārtraukti, jo iesniedzējiem nav jau svarīgs
valsts stāvoklis, nav svarīga saimnieciskā attīstība valstī, viņiem ir svarīga
„cīņa” (pēdiņās vai bez pēdiņām, kā nu kuro reizi) par savu ietekmi Latvijā.
Cīņa, lūk, tieši ar šādiem paņēmieniem. Nepilsoņu jautājumu izvelk ārā gan
tad, kad vajag, gan arī tad, kad nevajag, izvelk ārā vēl kaut kādas īpatnējas
lietas, kas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi… Bet tas nekavē iesniegt šādus
priekšlikumus, kurus kategoriski nedrīkst atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā nekas piebilstams
nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.

V.Stepaņenko. 10.priekšlikums arī nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 10. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 12.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko. 13.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko. 14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko. 19.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 19. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 26.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 27.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 27. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 28.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par 28. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 29. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 30.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 32.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. 33.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. Un pēdējais – 34.priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 226/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

V.Stepaņenko. 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
20.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē”.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu likumiem un Kārtības rulli mums
ir jāreģistrējas kvorumam, lai izskatītu jautājumus, kuri skar Latvijas Republikas
Satversmi. Tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies… Godātie kolēģi, šajā reizē ar
kartēm nav jāreģistrējas!… Aicinu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Jums iedegsies
pie kādas no podziņām reģistrācijas režīma zīme… Un to pogu arī vajag
spiest!… Ja visas pogas spīd, tad jūs esat reģistrējušies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies ir 91 deputāts. Kvorumam ir vajadzīgi 67 deputāti. Tātad kvorums
Satversmes grozījumu izskatīšanai ir.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Republikas Satversmē”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas
numurs ir 301/Lp9. Juridiskā komisija ir izstrādājusi šādu likumprojektu, un nu tas
ir nodots jums apspriešanai. Acīmredzot būs par to debates. Laipni lūgti tie kolēģi,
kuri vēlas padebatēt, ieņemt vietas tribīnē un padebatēt! Dokuments ir jūsu
priekšā.

Ja neviens nevēlas debatēt, tad aicinu atbalstīt likumprojektu
pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs
pirmais pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man vismaz liekas, ka nevajadzēja šos divus
punktus piedāvāt šodien. To pirmo es saprastu. Šā punkta jēga ir pilnīgi skaidra,
šāda norma ir vajadzīga, nepieciešama. Bet kāpēc bija vajadzīgs tā steigties ar to
2.punktu – ar šo 81.panta izslēgšanu?

Es vienkārši izteikšu dažas domas, un pēc tam jau varēsim
rīkoties tālāk.

Rodas iespaids, ka šis piedāvātais punkts iekļaujas kaut kādā
vispārīgā mākslīgās histērijas uzkurināšanas gaisotnē, kas šodien ir
raksturīga Latvijas valstij. Diemžēl. Kam tas ir izdevīgi? Nu, padomājiet paši!

Mūsu pamatvērtības… Nav nemaz tik daudz to, un viena no tām ir
mūsu valsts Satversme. Pie tam tā ir mūsu senču rūpīgi izstrādāta. Nezin kāpēc
mēs šo Satversmi šad tad vēlamies raustīt, staipīt. Uz kuru pusi vajag, uz to pusi
pastaipa.

Kaut kādai jēgai taču ir jābūt katram piedāvātam priekšlikumam!

Šodien faktiski tiek atkārtots tas, kas skan visus pēdējos
mēnešus. Skan viss kaut kas, ko tik vien var iedomāties… Sāc tik domāt, kurā
laikrakstā ir patiesība atspoguļota un kurā – meli, kura televīzija runā kaut ko
jēdzīgu un kura – kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu! Kaut kādi nezināmi ļaundari
uzvilkuši kapraču formastērpus un nepārtraukti rok bedri 9.Saeimai. Es saprotu, ka
viņiem varētu būt domubiedri un līdzzinātāji. Nekad nebūs visi apmierināti, tas
tāpat ir skaidrs. Kaut kāds izbadējies bars tā kā tādi mazi zīdainīši, kuriem
trūkst knupīša, visu laiku brēc: „Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!”
Vienalga, kas notiks pēc tam, bet atlaist!

Citi savukārt ir ķērušies pie kaut kādiem mīklainiem
sarakstiem… Vieniem ir vieni saraksti, otriem – otri saraksti, trešiem – trešie
saraksti…

Pēc pēdējām ziņām, visi 100 Saeimas deputāti ir kaut kādos
sarakstos. Kurš ir tas labais saraksts un kurš ir tas sliktais saraksts, – to jau mēs
redzēsim nākotnē.

Es tā domāju: nu labi, lai ņemas ar tādām lietām tie, kam ir
tāda profesija! Lūk, tas ir viņu darbs, viņu pienākums! Jo lielāka histērija, jo
vairāk darba.

Bet kāpēc ir tam jāseko šeit, Saeimā? Šeit viss notiek ļoti
mierīgi, bez jebkādiem uztraukumiem, un tāpēc mēs varam arī mierīgi parunāt.
Parunāsim par šādu varbūtību: nav vairs 81.panta. Nav, un cauri! Izņemts ārā, un
viss!

Ne sevišķi labi sadzīvo Saeimā vieni ar otriem. Ir cilvēki, kas
šo Saeimu vairs negrib. Un kāda varētu būt viena no viņu rīcībām? Maksimalizēt
iespēju boikotēt Saeimas darbu. Maksimāli!…

Tādos gadījumos šad un tad varbūt tomēr vajadzētu dot valdībai
iespēju ārkārtas stāvokļa brīdī pieņemt kādus būtiskus lēmumus, kas līdzinās
likumiem un kas faktiski ir ar likuma spēku. Ja mēs pieņemam to, ka valdībai vispār
nevajag vairs dot nekādas iespējas, tad, protams, tas ir pavisam cits jautājums.

Atgādināšu to, ka valdības nāk un valdības iet. Būs mīļas
valdības un nemīļas valdības. Arī šeit, zālē, sēž dažādi premjeri, dažādu
laiku premjeri, – vēstures liecinieki. Kuru kurš vairāk vai mazāk mīl, es nezinu.
Mums ir bijuši dažādi Saulveži. Viens ir vedis pretim saulei, otrs ir vedis… Vienu
Saulvedi ir pastūmuši nost, cits Saulvedis ir aizgājis privātajā dzīvē. Vēl arī
kādu citu Saulvedi pastumj malā… Visgrūtāk, protams, ir tādam Saulvedim, kam
apkārt ir ļoti daudz Saulcerīšu. Ja šīs Saulcerītes, nedod Dievs, sāk savā
starpā plūkties, tad tādam Saulvedim zūd visa viņa dzīves jēga. Jo, ja Saulcerīte
nostājas pret Saulcerīti, tad tas tiešām jau ir kaut kas tāds, kas tuvina valstī
krīzi.

Kāpēc, lūk, šādos brīžos mums steigties ar 81.panta izņemšanu
ārā? Kam tas ir vajadzīgs? (No zāles: „Saulcerītei! Saulvedim!”) Kam tas
kaut ko dod? Skan dažādas domas. Vieni saka, ka tas ir vajadzīgs Saulvedim, otri saka,
ka Saulcerītei. Nu, tad man ir jāprasa: kurai no Saulcerītēm? (No zāles dep.
S.Āboltiņa: „Visām!”) Jo viņu ir daudz un, nedod Dievs, nevar saprast, ar kuru
runāt un ar kuru nerunāt, ar kuru strīdēties, ar kuru – ne.

Lūk, šādā gaisotnē es tiešām būtu bijis ļoti priecīgs, ja
Juridiskā komisija tiešām runātu par 40.panta atbalstīšanu un pieņemšanu
galīgajā lasījumā. Par 40.pantu nav jautājumu. Bet vai tiešām mēs nevaram
atgriezties pie 81.panta? Ja nu nepatīk kaut kas tajā redakcijā, kaut gan nekā
briesmīga jau tur nav, var to redakciju pielabot. Kāpēc tas pants vienkārši ir jāmet
ārā? Kāpēc mēs gribam panākt to, ka valstī varētu rasties tāds stāvoklis, tāds
brīdis, ka ne vairs Saeima strādātu, ne arī valdībai vairs būtu tiesības kādu
nopietnu lēmumu pieņemt? Vai mums tas ir vajadzīgs?

Es vienkārši aicinu šodien padomāt par to! Paldies Dievam,
Satversmes grozījumus pieņem trijos lasījumos. Mums ir pietiekami laika padomāt par
to. Es paužu savu personīgo viedokli. Man nepatīk 81.panta izņemšanas ideja jau no
paša sākuma. Es netaisos pētīt, kurš ir galvenais autors šādai idejai. Šeit mēs
katrs varam izteikt savas domas, šajā ziņā nav nekādas problēmas.

Nepretendēju uz pilnīgu patiesību. Tas ir mans viedoklis. Lūdzu,
pamatojiet, kāpēc tas pants ir jāizņem ārā! Ko no tā izņemšanas iegūs Satversme?
Ko iegūs sabiedrība?

Negribētos, ka mēs tik nicīgi izturamies pret savu pamatlikumu.
Šķiet, ka gandrīz neviena valsts pasaulē tik bezjēdzīgi neņemas ar saviem
pamatlikumiem kā mēs. (Es runāju par pietiekami civilizētām valstīm, par kādu es
uzskatu arī Latviju.)

Tāpēc, cienītie kolēģi, es iesaku padomāt par 81.panta
izņemšanas jēgu. Man liekas, ka šo pantu vajadzētu atstāt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, daru
zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Lagzdiņa, Āboltiņas,
Dalbiņa, Rugātes, Kučinska un citu deputātu – priekšlikumu: „Lūdzam
turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma izsludināšanas, līdz tiek izskatīta visa
sēdes darba kārtība.” Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: „Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav.

Debates turpina deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Kolēģi! Sākšu ar sveicienu godājamam deputātam Jānim Urbanoviča
kungam.

Es jums gribu pateikt sekojošo: 2004.gada septembrī mēs atradām
savas partijas ofisā, deputātu pieņemšanas telpā, noklausīšanās ierīci, un ir
iespējams, ka līdzīga ierīce atrodas arī mūsu frakcijas telpās Saeimā. Proti,
14.martā frakcijas sēdē mēs pieņēmām lēmumu – sagatavot grozījumus Latvijas
Republikas Satversmē, lai izslēgtu no tās 81.pantu, un iesniegt attiecīgu
likumprojektu Saeimas Prezidijam nākamajā dienā, un darīt to parastā kārtībā; tas
notika pulksten 14.30, taču jau pēc dažām stundām, kad dokuments jau bija gatavs,
mēs no interneta saņēmām informāciju, ka valdošā koalīcija jau ir gatava iesniegt
analoģisku likumprojektu.

Lūk, pierādījums!

Citēju no PCTVL rīcības programmas ceturtās sadaļas: „PCTVL ir
par reālu varas dalīšanu, tajā skaitā likumdošanas varas un izpildvaras.
Nepieciešams atcelt Satversmes 81.pantu, kas ļauj Ministru kabinetam Saeimas sēžu
starplaikā pieņemt noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks.” (Citāta beigas.) Un,
lūk, mūsu sagatavotā likumprojekta anotācija: „Latvijas Republikas Satversmes
81.pants paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja
neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi
noteikumi nevar grozīt Saeimas Vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus,
budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus.
Tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie
zaudē spēku, ja nav, vēlākais, trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas
atklāšanas iesniegti Saeimai.” Šī likumdošanas norma ir zināmā pretrunā ar
Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu, kurā teikts, ka „likumdošanas tiesības
pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros”.

Bez tam nav nekādas nepieciešamības deleģēt Ministru kabinetam
tiesības pieņemt noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Neatliekamas vajadzības
gadījumā Saeimai ir tiesības pieņemt likumprojektu, kā jums tas ir zināms,
steidzamības kārtā – vienas darba dienas laikā divos lasījumos, tātad vienas sēdes
laikā, ja neviens no deputātiem pret to neiebilst.

Ministru kabinetam arī bez tā ir Satversmes 65.pantā atrunātās
likumdošanas iniciatīvas tiesības. Satversmes 81.pantā Ministru kabinetam piešķirto
tiesību izmantošanas prakse neliecina par šā panta pastāvēšanas lietderību.
Parasti neatliekamā vajadzība pieņemt šos noteikumus ir stipri apšaubāma. Saeimas
tiesības iesniegt grozījumus Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem
rada juridiskas kolīzijas, kas ir saistītas ar to, ka fiziskajām un juridiskajām
personām Ministru kabineta noteikumu piešķirtās tiesības pēc kāda laika var tikt
atņemtas.

Visi šie iepriekšminētie trūkumi pilnā mērā parādījās arī
pēc tam, kad 2007.gada 8.janvārī Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā
pieņēma noteikumus Nr.32 „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un noteikumus
Nr.34 „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Šo noteikumu izskatīšanas
gaitā arī noskaidrojās, ka Satversmes 81.pants ir pretrunā ar Satversmes 72.pantu,
saskaņā ar kuru Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem
mēnešiem. Un valstī izveidojās pirmskrīzes situācija.

Ņemot vērā iepriekšminēto, PCTVL frakcija ir gatava atbalstīt
likumprojektu visos trijos lasījumos un iestājas par visradikālāko variantu – vispār
svītrot no Satversmes teksta 81.pantu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par grozījumiem Latvijas Republikas
Satversmē turpinās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Pret Satversmi jebkuram no mums ir jābūt ļoti
lielai cieņai, un to nedrīkst grozīt tā, kā mēs dažkārt grozām savus viedokļus
par vienu vai otru likumu, par vienu vai otru politisko situāciju. Es šeit neatbildēšu
savam vislabākajam paziņam no 90.gadiem, kurš mēģināja pazemot sievietes kā
politiķes un arī par citiem pazemojumiem.

Es tikai gribu teikt, ka šis Satversmes 81.pants jau vairākkārt pēc
Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis draudu priekšvakarā, proti, arī pirms
desmit gadiem daudz netrūka, ka šis Satversmes pants tiktu izslēgts no Satversmes,
taču toreiz Saeimā pietrūka balsu.

Mana pieredze iepriekšējā darbā liecina par to, ka, tiekoties ar
ļoti daudzu valstu konstitucionālo tiesu tiesnešiem, viņiem visiem ir bijis ļoti
pamatīgi jāskaidro, kāpēc Latvijā kaut kas tāds ir iespējams, proti, ka Ministru
kabinets, valdība, darbojas likumdevēja vietā.

Manuprāt, šī norma Latvijai bija vajadzīga pēc Latvijas
neatkarības nodibināšanas, kad Latvijai pašai nebija savu likumu. Un, otrkārt, šī
norma noteikti bija nepieciešama 90.gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības
atjaunošanas, kad Augstākā padome un pēc tam arī Saeima nevarēja pieņemt
nepieciešamos likumus, kas noteiktu jauno kārtību atjaunotajā valstī. Manuprāt, šī
norma Satversmē visu laiku faktiski ir bijusi kā tāds kultūras vai vēstures
piemineklis, kas norāda uz mūsu demokrātiskās valsts īpatnībām.

Es tagad varētu izteikt savu viedokli, jo frakcijā mums, īpaši par
šo jautājumu, ir pat dažādi viedokļi, un mēs neesam nolēmuši… Es pat
neparedzēju šādas debates.

Un pirmais jautājums: „Ko šajā gadījumā valsts iegūs no tā?”
Šajā gadījumā valsts no tā iegūs, ka valdībai nebūs kārdinājuma ļaunprātīgi
izmantot šo Satversmes 81.pantu un līdz ar to arī pārkāpt Satversmes 1.pantu, no kura
izriet tāds princips kā varas dalīšanas princips. Sekojot līdzi debatēm, tam, ko
jūs šeit debatēs runājāt par varas dalīšanu, es redzu, ka jums diemžēl nav
skaidrības par to, ko nozīmē šī te varas dalīšana. To, protams, var noskaidrot,
palasot atsevišķus Satversmes tiesas spriedumus, kā arī speciālo literatūru, kur
ļoti pamatoti ir norādīti šīs varas dalīšanas galvenie pamatprincipi.

Otrkārt, pašreizējā situācijā es tomēr uzskatu, ka šī norma
būtu izslēdzama. Tas ir mans viedoklis. Ņemot vērā tieši to, kas notiek šajā
Saeimā un šajā valdībā, ka valdība Satversmes 81.panta kārtībā mēģināja,
piemēram, ar likuma spēku izdot noteikumus par šīm valsts drošības iestādēm, ka
valdība mēģināja ar noteikumiem, kam ir likuma spēks, regulēt gan zemes reformas
pabeigšanu, gan arī reģionālo attīstību, pie tam darīja to ārkārtīgi
neprofesionāli un nekonsekventi, mēs, piemēram, tagad savā komisijā esam bijuši
spiesti pat piekrist domai, ka ir jābūt pilnīgi citam tiesiskajam regulējumam. Un
tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo sagatavoto priekšlikumu.

Šis varētu pastāvēt, Satversmes 81.pants varētu būt izmantojams,
manuprāt, tikai divos gadījumos: proti, pirmais gadījums varētu būt tad, kad ir,
piemēram, izveidojies kara stāvoklis, un otrais gadījums, kad ir notikušas dabas
katastrofas, kad nevar sazināties ar deputātiem elektroniski – pa mobilajiem telefoniem,
kad vairs nedarbojas pasts un tamlīdzīgi.

Pretējā gadījumā, manuprāt, mēs tikai iegūsim tautas acīs
lielāku uzticību, ja šis pants Satversmē vairs nepastāvēs, lai gan es tomēr ar
smagu sirdi piekritīšu tā svītrošanai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams? Deputāts Mareks Segliņš neko piebilst negrib. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
(reģistrācijas numurs 301/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš. 9.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 9.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu
pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 259/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 13.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 13.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
13.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”.
Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatīsim
dokumentu Nr.646 un Nr.760. Pirmajā lasījumā mums būtu izskatāms likumprojekts „Par
Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”.

Lūdzu atbalstīt šo mūsu tautai un arī minoritātēm ļoti svarīgo
Konvenciju. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 271/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
21.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas
un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu””. Pirmais
lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā arī
izskatāmo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par ķīmisko ieroču
izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču
iznīcināšanu”” (reģistrācijas numurs 258/Lp9).

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 258/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš. 21.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
21.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Par
Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par
grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas
Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem”. Pirmais
lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Skatīsim dokumentu ar
reģistrācijas numuru 265/Lp9 – likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un
Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta
Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par
robežu caurlaides punktiem”. Likumprojekta būtība ir tāda, ka paredzēts palielināt
šo caurlaides punktu skaitu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 265/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš. Arī 21.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 21.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
21.aprīlis.

L.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu –
lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma
tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.155/Lp9) trešajam lasījumam
līdz 2007.gada 20.aprīlim”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tātad ir sagatavots lēmuma projekts, kas Juridiskajā
komisijā ir atbalstīts. Tas paredz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu
likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma
tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajam lasījumam līdz šā
gada 20.aprīlim.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 119/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījums
likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.
Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 304/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš. 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
10.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Valsts
prezidenta ievēlēšanas likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jums šodien vērtēšanai tiek piedāvāts pilnīgi
jauns likums – tāds, kāds Latvijā vēl nav bijis. Tas ir Valsts prezidenta
ievēlēšanas likums. Šā gada sākumā, janvārī, mēs saņēmām Valsts prezidentes
ierosinājumu izvērtēt iespēju – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un
procedūras noteikt likumā, kā arī apsvērt iespēju par grozījumu izdarīšanu
Satversmē šajā sakarā.

Pavisam nesen, pirms dažām minūtēm, mēs pieņēmām lēmumu par
grozījumu izdarīšanu Satversmē. Pirmais grozījums skar Satversmes 40.pantu, paredzot
mainīt tā redakciju tādējādi, ka Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus,
dod svinīgo solījumu nevis vairs tuvākajā Saeimas sēdē, bet gan uzņemoties amata
pienākumus. Tas mums savukārt ļauj Valsts prezidentu ievēlēt jau savlaicīgi.

Tas, kā tas būtu darāms un kādas ir procedūras, kāds ir
kandidātu izvirzīšanas un vēlēšanu laiks, ir noteikts jums piedāvātajā likumā.
Šeit jūs varat atrast pietiekami skaidru procedūru, turklāt tādu, kas nav paredzēta
vienam konkrētam gadam vai tikai kārtējo vēlēšanu gadījumam. Šeit ir ietverti visi
Satversmē paredzētie gadījumi – arī tādi, ja notiek Valsts prezidenta ārkārtas
vēlēšanas.

Šo likumprojektu ir izstrādājusi speciāli izveidota apakškomisija.

Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja bez grozījumiem, un tā
aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta ar reģistrācijas numuru 305/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 9.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi
priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 9.aprīlis.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši visus šīsdienas darba
kārtības jautājumus. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumiem.

Pirmajai vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baltijas lietu apakškomisijas deputātus lūdzu
uz sanāksmi Ārlietu komisijas zālē tūlīt pēc sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inta Feldmane,
Augusts Brigmanis, Valērijs Buhvalovs, Juris Dalbiņš, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns,
Artis Kampars, Jānis Šmits, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Karina Pētersone un
Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ziemas sesiju slēdzu. Veiksmīgu
darbu sesijas pārtraukumā!

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 14.sēde

2007.gada 4.aprīlī

Par darba kārtību

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par ekoloģisko katastrofu Daugavā” (Nr.3/P9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.768)

Par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.298/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.729, 729A)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.299/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.743, 743A)

Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.300/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts)
(Dok. Nr.748, 748A)

Priekšlikumi

– dep. J.Pliners (par)

– dep. J.Dobelis (pret)

Par likumprojektu “Tiesu izpildītāju administrācijas likums” (Nr.302/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts)
(Dok. Nr.757, 757A)

Priekšlikums

– dep. S.Āboltiņa (par)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. (Nr.304/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.770)

Par likumprojektu “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” (Nr.305/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.771)

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam
(Dok. Nr.763)

Lēmuma projekts “Par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.120/Lm9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.753)

Ziņo

– dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.121/Lm9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.754)

Ziņo

– dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par Ievas Zabarovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr.122/Lm9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.755)

Ziņo

– dep. Dz.Rasnačs

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.276/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.662)

Ziņo

– dep. A.Seile

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr.86/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums)
(Dok. Nr.736)

Ziņo

– dep. J.Dalbiņš

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.119/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums)
(Dok. Nr.745)

Ziņo

– dep. J.Dalbiņš

Debates

– dep. V.Agešins

Likumprojekts “Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums” (Nr.182/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums)
(Dok. Nr.756)

Ziņo

– dep. V.Aizbalts

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (3.lasījums) (Nr.203/Lp9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.758)

Ziņo

– dep. V.Aizbalts

Debates

– dep. Dz.Zaķis

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”” (Nr.194/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums)
(Dok. Nr.759)

Ziņo

– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)

Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr.277/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.664, 735)

Ziņo

– dep. I.Līdaka

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.84/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums)
(Dok. Nr.163, 744)

Ziņo

– dep. S.Šķesters

Debates

– dep. V.Buhvalovs

– dep. Dz.Rasnačs

– dep. V.Buzajevs

Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr.249/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums)
(Dok. Nr.561, 746)

Ziņo

– dep. J.Dalbiņš

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.226/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums)
(Dok. Nr.455, 750)

Ziņo

– dep. V.Stepaņenko

Debates

– dep. J.Pliners

– dep. V.Buzajevs

– dep. J.Dobelis

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.301/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Alternatīva likumprojektam Nr.272/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.751)

Ziņo

– dep. M.Segliņš

Debates

– dep. J.Dobelis

– dep. J.Pliners

– dep. I.Čepāne

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.259/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.596, 752)

Ziņo

– dep. M.Segliņš

Likumprojekts “Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu” (Nr.271/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1 lasījums)
(Dok. Nr.646, 760)

Ziņo

– dep. L.Ozoliņš

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”” (Nr.258/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.595, 761)

Ziņo

– dep. L.Ozoliņš

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem” (Nr.265/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.615, 762)

Ziņo

– dep. L.Ozoliņš

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” trešajam lasījumam” (Nr.119/Lm9) (atveras jaunā cilnē)
(Dok. Nr.749)

Ziņo

– dep. M.Segliņš

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.304/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.770)

Ziņo

– dep. M.Segliņš

Likumprojekts “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums” (Nr.305/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums)
(Dok. Nr.771)

Ziņo

– dep. V.Muižniece

Paziņojums

– dep. Ē.Zommere

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa

– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi Saeimas kārtības rullī
Datums: 04.04.2007. 12:11:38 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.748 nodošanu komisijai

Tiesu izpildītāju administrācijas likums
Datums: 04.04.2007. 12:15:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.757 nodošanu komisijai

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums
Datums: 04.04.2007. 12:16:46 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.771 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Kamparam
Datums: 04.04.2007. 12:17:20 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.763

Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 04.04.2007. 12:23:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.662 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:24:42 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.736 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:26:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:26:52 bal011
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:29:02 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.745 pieņemšanu 3.lasījumā

Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:31:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.756 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:32:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:36:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:36:48 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:39:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.758 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)” (3.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:40:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.759 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:41:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.664 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:48:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:51:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:52:00 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.744 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 12:54:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.746 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:01:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:09:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:09:36 bal026
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:10:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:11:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:12:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.226/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:13:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.750 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (Nr.301/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:36:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.751 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.259/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:37:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.596 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:39:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.646 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu” (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:40:32 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.595 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības protokolu par grozījumiem 1993.gada 18.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par robežu caurlaides punktiem (Nr.265/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:42:00 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.615 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.155/Lp9) trešajam lasījumam
Datums: 04.04.2007. 13:43:20 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.749

Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:43:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.770 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums (1.lasījums)
Datums: 04.04.2007. 13:46:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.771 pieņemšanu 1.lasījumā