Eiropas lietu un Ārlietu komisiju vadītāji: Rīgas samitam vēlreiz jāapliecina Austrumu partnerības centrālā loma ES ārpolitikā

(20.05.2015.)

Austrumu partnerības Rīgas samitam, kas Latvijas galvaspilsētā notiks 21. un 22.maijā, vēlreiz jāapliecina šīs Kaimiņattiecību politikas daļas centrālā loma Eiropas Savienības (ES) ārpolitikā, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Uzreiz pēc Rīgas samita, pirmdien, 25.maijā, abas komisijas un Austrumu partnerības valstu Ukrainas, Gruzijas, Moldovas, Armēnijas un Baltkrievijas parlamentārieši tiksies starpparlamentārā sanāksmē Saeimā, lai kopā izvērtētu samita rezultātus.

Starpparlamentāro sanāksmi atklās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, un ievadvārdus teiks Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

„Austrumu partnerības valstīs reformu veikšana galvenokārt ir tieši nacionālo parlamentu rokās, tāpēc būtiski Rīgas samitā lemto izvērtēt tieši parlamentāriešu lokā,” pirms gaidāmās sanāksmes uzsver L.Čigāne, atzīmējot, ka Saeima arī līdz šim aktīvi strādājusi ar jautājumiem, kas skar Austrumu partnerību. „Austrumu partnerības valstu kolēģiem arī vaicāsim, kā viņi redz ceļu uz samitā lemtā īstenošanu un ceļu līdz nākamajam Austrumu partnerības samitam,” informē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un uzver, ka samita deklarācijā ir jāakcentē Austrumu partnerības reģiona progress kopš Viļņas samita un jāmotivē partneri turpināt reformas.

L.Čigāne pirms Rīgas samita un nākamnedēļ gaidāmās starpparlamentārās sanāksmes akcentē Austrumu partnerības aizvien pieaugošo nozīmi. „Austrumu partnerība ir vajadzīga pašiem partneriem, jo tā darbojas kā motivējošs instruments reformu veikšanai, un vienlaikus tā ir visas Eiropas Savienības interesēs. Turklāt vislabākā atbilde uz agresiju Austrumu partnerības valstīs ir reformu process šajā reģionā.” Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka tāpat sagaidām, ka Rīgas samitā austrumu partneriem tiks dots skaidrs laika grafiks reformām, kas skar vīzu liberalizāciju.

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs sagaidāmo samita rezultātu kontekstā pauž cerību, ka nesaskarsimies ar trešo valstu draudiem un, kā iepriekš plānots, ar 2016.gada 1.janvāri spēkā stāsies ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma Visaptverošās brīvās tirdzniecības sadaļas, tādējādi demonstrējot – trešajām valstīm nevar būt veto tiesības jautājumos, kas skar ES divpusējās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.

Vienlaikus O.Ē.Kalniņš atzīmē – Asociācijas nolīgumi nav vērsti ne pret vienu trešo valsti.

Diskusijā par Rīgas samita rezultātiem un ceļa karti līdz nākamajam Austrumu partnerības samitam kā eksperti piedalīsies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, Reģionālo Studiju Centra direktors Ričards Giragosjans (Richard Giragosian), Baltkrievijas Stratēģisko studiju institūta pētnieks Andrejs Jeļisejevs (Andrei Yeliseyeu), kā arī Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvji. Sanāksmes noslēgumā uzrunas teiks L.Čigāne un O.Ē.Kalniņš.

Starpparlamentārā sanāksme pirmdien, 25.maijā, sāksies pulksten 9.00 un notiks Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde