A.Bērziņš: pārtraucot dalību valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm, bankas izdara spiedienu uz likumdevēju

(11.02.2015.)

„Banku atteikšanās piedalīties valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm ar bērniem pēc tam, kad Saeima pieņēma Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot „nolikto atslēgu” principu mājokļu kredītiem, jāuzskata par spiediena izdarīšanu uz likumdevēju.” To uzsver Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pēc komisijas sēdes, kurā deputāti iztaujāja komercbanku pārstāvjus par situāciju mājokļu kreditēšanas jomā.

„Neredzu nevienu objektīvu apstākli tam, lai bankas nepiedalītos valsts izstrādātajā atbalsta programmā. Tieši pretēji – šī programma ļauj bankām mazināt riskus, kas saistīti ar izsniegto kredītu atgūšanu. Iespējams jāpārskata šīs programmas atbalsta intensitāte, lai jaunajām ģimenēm hipotekārie kredīti kļūtu pieejamāki, tomēr šādas izmaiņas nedrīkst notikt banku spiediena rezultātā,” norāda komisijas priekšsēdētājs.

Pašlaik vienīgā komercbanka, kas piedalās valsts atbalsta programmā, ir akciju sabiedrība „Citadele banka”. Tās pārstāvji otrdien, 10.februārī, komisijas deputātus informēja, ka trīs nedēļu laikā kopš banka ir uzsākusi dalību šajā programmā interesi par to izrādījušas 1 800 ģimenes un programmai jau ir saņemti 110 pieteikumi hipotekārajiem kredītiem. No tiem lielākā daļa ir kredīti līdz 40 000 eiro, un 48 procentos gadījumu tās ir ģimenes ar vienu bērnu.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis ir atgriezies pirmskrīzes periodā un bankām ir pietiekami resursi hipotekāro kredītu izsniegšanai, tomēr no jauna izsniegto kredītu apjoms samazinās.

„Bankas norāda, ka „nolikto atslēgu” princips būtiski samazinās izsniegto kredītu atmaksas disciplīnu, tomēr šāds apgalvojums jāvērtē kritiski, jo kura ģimene gan vēlas zaudēt savu vienīgo mājokli, par kuru jau samaksāta noteikta naudas summa, kurā ieguldīti līdzekļi, enerģija un laiks. Turklāt pieņemtais „nolikto atslēgu” princips darbojas maksātnespējas procesa ietvaros, kas nozīmē, ka kredītņēmējs nevar jebkurā brīdī atdot bankai atslēgas un būt brīvs no saistībām, kā to dažkārt skaidro publiskajā telpā,” skaidro A.Bērziņš.

Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka pašlaik Saeimā ir iesniegti priekšlikumi - atcelt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, atstājot aizņemšanās nosacījumu izvēli kredītņēmēja ziņā – aizņemties ar „nolikto atslēgu” principu vai bez tā. „Manuprāt, tas būs solis atpakaļ, jo bankas, variējot ar hipotekāro kredītu nosacījumiem, varēs izveidot sev nepieciešamo tirgus situāciju un kredīti ar „nolikto atslēgu” principu būs pieejami tikai turīgajiem iedzīvotājiem,” uz iespējamiem riskiem uzmanību vērš A.Bērziņš.

„Diemžēl komisijas sēdē komercbanku pārstāvji nevarēja sniegt ekonomiski un racionāli pamatotus skaidrojumus - kā „nolikto atslēgu” principa atcelšana veicinās hipotekāro kredītu pieejamību. Vai samazināsies pirmās iemaksas apmērs, kas tiek minēts kā galvenais šķērslis kredītu pieejamībai? Pašlaik taču vēl nav stājies spēkā „nolikto atslēgu” princips, bet pirmās iemaksas apmērs pēdējā pusgada laikā ir būtiski pieaudzis. Tas liecina, ka komercbanku hipotekārās kreditēšanas politika un nosacījumi nav balstīti uz ekonomiskiem un racionāliem apsvērumiem, bet gan vērsti uz to, lai ietekmētu politiskos lēmumus,” uzskata komisijas priekšsēdētājs, norādot, ka Saeimā joprojām turpinās aktīvas diskusijas par „nolikto atslēgu” principa atcelšanu.

 

 

Saeimas Preses dienests 

Sestdien, 31.oktobrī