Tautsaimniecības komisija noslēdz darbu pie Zemes pārvaldības likuma

(22.10.2014.)

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.oktobrī, noslēdza darbu pie jauna likuma projekta, kura mērķis būs veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību. Paredzēts, ka Zemes pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā esošas neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību.

Plānots, ka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos varēs noteikt publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un to izmantošanas nosacījumus neatkarīgi no zemes piederības vai piekritības.

Likums arī noteiks zemes izmantošanas kārtību, kas ietvers zemes izmantotāju pienākumus un atbildību, nosacījumus zemes publiskās infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī jaunizveidojamo zemes vienību piekļuvei un zemes reformas laikā izveidoto ceļa servitūtu izbeigšanai.

Lai uzlabotu zemes izmantošanu, likums paredz zemes konsolidāciju jeb tās robežu pārkārtošanu, jo lauku teritorijās zemes īpašumi ir sadrumstaloti, norāda likumprojekta autori. Konsolidāciju varēs ierosināt zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji, pašvaldības vai valsts iestādes, savukārt zemes konsolidāciju atbilstoši noteiktajai kompetencei nodrošinās Valsts zemes dienests, pašvaldības, zemes ierīcības darbiem sertificēta persona un zemes kadastrālajai uzmērīšanai sertificēta persona.

Regulējumā paredzēta rezerves zemes fonda pārvaldības kārtība, nosakot, ka šajā fondā ieskaitīto zemes gabalu un zemes gabalu, kas nav izmantoti īpašuma tiesību atjaunošanai, valdītājs ir attiecīgās teritorijas pašvaldība. Tas būs līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdos rīkojumu par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Šādos zemes gabalos būs aizliegta jaunu ēku būvniecība. 

Savukārt valstij un pašvaldībai piederošās un piekrītošās zemes pēc zemes reformas pabeigšanas būs jāizvērtē divu gadu laikā pēc attiecīga valdības rīkojuma izdošanas.

Likums arī paredz zemes un augsnes aizsardzību un kvalitātes novērtējumu, nosakot, ka zemes izmantotājam jānodrošina augsnes rekultivācija jeb auglības atjaunošana. 

Plānots, ka augsnes kartēšanu un zemes kvalitātes vērtēšanu, kas balstīta uz augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, veiks lauksaimniecībā izmatojamajai un meža zemei reizi 20 gados un datus uzkrās zemes kvalitātes novērtējuma informācijas sistēmā.

Tāpat likumā paredzēta jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldības, kā arī zemes pārraudzības īstenošanas un zemes informācijas infrastruktūras kārtība. 

Zemes pārvaldības likumu trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde