Budžeta komisija norāda uz stingrākas kontroles nepieciešamību būvniecības nozarē

(04.12.2013.)

Būvniecības nozarei ir nepieciešama stingra kontrole un uzraudzība, to secināja  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 4.decembrī, pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, kurā apspriesta situācija nodokļu nomaksā būvniecības nozarē.

 „Šodien ieguvām izsmeļošu informāciju par situāciju būvniecības nozarē no nodokļu administrācijas redzesloka. Tāpat uzmanību pievērsām identificētiem problēmjautājumiem, kuri nav ieņēmumu dienesta kompetencē. Viens no tiem ir būvniecības uzņēmumu darbību kontrolējošas institūcijas trūkums, kā dēļ nozarē vērojamas liela apjoma krāpnieciskas darbības, piemēram, neskaitāmi būvnieku apakšuzņēmēji, ko nereti veido paši ģenerāluzņēmēji. Tāpat trūkst vienota būvnieku reģistra, jo ieņēmumu dienestam ir sava, bet Būvkomersantu reģistram atkal sava datu bāze, kurās ir stipri atšķirīga informācija par būvniecības nozares uzņēmumiem,” komisijas sēdē akcentēja Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Komisijas deputāts Aleksandrs Sakovskis (SC) kā nepieņemamu minēja situāciju, kad aktīva darbība uzsākta būvē, kas nav nodota ekspluatācijā, un neviens to nekontrolē. Savukārt deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) uzsvēra, ka VID konstatētās problēmas ieskicē nozares problēmas kopumā. „Par kādu būvniecības kvalitāti var runāt, ja galvenais uzņēmējs piesaista neskaitāmus apakšuzņēmējus ar apšaubāmu darba kvalitāti,” vaicāja L.Čigāne.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis deputātiem atzina, ka būvniecība ir grūti kontrolējama nozare, un atbildīgās ministrijas uzdevums ir nodrošināt uzbūvēto objektu drošumu. No nākamā gada sāks darboties nozares informatīvā sistēma, kurā būs pieejama aktuālā informācija par būvniecības uzņēmumiem, un tas būs arī viens no risinājumiem, kas ļaus būvniekus saukt pie atbildības par konstatētajiem pārkāpumiem, informēja V.Ķirsis.

Patlaban būvniecības nozarē strādā 23 673 uzņēmumi, kas VID reģistrēti kā nodokļu maksātāji, bet fiktīvi darbojas 1142 uzņēmumi, deputātus informēja VID ģenerāldirektore I.Pētersone. Vērtējot uzņēmumu darbības pagājušā gada pārskatus, nodokļu administrācija secinājusi, ka 43 procenti no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem, bet vairāk nekā 600 uzņēmumu zaudējumus deklarējuši vairāku gadu garumā. Šādā situācijā rodas jautājums, vai šie uzņēmumi strādā legāli, pauda I.Pētersone.

VID informācija liecina, ka līdz šī gada novembrim no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra izslēgti vairāk nekā 500 uzņēmumu, un tam par pamatu visbiežāk bijusi deklarāciju neiesniegšana. Saimnieciskā darbība apturēta vairāk nekā vienam tūkstotim nodokļu maksātājam.

Kā būtisku trūkumu VID vadītāja minēta to, ka nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija par būvniekiem atšķiras no tām ziņām, kas atrodamas Būvkomersantu reģistrā, tādējādi rodas situācija, ka būvniecības sertifikāts ir izsniegts personai, kas nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs, bet kas aktīvi veic būvdarbus.

Tāpat VID konstatējis, ka Būvkomersantu reģistrā netiek reģistrēti apakšuzņēmumi, kuros bieži vien tiek nodarbināti nereģistrēti darba ņēmēji, uzņēmumi savos dokumentos norāda citus būvdarbu izpildītājus, nekā faktiski konstatēts, būves pasūtītājs netiek informēts par apakšuzņēmēju piesaisti, kā arī piegādātāji nedeklarē visus veiktos darījumus un grāmatvedības dokumentos nenorāda faktisko būvmateriālu piegādātāju.

Būtiski arī, ka būvniecības uzņēmumos darbinieki strādā bez darba līgumiem, netiek nodrošināta to elektroniskā reģistrēšana un tiem deklarēta zema darba samaksa, uzsvēra I.Pētersone.

 

Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde