Saeima otrajā lasījumā atbalsta būtiskas izmaiņas juridisko un fizisko personu maksātnespējas regulējumā

(28.11.2013.)

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja būtiskus grozījumus maksātnespējas regulējumā, kas noteiks izmaiņas privātpersonu un juridisko personu maksātnespējas procesā.

Grozījumi samazinās privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņu līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā, ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Tāpat persona varēs prasīt maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc viena gada, atbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām, ja parādnieks būs dzēsis saistības pret kreditoriem. Pašlaik parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem ir divi vai vairāk nekā trīs gadi.

„Maksātnespējas regulējumam jāaizsargā maksimāli daudz cilvēku, kuri krīzes dēļ nokļuvuši neizpildāmās parādsaistībās. Tautsaimniecības komisijas deputāti ar Maksātnespējas likuma grozījumiem vēlas šo situāciju atrisināt pēc iespējas labākā veidā.” To iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Saeima šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas papildina privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ieviešot tā saukto „nolikto atslēgu principu” mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Likuma grozījumi paredz, ka pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs J.Ozoliņš uzsver, ka šī norma attieksies tikai uz nākotnes darījumiem, un komisija trešajā lasījumā vēl skatīs šo „nolikto atslēgu principu” un tā iespējamo piemērojamību, lai grozījumi attiektos uz tiem gadījumiem, kad personas īpašums ir viņa vienīgais mājoklis.

Tāpat parlaments atbalstīja priekšlikumu, kas paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus. 

Papildus paredzēts, ka fiziskas personas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas izrādās, ka tās tomēr nav.

Attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesu likumā plānots precizēt vienu no maksātnespējas procesa pazīmēm, nosakot, ka parādniekam var piemērot šo maksātnespējas procesu, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nebūs nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Pašlaik likumā noteikts, ka viena no juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm var būt, ka parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, taču nav noteikts, cik ilgā laikā šīs parādsaistības nespēj izpildīt.

Tāpat parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm. Proti, ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī, ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā noteiktās saistības.

No likuma paredzēts izslēgt normu, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā ļautu pildīt pienākumus maksātnespējas administratoram, kurš pirms tam jau strādājis uzņēmuma TAP.

Grozījumi likumā papildinās adminstratora pienākumus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas – turpmāk viņam glabāšanā valsts arhīvā būs jānodod parādnieka dokumenti.

Jaunajā regulējumā plānots iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, tostarp, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes locekļu rīcības dēļ ir iestājusies parādnieka maksātnespēja un valde ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību.

Grozījumi papildina likumu ar jaunu normu, nosakot parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst oriģinālajiem.

Maksātnespējas administratoru profesionālā organizācija - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija - turpmāk varēs ne tikai apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet arī apturēt administratoru sertifikātu darbību.

Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Maksātnespējas likuma grozījumi Saeimai būs jāskata vēl trešajā galīgajā lasījumā.



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde