Lai ierobežotu nesamērīgu līgumsodu prasījumus, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pieņēma grozījumus Civillikumā.
Ar Civillikuma grozījumiem tiek precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.Civillikuma papildinājumi Saistību tiesību daļā nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.
Ar grozījumiem tiek mainītas parādnieka atmaksātās naudas summas līdzšinējās sadalīšanas prioritātes. No šiem maksājumiem vispirms tiks segti nenomaksātie procenti, pēc tam dzēsta pamatsumma un tikai pēc tam līgumsods.
Patlaban Civillikuma regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs vairākkārt var pārsniegt pamatparāda summu, veidojot nesamērīgas parāda summas.
Virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne akcentēja, ka nesamērīgu līgumsodu ierobežošana būs labvēlīga parādniekam, jo, pakāpeniski atmaksājot parādu, vairs nepieaugs procenti un pamatparāds. Savukārt, lai sabalansētu kreditora un parādnieka intereses un lai jauno regulējumu varētu attiecināt arī uz iepriekš noslēgtiem līgumiem, plānots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
Grozījumi Civillikumā stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests