I.Latkovskis: imigrācija ir nevēlama, bet jābūt gataviem arī kritiskiem scenārijiem

(19.06.2013.)

„Prognozes liecina – jau tuvākajos gados Latvijā var iestāties akūts darba roku trūkums. Valstij tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, savlaicīgi veicot prognozes un veidojot atbilstošu imigrācijas un integrācijas politiku.” To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, trešdien, 19.jūnijā, komisijai diskutējot par iespējamo trešo valstu pilsoņu imigrāciju Latvijā.

„Gandrīz vai ik pārgadus Rietumeiropā redzam masveida grautiņus, kuros iesaistīti imigranti. Latvijai ir iespēja jau laikus mācīties no citu Eiropas valstu imigrācijas un integrācijas politiku veidošanas procesā pieļautajām kļūdām. Medijos izskanējušās prognozes par darbaspēka trūkumu Latvijā jau tuvākajos gados rada virkni jautājumu – vai Latvijā gaidāms imigrācijas vilnis un vai iespējami citi potenciālās problēmas risinājumi?” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.

Latvijā šobrīd dzīvo 66 tūkstoši ārzemnieku, tostarp aptuveni 12 tūkstoši Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas ir trīs procenti no mūsu valsts iedzīvotājiem, deputātus sēdē informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, atzīmējot, ka Imigrācijas likums noteic – ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. ES tiesību izpratnē trešo valstu pilsoņu skaitā tiek ietverti arī Latvijas nepilsoņi, un, vērtējot šādā aspektā, Latvijā dzīvo 17 procenti ārzemnieku.

Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kam pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā - laikā pirms ekonomikas un finanšu krīzes ik gadu tika izsniegti aptuveni pieci tūkstoši šādu atļauju, savukārt pēc krīzes aptuveni divi tūkstoši, taču pēdējos gados uzturēšanās atļauju Latvijā ik gadu saņem pieci līdz desmit tūkstoši cilvēku. Tas skaidrojams ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicot finanšu investīcijas Latvijā, sacīja M.Roze.

Informējot par prognozēm jautājumā par migrāciju, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols teica – lai Latvija vidējā termiņā līdz 2020.gadam sasniegtu vidēji četru līdz piecu procentu izaugsmi gadā, iekšzemes kopproduktam ir jāpieaug par 40 procentiem un līdz ar to nodarbinātības pieaugumam jābūt sešu procentu apmērā. Vienlaikus Latvija saskaras ar iedzīvotāju novecošanās un to skaita samazināšanās problēmu, tādējādi samazinās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. N.Ozols arī sacīja, ka kritiska situācija varētu veidoties pēc 2020.gada, kad sagaidāms straujākais Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājums ekonomiski aktīvo cilvēku vecuma grupā.

Kā iespējamos problēmas risinājumus N.Ozols minēja emigrantu plūsmas samazināšanu un reemigrāciju, kā arī imigrācijas politikas maiņu pēc 2020.gada. Raksturojot Reemigrācijas plāna mērķus un tajā paredzētos pasākumus, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis sacīja – lai arī Latvijā bezdarbs ir aptuveni 10 procentu apmērā, prognozes liecina, ka 2016.gadā un turpmāk Latvijas darba tirgū trūks darbaspēka. Tāpēc, lai novērstu trešo valstu pilsoņu imigrāciju, ir jāpanāk, ka Latvijā atgriežas tautieši. Līdz ar plāna īstenošanu uz dzīvi Latvijā varētu atgriezties aptuveni 50 tūkstoši izceļojušo, prognozēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Komisijas deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) vērsa klātesošo uzmanību, ka Latvijai jāspēj radīt darbavietas, kurās izmanto augsta līmeņa tehnoloģijas un rada produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tādējādi uz dzīvi Latvijā atgrieztos cilvēki ar augstu kvalifikāciju. Vienlaikus, lai apturētu emigrācijas plūsmu, ir būtiski uzlabot valsts izglītības sistēmu, sacīja Dz.Ābiķis.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde