Galerie
Sadarbība zinātnē prasa stratēģisku vienošanos par katrā Baltijas valstī prioritāri attīstāmajiem zinātnes virzieniem. Par to piektdien, 22.martā, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu pētniecībā un inovācijās BIRTI (Baltic Innovation Research and Technologies Infrastructure) projekta ietvaros, Baltijas Asamblejas (BA) Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas rīkotajā seminārā bija vienisprātis BA delegāti un zinātnes un inovāciju nozaru pārstāvji.
„Šodienas tikšanās iezīmēja dažādos uzdevumus, kas katrai no Baltijas valstīm jāatrisina. Mums zinātnes un inovāciju attīstībā būtiska ir infrastruktūras uzlabošana, savukārt Lietuvā un Igaunijā jārisina profesionālu cilvēkresursu jautājums,” rezumēja komitejas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Semināra dalībnieki uzsvēra nepieciešamību vienoties par katrā valstī prioritāri attīstāmajām zinātnes un inovāciju jomām, lai tās nedublētos, piemēram, pretendējot uz ES finansējumu. Piemēram, Latvijā BIRTI ietvaros inovācijas plānots attīstīt trīs virzienos — biofarmācijas un organiskās ķīmijas, nanostrukturēto materiālu un augstas enerģijas starojuma, kā arī viedo, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu virzienā, informēja BIRTI Padomes loceklis Indriķis Muižnieks. Savukārt Lietuvā ir liels potenciāls attīstīt materiālu zinātnes un nanotehnoloģijas, pauda Viļņas Universitātes rektors Jūrs Banis (Juras Banys).
Visu trīs Baltijas valstu izglītības ministriju pārstāvji pauda apņemšanos šī gada laikā pabeigt zinātnes un inovāciju jomu specializācijas stratēģiju izstrādi.
„Drīzumā gaidāmajā Baltijas valstu ministru tikšanās reizē jātop skaidriem kopīgajiem saskares punktiem, kurās jomās un kā mēs kopīgiem spēkiem varam apvienot resursus un dalīties zināšanās. Vienlaikus, protams, jāseko līdzi arī akadēmiskās sadarbības nepārtrauktībai,” sacīja J.Vucāns.
BIRTI projekta turpmākā attīstība Lietuvā būs atkarīga no Baltijas valstu izglītības ministru tikšanās, ņemot vērā, ka Lietuvas izaicinājums ir projekta iekšējā koordinācija starpinstitucionālā līmenī, pauda Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Alberts Žalis (Albertas Žalys).
Vienlaikus semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka turpmākā sadarbība zinātnē ir lielā mērā atkarīga no Baltijas valstu parlamentu, valdību un zinātnes pārstāvju personīgās iniciatīvas to turpināt. BA Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks Jānis Reirs klātesošajiem atgādināja, ka arī Baltijas valstu sadarbība medicīnas iepirkumu jomā bija laikietilpīga, taču šis projekts pierādīja — ja ir cilvēku griba un iniciatīva, to ir iespējams izdarīt.
Runājot par pašreiz sasniegto, klātesošie atzinīgi vērtēja 2012.gadā visu trīs Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru noslēgto Sadarbības memorandu.
Pārrunājot BIRTI projekta attīstības virzienus, Latvija plāno izveidot Baltijas valstu ministru darba grupu, turpināt finanšu resursu piesaistīšanu, kā arī piesaistīt Eiropas Savienības projekta JASPERS ekspertus, klātesošos informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Vadims Murašovs. Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas pārstāvis Toivo Ramms (Toivo Räim) akcentēja gatavību dalīties Igaunijas veiksmīgajā pieredzē finansējuma piesaistīšanā, jo teju pusi no Igaunijas finansējuma zinātnei veido ārvalstu finanšu līdzekļi.
Preses dienests