Pieprasījumu komisija: Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi nedrīkst palikt bez izmeklēšanas

(27.02.2013.)

„Valsts kontroles sadarbība ar Ģenerālprokuratūru sabiedrībā ir aktuāls jautājums. Valsts kontrole veiksmīgi konstatē pārkāpumus valsts un pašvaldību darbā, bet gan mums, deputātiem, gan sabiedrībai rodas iespaids, ka tālāk nekas nenotiek ― kriminālprocesi netiek ierosināti un vainīgie netiek sodīti,” trešdien, 27.februārī, sacīja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers akcentēja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka kriminālprocesi netiek uzsākti. Arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa informēja deputātus, ka laika posmā no 2006.līdz 2013.gadam Valsts kontrole informējusi Ģenerālprokuratūru par 140 revīzijās konstatētajiem tiesību pārkāpumiem.

E.Kalnmeiers sacīja, ka Ģenerālprokuratūras un Valsts kontroles sadarbībā būtisku problēmu nav. Valsts kontroles revīzijas ziņojumus pārbauda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un tai pakļautās struktūras reģionos, Finanšu policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet ģenerālprokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veic retos izņēmuma gadījumos.

R.Ražuks vērsa uzmanību uz problēmu, ka izmeklētāji, saņemot materiālus no Valsts kontroles, tos nespēj izmantot izmeklēšanas procesā formāta neatbilstības dēļ. E.Kalnmeiers akcentēja izmeklēšanas kvalitātes jautājumu. Pastāv problēmas ar cilvēkresursiem ― trūkst izmeklētāju, kas prastu strādāt ar Valsts kontroles dokumentiem. „Vienīgā specializētā augstskola, kur tika apmācīti juristi ar izmeklēšanas ievirzi bija Policijas akadēmija, kas tagad ir likvidēta,” sacīja ģenerālrprokurors, uzsverot, ka tāpat revidentu sadarbībā ar izmeklētājiem pastāv komunikācijas problēmas, turklāt arī revīzijas atzinumos dažkārt tiek pieļautas kļūdas.

Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka kapacitātes trūkums ir nopietna problēma, tomēr nevar ar to aizbildināties un ir jārīkojas. E.Kalnmeiers, piekrizdams šim apgalvojumam, informēja, ka ir uzsākts divu gadu apmācību cikls finanšu policistiem, advokātiem, tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem.
 
Komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) rosināja ģenerālprokuroru sākt sarunas ar augstskolām par iespējām izmaiņām tiesību zinātņu programmās.

Savukārt valsts kontroliere vērsa uzmanību, ka neskatoties uz revīzijās atklātajiem pārkāpumiem, bieži tiek saņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesus. Arī E.Kalnmeiers atzina, ka izmeklētājam ir vienkāršāk pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu, nekā uzsākt un mēģināt iedziļināties. Turklāt ir profesionālu darbinieku un specifiskas kvalifikācijas trūkums. I.Rībena uzsvēra, ka šādi gadījumi sabiedrībā rada tiesiskās relativitātes un nihilisma izjūtu.

E.Krūmiņa minēja piemēru par Dienvidu tilta projektēšanu, būvniecību un finansēšanu ― revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes amatpersonas, pieļaujot nepamatotu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, izšķērdējušas pašvaldības finanšu līdzekļus apmēram 27 miljonu latu apmērā. Uzsāktais kriminālprocess Valsts policijā ir izbeigts, kaut arī Valsts kontrole ar iesniegumu par kriminālprocesa izbeigšanas atcelšanu ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā divas reizes. Neesot ticis konstatēts, ka kāda amatpersona būtu izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par cietušo atzīstamā persona un noziedzīga nodarījuma sastāvs, deputātus informēja valsts kontroliere.

Komisijas priekšsēdētājs apliecināja, ka komisija pie jautājuma par izmeklēšanas procesu atgriezīsies, skatot gadījumu par Dienvidu tilta finansēšanu.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī