Tautsaimniecības komisija diskutē par būvatļauju apstrīdēšanas regulējumu

(20.02.2013.)

Skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 20.februārī, diskutēja par regulējumu būvatļaujas pārsūdzēšanai tiesā un sabiedrības informēšanas kārtību par būvniecību.

„Pašlaik ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma, kas nav pareizi, jo apstrīdēšanas process ir pārāk ilgs un investoriem rada tiesisku nenoteiktību. Ir svarīgi gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Pēc Pasaules Bankas prestižā Doing Business reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija ir tikai 113.vietā, bet Lietuva 48.vietā un Igaunija – 35,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Vērtējot priekšlikumu par to, ka būvatļaujas apstrīdēšana tiesā neapturētu būvniecības darbus, bet tiesa pēc Administratīvā procesa likumā noteikto iesniedzēju lūguma varētu pieņemt lēmumu par būvatļaujas apturēšanu, deputāti balsojumā to nolēma neatbalstīt.

Atbalstu priekšlikumam par būvniecības darbu turpināšanu, kad tiesā tiek apstrīdēta būvatļauja, šodien komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvinženieru savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis sacīja, ka pašlaik vairāki investori gaida šos grozījumus un ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, vai ieguldīt būvniecības procesā. 

Diskutējot par būvatļauju apstrīdēšanu, komisijas sekretārs Jānis Tutins jautāja – kas notiks, ja, būvatļauju apstrīdot, būvniecība turpināsies, bet tiesa lēmumu par būvatļaujas nelikumīgu izsniegšanu pieņems, kad būve jau būs uzcelta? Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) akcentēja, ka godīgi investori diez vai ir nobijušies par būvatļaujas apstrīdēšanu, savukārt deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība) vaicāja, vai kāds no nelikumīgu būvatļauju izsniedzējiem ir sodīts.    

Pret priekšlikumu bija arī Saeimas Juridiskā birojs, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī vides aizstāvji. Juridiskā biroja padomniece Daina Ose norādīja, ka Administratīvā procesa likumā (APL) ir noteikts, ka spēkā paliek tikai tādi lēmumi, kas ir labvēlīgi un ar mērķi iegūt vēl labvēlīgāku lēmumu, tādējādi būvatļaujas neattiecas uz šādu lēmumu veidu. APL arī nosaka - ja tiesa redz, ka ir iesniegts nepamatots pieteikums, tā var lietu neierosināt, skaidroja D.Ose.

Jāvērtē, kāpēc pašvaldības izsniedz nelikumīgas būvatļaujas, nepiekrītot priekšlikumam par būvniecības darbu turpināšanu būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā, viedokli pauda Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS pārstāve Agnese Lešinska.   

Deputāti šodien atbalstīja izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka pašvaldībai ir pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Komisijas deputāti aicināja atbildīgo ministriju noteikt arī konkrētus termiņus sabiedrības informēšanai par saņemto būvatļauju.

Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.

Saeima 7.februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja piecu deputātu sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas noteiks, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – četrus mēnešus.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien iepazinās arī ar būvnieku sertificēšanas regulējumu un iespējām to uzlabot. Būvnieku sertificēšana iekļauta apjomīgajos grozījumos būvniecības regulējumā, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Pie šīm izmaiņām strādāja komisijas izveidota darba grupa, kuru vadīja V.Dombrovskis un kuras sastāvā bija būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.

Deputāti darbu pie Būvniecības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai, turpinās ceturtdien, 21.februārī.





Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī