Demogrāfijas lietu apakškomisija: valsts pienākums sargāt katru dzīvību, sniedzot atbalstu topošām māmiņām

(12.02.2013.)

„Valsts pienākums ir atbalstīt sievietes, kas ir bērna gaidībās, īpaši gadījumos, kad tiek pieļauta grūtniecības mākslīga pārtraukšana, vienlaikus sargājot katru ― arī vēl nedzimušu ― dzīvību. Šodien Demogrāfijas apakškomisijas deputātu atbalstīto likuma grozījumu mērķis ir noteikt valsts pienākumu aizsargāt vēl nedzimušas dzīvības no prettiesiskas rīcības un noteikt skaidru pamatojumu valsts pienākumam tos aizsargāt, sniedzot atbalstu topošajām māmiņām. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi paredz saglabāt esošo tiesisko regulējumu sieviešu izvēles tiesībās veikt mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu,” skaidro apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks, komentējot plānotos grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.

„Apakškomisijā jau vienojāmies par konkrētiem valsts atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu sievietēm iespēju izdarīt pārdomātu un brīvu izvēli neplānotas grūtniecības gadījumos,” uzsver I.Parādnieks. Nepieciešamas īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras plāno veikt grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu, psihologu, sociālo darbinieku, juristu, ginekologa-ģimenes ārsta konsultācijas ar pietiekoši laiku, lai sniegtu pilnīgu informāciju sievietei un arī topošā bērna tēvam, skolās kā obligātu ieviest ģimenes-veselības mācību, kā arī nodrošināt cienīgu finansiālu atbalstu jaunajām māmiņām, savukārt bērniem iespēju apmeklēt bērnu dārzus.

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz noteikt tiesisko aizsardzību nedzimušai dzīvībai no ieņemšanas brīža un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību.

Apakškomisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz ārvalstu praksi, kad likumos paredzēta nedzimušas dzīvības aizsardzība kopš tās ieņemšanas brīža, vienlaikus saglabājot tiesības sievietēm izšķirties par abortu veikšanu. „Tomēr valsts uzdevums ir darīt visu, lai izšķirošā brīdī sievietes lēmums būtu ― bērns,” uzsver I.Parādnieks.

Likumprojekta autori ― Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, profesore Valentija Liholaja un zvērināta advokāte Petra Janule ― uzsver, ka dzīvības aizsardzība kopš ieņemšanas brīža pasargās arī no tādiem prettiesiskiem apdraudējumiem kā necienīga izturēšanās pret embrijiem un neatļautiem eksperimentiem ar vēl nedzimušu bērnu.

Savukārt, lai sniegtu sievietēm pietiekamu laiku iegūt informāciju par abortam alternatīvām iespējām, likuma grozījumi paredz pagarināt pārdomu laiku pirms plānotā aborta par divām diennaktīm ― no 72 stundām uz 120 stundām. I.Parādnieks skaidro, ka šie grozījumi nepieciešami, lai intensīvajā darba ritmā sievietes varētu apmeklēt konsultantu ― iespējams, vairākas reizes vai pat dažādus speciālistus, tādejādi nodrošinot iespēju sievietei izzināt visu vēlamo un darīt to kopā ar topošā bērna tēvu. Pārdomu laika pagarināšanas nepieciešamībai ir vēl citi apsvērumi, piemēram, garākā laika periodā iespējamas nesasteigtas pārrunas ar ģimeni un tuviem cilvēkiem, kas var pozitīvi ietekmēt sievietes lēmumu.

Lai nodrošinātu likumā lietojamo jēdzienu vienveidīgu izpratni, likuma grozījumi paredz noteikt, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā attīstības stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb astoņām grūtniecības nedēļām. Savukārt augļa periods sākas ar devīto grūtniecības nedēļu un ilgst līdz dzemdībām, bet par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22.grūtniecības nedēļu, paredz likumprojekts.

Apakškomisijas deputāte Elīna Siliņa atbalstīja sēdē izskanējušo viedokli, ka turpmāk, strādājot ar likumprojektu, nepieciešamas padziļinātas diskusijas ar nozares ekspertiem.

Pret likuma grozījumiem balsoja apakškomisijas deputāte Daina Kazāka (RP).

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde