Saeimas Sporta apakškomisija: finansējuma pārdalē sportam nepieciešami skaidri noteikti kritēriji

(05.02.2013.)

Valsts finansējuma pārdalē sportam nepieciešami skaidri noteikti kritēriji. Par to pirmdien, 4.februārī, izbraukuma sēdē Liepājā, tiekoties ar pilsētas domes vadību un sporta dzīves organizētājiem, pārliecinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāti.

„Ar vietējās sporta nozares pārstāvjiem runājām, cik būtiski ir skaidri saprotami kritēriji. kā, cik un kam tiek piešķirts valsts finansējums. Turklāt, tiekoties ar futbola un hokeja kluba „Liepājas metalurgs” pārstāvjiem secinājām, cik nozīmīga loma sporta iespēju nodrošināšanā ir uzņēmējiem un viņu personīgajai iniciatīvai. Tāpat ar Liepājas domes pārstāvjiem bijām vienisprātis, ka, lai sasniegtu augstus sasniegumus sportā, būtiski nodrošināt iespējas profesionāli nodarboties ar sportu jebkurā vecumā. Citādi rodas situācijas, ka jaunajiem talantiem jāpārtrauc sportot, jo nav finansējuma, nevar atrast sponsorus vai nav nepieciešamās infrastruktūras,” informēja Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks informēja deputātus, ka būtiska loma sporta iespēju nodrošināšanā visiem pilsētas iedzīvotājiem, tostarp profesionāliem sportistiem, ir Liepājas Olimpiskajam centram, kuru ikdienā apmeklē teju 3,5 tūkstoši cilvēku. Kopumā Liepājā iespējams nodarboties ar 26 sporta veidiem un piedāvātās iespējas izmanto aptuveni 30 procenti skolēnu.

Pārrunājot attīstības perspektīvas, U.Sesks akcentēja nepieciešamību pēc jaunas vieglatlētikas manēžas. Pašreizējā ir ļoti novecojusi un sportošanai nepiemērota. Kuldīgas vieglatlētikas manēžas piemērs rāda, ka to ir iespējams pastāvīgi noslogot, tostarp tajā rīkojot vietēja un starptautiska mēroga sacensības. Tomēr manēžas būvniecība prasītu ievērojamas investīcijas, ko pašvaldība nevar atļauties un būtu nepieciešams arī valsts atbalsts. Savukārt, lai nodrošinātu iespēju profesionāli spēlēt tenisu, nepieciešami slēgtie tenisa korti, sacīja U.Sesks.

Atbildot uz I.Klementjeva jautājumu, kā „Liepājas metalurgs” futbola un hokeja klubs vērtē tā nacionālās sporta bāzes statusu, Liepājas ledus halles direktors sacīja, ka valsts piešķirtie desmit tūkstoši latu gadā ļauj tikai nomaksāt viena mēneša elektrības rēķinu. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc valsts nacionālajām sporta bāzēm piešķirta lielāka prioritāte valsts finansējuma pārdalē nekā privātajām nacionālajām sporta bāzēm, jo tās nav pelnošas organizācijas, un nav skaidra finansējuma pārdale.

Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde informēja apakškomisijas deputātus, ka Liepājā ir ieviesta sistēma „nauda seko bērnam” ― sporta skola vai klubs saņem naudu par katru bērnu, kas tajā trenējas, un tie novērtē pašvaldības atbalstu.

Sporta apakškomisijas deputāti Liepājā apmeklēja pilsētas Olimpisko centru, Liepājas ledus halli un Liepājas Vieglatlētikas manēžu, kā arī tikās ar futbola un hokeja kluba „Liepājas metalurgs” pārstāvjiem.

Izbraukuma sēdes laikā notika arī Saeimas basketbola komandas un Liepājas domes komandas draudzības spēle, kurā ar rezultātu 55 pret 45 Saeimas komanda piekāpās mājiniekiem – Liepājas domes komandai.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632689962865/with/8446197359/
Izmantojot materiālus, atsauce obligāta!

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī