E.Siliņa: obligātas iekšējās revīzijas un ikgadēja ārējā audita trūkums valsts aģentūrās veicina nelikumīgas darbības

(28.11.2012.)

„Nelikumīgas darbības valsts aģentūrās veicina tas, ka normatīvajos aktos nav paredzētas obligātas ikgadējas finanšu pārskatu neatkarīgas revīzijas, arī mehānisms, kā ministrijas pārrauga aģentūras ir vājš. Tāpat trūkst pietiekami stingra regulējuma, kas noteiktu, kā aģentūrām jāorganizē pastāvīga iekšējā kontrole. Valsts aģentūrās, kas rīkojas ar valsts budžeta līdzekļiem, ir jābūt ļoti spēcīgām, pārskatāmām un detalizētām iekšējās kontroles sistēmām,” uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. Trešdien, 28.novembrī komisija uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par likumības revīziju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem rehabilitācijas nodrošināšanā.

„Valsts kontroles veiktajā likumības revīzijā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā konstatēti dramatiski pārkāpumi - būtībā tajā darbojas ilggadēja valsts apzagšanas shēma. Ceram, ka Labklājības ministrija nekavējoties un ar pareizajām metodēm normalizēs situāciju,” sacīja komisijas priekšsēdētāja vienlaikus vēršot uzmanību, ka jāņem vērā - ikgadējie Labklājības ministrijas finanšu pārskati ne reizi nav konstatējuši Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) darbībā to, kas atklāts šajā revīzijā. „Tas vēlreiz apliecina, ka ikgadējie ministriju finanšu auditi nespēj nodrošināt pilnīgu informāciju par tās pārraudzības un pakļautības iestādēs notiekošo,” uzsvēra E.Siliņa.

SIVA konstatēta ne tikai finanšu līdzekļu izšķērdēšana un nelietderīga un neefektīva to izmantošana lielos apmēros, kā arī normatīvo aktu pārkāpumi, bet arī savstarpēji pretrunīgi dokumenti un krāpnieciskas finanšu darbības, komisijas deputātus informēja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Valsts kontrole secināja, ka 82 procentos gadījumu nav iespējams salīdzināt informāciju par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem un saņemto samaksu. Turklāt operācijas ar naudu notika bez citu darbinieku kontroles, kā arī bija iespējams vienpersoniski anulēt darījumus kases aparātos, un par darījumu anulēšanu sagatavotie dokumenti ir nepilnīgi. Piemēram, viena no aģentūras darbiniecēm piecu gadu laikā no aģentūras piesavinājusies vairāk nekā 13 tūkstošus latu, secināts Valsts kontroles revīzijā. E.Siliņa uzsvēra, ka jāmazina iespēja iestādēs veikt skaidras naudas darījumus, jo tie veicina krāpniecisku darbību iespējamību.

„Konstatētie pārkāpumi liecina, ka tie nav tikai aģentūras vadības organizēti pārkāpumi – to veikšanā iesaistīts plašs darbinieku loks, neskatoties uz to, ka ierosinātas tikai deviņas disciplinārlietas. Šī situācija ir smaga tiem aģentūras darbiniekiem, kas godīgi strādājuši, jo tā met ēnu uz visu aģentūru kopumā,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.

Komisijas deputāts un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka šī situācija ir smaga, tādēļ ministrija strādā pie plāna, kā īstenot Valsts kontroles ieteikumus aģentūras darbības uzlabošanai, kā arī tiek veiktas dienesta pārbaudes. Ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, atbildot uz deputāta Jāņa Ozoliņa jautājumu, kā pašreiz tiek koordinēta aģentūras darbība, informēja, ka aģentūrai visas finanšu darbības jāsaskaņo ar ministriju – tā ir pilnībā informēta un pastiprināti kontrolē aģentūru.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas biedra Andra Bērziņa izteiktajām bažām par pakalpojumu kvalitātes krišanos un pakalpojumu ņēmēju apkrāpšanu, Labklājības ministrijas pārstāvis Māris Knoks atzina, ka finanšu izšķērdēšanas gadījumā iespējama pakalpojumu satura kvalitātes mazināšanās, bet aģentūra netika precīzi definējusi savus pakalpojumus, tādēļ grūti vērtēt to kvalitāti, kā arī pašreizējā izmeklēšanas stadijā nevar noteikt, vai kāds ir cietis.

E.Siliņa arī uzsvēra, ka viens no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzdevumiem ir nodrošināt, lai atbildība negultos tikai uz ministrijas pleciem, bet arī uz parlamentu - jāstrādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk šāda tipa pārkāpumu iespējamība tiktu novērsta.


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 20.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:10  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti V.E. Isabelle Moret
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
13:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
15:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
18:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās vakariņas par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā