Tiesu politikas apakškomisija: visām tiesu varas nozarēm rosina veidot vienotu disciplinārtiesu

(06.11.2012.)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 6.novembrī, vērtēja priekšlikumus vienotas disciplinārtiesas izveidei visām tiesu sistēmas institūcijām.

„Esam iepazinušies ar visu iesaistīto pušu atzinumiem, kas apliecina šādas kopīgas tiesas nepieciešamību. Viedokļus apkopojusi arī Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas savu darbu turpinās, lai izstrādātu grozījumus likumos, kuru mērķis ir pilnveidot tiesu varas amatpersonu disciplinārās atbildības regulējumu. Šis ir pietiekami būtisks jautājums un prasa ļoti rūpīgu analīzi, jo skar tiesu varas neatkarību. Tāpat ir būtiski paredzēt pārsūdzības iespēju, kā arī diskutēt par amatpersonu imunitātes jautājumiem,” norāda Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Disciplinārtiesa iecerēta kā vienota apelācijas instance, kas skatītu visu nozarē strādājošo disciplināro pārkāpumu lietas, vienlaikus saglabājot katra tiesu varas atzara autonomiju sākotnējā pārkāpuma izskatīšanā.

„Šī būtu atbilstoša vieta, kur skatīt visu nozarē izdarīto pārkāpumu lietas, un tās ir īpašas kategorijas lietas, jo uz valsts amatpersonu, kas izdarījusi pārkāpumu, nevar skatīties tāpat kā uz privātpersonu,” akcentēja apakškomisijas sekretāre Inga Bite, diskutējot par Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Jāņa Neimaņa viedokli, ka nav pamata šādas dienesta pārkāpumu lietas nodot kādai jaunveidojamai instancei.

Apspriežot darba grupas piedāvājumu pārsūdzības instances sastāvu veidot slēgtu un tajā iekļaut tikai Augstākās tiesas tiesnešus, I.Bite aicināja vērtēt, vai disciplinārtiesas sastāvā nebūtu iekļaujami arī citu tiesu varas profesiju pārstāvji. Savukārt deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) akcentēja, ka pārsūdzības instancē varētu aicināt arī pārstāvjus no akadēmiskās vides.

Pārsūdzības tiesības vajadzētu paredzēt ne tikai personai pret kuru lieta ierosināta, bet arī disciplinārlietas ierosinātājam, kā arī notāriem gadījumos, kad Latvijas Zvērinātu notāru padome nav bijusi lietas ierosinātāja.

Apspriežot disciplinārtiesas kompetenci pārsūdzētā lēmuma pārskatīšanā, apakškomisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka disciplinārtiesa nebūtu tiesīga piemērot smagāku sodu un lieta jānodod atkārtotai izskatīšanai. Attiecībā uz pārsūdzības ietekmi uz disciplinārsoda izpildi, nebūtu pieļaujama disciplinārlietas izpilde pirms sūdzības izskatīšanas un galīgā lēmuma stāšanās spēkā.

Darba grupa turpinās darbu, lai pilnveidotu disciplinārlietu izskatīšanas kārtību, kā arī vērtēs, vai sabiedrībai pietiekamā apjomā ir pieejama informācija par izskatītajām disciplinārlietām un vai šo lietu materiāliem jābūt publiski pieejamiem.

Apakškomisijas deputāti šodienas sēdē iepazinās ar Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Prokuroru biedrības, Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes viedokļiem. \

 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā