Precizēs valsts ģerboņa lietošanas nosacījumus

(15.05.2012.)

Lai veicinātu tiesisko skaidrību par valsts ģerboņa lietošanas nosacījumiem, kā arī, lai nostiprinātu valsts ģerboņa juridisko statusu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 15.maijā, otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtie likuma grozījumi paredz papildināt to institūciju un amatpersonu loku, kas ir tiesīgas izmantot valsts ģerboni. Tie nosaka, ka lielo valsts ģerboni drīkst izmantot arī Saeimas priekšsēdētājs un apakškomisijas, Ministru kabineta locekļi, Saeimas Kanceleja, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Krīzes vadības padome, Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un citas pastāvīgās iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam.

Lielo valsts ģerboni turpmāk drīkstēs izmantot arī valstiski atzītos diplomos, apliecībās vai atestātos, kas apliecina zinātniskā grāda, izglītības vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi akreditētā izglītības programmā.

Tāpat grozījumi paredz, ka institūcijas statusam atbilstošo valsts ģerboni tiesīgas izmantot arī to pārstāvošās amatpersonas, Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Ģerboni institūcijas varēs izmantot arī preses paziņojumos.

Likuma grozījumi nosaka arī tiesisko ietvaru, kādā valsts ģerboni varēs lietot privātpersonas. Paredzēts, ka dokumentos, ko privātpersonas rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, tās būs tiesīgas izmantot mazo valsts ģerboni.

Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, pie ēkām, iespieddarbā vai interneta mājaslapās, blakus valsts ģerbonim nedrīkstēs lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Likumprojektā noteiktas tās institūcijas, kuras izņēmuma kārtā to varēs darīt.

Grozījumi paredz, ka valsts ģerboni drīkstēs izmantot arī pastmarkās.

Tāpat likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, atbilstoši materiālam un tehnikai noteikt valsts ģerboņa un ar to saistīto kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu heraldisko krāsu toņus un to apzīmējumus.

Lai mazinātu ģerboņa lietošanas juridiskās neskaidrības, likuma grozījumi paredz arī terminoloģiskas izmaiņas – vārdus „ģerboņa attēls” aizstājot ar vārdu „ģerbonis”, jo būtībā abi vārdi apzīmē vienu un to pašu. Tāpat paredzēts atteikties no novecojušā jēdziena „ģerboņa grafiskais attēls”.

Iepazīstoties ar pašreizējo ģerboņu lietošanas praksi, komisija secināja, ka praksē ģerboņa izmantošanas pieejas ir dažādas gan izmantojot vienlaicīgi ģerboni un logotipu, gan atsakoties lietot valsts ģerboni. Šāda prakse maldina un sniedz nepatiesu informāciju par iestādes juridisko statusu un tai piešķirto kompetenci. Kā norāda likumprojekta autori, heraldiskā simbola - ģerboņa – uzdevums ir paust nepārprotamu informāciju par tā izcilo nozīmību un lietotāja piederību. Tas pauž cieņu, lepnumu un piederību eiropeisko tradīciju kultūrai, tādēļ ģerboņa statuss ir īpašs un prasa atbilstošu attieksmi.

Grozījumi otrajā un trešā lasījumā vēl jāapstiprina Saeimai.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 31.oktobrī