Ilmārs Latkovskis: izlīgums starp karavīriem būtu stingrs pamats sabiedrības tālākai saliedētībai

(02.05.2012.)

Izlīgums starp Otrajā Pasaules karā karojušajiem latviešu karavīriem būtu ļoti nepieciešams visai Latvijas tautai, trešdien, 2.maijā, tiekoties ar jaunizveidotā Sociālās atmiņas pētniecības centra pētniekiem, sacīja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. „Es domāju tos latviešu karavīrus, kuri Otrajā pasaules karā bija spiesti karot viens pret otru zem svešiem karogiem. Etniski tie nav tikai latvieši vien. Tie ir visi Latvijas pilsoņi, kuri tika iesaukti hitleriskā un staļiniskā režīma armijās.”

Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka daudzas latviešu ģimenes piedzīvojušas notikumus, kad brālis bija spiests karot pret brāli, tēvs pret dēlu, kaimiņš pret kaimiņu. Paši bijušie karavīri to ļoti labi saprot. Taču šodien daudzi ir ieinteresēti, lai latvieši turpinātu karot savā starpā, lai latvieši paši nebūtu vienoti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai latviešu karavīri paši stingri un nepārprotami pateiktu par izlīgumu savā starpā. Tas būtu stingrs pamats sabiedrības tālākai saliedētībai.

„Izlīgums starp latviešu karavīriem var būt tikai pašu karavīru brīvās un labās gribas žests. Neviens cits nav tiesīgs viņu vietā to darīt – nedz politiķi, nedz sabiedrība. Taču politiķu un sabiedrības ziņā ir veicināt izpratni par vēstures notikumiem, mazināt un galu galā izbeigt konfrontāciju, kas rodas no atšķirīgām vēsturiskajām atmiņām,” uzsver I. Latkovskis.

Sociālās atmiņas pētniecības centra vadītāja Vita Zelče komisijas deputātus šodien iepazīstināja ar Sociālās atmiņas pētniecības centra darbību, uzdevumiem un projektu „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte”. Profesore norādīja, ka jaunizveidotā centra uzdevums ir pētīt, kā cilvēki vēsturi izmanto šodien. V.Zelče sacīja, ka centra pētnieki dodas arī ekspedīcijās – līdz šim veikti novērojumi, kā sociālās atmiņas vietas pastāv dažādos Latvijas novados. Centra vadītāja arī prezentēja vairākas par sociālo atmiņu iznākušās grāmatas un informēja, ka strādā pie jaunas grāmatas, kas stāsta par strēlnieku divīzijas kara ikdienu. V.Zelče atzīmēja, ka centra pētnieki sabiedrībai sniedzot arī publiskas izglītojošas lekcijas. 

Apstiprinot Nacionālās integrācijas politikas pamatnostādnes, sociālās atmiņas virziens ir iezīmēts kā viens no trīs galvenajiem virzieniem, un sadarbībā ar pētniekiem ir svarīgi spēt par to attīstīt diskusiju, atgādināja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne.



Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī