Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira atbilde Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai

(29.12.2011.)

Latvijas Republikas Saeima laikā no 2011.gada 29.novembra līdz 14.decembrim ir saņēmusi 2111 iedzīvotāju parakstus, kas savākti Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ierosinātās vēstuļu akcijas laikā saistībā ar situāciju veselības aprūpes jomā. Vēlos pateikties par iniciatīvu un aktivitāti. Veselība ir tā joma, kas ļoti lielā mērā ietekmē katra mūsu valsts iedzīvotāja - gan bērna un pensionāra, gan strādājošā un studenta - dzīves kvalitāti. Tādēļ apsveicamas ir izrādītās rūpes par mūsu cilvēku ikdienu un katra uz attīstību vērsta iniciatīva veselības politikas uzlabošanai.

Mūsu valsts pēdējo gadu laikā ir nogājusi smagu, taču nu varam atzīt - veiksmi nesošu ceļu. Ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā ir tikusi veikta milzīga valsts budžeta konsolidācija un īstenotas sāpīgas, taču valsts un visas sabiedrības attīstībai ļoti nepieciešamas reformas. Mēs esam pārdzīvojuši krīzes un stabilizācijas budžetus, un 2012. gada budžets būs pēdējais, ko varam saukt par konsolidācijas jeb nostiprināšanās budžetu – tas būs pēdējais gads, kad nepieciešama budžeta konsolidācija, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu. Pašreizējā ekonomiskā situācija joprojām nav viegla, tādēļ par būtisku finansējuma pieaugumu jel kādā jomā, tai skaitā veselības aprūpes jomā, diemžēl runāt nav iespējams. Vienlaikus kā pozitīvu tendenci vēlos uzsvērt to, ka nākamā gada finansējums veselības nozares pamatfunkciju nodrošinājumam ir lielāks salīdzinājumā ar 2011.gada sākumu.

Bez šaubām, aprakstot sarežģīto valsts finanšu un ekonomisko situāciju, nevēlos noliegt, ka finansējums veselības aprūpei nav optimāls. Ieguldījumi sabiedrības veselībā nekad nevar būt par lielu, un veselības budžets pie katras iespējas ir jāpalielina. Nākamajam - 2013. gada - valsts budžetam jākļūst par mūsu valsts finanšu neatkarības un attīstības budžetu, un tam būs skaidri jāatspoguļojas arī veselības aprūpes budžetā.

Runājot par 2012. gada budžetu, vēlos norādīt uz atsevišķām pozitīvām tendencēm, kas sniegs jūtamu atbalstu tiem ļaudīm, kas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos izjūt vissmagāk. Jau esošā finansējuma ietvaros ir rasti risinājumi, lai nākamajā gadā turpinātu Sociālās drošības tīkla stratēģijas atbalsta pasākumus trūcīgām personām, sedzot pacientu iemaksas un līdzmaksājumus par ārstēšanos un valsts apmaksātām zālēm un medicīnas ierīcēm. Tāpat ir palielināts līdzekļu apjoms Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un kompensējamajiem medikamentiem. Lai arī, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, šie pasākumi nav ļoti apjomīgi, tie atsevišķās sabiedrības grupās palīdzēs saglabāt sociālo drošību.

Nākotnē veselības nozarē noteikti jāturpina ambulatorās aprūpes, tajā skaitā dienas stacionāros sniegtās aprūpes, attīstība. Tas ļaus būtiski paplašināt veselības aprūpes pieejamību un ir izmaksu efektīvs pakalpojums. No 2010.gada par 26,5% palielinājies dienas stacionārā sniegtās palīdzības apjoms, kas apliecina, ka valstī aktīvi tiek nodrošināta plānveida palīdzība.

Tāpat veselības aprūpes jomā ir jāveic patiešām būtiski uzlabojumi esošā veselības finansējuma efektīvā izmantošanā. Katram latam ir jābūt tikai vienai mērauklai – vai tas tiks izlietots pacientu interesēs. Prioritāte ir nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, pārskatot steidzamās medicīniskās palīdzības punktu izvietojumu, stiprinot ģimenes ārstu prakšu darbību, līdztekus mazinot neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības nepamatotu izsaukumu skaitu. Vienlaikus būtu paplašināma mājas aprūpe, nodrošinot rehabilitāciju pacientiem pēc izrakstīšanās no slimnīcas, aprūpējot paliatīvos un pacientus ar garīgām veselības problēmām. Veselības ministrija ir arī izstrādājusi priekšlikumus, kā esošā finansējuma ietvaros pacientiem sniegt maksimāli plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, samazinot izmaksas gan par kompensējamajiem medikamentiem, gan arī rīkojoties ar pieejamajiem līdzekļiem izmaksu efektīvāk.

Kontekstā ar nepieciešamību palielināt veselības aprūpes budžetu, jāuzsver ēnu ekonomikas, negodīgas uzņēmējdarbības un nodokļu nemaksāšanas graujošā ietekme uz katru mūsu valsts ekonomikas aspektu. Ikviena demokrātiska valsts balstās uz tās iedzīvotāju solidaritāti, tādēļ svarīga ir iedzīvotāju solidarizēšanās arī veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā. Viens no risinājumiem ir veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātais modelis par plānveida veselības aprūpes saņemšanas sasaisti ar darbspējīgo iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem. Šo priekšlikumu ir vērts apsvērt gan katram potenciālajam un esošajam pacientam, gan izvērtēt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā – tas, iespējams, ir veids, kā ilgtermiņā panākt līdzšinējo nozares problēmu risinājumu un iegūt papildu līdzekļus svarīgāko nozares jautājumu risināšanai – pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, plašākai plānveida palīdzībai, lai mazinātu rindas uz pakalpojumu saņemšanu, kompensējamo medikamentu sistēmas attīstībai un ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.

Vēlreiz pateicos par izrādīto iniciatīvu. Mūsu kopīgs mērķis ir Latvija, kurā dzīvo brīvi, pārtikuši un veseli ļaudis, tādēļ aicinu Jūs arī turpmāk aktīvi iesaistīties diskusijās par labākiem risinājumiem veselības aprūpes nozares attīstībai. Kopīgiem spēkiem mēs radīsim labākos un sabiedrības interesēm atbilstošākos risinājumus.


Ar cieņu,
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs J.Reirs

 

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums