Saeima pieņem jaunu Teritorijas attīstības plānošanas likumu

(13.10.2011.)

 Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Teritorijas attīstības plānošanas likumu, nosakot tiesisko pamatu jaunai sistēmai, plānojot teritorijas attīstību.

Likumā definēti visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un vietējo pašvaldību - teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, noteikta institūciju kompetence attīstības plānošanas jomā un sabiedrības līdzdalība plānošanas procesā. Tāpat noteikta vietējā līmeņa teritorijas plānojumu apstiprināšanas un spēkā stāšanās, kā arī darbības apturēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Ar likumu ieviests jauns teritorijas attīstības plānošanas dokuments – tematiskais plānojums, ko varēs izstrādāt visos plānošanas līmeņos, risinot specifiskus jautājumus, piemēram, par transporta infrastruktūru, veselības aprūpes vai izglītības iestāžu izvietojumu reģionā vai inženierkomunikāciju izvietojumu pašvaldībā. Tematiskie plānojumi būs jāņem vērā, izstrādājot citus teritorijas plānošanas dokumentus.

Tāpat likums ievieš lokālplānojumu, ko pašvaldība pēc savas iniciatīvas varēs izstrādāt kādas savas administratīvās teritorijas daļai, piemēram, ciemam vai lauku teritorijai. Lokālplānojums vietējai pašvaldībai būs jāapstiprina ar saistošajiem noteikumiem, un to varēs izmantot par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai. Likumā noteikta lokālplānojuma, kā arī teritorijas plānojuma darbības apturēšanas kārtība pēc atbildīgā ministra iniciatīvas un pārsūdzēšana, tostarp konstitucionālās sūdzības iesniegšanas kārtība Satversmes tiesā.

Pašvaldībām teritorijas detālplānojums turpmāk būs jāapstiprina kā administratīvais akts, nevis kā saistošie noteikumi, kā tas bija līdz šim. Tas dos iespēju privātpersonai vērsties tiesā un aizstāvēt savas intereses jau detālplānojuma izstrādes procesā. Detālplānojuma darbība līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai būs jāaptur, tādējādi nodrošinot plānojuma tiesiskuma kontroli.

Attiecībā uz plānošanas reģioniem jaunais regulējums nosaka to kompetenci reģionālajā līmenī, kā arī paredz, ka plānošanas reģioni izstrādās nevis teritorijas plānojumu, kā tas ir patlaban, bet gan ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tas būs dokuments, kurā noteiks reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstiskā un grafiskā veidā.

Ņemot vērā nevalstisko organizāciju priekšlikumus, jaunajā likumā arī noteikta sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā un institūciju pienākumi atklātuma nodrošināšanā, organizējot sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, kā arī līdzsvarojot privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

Likums paredz izveidot informācijas sistēmu, kurā bez maksas publiski būs pieejami teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Sistēmas izveides, kā arī informācijas uzkrāšanas, apstrādes un publiskās pieejamības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Jauns likums nepieciešams, jo iepriekš vienus un tos pašus attīstības plānošanas jautājumus regulēja trīs atsevišķi likumi. Tāpat līdzšinējā sistēma bija neefektīva attiecībā uz apvienotajām vietējām pašvaldībām. Pārāk detalizētie plānojumi un biežā to grozīšana mazajām pašvaldībām radīja papildu izdevumus, kā arī daudzos gadījumos teritorijas plānoto izmantošanu noteica atbilstoši nekustamo īpašumu īpašnieku vēlmēm, norāda likumprojekta autori.     

Jaunais Teritorijas attīstības plānošanas likums spēkā stāsies šī gada 1.decembrī.

 

Saeimas Preses dienests