Juridiskā komisija atbalsta grozījumus Krimināllikumā

(12.10.2010.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.oktobrī, atbalstīja trešā lasījuma redakciju Krimināllikuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus un sistēmiski pārskatīt sankcijas par atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem.

Atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai likumprojekts paredz dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. No likuma plānots izslēgt normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem gadījumos, kad pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādiem pārkāpumiem neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība vai, ja nodarījuma kaitīgums un bīstamība ir liela, kriminālatbildība jau par pirmo likumpārkāpumu.

Izmaiņas skars vairākus desmitus krimināllikuma pantu, tostarp tādus, kas paredz atbildību par jūras piesārņošanu, atmosfēras gaisa piesārņošanu, meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu aiz neuzmanības un patvaļīgu koku ciršanu, nelikumīgām medībām, patvaļīgu zvejošanu, elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi, glabāšanu un realizāciju.

Grozījumi Krimināllikumā likumā paredz arī jaunu atbildību pastiprinošu apstākli. Ja noziegums, kas saistīts ar vardarbību, būs izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, kurš ir vai ir bijis viņa laulātais, ar kuru viņš ir nereģistrētās laulāto attiecībās, vai arī ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, to varēs uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli. 

Krimināllikumu paredzēts papildināt arī ar pantu, kas paredz soda noteikšanu gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tiesa varēs to ņemt vērā pie soda noteikšanas, sodu mīkstinot vai nosakot tādu sodu, kas ir zemāks par minimālo likumā paredzēto robežu, vai arī nosakot vieglāku soda veidu, nekā to paredz likums.

Līdz šim nacionālā likumdošana neparedzēja detalizētu mehānismu rīcībai gadījumos, kad aizskartas personas tiesības uz savlaicīgu kriminālprocesa pabeigšanu. Šādos gadījumos apsūdzētie vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tiesvedības valstij radīja nozīmīgas izmaksas.

Likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

 

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 26.oktobrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Orli Ester Gil