Saeimas deputāti: jāmazina ekonomiskās atšķirības starp ES reģioniem

(24.09.2010.)

Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vērstai uz tās sākotnējā mērķa izpildi - ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu starp ES reģioniem. To piektdien, 24.septembrī, tiekoties ar Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu (Johannes Hahn), uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Tāpat tikšanās laikā parlamentārieši aicināja par ES reģionālās nevienlīdzības mazināšanu domāt daudz plašākā kontekstā, izlīdzinot arī tiešo lauksaimniecības maksājumu apjomus un ļaujot arī Latvijas zemniekiem saņemt tikpat lielu finansējumu, kā „veco” dalībvalstu lauksaimnieki. 

„Eiropas Savienības Kohēzijas fonds ir viens no nozīmīgākajiem finanšu avotiem Latvijas ekonomiskās atveseļošanās procesā. Mūsu valstī bijuši ļoti veiksmīgi kohēzijas finansējuma izmantošanas piemēri ceļubūves, vides, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta jomās,” teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone.

Viņa pauda viedokli, ka ES kohēzijas politikai un reģionālajai politikai kopumā jābūt vērstai uz to, lai pēc iespējas vairāk palīdzētu tieši nabadzīgākajiem ES reģioniem. „Nedrīkstētu būt tā, ka lielāka pieeja kohēzijas fondiem ir bagātajiem reģioniem. Tieši pretēji - jo reģions ir nabadzīgāks, jo tam jāsaņem lielāks kohēzijas finansējums,” akcentēja K.Pētersone.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis aicināja kohēzijas politikas kontekstā domāt arī par lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšanu. „Latvijā patiesa kohēzija tās plašākajā izpratnē nebūs iespējama, kamēr vien mūsu zemnieki nesaņems tādu pašu Eiropas finansējumu kā pārējo valstu zemnieki.”

Uz lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību norādīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze. „Līdzšinējā prakse Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumus aprēķināt, vadoties no vēsturiskās bāzes, kaitē arī visas Eiropas Savienības globālajai konkurētspējai. Pāreja uz sabalansētu aprēķināšanas metodi ļautu ne tikai izdzīvot Latvijas zemniekiem, bet arī palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem sekmīgi konkurēt ar ASV, Argentīnas vai Jaunzēlandes lauksaimniecības preču importu,” sacīja M.Roze.  

Foto no tikšanās: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157624898410241/
Izmantojot fotogrāfijas publicēšanai, atsauce uz Saeimu obligāta.


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 25.oktobrī