Saeima pieņem jaunu Arhīvu likumu

(11.02.2010.)

Saeima ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Arhīvu likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas arhīvu nozares pārvaldībā.

2011.gada 1.janvārī pēc pašreizējās arhīvu sistēmas reorganizācijas darbu uzsāks Latvijas Nacionālais arhīvs, kurā tiks apvienotas līdzšinējās arhīvu sistēmas iestādes - Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs.

Nacionālais arhīvs būs kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un tā direktoru pēc kultūras ministra ierosinājuma uz pieciem gadiem iecels Ministru kabinets. Jaunajā likumā noteiktas arhīvu nozares vadošās iestādes funkcijas, pienākumi un tiesības.

Kultūras ministrijai būs jāizveido konsultatīva institūcija - Arhīvu padome, kurā darbosies pārstāvji no Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Arhīvistu biedrības, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas, kā arī no Latvijas Universitātes Vēstures institūta un Latvijas Pašvaldību savienības.

Jaunais regulējums attieksies uz ikvienu institūciju, kā arī uz privātpersonām, kuru īpašumā ir dokumenti ar arhīvisku vērtību, lai nodrošinātu nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību.

Arhīvu likums nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie un institūcijās pastāvīgi glabājamie, kā arī privātie un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhīvisku vērtību. Tiks izveidota vienota valsts informācijas sistēma - reģistrs, kurā iekļaus datus par dokumentārā mantojuma dokumentiem, institūcijām un privātpersonām.

Likumā noteiktas institūciju tiesības un pienākumi dokumentu un arhīvu pārvaldībā, kā arī privātpersonu pienākumi privāto dokumentu pārvaldībā. Tāpat noteikti arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi, ievērojot fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.

Ņemot vērā plašo un aktīvo informācijas tehnoloģiju izmantošanu, likums nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīvs un iestādes publiskos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēs pārvērst elektroniskā formā, lai tos saglabātu elektroniski. 

Īpaša vērība Arhīvu likumā pievērsta privātajiem arhīviem, kurus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību uz pieciem gadiem akreditēs Latvijas Nacionālais arhīvs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas virzītais Arhīvu likums izstrādāts, jo 1991.gadā pieņemtā likuma „Par arhīviem” regulējums ir nepilnīgs un apgrūtina arhīvu līdzšinējo darbību. 

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 26.oktobrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Orli Ester Gil