Komisijas

Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas.

Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijas tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas, bet Nacionālās drošības komisija vienu pārstāvi no katras frakcijas.

Parlamentā pastāvīgi darbojas Saeimas kārtības rullī noteiktās komisijas, kas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos.

Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus. Ar komisiju darba kārtību var iepazīties šeit.

Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi realizējot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.

Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.

Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.

Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru.

Deputāts vienā un tajā pašā laikā drīkst strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un divās apakškomisijās. Taču priekšsēdētāja amatu viņš var ieņemt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.

Komisijas sēdes ir atklātas, taču tā var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.

Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolā fiksē izskatīto darba kārtību, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.

Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas darba mērķiem.

Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.

Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.

Komisijas var rīkot kopīgas sēdes.

Speciālu komisiju izveidošana

Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Noteiktos gadījumos Saeima ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Piemēram, 9.Saeimā izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.

12.Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju gala ziņojumi:

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā
galaziņojums

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums

Apakškomisijas

Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi.

Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei.

Saeimas komisijas darba grupa

Saskaņā ar 2015.gada 17. februārī Juridiskās komisijas sēdē pieņemto lēmumu tika izveidota deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Dalībai darba grupā savus pārstāvjus ir deleģējušas visas 12. Saeimas frakcijas. Saskaņā ar deputātu darba grupas lēmumu 2015.gada 26.martā par vadītāju tika apstiprināts Ringolds Balodis. Vairāk par darba grupu Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai skatīt šeit.

Informācija par izmaiņām Saeimas struktūrā tiek aktualizēta reizi nedēļā pēc Saeimas sēdes vai Saeimas Prezidija sēdes.

Atslēgas vārdi:

Komisijas
Ceturdien, 25.maijā
09:00  Saeimas kārtējā sēde
11:20  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:30  Āfrikas dienas Saeimā
14:30  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska un komisijas deputātu tikšanās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Aizsardzības komisijas delegāciju
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas Prezidija sēde